No 8. līdz 11. novembrim notiek konkursa “Latvijas Gada auto 2019” svarīgākais pasākums – Lielais testa brauciens, kura laikā žūrija 28 auto nozares ekspertu komandā vērtēs visus 29 konkursam pieteiktos jaunākos auto modeļus un izvirzīs septiņus finālistus.
Atklājot Lielo testa braucienu, ceturtdien 8. novembrī no plkst. 11:00 līdz 18:00 Rīgā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notika foto un video sesija.
Galerija
“Šogad ir gan Latvijas simtgade, gan konkursa “Latvijas Gada auto” 20. jubileja, tāpēc to atzīmēsim, dāvinot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai grāmatas par automobiļiem sadarbībā ar konkursa žūrijas biedru Juri Kreicbergu un BMW importētāju Latvijā “Inchcape Motors Latvia””, stāsta “Latvijas Gada auto 2019” organizators Māris Ozoliņš: “No visiem “Latvijas Gada auto 2019” titula pretendentiem lielākā daļa ir apvidus automobiļi, kas atspoguļo tirgus tendences. Tomēr sīva konkurence un pārliecinoši modeļi ir arī mazās un kompaktās klases segmentos, kā arī “premium” segmentā. Ir arī divi elektroautomobiļi un ļoti eksotisks modelis mūsu tirgum – “Lamborghini Urus””.
Šogad par Lielā testa brauciena bāzes vietu izvēlēta viesnīca “Laguna House” pie Sunīšu ezera Garkalnes novadā, līdz ar to automobiļu vērtēšanai būs viegli pieejamas dažādas braukšanas vides sākot no gludām šosejām, beidzot ar sliktākas kvalitātes segumiem, grants ceļiem un bezceļu trasēm.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” ir pieteikti un foto sesijā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedalījās 29 dalībnieku automobiļi: “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Elektric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.
Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”, kad tiks apbalvots “Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs un uzvarētāji papildus nominācijās. Tās būs “Latvijas Eko auto 2019”, “Latvijas Gada auto 2019 Dizaina balva”, “Latvijas Ģimenes auto 2019”, “Latvijas Sportiskākais auto 2019”, “Latvijas Mazais auto 2019”, “Latvijas Premium auto 2019”, “4×4 Apvidus auto 2019”, “Pilsētas Apvidus auto 2019” un “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija”.
Par uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija” no 14. novembra līdz 5. decembrim notiks balsojums. Par savu favorītu ikviens varēs balsot gan internetā gadaauto.iauto.lv, gan klātienē tirdzniecības centrā “Mols”. Pērn šo titulu izcīnīja “Volvo XC60”, bet par “Latvijas Gada auto 2018” kļuva “Hyundai i30”.
Neatkarīgi no tā, vai tikai nesen esi sācis sportot, vai to sauc par savu dzīvesveidu jau gadiem, mūzika ir viens no labākajiem veidiem sevis motivēšanai. Par to pārliecināti ir arī fitnesa treneri Viesturs Saldavs, Ramona Simona Mežgaile un Kaspars Ozoliņš, kuri kopā ar Samsung sagatavojuši savu iecienītāko dziesmu sarakstu lietotnē Spotify, ko ikviens sporta entuziasts aicināts klausīties arī savos treniņos.
Alternatīvā fitnesa treneris Viesturs Saldavs ir pārliecināts, ka mūzika spēj cilvēku uzmundrināt, motivēt un dot enerģiju. “Man ļoti svarīgi ir dziesmas vārdi. Neatkarīgi no tā, par ko ir dziesma – mīlestību, dejošanu vai vasaru – pietiek ar dažiem motivējošiem atslēgas vārdiem, kas spēj uzkurināt un dot spēkus brīžos, kad esmu sprīža attālumā no salūšanas,” saka Viesturs un ir pārliecināts, ka tas attiecas kā uz sportu, tā uz jebkuru dzīves situāciju. Viņaprāt, mūzika spēj radīt atmosfēru, un tā kā katrs treniņš ir maza cīņa ir sevi, svarīgi, lai šim duelim būtu arī savs maršs.Viestura iecienīto dziesmu sarakstā atrodama Dzelzs Vilka “Uijā, uijā nikni vilki”, Ozola “Bokss” un grupas The Script “Hall of Fame”.
Trenējoties pats, Viesturs izmanto Samsung GearIconX bezvadu austiņas. Būt brīvam no vadiem un neierobežotam kustībās ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem tieši augstas intensitātes treniņos.
Viesturs arī atzīst, ka, cienot mūziķus un viņu darbu, vienmēr cenšasizmantot legāli iegūtus skaņdarbus, jo “tā ir tikai cilvēciski godīga attieksme pret tiem, kas palīdz treniņā, darbā, dzīvē, svētkos un jebkur citur, kur savu mīļāko dziesmu ir iespējams ieslēgt.”
“Mūzika man vienmēr ir bijusi svarīga sastāvdaļa gan vadītajās grupu nodarbības DCH Studijā, gan pašam savos treniņos. Tā iedvesmo, dod enerģiju un paceļ spārnos,” saka fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš. Lai atrastu jaunu, nedzirdētu vai labi aizmirstu mūziku, viņam talkā visbiežāk nāk Spotify lietotne. Kad iemīļotais mūzikas saraksts ir tapis, to ir ērti klausīties bezvadu austiņās IconX. Un, pateicoties Bluetooth savienojumam, telefonu var novietot kādā drošākā vietā, kur tā ekrāns nevar netīšām atsisties pret sporta inventāru vai pati ierīce vienkārši izkrist no kabatas.
“Ja grupu treniņos svarīga ir dažādība mūzikas stilu izvelē, lai tā patiktu vairumam vingrotāju, tad savos treniņos es klausos to, kas atbilst tā brīža garastāvoklim. Dažreiz cilāju svarus klausoties Verdi rekviēmu un arī tas iedvesmo izdarīt vairāk,” stāsta Kaspars, kura dziesmu sarakstā atrodamas arī Manic Street Preachers roķīgajā stilā iedziedātā Riannas “Umbrella”, Led Zeppelin “Immigrant song”, tituldziesma no filmas “Suicide Squad” un citas.
Savukārt skriešanas laikā Kaspara labākā mūzika ir apkārtējās dabas un pilsētvides skaņas.
Viena no kustības “MommyFit” veidotājām un trenerēm, trīs bērnu māmiņa Ramona Simona Mežgaile gan savos vadītājos treniņos, gan sportojot dabā pati vadās pēc tā, lai mūzika būtu pēc iespējas dažādāka. Tomēr kā primārais kritērijs dziesmu atlasē kalpo ritms, kas pielāgots treniņa intensitātei un veidam.
“Katrai dziesmai ir jābūt kā pārsteigumam tās klausītājiem. Turklāt ne vienmēr tam jābūt svaigākajam singlam, arī labi aizmirstie un skanīgie gabali lēcienu, skrējienu vai pietupienu var padarīt sparīgāku,” saka Ramona. Arī viņas sagatavotajā top mūzikas sarakstā atlasītas tieši dziesmas ar stāžu kā, piemēram, Eminema “Not afraid”, Demijas Lovato “Confident”, Fifth Harmony “Worth It” un citas.
Pēdējā laikā ar vien vairāk dzirdam par “speciālistiem”, kas bez atbilstošas kvalifikācijas veic dažādas skaistuma injekcijas, piemēram, manikīra kabinetos, frizētavās u.c. Nereti pēc šīm procedūrām pacients saskaras ar komplikācijām, kas ietekmē ne tikai ārējo izskatu, bet arī veselību. Šī iemesla dēļ, Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija ir izveidojusi sarakstu ar ārstiem, kuri ir izgājuši atbilstošo sertifikācijas procesu un pie kuriem skaistuma injekcijas veikt ir droši.
Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas primārais mērķis jau kopš tās dibināšanas brīža ir izglītot sabiedrību par visiem ar estētisko medicīnu saistītajiem jautājumiem, aizsargājot pacientu un asociācijas biedru intereses, kā arī panākot augstu drošības līmeni estētiskās medicīnas pielietojumā, kas Latvijā un arī citviet pasaulē vienmēr ir izraisījis plašas sabiedrības diskusijas. Neprofesionāli veiktas injekcijas var novest pie ķermeņa daļu atrofijas, akluma vai pat nāves. Tādēļ asociācija rūpējas par estētiskajā medicīnā praktizējošo speciālistu apmācību koordinēšanu un sertificēto ārstu apvienošanu. Lai rūpētos par jomas sakārtotību un mazinātu neprofesionālu pieeju estētiskajai medicīnai, šobrīd asociācijas komisija ir izveidojusi vienotu sertificēto ārstu sarakstu, ar ko iespējams iepazīties mājas lapā www.lema.lv, tādējādi pārliecinoties par katra speciālista kompetenci. Vidēji Latvijā gada laikā sertifikātus saņem 100 nozares pārstāvji.
Galerija
Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas priekšsēdētājs Dr. Valdis Ģīlis iezīmēja jomas attīstību Eiropas līmenī: “Estētiskai medicīnai pēdējo gadu laikā aizvien straujāk attīstoties, visā pasaulē šajā jomā ir radies diezgan liels haoss, ko nekontrolē nekādas reglamentācijas, taču vismaz Eiropas līmenī šobrīd jūtama aizvien lielāka iniciatīva to sakārtot un aizsargāt pacientus no nepareizas botulīna lietošanas, kas var izraisīt smagas sekas. Arī šai nozarei ir savas ēnas puses, tāpēc pamatvērtības, uz kurām mēs balstām asociācijas darbību, lai no nevēlama iznākuma izvairītos, ir kvalificēti speciālisti, kas strādā ar kvalitatīviem produktiem atbilstošās klīnikās, informēti pacienti, aprūpe komplikāciju gadījumā, kā arī sertificēto speciālistu apdrošināšana. Varbūt pēc pāris gadiem mēs nonāksim līdz tam, ka estētiskās medicīnas speciālisti būs atsevišķa specialitāte, taču pagaidām mēs vēl esam tikai ceļa pašā sākumā,” komentē Dr. Valdis Ģīlis.
Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas prezidents Dr. med. Jānis Ģīlis min estētiskās medicīnas ēnas pusēm – nekvalificētu speciālistu darba izraisītajām komplikācijām, demonstrējot reālus piemērus, ar ko saskāries 33 savas profesionālās darbības gados. “Katra pacienta gadījums ir individuāls, bet lielāko daļu kosmētiskos defektus iespējams labot ar injekciju vai ķirurģiskās iejaukšanās palīdzību. Biežākie gadījumi, kad pacienti vēršas pēc palīdzības, ir sejas izķēmojumi, inficētas rētas un pat divpusējs aklums, ko izraisa neprofesionāli veiktu injekciju paralizētie muskuļi un nervi. Botulīna injekciju radītās komplikācijas, par laimi, ir pārejošas. Svarīgi norādīt, ka gala pakalpojuma cenu sastāda ne tikai speciālista alga un produkta cena, bet arī virkne papildu izmaksu, ir skaidrs, ka botulīna injekcijas nevar būt lēts pakalpojums. Savukārt, ja komplikācijas ir radušās filleru vai nepareizi veiktu adatas dūrienu rezultātā, cilvēks uz mūžu var palikt ar dažādām ķermeņa kroplībām vai pat nomirt. Ir nepieciešams ilgs laiks, lai novērstu šādas sekas, tāpēc ir svarīgi zināt cilvēka anatomiju un nepaļauties uz “speciālistiem”, kas piedāvā aizdomīgi lētu cenu.”
Latvijas Ārstu kosmetologu asociācijas prezidente Dr. Inārā Stepanova: “Latvijas sabiedrība aizvien līdz galam neatšķir visus speciālistus – ārstus, dermatologus, estētiskas speciālistus kosmētiķus un kosmetologus – kas nodarbojas ar skaistumkopšanu. Bieži vien kosmētiķi klientiem ir kā uzticības persona, kam tie uztic ne tikai savu skaistumu un veselību, bet arī dzīvību, tāpēc ir svarīgi vērsties pie kosmētiķiem ar profesionālu trešā un ceturtā līmeņa izglītību. Arī katra speciālista kompetences sfēras mūsdienās ir stingri norobežotas ar konkrētiem nolikumiem un standartiem, kas skaidri norāda, ko katrs no viņiem drīkst vai nedrīkst darīt savas kompetences ietvaros, bet arī klientam ir būtiski šajā nebūt ne vienkāršajā jomā orientēties, lai nenāktos apjukt un riskēt ar savu veselību.”
Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas valdes locekle Dr. med. Kristīne Azarjana pievēršas biežāk uzdotajiem praktiskas dabas jautājumiem par botulīna injekcijām, kas pacientiem nereti rodas pirms procedūras veikšanas. “Ar botulīna toksīnu saistās ļoti daudz mītu un bažu, taču tām nav pamata. Vēsturiski tā ir diezgan sena viela, kas uz kādu laiku atslēdz muskuļu darbību, bloķējot nervu impulsus. Šis process ir absolūti atgriezenisks, tāpēc tā ir metode, ko estētiskajā medicīnā izmanto visbiežāk, taču devas ir tik mazas, ka tās veselībai nekādu kaitējumu nenodara. Botulīna toksīns no organisma tiek izvadīts caur aknām. Arī injicēšanas process ir ātrs, tas pacientiem nerada jūtamu diskomfortu, un šīs vielas klātbūtne organismā neizraisa atkarību, kā arī neietekmē ādas kvalitāti. Uzreiz pēc veiktās procedūras var būt manāms neliels apsārtums un tūska, taču tas neliedz pacientam jau uzreiz pēc tam atgriezties savās ikdienas gaitās. Katrs pacients ir citāds tāpat kā gūtais efekts un vecums, kurā nepieciešamas kosmētiskas korekcijas, bet vidēji botulīna radītais efekts turas līdz sešiem mēnešiem, līdz ar to injekcijas būtu vēlams atkārtot divas reizes gadā, taču visas estētiskās medicīnas metodes savā starpā var kombinēt, lai sasniegtu maksimāli labāku efektu.”
Lai atbildētu uz populārākajiem sabiedrības un mediju jautājumiem, Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija aicināja medijus un sabiedrības dāmas uz tikšanos, kurā runāja gan par jauno speciālistu sarakstu, gan atbildēja uz aktuālajiem jautājumiem par par ādas kvalitāti pēc preparāta iedarbības beigām, tā izraisīto pieradumu, blaknēm, organisma antivielu veidošanos, efektivitāti ilgtermiņā, botulīna alternatīvām metodēm sejas krunku likvidēšanā, pacienta vecuma ietekmi uz sniegto rezultātu, kontrindikācijām, jomas speciālistu veiktā darba pārbaudi un stingrākām kontrolēm, Veselības inspekcijas iesaisti, sabiedrības izglītošanu, kā arī pozitīviem piemēriem.
Mēs piedāvājam jums iepazīties ar Latvijas ēdienu un dzērienu TOP izlasi no veikala tūristiem. Vai tavuprāt šeit ir iekļauti visi tradicionālie Latvijas pārtikas produkti, kuri pieejami veikalā?
Viesiem no Francijas piedāvājām lūk, šādus pārtikas ēdienus un dzērienus:
Saldskābā maize;
Šprotes;
Gaļas salāti;
Rubeņu žāvētā vista;
Krievijas siers;
Kartupeļu čipši;
Melnais balzams + Upeņu sula;
Rabarberu šampanietis;
TOP 2 alus izlase;
Sidrs;
”Brunete”;
Maizes zupas jogurts;
Lūk, arī video materiāls:
Mums ir svarīgi, lai tu šo sarakstu papildini ar savām idejām, kādi šeit vēl produkti un dzērieni trūkt. Kopā izveidosim plašu klāstu ar Latvijas ēdienu & dzērienu TOP izlasi no veikala TŪRISTIEM!
Latvijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus joprojām saglabā stabilu izaugsmes potenciālu. Eksperti norāda, ka investīcijas dzīvojamā fonda attīstībā var kļūt par nozīmīgu virzienu tuvākajos gados, īpaši, ja tiek apvienota ilgtspējīga būvniecība un mūsdienīgs dizains.
Interesanti, ka šīs tendences novērojamas arī ārpus Latvijas – piemēram, neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā piesaista uzmanību ar savu arhitektūru un plānojumu, atspoguļojot to, kā nākotnē varētu attīstīties arī vietējais dzīvojamais fonds.
Šodien, 11. novembrī, modes un izklaides centrs Rīga Plaza atklāj vides instalāciju latviešu ornamenta zīmes Ausekļa formā. Akcijas mērķis ir svinīgi atzīmēt Latvijas Republikas Proklamēšanas 98. gadadienu un aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju iededzināt Auseklī kādu no 400 svecītēm.
Vides instalācija ir Ausekļa formā, kas simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu. No 11. novembra līdz 18. novembrim katru vakaru Auseklī tiks iedegtas aptuveni 400 sveces. Modes un izklaides centrā Rīga Plaza no plkst. 18:00 līdz 20:00 būs iespējams saņemt bezmaksas svecīti un to simboliski pašam aizdedzināt un novietot paredzētajās vietās Ausekļa konstrukcijā. Instalācija atrodas Rīga Plaza pie Milānas izejas, blakus esošajā zālienā. Savukārt informācijas centrā ikvienam būs iespējams bez maksas saņemt lentīti Latvijas karoga krāsās.
Auseklis pie tirdzniecības centra atradīsies visas nedēļas garumā un dienas tumšajā daļā spīdēs, lai iepriecinātu ikvienu Rīga Plaza apmeklētāju. Tā kā ornamenta zīme ir 3,6 m augsta un 3,6 m plata, tā būs redzama arī autovadītājiem no Salu tilta un Mūkusalas apļa.
„Ausekļa zīme ir gaismas nesējs, tāpēc mēs vēlamies visiem tirdzniecības centra apmeklētājiem Latvijas dzimšanas dienā dāvāt siltas sajūtas un gaismu. Īstenojot šo projektu, mēs aicinām ikvienu šajās dienās aizdedzināt katram savu svecīti Auseklī, lai veidotu kopības sajūtu kā tautai, kā ģimenei, kā vienotam veselumam. Tuvojoties Ziemassvētku laikam, mums ir svarīgi izvērtēt gadu un atskatīties uz saviem paveiktajiem darbiem, nedaudz atkāpjoties no steigas, tāpēc mēs ceram, ka šis projekts ļaus to izdarīt,” norāda modes un izklaides centra Rīga Plaza mārketinga daļas vadītāja Urzula Spickus.
Koncertcikls “Iededz gaismu” 2019. gadā turpinās ar apburoša “Trio Angelicus” koncertu “Latvijas dvēseles dziesmas” sestdien, 12. janvārī, plkst. 18.00 viesnīcas “Promenade Hotel”Hika zālē, Liepājā.
2016. gada sākumā dibinātajā “Trio Angelicus” (Elīna Šimkus, Ieva Šablovska, Sondra Lejmalniece) apvienojas trīs iezīmīgi tembri: augsta sievietes balss, flautas dzidrais skanējums un arfas noslēpumainais valdzinājums. Šādā skaņu paletē izgaismojas arī latviešu kamermūzikai veltītā koncertprogramma “Latvijas dvēseles dziesmas”. Koncertā izskanēs Pētera Vaska ainavas ar putniem, Romualda Jermaka šūpuļdziesma jūrai, Maijas Einfeldes noktirne, kā arī Jura Karlsona Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna, Raimonda Paula un citu komponistu skaņdarbi, tostarp speciāli šai programmai radītie Selgas Mences un Vestarda Šimkus jaundarbi.
“Trio Angelicus” sastāvā ir trīs apburošas mūziķes – Elīna Šimkus (soprāns), Ieva Šablovska (arfa) un Sondra Lejmalniece (flauta).Elīna Šimkusir studējusi pie Margaritas Gruzdjevas Rīgā un ieguvusi maģistra grādu Norvēģijas Mūzikas akadēmijā Oslo. Senā mūzika, baroks un agrīnais klasicisms, kā arī itāļu bel cantoir tas, kurā viņa kā dziedātāja jūtas vislabāk. Viņas repertuārā ir vairāk nekā 35 lielformas skaņdarbu, iestudētas arī 16 operlomas. 2015. gadā nominēta Lielajai Mūzikas balvai “Par izcilu sniegumu”.
Ieva Šablovska Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) ieguvusi bakalaura grādus kokles un arfas spēlē, kā arī maģistra grādu mūzikā studiju programmā Kameransamblis. Viņa ir muzicējusi dažādu Latvijas orķestru, tai skaitā Liepājas simfoniskā orķestra sastāvos. Ieva ir “Trio Silk” dibinātāja un dalībniece. Kā soliste uzstājusies ar kamerorķestriem Sinfonietta Rīgaun Sinfonia Concertante. Šobrīd ir arfu grupas koncertmeistare Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO) un kopš 2006. gada ir Kultūras un atpūtas centra “Imanta” kokļu ansambļa “Raksti” vadītāja.
Sondra Lejmalniecespēlē flautu kopš 10 gadu vecuma. 2008. gadā absolvējusi JVLMA, paralēli studijām Latvijā mācoties Luksemburgas konservatorijā. No 2004. līdz 2008. gadam piedalījusies starptautiskās meistarklasēs Luksemburgā. Piedalījusies dažādos projektos ar LNSO un 2013. gada oktobrī spēlējusi Ķīnā, Makao orķestrī. Šobrīd ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mūziķe. Sondra ir koncertējusi dažādos kameransambļu sastāvos gan Latvijā, gan Luksemburgā. Kā soliste uzstājusies kopā ar Luksemburgas filharmonijas orķestri.
Koncertcikls “Iededz gaismu”gada tumšajos mēnešos aicina liepājniekus un pilsētas viesus iedegt gaismu kamermūzikas un džeza koncertos viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē. Biļetes uz koncertciklu nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā un internetā. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.Koncertcikls rīkots sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi. Informatīvi atbalsta portāls dieviete.lv. Plašāka informācija www.viacultura.lv, kā arī sociālajos tīklos twitter.com/ViaCulturaLV, un facebook.com/ViaCulturaLV.
250 gadus vecais Aģes dižozols piedalās konkursā “Eiropas Gada koks 2022”, informēja konkursa dalībnieka pārstāvis Kārlis Zariņš.
Starp 16 Eiropas dižkokiem no Latvijas startē Ivars Šmits ar savu Aģes dižozola atbrīvošanas stāstu, par kuru visu februāri iespējams balsot konkursa interneta vietnē.
Video
Konkurss “Eiropas Gada koks” norisinās jau 12.reizi, un tā nolūks ir izcelt koku nozīmi kultūras un vēstures mantojumā, kas ir pelnījuši uzmanību un rūpes. Atšķirībā no citiem konkursiem, “Eiropas Gada koks” neizceļ skaistumu, izmēru vai vecumu, bet gan koka stāstu un tā saikni ar cilvēku.
Zariņš pavēstīja, ka Latvija šajā Eiropas mēroga konkursā piedalās pirmo reizi. Latvijas atlasē uzvarēja un dalības vietu Eiropas konkursa finālā izcīnīja “Lindstrom” izpilddirektors Ivars Šmits, kurš startē ar savu dižozola stāstu. Aģes dižozols atrodas Limbažu novadā, Vidrižu pagastā.
“Līdz ar tautas atmodu, dižozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu. Šis ozols ir iedvesmojis apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu, ir Eiropas dižkoku lielvalsts,” uzsvēra Aģes dižozola saimnieks, “Lindstrom” izpilddirektors Latvijā un “Spēkozols” kustības dibinātājs Šmits.
Balsojums vietnē “Eiropas Gada koks 2022” norisināsies līdz februāra beigām un tajā startē 16 dižkoki no visas Eiropas. Konkursa nolikums paredz, ka, lai piedalītos balsojumā, ir jāizvēlas divi dižkoki, par kuriem atdot savu balsi.
Kā norādīja Šmits, “Spēkozola” kustības mērķis nu jau vairāk nekā desmit gadus ir godāt dabu, cienīt un kopt mūsu dižkoku lielvalsts ozolus, baudīt to spēku un iedvesmu, saimniekot ilgtspējīgi un nest latvisko pasaulē.
Virtuves sistēmas pamatu veido brīvstāvošs, novatorisks funkcionāls brīvi modulējams oša galds, kurā katrs pats izvēlas un integrē nepieciešamo funkcionālo bloku, izvēloties to no ražotāja izstrādātajiem daudzkrāsainajiem atvilkņu setiem jeb lakoniskām masīva oša redeļu sistēmām, ja nepieciešams, pievienojot ražotāja piedāvātās izlietnes un kompaktu iebūvēto plīts virsmu.
Šis kompaktais virtuves galds ir savdabīgs mūsdienīgas virtuves dizaina simbols – tā var kļūt par jebkura Pirmo virtuvi, šis virtuves modulis – galds piestāvēs tikpat labi pirmajam īres dzīvoklim, kā arī vasaras lauku mājai, jeb ērtam dzīvokļu veida viesnīcas numuram vai mūsdienīgam birojam, tā ir bezgala vienkārši izjaucama un pārvietojama jeb transportējama no vietas uz vietu.
Šis ikdienišķais galds ar virtuvei nepieciešamo pamatfunkciju izveidots respektējot ergonomisku dzīvesveidu, laikmetīgā dizaina tendences, pielietojot kvalitatīvas ražošanas tehnoloģijas un akcentējot funkcionalitāti. Produkta ražošanā tiek izmantots oša masīvkoks, nerūsējošais tērauds, plastikāts un plastmasas elementi.
Ražotājs: "Rauzas kompānija", dizaineri Jānis Rauza un Ieva Andžāne.
Dziedātāja Samanta Tīna un Latvijas delegācija devusies uz Roterdamu, lai piedalītos 65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmais mēģinājums uz Eirovīzijas lielās skatuves “Ahoy” arēnā dziedātājai plānots rīt.
Ar ko atšķiras degunradžvabole no meža bambala, kurš lido ātrāk – taurenis vai spāre, un kas ir Eiropas lielākais grauzējs – to un daudz ko citu var uzzināt, krājot Rimi Dabas vērotāju kampaņas uzlīmes un figūriņas. Līdz 10. septembrim ikviens mazais dabas mīļotājs aicināts kļūt par nopietnu Dabas pētnieku, aizpildot īpašo uzlīmju albumu un apmeklējot Dabas pētnieku trasi Latvijas Dabas muzejā.
Nature Spotters jeb Rimi Dabas vērotāji ir zinātkāriem bērniem domāta kampaņa. Dabas vērotāju kampaņas laikā vecāki, iepērkoties Rimi veikalos, par katriem iztērētiem 10 eiro var saņemt vienu dabas pētnieka uzlīmi un figūriņu, kas attēlo dažādas Latvijā brīvdabā sastopamos kukaiņus un citus dzīvniekus.
Kampaņas ietvaros līdz 10. septembrim mazos dabas pētniekus ciemos gaidīs Latvijas Dabas muzejs, kas sagatavojis bērniem īpašu Dabas vērotāju trasi – nelielu, bet izzinošu ceļojumu muzeja bagātībās, kas ļaus papildināt zināšanas par Latvijas dzīvniekiem. Lai saņemtu īpašo trases uzdevumu grāmatiņu un vēl kādu pārsteigumu, muzeja kasē jāuzrāda Dabas pētnieka albums.
Ar muzeja darba laikiem iespējams iepazīties muzeja mājas lapā dabasmuzejs.gov.lv
Saeima pirmdien aptuveni desmit minūšu laikā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.
Grozījumus likumā svētdien vakarā konceptuāli apstiprināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Tagad personām, kas sāks dienestu Ukrainā, būs nekavējoties jāreģistrējas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā, paredz grozījumi.
Pašlaik likums noteic, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.
Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad tiek dienēts Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Tāpat Saeimā pirmdien atbalstīja saistītus grozījumus Pilsonības likumā.
Debates par abu likumu grozījumiem nebija un deputātu balsojums bija vienprātīgs.
Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem nav ļauts kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, aģentūru LETA informēja aizsardzības resors.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima pirmdien pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi uzsākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1.marta.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.
Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.
Tikmēr Latvijas žurnālists Atis Klimovičs no Ukrainas sociālajos tīklos vēsta, ka Ukrainas aicinājumam atsaucies uzņēmējs, zemessargs, bijušais Krustpils novada mērs Gundars Kalve.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot Rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.
Viņš arī paziņojis, ka Ukrainā tiek veidots Starptautiskais teritoriālās aizsardzības bataljons, kura sastāvā būs ārzemnieki, kas vēlas pievienoties pretošanās operācijai pret Krievijas okupantiem un pasaules drošības aizsardzībai.
13.februārī notika izrādes “Pēdējais cilvēks”, kas tapusi pēc Džordža Orvela romāna – antiutopijas “1984” slēgtā pirmizrāde, bet jau 17., 24. un 25.februārī Digital Art House notiks ekskluzīvas izrādes, kas būs pieejamas plašai sabiedrībai. Igauņu režisora iestudējumu atzinīgi novērtēja Deniss Ševeļovs, Armands Simsons, Markus Riva, Artūrs Šlosbergs un citi.
Projekta komandu vada teātra režisors Antons Kiseļus. Viņš ir dzimis un audzis Tallinā. 2016. gadā Maskavā Antons absolvēja Valsts Teātra mākslas institūta (ГИТИС) režijas nodaļu (leģendārā režisora un profesora Leonīda Heifeca darbnīca). Par izrādi A. Kiseļus saka: “Pēdējais cilvēks” ir totāls un drosmīgs mūsu īstenotais eksperiments. Tajā iesaistīti ļoti interesanti cilvēki un speciālisti, kuriem es ļoti uzticos un kurus augstu vērtēju. Izrādē apkopota ļoti dažādu izcilu meistaru kvalifikācija no dažādām mākslas jomām. Mēs izvēlējāmies ļoti aktuālu, drosmīgu tēmu. Varbūt kādam šķitīs, ka šodien ir nepiedienīgi vai pat nežēlīgi veidot izrādi par šo tēmu un izmantojot šādu materiālu. Bet es uzskatu, ka šodien ir ļoti svarīgi runāt par mūsu laikmeta īpatnībām, par cilvēku un varu, par to, kā vara salauž un pakļauj kontrolei cilvēkus, kā tā cīnās pret tiem, kas tai pretojas. Mūsu izrāde ir par Cilvēku un par to, kā saglabāt cilvēku sevī tik sarežģītos laikos. Un pats galvenais, “Pēdējais cilvēks” ir luga par lielu mīlestību un lielu kaisli. Daži literatūrzinātnieki Orvela romānu “1984” dēvē nevis par antiutopisku romānu, kā mēs esam pieraduši uzskatīt, bet gan par mīlestības romānu. Un daudzējādā ziņā es viņiem piekrītu – tāpēc mūsu priekšnesums būs spilgts, kaislīgs, smieklīgs, dzīvīgs, biedējošs un negaidīts. Katrs skatītājs šajā stāstā par “Pēdējo cilvēku” varēs atrast kaut ko savu, sev tuvu.
Galerija
Kopā ar Antonu Kiseļus izrādes “Pēdējais cilvēks” tapšanā piedalās starptautiskā augsti kvalificētu jauno profesionāļu komanda. Videomākslinieks Valentīns Silčenko un komponists Aleksandrs Žedeļevs ir cienījami un veiksmīgi profesionāļi no Tallinas. Komponists Aleksandrs Žedeļevs ir divkārtīgs Igaunijas Valsts prēmijas laureāts, sacer mūziku teātrim un kino. Horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs ir strādājis vairākos Latvijas teātros, tostarp arī Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādes reklāmas saturu veido māksliniece un ilustratore Anna Ņeva. Režisora asistente Karīna Lemeško ir no Ukrainas, scenogrāfe Jeļizaveta Sidorova – no Rēzeknes. Projektā piedalās arī spožas Rīgas zvaigznes: Latvijas teātra un kino leģenda aktieris Mārtiņš Vilsons, jaunā kinozvaigzne Edijs Zalaks, kurš ir strādājis arī Dailes teātrī un citos Latvijas teātros. Vienīgo sieviešu lomu izrādē atveidos jaunā aktrise no Rīgas Marika Šmukste.
Režisors Antons Kiseļus iestudē izrādes un turpina sadarboties ar teātriem Igaunijā, Latvijā, Abhāzijā un citās pilsētās un valstīs. Maskavā viņš radīja neatkarīgu teātra projektu Teātris “TRU”, kura izrādes piedalījās un guva uzvarasstarptautiskajos teātra festivālos, kā arī citos mākslas festivālos, piemēram, Īru kultūras festivālā “Irish week”. 2019. gadā Antons Kiseļus kā viesrežisors-pedagogs darbojās Starptautiskajā teātra laboratorijā Kapošvārā, Ungārijā.
Pēdējo sešu gadu laikā Latvijā Antons Kiseļus astoņas izrādes ir iestudējis teātrī “Joriks”, no tām trīs ir latviešu valodā. 2022. gadā un līdz pat šim brīdim viņš ir teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs. “Pēdējais cilvēks” nav pirmā izrāde latviešu valodā, taču pirmais šī režisora projekts Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Klajā nākusi lielformāta bilžu karte – plakāts, kurā attēloti vairāk nekā 200 Latvijas kultūrvēsturiskie, dabas un atpūtas objekti. Šis izdevums ir unikāls mākslas darbs, līdzīga apjoma Latvijas bilžu karte pēdējo reizi izdota 1938. gadā.
Lielformāta (69 x 100 cm) kartes mērķis ir rosināt interesi par Latviju un atainot tās vēstures, kultūras, dabas un atpūtas vietu daudzveidību un unikalitāti. Izdevums ir tās veidotāju ļoti personisks un subjektīvs veltījums Latvijai un katram, kurš vēlas to iepazīt. Sākoties aktīvās ceļošanas sezonai, izdevniecība aicina apmeklēt gan kartē ietvertās, gan atklāt arvien jaunas un interesantas vietas.
Kartē iekļauti latviešu rakstnieku, mūziķu un citu nozīmīgu vēsturisku personu un sabiedrisko darbinieku memoriālie muzeji, Latvijas pilis un muižas, dabas takas un nacionālie parki, lielākie ezeri un augstākās virsotnes, kā arī atpūtas parki un daudz citu interesantu vietu. Turklāt šī ir viena no pirmajām Latvijas kartēm, kur atainotas atjaunotās Latvijas nozīmīgākās kultūras celtnes – Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs “Latgales vēstniecība GORS” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.
Bilžu karti iespējams iegādāties “White Book” interneta veikalā un grāmatnīcās visā Latvijā. Mākslinieces – Daiga Brinkmane un Zane Neimane, projekta autore – Santa Svaža.
Seko līdzi informācijai mājas lapā www.whitebook.lv un izdevniecības sociālajos tīklos, piedalieties konkursos visas vasaras garumā un laimējiet vērtīgas balvas Latvijas apceļošanai! Paldies sadarbības partneriem, pašvaldībām un tūrisma centriem, kas atsaucās uz izdevniecības aicinājumu piedalīties šīs kartes veidošanā.
Latvijas bērnunamos trūkst bērnu un jauniešu apavu un apģērba, ārpusģimeņu aprūpes iestāžu aptaujā secinājusi labdarības biedrība “Taureņa efekts”
Lai arī visos Latvijas reģionos vajadzīgo lietu saraksts kopumā ir līdzvērtīgs, iestādēs nepieciešamas arī grāmatas, mēbeles un kancelejas preces, jauni spilveni un segas, kā arī inventārs infrastruktūras uzlabošanai. Kā pastāstīja biedrības pārstāve Olga Kazaka, bērniem trūkst sporta inventāra, apģērba, apavu, nepieciešami arī sadzīves un higiēnas priekšmeti.
“Ir ļoti liels pieprasījums pēc dažādu koncertu, izrāžu apmeklējumiem, jo arī bērniem ir nepieciešams būt daļai no sabiedrības,” teica Kazaka. Viņa arī atklāja, ka biedrība regulāri atjauno bērnunamu vajadzību sarakstus, un tie pieejami arī mājaslapā taurenaefekts.lv. Izmantojot mājaslapu, ar kurjeru savu ziedojumu ir iespējams bez maksas piegādāt uz jebkuru bērnunamu.
No šodienas Latvijas Bērnu dzirdes centrā pieejama Baltijā vienīgā dzirdes traucējumu diagnostikas iekārta Neuro-audio, kas iegādāta par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, nododot pārstrādei savus vecos mobilos telefonus LMT akcijā “Visu cieņu vecajam telefonam”. Iekārta turpmāk nodrošinās vēl nebijušu iespēju noteikt objektīvu dzirdes slieksni jau ļoti agrīna vecuma bērniem, neizmantojot vispārējo anestēziju, tādējādi uzlabojot bērnu dzīves kvalitāti.
Lai rūpētos par dabu un palīdzētu bērniem, kuri cieš no dzirdes traucējumiem, LMT kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” pērn uzsāka kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam”. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts nodot pārstrādei nolietotos mobilos tālruņus. LMT klientu centros visā Latvijā tika izvietoti 60 veco tālruņu nodošanas punkti, kur nevajadzīgās ierīces nodot atkārtotai pārstrādei. Ļoti liela daļa no nolietoto tālruņu īpašniekiem pēc vecā tālruņa novērtēšanas izvēlējušies saņemt nevis atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei, bet atpirkuma summu ziedojuši Latvijas Bērnu dzirdes centram. Nepilna gada laikā – no 2018. gada martam līdz decembrim – pārstrādei nodoti 14 956 tālruņi. Par novērtējuma summu, ko iedzīvotāji izvēlējušies novirzīt ziedojumam, Latvijas Bērnu dzirdes centram iegādāta Baltijā pirmā dzirdes diagnostikas iekārta Neuro-audio.
“LMT iestājas par zaļo domāšanu, vides ilgtspēju un aizsardzību, kā arī par Latvijas iedzīvotāju labsajūtu un pilnvērtīgu dzīvi. Tādēļ aicinājām iedzīvotājus nodot vecos telefonus pārstrādei, veicot ziedojumu Latvijas Bērnu dzirdes centram. Esam patiesi priecīgi, ka tik daudzi Latvijas iedzīvotāji rūpēs par dabu un bērnu labklājību izvēlējušies savu telefona novērtējuma summu nevis saņemt dāvanu kartes veidā mobilo pakalpojumu vai aksesuāru iegādei, bet gan ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, tādējādi sniedzot iespēju ikvienam bērnam jau no agra vecuma saņemt efektīvas pārbaudes un vispiemērotāko ārstēšanu,” stāsta Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja dr. Sandra Kušķe: “LMT un Latvijas Bērnu dzirdes centra sadarbība mērāma jau gadu desmitos. Tās rezultātā un pateicoties līdzcilvēku atbalstam mēs patiešām spējam uzlabot bērnu dzīvi ilgtermiņā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Ar Neuro-audio iekārtu turpmāk varēsim padarīt dzirdes sliekšņa diagnostikas procesu precīzāku, efektīvāku un mazajiem pacientiem patīkamāku.”
Iekārta Neuro-audio, kas pieejama Latvijas Bērnu dzirdes centrā, ir pirmā ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Tās lielākā priekšrocība ir objektīva dzirdes sliekšņa noteikšanas iespēja, neizmantojot vispārējo anestēziju, kas līdz šim Latvijā nav bijusi pieejama. Tā palīdz noteikt dzirdes parametrus ļoti agrīna vecuma bērniem, ja izmeklējumi pēc dzimšanas dzirdes skrīningā dzemdību nodaļās ir negatīvi jeb pazemināti.Uzsverama arī dzirdes sliekšņa precīza diagnostika konkrētajās skaņu frekvencēs, vienlaicīgi saīsinot diagnostikas laiku. Mērījums nepieciešams dzirdes sliekšņa noteikšanai, dzirdes traucējumu pakāpes noteikšanai un tālākai dzirdes traucējumu kompensēšanai ar dzirdes tehniskajām palīgiekārtām – dzirdes aparātiem vai kohleārajiem implantiem. Šādā veidā iespējams jau laicīgi uzsākt bērnu ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā.
Akcija “Visu cieņu vecajam telefonam” turpinās arī 2019. gadā, kad ziedot savus nolietotos vecos tālruņus tiks aicinātas ne vien privātpersonas, bet arī dažādu nozaru uzņēmumi. Arī šogad LMT piedāvās iespēju sava telefona novērtējuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, lai par to tiktu iegādātas iekārtas darba, diagnostikas un ārstēšanas procesu uzlabošanai. Ceļu pa Latvijas pilsētām šogad turpinās arī sabiedrībā zināmu cilvēku veco telefonu izstāde “Visu cieņu vecajam telefonam”, lai mudinātu neuzkrāt nevajadzīgās iekārtas, bet ziedot tās labdarībai.
Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban “Mēness aptieku” krājumos tās ir izsīkušas, pavēstīja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.
Savukārt “Apotheka” valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.
Vislielākais pieprasījums novērojams tieši “Apotheka” filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.
Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja “Apotheka” valdes locekle.
Pēc Ribinskas paustā, kopš vīrusa parādīšanās iedzīvotāji arī daudz biežāk vēršas pie farmaceitiem ar viņiem aktuāliem jautājumiem, kas ir saistīti ar profilaktisku rīcību, lai izsargātos no vīrusiem. Nereti tiek uzdoti jautājumi tieši saistībā ar koronavīrusa izplatību, norādīja “Mēness aptieku” pārstāve.
Ņemot vērā aizsargmasku iztrūkumu “Mēness aptiekās”, Ribinska mudina pirms došanās uz aptieku sazināties ar attiecīgo filiāli. Viņa skaidroja, ka lieltirgotavām ir informācija par iedzīvotāju pastiprināto interesi par aizsargmaskām, un tās tiek pasūtītas. Patlaban nav saņemta informācija par izmaiņām aizsargmasku cenās, informēja “Mēness aptieku” pārstāve.
“Mēness aptiekas” farmaceiti atgādina, ka maska ir vairāk noderīga, ja to lieto sasirgušais, lai neaplipinātu citus, jo bez maskas vīruss pilienu veidā var izplatīties vairāku metru attālumā, taču, lietojot masku, tie būs tikai daži centimetri. Tomēr maska ir jāmaina ik pēc divām stundām. Pašaizsardzībai maska būs mazāk efektīva, taču, lietojot to pareizi, tiks nodrošināta papildu aizsardzība, informē farmaceiti.
Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka vispārīgie ieteikumi infekcijas izplatības novēršanai ir regulāra roku mazgāšana, mutes un deguna aizklāšana klepojot un šķaudot, gaļas un olu rūpīga gatavošana un izvairīšanās no cieša kontakta ar personām, kurām ir elpceļu slimības simptomi.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā nav reģistrēts neviens koronavīrusa saslimšanas gadījums.
Atbildīgie dienesti Latvijā, proti, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un universitātes slimnīcas, ir pastāvīgā saziņā par situācijas attīstību pasaulē saistībā ar jauno vīrusu un šobrīd strādā atbilstoši Katastrofu medicīnas plānā noteiktajam gatavības režīmam.
Ārstniecības iestādēm – gan NMPD brigāžu mediķiem, ģimenes ārstiem un slimnīcu personālam ir sniegtas Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas rīcībai, saskaroties ar iespējami inficētu pacientu ar koronovīrusu. Tāpat ir apzināti pieejamie slimnīcu resursi infekcijas slimnieku ārstēšanai. Dienesti ir apliecinājuši, ka nepieciešamības gadījumā spēs nodrošināt veselības aprūpes sniegšanu pacientiem, kuriem pastāvēs aizdomas par inficēšanos ar šo vīrusu.
SPKC arī aicina ārstniecības iestādes nekavējoties ziņot par katru smagas akūtas respiratoriskas saslimšanas gadījumu personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklēja Ķīnas pilsētu Uhaņu vai bija kontaktā ar slimnieku, kurš ir saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu.
Savukārt, lai samazinātu akūtu elpceļu infekciju vispārējo risku, SPKC visiem ceļotājiem iesaka izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuri slimo ar akūtām elpceļu infekcijām, bieži mazgāt rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, izvairīties no neaizsargāta kontakta ar lauksaimniecības vai ar savvaļas dzīvniekiem un izvairīties no tirgus apmeklējumiem, kur pārdod dzīvus dzīvniekus vai apstrādā dzīvnieku liemeņus.
Ja ceļojuma laikā vai 14 dienas pēc tā tomēr parādās simptomi, kas norāda uz elpošanas ceļu slimībām – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana – centrā aicina vērsties pēc medicīniskās palīdzības un informēt ārstu par ceļojumu.
Latvijas 3×3 basketbola izlase, kuras sastāvā ir Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Agnis Čavars un Francis Lācis, svētdien Vīnē Pasaules kausu noslēdza trešajā vietā, nodrošinot vietu 2024.gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.
Latvijas izlase, kas izsēta ar 7.numuru, cīņā par bronzas godalgām ar rezultātu 22:12 uzvarēja Brazīliju (18.).
Pēc nonākšanas iedzinējos mača sākumā ar 1:3 latvieši turpinājum pārņēma vadību iekrājot septiņu punktu pārsvaru (12:5), ko turpinājumā palielināja līdz desmit punktiem, svinot pārliecinošu uzvaru.
Sestdien astotdaļfinālā latvieši ar rezultātu 19:15 uzvarēja Beļģiju (5.) un ceturtdaļfinālā ar 19:18 pārspēja Nīderlandi (4.). Svētdien pusfinālā Latvija ar 18:21 piekāpās Serbijai (1.), kamēr brazīlieši cīņā par vietu finālā ar 17:21 zaudēja ASV.
Latvija ar trīs uzvarām četros mačos ieņēma otro vietu B apakšgrupā, kur vispirms ar 17:21 zaudēja ASV (2.), bet turpinājumā uzvarēja ar 22:11 Slovēniju (15.), ar 20:18 Austriju (9.) un ar 22:9 Austrāliju (17.).
Grupas uzvarētāji kvalificējās ceturtdaļfinālam, bet otrās un trešās vietas ieguvēji cīnījās astotdaļfinālā.
Lācis šajā turnīrā aizvieto Edgaru Krūmiņu – šāds lēmums tika pieņemts pēc Ventspilī notikušās treniņnometnes, kurā piedalījās 14 kandidāti. Lai palīdzētu treniņu procesā, uz Pasaules kausu līdzi devušies arī Kārlis Apsītis un Kristaps Gludītis.
Latvijas izlases četrinieks starptautiskajos klubu komandu turnīros šogad startē, sadalīts divās komandās. Miezis un Lasmanis kopā ar diviem ķīniešu basketbolistiem pārstāv komandu “Beijing”, savukārt komandu “Rīga” turpina pārstāvēt Krūmiņš un Čavars, spēlējot kopā ar ķīnieti un serbu.
Latvijas vīriešu izlase jūnija vidū piedalīsies Eiropas spēļu turnīrā Krakovā, bet septembra sākumā – Eiropas čempionātā Jeruzalemē.
Savu līdz šim labāko rezultātu Latvijas sasniedza 2019.gadā, kad Amsterdamā izcīnīja sudraba medaļas, finālā ar 14:18 piekāpjoties ASV.
Līdz piektdienai, 4.novembrim tirdzniecības centra Galleria Rīga 3. stāvā ir iespēja iegādāties iepatikušās preces no Latvijas dizaineru 2017. gada pavasara-vasaras kolekcijām, ko nupat prezentēja Rīgas modes nedēļā. Pārstāvēti tādi zīmoli kā DACE BAHMANN, ONE WOLF, DEEPLY PERSONAL, TALENTED un citi.
šajā sezonā pirmo reizi RFW vēsturē Rīgas modes nedēļas organizatori ir ieviesuši jaunu praksi – pop-up veikalu jaunajām dizaineru kolekcijām. Pop-up storetipa veikali šobrīd visā pasaulē ir ļoti populāri un pieprasīti individuālo pircēju vidū. Apģērbu dizaineri pēdējā laikā aktīvi izmanto mārketinga līdzekli „Redzi un pērc uzreiz” jeb „See now, buy now”, kura ideja ir tāda, ka pircējs var nopirkt iepatikušos izstrādājumu no dizaineru kolekcijām uzreiz pēc skates. šis jaunievedums drīzāk ir patīkams izņēmums, nevis likums, jo saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem kolekcijas no mēles veikalu vitrīnās nonāk tikai pēc pusgada, kad tās kļūst aktuālas atbilstoši sezonai. Nepalaid garām savu izdevību!
Hormonālās kontracepcijas jomā ir notikusi nozīmīga evolūcija – ir radīts inovatīvs kontracepcijas mini plāksteris. Jau četrus mēnešus mini plāksteris ir pārdošanā aptiekās Eiropā – Vācijā, Portugālē, Čehijā, Ungārijā u.c. Jau 2016. gada februārī kontracepcijas mini plāksteris būs pieejams arī sievietēm Latvijā.
Kontracepcijas mini plāksteris ir neuzkrītošs, neliela izmēra, caurspīdīgs plāksteris, kas ir ērti lietojams, un pētījumos ir pierādīta laba panesamība.
Tikai reizi nedēļā
Par to jāatceras tikai reizi nedēļā, lai nomainītu pret jaunu, turklāt plāksteris pielāgots tā, lai hormoni nenokļūtu uzreiz lielā daudzumā sievietes organismā – lietojot mini plāksteri organismā nav tā saucamo hormonu pīķu. Vienlaikus mini plāksteris nodrošina efektīvu kontracepciju ar mazāku daudzumu aktīvās vielas. Tajā ir 2,0–2,7 reizes mazāks hormonu daudzums nekā citos kontracepcijas plāksteros. Pētījumos pierādīts, ka kontracepcijas mini plākstera lietotāju vidū ir augsta līdzestība (lietošanas precizitāte) – 98%.
Ērtāk lietojams
Ikviena sieviete, kura saskārusies ar kontracepcijas jautājumu, zina, ka hormonālā kontracepcija ir ļoti efektīva, novēršot nevēlamu grūtniecību, pie nosacījuma, ja tiek lietota precīzi tā, kā norādījis ārsts. Tomēr veiktās aptaujas un pētījumi liecina, ka sievietes nereti aizmirst iedzert vienu vai vairākas tabletes, tādā veidā riskējot izjaukt „aizsardzības mūri” pret neplānotu grūtniecību. Tieši tāpēc tiek izstrādātas jaunas kontracepcijas metodes, lai hormonālo kontracepciju sievietēm padarītu ērtāk lietojamu. Daudzas sievietes izvēlētos kontracepciju, kas ir lietojama reizi nedēļā, kas ir diskrēta un ērti lietojama, satur ļoti mazu hormonu devu, kā arī nodrošina cikla kontroli un labu panesamību.
Ļoti maza hormonu deva
Kāpēc kontracepcijas mini plāksteris ir tik īpašs? Gan savas darbības veida, gan izmēra dēļ – nav uzkrītošs, piemēram, dodoties uz pludmali vai baseinu. Tas ir patiešām mazs, apaļš un caurspīdīgs plāksteris, kas aizņem tikai 11 cm2 uz sievietes ādas. Tas satur 2,10 mg gestodēna (gestodenum) un 550 mikrogramus etinilestradiola (ethinylestradiolum). Diennakts laikā sievietes organismā nokļūst tikai 60 mikrogrami gestodēna un 13 mikrogrami etinilestradiola (atbilst 20 mikrogramu iekšķīgi lietotai devai).
Drošs un efektīvs
Šis ņiprais mini plāksteris ir drošs un efektīvs pretapaugļošanās līdzeklis sievietēm vecumā no 18 līdz 45 gadiem, turklāt lielisks risinājums gadījumos, kad nepavisam negribas domāt par ikvakara rituālu – hormonālo tablešu iedzeršanu. Par mini plāksteri vajag atcerēties tikai reizi nedēļā, jeb katrā septītajā dienā, lai to apmainītu pret jaunu, bet katrā ceturtajā reizē – lai tikai noņemtu un sagaidītu menstruācijas. Plāksteris paredzēts lietošanai uz vēdera, sēžamvietas vai augšdelma ārpusē, un ar to droši var iet dušā, vannā, peldēties, iet saunā un arī sportot.
Gripas vakcīnas lielākā skaitā nav pieejamas, un valstis sākušas sacensību par šo resursu, taču jau tagad skaidrs, ka Latvijai pie papildu krājumiem netikt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ja Covid-19 nākamais vilnis sakritīs ar gripas sezonu, tas būs gan dubults risks cilvēkiem, gan papildu slodze veselības aprūpes sistēmai, tāpēc visā pasaulē, arī Latvijā vēlas veicināt vakcinēšanos pret gripu, lai vismaz no šī vīrusa izplatības pēc iespējas izbēgtu, skaidro raidījums.
Jau aprīļa beigās valdība sprieda, ka jānodrošina, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, īpaši riska grupas, ir vakcinētas pret gripu un savlaicīgi jāsāk sarunas ar ražotājiem. Tas tika pamatots arī ar iepriekšējo pieredzi, atsaucot atmiņā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārslodzi aizpagājušajā gripas sezonā, kad tas bija pārpildīts. Ja šādos apstākļos būtu jādomā, kā aprūpēt vēl arī Covid-19 slimniekus, situācija kļūtu īpaši kritiska.
Pret gripu vakcinējas mazāk nekā 5% Latvijas iedzīvotāju. Riska grupā – vecumā virs 65 gadiem – Latvija gripas vakcinācijas ziņā ir priekšpēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm. To varētu labot, taču arī vakcīnu tad vajadzētu vairāk, skaidro “de facto”.
Atbildīgā par sarunām ar ražotājiem ir Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tā uzrunājusi četras kompānijas, no kurām trīs Latvijai gripas vakcīnas piegādājusi arī līdz šim. Taču papildu vakcīnu piegādes iespējas šie ražotāji noraidījuši.
“Vairāk viņi nevar piegādāt,” raidījumam teica ZVA direktors Jānis Zvejnieks.
Latvijai katrā nākamajā gripas sezonā paredzētos apjomus ražotāji nosaka jau iepriekšējā gada novembrī – decembrī, ņemot vērā līdzšinējo pieprasījumu. Iepriekšējā sezonā Latvijai saražoja 173 000 vakcīnu, un, prognozējot nelielu pieprasījuma pieaugumu, nākamajai sezonai ieplānoja 195 000 vakcīnu. Lai arī tas ir par 22 000 vairāk, pat tās visas izlietojot, vakcinēti būtu mazāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju.
Iepriekšējos gados vakcīnu skaitu bija iespējams papildināt, ja tās palika pāri citās valstīs, taču šoreiz lielas cerības ZVA uz to neliek. Savukārt jaunu vakcīnu saražošanai esot par vēlu. Pēc Zvejnieka teiktā, Latvijai paredzētās “vakcīnas jau ir saražotas, sapakotas un stāv stabilizācijas pārbaudē, un augustā, septembrī būs zāļu lieltirgotavās”.
Latvijai pieejamās vakcīnas turklāt būs jāsadala starp valsts iepirkumiem un komerctirgu. Šogad valsts plāno paplašināt par valsts naudu vakcinēto cilvēku loku. Šobrīd pret gripu bez maksas vakcinē grūtnieces un bērnus līdz divu gadu vecumam, bet daļēji vakcīnas izmaksas sedz cilvēkiem ar hroniskām slimībām un vecākiem par 65 gadiem.
Tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt Ministru kabinetā papildinājumu, šajās grupās iekļaujot arī mediķus un sociālās aprūpes centru klientu un darbiniekus, vēsta “de facto”.
VM lēš, ka šim valsts programmas papildinājumam vakcīnu pietiks, bet mazāka daļa būs tiem, kas plāno vakcinēties par savu naudu.
Latvija ir saņēmusi pirmās 1400 vakcīnu devas pret pērtiķu bakām, kas būs pieejamas riska grupu iedzīvotāju vakcinācijai, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Vakcināciju pret pērtiķu bakām nav plānots izvērst plašā sabiedrībā. Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, vakcinācija pret pērtiķu bakām tiks piedāvāta riska grupām – ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonām un medicīnas personālam, tostarp laboratoriju darbiniekiem.
Vakcīnas būs pieejamas klīniskajās universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās.
Vakcīnas iepirktas vienotajā Eiropas Komisijas iepirkumā.
Ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonas statusu nosaka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā un rekomendēs šīm personām vakcinēties. Gala lēmumu par vakcināciju pieņem ārsts.
Latvijā līdz šim ir apstiprināti četri pērtiķu baku gadījumi. SPKC, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta.
Kā uzsver ministrija, visi četri gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.
Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.
Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.
Latvijai ir būtiski saglabāt ciešas attiecības ar Apvienoto Karalisti arī pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas (AP) paausto pēc komisijas sēdes informē parlamenta Preses dienestā.
“Ilgais ceļš uz breksitu jeb Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES tuvojas noslēgumam. Pašlaik būtiski ir meklēt risinājumu, kā arī turpmāk saglabāt ciešas attiecības ar Apvienoto Karalisti un stiprināt ekonomisko sadarbību, un, vēl jo būtiskāk, tiesiski nodrošināt mūsu tautiešu intereses,” pauda Tērauda.
Diskutējot par to, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā, deputāti vērsa uzmanību uz Saeimā iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas cita starpā paredz diasporas loceklim, kurš atgriežas Latvijā, pensijas neapliekamo minimumu piemērot tādā pat apmērā, kādā tas bija noteikts attiecīgajā ārvalstī.
Kā atzīmēja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir ļoti labas divpusējās attiecības, un mūsu interesēs ir turpināt stiprināt sadarbību ekonomikā un drošības jautājumos arī pēc breksita.
Kā ziņots, pēc breksita Latvijas vai ES līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).
Tas, kas šobrīd notiek Latvijas valdībā, ir sacēlis milzu vētru tautā. Politiķi ceļ sev jau tā tūkstošus lielās algas, kamēr pensionāri mēģina izdzīvot no savām niecīgajām algām, tiek izgudroti jauni nodokļi, kas sagraus Latvijas ekonomiku, tajā pat laikā ir radītas brīnumainas politiķu kvotas… Mums visiem ir, ko par to teikt. Un ļoti labi ir izteicies šis latviešu puisis.
Latvija, mēs tā negribējām.
Šis video ir jāredz katram, visiem un ikvienam. Dalies ar to, lai mēs, tauta, sasparotos un beidzot pieceltos kājās!
Nesen (un nez kuro reizi) paziņai no Liebritānijas apjautājos – “Vai pirms tam, kad ieradaties Vecrīgā, vispār par Latviju kaut ko zinājāt?”- Atbilde sekoja tāda, kādu netieši arī gaidīju: “Neko daudz, tik zinu, ka nesen no “padomijas” atsvabinājāties… bet Rīga ir taču Krievijā?” Nu ko mīlīši, kamdēļ tāds iespaids par zemi Dzintarjūras krastā bija?
Logiski- Latvija gandrīz ne ar ko neizceļas. Drusku vēlāk paziņa atklāja: ka ir gan Latvijas hokeja izlase, ka ir … Latvijas ļoti garšīgā maize un šprotes. Vēl esot gadījies Londonā “satikt” Latvijā ražotās ziepes!
Ar to tad šīs zināšanas par notiekošo pie mums šai paziņai izsīkst. Bet uz Rīgu garlaicības pēc atbraucis līdzi vienam citam puisim, kurš Kaļķu ielā gribēja kārtējās brīvdienās “tvaiku nolaist”. Bet ne par to tagad stāsts.
Stāsts ir par to- lai mēs katrs, cik nu iespējas ļauj, padarītu Latviju par pievienotās vērtības valsti. Katrs (katra) varam izgudrot kādu lietu, ideju, mākslu, šovu. Ar ko varam “iziet aizrobežu ārēs”. Un slavināt mūsu Dzintarzemi tālumā 🙂
Kaut gan daudzi loka muguras balstot citu valstu ekonomikas, tomēr pašā Latvijā arīdzan ir cilvēki- kas nedaudz zem 2 miljoniem satur kopā šo valsti. Katram no mums ir “pelēkā viela” smadzenēs. Un katram šī “pelēkā viela” ir jāliek lietā. Ar domu: ko es atstāju pēc sevis pasaulei.
Mēs visi esam pierdauši, kad “par mums kāds cits padomās”. Iedos skaistu darbiņu, bezrūpīgu dzīvi, neizsīkstošus ienākumu avotus. Nekā nebija! Citi tikai domās- kā visādos veidos “Tev” atņemt finansu līdzekļus, padarīt nabagus. Un par grašiem iekš Latvijas nodarbināt, nedomākot- kā “Tev” vecumdienas nodrošināt.
Tamdēļ- ir jāstrādā “uz sevi”. “Citam” strādājot- sirmuma gadus nenodrosināsi (dzirdēts, ne manis sagudrots teiciens, kam jāpiekrīt). Gudrojam, esam līderis savās lietās.
Es savējo lietu izgidroju- gribas Latviju padarīt: kā virsrakstā nosaucu. Un pie tā paša aicinu piedalīties “Lietus sandaļu” šovā! Kā? Uzjautājiet 🙂
Šī gada septembris skolēniem sācies ne tikai ar jaunu mācību gadu, bet arī iespēju baudīt aizraujošas kultūras pieredzes! Platforma SKOLENIEM.LV aicina uz jaunu un plašu kultūras programmu, jauniešiem piedāvājot tikšanos ar improvizācijas teātra “Divas” māksliniecēm Elīnu Geidu un Aneti Bendiku, grupas “Citi Zēni” līderiem Robertu Memmēnu un Dagni Roziņu, grupas “Tautumeitas” dalībniecēm Asnati un Aurēliju Rancānēm un daudziem citiem. Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros runāsim par emocionālo inteliģenci, iepazīsim Latvijas kultūras kanonu un dziesmās tiksimies ar Imantu Ziedoni.
Platformas SKOLENIEM.LV mērķis ir izglītot skolēnus, padarot mācību saturu aizraujošu. Pateicoties iniciatīvai «Latvijas skolas soma», projekts jau ilgāku laiku apciemo mācību iestādes ar klātienes koncertiem, muzikālā izrādēm un radošajām darbnīcām.
Šogad jauniešiem tiek piedāvātas četras jaunas programmas. Improvizācijas teātra izrāde “Prāta un emociju turbulence” veidota kā improvizācijas terapija, kalpojot par emocionālo ceļvedi un ļaujot izzināt prāta neatklāto pasauli. Improvizatores Elīna Geida un Anete Bendika no improvizācijas teātra “Divas” stāstīs, kā atpazīs savas emocijas un kontrolēt tās ar prātu. Saturisko kodolu veido skolēnu izvirzītas, viņiem aktuālas tēmas, caur kurām tiek veidota izrādes dramaturģija. Norises laikā skolēni tiek iesaistīti dažādos uzdevumos un vingrinājumos, kas radīs interaktīvu, aizraujošu un enerģisku tikšanos ar māksliniecēm.
Savukārt, par godu Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejai, dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis atklās Imanta Ziedoņa dzejas mijiedarbību ar izcilajiem latviešu komponistiem un viņu mūziku. Renārs Kaupers, Raimonds Tiguls, Kārlis Lācis, Imants Kalniņš ir vieni no daudziem skaņražiem, kuri ir izmantojuši Imanta Ziedoņa dzeju savā daiļradē. Nodarbības laikā skolēni varēs piedalīties muzikālā spēlē – labirintā, meklējot dziesmas un dzejoļus, paši tos izvēloties.
Tikmēr iepazīt Latvijas kultūras īpašības jaunieši aicināti aizraujoša muzikāla spēļstundā “No tautastērpa līdz Gaismas pilij: mūzika Latvijas kultūras kanonā”. Skolēniem interaktīvā veidā piedāvāts izzināt Latvijas kultūras kanonu un tajā iekļautās tautas tradīcijas, arhitektūru un dizainu, skatuves mākslas, vizuālo mākslu, literatūru, mūziku, kino un Latvijas ainavas. Spēles un aktivitātes iekļauj mēmo šovu, dziesmu vārdu minēšanu, nozīmīgu personu un vietu atpazīšanu, spēli “Patiesība vai meli” un citas aktivitātes. Programmā iekļautas Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa un citu tautā iemīļotu komponistu melodijas.
Projekta autori īpaši padomājuši arī par svētku laiku, aicinot iegrimt aizraujošā audiovizuālā izrādē “Ziemassvētku jampadracis”, kurai par pamatu ņemta slavenā 1993. gadā izdotā filma. Izrādē skanēs Mārtiņa Brauna populārā filmas dziesma “Veltījums”, kā arī svētku korāļi un citas populāras Ziemassvētku melodijas. Īpaša loma paredzēta arī pašiem skolēniem, ar atraktīvu uzdevumu un spēļu palīdzību cenšoties risināt stāsta notikumu gaitu. Galvenās lomas atveido talantīgais dziedātājs Kārlis Mangulsons un virtuozais somu izcelsmes latviešu mūziķis Marko Ojala, bet stāstu savīs kopā režisors Juris Jonelis.
Platforma SKOLENIEM.LV turpina piedāvāt arī citas, jauniešu jau iemīļotas programmas. Ar dabu, latviešu tradīcijām un gadskārtu svētkiem iepazīstinās grupas «Tautumeitas» dalībnieces Asnate un Aurēlija Rancānes. Koncertlekcijā «Ceļš uz lielo skatuvi» populārās grupas «Citi Zēni» līderi Roberts Memmēns un Dagnis Roziņš stāstīs par koncertdzīves aizkulisēm, priecēs ar muzikāliem priekšnesumiem un diskutēs par kultūras nozīmi jauniešu ikdienā. Savukārt «Orķestra un elektromūzikas evolūcija» sniedz unikālu iespēju, kopā ar vijoļvirtuozu Daniilu Bulajevu un komponistu Jāni Ķirsi, iepazīties ar orķestra mūziku un tās vēsturi cauri gadsimtiem.
Projekts ne tikai dodas uz skolām, bet arī aicina ciemos pie sevis. 7. un 8.oktobrī Rīgas kultūrtelpā “Auss” ģimenes ar bērniem no 4 gadu vecuma un jaunāko klašu skolēni aicināti ālēties un mācīties no savām kļūdām izrādē “Makss un Morics”. Tā ir komponistu Jāņa Ķirša un Andra Sējāna muzikālais «nedarbs», kas tapis pēc leģendārā Vilhelma Buša stāsta. To latviešu valodā atdzejojusi Aspazija. Galvenajās lomās – talantīgie dziedātāji Justs Sirmais un Kārlis Mangulsons.
Visas projekta aktivitātes iespējams apskatīt interneta platformā www.skoleniem.lv.
Latvijā ir viens no zemākajiem mirstības no Covid-19 rādītājiem Eiropā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā iekļautie dati.
Ziņojumā apkopoti dati par nāves gadījumiem no Covid-19 līdz oktobra beigām. Tobrīd Eiropas Savienībā mirstības no Covid-19 vidējais rādītājs bija 390 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju.
Oktobra izskaņā zemākais mirstības no Covid-19 rādītājs Eiropā bijis Kiprā – 30 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Islandē – 34, Latvijā – 37, Slovākijā – 40, Norvēģijā – 53, Igaunijā – 55, Grieķijā – 58, bet Lietuvā – 59.
Savukārt augstākā mirstība no jaunā vīrusa bija reģistrēta Beļģijā – 1015 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Spānijā – 764, Lielbritānijā – 699, Itālijā – 640, Zviedrijā – 580, un Francijā – 549.
Novembrī visā Eiropā turpinājās strauja Covid-19 izplatīšanās, attiecīgi pašlaik šie rādītāji jau ir citādi. Piemēram, Latvijā pašlaik reģistrēti 80 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.
Tāpat apskatā “Health at a Glance: Europe 2020” secināts, ka viena no priekšrocībām, kas arī ļāva labāk kontrolēt Covid-19 izplatību pirmajā vilnī, bija vēlāka koronavīrusa ienākšana un pirmo saslimšanas gadījumu parādīšanās Latvijā.
Pētījumā skaidrots, ka Eiropas valstis lielākoties ieviesa līdzīgus ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr viens no faktoriem, kas būtiski ietekmēja to efektu, ir to ieviešanas laicīgums.
Autori norāda, ka tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija ieviesa ierobežojumus attiecībā uz publiskām vietām vienu līdz septiņas dienas pirms tika sasniegta robeža – desmit Covid-19 pacientu nāves uz miljons iedzīvotāju. Tikmēr tādās valstīs kā Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Latvijā analogi drošības pasākumi tika ieviesti jau vairāk nekā mēnesi pirms tika sasniegts minētais rādītājs.
Tāpat pētījumā tika analizēta cilvēku pārvietošanās un cik daudz tā saruka periodā no marta līdz maijam. Dati liecina, ka Latvijā cilvēku pārvietošanās šajā periodā kopumā saruka vien par 8,2%, kas ir otrais zemākais rādītājs aiz Zviedrijas. Visaugstākos rezultātus šajā ziņā uzrādīja Spānija, kur cilvēku mobilitāte kritās par 22,2%, kā arī Itālija, kur tā saruka par 21,3%. Teju pusē pārskatā iekļauto Eiropas valstu šis sarukums bija vairāk nekā 15% apmērā.
Lai noteiktu cilvēku pārvietošanās apmēru, pārskatā tika izmantoti “Google Community Mobility” dati, ar kuru palīdzību var iezīmēt tendences cilvēku mobilitātē, nosakot, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētību vai to, cik daudz tiek izmantots sabiedriskais transports.
Analizējot virkni dažādu aspektu, pētījuma autori rezumējuši, ka kopumā bija nepieciešamas vidēji 34 dienas, lai Eiropas valstis pakļautu kontrolei Covid-19 izplatību. Par pamatu autori izmantojuši tā saucamo “R” rādītāju, kas raksturo, cik cilvēku viens saslimušais vidēji inficē. Ja šis mērījums ir mazāks par viens, tad ilgtermiņā saslimstība kritīsies, norāda pētījuma autori.
Tāpat pētījumā ir iezīmēti trīs faktori, kas ir visbūtiskākie efektīvai Covid-19 izplatības un tā seku mazināšanas stratēģijai – tostarp jauna regulējuma izstrādes un ieviešanas ātrums, apdzīvotības blīvums un sabiedrības uzticība valsts pārvaldei.
Minētais pētījums ir ikgadējā pētījumu cikla “Health at Glance” šīgada izdevums. Tas ir publicēts 19.novembrī un tā autori ir OECD un Eiropas Komisija.
Latvijā laikā no 2016.gada līdz šī gada maija vidum reģistrētas 7972 velosipēdu zādzības, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Šogad līdz 17.maijam Latvijā reģistrēta 571 velosipēdu zādzība. Visvairāk zādzību reģistrēts aprīlī, kad garnadži nozaguši 181 velosipēdu.
Pērn kopumā reģistrētas 1766 velosipēdu zādzības, 2018.gadā – 1835 zādzības, 2017.gadā – 1779 zādzības, bet 2016.gadā – 2021 šāda veida noziegums.
Policijas pieredze liecina, ka ik gadu visbiežāk velosipēdi tiek nozagti no iekštelpām.
Ņemot vērā minēto, policija aicina izmantot tikai kvalitatīvus un drošus saslēgus, piemēram, U-veida metāliskās slēdzenes, kas ir masīvas, grūti uzlaužamas un kuras ir sarežģīti pārkniebt vai pārzāģēt.
Šādu saslēgu izmantošana apgrūtina velozagļa darbu, tādējādi ļaujot pamanīt zādzības mēģinājumu apkārtējiem iedzīvotājiem un ziņot par to policijai, uzsver likumsargi.
Tāpat, atstājot savu velosipēdu velonovietnēs, ir jāpārliecinās par velonovietnes statīva drošību un to, vai pie tā ir iespējams pieslēgt riteni ar rāmi.
Savukārt pērkot jaunu velosipēdu, policija iesaka to reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kas var būtiski atvieglot policijas darbu, lai atdotu velosipēdu tā likumīgajam īpašniekam.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts miljonais Covid-19 tests, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirmais laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19 Latvijā tika veikts pērnā gada 29.janvārī, pēc tam līdz marta vidum tika testēts ne vairāk par dažiem desmitiem cilvēku dienā, bet 12.martā diennaktī veikto Covid-19 izmeklējumu skaits pirmo reizi pārsniedza 100. Jau astoņas dienas vēlāk faktiskā testēšanas jauda pārsniedza 1000 izmeklējumu diennaktī, bet 10 000 izmeklējumu robeža tika pārsniegta nepilnus deviņus mēnešus vēlāk – 10.decembrī.
Veikto Covid-19 testu kopējais skaits Latvijā auga katru mēnesi, izņemot pagājušā gada jūniju, kad izmeklējumu bija mazāk nekā maijā.
Kopš pagājušā gada oktobra Latvijā tiek veikti vairāk nekā 100 000 jaunā koronavīrusa testu mēnesī, bet līdz šim lielākais izmeklējumu skaits viena mēneša laikā tika sasniegts decembrī, kad tika veikti 244 676 Covid-19 testi, liecina aģentūras LETA apkopotie SPKC dati.
Vislielākais pozitīvo testu īpatsvars tika sasniegts pagājušā gada nogales svētku brīvdienās, kad veikto izmeklējumu kopskaits bija neliels. 31.decembrī pozitīvi bija 18%, bet 24.decembrī – 16,5% Covid-19 testu.
No pērnā gada 29.janvāra līdz šā gada 13.janvārim Latvijā kopumā veikti 1 006 427 Covid-19 testi, no kuriem pēdējā diennaktī – 12 224, liecina SPKC dati.
Lietuvā miljonais Covid-19 tests tika veikts pagājušā gada oktobra beigās, bet Igaunijā veikto izmeklējumu skaits patlaban tuvojas 700 000.
Ar garām rindām Latvijā sākta jaunākās paaudzes iPhone tirdzniecība; slavenības atzinīgi novērtē jaunos ‘iPhone’ modeļus.
26. oktobra rītā Latvijā sākās oficiālā jaunās paaudzes iPhone Xr modeļu tirdzniecība. Vērienīgi šis notikums tika atzīmēts “iSTYLE” veikalos, kur uz īpašām “iPhone Xr brokastīm” jaunos modeļus novērtēt bija sanākuši daudzi sabiedrībā zināmi ļadis. Pirmais, kurš izmantoja iespēju iegādāties jauno iPhone Xr, bija mūziķis Miks Dukurs.
Jaunā iPhone Xr prezentācija norisinājās modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, un starp pašiem pirmajiem latviešiem, kuriem tika tas gods turēt rokās iPhone Xr, bija tādi zināmi cilvēki kā TV raidījumu un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš, grupas “Olas” dalībnieks un reperis Žanis Pavlovskis, dizaineris un youtube kanāla “Cilvēks ar kameru” zvaigzne Rihards Gromuls, modes blogere un instagram slavenība Maija Armaneva, jauno mediju speciālists Artūrs Mednis, un daudzi citi atpazīstami ļaudis.
Jaunākos iPhone modeļus visiem interesentiem iespējams iegādāties no šodienas, 26. oktobra oficiālā Apple izplatītāja “iSTYLE” veikalos Rīgā, modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, kā arī tirdzniecības parkā “Alfa”. Tur pat arī iespējams saņemt autorizētu Apple iekārtu remontu un servisu, iekārtu apdrošināšanu. Ja pircējs ieradies ar kādu no saviem iepriekšējās paaudzes iPhone modeļiem, “iSTYLE” veic veco iekārtu atpirkšanu, uz vietas novērtējot iekārtas stāvokli, un piedāvājot konkurētspējīgu cenu.
“iPhone Xr brokastis” bija pavisam jauna formāta pasākums, kādu iepriekš nebija rīkojuši neviens cits no veikaliem, tā kā tajā bija iespējams ne tikai baudīt gardas brokastis un smūtijus 6 dažādās krāsās (gluži kā jaunie iPhone Xr), kuras sarūpēja kafejnīca Big Bad Bagels, bet arī pasākuma satura dēļ – slavenais karikatūrsis Gatis Šļūka uz iPad zīmēja apmeklētāju karikatūras, savukārt fotogrāfs Kārlis Leilands apmeklētājus iemūžināja īpašā profesionāla fotosesijā ar savu iPhone.
Savukārt, vislielāko apmeklētāju interesi izraisīja dažādu blogeru, populāru sociālo mediju lietotāju un slavenību, kas paši ir aktīvi iPhone lietotāji ikdienā, dalīšanās savā pieredzē – katrs no viņiem 10 minūtēs izstāstīja par to, kādas ir viņu iemīļotākās aplikācijas, kā viņi fotografē, apstrādā bildes un video, utml..
Savā prezentācijā Maija Armaneva parādīja, kā viņa apstrādā savas bildes pirms tās tiek publicētas sociālajos tiklos, un, lai arī daudzi uzskata, ka viņa to dara uz datora izmantojot Adobe Photoshop, Maija pierādīja pretējo. Aivis Ceriņš padalījās ar savām 10 mīļākajām aplikācijām, kuru vidū ir arī iebūvētā Notes un Wallet. “Mans uzskats ir, ka vispār to aplikāciju ir pārāk daudz saradies. Īsti nepavelkos uz aplikācijām, kas uzskaita izdzertos alus kausus vai miega stundas”, atzina Aivis Ceriņš.
iPhone Xr ir jau divdesmita pirmais modelis iPhone viedtālruņu sērijā, un šis modelis ir
pieejams sešās dažādās krāsās, kā arī ir nedaudz lētāks par iepriekšējo (Xs). Apple izplatītājs “iSTYLE” ir lielākā oriģinālo Apple produktu un aksesuāru tirdzniecības veikalu ķēde Centrālajā un Austrumeiropā, kas veic pilna servisa atbalsta nodrošināšanu klientiem vairāk kā 40 veikalos 20 dažādās pilsētās.
Pasākuma laikā tika izlozēts arī viens laimīgais, kurš dāvanā saņēma jauno iPhone Xr modeli. To savā īpašumā ieguva Reinis Gaņģis.
Otrdien, 17. septembrī, pie televīzijas skatītājiem nonāks jaunais LMT oriģinālseriāls “Tur”, kas ir pirmais Latvijā veidotais seriāls par attiecībām virtuālajā un reālajā pasaulē. Bet tiem, kuri nevēlas gaidīt, tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja seriālu noskatītiesinternetā vēl pirms citiem!
Ikviens interesents, kurš vēlas noskatīties seriāla “Tur” aktuālās sērijas vēl pirms tās kļūst pieejamas LMT Viedtelevīzijā, tiek aicināts pieteikties seriāla priekšskatījumam interneta vietnē https://www.lmt.lv/lv/tur-pirmie. Visi, kuri būs pieteikušies, piecas pirmdienas pēc kārtas, sākot no 16.septembra, savā e-pastā saņems saiti uz aktuālajām divām seriāla sērijām, kas būs aktīvas skatījumam 24h no to saņemšanas brīža.
Seriālā “Tur” attiecības virtuālajā un reālajā pasaulē desmit sērijās izdzīvos Latvijā iemīļoti aktieri Artūrs Skrastiņš, Regnārs Vaivars, Ģirts Jakovļevs, jaunais talants Kārlis Kuršķis, kā arī aktrises Ilva Centere, Ināra Slucka, Maija Arvena, Kristīne Krūze.
Līdzās abu galveno varoņu Gundegas (Ilva Centere) un Raimonda (Regnārs Vaivars) mīlasstāstam, seriālā risināsies arī spraigi notikumi IT uzņēmumā, kurā strādā galvenā varone, un būtiska loma sižeta attīstībā būs mākslīgajam intelektam. Intrigu un personīgo ambīciju piesātinātajā darba vidē savus noteikumus diktēs uzņēmuma vadītāja – racionālā vizionāre Una (Ināra Slucka), bet Gundegas apbrīnu un simpātijas centīsies iekarot viņas kolēģis Ēriks (Artūrs Skrastiņš). Tāpat jaunajā seriālā skatītāji sastaps Gundegas dzīvesgudro un aso vectēvu – Ģirtu Jakovļevu, labāko draudzeni kriminālpolicisti – Kristīni Krūzi, kā arī virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku – dziedātājus Žoržu Siksnu un Olgu Rajecku, komiķi Jāni Skuteli, radio dīva Sandru Glāzupu, mūziķi un grupas “Borowa MC” dalībnieku Aigaru Runči, TV seju Mārtiņu Spuri un citus.
Video
Seriāla režisors ir Uldis Cipsts, bet scenārija autori – dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Artūrs Dīcis. Tāpat pie scenārija strādājis arī pieredzējušais fantāzijas seriālu autors Aleksejs Karaulovs.
Latvijas mežos varētu dzīvot līdz 70 lāči, taču pagaidām nav gūti pierādījumi tam, ka šie dzīvnieki pie mums arī vairojas, lēš eksperti.
Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis, pagaidām pētnieku rīcībā joprojām nav pierādījumu par lāču vairošanos Latvijas teritorijā, taču tāda iespēja nav izslēgta.
Video
Lāču skaits Latvijā pieaug, lai gan precīzu datu par to nav. Dzenis norādīja, ka pieaug cilvēku ziņojumu skaits par redzētiem lāčiem, un tas ir saistīts ar tehnoloģiju pieejamību, piemēram, pie dzīvnieku barotavām biežāk tiek novietotas videokameras.
Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka “sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama”.
Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.
Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligātas sejas masku lietošanas, tad tā būtu jākontrolē daudz stingrāk, nekā tas tika darīts pavasarī.
Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.
Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.
Kariņš pirmdien atzīmēja – ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga – labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.
Video
Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.
Attiecībā uz to, cik ilgi Covid-19 sertifikāti būs nepieciešami pedagogiem, ministre skaidroja, ka šajā jautājumā vēl nepieciešamas ekspertu diskusijas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pauda, ka koalīcijā pirmdien panākta vienošanās par jau iepriekš piedāvātajiem risinājumiem izejai no epidemioloģiskajiem ierobežojumiem pakāpeniski. Viņš atkārtoti minēja, ka atsevišķi ierobežojumi, kas attiecas uz bērniem, jau stājušies spēkā, vēl citi – stāsies spēkā tūlītēji ar valdības lēmumu, piemēram, pielīdzinot bērnus līdz 18 gadu vecumam pilnībā vakcinētām personām.
Veselības ministrs sacīja, ka no 1.aprīļa paredzēts atcelt dažāda veida ierobežojumus, saglabājot atsevišķas prasības par masku valkāšanu, kvadrātmetru prasībām, lai dzīve varētu turpināties, kā ierasts. Pavļuts pauda, ka reizē ir jāņem vērā, ka pašlaik Covid-19 rādītāji ir visu laiku augstākajā līmenī, un tie turpinājuši kāpt arī pagājušajā nedēļā, tomēr pastāv cerība, ka 1.martā – pēc ārkārtējās situācijas beigām – epidemioloģiskā situācija jau būs citāda.
Vienlaikus Pavļuts pauda, ka par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar sertifikātu lietošanu, vēl nepieciešama plašāka ekspertu diskusija, tādēļ par tiem varētu vienoties nedēļu vēlāk, ņemot vērā, ka tie attieksies uz prasībām no 1.aprīļa, nevis 1.marta. Veselības ministrs atklāja, ka prasība par sertifikātiem darbam arī turpmāk saglabāsies tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, kā arī citās, kur darbiniekiem ir tiešs kontakts ar klientiem. Savukārt prasība pēc sertifikātiem pilnībā visiem publiskā sektora darbiniekiem vairs nebūs aktuāla.
Politiķis atzīmēja, ka šodien ar konkrētiem valdības lēmumiem arī atbildes par sertifikātu nepieciešamību konkrētās situācijās kļūs skaidrākas.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) pauda gandarījumu, ka koalīcijas partneri vienošanos par ierobežojumu mazināšanu panākuši jau šobrīd. Viņa minēja, ka tas ir nozīmīgi, piemēram, pasākumu rīkošanas nozares pārstāvjiem, kas jau tagad var sākt gatavoties darbības atjaunošanai.
Tāpat Indriksone pauda cerību, ka, samazinot ierobežojumus, atjaunosies arī Latvijas tūrisma apjomi, jo tieši tūrisms ir bijis viena no pandēmijas smagāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā šo faktoru, Nacionālā apvienība koalīcijā piedāvājusi sniegt atbalstu konkrēti viesnīcām, jo ierobežojumu situācija novedusi pie tā, ka valsts var zaudēt daļu no šīs jomas uzņēmumiem. Šādu piedāvājumu gan partneri neakceptēja.
“Mēs cerīgi skatāmies nākotnē un gatavojam papildu atbalsta pasākumus tieši tūrisma veicināšanai un attīstīšanai. Manuprāt, arī šī ierobežojumu atcelšana no 1.aprīļa būs ļoti, ļoti nozīmīgs solis, lai tūrisms vasaras sezonā atjaunotos pilnā apmērā,” sacīja EM parlamentārā sekretāre.
Viņa arī atklāja, ka valsts paredz sniegt atbalstu mārketinga pasākumiem, lai Latvijas uzņēmēji tiktu pamanīti arī starptautiskā mērogā, kas varētu palīdzēt tūristu apjoma palielināšanai.
“Mans aicinājums ir visiem sākt gatavoties jaunajai tūrisma sezonai. Centīsimies kopīgiem spēkiem rast risinājumus, lai mēs atgrieztos tūrisma apritē pilnvērtīgi un atkal apsteigtu savas kaimiņvalstis, jo šobrīd tieši 3,3 reizes mazāk pasažieru apkalpo Rīgas lidosta nekā pirms pandēmijas. Cerēsim, ka mēs tiksim atpakaļ pirmajā vietā Baltijā,” sacīja Indriksone.
Kā ziņots, veselības ministrs Pavļuts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Pirmais solis paredz, ka no 16.februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.
Ministrijā skaidro – ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16.februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties “zaļajā” vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.
Kā otrais solis no 1.marta tikšot īstenota līdz šim apjomīgākā drošības pasākumu mazināšana. Ministrijā skaidro, ka plānots atvērt līdz šim slēgtās nozares, piemēram, iekštelpu izklaidi, atrakcijas, naktsklubus. Tāpat paredzēts atcelt darba laika ierobežojumu, kā arī prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā. Vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, tikšot saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.
No marta ministrija plāno arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos (līdz 3000 cilvēkiem), nosakot, ka tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus, nebūs distances starp sēdvietām un būs atļauti pasākumi bez sēdvietām. Savukārt privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārā varēs pulcēties 50 cilvēki. Tāpat nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.
Ministrija plāno arī atļaut nebūtisku ieceļošanu (tūrismu) no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu, turklāt nebūs pašizolācijas prasību. Savukārt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana iekštelpās tiks saglabāta, kamēr ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības būs rekomendējošas. Vienlaikus Covid-19 sertifikāti netiks prasīti pasākumos un pakalpojumos, kas notiek ārā.
Līdz 1.aprīlim Covid-19 sertifikāti tiks lietoti iekštelpās vidēs, kur ir palielināts risks – publiskos pasākumos (izrādes, koncerti, kino, sporta sacensību skatīšanās), naktsklubos, atrakcijās, piedaloties sporta vai amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, individuālajos pakalpojumos, kur netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori. Sertifikātu derīguma termiņš pakalpojumu saņemšanai no 15.februāra tiek pārcelts uz 1.aprīli.
Tāpat līdz 1.aprīlim primārās vakcinācijas, pārslimošanas vai balstvakcinācijas sertifikāts saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, ārstniecības iestādēs. Ministrijā atzīmē, ka tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.
Savukārt trešais solis tikšot sperts, no 1.aprīļa atceļot visus obligātos drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas.
Omikrona viļņa augstākais punkts vēl nav aiz muguras, tāpēc tūlītēja visu ierobežojumu atcelšana nav iespējama
Covid-19 pandēmijas situācija Latvijā joprojām ir ļoti nopietna, omikrona viļņa augstākais punkts vēl nav aiz muguras, tāpēc dažu politiķu un uzņēmēju organizāciju aicinājumi atcelt visus ierobežojumus un tūlīt pašlaik ir nevietā, šādu nostāju intervijā TV3 pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
“Mēs ejam saprātīgiem soļiem [tādā tempā], kāds ir iespējams,” par atvieglojumu ieviešanas tempu izteicās politiķis.
Kā atzina Pavļuts, redzot, ka dominējošais omikrona variants ir vieglāks nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi, valdības lēmumu pieņemšanā par pandēmijas vadību priekšplānā izvirzījušies ekonomiskie apsvērumi.
Svarīga ietekme uz Latvijas politiķu pozīciju bijusi arī citu valstu lēmumiem par Covid-19 apkarošanas politiku, kas savā ziņā izdarījuši spiedienu veikt izmaiņas arī Latvijas lēmumos, atzīmēja ministrs.
Pēc ministra stāstītā, pašlaik vienīgais neizdiskutētais jautājums valdības partijām palicis par to, vai no aprīļa saglabāt vakcinēšanās sertifikātu prasību tajās nozarēs, kur tie tiks saglabāti martā – veselības un sociālajā aprūpē un izglītībā. Pavļuts domā, ka šo jautājumu politiķi izlems ap nedēļas laikā.
Ministrs atzina, ka, normalizējoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, būs būtiski jāpārskata piemaksas mediķiem, kas varētu notikt jau gada otrajā ceturksnī. Pašlaik šīs piemaksas veido ļoti būtisku ar Covid-19 pacientiem strādājošo mediķu atalgojuma daļu.
Kā ziņots, valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem.
Latvijā pēc ļoti optimistiska vērtējuma vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī, portālam “lsm.lv” atklājusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, paies vismaz vel pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms ES valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. “Tāpēc pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija varētu sākties februārī,” norādīja Zavadska.
Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas tiks vakcinētas pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. “Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl būs atlikušas, paplašināsim loku, kam tās būs pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas,” norādījusi Zavadska.
Sākumā vakcināciju veiks slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija prognozēm visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. “Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem,” piebildis eksperts.
Runājot par imunitātes ilgumu, Zavadska norāda, ka dažiem pacientiem vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās, taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Tāpat patlaban nav iespējams pateikt, vai sabiedrībai nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19. Pastāv daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir saslimstības kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot.
Zavadska arī norādīja, ka Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs vakcīnu ražotāji – “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”, bet kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Latvija saista lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
Iedzīvotājiem nebūs īpašas iespējas izvēlēties, kuru no pieejamajām vakcīnām saņemt. “Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita – jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs,” uzsvēra Zavadska.
Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 – no uzņēmumiem “BioNTech” un “Pfizer”, kā arī farmācijas kompānijas “Moderna”.
Rekomendāciju par “BioNTech” un “Pfizer” izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par “Moderna” vakcīnu – līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā – no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem – tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.
Latvijas Veselības ministrija aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
Tikmēr VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.
Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai.
Nepilnu divu mēnešu laikā labdarības kampaņai Dod spēku vismazākajam! cilvēki saziedojuši 24 680,71 eiro, ziedojot Rimi un Supernetto veikalos, kā arī zvanot uz ziedojumu tālruni un iegādājoties Aptamil 2,3 un 4 piena maisījumus. Saziedotā naudas summa ir teju pietiekama, lai iegādātos vienu no vissvarīgākajām ierīcēm mātes piena bankas īstenošanai – mātes piena analizatoru, kura izmaksas lēšamas ap 27 000 eiro, neskaitot PVN. Dot spēku vismazākajiem Latvijas mazuļiem, atbalstot labdarības kampaņu, iespējams vēl līdz pat šī gada 31. decembrim.
Aptuveni 6% no visiem bērniem Latvijā piedzimst priekšlaikus, viņu izdzīvošanai un dzīves kvalitātei nākotnē izšķiroši svarīgs ir mātes piens, ko, mazulim piedzimstot priekšlaikus, var nodrošināt tikai retā māmiņa. Topošā piena banka sniegs vismazākajiem vislielāko spēku dzīvot un pieaugt veseliem.
“Pašlaik Latvija un Rumānija ir vienīgās valstis Eiropā, kurās nav izveidota mātes piena banka. Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie mums vēršas ar krūti barojošās jaunās māmiņas, kuras labprāt ziedotu pienu tām mammām, kurām piena nepietiek, bet praktisku apsvērumu dēļ mēs to nevaram pieņemt. Bez mātes piena bankas mums nav iespēja donoru pienu ne analizēt, ne uzglabāt speciālos ledusskapjos donoru piena saldēšanai,” skaidro viena no mātes piena bankas idejas iniciatorēm, Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Amanda Smildzere.
Līdz šim lielākais ziedojumu apmērs – 19 968,79 eiro – savākti projekta atbalstītāju, veikalu tīkla Rimi un Supernetto ziedojumu kastītēs un Mans Rimi naudas uzkrājumos. Tāpat cilvēki kampaņu atbalstījuši, iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus ar akcijas uzlīmi, kopā šādi saziedojot4 273,50 eiro, kā arī ziedojot Bērnu slimnīcas fondam, kur savākti 438,42 eiro.
Vēl līdz pat gada beigām ikviens var turpināt atbalstīt Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidi:
iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus ar akcijas uzlīmi Rimi veikalos, tādējādi ziedojot 0,50 eiro par katru iegādāto iepakojumu (akcijas periods: 02.10.2017. – 31.12.2017.);
zvanot uz Bērnu slimnīcas fonda ziedojumu tālruni 90006988 (ziedojums: 1,42 EUR par zvanu) vai ziedojot mājaslapā bsf.lv.
Par līdz gada beigām veiktajiem ziedojumiem būs iespējams ielikt šī projekta pamatus jeb veikt pirmo soli projekta īstenošanā, iegādājoties vienu no vissvarīgākajām ierīcēm – mātes piena analizatoru. Gadījumā, ja tiks ziedots lielāks apjoms līdzekļu, tas ļaus iegādāties arī speciālus ledusskapjus donoru piena saldēšanai.
Labdarības kampaņu “Dod spēku vismazākajam!” rīko Nutricia sadarbībā ar Latvijas Neonatologu biedrību, Bērnu slimnīcas fondu, Rimi Latvia un piekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt.
Latvijā vairs nav neviena novada, kurā pēdējo 14 dienu laikā nav reģistrētu Covid-19 slimnieku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Vēl piektdien pēdējais novads, kur iepriekšējo nedēļu laikā nebija fiksēts neviens Covid-19 slimnieks bija Neretas novads.
Kopumā 18 novados saslimušo skaits ir no viena līdz pieciem.
No aizvadītajā dienā atklātā 361 inficēšanās ar Covid-19 gadījuma, lielākā daļa reģistrēta Rīgā, Siguldas, Talsu un Tukuma novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 183 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2549 cilvēki.
Siguldas, Talsu un Tukuma novados katrā fiksēts pa 11 jauniem gadījumiem, kopā attiecīgi sasniedzot 85, 98 un 151 saslimšanas gadījumu.
Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā un Ozolnieku novadā katrā atklāts pa deviņiem jauniem gadījumiem, Salaspils novadā – astoņi, Alūksnes un Krāslavas novadā – katrā pa sešiem, Jelgavā un Ventspilī – katrā pa pieciem.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 2557, Jelgavā – 406, Daugavpilī – 285, Ogres novadā – 210, Liepājā – 200, Rēzeknē – 157, Jūrmalā – 156, Tukuma novadā – 151, Rēzeknes novadā – 141, Salaspils novadā – 131, Jelgavas novadā – 120, Mārupes novadā – 119, Madonas novadā – 110, Ķekavas novadā – 109. Pārējos novados pēdējās divās nedēļās saslimušo skaits nepārsniedz 100.
Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 404,1 gadījumi.
43 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 16 tiek pārsniegts par 50%.
Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais ir Jaunpils, Zilupes, Alojas, Skrundas, Vecpiebalgas, Mālpils, Aglonas, Ozolnieku un Riebiņu novados, kā arī Jelgavā.
14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
Decembra beigās notika jaunā video “Dzīve izkliedētā gaismā” pirmizrāde, kura filmēšana notika vasarā dažādās Latvijas vietās, tostarp uz leģendārā Dailes teātra skatuves. Pirmajās divās nedēļās Youtube video skatīts teju miljonu reižu.
Romantiskā kinostāsta filmēšanas muzikālā bāze ir grupas Lanskoy &Co jaunais singls “Dzīve izkliedētā gaismā”. Citāts no tāda pat nosaukuma Josifa Brodska dzejoļa iedvesmoja Dmitrijs radīt izjustu muzikālo kompozīciju, kura savukārt bija plaša mākslas projekta sākums.
Video “Dzīve izkliedētā gaismā” kļuva par populārā ģimenes un radošā tandēma – Dmitrija un Jekaterinas Lanskoju – jauno projektu. Šoreiz tas ir stāsts, kas ir izveidots, apvienojot dažādus žanrus: mūziku, dejas, kinematogrāfu, foto. Dmitrijs projektā piedalās sev ierastajās dziedātāja, autora un producenta lomās, bet Jekaterina ir nomainījusi režisora krēslu pret skatuvi – “Dzīvē izkliedētā gaismā” viņa ir aktrise un dejotāja.
Projekta realizācijai tika savākta spēcīga komanda: jaunais un ambiciozais Latvijas režisors Ruslans Fradkins, kas jau paspējis pastrādāt veiksmīgo kino projektos “Varonis” un “Van Gogi”, operators Jānis Andrejevs, kurš ir zināms ar saviem darbiem grupai Prāta vētra; horeogrāfe –inscenētāja Edīte Ābeltiņa, leģendārās deju grupas Buras dibinātāja; grima māksliniece Emīlija Eglīte, kas ieguvusi “Emmy” balvu par darbu filmā “Irēnas Sendleres bērni”. Galveno vīriešu lomu video atveidoja un Lanskajas partneris bija populārais Latvijas dejotājs un horeogrāfs, vairākkārtējs Latvijas čempions, Eiropas čempionāta sarīkojumu dejās laureāts Vjačeslavs Višņakovs. Tāpat filmēšanā piedalījās populārā Krievijas aktrise Tatjana Mariņičevaun populārais Latvijas fotogrāfs Arkādijs Gluhihs. Izpildproducente – Nika Stepanova(Forma Pro Films, Rīgas Filmu Studija).
Video scenārija ideju izdomāja Jekaterina: “Jau kādu laiku es jutu nepiepildītu telpu, trūka tā, kas bija manā dzīvē no agras bērnības: tētis – baletmeistars, mamma – horeogrāfe un visa dzīve kā deja – nemitīgā kustībā ar bezgalīgu mūziku dvēselē. Atlika vien visu atcerēties un veikt pirmos soļus. Tā radās stāsts par dejotāju un horeogrāfu. Un par deju, kas viņiem kļuva par mīlestību un mīlestības ilūziju, harmoniju un apsēstību, smalko matēriju un acumirkli. Mūžīgais stāsts par vīrieti un sievieti, kuru sapratīs un izjutīs ikviens. “Dzīve izkliedētā gaismā” – tas ir kamerstāsts ar atvērtu finālu. Es ceru, ka tas pārtaps par kaut ko lielāku, iespējams, par nopietnu kinodarbu.”
Muzikālās kompozīcijas “Dzīve izkliedētā gaismā” veidošanā piedalījās: vārdu un mūzikas autors – Dmitrijs Lanskojs; aranžējums – Dmitrijs Jemeļjanovsun Genādijs Lagutins; stīgu grupas aranžējums – Jaroslava Srodnihakvartets; ieraksts un redakcija – Aleksandrs Belovs, Jurijs Abakumovs.
Muzikālais projekts Lanskoy & Co. klausītājiem ir labi zināms pēc dziesmām no populāriem Krievijas seriāliem “Fizkultūras skolotājs”, “Filoloģijas fakultāte”, “Adaptācija”, bet projekta solists Dmitrijs Lanskojs kā muzikālais producents ir piedalījies projektos “Saldā dzīve”, “Astoņdesmite”, “Reālie zēni”, “Nabaga cilvēki”, “Es tievēju” un daudzos citos.
Pirmdien Latvijā atklāti kopumā 75 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4433 Covid-19 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir sarucis līdz 1,69%. Vēl vakar, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
SPKC informē par vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem Covid-19 inficētas personas nāvi. Aģentūra LETA šo informāciju, vadoties pēc Nacionālajā veselības dienestā paustā, ziņoja jau pirmdien.
Līdz šim Latvijā veikti 368 445 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2840 personas, bet 1325 – izveseļojušās.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka stacionāros pašlaik ārstējas 70 pacienti ar Covid-19, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19, savukārt pieci saslimušie no slimnīcām izrakstīti.
No visiem stacionētajiem 61 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Patlaban sasniegts līdz šim lielākais skaits pacientu ar smagu slimības gaitu – deviņi. Iepriekš augstākais šādu pacientu skaits tika novērots no 23. līdz 26.aprīlim.
Nacionālā veselības dienesta dati par laika periodu no 5. līdz 11.oktbrim liecina, ka vairums jeb 16 no 56 stacionētajiem Covid-19 pacientiem, kuri ir vidēji smagā kondīcijā, ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Tikmēr vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem ir 12 šādi pacienti. Deviņi stacionētie pacienti, kuriem ir vidēji smaga slimības gaita, ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet seši – no 80 līdz 89 gadiem.
Pa četriem katrā vidēji smagā stāvoklī stacionēti pacienti vecuma grupās no 20 līdz 29, no 30 līdz 39 un no 40 līdz 49 gadiem. Patlaban stacionārā ievietota arī persona vecumā no 90 līdz 99 gadiem, kurai slimības gaita ir vidēji smaga.
Tikmēr no kopumā stacionētajiem pacientiem ar smagu slimības gaitu, pa diviem ir vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem un no 60 līdz 69. Vēl viens smagā stāvoklī esošs Covid-19 pacients ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 252 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaug, arī vakar tika novērots pieaugums – šim rādītājam palielinoties no 373,8 līdz 378,9 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.
Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 111 334 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā valstī reģistrēti 7229 Covid-19 gadījumi, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem. Kopš 1.aprīļa šis rādītājs bija zem 7000 gadījumiem, taču tagad tas atkal pārsniedzis šo robežu.
No aizvadītajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi 70-79 gadu vecumā un divi 80-89 gadu vecumā.
Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2053 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.
Diennakts laikā Latvijā veikts 4801 Covid-19 tests, un pozitīvi no tiem bijuši 7%.
Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu – kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt – noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.
To atzīst arī LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis: “Tur ir jānodala tas, teiksim, Holivudas filmu efekts, ko rāda filmās, ka līdz pāris metru precizitātei zina, kur cilvēks ir, no tā, kā tas ir reāli dabā.” Viņš skaidro – var redzēt, kuras bāzes stacijas rādiusā cilvēks atrodas, kas var būt arī pārsimt metru, taču ne konkrētu vietu.
15.aprīlī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb “Stratcom” pārstāvji Veselības ministrijā un Iekšlietu ministrijā rādīja pirmo testa versiju rīkam ar kuru jau efektīvāk varētu kontrolēt izolācijā un karantīnā esošos. Tas paredz uzklikšķināt uz saites, kuru atsūtītu vairākas reizes dienā negaidītā laikā, vienlaikus prasot uzņemt un nosūtīt savu pašbildi. Klikšķināšanā uz šādas saites ļautu izvairīties no aplikācijas ielādēšanas telefonos.
“Mūsuprāt tas ir mazāk privātumu skaroši. Tas nenozīmē, ka kāds var kontrolēt šo cilvēku visu laiku, bet ar nezināmu intervālu “nočekot”. Bet vienlaicīgi pašā ierīcē nekas netiek ielādēts,” skaidro “Stratcom” direktors Jānis Sārts.
Taču ir būtisks nosacījums – cilvēkam ir jābūt pietiekoši modernam mobilajam tālrunim un interneta pieslēgumam, kā arī nosacījumi jāpilda. Sārts gan norāda, ka tiem, kas nelieto šo rīku, joprojām būtu policija kontrole. “Bet tas ļaus koncentrēt cilvēku resursus tieši uz šiem cilvēkiem, lai nav lieki jātērē laiks kontrolējot, kas gatavi visu ievērot,” viņš piebilst.
Šis kontroles rīks nav radīts no nulles, bet gan pārveidots no Singapūrā izstrādātā. Otrs rīks, kāds arī tiek lietots tai pašā Singapūrā un pie kura arī jau kādu laiku notiek darbs Eiropā, domāts kontaktpersonu meklēšanai. Tā gan būtu aplikācija, kas jāielādē telefonā. Taču – brīvprātīga.
Latvijā pie tā strādā vairāki uzņēmumi, ieskaitot LMT, kur pirmos kodus no Vācijas kolēģiem saņēma jau nedēļā pirms Lieldienām. Aplikācijas pamatā – “bluetooth” jeb bezvadu tehnoloģija, kas ļauj savienoties dažādam tuvu esošām ierīcēm. “Teorētiski “bluetooth” zina, kādā attālumā ir cita telefona ierīce, un šobrīd Eiropas mērogā tiek būvēts risinājums, kurš varētu būt anonīms. Uz mana telefona saglabātos anonīmi identifikatori, kam es esmu bijis pārāk tuvu, pārāk ilgi,” skaidro Pūkis. Ja kāds no šīs aplikācijas lietotājiem saslimtu, tad citi šīs aplikācijas lietotāji, ja viņu ceļi krustojušies, saņemtu ziņu, ka jāveic pārbaude.
Līdztekus citām metodēm, piemēram, Ķīnā šobrīd tie izmantoti QR kodi telefonos, no kuru krāsas atkarīgs, vai cilvēkam ir vai nav ļauts būt publiskās vietās, kā arī tiek uzkrāta detalizēta informācija par cilvēku pārvietošanos. No Ķīnas un Krievijas arī ziņots par videonovērošanu ar sejas atpazīšanas iespējām. Eiropas Datu aizsardzības regula gan paredz, ka epidēmiju laikā sabiedrības interesēs datus drīkst apstrādāt. Taču Datu valsts inspekcijā uzsver, tas nenozīmē, ka viss ir atļauts.
“Mērķim ir jābūt samērīgam, un tām darbībām, ko mēs īstenojam, samērīgām ar mūsu privātumu,” uzsver Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Par privātuma robežām Datu valsts inspekcijai jau bijušas sarunas ar ministrijām, un līdz šim Latvijas vajadzībām apriestie rīki neliekot domāt par privātuma interešu pārkāpumiem.
“Mēs nevaram aizliegt vai atļaut kaut ko, bet mēs varam pateikt, ka, pieņemsim, šeit mēs saredzam riskus. Ja mēs runājam par kaut kādu videokameru novērošanas izmantošanu, nu varbūt šobrīd, kā Datu valsts inspekcijas direktore es teiktu ka, ja mēs nolemtu šo izmantot, ir pārāk lieli riski, [ta ir] iejaukšanās cilvēku privātumā,” saka Macuka.
Metodes, kādas pielieto Ķīnā ar ļoti plašu iedzīvotāju izsekošanu, Latvijā diez vai būtu iespējamas, norāda arī “Stratcom”. “Mēs diezgan skaidri redzam atšķirību, kā demokrātiskā valstī tam būtu jāattīstās, un kā autoritāras valstis, ka ļoti labprāt izmanto šādus te risinājumus, manuprāt tas nav pareizi,” saka Sārts. Turklāt pēc šīs pandēmijas beigām datu vākšanai jāpieliek punkts. Vēl vairāk – Datu valsts inspekcijā norāda, ka jāizdzēš arī uzkrātie dati, ja vien tie nav animalizēti, un nepieciešami, piemēram, pētniecībai.
Ar savām vadlīnijām, kā šādas aplikācijas būtu jāizmanto un kā jāsargā to darbības laikā ievāktas ziņas šonedēļ klajā nāca arī Eiropas Komisija. Šo dokumentu gaidīja arī Latvija, lai sapratu, kā tālāk rīkoties.
Outlets ir plašs veikals, kurā ražotājs ar ievērojamu atlaidi pārdod iepriekšējās sezonas kolekcijas pārpalikumus. Rīgas outlets pārstāvēs vairākus ekskluzīvus modes preču zīmolus, tostarp arī tos, kas ir pieejami "Palazzo Italia" ("Ermenegildo Zegna", "Iceberg", "Roberto Cavalli", "Valentino", "Prada", "Missoni", "D&G" un daudzus citus).
Piemēram, Ziemeļitālijā ir īpaši outletu ciemati, kuros vienuviet atrodamas dažādu zīmolu preces. Milānas apkārtnē ir "Vicolungo" un "FoxTown" outleti. Tie ir ļoti populāri tādēļ, ka konservatīvā stila apģērba nišā mode nemainās tik strauji, taču kvalitāte ir neapstrīdama un cenas – pieejamas (atlaides līdz pat 70 procentiem!).
Outleti parasti tiek izveidoti tālu ārpus lielpilsētām, taču mūsu gadījumā tas ir tikai 12 km attālumā no Rīgas centra, turklāt lidostas teritorijā.
Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.
1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: “Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.”
Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas “priekšparlaments”, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.
1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.
Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.
Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.
Šodien visā Latvijā notiks dažādi svinīgi pasākumi par godu Latvijas 101.gadadienai.
Ievadot Starptautisko Neiroendokrīno audzēju jeb NET dienu, 9. novembrī, no plkst. 13.00 – 15.00, ikviens aicināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) telpās kopā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci izkrāsot savu zebru – visā pasaulē pieņemtu Neiroendokrīno audžeju (NET) simbolu. Akcija norisinās Reto slimību konferences ietvaros ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par bieži neatklāto un grūti atpazīstamo audzēju grupu, to laicīgu diagnostiku, ārstēšanas iespējām un dzīvi ar NET.
Starptautiskā NET diena 10. novembrī vienlaikus tiek atzīmēta daudzās pasaules valstīs atgādinot,cik liela loma cilvēka dzīvības glābšanā ir izpratnei par reti izplatītām slimībām. NET ir reta saslimšana, kas veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras mūsu organismā ir izvietotas visos audos – ādā, plaušās, gremošanas traktā, smadzenēs un citur. NET audzēju simptomi nav specifiski, tie var būt līdzīgi gan diabētam, gan astmai, gan daudzām citām bieži sastopamām saslimšanām, tādēļ to diagnostika rada izaicinājumus ārstiem, bieži vien novedot pie kļūdainas diagnozes noteikšanas un rezultātā – arī kļūdainas ārstēšanas. NET audzēji šobrīd pasaulē sastāda aptuveni divus procentus no visiem diagnosticētajiem audzējiem, bet reālo gadījumu skaits ir krietni lielāks. Kā liecina 2017. gadā publicētais, viens no lielākajiem ASV pētījumiem “Trends in the Incidence, Prevalence, and Survival Outcomes in Patients With Neiroendocrine Tumors in the United States”, kurā piedalījās 64 000 pacientu, pēdējo 40 gadu laikā saslimstība ar NET audzējiem ir pieaugusi par 6.4 reizēm. Bieži vien šī tipa audzējus agrīnā stadijā atklāj nejauši – veicot kopējos izmeklējumus vai, piemēram, kādas citas operācijas laikā. Tomēr parasti šos audzējus atklāj tikai 5 – 7 gadu laikā. Viens no NET dienas mērķiem ir pievērst uzmanību šai šobrīd šķietami reti sastopamajai saslimšanai, izglītot sabiedrību un mediķus, veicinot NET audzēju atklāšanu agrīnā stadijā un tādējādi – veicinot arī to veiksmīgāku ārstēšanu.
“Neiroendokrīnie audzēji ir ārkārtīgi reti sastopami un tajā pašā laikā daudzveidīgi, grūti prognozējami un diagnosticējami. Gan ārstu, gan sabiedrības informētība par šo audzēja formu un tā simptomiem var sniegt nozīmīgu ieguldījumu tā laicīgā diagnosticēšanā, kas sekmētu veiksmīgu ārstēšanās procesu. Šāda diagnoze ir ļoti smags trieciens ne tikai pacientam, bet arī viņa ģimenei, tādēļ informācijas pieejamība par šo audzēju sniedz ne tikai zināšanas, bet arī cerību uz veiksmīgu iznākumu. Piemēram, mājaslapā http://www.dzivearnet.lv, pacienti un viņa tuvinieki var iegūt ne tikai informāciju par NET, bet arī par ārstēšanās iespējām un psiholoģiskā atbalsta iespējām”, stāsta daktera Aija Geriņa – Bērziņa, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un ķīmijterapeite.
NET simbols – zebra
Par NET simbolu ir izvēlēta zebra, jo tā kā nav vienādi svītrotu zebru, tā arī nav vienādu NET audzēju gadījumi. Zebra ir kļuvusi par NET simbolu, lai mudinātu ārstus ne tikai domāt par dažādu NET simptomu kopīgajiem cēloņiem, bet arī iedomāties par aforismu, ko piedēvē nepareizas diagnozes noteikšanai šī audzēja gadījumā: „Kad izdzirdat dipoņu, ne vienmēr vajag nodomāt, ka tas ir zirgs – tā faktiski varētu būt arī zebra.”
Kas ir Neiroendokrīnie audzēji un cik sastopami tie ir Latvijā?
Neiroendokrīnie audzēji ir reti sastopama, lēni augošu audzēju grupa, kuri attīstās organisma neiroendokrīnās sistēmas šūnās. “Lai gan NET tiek uzskatīts par retu saslimšanu, kas gadā skar 35 no 100 000 cilvēkiem visā pasaulē, šo audzēju atklāj arvien biežāk” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ķirurģijas rezidente, Margarita Ptašņuka. Tas izskaidrojams ne tikai ar biežākiem saslimšanas gadījumiem, bet arī ar to, ka ārsti joprojām mācās kā šo slimību diagnosticēt. Tāpat palielinās arī pacientu līdzdarbība un zināšanas. Ārsti Latvijā abās lielākajās universitātes klīnikās RSKUS un RAKUS jau kopš 2015.gada ir uzsākuši dalību Eiropas starptautiskajā retu endokrīno audzēju saslimšanu reģistrā EUROCRINE. Latvijā pēdējo 12 gadu laikā ir reģistrēti 205 slimnieki ar gremošanas trakta NET. Pēdējā gada laikā abās universitātes slimnīcās ir diagnosticēti 33 jauni slimnieki ar gremošanas trakta NET audzējiem, bet visbiežāk šogad tie tika diagnosticēti kuņģī un tievajās zarnās. Piemēram, RAKUS NET uzskaites dati liecina, ka 2018. gadā saslimstība Latvijā ar šiem audzējiem bija 1.5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir mazāka nekā citur pasaulē, taču to var skaidrot ar nepieciešamību uzlabot diagnostikas kvalitāti, jo tikai 6,2 % no visiem pacientiem tika fiksēti specifiskie audzēja simptomi.
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, tā ir diena, kad īpaši godinām mātes, vecmāmiņas, krustmātes, augstu vērtējot nesavtīgo ieguldījumu ģimenē un bērnu ikdienas dzīvē.
Pēc viņa paustā, pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908.gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Pašlaik Mātes dienu dažādās pasaules valstīs svin dažādos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena. Mātes diena arī Latvijā jau ir kļuvusi par ikgadēju un neatņemamu svētku dienu. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ir uzsvērusi, ka “mamma mums ir vismīļākais un tuvākais cilvēks, ko visvairāk novērtējam un saprotam, tikai tad, kad viņas vairs nav”, tāpēc viņa aicina mīlēt un saudzēt savas mammas un vecmammas.
Lidosta “Rīga” ir kļuvusi par pirmo lidostu pasaulē, kas ar īpašu mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību radījusi simfoniju. Jaunradītais skaņdarbs ir unikāls tehnoloģiju, lidostas un cilvēku mijiedarbības rezultāts, kura tapšanā kopumā bija iesaistīti teju 20 tūkstoši pasažieru un lidostas viesu, kā arī aptuveni 250 dažādas lidostas servisa tehnikas vienības.
Lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce: “Daudzi komponisti savus darbus rada, iedvesmojoties no dabas un cilvēkiem, ieklausoties pilsētas trokšņos, pārvēršot mūzikā apkārtējās pasaules skaņas, krāsas, kustības. Savas izjūtas un vērojumus komponists pārvērš notīs, un tā rodas skaņdarbi. Mēs vēlējāmies Latvijai veltīt ko unikālu un īpašu – nevis viena cilvēka, bet visas lidostas kopdarbu, kas apvienotu gan cilvēku radošo izdomu, gan jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tā radās ideja par pirmo simfoniju pasaulē, kuras autors būtu lidosta “Rīga”.”
Mūziķis un simfonjas aranžētājs Artūrs Liepiņš: “Simfonijas sākuma ritms ir radies no skaņas, kuru lidostā dzirdam visbiežāk, – tie ir koferu riteņi. Arī visas pārējās notis tiek virknētas no lidostā redzamajiem objektiem un kustībām. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību it visam tika piešķirts savs skanējums – īpaša kustības atpazīstoša datorprogramma nošķīra to, vai pārvietojas koferis, cilvēks, lidmašīnas ritenis vai kāda no lidostas servisa tehnikas vienībām. Tikai pēc tam pieslēdzos es kā mūziķis-aranžētājs, atlasīju un savirknēju iegūto mūzikas materiālu vienotā kompozīcijā, lai simfonija būtu loģiska, klausāma un patīkama.”
Lidostas “Rīga” simfonijas tapšana noritēja trīs posmos. Pirmajā – kustību fiksācijas posmā tika veikta filmēšana dažādās lidostas vietās ar daudzveidīgu kustību spektru. Ņemot vērā katra nofilmētā objekta lielumu, formu, raksturu, tam tika piešķirts ritms, skaņa, temps vai tonalitāte.
Lai bagātīgo vizuālo materiālu pārveidotu secīgās muzikālās frāzēs, otrajā simfonijas radīšanas posmā talkā tika ņemtas jaunās tehnoloģijas. Vispirms mākslīgā intelekta mašīnredzes datorprogramma izšķiroja, vai kameras priekšā pārvietojas cilvēks, autobuss, lidmašīna vai kāds cits objekts, un attiecīgi pārvērta kustības atbilstošajās skaņās. Pēc tam nofilmētais materiāls tika papildināts ar digitālajām nošu līnijām un caur tām redzamie objekti tika nolasīti kā notis.
Trešajā, noslēdzošajā posmā no lidostas kustībām iegūtās notis tika iespēlētas audio studijā ar klavierēm, sitamajiem un stīgu instrumentiem, bet pašā noslēgumā jaunajam skaņdarbam simfonijas kompozicionālo skanējumu piešķīra mūziķis-aranžētājs. Jaunradītais skaņdarbs ir pilnībā pieskaņots konkrētajai vietai, laikam un balstīts uz nejaušības principa, proti, ja visi trīs mūzikas radīšanas posmi tiktu veikti atkārtoti, rezultātā rastos pilnīgi cits skaņdarbs.
No 28. novembra līdz 12. decembrim ikviens pasažieris vai lidostas “Rīga” viesis īpašā stendā, kas izvietots izlidošanas termināļa publiskajā daļā, var iepazīties ar simfonijas radīšanas tehnoloģiju un izmēģināt tās darbības procesu klātienē.
Pavisam drīz, 22. aprīlī, Latvijas pirmizrādi piedzīvos Latvijas, Krievijas un Čehijas kopprodukcijas mākslas filma “Humorists”, kas vēsta par slavena PSRS komiķa Borisa Arkadjeva cīņu pret cenzūru un iekārtu ar humora palīdzību. Filmas uzņemšana norisinājusies Latvijā, un tajā piedalījušies zināmi aktieri, kuru biogrāfijas izdaiļo dalība tādos Holivudas grāvējos kā “Game of Thrones” un “The Transporter”.
Par Holivudā vispieredzējošāko aktieri uzskatāms Jurijs Kolokoļņikovs, kas “Humoristā” atveido slavenu padomju aktieri, kura ceļi aizveduši pat līdz Holivudai, taču vērīgākie skatītāji viņu atpazīs kā Styr pasaulslavenajā seriālā Troņu spēle(Game of Thrones), Yuri filmā Kurjers (The Transporter), kā arī Genādiju seriālā The Americans. Savukārt Alisa Hazanova (filmā – Borisa Arkadjeva sieva) plašāk pazīstama, pateicoties tādām filmām kā Middleground, Dark World 2un The Woman in Black. Filmā loma tikusi arī latviešu aktierim Kristianam Kareļinam, kas atveido Borisa Arkadjeva draugu, padomju jaunbagātnieku Mielavu.
Mākslas filma “Humorists” stāsta par plaši pazīstama padomju estrādes komiķa Borisa Arkadjeva karjeras norietu 1984. gada vasarā. Viņu nomoka nemitīgā balansēšana uz naža asmens un paškontrole, domājot, par ko drīkst un par ko nedrīkst jokot padomju sabiedrībā – no tā rodas nedrošība, kas pamazām saindē gan mākslinieka iekšējo pasauli, gan viņa attiecības ar tuvākajiem. Slava un personiskās brīvības trūkums padara Borisu neiecietīgu, un viņa joki sāk līdzināties spēlei uz dzīvību un nāvi. Mūžīgā cīņa starp mākslinieku un valsti filmā norisinās jaunā līmenī – ar aizskarošu humoru un jokiem par seksu.
“Humorists” ir Latvijā dzimušā un augušā, šobrīd Berlīnē dzīvojošā scenārista un žurnālista Mihaila Idova debija spēlfilmas režijā. Tās filmēšana norisinājusies Latvijā – režisora dzimtajā pilsētā Jūrmalā un Rīgā, ko galvenais mākslinieks Aivars Žukovskis filmas vajadzībām iedzīvinājis īstā 80-to gadu atmosfērā. Radošajā komandā Latviju pārstāv arī producentu komanda Tasse Film (producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze), kas kopš tās dibināšanas 2011. gadā producējusi daudzas starptautiski atzītas un apbalvotas filmas, tostarp “Es esmu šeit”, “Paradīze 89” un “Ar putām uz lūpām”.
Nākamās nedēļās sākumā nokrišņi mitēsies, biežāk uzspīdēs saule un daudzviet termometra stabiņš pakāpsies virs +20 grādu atzīmes, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Nākamās nedēļas sākumā laika apstākļus ietekmēs augsta spiediena atzars – nokrišņi mitēsies un biežāk uzspīdēs saule. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā iepriekšējās dienās, tikai, tuvojoties nedēļas vidum, ar rietumu puses vējiem Latvijas teritorijā ieplūdīs siltāks gaiss, un daudzviet termometra stabiņš pakāpsies virs +20 grādu atzīmes.
Pirmdien gaidāms mākoņains laiks, bet brīžiem skaidrosies, pūtīs mērens ziemeļrietumu vējš un gaiss iesils līdz +15, +19 grādiem. Līdzīgi laikapstākļi saglabāsies otrdien, kad maksimālā gaisa temperatūra būs +21 grāds. Arī trešdien gaidāms mākoņains laiks, bet brīžiem skaidrosies, pūtīs mērens dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra sasniegs +19, +24 grādus. Ceturtdien gaidāms lietus un gaisa temperatūra iespējama līdzīga kā trešdien.
Pašreizējās prognozes liecina, ka nedēļas izskaņā Latvijas teritorijai no rietumiem pietuvosies plašs ciklons, kas nesīs vairākas nokrišņu zonas un brāzmainu vēju.
Šīs nedēļas beigās laika apstākļus noteiks zema spiediena apgabals, būs lielākoties mākoņains laiks. Piektdien un sestdien vietām gaidāms lietus, bet svētdien Latvijas teritoriju no ziemeļaustrumiem šķērsos nokrišņu zona, daudzviet līs, kā arī lokāli iespējams pērkona negaiss. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu puses vējš, naktīs vietām gaidāma migla.
Gaiss naktīs atdzisīs līdz +7, +12 grādiem, tikai dažviet, saglabājoties biezākai mākoņu segai, gaiss būs siltāks – līdz +12,+17 grādiem, bet dienās tas iesils līdz +15,+20 grādiem.
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,2 grādi pēc Celsija skalas, kas bija par 1,2 grādiem mazāk par iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem, tādējādi aizvadītais mēnesis ir kļuvis par otru aukstāko jūliju 21.gadsimtā, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Iepriekšējais aukstākais 21.gadsimta jūlijs bija 2017.gadā ar vidējo gaisa temperatūru +16 grādi.
Mēneša minimālā gaisa temperatūra – tikai plus 3,8 grādi – tika novērota 13.jūlijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +32,1 grādu un 28.jūlijā tika fiksēta Ventspilī.
Kopumā jūlijā tika pārspēti divi dekādes un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika pārspēti četri diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 87,3 mm, kas bija par 15% vairāk par iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem – 75,7 mm. Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 133,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā, kur nolija vien 34,9 mm.
Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 18 diennaktis, bet vismazāk Rucavā – tikai astoņas.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% – no 72% Rīgā līdz 81% Ainažos un Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas ar ātrumu 23,2 metri sekundē tika novērotas 5.jūlijā Ventspilī.
Latvijā savvaļas putniem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa, aģentūrai LETA pavēstīja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD informēja, ka dienests ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem. Šis ir pirmais putnu gripas gadījums Latvijā.
Dienestā skaidroja, ka, ņemot vērā konstatēto, kā arī pieaugošos putnu gripas draudus mājputnu novietnēm, Zemkopības ministrija (ZM), balstoties uz PVD sniegto informāciju, plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem.
PVD aicina mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši – ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.
Mājputnu īpašniekiem nekavējoties jāziņo PVD, ja putniem novēro slimības pazīmes – būtiski samazinās barības un ūdens uzņemšana, samazinās dējība vai novērojama putnu mirstība.
Dienestā skaidroja, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Tā izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
PVD aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.
Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. Savukārt pēdējos četros mēnešos augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi konstatēti gan savvaļas putniem, gan mājputnu novietnēs Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Horvātijā, Polijā, Beļģijā, Īrijā, Ukrainā un Ungārijā, bet Itālijā, Slovēnijā, Spānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Slovākijā tikai savvaļas putniem.
Ražotājs: "Rauzas kompānija", dizaineri Jānis Rauza un Ieva Andžāne. 
