Nesen (un nez kuro reizi) paziņai no Liebritānijas apjautājos – “Vai pirms tam, kad ieradaties Vecrīgā, vispār par Latviju kaut ko zinājāt?”- Atbilde sekoja tāda, kādu netieši arī gaidīju: “Neko daudz, tik zinu, ka nesen no “padomijas” atsvabinājāties… bet Rīga ir taču Krievijā?” Nu ko mīlīši, kamdēļ tāds iespaids par zemi Dzintarjūras krastā bija?
Logiski- Latvija gandrīz ne ar ko neizceļas. Drusku vēlāk paziņa atklāja: ka ir gan Latvijas hokeja izlase, ka ir … Latvijas ļoti garšīgā maize un šprotes. Vēl esot gadījies Londonā “satikt” Latvijā ražotās ziepes!
Ar to tad šīs zināšanas par notiekošo pie mums šai paziņai izsīkst. Bet uz Rīgu garlaicības pēc atbraucis līdzi vienam citam puisim, kurš Kaļķu ielā gribēja kārtējās brīvdienās “tvaiku nolaist”. Bet ne par to tagad stāsts.
Stāsts ir par to- lai mēs katrs, cik nu iespējas ļauj, padarītu Latviju par pievienotās vērtības valsti. Katrs (katra) varam izgudrot kādu lietu, ideju, mākslu, šovu. Ar ko varam “iziet aizrobežu ārēs”. Un slavināt mūsu Dzintarzemi tālumā 🙂
Kaut gan daudzi loka muguras balstot citu valstu ekonomikas, tomēr pašā Latvijā arīdzan ir cilvēki- kas nedaudz zem 2 miljoniem satur kopā šo valsti. Katram no mums ir “pelēkā viela” smadzenēs. Un katram šī “pelēkā viela” ir jāliek lietā. Ar domu: ko es atstāju pēc sevis pasaulei.
Mēs visi esam pierdauši, kad “par mums kāds cits padomās”. Iedos skaistu darbiņu, bezrūpīgu dzīvi, neizsīkstošus ienākumu avotus. Nekā nebija! Citi tikai domās- kā visādos veidos “Tev” atņemt finansu līdzekļus, padarīt nabagus. Un par grašiem iekš Latvijas nodarbināt, nedomākot- kā “Tev” vecumdienas nodrošināt.
Tamdēļ- ir jāstrādā “uz sevi”. “Citam” strādājot- sirmuma gadus nenodrosināsi (dzirdēts, ne manis sagudrots teiciens, kam jāpiekrīt). Gudrojam, esam līderis savās lietās.
Es savējo lietu izgidroju- gribas Latviju padarīt: kā virsrakstā nosaucu. Un pie tā paša aicinu piedalīties “Lietus sandaļu” šovā! Kā? Uzjautājiet 🙂
Šī gada septembris skolēniem sācies ne tikai ar jaunu mācību gadu, bet arī iespēju baudīt aizraujošas kultūras pieredzes! Platforma SKOLENIEM.LV aicina uz jaunu un plašu kultūras programmu, jauniešiem piedāvājot tikšanos ar improvizācijas teātra “Divas” māksliniecēm Elīnu Geidu un Aneti Bendiku, grupas “Citi Zēni” līderiem Robertu Memmēnu un Dagni Roziņu, grupas “Tautumeitas” dalībniecēm Asnati un Aurēliju Rancānēm un daudziem citiem. Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros runāsim par emocionālo inteliģenci, iepazīsim Latvijas kultūras kanonu un dziesmās tiksimies ar Imantu Ziedoni.
Platformas SKOLENIEM.LV mērķis ir izglītot skolēnus, padarot mācību saturu aizraujošu. Pateicoties iniciatīvai «Latvijas skolas soma», projekts jau ilgāku laiku apciemo mācību iestādes ar klātienes koncertiem, muzikālā izrādēm un radošajām darbnīcām.
Šogad jauniešiem tiek piedāvātas četras jaunas programmas. Improvizācijas teātra izrāde “Prāta un emociju turbulence” veidota kā improvizācijas terapija, kalpojot par emocionālo ceļvedi un ļaujot izzināt prāta neatklāto pasauli. Improvizatores Elīna Geida un Anete Bendika no improvizācijas teātra “Divas” stāstīs, kā atpazīs savas emocijas un kontrolēt tās ar prātu. Saturisko kodolu veido skolēnu izvirzītas, viņiem aktuālas tēmas, caur kurām tiek veidota izrādes dramaturģija. Norises laikā skolēni tiek iesaistīti dažādos uzdevumos un vingrinājumos, kas radīs interaktīvu, aizraujošu un enerģisku tikšanos ar māksliniecēm.
Savukārt, par godu Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejai, dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis atklās Imanta Ziedoņa dzejas mijiedarbību ar izcilajiem latviešu komponistiem un viņu mūziku. Renārs Kaupers, Raimonds Tiguls, Kārlis Lācis, Imants Kalniņš ir vieni no daudziem skaņražiem, kuri ir izmantojuši Imanta Ziedoņa dzeju savā daiļradē. Nodarbības laikā skolēni varēs piedalīties muzikālā spēlē – labirintā, meklējot dziesmas un dzejoļus, paši tos izvēloties.
Tikmēr iepazīt Latvijas kultūras īpašības jaunieši aicināti aizraujoša muzikāla spēļstundā “No tautastērpa līdz Gaismas pilij: mūzika Latvijas kultūras kanonā”. Skolēniem interaktīvā veidā piedāvāts izzināt Latvijas kultūras kanonu un tajā iekļautās tautas tradīcijas, arhitektūru un dizainu, skatuves mākslas, vizuālo mākslu, literatūru, mūziku, kino un Latvijas ainavas. Spēles un aktivitātes iekļauj mēmo šovu, dziesmu vārdu minēšanu, nozīmīgu personu un vietu atpazīšanu, spēli “Patiesība vai meli” un citas aktivitātes. Programmā iekļautas Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa un citu tautā iemīļotu komponistu melodijas.
Projekta autori īpaši padomājuši arī par svētku laiku, aicinot iegrimt aizraujošā audiovizuālā izrādē “Ziemassvētku jampadracis”, kurai par pamatu ņemta slavenā 1993. gadā izdotā filma. Izrādē skanēs Mārtiņa Brauna populārā filmas dziesma “Veltījums”, kā arī svētku korāļi un citas populāras Ziemassvētku melodijas. Īpaša loma paredzēta arī pašiem skolēniem, ar atraktīvu uzdevumu un spēļu palīdzību cenšoties risināt stāsta notikumu gaitu. Galvenās lomas atveido talantīgais dziedātājs Kārlis Mangulsons un virtuozais somu izcelsmes latviešu mūziķis Marko Ojala, bet stāstu savīs kopā režisors Juris Jonelis.
Platforma SKOLENIEM.LV turpina piedāvāt arī citas, jauniešu jau iemīļotas programmas. Ar dabu, latviešu tradīcijām un gadskārtu svētkiem iepazīstinās grupas «Tautumeitas» dalībnieces Asnate un Aurēlija Rancānes. Koncertlekcijā «Ceļš uz lielo skatuvi» populārās grupas «Citi Zēni» līderi Roberts Memmēns un Dagnis Roziņš stāstīs par koncertdzīves aizkulisēm, priecēs ar muzikāliem priekšnesumiem un diskutēs par kultūras nozīmi jauniešu ikdienā. Savukārt «Orķestra un elektromūzikas evolūcija» sniedz unikālu iespēju, kopā ar vijoļvirtuozu Daniilu Bulajevu un komponistu Jāni Ķirsi, iepazīties ar orķestra mūziku un tās vēsturi cauri gadsimtiem.
Projekts ne tikai dodas uz skolām, bet arī aicina ciemos pie sevis. 7. un 8.oktobrī Rīgas kultūrtelpā “Auss” ģimenes ar bērniem no 4 gadu vecuma un jaunāko klašu skolēni aicināti ālēties un mācīties no savām kļūdām izrādē “Makss un Morics”. Tā ir komponistu Jāņa Ķirša un Andra Sējāna muzikālais «nedarbs», kas tapis pēc leģendārā Vilhelma Buša stāsta. To latviešu valodā atdzejojusi Aspazija. Galvenajās lomās – talantīgie dziedātāji Justs Sirmais un Kārlis Mangulsons.
Visas projekta aktivitātes iespējams apskatīt interneta platformā www.skoleniem.lv.
Latvijā ir viens no zemākajiem mirstības no Covid-19 rādītājiem Eiropā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā iekļautie dati.
Ziņojumā apkopoti dati par nāves gadījumiem no Covid-19 līdz oktobra beigām. Tobrīd Eiropas Savienībā mirstības no Covid-19 vidējais rādītājs bija 390 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju.
Oktobra izskaņā zemākais mirstības no Covid-19 rādītājs Eiropā bijis Kiprā – 30 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Islandē – 34, Latvijā – 37, Slovākijā – 40, Norvēģijā – 53, Igaunijā – 55, Grieķijā – 58, bet Lietuvā – 59.
Savukārt augstākā mirstība no jaunā vīrusa bija reģistrēta Beļģijā – 1015 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Spānijā – 764, Lielbritānijā – 699, Itālijā – 640, Zviedrijā – 580, un Francijā – 549.
Novembrī visā Eiropā turpinājās strauja Covid-19 izplatīšanās, attiecīgi pašlaik šie rādītāji jau ir citādi. Piemēram, Latvijā pašlaik reģistrēti 80 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.
Tāpat apskatā “Health at a Glance: Europe 2020” secināts, ka viena no priekšrocībām, kas arī ļāva labāk kontrolēt Covid-19 izplatību pirmajā vilnī, bija vēlāka koronavīrusa ienākšana un pirmo saslimšanas gadījumu parādīšanās Latvijā.
Pētījumā skaidrots, ka Eiropas valstis lielākoties ieviesa līdzīgus ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr viens no faktoriem, kas būtiski ietekmēja to efektu, ir to ieviešanas laicīgums.
Autori norāda, ka tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija ieviesa ierobežojumus attiecībā uz publiskām vietām vienu līdz septiņas dienas pirms tika sasniegta robeža – desmit Covid-19 pacientu nāves uz miljons iedzīvotāju. Tikmēr tādās valstīs kā Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Latvijā analogi drošības pasākumi tika ieviesti jau vairāk nekā mēnesi pirms tika sasniegts minētais rādītājs.
Tāpat pētījumā tika analizēta cilvēku pārvietošanās un cik daudz tā saruka periodā no marta līdz maijam. Dati liecina, ka Latvijā cilvēku pārvietošanās šajā periodā kopumā saruka vien par 8,2%, kas ir otrais zemākais rādītājs aiz Zviedrijas. Visaugstākos rezultātus šajā ziņā uzrādīja Spānija, kur cilvēku mobilitāte kritās par 22,2%, kā arī Itālija, kur tā saruka par 21,3%. Teju pusē pārskatā iekļauto Eiropas valstu šis sarukums bija vairāk nekā 15% apmērā.
Lai noteiktu cilvēku pārvietošanās apmēru, pārskatā tika izmantoti “Google Community Mobility” dati, ar kuru palīdzību var iezīmēt tendences cilvēku mobilitātē, nosakot, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētību vai to, cik daudz tiek izmantots sabiedriskais transports.
Analizējot virkni dažādu aspektu, pētījuma autori rezumējuši, ka kopumā bija nepieciešamas vidēji 34 dienas, lai Eiropas valstis pakļautu kontrolei Covid-19 izplatību. Par pamatu autori izmantojuši tā saucamo “R” rādītāju, kas raksturo, cik cilvēku viens saslimušais vidēji inficē. Ja šis mērījums ir mazāks par viens, tad ilgtermiņā saslimstība kritīsies, norāda pētījuma autori.
Tāpat pētījumā ir iezīmēti trīs faktori, kas ir visbūtiskākie efektīvai Covid-19 izplatības un tā seku mazināšanas stratēģijai – tostarp jauna regulējuma izstrādes un ieviešanas ātrums, apdzīvotības blīvums un sabiedrības uzticība valsts pārvaldei.
Minētais pētījums ir ikgadējā pētījumu cikla “Health at Glance” šīgada izdevums. Tas ir publicēts 19.novembrī un tā autori ir OECD un Eiropas Komisija.
Latvijā laikā no 2016.gada līdz šī gada maija vidum reģistrētas 7972 velosipēdu zādzības, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Šogad līdz 17.maijam Latvijā reģistrēta 571 velosipēdu zādzība. Visvairāk zādzību reģistrēts aprīlī, kad garnadži nozaguši 181 velosipēdu.
Pērn kopumā reģistrētas 1766 velosipēdu zādzības, 2018.gadā – 1835 zādzības, 2017.gadā – 1779 zādzības, bet 2016.gadā – 2021 šāda veida noziegums.
Policijas pieredze liecina, ka ik gadu visbiežāk velosipēdi tiek nozagti no iekštelpām.
Ņemot vērā minēto, policija aicina izmantot tikai kvalitatīvus un drošus saslēgus, piemēram, U-veida metāliskās slēdzenes, kas ir masīvas, grūti uzlaužamas un kuras ir sarežģīti pārkniebt vai pārzāģēt.
Šādu saslēgu izmantošana apgrūtina velozagļa darbu, tādējādi ļaujot pamanīt zādzības mēģinājumu apkārtējiem iedzīvotājiem un ziņot par to policijai, uzsver likumsargi.
Tāpat, atstājot savu velosipēdu velonovietnēs, ir jāpārliecinās par velonovietnes statīva drošību un to, vai pie tā ir iespējams pieslēgt riteni ar rāmi.
Savukārt pērkot jaunu velosipēdu, policija iesaka to reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kas var būtiski atvieglot policijas darbu, lai atdotu velosipēdu tā likumīgajam īpašniekam.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts miljonais Covid-19 tests, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirmais laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19 Latvijā tika veikts pērnā gada 29.janvārī, pēc tam līdz marta vidum tika testēts ne vairāk par dažiem desmitiem cilvēku dienā, bet 12.martā diennaktī veikto Covid-19 izmeklējumu skaits pirmo reizi pārsniedza 100. Jau astoņas dienas vēlāk faktiskā testēšanas jauda pārsniedza 1000 izmeklējumu diennaktī, bet 10 000 izmeklējumu robeža tika pārsniegta nepilnus deviņus mēnešus vēlāk – 10.decembrī.
Veikto Covid-19 testu kopējais skaits Latvijā auga katru mēnesi, izņemot pagājušā gada jūniju, kad izmeklējumu bija mazāk nekā maijā.
Kopš pagājušā gada oktobra Latvijā tiek veikti vairāk nekā 100 000 jaunā koronavīrusa testu mēnesī, bet līdz šim lielākais izmeklējumu skaits viena mēneša laikā tika sasniegts decembrī, kad tika veikti 244 676 Covid-19 testi, liecina aģentūras LETA apkopotie SPKC dati.
Vislielākais pozitīvo testu īpatsvars tika sasniegts pagājušā gada nogales svētku brīvdienās, kad veikto izmeklējumu kopskaits bija neliels. 31.decembrī pozitīvi bija 18%, bet 24.decembrī – 16,5% Covid-19 testu.
No pērnā gada 29.janvāra līdz šā gada 13.janvārim Latvijā kopumā veikti 1 006 427 Covid-19 testi, no kuriem pēdējā diennaktī – 12 224, liecina SPKC dati.
Lietuvā miljonais Covid-19 tests tika veikts pagājušā gada oktobra beigās, bet Igaunijā veikto izmeklējumu skaits patlaban tuvojas 700 000.
Ar garām rindām Latvijā sākta jaunākās paaudzes iPhone tirdzniecība; slavenības atzinīgi novērtē jaunos ‘iPhone’ modeļus.
26. oktobra rītā Latvijā sākās oficiālā jaunās paaudzes iPhone Xr modeļu tirdzniecība. Vērienīgi šis notikums tika atzīmēts “iSTYLE” veikalos, kur uz īpašām “iPhone Xr brokastīm” jaunos modeļus novērtēt bija sanākuši daudzi sabiedrībā zināmi ļadis. Pirmais, kurš izmantoja iespēju iegādāties jauno iPhone Xr, bija mūziķis Miks Dukurs.
Jaunā iPhone Xr prezentācija norisinājās modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, un starp pašiem pirmajiem latviešiem, kuriem tika tas gods turēt rokās iPhone Xr, bija tādi zināmi cilvēki kā TV raidījumu un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš, grupas “Olas” dalībnieks un reperis Žanis Pavlovskis, dizaineris un youtube kanāla “Cilvēks ar kameru” zvaigzne Rihards Gromuls, modes blogere un instagram slavenība Maija Armaneva, jauno mediju speciālists Artūrs Mednis, un daudzi citi atpazīstami ļaudis.
Jaunākos iPhone modeļus visiem interesentiem iespējams iegādāties no šodienas, 26. oktobra oficiālā Apple izplatītāja “iSTYLE” veikalos Rīgā, modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, kā arī tirdzniecības parkā “Alfa”. Tur pat arī iespējams saņemt autorizētu Apple iekārtu remontu un servisu, iekārtu apdrošināšanu. Ja pircējs ieradies ar kādu no saviem iepriekšējās paaudzes iPhone modeļiem, “iSTYLE” veic veco iekārtu atpirkšanu, uz vietas novērtējot iekārtas stāvokli, un piedāvājot konkurētspējīgu cenu.
“iPhone Xr brokastis” bija pavisam jauna formāta pasākums, kādu iepriekš nebija rīkojuši neviens cits no veikaliem, tā kā tajā bija iespējams ne tikai baudīt gardas brokastis un smūtijus 6 dažādās krāsās (gluži kā jaunie iPhone Xr), kuras sarūpēja kafejnīca Big Bad Bagels, bet arī pasākuma satura dēļ – slavenais karikatūrsis Gatis Šļūka uz iPad zīmēja apmeklētāju karikatūras, savukārt fotogrāfs Kārlis Leilands apmeklētājus iemūžināja īpašā profesionāla fotosesijā ar savu iPhone.
Savukārt, vislielāko apmeklētāju interesi izraisīja dažādu blogeru, populāru sociālo mediju lietotāju un slavenību, kas paši ir aktīvi iPhone lietotāji ikdienā, dalīšanās savā pieredzē – katrs no viņiem 10 minūtēs izstāstīja par to, kādas ir viņu iemīļotākās aplikācijas, kā viņi fotografē, apstrādā bildes un video, utml..
Savā prezentācijā Maija Armaneva parādīja, kā viņa apstrādā savas bildes pirms tās tiek publicētas sociālajos tiklos, un, lai arī daudzi uzskata, ka viņa to dara uz datora izmantojot Adobe Photoshop, Maija pierādīja pretējo. Aivis Ceriņš padalījās ar savām 10 mīļākajām aplikācijām, kuru vidū ir arī iebūvētā Notes un Wallet. “Mans uzskats ir, ka vispār to aplikāciju ir pārāk daudz saradies. Īsti nepavelkos uz aplikācijām, kas uzskaita izdzertos alus kausus vai miega stundas”, atzina Aivis Ceriņš.
iPhone Xr ir jau divdesmita pirmais modelis iPhone viedtālruņu sērijā, un šis modelis ir
pieejams sešās dažādās krāsās, kā arī ir nedaudz lētāks par iepriekšējo (Xs). Apple izplatītājs “iSTYLE” ir lielākā oriģinālo Apple produktu un aksesuāru tirdzniecības veikalu ķēde Centrālajā un Austrumeiropā, kas veic pilna servisa atbalsta nodrošināšanu klientiem vairāk kā 40 veikalos 20 dažādās pilsētās.
Pasākuma laikā tika izlozēts arī viens laimīgais, kurš dāvanā saņēma jauno iPhone Xr modeli. To savā īpašumā ieguva Reinis Gaņģis.
Otrdien, 17. septembrī, pie televīzijas skatītājiem nonāks jaunais LMT oriģinālseriāls “Tur”, kas ir pirmais Latvijā veidotais seriāls par attiecībām virtuālajā un reālajā pasaulē. Bet tiem, kuri nevēlas gaidīt, tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja seriālu noskatītiesinternetā vēl pirms citiem!
Ikviens interesents, kurš vēlas noskatīties seriāla “Tur” aktuālās sērijas vēl pirms tās kļūst pieejamas LMT Viedtelevīzijā, tiek aicināts pieteikties seriāla priekšskatījumam interneta vietnē https://www.lmt.lv/lv/tur-pirmie. Visi, kuri būs pieteikušies, piecas pirmdienas pēc kārtas, sākot no 16.septembra, savā e-pastā saņems saiti uz aktuālajām divām seriāla sērijām, kas būs aktīvas skatījumam 24h no to saņemšanas brīža.
Seriālā “Tur” attiecības virtuālajā un reālajā pasaulē desmit sērijās izdzīvos Latvijā iemīļoti aktieri Artūrs Skrastiņš, Regnārs Vaivars, Ģirts Jakovļevs, jaunais talants Kārlis Kuršķis, kā arī aktrises Ilva Centere, Ināra Slucka, Maija Arvena, Kristīne Krūze.
Līdzās abu galveno varoņu Gundegas (Ilva Centere) un Raimonda (Regnārs Vaivars) mīlasstāstam, seriālā risināsies arī spraigi notikumi IT uzņēmumā, kurā strādā galvenā varone, un būtiska loma sižeta attīstībā būs mākslīgajam intelektam. Intrigu un personīgo ambīciju piesātinātajā darba vidē savus noteikumus diktēs uzņēmuma vadītāja – racionālā vizionāre Una (Ināra Slucka), bet Gundegas apbrīnu un simpātijas centīsies iekarot viņas kolēģis Ēriks (Artūrs Skrastiņš). Tāpat jaunajā seriālā skatītāji sastaps Gundegas dzīvesgudro un aso vectēvu – Ģirtu Jakovļevu, labāko draudzeni kriminālpolicisti – Kristīni Krūzi, kā arī virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku – dziedātājus Žoržu Siksnu un Olgu Rajecku, komiķi Jāni Skuteli, radio dīva Sandru Glāzupu, mūziķi un grupas “Borowa MC” dalībnieku Aigaru Runči, TV seju Mārtiņu Spuri un citus.
Video
Seriāla režisors ir Uldis Cipsts, bet scenārija autori – dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Artūrs Dīcis. Tāpat pie scenārija strādājis arī pieredzējušais fantāzijas seriālu autors Aleksejs Karaulovs.
Latvijas mežos varētu dzīvot līdz 70 lāči, taču pagaidām nav gūti pierādījumi tam, ka šie dzīvnieki pie mums arī vairojas, lēš eksperti.
Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis, pagaidām pētnieku rīcībā joprojām nav pierādījumu par lāču vairošanos Latvijas teritorijā, taču tāda iespēja nav izslēgta.
Video
Lāču skaits Latvijā pieaug, lai gan precīzu datu par to nav. Dzenis norādīja, ka pieaug cilvēku ziņojumu skaits par redzētiem lāčiem, un tas ir saistīts ar tehnoloģiju pieejamību, piemēram, pie dzīvnieku barotavām biežāk tiek novietotas videokameras.
Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka “sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama”.
Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.
Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligātas sejas masku lietošanas, tad tā būtu jākontrolē daudz stingrāk, nekā tas tika darīts pavasarī.
Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.
Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.
Kariņš pirmdien atzīmēja – ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga – labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.
Video
Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.
Attiecībā uz to, cik ilgi Covid-19 sertifikāti būs nepieciešami pedagogiem, ministre skaidroja, ka šajā jautājumā vēl nepieciešamas ekspertu diskusijas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pauda, ka koalīcijā pirmdien panākta vienošanās par jau iepriekš piedāvātajiem risinājumiem izejai no epidemioloģiskajiem ierobežojumiem pakāpeniski. Viņš atkārtoti minēja, ka atsevišķi ierobežojumi, kas attiecas uz bērniem, jau stājušies spēkā, vēl citi – stāsies spēkā tūlītēji ar valdības lēmumu, piemēram, pielīdzinot bērnus līdz 18 gadu vecumam pilnībā vakcinētām personām.
Veselības ministrs sacīja, ka no 1.aprīļa paredzēts atcelt dažāda veida ierobežojumus, saglabājot atsevišķas prasības par masku valkāšanu, kvadrātmetru prasībām, lai dzīve varētu turpināties, kā ierasts. Pavļuts pauda, ka reizē ir jāņem vērā, ka pašlaik Covid-19 rādītāji ir visu laiku augstākajā līmenī, un tie turpinājuši kāpt arī pagājušajā nedēļā, tomēr pastāv cerība, ka 1.martā – pēc ārkārtējās situācijas beigām – epidemioloģiskā situācija jau būs citāda.
Vienlaikus Pavļuts pauda, ka par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar sertifikātu lietošanu, vēl nepieciešama plašāka ekspertu diskusija, tādēļ par tiem varētu vienoties nedēļu vēlāk, ņemot vērā, ka tie attieksies uz prasībām no 1.aprīļa, nevis 1.marta. Veselības ministrs atklāja, ka prasība par sertifikātiem darbam arī turpmāk saglabāsies tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, kā arī citās, kur darbiniekiem ir tiešs kontakts ar klientiem. Savukārt prasība pēc sertifikātiem pilnībā visiem publiskā sektora darbiniekiem vairs nebūs aktuāla.
Politiķis atzīmēja, ka šodien ar konkrētiem valdības lēmumiem arī atbildes par sertifikātu nepieciešamību konkrētās situācijās kļūs skaidrākas.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) pauda gandarījumu, ka koalīcijas partneri vienošanos par ierobežojumu mazināšanu panākuši jau šobrīd. Viņa minēja, ka tas ir nozīmīgi, piemēram, pasākumu rīkošanas nozares pārstāvjiem, kas jau tagad var sākt gatavoties darbības atjaunošanai.
Tāpat Indriksone pauda cerību, ka, samazinot ierobežojumus, atjaunosies arī Latvijas tūrisma apjomi, jo tieši tūrisms ir bijis viena no pandēmijas smagāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā šo faktoru, Nacionālā apvienība koalīcijā piedāvājusi sniegt atbalstu konkrēti viesnīcām, jo ierobežojumu situācija novedusi pie tā, ka valsts var zaudēt daļu no šīs jomas uzņēmumiem. Šādu piedāvājumu gan partneri neakceptēja.
“Mēs cerīgi skatāmies nākotnē un gatavojam papildu atbalsta pasākumus tieši tūrisma veicināšanai un attīstīšanai. Manuprāt, arī šī ierobežojumu atcelšana no 1.aprīļa būs ļoti, ļoti nozīmīgs solis, lai tūrisms vasaras sezonā atjaunotos pilnā apmērā,” sacīja EM parlamentārā sekretāre.
Viņa arī atklāja, ka valsts paredz sniegt atbalstu mārketinga pasākumiem, lai Latvijas uzņēmēji tiktu pamanīti arī starptautiskā mērogā, kas varētu palīdzēt tūristu apjoma palielināšanai.
“Mans aicinājums ir visiem sākt gatavoties jaunajai tūrisma sezonai. Centīsimies kopīgiem spēkiem rast risinājumus, lai mēs atgrieztos tūrisma apritē pilnvērtīgi un atkal apsteigtu savas kaimiņvalstis, jo šobrīd tieši 3,3 reizes mazāk pasažieru apkalpo Rīgas lidosta nekā pirms pandēmijas. Cerēsim, ka mēs tiksim atpakaļ pirmajā vietā Baltijā,” sacīja Indriksone.
Kā ziņots, veselības ministrs Pavļuts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Pirmais solis paredz, ka no 16.februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.
Ministrijā skaidro – ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16.februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties “zaļajā” vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.
Kā otrais solis no 1.marta tikšot īstenota līdz šim apjomīgākā drošības pasākumu mazināšana. Ministrijā skaidro, ka plānots atvērt līdz šim slēgtās nozares, piemēram, iekštelpu izklaidi, atrakcijas, naktsklubus. Tāpat paredzēts atcelt darba laika ierobežojumu, kā arī prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā. Vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, tikšot saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.
No marta ministrija plāno arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos (līdz 3000 cilvēkiem), nosakot, ka tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus, nebūs distances starp sēdvietām un būs atļauti pasākumi bez sēdvietām. Savukārt privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārā varēs pulcēties 50 cilvēki. Tāpat nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.
Ministrija plāno arī atļaut nebūtisku ieceļošanu (tūrismu) no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu, turklāt nebūs pašizolācijas prasību. Savukārt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana iekštelpās tiks saglabāta, kamēr ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības būs rekomendējošas. Vienlaikus Covid-19 sertifikāti netiks prasīti pasākumos un pakalpojumos, kas notiek ārā.
Līdz 1.aprīlim Covid-19 sertifikāti tiks lietoti iekštelpās vidēs, kur ir palielināts risks – publiskos pasākumos (izrādes, koncerti, kino, sporta sacensību skatīšanās), naktsklubos, atrakcijās, piedaloties sporta vai amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, individuālajos pakalpojumos, kur netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori. Sertifikātu derīguma termiņš pakalpojumu saņemšanai no 15.februāra tiek pārcelts uz 1.aprīli.
Tāpat līdz 1.aprīlim primārās vakcinācijas, pārslimošanas vai balstvakcinācijas sertifikāts saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, ārstniecības iestādēs. Ministrijā atzīmē, ka tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.
Savukārt trešais solis tikšot sperts, no 1.aprīļa atceļot visus obligātos drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas.
Omikrona viļņa augstākais punkts vēl nav aiz muguras, tāpēc tūlītēja visu ierobežojumu atcelšana nav iespējama
Covid-19 pandēmijas situācija Latvijā joprojām ir ļoti nopietna, omikrona viļņa augstākais punkts vēl nav aiz muguras, tāpēc dažu politiķu un uzņēmēju organizāciju aicinājumi atcelt visus ierobežojumus un tūlīt pašlaik ir nevietā, šādu nostāju intervijā TV3 pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
“Mēs ejam saprātīgiem soļiem [tādā tempā], kāds ir iespējams,” par atvieglojumu ieviešanas tempu izteicās politiķis.
Kā atzina Pavļuts, redzot, ka dominējošais omikrona variants ir vieglāks nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi, valdības lēmumu pieņemšanā par pandēmijas vadību priekšplānā izvirzījušies ekonomiskie apsvērumi.
Svarīga ietekme uz Latvijas politiķu pozīciju bijusi arī citu valstu lēmumiem par Covid-19 apkarošanas politiku, kas savā ziņā izdarījuši spiedienu veikt izmaiņas arī Latvijas lēmumos, atzīmēja ministrs.
Pēc ministra stāstītā, pašlaik vienīgais neizdiskutētais jautājums valdības partijām palicis par to, vai no aprīļa saglabāt vakcinēšanās sertifikātu prasību tajās nozarēs, kur tie tiks saglabāti martā – veselības un sociālajā aprūpē un izglītībā. Pavļuts domā, ka šo jautājumu politiķi izlems ap nedēļas laikā.
Ministrs atzina, ka, normalizējoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, būs būtiski jāpārskata piemaksas mediķiem, kas varētu notikt jau gada otrajā ceturksnī. Pašlaik šīs piemaksas veido ļoti būtisku ar Covid-19 pacientiem strādājošo mediķu atalgojuma daļu.
Kā ziņots, valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem.
Latvijā pēc ļoti optimistiska vērtējuma vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī, portālam “lsm.lv” atklājusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, paies vismaz vel pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms ES valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. “Tāpēc pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija varētu sākties februārī,” norādīja Zavadska.
Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas tiks vakcinētas pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. “Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl būs atlikušas, paplašināsim loku, kam tās būs pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas,” norādījusi Zavadska.
Sākumā vakcināciju veiks slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija prognozēm visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. “Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem,” piebildis eksperts.
Runājot par imunitātes ilgumu, Zavadska norāda, ka dažiem pacientiem vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās, taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Tāpat patlaban nav iespējams pateikt, vai sabiedrībai nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19. Pastāv daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir saslimstības kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot.
Zavadska arī norādīja, ka Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs vakcīnu ražotāji – “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”, bet kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Latvija saista lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
Iedzīvotājiem nebūs īpašas iespējas izvēlēties, kuru no pieejamajām vakcīnām saņemt. “Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita – jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs,” uzsvēra Zavadska.
Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 – no uzņēmumiem “BioNTech” un “Pfizer”, kā arī farmācijas kompānijas “Moderna”.
Rekomendāciju par “BioNTech” un “Pfizer” izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par “Moderna” vakcīnu – līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā – no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem – tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.
Latvijas Veselības ministrija aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
Tikmēr VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.
Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai.
Nepilnu divu mēnešu laikā labdarības kampaņai Dod spēku vismazākajam! cilvēki saziedojuši 24 680,71 eiro, ziedojot Rimi un Supernetto veikalos, kā arī zvanot uz ziedojumu tālruni un iegādājoties Aptamil 2,3 un 4 piena maisījumus. Saziedotā naudas summa ir teju pietiekama, lai iegādātos vienu no vissvarīgākajām ierīcēm mātes piena bankas īstenošanai – mātes piena analizatoru, kura izmaksas lēšamas ap 27 000 eiro, neskaitot PVN. Dot spēku vismazākajiem Latvijas mazuļiem, atbalstot labdarības kampaņu, iespējams vēl līdz pat šī gada 31. decembrim.
Aptuveni 6% no visiem bērniem Latvijā piedzimst priekšlaikus, viņu izdzīvošanai un dzīves kvalitātei nākotnē izšķiroši svarīgs ir mātes piens, ko, mazulim piedzimstot priekšlaikus, var nodrošināt tikai retā māmiņa. Topošā piena banka sniegs vismazākajiem vislielāko spēku dzīvot un pieaugt veseliem.
“Pašlaik Latvija un Rumānija ir vienīgās valstis Eiropā, kurās nav izveidota mātes piena banka. Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie mums vēršas ar krūti barojošās jaunās māmiņas, kuras labprāt ziedotu pienu tām mammām, kurām piena nepietiek, bet praktisku apsvērumu dēļ mēs to nevaram pieņemt. Bez mātes piena bankas mums nav iespēja donoru pienu ne analizēt, ne uzglabāt speciālos ledusskapjos donoru piena saldēšanai,” skaidro viena no mātes piena bankas idejas iniciatorēm, Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Amanda Smildzere.
Līdz šim lielākais ziedojumu apmērs – 19 968,79 eiro – savākti projekta atbalstītāju, veikalu tīkla Rimi un Supernetto ziedojumu kastītēs un Mans Rimi naudas uzkrājumos. Tāpat cilvēki kampaņu atbalstījuši, iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus ar akcijas uzlīmi, kopā šādi saziedojot4 273,50 eiro, kā arī ziedojot Bērnu slimnīcas fondam, kur savākti 438,42 eiro.
Vēl līdz pat gada beigām ikviens var turpināt atbalstīt Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidi:
iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus ar akcijas uzlīmi Rimi veikalos, tādējādi ziedojot 0,50 eiro par katru iegādāto iepakojumu (akcijas periods: 02.10.2017. – 31.12.2017.);
zvanot uz Bērnu slimnīcas fonda ziedojumu tālruni 90006988 (ziedojums: 1,42 EUR par zvanu) vai ziedojot mājaslapā bsf.lv.
Par līdz gada beigām veiktajiem ziedojumiem būs iespējams ielikt šī projekta pamatus jeb veikt pirmo soli projekta īstenošanā, iegādājoties vienu no vissvarīgākajām ierīcēm – mātes piena analizatoru. Gadījumā, ja tiks ziedots lielāks apjoms līdzekļu, tas ļaus iegādāties arī speciālus ledusskapjus donoru piena saldēšanai.
Labdarības kampaņu “Dod spēku vismazākajam!” rīko Nutricia sadarbībā ar Latvijas Neonatologu biedrību, Bērnu slimnīcas fondu, Rimi Latvia un piekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt.
Latvijā vairs nav neviena novada, kurā pēdējo 14 dienu laikā nav reģistrētu Covid-19 slimnieku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Vēl piektdien pēdējais novads, kur iepriekšējo nedēļu laikā nebija fiksēts neviens Covid-19 slimnieks bija Neretas novads.
Kopumā 18 novados saslimušo skaits ir no viena līdz pieciem.
No aizvadītajā dienā atklātā 361 inficēšanās ar Covid-19 gadījuma, lielākā daļa reģistrēta Rīgā, Siguldas, Talsu un Tukuma novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 183 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2549 cilvēki.
Siguldas, Talsu un Tukuma novados katrā fiksēts pa 11 jauniem gadījumiem, kopā attiecīgi sasniedzot 85, 98 un 151 saslimšanas gadījumu.
Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā un Ozolnieku novadā katrā atklāts pa deviņiem jauniem gadījumiem, Salaspils novadā – astoņi, Alūksnes un Krāslavas novadā – katrā pa sešiem, Jelgavā un Ventspilī – katrā pa pieciem.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 2557, Jelgavā – 406, Daugavpilī – 285, Ogres novadā – 210, Liepājā – 200, Rēzeknē – 157, Jūrmalā – 156, Tukuma novadā – 151, Rēzeknes novadā – 141, Salaspils novadā – 131, Jelgavas novadā – 120, Mārupes novadā – 119, Madonas novadā – 110, Ķekavas novadā – 109. Pārējos novados pēdējās divās nedēļās saslimušo skaits nepārsniedz 100.
Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 404,1 gadījumi.
43 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 16 tiek pārsniegts par 50%.
Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais ir Jaunpils, Zilupes, Alojas, Skrundas, Vecpiebalgas, Mālpils, Aglonas, Ozolnieku un Riebiņu novados, kā arī Jelgavā.
14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
Decembra beigās notika jaunā video “Dzīve izkliedētā gaismā” pirmizrāde, kura filmēšana notika vasarā dažādās Latvijas vietās, tostarp uz leģendārā Dailes teātra skatuves. Pirmajās divās nedēļās Youtube video skatīts teju miljonu reižu.
Romantiskā kinostāsta filmēšanas muzikālā bāze ir grupas Lanskoy &Co jaunais singls “Dzīve izkliedētā gaismā”. Citāts no tāda pat nosaukuma Josifa Brodska dzejoļa iedvesmoja Dmitrijs radīt izjustu muzikālo kompozīciju, kura savukārt bija plaša mākslas projekta sākums.
Video “Dzīve izkliedētā gaismā” kļuva par populārā ģimenes un radošā tandēma – Dmitrija un Jekaterinas Lanskoju – jauno projektu. Šoreiz tas ir stāsts, kas ir izveidots, apvienojot dažādus žanrus: mūziku, dejas, kinematogrāfu, foto. Dmitrijs projektā piedalās sev ierastajās dziedātāja, autora un producenta lomās, bet Jekaterina ir nomainījusi režisora krēslu pret skatuvi – “Dzīvē izkliedētā gaismā” viņa ir aktrise un dejotāja.
Projekta realizācijai tika savākta spēcīga komanda: jaunais un ambiciozais Latvijas režisors Ruslans Fradkins, kas jau paspējis pastrādāt veiksmīgo kino projektos “Varonis” un “Van Gogi”, operators Jānis Andrejevs, kurš ir zināms ar saviem darbiem grupai Prāta vētra; horeogrāfe –inscenētāja Edīte Ābeltiņa, leģendārās deju grupas Buras dibinātāja; grima māksliniece Emīlija Eglīte, kas ieguvusi “Emmy” balvu par darbu filmā “Irēnas Sendleres bērni”. Galveno vīriešu lomu video atveidoja un Lanskajas partneris bija populārais Latvijas dejotājs un horeogrāfs, vairākkārtējs Latvijas čempions, Eiropas čempionāta sarīkojumu dejās laureāts Vjačeslavs Višņakovs. Tāpat filmēšanā piedalījās populārā Krievijas aktrise Tatjana Mariņičevaun populārais Latvijas fotogrāfs Arkādijs Gluhihs. Izpildproducente – Nika Stepanova(Forma Pro Films, Rīgas Filmu Studija).
Video scenārija ideju izdomāja Jekaterina: “Jau kādu laiku es jutu nepiepildītu telpu, trūka tā, kas bija manā dzīvē no agras bērnības: tētis – baletmeistars, mamma – horeogrāfe un visa dzīve kā deja – nemitīgā kustībā ar bezgalīgu mūziku dvēselē. Atlika vien visu atcerēties un veikt pirmos soļus. Tā radās stāsts par dejotāju un horeogrāfu. Un par deju, kas viņiem kļuva par mīlestību un mīlestības ilūziju, harmoniju un apsēstību, smalko matēriju un acumirkli. Mūžīgais stāsts par vīrieti un sievieti, kuru sapratīs un izjutīs ikviens. “Dzīve izkliedētā gaismā” – tas ir kamerstāsts ar atvērtu finālu. Es ceru, ka tas pārtaps par kaut ko lielāku, iespējams, par nopietnu kinodarbu.”
Muzikālās kompozīcijas “Dzīve izkliedētā gaismā” veidošanā piedalījās: vārdu un mūzikas autors – Dmitrijs Lanskojs; aranžējums – Dmitrijs Jemeļjanovsun Genādijs Lagutins; stīgu grupas aranžējums – Jaroslava Srodnihakvartets; ieraksts un redakcija – Aleksandrs Belovs, Jurijs Abakumovs.
Muzikālais projekts Lanskoy & Co. klausītājiem ir labi zināms pēc dziesmām no populāriem Krievijas seriāliem “Fizkultūras skolotājs”, “Filoloģijas fakultāte”, “Adaptācija”, bet projekta solists Dmitrijs Lanskojs kā muzikālais producents ir piedalījies projektos “Saldā dzīve”, “Astoņdesmite”, “Reālie zēni”, “Nabaga cilvēki”, “Es tievēju” un daudzos citos.
Pirmdien Latvijā atklāti kopumā 75 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4433 Covid-19 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir sarucis līdz 1,69%. Vēl vakar, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
SPKC informē par vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem Covid-19 inficētas personas nāvi. Aģentūra LETA šo informāciju, vadoties pēc Nacionālajā veselības dienestā paustā, ziņoja jau pirmdien.
Līdz šim Latvijā veikti 368 445 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2840 personas, bet 1325 – izveseļojušās.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka stacionāros pašlaik ārstējas 70 pacienti ar Covid-19, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19, savukārt pieci saslimušie no slimnīcām izrakstīti.
No visiem stacionētajiem 61 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Patlaban sasniegts līdz šim lielākais skaits pacientu ar smagu slimības gaitu – deviņi. Iepriekš augstākais šādu pacientu skaits tika novērots no 23. līdz 26.aprīlim.
Nacionālā veselības dienesta dati par laika periodu no 5. līdz 11.oktbrim liecina, ka vairums jeb 16 no 56 stacionētajiem Covid-19 pacientiem, kuri ir vidēji smagā kondīcijā, ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Tikmēr vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem ir 12 šādi pacienti. Deviņi stacionētie pacienti, kuriem ir vidēji smaga slimības gaita, ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet seši – no 80 līdz 89 gadiem.
Pa četriem katrā vidēji smagā stāvoklī stacionēti pacienti vecuma grupās no 20 līdz 29, no 30 līdz 39 un no 40 līdz 49 gadiem. Patlaban stacionārā ievietota arī persona vecumā no 90 līdz 99 gadiem, kurai slimības gaita ir vidēji smaga.
Tikmēr no kopumā stacionētajiem pacientiem ar smagu slimības gaitu, pa diviem ir vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem un no 60 līdz 69. Vēl viens smagā stāvoklī esošs Covid-19 pacients ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 252 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaug, arī vakar tika novērots pieaugums – šim rādītājam palielinoties no 373,8 līdz 378,9 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.
Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 111 334 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā valstī reģistrēti 7229 Covid-19 gadījumi, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem. Kopš 1.aprīļa šis rādītājs bija zem 7000 gadījumiem, taču tagad tas atkal pārsniedzis šo robežu.
No aizvadītajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi 70-79 gadu vecumā un divi 80-89 gadu vecumā.
Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2053 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.
Diennakts laikā Latvijā veikts 4801 Covid-19 tests, un pozitīvi no tiem bijuši 7%.
Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu – kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt – noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.
To atzīst arī LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis: “Tur ir jānodala tas, teiksim, Holivudas filmu efekts, ko rāda filmās, ka līdz pāris metru precizitātei zina, kur cilvēks ir, no tā, kā tas ir reāli dabā.” Viņš skaidro – var redzēt, kuras bāzes stacijas rādiusā cilvēks atrodas, kas var būt arī pārsimt metru, taču ne konkrētu vietu.
15.aprīlī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb “Stratcom” pārstāvji Veselības ministrijā un Iekšlietu ministrijā rādīja pirmo testa versiju rīkam ar kuru jau efektīvāk varētu kontrolēt izolācijā un karantīnā esošos. Tas paredz uzklikšķināt uz saites, kuru atsūtītu vairākas reizes dienā negaidītā laikā, vienlaikus prasot uzņemt un nosūtīt savu pašbildi. Klikšķināšanā uz šādas saites ļautu izvairīties no aplikācijas ielādēšanas telefonos.
“Mūsuprāt tas ir mazāk privātumu skaroši. Tas nenozīmē, ka kāds var kontrolēt šo cilvēku visu laiku, bet ar nezināmu intervālu “nočekot”. Bet vienlaicīgi pašā ierīcē nekas netiek ielādēts,” skaidro “Stratcom” direktors Jānis Sārts.
Taču ir būtisks nosacījums – cilvēkam ir jābūt pietiekoši modernam mobilajam tālrunim un interneta pieslēgumam, kā arī nosacījumi jāpilda. Sārts gan norāda, ka tiem, kas nelieto šo rīku, joprojām būtu policija kontrole. “Bet tas ļaus koncentrēt cilvēku resursus tieši uz šiem cilvēkiem, lai nav lieki jātērē laiks kontrolējot, kas gatavi visu ievērot,” viņš piebilst.
Šis kontroles rīks nav radīts no nulles, bet gan pārveidots no Singapūrā izstrādātā. Otrs rīks, kāds arī tiek lietots tai pašā Singapūrā un pie kura arī jau kādu laiku notiek darbs Eiropā, domāts kontaktpersonu meklēšanai. Tā gan būtu aplikācija, kas jāielādē telefonā. Taču – brīvprātīga.
Latvijā pie tā strādā vairāki uzņēmumi, ieskaitot LMT, kur pirmos kodus no Vācijas kolēģiem saņēma jau nedēļā pirms Lieldienām. Aplikācijas pamatā – “bluetooth” jeb bezvadu tehnoloģija, kas ļauj savienoties dažādam tuvu esošām ierīcēm. “Teorētiski “bluetooth” zina, kādā attālumā ir cita telefona ierīce, un šobrīd Eiropas mērogā tiek būvēts risinājums, kurš varētu būt anonīms. Uz mana telefona saglabātos anonīmi identifikatori, kam es esmu bijis pārāk tuvu, pārāk ilgi,” skaidro Pūkis. Ja kāds no šīs aplikācijas lietotājiem saslimtu, tad citi šīs aplikācijas lietotāji, ja viņu ceļi krustojušies, saņemtu ziņu, ka jāveic pārbaude.
Līdztekus citām metodēm, piemēram, Ķīnā šobrīd tie izmantoti QR kodi telefonos, no kuru krāsas atkarīgs, vai cilvēkam ir vai nav ļauts būt publiskās vietās, kā arī tiek uzkrāta detalizēta informācija par cilvēku pārvietošanos. No Ķīnas un Krievijas arī ziņots par videonovērošanu ar sejas atpazīšanas iespējām. Eiropas Datu aizsardzības regula gan paredz, ka epidēmiju laikā sabiedrības interesēs datus drīkst apstrādāt. Taču Datu valsts inspekcijā uzsver, tas nenozīmē, ka viss ir atļauts.
“Mērķim ir jābūt samērīgam, un tām darbībām, ko mēs īstenojam, samērīgām ar mūsu privātumu,” uzsver Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Par privātuma robežām Datu valsts inspekcijai jau bijušas sarunas ar ministrijām, un līdz šim Latvijas vajadzībām apriestie rīki neliekot domāt par privātuma interešu pārkāpumiem.
“Mēs nevaram aizliegt vai atļaut kaut ko, bet mēs varam pateikt, ka, pieņemsim, šeit mēs saredzam riskus. Ja mēs runājam par kaut kādu videokameru novērošanas izmantošanu, nu varbūt šobrīd, kā Datu valsts inspekcijas direktore es teiktu ka, ja mēs nolemtu šo izmantot, ir pārāk lieli riski, [ta ir] iejaukšanās cilvēku privātumā,” saka Macuka.
Metodes, kādas pielieto Ķīnā ar ļoti plašu iedzīvotāju izsekošanu, Latvijā diez vai būtu iespējamas, norāda arī “Stratcom”. “Mēs diezgan skaidri redzam atšķirību, kā demokrātiskā valstī tam būtu jāattīstās, un kā autoritāras valstis, ka ļoti labprāt izmanto šādus te risinājumus, manuprāt tas nav pareizi,” saka Sārts. Turklāt pēc šīs pandēmijas beigām datu vākšanai jāpieliek punkts. Vēl vairāk – Datu valsts inspekcijā norāda, ka jāizdzēš arī uzkrātie dati, ja vien tie nav animalizēti, un nepieciešami, piemēram, pētniecībai.
Ar savām vadlīnijām, kā šādas aplikācijas būtu jāizmanto un kā jāsargā to darbības laikā ievāktas ziņas šonedēļ klajā nāca arī Eiropas Komisija. Šo dokumentu gaidīja arī Latvija, lai sapratu, kā tālāk rīkoties.
Outlets ir plašs veikals, kurā ražotājs ar ievērojamu atlaidi pārdod iepriekšējās sezonas kolekcijas pārpalikumus. Rīgas outlets pārstāvēs vairākus ekskluzīvus modes preču zīmolus, tostarp arī tos, kas ir pieejami "Palazzo Italia" ("Ermenegildo Zegna", "Iceberg", "Roberto Cavalli", "Valentino", "Prada", "Missoni", "D&G" un daudzus citus).
Piemēram, Ziemeļitālijā ir īpaši outletu ciemati, kuros vienuviet atrodamas dažādu zīmolu preces. Milānas apkārtnē ir "Vicolungo" un "FoxTown" outleti. Tie ir ļoti populāri tādēļ, ka konservatīvā stila apģērba nišā mode nemainās tik strauji, taču kvalitāte ir neapstrīdama un cenas – pieejamas (atlaides līdz pat 70 procentiem!).
Outleti parasti tiek izveidoti tālu ārpus lielpilsētām, taču mūsu gadījumā tas ir tikai 12 km attālumā no Rīgas centra, turklāt lidostas teritorijā.
Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.
1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: “Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.”
Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas “priekšparlaments”, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.
1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.
Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.
Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.
Šodien visā Latvijā notiks dažādi svinīgi pasākumi par godu Latvijas 101.gadadienai.
Ievadot Starptautisko Neiroendokrīno audzēju jeb NET dienu, 9. novembrī, no plkst. 13.00 – 15.00, ikviens aicināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) telpās kopā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci izkrāsot savu zebru – visā pasaulē pieņemtu Neiroendokrīno audžeju (NET) simbolu. Akcija norisinās Reto slimību konferences ietvaros ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par bieži neatklāto un grūti atpazīstamo audzēju grupu, to laicīgu diagnostiku, ārstēšanas iespējām un dzīvi ar NET.
Starptautiskā NET diena 10. novembrī vienlaikus tiek atzīmēta daudzās pasaules valstīs atgādinot,cik liela loma cilvēka dzīvības glābšanā ir izpratnei par reti izplatītām slimībām. NET ir reta saslimšana, kas veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras mūsu organismā ir izvietotas visos audos – ādā, plaušās, gremošanas traktā, smadzenēs un citur. NET audzēju simptomi nav specifiski, tie var būt līdzīgi gan diabētam, gan astmai, gan daudzām citām bieži sastopamām saslimšanām, tādēļ to diagnostika rada izaicinājumus ārstiem, bieži vien novedot pie kļūdainas diagnozes noteikšanas un rezultātā – arī kļūdainas ārstēšanas. NET audzēji šobrīd pasaulē sastāda aptuveni divus procentus no visiem diagnosticētajiem audzējiem, bet reālo gadījumu skaits ir krietni lielāks. Kā liecina 2017. gadā publicētais, viens no lielākajiem ASV pētījumiem “Trends in the Incidence, Prevalence, and Survival Outcomes in Patients With Neiroendocrine Tumors in the United States”, kurā piedalījās 64 000 pacientu, pēdējo 40 gadu laikā saslimstība ar NET audzējiem ir pieaugusi par 6.4 reizēm. Bieži vien šī tipa audzējus agrīnā stadijā atklāj nejauši – veicot kopējos izmeklējumus vai, piemēram, kādas citas operācijas laikā. Tomēr parasti šos audzējus atklāj tikai 5 – 7 gadu laikā. Viens no NET dienas mērķiem ir pievērst uzmanību šai šobrīd šķietami reti sastopamajai saslimšanai, izglītot sabiedrību un mediķus, veicinot NET audzēju atklāšanu agrīnā stadijā un tādējādi – veicinot arī to veiksmīgāku ārstēšanu.
“Neiroendokrīnie audzēji ir ārkārtīgi reti sastopami un tajā pašā laikā daudzveidīgi, grūti prognozējami un diagnosticējami. Gan ārstu, gan sabiedrības informētība par šo audzēja formu un tā simptomiem var sniegt nozīmīgu ieguldījumu tā laicīgā diagnosticēšanā, kas sekmētu veiksmīgu ārstēšanās procesu. Šāda diagnoze ir ļoti smags trieciens ne tikai pacientam, bet arī viņa ģimenei, tādēļ informācijas pieejamība par šo audzēju sniedz ne tikai zināšanas, bet arī cerību uz veiksmīgu iznākumu. Piemēram, mājaslapā http://www.dzivearnet.lv, pacienti un viņa tuvinieki var iegūt ne tikai informāciju par NET, bet arī par ārstēšanās iespējām un psiholoģiskā atbalsta iespējām”, stāsta daktera Aija Geriņa – Bērziņa, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un ķīmijterapeite.
NET simbols – zebra
Par NET simbolu ir izvēlēta zebra, jo tā kā nav vienādi svītrotu zebru, tā arī nav vienādu NET audzēju gadījumi. Zebra ir kļuvusi par NET simbolu, lai mudinātu ārstus ne tikai domāt par dažādu NET simptomu kopīgajiem cēloņiem, bet arī iedomāties par aforismu, ko piedēvē nepareizas diagnozes noteikšanai šī audzēja gadījumā: „Kad izdzirdat dipoņu, ne vienmēr vajag nodomāt, ka tas ir zirgs – tā faktiski varētu būt arī zebra.”
Kas ir Neiroendokrīnie audzēji un cik sastopami tie ir Latvijā?
Neiroendokrīnie audzēji ir reti sastopama, lēni augošu audzēju grupa, kuri attīstās organisma neiroendokrīnās sistēmas šūnās. “Lai gan NET tiek uzskatīts par retu saslimšanu, kas gadā skar 35 no 100 000 cilvēkiem visā pasaulē, šo audzēju atklāj arvien biežāk” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ķirurģijas rezidente, Margarita Ptašņuka. Tas izskaidrojams ne tikai ar biežākiem saslimšanas gadījumiem, bet arī ar to, ka ārsti joprojām mācās kā šo slimību diagnosticēt. Tāpat palielinās arī pacientu līdzdarbība un zināšanas. Ārsti Latvijā abās lielākajās universitātes klīnikās RSKUS un RAKUS jau kopš 2015.gada ir uzsākuši dalību Eiropas starptautiskajā retu endokrīno audzēju saslimšanu reģistrā EUROCRINE. Latvijā pēdējo 12 gadu laikā ir reģistrēti 205 slimnieki ar gremošanas trakta NET. Pēdējā gada laikā abās universitātes slimnīcās ir diagnosticēti 33 jauni slimnieki ar gremošanas trakta NET audzējiem, bet visbiežāk šogad tie tika diagnosticēti kuņģī un tievajās zarnās. Piemēram, RAKUS NET uzskaites dati liecina, ka 2018. gadā saslimstība Latvijā ar šiem audzējiem bija 1.5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir mazāka nekā citur pasaulē, taču to var skaidrot ar nepieciešamību uzlabot diagnostikas kvalitāti, jo tikai 6,2 % no visiem pacientiem tika fiksēti specifiskie audzēja simptomi.
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, tā ir diena, kad īpaši godinām mātes, vecmāmiņas, krustmātes, augstu vērtējot nesavtīgo ieguldījumu ģimenē un bērnu ikdienas dzīvē.
Pēc viņa paustā, pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908.gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Pašlaik Mātes dienu dažādās pasaules valstīs svin dažādos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena. Mātes diena arī Latvijā jau ir kļuvusi par ikgadēju un neatņemamu svētku dienu. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ir uzsvērusi, ka “mamma mums ir vismīļākais un tuvākais cilvēks, ko visvairāk novērtējam un saprotam, tikai tad, kad viņas vairs nav”, tāpēc viņa aicina mīlēt un saudzēt savas mammas un vecmammas.
Lidosta “Rīga” ir kļuvusi par pirmo lidostu pasaulē, kas ar īpašu mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību radījusi simfoniju. Jaunradītais skaņdarbs ir unikāls tehnoloģiju, lidostas un cilvēku mijiedarbības rezultāts, kura tapšanā kopumā bija iesaistīti teju 20 tūkstoši pasažieru un lidostas viesu, kā arī aptuveni 250 dažādas lidostas servisa tehnikas vienības.
Lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce: “Daudzi komponisti savus darbus rada, iedvesmojoties no dabas un cilvēkiem, ieklausoties pilsētas trokšņos, pārvēršot mūzikā apkārtējās pasaules skaņas, krāsas, kustības. Savas izjūtas un vērojumus komponists pārvērš notīs, un tā rodas skaņdarbi. Mēs vēlējāmies Latvijai veltīt ko unikālu un īpašu – nevis viena cilvēka, bet visas lidostas kopdarbu, kas apvienotu gan cilvēku radošo izdomu, gan jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tā radās ideja par pirmo simfoniju pasaulē, kuras autors būtu lidosta “Rīga”.”
Mūziķis un simfonjas aranžētājs Artūrs Liepiņš: “Simfonijas sākuma ritms ir radies no skaņas, kuru lidostā dzirdam visbiežāk, – tie ir koferu riteņi. Arī visas pārējās notis tiek virknētas no lidostā redzamajiem objektiem un kustībām. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību it visam tika piešķirts savs skanējums – īpaša kustības atpazīstoša datorprogramma nošķīra to, vai pārvietojas koferis, cilvēks, lidmašīnas ritenis vai kāda no lidostas servisa tehnikas vienībām. Tikai pēc tam pieslēdzos es kā mūziķis-aranžētājs, atlasīju un savirknēju iegūto mūzikas materiālu vienotā kompozīcijā, lai simfonija būtu loģiska, klausāma un patīkama.”
Lidostas “Rīga” simfonijas tapšana noritēja trīs posmos. Pirmajā – kustību fiksācijas posmā tika veikta filmēšana dažādās lidostas vietās ar daudzveidīgu kustību spektru. Ņemot vērā katra nofilmētā objekta lielumu, formu, raksturu, tam tika piešķirts ritms, skaņa, temps vai tonalitāte.
Lai bagātīgo vizuālo materiālu pārveidotu secīgās muzikālās frāzēs, otrajā simfonijas radīšanas posmā talkā tika ņemtas jaunās tehnoloģijas. Vispirms mākslīgā intelekta mašīnredzes datorprogramma izšķiroja, vai kameras priekšā pārvietojas cilvēks, autobuss, lidmašīna vai kāds cits objekts, un attiecīgi pārvērta kustības atbilstošajās skaņās. Pēc tam nofilmētais materiāls tika papildināts ar digitālajām nošu līnijām un caur tām redzamie objekti tika nolasīti kā notis.
Trešajā, noslēdzošajā posmā no lidostas kustībām iegūtās notis tika iespēlētas audio studijā ar klavierēm, sitamajiem un stīgu instrumentiem, bet pašā noslēgumā jaunajam skaņdarbam simfonijas kompozicionālo skanējumu piešķīra mūziķis-aranžētājs. Jaunradītais skaņdarbs ir pilnībā pieskaņots konkrētajai vietai, laikam un balstīts uz nejaušības principa, proti, ja visi trīs mūzikas radīšanas posmi tiktu veikti atkārtoti, rezultātā rastos pilnīgi cits skaņdarbs.
No 28. novembra līdz 12. decembrim ikviens pasažieris vai lidostas “Rīga” viesis īpašā stendā, kas izvietots izlidošanas termināļa publiskajā daļā, var iepazīties ar simfonijas radīšanas tehnoloģiju un izmēģināt tās darbības procesu klātienē.
Pavisam drīz, 22. aprīlī, Latvijas pirmizrādi piedzīvos Latvijas, Krievijas un Čehijas kopprodukcijas mākslas filma “Humorists”, kas vēsta par slavena PSRS komiķa Borisa Arkadjeva cīņu pret cenzūru un iekārtu ar humora palīdzību. Filmas uzņemšana norisinājusies Latvijā, un tajā piedalījušies zināmi aktieri, kuru biogrāfijas izdaiļo dalība tādos Holivudas grāvējos kā “Game of Thrones” un “The Transporter”.
Par Holivudā vispieredzējošāko aktieri uzskatāms Jurijs Kolokoļņikovs, kas “Humoristā” atveido slavenu padomju aktieri, kura ceļi aizveduši pat līdz Holivudai, taču vērīgākie skatītāji viņu atpazīs kā Styr pasaulslavenajā seriālā Troņu spēle(Game of Thrones), Yuri filmā Kurjers (The Transporter), kā arī Genādiju seriālā The Americans. Savukārt Alisa Hazanova (filmā – Borisa Arkadjeva sieva) plašāk pazīstama, pateicoties tādām filmām kā Middleground, Dark World 2un The Woman in Black. Filmā loma tikusi arī latviešu aktierim Kristianam Kareļinam, kas atveido Borisa Arkadjeva draugu, padomju jaunbagātnieku Mielavu.
Mākslas filma “Humorists” stāsta par plaši pazīstama padomju estrādes komiķa Borisa Arkadjeva karjeras norietu 1984. gada vasarā. Viņu nomoka nemitīgā balansēšana uz naža asmens un paškontrole, domājot, par ko drīkst un par ko nedrīkst jokot padomju sabiedrībā – no tā rodas nedrošība, kas pamazām saindē gan mākslinieka iekšējo pasauli, gan viņa attiecības ar tuvākajiem. Slava un personiskās brīvības trūkums padara Borisu neiecietīgu, un viņa joki sāk līdzināties spēlei uz dzīvību un nāvi. Mūžīgā cīņa starp mākslinieku un valsti filmā norisinās jaunā līmenī – ar aizskarošu humoru un jokiem par seksu.
“Humorists” ir Latvijā dzimušā un augušā, šobrīd Berlīnē dzīvojošā scenārista un žurnālista Mihaila Idova debija spēlfilmas režijā. Tās filmēšana norisinājusies Latvijā – režisora dzimtajā pilsētā Jūrmalā un Rīgā, ko galvenais mākslinieks Aivars Žukovskis filmas vajadzībām iedzīvinājis īstā 80-to gadu atmosfērā. Radošajā komandā Latviju pārstāv arī producentu komanda Tasse Film (producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze), kas kopš tās dibināšanas 2011. gadā producējusi daudzas starptautiski atzītas un apbalvotas filmas, tostarp “Es esmu šeit”, “Paradīze 89” un “Ar putām uz lūpām”.
Nākamās nedēļās sākumā nokrišņi mitēsies, biežāk uzspīdēs saule un daudzviet termometra stabiņš pakāpsies virs +20 grādu atzīmes, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Nākamās nedēļas sākumā laika apstākļus ietekmēs augsta spiediena atzars – nokrišņi mitēsies un biežāk uzspīdēs saule. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā iepriekšējās dienās, tikai, tuvojoties nedēļas vidum, ar rietumu puses vējiem Latvijas teritorijā ieplūdīs siltāks gaiss, un daudzviet termometra stabiņš pakāpsies virs +20 grādu atzīmes.
Pirmdien gaidāms mākoņains laiks, bet brīžiem skaidrosies, pūtīs mērens ziemeļrietumu vējš un gaiss iesils līdz +15, +19 grādiem. Līdzīgi laikapstākļi saglabāsies otrdien, kad maksimālā gaisa temperatūra būs +21 grāds. Arī trešdien gaidāms mākoņains laiks, bet brīžiem skaidrosies, pūtīs mērens dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra sasniegs +19, +24 grādus. Ceturtdien gaidāms lietus un gaisa temperatūra iespējama līdzīga kā trešdien.
Pašreizējās prognozes liecina, ka nedēļas izskaņā Latvijas teritorijai no rietumiem pietuvosies plašs ciklons, kas nesīs vairākas nokrišņu zonas un brāzmainu vēju.
Šīs nedēļas beigās laika apstākļus noteiks zema spiediena apgabals, būs lielākoties mākoņains laiks. Piektdien un sestdien vietām gaidāms lietus, bet svētdien Latvijas teritoriju no ziemeļaustrumiem šķērsos nokrišņu zona, daudzviet līs, kā arī lokāli iespējams pērkona negaiss. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu puses vējš, naktīs vietām gaidāma migla.
Gaiss naktīs atdzisīs līdz +7, +12 grādiem, tikai dažviet, saglabājoties biezākai mākoņu segai, gaiss būs siltāks – līdz +12,+17 grādiem, bet dienās tas iesils līdz +15,+20 grādiem.
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,2 grādi pēc Celsija skalas, kas bija par 1,2 grādiem mazāk par iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem, tādējādi aizvadītais mēnesis ir kļuvis par otru aukstāko jūliju 21.gadsimtā, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Iepriekšējais aukstākais 21.gadsimta jūlijs bija 2017.gadā ar vidējo gaisa temperatūru +16 grādi.
Mēneša minimālā gaisa temperatūra – tikai plus 3,8 grādi – tika novērota 13.jūlijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +32,1 grādu un 28.jūlijā tika fiksēta Ventspilī.
Kopumā jūlijā tika pārspēti divi dekādes un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika pārspēti četri diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 87,3 mm, kas bija par 15% vairāk par iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem – 75,7 mm. Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 133,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā, kur nolija vien 34,9 mm.
Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 18 diennaktis, bet vismazāk Rucavā – tikai astoņas.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% – no 72% Rīgā līdz 81% Ainažos un Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas ar ātrumu 23,2 metri sekundē tika novērotas 5.jūlijā Ventspilī.
Latvijā savvaļas putniem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa, aģentūrai LETA pavēstīja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD informēja, ka dienests ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem. Šis ir pirmais putnu gripas gadījums Latvijā.
Dienestā skaidroja, ka, ņemot vērā konstatēto, kā arī pieaugošos putnu gripas draudus mājputnu novietnēm, Zemkopības ministrija (ZM), balstoties uz PVD sniegto informāciju, plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem.
PVD aicina mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši – ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.
Mājputnu īpašniekiem nekavējoties jāziņo PVD, ja putniem novēro slimības pazīmes – būtiski samazinās barības un ūdens uzņemšana, samazinās dējība vai novērojama putnu mirstība.
Dienestā skaidroja, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Tā izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
PVD aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.
Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. Savukārt pēdējos četros mēnešos augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi konstatēti gan savvaļas putniem, gan mājputnu novietnēs Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Horvātijā, Polijā, Beļģijā, Īrijā, Ukrainā un Ungārijā, bet Itālijā, Slovēnijā, Spānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Slovākijā tikai savvaļas putniem.
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto noziegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies, un šāda tendence turpinās jau kopš 2014.gada, liecina prokuratūras sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Apkopojot informāciju par valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, redzams, ka, sākot ar 2014.gadu, valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies. Turklāt pagājušajā gadā, salīdzinot ar citu gadu statistiku, samazinājums ir ievērojamāks, proti, 2018.gadā reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, bet 2019.gadā – 39 906. Tas nozīmē, ka noziegumu skaits, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājies par 3354 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 7,8%.
Vienlaikus prokuratūra norāda, ka pagājušajā gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopš 2011.gada ir vēsturiski mazākais.
Analizējot 2019.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu Latvijas reģionos, redzams, ka salīdzinājumā ar 2018.gadu nav vienotas tendences visos reģionos, proti, ir reģioni, kur to skaita samazinājums ir lielāks, un ir reģioni, kur to skaita samazinājums ir mazāks, izņemot Kurzemes reģionu, kur reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir minimāli pieaudzis.
Piemēram, Vidzemes reģionā 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita samazinājums ir ļoti minimāls, kamēr Latgales reģionā samazinājums ir par 464 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 8,1%, bet Pierīgas reģionā – par 448 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 7,1%.
Arī republikas nozīmes pilsētās reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits atšķiras. Lielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums ir Jēkabpilī, proti, par 219 noziedzīgajiem nodarījumiem no 786 kopumā reģistrētajiem, bet lielākais samazinājums – Rīgā.
Analizējot apkopoto informāciju, redzams, ka 2019.gadā kopumā, ja to salīdzina ar 2018.gadu, republikas nozīmes pilsētās samazinājies reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits par 2517 jeb 9,4%.
2019.gadā reģistrēto sevišķi smagu noziegumu skaits salīdzinājumā ar 2018.gadu ir nedaudz samazinājies, proti, par 34 noziegumiem jeb 1,8%, bet smagu noziegumu skaits salīdzinājumā ar 2018.gadu ir samazinājies ievērojamāk, proti, par 1453 noziegumiem jeb 12,6%.
Pagājušajā gadā par 6% samazinājies arī reģistrēto mazāk smagu noziegumu skaits, kamēr kriminālpārkāpumu skaits par 10,3% pieaudzis.
Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Dzimušo skaits kopš 2016.gada turpina samazināties. 2017.gadā piedzima 20 800 bērnu, kas ir par 1100 mazāk nekā 2016.gadā. 2018.gada provizoriskie dati rāda, ka dzimušo skaits vairs nesasniegs 20 000 un varētu būt par 1200 mazāks nekā gadu iepriekš.
Šogad pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir 4330, kas ir par gandrīz 300 mazuļiem mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Mirušo skaits pēdējos divos gados ir samērā nemainīgs – 28 800. Šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 7739 mirušie, kas ir par 265 mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.
Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs. Šī gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3469 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2018.gadā – par 3392).
2019.gada 1.aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1,916 miljoni.
Epidemiologiem negūstot informāciju par piecu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, speciālisti atzinuši, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē uzsvēra, ka šī diena ir nozīmīga ar to, ka pirmo reizi konstatēti pacienti, kuriem nav skaidra epidemioloģiskā saite ar kādu konkrētu saslimšanas gadījumu vai ceļojumiem uz ārzemēm.
Saslimšanas gaita līdz šim nav izsekojama pieciem cilvēkiem, skaidroja SPKC pārstāvis. Šie cilvēki dzīvo Rīgā, tomēr tos nevieno, piemēram, kāda profesionāla darbība. Minēto pacientu vidū ir gan studenti, gan pensionāri, un lielākoties šie cilvēki analīzes veikuši par saviem līdzekļiem.
Perevoščikovs arī pastāstīja, ka daži ar Covid-19 inficēti cilvēki nav norādījuši uz to, ka bijuši ārzemēs vai viņiem bijis kontakts ar kādu jau ar Covid-19 inficējušos vai ārzemēs bijušu cilvēku.
“Ir pierādījumi, ka koronavīrusa transmisija notiek Latvijā. Šī informācija jāuzņem nopietni. Inficēties var arī sabiedrībā,” akcentēja SPKC speciālists.
Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi padomāt pašiem par to, ka vajadzētu mainīt savus ieradumus, sadzīvot ar epidēmiju, lai maksimāli pasargātu sevi un apkārt esošos cilvēkus – it sevišķi cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un seniorus.
Turpmākā situācijas attīstība atkarīga ne tikai no pieņemtajiem lēmumiem, bet arī katra cilvēka rīcības ikdienā – galvenais ir sociāli distancēties, pauda Perevoščikovs, uzsverot, ka ar Covid-19 cilvēki var inficēties kā mikroautobusos un veikalos, tā arī citās publiskās vietās.
“Mums nevajadzētu iet tur, kur ir cilvēki, jāievēro vismaz divu metru distance. Mums vajadzētu domāt arī par infekcijas izplatīšanos kontakta ceļā ar rokām. Mazgāt rokas ir izšķiroši, nekādā gadījumā nedrīkst skarties sejai ar netīrām rokām,” ieteica speciālists.
Tāpat Perevoščikovs pastāstīja, ka slimnīcās patlaban atrodas 12 ar Covid-19 saslimuši cilvēki. Neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.
Perevoščikovs skaidroja, ka ar katru pacientu, kuram ir Covid-19 slimība, epidemiologs ļoti rūpīgi runā, pat vairākkārt, ja tas nepieciešams, lai noskaidrotu visu nepieciešamo informāciju par slimības inkubācijas periodu. Pieci pacienti, kuru inficēšanās ceļš nav skaidrs, pastāstīja speciālistiem, ko viņi darīja pēdējo 14 dienu laikā, kur brauca, kur bija, mēģinot tomēr identificēt iespējamos riska faktorus. Taču tas nedeva rezultātu.
Otrais darbības virziens bija identificēt visas personas, ko saslimušais būtu varējis inficēt, skaidroja Pereviščikovs. Tāpēc epidemiologi apzinājuši informāciju par katras personas ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un citiem cilvēkiem, lai noteiktu kontaktpersonas. Visas apzinātās kontaktpersonas ir noteiktas un informētas. Tiks turpināts mēģināums izsekot infekcijas avotus, neizslēdzot iespēju kaut ko vēl atklāt, teica speciālists.
Perevoščikovs pastāstīja, ka Igaunijā un Lietuvā par šādu situāciju, proti, vīrusa lokālo transmisiju – paziņoja pirms nedēļas, iezīmējot epidēmijas otro posmu. Savukārt trešais posms nozīmētu vietējās inficēšanās gadījumu prevalēšanu inficēto cilvēku vidū.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis uzsver, ka Latvija jau ir ieviesusi pasākumus, kurus jāievieš, ja parādās gadījumi ar neskaidru izcelsmi. “Pacientu skaits pieaug vienmērīgi, kas liecina, ka pagaidām pasākumi iedarbojas. Stratēģijai nav jāmainās. Testēšana un izmeklēšana kombinācijā ar pamatīgu distancēšanos,” sociālajā tīklā “Twitter” skaidro speciālists.
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 24 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimis 221 cilvēks, liecina SPKC apkopotā informācija.
Kā ziņots, iepriekšējā diennaktī veikts 1151 izmeklējums personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 7957 Covid-19 testi.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
“Ineses Galantes fonds” un “Rietumu Bankas labdarības fonds” paziņo par VII ikgadējā konkursa “Ineses Galantes talanti” atklāšanu un pieteikumu pieņemšanas uzsākšanu. Video pieteikumi un anketas jāiesniedz konkursa oficiālajā vietnē www.inesesgalantestalanti.lv līdz 8.martam. Piedalīties prestižajā konkursā aicināti Latvijas vokālisti un mūziķi, kas spēlē taustiņinstrumentus, stīgu, pūšaminstrumentus vai sitaminstrumentus. Pieteikumus var iesniegt arī iepriekšējo gadu konkursu laureāti un dalībnieki. Piedalīšanās ir bez maksas.
“Ineses Galantes talanti” – tā ir plaša ilgtermiņa programma jaunu un talantīgu klasiskās mūzikas izpildītāju atbalstam. Šajā kultūras un sociālajā projektā “Ineses Galantes fonds” ar “Rietumu Bankas labdarības fonda” atbalstu konkursa kārtībā meklē, attīsta un virza jaunos izpildītājus, aizdedzot jaunas zvaigznes pie mūzikas debesjuma. Pateicoties konkursa patroneses – operas dīvas Ineses Galantes – personiskai iesaistei talantu un jauno izpildītāju attīstībā, daudzi laureāti ar panākumiem iekaro klausītāju sirdis visā pasaulē.
Konkursa laureāti tradicionāli saņem ielūgumu piedalīties visos muzikālajos pasākumos, kurus organizē Ineses Galantes fonds, kā arī citos prestižos notikumos. Tā 31.janvārī Rīgas pilī notiekošajā svinīgajā pieņemšanā par godu ikgadējās akcijas “Meklējam sirdsmāsiņu” finālam uzstāsies konkursa “Ineses Galantes talanti” iepriekšējo gadu uzvarētāji: Arnita Lipska (saksofons), Artūrs Žurbins (klavieres) un Sonja Misiņa (marimba).
“Atbalstot šo konkursu, ik gadu pārliecināmies par to, cik daudz mūsu valstī ir apdāvinātu cilvēku, bērnu un jauniešu, kurisper savus pirmos soļus uz lielās skatuves. Šajā brīdī ir ļoti būtiski atbalstīt viņus, dot iespēju izpausties, attīstīt talantu, kas ļautu nākotnē kļūt par augta līmeņa profesionāļiem. Tāpēc aicinu visus, kas sapņo par izaugsmi un karjeru mūzikas jomā, piedalīties šajā konkursā, iegūt pieredzi un virzīties tālāk! Īpašs prieks šogad man ir arī par to, ka iepriekšējā konkursa dalībnieki drīz uzstāsies mūsu organizētās akcijas “Meklējam sirdsmāsiņu” uzvarētāju apbalvošanas ceremonijā, kur tiks godinātas Bērnu slimnīcas labākās māsiņas. Tas noteikti sniegs īstu prieku visiem – gan klausītājiem, gan solistiem, gan mums kā atbalstītājiem!”, saka Inga Šīna, Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētaja.
Konkurss “Ineses Galantes talanti” notiks divās kārtās: pirmajā kārtā žūrija vērtēs dalībnieku video pieteikumus – šis formāts noteiks, kuri izpildītāji iekļūs finālā un cīnīsies par konkursa balvām. Konkursa finālisti tiks paziņoti 25.martā. No 1.aprīļa projekta oficiālajā vietnē sāksies publikas balsojums, kas noteikt uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija”. Konkursa otrais, noslēguma posms un laureātu apbalvošana notiks maijā. Precīzs datums un norises vieta tiks paziņota vēlāk.
Konkursa “Ineses Galantes talanti 2020” žūrijā darbosies pieredzējuši pedagogi un profesionāli mūziķi: konkursa patronese, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, operdziedātāja Inese Galante; pianists, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesors Toms Ostrovskis; kontrtenors Sergejs Jēgers; mūzikas pedagoģe un politiķe Dagnija Staķe; komponists, diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesore Terēza Zīberte – Ījaba; Latvijas Nacionālās operas trombonu grupas koncertmeistars, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents Uldis Zilberts.
Konkursa uzvarētāji katrā kategorijā saņems naudas balvas: 200 eiro (1.vieta), 150 eiro (2.vieta) un 100 eiro (3.vieta), kā arī mācību stipendiju 500 eiro apmērā katram laureātam. Tāpat naudas balvu 100 eiro apmērā saņem 1. un 2.vietas ieguvēju pedagogi.
Šīs nedēļas pēdējā darbdienā Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +29 grādiem, un stiprs karstums saglabāsies arī turpmākās dienas, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Piektdiena būs lielākoties saulaina, vien dažkārt sauli aizsegs kāds mākonis. Laiks būs sauss, pūtīs lēns vējš, un gaisa temperatūra dienas vidū, saskaņā ar jaunākajām prognozēm, daudzviet paaugstināsies līdz +27…+29 grādiem.
Arī Rīgā dienā debesis būs lielākoties skaidras un lietus nav gaidāms. Pūtīs lēns vējš, un gaiss iesils līdz +26…+28 grādiem.
Patlaban tiek prognozēts, ka stiprs karstums saglabāsies līdz 16.augustam.
Šādos laika apstākļos atsevišķām iedzīvotāju grupām īpaši paaugstinās veselības traucējumu risks. Pret karstumu visjūtīgākie parasti ir vecāki cilvēki, mazi bērni un hroniski slimnieki.
Ikvienam ir jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši dienas vidū, kā arī pastiprināti jāuzņem šķidrums regulāri visas dienas garumā.
Pēdējā laikā dienas vidū arī bieži novērojama augsta saules ultravioletā starojuma intensitāte, kas var radīt ādas apdegumus un paaugstināt risku saslimt ar ādas vēzi.
Ikgadējā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti” organizatori paziņo, ka ir uzsākta pieteikumu pieņemšana prestižajās muzikālajās sacensībās. Pretendentiem priekšnesumu video un anketas jāiesniedz konkursa oficiālajā interneta vietnē www.inesesgalantestalanti.lv līdz 15.septembrim.Konkurss tradicionāli norisināsies četrās kategorijās: vokālā māksla, taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle. Piedalīšanās ir bez maksas.
Konkursa noteikumus var izlasīt vietnē www.inesesgalantestalanti.lv
Jauno talantu konkursu atbalsta ievērojami Latvijas un starptautiskie partneri un mecenāti. Tā, konkursa ilggadējais partneris ir Rietumu bankas dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds, kas katru gadu piešķir līdzekļus tā organizēšanai.
Kā atzīst Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Mēs ar prieku atbalstām šo talantu konkursu, kas sniedz jaunajiem mūziķiem iespēju sevi parādīt, atklāj tiem jaunas perspektīvas un stimulē viņu radošo izaugsmi. Ir brīnišķīgi, ka šī konkursa filosofija ir vērsta uz nākotni, taču ne mazāk brīnišķīgi, ka to vada izcila, visā pasaulē atzīta dziedātāja no Latvijas. Es no visas sirds vēlu konkursam veiksmi, bet visiem tā dalībniekiem – lielisku uzstāšanos un gūt ne tikai unikālu pieredzi, bet arī pozitīvas emocijas.”
Galerija
Jau trešo reizi konkursu atbalsta labdarības fonds VIVAT Future, kas sniedz tiešu atbalstu talantīgiem mūziķiem un izpildītājiem, kuriem ir ļoti nepieciešams finanšu atbalsts talanta attīstībai. Fonda VIVAT Futuredibinātās stipendijas pretendentu atlasē kā garanti piedalās konkursa organizatori – Ineses Galantes fonds un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāji. 2021.gada konkursa laureātiem fonds VIVAT Futurepiešķīra stipendijas 8200 eiro apjomā.
Zviedrijas labdarības fonds Anders Wall Foundation atkal vienam no konkursa finālistiem piešķirs unikālas tiesības pretendēt uz ikgadējo grantu, kas tiek piešķirts Zviedrijas jaunajiem vokālistiem.
Tāpat trīs finālisti saņems konkursa mūzas un dibinātājas, operas dīvas Ineses Galantes personisko balvu – naudas prēmiju un individuālu meistarklasi.
Līdztekus naudas balvām un stipendijām konkursa laureāti iegūst nenovērtējamu iespēju piedalīties svarīgos kultūras pasākumos, ko organizē Ineses Galantes fonds un tā partneri. Tā, jau pavisam drīz jaunie talanti uzstāsies vienā no vasaras visgrandiozākajiem muzikālajiem notikumiem – festivālā “THE BEST OF Summertime – aicina Inese Galante”, kas norisināsies Jūrmalā no 18. līdz 21. augustam. Četrus vakarus uz vienas skatuves ar pasaules līmeņa māksliniekiem uzstāsies iepriekšējo konkursu laureāti: dueta Igudesman & Joo muzikālajā komēdijšovā piedalīsies Matvejs Fokins (klavieres), Katrīna Anna Rando (čells) un Marta Aurēlija Rando (vijole). Kopā ar azartisko Shantel un viņa Bucovina Club Orkestar uzstāsies Pāvels Vasiļkovs(akordeons), koncertā Viva Mīlestība! piedalīsies jaunais baritons Daniils Kuzmins, spožais LNO solists, tenors Artjoms Safronovs, saksofonists Ignātijs Triškins, Aleksandrs Komka (klavieres), bet festivāla noslēguma pasākumā – muzikālajā šovā “Piaf! The Show” – jaunā talantīgā pianiste Melisa Takanbekova.
Aktuālo informāciju meklējiet konkursa oficiālajā lapā sociālajā tīklā Facebook: https://www.facebook.com/InesesGalantesTalanti/
Svētdien, 3.novembrī, Rīgā un kino pilsētiņā Cinevilla sāk filmēšanu vēsturiskai korejiešu muzikālai drāmai “Hero”.“Film Angels Studio” sadarbība ar galveno filmas producentu “JK Film Corp.” sākās jau šī gada jūlijā un kulmināciju sasniegs novembrī, kad piecu dienu garumā notiks filmēšana Vecrīgā un divas dienas kino pilsētiņā Cinevillā. Latvija izvēlēta kā vienīgā ārpus Korejas filmēšanas lokācija.
Filma stāsta par 20.gadsimta sākuma korejiešu pretošanās cīņām Japānas koloniālajiem spēkiem. Stāsta centrā korejiešu pretošanās kustības līderis, ģenerālleitnants An Jung-Geun, kurš pie Vladivostokas aizvada vairākkārtējas varonīgas cīņas pret japāņu spēkiem līdz cieš sakāvi. Filmas galveno varoni atveido pašlaik populārākais korejiešu muzikālais aktieris Jung Sung-Hwa, kurš vairākkārtīgi saņēmis labākā aktiera balvas Korejas un Starptautiskos filmu un mūzikas festivālos. Filmas režisors ir Yoon Je-Kyun, kurš pazīstams ar savu darbu pie tādām korejiešu filmām kā “Tidal Wave” un “Ode to My Father”.
“Mūsu izvēle par labu Rīgai bija, jo uzskatām, ka tā ir viena no visrūpīgāk saglabātajām vēsturiskajām pilsētām pasaulē,” lakonisks ir filmas režisors Yoon Je-Kyun par to, kādēļ tieši Latvija izvēlēta par vienīgo ārpus Korejas filmēšanas vietu.
“Esam gandarīti ikreiz, kad varam piedalīties kādā starptautiskā projektā. Šoreiz īpašs prieks, jo paplašinām mūsu darbību ar Āzijas kompānijām. Projektam “Hero” Latvijā tiks filmētas tā saucamās “action” ainas – pakaļdzīšanās, izsekošanas, cīņas. Filmēšanas komandu līdzīgās daļās veido korejiešu un latviešu kino profesionāļi – kopā vairāk nekā 100 cilvēku filmēšanas grupā vien, un papildus vēl vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki,” tā “Film Angels Studio” vadītājs Ivo Ceplevičs.
Laikā no 3.-9.novembrim plānota filmēšana Vecrīgā, kad iespējami gājēju un satiksmes ierobežojumi, un paaugstināts skaņas un gaismas līmenis. Filmas veidotāji iepriekš atvainojas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem par radītajām neērtībām.
Latvijas dalību Korejas mākslas filmas tapšanā finansiāli atbalsta Nacionālais kinocentrs un Rīgas filmu fonds. “Film Angels Studio” izsaka pateicību par sadarbību un atbalstu Rīgas Domei, Rīgas Domes Satiksmes departamentam, Rīgas pašvaldības policijai, viesnīcai Radisson Blu Latvija, VNĪ, Melngalvju namam un Alksnāju ielas 6 iedzīvotājiem.
“Film Angels Studio”ir viena no pieredzējušākajām filmu kompānijām Latvijā kopprojektu realizēšanā ar ārvalstu producentiem. “Film Angels Studio” vairākkārtīgi sadarbojusies ar partneriem no Āzijas, īstenojot divus kopprojektus ar Japānas nacionālo televīziju NHK, Džekija Čana komandu no Honkongas, kā arī kinoprojektus ar Korejas un Indijas kompānijām. Tāpat īstenoti sadarbības projekti ar vācu, franču, slovāku, lietuviešu, igauņu un citu valstu kompānijām, savukārt, pagājušā gadā gada skatītākās filmas titulu ieguva “Film Angels” veidotā spēlfilma “Homo Novus” (režisore Anna Viduleja).
Pazeminoties gaisa temperatūrai, 28.septembrī Latvijā sācies meteoroloģiskais rudens, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvā informācija.
Meteoroloģiskais rudens sākas, ja piecas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra saglabājas zem +15 grādiem, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām.
Piektdien, 27.septembrī, vidējā gaisa temperatūra Latvijā vēl bija nepilni +16 grādi, bet sestdien tā noslīdēja zem +14 grādiem, un laika prognozes liecina, ka tuvākās diennaktis būs vēsākas – vidējā gaisa temperatūra gaidāma zem +10 grādiem.
Vidējais datums, kurā Latvijā sākas meteoroloģiskais rudens pašreizējās normas periodā jeb 1991.-2020.gadā, ir 31.augusts. Pērn tas iestājās tikai 4.oktobrī, par 17 dienām pārspējot vēlākā rudens sākuma rekordu.
Meteoroloģiskā vasara šogad Latvijā sākās 16.maijā, līdz ar to tās garums sasniedza 135 dienas. Tas ir atkārtots garākās vasaras rekords. Tikpat gara meteoroloģiskā vasara Latvijā bija 2004.gadā.
Četrās novērojumu stacijās Vidzemē – Madonā, Priekuļos, Rūjienā un Zosēnos – meteoroloģiskais rudens šogad iestājās 19.septembrī, pārējā Latvijā līdz 27.septembrim turpinājās meteoroloģiskā vasara.
Rīgā meteoroloģiskā vasara sākās 15.maijā un noslēdzās 27.septembrī, tās garums sasniedza 136 dienas. Pērn galvaspilsētā tika pārspēts garākās meteoroloģiskās vasaras rekords – tā sākās 11.maijā un beidzās tikai 3.oktobrī, meteoroloģiskās vasaras garums sasniedza 146 dienas.
Naktī uz pirmdienu un otrdienu daudzviet Latvijā gaidāma salna, gaisa temperatūra vietām pazemināsies līdz -2 grādiem, brīdina LVĢMC. Iepriekš tik zema gaisa temperatūra valstī bija šā gada 12.maijā.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir reģistrēti astoņi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, tādējādi kopumā līdz šim valstī konstatēti 812 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.
Arī aizvadītajā diennaktī, neskatoties uz brīvdienām, izdevies nodrošināt augstu testu intensitāti – pēdējā diennaktī veikti 1874 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veiktas 47 617 pārbaudes uz saslimšanu ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens jauns Covid-19 pacients. Kopumā patlaban stacionārā ārstējas 39 ar jauno koronavīrusu sasirguši cilvēki, no kuriem 33 pacienti ir ar vidēji smagu, bet seši pacienti – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem tikuši izrakstīti 80 Covid-19 pacienti, tostarp viens – vakar.
Dati par mirušajiem Covid-19 pacientiem un cilvēkiem, kuri no šīs slimības izveseļojušies, pēdējās diennakts laikā nav mainījušies: kopumā līdz šim Latvijā miruši 12 Covid-19 pacienti, bet no slimības atveseļojušies 267 cilvēki jeb aptuveni trešdaļa fiksēto inficēto.
Kā ziņots, kopš Lieldienām ik dienu ir samazinājies Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas izdarīti, balstoties uz SPKC datiem.
Vislielākais atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu – 4,82% – fiksēts 11.martā. Līdz minētajam datumam valstī bija veikti 332 Covid-19 testi un atklāti 16 slimības gadījumi.
Pēc tam līdz 15.martam kopējais Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu samazinājās, tad atkal palielinājās un turpināja “lēkāt”.
Laikā no 27.marta līdz 31.martam šis īpatsvars pieauga no 2,39% līdz 2,82%, bet no 1.aprīļa tas ik dienu samazinājās, izņemot 11.aprīli, kad minētais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, palielinājās par 0,04 procentpunktiem.
Pēc tam, no 12.aprīļa, Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu ik dienu ir samazinājies vidēji par 0,04 procentpunktiem.
Otrdien Latvijā konstatēti 10 610 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 23 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā bija fiksēts 29.janvārī, kad inficēšanos konstatēja 9626 cilvēkiem.
No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4221 nebija vakcinēts vai vakcinācijas kursu pabeidzis, savukārt 6389 bija vakcinēti. Kopumā pirmdien laboratoriski veikti 27 869 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 38,1% bijuši pozitīvi.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 4898 līdz 5190 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Vakar saņemti ziņojumi par 23 mirušajiem. No tiem divi cilvēki bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, trīs – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, seši – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, pieci – vecumā no 80 līdz 89 gadiem, četri – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. 20 no viņiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs – vakcinēti.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4911 ar Covid-19 inficēti cilvēki.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 412 402 cilvēkiem.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 98 260 cilvēki, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Savukārt Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits pēdējās diennakts laikā ir pieaudzis no 886 līdz 919, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.
No visiem patlaban stacionētajiem 846 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 73 – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā aizvadītajā diennaktī stacionēti 153 Covid-19 pacienti, bet no slimnīcām tika izrakstīti 107.
Atbilstoši NVD sniegtajiem datiem, no visiem slimnīcās esošajiem pacientiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar Covid-19, konkrētā slimība kā pamatdiagnoze ir 507 sasirgušajiem jeb 55,17% no kopējā skaita.
Līdz ar strauji tuvojošos gadalaiku miju, Latvijā ražoto apģērbu zīmols Vaide prezentē savu jaunāko pavasara / vasaras kolekciju. Šajā sezonā Vaide apģērbu līniju pielāgojusi mainīgajam Ziemeļeiropas klimatam, attiecīgi paplašinot starpsezonas kolekcijas klāstu un akcentu liekot uz pavasara mēteļu daudzveidību un to krāsu un izmēru izvēli. Mēteļi ir viegli, gaisīgi un, atšķirībā no žaketes, padara tērpa nēsātājas koptēlu romantiskāku, kā arī viegli pielāgojami vakartērpam vai kokteiļkleitai.
Kolekcijā plaši pārstāvēts šīs sezonas hits – milzīgi ziedi kā magones, neļķes un rozes, un šopavasar bez šī trenda nekādi neiztikt! Lai nepārdozētu šo košo tendenci, kolekcijā iekļauti vairāki vienkrāsaini, ar ziedu apdrukām kombinējami apģērbi. Bēši, balti melni, tumši zili un citi vienkrāsainie toņi būs visdrošākā izvēle šo drosmīgo apģērbu valkāšanā. Lielisku kopskatu radīs arī ziedu rakstu apvienošana ar tā krāsu prettoni – piemēram, zilu ziedu printu kombinēšana ar vienkrāsainu oranžu, rozā ar brūnu, dzeltens ar zaļu, utmldz. , tādējādi radot saskanīgu kontrastu. Vēl viens ieteikums, kombinējot ziedu printus ar vienas krāsas apģērbu, ir izmantot radniecīgos toņus, piemēram, zaļas un gaiši zilas krāsas izskatīsies lieliski ar dzeltenu vai zilu apģērbu.
Jaunajā kolekcijā atradīsiet arī apģērbus, kas darināti no vieglas viskozes šobrīd aktuālajās lavandas un ziloņkrāsas nokrāsās. Smalki, trauslu ziedu raksti izkaisīti uz auduma,gaisīgi silueti un vieglums – tā būs vislabākā kombinācija un izvēle karstajās vasaras dienās. Kolekcijā plaši pārstāvētas arī tropu rakstu apdrukas, kas pieejamas maigās un romantiskās pasteļtoņu gammas, lavandas, ziloņkaula un piparmētras krāsās, līdz ar to vieglums un vienkāršība apvienojumā ar blāviem zīmējumiem un rakstiem radīs elegantu noskaņu. Šiem brīnišķīgajiem tērpiem ir obligāti jābūt ikvienas modernas dāmas garderobē šosezon!
Arī svītru raksts, kas ir ļoti pieprasīts klientu vidū, kopā ar ziedu apdrukām un tropisko printu elementiem šajā sezonā turpina jau pagājušogad iesākto uzvaras gājienu, savukārt maigajai pasteļtoņu gammai pievienojušās intensīvas krāsas – vēsi dzeltens, sulīgi zili un sapņainas lavandas krāsa. Kolekcija pielāgota tā, lai tērpu valkātājas var viegli transformēt brīvdienu noskaņojumu ikdienas skrējienā un rutīnā birojā.
Vaide jau 23 gadus strādā pie savu kolekciju pilnveidošanas., modelētāju, stilistu un konstruktoru nepārtrauktais radošais process ir virzīts uz laikmetīgo modes tendenču iemiesošanu kolekcijās. Kompānija „Vaide” ir visu savu kolekciju izstrādātājs un ražotājs vienā personā, abas kompānijai „Vaide” piederošās fabrikas, kurās tiek šūta visa šī zīmola produkcija, atrodas Latvijas pilsētās – Rīgā un Jelgavā, kuras vēsturiski šīs pilsētas ir Baltijas šūšanas rūpniecības galvaspilsētas. Vaides apģērbi ir ērti un skaisti un lieliski piemēroti birojam. Vaide kolekciju klāstā pieejami grezni vakartērpi, komfortabls apģērbs mājai, miegam un aktīvai atpūtai. Sekojot pasaules tendencēm un klientu pieprasījumam, Vaide kolekcijas pieejamas arī interneta veikalā www.vaideshop.lv.
Rīgā Vaide veikali atrodas TC Origo 2. stāvā (Stacijas laukumā 2), TP Alfa 2.stāvā (Brīvības ielā 372), Galerija Centrs (Audēju iela 16) un Kr. Barona ielā 37 (ieeja no Ģertrūdes ielas).
Vairāk informācijas par kompāniju un kolekcijām meklējiet mājaslapā www.vaide.lv
Latvijā ražoto apģērbu zīmols „Vaide”, kas jau 23 gadus iepriecina savus klientus ar pārdomātu dizainu un komforta apvienojumu, sezonu mijā aicina iepazīties ar jauno rudens ziemas kolekciju. Šoreiz kolekcija atspoguļo mūsdienu pilsētnieces stilu – šīs kolekcijas valkātāja ir sievišķīga, dinamiska, apņēmīga un pārliecināta par sevi. “Vaide” šosezon aicina akcentēt savu individualitāti, izvēloties stilīgu, spilgtu auduma apdruku vai atturīgu maigu toņu krāsu paleti, kas pārliecinoši turpina ieņemt savu vietu modes tendenču vidū.
Inese Lode, uzņēmuma “Vaide” pārdošanas departamenta vadītāja, 2016. gada rudens – ziemas kolekcijā izceļ vienkrāsaino audumu pārsvaru, kas ļauj veidot ļoti lakonisku, pat brīžiem ieturētu kolekciju. “Šāda pieeja atvieglo dažādu apģērbu kombinēšanu savā starpā, kas ir ļoti praktiski un tajā pašā laikā neietekmē sievietes iespējas izskatīties aktuāli un eleganti.” Stāsta Inese. “Savukārt papildus elementi kā aksesuāri, ļauj pārveidot apģērbu no ikdienišķa līdz pat svinīgam pasākumam atbilstošu.”
Kolekcijā plaši pārstāvēti šosezon aktuālie toņi kā gaisīgi zils, siltais tumši pelēkais, haizivs ādas blāvi zilpelēks u.c. toņi, kas ļoti atbilst kopējam rudens un ziemas noskaņām. Ļoti plaši pielietota apģērbu apstrāde ar eko-ādu, trikotāžas izstrādājumiem piešķirot dinamisku eleganci, kas savukārt ir saistoši gados jaunākajām klientēm. Turklāt arī šīs sezonas kolekcijā ir ļoti plašs piedāvājums ar mēteļiem bez piedurknēm un vestēm, kas patlaban ir izteikti aktuāla un iecienīta modes tendence, turklāt piemērota Latvijas laika apstākļiem.
Turpinot veiksmīgi iesākto plus size jeb lielizmēra modeļu iekļaušanu kolekcijās, arī rudens – ziemas apģērbu līnijā iespējams kombinēt apģērbus līdz pat 52.izmēram. Šī šobrīd pasaulē aktuālā tendence “Vaide” tika adresēta jau pavasara – vasaras kolekcijās, un ir īpaši iecienīta Latvijas pircēju vidū.
Zīmolam “Vaide” ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā, kas apliecina, to ka pircēji labprāt izvēlas Latvijā ražotu apģērbu. Šo 23 gadu pastāvēšanas laikā uzņēmums „Vaide” strādājis pie savu kolekciju pilnveidošanas, un modelētāju, stilistu un konstruktoru nepārtrauktais radošais process ir virzīts uz laikmetīgo modes tendenču iemiesošanu kolekcijās. Kompānija „Vaide” ir visu savu kolekciju izstrādātājs un ražotājs vienā personā, abas kompānijai „Vaide” piederošās fabrikas, kurās tiek šūta visa šī zīmola produkcija, atrodas Latvijas pilsētās – Rīgā un Jelgavā, kuras vēsturiski ir Baltijas šūšanas rūpniecības galvaspilsētas. Vaides apģērbi ir ērti un skaisti, lieliski piemēroti birojam. Vaide kolekciju klāstā pieejami grezni vakartērpi, komfortabls apģērbs mājai, miegam un aktīvai atpūtai.
Sekojot pasaules tendencēm un klientu pieprasījumam, Vaide kolekcijas pieejamas arī interneta veikalā www.Vaideshop.lv.
Rīgā Vaide veikali atrodas TC Origo 2. stāvā (Stacijas laukumā 2), TP Alfa 2.stāvā (Brīvības ielā 372), Galerija Centrs (Audēju iela 16) un Kr. Barona ielā 37 (ieeja no Ģertrūdes ielas).
Cēsīs bāzētā uzņēmuma SIA „Shaman Inventions” radītais bērnu līdzsvara divritenis leg&go atzīts par gada inovatīvāko un modernāko pilsētvides velosipēdu vadošajā velo industrijas konkursā Design & Innovation Award 2019. Leg&go atzinīgi novērtējusi starptautiska žūrija un savā kategorijā tas izcēlies ar savu augsto kvalitāti, unikālo funkcionalitāti un ilgtspējīgo dizainu.
Leg&go ir Latvijā radīts koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos, tādējādi nodrošinot gan ilgtspējību, unikālu dizainu, gan kvalitāti, kas ir īpaši svarīgi bērnu vecākiem. Daudzfunkcionālais līdzsvara ritenis par labāko tika atzīts kategorijā Pilsētvides Velosipēdi. Žūrijas komandas sastāvā bija starptautiski žurnālisti, nozares eksperti un profesionāli testa braucēji, kas izmēģināja velosipēdu reālās dzīves situācijās un sniedza savu vērtējumu.
Galerija
Konkursa Design & Innovation Award 2019 žūrija: “Tas ir moderns, ilgtspējīgs, taču reizē vienkāršs un viegli pielāgojams braucamrīks – viennozīmīgi viens no inovatīvākajiem aizvadītā gada produktiem. Leg&go ir katra velo entuziasta sapnis – astoņi velosipēdi vienā, kas aug kopā ar tevi! Modulārais leg&go koncepts pilnībā izprot bērnu un to vecāku vajadzības, piedāvājot attīstošu produktu bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz sešiem gadiem. Izmantojot piedāvātās papildu detaļas, augstas kvalitātes koka konstrukcija var tikt pielāgota atbilstoši vecumam, izmēram un vajadzībai. Tādējādi braucamrīks aug kopā ar bērnu un nav nepieciešamības iegādāties vairākus atsevišķus velosipēdus. Jāizceļ arī leg&go pārdomātais dizains, kas pasargā bērna muguru no traumām.”
Egons Garklāvs, Leg&go vadošais dizainers un radītājs: “Runā, ka jaunu riteni izgudrot nav iespējams, taču mēs esam pārliecināti, ka to vienmēr ir iespējams uzlabot tā, lai tas atbilstu nepārtraukti mainīgām bērnu un vecāku vajadzībām. Mēs esam pagodināti saņemt prestižo balvu. Tas gan apstiprina to, ka darbojamies pareizā virzienā, gan kārtējo reizi atgādina, ka inovācijām un attīstībai nav robežu.”
Leg&go ir pasaulē pirmais koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos. Tā radītājs ir Egons Garklāvs – vizionārs un inženieris ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi. Leg&go ir iespējams ātri un viegli pārveidot no līdzsvara velosipēda uz trīsriteni, pedāļu velosipēdu, šūpuļzilonīti vai sniega skūteri, tādējādi nodrošinot bērna vajadzībām piemērotu braucamrīku vairāk nekā piecu gadu garumā (no sešiem mēnešiem līdz sešiem gadiem).
Leg&go ir ilgtspējīga un videi draudzīga izvēle augošam bērnam, jo, laikam ejot, vecākiem nav nepieciešams iegādāties bērna augumam atbilstošus divus vai trīs velosipēdus. Tas veidots no bērza saplākšņa detaļām, kas ir bērna veselībai nekaitīgs materiāls, kā arī pilnībā atjaunojams dabas resurss. Pārdomāti veidotais koka rāmja dizains nodrošina nepieciešamo amortizāciju, lai saudzētu bērna muguru, braucot pa nelīdzeniem ceļiem, kā arī mazina triecienu kritiena gadījumā.
Konkurss“Design & Innovation Award” pirmo reizi tika organizēts 2013. gadā un kopš tā laika, ir kļuvis par velo industrijas augstāko apbalvojumu. Tas ir vienīgais konkurss, kurā starptautiska ekspertu komanda pieredzējuši braucēju, dizaineru un inženieru sastāvā apspriež, testē un novērtē jaunākos nozares produktus. Design & Innovation Award ne tikai sniedz ieskatu jaunākajās nozares inovācijās, bet arī piedāvā patērētājiem skaidru, objektīvu vērtējumu par aktuālākajiem nozares produktiem un tendencēm.
Šonedēļ sevi pieteicis jauns Latvijas ekozīmolu mammas Lottes Tisenkopfas-Iltneres izlolots dabīgās kosmētikas zīmols MOSSA. Produkti ir izstrādāti balstoties uz unikālām, dabīgām un ECOCERT sertificētām Ziemeļu ogu vitamīnu formulām, pie kurām strādājuši Latvijas zinātnieki, pētot Skandināvijas ogu pielietojumu efektīvas kosmētikas ražošanā un ādas kopšanas nozarē.
Produktu sastāvā esošās ogas ir vienas no bagātākajiem vitamīnu un aktīvo vielu avotiem dabā. Āda viegli atpazīst dabiskos vitamīnus un spēj tos labāk un efektīvāk izmantot sevis atjaunošanas funkcijām, tādejādi pozitīva iedarbība tiek sasniegta gan uz agrīnām, gan arī dziļām novecošanās pazīmēm. MOSSA piedāvā sejas ādas attīrīšanas un tonizēšanas produktus, kas ir piemēroti visiem ādas tipiem. Sejas ādas mitrinātāji un specifiskie produkti ir iedalīti divās grupās, izstrādājot tos atbilstoši lietotāju vecumam un sejas ādas īpatnībām:
YOUTH DEFENCE – 4 MITRINOŠO PRODUKTU LĪNIJA ir balstīta uz 3 dažādu Ziemeļu ogu vitamīniem.
AGE EXCELLENCE – 4 PRETNOVECOŠANĀS PRODUKTI ir balstīti uz Pro-Retinola-A un mežrozītes ekstraktu. Tā ir īpaša pieeja nobriedušas ādas kopšanai.
“Kā efektivitātes garantu jauno produktu formulās mēs esam izmatojuši Ziemeļu reģionā sastopamās ogas un augļus, kas, atšķirībā no Dienvidu reģionā augošiem augļiem ir ļoti sīksti un satur daudz aktīvo vielu, vitamīnu un antioksidantu. Jo tālāk Ziemeļu reģionā, kur ir salīdzinoši ilgs tumsas un vēsuma periods, jo izteiktākas ir šīs ogu īpašības un izdzīvošanas spējas, kas ir adaptējušās gadu tūkstošu laikā. Ziemeļu ogas visā pasaulē ir atzītas kā vienas no vērtīgākajiem uztura produktiem. Tā piemēram, apelsīns satur četras reizes mazāk C vitamīna kā izmēros daudz mazākā lācene, savukārt kazene Amerikā ir atzīta par vērtīgāko no 1000 dažādiem antioksidantus saturošiem produktiem,” komentē zīmola radītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
Latvijā radītā galda spēle “Oligarhi” ir aizraujošs un nervus kutinošs veids kā pavadīt laiku 5 līdz 10 cilvēku kompānijā, neieslīgstot stundām ilgā spēlē. Spēles veidotājam Kristapam Kovaļevskim ideja par spēli radās jau 2015. gada beigās, taču izstrādes laiks kopā aizņēma gandrīz 3 gadus, līdz spēle bija nostrādāta un iztestēta. Spēle izveidota ieguldot vairāk kā 10 000 eiro. Kristaps uzsver, ka izmaksas bija iespējams samazināt, ražojot spēli, piemēram, Ķīnā, taču šai gadījumā svarīgi bija spēli no sākuma līdz galam ražot tikai Latvijā.
Jau vairākus gadus pirms spēles radīšanas tās veidotājam ienāca prātā, ka “Oligarhi” varētu būt lielisks galda spēles nosaukums. Toreiz ideja par pašu spēli vēl nemaz nebija. Pati ideja radās, spēlējot plaši zināmo galda spēli “Mafija”, gribot izmainīt divus mīnusus – vadītājs nevar piedalīties spēlē un nogalinātajiem spēlētājiem ir jāsēž malā un jāskatās. Noņemot traucējošos faktorus nācās izdomāt spēli no jauna. Rezultātā no “Mafijas” atstājot tikai komandas iepazīšanās veidu – visi spēlētāji aizver acis – tie, kuri ir oligarhi, acis atver un saskatās. Visu atlikušo spēles laiku sliktie zina, kuri ir viņu komandā, bet labie to var tikai minēt.
Spēles izveidošanas process bijis ilgs un pārdomāts, noslīpējot katru detaļu – tā, piemēram, spēles testēšanā bijuši iesaistīti aptuveni 150 spēlētāji. Spēles veidotājam bija svarīgi, lai to varētu spēlēt jebkurā kompānijā Latvijā, tādēļ spēle tika izdota arī krieviski un angliski. Savukārt vizuālā noformējuma ideja ir Kristapa, taču to realizēt palīdzēja grafiskais dizaineris Ģirts Libeks.
Šī nav pirmā galda spēle, ko Kristaps izdevis savā uzņēmumā “Upstreak”. Viņš palīdz citiem uzņēmumiem realizēt viņu dāvanu un reklāmas idejas galda spēles formātā, taču regulāri saņem jautājumus par spēļu izdošanu. “Es teiktu, ka Latvijā varētu būt līdz pat 500 vēl neizdotām spēlēm, ko cilvēki ir izdomājuši”, stāsta Kristaps. Jaunais uzņēmējs iesaka savu ideju rādīt un dot spēlēt citiem, lai uzzinātu vai ideja ir laba, pēc iespējas ātrāk izveidojot spēli tik tālu, lai to var izspēlēt sveši cilvēki bez tavas palīdzības, nekoncentrējoties uz dizainisko izstrādi un citiem jautājumiem, kuri ir sekundāri.
Spēle ieteicama no 10 gadu vecuma un vienas spēles izspēlēšana aizņem tikai 30-60 minūtes. Spēle pieejama Jāņa Rozes, Globuss, Valters un Rapa grāmatnīcās un citos mazākos veikalos.
Jauna veida sejas aizsargmaskas, kas vienlaikus pilda arī respiratora funkciju. Šie ir jauna tipa respiratori. Tie ir pirmie pasaulē un radīti tieši Latvijā, konkrētāk, Rīgas tehniskajā universitātē. Kā Latvijas zinātniekiem, nākot talkā cīņā ar Covid-19, izdevies radīt jauna veida sejas maskas?
Pirmdien, 22. jūlijā, tika prezentēts jaunais HUAWEI P Smart Z tālrunis – tirgū nu būs pieejams pirmais autentiskais budžeta klases tālrunis bez apmalēm, kas būs aprīkots ar automātiski izbīdāmo (pop-up) kameru un augstas izšķirtspējas HD displeju.
HUAWEI P Smart Z viedtālrunis tika izstrādāts, ņemot vērā studentu un jauno profesionāļu vajadzības – augstvērtīgas ierīces funkcijas pa dienu un radošas izklaides iespējas vakarā. P Smart Z tālruņi ir aprīkoti ar augstas veiktspējas Kirin 710F čipsetu jeb mikroshēmojumu un inteliģento EMUI 9 saskarni. Tālrunim tāpat ir mākslīgā intelekta (MI) atbalstīta kamera, ilgs akumulatora darbības laiks, augstas kvalitātes grafika un patīkams, estētisks dizains. Šī modernā tehnoloģija apvienojumā ar revolucionāro dizainu un budžeta klases tālruņa cenu sniedz ieskatu dinamisko nākotnes viedtālruņu pasaulē.
6,59 collu FullView displejs
Pilnekrāna tālruņa izstrāde tikusi plānota jau gadiem ilgi un vairākas svarīgas dizaina inovācijas ir palīdzējušas šos plānus tuvināt realitātei. Tomēr lielākajai daļai produktu, kas pašlaik ir aprīkoti ar tā saukto “bezapmaļu displeju”, ir deformēti vai griezti ekrāni, un tādēļ tie neatbilst bezapmaļu displeja principam. Izstrādājot P Smart Z viedtālruņus, Huawei ir veicis drosmīgu lēcienu nezināmajā, piedāvājot ekrānu, kurā nav pilnīgi nekādu caurumu, griezumu vai slīpumu, tādējādi nodrošinot autentisku pilnskata ekrāna efektu.
Pārvietojot priekšējo kameru, skaļruni un gaismas sensoru, HUAWEI P Smart Z piedāvā gludu 19,5:9 lielu ekrāna proporciju un tā 6,59 collu lielais ekrāns veido 91% no tālruņa virsmas. Skatoties videoklipus vai spēlējot spēles, lietotājs var izbaudīt pilnīgas un plašas ainavas.
Pateicoties 2340 x 1080 lielajam HD displejam un pikseļu blīvumam ar 391 pikseli collā, HUAWEI P Smart Z ekrāns darbojas kā palielināmais stikls, kas nodod lietotājam detalizētu informāciju ik minūti. 85% plašā krāsu gamma rada bagātīgu un dinamisku krāsu piedāvājumu, nodrošinot ekrāna displeju ar detalizētu struktūru un spilgtiem elementiem.
Huawei īpaši svarīgi bijis nodrošināt, lai lielais ekrāns neradītu veselības riskus, tādēļ HUAWEI P Smart Z ir aprīkots ar uzlabotu acu komforta režīmu, kas minimizē kaitīgo zilo gaismu un novērš acu nogurumu. Šī funkcija ir izturējusi stingrus drošības testus, kā arī ieguvusi efektivitātes sertifikātu noneatkarīgo ekspertīžu dienesta TÜV Rheinland.
Automātiski izbīdāmā (pop-up) kameras lēca
P Smart Z tālruņa ekrāna izmērus ietekmējusi arī 16MP automātiski izbīdāmā (pop-up) kamera. Tālruņa lietošanas laikā kamera ir paslēpta ierīces korpusā, taču, kad priekšējā kamera tiek aktivizēta, piemēram, uzņemot pašportretus, tā automātiski iznirst virs ekrāna gluži kā zemūdens periskops, kas parādās virs ūdens virsmas. Šis futūristiskais dizains eleganti atrisina priekšējās kameras novietojuma problēmu un sniedz iespēju palielināt ekrāna izmēru.
Automātiski izbīdāmās kameras objektīvu darbina motors un īpaša, vēl nebijusi pacelšanas ierīce. Kamera parādās un pazūd vienas sekundes laikā – šis ir ļoti funkcionāls rīks, nevis tikai tehnoloģiska rotaļlieta.
Huawei ir ieviesis uzticamības pārbaudi, lai nodrošinātu, ka priekšējais objektīvs turpinās vienmērīgi slīdēt pat pēc daudzu gadu ilgas lietošanas. Pārbaudes apstiprina, ka uznirstošais objektīvs var izturēt 100 000-kārtīgu slodzi, neiegūstot bojājumus, savukārt tālruņa priekšpuse var izturēt 12 kg smagu spēku. Lai nodrošinātu vēl lielāku tālruņa izturību, tas ticis aprīkots ar inteliģento kritiena aizsardzības funkciju, kas automātiski nosaka brīdi, kad tālrunis atrodas brīvajā kritienā, un pēc iespējas ātrāk paslēpj kameru, mazinot potenciālos bojājumus.
Mākslīgā intelekta uzlabotas fotogrāfijas
Viedtālruņa priekšējo kameru atbalsta MI, kas ļauj kamerai automātiski identificēt astoņas populārākās fotografēšanas ainas, tostarp zilas debesis, augus, iekštelpas un sniegu. 1,0 mikrometra pikseļi un F/2,2 lielais diafragmas atvērums nevainojami pielāgo apgaismojumu un fona spožumu portreta kadros, nodrošinot dabiska attēla uzņemšanu.
Priekšējā kamera tāpat aprīkota ar uzlaboto MI fona apgaismojuma tehnoloģiju, MI sejas uzlabošanas režīmu un vairākiem 3D portreta apgaismojuma efektiem. Visus efektus var mainīt un pielāgot atbilstoši lietotāja vēlmēm un vajadzībām, lai iegūtu profesionālus studijas līmeņa fotoattēlus.
P Smart Z tālrunis ir aprīkots ar divkāršo 16MP + 2MP aizmugurējās kameras sistēmu. F/1.8 platais diafragmas atvērums palīdz uzņemt par 50% vairāk gaismas nekā citi biežāk sastopamie F/2.2 platie diafragmas atvērumi. Savukārt 2MP sensors ir sasaistīts ar primāro kameru, lai fotoattēlam radītu īstu dziļuma sajūtu jeb bokeh efektu. Tādi rīki kā nakts režīms un 480 FPS palēlinājuma videoklipi nodrošina plašu profesionālo funkciju klāstu, kas pieejams ar vienu aizvara pogas spiedienu.
Jaudīga un zīdaini gluda veiktspēja
HUAWEI P Smart Z ir aprīkots ar 12 nm astoņu kodolu Kirin 710F procesoru, kas nodrošina augstu veiktspēju un maksimālu jaudas efektivitāti. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes procesoriem, tālruņa centrālā procesora veiktspēja ir par 75% augstāka, vairākpavedienu veiktspēja ir par 68% augstāka, savukārt grafiskā procesora energoefektivitāte tikusi divkāršota. Lai gan tālruņa faktiskais enerģijas patēriņš ir par 30% zemāks, tā kopējais sniegums ticis uzlabots par veseliem 30%. 4 000 mAh ietilpīgais akumulators strādā roku rokā ar Kirin 710F procesoru, nodrošinot optimālu jaudas efektivitāti un daudzveidīgas funkcijas.
EMUI 9 saskarne iekļauta progresīvā F2FS 2.0 un EROFS tehnoloģija, kas attīra kešatmiņu un dažādus sistēmas fragmentus, palielinot pieejamo atmiņu un saglabājot vienmērīgu tālruņa darbību bez jebkādas aizķeršanās.
Pirmie HUAWEI P Smart Z tālruņi pārdošanā būs pieejami tuvāko nedēļu laikā. Tālruņi būs pieejami safīra zilā (Sapphire Blue) un smaragda zaļā (Emerald Green) krāsā.
31. martā Samsung plašākai Latvijas sabiedrībai prezentēja jaunos no metāla un stikla veidotos viedtālruņus – Samsung Galaxy S6 un Galaxy S6 edge. Pasaulē pirmais viedtālrunis ar izliektām ekrāna malām, izteiksmīgās krāsas un kvalitatīvā fotokamera kalpoja kā iedvesmas motīvs māksliniecei Kristīnei Luīzei Avotiņai un pasākuma viesiem, lai arī vakara gaitā kopīgi radītu gleznu, iedvesmojoties no fotogrāfijām, kas uzņemtas ar jaunajiem viedtālruņiem.
„Man bija liels prieks radīt īpašu trīs gleznu kolekciju, iedvesmojoties no jaunā Galaxy S6 edge dizaina, kas ir nepārprotami skaists, spēcīgs un atšķirīgs. Ar interesi pēdējos gadus sekoju līdzi Samsung produktu attīstībai – inovatīvie risinājumi iedvesmo arī mani un atgādina, ka tikai ar neatlaidīgu darbu un individuāla rokraksta izkopšanu ir iespējama izaugsme. Šis telefons ir arī dizaina priekšmets, un tas ir būtiski, jo skaistas un reizē funkcionālas lietas padara mūsu dzīvi labāku,” atklāj Kristīne Luīze Avotiņa.
Vakara iedvesmas radītāji – DJ un radio balss Toms Grēviņš un saksofonists Gints Pabērzs – rūpējās par mājīgu noskaņu, savukārt fotogrāfs Mārcis Baltskars atklāja Samsung Galaxy S6 kameras priekšrocības ar paša uzņemtiem attēliem no K.L. Avotiņas darbnīcas, salīdzinot tālruņa iespējas ar profesionālu kameru. Viesu vidū bija arī tādas sabiedrībā zināmas personības kā modes māksliniece Natālija Jansone, dziedātāja MNTHA, mākslas galerijas Putti direktore Agita Putāne, mūziķis Kārlis Auzāns, TV seja Ieva Brante, plastikas ķirurgs Kaspars Feldmanis un Iveta Feldmane, mūziķis Kašers un citi.
Cosmopolitan modes redaktore, dizainere un stiliste Indra Salceviča komentē: “Mūsdienās telefons kļuvis par gaumīgu aksesuāru, turklāt patīkami pārsteidza Galaxy S6 kameras platleņķis, kā arī krāsu izšķirtspēja. Rezultāts ir dzidras, skaidras un spilgtas fotogrāfijas.”
“Uzticos Kristīnes Luīzes Avotiņas gaumei – viss, ko viņa dara, sanāk fantastiski. Jaunais Galaxy S6 sniedz iedvesmu māksliniecei, savukārt māksliniece lieliski papildina telefonu, tādējādi viens otru pilnveidojot,” teic Agita Putāne, mākslas galerijas Putti direktore.
„Mēs nekad neapstājamies pie sasniegtā un ieklausāmies mūsu klientos. Un tikai mācoties no sasniegumiem un kļūdām, varam radīt īpašas tehnoloģijas. Priecājamies sadarboties ar fantastisku mākslinieci un šādā īpašā notikumā atklāt lielāko sasniegumu uzņēmuma vēsturē – Samsung Galaxy S6 un Galaxy S6 edge,” vakara uzrunā teica Samsung Electronics Baltics prezidents Tēhvans Hvans (Taehwan Hwang).
Kās jāzina par Galaxy S6? Jaunajos Samsung Galaxy S6 un Galaxy S6 edge skaistums sastopas ar funkcionalitāti. Abiem tālruņiem ir rūpīgi izstrādāts elegants dizains, tie ir veidoti no metāla un stikla, turklāt Galaxy S6 edge ir pasaulē pirmais ekrāns, kam ir izliekta forma abos tā sānos. Ierīces korpuss veidots no patlaban izturīgākā stikla – Corning Gorilla Glass 4. Tālruņiem ir arī uzlabota priekšējā un aizmugurējā kamera.
Galaxy S6 un S6 edge ir viegli, plāni un apveltīti ar līdz šim modernākajām Samsung tehnoloģijām. Tie ir vēl ērtāki un intuitīvāki lietošanā, turklāt atbalsta bezvadu uzlādi. Galaxy S6 sērijas tālruni var uzlādēt pusotru reizi ātrāk nekā iepriekšējās paaudzes Galaxy telefonu. Abos modeļos iekļauti arī uzlaboti drošības risinājumi.
Jaunie Galaxy S6 un Galaxy S6 edge tālruņi Latvijā būs pieejami jau 17. aprīlī, bet jau tagad tos var pasūtīt Latvijas vadošo mobilo sakaru operatoru veikalos un lielākajos elektropreču tirdzniecības centros.
Latvija jau patlaban ir ieviesusi stingrākus piesardzības pasākumus pret jaunā koronavīrusa“Covid-19” izplatību, nekā Eiropa to ir rekomendējusi, šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs pirmdien lēmis, neraugoties uz jauniem koronavīrusa uzliesmošanas gadījumiem, tomēr nepaplašināt to teritoriju loku, kuras apmeklējušie cilvēki būtu īpaši jāuzrauga, bet “Latvija ir gājusi tālāk”. “Mēs esam bijuši piesardzīgāki un lēmuši, ka tomēr papildinām slimības definīciju un papildus [Ķīnu apmeklējušajiem] uzraugām cilvēkus, kas ir bijuši Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalos, kā arī Dienvidkorejā un Irānā,” skaidroja ministre.
Viņa uzsvēra, ka ne Eiropas atbildīgās institūcijas, ne Pasaules Veselības organizācija patlaban neiesaka aviopārvadājumu ierobežošanu, piemēram, no Itālijas, turklāt jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka šī valsts ir sasniedzama arī pa zemes ceļiem, turklāt Lombardijas un Veneto apgabalos bijušie cilvēki ceļošanai var izmantot citu valstu lidostas. “Līdz ar to pagaidām šķiet, ka šāds regulējums [aviopārvadājumu ierobežojumi] varētu nenest vēlamo efektu,” norādīja Viņķele.
Kā ziņots, šodien notiks Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Krīzes vadības padomes sēde saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” izplatību Eiropā, informēja premjera birojā.
Padome uzklausīs Veselības ministrijas (VM) un citu atbildīgo institūciju aktuālo informāciju par situāciju saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” izplatību Eiropā un iespējamiem nepieciešamajiem pasākumiem turpmākai rīcībai.
Sēde notiks plkst.16 Ministru kabinetā.
Iepriekšējā Krīzes vadības padomes sēde par koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” izplatību notika šā gada 4.februārī.
Pirmdien, 24.februārī, Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma paplašināt koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” ierobežojošos pasākumus, nosakot papildu valstis un teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi.
VM informēja, ka no 24.februāra par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi tiek noteiktas Ķīna, Dienvidkoreja, Irāna, Itālijas Lombardijas un Veneto apgabali.
Iedzīvotājiem, kuri šobrīd plāno doties uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām tiek attiecināti īpaši pasākumi, speciālisti iesaka izvērtēt ceļojuma nepieciešamību un ceļojuma laikā ievērot vispārējos profilakses pasākumus, kā arī sekot līdzi vietējo varas iestāžu norādījumiem.
Ceļotājiem, kuri atgriežas no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana u.c. jāierobežo kontaktus ar ģimenes locekļiem un citām personām, nekavējoties jāzvana 113, jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.
Speciālisti iesaka, ja bērns pēdējo 14 dienu laikā bija ceļojumā kādā no koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” skartajām valstīm vai teritorijām, bērnam neapmeklēt izglītības iestādi, vecākiem sazināties ar ģimenes ārstu un sadarbībā ar ģimenes ārstu novērot bērna veselību 14 dienas pēc ceļojuma.
“Ja minētajā laika periodā akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības simptomi bērnam nav parādījušies, viņam var atļaut apmeklēt izglītības iestādi ar ģimenes ārsta izziņu. Ja simptomi parādās, nekavējoties jāzvana 113 un jāinformē ārstniecības personu par simptomiem un ceļojumu,” norādīja VM.
Izglītības iestāžu vadītāji tiek aicināti apzināt iespējamus gadījumus, kad bērni devušies ceļojumā uz vīrusa skartajām teritorijām, uz kurām noteikti īpaši pasākumi un informēt bērnu vecākus par minētajām rekomendācijām.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no 24.februāra pārstrādās savu algoritmu par došanos uz izsaukumiem. NMPD vadītāja Liene Cipule sēdē uzsvēra, ka dienesta mediķi ir pilnībā gatavi šādām situācijām. Līdz šim arī pārbaudīts, ka algoritms šādu pacientu konstatēšanai darbojas.
Tāpat ir apzinātas rezerves, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību vajadzības gadījumā. Gan Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, gan Bērnu klīniskā universitātes slimnīca apliecina gatavību pacientus uzņemt un nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību.
Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, bet situācija pasaulē un arī Eiropā ir mainīga, tādēļ iedzīvotāji aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā “https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757″.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”.
SPKC informē, ka kopumā pasaulē no 2019.gada 31.decembra līdz 2020.gada 23.februārim ziņots par 78 833 laboratoriski apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem, ko raisīja jauns koronavīruss “Covid-19”. Tostarp saslimuši arī 16 veselības aprūpes darbinieki, savukārt 2463 pacienti ar nopietnām blakusslimībām ir miruši.
Lielākā daļa gadījumu reģistrēti Ķīnas Uhaņas pilsētā. Ir ziņots par ievestiem gadījumiem vairākās citās Ķīnas provincēs, Honkongas īpašās pārvaldes apgabalā, Taivānā, Makao īpašās pārvaldes reģionā, Taizemē, Japānā, ASV, Dienvidkorejā, Singapūrā un Vjetnamā, Malaizijā, Austrālijā, Nepālā, Francijā, Kanādā, Vācijā, Somijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ēģiptē.
Savukārt no kopumā 132 cilvēkiem Itālijā, kam ir noteikti pozitīvi testēšanas rezultāti uz jauno koronavīrusu, kas izraisa “Covid-19” infekciju – 88 gadījumi fiksēti Lombardijā, 24 – Venetā, seši Pjemontā, deviņi – Emīlijā-Romanjā un divi – Lacio (ķīniešu tūristu pāris). Patlaban 54 cilvēki ir hospitalizēti ar “Covid-19” simptomiem, 26 personas ārstējas intensīvās terapijas nodaļās, savukārt 22 cilvēkiem noteikta izolācija mājās.
Otrdien Rīgā ar gājienu tika pieminēti PSRS komunistiskā režīma represiju upuri, novēroja aģentūra LETA.
Gājienā piedalījās aptuveni pussimts cilvēku, tai skaitā atsevišķas valsts amatpersonas, piemēram Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Pirmo reizi šis piemiņas pasākums sākās ar pulcēšanos pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla”.
Dažādi pasākumi PSRS komunistiskā režīma represiju upuriem otrdien notiek arī daudzviet citur Latvijā.
Video (Intervija ar LU SZF profesori Vitu Zelči)
1941.gada naktī uz 14.jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Kopumā šajā naktī no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 cilvēku.
No 2015.gada sākuma Latvijā ir pieejams pirmais Microsoft Lumia viedtālrunis, budžeta klases Microsoft Lumia 535. Telefons ir budžeta klases viedtālruņa Nokia Lumia 530 turpinājums, kas iespēju ziņā ir pietuvojies augstāku klašu viedtālruņu nodrošinātajām funkcijām.
Microsoft Lumia 535 sniegs lielisku viedtālruņa pieredzi par unikālu cenu. Ierīce aprīkota ar Windows Phone 8.1 Lumia Denim operētājsistēmu, Snapdragon™ 200 četrkodolu procesoru un 1905 mAh akumulatoru augstas kvalitātes, ātras darbības nodrošināšanai. Iebūvētās atmiņas apjoms ir 8 Gb, ko ir iespējams palielināt līdz pat 128 Gb, izmantojot microSD karti. Tāpat pieejami arī 15 Gb OneDrive mākoņkrātuvē bezmaksas.
Microsoft Lumia 535 aprīkota ar 5 megapikseļu aizmugurējo kameru ar LED zibspuldzi un 5 megapikseļu platleņķa priekšējo kameru, kas nodrošinās augstas kvalitātes pašbilžu uzņemšanu un Skype zvanu veikšanu. Daudzveidīgai multimediālai pieredzei, Microsoft Lumia 535 aprīkots ar tādām lietotnēm, kā Bing vision, Creative Studio, Lumia Camera un Lumia Selfie. Lai uzņemtās fotogrāfijas būtu viegli pieejamas arī lietojot datoru, pēc to uzņemšanas, fotogrāfijas automātiski tiek saglabātas mākoņkrātuvē OneDrive.
Microsoft Lumia 535 ir aprīkots ar 5 collu qHD displeju, kas nodrošina kvalitatīvu tā satura nolasīšanu arī saules gaismā. Displeju pret skrāpējumiem pasargās Corning® Gorilla® Glass 3 stikliņš.
Telefonam piemīt mūsdienīgs un pārdomāts dizains, un tā ērtu un daudzpusīgu lietošanu nodrošina 5 collu lielais ekrāns. Microsoft Lumia 535 ir iespējams nomainīt aizmugurējo vāciņu, un tas tiks pārdots piecās dažādās krāsās: melnā, baltā, zilā, zaļā un oranžā.
Pēc patlaban pieejamās informācijas, Microsoft Lumia 535 aptuvenā mazumtirdzniecības cena Latvijā būs 130 eiro. Par Microsoft Lumia 535 pieejamību aicinām interesēties mobilo tālruņu tirdzniecības vietās. Līdz mēneša beigām Microsoft Lumia 535 būs pieejams lielākajā daļā mobilo telefonu tirdzniecības vietu.
Huawei turpina apvienot mākslu un tehnoloģijas, tirgū piedāvājot jaunu P sērijas tālruņa krāsu – dzintara saullēkts jeb Amber Sunrise. Huawei P sērijas viedtālruņi atspoguļo Huawei apņemšanos un centienus radīt estētiskus dizainus, izpētīt skaistuma būtību un integrēt šīs idejas viedtālruņu dizainā. Huawei vienmēr centies apvienot mākslu un tehnoloģiju, strādājot ar vadošajām tehnoloģijām un moderniem, novatoriskiem dizainiem.
Huawei P sērijas auras krāsa
Pirms Huawei P20 sērijas ieviešanas, daudzi mobilie tālruņi bija pieejami vienveidīgās krāsās. Taču, pētot krāsu izmantošanu dizainos, Huawei savās jaunākajās ierīcēs centās atjaunot produktu autentisko auru, un pēc vairāku gadu ilgas izpētes ir spējis radīt unikālus dizainus ar bezgalīgām iespējām un atklājis krāsu nenoteiktības maģiju. Tā, piemēram, Huawei izveidoja savu krēslas (Twilight) krāsojumu ar novatorisku un toņus mainošu apdari, kas atspoguļo pārmaiņu skaistumu un neparedzamību.
Laika gaitā Huawei dizaineri ir spējuši izveidot oriģinālu Huawei P sērijas stilu, izstrādājot unikālus principus tās estētikai. Arī Huawei P30 sērijas dizains ir izgājis daudzus izpētes posmus, kā rezultātā radīta jauna krāsa – dzintara saullēkta jeb Amber Sunrise.
Nākotnes mākslas krāsa
Oranžā krāsa krāsu spektrā atrodas starp sarkano un dzelteno, un tā ir siltākā krāsa, kas rada vieglu un patīkamu sajūtu. Turklāt oranžā krāsa var paaugstināt smaržu jūtību, jo tā atgādina cilvēkiem par apelsīnu ziedu aromātu.
Arī mākslas industrijā oranžā krāsa vienmēr bijusi aktuāla. Pasaulslavenais mākslinieks Marks Rotko uzskatīja, ka ir svarīgi ignorēt sarežģītu grafiku un tā vietā radīt izteiksmīgu mākslu, izmantojot krāsas. Viņš labprātāk izmantoja sarkanās un oranžās krāsas, lai izteiktu savas jūtas, un uzskatīja, ka šo divu krāsu izmantošana ir izteiksmīgāka nekā jebkuras citas krāsas.
Savukārt modes pasaulē oranžā krāsa pēdējos divus gadus neapšaubāmi ir bijusi uzmanības centrā. To var atrast gan sezonas dizainos, gan jaunākajos apģērbos un aksesuāros, ko piedāvā augstākā līmeņa modes zīmoli.
Oranžā krāsa izaicina apstrādes tehnoloģijas
Izveidojot P sērijas tālruņus, Huawei ir veiksmīgi sasniedzis savu mērķi un attīstījis viedtālruņus, kas runā savu lietotāju vārdā un pārstāv to attieksmi ar pārliecību. Huawei īpaši piestrādājis pie tālruņa gludās un patīkamās tekstūras, kas patērētājiem piedāvā sajūtām bagātu pieredzi.
Amber Sunrise atspoguļo Huawei P sērijas vitalitāti un drosmīgo attieksmi. Lai gan tas ir bijis ilgs izpētes un attīstības posms, kas prasījis neskaitāmas pārbaudes un izdevumus, Huawei patērētājiem beidzot piedāvā saullēkta krāsas tālruni, kas tā vien izsauc Huawei moto: „Padari to iespējamu”.
Turpmākajās nedēļās Latvijā galvenokārt gaidāmi agram pavasarim raksturīgi laikapstākļi, tādēļ gan janvāris, gan ziema kopumā kļūs par siltāko novērojumu vēsturē, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Iepriekš prognozēs bija redzama varbūtība, ka janvāra nogalē iestāsies vismaz vairākas dienas garš sala periods, bet atbilstoši jaunākajiem datiem noturīga sala iespējamība tuvākajā laikā ir niecīga.
Nākamajās nedēļās gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs nulles, dažbrīd iespējami pat +10 grādi un siltuma rekordi. Zem nulles termometra stabiņš noslīdēs tikai īslaicīgi, arī sniegs būs reta un īslaicīga parādība.
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā līdz šim ir aptuveni +3 grādi, par grādu pārspējot iepriekšējā siltākā – 1989.gada janvāra – rekordu. Toreiz mēneša vidējā temperatūra sasniedza +1,8 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Janvāra vidējā gaisa temperatūra pozitīva ir pirmo reizi kopš 2007.gada. 2006.-2007.gada ziemas pirmā puse bija vēl siltāka nekā šoziem, bet toreiz sekoja auksts februāris un ziema kopumā nebija viena no siltākajām.
Iespējams, šīs ziemas – decembra, janvāra un februāra – vidējā gaisa temperatūra pārsniegs +2 grādus. Līdzšinējais rekords ir +1 grāds tālajā 1924.-1925.gadā.
Procesi dabā jau vēsta par pavasara iestāšanos. Daudzviet valstī sākušas ziedēt lazdas un alkšņi, arī sniegpulkstenītes, vietām pat vizbulītes un krokusi. Izplaukuši pūpoli un no zemes izspraukušies daudzu pavasara puķu asni. Uzvaras parkā, Rīgā, turpina ziedēt Japānas ķirši jeb sakuras.
Pāragrā augu atmošanās palielina risku, ka tie vēlāk cietīs no sala.
Jau ziņots, ka, dienām kļūstot garākām, turpmākajās nedēļās un mēnešos arvien vairāk pieaugs atšķirība starp diennakts minimālo un maksimālo gaisa temperatūru. Sniega trūkums un siltā jūra veicinās straujāku gaisa sasilšanu nekā citos gads, tādēļ pieaugs iespēja sagaidīt siltuma rekordus.
Turklāt sniega un sasaluma neesamība var izraisīt strauju augsnes virsējā slāņa izžūšanu pavasarī, palielinot sausuma, karstuma un ugunsgrēku risku.
Kā liecina Zaļās farmācijas uzņēmuma “Silvanols” dati, pēdējo gadu klimatiskās pārmaiņas mainījušas arī Latvijas iedzīvotāju slimošanas paradumus – ziemās arvien mazāk cilvēku sirgst ar kakla un klepus saslimšanām, bet, pateicoties siltākām ziemām un mērenākām vasarām, krietni palielinās to cilvēku skaits, kuri cīnās ar iesnām. Dati liecina, ka saslimšana ar iesnām pēdējā gada laikā palielinājusies par gandrīz 10%. Turklāt arī šobrīd pretiesnu līdzekļi tiek pirkti ļoti aktīvi, ko var skaidrot ar straujajām temperatūras izmaiņām.
“Ik gadu no septembra līdz aprīlim tradicionāli ir saaukstēšanās slimību sezona, tomēr šogad, pateicoties siltajam pavasarim, saaukstēšanās slimības atkāpās krietni agrāk – jau aprīlī,” uzsver Armands Kalējs, “Silvanols” valdes loceklis un mārketinga vadītājs. Pēdējos pāris mēnešus cilvēki krietni mazāk pērk produktus, kas palīdz cīnīties ar klepu un kakla sāpēm, tomēr turpinās pēdējā gada tendence palielināties “Rinogel” sērijas līdzekļu pārdošanas apjomiem, kas apliecina to, ka saslimšanas ar iesnām nemazinās līdz ar siltās sezonas sākumu.”
Pēdējo gadu mērenās vasaras un ziemas kopumā samazinājušas saslimšanu ar tādām slimībām, kas saistītas ar zemas temperatūras ietekmi. Gan oficiālie dati, gan uzņēmuma “Silvanols” novērojumi liecina, ka pēdējā gada laikā par apmēram 5% samazinājusies saslimšana ar augšējo elpceļu saslimšanām, kas saistītas ar klepus refleksu, bet par kakla sāpēm sūdzējušies par 3% mazāk cilvēku, kas ir pretstats saslimšanai ar iesnām, kur ir vērojams pieaugums.
“Vasaras sezonās, salīdzinot ar ziemu, pārdošanas apjomi pretsaaukstēšanās līdzekļiem krītas apmēram 2,5 reizes,” norāda Armands Kalējs. “Tomēr redzam, ka šo ainu pamaina lieli masu pasākumi – tādi kā, piemēram, Dziesmu un Deju svētki, lielie maratoni vai mūzikas festivāli. Pēc šādiem pasākumiem, kuros pulcējas ne tikai daudz cilvēku, bet satiekas arī dažādi vīrusi, aptiekās pieaug pieprasījums pēc dažādiem pretvīrusu medikamentiem. Tāpat cilvēki siltajā laikā arvien vairāk sāk izmantot kondicionierus, kas nereti, nepareizi tos lietojot, noved pie saaukstēšanās pat siltās vasaras dienās.”
“Cilvēki parasti ļoti aktīvi ievēro personīgo higiēnu, bieži mazgā rokas un īpaši piedomā par savu imunitāti gripas sezonā, bet vasarās par to piemirst, baudot silto laiku un vasarīgas izklaides. Visos vasaras masu pasākumos noteikti jāatceras par roku higiēnu, lai samazinātu saslimšanas riskus,” atgādina “Silvanols” valdes loceklis un mārketinga vadītājs. “Turklāt vasara ir lielisks laiks, kad aktīvi varam stiprināt savu imunitāti ar dabā un dārzā atrodamajiem augiem un ogām – to noteikti vajag izmantot, lai sagatavotos rudens un ziemas sezonai.”
Par „Silvanols”
„Silvanols” ir Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums, kas jau vairāk nekā 20 gadus ražo dabiskas izcelsmes uztura bagātinātājus, medicīniskās ierīces un zāles. „Silvanols” mērķis ir palīdzēt sabiedrībai justies labāk un dzīvot ilgāk, radot veselību veicinošus produktus no dabīgām izejvielām.
“Silvanols” ražotās produkcijas kvalitāti un drošumu apliecina LVS EN ISO 22000:2006, EN ISO 13485:2012 un EU GMP (Labas Ražošanas prakses) sertifikāti. 96,69% uzņēmuma akciju pieder AS „Olainfarm”.
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 aizvadītajā diennaktī apstiprināta 16 cilvēkiem, līdz ar to kopumā valstī ar šo slimību sirgst jau 509 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 1182 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 19 380 Covid-19 testi.
Patlaban slimnīcās ārstējas 29 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 26 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Kā ziņots, līdz piektdienai Covid-19 pacienti konstatēti 54 Latvijas pašvaldībās. Visvairāk saslimušo ir Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Liepājā un Jelgavā.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš Latvijas Radio pastāstīja, ka, ņemot vērā Latvijas apdzīvotības blīvumu un savlaicīgi ieviestos drošības pasākumus, Latvijas situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanā uz vairuma Eiropas valstu fona ir labāka.
Pēc viņa teiktā, galvenais faktors, kas pamato minēto apgalvojumu, ir tas, ka Covid-19 epidēmija Latvijā vēl ir sākotnējā fāzē, turklāt tiek ievēroti stingri karantīnas pasākumi.
13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
