0.6 C
Rīga
svētdien, 14 decembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 198

Latvijas vārds izskanējis populārā “Netflix” seriālā (+VIDEO)

Nesen iznāca “Netflix” seriāla “The End of the F***ing World” otrā sezona, sezonas pirmajā sērijā tiek pieminēta Latvija! 

Latvija pieminēta pirmās sērijas sākumā, kad māte pārbauda savas meitas zināšanas ģeogrāfijā. Viņu dialogs:
Māte: Austrija?
Meita: Vīne!
Māte: Ķīna?
Meita: Pekina!
Māte: Kongo Demokrātiskā Republika?
Meita: Kinšasa!
Māte: Latvija?
Meita: Kijeva.
Māte: Jūtos tā, it kā būtu dabūjusi pa seju.

Savā Twitter kontā ar šiem jaunumiem dalijās arī Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš seriālu skatās krievu valodā. Viņa Twitter ir redzama seriāla aina, kurā pieminēts Latvijas vārds.

Seriāls ir par diviem jauniešiem, Džeimsam ir 17 gadu, un viņš ir pārliecināts, ka ir psihopāts. Alisei arī ir septiņpadsmit, bet viņa ir dumpīga jauniņā skolā, kura Džeimsā saskata iespēju aizbēgt no savas nelaimīgās dzīves mājās, jo viņas mamma ir jaunās attiecībās ar visai perversu tipu. 

Seriālam “The End of the F***ing World” kopumā ir divas sezonas,  zināms, ka šī ir seriāla noslēdzošā sezona un par spīti serialā popularitātei un fanu pulkam, trešā sezona netiek plānota. Scenārija autors uzskata, ka “The End of the F***ing World” pēdējāi sezonai ir lielisks noslēgums, tomēr pauž minējumus, ka situācija var mainīties un trešā sezonā var arī tapt. Jau sākotnēji seriālam paredzētas vien divas sezonas un scenārijs trešajai nav uzrakstīts.

Ļoti interesanti, ka kompānija “Netflix” šomēnes ar vietējās kastinga aģentūras starpniecību sāka meklēt Latvijā dzīvojošus krievvalodīgos aktierus, vīriešus vecumā no 60 līdz 80 gadiem! Filmēšna norisināsies novembra beigās un decembra sākumā Berlīnē vai Toronto.

Video

Autors: Dieviete.lv

Latvijas vārds atkal izskanējis Simpsonos

Izskatās, Latvija nav nemaz tik nezināma pasaules valsts, jo mūsu valsts vārds atkal izskanējis Simpsonu sērijā. Šajā reizē runa ir par īpatnējo latviešu akcentu, runājot angļu valodā. Skaties!

Latvijas valsts mežos pērn savākts lielākais atkritumu apmērs pēdējos 10 gados

Valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas valsts meži” atkritumu vākšanā iztērēto līdzekļu apmērs pagājušajā gadā pieauga par 32% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet savākto atkritumu daudzums sasniedza lielāko apmēru pēdējos desmit gados, liecina informācija kompānijas mājaslapā.

“Arvien biežāk “Latvijas valsts mežu” darbinieki mežā atrod dažādus atkritumu. To apjoms pērn būtiski pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir arī lielākais savākto atkritumu apmērs pēdējo desmit gadu laikā,” teikts kompānijas publiskotajā informācijā, norādot, ka pērn savākti gandrīz divi tūkstoši kubikmetru atkritumu.

“Latvijas valsts mežu” Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde skaidroja, ka viens no iemesliem atkritumu pieaugumam mežā ir nesakārtotie jautājumi ar atkritumu savākšanu un šķirošanu atsevišķās apdzīvotās vietās, kuru risināšana ir pašvaldības atbildība. Vēl viens iemesls ir pieaugošās atkritumu savākšanas un apglabāšanas izmaksas, kā arī izpratnes trūkums par dabai nodarīto kaitējumu šādas rīcības rezultātā.

“Lielās atkritumu kaudzes mežos liecina par mērķtiecīgi organizētu atbrīvošanos no atkritumiem, kas, spriežot pēc satura, visbiežāk ir atvesti ar dažādas kravnesības transportu no būvobjektiem, autoservisiem un dažādu lietoto preču tirdzniecības vietām,” stāsta Linde.

“Latvijas valsts mežu” pārstāvji atgādina, ka atkritumu izmešana mežā ir pretlikumīga. Vainīgo personu par šādu darbību sauc pie administratīvās atbildības un tai ir jāatlīdzina “Latvijas valsts mežiem” ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi. 

“Latvijas valsts meži” aicina arī sabiedrību par piemēslotajām vietām informēt Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.

Jau ziņots, ka “Latvijas valsts meži” attīsta, labiekārto un uztur apskates objektus, vairāk nekā 360 bezmaksas atpūtas vietas, kā arī takas, skatu torņus un parkus, piedāvājot iespēju bez maksas atpūsties valsts mežos Latvijas iedzīvotājiem un viesiem. “Latvijas valsts mežu” vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.

Autors: nozare.lv

29.02.2020.

Latvijas valsts himnu eksperti mudina aizliegt izpildīt pilnīgi brīvā aranžējumā

Kā liecina novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notikušā ekspertu konsīlija “Par Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”” slēdziens, Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!” ekspertu konsīlijs korim ar pavadījumu iesaka izpildīt la bemol mažorā, pieļaujot himnas dziedāšanu arī citās tonalitātēs atkarībā no kora sastāva, taču vienlaikus iesakot aizliegt himnu izpildīt pilnīgi brīvā aranžējumā, ziņo aģentūra LETA.

Konsīlija mērķis bija izvērtēt Latvijas valsts himnas atskaņošanas praksi un nekvalitatīva izpildījuma radītās sekas. Neskatoties uz uzskatu, ka Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā esot radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots, vai tas ir vismaz daļēji (detaļās) uzlabojams.

Divu mēnešu garumā apkopojot konsīlija rezultātus, tā slēdzienā norādīts, ka pēc diskusijām par nepieciešamību himnas otrajā daļā basu līnijas balsvedībā paaugstināt IV pakāpi tas tomēr būtu jādara. Vienlaikus eksperti kā ieteicamo himnas tonalitāti, dziedot tikai korim (jauktajam korim, sieviešu korim un vīru korim) ar instrumentālu pavadījumu, iesaka la bemol mažoru, taču eksperti savos ieteikumos atstājuši atrunu par iespēju himnu izpildīt arī citā tonalitātē – atkarībā no kora sastāva. Patlaban likumam “Par Latvijas valsts himnu” pievienotās himnas notis jau sarakstītas la bemol mažorā.

Savukārt ieteicamā himnas tonalitāte vienbalsīgam dziedājumam ar vai bez instrumentāla pavadījuma ekspertu ieskatā būtu re mažors. Eksperti norādīja, ka, ja šie ieteikumi nav pieņemami, par “pareizo” noti un pakāpi ir jāturpina mūzikas speciālistu diskusija.

Tomēr ekspertu konsīlija slēdzienā piekodināts – pilnīgi brīvs himnas aranžējums, piemēram, izpildīt himnu džeza vai repa stilā, nav pieļaujams. Eksperti iesaka apsvērt, vai nav nepieciešams stingrāks regulējums likumā saistībā ar šādu aizliegumu.

Ekspertu ieskatā ir nepieciešams precizēt solista izpildījuma iespējamību un nosacījumus – kvalitātes prasība papildu prasībai par cieņpilnu izpildījumu. Tāpat nepieciešams sekmēt brīvu kolektīva dziedājuma izpildījumu, tomēr pieļaujot līdzdziedājumu arī publiskos un oficiālos pasākumos, taču oficiālajam izpildījumam, kā uzsvēra eksperti, ir jābūt profesionālam.

Eksperti noteikuši arī himnas izpildījuma ieteicamo tempu – tam vajadzētu būt 96 sitieniem minūtē pēc metronoma, taču, kā uzskata eksperti, himnas tempu var arī nedaudz palielināt, nekaitējot izpildījuma kvalitātei, tomēr himnu izpildīt “pārāk strauji” gan neesot ieteicams.

Tāpat eksperti noteica, ka himnas īsās versijas izpildīšana būtu atļaujama tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos, kad to prasa pasākumu organizatoru pamatoti noteikts laika ierobežojums (ne sporta pasākumos), turklāt arī šādā gadījumā vispirms būtu nepieciešams meklēt risinājumu, palielinot himnas izpildes tempu, nevis to saīsinot. Eksperti uzsvēra, ka speciālistu diskusijā vēl nepieciešams vienoties par himnas īsās versijas veidu, pieļaujamību un nepieciešamību, kā arī pieņemtā lēmuma precīzu formulējumu normatīvajā regulējumā. Himnas īsā versija varētu nozīmēt neatskaņot ievada daļu vai neatkārtot himnas pirmo daļu. Vienlaikus normatīvajā regulējumā, ekspertu ieskatā, vajag precīzāk noteikt, ko nozīmē himnas (vai tās fragmentu) vai tikai himnas melodijas (vai tās fragmentu) lietojums un tiražējums citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu.

Eksperti uzsvēra – Latvijas valsts himnu nedrīkst mainīt nekādā gadījumā, jo tā “ir viena no skaistākajām un emocijām bagātākajām himnām pasaulē”. Vienlaikus eksperti norādīja, ka ir nepieciešams ievērot likumā noteikto, ka Latvijas valsts himna jāizpilda latviešu valodā, taču pārdomāt, vai likumā nav jāiekļauj regulējums (atļaut vai neatļaut) par himnas tulkošanu un izpildījumu dialektā.

 

Autors: LETA 04.01.2018

Latvijas tirgū ienāk seno austrumu tradīciju iedvesmotais Rituals Cosmetics

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza durvis vēris Latvijā pirmais un šobrīd arī vienīgais seno austrumu tradīciju un gudrību iedvesmotā kosmētikas zīmola Rituals veikals, kas priecēs ikvienu patiesas ķermeņa un gara labsajūtas cienītāju. Jaunajā veikalā ir pieejamas visas zīmola piedāvātās produktu līnijas gan ķermenim, gan arī mājai, turklāt daudzveidīgajā piedāvājumā atradīsies arī kvalitatīvas un oriģināli noformētas Ziemassvētku dāvanas kā sievietēm, tā arī vīriešiem.

Rituals pasaules
Rituals ir pirmais zīmols pasaulē, kas apvieno vairāk nekā 300 produktus mājai un kosmētiku ķermenim, turklāt papildus rūpēm par zīmola cienītājiem ir radīti arī astoņi galvenie rituāli katrai produktu sērijai: „atsvaidzinošie rituāli”, „aktivizējošie rituāli”, „atslābinošie rituāli”, „ādas kopšanas produkti”, „Pure Beauty dekoratīvā kosmētika”, „tējas rituāli”, „rituāli mājai”, kā arī „Pure Cotton vannas istabas tekstils ”. 
Rituals tehnoloģija
Visi zīmola produkti ir izstrādāti 37 pasaules labākajās laboratorijās augsti kvalificētu speciālistu uzraudzībā, lai garantētu maksimālu kvalitāti par pieejamām cenām. 
Rituals dizains
Ir pagājuši laiki, kad kosmētikas produktus slēpām zem izlietnes vai vannasistabas skapītī. Ritualsikdienā lietojamiem ķermeņa kopšanas līdzkļiem ir piešķīris skaistu dizainu, tādējādi padarot vienkāršus produktus par izmeklētiem interjera priekšmetiem. 
Rituals aromāti
Visi zīmola produktu aromāti ir izstādāti, sadarbojoties ar pasaules labākajiem parfimēriem, un tieši tādēļ Rituals kosmētikai piemīt ekskluzīva un pārsteidzoša smarža. 
Rituals cilvēki
Rituals rada produktus vērīgiem cilvēkiem ar augstām prasībām pret sevi, citiem un savu dzīves vidi. Tieši tādas prasības tiek uzstādītas arī zīmola produktiem un servisam. Rituals ir paredzēts visiem, kuri vēlas izbaudīt dzīves mazās lietas. Tā ir unikāla kombinācija, ko veido labākā tehnoloģija, ekskluzīvi aromāti un moderns dizains, kas patīk visiem, kuri var un vēlas izbaudīt lietas, kuras padara ikdienas dzīvi īpašu. 

Latvijas tirgū ienāk jau trešais The Shoes Store firmas veikals

Pirms nepilna mēneša tirdzniecības centrā Spice durvis vēra trešais The Shoes Store apavu veikals, kas jau šobrīd pārliecinoši uzrunā ikvienu augstas kvalitātes, funkcionalitātes un oriģināla dizaina cienītāju. Mūsdienīgā stilā ieturētais veikals piedāvā plašu un modernu rudens-ziemas sezonas apavu un somu sortimentu gan sievietēm un vīriešiem, gan arī bērniem, kas lieti noder kā ikdienā, tā arī svinīgos brīžos.

The Shoes Store firmas veikalos šobrīd ir pieejami jau vairāk nekā 25 dažādi un citviet pasaulē populāri apavu zīmoli, no kuriem lielākā daļa nav nopērkami nekur citur Latvijā – elegantie Donna Carolina apavi mūžam paliekošās klasikas cienītājām, daudzveidīgais Billi Bi zābaku sortiments steidzīgajām pilsētas iekarotājām, spilgtie un atmiņā paliekošie United Nude modeļi, etniskā stilā ieturētie Karma of Charme zābaki, šobrīd tik aktuālie New Balance sportiskā stila apavi, lietainajai sezonai jo sevišķi piemērotie Hunter gumijas zābaki, siltie UGG un EMU ziemas zābaku modeļi, ekskluzīvie zīmolu Kenzo, Lacoste un Yellow Cab apavi vīriešiem, kā arī vēl daudzi citi pieprasīti zīmoli, turklāt visas kolekcijas ir nopērkamas par Eiropas tirgus cenām.

Tieši veikalā pieejamie oriģinālie un modernie apavu modeļi ir tie, kas nodrošina The Shoes Store atpazīstamību un straujo izaugsmi. Veikala pastāvīgo klientu loku jau sezonām ilgi veido prasīgi un par sevi pārliecināti pircēji, kuru vidū ir arī tādas sabiedrībā zināmas personības kā TV seja Baiba Sipeniece-Gavare, dziedātāja Olga Rajecka, TV raidījumu producente Elīna Doļģe, mūziķe Agnese Rakovska, aktieri Intars Rešetins un Artūrs Skrastiņš, kā arī daudzi citi. 

Latvijas stilisti un blogeri veido aproces dizainus itāļu zīmolam „Nomination”

Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes

21.novembrī, veikalā Goldtime vietējie stilisti, redaktori un blogeri nosvinēja itāļu rotu zīmola Nomination 30. jubileju. Pasaulslaveno rotu zīmolu no Florences veidojis Paolo Gensīni (Paolo Gensini), kurš bija pirmais, kas izsmalcinātu rotu industrijā ieviesa nerūsējošo tēraudu kā materiālu un pirmais, kas piedāvāja revolucionāru aproču sistēmu, ļaujot katram kļūt par mākslinieku un veidot savu rotu dizainu, izmantojot piedāvātus posmiņus jeb links.

Savas spējas radīt unikālas aproces no 3000 posmiņiem, kas iekļauti sortimentā, izmēģināja modes un dzīves stila žurnālu redaktores Džina Briška, Jūlija Rumjanceva, Kristīne Rudzinska, blogeri Maija Armaneva, Sergejs Hatanzejskis, Daniels Deksnis, jūtūberes Bea Jonīte un Evelīna Pārkere, stiliste Natālija Zolberga un citi.

“Nomination juvelierizstrādājumus joprojām rada, veido un ražo Florencē, Itālijā, uzņēmumā, kas balstās uz bagātīgajām florenciešu zeltkaļu tradīcijām, lietpratīgām amatnieku prasmēm un modernām tehnoloģijām,” stāsta uzņēmuma Goldtime vadītāja Madara Burka, piebilstot, ka “nerūsējošais tērauds, ko izmanto Nomination rotās ir hipoalerģisks, tas neapsūbē un tā mirdzošā sudraba apdare ļauj tam izskatīties vienlaikus eleganti un izsmalcināti, akcentējot vērtīgos dekoratīvos elementus no 18K zelta un noteiktas raudzes sudraba, kā arī kubveida cirkonija, ar rokām apgleznotas emaljas, pērlēm, ametistiem, rubīniem un daudziem citiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem, pat briljantiem.”

Attēls: Publicitātes

“Nomination rotas pazīstu jau sen – mamma uzdāvināja man aproci ar zeltītu burtu B, šodien aproci papildināšu ar dimantu piktogrammu un zeltītu zvaigznīti. Nomination posmiņi ir gluži kā tetovējums, katrs nozīme ko īpašu, iegravējot atmiņā kādu notikumu, turklāt, tā ir lieliska dāvana,” saka populārā jūtūbere Bea Jonite.

“Savienojamo posmiņu kolekcija uzreiz kļuva par uzņēmuma būtību, jo tā nosaukums ir Nomination, kas aizgūts no latīņu valodas ar nozīmi “dot vārdu”. Drīz pēc kolekcijas ieviešanas zelta burtu posmiņu sortimentam pievienoja jaunus simbolus un materiālus, padarot šīs kolekcijas izstrādājumus par patiesiem un īpašiem veiksmes amuletiem. Nerūsējošais tērauds ir papildināts ar zeltu un sudrabu, emalju un dārgakmeņiem, kļūstot par perfektu izvēli ikvienam stilam un notikumam,” atklāj veikala vadītāja Baiba XXXX.

Attēls: Publicitātes

Nomination svinīgā pasākuma laikā viesi veidoja unikālas aproces, kombinējot posmiņus. Katrā aprocē ir iekodēts kāds stāsts. Izveidotās aproces varēs iegādāties Goldtime veikalā līdz pat gada beigām.

”Nomination ir modulāra aproce, ko iespējams personalizēt. Atsevišķus nerūsējošā tērauda posmiņus, ko rotā zelta burti, var savienot ar atjautīgi veidotu atsperes mehānismu. Šos zelta burtu posmiņus var kombinēt, izveidojot aproci ar savu vārdu. Šīs aproces būs piemērotas gan ikdienas prêt-à-porter lietošanai, gan īpašākajiem dzīves mirkļiem, piemēram, izrotājot tās ar krāsainiem akmeņiem,” priecājas blogere Maija Armaneva.

 

Autors: A.W. Olsen & Partners / 23.11.2017

Latvijas Stila un Modes balva

Baltijas modes federācijas organizētā, ikgadējā svinīgā Latvijas Stila un Modes Balvu 2011 pasniegšanas ceremonija notiks restorānā Ciro`s Pomodoro.

Latvijas Stila un Modes balvas ir ikgadējā ceremonija, kuras mērķis ir katru gadu apbalvot labākos no labākajiem modes industrijā, kā arī stilīgākos TV, teātra, un šova biznesa zvaigznes, kas iet kopsolī ar modi. Šogad Stila un Modes balvu pasniegšanas ceremonija būs septītā projekta pastāvēšanas vēsturē. Pēc tradīcijas, nomināciju uzvarētājiem tiek piešķirts “stilīgākā” vai “labākais modē” tituls, un publiskai atzinībai par apliecinājumu, tiek pasniegta statuete, kas simbolizē stila un modes vienotību. Pagājušajā gadā statuete, kuru saņēma Prēmijas laureāti, pateicoties sadarbībai ar kompāniju “Morozov & Son”, ieguvusi jaunu dizainu. Šogad, izmantojot tās pašas skices, balvas izgatavos uzņēmuma GEKA meistari, kurš specializējas visādu balvu ražošanā no visdažādākajiem materiāliem. Kompānijai GEKA ir liela pieredze balvu izgatavošanā, jo tā ir veidojusi statuetes tādiem pasākumiem kā “Labākās latviešu dziesmas 2011”, “Eiropas gada cilvēks Latvijā 2011”, daudziem sporta sarīkojumiem un citiem pasākumiem.

Ceremonijas laikā tiks paziņoti un apbalvoti uzvārētāji sekojošās nominācijās: Stilīgākā aktrise; Stilīgākais aktieris; Stilīgākais dziesmu izpildītājs; Stilīgākā dziesmu izpildītāja; Stilīgākā mūziķu grupa; Stilīgākā TV-vadītāja; Stilīgākais TV-vadītājs; Gada modes mākslinieks; Gada debija modes jomā; Modes veikals ar interesantāko koncepciju, kas tika atvērts 2011.gadā – kopā 10 nominācijās; un speciālā Balva par ieguldījumu Latvijas modes attīstībā.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina piedalīties labdarības akcijā “Dāvini ziedojot!”

Gatavojoties gada sirsnīgākajiem svētkiem, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina piedalīties labdarības akcijā “Dāvini ziedojot!”, kas paredz Ziemassvētkos izvēlēties dāvanu ar īpašu vērtību – ziedot dāvanai paredzēto summu vairāk nekā 1200 bērniem, kuri aug SOS bērnu ciematu atbalstītajās audžuģimenēs, un par katru ziedojumu vērtībā virs 10 eiro saņemt “Labo nodomu šokolādi”, ko svētkos uzdāvināt saviem tuviniekiem vai sadarbības partneriem. 

Labdarības akcija norisināsies tirdzniecības centra Alfa 1. stāvā (pie Informācijas centra) no šā gada 6.decembra līdz 24.decembrim. Visi ienākumi šīs labdarības akcijas ietvaros 100% apmērā tiks novirzīti Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai. 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: “Esam pateicīgi t/c Alfa par iespēju jau otro gadu pēc kārtas īstenot labdarības akciju “Dāvini ziedojot!” SOS ģimeņu un audžuģimeņu bērnu atbalstam. Audžuģimenēs un SOS ģimenēs aug bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ ir zaudējuši savu bioloģisko vecāku aprūpi. Ikvienam no šiem bērniem ir savs, bieži vien ļoti sāpīgs, dzīves stāsts, bet visus viņus vieno ilgas pēc gādīgas ģimenes, kurā būt piederīgiem un droši pieaugt. Ikviens mūsu akcijas atbalstītājs palīdzēs veicināt šo bērnu harmonisku attīstību.” 

“Sirds siltums un sirsnīgs smaids ir jaukākais, ko varam gūt no Ziemassvētkos saņemtām dāvanām. Akcija “Dāvini ziedojot” t/c Alfa sniedz iespēju šīs patīkamās emocijas ar mūsu klientu starpniecību dāvāt vienlaikus gan tuviniekiem, gan SOS Bērnu ciemata gādībā esošajiem bērniem. Mēs ticam, ka īpaši veidotā “Labo nodomu šokolāde” rosinās arī dāvināšanas prieku!” stāsta t/c Alfa vadītāja Liene Apine.

Pagājušajā gadā divdesmit dienu laikā Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības akcijā t/c Alfa  tika savākti 6942,28 eiro bērnu atbalstam. Arī šajos Ziemassvētkos iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties dāvanu ar pievienoto vērtību, un, veicot dāvanas saņēmēja vārdā ziedojumu, kā apliecinājumu par to uzdāvināt viņam labdarības akcijā iegūto īpašo kārumu – “Labo nodomu šokolādi”.  Tā ir iespēja arī uzņēmējiem svētkos, darot labus darbus, pārsteigt savus tuviniekus un sadarbības partnerus, tādējādi kopā atbalstot jaunās paaudzes, kam dzīvē iet grūtāk, labklājību Latvijā. T/c Alfa un Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija būs pateicīga par katru noziedoto naudas vienību, taču, lai saņemtu “Labo nodomu šokolādi”, ziedojumam jābūt vismaz 10 EUR vērtībā.

Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus “AIRI vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), divās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājās Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1200 bērni. Savu darbu SOS ģimenes var veikt tikai pateicoties atsaucīgu uzņēmumu un labas gribas cilvēku atbalstam.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija

07.12.2019.

Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, savukārt slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 26 472 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka 14 dienās ar Covid-19 saslimušo kopskaits ir 8785 personas.

Savukārt līdz šim kopumā veikti 740 947 Covid-19 testi.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 133 Covid-19 pacienti, no kuriem viens pārvests, savukārt no slimnīcām izrakstīti 90 pacienti, līdz ar to patlaban kopumā slimnīcās ārstējas 841 Covid-19 pacients.

No visiem pašlaik slimnīcās stacionētajiem Covid-19 pacientiem 798 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 43 – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 2146 pacienti.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Simfoniskās mūzikas koncerts

Pirmo reizi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē – simfoniskā orķestra koncerts!

Xiaomi Arena, 8. jūlijs 2025. gads, plkst. 19.00
Simfoniskās mūzikas koncerts

Ļoti labs koncerts ar bagātīgu gaismu spēli un iespaidīgiem gaismas efektiem.
Pirmo reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā notika Simfoniskās mūzikas koncerts, un tas bija patiesi grandiozs. Skaisti izskanēja latviešu autoru darbi (Imants Kalniņš, Raimonds Pauls u.c.).

Muzikālais ceļojums tika papildināts ar spilgtiem gaismas efektiem, iespaidīgu skatuves noformējumu un sirsnīgu jauniešu sniegumu.
Lielisks koncerts, kas apliecināja – simfoniskā mūzika var būt gan aizraujoša, gan laikmetīga.

🎼 Uz skatuves valdīja īpaša enerģija – simfonisko orķestri veidoja vairāk nekā tūkstotis skolēnu no visas Latvijas, un viņus vadīja vairāki diriģenti, kas mainījās koncerta gaitā, piešķirot katram skaņdarbam savu raksturu un dinamiku.

🎵 Tika atskaņoti dažādi skaņdarbi ar bagātīgu instrumentu klāstu, un koncerts izskanēja iespaidīgi daudzkrāsains – gan skanējumā, gan izjūtās. Ar tik daudziem talantīgiem jauniešiem uz skatuves, rezultāts bija patiesi aizkustinošs.

📽️ Vairāk par šo neparasto vakaru – skaties video šeit:
👉 https://youtu.be/8DqRoKUmGpY?si=9uvOkK9QxRaZR4tj

Latvijas skolās policija skolu reidos atklāj marihuānu (+VIDEO)

Lai atklātu, vai jaunieši lieto apreibinošas vielas, un novērstu to lietošanu, Valsts policija kopā ar Valsts robežsardzes kinologu Zemgales reģionā šajā gadā veikusi pārbaudes divdesmit astoņās izglītības iestādēs.

Aizdomās par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu uz ekspertīzi nosūtīti 27 audzēkņi. Kā skaidro Valsts policija, visu analīžu rezultāti vēl nav saņemti, bet vairākumā gadījumu aizdomas par narkotisko vielu klātbūtni organismā apstiprinājušās.

Video

Autors: LTV Ziņu dienests

27.02.2020.

Latvijas skolās īstenos pilotprojektu bērniem ar lasīšanas traucējumiem

Šodien, 19. decembrī, Latvijas Disleksijas biedrība saņēmusi 16 500 eiro lielu ziedojumu no Swedbank Latvija, lai uzlabotu izglītības iespējas bērniem ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem.Ziedojums ļaus jau nākamgad četrās skolās ieviest Latvijā unikālu izglītības projektu – skolēni ar apgrūtinātu spēju lasīt jeb disleksiju turpmāk varēs mācīties ar personālo datoru un pašreiz latviski pieejamās programmatūraspalīdzību.

Disleksija ir specifiski mācīšanās traucējumi, kas pat cilvēkiem ar ļoti labu intelektu apgrūtina spēju lasīt. “Latvijā disleksija skar ievērojamu skaitu bērnu, piemēram, 15 gadīgo jauniešu vidū funkcionālas lasītprasmes problēmas ir 35 tūkstošiem jeb 17,2 %, liecina OECD pētījums. Neskatoties uz to, Latvijā nav izveidota ne ticama disleksijas noteikšanas sistēma, ne ieviesta zinātniski pierādīta apmācība. Tāpēc ar esošo izglītības pieeju mēs nereti “norakstām” spējīgus, gudrus jauniešus, kuriem varētu salīdzinoši vienkārši palīdzēt – intensīvi, specifiski mācot lasīt un ar tehnoloģijām kompensējot to, ko skolēns nevar apgūt savas smadzeņu darbības īpatnību dēļ,” skaidro Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece.

Swedbank ziedojums četrās Latvijas skolās ļaus ieviestinformācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kas cilvēkiem ar disleksiju spēj palīdzēt visu mūžu – gan mācībās, gan darbā, gan sadzīvē. Tāpat par ziedojumu biedrība izveidos balvu veiksmīgam vidusskolēnam ar disleksiju, lai mazinātu negatīvos stereotipus, kas šādus skolēnus mēdz saistīt ar pazeminātu intelektu un garīgās attīstības traucējumiem.

“Mēs, Swedbank, vienmēr mērķtiecīgi esam atbalstījuši iniciatīvas, kas sekmē mūsdienīgas izglītības pieejamību katram Latvijas bērnam, dodot  visiem vienlīdzīgas iespējas attīstīt savu potenciālu. Tāpēc ceram, ka ziedojums Latvijas Disleksijas biedrībai būs jauns solis pretim aizvien iekļaujošākai Latvijas izglītības sistēmai,” teic Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa. Ar savu dalību atbalstu bērnu pilnvērtīgai izglītībai pauduši arī ap 16 500 cilvēku, kuri apmeklējuši Swedbank Ziemassvētku digitālo gadatirgu.

Projekta ietvaros tiks iegādāti 10 datori un programmatūra, ko nodos skolēniem ar smagākām disleksijas formām. Tāpat, piesaistot speciālistu no Dānijas, tehnoloģiju izmantošanā tiks apmācīti gan skolēni, gan viņu vecāki un skolotāji. Skolēnu mācību sasniegumi tiks analizēti, lai nākotnē iespējams ļautu līdzīgus risinājumus izmantot ikvienai skolai Latvijā. “Paredzam, ka mācību gada laikā projektā iesaistīto skolēnu mācību sasniegumi uzlabosies par divām līdz trim atzīmēm un būtiski uzlabosies viņu kontrole pār savu mācību darbu,” komentē E. Birzniece.

 

Autors: Latvijas Disleksijas biedrība 19.12.2017

Latvijas skatītājus priecēs pasaulē slavenie “bel canto” solisti Lorenss Braunlijs un Sāra Koberna

Jau pavisam drīz, 16.jūlijā, Dzintaru koncertzālē pirmo reizi Latvijā klausītāji varēs izbaudīt pasaulē vadošo “bel canto” solistu – tenora Lorensa Braunlija un harizmātiskā soprāna Sāras Kobernas – priekšnesumu, informē “Andreja Žagara fonda” vadītājs Andrejs Žagars.

“Es esmu drošs, ka abi solisti pārsteigs mūsu klausītājus ar izcilu meistarīgu un izjustu dziedājumu, jo viņu izpildījumā varēsim dzirdēt spilgtāko “bel canto” komponistu – Doniceti, Rosīni un Vinčenco Bellīni – ārijas,” saka Žagars.

Braunlijs un Koberna kopā ar simfonisko orķestri Konstantīna Orbeljana vadībā Jūrmalā uzstāsies fonda “Baltijas muzikālās sezonas” koncertu programmas ietvaros.

Abi mākslinieki jau iepriekš ir spoži mirdzējuši uz vienas skatuves. Pērn viņi demonstrēja spilgtu vokālo un dramatisko sniegumu Sietlas operas izrādē “Grāfs Orī”. Kritiķi vērtēja, ka Braunlijs, kuru “International Opera Awards” ir izvirzījusi Gada solista titulam 2017, spēj sasniegt augstu reģistru ar tādu tonālu precizitāti un skaistumu, kas klausītājiem sniedz patiesu baudījumu. Savukārt Kobernas augsto koloratūru “Seattle Times” raksturoja kā patiesi žilbinošu, piebilstot, ka viņas tembrs kļuvis bagātīgāks un siltāks.

Kritiķi atzinīgi novērtējuši Braunlija sniegumu titullomā laikmetīgajā izrādē “Yardbird”, kas stāsta par izcilo un talantīgo ASV džeza saksofonistu un komponistu Čārlzu Pārkeru, ko atveido Braunlijs. Ietekmīgā britu medija “The Independent” mūzikas apskatnieki pašu operu nodēvēja par drosmīgu eksperimentu, uzsverot, ka tieši Braunlija harizmātiskais dziedājums pārliecinoši saturēja kopā visu vēstījumu.

Starptautisku slavu un skatītāju mīlestību Braunlijs iekaroja ar lomām Džoakīno Rosīni operās “Seviļas bārddzinis”, “Itāliete Alžīrā”, “Ceļojums uz Reimsu” un “Armīda”.

Sāra Koberna ir mirdzējusi uz ASV lielākajām operas skatuvēm, viņa ir iekarojusi arī Eiropas mūzikas mīļotāju simpātijas. Kobernas karjera aizsākās vēl 2001.gadā.

2009.gadā viņa ieguva ASV Gada jaunā mākslinieka titulu par Astērijas lomu vienā no baroka laika komponista Georga Frīdriha Hendeļa ievērojamākajām operām “Tamerlans”. Toreiz Koberna dziedāja kopā ar pasaulē slaveno un atzīto tenoru Plāsido Domingo.

“Washington Post” nodevēja Kobernas dziedājumu izrādē, kura stāsta par traģisku mīlestību, nodevību, naidu un atriebību, “par vienīgo spilgto krāsu tumšajā stāstā”. Soprāna dziedājums bija vienlaikus gan viegls, gan intensīvs, savukārt “Kobernas duets ar skatuves partneri lika laikam apstāties,” tā “Washington Post” autore Anne Midžete (Anne Midgette).

“Kritiķi slavē Kobernu ne tikai par viņas zeltaino balss tembru un apbrīnojamo koloratūras tehniku, bet arī par tēlojumu un izjusto dziedājumu, kas aizved skatītājus viņas tēlu pasaulē,” piebilda Žagars.

2015.gadā Koberna debitēja Džuljetas lomā operā “Romeo un Džuljeta” Talsas operā, savā dzimtajā Oklahomas štatā. Kritiķi īpaši izcēla to, ka soliste pilnībā iejutusies savā lomā – tēlojums, ekspresija, galu galā vokālais izpildījums. “Koberna bija ļoti pārliecinoša pusaugu Džuljeta, sākot no pirmās ainas līdz pat pēdējai,” raksta “Tulsa World” kritiķis Džeims D. Vatss (James D. Watts).

Piebilstot, ka Džuljetas āriju “Je veux vivre” soliste izpilda ar tik lielu vieglumu un tempu, kas radīja bezrūpības un jauneklības sajūtu. Tikmēr, klausoties “indes” āriju “Dieu! Quel frisson court dans les veines!“, skatītāji varēja izjust visu emociju gammu, kas ir pārņēmušas Džuljetu, – mīlestību un kaisli, pienākumu un bailes, cerību un izmisumu,“ tā Vatss.

Starp citām ievērojamām Kobernas lomām ir arī princese Ju Jaņa ķīniešu komponista Taņa Duņa izrādē “Pirmais Imperators” Metropolitēna operā, Kitijas loma Deivida Karlsona “Annā Kareņinā” Floridas operā, Lučija Gaetāno Doniceti operā “Lucia di Lammermoor”, Džilda Džuzepes Verdi operā “Rigoleto”, Rozīna Džoakīno Rosīni operā “Seviļas bārddzinis” u.c.

Biļetes uz “Baltijas muzikālo sezonu” koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena no 15 līdz 75 eiro. Vairāk informācijas un biļetes https://balticmusicalseasons.com

“Baltijas muzikālo sezonu” programmu šogad 3.jūnijā atklāja diriģenta Rikardo Muti un Luidži Kerubīni orķestra koncertu, bet 1. un 2.jūlijā turpināja klavieru virtuozs Deniss Macujevs . Vasaras laikā Baltijas Muzikālo Sezonu koncertos uzstāsies operdziedātājas Elīna Garanča un Hibla Gerzmava, Kristīne Opolais un Pāvels Černohs, vijolnieks Džošua Bells un trompetists Kriss Boti.

Latvijas skaistumkopšanas eksperti stāstīs par aktuālākajām tendencēm

Attēls: Publicitātes

Pavasaris ir atjaunošanās laiks, kad domājam par iekšējās un ārējās harmonijas iegūšanu. Tieši tādēļ no 23. līdz 25.martam Rīgā, tirdzniecības centrā „Domina Shopping” (Ieriķu 3) notiks EXPO BEAUTY MEETUP 2018 – pasākums, kas solās kļūt par vienu no svarīgākajiem Latvijas skaistumkopšanas nozares notikumiem. Savu viedokli par gaidāmo pasākumu un visaktuālākajām tendencēm atklāj pasākuma organizatori un skaistumkopšanas eksperti.

Tirdzniecības centra „Domina Shopping” mārketinga direktore Iveta Zvaigzne – Ālere saskata lielu potenciālu jaunajā EXPO Beauty Meetup formātā. „ Tirdzniecības centriem vienmēr ir radoši jāmeklē jauni veidi, kā uzrunāt savus pircējus, kā radīt pievienoto vērtību centra ikdienas piedāvājumam. Specializētā skaistumkopšanas izstāde būs pirmais šāds sadarbības projekts, taču ceru, ka nākotnē tā kļūs par labu tradīciju,” uzsvēra Iveta Zvaigzne – Ālere.

EXPO BEAUTY Meetup mārketinga vadītāja Anita Vlasova uzskata, ka pasākuma būtiskākā priekšrocība ir unikāla publiskās telpas un profesionālo piedāvājumu apvienošana: „Tas ir veids, kā satuvināt skaistumkopšanas jomas speciālistus un preču un pakalpojumu gala lietotājus. Profesionāliem zīmoliem būs iespēja paplašināt savu auditoriju, bet apmeklētājiem – atrast sev piemērotus produktus un nepieciešamos pakalpojumus.”

EXPO BEAUTY Meetup jaunais formāts šķiet pievilcīgs arī citiem skaistumkopšanas nozares ekspertiem. „Latvijas tirgus nemitīgi attīstās, skaistumkopšanas speciālisti aktīvi investē savā izglītībā, pēta aktuālās tendences, apgūst jaunākās tehnoloģijas. Nenoliedzami, viņiem būs ko piedāvāt izstādes apmeklētājiem,” uzsvēra Starptautiskās kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. 

Eksperti pievērš uzmanību arī šādām skaistumkopšanas tendencēm. Pēc Make-Up Atelier School Latvia pasniedzējas Laras Pudovskas teiktā, vismodernākās grima tendences šodien ir: satīna, „mitrās” un metāliskās tekstūras, glow efekti uz sejas, vasarraibumi, aktīvs acu grims un masīvas līnijas, spilgti neona toņi, izgaismojošie pūderi, labi izveidotas uzacis, dreipings un aktīvs vaigu sārtums.

Attēls: Publicitātes

Vizāžiste un producente Diāna Galante kā galvenās skaistumkopšanas tendences minēja dabiskumu un „mīkstu” grimu. „Ļoti svarīgs ir sejas svaigums – te nevarēs iztikt bez pienācīgas kopšanas un mitrināšanas. Matēta un nedzīva āda nekad nebūs pievilcīga un jauna! Bet, runājot par grimu, tajā šodien dominē lūpu spīdums, vaigu sārtums un produkti ar glow efektu. Ja jums ir liela seja vai arī ir nākuši klāt daži kilogrami, varat izmantot vieglu konturēšanu ar notušēšanu. Svarīgākais – dariet tā, lai jūsu grims nebūtu acīmredzams apkārtējiem,” paskaidroja Diāna.

Savukārt žurnāliste, žurnāla Beauty Cloud izdevēja un bloga 3ade.lv autore Almaza Pirha, runājot par skaistumkopšanas tendencēm, ieskicēja globālo vektoru un pievērsa uzmanību pareizai sevis kopšanai: „Uzturiet individualitāti. Gribu ticēt, ka stereotipisks skaistums ir pagātne. Tūkstošgades paaudzes pārstāves lieto tik daudz kosmētikas, ka izskatās vecākas par savām mammām. Visbriesmīgākais ir gaumes trūkums nevis novecošanās. Progress, zinātne un veselīgs uzturs kopā ar pārdomātu fizisko slodzi sniedz mums iespēju teicami izskatīties un labi justies, to nevar panākt, iemācoties 101 grima uzklāšanas tehniku. Ja ir vēlme tērēt naudu un laiku, tad ir jāapgūst laba gaume. Par visu pārējo var izlasīt internetā un uzzināt no kosmetologa.”

Par EXPO BEAUTY MEETUP 2018:

EXPO BEAUTY MEETUP 2018 vienuviet apvienos vairāk nekā 70 Latvijas un ārvalstu skaistumkopšanas nozares pārstāvjus: kosmetoloģijas, parfimērijas, friziermākslas, manikīra un daudzu citu jomu speciālistus. Te varēs iepazīties ar aktuālākajām skaistumkopšanas nozares tendencēm, izmēģināt jaunāko kosmētiku, iegādāties nepieciešamos materiālus un instrumentus, skaistumkopšanas salonu aparatūru un profesionālos produktus, kā arī uzzināt par profesionālo mācību centru aktuālākajiem piedāvājumiem.

 

Autors: Expo Beauty 16.03.2018

Latvijas simtgades svētki ģimenēm ar bērniem

Šogad mūsu valsts svin apaļu jubileju – 100 gadus, tādēļ arī svinības katrā mājā plāno īpašas. Ierasts, ka lielu svētku svinēšana sākas ar gatavošanos, kad sakopjam savu māju un pagalmu, izraugām atbilstošāko tērpu un izcilu maltīti, ko celt svinīgo vakariņu galdā. Ja Tev vēl nav ideju, kā dekorēt māju un ko kopā ar bērniem darīt Lāčplēša dienā vai 18. novembrī – ieskaties Rimi Bērniemeksperta Klāva Smildziņa padomos!  

Dekorācijas, ko gatavot kopā ar bērnu

Svētku noskaņu vislabāk rada dekorāciju veidošana un skaisti izdekorēta māja. Pavisam vienkāršs veids, kā radīt svētku noskaņu mājās, ir svečtura izgatavošana – stikla traukā ieliec karmīnsarkanā krāsā krāsotus akmentiņus, pa vidu liec baltu, apaļu sveci, un svētku dekors būs gatavs! Video pamācību šī un citu latvisku dekorāciju – puzuri, pomponi ar tautiskām lentēm – pagatavošanai, skaties šeit: https://ej.uz/LV100_dekori

Simtgades pasākumi Rīgā

Valsts simtgades svinību ietvaros notiek neskaitāmi pasākumi, piedāvājums tik liels, ka var būt grūti izvēlēties. Lielākā daļa pasākumu koncentrējas Rīgā, taču arī Latvijas reģionos svinības solās būt grandiozas. Rimi Bērniembērnu lietu eksperts Klāvs iesaka pasākumus, kurus noteikti ir vērts apmeklēt, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu.

Nodarbība bērniem Mana Latvija

Norises vieta:Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.                     

Norises laiks:11. un 18. novembris plkst. 12.00, 14.00, 16.00.

Lai ieinteresētu un iepazīstinātu bērnu ar Latvijas vēsturi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā izglītojošu nodarbību, kas izstrādāta īpaši ģimenēm ar bērniem. Tās laikā apmeklētāji dzirdēs stāstījumu par Latvijas valsts pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī, neatkarības cīņām, uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, par valsts simboliem – karogu, ģerboni, himnu. Atbilstošā laikmeta noskaņas palīdzēs izprast vēsturiskās fotogrāfijas un notikumu aculiecinieku atmiņu pieraksti. Interesenti varēs apskatīt augstākos Latvijas valsts apbalvojumus no muzeja krājuma – Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Savukārt aizpildot dažādas uzdevumu lapas, nodarbības apmeklētāji varēs pārbaudīt jauniegūtās zināšanas.

Staro Rīgaun skrējiens

Norises vieta:Rīga.

Norises laiks:16.–19. novembris no plkst. 17.00.

Vairākas dienas Rīgas ainava tiks izgaismota ar dažādiem gaismas objektiem un video tehnoloģijām festivāla “Staro Rīga” ietvaros. Ar spožajiem un interesantajiem gaismas objektiem varēs iepazīties gan pastaigas laikā, gan piedaloties “Staro Rīga” skrējienā, kas notiks 16. novembrī. Ģimenēm ar bērniem būs piemērota 1,5 kilometrus garā distance. Bērni, kas jaunāki par desmit gadiem, skrējienā var piedalīties, skrienot kopā ar vecākiem. Skrējiena sākums – Kronvalda parkā. Katrs skrējiena dalībnieks saņems piemiņas medaļu. Ar sacensību nolikumu un reģistrācijas noteikumiem, kā arī dalības maksu var iepazīties mājaslapā: http://starorigaskrejiens.lv/. Savukārt “Staro Rīga” gaismas objektu karti var apskatīt šeit: http://www.staroriga.lv/013/lv/category/objekti-2018/.

Muzikāls stāsts par Brīvības pieminekli

Norises vieta:laukums pie Brīvības pieminekļa.

Norises laiks:18. novembris plkst. 18.45.

Ir vērts iepazīstināt bērnus un arī mums, pieaugušajiem, atsvaidzināt zināšanas par mūsu Latvijas simbolu – Brīvības pieminekli – un tā nozīmi. 18. novembra vakarā pie Brīvības pieminekļa notiks multimediāla izrāde par brīvību, kur galvenais stāstnieks būs pats Brīvības piemineklis. Katrā skulptūru grupā ietverto ideju paudīs pazīstami Latvijas cilvēki, skanēs dziesmas un dzeja, ko papildinās īpaši veidots videomateriāls un gaismas instalācijas. Piedalīsies pūtēju orķestris Auseklītis, kori Vēja balss, Balsisun Kamēr…,  Vivere,Rīga, Juventus, Aura, Pa sauleiun Valsts Akadēmiskais koris Latvija.

Valsts svētku pasākumi citviet Latvijā

Latvijas rīta ieskandināšana

Norises vieta:visā Latvijā.

Norises laiks:18. novembris plkst. 8.11–8.45.

Ja jūsu ģimene ir agrie rīta putniņi, tad 18. novembra rītā dodieties pastaigā uz jums tuvāko vietu (Brīvības laukums un Dzegužkalns Rīgā, arī Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, pie Rāznas ezera, Kolkā, Alsungā un citviet), kur norisināsies visas Latvijas kopīgs pasākums – Latvijas rīta ieskandināšana. Tas ir aicinājums visiem kopā iesākt Latvijas valsts dzimšanas dienu un novēlēt Latvijai saules mūžu: pacelt Latvijas valsts karogu, nodziedāt Latvijas valsts himnu un kopīgi muzicēt. Brīvības laukumā Latviju ar dziesmām modinās vokālais ansamblis Dzeguzīte, postfolka grupa Dārdi, grupa ImantaDimanta, folkloras kopa Grodi, bet Dzegužkalnā Latvijas modināšana notiks kopā ar dziedošo Krūmiņu ģimeni. Savukārt citās Latvijas vietās – ar dažādām folkloras kopām un koriem.

Plašāk: https://lv100.lv/programma/kalendars/latvijas-rita-ieskandinasana/

Saulrieta sagaidīšana Likteņdārzā

Norises vieta:Likteņdārzs.

Norises laiks:18. novembris no plkst. 15.00.

Tiem, kas vēlas Latvijas svētkus pavadīt ārpus pilsētas un baudīt Latvijas skaistos dabas skatus, viens no maršrutiem, kurp var doties, ir Likteņdārzs Kokneses pusē. Pulksten 15.00 šeit sāksies lāpu gājiens un sadziedāšanās kopā ar jaukto kori Alaineun sieviešu kori Anime. Vakarā būs vērojama skaistākā dabas izrāde – Latvijas dzimšanas dienas saulriets virs Daugavas.

Gaismas ceļš un svētku uguņošana Jūrmalā

Norises vieta:Jūrmala.

Norises laiks:18. novembris plkst. 15.30 un 20.25

Tie, kas dzīvo tuvāk Jūrmalas pusei, var pievienoties Gaismas ceļa radīšanā. 20 kilometru garumā no Lielupes tilta Bulduros līdz Ķemeriem gar Jūrmalas pilsētas galvenās maģistrāles malu degs vairāk nekā 8500 sveču. Gaismas ceļu Jūrmalā organizē jau 16 gadus, Latvijas valsts svētkos un gada tumšākajā laikā akcentējot virzību uz gaismu un attīstību. Ikviens aicināts piedalīties šī ceļa veidošanā, noliekot savu svecīti. Savukārt vakarā pēc pulksten 20.25 būs skatāma svētku uguņošana, un pēc tam notiks svētku tortes dalīšana pasākuma apmeklētājiem.

Animācijas filma Saule brauca debesīs

Norises vieta:Latvijas kultūras nami.

Norises laiks:no 15. novembra.

15. novembrī pirmizrādi piedzīvos viena no Latvijas simtgadei veltītajām filmām Saule brauca debesīs. Rozes Stiebras veidotā animācijas filma ir par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā. 70 minūšu garā filma būs skatāma Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace, un no 16. novembra – Latvijas pilsētu kultūras namos.

Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniemplatformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi Rimi Bērniemeksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.

Autors: Rimi

14.11.2018.

 

 

 

Latvijas sievietes ir LIELISKAS, jo …

Zinātkāres iedvesmoti, neilgi pirms Sieviešu dienas svētkiem kopā ar zilonīti nolēmām sarīkot interviju pēcpusdienu vīriešiem. Šoreiz devāmies uz t/c „Domina” un meklējām atsaucīgos Latvijas vīriešus tur, lai vaicātu viņiem „Kādēļ Latvijas sievietes ir lieliskas?”.

Tiesa gan šis video tika uzņemts 2013. gadā, bet varam ielūkoties ko pirms 2 gadiem vīrieši domāja par mums un salīdzināt ar šo gadu.

Viens gan ir skaidrs – Latvijas vīrieši uzskata mūs par labākajām, skaistākajām, atsaucīgākajām. Šo tev noteikti ir jānovērtē!

Video arī redzam tādus, kas nemaz nezin, kādēļ gan mēs esam visas tik lieliskas.

Bet neņemsim to pie sirds un uztversim to ar humoru!

Latvijas sievietēm pietrūkst laika miegam un rūpēm par sevi

Vien katrai desmitajai sievietei nav pavasara noguruma, atklāj „Grindeks” un „GfK Baltic” veiktais „Parūpējies par sevi” pētījums. Kā dāmas atzīst, enerģiju palīdz atgūt fiziskas aktivitātes, izgulēšanās, rūpes par sevi, bet pozitīvo noskaņojumu – izrunāšanās.

„Tāpat kā ziedi un citi pārsteigumi iepriecina sievietes, arī tām dāvātais laiks ir nenovērtējams. Piemēram, iespēja kādu dienu veltīt tikai sev, kaut vai vienkārši izguļoties. Katra desmitā sieviete atzīst miega trūkumu, turklāt katra piektā, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, jūtas neizgulējusies. Lai gan nereti ikdienas darbus veicam uz miega rēķina, tā ilgtermiņā upurējot savu veselību, vismaz reizi nedēļā ir nepieciešams kārtīgi izgulēties un pamosties bez modinātāja,” stāsta Dr. Egils Einārs Jurševics, AS „Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.

Katra piektā aptaujātā uzskata – viņu organisms būtu pateicīgs, ja aktīvāk sportotu, katra desmitā – ja ēstu veselīgāk, un tikpat – ja atmestu smēķēšanu. 60% sieviešu un 44% vīriešu domā, ka viņiem ir liekais svars. Tomēr,salīdzinot ķermeņa masas indeksus, atklājas dāmu paškritiskums – faktiski 47% sieviešu, 52% vīriešu ir liekais svars vai aptaukošanās. Tāpat daiļais dzimums ir vairāk vērsts uz rīcību – pamanot svara pieaugumu par pieciem liekiem kilogramiem – 32 % sieviešu, bet 17 % vīriešu sāk ievērot diētu.

„Vēl pētījums atklāj ievērojamas mīlestības atšķirības starp dzimumiem. Piemēram, 76 % sieviešu un 55 % vīriešu ļoti mīl ģimeni. Tāpat katra trešā sieviete, bet vien katrs piektais vīrietis ar augstāko vērtējumu„ļoti mīl” novērtēja draugu, sevis, mājdzīvnieku un mājokļa svarīgumu,”skaidro Māra Tauriņa, pētījumu kompānijas „GfK Baltic” vadītāja.

Vairāk nekā puse sieviešu, taču vien trešdaļa vīriešu, uzskata – rūpes par sevi ir labas pašsajūtas priekšnoteikums. Tomēr katra trešā sieviete un piektais vīrietis atzīmē, ka gādājot par citiem, bieži aizmirst parūpēties par sevi. Arī nakts vidū pamostoties sievietes divtik vairāk domā par attiecību un veselības problēmām.

„GfK Baltic” veica Latvijas interneta lietotāju pētījumu 2016. gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 16 līdz 65 gadiem.

 

Par AS „Grindeks”

„Grindeks” ir starptautisks, vertikāli integrēts farmācijas uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. „Grindeks” koncernā ietilpst pieci meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā, Krievijā un Slovākijā; pārstāvniecības atvērtas 12 valstīs.

„Grindeks” specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās. Uzņēmuma produktu klāstu veido veiksmīgs oriģinālproduktu Mildronāts® un Ftorafur®, kā arī patentbrīvo medikamentu apvienojums. Šobrīd „Grindeks” ražo 23 aktīvās farmaceitiskās vielas.

Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz 71 valsti un veido 91% no kopējā apgrozījuma. Nozīmīgākie „Grindeks” tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, ASV, Kanāda, Japāna un Vjetnama.

Lai palielinātu ražošanas jaudas un uzlabotu infrastruktūru, pēdējo 15 gadu laikā uzņēmums ir realizējis virkni vērienīgu investīciju projektu, šajā laikā investējot attīstībā vairāk nekā 90 milj. eiro.

Latvijas sieviete: Sava personīgā bende. Kādēļ joprojām mirstam no ārstējamām saslimšanām

Ilūzija – “ar mani tas nenotiks”, nespēja atrast laiku sev un savai veselībai, bailes no analīžu rezultātiem – tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ sievietes ārsta vizītes un profilaktiskās pārbaudes atliek uz vēlāku laiku. Taču visiem zināms, ka veselība negaidīs. Latvijas sieviešu vidū, viens no izplatītākajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis, ik gadu aptuveni 200 sievietes uzzina šo diagnozi. Mūsu valstī saslimstība un mirstība no šī audzēja joprojām ir viena no augstākajām Eiropā. Taču dzemdes kakla vēzis var neattīstīties, ja savlaicīgi tiek veiktas profilaktiskās pārbaudes.  Dzemdes kakla vēža skrīnings, kā arī vakcinācija pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu var nozīmīgi samazināt dzemdes kakla vēža attīstību un nāvju skaitu. Taču diemžēl vairums Latvijas sieviešu šo iespēju neizmanto. Ginekoloģes, Dr. Vija Veisa un Dr. Kristīne Pčolkina skaidro, kā nekļūt par daļu no skumjās statistikas.

Marta sākumā Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds organizēja sieviešu veselībai veltītu tiešraidi “Vesela un laimīga”, kurā piedalījās vairāk kā 15 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti. Kopā viņi atbildēja uz galveno jautājumu – kā sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža? Tiešraides video iespējams skatīt šeit: https://www.youtube.com/@Veselaunlaimiga

Kādēļ sieviete savā prioritāšu sarakstā ir pēdējā vietā?

“Nereti mēs par sievietes veselību esam ieraduši domāt un runāt reproduktīvajā t.i. pēcnācēju radīšanas aspektā. Nenoliedzami, ka reproduktīvajā periodā, kas ir 15-49 gadi, sieviete savu veselību pieskata un dodas pie speciālistiem biežāk, vēršoties pēc palīdzības tādos jautājumos kā grūtniecības plānošana, novērošana, izsargāšanās un kontracepcija. Taču ar to sieviešu veselība nebeidzas. Ļoti svarīga ir arī tā sieviešu daļa, kas grūtniecību vairs neplāno, kas dzīvo savu dzīvi pēc menopauzes. Varbūt var šķist, ka pie ginekologa vairs nav ko darīt, taču tā nebūt nav. Šie onkoloģiskie riski – krūts vēža, kolorektālā vēža un arī dzemdes kakla vēža riski – pastāv un pat pieaug,” skaidro Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.

Eksperti atzīmē, ka papildu iemesls, kādēļ sievietes mazāk apmeklē speciālistus, ir zems pašvērtējums. Mūsu sabiedrībā vēl joprojām radusi sievieti asociēt ar mātes un rūpju identitāti. Kamēr šis skatījums un audzināšana nemainīsies, sievietes nespēs saskatīt savu veselību kā galveno prioritāti. Nereti sievietei ir arī emocionāli svarīgi iegūt atļauju un atzinību no citiem – “Tu esi visu izdarījusi. Tu beidzot vari parūpēties par sevi, Tu to esi pelnījusi”. Ārsti aicina atcerēties, ka pats svarīgākais ir sievietes dzīvība, tikai pēc tā var sekot rūpes, izvēle būt vai nebūt mātei u.c. sabiedrības lomas. No šādas domāšanas izriet arī tādi sieviešu komentāri kā “man nav laika” u.c. iegansti, lai sevi kā cilvēku pastumtu malā. Ne mazāk svarīgs aspekts ir finanses, jo sievietei sevi nostādot prioritāšu saraksta apakšā, līdzekļus savai veselībai atrast grūtāk. Pat tad, ja daudzas pārbaudes ir valsts apmaksātas, šķietamais finansiālais un laika aspekts kalpo kā liels šķērslis.

Nozīmīgu lomu spēlē arī bailes. Visbiežāk tās ir bailes no nezināmā. Daudzas sievietes izvēlas nezināt savus vēža saslimšanas riskus, un tādēļ apzināti nedodas uz profilaktiskām pārbaudēm. Diemžēl realitātē – neziņa nelikvidē problēmu. Savlaicīgi atklātu saslimšanu iespējams ārstēt gan daudz efektīvāk, gan organismam un pašsajūtai saudzīgāk, nekā ielaistus onkoloģiskus gadījumus. Sievietes veselībā svarīgu lomu spēlē arī ģimenes locekļi, kuru pienākums ir atgādināt savām sievām, mammām un māsām doties pie veselības aprūpes speciālista.

Cik bieži ir jāapmeklē ginekologs?

Speciālisti aicina sievietes no 25 gadiem regulāri atsaukties uz Nacionālā veselības dienesta aicinājumiem veikt profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningus.

“Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, varam teikt, ka vairāk meklējam tieši priekšvēža stāvokļus. Tas tiek dēvēts par “dzemdes kakla vēža skrīningu”, bet patiesībā  visbiežāk atrodam riska grupas sievietes, kurām ir rūpīgāk jāpievēršas izmeklēšanai, kurām ir jāatkārto tests pēc gada un kurām ir jāveic kolposkopija, lai efektīvāk un precizāk izmeklētu dzemdes kaklu.  Un pat, ja tiek atklātas izmaiņas šūnās jeb priekšvēža izmaiņas – tas vēl nebūt nav  vēzis. Šajos gadījumos ir pieejamas ārstēšanas metodes, kas palīdz veiksmīgi vēzi novērst jau soli pirms tas ir attīstījies. Drošāk ir piesprādzēties ar drošības jostu, pirms avārija ir notikusi, nekā cerēt, ka viss būs labi,” komentē Vija Veisa.

Nacionālais veselības dienests sievietēm no 25 līdz 67 gadu vecuma nosūta uzaicinājumu uz valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu reizi trijos gados. Savukārt sievietēm vecuma posmā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados tiek izsūtīts uzaicinājums uz krūts vēža pārbaudi.

“Jāatceras, ka mūsdienās pieejama arī vakcīna pret dzemdes kakla vēža izraisošo cilvēku papilomas vīrusu. Jauniešiem no 18 līdz 45 gadiem tā ir valsts apmaksāta, bet ieteicama sievietēm līdz pat 45 gadu vecumam, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai ginekologu.” vārdi “Jauniešiem no 18 līdz 45 gadiem” būtu jānomaina uz “Jauniešiem no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot). 

“Tas, cik bieži jāapmeklē ginekologs noteikti ir individuāls jautājums – iespējams, kādai sievietei tas būs dzemdes kakla vēža skrīnings reizi trijos gados, bet kādai citai sievietei daudz biežāk atkarībā no sūdzībām un veselības stāvokļa, ģimenes vēlmēm plānot vai neplānot grūtniecību,”  atgādina Dr. Vija Veisa.

“Ir svarīgi, lai sievietes apzinās savas sūdzības un tām parādoties uzreiz vēršas pie ginekologa. Tas iekļauj menstruālā cikla traucējumus, neregulāru asiņošanu, sāpes, nepatīkamu diskomfortu. Taču plašāk par visiem “sarkanajiem karogiem”, ginekologs pastāsta katras vizītēs laikā. Tāpēc ir būtiski, lai sievietes atsaucas uz skrīninga aicinājumiem, ne tikai veicot regulāras pārbaudes, bet arī saņemot iespēju aprunāties ar ārstu,” pauž Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.

Latvijas sieviešu kosmētikas minimums

Tuvojas Baltijā krāšņākais skaistumkopšanas notikums – izstāde “Baltic Beauty 2018”, kad Ķīpsalā pulcēsies ne tikai profesionāļi, bet ikviens pucēties gribētājs. Pirms doties uz izstādi iepazīt jaunākos skaistumkopšanas produktus un pakalpojumus, noskaidrojām – bez kuriem kosmētikas līdzkeļiem Latvijā pazīstamas sievietes nevar iztikt.

Aija Vītoliņa, dziedātāja

Man viena no vismīļākajām vakara nodarbēm ir dekoratīvās kosmētikas noņemšana. Kad seja ir attīrīta no kosmētikas, veicu īpašu sejas procedūru – lietoju speciālo “Beurer” elektrisko sejas birstīti sejas attīrīšanai un “Juvena” attīrošās putas normālai/taukainai sejas ādai.

 

Ina Poliščenko,

restorāna “Jonathan” šefpavāre

Savu ikdienu bez kosmētikas diemžēl nevaru iedomāties. Arī pie kosmetologa eju reizi sešās nedēļās, jo 14 stundas, ko pavadu pie plīts ik diennakti, ādu padara taukainu.  Īpašu uzmanību pievēršu tieši sejas ādai, brīvdienās to arī mitrinu. Uzklausot kosmetoloģes ieteikumus, ik pa laikam sejas krēmus pamainu. Mani pēdējā laika favorīti ir “Biotherm” sejas mazgāšanas putas un toniks nakts mieram “Biotherm Blue Therapy Serum In Oil”. Tad noguruma pēdas no rīta vairs neredz! Ikdienā kā bāzi sejas ādai lietoju “Guinot” produktu “Shine Control Moisturizer”. Savukārt sejas ādas tonusam jau aptuveni sešus gadus esmu uzticīga “Lancôme” tonālajam krēmam “Teint Miracle”.

Kristīne Čerņavska,

izstādes “Baltic Beauty” vadītāja

Viens no maniem patīkamākajiem sejas kopšanas rituāliem ir sejas masāža ar vakuuma bankām, kam cenšos atrast laiku vismaz trīs reizes nedēļā. Pēc tam ādu palutinu ar “Arcaya” „Glam Edition”, kas ir ampulās. Rudenī dekoratīvās kosmētikas minimums ir „Giorgio Armani Black Extasy Mascara” skropstu tuša, kas ir viena no manām skropstu tušu favorītēm, “Arcaya” krēms „CC”, vaigu sārtumam „Giorgio Armani Fluid Sheer”, acu zīmulis un uzacu ēnas no „Make Up For Ever” un noteikti lūpu spīdums „MAC Dazzleglass Lip Colour”. Vienmēr manā somiņā līdzi ir dziļi mitrinošs roku krēms, šobrīd „Kinetics”. Kosmētikas maka saturs ne tikai palīdz akcentēt sievietes dabīgo skaistumu, bet arī pastāsta par tās īpašnieci.

Liene Šomase, dziedātāja

Ikdienā manā somiņā noteikti ir “BBFactory Cosmetics” lūpu balzams un roku krēms. Protams, neiztieku arī bez vaigu sārtuma un acu tušas. Skaistums ir manī pašā un beznosacījuma mīlestībā. Dāmas, mīliet un lutiniet sevi arī ikdienā. Esiet skaistas!

Elita Patmalniece, modes māksliniece, gleznotāja

Kosmētika, kā jau visām sievietēm, man ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Man ir svarīgi izcelt acis un lūpas, citādi nekā neizskatos. Noteikti nevaru iztikt bez acu zīmuļa, lūpukrāsas, vaigu sārtuma un pūdera. Ziemā manā rokassomiņā noteikti ir arī pūderkrēms. Pirmo acu zīmuli “Lancôme” sāku lietot 8. klasē! Jau toreiz man bija arī “Lancôme” pūderkrēms ar rozīti, kas skaitījās ekskluzīvi.

Maija Silova, TV vadītāja un producente

Dekoratīvā kosmētika ir kā spēle, kurā vari konstruēt dažādus stilistiskos risinājumus. Tas ir kā pieagušo meiteņu beauty lego. Ikdienā mājās lietoju sejas trenažierus un divreiz nedēļā dodu priekšroku “Biodroga” sheetmaskām, kas sniedz tūlītēju tonusu. Dekoratīvās kosmētikas minimums ir “YSL cushion”, “MAC” tuša, “Giorgio Armani” lūpukrāsa “Ecstasy Balm” un “YSL” lūpukrāsa “Rouge Pur Couture the Mats”. Ikdienā izvēlos “Bobbi Brown” un “Make up Forever” vaigu sārtumu. No matu kopšanas līdzekļiem jau vairākus gadus priekšroku dodu “CHI” produkcijai. Savukārt kopjošajā kosmētikā man būtisks ir sastāvs, lai tas nav pārāk agresīvs. Cenšos izvairīties no produkcijas, kuras sastāvā ir eļļas. Vienreiz nedēļā uz sejas ādas uzklāju kolagēna emulsijas bioaktīvo serumu un pēc piecām minūtēm e vitamīnu, kas ir ampulās.

Kristīne Miljone, dziedātāja

Nē, nē, es bez kosmētikas iztikt nevarētu! Par ādu, sevišķi sejas ādu, ir jārūpējas. Ikdienā lietoju mitrinošus sejas krēmus. Priekšroku dodu „Elemis” un Latvijā ražotajai ekokosmētikai „Madara Cosmetics”. Reizēm veicu procedūru ar masāžas mezorolleru sejas un ķermeņa ādas kopšanai „Derma Roller 540”. Svarīgi pēc šīs procedūras neaizmirst uzklāt citrona ekstrakta serumu. Savukārt reizēs, kad ļoti steidzos, tad varu iztikt arī ar uzacu ēnām un skropstu tušu.

 Turi roku uz skaistumkopšanas pulsa – aktuālo uzzini “Baltic Beauty”!

Jau no 2. līdz 4. novembrim Ķīpsalā notiks Baltijas vērienīgākie skaistuma industrijas svētki – izstāde “Baltic Beauty 2018”, kur pašu aktuālāko skaistumkopšanā – kosmētikas produktus, tehnoloģijas, procedūras un darba metodes – prezentēs vairāk nekā340 uzņēmumu no 20 pasaules valstīm.

Autors: Baltic Beauty

LATVIJAS SEPTIŅCĪŅNIECES LAURAS IKAUNIECES-ADMIDIŅAS BRĪVDIENAS AR RENAULT KADJAR

LATVIJAS SEPTIŅCĪŅNIECES LAURAS IKAUNIECES-ADMIDIŅAS BRĪVDIENAS AR RENAULT KADJAR 1

DSC02784

Aizvadītajā nedēļas nogalē viena no Latvijas gada labākajām sportistēm, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa un viņas vīrs Rolands Admidiņš devās rudenīgā atpūtas braucienā pa Kurzemi ar jauno, sportiski eleganto krosoveru Renault Kadjar.

Laura šajā gadā ir sasniegusi lieliskus rezultātus, nesen ieguvusi trešo vietu Pekinā notikušajā pasaules čempionātā vieglatlētikā, labojot arī Latvijas valsts rekordu septīņcīņas discpilīna – iegūstot 6516 punktus. Renault ar prieku dāvināja sportistes ģimenei nedēļas nogales atpūtu, kā arī iespēju izbaudīt Renault Kadjar, kārtīgi pārbaudot tā spējas Kurzemes ceļos.

DSC02782

Laura Ikauniece-Admidiņa par Renault Kadjar: „Mēs izbaudījām gan saulaino laiku, gan skaistos rudens skatus Kurzemē, gan ērto un patīkamo braukšanu. Man patika 4×4 piedziņa, kas ļāva droši izbraukāt grantētos Latvijas ceļus. Auto ir ekonomisks, mums bija auto ar 1.6l dzinēju. Automašīna ir salīdzinoši „augsta“, tādējādi piemērota Latvijas lāpītajiem ceļiem.“ „Pavadījām nesteidzīgas brīvdienas prom no pilsētas kņadas. Tas atjaunoja enerģiju turpmākajiem treniņiem,“ piebilst sportiste.

Attachment2 (1)

Šīs vasaras jaunums – C-segmenta krosovers Renault Kadjar ir plašs, tas apvieno apvidus auto, sedanu un universāļu nianses. Tam raksturīgs kompaktums (4.45m garš x 1,84m plats) un zema jumta līnija (1.60m), kas akcentē dinamisko stāju. Kadjar ir plaša bagāžas nodalījuma telpa ar maksimālo kravnesību 527 litri.

000780210007802900077966

Aprīkots ar modernām iekārtām, Kadjar piedāvā labu braukšanas komfortu uz ceļiem. Kadjar ir lielisks uz nelīdzenām virsmām vai zemas saķeres apstākļos, piemēram, dubļos, smiltīs, sniegā.

Sekojiet Laurai Ikauniecei-Admidiņai sociālajos tīklos:

https://www.facebook.com/laura.ikauniece

https://twitter.com/ikauniece92

https://instagram.com/laura_ikauniece/

Vairāk par Renault Kadjar lasiet preses centrā:

http://www.mediarenault.com.lv/

 

Latvijas sabiedrības attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu aizvien ir visai iecietīga (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Sabiedrībā valda iecietība pret vardarbību pret bērnu, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nesen veiktajā aptaujā. Tajā piedalījušies vairāk nekā 1000 bērnu vecāku, un noskaidrots, ka vairāk nekā puse no viņiem bērnu iepļaukāšanu, raušanu aiz matiem vai uzsišanu pa dibenu uzskata par pieņemamu audzināšanas metodi. Biežāk fizisku sodīšanu izmanto tie vecāki, kuri paši bērnībā tikuši pērti.

Video

Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadiena. Militārā parāde (+TIEŠRAIDE)

18. novembrī svini Latvijas dzimšanas dienu visas dienas garumā kopā ar Latvijas Televīziju. Plkst. 13.30 tiešraidē pieslēgsimies 11. Novembra krastmalai, lai visi kopīgi vērotu militāro parādi par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienai.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei!

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

“Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,” teikts vēstulē.

Vēstulē uzsvērts, ka kopš pagājušā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti. Saskaņā ar radio veikto auditu, Ziņu dienesta korespondentu noslodze ir 123% jeb par gandrīz ceturto daļu virs normālas slodzes. Valde līdz šim nav veikusi nekādas darbības, lai risinātu būtiskās pārslodzes problēmu Ziņu dienestā un citās Latvijas Radio struktūrvienībās, skaidrots vēstulē.

Ņemot vērā arī faktu, ka seši profesionāli žurnālisti Ziņu dienestu kopš 2018. gada pametuši zemā atalgojuma dēļ, šā gada marta sākumā korespondenti iesniegumā valdei lūdza palielināt atalgojumu, jo citādi Ziņu dienesta veidotā satura kvalitāti būtu izaicinājums ne tikai uzlabot, bet pat saglabāt līdzšinējā līmenī. Valde atbildes vēstulē korespondentiem norādīja, ka atalgojumu palielināt nav iespējams, skaidroja Ziņu dienestā, piebilstot, ka arī kopš šā gada marta Ziņu dienestu ir pametuši vēl divi profesionāļi. Ziņu dienesta kolektīvs jūnija sākumā vērsās pie valdes, paziņojot, ka korespondentu trūkuma dēļ Ziņu dienesta darbā ir saskatāmas krīzes pazīmes. To apliecinot arī fakts, ka jūlijā izsludinātajā konkursā uz korespondenta amata vietu ir pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes mediju darbā.

Ziņu dienestā skaidroja, ka algu palielināšanas vietā nācies samazināt saturu, likvidēt štata vietu, turklāt izskanējis piedāvājums atteikties no nakts ziņām.

Lai risinātu krīzi Ziņu dienestā, pēc Ziņu dienesta kolektīva tikšanās ar valdi tika panākta mutiska vienošanās par satura papildu samazinājumu (raidījuma “Pusdiena” apjoms no 2019.gada 25.jūnija pirmoreiz samazināts par 15 minūtēm), algu palielinājumu korespondentiem un valdes rīkotu preses konferenci 19.jūnijā, lai sabiedrību informētu par kritisku situāciju sabiedriskajā medijā. Preses konference netika sarīkota.

Ar pamatojumu “sekmēt pastāvīgi augstas satura kvalitātes nodrošināšanu” valde 5.jūnijā likvidēja vienu pilna laika amata vietu “korespondents”. Ar to pašu valdes lēmumu korespondentiem algas tika palielinātas par vidēji 60 eiro (bruto). Lai gan sākotnējā vienošanās ar Ziņu dienesta kolektīvu paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, valde līdz šim ir atteikusies to darīt, teikts vēstulē.

Vēstulē uzsvērts, ka resursu trūkuma dēļ ir apdraudēta Ziņu dienesta gatavotā raidījuma “Īstenības izteiksme” nākotne, kas patlaban ir vienīgais analītiski pētnieciskais raidījums Latvijas Radio. Vēstulē skaidrots, ka 2018.gada nogalē Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne vēstulē visiem radio darbiniekiem akcentēja, ka viņas 2019.gada prioritāte būs pētnieciskās žurnālistikas attīstīšana. Taču praktiskas darbības solījuma izpildei līdz šim nav sekojušas, piebilsts vēstulē.

Saistībā ar prasīto algu palielinājumu valde ir piedāvājusi gandrīz pilnībā atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai līdz gada beigām paredzēto naudu (4000 eiro) sadalot korespondentu algām. Taču Ziņu dienests ir atbildējis, ka tas pēc būtības nerisina kritiski zemā atalgojuma problēmu, jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk, nekā paredz darbinieku līgumsaistības. Tas Ziņu dienesta ieskatā radītu papildu risku, vai arī turpmāk tiks radīts izcils saturs.

Latvijas Radio valde, kuras locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos ir ticis palielināts par 18% un tuvojas 5000 eiro mēnesī, ir noraidījusi Ziņu dienesta ierosinājumu atteikties no diviem padomniekiem, kas saņem vairāku tūkstošu eiro lielu atlīdzību, teikts vēstulē. “Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%,” skaidrots vēstulē.

“Gada sākumā valde, maldinot un sniedzot sagrozītu informāciju Latvijas Radio darbiniekiem, arī centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas Koplīgumā. Ņemot vērā NEPLP politisko ietekmējamību, valžu nestabilitāti sabiedriskajos medijos, kā arī nespēju valstī jau gadiem ilgi nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību, Koplīgums pašlaik ir vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību, kas ir ļoti būtisks sabiedriskā medija neatkarības garants. Turklāt šajās iecerētajās izmaiņās valde vēlējās iekļaut punktu, kas paredz visu Koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem,” pausts vēstulē.

Ziņu dienestā uzsvēra, ka kopš kopumā nerezultatīvajām diskusijām ar valdi tās rīcībā novērojami centieni ar apšaubāmām metodēm kontrolēt korespondentu darbu, kā arī prettiesiski izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju. “Līdzšinējā valdes rīcība ir pierādījusi, ka sarunās un sapulcēs apsolītās sadarbības vietā ar valdes lēmumiem un cita veida oficiālu rīcību seko tikai manipulatīva pretdarbība un solījumu nepildīšana. Tā rezultātā Ziņu dienestam ir grūtības ticēt katriem nākamajiem valdes solījumiem, piemēram, par likvidētās korespondenta amata vietas atjaunošanu no 2020.gada,” bažījas Ziņu dienestā.

Vēstulē norādīts, ka jūnija beigās valde ir uzdevusi Ziņu dienesta vadītājai iesniegt datus par to, cik daudz satura ēteram sagatavo katrs korespondents, lai gan kontrole pār amata aprakstos nolīgto pienākumu izpildi ir tieša Ziņu dienesta vadītājas atbildība. Sagatavotā informācija parādīja, ka korespondenti rada pat par trešdaļu un vēl vairāk satura, nekā paredz līgumsaistības, bet valde iegūtos datus tikai pieņēmusi zināšanai.

Tāpat vakar Latvijas Radio valde ar rīkojumu ir izteikusi rājienu Ziņu dienesta vadītājai Mirdzai Lelei par to, ka viņa neesot vērsusies valdē ar rakstisku iesniegumu par raidījuma “Pusdiena” raidlaika samazināšanu no 25.jūnija. Ziņu dienests apšauba rājiena pamatotību.

Vēršanās pret Ziņu dienesta vadītāju nav pirmais gadījums, kad pašreizējā sastāva valde ir demonstrējusi izrēķināšanos ar Latvijas Radio darbiniekiem, teikts vēstulē. Jau iepriekš Latvijas Radio žurnālisti un citi satura veidotāji ir ar rakstisku iesniegumu aicinājuši valdi pārstāt apšaubāmām metodēm vērsties pret atsevišķiem darbiniekiem, piemēram, izveidojot ētikas komisijas, kur pretēji pašu ētikas kodeksam izšķirošās balsis ir nevis žurnālistiem, bet vadības ieceltiem pārstāvjiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un aicinot izprast stabila un neatkarīga sabiedriskā radio nozīmi demokrātijas un informatīvās telpas stiprināšanā, Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei pašreizējā tās sastāvā, pieprasa Latvijas Radio valdei atkāpties no ieņemamajiem amatiem vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kā VSIA “Latvijas Radio” kapitāla daļu turētājai valdi atstādināt.

Tāpat tiek pieprasīts NEPLP un par mediju nozari atbildīgajiem veikt neatliekamas darbības krīzes novēršanai sabiedriskajā radio, lai netiktu apdraudēta valsts informatīvā telpa.

Ziņu dienests patur iespēju par radušos krīzi informēt Eiropas raidorganizāciju apvienību (EBU), kā arī īstenot protesta akcijas, piemēram, streiku, par ko valde ir brīdināta jau iepriekš.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja ir Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos ir Mārīte Tukiša, savukārt valdes locekle programmu attīstības jautājumos ir Sanita Dika-Bokmeldere.

Autors: nozare.lv

13.07.2019.

Latvijas Radio svin 95.gadadienu (+VIDEO)

95. gadadienu svin Latvijas Radio, kas sev un klausītājiem sagādājis īpašu dāvanu – tīmekļa vietni radiofanati.lv. Tajā iespējams ielūkoties radio vēsturē, iepazīt radio personības un noklausīties viņu stāstus. Kolēģe Anete Lesīte šodien kolēģu jubilejas noskaņās satikās ar dažiem Latvijas Radio cilvēkiem un aprunājās par nopietno un nenopietno.

Video

Latvijas radio Pieci pirmā intervija ar prezidentu Egilu Levitu (+VIDEO)

Tev tas ir jādzird! Magnuss Eriņš un Monika Martinso Pieci.lv studijā pirmo reizi uzņem Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Mūzika , filmas , 3 cilvēki- dzīvi vai miruši, ar kuriem labprāt pavakariņotu?, marihuānas dekriminalizācija un citas svarīgas sarunas!

Video

Autors: PieciLV

Latvijas Radio 2 aptaujā „Muzikālā Banka 2017” sācies fināla balsojums par gada vērtīgāko dziesmu

Attēls: Publicitātes

Attēls: Publicitātes

Sācies Latvijas Radio 2 pop un rokdziesmu aptaujas „Muzikālā banka 2017” fināla balsojums, kurā tiks noskaidrotas aizvadītā gada vērtīgākās dziesmas latviešu valodā.

Fināla balsojumā iekļuvušas 25 dziesmas, kas visa šī gada laikā mēneša balsojumos saņēmušas vislielāko klausītāju atbalstu. Šogad balsojuma noteikumi paredz, ka viens izpildītājs finālā piedalīsies tikai ar vienu dziesmu, tādejādi aptaujas noslēguma balsojumā ļaujot atspoguļoties plašākam mūziķu lokam. Ja mēneša balsojumos vislielāko klausītāju atbalstu bija saņēmušas vairākas viena izpildītāja dziesmas, tad mūziķim bija iespēja izvēlēties un pašam noteikt vienu finālā iekļaujamo dziesmu.

Noslēguma balsojums notiek divās kārtās: līdz 10.janvārim balsojiet par 25 dziesmām, bet pēc tam līdz 18.janvārim – tikai par 15 labākajām. Izvēlēties sev tīkamāko dziesmu iespējams aptaujas mājas lapā – muzikalabanka.lv. Gada vērtīgākā dziesma tiks paziņota 20.janvārī īpaši veidota raidījuma laikā, klātesot aptaujas finālistiem Latvijas Radio 2 studijā.

Tradicionāli vērtīgāko dziesmu proporcionāli noteiks klausītāju un „Muzikālās bankas” ekspertu padomes balsojums. Ekspertu padomē šogad profesionāli mūziķi, kas ar šī gada fināldziesmām nav saistīti: ģitārists un komponists Aivars Hermanis, dziedātāja Olga Rajecka, mūziķis un producents Māris Briežkalns, mūziķis un pianists Andrejs Osokins, mūzikas apskatnieks Sandris Vandzovičs, diriģents Edgars Vītols un citi.

Apkopojot gada rezultātus, lielajā finālbalsojumā iekļuvušas šādas dziesmas (alfabēta secībā):

1

Atbalss – Musiqq

14

No ziemeļiem uz dienvidiem – N. Puzikovs un K. Bindere

2

Atver logu – Māra Upmane Holšteine/dj Rudd

15

Pa ceļam – Dons

3

Darbu draugi – Misters/Imanta Nīcgale

16

Pa lāsei – Katrīna Bindere

4

Es domāšu par tevi – Lauris Reiniks

17

Pazust mākoņos – Putnu balle

5

Gaisma  -Astro n out

18

Pietiks – Samanta Tīna

6

Joprojām – The Sound Poets

19

Tavās rokās – Antra Stafecka un Otra puse

7

Kaila -Rassell/Sabīne Berezina/Eduards Grieze

20

Tevis dēļ – Prāta Vētra

8

Kamēr Tev ir mīla – Kristīne Prauliņa

21

Tu mani sauc – Aija Andrejeva

9

Ko sirds mana jūt – Markus Riva

22

Upe – Jānis Stībelis

10

Mēs – Roberts Pētersons

23

Vēl augstāk – Mesa/ Renārs Kaupers /Arstarulsmirus

11

Mēs pārejam uz Tu – Aija Andrejeva un Alex

24

Visa par daudz – Instrumenti

12

Nākamā pietura Depo – Intars Busulis

25

Zaudējam brāli – Bermudu divstūris

13

Neaizmirsti mani – Neaizmirstulītes

 

 

 

Autors: Latvijas Radio 28.12.2017

LATVIJAS PIRMIZRĀDI PIEDZĪVOS DOKUMENTĀLĀ FILMA “PRĀTA VĒTRA: STARP KRASTIEM”

LATVIJAS PIRMIZRĀDI PIEDZĪVOS DOKUMENTĀLĀ FILMA “PRĀTA VĒTRA: STARP KRASTIEM”

pv

30. oktobrī kinoteātros visā Latvijā uz lielajiem ekrāniem nonāks dokumentālā filma “Prāta Vētra: starp krastiem”, kuras sižets seko līdzi leģendārās Jelgavas grupas “Prāta Vētra” attīstībai Latvijas un pasaules vēstures notikumu kontekstā. Filmā būs redzami unikāli kadri no grupas privātajiem, kā arī Latvijas Televīzijas arhīviem.

“Filma ir mēģinājums atbildēt uz jautājumiem: kas ir tas, kas veido “Prāta Vētras” fenomenu, kādēļ cilvēki viņus mīl un reizē arī kritizē, kā grupa ir spējusi uzveikt daudzās krīzes un tomēr palikt kopā jau 25 gadus? Nu jau viņi ir daļa no mūsu nacionālās identitātes. Varētu šķist, ka veidot filmu par “Prāta Vētru” ir panākumus sološs pasākums, taču patiesībā viņi ir snieguši tik daudz interviju kā neviens, un sākumā škiet, ka par viņiem jau zinām visu,” stāsta viens no filmas veidotājiem Sandijs Semjonovs.

“Izpētes darbs pirms filmas uzņemšanas sākās, kad Kaspara Rogas mamma mums uzticēja kopš grupas dibināšanas rūpīgi krātās publikācijas un intervijas. Tie ir vairāki desmiti sējumu! Tika caurskatītas neskaitāmas stundas ar arhīva videomateriāliem – gan grupas pašu filmētais, mājas video, televīzijas raidījumi un videoklipi. Vēlējāmies atklāt vairāk puišu personības un savstarpējās attiecības. Tas bija liels izaicinājums, jo viņi ir profesionāļi un kameras klātbūtni jūt pat neskatoties,” papildina otrs filmas veidotājs Gundars Rēders.

Filma “Prāta Vētra: starp krastiem” ir dokumentāls stāsts par četriem draugiem. Par četriem atšķirīgiem, taču sirdī līdzīgiem skolas biedriem. Viņi piedzima septiņdesmito gadu vidū, izauga ar padomju multenēm un tukšajiem veikalu plauktiem, mūsu valsts neatkarības priekšvakarā izveidojot jaunu grupu “Prāta Vētra”. Tas ir stāsts par “Prātas Vētras” un mūsu valsts ceļu. Par nepadošanos un spītību. Par neatlaidību, krišanu un atkal celšanos. Pirmo reizi grupa atklāti stāstīs par kopābūšanu, krīzēm un prieka brīžiem. Šī būs arī iespēja būt klāt grupas jaunākā albuma “7 soļi svaiga gaisa” tapšanā Berlīnē.

Filmas veidotāji – Sandijs Semjonovs, Audinga Kucinskaite, Undīne Buka, Gundars Rēders, Edgars Dubrovskis. Filma tapusi studijā “SKUBA films”. Filmu atbalsta “Nacionālais Kino centrs” un “Latvijas Dzelzceļš”. Filmā piedalās Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Māris Mihelsons, Kaspars Roga.

No 30. oktobra filma būs skatāma kinoteātros Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Liepājā, Cēsīs, Siguldā, Daugavpilī, Rēzeknē un vēlāk arī citās pilsētās.

Facebook: https://www.facebook.com/PVstarpkrastiem/?fref=ts

Latvijas pirmizrāde, drifts un testa braucieni – aizvadīta brīvdabas auto izstāde “Pielaiko savu auto!” (+VIDEO)

Augusta pašā izskaņā jau desmito reizi pie tirdzniecības centra “Mols” notika konkursa “Latvijas Gada auto 2025” rīkotā brīvdabas auto izstāde “Pielaiko savu auto!” Izstādes mērķis ir parādīt jaunākos Latvijā pieejamos auto modeļus un sniegt iespēju ikvienam tos izmēģināt. Kopā bija izstādīti 20 auto modeļi, kā arī notika iespaidīgs drifta šovs, radio vadāmo modeļu paraugdemonstrējumi un veiklības brauciens.

“Pielaiko savu auto!” pieejamo auto klāstā bija pieejami ne tikai “Latvijas Gada auto 2025” titula pretendenti, bet arī citi Latvijas tirgū aktuālie auto modeļi. Turklāt izstādes laikā Latvijas testu pirmizrādi piedzīvoja pilsētas apvidus auto Peugeot 3008 jaunākā paaudze. Kopā izstādē bija pieejami šādi automobiļi: BMW X7, Citroen AMI, Cupra Formentor, Cupra Leon Sportstourer, Dacia Duster, Fiat 600e, Foton Tunland G7, Honda CR-V,  Honda HR-V, Honda ZR-V, Hyundai Tucson, KGM Torres EVX, KIA Sportage, Peugeot 3008, Mercedes-Benz E300e, Porsche Taycan, Škoda Kodiaq, Volkswagen ID.7, Volkswagen Tiguan, VW Multivan T7. 

Video

Laika apstākļiem uzlabojoties, arī cilvēku klātbūtne strauji pieauga. Ja kādā brīdī izstādes laukumā bija mazāk automobiļu, tas nozīmēja, ka testa auto ir devušies izmēģinājuma braucienos. Katram izstādes apmeklētājam savs mērķis šādam testa braucienam – interese vai vēlme iejusties konkursa “Latvijas Gada auto” žūrijas lomā, vai arī ir gatavība tuvākajā laikā iegādāties jaunu auto. “Šī izstāde notiek tikai vienu reizi gadā, bet šādi automašīnas arī vajadzētu tirgot visu laiku. Saliekot visas blakus, cilvēks tās var apskatīties, salīdzināt un nopirkto to, ko viņam vajag, nevis to, ko pārdevējs pierunā. Šis ir ļoti objektīvs veids, kā sev atrast vislabāko automašīnu,” stāsta Pauls Timrots, pasākuma “Pielaiko savu auto!” vadītājs, konkursa “Latvijas Gada auto 2025 žūrijas biedrs: “Un nebūs tā, ka kādu auto nenopirks. Ja kādam viena mašīna nešķiet tā labākā, citam tā būs vislabākā. Šī izstāde ir vislabākais veids, kā salāgot pircēja vajadzības un vēlmes pret to, ko pārdevējs piedāvā.” 

Izstādes “Pielaiko savu auto!” formāts veidots tā, lai izstādes apmeklētājiem uz izmēģinājuma braucieniem nebūtu jāstāv garās, fiziskās rindās. Pie katra auto pārstāvja ir jāpierakstās sev vēlamajā vai pieejamā laikā, kurā tad jāierodas uz testa braucienu. Tādējādi dienas garumā iespējams saplānot testa braucienus ar visiem interesējošajiem automobiļiem. 

Galerija

“Šis auto tirgū ir tāds gads, kāds nebūs vēl ilgi gaidāms, jo vienlaicīgi ir daudzi jaunumi no pieprasītākajiem auto modeļiem. Jo īpaši kompakto apvidus auto segmentā, kurā vērojama sīva konkurence,” stāsta Māris Ozoliņš, izstādes “Pielaiko savu auto!” un konkursa “Latvijas Gada auto 2025” rīkotājs: “Ikdienā labākajā gadījumā ir iespējams izbraukt ar 3-4 automobiļiem, bet izstādē “Pielaiko savu auto!” to var izdarīt stundas laikā. Visas dienas garumā bija pieejams 21 auto un arī auto dīleri ir sagatavojuši piedāvājumus. Līdz ar to tā ir ļoti laba iespēja automobiļus uzreiz savstarpēji salīdzināt un iegūt cenas piedāvājumu.” 

Izstādes “Pielaiko savu auto!” apmeklētājiem asākas izjūtas sniedza Drift4you Petronas Oil invest komandas braucējs Kristians Burkovs, rādot iespaidīgu drifta šovu ar savu 750 zirgspēku jaudīgo Pontiac TransAm sacīkšu auto. Interesanti bija arī BAJA RC lielizmēra radio vadāmo auto modeļu paraugdemonstrējumi. Šie bezceļu automobilīši spēj sasniegt pat 90 km/h lielu ātrumu. 

Par izstādes “Pielaiko savu auto!” neatņemamu tradīciju ir kļuvis veiklības brauciens, kur pēc iespējas ātrākā laikā ar automašīnu ir jāpieveic īpaši izveidota šķēršļu trase. Šoreiz brauciens bija jāveic ar savdabīgo Citroen AMI automobili, kas savu izmēru dēļ ir ļoti izveicīgs, taču pie tā vadīšanas tomēr ir nedaudz jāpierod. Ātrākais braucējs ieguva šo auto uz nedēļas nogali. 

Nākamā konkursa “Latvijas Gada auto 2025” aktivitāte gaidāma novembra sākumā, kad norisināsies “Lielais testa brauciens”. Tajā konkursa žūrija vērtēs visus konkursā pieteiktos auto un izvirzīs septiņus finālistus. Bet pēc tam notiks balsojums par uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto Tautas simpātija”, kurā ikviens varēs balsot par sev tīkamāko auto. Konkursa rezultāti un uzvarētāji tiks paziņoti 12. decembrī. 

Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.

Latvijas pirmais Vegānfestivāls — jau šo sestdien

Jau šo sestdien, 26. augustā, K. K. fon Stricka villā norisināsies Latvijas pirmais Vegānfestivāls. Pasākuma programma liecina — festivālā gardi paēst un lieliski pavadīt laiku varēs gan bērni, gan pieaugušie, gan pārliecināti vegāni, gan vegāniska dzīvesveida skeptiķi. Tos, kas vēl tikai iepazīst vegānismu, pasākumā gaida sevišķi daudz jaunumu un pārsteigumu: vegānisks fitness, burgeri un sojšliks.

Festivāla Lekciju zālē būs iespēja uzzināt, kā izveidot veselīgu diētu no augu valsts produktiem, kam sievietēm vegānēm un veģetārietēm jāpievērš uzmanība mazuļa gaidīšanas laikā un kā dzīvot tā, lai nekas nav jāizmet atkritumos. Īpašajā Sporta lasītavā festivāla apmeklētāji varēs noskaidrot, kā vegānisms ir savienojams ar pamatīgu fizisku slodzi un uzdot visus sev interesējošos jautājumus profesionāliem un atsaucīgiem fitnesa treneriem.

Festivālā liels uzsvars likts arī uz praktisku darīšanu — darbnīcās varēs iemācīties izgatavot kosmētiku ķermenim un tīrīšanas līdzekļus mājai, spēļmantas mājdzīvniekiem un pat animācijas filmu no lietotiem priekšmetiem. Turpat norisināsies arī erudīcijas spēle ar iespēju laimēt vērtīgas balvas. Domājot par jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, organizatori ir parūpējušies arī par īpašām aktivitātēm bērniem: seju apgleznošanas darbnīcu, “slackline” jeb lentošanas atrakcija un citām aizraujošām nodarbēm.

“Skatoties uz Vegānfestivāla programmu, es priecājos, ka mums to ir izdevies izveidot tādu, kurā sev interesantus pasākumus var atrast tik dažādi cilvēki,” norāda biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītājs Aivars Andersons, uzsverot, ka atvērtība visdažādākajām auditorijām ir bijis viens no festivāla mērķiem.

Festivāla meistarklasēs apmeklētāji varēs ne tikai iemācīties pagatavot gardus vegāniskus ēdienus, bet arī nogaršot rezultātu. Inovatīvi konservēšanas paņēmieni, ātrās uzkodas, bezglutēna ēdieni, sojšliks un visdažādākie smūtiji — te noteikti netrūks iedvesmas arī tiem, kas nemaz nav vegāni! Prasmīgo pavāru un konditoru sakārdināto apetīti varēs apmierināt Vegānfestivālā pārstāvētajās kafejnīcās un restorānos: Bhajan Cafe, Terapija, Fat Pumpkin, The Beginnings un Wok n Kurry.

Vegānfestivāla tirdziņa piedāvājumā būs gan sulīgi kliņģerpīrāgi, gan vegāniski našķi un saldumi, gan kvalitatīva kosmētika un pat sporta uzturs. Darbosies arī telpaugu maiņas punkts. Tikmēr uz Vegānfestivāla skatuves uzstāsies Latvijā iecienīti mūziķi: Very Cool People, The Coco’nuts, The Big Bluff un daudzi citi.

Vegānfestivāla sākums — plkst. 12:00. Ieeja — pilnīgi par brīvu.

Latvijas pilsoņus aicina sagatavoties jaunajiem imigrācijas noteikumiem Apvienotajā Karalistē!

Latvijas pilsoņus aicina sagatavoties jaunajiem imigrācijas noteikumiem Apvienotajā Karalistē, kas stāsies spēkā no 2021.gada 1.janvāra, aģentūru LETA informēja Apvienotās Karalistes vēstniecības Preses un sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Jakoviča.

Viņa minēja, ka Apvienotās Karalistes valdība ir sākusi Eiropas mēroga informatīvu kampaņu, lai palīdzētu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem sagatavoties jaunajai imigrācijas sistēmai, kas stāsies spēkā no nākamā gada.

Vairumam jauno vīzu veidu varēs pieteikties no šā gada 1.decembra, savukārt studentu vīzām ir iespējams pieteikties jau šobrīd.

Jakoviča atgādināja, ka brīvā cilvēku pārvietošanās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti beigsies šā gada 31.decembrī, un Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Apvienotajā Karalistē.

Apvienotā Karaliste ieviesīs jaunu, uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu, kas būs vienāda ES un citu valstu pilsoņiem. Par prioritārām tikšot uzskatītas iemaņas un talanti, nevis izcelsmes valsts.

Latvijas pilsoņiem, kuri šobrīd nedzīvo Apvienotajā Karalistē vai kuru tiesības negarantē Izstāšanās līgums, un kuri vēlās, sākot no nākamā gada, studēt vai strādāt Apvienotajā Karalistē, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem un jāpiesakās vīzai jaunās imigrācijas sistēmas ietvaros.

Vienlaikus vēstniecības pārstāve norādīja, ka joprojām Apvienotajā Karalistē būs iespējams viesoties arī bez vīzas – uz laiku līdz sešiem mēnešiem, piemēram, apmeklējot to kā tūristam, apciemojot ģimeni un draugus, kā arī piedaloties īstermiņa mācību vai ar uzņēmējdarbību saistītās darbībās, piemēram, pasākumos un konferencēs.

Jakoviča uzsvēra, ka izmaiņas imigrācijas sistēmā neietekmēs tos ES pilsoņus, kuri ir ieguvuši tiesības uzturēties Apvienotajā karalistē ES Pastāvīgā statusa shēmas ietvaros.

Latvijas pilsonei, glābjoties no vardarbības, draud 15 gadi Dienvidāfrikas cietumā! (+VIDEO)

Vai Latvija varēja rīkoties citādi, lai izglābtu savu pilsoni no izdošanas tiesāšanai Dienvidāfrikā?

Šo jautājumu “de facto” mēģināja noskaidrot, šķetinot stāstu par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes un viņas bērna aizbēgšanu no Āfrikas, glābjoties no vardarbības. Vēlāk viņu aizturēja Dānijā. Latvijas prokuratūra atteicās no iespējas Kristīni izprasīt uz Latviju, jo viņas pārkāpumi neesot pietiekami smagi – par tiem nedod pat pus gadu cietumā. Iepretim 15 gadiem Dienvidāfrikā. Šī valsts arī izceļas ar cilvēktiesību pārkāpumiem ieslodzījumu vietās. Un sievietes ģimene bažījas, ka mazie bērni mammu vairs neredzēs.

Video

Autors: Panorāma

13.01.2020.

Latvijas pēdas pasaulē – vietas, kas ceļojot noteikti jāapmeklē

Publicists Otto Ozols reiz teica: “Latvieši ir visur!” Iespējams, tā patiešām ir, tāpēc, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, portāls “latviesi.com” sāk unikālu projektu “Latvijas pēdas pasaulē”, kurā apkopo stāstus, kā dažādās pasaules malās mītoši latvieši aktīvi darbojas un “atstāj savas un Latvijas pēdas”.

Ja nu esat kādā no šīm pilsētām, apciemojiet savus tautiešus un iepazīstiet viņu radīto mantojumu!

“Mūsuprāt, Latvijas pēdas pasaulē palīdzēs tautiešiem visā pasaulē justies piederīgiem mūsu valstij, jo,  atrodoties ārpus Latvijas, būs pieejama informācija par cilvēkiem un tuvumā esošām nozīmīgām vietām, kas ir saistītas ar Latviju, tādējādi ikvienam veicinot sajūtu – es esmu Latvija!” uzsver projekta īstenotājs, portāla “latviesi.com” vadītājs Indulis Bērziņš.

Bērziņš piebilda, ka projekta tapšanu savulaik iedvesmojis kādreizējais Latvijas vēstnieks Īrijā, vēlāk – speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos, tagadējais vēstnieks Turcijā Pēteris Kārlis Elferts.

Portāls “latviesi.com” līdz šim brīdim ir apkopojis vairāk nekā 250 dažādu stāstu, drīzumā tie visi būs pieejami portālā vienkopus. Tagad iepazīstinām ar dažiem no tiem!

Izlaušanās spēle “Escape London” Lielbritānijas sirdī – Londonā

“Kvesta” jeb intelektuālas izlaušanās spēles visai komandai aizsākumi meklējami Japānā, kur pirms pāris gadiem šāda veida atpūta kļuva ļoti iecienīta. Pēc tam “bums” turpinājās visā pasaulē. Starp kvesta cienītājiem ir arī latvietis Jānis Lāčplēsis, kurš Londonā atvēris izlaušanās spēļu istabas “Escape London”. Jānis uz Angliju devās pirms 16 gadiem, taču biznesu sācis vien tagad. Saņemot Lielbritānijā pieejamo atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, Jānis atvēris vairākas izlaušanās istabas un neplāno apstāties.

Plašāk: https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/118994-latvijas-pedas-pasaule-escape-london-izlausanas-spele-anglija/

Pasaulē lielākais kāzu salons “Kleinfield” Ņujorkā, ASV

Manhetenā, Ņujorkā atrodas viens populārākajiem un lielākajiem kāzu saloniem “Kleinfield”. Kopš 1999.gada te saimnieko latviete Māra Uršela un viņas domubiedrs Veins Rodžerss. No neliela veikaliņa tas izaudzis par greznu salonu, kurā strādā vairāk nekā 250 cilvēku un kur kāzu kleitas brauc raudzīties līgavas no visas pasaules. Starp citu, dzīvesstila TV kanāla TLC realitātes šovs “Say Yes to the Dress” (Saki “Jā” kleitai) tika filmēts tieši Uršelas salonā. Tāpēc, ja esat Ņujorkā, Manhetenā, ir vērts apciemot “Kleinfield” salonu un priecēt savas acis neatkarīgi no tā, vai tuvākajā laikā ir plānots mīt gredzenus.

Plašāk: https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/118870-latvijas-pedas-pasaule-pasaule-lielakais-kazu-salons-kleinfeld-nujorka/

Bārs “No One Writes to the Colonel” Toronto, Kanādā

Iespējams, kādam šis nosaukums raisa nostalģiskas atmiņas par laiku, kad Vecrīgā slavas zenītā bija bārs “Pulkvedim neviens neraksta”. Ja esat Toronto, apciemojiet tur dzimušā Amerikas latvieša Martina Smita, Latvijā pazīstamo krodzinieku Arņa Bikšus un Mika Pētersona radīto “No One Writes to the Colonel”. Izrādās, arī okeāna otrā pusē nosaukums izrādījies “lipīgs”, jo daļa apmeklētāju tieši tādēļ labprāt apciemo Gabriela Garsijas Markesa slavenā romāna vārdā nosaukto izklaides vietu. Bārs atzīts par vienu no labākajām atpūtas vietām Toronto, zināms ar pilsētā labāko mohito. Īpašnieki norāda, ka bārs paredzēts pieaugušiem cilvēkiem, jo apkārtnē pietiek atpūtas vietu jauniešiem un studentiem.

Plašāk: https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/118948-latvijas-pedas-pasaule-bars-no-one-writes-to-the-colonel-toronto/

Leo Mihelsona mākslas muzejs Teksasā, ASV

Mākslas vēsturnieki Leo Mihelsonu pielīdzinājuši slavenajam modernistam Markam Šagālam un ievērojamajam kubisma meistaram Pablo Pikaso. Radošās dzīves laikā mākslinieks ir uzgleznojis vairāk nekā 1000 mākslas darbu, tie bijuši izstādīti galvenajās mākslas izstādēs Rietumeiropā, Padomju Savienībā un ASV. Sākoties Otrajam pasaules karam, pēc vāciešu iebrukuma Parīzē gleznotājs aizbēga uz Ņujorku, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. Par godu vīram Leo Mihelsona atraitne Teksasā, Māršalā, 1985.gadā atvēra mākslas muzeju “The Michelson Museum of Art”. Pēc paplašināšanas tajā iekļauti arī citu mākslinieku darbi, tostarp XX gs. sākuma gleznas, afrikāņu maskas un ķīniešu operas marionetes.

https://www.michelsonmuseum.org/

Bila Rebanes filma “The Giant Spider Invasion”

Latvieši “ir visur” arī kino. Ja esi 80.gadu un šausmu žanra cienītājs, tad noskatīšanās vērta ir igauņu latviešu ģimenē dzimušā Bila Rebanes filma “The Giant Spider Invasion”. Tiesa, tā ir tikai viena no viņa režisētajām un producētajām filmām. Rebane uzņēmis arī muzikālo īsfilmu “Twist Craze”, kas bija finansiāli ienesīgākā sava laika filma. 60.gados režisors Viskonsīnā, ASV izveidoja savu filmu studiju.Rebane uzņēmis arī tādas teicamas filmas kā “Monster A Go-Go” un “Invasion from Inner Earth”. Režisors ir saņēmis Viskonsīnas filmu ražotāju balvu par mūža ieguldījumu.

“Tiek lēsts, ka ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 tūkstoši latviešu. Liela daļa pat trešajā paaudzē ģimenē, prātā un sirdī uztur dzīvu Latvijas vārdu un savu piederību valstij. Iepazīstot viņu veikumu, var ieraudzīt latviešu mantojumu no cita skatupunkta un uzzināt, ar kādiem sasniegumiem varam lepoties,” uzsver Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons.

Latvijas pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas

Latvijas izglītības iestāžu mācībspēkiem netiek apmierinātas pamatvajadzības, pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas, iepazīstinot ar pētījuma “Skolotāju balss” rezultātiem, uzsvēra izglītības speciāliste, uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.

Pēc izglītības jomas uzņēmuma “Lielvārds” pasūtījuma veiktais pētījums “Skolotāju balss” atklājis būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras izglītības nozare Latvijā. Kā vienu no lielākajām problēmām “Lielvārda” vadītājs Andris Gribusts izcēla skolotāju pārstrādāšanos – puse jeb 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti.

60% skolotāju aptaujā vērtējuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē.

“Lielvārda” Kompetences centra vadītāja Dana Narvaiša izcēla arī psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē skolotāju darbu un izglītības kvalitāti kopumā – trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, un divas trešdaļas jeb 68% pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.

Narvaišas skatījumā, šie dati liecina, ka skolotāji nejūtas novērtēti, kas savukārt nenāk par labu profesijas prestižam un ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam. Arī Tuča piebilda, ka valstiskā līmenī ir jādomā par skolotāju profesijas prestižu.

Diskusijā izglītības eksperti sprieda par nepieciešamajiem nodrošinājumiem, kas būtiski uzlabotu mācībspēku darba vidi. Tuča norādīja, ka trūkst ilgtermiņa plāna valstiskā līmenī, ar kuru varētu risinātu praktiskas un strukturālas problēmas – skolotāju pārslodzi, zemo jaunu skolotāju piesaisti un citas.

Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pauda viedokli, ka ir nepieciešams skolu infrastruktūras labiekārtojums un tehnoloģiju nodrošinājums, ko vajadzētu veicināt ar pašvaldību atbalstu. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns piebilda, ka būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgus resursus visiem skolotājiem, lai nerastos neveselīga konkurence un lai būtu iespējams veicināt skolotāju sadarbību, tādējādi mazinot pedagogu laika trūkuma problēmu.

Pētījuma “Skolotāju balss” dati liecinot, ka tehnoloģiju nodrošinājums būtiski efektivizē skolotāju darba procesu, ļaujot ietaupīt laiku, piemēram, materiālu sagatavošanas procesā. Kā apgalvoja Gribusts, esot novērojama pozitīva tendence skolotājiem mācību procesā uzticēt tehnoloģiju lietošanu arī pašiem skolēniem – 76% pedagogu ir atzinuši, ka jūtas ērti, ļaujot skolēniem izmantot tehnoloģijas.

Latvijas olimpieši Pekinas Olimpiskajās spēlēs ģērbsies “Monton”

Ar šo dāvinājumu "Monton" apliecina, ka ir jauneklīgs, stilīgs un ambiciozs – gluži kā mūsu sportisti – un piedāvā apģērbu tiem, kas ir pārliecināti par sevi un tiecas pēc sasniegumiem.

"Baltika Latvija" ("Monton" izplatītāja Latvijā) direktore Maruta Ērgle uzsver: "Apģērbs, kādā olimpieši iziet olimpiādes atklāšanas parādē un pavada brīvo laiku, ir ļoti svarīgs, lai sportisti labi justos un izskatītos, tomēr būtu atšķirīgi no citu valstu pārstāvjiem. "Monton" zīmolam ir liels gods un atbildība reprezentēt Latviju olimpiskajās spēlēs."

"Monton" olimpiskā kolekcija sastāv no parādes formas un brīvā laika apģērba. Tērpi šūti no dabiskiem, karstajam Pekinas klimatam piemērotiem materiāliem – lina un kokvilnas audumiem karmīnsarkanā un baltā krāsā. Dizaineres Piretas Pupartas (Piret Puppart) iedvesmas avots ir Latvijas nacionālie simboli – tērpus akcentē smalki izstrādātas detaļas – Latvijas valsts ģerboņa lauva un olimpiskajās krāsās iesvītrota Latvijas kontūra. Kolekciju papildina tērpiem pieskaņoti aksesuāri – jostas, cepures un soma. "Latvijas olimpiskā kolekcija apvieno etnisko un funkcionālo, tā ir atbilstoša 2008. gada modes tendencēm," savu radošo veikumu raksturo dizainere Pireta Puparta.

Pirmo reizi Latvijas olimpiskajā vēsturē līdztekus olimpiskajai kolekcijai ir radīta speciāla tērpu un aksesuāru līnija līdzjutējiem, kas jau jūnijā būs nopērkama visos "Monton" veikalos. Apģērba dizains ir tāds pats kā Latvijas olimpiskās delegācijas brīvā laika tērpiem, tikai bez olimpiskās simbolikas. Sporta faniem kolekcija paver plašas apģērba komplektēšanas iespējas – šortus, tunikas, pusgarās bikses, mini svārkus un T-kreklus var kombinēt ar stilīgiem aksesuāriem – somu, šalli, cepuri vai jostu.

monton_lielaa_477

Latvijā "Monton" apģērbi, aksesuāri un apavi vīriešiem un sievietēm ir nopērkami sešos tirdzniecības centros: Rīgā "Alfa", "Galerija Centrs", "Domina Shopping", "Spice", "Mols" un Valmierā: Pilsētas Galerijā "Valleta".

Klikšķini šeit un piedalies "Monton" konkursā!

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies mācību nedēļa pieaugušiem

Uzsākot jaunu mācību gadu, no 2012. gada 5. līdz 9. septembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā jau piekto reizi norisināsies izglītības programma “Mācību nedēļa pieaugušiem” ar devīzi “MĀKSLA IR VAIRĀK. ART IS aMORE”. Programmas ietvaros LNMM muzejos notiks dažādas pieaugušiem un ģimenēm domātas aktivitātes – lekcijas, sarunas, radošās darbnīcas, meistarklases.

 

Projekts “Mācību nedēļa pieaugušiem” tiek īstenots vairākās Eiropas valstīs un kā jauns un inovatīvs piedāvājums kalpo par daudzpusīgu ierosmes avotu strādājošo vecumgrupas pārstāvjiem. Iepriekšējos gados programma ir piesaistījusi daudzus neformālā gaisotnē mācīties gribētājus, kuri muzejam netradicionālā darba laikā piedalās dažādās mācību un brīvā laika pavadīšanai piemērotās aktivitātēs. Pilna pasākuma programma pieejama LNMM mājas lapā www.lnmm.lv.

Latvijas Nacionālā teātra jaunā piebūve varētu izmaksāt vismaz 30 miljonus eiro

Latvijas Nacionālā teātra jaunā piebūve varētu izmaksāt ne mazāk kā 30 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pauda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Burovs kopā ar teātra izpilddirektoru Ojāru Rubeni un citām atbildīgajām amatpersonām šodien apsekoja teātra ēkā notiekošos būvdarbus. Patlaban tur tiek atjaunots grīdas segums, kā arī ir atsegti ēkas pamati, lai veiktu to hidroizolāciju un siltināšanas darbus, un pēc būvnieku pārstāvju paustā – pabeigti jau aptuveni 70% darbu.

Burovs atgādināja, ka dome teātra ēkas atjaunošanā līdzekļus secīgi iegulda jau pēdējos trīs gadus, piemēram, nomainot skatītāju krēslus, atjaunojot ēkas fasādi un veicot citus remontdarbus. Līdz ar šo darbu noslēgšanu, vēsturiskā ēka būs atjaunota pilnībā. Nākamais lielais solis teātra attīstībā ir jaunas piebūves izbūve, kuru plānots ierīkot aiz teātra esošo tenisa kortu vietā.

Pēc amatpersonu teiktā, arhitektu interese par izsludināto metu konkursu esot milzīga un katrā sanāksmē piedaloties vismaz 20 līdz 30 arhitekti kā no Latvijas, tā arī ārvalstīm.

Metu konkursa pieteikumus dome gaida līdz 9.septembrim, kas nozīmē, ka rudenī būs zināms arī konkursa uzvarētājs. Pēc tam sāksies projektēšanas darbi, bet pašu piebūves būvniecību iecerēts uzsākts 2022.gadā.

Burovs norādīja, ka patlaban ir ļoti grūti prognozēt projekta izmaksas, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka tās varētu būt vismaz 30 līdz 35 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka izmaksu segšanā būs jāiesaistās kā pašvaldībai, tā arī valstij Kultūras ministrijas personā. “Šī projekta īstenošana atkarīga no sadarbības ar valsti, jo tas ir valsts teātris un mums nepieciešams atbalsts,” sacīja Burovs, norādot, ka lielāko daļu investīciju varētu veidot dažādu tehnoloģiju un aprīkojuma iegāde, kā arī komunikāciju ierīkošana.

Runājot par gaidāmo teātra paplašināšanu, Rubenis uzsvēra, ka tā ir “absolūta dzīves nepieciešamība, lai teātris varētu saglabāt savu eksistenci”.

“Ņemot vērā kultūrpolitiku, kas saistās ar piebūvju veidošanu, koncertzālēm un tamlīdzīgi, teātris nevar vairs eksistēt tikai ar vienu lielo zāli. Teātrim vajag šo “black box” zāli, jo ēka ir būvēta pagājušā gadsimta sākumā un mēs vairs nevaram funkcionēt, jo strādājam septiņas dienas nedēļā,” sacīja Rubenis, norādot, ka ir gatavs cīnīties par piebūves izveidi “līdz uzvarai” un šī iecere esot ārkārtīgi nozīmīga.

Rubenis uzslavēja arī pašreizējos būvdarbu veicējus, norādot, ka visi darbi notiek saskaņoti, savlaicīgi un kvalitatīvi. Kopumā patlaban teātrī notiekošie remontdarbi izmaksā 167 000 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa.

Kā ziņots, aizvadītā gada oktobrī valdība lēma nodot Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā pie Latvijas Nacionālā teātra esošos tenisa kortus, Kronvalda bulvārī 2B, lai tur uzbūvētu teātra piebūvi.

Piebūves projekta izstrādei jūnija sākumā tika izsludināts metu konkurss, kura mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu, kas konstruktīvi savienos esošo teātra ēku Kronvalda bulvārī 2 ar piebūves ēku, kā arī paredzēs teritorijas labiekārtošanu, akcentējot kanāla apstādījuma zonu.

Autors: nozare.lv

01.08.2019.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klaviertrio iešsaistē aicina uz klezmeru kāzām

11. maijā pl. 19.00 Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) klaviertrio – vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts – aicina uz bezmaksas tiešsaistes koncertu “LNSO klaviertrio. Brāmss un klezmeru kāzas”. Koncertā viņiem pievienosies klarnetists Mārtiņš Circenis, un skanēs Johannesa Brāmsa, Srola Ērvina Glika (Srul Irving Glick) un Antona Arenska skaņdarbi. Notikumu tiešraidē iespējams skatīties LNSO mājaslapā, LNSO YouTube kanālā, kā arī klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika”. Koncertu vadīs muzikologs Orests Silabriedis. 

LNSO klaviertrio jau septīto gadu veido koncertprogrammas, kas apvieno žanra visievērojamākos skaņdarbus un Latvijas koncertzālēs reti atskaņotas kompozīcijas. Trio sastāvā ir LNSO I vijoļu grupas mūziķis Indulis Cintiņš, LNSO čellu grupas mūziķe Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts, kurš ir pastāvīgs LNSO programmu viesmākslinieks, viens no labākajiem Latvijas orķestru pianistiem. 

Indulis Cintiņš ir LNSO pirmās vijoļu grupas mūziķis kopš 2006. gada un kopš 2012. gada piedalās Classical Concert Chamber Orchestra koncertos Eiropā. Dibinājis un vada stīgu kvartetu Fantastic Four. Aktīvs kamermūziķis un dažādu mūzikas jomu interesents.

Dace Zālīte-Zilberte ir LNSO čellu grupas mūziķe un “LNSO čellu Dream Team” dalībniece, kā arī vairāku starptautisku konkursu laureāte, Lielās mūzikas balvas 2012 nominante. Aktīva kamermūziķe.

Viņas partneris gan uz skatuves, gan ikdienā – Mārtiņš Zilberts – kopš 2008. gada ir Latvijas Nacionālās operas galvenais solistu koncertmeistars. Viens no visaktīvāk koncertējošiem Latvijas pianistiem-koncertmeistariem, daudzu kamermūzikas projektu dalībnieks, starptautisku operzvaigžņu pieprasīts koncertmeistars-konsultants. Saņēmis Latvijas Nacionālās operas fonda gada balvu par izcilu māksliniecisko sniegumu 2018. gadā. Lielās mūzikas balvas 2019 nominants.

11. maija koncertā trio pievienosies klarnetists Mārtiņš Circenis. Mārtiņš Circenis ir LNSO klarnešu grupas koncertmeistars kopš 2014. gada, LNOB orķestra soloklarnetists kopš 2006. gada, un kopš 2020. gada Sinfonietta Rīga pirmā klarnete. Mārtiņš ir starptautisku konkursu laureāts (t. sk. II vieta konkursā Concertino Praga).

LNSO klaviertrio un Mārtiņa Circeņa izpildījumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa, Srola Ērvina Glika un Antona Arenska skaņdarbus. Arenska un Brāmsa opusus raksturo unikālas kvalitātes – šo skaņdarbu neapstrīdamais lielums kamermūzikas vēsturē un vienlaicīgi intīmi romantiskais, dziļi niansētais vēstījums. Līdzīgi kā Brāmsa klarnetes trio, Arenska klaviertrio ir gan romantisma jūsmas pilns, gan klasiskā formā ieturēts. Šo darbu pasaulē atzīmē blakus tādiem meistardarbiem kā Šūberta, Čaikovska un Ravela klaviertrio. 

Brāmsa Trio klarnetei, čellam un klavierēm raksturo interesants stāsts. 1890. gadā, būdams slavas virsotnēs, Brāmss izlēma, ka pienācis laiks doties atpūtā. 1891. gadā, savā piecdesmit astotajā dzimšanas dienā, Brāmss bija aizņemts, rakstot testamentu. Neilgi pēc tam kādā koncertā viņu dziļi aizrāva klarnetista Riharda Mīlfelda skaistā spēle, iedvesmojot meistaru tomēr atsākt komponēšanu un sacerot Klarnetes trio, kas skanēs 11. maija koncertā.

Koncerta noslēgumā kā jaunatklājums mūziķiem un publikai izskanēs Srola Ērvina Glika trio The Klezmer’s Wedding. Kanādiešu komponists pazīstams kā izcils laikmetīgās un ebreju tradicionālās mūzikas sintezētājs. Klezmeri ir aškenazu jeb Austrumeiropas ebreju tautas muzikanti, klezmeru raksturīgā, momentāni atpazīstamā mūzika skan tradicionālajos ebreju svētkos. Līdz ar plaša mēroga Austrumeiropas ebreju migrāciju uz Ameriku 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā klezmeru mūzika attīstījās, savienojoties ar džezu, un klarnete kļuva par šīs mūzikas dominanto instrumentu. Glika dotā vijoles un klarnetes tembrālā saskaņa, opusa virtuozitāte un klavieru ritmiski daudzveidīgā faktūra precīzi attēlo saldsērīgi romantisko un temperamentīgo klezmeru mūzikas pasauli.

Koncertu tiešraidē bez maksas iespējams skatīties LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/, YouTube kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926/featured, kā arī klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē.

Latvijas modes mākslinieki ar dalību Ziemassvētku DigiTirgū atbalstīs bērnus ar mācīšanās traucējumiem

Attēls: Publicitātes

Attēls: Publicitātes

Spilgti Latvijas modes mākslinieki – Brigita Stroda, Asnāte Smeltere, Dace Bahmane un zīmoli “Linoteka” un “Mayra”– ar savu dalību Ziemassvētku DigiTirgū apņēmušies atbalstīt bērnus ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem. Ieņēmumus par vienu, īpaši izgatavotu un Latvijas amatnieku digitālajā gadatirgū pārdotumeistardarbuviņi ziedos Latvijas Disleksijas biedrībai.Šīs un citas latviskām tradīcijām bagātas, meistaru lolotas Ziemassvētku dāvanasinterneta vietnē digitirgus.lv iegādāties var līdz 17. decembrim.

Māksliniece Brigita Stroda, kura dēvēta par kroņu patronesi Latvijā un ne tikai, jo viņas radītie kroņi ir meklējami gan Igaunijā, gan Itālijā, Zviedrijā, Ņujorkā un pat Austrālijā, DigiTirgum izveidojusi īpašu kroni, par kuru saņemtie ienākumi tiks ziedoti, lai palīdzētu bērniem ar disleksiju.“Ar tīru, vienkāršu apļa enerģiju, kronis sarunājas ar valkātāju – ar tikpat tīru enerģiju priecāšos šī oriģināldarba ieņēmumus nodot bērnu atbalstam! DigiTirgum radītais kronis ne vien mirdzēs tā valkātājas galvā vai noņemot, pakarināts pie sienas, dzīvos savu dzīvi kā mākslas darbs, bet arī palīdzēs uzlabot izglītības iespējas bērniem, kas diendienā sadzīvo ar disleksiju,”stāsta Brigita Stroda.

Attēls: Publicitātes

“Jaunais salons A” sadarbībā ar “Seno klēti” un Asnāti Smelteri šim mērķim ziedos ieņēmumus, kas gūti, pārdodot elegantu melnukokteiļkleitu no latviskas apģērbu kolekcijas. “Linoteka”DigiTirgus apmeklētājiem piedāvā stellēs austu dabīga zīda un vilnas šalli, bet zīmols “Mayra”, kas lepojas ar tautiskiem izšuvumiem un tērpiem, piedāvā izšūtu jostu ar Austras koku. Savukārt modes māksliniece Dace Bahmane, kas ir dalījusies ar savām zināšanām ar tradicionālo prasmju amatniekiem projektā “Meistars 21.gadsimtā”, lai Latvijas amatnieki būtu pircējiem mūsdienīgi pieejami un konkurētspējīgi interneta laikmetā, dalībai tirdziņāizvēlējusi sava zīmola kreklu. Visi tirdziņa ieņēmumi par šiem mākslinieku darbiem tiks ziedoti labdarībai.

Attēls: Publicitātes

Digitālie tirdziņa apmeklētāji savu atbalstu var paust ne vien iegādājoties šo mākslinieku izvēlētās preces, bet arīapstiprinot savu dalību DigiTirgū.  Proti, par katru tirgus apmeklētāju 1 eiro tiks novirzīts, lai atbalstītu to skolēnuiesaisti pilnvērtīgā mācību procesā, kas cieš no disleksijas.Par pirmajiem 15 000 DigiTirgus apmeklētājiem Swedbank ziedos 15 000 eiro Latvijas Disleksijas biedrībai.

“Esam ļoti priecīgi, ka Latvijas amatu meistariem DigiTirgū pievienojušies arī savu popularitāti jau iemantojuši modes mākslinieki un zīmoli, kuru darinājumi ir latvisko tradīciju iedvesmoti. Ar savu atsaucību un nesavtību viņi ne tikai palīdzēs uzlabot izglītības iespējas bērniem ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem, bet sagādās gandarījumuikvienam Ziemassvētku Digitirgus apmeklētājam. Kopā ar citiem meistariem modes mākslinieki ir sarūpējuši lielisku iespējumums katram zem eglītes nolikt īpašas dāvanas ar nacionālo identitāti,” pārliecināta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.

DigiTirgus darbojas divu nedēļu garumā, sākot no 4. decembra līdz pat 17. decembrim. Tajā varatrast visu nepieciešamo Ziemas saulgriežiem. Keramikas trauki, ādas izstrādājumi, izrakstīti svētku galdauti, rokām darinātas rotaļlietas, skaisti tērpi, meistarīgi veidoti kalumi un rotas, veselīgi un tradicionāli gardumi – tā ir tikai neliela daļa no plašā piedāvājuma, ko ir sarūpējuši ap 50 amatnieku no visas Latvijas. Meistari digitālos apmeklētājus gaidīs digitirgus.lv.

 

Autors: Swedbank Latvija

Latvijas modeļi gūst panākumus pasaules modes nedēļās

No 12. februāra līdz 19. februārim norisinājās Ņujorkas modes nedēļa un no 19. februāra līdz 24. februārim Londonas modes nedēļa – "Fall 2010 Ready-to-Wear /Rudens 2010 Gatavs valkāšanai/". Tajās piedalījās un sevi pierādīja 7 modeles no Latvijas:

Anastasija Kondratjeva. /Vacatio/ 11 skates Ņujorkā- L'Wren Scott, Proenza Schouler, Badgley Mischka, Carlos Miele, Devi Kroell, Thakoon, United Bamboo, Costello Tagliapietra, Doo.Ri, Preen, Chado Ralph Rucci, 10 skates Londonā – Paul Sith Women, Nicole Farhi, Kinder Aggugini, Matthew Williamson, Margaret Howell Aquascutum, Mary Katrantzou, Betty Jackson, Daks, Hakaan.
anastasija_valentino_480
Ieva Lagūna. /Joy Starsystem Riga/ 7 skates Ņujorkā – Prabal Gurung, Carolina Herrera, Derek Lam, Isaac Mizrah, Jason Wu, Rag& Bone, Cynthia Rowley un 8 skates Londonā – Daks, Unique, Richard Nicoll, Matthew Williamson, Antonio Berardi, Jaeger, Marios Schwab, Pringle of Scotland Turklāt Ieva piedalījusies arī Brazīlijas modes nedēļās Sanpaulu un Riodeženeiro janvāra sākumā un redzama februāra Vogue Lielbritānijas izdevumā.

ievapringle_of_scotland_481

Ginta Lapiņa. /Dandy/ 15 skates Ņujorkā – Tommy Hilfiger, Isaac Mizrahi, Michael Kors, Proenza Schouler, Derek Lam, Narciso Rodrquez, Rodarte, The Row, Marc Jacobs, DKNY, Y-3, Prabal Gurung, Peter Som, Jason Wu, Ruffian, 1 skate Londonā – Unique.

ginta_valentino_480

Svieta Nemkova /Terri/ 10 skates Ņujorkā – Carlos Meile, Catherine Malandrino, Chado Ralph Rucci, Charlotte Ronson, Dennis Basso, Edition by Georges Chakra, Elise Overland,Marchesa, Matthew Ames, Rachel Roy.

Jūlija Leontieva. /Gints Bude/ 12 skates Ņujorkā – Cushnie et Ochs, Ruffian, La Perla, Costello Tagliepetra, Rebecca Taylor, Zero + Maria Cornejo, Rad Hourani, Matthew Ames, Christian Cota, Abed Mahfouz, Jeremy Scott, L'Wren Scott, Naeem Khan un 3 skates Londonā – Kinder Aggugini, Julian J Smith, Meadham Kirchhoff. Jūlija redzama žurnālu Teen Vogue, Dazed&Confused marta numuros.

julija_kinder_aggugini_481

Karlīna Caune. /2B models/ 5 skates Ņujorkā – Jenni Kayne, Behnaz Sarafpour, A Deracher, Vena Cava, Tory Burch.

karlina_marchesa_480
Nikole Ivanova. /2B models / 4 skates Ņujorkā- Christian Cota, Chris Benz,  Academy of Arts, Salvor Projects.

No 25. līdz 28. janvārim Parīzē norisinājās Augstās modes nedēļa- Modea Paris Haute Couture Spring/Summer. Tajā piedalījās 4 modeles no Latvijas.

Agnese Žogla. Karjeru uzsākusi aģentūrā Natalie – Armani Prive,
Anastasija Kondratjeva. /Vacatio/ – Valentino, Chanel,
Ginta Lapiņa. /Dandy/ – Valentino, Armani Prive,
Ieva Lagūna. /Joy Starsystem Riga/ – Elie Sab.

Janvārī notikušajās Vīriešu modes nedēļās Milānā, Parīzē un Ņujorkā strādāja arī puiši no Latvijas.

Dior modes nama skatēs, kuri īpaši savai kolekcijai vēl 2009. gada rudenī rīkoja modeļu kastingu tieši Latvijā, piedalījās latviešu puiši Armands Klaperis /Vacatio/ Aleksandrs Rusinovs /Dandy/, Jānis Ancens /Dandy/
Mikus Lasmanis. /Vacatio/ – DKNY /Ņujorkā/, Generra /Ņujorkā/, Gant /Ņujorkā/, Billy Reid /Ņujorkā/, Victor Glemaud /Ņujorkā/ Ermenegildo Zegna /Milānā/ Roberto Cavalli /Milānā/ Pringle of Scotland /Milānā/

Latvijas Mākslas akadēmijas modes skate

28.maijā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes mākslas apakšnozares studenti aicina uz 2012./2013. mācību gadu noslēdzošo modes skati ar nosaukumu “Pagalms”. Jaunie modes mākslinieki demonstrēs savas kolekcijas Mākslas akadēmijas atjaunotajā pirmā stāva zālē. Par modes skates vizuālo veidolu pirmo reizi rūpēsies Scenogrāfijas katedras 1. un 2. kursa studenti.

Modes skate “Pagalms” norisināsies 28. maijā Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva zālē, ar ieeju no pagalma, Rīgā, Kalpaka bulvārī 13. Ieeja no plkst. 19.00, sākums plkst. 20.00. Biļetes būs iespējams iegādāties “Biļešu Servisa” kasēs un www.bilesuserviss.lv. “Daudzi no LMA studentiem jau piedalās gan skatēs Latvijā, gan ārpus tās. Tāpēc modes skate ir lieliska iespēja redzēt jau atpazīstamu un novērtētu jauno dizaineru jaunās kolekcijas, gan arī jaunos, talantīgos vēl nepazīstamos dizainerus. LMA modes skate ir notikums, kurā meklēt un atrast nebijušus un neredzētus jaunatklājumus,” saka Aigars Bikše.

Pasākuma ilustrāciju, kas redzama modes skates plakātā, veidojusi Modes mākslas nodaļas 1. kursa studente Evija Šaitere, iedvesmojoties no LMA pagalma pusē redzamā Raiņa pieminekļa un 20 gs. modes klasikas.

Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls

75. Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls šo piektdien dzirkstīs džeza ritmos un 20. gadsimta sākuma trakulīgajās noskaņās ar devīzi – Jazz, blues & some sexy shoes. Šogad Mākslas akadēmijas karnevāls sadarbībā ar “Dalām Darba Vietu” piedāvā nebijušu iespēju – brīvi pieejamu darbnīcu, kurā, izmantojot pašu līdzpaņemtos apģērbus un audumus, varēs saņemt ekspertu padomus un turpat uz vietas sagatavot sev karnevāla tērpu.

Tērpu darbnīca atrodas “Dalām Darba Vietu” mītnē, Čaka ielā 113 (pie Ziedoņdārza), un tā būs pieejama sākot no sestdienas, 16. februāra. Biļetes iepriekšpārdošanā būs iespējams iegādāties līdz 21. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas garderobē. Ieejas biļetes cena LMA studentiem – 5 LVL, citu augstskolu studentiem – 6 LVL, pārējiem apmeklētājiem – 7 LVL, pasākuma dienā – 10 LVL.

Ieskaties: http://lma.lv/?parent=2623

Latvijas Mākslas akadēmijā atklās pasniedzēju izstādi “Privātais process”

No 2013. gada 15. novembra līdz 3. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs aplūkojama Glezniecības katedras pasniedzēju kopizstāde “Privātais process”. Izstāde ir neparasta iespēja redzēt izcilu, pieredzējušu, sabiedrībā un studentu vidū mīlētu gleznotāju darbus vienuviet, savstarpējā mijiedarbē un vietā, kur meistari diendienā skolo jauno mākslinieku paaudzi – Latvijas Mākslas akadēmijā. 

Tradicionāli lielas sabiedrības daļas vērtējums par mākslinieku un viņa radošā darba procesu izriet no publiski eksponēta, viņa visumā noslēpumainās darbības gala rezultāta – pabeigta mākslas darba. Tas nezinošajam skatītājam sniedz iespēju neierobežotām interpretācijas iespējām, nereti kļūdaini tulkojot mākslinieka piedāvāto vēstījumu neatkarīgi no medija vai žanra. Dažkārt jāsaskaras arī ar stereotipu un nepamatotu uzskatu, ka mākslinieks ir visumā bezrūpīga, disciplinējoša darba laika neierobežotības priviliģēta persona, kas nav pielīdzināma smagi strādājošam mākslas patērētājam/nodokļu maksātājam. 

Lai reabilitētu mākslinieku kā atbildīgu garīga darba veicēju ar savu misiju un nozīmi un dokumentāli apliecinātu radošā procesa norisi, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pasniedzēju izstāde “Privātais process” ļauj izsekot mākslas darba tapšanai no idejas dzimšanas brīža, jeb radošās inspirācijas, līdz pat gala rezultātam – gatavam mākslas darbam. Katrs no autoriem ir unikāla personība, kura privātā darba telpa – darbnīca, jēdziena plašākā izpratnē, ar savu specifisko atmosfēru un atribūtiem ir nozīmīga radošā procesa sastāvdaļa, kas savā ziņā nosaka individuālo māksliniecisko rokrakstu. Izstāde dos iespēju katram nedaudz ieskatīties mākslinieka privātajā mākslas tapšanas virtuvē.

Mākslinieki: Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Aleksejs Naumovs, Irēna Lūse, Andris Vītoliņš, Kristīne Rubene, Vija Zariņa, Juris Jurjāns, Kaspars Zariņš, Imants Vecozols, Kristaps Zariņš, Pēteris Postažs un Normunds Brasliņš.

Latvijas Mākslas akadēmijā atklās izstādi “Brokastis Eiropā”

Māksliniece Ieva Krūmiņa

Atzīmējot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, Latvijas Mākslas akadēmija bagātajai kultūras norišu plejādei pievienojas ar pasniedzēju kopizstādi “Brokastis Eiropā”, kas būs aplūkojama Mākslas akadēmijas aulā no 2014. gada 27. marta līdz 17. aprīlim. 

Izstādē Mākslas akadēmijas pedagogi, sabiedrībā pazīstami dažādu nozaru mākslinieki, radoši dalās savos Eiropas ceļojumu iespaidos. Uz gara galda izvietoti viena izmēra, bet dažāda satura porcelāna šķīvji – apgleznoti katra autora savdabīgajā rokrakstā. To motīvus skaidro iedvesmas avoti – Eiropā pieredzēto īpašo mirkļu foto fiksācijas uz zāles sienām. Izstāde veidota kā interesantu personību aizraujošu ceļojumu stāstu krājums.

“Brokastīs Eiropā” piedalās vairāk nekā trīsdesmit Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogi, kas ir izcili katrs savā mākslas jomā. Gleznotāji – Aleksejs Naumovs, Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ivars Heinrihsons, Irēna Lūse, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Kristaps Zariņš, Kristīne Rubene, Juris Jurjāns. Keramiķi – Dainis Lesiņš, Jevgeņija Loginova, Līga Skariņa, Ainārs Rimicāns. Tekstilmākslinieki – Aija Baumane, Elīna Ģibiete, Jekaterina Apale, Ieva Krūmiņa. Stikla mākslinieki – Vineta Groza, Inita Ēmane, Sandra Utāne, Ilze Dūdiņa. Modes mākslinieki – Māra Binde, Artis Štamgūts. Grafiķi – Juris Petraškevičs, Jānis Murovskis, Ilze Lībiete. Dizaineri – Holgers Elers, Inguna Elere, Barbara Ābele, Aija Freimane, Gita Straustiņa, Kirils Panteļejevs, Ervins Pastors. Tēlnieki – Bruno Strautiņš, Aigars Bikše u. c.

Latvijas Mākslas akadēmijā atklās absolventu diplomdarbu izstādi “Pārmīt”

7. augustā Latvijas Mākslas akadēmija tiks atklāta jau par gadskārtēju tradīciju kļuvusī maģistra programmas absolventu diplomdarbu izstāde, kurai šogad dots nosaukums “Pārmīt”. Ekspozīcijā būs pārstāvētas vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas nozares, ļaujot skatītājam iepazīties ar darbiem, kas plašākai publikai palikuši neredzēti, jo izstādīti tikai uz īsu brīdi diplomdarbu aizstāvēšanas laikā aizvadītā studiju gada noslēgumā.

 

Ciešā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozaru vadītajiem dalībai izstādē rūpīgi izvēlēti tie jaunie mākslinieki, kuru rokrakstā un spējās nolasāmas novitātes un saskatāms ievērojams radošais potenciāls, ko nākotnē jutīsim atbalsojamies Latvijas un starptautiskajā kultūrtelpā. Daudzveidīgajā un ideju piesātinātajā izstādē būs pārstāvētas Glezniecības, Grafikas, Tekstilmākslas, Keramikas, Tēlniecības un Stikla mākslas apakšnozares.

Kā katru gadu, dažādajiem radošās valodas izpausmes veidiem tiek meklēts kopsaucējs, kas trāpīgi raksturo jauno mākslinieku veikumu un izpaužas kādā vārdu spēlē izstādes nosaukumā. Apspēlējot dažādās vārda „pārmīt” nozīmes, skatītājs varēs iepazīties ar māksliniekiem, kuri mīt aiz augstajām akadēmijas sienām, izzināt viņu darbus, kas tapuši sadarbojoties ar diplomdarbu vadītājiem, pārmijot radošo darbu tēmas un to risinājumus. Un visbeidzot mainot savu vidi, nododoties tālākai radošai darbībai jau ārpus akadēmijas sienām. 

Latvijas Mākslas akadēmija aicina uz karnevālu “Pirmsākums”

14. februārī Latvijas Mākslas akadēmija aicina uz leģendām apvīto karnevālu, kura tēma šogad ir “Pirmsākums”. Mākslas akadēmijas gaiteņi pārtaps gaismas un skaņas biezokņos, īpašu uzmanību pievēršot atmosfēras radīšanai un jauno talantu – mūziķu, mākslinieku, scenogrāfu – darbam, kas karnevāla programmā veidos centrālo asi.

Mūzikas baudītājiem uz īpašās LMA skatuves būs nebijusi iespēja dzirdēt jaunākās pašmāju muzikālās sensācijas – grupas, kurās līdzdarbojas mākslas studenti. Muzikālais noformējums dalīsies vairākās daļās – būs klausāma gan instrumentālā mūzika, gan dažādu stilu muzikālās apvienības. Īpašs viesis būs “Dirty Deal Audio” ar skatuvi, uz kuras uzstāsies gan vietējie, gan ārvalstu mūziķi. Pasākuma laikā būs pieejamas dažāda veida radošas aktivitātes – mākslas studijas, darbnīcas, kino telpa. Karnevālā norisināsies unikāls projekts “Vārda vibrācija”, kas audiovizuālā sintēzē apvienos jaunos dzejniekus un mūziķus. Kā ierasts, karnevāla unikalitāti pastiprinās estētiski augstvērtīgas dekorācijas, kuras speciāli pasākumam rada Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Šogad par dekorācijām domāts savlaicīgi – jau pagājušā gadā tika izstrādāti telpu maketi un konceptuālais risinājums mākslinieka un Glezniecības katedras vadītāja Andra Vītoliņa vadībā. Telpu gaismas dizains tiek veidots sadarbībā ar Latvijas Kultūras koledžas studentiem, topošajiem gaismas dizaineriem. Par pasākuma garšu daudzveidību gādās karnevāla draugi “Very Berry”, kas iekarsušos dejotājus veldzēs ar gardiem augļu sulu kokteiļiem. Neiztrūkstoši pusnaktī tiks meklēts labākais karnevāla tērps. Trīs oriģinālāko tērpu autoriem būs iespēja iegūt “Tallink” dāvanu kartes ceļojumam.

Latvijas Mākslas akadēmija aicina uz “Pagalma svētkiem”

Jau otro gadu Latvijas Mākslas akadēmija atver savu pagalmu pozitīvajiem un radošajiem “Pagalma svētkiem”. Trīs mākslas augstskolu – Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas – sadarbības rezultātā apmeklētājiem 24. maijā tiks piedāvātas dažādas darbnīcas, improvizēti priekšnesumi un koncerti, kā arī ekskursijas.

Šogad svētki norisinās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, kā viens no pasākumiem aktīvajās apkaimēs. Latvijas Mākslas akadēmijas iniciatīva ir arī Rīgas centru padarīt par apkaimi ar savu identitāti un atklātu iedzīvotāju sadarbības potenciālu. “Pagalma svētki” aizsāk jaunu tradīciju un sekmē radošu sadarbību starp Rīgas iedzīvotājiem un Latvijas Mākslas akadēmijas, kā arī citu centra mākslas skolu studentiem un pasniedzējiem. Visas dienas garumā piedalies radošajās darbnīcās, plenērā, tirdziņā un kino telpā. 

Atsevišķos dienas laikos:

Ekskursijas – reizi apaļā stundā. Iespēja iepazīt Latvijas Mākslas akadēmijas ēku ne tikai kā pievilcīgu arhitektūras pieminekli, bet arī nokļūt tās darbnīcās. Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu priekšnesumi uz svētku skatuves.

Pagalma svētki norisināsies 24. maijā no plkst. 12.00 līdz 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas teritorijā Kalpaka bulvārī 13, notikumiem koncentrējoties ēkas iekšpagalmā un tuvākajā apkārtnē. Svētkus rīko un vada mākslas augstskolu studenti. Tajos piedalīties aicināts ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis.

Latvijas labākie basketbolisti iejūtas šefpavāra lomā

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība šonedēļ aizvada svarīgas Pasaules kausa kvalifikācijas otrā posma spēles. Tikko aizvadīts mačs ar Melnkalni, bet svētdien – pirmajā adventē komanda dosies uz Ļubļanu,  kur tiksies ar esošo Eiropas čempioni basketbolā – Slovēnijas izlasi. Lai stiprinātu komandas garu, vairotu spēku pirms izšķirošajām spēlēm un uzturētu labu noskaņojumu, Latvijas vīriešu basketbola izlase sanāca uz kopīgām vakariņām. Spēlētāji un treneris tās gatavoja sev paši, pieņemot valstsvienības atbalstītāja “Putnu fabrika Ķekava” izaicinājumu gatavoties gada nogales svētku sezonai un iemācīties pagatavot ne tikai gardus, bet arī veselīgus Ziemassvētku ēdienus.

“Šonedēļ atzīmējam pirmo adventi, kas iezīmē Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Tradīcijas Latvijā paredz bagātīgi klātu svētku galdu, lai arī nākamais gads būtu pārticis. Tādēļ uzturēt veselīgu formu gada nogalē kļūst par samērā sarežģītu uzdevumu. Veselīgs uzturs kalpo par pamatu ne tikai sportiskiem sasniegumiem, bet palīdz labi justies ikdienā ikvienam. Tādēļ izaicinājām basketbola izlasi iemācīties pagatavot latviski veselīgus vistas cepešus, kuru receptes noderēs, gatavojoties gada ģimeniskākajiem svētkiem,” saka Andrjus Pranckevičs, AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs.

Uz pirmās adventes vakariņām un veselīgu cepešu meistarklasi bija ieradušies izlases spēlētāji  – Rolands Freimanis, Ronalds Zaķis, Kaspars Bērziņš, Artūrs Strautiņš, galvenais treneris Arnis Vecvagars un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps. Vakara gaitā garšu meistara Arvja Zēmaņa vadībā sportisti kopā ar “Ķekava” valdes priekšsēdētāju Andrjusu Pranckeviču  pagatavoja četrus vistas cepešus Ziemassvētku garšas marinādēs – ķiploku medus, zaļumu un mārrutku, apelsīnu, kā arī neparastajā – ogu un piparmētru marinādē. Meistarklases noslēgumā veselīgie “Ķekava” vistas cepeši tika degustēti kopīgās vakariņās.

Latvijas basketbola izlases uzbrucējs, Turcijas klubā “Gaziantep” spēlējošais Rolands Freimanis:“Ļoti vēlos būt Ziemassvētkos mājās, bet šobrīd vēl nav skaidrs, vai klubs laidīs. Vēlos būt kopā ar savējiem. Svētkos galdu mums visai ģimenei klāj mamma, bet ikdienā gatavoju sev ēdienu pats, jo man ir svarīgi būt pārliecinātam par ēdiena kvalitāti un sastāvu. Visbiežāk maltītes top no vistas gaļas, tāpēc arī šodien apgūtās veselīgās cepešu receptes man lieti noderēs.”

Autors: Putnu fabrika Ķekava

02.12.2018.

 

Latvijas kaitbordiste iegūst medaļu Pasaules čempionātā ziemas kaitbordā

Foto: Publicitātes

Foto: Publicitātes

Pagājušajā nedēļā Krievijas pilsētā Toliatti notika Pasaules čempionāts Ziemas vēja sporta veidiem WISSA 2017. Kaitbordiste no Latvijas Aija Ambrasa tajā izcīnījusi 3. vietu ziemas kaitborda maratona distancē.

Pasākumā kopumā piedalījās 186 sportisti no 11 pasaules valstīm. Latviju šajās sacensībās visās 3 disciplīnās pārstāvēja kaitbordiste Aija Ambrasa.

Aija Ambrasa atzīst : „Šīs bija vienas no līdz šim grūtākajām sacensībām ļoti sarežģīto laika apstākļu dēļ. Pirmajās dienās sacensības notika 0 grādos ar vēja stiprumu 10-20 m/s, bet pēdējās dienās vēja stiprums būtiski samazinājās līdz 2-6 m/s un gaiss uzsila līdz plus 3 grādiem, līdz ar to sniega segums bija ļoti mainīgs – trasē vietām bija gan sniegs, gan ledus gan ūdens un rezultātu lielā mērā izšķīra inventāra piemērotība, fiziskā sagatavotība, kā arī pieredze.

Sešās sacensību dienās tika sadalītas 45 medaļas dažādās klasēs – ziemas vindsērfingā un ziemas kaitbordā kursa, maratona, kā arī brīvā stila disciplīnās.

Latvijas Kaitsērfinga Asociācijas valdes priekšsēdētās Larss Āboliņš uzsver: „ Latviešu sportistes Aijas Ambrasas sniegums ir augsti vērtējams un apliecina, ka Latvijas sportistiem ir liels potenciāls šajā sporta veida. Paldies Rīgas Domei par atbalstu  un ceram nākotnē arī uz citu institūciju atbalstu, lai Latvijas kaitbordisti varētu godam pārstāvēt savu valsti sacensībās un arī Olimpiādē“.

Latvijas sportistei visveiksmīgākā bija tieši maratona disciplīna, kur sieviešu konkurencē tika iegūta godalgotā 3. vieta. Par maratona disciplīnas uzvarētāju kļuva jaunā un talantīgā Krievijas sportiste Valērija Garašenko, bet otro vietu ieguva 3 kārtējā ziemas kaitborda pasaules čempione Tatjana Sisoeva.

Papildus maratona distancei Aija Ambrasa piedalījās arī kursa braukšanas disciplīnā, kur 4 dienu laikā aizvadīja 15 braucienus un sīvā cīņā ieguva 4. vietu, savukārt brīvā stila disciplīnā Latvijas sportiste ierindojās 6. vietā.

 

Latvijas iedzīvotājus neapmierina savs atalgojums

Arī šogad turpinājusi augt naudas summa, ko iedzīvotāji uzskata par “normālai dzīvei” nepieciešamu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, cik, viņuprāt, vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot.

Šogad vēlamais ienākumu apjoms mēnesī sasniedzis 1466 eiro, būtiski pārsniedzot pērnā gada rezultātu, sasniedzot vēsturiski augstāko rezultātu.

“Tā ir jauna rekordaugsta summa,” raksta SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, “tāpēc nav brīnums, ka visapkārt dzird neapmierinātību ar zemajām algām. Jo normālu dzīvi jau šķietami pelnījis ikviens – ne tikai Saeimas deputāti, kas sev ir sarūpējuši automātiskus algu pielikumus.”

Pieticīgākais ienākumu apmērs mēnesī iedzīvotājiem bija nepieciešams 2000.gadā, kad “normālai dzīvošanai” iedzīvotājiem bija nepieciešami 494 eiro. Pēc 2000.gada vēlamo ienākumu apmērs audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro. Ekonomiskās krīzes laikā vēlamais ikmēneša ienākuma apjoms ik gadu sarucis, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdzīgi kā 2019.gada pirmajā ceturksnī arī otrajā ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 4,6%.

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, pieaugums bija 4,1%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3%, bija 4,1%.

Autors: nozare.lv

09.09.2019.

1...197198199...456Lapa 198 no 456

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete