Ar ziediem un karogu pusmastā arī Latvijā pie Lielbritānijas vēstniecības piemin karalieni Elizabeti II. Sēro dažādu paaudžu iedzīvotāji, kas devušies uz vēstniecību.
Video
Latvijas iedzīvotāji labprāt eksperimentē ar jaunām garšām!
Uzlabojoties sabiedrības zināšanām par veselīgu uzturu, iedzīvotājiem arvien svarīgāka ir svaigu, kvalitatīvu produktu iegāde un mājās gatavots ēdiens. Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju labprāt gatavo ēdienu, un, lai gan kā visiecienītāko norādījuši Latvijas tradicionālo virtuvi, 70% aptaujāto, gatavojot ēdienu, labprāt eksperimentē vai vismaz reizi pa reizei izmēģina ko jaunu,liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvijā”.
Viena no jebkuras valsts lielākajām bagātībām ir tās nacionālā virtuve. Maltīšu gatavošanas prasmes un receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē, laika gaitā bagātinoties ar jaunām garšas niansēm un pagatavošanas tehnoloģijām. Arī Latvijai 21. gadsimtā ir savas tipiskās garšas un produkti, taču pēdējās desmitgades aktualitāte ir centieni apvienot tradicionālo ar mūsdienīgo, iekļaujot sezonas produktus un vietējo audzētāju ražojumus mūsdienīgu recepšu sastāvā un izmēģinot aizvien jaunas garšu kombinācijas.
Lai gan eksperimentēt patīk daudziem, dažiem vēlme gūt jaunu garšu pieredzi ir viens no iemesliem, kāpēc vispār doties uz veikalu – tirgus izpētes kompānijas Nielsen pētījumā par patērētāju tendencēm apmēram 6% pircēju atzinuši, ka dodas iepirkties tieši tāpēc, lai izmēģinātu ko jaunu, tam atvēlot vidēji 10 eiro vienā iepirkšanās reizē. Savukārt saskaņā ar Rimiun SKDS aptauju čaklāki eksperimentētāji ir sievietes, rīdzinieki un cilvēki ar augstāko izglītību. Turklāt vēlme eksperimentēt pieaug līdz ar izglītības līmeņa paaugstināšanos. Cilvēki iedvesmu smeļas ne tikai pašu fantāzijā, bet arī citu valstu pieredzē. Lai gan visiecienītākās garšas ir Latvijas tradicionālā virtuve (70%) un slāvu tautu virtuve (36%), nemainīgi iemīļota ir arī itāļu virtuve – tā iet pie sirds 18% jeb gandrīz piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju.
“Paradums gatavot pašiem ir izdevīgāks gan finansiāli, gan no veselīguma viedokļa – tā ir iespēja izvēlēties vienmēr svaigus un kvalitatīvus produktus un izvairīties no nevēlamām vielām ēdienā. Tomēr tā ir arī burvīga iespēja baudīt savas iecienītās garšas un nacionālās virtuves, pat neizejot no mājas. Mūsdienīga veikala sortimentā ir viss, kas nepieciešams gan Āzijas, gan meksikāņu, Kaukāza un visdažādāko Eiropas valstu raksturīgo ēdienu pagatavošanai: dažādas garšvielas un garšaugi, dārzeņi un augļi, gaļa, zivis un arī eksotiskāki produkti, kas ir ne vien garšīgi, bet arī veselīgi,” komentē uztura speciāliste Olga Ļubina, Rimiveselīgas ēšanas eksperte.
Ēst gatavošana ir gan ikdienas nepieciešamība, gan patīkams laika kavēklis – gandrīz divas trešdaļas jeb 59% respondentu norādījuši, ka viņiem patīk gatavot ēdienu. Biežāk patīk gatavot sievietēm, respondentiem ar augstāku izglītības līmeni, kā arī rīdziniekiem. Latvijas iedzīvotāji jūtas gana pārliecināti par savām gatavošanas prasmēm – vairāk nekā puse aptaujāto (52%) tās novērtē kā labas. Iespējams, tas saistīts ar spēcīgām tradīcijām, jo aptuveni puse respondentu pārņēmuši receptes un galda klāšanas tradīcijas no vecvecākiem. Vidēji viens respondents ir pārmantojis aptuveni 6 receptes no saviem vecvecākiem, pēc kurām galvenokārt tiek gatavoti gaļas ēdieni (53%), saldie ēdieni un pīrāgi (50%), zupas (44%), kā arī konservējumi un ievārījumi (42%).
SKDS un Rimipētījumā “Kā ēd Latvijā?” noskaidrotie iedzīvotāju ēšanas ieradumi un tendences tiek padziļināti apskatīti un ņemti vērā, pielāgojot iepirkšanās pieredzi un produktu sortimentu veikalos. Jau tagad pārtikas produkti ar labāku sastāvu Rimi veikalos atpazīstami un atrodami zem Rimi labākai dzīveimarķējuma zīmes, kas norāda, ka produkta sastāvā ir mazāk vai labāki tauki, mazāk cukura, mazāk sāls, ierobežots daudzums pārtikas piedevu, tikai dabīgi aromatizētāji, vairāk šķiedrvielu, nav ĢMO.
Autors: Rimi
27.02.2019.
LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI JOPROJĀM PĀRĀK MAZU UZMANĪBU PIEVĒRŠ PĀRTIKAS IEPAKOJUMAM
TETRA PAK UZSĀK INFORMATĪVU KAMPAŅU “LABS IEPAKOJUMS LABAI DZĪVEI”
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam un ikdienā cenšas izvēlēties veselīgus un dabīgus pārtikas produktus. Tetra Pak pētījuma “Baltijas iedzīvotāju pārtikas izvēles un dzīvesstila paradumi”[1] rezultāti rāda, ka Latvijā šobrīd vislielākā pārtikas patērētāju grupa ir “veselīga uztura entuziasti” — 33 % no visiem pārtikas produktu pircējiem. Tajā pat laikā, izvēloties pārtikas preces, 40 % Latvijas iedzīvotāju nepievērš pietiekamu uzmanību iepakojumam.
Tam, kādā iepakojumā pārtikas produkti pieejami lietošanai, ir milzīga ietekme gan uz vides un dabas resursu ilgtspēju, gan ikviena cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Katru dienu cilvēki Ziemeļvalstīs un Baltijā veic vairāk nekā 47 miljonus[2] pārtikas produktu pirkumu, proti, vairāk nekā 17 miljardu gadā, tāpēc iepakojumam ir svarīga loma.
“Ikdienā iecienīto pārtikas produktu un dzērienu iepakojums atstāj ietekmi ne tikai uz vidi, bet arī uz mūsu veselību. Labs iepakojums palīdz pārtikas produktus uzglabāt ilgāk svaigus dabīgā veidā un bez vajadzības pievienot tiem konservantus. Labu pārtikas un dzērienu iepakojumu ir ērti pārnest mājās, viegli uzglabāt un lietot, kā arī pēc izlietošanas pārstrādāt. Tādam raksturojumam pilnībā atbilst kartona iepakojums. Mēs vēlamies vērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību un informēt par laba iepakojuma nozīmi mūsu dzīvē, tāpēc maijā uzsākam informatīvu kampaņu “Labs iepakojums labai dzīvei”. Mūsu mazās ikdienas izvēles ilgākā laikā var radīt pozitīvas pārmaiņas, gan domājot par pašu veselību, gan vidi, kurā dzīvojam,” uzsver Marija Slaidiņa, Tetra Pak Baltijas reģiona Vides projektu vadītāja.
Pārtikas patērētāju tipi Baltijā
Tetra Pak pētījums rāda, ka Latvijā visvairāk ir “veselīga uztura entuziasti” (33 % respondentu), tad seko “pragmatiskie pārtikas patērētāji” (26 %) un “cenas jutīgie” (20 %), kā arī “aizņemtie” (19 %) pārtikas pircēji. Savukārt Lietuvā vislielākā iedzīvotāju daļa ir “cenas jutīgie” patērētāji (26 %), kam cena ir galvenais apsvērums pārtikas produktu izvēlē. Igaunijā vislielākā iedzīvotāju grupa ir “pragmatiskie pārtikas pircēji” (36 %) — pārtikas patēriņam pieejot racionāli un pieņemot kompromisus ēdiena veselīguma un kvalitātes ziņā. Tomēr visās Baltijas valstīs nozīmīgu iedzīvotāju daļu veido “veselīga uztura entuziasti” (Lietuvā 24 % un Igaunijā 32 %). Pētījums atklāj, ka tās pārsvarā ir sievietes ar augstāko izglītību, kurām galvenā vērtība ir ģimene. Šis patērētāju tips cenšas izvēlēties veselīgus pārtikas produktus bez mākslīgām piedevām, kā arī labprāt gatavo mājās.
“Mēs redzam, ka pasaulē attīstās vairākas tendences, kas ne tikai maina mūsu domāšanu par produktu izvēli, bet arī noteiks pārtikas nozares attīstību nākotnē. Izvēloties produktus un to iepakojumu, cilvēki arvien vairāk domā par vides un ilgtspējas jautājumiem. Iepakojuma galvenais uzdevums ir aizsargāt pārtikas produktus —, lai tie būtu droši lietošanai un saglabātu savu uzturvērtību. Taču tāpat iepakojumam jābūt ērti lietojamam, pārstrādājamam un jānodrošina pēc iespējas mazāka ietekme uz apkārtējo vidi. Tādā veidā mēs, Tetra Pak, palīdzam veicināt arī savu klientu konkurētspēju,” saka Tetra Pak Ziemeļvalstu un Rietumeiropas reģiona Vides direktors Ēriks Lindrots (Eric Lindroth).
Kartons – videi draudzīgākais iepakojums
Tetra Pak pētījums atklāj, ka deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem kartonu uzskata par videi draudzīgāko iepakojumu dzērieniem. Kartons ir arī populārākā izvēle pienam un augļu sulām, piemēram, 76 % Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku augļu sulai kartona iepakojumā. Arī septiņi no desmit Baltijas iedzīvotājiem uzskata, ka videi draudzīga iepakojuma loma nākotnē tikai pieaugs.
Cilvēki gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu
43 % respondentu Latvijā būtu gatavi piemaksāt līdz 0,08 EUR par videi draudzīgu iepakojumu. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2014. gadā, kad iedzīvotāji bija gatavi piemaksāt vidēji 0,02 EUR par videi draudzīgu iepakojumu. Igaunijā jau tagad puse iedzīvotāju ir gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, bet Lietuvā — 35 % respondentu, jo svarīgs cenas aspekts. Pētījums rāda — “veselīga uztura entuziasti” iepakojumam pievērš vislielāko uzmanību, bet “pragmatiskie pārtikas pircēji” biežāk gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, jo ir augstāki ienākumi.
No pētījuma izriet, ka Baltijas iedzīvotājiem svarīgi, lai pārtikas iepakojums būtu funkcionāls un ērts lietošanai, kā arī veselībai draudzīgs. Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, uz iepakojuma galvenokārt pievērš uzmanību trīs lietām — derīguma termiņam, produkta nosaukumam un sastāvdaļām.
Priekšstati, kas jāmaina
Pētījums atklāj arī kļūdainus priekšstatus iedzīvotāju vidū. Piemēram, 78 % Latvijas iedzīvotāju (Lietuvā 70 %, Igaunijā 60 %) uzskata, ka sula kartona iepakojumā, kas veikalā netiek uzglabāta ledusskapī, droši vien satur konservantus. Tas ir mīts, jo Latvijas normatīvie akti aizsargā apzīmējumu “sula” —, lai varētu saukt par sulu, tai nedrīkst būt pievienoti konservanti. Sulām nedrīkst pievienot papildu cukuru, jo to saldumu veido augļu dabīgie cukuri. Sulu kartona iepakojumā neatvērtā veidā var uzglabāt istabas temperatūrā līdz pat 12 mēnešiem, pateicoties aseptiskajai tehnoloģijai un kartona iepakojumā izmantoto materiālu slāņiem.
VIEDOKĻI:
Laura un Toms Grēviņi, kampaņas “Labs iepakojums labai dzīvei” vēstnieki, bloga www.viensplusviens.lv autori: “Pārtikas un dzērienu iepakojums ir svarīgs aspekts, par ko reti kurš aizdomājas, jo esam aizņemti, domājot par to, kas ir vērtīgs tieši pašā produktā, ko iegādājamies. Tomēr der zināt, ka produkts ne tik kvalitatīvā iepakojumā var zaudēt kādu no savām labajām īpašībām vai, sliktākajos gadījumos, mūsu organismā var nonākt ne tik vēlamas vielas. Domājam, ka iepakojuma nozīme nākotnē noteikti pieaugs — tas būtu tikai loģiski, ja cilvēki, pievēršot uzmanību produkta kvalitātei, sāktu domāt arī par iepakojuma kvalitāti un to, cik tas ir dabai draudzīgs.”
Līga Andžāne, kampaņas “Labs iepakojums labai dzīvei” vēstniece, bloga www.happywhispers.lv autore un veselīga dzīvesveida entuziaste: “Iegādājoties gatavos dzērienus un produktus, pievēršu uzmanību arī iepakojumam, jo patiesas rūpes par savu veselību neaprobežojas ar veselīgas pārtikas izvēli vien. Ir jādomā plašāk — visas planētas kontekstā —, jo ikviens iepakojums, kas nokļūst atkritumos, atstāj lielāku vai mazāku ietekmi uz vidi. Man ir būtiski, lai iepakojums ne tikai gādātu par konkrētā produkta uzturvērtību un kvalitāti (piemēram, nodrošinātu ražotājam iespēju iztikt bez konservantiem), bet arī būtu ražots no pārstrādāta vai dabai draudzīga materiāla, kas vidē sadalās vai var tikt nodots otrreizējai pārstrādei. Ikdienā cenšos izvēlēties mazāka izmēra iepakojumus, lai produkti nesabojātos pirms tie tiek izlietoti, tādējādi samazinot arī kopējo atkritumu daudzumu.”
[1] Pētījums veikts 2016. gada aprīlī sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas Fakti”, aptaujājot 3112 respondentu izlasi vecumā no 15 līdz 74 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
[2] Vidējais dienā veikto šķidrās pārtikas produktu pirkumu skaits septiņās Ziemeļu valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā.
Latvijas iedzīvotāji dzīvesbiedru vēlas skaistu, nevis bagātu!
Vēsturiski lielākais Latvijas iedzīvotāju īpatsvars dzīvesbiedra izvēlē dod priekšroku otras personas izskatam, nevis bagātībai, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Šogad aprīlī iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, kam, izvēloties vīru vai sievu, tiktu dota priekšroka – personas izskatam vai bagātībai. Katrs otrais (51%) aptaujātais norādīja, ka priekšroka dodama otras personas izskatam. Kopš pagājušā gada šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis par trim procentpunktiem, šogad sasniedzot augstāko rādītāju novērojumu vēsturē.
Aptuveni katrs ceturtais (24%) iedzīvotājs labāk gribētu, lai otra persona būtu bagāta. Šādu viedokli paudošu iedzīvotāju īpatsvars gada laikā pieaudzis par četriem procentpunktiem. Vēl 25% nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Autors: nozare.lv
Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku praktiskām, nevis paštaisītām dāvanām
Pētot Latvijas iedzīvotāju dāvināšanas paradumus un vēlmes, IKEA aptaujā* secināts, ka tikai 11 % iedzīvotāju patīk paštaisītas vai personiskas dāvanas. Lielākā daļa cilvēku vēlas saņemt praktiskas dāvanas (49 %) vai pārsteigumus (33 %).
Patīk dāvanas ar pielietojumu
“Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties ir praktiskas dabas cilvēki – viņi labprātāk dāvanā saņem lietas, ko var izmantot ikdienā, nevis mantas ar sentimentālu vērtību. Tāpēc drošākā dāvanu izvēle būs ikdienai vai mājām noderīgas lietas, piemēram, trauki, gultas veļa vai dvieļi. Šis ir svarīgs aspekts, ko ņemt vērā, izvēloties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem,” saka IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova.
Interesanti, ka vecāka gadagājuma cilvēki vismazāk vēlas saņemt paštaisītas dāvanas – tikai 3 % respondentu vecumā no 65 līdz 74 gadiem aptaujā apgalvoja, ka viņiem patīk pašgatavotas vai personiskas dāvanas. Savukārt visvairāk šāda veida dāvanas patīk 25-34 gadus veciem cilvēkiem (17 %) un sievietēm (14 %).
Galerija
Ziemassvētku lielākais izaicinājums – dāvanu izvēle
Aptaujā noskaidrots, ka lielākais izaicinājums pirms Ziemassvētkiem ir izdomāt un izvēlēties dāvanas – 65 % respondentu atzina, ka šis uzdevums viņiem sagādā grūtības. Turklāt izrādās, ka aptaujātajiem, it īpaši vīriešiem, visgrūtāk ir izvēlēties dāvanu savai otrajai pusītei – tā apgalvoja 34 % vīriešu un 19 % sieviešu.
Savukārt tuviniekiem Latvijas iedzīvotāji šogad visbiežāk dāvinās pārtiku, saldumus vai dzērienus (38 %), interjera vai mājas labiekārtošanas preces (32 %), skaistumkopšanas produktus vai kosmētiku (32 %) un pasākumu biļetes (22 %). Vairums respondentu šogad vienai dāvanai plāno tērēt 5 līdz 20 eiro.
Autors: Ikea
Latvijas iedzīvotāji dāvanu iegādei tērē mazāk nekā igauņi un lietuvieši!
Ziemassvētkos ikviens cer saņemt īpašu dāvanu, kurā būtu jūtamas dāvinātāja rūpes un mīlestība. Kamēr vieni darina dāvanas pašu rokām, citi steidz tās iegādāties. Baltijas valstu iedzīvotāji katras Ziemassvētku dāvanas iegādei tērē līdz 50 eiro, tomēr latvieši, plānojot šādus tēriņus, salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem ir krietni apdomīgāki: gandrīz puse jeb 49% tērē mazāk par 20 eiro, kamēr lietuvieši un igauņi biežāk izvēlas dāvanas 20–50 eiro vērtībā.
Laba dāvana ne vienmēr ir dārga
Meklējot dāvanas ģimenei un tuviem draugiem, 38% igauņu katras dāvanas iegādei atvēl 20–50 eiro; vienlīdz daudz – 37% – lietuviešu pērk dāvanas vai nu par tādu pašu summu, vai arī izvēlas tādas, kas nepārsniedz 20 eiro. Tikmēr gandrīz puse latviešu dāvanu iegādē aprobežojas ar summu līdz 20 eiro. Likumsakarīgi visās Baltijas valstīs – jo augstāki ienākumi, jo dārgākas dāvanas gulst zem eglītes: tie, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 501 eiro, biežāk atvēl katras dāvanas iegādei 20–50 eiro. Tik un tā Latvijā aktivitāte šajā cenu kategorijā ir krietni mazāka nekā kaimiņvalstīs – tikai 24%.
“Lai paustu rūpes, dāvanai ne vienmēr ir jābūt dārgai. Tie var būt dažādi nelieli praktiski, dekoratīvi vai citādi noderīgi priekšmeti un produkti, ko cilvēki paši sev iegādājas reti, jo vienmēr dod priekšroku svarīgākiem pirkumiem. Daudz būtiskāk par iespaidīgu cenu zīmi ir atrast to, kas būtu patīkams vai noderīgs konkrētās dāvanas saņēmējam. Turklāt ierobežots budžets mēdz veicināt radošumu, jo nereti tieši par mazākām summām iegādātas dāvanas ir visasprātīgākās un sagādā visvairāk prieka saņēmējam,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” iepirkumu direktors Ainārs Zvirbulis.
Elektronikas iekārtas – iekārojamākā dāvana Baltijā
Tiesa, attiecībā uz dāvanu saņemšanu vairums aptaujāto labprāt zem eglītes atrastu dāvanu, kuras cena krietni pārsniedz 20 un visbiežāk arī 50 eiro. Ja visi sapņi piepildītos, vairums respondentu Baltijas valstīs šogad Ziemassvētku dāvanā gribētu saņemt elektronikas iekārtas: tā atbildējuši 26% aptaujāto Lietuvā, 32% – Igaunijā un 34% – Latvijā. Lielākoties elektronikai priekšroku dod vīrieši un gados jauni respondenti, savukārt sievietes biežāk norādījušas, ka labprāt saņemtu smaržas vai kosmētiku, kas ieņem otro vietu (25% Lietuvā, 19% Latvijā un 20% Igaunijā). Topa trijnieku noslēdz lielveikalu dāvanu kartes, ko izvēlētos 20% lietuviešu, 18% latviešu un 17% igauņu, apsteidzot tādas dāvanas kā grāmatas, ceļojumi, interjera priekšmeti, dārglietas, rotaļlietas, spēles, ar vaļaspriekiem saistītas dāvanas u. c.
Savukārt vismazākā piekrišana Lietuvā ir sporta precēm un tādiem veselības produktiem kā uztura bagātinātāji vai vitamīni, Latvijā – veselības produktiem, bet Igaunijā – dažādu atpūtas vietu dāvanu kartēm.
“Skaidrs, ka svētkos, kas svinami reizi gadā un ir izdaudzināts brīnumu laiks, cilvēki vēlas saņemt īpašas dāvanas, par kurām ir sen sapņojuši vai kuras paši nevar atļauties. Turklāt dāvanai ir jārada prieks un kaut vai mazliet jāpiepilda sapņi. Protams, vairums cilvēku nevēlas saņemt neko ikdienišķu, bezpersonisku vai tādu, ko paši var nopirkt pa ceļam uz mājām. Elektronikas preces iegādājamies reti un ilgam laikam, turklāt bieži vien tās ir arī dzīvesstila un statusa apliecinājums, tāpēc aptaujas rezultāti īpaši nepārsteidz,” skaidro Ainārs Zvirbulis.
Latvieši, igauņi un lietuvieši – vienoti izvēlē
Lai gan kaimiņattiecībās ik pa laikam ir jūtama zināma sāncensība, dāvanu izvēlē baltieši izrāda apbrīnojamu vienotību. Ja Baltijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties dāvanu tikai no elektronikas ierīču klāsta, vairums aptaujāto Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izvēlētos viedtālruni, austiņas, viedpulksteni vai citu mazo elektroniku (attiecīgi 59%, 45% un 64%). Tāpat baltiešus iepriecinātu portatīvie datori, planšetes, spēļu konsoles, ierīces grāmatu lasīšanai un citas datortehnoloģijas.
Sievietes biežāk izvēlētos tehniku, kas atvieglo ikdienas gaitas virtuvē – kafijas aparātus, virtuves kombainus utt. Lietuvā, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, vērojama lielāka interese par tādu sadzīves tehniku kā tīrīšanas iekārtas, putekļu sūcēji, gludekļi u. tml., bet latvieši un igauņi pārspēj lietuviešus vēlmē pēc jauna televizora, videokameras, audio vai video iekārtām. Toties 16% lietuviešu, 6% latviešu un 3% igauņu palikuši no sirds uzticīgi sev un norādījuši, ka dāvanā nevēlētos saņemt neko no elektronikas iekārtām. Pieticīgāka, bet skaista un pārdomāta dāvana var kļūt par daudz lielāku iepriecinājumu.
“Kesko Senukai Latvia” novērojumi liecina, ka īpašus pārsteigumus, iegādājoties dāvanas, iedzīvotāji nesagādā un gadu no gada izvēlas līdzīgas lietas: vīriešiem vairāk pērk bārdas skujamos aparātus, trimmerus un ierīces matu griešanai, bet sievietēm skaistumkopšanas elektrotehniku un virtuves iekārtas – epilatorus, fēnus, blenderus, virtuves kombainus. Nemainīgi populāra klientu izvēle ir arī rotaļlietas, kuru iegādes apjomi ik gadu pieaug tieši pirms Ziemassvētkiem: šī gada pēdējā novembra nedēļā, salīdzinot ar pērno gadu, pārdoto rotaļlietu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, nedēļas laikā sasniedzot gandrīz piekto daļu no visa pagājušajā gadā pārdoto rotaļlietu apjoma.
“Kesko Senukai Latvia” aptauja Baltijas valstīs veikta sadarbībā ar datu ieguves un apstrādes kompāniju “Spinter research” 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1515 Baltijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
Autors: Kesko Senukai Latvia
Latvijas iedzīvotāji aicināti noskaidrot savu spēcīgāko maņu
Tartu pilsēta uzsākusi vērienīgu kampaņu, lai savus dienvidu kaimiņus iepazīstinātu ar pilsētas daudzveidīgo brīvdienu piedāvājumu. Kampaņas tēma ir maņkārīgielatvieši, un tajā uzsvars ir likts uz latviešu vēlmi uztvert, sagaršot, pieskarties un sajust. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts aizpildīt virtuālo maņkārības testu, ar mērķi noskaidrot savu spēcīgāko maņu – garšu, ožu, dzirdi vai redzi.
Aizpildot testu, dalībnieki varēs piedalīties izlozē, kurā uzvarētājam tiks piešķirta iespēja izvēlēties brīvdienu komplektu visai ģimenei kādā no viesnīcām – Hotel London, Hotel Sophia, Dorpat Hotel vaiHektor Design Hostel un iepazīt Tartu pilsētu.
Kampaņā piedalās arī ceļotājs Māris Olte un raidījumu vadītāja un producente Marta Selecka, kas nogaršos Tartu izcelsmes ēdienus un dzērienus, kā arī risinās ar pilsētu saistītas mīklas. Video ar abu latviešu piedzīvojumiem būs apskatāmi sociālajos tīklos.
Kampaņas mājas lapa: https://mankariba.visittartu.com/
No novembra beigām Tartu tūrisma vietnes visittartu.comversija tagad ir pieejama arī latviešu valodā. Mājaslapa sniedz pārskatu par naktsmītnēm, tūrisma objektiem un aktivitātēm Tartu pilsētā un tās apvidū. Organizētās izlozes dalībniekiem jābūt sasniegušiem vismaz 18 gadu vecumu.
Autors: Kaari Perm
Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā apņemas dzīvot veselīgāk un labiekārtot mājokli
Lielākajai daļai jeb 81% iedzīvotāju ir kāda apņemšanās, ko vēlētos uzsākt 2018.gadā, liecina Swedbank aptauja*. Visbiežāk iedzīvotāji ir apņēmušies uzlabot savu fizisko formu un veltīt vairāk laika sportiskām aktivitātēm (38%), izremontēt mājokli (32%), doties sen kārotā ceļojumā (29%) un ēst veselīgāk (29%), kā arī apgūt jaunas prasmes (25%). Tikmēr 19% iedzīvotāju nolēmuši neko neapņemties, lai pēcāk nekas sev nav jāpārmet.
Rūpīgāk plānot tēriņus biežāk apņemas sievietes
Zīmīgi, ka piektdaļa (22%) no nākamā gada apņēmušies sākt plānot savu budžetu, savukārt 18% – sākt veidot uzkrājumus nākotnei. Tas parāda, ka līdz šim šīs finanšu pratības lietas nav izdevies īstenot. Turklāt apņemšanās, kas saistītas ar rūpīgāku tēriņu plānošanu un uzkrājumu veidošanu, vairāk raksturīgas dāmām. Tā 26% sieviešu pretstatā 18% vīriešu nākamgad apņemas sākt plānot savu budžetu, 21% – veidot uzkrājumus nākotnei (tāds pat plāns ir 14% vīriešu), bet vēl 17% – nokārtot uzņemtās finanšu saistības (līdzīgs mērķis ir 10% vīriešu). Vienlaikus sievietes arī biežāk (35%) nekā̄ vīrieši (29%) ilgojas pēc uzlabojumiem mājoklī.
Savukārt vīrieši pretstatā sievietēm nākamā gada laikā iecerējuši iegadāties jaunu auto (15% pretstatā 10% sieviešu), kā arī viņiem divkārt aktuālāka ir cīņa ar kaitīgajiem ieradumiem (16% kungu pretstatā 8% sieviešu).
Interesanti, ka jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem apņemas apgūt jaunas zināšanas (41%), uzlabot savu veselību, aktīvāk sportojot (61%) un veselīgāk ēdot (42%), kā arī biežāk būt kopā ar saviem vecākiem (32% pretstatā 13% vidēji).
“Lai īstenotu ikvienu apņemšanos, katram no mums ir svarīgi apzināties, kāpēc tas ir nozīmīgi un ko varu darīt jau šodien, lai savam mērķim tuvotos. Aptaujas dati vairāku gadu garumā rāda cilvēku vēlmi dzīvot veselīgāk, kur pamatā ir pašu gribasspēks un, tā teikt, darīšanas vaina. Savukārt tādas lietas kā mājokļa labiekārtošana vai ceļojums ir plānveidīgi īstenojamas lietas. Mājokļa labiekārtošanai cilvēki bieži izvēlas īstermiņa aizdevumu jeb patēriņa kredītu, tādējādi sadalot izdevumus mazākās daļās un būtiski neietekmējot ģimenes budžetu. Līdzīgi ar ceļojumiem vai zināšanu apguvi. Swedbank dati rāda, ka šogad iedzīvotāji daudz biežāk šādiem mērķiem izvēlas patēriņa kredītu – ļoti konkrētam mērķim savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pārdomāti un plānoti tiekties uz savu mērķi – to arī novēlām iedzīvotājiem nākamajā gadā,” saka Sergejs Romaņuks, Swedbank patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.
Autors: Swedbank Latvija 27.12.2017
Latvijas hokeja izlasei bronzas medaļas pasaules čempionātā! (+VIDEO)
Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.
Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.
Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem – Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus – Mets Koronato.
Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.
Video
Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.
Aleksa Taka noraidījuma laikā bīstamus momentus pie ASV vārtiem latviešiem neizdevās izveidot, bet Ralfa Freiberga noraidījumu izdevās izturēt.
Neilgi pēc mazākuma čempionātu debitants Dans Ločmelis pārķēra ripu un pa kreiso pusi izslidoja vienatnē pret vārtsargu, taču Desmits ripu atvairīja.
Nākamajā uzbrukumā Riharda Bukarta reids pa kreiso pusi beidzās ar metieniem pa vārtiem no tuva attāluma, ripa palika pie vārtu kreisā staba, kur to vārtos iegrūda uzbrukumam pieslēdzies Jaks, atjaunojot vadību – 2:1.
57 sekundes pirms pārtraukuma arī ASV izmantoja vairākumu, no kreisā iemetiena apļa ar specīgu metienu raidot ripu vārtu labajā augšējā stūrī.
Otro periodu aktīvi sāka ASV, izdarot piecus metienus pa vārtiem līdz laikam, kad pirmreiz ar metienu tika traucēts Desmits.
Patriks Brauns ar patālu metienu trāpīja pa Šilova sargāto vārtu stabu, pretuzbrukumā trijiem pret diviem amerikāņiem metiena brīdī nūja lūza Oskaram Batņam, bet vārti periodā, kaut arī pārsvars metienos bija amerikāņiem (10:3), gūti netika.
ASV turpināja uzbrukt arī pēdējā trešdaļā, pirmoreiz vadībā izvirzoties 47.minūtē, kad pēc uzvarēta iemetiena Latvijas zonā pa vārtiem no zilās līnijas meta aizsargs Dilans Sembergs. Ripa trāpīja Jakam un nokrita pie vārtu kreisā staba, kur to vārtos iemeta Mets Koronato, panākot 3:2.
Cenšoties atspēlēties, vairāk uzbruka Latvijas hokejisti, un viņu pūles tika atalgotas 55.minūtē, kad pēc Riharda Bukarta un Dana Ločmeļa piespēlēm ar metienu no zilās līnijas vārtus guva Kristiāns Rubīns, panākot 3:3. Ripa pēc viņa metiena nedaudz skāra metienu bloķējošo hokejistu un ielidoja vārtos.
Pagarinājumā bija vajadzīgas vien 82 sekundes, lai pēc Kaspara Daugaviņa reida pa labo malu un atspēles atpakaļ Rubīns raidītu ripu vārtu augšējā labajā stūrī, rezultatīvu piespēli pierakstot arī Jakam.
Fināls ar Kanādas un Vācijas līdzdalību sāksies plkst.20.20. Svētdienas mačus tiešraidē pārraida televīzijas kanāls LTV7.
Sestdien pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja Kanādai, bet ASV papildlaikā ar 3:4 piekāpās Vācijai.
Elites divīziju pameta Slovēnija un Ungārija, viņu vietā nākamgad 16 labāko vidū spēlējot Polijai un Lielbritānijai.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja somi, kuri izšķirošajā mačā bija pārāki par Kanādu.
Pasaules čempionātu kopīgi rīko Somijas pilsēta Tampere un Rīga.
Latvijas hokeja izlase – starp raženākajām un staltākajām Pasaules čempionātā
Kā zināms, hokejā ir svarīgas ne tikai spēles prasmes un gūtā pieredze, bet arī katrs auguma centimetrs, jo tasnereti var izšķirt pat mača likteni. Kuru valstu izlases var lepoties ar Pasaules hokeja čempionātā raženākajiem, augumā staltākajiem un pieredzes bagātākajiem spēlētājiem, izpētījis OlyBet, salīdzinot visu 16 čempionāta dalībvalstu izlašu parametrus.
Latvijas izlasē staltākais Rubīns, bet raženākais Karsums
Interesanti, ka pats staltākais mūsu izlases rindās ir jaunais aizsargs Kristiāns Rubīns, kura augums ir 194 centimetri, tikai nedaudz atpaliekot Rodrigo Ābolam, kurš ir par centimetru īsāks. Savukārt augumā mazākais Latvijas izlases pieteikumā līdz šim bija spēcīgais Mārtiņš Karsums (177 cm), kuram šobrīd čempionāts jau diemžēl beidzies. Starp augumā mazākajiem arī Rihards Bukarts (179 cm) un mūsu jaunā uzlecošā zvaigzne Rūdolfs Balcers (180 cm). Ja staltuma ziņā Mārtiņš Karsums no citiem nedaudz atpaliek, tas tiek kompensēts ar lielo spēku un enerģiju. Mārtiņš ar 97 kilogramiem raženuma ziņā ir trešais smagākais, šajā ziņā piekāpjoties vien Vitālijam Pavlovam, kurš Latvijas hokeja izlasē ir vienīgais virs “simtiņa” (101 kg), un Guntim Galviņam(98 kg). Vieglākais starp visiem ir jau pieminētais Rūdolfs Balcers ar 75 kilogramiem, kā arī Roberts Bukarts (82 kg) un Miķelis Rēdlihs (83 kg). Aplūkojot Latvijas hokeja izlases spēlētāju vecumu, jāatzīmē, ka pieredzējušākais mūsu šī gada hokeja izlases modelī ir Miķelis Rēdlihs (33), sekojot Guntim Galviņam un pieminētajam Karsumam (abiem 32). Savukārt jaunākie ir izlases debitanti – Rīgas Dinamo aizsargs Kristaps Zīle un WHL spēlējošais Kristiāns Rubīns, kuri abi ir 20 gadus jauni.
https://www.instagram.com/p/BdP-vAHAGYh/?taken-by=krzile
Visgarākie hokejisti – Krievijas izlasei
Kā liecina OlyBet veiktā izpēte,Latvija var lepoties ar trešo lielāko vidējo augumu Pasaules hokeja čempionātā – 185.74 cm, raženākus hokejistus izvēloties vien Zviedrijas (188.05 cm) un Krievijas (186.95 cm) treneriem. Pats garākais vīrs, ko varam vērot uz ledus šajā Pasaules čempionātā, gan pārstāv Vācijas krāsas, un tas ir Olivers Mebus, kura augums varētu noderēt arī basketbola laukumā – 206 cm. Interesanti, ka otra īsākā komanda ir ASV ar vidējo augumu 182.91 centimetri, kura ir vien pāris milimetrus garāka par Dienvidkorejas komandu (182.84 cm). Arī individuāli starp augumā mazākajiem izceļas amerikānis Džonijs Godrē, kura garums ir tāds pats kā austrietimFabioHoferamun somam Sakari Manninenam, proti, 170 centimetri.
Vieglākā čempionāta dalībnieka svars – vien 71 kg
Varētu domāt, ka garākajiem vajadzētu būt arī pašiem smagākajiem, taču tā nebūt nav. Paši masīvākie šajā Pasaules čempionātā ir kanādieši ar vidējo svaru 91.18 kilogrami, sekojot Krievijai ar 90.52 kg un staltajai Zviedrijai ar 90.10 kg. Krievijas sastāvā arī turnīra raženākais vīrs Ņikita Trjamkins, kuram, uzkāpjot uz svariem, bultiņa aizlec līdz 116 kilogramu atzīmei. Latvija ar 88.96 kilogramiem ir turpat netālu aiz trijnieka, ierindojoties 5. pozīcijā. Savukārt vieglākie svara kategorijā ir Austrijas hokeja izlases spēlētāji, kuru vidējais svars ir par 8 kilogramiem mazāks nekā kanādiešiem. Starp vieglākajām izlasēm ir arī Somija (85.36 kg) un Koreja (85.52 kg). Somijas sastāvā atrodams arī čempionāta vieglākais spēlētājs – jau pieminētaisSakari Manninens, kurš šo topa vietu dala ar vēl vienu hokejistu, kura vārds jau ticis pieminēts – ASV pārstāviGodrē. Abi sportisti sver 71 kilogramu.
Čempionāta namatēviem – dāņiem – gados visvecākais izlases sastāvs
Pieredzes ziņā Boba Hārtlija vadītā Latvijas izlase iet zelta vidusceļu, ieturot balansu starp jaunību un pieredzi. To pierāda arī OlyBet veiktais statistikas pētījums, kurā noskaidrots, ka starp čempionāta dalībniecēm Latvija ar 25.78 gadiem ir septītā jaunākā. Pieredzējušākās gadu ziņā ir čempionāta saimniece Dānija ar 28.73 gadiemun Dienvidkoreja(28.24 gadi).Turpretim pati jaunākā ir Kanāda ar 24.05 gadiem, sekojot Zviedrijai (24.80 gadi) un ASV (24.91 gadi).
Teju katrā komandā var atrast vismaz pārīti gados nedaudz vecāku vīru, kuri nereti arī ieņem kādu no komandas amatiem. Tā 4 komandās tieši vecākais spēlētājs ieņem kapteiņa godu, savukārt vēl 4 komandās šo amatu ieņem kāds no trim pieredzes bagātākajiem hokejistiem. Visbagātāko pieredzes bagāžu no 2018. gadaPasaules hokeja čempionāta dalībniekiem sakrājis divkārtējais Stenlija kausa ieguvējs un šī brīža Krievijas izlases kapteinis Pāvels Dacjuks, kuram 20. jūlijā apritēs 40 gadi. Ar jaunāko turnīra spēlētāju viņu šķir nedaudz vairāk kā 21 gads, jo ASV hokejists Kvins Hjūzs, kuram paredz ļoti augstu vietu gaidāmajā NHL draftā, dzimis vien 1999. gada 14. oktobrī.
OlyBet mērķis ir sniegt aizraujošu un drošu tiešsaistes azartspēļu pieredzi. Neatkarīgi no tā, vai spēlējat spēļu automātus, pokeru vai veicat sporta likmi – visi depozīti, kas veikti caur OlyBet platformu, ir pasargāti. OlyBet spēles ir godīgas, ko apliecina to sertifikācija Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, kā arī programmnodrošinājums ir garantēti brīvs no vīrusiem.
Autors: Deep White 10.05.2018
Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte” izdota jau vairāk nekā 16 tūkstošiem daudzbērnu ģimeņu vecākiem
“Kad draugu ģimenēs piedzimst trešais mazulis, uzreiz iesaku pieteikties “3+ Ģimenes kartei”, jo tas patiešām ir izdevīgi. Mums ar bērniem šobrīd ir iespēja redzēt un piedzīvot daudz vairāk nekā tad, ja par visu būtu jāmaksā pilnā cena,” par karti, kas ir valsts veidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm un ko var saņemt bez maksas, piesakoties interneta vietnē www.godagimene.lv, stāsta trīs bērnu māmiņa Inta Eihmane.
“3+ Ģimenes karte” ir valsts veidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm. Tā sniedz iespēju saņemt atlaides valsts un privātajos uzņēmumos visā Latvijā, kas ir pievienojušies šai daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmai. Vienlaikus karte ir apliecinošs dokuments, ka ģimenē aug trīs vai vairāk bērnu. Uzņēmumu, kuri piedāvā atlaides, saraksts ir ievietots “3+ Ģimenes kartes” oficiālajā mājaslapā www.godagimene.lv. Šajā vietnē, aizpildot iesnieguma veidlapu, var arī pieteikties kartei, kā arī uzzināt dažādu daudzbērnu ģimenēm aktuālu informāciju.
Uzņēmumu, kas sniedz atlaides “3+ Ģimenes kartes” ietvaros, klāsts arvien palielinās, un šobrīd kopumā tie ir 107 uzņēmumi visā Latvijā. Uzņēmēji, kas vēlas atbalstīt daudzbērnu ģimenes un iesaistīties daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmā, aicināti rakstīt uz info@godagimene.lv. Savukārt karšu lietotāji aicināti uz šo e-pasta adresi sūtīt savus ierosinājumus par organizācijām, kurās vēlētos saņemt atlaides.
“Mūsu ģimene ir aktīva “3+ Ģimenes kartes” lietotāja. Patiešām bieži izmantojam iespēju bez maksas apmeklēt, piemēram, Latvijas Dabas muzeju un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, kur uzrādām karti kā apliecinošu dokumentu, ka esam daudzbērnu ģimene,” stāsta kartes aktīva lietotāja Inta Eihmane, kas ir mamma Letīcijai, Tomam un Stellai. Šī ģimene “3+ Ģimenes karti” visbiežāk izmanto, apmeklējot dažnedažādas atpūtas un izklaides vietas ģimenēm ar bērniem – daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmā tādu ir patiesi daudz gan Rīgā, gan reģionos. Piemēram, atlaides tiek piedāvātas zinātkāres centrā “Z(in)oo” visā Latvijā, Mežvidu labirintā Alsungas novadā, Valmieras Drāmas teātrī, “Annels atrakciju parkā” atpūtas centrā “Lido”, tāpat atlaides ir piepūšamajām atrakcijām – www.a1atrakcijas.lv, www.aace.lv un citviet.+6“Arī biļetes uz Latvijas Leļļu teātri pērku, izmantojot “3+ Ģimenes karti”. Ar atlaidi mums pieciem teātra apmeklējums izmaksā tik, cik ģimenei trīs personu sastāvā. Pagājušajā gadā esam izmantojuši piedāvātās atlaides, arī apmeklējot Latvijas Nacionālo operu un baletu. Ne mazāk svarīgi, ka kartes priekšrocības varu lietot individuāli vai kopā ar vīru, līdz ar to bieži divatā ejam uz kino “Forum Cinemas”. Izmantojam iespēju lētāk iegādāties arī kancelejas preces un apģērbu,” kartes sniegtās priekšrocības uzskaita daudzbērnu māmiņa. Viņa priecājas, ka nu atlaides ar karti piedāvā arī vairākos tirdzniecības centros pieejamie lielie apģērbu veikali, piemēram, “NewYorker” un “Lindex”.
Daudzbērnu mamma Inta Eihmane kā plusu atzīmē to, ka “3+ Ģimenes kartes” īpašniekiem nav vajadzības nēsāt līdzi kaudzi ar atlaižu kartēm, jo pietiek ar vienu vairākām iestādēm.
Kopš 2014. gada, kad Latvijā tika ieviesta Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”, līdz šim brīdim kartes ir izsniegtas vairāk nekā 16 000 daudzbērnu ģimeņu. Kopumā no 2016. gada sākuma līdz 15. jūnijam ir saņemti 3752 iesniegumi “3+ Ģimenes kartes” saņemšanai, izsniegtas 3424 kartes, taču izdoti arī 172 lēmumi par atteikumu izsniegt karti. Biežākais kartes izsniegšanas atteikuma iemesls ir bijis tas, ka kādam no bērniem vecāki nav deklarējuši dzīvesvietu, taču no 1. jūlija ir grozīts Dzīvesvietas deklarēšanas likums – bērna dzīvesvietas adrese, kas tiek norādīta Dzimšanas reģistrā, bērnam piedzimstot, turpmāk tiks uzskatīta par bērna deklarēto dzīvesvietu. Attiecīgi turpmāk minētais kartes atteikuma iemesls vairs nebūs aktuāls.
“3+ Ģimenes karti” daudzbērnu ģimenes var saņemt, aizpildot iesniegumu interneta vietnē www.godagimene.lv, sadaļā “Piesakies kartei”. Karte tiek izsniegta bez maksas.
Valsts atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm “Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte” ” īsteno Sabiedrības integrācijas fonds.
Latvijas ģimenes aicinātas pieteikt savus stāstus izstādei “Dzimtas grāmata”
Izstāde “Dzimtas grāmata”, kas 2020. gadā būs apskatāma Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, vēstīs par Latvijas dzimtām un tām nozīmīgajām grāmatām. Ģimenes un dzimtas visā Latvijā aicinātas iesaistīties izstādes veidošanā – iesūtīt savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Pieteikšanās izstādei notiek līdz 2019. gada 31. augustam.
Literatūra ir māksla, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē un tādējādi vieno dažādu laiku cilvēkus. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka daudzu ģimeņu īpašumā ir grāmatas, kuru vērtība nav izmērāma, un grāmatas, kuras, iespējams, apvij īpaši stāsti.
“Šī grāmata ir ģimenes relikvija, kas nodota no paaudzes paaudzē jau vairāk nekā simts gadu garumā. Visi mani senči pie tās ir pieskārušies, un tā man dod spēku un atmiņas par viņiem.” Tā par savu 1898. gadā izdoto dzimtas grāmatu – Bībeli – stāsta izstādes “Dzimtas grāmata” dalībnieks, Zaubes iedzīvotājs Ojārs Evalds Bīriņš. Videostāstu par Bīriņu dzimtas grāmatu vari skatīt šeit:
Video
Savukārt izstādes dalībnieks uzņēmējs Valdis Garoza min, ka viņa meitas Ilzes Garozas sarakstītā grāmata “ALA 50 līdz LV100” kalpo kā pagodinājums viņu senčiem: “Mans vectēvs ir gājis bojā Sibīrijā. Ne es, ne mani vecāki un vecvecāki nekad nevarēja iedomāties, ka mana meita uzrakstīs grāmatu par emigrāciju. Šajā grāmatā ir aprakstīts viss lielais un nenovērtējamais darbs, kuru latvieši veica emigrācijā, lai Latvija varētu atgūt neatkarību”.
Lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” organizētajā izstādē “Dzimtas grāmata” tiks apkopoti kopā 12 ģimeņu stāsti. Pieteikt savu stāstu un grāmatu izstādei var ikviena ģimene un dzimta Latvijā. Atbilstoša izstādei ir jebkura grāmata ar jebkādu izdošanas gadu, vienīgais nosacījums grāmatas izvēlē ir – lai tā ģimenei, dzimtai būtu nozīmīga. Dalību iespējams pieteikt līdz 2019. gada 31. augustam. Ar iesniegšanas nosacījumiem iespējams iepazīties www.manabiblioteka.lv
Astoņus stāstus žūrija izvēlēsies no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt, četrus – no ģimenēm, kas piedalās grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izstrādē. Žūrijas komisijas sastāvā ir mākslas vēsturniece Ramona Umblija; tulkotāja, redaktore, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone; Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs; “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs, “Baltic International Bank” stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova. Izstādes atklāšana paredzēta 2020. gada janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, savukārt februārī izstāde būs apskatāma Liepājas Latviešu biedrības namā, bet martā – Latgales vēstniecībā GORS.
Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību.
Autors: Projekts “Bibliotēka”
08.08.2019.
Latvijas Gada auto: nav viena labākā auto, bet katram ir savs labākais auto
Jau šonedēļ tiks paziņoti septiņi konkursa “Latvijas Gada auto 2018” finālisti. Šogad par titulu sacenšas 20 ļoti spilgti jaunākie automobiļi – jo automobilim piemīt arvien individuālāks raksturs, jo atšķirīgākus viedokļus par tiem nākas dzirdēt. Tā šogad ir ar visiem pretendentiem Ja citus gadus konkursa žūrijai jau samērā laicīgi bija skaidrs, kuri modeļi būs septiņi finālisti, tad šogad tos noteikt ir kļuvis sarežģītāk.
Katrs no modeļiem piedāvā ko vilinošu – spilgtu izskatu, aizraujošu vadāmību, pievilcīgu cenu, atsaucīgu dzinēju un transmisiju u.t.t. Kas “Latvijas Gada auto 2018” žūrijas biedriem likās pievilcīgs konkursa pretendentos? Skatieties video ar žūrijas iespaidiem “Lielajā testa braucienā”.
Katru gadu konkursā “Latvijas Gada auto” piedalās dažādu klašu automobiļi, kas visbiežāk savā starpā nav salīdzināmi. Tomēr reizēm arī nesalīdzināmas lietas ir salīdzināmas, jo žūrija, vērtējot konkursa dalībniekus, ievēro noteiktas vadlīnijas katra modeļa kontekstā:
- Virsbūve – vadītāja vieta, pasažieru vietas, pārskatāmība, bagāžnieks, funkcionalitāte, mikroklimats, apdares kvalitāte;
- Braukšana – ergonomika, vadāmība, balstiekārtas komforts, bremžu efektivitāte, ātrumkārbas darbība, dinamikas parametri, trokšņu līmenis, drošības aprīkojums, (apvidus spējas – tikai apvidus automašīnām);
- Izmaksas – cena, degvielas patēriņš, ražotāja garantija, apdrošināšana un nodokļi, servisa izmaksas, vērtības zudums;
- Atbilstība Latvijas apstākļiem un pircējam – automašīnas iespējamie panākumi Latvijas auto tirgū, ietekme uz valsts autoparka atjaunošanu un modernizāciju.
Jāpiebilst, ka ar “Latvijas Gada auto” titulu auto modelim netiek piešķirts labākā auto statuss, bet tas nozīmē, ka šim modelim ir vērts pievērst uzmanību. Galu galā katram ir savs labākais auto – dārga luksusa automobiļa cienītājs visticamāk neizvēlēsies “Latvijas Gada auto 2016” – “Hyundai i20”, vai sportiska automobiļa meklējumos nedosimies pie “Latvijas Gada auto 2017” – “ŠkodaKodiaq”.
Piedalies “Tautas balsojumā” un laimē auto uz nedēļas nogali
Papildus “Latvijas Gada auto 2018” titulam, apbalvošanas ceremonijā plkst 20:00 1. decembrī tiks pasniegtas balvas arī dažādās nominācijās, un viena no svarīgākajām ir “Tautas simpātija”, kas tiek noteikta aptaujājot sabiedrību. Pērn balsojumā tika saņemtas 29 459 balsis.
Šobrīd ikviens interesents var piedalīties “Latvijas Gada auto 2018 Tautas balsojumā”, kas notiks līdz novembra beigām. Piedalīties “Tautas balsojumā” iespējams portālā http://gadaauto.iauto.lvvai t/c “Mols”, kur apskatāmā arī “Latvijas Gada auto 2018” lielformāta fotoizstāde. Starp tiem interneta balsotājiem, kuri sociālajos tīklos būs dalījušies ar savu izvēli, tiks izlozētas trīs automašīnas uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni – “CitroenC3”, “Ford Fiesta” un “Volvo XC60”.
Šobrīd interneta balsojuma priekšgalā ir dārgākie pretendenti pirmajā trijniekā ir “Volvo XC60”, “Audi Q5” un “BMW 5. sērija”, tomēr gala rezultāti vēl var krasi mainīties, jo kopā tiks skaitītas abās balsošanas vietās iegūtās balsis. Pagājušajā gadā nominācijā “Tautas simpātija” uzvarēja “Volvo S90/V90”.
Uzvarētāju paziņošana notiks apbalvošanas ceremonijā šī gada 1. decembrī plkst. 20:00, kas notiks viesnīcā “Avalon Hotel”. Ceremonijai būs iespējams sekot līdzi tiešraidē televīzijā “Re:TV” un internetā portālos “Delfi”, “iAuto.lv” un “Tvnet”
Informatīvi atbalsta: Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, jauniauto.lv, Auto ziņas, garaza.lv, dzivoklis.lv, Dieviete.lv. Atbalsta: Viesnīca „Avalon Hotel”, t/c Mols, LAMB, Intergaz, Interbaltija, V4 motors.
Autors: iAuto.lv 27.11.2017
Latvijas Gada auto 2019 dalībnieki pulcējas pie Nacionālās bibliotēkas
No 8. līdz 11. novembrim notiek konkursa “Latvijas Gada auto 2019” svarīgākais pasākums – Lielais testa brauciens, kura laikā žūrija 28 auto nozares ekspertu komandā vērtēs visus 29 konkursam pieteiktos jaunākos auto modeļus un izvirzīs septiņus finālistus.
Atklājot Lielo testa braucienu, ceturtdien 8. novembrī no plkst. 11:00 līdz 18:00 Rīgā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notika foto un video sesija.
Galerija
“Šogad ir gan Latvijas simtgade, gan konkursa “Latvijas Gada auto” 20. jubileja, tāpēc to atzīmēsim, dāvinot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai grāmatas par automobiļiem sadarbībā ar konkursa žūrijas biedru Juri Kreicbergu un BMW importētāju Latvijā “Inchcape Motors Latvia””, stāsta “Latvijas Gada auto 2019” organizators Māris Ozoliņš: “No visiem “Latvijas Gada auto 2019” titula pretendentiem lielākā daļa ir apvidus automobiļi, kas atspoguļo tirgus tendences. Tomēr sīva konkurence un pārliecinoši modeļi ir arī mazās un kompaktās klases segmentos, kā arī “premium” segmentā. Ir arī divi elektroautomobiļi un ļoti eksotisks modelis mūsu tirgum – “Lamborghini Urus””.
Šogad par Lielā testa brauciena bāzes vietu izvēlēta viesnīca “Laguna House” pie Sunīšu ezera Garkalnes novadā, līdz ar to automobiļu vērtēšanai būs viegli pieejamas dažādas braukšanas vides sākot no gludām šosejām, beidzot ar sliktākas kvalitātes segumiem, grants ceļiem un bezceļu trasēm.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” ir pieteikti un foto sesijā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedalījās 29 dalībnieku automobiļi: “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Elektric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.
Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”, kad tiks apbalvots “Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs un uzvarētāji papildus nominācijās. Tās būs “Latvijas Eko auto 2019”, “Latvijas Gada auto 2019 Dizaina balva”, “Latvijas Ģimenes auto 2019”, “Latvijas Sportiskākais auto 2019”, “Latvijas Mazais auto 2019”, “Latvijas Premium auto 2019”, “4×4 Apvidus auto 2019”, “Pilsētas Apvidus auto 2019” un “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija”.
Par uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija” no 14. novembra līdz 5. decembrim notiks balsojums. Par savu favorītu ikviens varēs balsot gan internetā gadaauto.iauto.lv, gan klātienē tirdzniecības centrā “Mols”. Pērn šo titulu izcīnīja “Volvo XC60”, bet par “Latvijas Gada auto 2018” kļuva “Hyundai i30”.
Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Laguna House”, LAMB, “V4 motors”.
Autors: iAuto.lv 09.11.2018.
Latvijas fitnesa treneri iesaka savas iecienītākās dziesmas treniņam
Neatkarīgi no tā, vai tikai nesen esi sācis sportot, vai to sauc par savu dzīvesveidu jau gadiem, mūzika ir viens no labākajiem veidiem sevis motivēšanai. Par to pārliecināti ir arī fitnesa treneri Viesturs Saldavs, Ramona Simona Mežgaile un Kaspars Ozoliņš, kuri kopā ar Samsung sagatavojuši savu iecienītāko dziesmu sarakstu lietotnē Spotify, ko ikviens sporta entuziasts aicināts klausīties arī savos treniņos.
SPORTO KĀ VIESTURS SALDAVS
Tiešā saite: http://spoti.fi/2r3F4dn
Alternatīvā fitnesa treneris Viesturs Saldavs ir pārliecināts, ka mūzika spēj cilvēku uzmundrināt, motivēt un dot enerģiju. “Man ļoti svarīgi ir dziesmas vārdi. Neatkarīgi no tā, par ko ir dziesma – mīlestību, dejošanu vai vasaru – pietiek ar dažiem motivējošiem atslēgas vārdiem, kas spēj uzkurināt un dot spēkus brīžos, kad esmu sprīža attālumā no salūšanas,” saka Viesturs un ir pārliecināts, ka tas attiecas kā uz sportu, tā uz jebkuru dzīves situāciju. Viņaprāt, mūzika spēj radīt atmosfēru, un tā kā katrs treniņš ir maza cīņa ir sevi, svarīgi, lai šim duelim būtu arī savs maršs.Viestura iecienīto dziesmu sarakstā atrodama Dzelzs Vilka “Uijā, uijā nikni vilki”, Ozola “Bokss” un grupas The Script “Hall of Fame”.
Trenējoties pats, Viesturs izmanto Samsung GearIconX bezvadu austiņas. Būt brīvam no vadiem un neierobežotam kustībās ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem tieši augstas intensitātes treniņos.
Viesturs arī atzīst, ka, cienot mūziķus un viņu darbu, vienmēr cenšasizmantot legāli iegūtus skaņdarbus, jo “tā ir tikai cilvēciski godīga attieksme pret tiem, kas palīdz treniņā, darbā, dzīvē, svētkos un jebkur citur, kur savu mīļāko dziesmu ir iespējams ieslēgt.”
SPORTO KĀ KASPARS OZOLIŅŠ
Tiešā saite: http://spoti.fi/2quTTXr
“Mūzika man vienmēr ir bijusi svarīga sastāvdaļa gan vadītajās grupu nodarbības DCH Studijā, gan pašam savos treniņos. Tā iedvesmo, dod enerģiju un paceļ spārnos,” saka fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš. Lai atrastu jaunu, nedzirdētu vai labi aizmirstu mūziku, viņam talkā visbiežāk nāk Spotify lietotne. Kad iemīļotais mūzikas saraksts ir tapis, to ir ērti klausīties bezvadu austiņās IconX. Un, pateicoties Bluetooth savienojumam, telefonu var novietot kādā drošākā vietā, kur tā ekrāns nevar netīšām atsisties pret sporta inventāru vai pati ierīce vienkārši izkrist no kabatas.
“Ja grupu treniņos svarīga ir dažādība mūzikas stilu izvelē, lai tā patiktu vairumam vingrotāju, tad savos treniņos es klausos to, kas atbilst tā brīža garastāvoklim. Dažreiz cilāju svarus klausoties Verdi rekviēmu un arī tas iedvesmo izdarīt vairāk,” stāsta Kaspars, kura dziesmu sarakstā atrodamas arī Manic Street Preachers roķīgajā stilā iedziedātā Riannas “Umbrella”, Led Zeppelin “Immigrant song”, tituldziesma no filmas “Suicide Squad” un citas.
Savukārt skriešanas laikā Kaspara labākā mūzika ir apkārtējās dabas un pilsētvides skaņas.
SPORTO KĀ RAMONA SIMONA MEŽGAILE
Tiešā saite: http://spoti.fi/2qr8d53
Viena no kustības “MommyFit” veidotājām un trenerēm, trīs bērnu māmiņa Ramona Simona Mežgaile gan savos vadītājos treniņos, gan sportojot dabā pati vadās pēc tā, lai mūzika būtu pēc iespējas dažādāka. Tomēr kā primārais kritērijs dziesmu atlasē kalpo ritms, kas pielāgots treniņa intensitātei un veidam.
“Katrai dziesmai ir jābūt kā pārsteigumam tās klausītājiem. Turklāt ne vienmēr tam jābūt svaigākajam singlam, arī labi aizmirstie un skanīgie gabali lēcienu, skrējienu vai pietupienu var padarīt sparīgāku,” saka Ramona. Arī viņas sagatavotajā top mūzikas sarakstā atlasītas tieši dziesmas ar stāžu kā, piemēram, Eminema “Not afraid”, Demijas Lovato “Confident”, Fifth Harmony “Worth It” un citas.
Latvijas Estētiskas medicīnas asociācija brīdina par draudiem veicot skaistuma injekcijas (+FOTO)
Pēdējā laikā ar vien vairāk dzirdam par “speciālistiem”, kas bez atbilstošas kvalifikācijas veic dažādas skaistuma injekcijas, piemēram, manikīra kabinetos, frizētavās u.c. Nereti pēc šīm procedūrām pacients saskaras ar komplikācijām, kas ietekmē ne tikai ārējo izskatu, bet arī veselību. Šī iemesla dēļ, Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija ir izveidojusi sarakstu ar ārstiem, kuri ir izgājuši atbilstošo sertifikācijas procesu un pie kuriem skaistuma injekcijas veikt ir droši.
Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas primārais mērķis jau kopš tās dibināšanas brīža ir izglītot sabiedrību par visiem ar estētisko medicīnu saistītajiem jautājumiem, aizsargājot pacientu un asociācijas biedru intereses, kā arī panākot augstu drošības līmeni estētiskās medicīnas pielietojumā, kas Latvijā un arī citviet pasaulē vienmēr ir izraisījis plašas sabiedrības diskusijas. Neprofesionāli veiktas injekcijas var novest pie ķermeņa daļu atrofijas, akluma vai pat nāves. Tādēļ asociācija rūpējas par estētiskajā medicīnā praktizējošo speciālistu apmācību koordinēšanu un sertificēto ārstu apvienošanu. Lai rūpētos par jomas sakārtotību un mazinātu neprofesionālu pieeju estētiskajai medicīnai, šobrīd asociācijas komisija ir izveidojusi vienotu sertificēto ārstu sarakstu, ar ko iespējams iepazīties mājas lapā www.lema.lv, tādējādi pārliecinoties par katra speciālista kompetenci. Vidēji Latvijā gada laikā sertifikātus saņem 100 nozares pārstāvji.
Galerija
Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas priekšsēdētājs Dr. Valdis Ģīlis iezīmēja jomas attīstību Eiropas līmenī: “Estētiskai medicīnai pēdējo gadu laikā aizvien straujāk attīstoties, visā pasaulē šajā jomā ir radies diezgan liels haoss, ko nekontrolē nekādas reglamentācijas, taču vismaz Eiropas līmenī šobrīd jūtama aizvien lielāka iniciatīva to sakārtot un aizsargāt pacientus no nepareizas botulīna lietošanas, kas var izraisīt smagas sekas. Arī šai nozarei ir savas ēnas puses, tāpēc pamatvērtības, uz kurām mēs balstām asociācijas darbību, lai no nevēlama iznākuma izvairītos, ir kvalificēti speciālisti, kas strādā ar kvalitatīviem produktiem atbilstošās klīnikās, informēti pacienti, aprūpe komplikāciju gadījumā, kā arī sertificēto speciālistu apdrošināšana. Varbūt pēc pāris gadiem mēs nonāksim līdz tam, ka estētiskās medicīnas speciālisti būs atsevišķa specialitāte, taču pagaidām mēs vēl esam tikai ceļa pašā sākumā,” komentē Dr. Valdis Ģīlis.
Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas prezidents Dr. med. Jānis Ģīlis min estētiskās medicīnas ēnas pusēm – nekvalificētu speciālistu darba izraisītajām komplikācijām, demonstrējot reālus piemērus, ar ko saskāries 33 savas profesionālās darbības gados. “Katra pacienta gadījums ir individuāls, bet lielāko daļu kosmētiskos defektus iespējams labot ar injekciju vai ķirurģiskās iejaukšanās palīdzību. Biežākie gadījumi, kad pacienti vēršas pēc palīdzības, ir sejas izķēmojumi, inficētas rētas un pat divpusējs aklums, ko izraisa neprofesionāli veiktu injekciju paralizētie muskuļi un nervi. Botulīna injekciju radītās komplikācijas, par laimi, ir pārejošas. Svarīgi norādīt, ka gala pakalpojuma cenu sastāda ne tikai speciālista alga un produkta cena, bet arī virkne papildu izmaksu, ir skaidrs, ka botulīna injekcijas nevar būt lēts pakalpojums. Savukārt, ja komplikācijas ir radušās filleru vai nepareizi veiktu adatas dūrienu rezultātā, cilvēks uz mūžu var palikt ar dažādām ķermeņa kroplībām vai pat nomirt. Ir nepieciešams ilgs laiks, lai novērstu šādas sekas, tāpēc ir svarīgi zināt cilvēka anatomiju un nepaļauties uz “speciālistiem”, kas piedāvā aizdomīgi lētu cenu.”
Latvijas Ārstu kosmetologu asociācijas prezidente Dr. Inārā Stepanova: “Latvijas sabiedrība aizvien līdz galam neatšķir visus speciālistus – ārstus, dermatologus, estētiskas speciālistus kosmētiķus un kosmetologus – kas nodarbojas ar skaistumkopšanu. Bieži vien kosmētiķi klientiem ir kā uzticības persona, kam tie uztic ne tikai savu skaistumu un veselību, bet arī dzīvību, tāpēc ir svarīgi vērsties pie kosmētiķiem ar profesionālu trešā un ceturtā līmeņa izglītību. Arī katra speciālista kompetences sfēras mūsdienās ir stingri norobežotas ar konkrētiem nolikumiem un standartiem, kas skaidri norāda, ko katrs no viņiem drīkst vai nedrīkst darīt savas kompetences ietvaros, bet arī klientam ir būtiski šajā nebūt ne vienkāršajā jomā orientēties, lai nenāktos apjukt un riskēt ar savu veselību.”
Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas valdes locekle Dr. med. Kristīne Azarjana pievēršas biežāk uzdotajiem praktiskas dabas jautājumiem par botulīna injekcijām, kas pacientiem nereti rodas pirms procedūras veikšanas. “Ar botulīna toksīnu saistās ļoti daudz mītu un bažu, taču tām nav pamata. Vēsturiski tā ir diezgan sena viela, kas uz kādu laiku atslēdz muskuļu darbību, bloķējot nervu impulsus. Šis process ir absolūti atgriezenisks, tāpēc tā ir metode, ko estētiskajā medicīnā izmanto visbiežāk, taču devas ir tik mazas, ka tās veselībai nekādu kaitējumu nenodara. Botulīna toksīns no organisma tiek izvadīts caur aknām. Arī injicēšanas process ir ātrs, tas pacientiem nerada jūtamu diskomfortu, un šīs vielas klātbūtne organismā neizraisa atkarību, kā arī neietekmē ādas kvalitāti. Uzreiz pēc veiktās procedūras var būt manāms neliels apsārtums un tūska, taču tas neliedz pacientam jau uzreiz pēc tam atgriezties savās ikdienas gaitās. Katrs pacients ir citāds tāpat kā gūtais efekts un vecums, kurā nepieciešamas kosmētiskas korekcijas, bet vidēji botulīna radītais efekts turas līdz sešiem mēnešiem, līdz ar to injekcijas būtu vēlams atkārtot divas reizes gadā, taču visas estētiskās medicīnas metodes savā starpā var kombinēt, lai sasniegtu maksimāli labāku efektu.”
Lai atbildētu uz populārākajiem sabiedrības un mediju jautājumiem, Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija aicināja medijus un sabiedrības dāmas uz tikšanos, kurā runāja gan par jauno speciālistu sarakstu, gan atbildēja uz aktuālajiem jautājumiem par par ādas kvalitāti pēc preparāta iedarbības beigām, tā izraisīto pieradumu, blaknēm, organisma antivielu veidošanos, efektivitāti ilgtermiņā, botulīna alternatīvām metodēm sejas krunku likvidēšanā, pacienta vecuma ietekmi uz sniegto rezultātu, kontrindikācijām, jomas speciālistu veiktā darba pārbaudi un stingrākām kontrolēm, Veselības inspekcijas iesaisti, sabiedrības izglītošanu, kā arī pozitīviem piemēriem.
Autors: Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija
05.12.2018.
Latvijas ēdienu & dzērienu TOP izlase no veikala TŪRISTIEM!
Mēs piedāvājam jums iepazīties ar Latvijas ēdienu un dzērienu TOP izlasi no veikala tūristiem. Vai tavuprāt šeit ir iekļauti visi tradicionālie Latvijas pārtikas produkti, kuri pieejami veikalā?
Viesiem no Francijas piedāvājām lūk, šādus pārtikas ēdienus un dzērienus:
- Saldskābā maize;
- Šprotes;
- Gaļas salāti;
- Rubeņu žāvētā vista;
- Krievijas siers;
- Kartupeļu čipši;
- Melnais balzams + Upeņu sula;
- Rabarberu šampanietis;
- TOP 2 alus izlase;
- Sidrs;
- ”Brunete”;
- Maizes zupas jogurts;
Lūk, arī video materiāls:
Mums ir svarīgi, lai tu šo sarakstu papildini ar savām idejām, kādi šeit vēl produkti un dzērieni trūkt. Kopā izveidosim plašu klāstu ar Latvijas ēdienu & dzērienu TOP izlasi no veikala TŪRISTIEM!
Latvijas dzīvojamo nekustamo īpašumu fondam – potenciāls turpmākai attīstībai
Neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā!
Latvijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus joprojām saglabā stabilu izaugsmes potenciālu. Eksperti norāda, ka investīcijas dzīvojamā fonda attīstībā var kļūt par nozīmīgu virzienu tuvākajos gados, īpaši, ja tiek apvienota ilgtspējīga būvniecība un mūsdienīgs dizains.
Interesanti, ka šīs tendences novērojamas arī ārpus Latvijas – piemēram, neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā piesaista uzmanību ar savu arhitektūru un plānojumu, atspoguļojot to, kā nākotnē varētu attīstīties arī vietējais dzīvojamais fonds.
📹 Skaties video: https://www.youtube.com/watch?v=KkxbF3Cuwmo
Latvijas dzimšanas dienai veltītā vērienīgā vides instalācijā būs iespējams aizdedzināt svecīti
Šodien, 11. novembrī, modes un izklaides centrs Rīga Plaza atklāj vides instalāciju latviešu ornamenta zīmes Ausekļa formā. Akcijas mērķis ir svinīgi atzīmēt Latvijas Republikas Proklamēšanas 98. gadadienu un aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju iededzināt Auseklī kādu no 400 svecītēm.
Vides instalācija ir Ausekļa formā, kas simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu. No 11. novembra līdz 18. novembrim katru vakaru Auseklī tiks iedegtas aptuveni 400 sveces. Modes un izklaides centrā Rīga Plaza no plkst. 18:00 līdz 20:00 būs iespējams saņemt bezmaksas svecīti un to simboliski pašam aizdedzināt un novietot paredzētajās vietās Ausekļa konstrukcijā. Instalācija atrodas Rīga Plaza pie Milānas izejas, blakus esošajā zālienā. Savukārt informācijas centrā ikvienam būs iespējams bez maksas saņemt lentīti Latvijas karoga krāsās.
Auseklis pie tirdzniecības centra atradīsies visas nedēļas garumā un dienas tumšajā daļā spīdēs, lai iepriecinātu ikvienu Rīga Plaza apmeklētāju. Tā kā ornamenta zīme ir 3,6 m augsta un 3,6 m plata, tā būs redzama arī autovadītājiem no Salu tilta un Mūkusalas apļa.
„Ausekļa zīme ir gaismas nesējs, tāpēc mēs vēlamies visiem tirdzniecības centra apmeklētājiem Latvijas dzimšanas dienā dāvāt siltas sajūtas un gaismu. Īstenojot šo projektu, mēs aicinām ikvienu šajās dienās aizdedzināt katram savu svecīti Auseklī, lai veidotu kopības sajūtu kā tautai, kā ģimenei, kā vienotam veselumam. Tuvojoties Ziemassvētku laikam, mums ir svarīgi izvērtēt gadu un atskatīties uz saviem paveiktajiem darbiem, nedaudz atkāpjoties no steigas, tāpēc mēs ceram, ka šis projekts ļaus to izdarīt,” norāda modes un izklaides centra Rīga Plaza mārketinga daļas vadītāja Urzula Spickus.
Latvijas dvēseles dziesmas koncertciklā “Iededz gaismu” Liepajā
Koncertcikls “Iededz gaismu” 2019. gadā turpinās ar apburoša “Trio Angelicus” koncertu “Latvijas dvēseles dziesmas” sestdien, 12. janvārī, plkst. 18.00 viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē, Liepājā.
2016. gada sākumā dibinātajā “Trio Angelicus” (Elīna Šimkus, Ieva Šablovska, Sondra Lejmalniece) apvienojas trīs iezīmīgi tembri: augsta sievietes balss, flautas dzidrais skanējums un arfas noslēpumainais valdzinājums. Šādā skaņu paletē izgaismojas arī latviešu kamermūzikai veltītā koncertprogramma “Latvijas dvēseles dziesmas”. Koncertā izskanēs Pētera Vaska ainavas ar putniem, Romualda Jermaka šūpuļdziesma jūrai, Maijas Einfeldes noktirne, kā arī Jura Karlsona Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna, Raimonda Paula un citu komponistu skaņdarbi, tostarp speciāli šai programmai radītie Selgas Mences un Vestarda Šimkus jaundarbi.
“Trio Angelicus” sastāvā ir trīs apburošas mūziķes – Elīna Šimkus (soprāns), Ieva Šablovska (arfa) un Sondra Lejmalniece (flauta).Elīna Šimkusir studējusi pie Margaritas Gruzdjevas Rīgā un ieguvusi maģistra grādu Norvēģijas Mūzikas akadēmijā Oslo. Senā mūzika, baroks un agrīnais klasicisms, kā arī itāļu bel cantoir tas, kurā viņa kā dziedātāja jūtas vislabāk. Viņas repertuārā ir vairāk nekā 35 lielformas skaņdarbu, iestudētas arī 16 operlomas. 2015. gadā nominēta Lielajai Mūzikas balvai “Par izcilu sniegumu”.
Ieva Šablovska Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) ieguvusi bakalaura grādus kokles un arfas spēlē, kā arī maģistra grādu mūzikā studiju programmā Kameransamblis. Viņa ir muzicējusi dažādu Latvijas orķestru, tai skaitā Liepājas simfoniskā orķestra sastāvos. Ieva ir “Trio Silk” dibinātāja un dalībniece. Kā soliste uzstājusies ar kamerorķestriem Sinfonietta Rīgaun Sinfonia Concertante. Šobrīd ir arfu grupas koncertmeistare Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO) un kopš 2006. gada ir Kultūras un atpūtas centra “Imanta” kokļu ansambļa “Raksti” vadītāja.
Sondra Lejmalniecespēlē flautu kopš 10 gadu vecuma. 2008. gadā absolvējusi JVLMA, paralēli studijām Latvijā mācoties Luksemburgas konservatorijā. No 2004. līdz 2008. gadam piedalījusies starptautiskās meistarklasēs Luksemburgā. Piedalījusies dažādos projektos ar LNSO un 2013. gada oktobrī spēlējusi Ķīnā, Makao orķestrī. Šobrīd ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mūziķe. Sondra ir koncertējusi dažādos kameransambļu sastāvos gan Latvijā, gan Luksemburgā. Kā soliste uzstājusies kopā ar Luksemburgas filharmonijas orķestri.
Koncertcikls “Iededz gaismu”gada tumšajos mēnešos aicina liepājniekus un pilsētas viesus iedegt gaismu kamermūzikas un džeza koncertos viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē. Biļetes uz koncertciklu nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā un internetā. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.Koncertcikls rīkots sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi. Informatīvi atbalsta portāls dieviete.lv. Plašāka informācija www.viacultura.lv, kā arī sociālajos tīklos twitter.com/ViaCulturaLV, un facebook.com/ViaCulturaLV.
08.01.2019.
Latvijas dižkoks pirmo reizi startē konkursā “Eiropas Gada koks” (VIDEO)
250 gadus vecais Aģes dižozols piedalās konkursā “Eiropas Gada koks 2022”, informēja konkursa dalībnieka pārstāvis Kārlis Zariņš.
Starp 16 Eiropas dižkokiem no Latvijas startē Ivars Šmits ar savu Aģes dižozola atbrīvošanas stāstu, par kuru visu februāri iespējams balsot konkursa interneta vietnē.
Video
Konkurss “Eiropas Gada koks” norisinās jau 12.reizi, un tā nolūks ir izcelt koku nozīmi kultūras un vēstures mantojumā, kas ir pelnījuši uzmanību un rūpes. Atšķirībā no citiem konkursiem, “Eiropas Gada koks” neizceļ skaistumu, izmēru vai vecumu, bet gan koka stāstu un tā saikni ar cilvēku.
Zariņš pavēstīja, ka Latvija šajā Eiropas mēroga konkursā piedalās pirmo reizi. Latvijas atlasē uzvarēja un dalības vietu Eiropas konkursa finālā izcīnīja “Lindstrom” izpilddirektors Ivars Šmits, kurš startē ar savu dižozola stāstu. Aģes dižozols atrodas Limbažu novadā, Vidrižu pagastā.
“Līdz ar tautas atmodu, dižozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu. Šis ozols ir iedvesmojis apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu, ir Eiropas dižkoku lielvalsts,” uzsvēra Aģes dižozola saimnieks, “Lindstrom” izpilddirektors Latvijā un “Spēkozols” kustības dibinātājs Šmits.
Balsojums vietnē “Eiropas Gada koks 2022” norisināsies līdz februāra beigām un tajā startē 16 dižkoki no visas Eiropas. Konkursa nolikums paredz, ka, lai piedalītos balsojumā, ir jāizvēlas divi dižkoki, par kuriem atdot savu balsi.
Kā norādīja Šmits, “Spēkozola” kustības mērķis nu jau vairāk nekā desmit gadus ir godāt dabu, cienīt un kopt mūsu dižkoku lielvalsts ozolus, baudīt to spēku un iedvesmu, saimniekot ilgtspējīgi un nest latvisko pasaulē.
Latvijas dizaineri izstrādā un ražo jaunu mēbeļu līniju
Virtuves sistēmas pamatu veido brīvstāvošs, novatorisks funkcionāls brīvi modulējams oša galds, kurā katrs pats izvēlas un integrē nepieciešamo funkcionālo bloku, izvēloties to no ražotāja izstrādātajiem daudzkrāsainajiem atvilkņu setiem jeb lakoniskām masīva oša redeļu sistēmām, ja nepieciešams, pievienojot ražotāja piedāvātās izlietnes un kompaktu iebūvēto plīts virsmu.
Šis kompaktais virtuves galds ir savdabīgs mūsdienīgas virtuves dizaina simbols – tā var kļūt par jebkura Pirmo virtuvi, šis virtuves modulis – galds piestāvēs tikpat labi pirmajam īres dzīvoklim, kā arī vasaras lauku mājai, jeb ērtam dzīvokļu veida viesnīcas numuram vai mūsdienīgam birojam, tā ir bezgala vienkārši izjaucama un pārvietojama jeb transportējama no vietas uz vietu.
Šis ikdienišķais galds ar virtuvei nepieciešamo pamatfunkciju izveidots respektējot ergonomisku dzīvesveidu, laikmetīgā dizaina tendences, pielietojot kvalitatīvas ražošanas tehnoloģijas un akcentējot funkcionalitāti. Produkta ražošanā tiek izmantots oša masīvkoks, nerūsējošais tērauds, plastikāts un plastmasas elementi.
Ražotājs: "Rauzas kompānija", dizaineri Jānis Rauza un Ieva Andžāne.
Latvijas delegācija dodas uz Eirovīziju! (+VIDEO)
Dziedātāja Samanta Tīna un Latvijas delegācija devusies uz Roterdamu, lai piedalītos 65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmais mēģinājums uz Eirovīzijas lielās skatuves “Ahoy” arēnā dziedātājai plānots rīt.
Video
Latvijas Dabas muzejs aicina mazos dabas pētniekus doties pa pēdām Latvijas dzīvniekiem
Ar ko atšķiras degunradžvabole no meža bambala, kurš lido ātrāk – taurenis vai spāre, un kas ir Eiropas lielākais grauzējs – to un daudz ko citu var uzzināt, krājot Rimi Dabas vērotāju kampaņas uzlīmes un figūriņas. Līdz 10. septembrim ikviens mazais dabas mīļotājs aicināts kļūt par nopietnu Dabas pētnieku, aizpildot īpašo uzlīmju albumu un apmeklējot Dabas pētnieku trasi Latvijas Dabas muzejā.
Nature Spotters jeb Rimi Dabas vērotāji ir zinātkāriem bērniem domāta kampaņa. Dabas vērotāju kampaņas laikā vecāki, iepērkoties Rimi veikalos, par katriem iztērētiem 10 eiro var saņemt vienu dabas pētnieka uzlīmi un figūriņu, kas attēlo dažādas Latvijā brīvdabā sastopamos kukaiņus un citus dzīvniekus.
Kampaņas ietvaros līdz 10. septembrim mazos dabas pētniekus ciemos gaidīs Latvijas Dabas muzejs, kas sagatavojis bērniem īpašu Dabas vērotāju trasi – nelielu, bet izzinošu ceļojumu muzeja bagātībās, kas ļaus papildināt zināšanas par Latvijas dzīvniekiem. Lai saņemtu īpašo trases uzdevumu grāmatiņu un vēl kādu pārsteigumu, muzeja kasē jāuzrāda Dabas pētnieka albums.
Ar muzeja darba laikiem iespējams iepazīties muzeja mājas lapā dabasmuzejs.gov.lv
Latvijas brīvprātīgie drīkstēs doties karot Ukrainas pusē
Saeima pirmdien aptuveni desmit minūšu laikā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.
Grozījumus likumā svētdien vakarā konceptuāli apstiprināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Tagad personām, kas sāks dienestu Ukrainā, būs nekavējoties jāreģistrējas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā, paredz grozījumi.
Pašlaik likums noteic, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.
Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad tiek dienēts Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Tāpat Saeimā pirmdien atbalstīja saistītus grozījumus Pilsonības likumā.
Debates par abu likumu grozījumiem nebija un deputātu balsojums bija vienprātīgs.
Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem nav ļauts kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, aģentūru LETA informēja aizsardzības resors.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima pirmdien pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi uzsākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1.marta.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.
Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.
Tikmēr Latvijas žurnālists Atis Klimovičs no Ukrainas sociālajos tīklos vēsta, ka Ukrainas aicinājumam atsaucies uzņēmējs, zemessargs, bijušais Krustpils novada mērs Gundars Kalve.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot Rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.
Viņš arī paziņojis, ka Ukrainā tiek veidots Starptautiskais teritoriālās aizsardzības bataljons, kura sastāvā būs ārzemnieki, kas vēlas pievienoties pretošanās operācijai pret Krievijas okupantiem un pasaules drošības aizsardzībai.
Latvijas bomonds līksmo izrādes “Pēdējais cilvēks” slēgtajā pirmizrādē (+FOTO)
13.februārī notika izrādes “Pēdējais cilvēks”, kas tapusi pēc Džordža Orvela romāna – antiutopijas “1984” slēgtā pirmizrāde, bet jau 17., 24. un 25.februārī Digital Art House notiks ekskluzīvas izrādes, kas būs pieejamas plašai sabiedrībai. Igauņu režisora iestudējumu atzinīgi novērtēja Deniss Ševeļovs, Armands Simsons, Markus Riva, Artūrs Šlosbergs un citi.
Projekta komandu vada teātra režisors Antons Kiseļus. Viņš ir dzimis un audzis Tallinā. 2016. gadā Maskavā Antons absolvēja Valsts Teātra mākslas institūta (ГИТИС) režijas nodaļu (leģendārā režisora un profesora Leonīda Heifeca darbnīca). Par izrādi A. Kiseļus saka: “Pēdējais cilvēks” ir totāls un drosmīgs mūsu īstenotais eksperiments. Tajā iesaistīti ļoti interesanti cilvēki un speciālisti, kuriem es ļoti uzticos un kurus augstu vērtēju. Izrādē apkopota ļoti dažādu izcilu meistaru kvalifikācija no dažādām mākslas jomām. Mēs izvēlējāmies ļoti aktuālu, drosmīgu tēmu. Varbūt kādam šķitīs, ka šodien ir nepiedienīgi vai pat nežēlīgi veidot izrādi par šo tēmu un izmantojot šādu materiālu. Bet es uzskatu, ka šodien ir ļoti svarīgi runāt par mūsu laikmeta īpatnībām, par cilvēku un varu, par to, kā vara salauž un pakļauj kontrolei cilvēkus, kā tā cīnās pret tiem, kas tai pretojas. Mūsu izrāde ir par Cilvēku un par to, kā saglabāt cilvēku sevī tik sarežģītos laikos. Un pats galvenais, “Pēdējais cilvēks” ir luga par lielu mīlestību un lielu kaisli. Daži literatūrzinātnieki Orvela romānu “1984” dēvē nevis par antiutopisku romānu, kā mēs esam pieraduši uzskatīt, bet gan par mīlestības romānu. Un daudzējādā ziņā es viņiem piekrītu – tāpēc mūsu priekšnesums būs spilgts, kaislīgs, smieklīgs, dzīvīgs, biedējošs un negaidīts. Katrs skatītājs šajā stāstā par “Pēdējo cilvēku” varēs atrast kaut ko savu, sev tuvu.
Galerija
Kopā ar Antonu Kiseļus izrādes “Pēdējais cilvēks” tapšanā piedalās starptautiskā augsti kvalificētu jauno profesionāļu komanda. Videomākslinieks Valentīns Silčenko un komponists Aleksandrs Žedeļevs ir cienījami un veiksmīgi profesionāļi no Tallinas. Komponists Aleksandrs Žedeļevs ir divkārtīgs Igaunijas Valsts prēmijas laureāts, sacer mūziku teātrim un kino. Horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs ir strādājis vairākos Latvijas teātros, tostarp arī Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādes reklāmas saturu veido māksliniece un ilustratore Anna Ņeva. Režisora asistente Karīna Lemeško ir no Ukrainas, scenogrāfe Jeļizaveta Sidorova – no Rēzeknes. Projektā piedalās arī spožas Rīgas zvaigznes: Latvijas teātra un kino leģenda aktieris Mārtiņš Vilsons, jaunā kinozvaigzne Edijs Zalaks, kurš ir strādājis arī Dailes teātrī un citos Latvijas teātros. Vienīgo sieviešu lomu izrādē atveidos jaunā aktrise no Rīgas Marika Šmukste.
Režisors Antons Kiseļus iestudē izrādes un turpina sadarboties ar teātriem Igaunijā, Latvijā, Abhāzijā un citās pilsētās un valstīs. Maskavā viņš radīja neatkarīgu teātra projektu Teātris “TRU”, kura izrādes piedalījās un guva uzvarasstarptautiskajos teātra festivālos, kā arī citos mākslas festivālos, piemēram, Īru kultūras festivālā “Irish week”. 2019. gadā Antons Kiseļus kā viesrežisors-pedagogs darbojās Starptautiskajā teātra laboratorijā Kapošvārā, Ungārijā.
Pēdējo sešu gadu laikā Latvijā Antons Kiseļus astoņas izrādes ir iestudējis teātrī “Joriks”, no tām trīs ir latviešu valodā. 2022. gadā un līdz pat šim brīdim viņš ir teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs. “Pēdējais cilvēks” nav pirmā izrāde latviešu valodā, taču pirmais šī režisora projekts Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Latvijas bilžu karte “Iedvesmas zeme Latvija”
Klajā nākusi lielformāta bilžu karte – plakāts, kurā attēloti vairāk nekā 200 Latvijas kultūrvēsturiskie, dabas un atpūtas objekti. Šis izdevums ir unikāls mākslas darbs, līdzīga apjoma Latvijas bilžu karte pēdējo reizi izdota 1938. gadā.
Lielformāta (69 x 100 cm) kartes mērķis ir rosināt interesi par Latviju un atainot tās vēstures, kultūras, dabas un atpūtas vietu daudzveidību un unikalitāti. Izdevums ir tās veidotāju ļoti personisks un subjektīvs veltījums Latvijai un katram, kurš vēlas to iepazīt. Sākoties aktīvās ceļošanas sezonai, izdevniecība aicina apmeklēt gan kartē ietvertās, gan atklāt arvien jaunas un interesantas vietas.
Kartē iekļauti latviešu rakstnieku, mūziķu un citu nozīmīgu vēsturisku personu un sabiedrisko darbinieku memoriālie muzeji, Latvijas pilis un muižas, dabas takas un nacionālie parki, lielākie ezeri un augstākās virsotnes, kā arī atpūtas parki un daudz citu interesantu vietu. Turklāt šī ir viena no pirmajām Latvijas kartēm, kur atainotas atjaunotās Latvijas nozīmīgākās kultūras celtnes – Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs “Latgales vēstniecība GORS” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.
Bilžu karti iespējams iegādāties “White Book” interneta veikalā un grāmatnīcās visā Latvijā. Mākslinieces – Daiga Brinkmane un Zane Neimane, projekta autore – Santa Svaža.
Seko līdzi informācijai mājas lapā www.whitebook.lv un izdevniecības sociālajos tīklos, piedalieties konkursos visas vasaras garumā un laimējiet vērtīgas balvas Latvijas apceļošanai! Paldies sadarbības partneriem, pašvaldībām un tūrisma centriem, kas atsaucās uz izdevniecības aicinājumu piedalīties šīs kartes veidošanā.
Izzini Latviju un ļauj tai sevi iedvesmot!
Latvijas bērnunamos trūkst apavu un apģērba
Latvijas bērnunamos trūkst bērnu un jauniešu apavu un apģērba, ārpusģimeņu aprūpes iestāžu aptaujā secinājusi labdarības biedrība “Taureņa efekts”
Lai arī visos Latvijas reģionos vajadzīgo lietu saraksts kopumā ir līdzvērtīgs, iestādēs nepieciešamas arī grāmatas, mēbeles un kancelejas preces, jauni spilveni un segas, kā arī inventārs infrastruktūras uzlabošanai. Kā pastāstīja biedrības pārstāve Olga Kazaka, bērniem trūkst sporta inventāra, apģērba, apavu, nepieciešami arī sadzīves un higiēnas priekšmeti.
“Ir ļoti liels pieprasījums pēc dažādu koncertu, izrāžu apmeklējumiem, jo arī bērniem ir nepieciešams būt daļai no sabiedrības,” teica Kazaka. Viņa arī atklāja, ka biedrība regulāri atjauno bērnunamu vajadzību sarakstus, un tie pieejami arī mājaslapā taurenaefekts.lv. Izmantojot mājaslapu, ar kurjeru savu ziedojumu ir iespējams bez maksas piegādāt uz jebkuru bērnunamu.
Autors: Latvijas Radio
28.02.2019.
Latvijas Bērnu dzirdes centrā pieejama Baltijā vienīgā dzirdes traucējumu diagnostikas iekārta!
No šodienas Latvijas Bērnu dzirdes centrā pieejama Baltijā vienīgā dzirdes traucējumu diagnostikas iekārta Neuro-audio, kas iegādāta par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, nododot pārstrādei savus vecos mobilos telefonus LMT akcijā “Visu cieņu vecajam telefonam”. Iekārta turpmāk nodrošinās vēl nebijušu iespēju noteikt objektīvu dzirdes slieksni jau ļoti agrīna vecuma bērniem, neizmantojot vispārējo anestēziju, tādējādi uzlabojot bērnu dzīves kvalitāti.
Lai rūpētos par dabu un palīdzētu bērniem, kuri cieš no dzirdes traucējumiem, LMT kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” pērn uzsāka kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam”. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts nodot pārstrādei nolietotos mobilos tālruņus. LMT klientu centros visā Latvijā tika izvietoti 60 veco tālruņu nodošanas punkti, kur nevajadzīgās ierīces nodot atkārtotai pārstrādei. Ļoti liela daļa no nolietoto tālruņu īpašniekiem pēc vecā tālruņa novērtēšanas izvēlējušies saņemt nevis atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei, bet atpirkuma summu ziedojuši Latvijas Bērnu dzirdes centram. Nepilna gada laikā – no 2018. gada martam līdz decembrim – pārstrādei nodoti 14 956 tālruņi. Par novērtējuma summu, ko iedzīvotāji izvēlējušies novirzīt ziedojumam, Latvijas Bērnu dzirdes centram iegādāta Baltijā pirmā dzirdes diagnostikas iekārta Neuro-audio.
“LMT iestājas par zaļo domāšanu, vides ilgtspēju un aizsardzību, kā arī par Latvijas iedzīvotāju labsajūtu un pilnvērtīgu dzīvi. Tādēļ aicinājām iedzīvotājus nodot vecos telefonus pārstrādei, veicot ziedojumu Latvijas Bērnu dzirdes centram. Esam patiesi priecīgi, ka tik daudzi Latvijas iedzīvotāji rūpēs par dabu un bērnu labklājību izvēlējušies savu telefona novērtējuma summu nevis saņemt dāvanu kartes veidā mobilo pakalpojumu vai aksesuāru iegādei, bet gan ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, tādējādi sniedzot iespēju ikvienam bērnam jau no agra vecuma saņemt efektīvas pārbaudes un vispiemērotāko ārstēšanu,” stāsta Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja dr. Sandra Kušķe: “LMT un Latvijas Bērnu dzirdes centra sadarbība mērāma jau gadu desmitos. Tās rezultātā un pateicoties līdzcilvēku atbalstam mēs patiešām spējam uzlabot bērnu dzīvi ilgtermiņā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Ar Neuro-audio iekārtu turpmāk varēsim padarīt dzirdes sliekšņa diagnostikas procesu precīzāku, efektīvāku un mazajiem pacientiem patīkamāku.”
Iekārta Neuro-audio, kas pieejama Latvijas Bērnu dzirdes centrā, ir pirmā ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Tās lielākā priekšrocība ir objektīva dzirdes sliekšņa noteikšanas iespēja, neizmantojot vispārējo anestēziju, kas līdz šim Latvijā nav bijusi pieejama. Tā palīdz noteikt dzirdes parametrus ļoti agrīna vecuma bērniem, ja izmeklējumi pēc dzimšanas dzirdes skrīningā dzemdību nodaļās ir negatīvi jeb pazemināti.Uzsverama arī dzirdes sliekšņa precīza diagnostika konkrētajās skaņu frekvencēs, vienlaicīgi saīsinot diagnostikas laiku. Mērījums nepieciešams dzirdes sliekšņa noteikšanai, dzirdes traucējumu pakāpes noteikšanai un tālākai dzirdes traucējumu kompensēšanai ar dzirdes tehniskajām palīgiekārtām – dzirdes aparātiem vai kohleārajiem implantiem. Šādā veidā iespējams jau laicīgi uzsākt bērnu ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā.
Akcija “Visu cieņu vecajam telefonam” turpinās arī 2019. gadā, kad ziedot savus nolietotos vecos tālruņus tiks aicinātas ne vien privātpersonas, bet arī dažādu nozaru uzņēmumi. Arī šogad LMT piedāvās iespēju sava telefona novērtējuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, lai par to tiktu iegādātas iekārtas darba, diagnostikas un ārstēšanas procesu uzlabošanai. Ceļu pa Latvijas pilsētām šogad turpinās arī sabiedrībā zināmu cilvēku veco telefonu izstāde “Visu cieņu vecajam telefonam”, lai mudinātu neuzkrāt nevajadzīgās iekārtas, bet ziedot tās labdarībai.
Autors. LMT
10.03.2019.
Latvijas aptiekās izpērk sejas aizsargmaskas!
Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban “Mēness aptieku” krājumos tās ir izsīkušas, pavēstīja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.
Savukārt “Apotheka” valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.
Vislielākais pieprasījums novērojams tieši “Apotheka” filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.
Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja “Apotheka” valdes locekle.
Pēc Ribinskas paustā, kopš vīrusa parādīšanās iedzīvotāji arī daudz biežāk vēršas pie farmaceitiem ar viņiem aktuāliem jautājumiem, kas ir saistīti ar profilaktisku rīcību, lai izsargātos no vīrusiem. Nereti tiek uzdoti jautājumi tieši saistībā ar koronavīrusa izplatību, norādīja “Mēness aptieku” pārstāve.
Ņemot vērā aizsargmasku iztrūkumu “Mēness aptiekās”, Ribinska mudina pirms došanās uz aptieku sazināties ar attiecīgo filiāli. Viņa skaidroja, ka lieltirgotavām ir informācija par iedzīvotāju pastiprināto interesi par aizsargmaskām, un tās tiek pasūtītas. Patlaban nav saņemta informācija par izmaiņām aizsargmasku cenās, informēja “Mēness aptieku” pārstāve.
“Mēness aptiekas” farmaceiti atgādina, ka maska ir vairāk noderīga, ja to lieto sasirgušais, lai neaplipinātu citus, jo bez maskas vīruss pilienu veidā var izplatīties vairāku metru attālumā, taču, lietojot masku, tie būs tikai daži centimetri. Tomēr maska ir jāmaina ik pēc divām stundām. Pašaizsardzībai maska būs mazāk efektīva, taču, lietojot to pareizi, tiks nodrošināta papildu aizsardzība, informē farmaceiti.
Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka vispārīgie ieteikumi infekcijas izplatības novēršanai ir regulāra roku mazgāšana, mutes un deguna aizklāšana klepojot un šķaudot, gaļas un olu rūpīga gatavošana un izvairīšanās no cieša kontakta ar personām, kurām ir elpceļu slimības simptomi.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā nav reģistrēts neviens koronavīrusa saslimšanas gadījums.
Atbildīgie dienesti Latvijā, proti, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un universitātes slimnīcas, ir pastāvīgā saziņā par situācijas attīstību pasaulē saistībā ar jauno vīrusu un šobrīd strādā atbilstoši Katastrofu medicīnas plānā noteiktajam gatavības režīmam.
Ārstniecības iestādēm – gan NMPD brigāžu mediķiem, ģimenes ārstiem un slimnīcu personālam ir sniegtas Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas rīcībai, saskaroties ar iespējami inficētu pacientu ar koronovīrusu. Tāpat ir apzināti pieejamie slimnīcu resursi infekcijas slimnieku ārstēšanai. Dienesti ir apliecinājuši, ka nepieciešamības gadījumā spēs nodrošināt veselības aprūpes sniegšanu pacientiem, kuriem pastāvēs aizdomas par inficēšanos ar šo vīrusu.
SPKC arī aicina ārstniecības iestādes nekavējoties ziņot par katru smagas akūtas respiratoriskas saslimšanas gadījumu personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklēja Ķīnas pilsētu Uhaņu vai bija kontaktā ar slimnieku, kurš ir saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu.
Savukārt, lai samazinātu akūtu elpceļu infekciju vispārējo risku, SPKC visiem ceļotājiem iesaka izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuri slimo ar akūtām elpceļu infekcijām, bieži mazgāt rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, izvairīties no neaizsargāta kontakta ar lauksaimniecības vai ar savvaļas dzīvniekiem un izvairīties no tirgus apmeklējumiem, kur pārdod dzīvus dzīvniekus vai apstrādā dzīvnieku liemeņus.
Ja ceļojuma laikā vai 14 dienas pēc tā tomēr parādās simptomi, kas norāda uz elpošanas ceļu slimībām – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana – centrā aicina vērsties pēc medicīniskās palīdzības un informēt ārstu par ceļojumu.
Autors: nozare.lv
21.02.2020.
Latvijas 3×3 basketbolisti Pasaules kausā izcīna bronzu!
Latvijas 3×3 basketbola izlase, kuras sastāvā ir Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Agnis Čavars un Francis Lācis, svētdien Vīnē Pasaules kausu noslēdza trešajā vietā, nodrošinot vietu 2024.gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.
Latvijas izlase, kas izsēta ar 7.numuru, cīņā par bronzas godalgām ar rezultātu 22:12 uzvarēja Brazīliju (18.).
Pēc nonākšanas iedzinējos mača sākumā ar 1:3 latvieši turpinājum pārņēma vadību iekrājot septiņu punktu pārsvaru (12:5), ko turpinājumā palielināja līdz desmit punktiem, svinot pārliecinošu uzvaru.
Sestdien astotdaļfinālā latvieši ar rezultātu 19:15 uzvarēja Beļģiju (5.) un ceturtdaļfinālā ar 19:18 pārspēja Nīderlandi (4.). Svētdien pusfinālā Latvija ar 18:21 piekāpās Serbijai (1.), kamēr brazīlieši cīņā par vietu finālā ar 17:21 zaudēja ASV.
Latvija ar trīs uzvarām četros mačos ieņēma otro vietu B apakšgrupā, kur vispirms ar 17:21 zaudēja ASV (2.), bet turpinājumā uzvarēja ar 22:11 Slovēniju (15.), ar 20:18 Austriju (9.) un ar 22:9 Austrāliju (17.).
Grupas uzvarētāji kvalificējās ceturtdaļfinālam, bet otrās un trešās vietas ieguvēji cīnījās astotdaļfinālā.
Lācis šajā turnīrā aizvieto Edgaru Krūmiņu – šāds lēmums tika pieņemts pēc Ventspilī notikušās treniņnometnes, kurā piedalījās 14 kandidāti. Lai palīdzētu treniņu procesā, uz Pasaules kausu līdzi devušies arī Kārlis Apsītis un Kristaps Gludītis.
Latvijas izlases četrinieks starptautiskajos klubu komandu turnīros šogad startē, sadalīts divās komandās. Miezis un Lasmanis kopā ar diviem ķīniešu basketbolistiem pārstāv komandu “Beijing”, savukārt komandu “Rīga” turpina pārstāvēt Krūmiņš un Čavars, spēlējot kopā ar ķīnieti un serbu.
Latvijas vīriešu izlase jūnija vidū piedalīsies Eiropas spēļu turnīrā Krakovā, bet septembra sākumā – Eiropas čempionātā Jeruzalemē.
Savu līdz šim labāko rezultātu Latvijas sasniedza 2019.gadā, kad Amsterdamā izcīnīja sudraba medaļas, finālā ar 14:18 piekāpjoties ASV.
Latvijas dizaineru jaunās kolekcijas 8 ROOMS šovrūmā
Līdz piektdienai, 4.novembrim tirdzniecības centra Galleria Rīga 3. stāvā ir iespēja iegādāties iepatikušās preces no Latvijas dizaineru 2017. gada pavasara-vasaras kolekcijām, ko nupat prezentēja Rīgas modes nedēļā. Pārstāvēti tādi zīmoli kā DACE BAHMANN, ONE WOLF, DEEPLY PERSONAL, TALENTED un citi.
šajā sezonā pirmo reizi RFW vēsturē Rīgas modes nedēļas organizatori ir ieviesuši jaunu praksi – pop-up veikalu jaunajām dizaineru kolekcijām. Pop-up storetipa veikali šobrīd visā pasaulē ir ļoti populāri un pieprasīti individuālo pircēju vidū. Apģērbu dizaineri pēdējā laikā aktīvi izmanto mārketinga līdzekli „Redzi un pērc uzreiz” jeb „See now, buy now”, kura ideja ir tāda, ka pircējs var nopirkt iepatikušos izstrādājumu no dizaineru kolekcijām uzreiz pēc skates. šis jaunievedums drīzāk ir patīkams izņēmums, nevis likums, jo saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem kolekcijas no mēles veikalu vitrīnās nonāk tikai pēc pusgada, kad tās kļūst aktuālas atbilstoši sezonai. Nepalaid garām savu izdevību!
Latvijai tuvojas jauna kontracepcijas metode – mini plāksteris
Hormonālās kontracepcijas jomā ir notikusi nozīmīga evolūcija – ir radīts inovatīvs kontracepcijas mini plāksteris. Jau četrus mēnešus mini plāksteris ir pārdošanā aptiekās Eiropā – Vācijā, Portugālē, Čehijā, Ungārijā u.c. Jau 2016. gada februārī kontracepcijas mini plāksteris būs pieejams arī sievietēm Latvijā.
Kontracepcijas mini plāksteris ir neuzkrītošs, neliela izmēra, caurspīdīgs plāksteris, kas ir ērti lietojams, un pētījumos ir pierādīta laba panesamība.
Tikai reizi nedēļā
Par to jāatceras tikai reizi nedēļā, lai nomainītu pret jaunu, turklāt plāksteris pielāgots tā, lai hormoni nenokļūtu uzreiz lielā daudzumā sievietes organismā – lietojot mini plāksteri organismā nav tā saucamo hormonu pīķu. Vienlaikus mini plāksteris nodrošina efektīvu kontracepciju ar mazāku daudzumu aktīvās vielas. Tajā ir 2,0–2,7 reizes mazāks hormonu daudzums nekā citos kontracepcijas plāksteros. Pētījumos pierādīts, ka kontracepcijas mini plākstera lietotāju vidū ir augsta līdzestība (lietošanas precizitāte) – 98%.
Ērtāk lietojams
Ikviena sieviete, kura saskārusies ar kontracepcijas jautājumu, zina, ka hormonālā kontracepcija ir ļoti efektīva, novēršot nevēlamu grūtniecību, pie nosacījuma, ja tiek lietota precīzi tā, kā norādījis ārsts. Tomēr veiktās aptaujas un pētījumi liecina, ka sievietes nereti aizmirst iedzert vienu vai vairākas tabletes, tādā veidā riskējot izjaukt „aizsardzības mūri” pret neplānotu grūtniecību. Tieši tāpēc tiek izstrādātas jaunas kontracepcijas metodes, lai hormonālo kontracepciju sievietēm padarītu ērtāk lietojamu. Daudzas sievietes izvēlētos kontracepciju, kas ir lietojama reizi nedēļā, kas ir diskrēta un ērti lietojama, satur ļoti mazu hormonu devu, kā arī nodrošina cikla kontroli un labu panesamību.
Ļoti maza hormonu deva
Kāpēc kontracepcijas mini plāksteris ir tik īpašs? Gan savas darbības veida, gan izmēra dēļ – nav uzkrītošs, piemēram, dodoties uz pludmali vai baseinu. Tas ir patiešām mazs, apaļš un caurspīdīgs plāksteris, kas aizņem tikai 11 cm2 uz sievietes ādas. Tas satur 2,10 mg gestodēna (gestodenum) un 550 mikrogramus etinilestradiola (ethinylestradiolum). Diennakts laikā sievietes organismā nokļūst tikai 60 mikrogrami gestodēna un 13 mikrogrami etinilestradiola (atbilst 20 mikrogramu iekšķīgi lietotai devai).
Drošs un efektīvs
Šis ņiprais mini plāksteris ir drošs un efektīvs pretapaugļošanās līdzeklis sievietēm vecumā no 18 līdz 45 gadiem, turklāt lielisks risinājums gadījumos, kad nepavisam negribas domāt par ikvakara rituālu – hormonālo tablešu iedzeršanu. Par mini plāksteri vajag atcerēties tikai reizi nedēļā, jeb katrā septītajā dienā, lai to apmainītu pret jaunu, bet katrā ceturtajā reizē – lai tikai noņemtu un sagaidītu menstruācijas. Plāksteris paredzēts lietošanai uz vēdera, sēžamvietas vai augšdelma ārpusē, un ar to droši var iet dušā, vannā, peldēties, iet saunā un arī sportot.
Latvijai šogad neizdosies iegūt papildu gripas vakcīnas!
Gripas vakcīnas lielākā skaitā nav pieejamas, un valstis sākušas sacensību par šo resursu, taču jau tagad skaidrs, ka Latvijai pie papildu krājumiem netikt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ja Covid-19 nākamais vilnis sakritīs ar gripas sezonu, tas būs gan dubults risks cilvēkiem, gan papildu slodze veselības aprūpes sistēmai, tāpēc visā pasaulē, arī Latvijā vēlas veicināt vakcinēšanos pret gripu, lai vismaz no šī vīrusa izplatības pēc iespējas izbēgtu, skaidro raidījums.
Jau aprīļa beigās valdība sprieda, ka jānodrošina, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, īpaši riska grupas, ir vakcinētas pret gripu un savlaicīgi jāsāk sarunas ar ražotājiem. Tas tika pamatots arī ar iepriekšējo pieredzi, atsaucot atmiņā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārslodzi aizpagājušajā gripas sezonā, kad tas bija pārpildīts. Ja šādos apstākļos būtu jādomā, kā aprūpēt vēl arī Covid-19 slimniekus, situācija kļūtu īpaši kritiska.
Pret gripu vakcinējas mazāk nekā 5% Latvijas iedzīvotāju. Riska grupā – vecumā virs 65 gadiem – Latvija gripas vakcinācijas ziņā ir priekšpēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm. To varētu labot, taču arī vakcīnu tad vajadzētu vairāk, skaidro “de facto”.
Atbildīgā par sarunām ar ražotājiem ir Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tā uzrunājusi četras kompānijas, no kurām trīs Latvijai gripas vakcīnas piegādājusi arī līdz šim. Taču papildu vakcīnu piegādes iespējas šie ražotāji noraidījuši.
“Vairāk viņi nevar piegādāt,” raidījumam teica ZVA direktors Jānis Zvejnieks.
Latvijai katrā nākamajā gripas sezonā paredzētos apjomus ražotāji nosaka jau iepriekšējā gada novembrī – decembrī, ņemot vērā līdzšinējo pieprasījumu. Iepriekšējā sezonā Latvijai saražoja 173 000 vakcīnu, un, prognozējot nelielu pieprasījuma pieaugumu, nākamajai sezonai ieplānoja 195 000 vakcīnu. Lai arī tas ir par 22 000 vairāk, pat tās visas izlietojot, vakcinēti būtu mazāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju.
Iepriekšējos gados vakcīnu skaitu bija iespējams papildināt, ja tās palika pāri citās valstīs, taču šoreiz lielas cerības ZVA uz to neliek. Savukārt jaunu vakcīnu saražošanai esot par vēlu. Pēc Zvejnieka teiktā, Latvijai paredzētās “vakcīnas jau ir saražotas, sapakotas un stāv stabilizācijas pārbaudē, un augustā, septembrī būs zāļu lieltirgotavās”.
Latvijai pieejamās vakcīnas turklāt būs jāsadala starp valsts iepirkumiem un komerctirgu. Šogad valsts plāno paplašināt par valsts naudu vakcinēto cilvēku loku. Šobrīd pret gripu bez maksas vakcinē grūtnieces un bērnus līdz divu gadu vecumam, bet daļēji vakcīnas izmaksas sedz cilvēkiem ar hroniskām slimībām un vecākiem par 65 gadiem.
Tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt Ministru kabinetā papildinājumu, šajās grupās iekļaujot arī mediķus un sociālās aprūpes centru klientu un darbiniekus, vēsta “de facto”.
VM lēš, ka šim valsts programmas papildinājumam vakcīnu pietiks, bet mazāka daļa būs tiem, kas plāno vakcinēties par savu naudu.
Autors: Raidījums “de facto”
22.06.2020.
Latvijai piegādātas pirmās 1400 vakcīnas pret pērtiķu bakām!
Latvija ir saņēmusi pirmās 1400 vakcīnu devas pret pērtiķu bakām, kas būs pieejamas riska grupu iedzīvotāju vakcinācijai, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Vakcināciju pret pērtiķu bakām nav plānots izvērst plašā sabiedrībā. Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, vakcinācija pret pērtiķu bakām tiks piedāvāta riska grupām – ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonām un medicīnas personālam, tostarp laboratoriju darbiniekiem.
Vakcīnas būs pieejamas klīniskajās universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās.
Vakcīnas iepirktas vienotajā Eiropas Komisijas iepirkumā.
Ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonas statusu nosaka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā un rekomendēs šīm personām vakcinēties. Gala lēmumu par vakcināciju pieņem ārsts.
Latvijā līdz šim ir apstiprināti četri pērtiķu baku gadījumi. SPKC, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta.
Kā uzsver ministrija, visi četri gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos.
Latvijai nevēlamo personu sarakstā ārlietu ministrs iekļauj arī Kirkorovu un Petrosjanu
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.
Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.
Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.
Latvijai ir būtiski saglabāt ciešas attiecības ar Apvienoto Karalisti arī pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības!
Latvijai ir būtiski saglabāt ciešas attiecības ar Apvienoto Karalisti arī pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas (AP) paausto pēc komisijas sēdes informē parlamenta Preses dienestā.
“Ilgais ceļš uz breksitu jeb Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES tuvojas noslēgumam. Pašlaik būtiski ir meklēt risinājumu, kā arī turpmāk saglabāt ciešas attiecības ar Apvienoto Karalisti un stiprināt ekonomisko sadarbību, un, vēl jo būtiskāk, tiesiski nodrošināt mūsu tautiešu intereses,” pauda Tērauda.
Diskutējot par to, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā, deputāti vērsa uzmanību uz Saeimā iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas cita starpā paredz diasporas loceklim, kurš atgriežas Latvijā, pensijas neapliekamo minimumu piemērot tādā pat apmērā, kādā tas bija noteikts attiecīgajā ārvalstī.
Kā atzīmēja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir ļoti labas divpusējās attiecības, un mūsu interesēs ir turpināt stiprināt sadarbību ekonomikā un drošības jautājumos arī pēc breksita.
Kā ziņots, pēc breksita Latvijas vai ES līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).
Latvija, mēs tā negribējām – jaunieša pārdomas, kas jāredz VISIEM. VIDEO
Tas, kas šobrīd notiek Latvijas valdībā, ir sacēlis milzu vētru tautā. Politiķi ceļ sev jau tā tūkstošus lielās algas, kamēr pensionāri mēģina izdzīvot no savām niecīgajām algām, tiek izgudroti jauni nodokļi, kas sagraus Latvijas ekonomiku, tajā pat laikā ir radītas brīnumainas politiķu kvotas… Mums visiem ir, ko par to teikt. Un ļoti labi ir izteicies šis latviešu puisis.
Latvija, mēs tā negribējām.
Šis video ir jāredz katram, visiem un ikvienam. Dalies ar to, lai mēs, tauta, sasparotos un beidzot pieceltos kājās!
https://www.youtube.com/watch?v=hDtaoBvQq14
Latvija- ir “lietus sandaļu” zeme
Nesen (un nez kuro reizi) paziņai no Liebritānijas apjautājos – “Vai pirms tam, kad ieradaties Vecrīgā, vispār par Latviju kaut ko zinājāt?”- Atbilde sekoja tāda, kādu netieši arī gaidīju: “Neko daudz, tik zinu, ka nesen no “padomijas” atsvabinājāties… bet Rīga ir taču Krievijā?” Nu ko mīlīši, kamdēļ tāds iespaids par zemi Dzintarjūras krastā bija?
Logiski- Latvija gandrīz ne ar ko neizceļas. Drusku vēlāk paziņa atklāja: ka ir gan Latvijas hokeja izlase, ka ir … Latvijas ļoti garšīgā maize un šprotes. Vēl esot gadījies Londonā “satikt” Latvijā ražotās ziepes!
Ar to tad šīs zināšanas par notiekošo pie mums šai paziņai izsīkst. Bet uz Rīgu garlaicības pēc atbraucis līdzi vienam citam puisim, kurš Kaļķu ielā gribēja kārtējās brīvdienās “tvaiku nolaist”. Bet ne par to tagad stāsts.
Stāsts ir par to- lai mēs katrs, cik nu iespējas ļauj, padarītu Latviju par pievienotās vērtības valsti. Katrs (katra) varam izgudrot kādu lietu, ideju, mākslu, šovu. Ar ko varam “iziet aizrobežu ārēs”. Un slavināt mūsu Dzintarzemi tālumā 🙂
Kaut gan daudzi loka muguras balstot citu valstu ekonomikas, tomēr pašā Latvijā arīdzan ir cilvēki- kas nedaudz zem 2 miljoniem satur kopā šo valsti. Katram no mums ir “pelēkā viela” smadzenēs. Un katram šī “pelēkā viela” ir jāliek lietā. Ar domu: ko es atstāju pēc sevis pasaulei.
Mēs visi esam pierdauši, kad “par mums kāds cits padomās”. Iedos skaistu darbiņu, bezrūpīgu dzīvi, neizsīkstošus ienākumu avotus. Nekā nebija! Citi tikai domās- kā visādos veidos “Tev” atņemt finansu līdzekļus, padarīt nabagus. Un par grašiem iekš Latvijas nodarbināt, nedomākot- kā “Tev” vecumdienas nodrošināt.
Tamdēļ- ir jāstrādā “uz sevi”. “Citam” strādājot- sirmuma gadus nenodrosināsi (dzirdēts, ne manis sagudrots teiciens, kam jāpiekrīt). Gudrojam, esam līderis savās lietās.
Es savējo lietu izgidroju- gribas Latviju padarīt: kā virsrakstā nosaucu. Un pie tā paša aicinu piedalīties “Lietus sandaļu” šovā! Kā? Uzjautājiet 🙂
Latvijā zināmi mākslinieki aicina skolēnus uz satikšanos skolas solā
Šī gada septembris skolēniem sācies ne tikai ar jaunu mācību gadu, bet arī iespēju baudīt aizraujošas kultūras pieredzes! Platforma SKOLENIEM.LV aicina uz jaunu un plašu kultūras programmu, jauniešiem piedāvājot tikšanos ar improvizācijas teātra “Divas” māksliniecēm Elīnu Geidu un Aneti Bendiku, grupas “Citi Zēni” līderiem Robertu Memmēnu un Dagni Roziņu, grupas “Tautumeitas” dalībniecēm Asnati un Aurēliju Rancānēm un daudziem citiem. Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros runāsim par emocionālo inteliģenci, iepazīsim Latvijas kultūras kanonu un dziesmās tiksimies ar Imantu Ziedoni.
Platformas SKOLENIEM.LV mērķis ir izglītot skolēnus, padarot mācību saturu aizraujošu. Pateicoties iniciatīvai «Latvijas skolas soma», projekts jau ilgāku laiku apciemo mācību iestādes ar klātienes koncertiem, muzikālā izrādēm un radošajām darbnīcām.
Šogad jauniešiem tiek piedāvātas četras jaunas programmas. Improvizācijas teātra izrāde “Prāta un emociju turbulence” veidota kā improvizācijas terapija, kalpojot par emocionālo ceļvedi un ļaujot izzināt prāta neatklāto pasauli. Improvizatores Elīna Geida un Anete Bendika no improvizācijas teātra “Divas” stāstīs, kā atpazīs savas emocijas un kontrolēt tās ar prātu. Saturisko kodolu veido skolēnu izvirzītas, viņiem aktuālas tēmas, caur kurām tiek veidota izrādes dramaturģija.
Norises laikā skolēni tiek iesaistīti dažādos uzdevumos un vingrinājumos, kas radīs interaktīvu, aizraujošu un enerģisku tikšanos ar māksliniecēm.
Savukārt, par godu Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejai, dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis atklās Imanta Ziedoņa dzejas mijiedarbību ar izcilajiem latviešu komponistiem un viņu mūziku. Renārs Kaupers, Raimonds Tiguls, Kārlis Lācis, Imants Kalniņš ir vieni no daudziem skaņražiem, kuri ir izmantojuši Imanta Ziedoņa dzeju savā daiļradē. Nodarbības laikā skolēni varēs piedalīties muzikālā spēlē – labirintā, meklējot dziesmas un dzejoļus, paši tos izvēloties.
Tikmēr iepazīt Latvijas kultūras īpašības jaunieši aicināti aizraujoša muzikāla spēļstundā “No tautastērpa līdz Gaismas pilij: mūzika Latvijas kultūras kanonā”. Skolēniem interaktīvā veidā piedāvāts izzināt Latvijas kultūras kanonu un tajā iekļautās tautas tradīcijas, arhitektūru un dizainu, skatuves mākslas, vizuālo mākslu, literatūru, mūziku, kino un Latvijas ainavas. Spēles un aktivitātes iekļauj mēmo šovu, dziesmu vārdu minēšanu, nozīmīgu personu un vietu atpazīšanu, spēli “Patiesība vai meli” un citas aktivitātes. Programmā iekļautas Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa un citu tautā iemīļotu komponistu melodijas.
Projekta autori īpaši padomājuši arī par svētku laiku, aicinot iegrimt aizraujošā audiovizuālā izrādē “Ziemassvētku jampadracis”, kurai par pamatu ņemta slavenā 1993. gadā izdotā filma. Izrādē skanēs Mārtiņa Brauna populārā filmas dziesma “Veltījums”, kā arī svētku korāļi un citas populāras Ziemassvētku melodijas. Īpaša loma paredzēta arī pašiem skolēniem, ar atraktīvu uzdevumu un spēļu palīdzību cenšoties risināt stāsta notikumu gaitu. Galvenās lomas atveido talantīgais dziedātājs Kārlis Mangulsons un virtuozais somu izcelsmes latviešu mūziķis Marko Ojala, bet stāstu savīs kopā režisors Juris Jonelis.
Platforma SKOLENIEM.LV turpina piedāvāt arī citas, jauniešu jau iemīļotas programmas. Ar dabu, latviešu tradīcijām un gadskārtu svētkiem iepazīstinās grupas «Tautumeitas» dalībnieces Asnate un Aurēlija Rancānes. Koncertlekcijā «Ceļš uz lielo skatuvi» populārās grupas «Citi Zēni» līderi Roberts Memmēns un Dagnis Roziņš stāstīs par koncertdzīves aizkulisēm, priecēs ar muzikāliem priekšnesumiem un diskutēs par kultūras nozīmi jauniešu ikdienā. Savukārt «Orķestra un elektromūzikas evolūcija» sniedz unikālu iespēju, kopā ar vijoļvirtuozu Daniilu Bulajevu un komponistu Jāni Ķirsi, iepazīties ar orķestra mūziku un tās vēsturi cauri gadsimtiem.
Projekts ne tikai dodas uz skolām, bet arī aicina ciemos pie sevis. 7. un 8.oktobrī Rīgas kultūrtelpā “Auss” ģimenes ar bērniem no 4 gadu vecuma un jaunāko klašu skolēni aicināti ālēties un mācīties no savām kļūdām izrādē “Makss un Morics”. Tā ir komponistu Jāņa Ķirša un Andra Sējāna muzikālais «nedarbs», kas tapis pēc leģendārā Vilhelma Buša stāsta. To latviešu valodā atdzejojusi Aspazija. Galvenajās lomās – talantīgie dziedātāji Justs Sirmais un Kārlis Mangulsons.
Visas projekta aktivitātes iespējams apskatīt interneta platformā www.skoleniem.lv.
Projektus atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Latvijā viens no zemākajiem mirstības no Covid-19 rādītājiem Eiropā!
Latvijā ir viens no zemākajiem mirstības no Covid-19 rādītājiem Eiropā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā iekļautie dati.
Ziņojumā apkopoti dati par nāves gadījumiem no Covid-19 līdz oktobra beigām. Tobrīd Eiropas Savienībā mirstības no Covid-19 vidējais rādītājs bija 390 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju.
Oktobra izskaņā zemākais mirstības no Covid-19 rādītājs Eiropā bijis Kiprā – 30 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Islandē – 34, Latvijā – 37, Slovākijā – 40, Norvēģijā – 53, Igaunijā – 55, Grieķijā – 58, bet Lietuvā – 59.
Savukārt augstākā mirstība no jaunā vīrusa bija reģistrēta Beļģijā – 1015 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Spānijā – 764, Lielbritānijā – 699, Itālijā – 640, Zviedrijā – 580, un Francijā – 549.
Novembrī visā Eiropā turpinājās strauja Covid-19 izplatīšanās, attiecīgi pašlaik šie rādītāji jau ir citādi. Piemēram, Latvijā pašlaik reģistrēti 80 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.
Tāpat apskatā “Health at a Glance: Europe 2020” secināts, ka viena no priekšrocībām, kas arī ļāva labāk kontrolēt Covid-19 izplatību pirmajā vilnī, bija vēlāka koronavīrusa ienākšana un pirmo saslimšanas gadījumu parādīšanās Latvijā.
Pētījumā skaidrots, ka Eiropas valstis lielākoties ieviesa līdzīgus ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr viens no faktoriem, kas būtiski ietekmēja to efektu, ir to ieviešanas laicīgums.
Autori norāda, ka tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija ieviesa ierobežojumus attiecībā uz publiskām vietām vienu līdz septiņas dienas pirms tika sasniegta robeža – desmit Covid-19 pacientu nāves uz miljons iedzīvotāju. Tikmēr tādās valstīs kā Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Latvijā analogi drošības pasākumi tika ieviesti jau vairāk nekā mēnesi pirms tika sasniegts minētais rādītājs.
Tāpat pētījumā tika analizēta cilvēku pārvietošanās un cik daudz tā saruka periodā no marta līdz maijam. Dati liecina, ka Latvijā cilvēku pārvietošanās šajā periodā kopumā saruka vien par 8,2%, kas ir otrais zemākais rādītājs aiz Zviedrijas. Visaugstākos rezultātus šajā ziņā uzrādīja Spānija, kur cilvēku mobilitāte kritās par 22,2%, kā arī Itālija, kur tā saruka par 21,3%. Teju pusē pārskatā iekļauto Eiropas valstu šis sarukums bija vairāk nekā 15% apmērā.
Lai noteiktu cilvēku pārvietošanās apmēru, pārskatā tika izmantoti “Google Community Mobility” dati, ar kuru palīdzību var iezīmēt tendences cilvēku mobilitātē, nosakot, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētību vai to, cik daudz tiek izmantots sabiedriskais transports.
Analizējot virkni dažādu aspektu, pētījuma autori rezumējuši, ka kopumā bija nepieciešamas vidēji 34 dienas, lai Eiropas valstis pakļautu kontrolei Covid-19 izplatību. Par pamatu autori izmantojuši tā saucamo “R” rādītāju, kas raksturo, cik cilvēku viens saslimušais vidēji inficē. Ja šis mērījums ir mazāks par viens, tad ilgtermiņā saslimstība kritīsies, norāda pētījuma autori.
Tāpat pētījumā ir iezīmēti trīs faktori, kas ir visbūtiskākie efektīvai Covid-19 izplatības un tā seku mazināšanas stratēģijai – tostarp jauna regulējuma izstrādes un ieviešanas ātrums, apdzīvotības blīvums un sabiedrības uzticība valsts pārvaldei.
Minētais pētījums ir ikgadējā pētījumu cikla “Health at Glance” šīgada izdevums. Tas ir publicēts 19.novembrī un tā autori ir OECD un Eiropas Komisija.
Latvijā vidēji gadā nozog 1700 – 2000 velosipēdus
Latvijā laikā no 2016.gada līdz šī gada maija vidum reģistrētas 7972 velosipēdu zādzības, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Šogad līdz 17.maijam Latvijā reģistrēta 571 velosipēdu zādzība. Visvairāk zādzību reģistrēts aprīlī, kad garnadži nozaguši 181 velosipēdu.
Pērn kopumā reģistrētas 1766 velosipēdu zādzības, 2018.gadā – 1835 zādzības, 2017.gadā – 1779 zādzības, bet 2016.gadā – 2021 šāda veida noziegums.
Policijas pieredze liecina, ka ik gadu visbiežāk velosipēdi tiek nozagti no iekštelpām.
Ņemot vērā minēto, policija aicina izmantot tikai kvalitatīvus un drošus saslēgus, piemēram, U-veida metāliskās slēdzenes, kas ir masīvas, grūti uzlaužamas un kuras ir sarežģīti pārkniebt vai pārzāģēt.
Šādu saslēgu izmantošana apgrūtina velozagļa darbu, tādējādi ļaujot pamanīt zādzības mēģinājumu apkārtējiem iedzīvotājiem un ziņot par to policijai, uzsver likumsargi.
Tāpat, atstājot savu velosipēdu velonovietnēs, ir jāpārliecinās par velonovietnes statīva drošību un to, vai pie tā ir iespējams pieslēgt riteni ar rāmi.
Savukārt pērkot jaunu velosipēdu, policija iesaka to reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kas var būtiski atvieglot policijas darbu, lai atdotu velosipēdu tā likumīgajam īpašniekam.
Autors: nozare.lv
24.05.2020.
Latvijā veikto Covid-19 testu kopskaits pārsniedzis miljonu
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts miljonais Covid-19 tests, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirmais laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19 Latvijā tika veikts pērnā gada 29.janvārī, pēc tam līdz marta vidum tika testēts ne vairāk par dažiem desmitiem cilvēku dienā, bet 12.martā diennaktī veikto Covid-19 izmeklējumu skaits pirmo reizi pārsniedza 100. Jau astoņas dienas vēlāk faktiskā testēšanas jauda pārsniedza 1000 izmeklējumu diennaktī, bet 10 000 izmeklējumu robeža tika pārsniegta nepilnus deviņus mēnešus vēlāk – 10.decembrī.
Veikto Covid-19 testu kopējais skaits Latvijā auga katru mēnesi, izņemot pagājušā gada jūniju, kad izmeklējumu bija mazāk nekā maijā.
Kopš pagājušā gada oktobra Latvijā tiek veikti vairāk nekā 100 000 jaunā koronavīrusa testu mēnesī, bet līdz šim lielākais izmeklējumu skaits viena mēneša laikā tika sasniegts decembrī, kad tika veikti 244 676 Covid-19 testi, liecina aģentūras LETA apkopotie SPKC dati.
Vislielākais pozitīvo testu īpatsvars tika sasniegts pagājušā gada nogales svētku brīvdienās, kad veikto izmeklējumu kopskaits bija neliels. 31.decembrī pozitīvi bija 18%, bet 24.decembrī – 16,5% Covid-19 testu.
No pērnā gada 29.janvāra līdz šā gada 13.janvārim Latvijā kopumā veikti 1 006 427 Covid-19 testi, no kuriem pēdējā diennaktī – 12 224, liecina SPKC dati.
Lietuvā miljonais Covid-19 tests tika veikts pagājušā gada oktobra beigās, bet Igaunijā veikto izmeklējumu skaits patlaban tuvojas 700 000.
Latvijā veikalā iSTYLE sākta jaunākās paaudzes iPhone tirdzniecība (+FOTO)
Ar garām rindām Latvijā sākta jaunākās paaudzes iPhone tirdzniecība; slavenības atzinīgi novērtē jaunos ‘iPhone’ modeļus.
26. oktobra rītā Latvijā sākās oficiālā jaunās paaudzes iPhone Xr modeļu tirdzniecība. Vērienīgi šis notikums tika atzīmēts “iSTYLE” veikalos, kur uz īpašām “iPhone Xr brokastīm” jaunos modeļus novērtēt bija sanākuši daudzi sabiedrībā zināmi ļadis. Pirmais, kurš izmantoja iespēju iegādāties jauno iPhone Xr, bija mūziķis Miks Dukurs.
Jaunā iPhone Xr prezentācija norisinājās modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, un starp pašiem pirmajiem latviešiem, kuriem tika tas gods turēt rokās iPhone Xr, bija tādi zināmi cilvēki kā TV raidījumu un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš, grupas “Olas” dalībnieks un reperis Žanis Pavlovskis, dizaineris un youtube kanāla “Cilvēks ar kameru” zvaigzne Rihards Gromuls, modes blogere un instagram slavenība Maija Armaneva, jauno mediju speciālists Artūrs Mednis, un daudzi citi atpazīstami ļaudis.
Jaunākos iPhone modeļus visiem interesentiem iespējams iegādāties no šodienas, 26. oktobra oficiālā Apple izplatītāja “iSTYLE” veikalos Rīgā, modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, kā arī tirdzniecības parkā “Alfa”. Tur pat arī iespējams saņemt autorizētu Apple iekārtu remontu un servisu, iekārtu apdrošināšanu. Ja pircējs ieradies ar kādu no saviem iepriekšējās paaudzes iPhone modeļiem, “iSTYLE” veic veco iekārtu atpirkšanu, uz vietas novērtējot iekārtas stāvokli, un piedāvājot konkurētspējīgu cenu.
“iPhone Xr brokastis” bija pavisam jauna formāta pasākums, kādu iepriekš nebija rīkojuši neviens cits no veikaliem, tā kā tajā bija iespējams ne tikai baudīt gardas brokastis un smūtijus 6 dažādās krāsās (gluži kā jaunie iPhone Xr), kuras sarūpēja kafejnīca Big Bad Bagels, bet arī pasākuma satura dēļ – slavenais karikatūrsis Gatis Šļūka uz iPad zīmēja apmeklētāju karikatūras, savukārt fotogrāfs Kārlis Leilands apmeklētājus iemūžināja īpašā profesionāla fotosesijā ar savu iPhone.
Savukārt, vislielāko apmeklētāju interesi izraisīja dažādu blogeru, populāru sociālo mediju lietotāju un slavenību, kas paši ir aktīvi iPhone lietotāji ikdienā, dalīšanās savā pieredzē – katrs no viņiem 10 minūtēs izstāstīja par to, kādas ir viņu iemīļotākās aplikācijas, kā viņi fotografē, apstrādā bildes un video, utml..
Savā prezentācijā Maija Armaneva parādīja, kā viņa apstrādā savas bildes pirms tās tiek publicētas sociālajos tiklos, un, lai arī daudzi uzskata, ka viņa to dara uz datora izmantojot Adobe Photoshop, Maija pierādīja pretējo. Aivis Ceriņš padalījās ar savām 10 mīļākajām aplikācijām, kuru vidū ir arī iebūvētā Notes un Wallet. “Mans uzskats ir, ka vispār to aplikāciju ir pārāk daudz saradies. Īsti nepavelkos uz aplikācijām, kas uzskaita izdzertos alus kausus vai miega stundas”, atzina Aivis Ceriņš.
iPhone Xr ir jau divdesmita pirmais modelis iPhone viedtālruņu sērijā, un šis modelis ir
pieejams sešās dažādās krāsās, kā arī ir nedaudz lētāks par iepriekšējo (Xs). Apple izplatītājs “iSTYLE” ir lielākā oriģinālo Apple produktu un aksesuāru tirdzniecības veikalu ķēde Centrālajā un Austrumeiropā, kas veic pilna servisa atbalsta nodrošināšanu klientiem vairāk kā 40 veikalos 20 dažādās pilsētās.
Pasākuma laikā tika izlozēts arī viens laimīgais, kurš dāvanā saņēma jauno iPhone Xr modeli. To savā īpašumā ieguva Reinis Gaņģis.
Galerija
Latvijā veidoto seriālu “Tur” ekskluzīvi skatīties varēs arī internetā (+VIDEO)
Otrdien, 17. septembrī, pie televīzijas skatītājiem nonāks jaunais LMT oriģinālseriāls “Tur”, kas ir pirmais Latvijā veidotais seriāls par attiecībām virtuālajā un reālajā pasaulē. Bet tiem, kuri nevēlas gaidīt, tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja seriālu noskatīties internetā vēl pirms citiem!
Ikviens interesents, kurš vēlas noskatīties seriāla “Tur” aktuālās sērijas vēl pirms tās kļūst pieejamas LMT Viedtelevīzijā, tiek aicināts pieteikties seriāla priekšskatījumam interneta vietnē https://www.lmt.lv/lv/tur-pirmie. Visi, kuri būs pieteikušies, piecas pirmdienas pēc kārtas, sākot no 16.septembra, savā e-pastā saņems saiti uz aktuālajām divām seriāla sērijām, kas būs aktīvas skatījumam 24h no to saņemšanas brīža.
Seriālā “Tur” attiecības virtuālajā un reālajā pasaulē desmit sērijās izdzīvos Latvijā iemīļoti aktieri Artūrs Skrastiņš, Regnārs Vaivars, Ģirts Jakovļevs, jaunais talants Kārlis Kuršķis, kā arī aktrises Ilva Centere, Ināra Slucka, Maija Arvena, Kristīne Krūze.
Līdzās abu galveno varoņu Gundegas (Ilva Centere) un Raimonda (Regnārs Vaivars) mīlasstāstam, seriālā risināsies arī spraigi notikumi IT uzņēmumā, kurā strādā galvenā varone, un būtiska loma sižeta attīstībā būs mākslīgajam intelektam. Intrigu un personīgo ambīciju piesātinātajā darba vidē savus noteikumus diktēs uzņēmuma vadītāja – racionālā vizionāre Una (Ināra Slucka), bet Gundegas apbrīnu un simpātijas centīsies iekarot viņas kolēģis Ēriks (Artūrs Skrastiņš). Tāpat jaunajā seriālā skatītāji sastaps Gundegas dzīvesgudro un aso vectēvu – Ģirtu Jakovļevu, labāko draudzeni kriminālpolicisti – Kristīni Krūzi, kā arī virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku – dziedātājus Žoržu Siksnu un Olgu Rajecku, komiķi Jāni Skuteli, radio dīva Sandru Glāzupu, mūziķi un grupas “Borowa MC” dalībnieku Aigaru Runči, TV seju Mārtiņu Spuri un citus.
Video
Seriāla režisors ir Uldis Cipsts, bet scenārija autori – dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Artūrs Dīcis. Tāpat pie scenārija strādājis arī pieredzējušais fantāzijas seriālu autors Aleksejs Karaulovs.
Autors: LMT
14.09.2019.
Latvijā varētu mitināties apmēram 70 lāči! (+VIDEO)
Latvijas mežos varētu dzīvot līdz 70 lāči, taču pagaidām nav gūti pierādījumi tam, ka šie dzīvnieki pie mums arī vairojas, lēš eksperti.
Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis, pagaidām pētnieku rīcībā joprojām nav pierādījumu par lāču vairošanos Latvijas teritorijā, taču tāda iespēja nav izslēgta.
Video
Lāču skaits Latvijā pieaug, lai gan precīzu datu par to nav. Dzenis norādīja, ka pieaug cilvēku ziņojumu skaits par redzētiem lāčiem, un tas ir saistīts ar tehnoloģiju pieejamību, piemēram, pie dzīvnieku barotavām biežāk tiek novietotas videokameras.
Latvijā varētu atgriezties pie obligātas sejas masku lietošanas!
Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka “sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama”.
Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.
Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligātas sejas masku lietošanas, tad tā būtu jākontrolē daudz stingrāk, nekā tas tika darīts pavasarī.
Latvijā valdība izskatīs ierobežojumu atcelšanas plānu (+VIDEO)
Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.
Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.
Kariņš pirmdien atzīmēja – ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga – labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.
Video
Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.
Attiecībā uz to, cik ilgi Covid-19 sertifikāti būs nepieciešami pedagogiem, ministre skaidroja, ka šajā jautājumā vēl nepieciešamas ekspertu diskusijas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pauda, ka koalīcijā pirmdien panākta vienošanās par jau iepriekš piedāvātajiem risinājumiem izejai no epidemioloģiskajiem ierobežojumiem pakāpeniski. Viņš atkārtoti minēja, ka atsevišķi ierobežojumi, kas attiecas uz bērniem, jau stājušies spēkā, vēl citi – stāsies spēkā tūlītēji ar valdības lēmumu, piemēram, pielīdzinot bērnus līdz 18 gadu vecumam pilnībā vakcinētām personām.
Veselības ministrs sacīja, ka no 1.aprīļa paredzēts atcelt dažāda veida ierobežojumus, saglabājot atsevišķas prasības par masku valkāšanu, kvadrātmetru prasībām, lai dzīve varētu turpināties, kā ierasts. Pavļuts pauda, ka reizē ir jāņem vērā, ka pašlaik Covid-19 rādītāji ir visu laiku augstākajā līmenī, un tie turpinājuši kāpt arī pagājušajā nedēļā, tomēr pastāv cerība, ka 1.martā – pēc ārkārtējās situācijas beigām – epidemioloģiskā situācija jau būs citāda.
Vienlaikus Pavļuts pauda, ka par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar sertifikātu lietošanu, vēl nepieciešama plašāka ekspertu diskusija, tādēļ par tiem varētu vienoties nedēļu vēlāk, ņemot vērā, ka tie attieksies uz prasībām no 1.aprīļa, nevis 1.marta. Veselības ministrs atklāja, ka prasība par sertifikātiem darbam arī turpmāk saglabāsies tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, kā arī citās, kur darbiniekiem ir tiešs kontakts ar klientiem. Savukārt prasība pēc sertifikātiem pilnībā visiem publiskā sektora darbiniekiem vairs nebūs aktuāla.
Politiķis atzīmēja, ka šodien ar konkrētiem valdības lēmumiem arī atbildes par sertifikātu nepieciešamību konkrētās situācijās kļūs skaidrākas.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) pauda gandarījumu, ka koalīcijas partneri vienošanos par ierobežojumu mazināšanu panākuši jau šobrīd. Viņa minēja, ka tas ir nozīmīgi, piemēram, pasākumu rīkošanas nozares pārstāvjiem, kas jau tagad var sākt gatavoties darbības atjaunošanai.
Tāpat Indriksone pauda cerību, ka, samazinot ierobežojumus, atjaunosies arī Latvijas tūrisma apjomi, jo tieši tūrisms ir bijis viena no pandēmijas smagāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā šo faktoru, Nacionālā apvienība koalīcijā piedāvājusi sniegt atbalstu konkrēti viesnīcām, jo ierobežojumu situācija novedusi pie tā, ka valsts var zaudēt daļu no šīs jomas uzņēmumiem. Šādu piedāvājumu gan partneri neakceptēja.
“Mēs cerīgi skatāmies nākotnē un gatavojam papildu atbalsta pasākumus tieši tūrisma veicināšanai un attīstīšanai. Manuprāt, arī šī ierobežojumu atcelšana no 1.aprīļa būs ļoti, ļoti nozīmīgs solis, lai tūrisms vasaras sezonā atjaunotos pilnā apmērā,” sacīja EM parlamentārā sekretāre.
Viņa arī atklāja, ka valsts paredz sniegt atbalstu mārketinga pasākumiem, lai Latvijas uzņēmēji tiktu pamanīti arī starptautiskā mērogā, kas varētu palīdzēt tūristu apjoma palielināšanai.
“Mans aicinājums ir visiem sākt gatavoties jaunajai tūrisma sezonai. Centīsimies kopīgiem spēkiem rast risinājumus, lai mēs atgrieztos tūrisma apritē pilnvērtīgi un atkal apsteigtu savas kaimiņvalstis, jo šobrīd tieši 3,3 reizes mazāk pasažieru apkalpo Rīgas lidosta nekā pirms pandēmijas. Cerēsim, ka mēs tiksim atpakaļ pirmajā vietā Baltijā,” sacīja Indriksone.
Kā ziņots, veselības ministrs Pavļuts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Pirmais solis paredz, ka no 16.februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.
Ministrijā skaidro – ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16.februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties “zaļajā” vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.
Kā otrais solis no 1.marta tikšot īstenota līdz šim apjomīgākā drošības pasākumu mazināšana. Ministrijā skaidro, ka plānots atvērt līdz šim slēgtās nozares, piemēram, iekštelpu izklaidi, atrakcijas, naktsklubus. Tāpat paredzēts atcelt darba laika ierobežojumu, kā arī prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā. Vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, tikšot saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.
No marta ministrija plāno arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos (līdz 3000 cilvēkiem), nosakot, ka tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus, nebūs distances starp sēdvietām un būs atļauti pasākumi bez sēdvietām. Savukārt privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārā varēs pulcēties 50 cilvēki. Tāpat nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.
Ministrija plāno arī atļaut nebūtisku ieceļošanu (tūrismu) no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu, turklāt nebūs pašizolācijas prasību. Savukārt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana iekštelpās tiks saglabāta, kamēr ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības būs rekomendējošas. Vienlaikus Covid-19 sertifikāti netiks prasīti pasākumos un pakalpojumos, kas notiek ārā.
Līdz 1.aprīlim Covid-19 sertifikāti tiks lietoti iekštelpās vidēs, kur ir palielināts risks – publiskos pasākumos (izrādes, koncerti, kino, sporta sacensību skatīšanās), naktsklubos, atrakcijās, piedaloties sporta vai amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, individuālajos pakalpojumos, kur netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori. Sertifikātu derīguma termiņš pakalpojumu saņemšanai no 15.februāra tiek pārcelts uz 1.aprīli.
Tāpat līdz 1.aprīlim primārās vakcinācijas, pārslimošanas vai balstvakcinācijas sertifikāts saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, ārstniecības iestādēs. Ministrijā atzīmē, ka tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.
Savukārt trešais solis tikšot sperts, no 1.aprīļa atceļot visus obligātos drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas.
Omikrona viļņa augstākais punkts vēl nav aiz muguras, tāpēc tūlītēja visu ierobežojumu atcelšana nav iespējama
Covid-19 pandēmijas situācija Latvijā joprojām ir ļoti nopietna, omikrona viļņa augstākais punkts vēl nav aiz muguras, tāpēc dažu politiķu un uzņēmēju organizāciju aicinājumi atcelt visus ierobežojumus un tūlīt pašlaik ir nevietā, šādu nostāju intervijā TV3 pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
“Mēs ejam saprātīgiem soļiem [tādā tempā], kāds ir iespējams,” par atvieglojumu ieviešanas tempu izteicās politiķis.
Kā atzina Pavļuts, redzot, ka dominējošais omikrona variants ir vieglāks nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi, valdības lēmumu pieņemšanā par pandēmijas vadību priekšplānā izvirzījušies ekonomiskie apsvērumi.
Svarīga ietekme uz Latvijas politiķu pozīciju bijusi arī citu valstu lēmumiem par Covid-19 apkarošanas politiku, kas savā ziņā izdarījuši spiedienu veikt izmaiņas arī Latvijas lēmumos, atzīmēja ministrs.
Pēc ministra stāstītā, pašlaik vienīgais neizdiskutētais jautājums valdības partijām palicis par to, vai no aprīļa saglabāt vakcinēšanās sertifikātu prasību tajās nozarēs, kur tie tiks saglabāti martā – veselības un sociālajā aprūpē un izglītībā. Pavļuts domā, ka šo jautājumu politiķi izlems ap nedēļas laikā.
Ministrs atzina, ka, normalizējoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, būs būtiski jāpārskata piemaksas mediķiem, kas varētu notikt jau gada otrajā ceturksnī. Pašlaik šīs piemaksas veido ļoti būtisku ar Covid-19 pacientiem strādājošo mediķu atalgojuma daļu.
Kā ziņots, valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem.
Latvijā vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī
Latvijā pēc ļoti optimistiska vērtējuma vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī, portālam “lsm.lv” atklājusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, paies vismaz vel pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms ES valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. “Tāpēc pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija varētu sākties februārī,” norādīja Zavadska.
Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas tiks vakcinētas pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. “Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl būs atlikušas, paplašināsim loku, kam tās būs pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas,” norādījusi Zavadska.
Sākumā vakcināciju veiks slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija prognozēm visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. “Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem,” piebildis eksperts.
Runājot par imunitātes ilgumu, Zavadska norāda, ka dažiem pacientiem vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās, taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Tāpat patlaban nav iespējams pateikt, vai sabiedrībai nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19. Pastāv daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir saslimstības kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot.
Zavadska arī norādīja, ka Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs vakcīnu ražotāji – “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”, bet kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Latvija saista lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
Iedzīvotājiem nebūs īpašas iespējas izvēlēties, kuru no pieejamajām vakcīnām saņemt. “Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita – jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs,” uzsvēra Zavadska.
Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 – no uzņēmumiem “BioNTech” un “Pfizer”, kā arī farmācijas kompānijas “Moderna”.
Rekomendāciju par “BioNTech” un “Pfizer” izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par “Moderna” vakcīnu – līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā – no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem – tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.
Latvijas Veselības ministrija aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
Tikmēr VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.
Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai.
Latvijā vajadzīga mātes piena banka – tās izveidei jau saziedoti vairāk nekā 24 000 eiro
Nepilnu divu mēnešu laikā labdarības kampaņai Dod spēku vismazākajam! cilvēki saziedojuši 24 680,71 eiro, ziedojot Rimi un Supernetto veikalos, kā arī zvanot uz ziedojumu tālruni un iegādājoties Aptamil 2,3 un 4 piena maisījumus. Saziedotā naudas summa ir teju pietiekama, lai iegādātos vienu no vissvarīgākajām ierīcēm mātes piena bankas īstenošanai – mātes piena analizatoru, kura izmaksas lēšamas ap 27 000 eiro, neskaitot PVN. Dot spēku vismazākajiem Latvijas mazuļiem, atbalstot labdarības kampaņu, iespējams vēl līdz pat šī gada 31. decembrim.
Aptuveni 6% no visiem bērniem Latvijā piedzimst priekšlaikus, viņu izdzīvošanai un dzīves kvalitātei nākotnē izšķiroši svarīgs ir mātes piens, ko, mazulim piedzimstot priekšlaikus, var nodrošināt tikai retā māmiņa. Topošā piena banka sniegs vismazākajiem vislielāko spēku dzīvot un pieaugt veseliem.
“Pašlaik Latvija un Rumānija ir vienīgās valstis Eiropā, kurās nav izveidota mātes piena banka. Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie mums vēršas ar krūti barojošās jaunās māmiņas, kuras labprāt ziedotu pienu tām mammām, kurām piena nepietiek, bet praktisku apsvērumu dēļ mēs to nevaram pieņemt. Bez mātes piena bankas mums nav iespēja donoru pienu ne analizēt, ne uzglabāt speciālos ledusskapjos donoru piena saldēšanai,” skaidro viena no mātes piena bankas idejas iniciatorēm, Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Amanda Smildzere.
Līdz šim lielākais ziedojumu apmērs – 19 968,79 eiro – savākti projekta atbalstītāju, veikalu tīkla Rimi un Supernetto ziedojumu kastītēs un Mans Rimi naudas uzkrājumos. Tāpat cilvēki kampaņu atbalstījuši, iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus ar akcijas uzlīmi, kopā šādi saziedojot4 273,50 eiro, kā arī ziedojot Bērnu slimnīcas fondam, kur savākti 438,42 eiro.
Vēl līdz pat gada beigām ikviens var turpināt atbalstīt Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidi:
- iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus ar akcijas uzlīmi Rimi veikalos, tādējādi ziedojot 0,50 eiro par katru iegādāto iepakojumu (akcijas periods: 02.10.2017. – 31.12.2017.);
- zvanot uz Bērnu slimnīcas fonda ziedojumu tālruni 90006988 (ziedojums: 1,42 EUR par zvanu) vai ziedojot mājaslapā bsf.lv.
Par līdz gada beigām veiktajiem ziedojumiem būs iespējams ielikt šī projekta pamatus jeb veikt pirmo soli projekta īstenošanā, iegādājoties vienu no vissvarīgākajām ierīcēm – mātes piena analizatoru. Gadījumā, ja tiks ziedots lielāks apjoms līdzekļu, tas ļaus iegādāties arī speciālus ledusskapjus donoru piena saldēšanai.
Labdarības kampaņu “Dod spēku vismazākajam!” rīko Nutricia sadarbībā ar Latvijas Neonatologu biedrību, Bērnu slimnīcas fondu, Rimi Latvia un piekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt.
Autors: Rimi Latvia 24.11.2017
