Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Itālijas pilsētā Turīnā Latviju pārstāvēs grupa “Citi zēni”, kas sestdienas vakarā uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā “Supernova 2022”.

“Citi zēni” izpildīja dziesmu “Eat Your Salad” un pārspēja pārējos desmit pretendentus skatītāju balsojuma un žūrijas kopīgajā vērtējumā.

Video

Otro vietu izcīnīja Aminata ar dziesmu “I’m Lettting You Go”, bet trešo vietu – grupa “Bujāns” ar dziesmu “He, She, You & Me”.

Ceturto vietu ieņēma Miks Galvanovskis ar dziesmu “I’m Just a Sinner”, piekto – Elīna Gluzunova, kura vienīgā dziedāja latviski, izpildot dziesmu “Es pabiju tur”, bet pirmo sešinieku noslēdza grupa “Mēs jūs mīlam”, kas izpildīja dziesmu “Ritch Itch”.

Septītajā vietā ierindojās “Bermudu divstūris” ar dziesmu “Bad”, astotajā – “Inspo” ar dziesmu “A Happy Place”, devītajā – Raum ar dziesmu “Plans”, desmitajā – Linda Rušeniece ar dziesmu “Pay My Own Bills”.

Pēdējā vietā ierindojās Miks Dukurs ar dziesmu “First Love”, kurš neuzstājās tiešraidē veselības problēmu dēļ, bet tika atskaņots viņa uzstāšanās ieraksts.

LETA jau ziņoja, ka šodien notika Latvijas Televīzijas dziesmu konkursa “Supernova 2022” fināls, kurā 11 pretendenti sacentās par iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Itālijas pilsētā Turīnā.

Izlozē noskaidrots, ka 2022.gada Eirovīzijā Latvijas dziesma izskanēs pirmajā pusfinālā 10.maijā. Tajā piedalīsies arī Albānija, Šveice, Slovēnija, Bulgārija, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Krievija, Portugāle, Dānija, Armēnija, Austrija, Horvātija, Islande un Grieķija. Eirovīzijas otrais pusfināls notiks 12.maijā, fināls – 14.maijā.

Latvijas iedzīvotājus sagaida uzlabots vēža skrīnings, personalizētāka medicīna, uzlabota piekļuve mērķterapijai, paliatīvajai aprūpei, un plašākas pacientu iespējas. Īpašā Eiropas Savienības finansētā projektā pēc atbilstošas izpētes ir atrasta virkne risinājumu izaicinājumiem vēža slimnieku aprūpē Latvijā. 8. – 9. martā projektā iesaistītie starptautiskie eksperti savas rekomendācijas prezentēja Latvijas veselības nozarē iesaistītajiem. Ieviešot šīs rekomendācijas, gaidāma vēža sloga mazināšanās Latvijā – labāki izdzīvotības rādītāji un labāka dzīves kvalitāte. 

Kopš 2022. gada sākuma Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC/WHO), Eiropas Vēža institūtu organizācijas (OECI) un Erasmus Universitātes Medicīnas centra (EMC) eksperti vairākkārt viesojušies Latvijā, lai izstrādātu īpaši Latvijai paredzētus rīcības plānus, stratēģiskos ceļvežus un praktiskus norādījumus par to, kā uzlabot dažādu vēža aprūpes elementu efektivitāti. Eiropas Komisija ir definējusi cīņu pret vēzi par savu galveno prioritāti veselības jomā. Uzlabojumus vēža jomā par prioritāti ir uzstādījusi arī Latvijas Veselības ministrija. 

Projektu “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā” Latvijā iniciējis un koordinē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Vadoties pēc projektā iesaistīto starptautisko ekspertu ieteikuma, tika izveidota projekta Pārraudzības komiteja (Steering Committee). Tās sastāvā veselības ministres Līgas Meņģelsones vadībā strādājuši vairāku iesaistīto ministriju – Veselības, Izglītības un zinātnes, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un to pakļautības iestāžu, arī pacientu un citu institūciju pārstāvji. Tik daudzpusīga institucionālā iesaiste bijusi nepieciešama, jo visas šīs puses ir saistītas ar vēža aprūpes procesu uzlabošanu. 

Projekta ekspertīze ir sadalīta trīs vienlīdz būtiskās jomās, kurās uzlabojumi ieviešami savstarpēji sasaistīti. Pirmkārt, Latvijā ir nepieciešams ieviest efektīvu populācijā balstītu vēža reģistru. Ar šī reģistra palīdzību tiek aprēķināti un analizēti dati, kas raksturo vēža slogu un palīdz pieņemt lēmumus saslimšanas kontrolei – noteikt prioritātes, resursu sadali un izvērtēt vēža pacientu aprūpes progresu. Reģistra izveidē un uzturēšanā jāievēro starptautiski standarti, kas ļauj iegūt rādītājus, kuri ir salīdzināmi starptautiskā līmenī. Būtisks priekšnoteikums labi funkcionējošam vēža reģistram ir medicīnas iestāžu un speciālistu, kuriem šie dati ir jāievada, pilnīga iesaiste, nodrošinot datu pilnvērtīgu ievadi. “Bez vēža reģistra ar vēža aprūpi saistītos procesus nav iespējams uzlabot – mēs gluži vienkārši nezinām, ko ir jāuzlabo. Tāpēc tieši laba reģistra izveide ir pirmais un būtiskākais solis visu turpmāko rekomendāciju ieviešanai,” skaidro projekta līdzpriekšsēdētājs Latvijā, LU KPMI direktors, prof. Mārcis Leja. 

Otrkārt, Latvijā ir nepieciešams uzlabot vēža skrīninga efektivitāti. Iesaistītie starptautiskie eksperti norāda – pārdomāti organizēts vēža skrīninga ir izmaksu efektīvs. Arī šajā jomā nepieciešams nodrošināt sistemātisku, starptautiskiem standartiem atbilstošu skrīninga kvalitātes parametru reģistrāciju, turklāt tādā datu bāzē, kas ļautu šos datus sapludināt ar vēža reģistrā fiksētajiem. “Pateicoties Veselības ministrijas un tās pakļautības iestāžu – Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta – atsaucībai, jau šobrīd ir panākts būtisks progress šādas datu sistēmas plānošanā. Tagad mūsu uzdevums ir šādu reģistru izveidot un panākt, ka to izmanto visas iesaistītās organizācijas, pēc tam – sasniegt minimālos kvalitātes rādītājus, kas ir obligāts organizēta vēža skrīninga priekšnoteikums,” komentē prof. Mārcis Leja. 

Treškārt, Latvijai ir jāveic mērķtiecīgi soļi ceļā uz Visaptveroša Vēža centra un Visaptveroša vēža tīkla izveidi, kas iekļautos arī attiecīgajā Eiropas Vēža centru tīklā. Šāds centrs būtu uz vispusīgu sadarbību orientēta institūcija, kurā pacienti varētu saņemt ne tikai augstākās kvalitātes vēža ārstniecību un aprūpi, bet kurā koncentrētos arī visu iesaistīto organizāciju – pētniecības institūtu, universitāšu, laboratoriju – vēža pētniecības un izglītības procesi. Paralēli šajā laikā uzsākts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ceļš uz starptautiski akreditēta Vēža centra izveidi, un tas galarezultātā varētu kalpot par Visaptveroša Vēža centra kodolu. Savukārt Visaptveroša vēža tīkla izveide nozīmētu to, ka vienlīdz kvalitatīvu vēža ārstēšanu pacienti saņemtu ne tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī Liepājā, Daugavpilī un citās Latvijas slimnīcās.

Kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem rekomendāciju ieviešanā Latvijā iesaistītie eksperti norāda pašlaik zemo organizāciju sadarbspēju, kas saistīta ar veselības datu pieejamību klīniskā līmenī. “Latvijā ir prasmīgi speciālisti. Pozitīvi vērtējama “zaļā koridora” sistēma, kurā simptomātiskie pacienti saņem ārstēšanu ārpus gaidīšanas rindas. Lai uzlabotu vēža aprūpes efektivitāti, ārkārtīgi būtiski ir uzlabot datu aprites sistēmu un integrēt visus izstrādāto rekomendāciju elementus. Lai projekta rezultāti būtu ilgtspējīgi, ir svarīga vietējo ieinteresēto pušu apņēmība. Mēs redzam, ka Latvijas politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji ir gatavi mūsu sagatavotās rekomendācijas ieviest praksē, tādēļ raugāmies uz pozitīvu turpmāko attīstību,” padarīto komentē projekta vadītājs Andrē Karvalju (Andre Carvalho, IARC/WHO).

Projekta gaitā, ekspertiem regulāri komunicējot ar Latvijas veselības nozares speciālistiem, ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešana praksē jau ir sākusies. Eiropas Komisija turpinās sekot rekomendāciju ieviešanas gaitai Latvijā.

Latvijas vēstniecība Krievijā uztur pastāvīgu saziņu ar basketbolista Jāņa Timmas tuviniekiem un Krievijas iestādēm par viņa mirstīgo atlieku nogādāšanu Latvijā, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa apliecināja, ka ĀM ir gatava nodrošināt visu iespējamo konsulāro palīdzību. Eglīte aicināja ņemt vērā, ka konsulārā palīdzība ir tieša un individuāla, tāpēc vēstniecība nav tiesīga sniegt detalizētu informāciju.

Sociālajā medijā “Facebook” ir publicēts Timmas drauga Gata Liniņa ieraksts, kura tapšanu esot atbalstījusi nomirušā basketbolista māte Ausma Timma.

Video

Liniņš norāda, ka sievietei svētdien ir jādodas uz Maskavu un jāvienojas par repatriācijas reisa iespējām, lai dēlu varētu apglabāt Latvijā, taču tam visam Timmai neesot finansiālu resursu.

Liniņš aicināja ziedot basketbolista mātei, lai varētu apmaksāt Timmas nogādāšanu un apglabāšanu Latvijā, un vēlā trešdienas pēcpusdienā informēja, ka ir savākta nepieciešamā naudas summa, lai apmaksātu repatriācijas reisa izdevumus.

Viņš atzīmēja, ka patlaban notiek turpmāko juridisko formalitāšu saskaņošana gan ar Latviju, gan ar Krieviju. Liniņš ierakstā sola, ka ziedotie līdzekļi, kas paliks pāri, tiks nodoti labdarībai.

Kā ziņots, Maskavā otrdien miris Latvijas basketbolists Timma, vēsta portāls “basketnews.lt”. Mediji ziņo, ka 32 gadus vecā basketbolista līķis atrasts dzīvojamās mājas kāpņu telpā Maskavas centrā. Savukārt medijs “Meduza” informē, ka krievu aģentūras “TASS” un “RIA Novosti” apstiprinājušas Timmas pašnāvību.

Oktobrī Timma basketbolista karjeru izvēlējās turpināt Krievijas bukmeikeru kompānijas “Liga Stavok” organizētā turnīrā, pārstāvot komandu “Alikson”.

Timma Latvijas valstsvienības kreklā aizvadīja 68 spēles.

Aizvadīto sezonu basketbolists uzsāka Stambulas “Daruššafaka” rindās Turcijas čempionātā, bet sezonu kopā ar Jāni Strēlnieku pabeidza Spānijas virslīgas klubā Santjago de Kampostelas “Obradoiro”.

2022./2023.gada sezonas daļu basketbolists pavadīja bez kluba un martā debitēja Puertoriko čempionātā Umakao “Grises” rindās, taču pēc aizvadītām četrām spēlēm Timmas un kluba ceļi šķīrās. Pēc tam Latvijas basketbolists aizvadīja sezonu “Big3” līgā “Aliens” vienībā.

Savukārt 2021./2022.gada sezonas pirmajā pusē krāslavietis bija Krievijas kluba Kazaņas “Unics” sastāvā, šajā vienībā aizvadot trīs Eirolīgas mačus. Sezonas otro pusi viņš pavadīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) G līgas komandā Leiklendas “Magic”.

Ārzemēs basketbolists ir spēlējis arī Pirejas “Olympiakos”, Sanktpēterburgas “Zeņit”, Vitorijas “Baskonia” un Maskavas apgabala “Himki” komandās. Savas karjeras laikā Timma ir pārstāvējis arī Latvijas komandas “ASK Rīga”, ASK/”Juniors”, “Liepājas lauvas”, “Ventspils” un “VEF Rīga”.

Foruma diskusija: https://forums.dieviete.lv/forums/topic/235223-timma/

Piedaloties diskusijā par šo notikumu, lūdzu, izrādīsim cieņu. Komentāri, kas nebūs saskaņā ar “foruma noteikumiem”, tiks dzēsti!

Visdziļākā līdzjūtība basketbolista tuviniekiem un draugiem.

Foto Avots: https://www.instagram.com/janis.timma/ Instagram

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, savukārt slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 26 472 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka 14 dienās ar Covid-19 saslimušo kopskaits ir 8785 personas.

Savukārt līdz šim kopumā veikti 740 947 Covid-19 testi.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 133 Covid-19 pacienti, no kuriem viens pārvests, savukārt no slimnīcām izrakstīti 90 pacienti, līdz ar to patlaban kopumā slimnīcās ārstējas 841 Covid-19 pacients.

No visiem pašlaik slimnīcās stacionētajiem Covid-19 pacientiem 798 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 43 – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 2146 pacienti.

95. gadadienu svin Latvijas Radio, kas sev un klausītājiem sagādājis īpašu dāvanu – tīmekļa vietni radiofanati.lv. Tajā iespējams ielūkoties radio vēsturē, iepazīt radio personības un noklausīties viņu stāstus. Kolēģe Anete Lesīte šodien kolēģu jubilejas noskaņās satikās ar dažiem Latvijas Radio cilvēkiem un aprunājās par nopietno un nenopietno.

Video