A un B plāns uzturvielu un vitamīnu nodrošināšanai

30/11/2022

Tieši ēšanas paradumi un bieži vien nosaka, kādas uzturvielas un vitamīnus organisms saņem un ko nesaņem. Veselības centru apvienības (VCA) sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane atgādina, ka par uztura balansu tieši ziemā būtu visai nopietni jāpadomā. Savukārt „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina, ka aptiekās ir pieejami uztura bagātinātāji, kas problēmu risinājumam var palīdzēt, tomēr tas ir tikai plāns B. Plāns A ietver ēšanas paradumu pārskatīšanu, lai organisms uzņemtu to, kas tam patiešām ir noderīgs visu funkciju nodrošināšanai.

“Tieši produktu dažādība nodrošina organismu ar visām uzturvielām – olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un antioksidantiem. Tādēļ ēdienkartē ieteicams iekļaut dažādus produktus: graudu izstrādājumus, piemēram, rīsus, griķus, maizi, makaronus; kartupeļus; augļus un dārzeņus; pākšaugus; piena produktus; olas; gaļu un zivis. Visas uzturvielas ir vitāli nepieciešamas, jo sabalansēts un daudzveidīgs uzturs mazina slimību un traumu risku, tauku masu un uzlabo vairākus svarīgus faktorus:

šūnu kvalitāti (sevišķi, matu, nagu, ādas, kaulu);
locītavu veselību;
augšanu un attīstību (īpaši bērnu un pusaudžu);
enerģiju un izturību;
kognitīvo darbību.

Kā uzņemt kalciju

Uztura speciāliste saka, ka galvenais kalcija avots uzturā ir piens un piena produkti, tas labi uzsūcas organismā arī no dārzeņiem, kuros ir maz oksālskābes, piemēram, no brokoļiem un virziņkāpostiem. Tiesa, kalcija uzsūkšanos kavē pārmērīgs sāls un tauku daudzums. “Zema ogļhidrātu satura diēta, kas paredz olbaltumvielu un paaugstināta tauku daudzuma uzņemšanu, var mazināt kalcija absorbciju. Jāuzmanās arī cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām un lieko svaru – ja uzņem daudz taukvielu, ceptu gaļu, viegli var iedzīvoties veselības problēmās, arī vitamīnu, minerālvielu un uzturvielu deficītā.”

Kalcijs ir svarīgs tādēļ, ka nodrošina veselīgu kaulu un zobu veidošanos, tas nepieciešams muskuļu darbībai un asins recēšanai. Ja kalcija organismā ir par maz vai ir traucēta tā absorbcija, samazinās kaulu blīvums, palielinās osteoporozes risks.

Farmaceite papildina: “Menopauzes un postmenopauzes laikā kalcija uzņemšana kļūst īpaši aktuāla, jo sāk trūkt sievišķo hormonu jeb estrogēna, līdz ar to kalcijs pastiprināti izzūd no kauliem, radot osteoporozes attīstības risku. Svarīgi atcerēties, ka kalcijs uzsūcas tikai tad, ja organismā ir pietiekamas D vitamīna rezerves.”

Kur rodams cinka avots

“Produktu uzturvērtības tabulās pākšaugos un graudaugos cinks ir norādīts, taču jāņem vērā, ka tie satur arī samērā daudz fitīnu, kas kavē cinka uzsūkšanos organismā. No cinka trūkuma var ciest arī, piemēram, cilvēki ar gremošanas sistēmas traucējumiem, tie, kam regulāri ir caureja, seniori, kuriem ir izteikta malabsorbcija – traucēta ogļhidrātu, olbaltumu un tauku uzsūkšanās. Ja no ikdienas uztura izslēdz dzīvnieku izcelsmes produktus, pastāv iespēja, ka šīs minerālvielas var trūkt, jo augu valsts produktos cinka ir maz,” norāda Anita Baumane.

„Cinkam piedēvē arī imūnās sistēmas nevainojamu darbību veicinošas minerālvielas īpašības, tomēr aizrauties ar cinku nevajadzētu,” atzīst farmaceite Ērika Pētersone. Pārmērīga tā uzņemšana var radīt vielmaiņas traucējumus. Turklāt cinks organismā konkurē ar varu – pārāk daudz cinka samazina vara daudzumu, bet varš ir nepieciešams asinsradei, veseliem matiem un nagiem. Pārāk lielas cinka devas samazina arī labā (ABL) holesterīna daudzumu asinīs.

Kur ir visvairāk dzelzs

„Vislabāk un pilnvērtīgāk dzelzs uzsūcas organismā no sarkanās gaļas, daudz sliktāk – no augu valsts produktiem. Vegāniem un veģetāriešiem ieteicams uzņemt 1,5 reizes vairāk dzelzs ar augu produktiem, nekā norādīts dienas devā. Dzelzs nodrošina audu apgādi ar skābekli, piedalās svarīgās bioķīmiskās reakcijās, veicina normālu imūnsistēmas darbību. Dzelzs uzsūkšanās ir atkarīga no daudziem faktoriem – produkta kopējā sastāva, kopējā dzelzs daudzuma ikdienas uzturā un organisma nepieciešamības, arī no ģenētiskiem aspektiem,” norāda sertificētā uztura speciāliste.

Farmaceite atgādina, ka, domājot par dzelzi, ēdienreižu laikā nav ieteicams lietot kalciju saturošus uztura bagātinātājus, jo tie kavē gan Fe³⁺,gan Fe²⁺uzsūkšanos.

Samērā bieži dzelzs deficīts vērojams grūtniecības laikā. Tas var radīt nopietnas sekas gan mātei, gan zīdainim. Dzelzs anēmija pirms bērna ieņemšanas un agrīnā grūtniecības posmā saistīta ar augļa attīstības traucējumiem, priekšlaicīgām dzemdībām, zemu dzimšanas svaru.

Sistēmisks dzelzs trūkums jeb dzelzs nepietiekamība biežāk sastopama sievietēm ar aptaukošanos nekā sievietēm ar normālu ķermeņa svaru. Iespējamie skaidrojumi: maz uzņem dzelzi ar uzturu; ir paaugstināta nepieciešamība pēc dzelzs un/vai traucēta dzelzs uzsūkšanās.

„Mēness aptiekas farmaceite uzsver, ka nevajadzētu sākt lietot dzelzi “uz savu galvu”: “Lai gan dzelzs preparāti aptiekās ir pieejami bez receptes, papildu dzelzs lietošana ir individuāla – to var darīt tikai indikāciju gadījumā un tikai tad, ja ieteicis ārsts. Jāņem arī vēra, ka dzelzi var pārdozēt. Agrīnās pazīmes tam ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja.”

Kur meklējamas omega 3 taukskābes

Ne visas omega 3 taukskābes pilnībā spēj veidoties organismā. Dažas ir atrodamas galvenokārt treknās zivīs. “Lietojot veģetāru vai vegānisku uzturu vai arī neiekļaujot ēdienkartē treknās jūras zivis vismaz divas reizes nedēļā, omega 3 taukskābes var neizdoties uzņemt pietiekamā daudzumā. Jāņem vērā, ka omega 3 ir svarīgas smadzeņu darbībai, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, šūnas apvalka stiprināšanai. Ja zivis uzturā nelieto nemaz, būtu vērts aizdomāties par papildu omega 3 uztura bagātinātāja izvēli,” saka Anita Baumane.

“Zivju eļļa vairs nav produkts, ko grūti uzņemt nepatīkamās garšas dēļ – pieejami zivju eļļas produkti ar ābolu, citronu vai augļu garšu, var izvelēties arī kapsulu formu. Balstoties uz vairāku pētījumu rezultātiem, omega 3 (eikozapentaēnskābe jeb EPA + dokozaheksaēnskābe jeb DHA) 840 mg dienas devai konstatēta labvēlīga ietekme uz dzīvībai svarīgiem orgāniem un to fizioloģiskajām funkcijām,” norāda farmaceite.

Kā uzņemt folijskābi?

Ir cilvēki, kuri nelabprāt iekļauj uzturā zaļos salātus, dārzeņus, taču šie produkti organismam ir vajadzīgi, jo satur daudz folātu.

“Ir iegūti pierādījumi, kas liecina, ka folijskābe var samazināt risku saslimt ar sirds slimībām. Zinām arī, ka folijskābes trūkums var izraisīt anēmiju. Zinātniekiem izdevies iegūt pierādījumus, ka folijskābe var mazināt, piemēram, iedzimtu nervu caurules defektu – mugurkaulāja šķeltni, kas var izraisīt embrija nāvi vai nopietnus mugurkaula bojājumus. Ja sieviete folijskābi uzņem jau pirms grūtniecības iestāšanās, pusi šādu defektu gadījumu var novērst.

Lielāks folijskābes nepietiekamības vai deficīta risks ir smēķētājiem, alkoholiķiem, sievietēm, kuras regulāri lieto orālās kontracepcijas līdzekļus,” skaidro uztura speciāliste.

Folijskābes galvenais avots ir zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, spināti, Briseles kāposti, kacenkāposti, lapu salāti, liellopu aknas, kā arī pākšaugi (lēcas, pupas, zirņi), bietes, apelsīni, tomāti. Svarīgi, lai katru dienu uzturā būtu svaigi, termiski neapstrādāti dārzeņi, jo folijskābe ir termiski nestabila.

Vai no šķiedrvielu trūkuma var izvairīties?

Ja daudz lieto baltmaizi un gandrīz nemaz neēd dārzeņus, organismā regulāri nonāk tikai saldumi, ja ikdienas uzturs galvenokārt sastāv no fast food produktiem, ir vērts nopietni padomāt par papildu šķiedrvielu uzņemšanu. Uztura speciāliste atgādina: “Zarnām ir jāstrādā un regulāri jāiztukšojas, un to var paveikt vien ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu. Šķiedrvielas nepieciešamas aizcietējumu profilaksei, tātad – hemoroidālo vēnu slimības riska mazināšanai. Lietojot šķiedrvielām bagātus produktus, organisms tiek apgādāts ar minerālvielām, vitamīniem un citām bioloģiski aktīvām vielām. Šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, regulē holesterīna līmeni asinīs, rada sāta sajūtu. Galvenie šķiedrvielu avoti ir pilngraudu produkti, pākšaugi, žāvēti un svaigi augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas.”

Kā nepieļaut B₁₂vitamīna deficītu?

B₁₂vitamīns patiešām ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. “Tā kā aknas uzkrāj ievērojami daudz B₁₂vitamīna, paiet pārsteidzoši ilgs laiks, līdz vegāniem izveidojas hipovitaminoze – rezervju var pietikt līdz pat diviem gadiem, un veselības problēmas var neparādīties vēl piecus gadus pēc tam,” teic Anita Baumane.

B₁₂vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs – tas nepieciešams sarkano asinsķermenīšu ražošanai, nervu sistēmas attīstībai. Zems šī vitamīna līmenis organismā var palielināt risku saslimt ar kādu sirdskaiti.

“B₁₂vitamīns ir atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos – visu veidu gaļā, zivīs, piena produktos, olās. Augu valsts produktos tas ir tikai tad, ja tos speciāli bagātina, tādēļ vegāniem īpaši jāseko līdzi B₁₂vitamīna līmenim asinīs. Šī vitamīna deficīts var būt izplatīts arī senioriem, kam bieži ir traucēta vitamīna uzsūkšanās, jo absorbcijai nepieciešama kuņģa sula, taču tās daudzums, cilvēkam novecojot, samazinās.”

Var noderēt plāns B

Uztura bagātināšanas iespējas ir plašas, tomēr vispirms vajadzētu veikt analīzes, kas var atklāt konkrētas uzturvielas trūkumu, un tikai tad lemt par uztura bagātinātāja iegādi. “Vispirms būtu jāsāk ar ēšanas paradumu pārskatīšanu, noteikti te ir svarīgs uztura speciālista padoms. Ja tomēr kādu uzturvielu vai vitamīnu ar pārtikas produktiem uzņemt neizdodas, šo problēmu vajadzētu pārrunāt ar ārstu vai uztura speciālistu un tad ķerties pie plāna B. Farmaceita profesionālās kompetences lauks ir informācija par uztura bagātinātāju sastāvu, formu, aktīvajām vielām, par iespējamo mijiedarbību ar ikdienā lietotajām zālēm un uzturu, tādēļ noteikti vēlams viņam vaicāt padomu, pirms iegādāties kādu produktu no plašā uztura bagātinātāju klāsta.”

Princis Viljams saviem bērniem aizliedzis Kamillu saukt par vecmāmiņu! (+VIDEO)

29/11/2022

Karaļa Čārlza III sievu – karalieni konsorti Kamillu reiz neieredzēja daudzi, jo viņu vienmēr vainoja Diānas un Čārlza III attiecību iziršanā. Kamilla daudzus gadus bija Čārlza mīļākā, kamēr viņš bija precējies ar savu dēlu māti princesi Diānu.

Tagadējā Lielbritānijas karaļa sieva ļoti rūpīgi veido savas attiecības ar britu karaliskās ģimenes locekļiem, viņa atkausējusi arī vairāku Lielbritānijas iedzīvotāju sirdis. Kamilla sevi parādījusi no vislabākās puses un gandrīz nekad nav atstājusi sliktu iespaidu.

Karaliskās ģimenes eksperte, biogrāfe un rakstniece Andžela Levina ir pabeigusi darbu pie savas grāmatas “Kamilla: no izstumtās līdz karalienei – konsortei”. Šī grāmata ir Kamillas Pārkeres Boulzasbiogrāfija. Internetā jau klejo dažādi grāmatas fragmenti, bet lielāko uzmanību guvusi informācija, ka karaļa Čārlza III vecākais dēls princis Viljams ir kategoriski pret to, ka viņa trīs bērni – prinči Džordžs un Luiss un princese Šarlote, sauktu Kamillu par savu vecmāmiņu. “Kamilla nav viņu īstā vecmāmiņa!” – reiz viņš izteicies kādā intervijā!

Video

Šada nostāja gan nenozīmē, ka viņam vai viņa sievai Ketrīnai ir sliktas attiecības ar Kamillu. Pāris ir pieņēmis Kamillu viņa jau sen esot kļuvusi par daļu no ģimenes. Viljams ir Kamillai pateicīgs par to, ka viņa ir spējusi viņa tēvu darīt laimīgu, bet viņš ir paudis nostāju, ka Džordžam, Šarlotei un Luisam ir divi vectētiņi un viena vecmāmiņa (Keitas Midltones mamma – Kerola Midltone).

Grāmatas autore dara zināmu, ka Kamillai piemīt spēja pielāgoties dažādām situācijām. Viņa lieliski saprot, ka strīds ar vīra vecāko dēlu princi Viljamu nav laba doma. Kamillai ir pašai savi pieci mazbērni no viņas meitas Lolas un dēla Toma. Zināms arī tas, ka viņas ģimenei ir ļoti labas attiecības ar Čārlzu III.

Grāmatā atklājies, ka Viljama un Keitas trīs bērni esot izdomājuši Kamillai jauku iesauku, viņi Kamillu sauc par “gagu”, bet vectētiņam karalim Čārlzam III ir dota iesauka – “Velsas vectētiņš”.

Dzemdes kakla vēzi ir iespējams apsteigt!

29/11/2022

Dzemdes kakla vēzis ir slimība, kuru var apsteigt un kuras rašanos iespējams novērst. Tāpat laikus atklājot pirmsvēža izmaiņas, nelielā operācija ļaus plānot grūtniecību.

To intervijā akcentēja Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, asociētā profesore Jana Žodžika, kliedējot arī dažus maldus. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

Kad sievietei vajadzētu doties pie ginekologa?

– Pie ginekologa būtu jāsāk doties jaunai sievietei, kas ir uzsākusi dzimumattiecības. Ja agrāk, padomju laikos, pusaudzēm rekomendēja doties pie ginekologa uz apskati, tad tagad, ja dzimumattīstība, pubertātes periods norit atbilstoši, ir menstruācijas, veidojas sievietes organisms, tad tas nav nepieciešams. Pirmās profilaktiskās apskates, kad ir obligāti jādodas, ir no 25 gadiem, kad Nacionālais veselības dienests izsūta vēstuli dzemdes kakla pārbaudei. Bet pirms šī skrīninga sieviete, uzsākot savu seksuālo dzīvi dodas pie ginekologa, lai pārrunātu kontracepciju un arī seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi. Un jebkurā gadījumā, ja parādās kādas sūdzības, piemēram, tās var būt sāpes vēdera lejasdaļā, tā var būt nepareiza asiņošana, kādi veidojumi ārējos dzimumorgānos vai krūtīs, traucēti izdalījumi no dzimumceļiem un citas sūdzības. Dzemdes kakla vēža profilaktiskie izmeklējumi, kas ir bez sūdzībām, ir sievietēm no 25 līdz 70 gadiem, savukārt no 50 līdz 70 gadiem ir krūts dziedzera izmeklējumi jeb mamogrāfija, bet rūpes sākas jau pusaudža vecumā, kad gan meitenēm, gan zēniem ir jāveic vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kuram ir potenciāls izraisīt ļaundabīgas izmaiņas, gan arī saņemt šajā vecumā informāciju par to, kas ir drošs sekss, par kontracepciju, par izsargāšanos no seksuāli transmisīvajām infekcijām.

Kam jāpievērš uzmanība menopauzes laikā?

– Dzīves periods, kad pārstāj būt mēnešreizes jeb menopauze, joprojām ir laiks, kad sievietei jāturpina rūpēties arī par sievišķo veselību. Dažkārt sievietes domā, ka, ja vairs bērnus nedzemdē un vairs nav mēnešreizes, tad nedraud nekādas ginekoloģiskās slimības. Tā gluži nav. Jāturpina arī profilaktiskie izmeklējumi – gan dzemdes kakla pārbaudes, gan krūšu dziedzeru pārbaudes. Menopauzē parādās arī savas specifiskas problēmas saistībā ar sievišķo hormonu trūkumu, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti un arī veselību. Sievietes mūsdienās dzīvo ilgāk un patiesībā diezgan lielu savas dzīves daļu pavada menopauzē. Dažkārt arī neraugoties uz veselīgu dzīvesveidu, kaut arī sieviete nesmēķē, nelieto pārlieku alkoholu, parādās karstuma viļņi, kas ir raksturīgi menopauzes periodā un būtiski var ietekmēt dzīves kvalitāti – gan darbu, gan arī atpūtu. Mūsdienās ir zemas devas menopauzes hormonālā terapija ar nelieliem riskiem, kuru lietojot var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

Kādus draudus reproduktīvajai veselībai rada dzemdes kakla vēzis? Un no kā vispār ir vai nav jābaidās pirmsvēža stadijā?

– Gribu akcentēt, ka dzemdes kakla vēzis ir viena no tām retajām slimībām, kuru var apsteigt, kuras rašanos var novērst gandrīz visos gadījumos. Dzemdes kakla vēža izraisītājs ir zināms – cilvēka papilomas vīruss. Tas nav raksturīgi onkoloģiskām slimībām. Izvairīties no šīs infekcijas palīdz vakcinācija, vēlams pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Latvijā vislielākā saslimstība ir vecuma grupā virs 40 gadiem. Tātad dzemdes kakla vēzis var skart sievietes pašā reproduktīvās veselības un dzīves plaukumā, kad tiek plānota grūtniecība, ir tikko piedzimuši bērni. Tas ir arī aktīvākais periods profesijā. Un tas dažādi var ietekmēt reproduktīvo veselību. Ja tiek konstatētas augsta riska pirmsvēža izmaiņas, tad, lai nākotnē nerastos ļaundabīga problēma, to novērš ar nelielu operāciju – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļiņas izgriešanu, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un 90% gadījumu tā ir efektīva. Tomēr tai var būt priekšlaicīgu dzemdību risks. Latvijā no 100 grūtniecēm piecas dzemdē priekšlaicīgi. Un pēc šādām operācijām risks ir astoņām deviņām no simts grūtniecēm. Ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar dzemdes kakla elektroekscīziju, un sieviete joprojām spēj plānot grūtniecību. Taču, ja tas ir jau nedaudz tālāk izplatījies vēzis, tas nozīmē, ka ir vajadzīga plašāka operācija, ielaistos gadījumos arī staru un ķīmījterapija, un tad spēja plānot grūtniecību zūd. Tas var atstāt sekas ne tikai uz reproduktīvo, bet vispārējo veselību. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, ļoti būtiski ir akcentēt tieši vakcināciju, ko valsts nodrošina ar visefektīvāko vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Šo vakcināciju ir jāveic gan meitenēm, gan zēniem. Meitenēm šo vakcīnu valsts apmaksā no 12 līdz 18 gadiem, no šī gada to apmaksā arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem. Dati liecina, ka atsaucība vakcinācijai no zēnu puses ir apmierinoša, tie ir 50%. Tomēr mēs redzam, ka tā ir zināma diskriminācija attiecībā pret vecākiem zēniem, un ļoti ceram, ka politikas lēmēji mūs uzklausīs. Asociācijas plāno lūgt Veselības ministriju rast finansējumu palielināt vecuma robežu zēniem arī līdz 18 gadiem. Tas ir ļoti būtiski, jo cilvēka papilomas vīruss skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, vīriešiem dzimumlocekļa, arī rīkles, balsenes ļaundabīgas izmaiņas. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību.

Kas ir dzemdes kakla čūla?

– Tas ir tāds plaši lietots termins, kas nācis no padomju laiku medicīnas. Zināšanas par dzemdes kakla veselību mums pēdējos gados ir strauji uzlabojušās. Attīstījusies zinātne un mūsu sapratne. Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kuru klāj tāda kā sedziņa, ko saucam par epitēliju. Un dzemdes kaklam ir plānāka sedziņa un biezāka sedziņa. Plānāko veido viens šūnu slānis, bet biezākā ir no daudziem šūnu slāņiem. Jaunai sievietei to dzemdes kakla virsmu, ko ginekologs redz apskatē, parasti klāj šī plānā sedziņa, un zem tās ir audi, kur ir daudz asinsvadu, un tas izskatās kā apsārtums. Gadiem ejot, tas izkārtojums dzemdes kaklā mainās, un plāno sedziņu pārklāj citas – biezais epitēlijs, un asinsvadus vairs tik labi neredz. Agrāk to uzskatīja par patoloģiju un sauca par čūlām, to visādos veidos ārstēja un ļoti bieži neefektīvi, jo tās ir fizioloģiskas izmaiņas. Tagad medicīniski to sauc savādāk – par ektropion, un tas nav saistīts ne ar kādiem veselības riskiem. Pēc definīcijas, čūla ir situācija, kad epitēlijs ir kādas patoloģijas dēļ nolobījies. Un čūlas, ja gadās, tad biežāk menopauzes laikā. Visos pārējos gadījumos tas ir ektropion, kas ir fizioloģiskas izmaiņas. Ja dzemdes kakla skrīningi ir bijuši, un analīzes ir negatīvas, ja ir veiktas analīzes uz biežākām seksuāli transmisīvām infekcijām, kas var izraisīt dzemdes kakla apsārtumu, ja hlamīdiju, gonokoku infekcija ir izslēgta, tad par šo nav jāsatraucas.

Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, kādu jūs redzat vīrieša lomu un iesaisti?

– Vistiešāko, jo galu galā tā ir ģimenes veselība, un vīrietim, protams, pirmām kārtām jārūpējas, lai pusaudži bērni būtu vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusu, sniedzot arī informāciju vispār par seksuālo veselību. Kā uzsākt dzimumdzīvi, kā izsargāties no grūtniecības, kā izsargāties no infekcijām, tam ir jānāk ģimenē. Atrast piemērotu brīdi, kad ir vērts sākt šo sarunu. Vīrietim, protams, ir arī jāatgādina un jāpainteresējas, vai sieva ir veikusi šos profilaktiskos izmeklējumus. Un vīrietim ir jābūt par piemēru gan ar dzīvesveidu, gan attieksmi pret veselību. Arī vīriešiem ir profilaktiskie izmeklējumi, ir prostatas skrīnings, ir kolorektālā vēža skrīnings.

Kā sievietei pašai lasīt un saprast skrīninga rezultātu? Par ko satraukties, par ko ne?

– Šai skaidrībai darbojas divu veidu algoritmi – viens ir citoloģijas skrīningam sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un otrs ir primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem.
Ja citoloģijas skrīningā testēšana ir bez rezultāta, tad tests jāatkārto pēc trim mēnešiem. Ja nav atrasts intraepiteliāls bojājums, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem.
Turpinājumā – skaidrojums dažiem saīsinājumiem. AR CPV – augsta riska cilvēka papilomas vīruss. ASCUS – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas. ASC-H – daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas, kad nevar izslēgt vidēju vai smagu displāziju. Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža stāvoklis. LSIL un HSIL ir citoloģiskie apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu bojājumu. AGUS – tās ir neskaidras nozīmes glandulāra epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas.
Tagad par to, kā saprast rezultātus. Ja ASCUS, AR CPV ir negatīvs, tad arī jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Bet, ja ASCUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Tāpat jāveic kolposkopija, ja testā uzrādās ASC-H. Savukārt, ja ir LSIL (viegla displāzija), AR CPV negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja LSIL, AR CPV ir pozitīvs, tad jāveic kolposkopija. Tāpat ir jāveic kolposkopija, ja ir HSIL (vidēja vai smaga displāzija). Ja AGUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja AGUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Gadījumā, ja testā konstatē malignizācijas pazīmes, tad nepieciešama konsultācija pie onkoginekologa. Attiecībā uz AGUS rezultātiem, ja konstatē patoloģisku dzemdes asiņošanu, tad nepieciešams veikt atbilstošos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, endometriju, biopsiju.

Savukārt algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem ir sekojošs. Ja ir pozitīvi citi augsta riska CPV un jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts (ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H), tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkārto citoloģiju pēc viena gada, kad taktika ir līdzīga – ja ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkal atkārto citoloģiju pēc viena gada. Un ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, kas sanāk pēc trim gadiem (jo no 5 gadu cikla jau būs pagājuši 2 gadi, atkārotojot citoloģijas), bet, ja ir malignizācija, tad jādodas pie onkoginekologa.

Izstrādātas vadlīnijas vardarbības pazīmju atpazīšanai bērniem vecumā līdz trīs gadiem

29/11/2022

Katrs desmitais bērns Eiropā cieš no smagas vardarbības ģimenē, taču īpaši neaizsargāti ir bērni vecumā līdz trīs gadiem: viņi paši vēl nespēj pastāstīt par piedzīvoto citiem un traumatiskās pieredzes pazīmes bieži vien paliek nepamanītas, izraisot nopietnas sekas uz bērna turpmāko attīstību. Šobrīd starptautiskā projektā izstrādātas vadlīnijas, kas palīdzēs pirmsskolām atpazīt un reaģēt uz vardarbības pazīmēm agrīnā vecumā, informē “Centrs Dardedze”.

“Pirmā vieta, kur bērns pirmo reizi ilgstoši atrodas ārpus mājām, ir pirmsskola, tāpēc tai ir īpaša loma bērnu aizsardzības jomā. Pedagogi un auklītes redz bērnu un vecākus ikdienā, tāpēc var pamanīt arī vardarbības pazīmes. Visneaizsargātākie ir tieši mazākie bērni, taču speciālistiem šobrīd trūkst zināšanu, kā atpazīt traumas pieredzi un kā īsti reaģēt. Ar skaidrām un praktiskām vadlīnijām mēs vēlamies stiprināt pirmsskolu speciālistu spēju atpazīt satraucošus sigālus, runāt ar vecākiem, piesaistīt atbalstu un sniegt bērniem atbilstošu aprūpi,” skaidro “Centrs Dardedze” prevencijas daļas vadītāja Agnese Sladzevska.

Izstrādāti vairāki atbalsta rīki, ko pirmsskolas izglītības iestādes var izmantot savā ikdienas darbā ar bērniem līdz trīs gadu vecumam, un šie materiāli šeit pieejami bez maksas “Centrs Dardedze” mājaslapā. Vardarbības atpazīšanas un ziņošanas vadlīnijas ietver pašnovērtējuma testu speciālistiem, vairāku līmeņu anketas vardarbības un nolaidības pazīmju atpazīšanai, kā arī ieteikumus ziņošanai citām iestādēm un komunikācijai ar bērnu vecākiem. Savukārt traumas izpratnē balstītas aprūpes vadlīnijas palīdzēs speciālistiem sniegt bērnam atbilstošu atbalstu ikdienas aprūpē, ņemot vērā bērna traumtisko pieredzi. Tajās apkopota pamata informācija par traumu un tās ietekmi, kā arī praktiski ieteikumi pirmskolai mazo bērnu aprūpei.

Lai iepazīstinātu pirmsskolu vadītājus, darbiniekus un šīs jomas lēmumu pieņēmējus ar izstrādātajām vadlīnijām 6. decembrī notiks starptautiska konference “ECLIPS: bērnu aprūpes speciālistu attieksme, zināšanas un prasmes vardarbības pret bērnu atpazīšanā, ziņošanā un traumas izpratnē balstītā aprūpē”, kuras mērķis ir diskutēt par pirmsskolas nozīmīgo lomu vardarbības novēršanā pret bērniem un sniegt praktisku informāciju ikdienas darbam. Pieteikties bezmaksas tiešsaistes konferencei iespējams līdz 1. decembrim – plašāka informācija šeit.

Vadlīnijas bērnu aprūpes un pirmsskolu speciālistiem izstrādāja ekspertu organizācijas no Beļģijas, Ungārijas, Itālijas un Latvijas projekta ECLIPS (www.eclipsproject.eu) ietvaros, kura mērķis ir mazināt vardarbības ģimenē ietekmi uz bērniem vecumā līdz trīs gadiem. Divu gadu laikā, sadarbojoties ar pirmsskolām, sociālajiem darbiniekiem, politikas veidotājiem un akadēmiskajiem spēkiem, apkopota likumdošana, teorētiskā literatūra un prakse Beļģijā, Ungārijā, Itālijā un Latvijā, izveidota apmācību programma, kā arī vadlīnijas vardarbības pazīmju novērtēšanai un atbilstošai bērna aprūpei.

ECLIPS ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības Tiesību, vienlīdzības un pilsonības (REC) programmas saskaņā ar līgumu Nr. 101005642. Šī ziņa atspoguļo tikai autora viedokli. Tā nepārstāv Eiropas Komisijas viedokli, un Eiropas Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Zaļi, brūni un pat melni: par ko liecina puņķu krāsa?

29/11/2022

Katram no mums kādreiz ir bijis tā, ka ārsts vaicā, kādā krāsā ir mūsu deguna izdalījumi, ko ikdienā dēvējam par iesnām. Šāds jautājums nav bez pamata, jo katrai krāsai ir sava nozīme, kas var palīdzēt saprast, kā rīkoties tālāk un ātrāk atveseļoties. Kādā krāsā var būt izdalījumi no deguna, par ko tie liecina un kā efektīvi mazināt iesnas un to radītos simptomus, skaidro “Veselības centra 4” otorinolaringoloģe Viktorija Šiliņa un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Iesnas šobrīd ir aktuāla problemātika, kas ir tipiska ziemas sezonai, jo auksto un mainīgo laikapstākļu dēļ aktīvāk sāk cirkulēt dažādi vīrusi. To izplatību ietekmē arī citi faktori, piemēram, cilvēki šobrīd vairāk laika pavada iekštelpās – darbā, mājās, lielveikalos vai dažādos pasākumos. Šīs telpas ne vienmēr ir pietiekami vēdinātas, kā arī daudzi cilvēki mēdz doties ārpus mājas arī tad, ja nejūtas pavisam labi un viņiem ir kādi saaukstēšanās simptomi, tai skaitā iesnas. Ne vienmēr šos faktorus izdodas mazināt vai no tiem izvairīties, tāpēc arī pacientu sūdzības par iesnām mēdz būt biežākas,” skaidro “Veselības centra 4” otorinolaringoloģe Viktorija Šiliņa.

Kāpēc rodas izdalījumi no deguna?

Deguns nodrošina gaisa, ko cilvēks ieelpo, sasildīšanu, mitrināšanu, attīrīšanu un dziļāko elpceļu aizsargāšanu no vīrusiem, baktērijām, kā arī dažādiem netīrumiem, piemēram, putekļiem vai mājdzīvnieku spalvām. Deguna dobumā ir skropstiņepitēlijs, kas ir pārklāts ar sekrētu jeb gļotām, kas nemitīgi izdalās un palīdz neitralizēt patogēnus. Skropstiņepitēlijs kustās aizdegunes virzienā un pārbīda sekrētu uz rīkles galu. Ja cilvēkam nav iesnu, izdalījumus praktiski nevar just, jo tie tiek neapzināti norīti. Savukārt tad, kad pacients ir, piemēram, saaukstējies vai ir alerģija, izdalījumi no deguna ir vairāk un biežāk. Tie arī kļūst šķidrāki, jo to uzdevums ir atšķaidīt un palīdzēt izvadīt nevēlamos mikroorganismus vai putekšņus no deguna, lai tie nenonāktu dziļāk elpceļos.

Ko nozīmē iesnu krāsa?

Ja cilvēks ir vesels, tad izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un tos parasti nevar pamanīt.

Alerģijas vai vīrusu izraisīto iesnu gadījumā caurspīdīgo izdalījumu kļūst krietni vairāk, no deguna tie praktiski tek, bet izdalījumi ir caurspīdīgi, ūdeņaini, vēlāk var būt biezāki, gļotaini.

Nākamā iesnu fāzē rodas gaiši balti un balti izdalījumi. Ja iesnas nepapildina citi saaukstēšanās simptomi, piemēram, galvassāpes vai paaugstināta temperatūra, tad tas var norādīt, ka tās drīz beigsies un izdalījumi drīz atkal kļūs caurspīdīgi. Parasti šādos gadījumos nav nepieciešama ārsta konsultācija, ja vien iesnas nav ilgāk par 7 dienām un nesagādā papildu sūdzības, piemēram, sāpes sejā, spiedienu uz augšējiem zobiem, vai galvassāpes.

Dzelteni izdalījumi norāda, ka organisms cīnās ar infekciju vai arī tā progresē. Šādos gadījumos iesnas ir biezas, var veidoties kreveles degunā. Tādā veidā rodas cieta garoza, kas degunā rada diskomfortu un apgrūtina elpošanu. Ja dzeltenās gļotas parādās regulāri no vienas vai abām deguna nāsīm un pašsajūta neuzlabojas, cilvēkam būtu nepieciešams vērsties pie ārsta.

Zaļa iesnu krāsa ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka iespējams ir izveidojies strutains iekaisums. Līdzīgi kā ar dzeltenām iesnām, arī zaļi izdalījumi ir biezi. Tos var papildināt arī tādi simptomi kā spiediens pieres daļā, deniņos, smaganās un zobos, galvassāpes, paaugstināta temperatūra un kakla sāpes. Šādos gadījumos ir nepieciešams vērsties pie ārsta.

Sārti, ar sarkanām svītiņām vai brūngani var rasties vīrusa laikā, kad deguna gļotādas kapilāri kļūst trauslāki, it sevišķi tad, kad cilvēks mēģina degunu iztīrīt, piemēram, to izšņaucot. Ja deguns tiek izšņaukts pārāk spēcīgi, tie var plīst – tā rezultātā nelielā daudzumā izdalās asinis, kas iesnas iekrāso viegli sārtā vai brūnganā krāsā. Tas var būt arī saistīts ar nepareizu deguna kopšanu. Kad saaukstēšanās laikā ir biezi izdalījumi, deguna gļotāda kļūst sausa un veidojas krevelītes, kuras cilvēki mēdz kasīt un aiztikt. Tādā veidā jutīgā vieta tiek traumēta un rodas neliela asiņošana, kas iekrāso deguna izdalījumus. Sausuma veidošanos šobrīd arī veicina apkure, kuras laikā cilvēkiem nepieciešams uzņemt vairāk šķidruma, lai mitrinātu elpceļus. Šādos gadījumos nepieciešams rūpēties par deguna gļotādas mitrināšanu.

Ja tomēr sārti un brūngani izdalījumi turpina izdalīties arī pēc izveseļošanās, nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Melnas iesnas ir visretāk sastopamas. Parasti tās nav saistītas ar slimību, jo visbiežāk tiek novērotas cilvēkiem, kuri strādā vietās, kur ir netīrs un ar putekļiem piepildīts gaiss, piemēram, ražotnes. Putekļi piejaucas klāt izdalījumiem, kā rezultātā rodas melnas iesnas. Šādos gadījumos regulāri nepieciešams tīrīt degunu, piemēram, skalojot pēc katras darba dienas. Reti melnas iesnas var būt saistītas ar hronisku sēnīšu blakusdobuma iekaisumu, taču šādos gadījumos diagnozi un ārstēšanu nosaka ārsts.

Farmaceites Zanes Melbergas ieteikumi iesnu ārstēšanā:

Lai attīrītu, atvieglotu elpošanu un degunu atbrīvotu no izdalījumiem, to ieteicams skalot ar līdzekļiem, kas veidoti uz sālsūdens bāzes. Sāļais šķīdums palīdz šķidrināt gļotas un vieglāk izšņaukt degunu. To īpaši ieteicams darīt tad, kad iesnas ir biezas konsistences.
Deguna skalošanu ieteicams veikt vienu līdz divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Kad iesnas mazinās, skalošanu var veikt divas līdz trīs reizes nedēļā.
Ja deguns ir aizlikts, ieteicams lietot aerosolus vai pilienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela ksilometazolīns, kas sašaurina deguna asinsvadus un mazina tūsku. Jāatceras, ka šos līdzekļus drīkst lietot ne ilgāk kā 5 dienas, ievērojot lietošanas instrukciju un ārsta vai farmaceita norādījumus. Tūsku iespējams mazināt arī ar aerosoliem, kuru sastāvā ir sāls šķīdums.
Lai mitrinātu deguna gļotādu gan tad, kad ir iesnas, gan profilakses nolūkos, kad cilvēks atrodas iekštelpās, jālieto mitrinošie līdzekļi, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa.
Degunam un tā gļotādai ieteicams lietot tiem paredzētos gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts, kas veido mitrinošu aizsargslāni un pasargā no apkārtējās vides – vīrusiem, baktērijām un netīrumiem.
Lai atvieglotu elpošanu un nodrošinātu optimālu elpceļu funkciju, var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir priežu mizas vai gaiļbiksīšu ziedu ekstrakts.
Lai mazinātu elpceļu slimības simptomus, tai skaitā iesnas, var veikt tvaika inhalācijas ar inhalatoru. Tie palīdz uzņemt ārstnieciskās vielas un mitrināt elpceļus. Par piemērotākās medicīniskās ierīces izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.

Ko nedarīt, ja ir iesnas:

Deguna nāsī vai nāsīs neliec ķiploku – tas var vēl vairāk kairināt deguna gļotādu, kā arī to apdedzināt un radīt sāpes.
Nesildi degunu, vaigus un zonu zem acīm ar olu vai vārītu kartupeli. Tas var veicināt tūskas palielināšanos un pasliktināt sekrēta atteci no deguna blakusdobumiem.
Degunu jāšņauc maigi un pa vienai nāsij – sāc ar vienu un pēc tam ar otru. Tādā veidā būs mazāks spiediens pašā degunā, galvā un ausīs.
Uzreiz pēc līdzekļa lietošanas nešņauc degunu. Ļauj līdzeklim iedarboties un izšņauc degunu pēc aptuveni 5 līdz 10 minūtēm.
Nelieto speciālos līdzekļus biežāk kā norādīts lietošanas instrukcijā. Par pareizu līdzekļu lietošanu konsultējies ar farmaceitu.

83 gadus vecā Tīna Tērnere zina, kā izskatīties lieliski! (+VIDEO)

28/11/2022

26. novembrī Tīna Tērnere nosvinēja savu 83. dzimšanas dienu. Tīna ir spējusi saglabāt savu enerģiju, jauneklīgumu un sievišķību. Dziedātāja dalās ar saviem skaistuma noslēpumiem.

Tīna neslēpj, ka viņai patīk izskatīties tik labi, cik labi vien tas ir iespējams. Interesanti, ka Tīna nekad sevi nav vērtējusi pēc izskata, viņa sev ļauj par tādām lietām neiespringt, jo galvenais, lai viņa pati justos labi. Tīna ir pārliecināta, ja viņa par to būtu domājusi, tad jau 40 gadu vecumā būtu jutusies veca, bet viņu interesēja tikai dziedāšana un būšana uz skatuves!

“Vecums nekad nav bijis šķērslis, domāju, ka 50 ir jaunie 30, bet 70 nu ir gluži kā 50! Nav noteikumi, kuri teiktu, kā jāģērbjas konkrētajā vecumā. Mēs dzīvojam sievietēm ļoti aizraujošā laikā,” tā izsakās Tīna.

Dziedātāja arī apzinās, ka izdzirdot viņas vārdu cilvēkiem rodas trīs asociācijas – balss, mati un kājas. Vecums viņai arī tagad netraucē uz skatuves vilkt mini svārkus, jo citā apģērba viņa nejūtas tik ērti!

Video

“Domāju, ka mana kāju forma radusies gadu desmitiem, staigājot ļoti augstos papēžu apavos, kā arī, nēsājot apkārt smagu bagāžu. Papildus tam – dejas, nekad neveikšu vienu griezienu, ja varu divus, nepacelšu kāju vienreiz, ja varu piecas reizes. Mans ķermenis ir gluži kā mašīna,” atklāj Tīna.

Tīna ēd vien divas reizes dienā un savam miegam ziedo 12 stundas. Viņa nekad nav lietojusi narkotikas, viņa nelieto daudz alkohola un viņa mīl labi paēst. No ēdienkartes tiek izslēgta šokolāde, sviests un arī krējums, bet ir arī dienas, kurās Tīna sev neliedz neko. Dziedātāja aktīvi pievērusies arī meditācijai un jogai.

Skaistuma saglabāšanai viņa neizmanto krēmus vai īpašas procedūras. Tīna lieto mazliet no visa un viņa uzskata, ka nav pareizi domāt, ka tu esi tas, ko smērē sev uz sejas. Māksliniece uzskata, ka daudzas lietas izskatā ir atkarīgas no tā vai, esi laimīgs un apmierināts ar dzīvi. Tīna uzver, ka sieviešu lielākā kļūda ir nespēja pārdzīvot savu menopauzi bez dažādiem medikamentiem.

“Man ir veikta plastiskā operācija, kad es salauzu degunu. Neko citu neesmu darījusi un arī nedarīšu, man ir ļoti labi gēni. Manī ir indiāņu un afroamerikāņu asinis, un ādas tips, kas skaisti un lēni noveco. Mana mamma vienmēr izskatījās jaunāka par saviem gadiem. Nekad nedomāšu, ka plastiskās operācijas ir labas. Tas var būt pat bīstami. Tas var izmainīt tevi uz slikto pusi! Nesaskatu neko sliktu graciozā novecošanā, un es uzskatu, ka labs grims var darīt vairāk nekā jebkurš ķirurgs,” nosaka slavenā dziedātāja.

Vai “Grejas anatomija” spēs izdzīvot pēc galvenās varones aiziešanas?

28/11/2022

Kopš 2005. gada skatītāji visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, seko līdzi Sietlas ārstes Mereditas Grejas un viņas kolēģu saspringtā darba un piesātinātās privātās dzīves līkločiem. Taču izskatās, ka pēc 19. sezonas “Grejas anatomija” paliks bez iemīļotās varones.

Aktrisi Elenu Pompeo, kura spēlē Mereditu Greju, varēs redzēt tikai astoņās 19. sezonas sērijās. Elena nu jau strādā pie cita seriāla, kura pirmizrāde gaidāma 2023. gadā.

Dakteres aiziešana seriālā tiek izskaidrota ar to, ka Meredita ir pieņēmusi darba piedāvājumu un turpmāk strādās Bostonā, kur nodarbosies ar Alcheimera slimības izpēti. Elena gan joprojām paliek seriāla izpildproducente. Starp citu, viņas balss arī joprojām būs dzirdama katras 19. sezonas epizodes beigās, tādā veidā daļa viņas turpinās piedalīties seriālā.

Jāpiebilst, ka Pompeo un viņas varone ir viena no nedaudziem “Grejas anatomijas” ilgdzīvotājiem. Bez viņas vēl tikai divi aktieri ir redzami visās 19 sezonās. Tie ir Čandra Vilsone (Miranda Beilija) un Džeimss Pikens jaunākais (Ričards Vēbers).

“Grejas anatomija” savulaik tika iekļauta žurnāla “Entertainment Weekly” “100 visu laiku labāko seriālu” sarakstā. Kas padarījis šo seriālu tik ilgtspējīgu un joprojām pieprasītu skatītāju vidū?

Stāsts par stiprām sievietēm

Slavenā televīzijas producente Šonda Raimsa vēlējās izveidot seriālu par spēcīgām sievietēm, kas būta interesants arī viņai pašai. Tā nu viņa pati kļuva par lielāko daļu sēriju producenti un scenāristi.

Seriāla nosaukuma izcelsme ir interesanta, jo tā atsaucas uz populāro cilvēka anatomijas mācību grāmatu, kuru 1858. gadā sarakstījis britu zinātnieks Henrijs Grejs. Angļu valodā runājošajā pasaulē to uzskata par klasiku. Uzvārds Greja ir arī seriāla galvenajai varonei, kuru atveido aktrise Elena Pompeo.

Elena ir itāļu un īru izcelsmes amerikāņu aktrise, kurai patlaban ir 53 gadi. Loma “Grejas anatomijā” kļuvusi par viņas veiksmīgāko un slavenāko darbu. Pašlaik viņa tiek uzskatīta par vienu no vislabāk apmaksātajām ASV televīzijas aktrisēm. Taču viņa nepārprotami bija apņēmusies darīt visu, kas nepieciešams, lai beidzot savu dalību projektā izbeigtu, un intervijā izdevumam “Insider” Pompeo pirms dažiem gadiem atzina, ka “cenšas visus pārliecināt, ka seriālam jāpieliek punkts”.

Vairāk nekā medicīna

Seriāla producente Šonda Raimsa vienmēr uzsvērusi, ka “Grejas anatomija” nav tikai par medicīnu. Lai gan katrā epizodē ir redzamas operācijas un pacientu dzīvību glābšana, tas nav galvenais seriāla fokuss. “Grejas anatomijas” mērķis ir parādīt, kā personāži tiek galā ar sarežģīto ārstu darbu un savas personīgās dzīves problēmu apvienošanu.

Seriāla veidotājiem gan veiksmīgi izdevies atrast balansu, lai sērijas nesastāvētu tikai, piemēram, no ainas, kurā Meredita un Dereks apspriež savas attiecības 40 minūšu garumā. Pa vidu skatītāji var just līdzi arī pacientam, kas mirst no vēža.

Tas sniedz iespēju skatītājiem pārslēgties no personāžu attiecību līkločiem uz medicīnas jautājumiem.

Īsti mediķi un īstas operāciju zāles

Starp citu, medmāsa Bokhi Ena (BokHee An), kas parādās daudzās “Grejas anatomijas” epizodēs, ir medmāsa arī reālajā dzīvē. Viņa asistē ne tikai aktieriem, bet arī īstiem ārstiem, kas ikdienā veic sarežģītas operācijas.

Operācijas ir filmētas īstajās Sietlas slimnīcās. Starp masu skatu dalībniekiem slimnīcās bija arī topošie ārsti – interni. Lai operāciju zālē filmētās ainas skatītājiem izskatītos vēl ticamākas, cilvēku orgānus aizstāja ar vizuāli līdzīgu bioloģisko materiālu, kas ņemts no govīm un buļļiem. Savukārt asinis, ko izmantoja filmēšanai, bija no tauku un želatīna maisījuma.

Spraigs sižets

Jau kopš pirmās sezonas “Grejas anatomijas” scenāristi pārsteiguši skatītājus ar negaidītiem sižeta pavērsieniem. Piemēram, vienā epizodē pacienta ķermenī bija bumba, kas varēja uzsprāgt jebkurā brīdī.

Redzēta arī sērija, kad lidmašīna, kas bija pilna ar dakteriem, avarē nekurienes vidū. Vārdu sākot, skatītāji nekad nevar zināt, kas būs tālāk. It īpaši, ja runa ir par kādas sezonas fināla epizodi.

Viss augstāk minētais apstiprina to, ka “Grejas anatomija” mainīja skatītāju priekšstatu par to, kādam jābūt medicīnas seriālam.

Neviltotas emocijas

Skatītājiem, kas seko līdzi “Grejas anatomijas” sižeta peripetijām, ir pieraduši pie tā, ka epizodes ir ļoti emocionālas. Gan tādēļ, ka viņi pārdzīvo par mirstošiem pacientiem, gan par ārstiem, kuriem netrūkst problēmu privātajās dzīvēs.

Katrs personāžs arī nepaliek neskarts, jo ārsti tiek parādīti kā īsti cilvēki, kas saskaras gan ar sarežģījumiem darbā, gan vardarbīgām attiecībām un pieļauj kļūdas. Tāpēc skatītājiem ir viegli asociēt sevi ar varoņiem, kas patiesībā nav supervaroņi, bet vienkārši cilvēki.

Īpaši spilgti tas ir redzams ainā pēc Dereka nāves, kad Meredita saka, ka viņai nav laika nervu sabrukumam, jo viņa ir arī māte un viņai jābūt stiprai bērnu dēļ.

Kas notiks tālāk?

“Esmu mūžīgi pateicīga par mīlestību un atbalstu, kuru jūs izrādījāt man, Mereditai Grejai un seriālam visu 19 sezonu garumā. Jūs zināt, ka šovam ir jāturpinās un es noteikti kādreiz nākšu ciemos,” savā “Instagram” kontā ierakstīja Pompeo, tādējādi apstiprinot to, ka pēc vairāk nekā 400 epizodēm viņa vairs nebūs “Grejas anatomijas” galvenā varone.

Jāteic arī ka, seriāla autori jau iepriekš veiksmīgi tikuši galā ar centrālo lomu izpildītāju aiziešanu. Piemēram, 11. sezonā gāja bojā Dereks Šepards, kuru spēlēja Patriks Dempsijs.

Pagaidām jauna, 20. sezona, nav oficiāli apstiprināta, taču skatītāji noteikti deg nepacietībā atkal satikties ar iemīļotajiem varoņiem un, kas to lai zina, iespējams ar jauniem, negaidītiem personāžiem.

Mediķu ikdiena un privātās dzīves līkloči redzami darbdienu vakaros kanālā “Fox Life” seriālā “Grejas anatomija”!

Šodien uzzināsim 7 finālistu automobiļus no 25 “Latvijas Gada auto 2023” dalībniekiem (+VIDEO)

28/11/2022

Pēc aizvadītā “Latvijas Gada auto 2023” lielā testa brauciena, kad konkursa žūrija rūpīgi vērtēja visus pieteiktos jaunākos auto modeļus, iepriekšējā nedēļa notika priekšbalsojums par 7 finālistu automobiļiem, kura rezultāti tiks paziņoti šodien plkst.17:00 radio StarFM tiešajā ēterā.

Konkursā “Latvijas Gada auto” novembra sākums ir brīdis, kad noslēdzas jaunu automobiļu pieteikšana dalībai konkursā un sākas visu pieteikto automobiļu rūpīga vērtēšana vairāku dienu garumā jeb “Lielajā testā”. Šogad “tas notiks Lilastē ar bāzes vietu viesnīcā “Porto Resort”, kur rokas stiepiena attālumā ir atrodami dažādas kvalitātes ceļu segumi un arī bezceļu apstākļi. Bet dienu pirms “Lielā testa”, 3. novembrī visi konkursā “Latvijas Gada auto 2023” pieteiktie automobiļi dienas garumā bija apskatāmi Rīgā pie Melngalvju nama, kur notiks konkursa foto un video sesija. Konkursā “Latvijas Gada auto 2023” piedalās 25 jaunākie Latvijas tirgū pieejamie auto modeļi:

Alfas Romeo Tonale
Audi Q4 Sportback e-tron
Audi RS 3 Limousine
Citroën C5 Aircross
Citroën C5 X
Cupra Born
Dacia Jogger
Honda Civic
Honda HR-V
Kia EV6
Kia Niro
Kia Sportage
Maserati Grecale
Mazda CX-60
Opel Astra
Peugeot 308
Renault Megane E-Tech electric
Suzuki S-Cross
Škoda Fabia
Škoda Karoq
Toyota Corolla Cross
Volkswagen ID. 5
Volkswagen ID.Buzz
Volkswagen Multivan
Volkswagen Taigo

“Lielais tests ir konkursa “Latvijas Gada auto 2023” nozīmīgākais brīdis, jo no šīs vērtēšanas ir atkarīgi konkursa rezultāti un šodien uzzināsim 7 auto finālistus. Ņemot vērā pieaugošo elektroauto piedāvājumu, automobiļu klāsts konkursā kļūst daudzveidīgāks, kā arī rodas jauni kritēriji vērtēšanā. Bet redzam arī to, ka lielākā daļa auto konkursā joprojām ir ar iekšdedzes dzinējiem, ar hibrīda dzinējiem. Taču visiem interesentiem ir iespēja balsot par savu favorīta “Tautas simpātijas” balsojumā klātienē t/c Mols vai arī internetā gadaauto.lv”: stāsta konkursa “Latvijas Gada auto” rīkotājs Māris Ozoliņš.

Video

Konkursa “Latvijas Gada auto 2023” žūriju veido autožurnālisti, Latvijas
lielāko autoparku atbildīgās amatpersonas, autosportisti un auto nozares
eksperti:

Agris Staņēvičs, autoinženieris, autosportists, Latvijas autoinženieru asociācijas valdes loceklis;

Aldis Zelmenis, autožurnālists;
Atis Jansons, autožurnālists;
Guntars Pulss, žurnāla “profi Latvija” galvenais redaktors;
Ingars Tenis, autožurnālists;
Jānis Bite, “Latvijas valsts meži” saimniecības pārvaldes vadītājs;
Jānis Mežulis, “Kate” arhitekts, mēbeļu dizainers;
Jānis Rapa, “Tet” infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs;
Juris Zvirbulis, “Autoklubs LAMB” prezidents;
Normunds Avotiņš, “TV Auto ziņas” vadītājs;
Pauls Timrots, režisors;
Raimonds Volonts, autoservisa “V4motors” valdes loceklis;
Raimonds Zandovskis, “DELFI Auto” redaktors;
Roberts Jansons, “Tavs Auto TV”;
Toms Timoško, žurnāla “KLUBS” auto eksperts.

Galerija

Titula “Latvijas Gada auto 2023” un papildus nomināciju laureātu paziņošana notiks 8. decembrī plkst.19:00 TV un interneta apbalvošanas ceremonijas tiešraidē. Pērn par “Latvijas Gada auto 2022” tika kronēts automobilis Opel Mokka.

Konkursa “Latvijas Gada auto” mērķis ir ar kompetentas žūrijas, autoražotāju un mediju atbalstu pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jaunākajiem autoražotāju sasniegumiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū.

Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, apdrošināšanas sabiedrība Balcia, Sony, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, Tvnet, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, garaza.lv, LAMB, V4 motors.

Cukura diabēts ir trieciens veselībai, ko var nepieļaut

28/11/2022

Statistika ir nepielūdzama – cukura diabēta trieciens indivīda un sabiedrības veselībai joprojām nemazinās, tāpēc jo īpaši aktuāli ir profilaktiski darīt visu, lai nepieļautu cukura diabēta attīstību un laikus pamanītu slimības apdraudējumu.

Nozares speciālisti – profesore Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane, “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, Valdis Ģībietis, ārsts internists Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane – diskutē, aktualizējot būtisko par šiem un citiem ar cukura diabētu saistītiem jautājumiem.

Būt informētiem un apzināties riskus

Valdis Ģībietis, ārsts internists Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants uzsver tēmas aktualitāti: “Fakts, ka cukura diabētu Latvijā katru gadu diagnosticē aptuveni 7000 cilvēku, nav sabiedrībai labvēlīgs vēstījums, turklāt slimība piemeklē gan pieaugušos, gan bērnus. Ārstēšanos ar insulīnu ik gadu uzsāk aptuveni 1000 pacientu. Informētībā par slimību, tās riskiem, terapiju un ietekmi uz veselību ir robi, kas paver ceļu slimības izraisītajiem triecieniem. Katram 10. Latvijas iedzīvotājam varētu būt 2. tipa cukura diabēts, taču tikai trešajai daļai no tiem slimība ir diagnosticēta.

Redzam, cik svarīga ir nepieciešamo zāļu un medicīnas ierīču nepārtraukta pieejamība, ārstu, māsu un farmaceitu savstarpēja sadarbība, un visiem kopā ir jādomā par to, kā informāciju par cukura diabētu padarīt pieejamāku ikvienam, paplašinot izpratni par slimības riskiem, un kā sekmēt sadarbību starp dažādiem speciālistiem cukura diabēta ārstēšanā.» Ārsts atzīmē, ka cukura diabēts ir kas vairāk nekā tikai augsts cukura līmenis asinīs, un to ir būtiski apzināties.

Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, pasniedzēja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Freimane pārstāv cukura diabēta pacientu organizāciju un atzīst: «Sabiedrības zināšanas par cukura diabētu var vērtēt tikai kā daļēji atbilstošas. Svarīgākais ir, kā cilvēks šīs zināšanas lieto. Ja apzinās, ka aptaukošanās vai nepietiekama fiziskā aktivitāte ir riska faktori, tas vēl nenozīmē, ka viņš kaut ko dara, lai riskus mazinātu. Tādēļ vajadzētu vairāk sekmēt to, lai cilvēki maina savu ikdienas uzvedību tieši cukura diabēta risku mazināšanai.»

“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone norāda: “Nepieciešama aktīvāka veselīga uztura un fizisko aktivitāšu popularizēšana riska grupai. No farmaceita skatpunkta redzu, ka informācija cilvēkiem ir, taču nepieciešams kāds dzinulis, lai viņi savā labā darītu vairāk.”

Medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane uzskata, ka kopumā sabiedrības, īpaši jaunu cilvēku, informētība ir diezgan laba, taču ārstei rada bažas, ka cilvēki pēc 50 gadu vecuma, kuri ir riska grupā, to apzinās mazāk un viņu zināšanas nav pietiekamas. “Būtu gan jāveic sabiedrības plašāka izglītošana par riskiem, ko katram svarīgi apzināt un izvērtēt, gan arī daudz konkrētāk jāparāda, kādi ir riska faktoru mazināšanas veidi. Tikai tā varēsim apturēt diabēta pandēmiju, kas soļo pa pasauli.”

Cukura diabēta riska faktori

Cukura diabēts ir ģimenes anamnēzē
Vecums – virs 40 gadiem
Liekais ķermeņa svars, aptaukošanās
Paaugstināts asinsspiediens
Paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs
Smēķēšana
Sievietēm – cukura diabēts grūtniecības laikā

Izšķiroša nozīme – agrīnai diagnostikai

Endokrinoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, profesore Ilze Konrāde apstiprina, cik svarīgi laikus apzināties slimības riskus: “Varam domāt, ka sabiedrība ir pietiekami informēta, tomēr pastāv svarīga nianse starp zināt un saprast. Redzu, ka 25–35% pacientu, nokļūstot stacionārā, uzzina, ka viņiem ir cukura diabēts, kad jau ir kāda sirds un asinsvadu slimības krīze – insults, infarkts, sirds mazspēja. Tas ir par vēlu.

Svara pieaugums attīstās lēni, un bieži vien nekādu citu simptomu nav, tādēļ agrīna diagnostika ir ļoti svarīga. 2. tipa diabēta gadījumā paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk) ir tikai sarkanais karodziņš, bet aisbergs, ko neredzam, ir milzīgs.”

Profesore Konrāde uzsver, ka aptuveni 93% cukura diabēta gadījumu pasaulē ir 2. tipa diabēts. “Būtība nav insulīna deficīts, bet tā nespēja darboties audos. To sauc par insulīna rezistenci, kas maina ne tikai glikozes līmeni. 2. tipa diabēta pamatā ir tauku vielmaiņas slimība, situācija, kas veicina onkoloģisku slimību attīstību, vīriešiem – arī dzimumhormonu samazināšanos. Tas viss saistās ar augsto insulīna līmeni, kas holesterīna daļiņām liek kļūt mazām un blīvām un labāk ieiet asinsvadu sieniņās, agrīni radot aterosklerozes procesu, infarktu, insultu. Tātad – rodas izmaiņas šūnu līmenī, tāpēc katra sirds šūna strādā sliktāk un cilvēkiem ar cukura diabētu un insulīna rezistenci agrīni attīstās sirds mazspēja. Vīrišķais hormons testosterons taukaudos tiek pārveidots par estrogēnu, savukārt smadzeņu hipofīze nespēj atšķirt, tas ir testosterons vai estrogēns, un maina hormonu līdzsvaru. Tiklīdz kaut kas ir izjaukts, tas izmaina arī vielmaiņu organismā.”

2. tipa cukura diabēts tiek diagnosticēts tad, ja cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir 7 vai vairāk milimolu litrā. Ja ir šāds rādītājs, parasti nav novērojami tradicionālie cukura diabēta simptomi – slāpes, bieža urinācija. Ilze Konrāde aicina: “Ja jums ir vismaz 40 gadu, ir jānodod analīzes!”

Cukura diabēta tipiskās pazīmes

Pazīmju uzskaitījums nenozīmē, ka ikvienam būs tās visas, turklāt šīs pazīmes neparādās vienlaicīgi. Tomēr, ja ir kaut vai kāda no tām, tā jāuztver kā signāls apmeklēt ārstu un veikt analīzes.

Liekais svars
Bieža urinēšana
Ilgstošas un nepārejošas slāpes
Konstants izsalkums
Straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā
Hroniskais nogurums
Lēna brūču un iekaisumu dzīšana, nejutīguma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās

Mainīt dzīvesveidu nav viegli, taču – nepieciešami

Viens no būtiskiem gan saslimšanas risku mazināšanas, gan slimības kontroles stūrakmeņiem ir ierastās uzvedības maiņa.

“Sabiedrības līmenī aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids nes daudz zaudējumu, tomēr uzvedības maiņa netiek pietiekami atbalstīta. Labi, ja bez maksas būtu pieejamas uztura speciālista konsultācijas un katram pacientam varētu izstrādāt individuālu plānu, kā mainīt uztura paradumus. Ar speciālista atbalstu to izdarīt ir daudz vieglāk. Ir arī dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, kas var palīdzēt īstenot uzvedības maiņu,” norāda Gunta Freimane. Savukārt profesore Ilze Konrāde atzīst: “Dzīvesveida maiņa nav viegls darbs, taču, ja rodas izpratne un pamēģina, tas vienmēr ir labi.”

Ikvienam ir jāapzinās cukura diabēta riska faktori un laikus tie jāpamana, samazinot lieko svaru, mainot uztura paradumus, ieviešot ikdienā vairāk fizisko aktivitāšu un regulāri veicot asins analīzes. Jo agrīnāk izdodas konstatēt izmaiņas, jo efektīvāk var novērst slimības attīstību.

8 dziesmas, kuras sarakstītas par dziedātāju Teilori Sviftu (+VIDEO)

26/11/2022

Dziedātāja Teilore Svifta ir attiecību dziesmu karaliene, bet ne tikai Teilore saraksta dziesmas par savām bijušajām attiecībām! Šīs ir 8 dziesmas, kuras tapušas par godu Teilorei, dažas no tām ir sarakstījusi viņas bijušie vīrieši.

Dziesmas, kuras sarakstītas par Teilori Sviftu:

1. Paper Doll – John Mayer 2. Famous – Kanye West 3. Much Better – The Jonas Brothers 4. Perfect – One Direction 5. Try To Make It Anyway – Stephen Barker Liles 6. All Bad – Justin Bieber 7. Good Ol’ Boys Club – Kacey Musgraves 8. Change of Heart – The 1975

Video

Apprecējies “Krēslas” aktieris Teilors Lautners! (+VIDEO)

26/11/2022

Amerikāņu aktieris Teilors Lautners (30), kurš plašākai publikai ie pazīstams ar Džeikoba lomu vampīru filmu sāgā “Krēsla”, kļuvis par precētu vīrieti.

Pievilcīgais aktieris par sievu apņēmis medmāsu Teilori Domu (25). Jaunā pāra kāzu ceremonija norisinājusies kādā vīna dārzā Kalifornijā, ASV.

Jaunieši par savām attiecībām paziņoja 2018. gadā, un 2021. gadā pāris saderinājās.

“Es nevaru sagaidīt, kad varēšu atlikušo dzīvi nodzīvot ar tevi. Tava mīlestība pret mani ir beznosacījuma. Tu nepaciet manus “sūdus”. Tu mani nomierini, kad esmu nervoza. Tu man liec daudz smieties. Tu liec katrai manai dienai, kas pavadīta ar tevi, būt īpašai,” šādu vārdus savai sievai veltīja aktieris.

Video

Francijā no ezera izvilkta milzīga zelta zivtiņa (+VIDEO)

26/11/2022

Britu makšķernieks no Francijas ezera izvilcis pasaulē lielāko zelta zivtiņu! Šī zivtiņa ir 30 kilogramus smaga.

Par Burkānu dēvētā zivtiņa ezerā tika ielaista pirms 20 gadiem! Tagad Burkāns ir kļuvis par lielāko zivi pasaulē. Lai to izvilktu no ezera, makšķerniekam vajadzēja 25 minūtes. Zināms, ka pēc pēc zivs noķeršanas tā tika nofotografēta un palaista atpakaļ ezerā.

Video

Turētas mājas akvārijā, zelta zivtiņas nemēdz izaugt lielākas par 5 centimetriem, bet savvaļā tās var kļūt pat par gigantiem. Nebrīvē šīs zivis arī nedzīvo ilgi, tomēr ezeros spēj sasniegt pat 25 gadu vecumu, iespējams, ka šī zivtiņa sasniegs arī kādu vecuma rekordu.

Atklājies, ka zelta zivtiņas ezeros radījušas zināmas problēmas, kaitējot ekoloģiskajam līdzsvaram.

4 veselīgas apņemšanās adventes laikam

25/11/2022

Adventes laiks ļauj mums pārdomāt svarīgo un nedēļas nogales līdz Ziemassvētkiem varam veltīt veselībai – tās var būt četras veselīgas apņemšanās, ko savā un tuvāko cilvēku labā šajā laikā varam paveikt, rosina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Pirmā advente – pastaigas svaigā gaisā

Pastaigas svaigā gaisā dara brīnumus! Ja nedēļa aizvadīta darbā, skolā, esat pārvietojušies tikai ar transportu, meklējat veidu kā atslēgties no darba pienākumiem, tad došanās dabā noteikti palīdzēs. Iespējams, jums jau ir savs pastaigu maršruts, bet Pirmās adventes nedēļas nogali varat izmantot, lai atrastu jaunu – vai vismaz dotos pretējā virzienā, kā ierasts! Pastaiga vai pat pārgājiens ar mērķi noteikti būs aizraujošāks gan jums, gan jaunākajiem ģimenes locekļiem – piemēram, došanās pēc skujām, čiekuriem un citām dabas veltēm, lai pagatavotu adventes vainagu vai tās ieliktu vāzē, pie durvīm – tā radot pirmo svētku gaidīšanas noskaņu. Būtiski ir saģērbties atbilstoši laikapstākļiem, varbūt noderēs lieks cimdu pāris, ja gadīsies samērcēt, jo pirmssvētku laikā nebūtu vēlams saaukstēties. Ja esat iesācējs, nevajadzētu pārspīlēt ar noietā attālumu. Silta tēja termosā un kādas uzkodas enerģijai šajā ziemīgajā pastaigā jums noteikti liks justies labāk. Ziemas peldētājiem jeb roņiem arī noteikti būs zīmīgi iegremdēties kādā ūdenstilpē tieši šajā laikā, bet tie, kuri vēl ar to nenodarbojas, taču gribētu, var sākt ar pirtiņas apmeklējumu un pēc izkaršanās pastaigāt basām pēdām pa sniegu. Rūdīšanās varētu būt jaunā iecere, taču ziemas peldei vajadzēs gatavoties ilgāk.

Otrā advente – sevis palutināšana un emocionālais miers

Vismazāk pirmssvētku laikā vajadzētu piedzīvot emocionāla un garīga izsīkuma stāvokli, kas daudziem diemžēl ir realitāte pēc pārstrādāšanās, ilgstoša stresa, nespējas piepildīt pārāk augsti izvirzītus mērķus, apmierināt līdzcilvēku prasības, gaidas u. tml. Vienlaikus, kad gan vēl gūt vairāk prieka, pozitīvu emociju, paaugstināt serotonīna līmeni organismā, ja ne pirms Ziemassvētkiem! Emocionālo spriedzi iespējams mazināt dažādā veidā. Būtiski, lai organismā pietiekami ir D vitamīna un B grupas vitamīnu, kas ir tik svarīgi nervu sistēmas darbībai. B grupas vitamīnus ieteicams lietot arī, lai mazinātu depresijas izpausmes. Tie spēj uzlabot smadzeņu darbību un ir pētījumi, kas pierāda, ka pietiekošs B grupas vitamīnu līmenis organismā spēj veiksmīgi palīdzēt cīnīties ar stresa izraisītām sekām, strauju garastāvokļu maiņu, galvassāpēm, nogurumu, trauksmi, nemieru. Savukārt optimāls D vitamīna līmenis organismā nodrošina veiksmīgāku cīņu pret trauksmi, depresiju un stresu, atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite.

Kā vēl sevi uzmundrināt? Varat sarīkot tikšanos ar sen nesatiktu draugu, apmeklēt vietas, kas tieši jums raisa pozitīvas emocijas, noskatīties kādu sirsnīgu Ziemassvētku filmu vai komēdiju un no sirds izsmieties. Iespējams, varat pamēģināt atsvaidzināt novārtā atstāta hobija prasmes, ja zināt, ka agrāk tas sagādāja prieku. Kopā ar ģimeni vai vienatnē varat iesaiņot dāvanas. Arī labie darbi vairo prieka un gandarījuma sajūtu. Lai tādu gūtu, var uzrakstīt apsveikumu Ziemassvētkos savai mīļākajai skolotājai, ārstam, farmaceitam, sarūpēt dāvanu kādam, kuram, iespējams, jūs būsiet vienīgais sveicējs šajos Ziemassvētkos…

Trešā advente – vitamīniem bagāti ēdieni un dzērieni

Ziemassvētkus var gaidīt arī veselīgi ēdot un baudot tējas, vitaminizētus dzērienus. Nomierinoša būs, piemēram, piparmētru, kumelītes, melisas, baldriāna sakņu, liepziedu tēja. Šīs tējas var palīdzēt mazināt nervozitāti pēc garākas dienas, uzlabot garastāvokli un palīdzēt labāk iemigt. Ja ziemas drēgnajās dienās ir nepieciešams uzmundrinājums, var dot priekšroku zaļajai tējai, ingveram, mežrozīšu augļu tējai.

Iespējams, ikdienā ēšanas paradumi nav sevišķi veselīgi un arī svētku galdā, visticamāk, būs dažādi ēdieni un dzērieni, kas organismam, ja ne nodara pāri, tad rada papildu slodzi. Tādēļ Trešā advente varētu būt laiks, kurā sev un tuviniekiem sarūpēt veselīgu ēdienreizi. Pastāv liela iespēja, ka jums iepatiksies šādi gatavot un Jaunajā gadā, ja ne kardināli mainīsiet ēdienkarti, tad vismaz vairāk pievērsīsiet uzmanību tam, ko un kad ēdat vai dzerat. Veselīgu ēdienkarti veido, piemēram, svaigi un tvaicēti dārzeņi, augļi, produkti bez konservantiem, eļļas, glutēna, var celt galdā arī kādu zivju ēdienu.

Ceturtā advente – atpūta un miegs

Līdz Ziemassvētkiem palikusi nedēļa, un, visticamāk, decembris svētku gaidās radījis papildu stresu, lai pagūtu uz bērna koncertu, pagatavotu vai nopirktu dāvanas, apsveiktu kolēģus un sadarbības partnerus, pirms gada nogales pabeigtu iekrājušos darbus utt., bet Ziemassvētku sagaidīšana arī tikai teorētiski būs mierīga, īpaši, ja jāuzņem ciemiņi vai jādodas pavadīt svētkus ceļojumā, tādēļ Ceturtā advente būs lielisks laiks, lai atpūstos un izgulētos. Miegam un atpūtai ir liela nozīme, lai mēs gan labi justos, gan labi izskatītos, kas svētku laikā ir īpaši svarīgi.

Ja nepieciešams, vajag pārskatīt savus paradumus un parūpēties par miega higiēnu. Neskatoties uz to, ka dažiem darāmo darbu saraksts var būt visai garš, veltiet miegam vismaz astoņas stundas un mēģiniet celties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā. Atceraties, ka pirms miega nav ieteicams izmantot viedierīces. Parūpējaties par vidi, kurā guļat – tai jābūt ērtai tumšai, vēsai un klusai. „Dariet visu, lai Ziemassvētkus sagaidītu veseli un labā noskaņojumā!” novēl „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.„Mēness aptieka”

TOP3 kosmētikas līdzekļi aukstajam laikam

25/11/2022

Iestājoties aukstam laikam, mainās ne vien mūsu garderobe, bet arī prioritātes kosmētikas līdzekļu izvēlē. Reizēm ādai šajā laikā nepieciešami barojošāki līdzekļi un tādi, kas pasargā ādu no auksto laikapstākļu un apkures sausā gaisa ietekmes. Ar kuriem kosmētikas līdzekļiem ziemā ir vērts papildināt savu kosmētikas maciņu, ja tos neizmantojāt iepriekš? Iesaka BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.

Kuri kosmētikas līdzekļi kļūst īpaši aktuāli ziemas periodā un ļauj mums pilnvērtīgi rūpēties par ādas labsajūtu? Farmaceite Liene Graudiņa iesaka kosmētikas līdzekļu TOP3 aukstajai sezonai.

Lūpu balzams. Pateicoties apkures radītajam sausajam gaisam iekštelpās un aukstajiem, mitrajiem un vējainajiem laikapstākļiem ārā, lūpu āda pastiprināti zaudē mitrumu, līdz ar to kļūst sausa un sāk sprēgāt. Atrodoties iekštelpās, pietiks ar mitrinošu lūpu balzamu, bet, dodoties ārpus tām, ir jāizvēlas barojošāks lūpu balzams, kas pasargās mūsu lūpas no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes.

Roku krēms. Tāpat kā lūpas, arī mūsu roku āda ir viena no tām, kas pirmā izjūt aukstā un vējainā laika iestāšanos. Šajā periodā ir jāizvēlas barojoši un ādas barjeru nostiprinoši roku krēmi. Dodoties gulēt, var izvēlēties treknākus – ziedei līdzīgus roku krēmus, kas intensīvi baros roku ādu, bet ko dienas laikā nav tik ērti uzklāt to taukainības dēļ. Protams, lai uzturētu roku ādas veselību, ļoti būtiski, dodoties ārā, ir arī uzvilkt cimdus, kas pasargās mūsu roku ādu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes.

Mitrinoši barojošs ķermeņa losjons un sejas krēms. Aukstajā laikā, lai sasildītos, biežāk dodamies karstā dušā vai vannā, līdz ar to mūsu āda kļūst vēl sausāka. Tāpēc būtiski ir mūsu ādu, īpaši pēc dušas vai vannas, mitrināt un pabarot. Atkarībā no tā, cik sausa un kairināta ir mūsu āda ziemas periodā, ir jāizvēlas sev piemērots krēms. Piemēram, normālai ādai pietiks ar mitrinošiem krēmiem, sausas ādas īpašniekiem jāizvēlas barojoši krēmi, bet tiem, kam ir ļoti sausa un kairināta āda – īpaši barojoši krēmi, kam papildus piemīt arī ādu nomierinošas īpašības. Lai mazinātu karstā un cietā ūdens ietekmi uz ādu, ierastās dušas želejas vietā var izvēlēties dušas eļļu.

Ar ko papildināt kosmētikas plauktiņu ziemā?

Ja gribam īpaši palutināt ādu ziemā ar papildu kopšanu, farmaceite L. Graudiņa iesaka ādas kopšanas rutīnai pievienot šādus kosmētikas līdzekļus:

Pīlingi un Meso maskas. Gada aukstā sezona, kad mūs pārāk nelutina saules stari kā pavasarī un vasarā, ir piemērotākais laiks, kad savas ādas kopšanai papildus izmantot Meso maskas vai spēcīgākas iedarbības pīlingus, kā arī dotos pie profesionāļa uz kādu sejas procedūru. Šie līdzekļi iedarbojas uz ādas virsējo slāni, līdz ar to pēc to lietošanas mūsu sejas āda ir sakairināta un apsārtusi, un, pakļaujot to papildus vēl UV staru ietekmei, tā kļūst vēl sakairinātāka un var veidoties arī hiperpigmentācija. Tāpēc ziema, kad sauli mēs redzam pavisam maz, ir īstais laiks šo līdzekļu lietošanai vai procedūru veikšanai. Taču, protams, arī tad nevajag aizmirst, ka jālieto papildu aizsardzība pret UV stariem, lai sasniegtu labāko rezultātu un pasargātu ādu.

C vitamīnu saturoši līdzekļi. C vitamīns ir visiem labi zināms antioksidants, kam ir ļoti plašs iedarbības spektrs. Ādas kopšanā to izmanto sejas ādas toņa izlīdzināšanai un mirdzumam, kā arī tam piemīt pretnovecošanas efekts. C vitamīns pats par sevi nav stabils, tādēļ gaisa un saules staru ietekmē oksidējas (kļūst neaktīvs). Turklāt ziema ir tas gadalaiks, kad mūsu āda kļūst pelēcīgāka un nespodra. Tāpēc šis ir piemērotākais brīdis, lai lietotu krēmus un serumus, kas satur C vitamīnu. Jāpiemin arī, ka šobrīd daudzi kosmētiskie līdzekļi satur tādu C vitamīnu formu, kas ir stabila un tik viegli neoksidēsies, līdz ar to par savu ādas mirdzumu varam rūpēties ne vien dienas un gada tumšajā laikā, bet visa gada garumā.

Maskas un krēmi ādas mirdzumam. Ziemas laikā mūsu sejas āda var kļūt bālāka, pelēcīgāka un zaudēt savu mirdzumu. Svarīgākais mūsu sejas ādas kopšanas pamatā, kas palīdzēs tai izskatīties veselīgai un mirdzošai neatkarīgi no gadalaika, ir sejas ādas mitrināšana ar krēmiem, serumiem un maskām. Dziļākai mitrināšanai papildus savam ikdienas krēmam var izvēlēties serumu, kā arī papildus divas reizes nedēļā izmantot mitrinošu masku.

Aptieku sortimentā ir atrodami arī mitrinoši krēmi, kuru sastāvā ir pūderdaļiņas, kas, atstarojot gaismu, palīdzēs ādai izskatīties mirdzošākai. Ādas mirdzuma uzlabošanai ir pieejamas arī dažādas maskas, piemēram, tādas, kas papildus pabaros ādu ar skābekli, arī tā saucamās detox maskas, pīlinga maskas vai dziļi attīrošas maskas.

Lai rūpes par ādu ļauj tai justies labi un komfortabli arī ziemā!

Vai šogad Ziemassvētkos gaidāms sals?

25/11/2022

Viens no gada izskaņas aktuālākajiem sarunu tematiem Latvijas iedzīvotājiem, protams, ka ir sniega prognozes, vai Ziemassvētki iepriecinās ar baltu sniega segu un brangu salu? Betsafe bukmeikeru prognozes liecina, ka šogad maz ticams, ka svētku brīvdienās varam gaidīt salu.

Pēdējo gadu laikā Latvijas klimats ir bijis ļoti mainīgs – karsta vasara iestājas jau pavasara vidū, bet sniegaina un auksta ziema – vien sezonas nogalē ap februāri. Šogad pirmais sals Latvijas iedzīvotājus pārsteidza neilgi pirms Valsts svētkiem – pēdējā nedēļas nogalē, pirms 18. novembra, Rīgā bija silts laiks ar vasarīgi siltu vēju, termometra stabiņam pārsniedzot pat desmit grādu atzīmi. Taču jau pēc pāris dienām, augstajai gaisa maisai ieplūstot, laiks ārā kļuva drēgns un sagaidījām pirmao sniegu.

Pirms gada Rīgā vidējā gaisa temperatūra decembrī bija -4,1°C, savukārt zemākā fiksētā temperatūra bija -16,8°C, turpretim maksimālā temperatūra sasniedza +6,5°C. 2020. gads bija salīdzinoši silts, jo vidējā temperatūra Latvijas galvaspilsētā bija +0,4°C, zemākajai temperatūrai esot tikai -4,7°C, bet augstākā fiksētā temperatūra bija +6,7°C. Vēl lielāka amplitūda bija 2019. gada decembrī, kad nebija zemāk par -3°C, bet vissiltākajā dienā bija +10,7°C.

Visu laiku zemākā temperatūra Latvijā tika fiksēta 1978. gadā, kad termometra stabiņš decembrī noslīdēja līdz -31,9°C, bet 1976. gadā vidējā temperatūra decembrī bija -11,5°C, kas ir visu laiku zemākā. Pati siltākā decembra diena bija 2015. gadā, kad gaiss iesila līdz +11,8°C, bet 2006. gada decembris ar vidējo temperatūru +4,3°C bijis pats siltākais.

“Šogad esam piedzīvojuši pamatīgu karstuma vilni, tāpēc arī nebūtu pārsteigums, ja mūs piemeklētu arī kāds aukstuma vilnis. Prognozējam, ka zemākā iespējāmā temperatūra līdz Ziemassvētkiem būs
-17,5°C iespējamību, savukārt vairāk ticama ir robežlīnija augstākajai temperatūrai ir +7,5°C tiek vērtēta ar 54% iespējamību. Visticamāk, ka šogad Ziemassvētkos Latvijas iedzīvotāji izpaliks bez stipriem saliem un baltas sniega kārtas,” skaidro Betsafe pārstāve.

Keita Midltone žilbina ar princeses Diānas kroni un nozog visu uzmanību Čārlza III rīkotajās vakariņās (+VIDEO)

24/11/2022

Ketrīna Midltone vakar nozagusi apkārtējo uzmanību, kad viņa ieradās banketā Bekingemas pils zālē ar princese Diānas kroni. Šis svinīgais pasākumss tika rīkots par godu Dienvidāfrikas prezidentam Sirilam Ramafosam, viņš ir ieradies vizītē Lielbritānijā pie karaļa Čārlza III un karalienes konsortes Kamillas.

Keita uz pasākumu ir ieradusies baltā kleitā, kas rotāta ir izšūtiem dārgakmeņiem. Kleita bijusi no princeses iemīļotā zīmola “Jenny Packham”. Prinča Viljama sieva nolaupīja apkārtējo uzmanību, kurai pavisam noteikti bija jābūt pievērstai viesim un karalim Čārlzam III un viņa dzīvesbiedrei Kamillai.

Video

Keitas kleita un tēls ļoti atgādina viņas vīra mammas princeses Diānas tēlu, kad 1989. gadā viņa bija devusies vizītē uz Honkongu. Keitu rotāja ne tikai princese Diānas kronis, bet arī auskari.

Ieskaties Mērijas Keitas un Ešlijas Olsenas stilīgajos mājokļos! (+VIDEO)

24/11/2022

Šajā video redzēsi Ešlijas Olsenas mājokli, kurā viņa dzīvo arī šobrīd un Mērijas Keitas Olsenas mājoklī, kuru viņa bija spiesta pamest. Mērija Keita ir izšķīrusies no franču baņķiera Olivjē Sarkozī un tas bijis iemesls, lai pamestu abu kopīgo īpašumu.

Zināms, ka Olivjē nav vēlējies dibināt ģimeni, jo viņam ir 2 bērni no iepriekšējās laulības. Mērija Keita ir vēlējusies veidot ģimeni un nav bijusi mierā ar to, ka viņas vīrs, kurš ir 17 gadus vecāks nav gribējis kopīgus bērnus.

“Pirms dažiem gadiem domas par bērnu Mērijai Keitai nebija aktuālas, taču tagad tas ir mainījies,” kāds paziņa atklājis žurnālam “People”.

Mērija Keita centusies šķiršanās prasību tiesā iesniegt jau 2020. gada aprīlī, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ viņai atteikts izskatīt lietu. Pēc šī atteikuma Mērija Keita aizpildījusi ārkārtas veidlapu, pēc kuras iesniegšanas viņai ļauts iesniegt šķiršanās prasību tā, lai tiesa to izskatītu ātrāk.

Video

Olivjē un Mērija Keita savas attiecības uzsāka 2012. gadā un pāris salaulājās 2015. gadā. Neinformējot savu sievu, viņš pārtraucis Ņujorkas apartamentu īres līgumu, tādējādi piespiežot viņu izvākties… Olivjē advokāti paziņojuši, ka telpas jāatbrīvo līdz 18. maijam, bet Mērija Keita lūgusi vairāk laika – līdz 30. maijam, lai varētu paspēt sakravāt visas mantas, jo pandēmijas dēļ to bijis grūti izdarīt.

Zināms, ka pāris tagad ir šķirti un ļoti iespējams Mērija Keita un Ešlija ievāksies kopīgā īpašumā.

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras attiecībās mēs uzvesties kā drāmas karalienes!

23/11/2022

Šīs ir 4 horoskopa zīmes, kuras attiecībās uzvedas kā drāmas karalienes:

Lauva

Augstprātīgā un egoistiskā Lauva nekautrējas būt neaizsargāta, ja tādejādi piesaistīs sev uzmanību. Lauvas ir ļoti neatkarīgas sievietes, bet viņas nesamierināsies ar pārmetumiem, neprasītiem padomiem un atklātu kritiku. Lauva sevi vienmēr padarīs par upuri un tad tik sāksies “drāmas karalienes” kaprīzes, Lauva nekad nebūs vainīga…

Vēzis

Šīs ūdens zīmes kļūst konkurētspējīgas, kad tās stāsta par savu traģēdiju. Ja klausītājs paskaidro, ka arī viņi ir piedzīvojuši līdzīgu situāciju, Vēzis saasinātu savu traumu, lai liktos, ka viņi ir cietuši visvairāk. Vēža zīmē dzimušās sievietes prot būt drāmas karalienes, bet tikai tādēļ, lai kāds viņas pažēlotu.

Jaunava

Lai gan ir zināms, ka šīs zīmes pārstāves ir perfekcionistes, viņas alkst pēc pilnības pat tad, ja runa ir par drāmu! Jaunavas reti izrāda savu nepatiku, varētu teikt, ka šajā horoskopa zīmē dzimušie ir ļoti pacietīgi cilvēki, bet pēdējais piliens ir dramatisks.

Zivis

Ir tie, kas cieš klusējot, un ir citi, kas dod priekšroku savu diskomfortu darīt zināmu ikvienam, kurš klausās. Zivis ietilpst pēdējā kategorijā, jo bieži var dzirdēt, kad viņas sūdzas par pārciestām sāpēm gan realitātē, gan iztēles izdomājumiem…

Keita Midltone mazam zēnam uzdāvinājusi savu piespraudi! (+VIDEO)

23/11/2022

Keita Midltone iepriecināja trīs gadus vecu zēnu Akimu ar kādu negaidītu dāvanu. Velsas princese puisēnam iedeva piespraudi ar sarkanu magoni.

Keita Midltone apmeklējusi Kolemas muižas bērnu centru (Colham Manor) Hilingdonā, kur aprunājās ar bērnu centra darbiniekiem un arī bērniem. Tradicionāli novembrī tikšanās reizēs karaliskās ģimenes locekļi piesprauž sarkanu magoni un arī šī reizei nebija nekāds izņēmums.

Video

Šādu simbolu monarhi izmanto, lai tādejādi godinātu karā bojāgājušo piemiņu. Šo aksesuāru hercogiene bija pielikusi pie melna mēteļa. Runājoties ar mazo zēnu, Keita pamanīja, ka viņu interesē piespraude. Sākumā viņi aprunājās un pēc tam princese piedāvāja Akimam uzdāvināt savu piespraudi. Zēns ar prieku pieņēma dāvanu un princese aprunājās arī ar viņa vecākiem.

Prognozē gripas izplatības pieaugumu: Kā pasargāt sevi un citus?

23/11/2022

Gripas vīruss Latvijā cirkulē visu gadu, tomēr rudens un ziemas sezonā iespēja ar to saslimt ievērojami palielinās. Ja iepriekšējos gados gripas izplatību palīdzēja mazināt Covid-19 ierobežojumi, šosezon speciālisti prognozē tās atgriešanos un līdz ar aukstākiem laikapstākļiem – izplatības pieaugumu. Lai pasargātu sevi un apkārtējos no gripas, apdrošināšanas sabiedrība ERGO atgādina par profilakses pasākumiem, kā arī sniedz iespēju bez maksas iekļaut gripas apdrošināšanu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs.

Jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka ar akūtas augšējo elpceļu infekcijas (AAEI) simptomiem pie ģimenes ārstiem vēršas arvien vairāk cilvēku – faktiski katrs ceturtais pacients. Līdz šim ģimenes ārstu prakses ziņojušas par 27 klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem (Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā). 244 pacientiem tika konstatēta pneimonija, un augstākā saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem 0-4 gadu vecumā. Saņemti deviņi ziņojumi par stacionētiem pacientiem ar gripu (Jēkabpilī, Rēzeknē, Rīgā) un viens ziņojums par stacionētu pacientu ar gripas izraisītu pneimoniju (Rīgā). Stacionēto vidū ir gan bērni, gan pieaugušie.

“Šajā rudens-ziemas sezonā sabiedrībai būs jāsaskaras gan ar Covid-19, gan sezonālās gripas saslimstības pacēlumiem. Jāatceras, ka divos iepriekšējos gados gripas izplatība nebija augsta, jo noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ (distancēšanās, sejas maskas u.c.) gripai nebija iespējas plaši izplatīties. Šogad gripas epidēmiju piedzīvojām jau aprīlī, maijā un jūnijā, kas saistāms ar to, ka no 1. aprīļa tika atcelta prasība lietot sejas maskas publiskās vietās. Jāņem vērā, ka sabiedrības imunitāte iepriekšējā periodā nav sastapusies ar gripu, līdz ar to šajā sezonā saslimstība ar to, iespējams, būs plašāka,” skaidro SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, aicinot neatlikt vakcināciju pret gripu.

Savukārt “Veselības centra 4” ģimenes ārste Karīna Vernere norāda, ka risku saslimt ar gripu gada aukstajos mēnešos paaugstina lielāka cilvēku koncentrācija slēgtās telpās: “Esam atsākuši pasākumu, teātra, kafejnīcu apmeklējumu. Iespējams, biežāk nekā vasarā vai pavasarī izmantojam sabiedrisko transportu, bērni dodas uz skolu, un tādējādi pieaug infekcijas izplatīšanās iespējas. Jāņem vērā, ka gripas vīruss izplatās gaisa pilienu veidā un inficēties var ļoti viegli – cilvēkam runājot, klepojot, šķaudot vai vienkārši lietojot priekšmetus, uz kuriem nokļuvis vīrusu saturošs sekrēts.”

Kāpēc gripa ir bīstama?

Ģimenes ārste K. Vernere uzsver: “Arī viegli pārslimotas gripas gadījumā cilvēks var ilgstoši just nespēku, savukārt neārstētas gripas komplikācijas var izraisīt pat nāvi. Izplatītākā gripas komplikācija ir bronhīts. Tā risks ir augstāks diabēta slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar sirds išēmiskajām slimībām un senioriem. Nākamā gripas komplikācija ir pneimonija, kas ir visbiežākais gripas izraisītais nāves cēlonis. Pneimonija var attīstīties gripas laikā vai pat divas nedēļas pēc šķietamas izveseļošanās. Visaugstākais pneimonijas risks ir senioriem, hronisku plaušu, sirds un vielmaiņas slimību pacientiem. Riska grupā ir arī grūtnieces un pusaudži.”

“Profilakses pasākumu ievērošana, imunitātes stiprināšana un pretgripas vakcīna ir būtiski faktori, kas palīdz nesaslimt vai pārslimot gripu pēc iespējas vieglākā formā. Tajā pašā laikā apzināmies, ka daudzi cilvēki, īpaši riska grupu pārstāvji, gripas komplikāciju dēļ joprojām nonāk slimnīcā, tādēļ šo vīrusu nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Rūpējoties par finansiālu drošības spilvenu iedzīvotājiem, līdz pat nākamā gada janvāra beigām ERGO sniedz iespēju bez maksas iekļaut gripas apdrošināšanu fizisko personu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja apdrošinātais gripas dēļ nonāks stacionārā vismaz uz trijām dienām pēc kārtas, viņam tiks nodrošināta atlīdzība 500 eiro apmērā,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Kā pasargāt sevi no saslimšanas?

Visefektīvākais veids, kā nesaslimt ar gripu vai pārslimot to viegli, ir vakcinācija, norāda K. Vernere. “Vislabāk vakcināciju veikt pirms sezonālā gripas viļņa sākšanās. Gripas mainīgās dabas dēļ iespēja saslimt ar šo vīrusu ir katru gadu, tādēļ ik gadu nepieciešams veikt vakcināciju ar aktuālajiem gripas variantiem pielāgotu vakcīnu.” Imunitāte pēc vakcinēšanās iestājas vidēji nedēļas laikā un saglabājas apmēram sezonu.

Valsts apmaksāta vakcīna pret sezonālo gripu pieejama bērniem vecumā līdz 17 gadiem; cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un imūnsupresiju; grūtniecēm; personām vecumā no 50 gadiem; ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem; cilvēkiem ar psihiskām slimībām; ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem; ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem.

Reizē ar vakcināciju būtiski ievērot piesardzību un profilaksi:

regulāri vēdināt telpas;
ievērot personīgo higiēnu;
izvairīties no liekas dažādu sabiedrisko vietu un pasākumu apmeklēšanas gripas epidēmijas laikā;
visa gada garumā stiprināt savu imunitāti;
ģērbties piemēroti laika apstākļiem;
bieži mazgāt rokas (ja tas nav veikts, izvairīties no pieskaršanās acīm un mutei);
izmanot vienreizlietojamās papīra salvetes, nevis auduma kabatlakatiņus;
nelietot kopējus traukus: glāzes, karotes u.tml.;
skalot kaklu un degunu (izmantojot zāļu tējas, kliņģerītes, kumelītes vai sālsūdeni), jo inficēšanās notiek caur deguna un rīkles gļotādu;
imunitātes stiprināšanai būtisks pilnvērtīgs uzturs, tādēļ ēdienkartē ieteicams vairāk iekļaut produktus, kas satur fitokomponentus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem: svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus. Ieteicams arī vairāk uzturā lietot skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Jāatceras par C vitamīna uzņemšanu – to satur jau pieminētie kāposti un citrusaugļi, kā arī mežrozīšu augļi un kivi.

Kā atšķirt gripu no saaukstēšanās?

Pirmās gripas pazīmes parādās divu līdz trīs dienu laikā pēc inficēšanās, savukārt inkubācijas periods var ilgt no 24 stundām līdz 7 dienām.

Jāņem vērā, ka:

gripai raksturīgs pēkšņs sākums;
galvassāpes;
drudzis;
paaugstināta temperatūra;
“kaulu laušana”;
aizlikts deguns bez iesnām;
sauss, rejošs klepus.

Cik bieži esam izjutuši agresiju no tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām?

23/11/2022

Pēdējā gada laikā kopumā 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pastiprinātu agresiju no tuvinieku puses saistībā ar Covid-19 tēmām (regulāri – 2%, reizēm – 6%, reti – 10%), piemēram, vakcināciju, ierobežojumiem u. tml., bet vēl 18% respondentu atzinuši, ka paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām, tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.

Tikmēr 80% respondentu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā nav izjutuši, bet 79% minēto tēmu kontekstā paši nav bijuši agresīvi noskaņoti pret tuviniekiem. Vēl attiecīgi 2% un 3% respondentu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc respondentu dzimuma nedaudz biežāk pastiprinātu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā ir izjutušas sievietes – viņu vidū šādu atbildi sniedza 21% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 13%), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 14% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 7%). Tikmēr 77% sieviešu un 84% vīriešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā respondenti paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 19% sieviešu (regulāri – 2%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 16% vīriešu (regulāri – 4%, reizēm – 5%, reti – 7%). 77% sieviešu un 80% vīriešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 3% sieviešu un 4% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, nedaudz biežāk ar tuvinieku pastiprinātu agresiju pēdējā gada laikā ir saskārušies krievvalodīgie – viņu vidū šādu atbildi sniedza 24% (regulāri – 3%, reizēm – 9%, reti – 12%), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 15% (regulāri – 1%, reizēm – 5%, reti – 9%). Tikmēr 74% krievvalodīgo un 82% latviešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 26% krievvalodīgo (regulāri – 4%, reizēm – 11%, reti – 11%) un 17% latviešu (regulāri – 3%, reizēm – 5%, reti – 9%). 68% krievvalodīgo un 80% latviešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 6% krievvalodīgo un 3% latviešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc respondentu izglītības līmeņa agresiju no tuvinieku puses pēdējā gada laikā nedaudz biežāk ir izjutuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību – viņu vidū šādu atbildi sniedza 18% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 11%), kamēr respondentiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 16% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 8%). Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši respondenti ir izjutuši pastiprinātu agresiju tuvinieku virzienā, apstiprinošu atbildi sniedza 21% ar iegūtu vidējo izglītību (regulāri – 4%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 17% ar iegūtu augstāko izglītību (regulāri – 3%, reizēm – 6%, reti – 8%).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laikā no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.

Kā notiek asins ziedošana? Vai ir kā jāsagatavojas pirms tam?

23/11/2022

Zinātnē vai moderno tehnoloģiju laboratorijās nav atrasts vai izstrādāts kas tāds, kas spētu aizstāt cilvēka asinis gadījumos, kad tās ir nepieciešamas. Tāpēc vajadzība pēc tām ir vienmēr aktuāla visos laikos, ņemot vērā arī uzglabāšanas laika īpatnības.

To intervijā rezumēja Valsts asinsdonoru centra (VADC) direktore Egita Pole laikā, kad centrs atklāja šā gada kampaņu “Asins draudzība”, lai veicinātu asins ziedotāju jeb donoru kustību un samazinātu to vidējo vecumu.

Kā ārpus kampaņām parasti rodas donori jeb asins ziedotāji? Un kas viņus motivē?

– To ietekmē vairāki faktori, ko esam redzējuši arī pētījumos. To veicina ne tikai kampaņas un aicinājumi, kurus dzird pa TV, redz vai lasa medijos, reklāmās, bet ļoti nozīmīga loma ir personiskajai saskarsmei vai personiskiem gadījumiem. Asins ziedotājus motivē tuvinieku stāsti, kas ir personīgās pieredzes stāsti, kuri tiek saņemti no vecākiem, radiniekiem un draugiem. Līdzās tam cits motivētājs ir apkārtējie notikumi, kad kādam ir slikti, un to pavada aicinājumi atbalstīt un ziedot. Smagā brīdī tas mēdz būt ļoti labs veids, kā parādīt savu solidaritāti un vismaz kaut ko darīt. Tādu atbalsta vilni mēs novērojām, kad sākās karš Ukrainā. Mēs nevaram asinis sūtīt tālāk uz Ukrainu transportēšanas laika, apstākļu un daudzu citu nosacījumu dēļ, bet cilvēku vēlme bija ļoti liela. Līdzīgi bijis pēc veikala Maxima sabrukšanas. Kopumā dominē trīs virzieni – reklāma, personiskās pieredzes stāsti un aicinājums konkrētā brīdī, kad kaut kas ir noticis. Un mūsu mērķis ir sniegt pirmreizējiem donoriem, tik labu pirmo pieredzi asins ziedošanā, lai donoriem rastos vēlme atgriezties un kļūt par pastāvīgu donoru. Jo pastāvīgie donori ir mūsu visdrošākie partneri, jo mēs viņus zinām. Protams, katru reizi no jauna visus asins paraugus testējam un pārbaudām no jauna, bet ir atsevišķas lietas, ko mēs jau zinām pastāvīgam donoram, piemēram, asins grupas rēzus faktoru, kas sistēmā jau ir.

Ņemot vērā kampaņu “Asins draudzība”, kāpēc ir nozīme tādam vidējam vispārējam vecumam?

– Līdz ar vecumu mums nāk klāt ne tikai gadi, bet arī dažādas saslimšanas. Organisms noveco, un parādās daudz vairāk riska faktoru. Pēc 40 gadu vecuma uzrodas daudz vairāk ierobežojumu – paaugstinās spiediens, var attīstīties diabēts un rasties citas hroniskas slimības, kuras vairs neļauj kļūt par donoru. Tas viss un organisma vispārēja novecošanās liek uzskatīt, ka vislabāk par donoru ir kļūt agrākos gados. Cilvēks, kurš ir veselāks un ar lielāku potenciālu būt ilglaicīgāks donors.

Kā notiek asins ziedošana? Vai ir kā jāsagatavojas pirms tam?

– Es gribētu teikt, ka ir jāgatavojas. Protams, tad, ja cilvēks ir vesels, sportisks, lieto pilnvērtīgu uzturu un konkrētā brīdī nav slims ar pārejošām slimībām, tad, ejot garām gar donoru autobusu, viņš pieņem lēmumu, ātri iekāpj autobusā, un viss ir kārtībā, viņš ziedo asinis. Bet bieži tas notiek plānoti, mērķtiecīgi, un tad ir jāpārskata savas gaitas iepriekšējo divu nedēļu periodā vai pat ilgākā laikā. Galvenais – ir jājūtas veselam konkrētajā brīdī. Bet, ja ir bijusi kāda saaukstēšanās slimība, tad no atveseļošanās brīža būtu jānogaida divas nedēļas. Ja ir bijusi antibiotiku lietošana, tad tieši tāpat – divas nedēļas jāpagaida. Reizēm ir jāpārskata sava iepriekšējā ceļošanas pieredze. Ir valstu grupa, kas ir Pasaules veselības organizācijas regulāri atjaunotajā sarakstā, no kurām atbraucot var būt aizliegums ziedot asinis no 28 dienām līdz pat sešiem mēnešiem. Iemesls var būt tāds, ka šajās valstīs plosās dzeltenais drudzis, malārija, Denges drudzis. Tas donoriem mēdz būt diezgan liels pārsteigums. Tāpēc ne velti anketā, ko donors aizpilda, ir jānorāda arī, uz kādām valstīm ir ceļots pēdējā laikā. Tad dažkārt, ja riska valstis ir minētas, gadās saņemt noraidījumu ziedot asinis uz kādu laiku. Tas valstu saraksts pastāvīgi mainās, un viņu var paskatīties VADC mājaslapā. Tāpat ir jāzina un jāpārskata dažādas manipulācijas ar ķermeni, kuras dažkārt mēs par tādām pat neuzskatām. Tas ir jebkurš gadījums, kurā notiek adatas saskarsme ar mūsu asinsrites sistēmu. Tie var būt arī tetovējumi. Tad ir jāpaiet zināmam laikam no šīs manipulācijas. Taču, piemēram, zobu ārstēšana nav šāds gadījums. Bet jāuzmanās un jāpasaka, kad ir bijusi sarežģīta zobu raušana. Tad bieži kādam laikam jāpaiet, pēc kā cilvēks atkal var būt donors. Tas mums bieži arī rada problēmas ar donoriem, jo cilvēks jau nedzīvo noslēgtā vidē, viņš ceļo, viņš veic dažādas operācijas, tāpēc arī dzīvesveids var samazināt potenciālo donoru skaitu. Tāpēc mums notiek šī pastāvīgā cīņa par arvien jauniem donoriem. Jauniešiem mēs bieži novērojam pazeminātu hemoglobīna līmeni vai tā saucamo mazasinību. Bieži ir paaugstināts spiediens. Pazeminātais hemoglobīna līmenis mēdz būt, piemēram ievērojot pārāk ierobežotu diētu, neēdot pilnvērtīgu uzturu. Ir daudzi un dažādi faktori, kuru dēļ daļu potenciālo donoru mums nākas atraidīt.

Vai saistībā ar slimību riskiem nepieciešamas kādas pārbaudes? Vai arī tās izdara tad, kad cilvēks ierodas ziedot asinis?

– Pārbaudes notiek uz vietas. Pirmreizējam donoram mēs nosakām asins grupu un rēzus faktoru, izmēram spiedienu, nosakām šo hemoglobīna līmeni. Ja pacients kādreiz ir slimojis ar dzelteno kaiti, tas, visticamāk, varētu būt bijis botkins jeb A hepatīts, un, ja viņam ir izziņa no ģimenes ārsta, ka viņš ir pārbaudīts uz šo vīrusa neesamību, tad viņš arī var kļūt par donoru. Citādi visus hepatītu pārslimojušos mēs noraidām. Pat ja cilvēks nezin, ka viņš ir šī vīrusa nēsātājs, mēs analīzēs to redzam. B un C hepatīts, HIV vīruss, arī sifiliss ir mikroorganismi, kas var tikt pārnesti ar asinsrites sistēmu, tāpēc esam ļoti piesardzīgi un visas donoru nodotās asinis kārtīgi pārbaudām. Tikai tad, kad viss ir kārtībā, ļaujam tās tālāk izplatīt pacientiem.

Un ja kāda publiski zināma traģēdija motivē lielāku skaistu asins ziedotāju, vai to var ilgstoši uzglabāt kā rezervi? Cik ilgi tiek glabātas ziedotās asinis?

– Diemžēl mēs nevaram uztaisīt vienu lielu kampaņu, kad mums sanāktu ļoti daudz cilvēku, un pēc tam gadu ar to iztiktu. Asinis ir dzīva substance. To, ko ziedotāji nodod, mēs saucam par pilnasinīm. Pēc tam asins komponentu sagatavošanas procesā mēs sadalām asinis trīs daļās – plazmā, trombocītos un eritrocītos. Un katru no šīm daļām izmanto pie citām saslimšanām un attiecīgos stāvokļos. Dažkārt arī visas kopā, ja ir smags stāvoklis. Katram komponentam ir savas izmantošanas indikācijas un – būtiskākais – savs derīguma termiņš. Ja tā var teikt, kaprīzākie ir trombocīti, kas ir vajadzīgi asins recēšanai, jo tie ir derīgi tikai 5–7 dienas. Tas ir ļoti īss termiņš, un tāpēc mēs nevaram uzkrāt lielus krājumus. Mums vajag pastāvīgi tik, cik prasa slimnīcas. Eritrocītiem derīguma termiņš ir tikai nedaudz lielāks – 35 dienas. Trombocīti un eritrocīti ir šūnas, kurām ir zināms dzīvības laiks un cikls, tāpēc tās nevar izmantot ilgāk. Savukārt plazma – asins baltā daļa – ir substance bez šūnām, un to var glabāt līdz trim gadiem. To mēs varam izmantot ilgāk, bet plazmai pārliešanas vajadzību ir salīdzinoši mazāk. Turklāt to vēl var aizvietot ar citiem sintētiskiem šķīdumiem, bet eritrocītus un trombocītus nevar. Būtībā paši galvenie šajā procesā ir eritrocīti un trombocīti, kuriem ir īss derīguma termiņš, tāpēc mums to visu vajag pastāvīgi un nepārtraukti.

Ko jūs novēlētu pašiem asins ziedotājiem?

– Novēlu saglabāt veselību pašiem, lai nekad nebūtu nepieciešama asins pārliešana. Aicinu atcerēties un apzināties, ka mēs – cilvēki – esam tik unikālas būtnes, ka, neskatoties uz lielo progresu, zinātne nav daudz tālāk pa šiem gadiem aizgājusi, un attiecīgās situācijās bez līdzcilvēku ziedotās asins mēs nevaram izglābt dzīvības. Un nav nekādu indikāciju, ka to varēsim tuvākos 5–10 gadus. Dažādi mēģinājumi ir bijuši, bet tie nav sekmējušies, un bez donoru palīdzības mēs principā nevarētu izglābt ļoti daudz cilvēku dzīvību. Tas ir ļoti nozīmīgi. Mēs tiešām varam būt dzīvības glābēji, veltot ikdienā 15–20 minūtes no sava laika.

Kas ir kampaņas “Asins draudzība” galvenās aktivitātes?

– Tas ir “Asins draugu kauss” augstskolu studentiem un viņu draugiem, radiniekiem, kur cilvēku grupas, kas piesaka savu piederību kādai no augstskolām, ziedo asinis, kā rezultātā tā augstskola, kuras dalībnieku kopa būs bijusi pati apjomīgākā, saņems tēlnieka Gintera Krumholca darināto ceļojošo kausu. “Asins draugu kauss” norisinās no šā gada 10. novembra līdz 30. decembrim. Tā būs augstskolu komandu tiekšanās uz kopīgu rezultātu, veicinot cilvēku glābšanu. Otra aktivitāte būs tiem jauniešiem un skolēniem, kas vēl nav 18 gadu veci un paši nevar ziedot asinis. Viņu par šīm lietām izglītosim “Asins draugu akadēmijā”. Tā ir izglītojošā aktivitāte skolās ar mērķi sniegt informāciju, zināšanas un iedrošinājumu. “Asins draugu akadēmijā” piedalīsies sešas skolas no dažādām Latvijas vietām, un dalībnieki veidos īsu video, plakātu vai infografiku par tēmu “Kā kļūt par asinsdraugu?”, pēc kā aktīvākā klase saņems balvas. Vairāk informācijas ir mājaslapā asinsdraugi.lv.

Keita Midltone Lielbritānijā tikusies ar ukraiņu bēgļiem (+VIDEO)

22/11/2022

Keita Midltone tikusies ar ukraiņu bēgļiem Redingas pilsētā. Ukraiņi sagaidījuši princesi ar maizes klaipu un sāli. Ukraiņu bērni, kuri krievu iebrukuma dēļ ir spieti dzīvot ārpus dzimtenes, Keitai dāvinājuši savus zīmējumus, tas hercogieni patiesi saviļņojis.

Velsas princesei tika uzdāvināts maizes klaips uz izšūta dvieļa. Keita šajā vizītē apskāvusi kādu piecus gadus vecu meitenīti, kura viņai pasniedza zīmējumu, uz kura bija rakstīts” Keita, es tevi mīlu!”

Keitai tika uzdāvināts liels maizes klaips uz skaisti izšūta dvieļa. Velsas princese apskāva piecus gadus vecu meiteni, kura pasniedza viņai zīmējumu, uz kura bija rakstīts: “Keita, es tevi mīlu”, vēsta portāls obozrevatel.com.

Video

17. novembrī Keitas vizīte notika Redinga pilsētā, kurā viņa ir uzaugusi. Keita vizītes laikā piedalījusies vairākās radošajās nodarbībās, kurās viņa uzzināja par to, kādu atbalstu ukraiņu bēgļiem sniedz centrs un brīvprātīgie.

Atkal caurs miegs: Kāpēc to svarīgi risināt?

22/11/2022

Diez vai ir kaut viens, kurš nekad nebūtu piedzīvojis nakti, kurā savu miegu varētu nodēvēt par cauru. Tā dažkārt gadās, ja nākamajā dienā gaidāms svarīgs notikums, taču ir cilvēki, kuri atzīst, ka šādas naktis piedzīvo visai bieži. Svarīgi apzināties, ka tā tomēr nav pamata problēma, un meklēt veidus, kā miega kvalitāti uzlabot, lai neciestu veselība.

“Normāli, naktī guļot, ejam cauri vairākām miega fāzēm, starp kurām ir īsas, ne pilnīgas pamošanās epizodes, piemēram, kad pagriežamies uz otriem sāniem, sakārtojam segu. Savukārt, caura miega gadījumā pilnībā pamostamies no katra trokšņa vai cita traucējoša apstākļa. Ja miegs ir veselīgs, īslaicīgu pamošanos naktī no rīta neatceramies, taču, par cauru miegu dēvējam, ja mostamies vairākas reizes un no rīta ir noguruma sajūta, jo miegs nav bijis kvalitatīvs,” skaidro Una Purviņa, miega speciāliste un pediatre Veselības centru apvienībā (VCA). Ārste uzsver, ka svarīgs ir ne tikai miegā pavadīto stundu skaits, bet arī miega kvalitāte. “Kvalitatīvs miegs nozīme to, ka guļam pietiekamu daudzumu gan dziļo, gan sapņu miegu. “Caurs” miegs ir fragmentēts, un tieši šī iemesla dēļ no rīta māc miegainība, ir nogurums un citas nepatīkamas, traucējošas sajūtas.”

Caura miega iemesli

Una Purviņa uzskaita galvenos iespējamos caura miega cēloņus.

Ārējie traucējošie faktori:

pārāk karsti vai auksti;
neērta guļvieta – matracis, spilvens, sega;
telpā ir pārāk gaišs;
pārāk trokšņains.

Iekšējie faktori:

trauksme, stress – īslaicīgs vai pastāvīgs;
hroniskas slimības, kuru izpausmes var traucēt miegu, piemēram, artrīts, sāpes mugurā vai locītavās, atviļņa slimība, astma un citas slimības, aizlikts deguns;
miega traucējumi – tādi, kā obstruktīva miega apnoja (miegā aizkrīt elpceļi un smadzenes cilvēku pamodina, lai veiktu dziļu ieelpu), nemierīgo kāju sindroms (nepatīkamas sajūtas kājās, ko kustina, lai sajūtas mazinātu) un citi.

Kad caurs miegs kļūst par nopietnu problēmu

“Ja caurs miegs ir epizodiski, piemēram, pirms kāda notikuma, tas visticamāk pāries, kad gaidītais notikums būs aiz muguras. Taču, ja tas skar regulāri vai ilgstoši, to uzlūko par ievērojamu miega traucējumu,” skaidro miega speciāliste un piebilst, ka jebkurš miega traucējums ir jāņem vērā, jo tas ne tikai neļauj izgulēties, bet samazina funkcionēšanas spēju nākamajā dienā – ir slikts garastāvoklis vai aizkaitināmība, vērojama pavājināta spēja koncentrēties. Ja šādi traucējumi ir biežāk nekā trīs naktis nedēļā un turpinās trīs mēnešus un ilgāk, to jau var uzskatīt par hronisku miega traucējumu, kam noteikti jāpievērš uzmanība un jānoskaidro tā iemesli.

Neizgulēšanās sekas

Neizgulēšanās rezultātā vājinās atmiņa, samazinās koncentrēšanās spējas, uzmanības noturība. Šie kognitīvie procesi ir svarīgi ikdienā, lai cilvēks spētu strādāt efektīvi. Nekvalitatīvs miegs var izraisīt kļūdas, kas var būt saistītas apdraudējumu gan šim cilvēkam, gan apkārtējiem. Ne velti dažkārt tiek rīkotas akcijas, uz ceļiem, kuru laikā mēra autovadītāju noguruma līmeni.

“Pētījumos atklāts, ka pirmais, ko izraisa neizgulēšanās, ir noskaņojuma izmaiņas – cilvēks kļūst pārlieku emocionāls, viegli aizkaitināms, īgns. Ir grūtības noturēt uzmanību, koncentrēties, atcerēties. Pierādīts, ka palielinās riskanta uzvedība, tostarp, vadot auto.

Arī ilgtermiņa sekas nebūt nav iepriecinošas – pētījumos secināts, ka nekvalitatīvs miegs var veicināt svara pieauguma, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, insulta, infarkta risku. Palielinās arī Alcheimera slimības un vecuma demences risks,” teic Una Purviņa. Svarīgi, lai miegā tiktu aizvadīti visi blakusprodukti, ko tostarp izstrādā smadzenes. Tātad – arī smadzenes miegā attīrās. Ja ilgtermiņā miegs nav kvalitatīvs, organisms nespēj atjaunoties un veidojas augsne slimību attīstībai.

Kā miegu “salāpīt”?

Miega speciāliste uzsver: “Neatkarīgi no tā, vai caurs miegs ir epizodisks vai ilgstošs, pirmais, ar ko sākt, ir miega higiēnas uzlabošana.

Nosacījumi labai miega higiēnai:

gulēšanai ir ērta vide, patīkama gulta un gultasveļa;
istaba pirms gulēšanas ir izvēdināta (miegam labāk, lai istaba ir vēsa un sega – silta);
telpa ir pietiekami aptumšota, lai organismā izstrādājas melatonīns, kas rada miegainību;
vismaz divas stundas pirms gulētiešanas nesporto (pieļaujama mierīga pastaiga);
vismaz divas stundas pirms miega neēd smagus ēdienus, nelieto alkoholu, nesmēķē;
trīs, četras stundas pirms gulētiešanas nelieto kofeīnu saturošus produktus;
pirms miega – tikai patīkamas un nomierinošas nodarbes, piemēram, lasīšana, zīmēšana. Lai gan viedierīces pirms gulētiešanas nevajadzētu lietot, jo lielākoties tiek patērēts saturs, kas uzmundrina, tās var izmantot arī nomierinošiem mērķiem, piemēram, lejuplādējot meditācijas lietotnes, nomierinošu mūziku; galvenais pirms miega – samazināt aktivizējošas un palielināt nomierinošas, mierīgas darbības.
nevajadzētu aizmigt pie televizora; organismam jāielāgo, ka miegs saistās ar gultu, nevis snaudu uz dīvāna pie ieslēgta televizora;
cik iespējams, jācenšas novērst fona trokšņus (ja kāds ģimenes loceklis vēl nepošas gulēt, viņam būtu jāuzvedas klusu). Ja traucē fona trokšņi, var kāda ierīcē klausīties “balto troksni” jeb monotonas skaņas, piemēram, jūras šalkoņu, lietu. Svarīgi, lai skaņa ir maiga, ieaijājošai, lai tā it kā atšķaida fona trokšņus.

Miegs un citi veselības faktori

“Noteikti ir jātiek skaidrībā, vai hroniska slimība, ja tāda ir, traucē iemigt. Visticamāk, piemēram, locītavu vai muguras sāpes būs traucēklis, tādēļ svarīgi konsultēties ar ārstu par sāpju kontroli, lai tās netraucētu miegam.

Lai samazinātu stresu un trauksmi, iespējams, vajadzēs apgūt kādu nomierinošu tehniku, piemēram, dziļo elpošanu vai meditāciju.

Ja tomēr nekas no tā nelīdz, ieteicams vērsties pie psihologa vai psihoterapeita – šie speciālisti var palīdzēt tikt galā ar trauksmi un traucējošām emocijām. Pretējā gadījumā veidojas apburtais loks – ja cilvēkam ir trauksme, miegs ir slikts, savukārt slikts miegs trauksmi tikai vēl vairāk pastiprina. Pētījumos atklāts, ka cilvēki ar ilgstošiem miega traucējumiem ir pakļauti arī lielākam depresijas riskam. Tāpēc, ja ar situāciju ir grūti tikt galā saviem spēkiem, jāmeklē psihologa, psihoterapeita vai kognitīvi – biheiviorālās terapijas speciālista palīdzība,” iedrošina VCA pediatre un miega speciāliste Una Purviņa.

Kā var palīdzēt miega speciālists?

Pie miega speciālista doties var un pat vajag, jo īpaši, ja sūdzības ir jau ilgstoši un, ja līdzās cauram miegam ir arī citas pazīmes.

“Vispirms noteikti ir vajadzīga saruna, lai saprastu, kāds ir pacienta stāvoklis un kādi papildu izmeklējumi ir nepieciešami. Piemēram, ja pacients sūdzas par nemierīgām kājām jeb nepatīkamam sajūtām – dedzināšanu, skudriņām vai smagumu, ko atvieglo kāju kustināšana, parasti vispirms tiek veiktas asins analīzes. Var izrādīties, ka ir samazinātas dzelzs rezerves organismā, vairogdziedzera hormonu izmaiņas vai nieru problēmas.

Ja pacients stāsta, ka naktīs krāc, pamostoties ir sausa mute, nākamajā dienā moka galvassāpes, tas var liecināt par elpošanas traucējumiem miegā. Šādos gadījumos parasti veic poligrāfiju – izmeklējumu, kura laikā izvērtē elpošanu miegā, lai saprastu, vai ir kādi notikumi, piemēram, elpas aizture, novājināta elpošana, kas modina, iztraucējot miegu.

Citos gadījumos, piemēram, ja ir sūdzības par pastiprinātu miegainību dienā, neparastu uzvedību naktī, var veikt polisomnogrāfiju. Šī izmeklējuma laikā reģistrē vairākus rādītājus – smadzeņu darbību, acu kustības, elpošanu, ķermeņa kustības, sirdsdarbību, skābekļa līmeni asinīs, kas palīdz saprast miega fāzes, novērtēt iespējamus elpošanas traucējumus miegā, periodiskus locekļu kustību traucējumus. Kad ir veikti izmeklējumi, miega speciālists lemj par piemērotāko terapiju.”

Nav tabletes pret cauru miegu

Una Purviņa apstiprina: “Tieši tā! Jo aiz caura miega parasti slēpjas kādi traucējumi vai slimība.” Miega speciāliste iesaka: ja sūdzības par miegu ir ilgstoši, vispirms vajag izvērtēt miega higiēnu un iespējamus ārējus faktorus, kas var traucēt miegu, izrunāties ar ģimenes ārstu, jo viņš zina par visām sava pacienta slimībām un, iespējams, tieši ģimenes ārsts var rast izskaidrojumu miega problēmai. Ja tomēr neizdodas, nevajadzētu ķerties pie miega medikamentiem, bet gan apmeklēt miega speciālistu.

“Ikviens var iegādāties bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus labākam miegam, taču tos nebūtu prātīgi lietot bez speciālista konsultācijas. Melatonīna preparāti, piemēram, varētu būt noderīgi ceļojumā, jo īpaši, lai pielāgotos citai laika joslai, taču tie nav paredzēti ilgstošai lietošanai ikdienā un pamata problēmu nerisina. Ir arī dažādi augu preparāti, kas it kā varētu uzlabot miega kvalitāti, taču to efektivitāte nav zinātniski pierādīta. Satraukumu var mazināt B grupas vitamīni, nomierinošas tējas, piemēram, piparmētru, melisas, arī lavandas ēteriskās eļļas piliens gultā var palīdzēt nomierināties. Tomēr, lai no caura miega nonāktu pie veselīga un kvalitatīva, neļaujot problēmai vērsties plašumā, kamēr tiek izmēģināts tas vai cits pieejamais līdzeklis, pareizāk būtu savu problēmu uzticēt speciālistiem.”

Pareizi mērķēta palīdzība

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone novērojusi, ka klienti, kuri aptiekā jautā pēc līdzekļa miegam, reti kad var apstiprināt, ka savu caurā miega problēmu ir pārrunājuši ar ģimenes ārstu.

“Daudzi patiešām vēlas vispirms pamēģināt kādu dabisku līdzekli, īpaši neanalizējot miega traucējumu cēloņus. Tad ir svarīgi, lai sarunas ietvaros farmaceits pamanītu pazīmes, kas liecina par speciālista konsultācijas nepieciešamību, jo īpaši, ja klients ar šādu vajadzību aptiekā iegriezies atkārtoti. Nereti novērojam, ka pacienti nesaista ikdienas dzīves notikumus ar miega kvalitāti, tāpēc meklē palīdzību tieši cauram miegam, nevis pārdomā ikdienas gaitas un aizdomājas par patieso sliktā miega cēlonim. Mana pieredzē bija gadījums, kad klients atkārtoti nāca uz aptieku pēc pretsāpju līdzekļa. Pārrunājot zāļu lietošanas mērķi, izdevās noskaidrot, ka viņu salīdzinoši bieži moka galvassāpes, turklāt parasti tās piemeklēt tieši pēc tādas caurā miega nakts, un tātad – ir jāmeklē miega traucējumu iemesli. Tādēļ aptiekā vienmēr pievēršam pastiprinātu uzmanību cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties kādus bezrecepšu nomierinošus līdzekļus vai līdzekļus miegam, jo aiz šo it kā nevainīgo līdzekļu iegādes var slēpties gadiem ilgi nerisinātas problēmas.

Dažreiz cilvēkiem šķiet, ka nespēja labi izgulēties ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, dažreiz cauru miegu saista ar savu vecumu un ar miega problēmām samierinās. Taču bieži vien pat pēc nelielas sarunas aptiekā ar farmaceitu pacientam rodas pārliecība, ka viņa miega kvalitāte var būt krietni labāka un ka pastāv iespēja mazināt caurā miega naktis vai aizmirst par tām pa visam!”

Kā cīnīties pret rudens nomāktību un spēku izsīkumu?

22/11/2022

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi. Strauji augošās izmaksas par apkuri un elektrību un citi trauksmaini faktori omu padara vēl drūmāku nekā citus gadus. Kā vienkāršā veidā uzlabot noskaņojumu un vairot enerģiju? Ieteikumos dalās psihoterapeits un AS “Olainfarm” Darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks.

“Slikts noskaņojums, prieka trūkums, garastāvokļa svārstības, dusmas – sevišķi tad, ja iepriekš cilvēks bijis priecīgs un laimīgs, – var viegli raisīt apjukumu un neizpratni, kas īsti notiek. Īpaši svarīgi to aktualizēt gadalaika kontekstā, kad dienas saraujas īsākas un gaišo stundu kļūst mazāk, jo sliktais garastāvoklis un enerģijas trūkums var liecināt par tādu klīnisku diagnozi kā sezonālā depresija, kas aprakstīta jau 20. gadsimta astoņdesmitajos gados,” stāsta A. Miglinieks. Viņš norāda – depresija nav reta parādība: apmēram 20% sieviešu un 10% vīriešu noteiktos dzīves periodos ir to piedzīvojuši. Sezonālā depresija cilvēkus skar retāk, kā liecina pētījumi – ar to dzīves laikā saskaras ap 4–5% iedzīvotāju, un tā ir cieši saistīta ar ziemas tuvošanos un tumsu, tāpēc ziemeļnieki tai ir pakļauti biežāk nekā dienvidos dzīvojošie. Tomēr tas nenozīmē, ka tā norit vieglāk par jebkuru citu depresijas veidu, un līdzcilvēku atbalsts ir ne mazāk svarīgs.

Kam pievērst uzmanību?

“Ja cilvēkam ilgstoši vērojamas garastāvokļa izmaiņas, pazūd prieks, parādās nomāktība, bezcerība, bezspēcības sajūta, izmisums, dusmas kā spēcīgākā negatīvo emociju izpausme, nekaitētu pajautāt – kā tu jūties, kas ar tevi notiek, kas tevi satrauc vai dara bažīgu. Reizēm saruna un savas problēmas verbalizēšana jeb nosaukšana vārdā ir ļoti nepieciešama, lai cilvēks pats saprastu, ar ko viņam darīšana, un sāktu meklēt risinājumus,” iesaka Aldis Miglinieks.

Viņš atgādina – emocionālais stāvoklis ir cieši saistīts ar kognitīvajām spējām jeb domāšanu, tāpēc var parādīties adekvātas situācijas uztveres grūtības, cilvēks redz tikai slikto, jūtas kā neveiksminieks, kuram nekas nesanāk, kurš neko nemāk un netiek galā ar darbu, sadzīvi, attiecībām. Sliktākajā gadījumā cilvēks atsakās no lieliem plāniem un skaistiem sapņiem, pārstāj censties, zaudē dzīves jēgu un var pat aizdomāties par pašnāvību.

Savukārt viss, ko jūtam un domājam, ir cieši saistīts arī ar ķermeni. Ja prātu pārņēmušas drūmas domas, pazeminās enerģijas līmenis, cilvēks netiek galā ar to, kas vēl vasarā nav sagādājis nekādu piepūli, tēlaini sakot, baterijas ir nosēdušās – reizēm nav spēka pat nomazgāt traukus, nemaz nerunājot par došanos ierastajā skrējienā. Ja mājās nemazgātu trauku kaudze traucē vien pašam un mājiniekiem, tad nespēju paveikt darba pienākumus pamanīs arī kolēģi un priekšniecība, tāpēc nevajadzētu kautrēties runāt par savām problēmām un laikus meklēt atbilstošu palīdzību.

“Sezonālā depresija nereti iet rokrokā ar miega traucējumiem, kas saistīti ar pārāk intensīvu melatonīna izdalīšanos. Melatonīns ir atbildīgs par iemigšanu, un smadzenes to ražo tumsā, tāpēc rudenī un ziemā nereti jūtamies miegaini, ilgāk guļam, no rītiem ir grūtāk pamosties. Bet, ja depresija saistīta ar trauksmi, viss var būt gluži pretēji un cilvēks mostas naktī, nespēj beigt domāt par savu situāciju, naktīs svīst, jūt skudriņas pār muguru – tas liecina par augstu trauksmes līmeni,” skaidro Aldis Miglinieks.

Kā cīnīties ar tumsas mošķiem?

Būtiska nozīme laba garastāvokļa uzturēšanā ir ne tikai pamatvajadzību apmierināšanai – ēdienam, pietiekamam ūdens daudzumam, labam miegam, apmierinājumam un baudai, – bet arī labām savstarpējām attiecībām, veiksmīgai pašrealizācijai darbā, priekam, ko gūstam vaļaspriekos. Reizēm ilgstoši nomāktu sajūtu var raisīt gluži ikdienišķas, sadzīviskas problēmas – piemēram, gaismas un siltuma taupīšana mājās vai darbā strauji augošo energoresursu cenu dēļ. Tāpēc depresīvu simptomu mazināšana dažreiz var būt pietiekoši kompleksa, bet profilaksei gan gluži labi noder pavisam vienkārši pasākumi!

Aptauja liecina, ka salīdzinoši visbiežāk iedzīvotāji pašsajūtas uzlabošanai gada tumšajā laikā skatās filmas (41%), dedzina sveces un saslēdz gaismas (36%) un pēc iespējas vairāk uzturas svaigā gaisā (31%). Tāpat gandrīz katrs trešais ēd saldumus un našķojas omas uzlabošanai, vienlaikus 24% izvēlas ēst vairāk veselīgas pārtikas un lietot vitamīnus, citiem kā labs uzmundrinājums ir tikšanās ar draugiem, 21% fiziskās aktivitātes, 19% ilga gulēšana un tikpat daudzi pašsajūtas uzlabošanai neko īpaši nedara.

Psihoterapeits atzīst, ka katram jāatrod sava labsajūtas formula, vienlaikus papildinot, ka ir dažas pamatlietas, kas var palīdzēt jebkuram justies labi par spīti tumsai, aukstumam un ziemas tuvumam –

ir svarīgi doties dabā, ķert sauli, lai papildinātu D vitamīna krājumus, tikties ar draugiem un veltīt laiku rūpēm par sevi. Par šīm vienkāršajām patiesībām atgādina arī “Olainfarm” izveidotais maršruts no Rīgas uz Olaini – “Ceļš uz labsajūtu”, kurā prieka vairošanai un iedvesmai aicina doties A.Miglinieks.

Ķer sauli! D3 vitamīnu, protams, var uzņemt ar medikamentiem, bet tā vairošanai ir svarīgi izmantot katru gaišo dienas stundu. Dabā viss ir līdzsvarā – melatonīns izdalās vairāk, toties serotonīns un dopamīns, kas ražo prieku, samazinās. D3 savā ziņā funkcionē kā svarīgs hormons cilvēka organismā, lai justos labi un saglabātu možumu. Iepriekšējām paaudzēm D3 vitamīna trūkums bija mazāk izteikts, jo sabiedrības dzīvesveids kopumā ir ļoti mainījies – mūsu vecvecāki daudz vairāk uzturējās laukā, strādājot dažādus fiziskus darbus, bet tas nozīmē, ka viņi arī ieguva vairāk saules staru un izmantoja diennakts gaišās stundas, kas biroja darbiniekiem bieži vien iet secen. Tāpēc ir vērts pusdienlaikā iziet kaut vai īsā pastaigā!

Iekāp dabā! Regulāras fiziskas nodarbības palīdz stabilizēt neiromediatorus un tikt galā ar depresīvu stāvokli. Regulāras pastaigas svaigā gaisā ir lielisks veids, kā piedzīvot gadalaiku maiņu, izvēdināt galvu, pārslēgties uz priecīgākām domām, sakrāt ieteicamo soļu skaitu un izkustēties!

Satiec draugus! Mudini sadrūmušo draugu iziet kopīgā pastaigā vai atsaucies draugu aicinājumam, ja pats nejūties priecīgs! Apmeklējiet kopā kādu jauku pasākumu, izvērsiet radošas aktivitātes vai no sirds parunājieties pie tējas tases – katrs mīļu cilvēku sabiedrībā pavadītais mirklis vairo serotonīnu jeb laimes hormonu, tāpēc šādas tikšanās krietni uzlabo garastāvokli.

Velti laiku sev! Svarīgi, lai papildus darbam, kurā sevi realizējam, un labām attiecībām ar tuviniekiem būtu arī kāds hobijs, kam ir būtiska loma pašsajūtas uzlabošanā. Koris, gleznošana, regulāras sporta nodarbības – jebkas, ar ko cilvēks patiesi aizraujas, palīdz aizpildīt tukšuma sajūtu brīžos, kad uzmācas grūtsirdība. Velti laiku sev un atļaujies darīt to, kas tevi piepilda!

A.Miglinieks atgādina: “Ja ir sajūta, ka paši netiekam galā, noteikti nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību – reizēm pietiek ar līdzcilvēku atbalstu, smagākos gadījumos jāvēršas pie ģimenes ārsta, psihologa vai psihoterapeita. Diemžēl mentālās veselības jautājumi, tai skaitā depresija, sabiedrībā joprojām ir stigmatizēta tēma, kas bieži mazina cilvēku vēlmi runāt par savu situāciju un meklēt speciālistu palīdzību. Jāatceras, ka depresija ir pietiekoši nopietna veselības problēma, kuru nevajadzētu ignorēt, un mūsu rīcībā ir pietiekoši daudz zināšanu, lai varētu veiksmīgi pārvarēt pamanītās grūtības.”

*Dati ir daļa no pētījumu centra SKDS un AS “Olainfarm” aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu gada tumšajā laikā. Tā veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Teilore Svifta uzmirdz drosmīgā kleitā! (+VIDEO)

21/11/2022

Diseldorfā norisinājās MTV Eiropas mūzikas balvu pasniegšanas ceremonija, kuru apmeklēja arī 32 gadus vecā amerikāņu dziedātāja Teilore Svifta. Dziedātāja izvēlējās ļoti provokatīvu kleitu!

Teilore bija ģērbusies melnā “David Koma” kleitā. Šī drosmīgā kleita sastāvēja no bodija ar dziļu kakla izgriezumu un caurspīdīgiem sietveida svārkiem, kurus rotāja zaļi akmeņi. Teilore savu izskatu papildināja ar elegantām “Giuseppe Zanotti” augstpēžu kurpēm.

Video

Donaldam Trampam pēc aptaujas rezultātiem atjaunots tvitera konts! (+VIDEO)

21/11/2022

“Twitter” ir atjaunojis bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa kontu, sestdien paziņojis kompānijas jaunais īpašnieks Īlons Masks.

Kā ziņots, iepriekš Masks tviterī bija sarīkojis aptauju, vaicājot lietotājiem, vai Trampa konts būtu atjaunojams.

Aptaujā piedalījušies aptuveni 15 miljoni respondentu, no kuriem 51,8% uz šo jautājumu atbildējuši ar “jā”.

Video

Tramps pēc 2021.gada 6.janvāra nemieriem Kapitolijā tika izslēgts no tvitera par musinošiem ierakstiem.

Masks, kurš oktobra beigās nopirka “Twitter” par 44 miljardiem dolāru, jau pirms tam bija solījis, ka ļaus Trampamatgriezties tviterī.

Garākie seriāli pasaulē, kas gadu desmitiem spēj noturēt skatītāju uzmanību

21/11/2022

Televīzijas seriālu popularitāte, iespējams, slēpjas tajā, ka tie palīdz skatītājiem atpūsties no realitātes, tāpat arī saved kopā dažādu sociālo un vecuma grupu cilvēkus. Turklāt seriālos skatītāji arī iepazīst dažādu profesiju aizkulises.

Žurnāla “Experimental Social Psychology” publicētajā Maiami un Bufalo universitāšu pētījumā secināts, ka cilvēki jūtas mazāk vientuļi brīžos, kad skatās savu iecienītāko seriālu.

Atzīstot televīzijas attīstību un pieaugošo ietekmi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1996. gadā pasludināja 21. novembri par Pasaules televīzijas dienu. Svinot Pasaules televīzijas dienu, kanāls “Fox Life” piedāvā iepazīties ar interesantiem faktiem par pasaulē garākajām televīzijas pārraidēm!

Ne tikai “Santa Barbara”

Daudziem liekas, ka pasaulē garākais seriāls ir “Santa Barbara”, kura nosaukums kļuvis teju par sinonīmu “ziepju operu” žanram. Starp citu, tieši “Santa Barbara” seriālā vienu no savas karjeras pirmajām lomām spēlēja toreiz vēl pavisam jaunais Leonardo Dikaprio. Viņš atveidoja vienu no galvenajiem personāžiem pusaudža vecumā. Kopumā ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” laureāts bija redzams piecās šā seriāla epizodēs.

Sāga par Kepvelu un Lokridžu ģimenēm ēterā tika rādīta deviņus gadus. Kopumā bija nofilmētas 2137 sērijas, kas šķiet daudz, kamēr nesalīdzina ar citiem šī žanra pārstāvjiem.

Ginesa rekordu grāmatā iekļautajam seriālam “Vaduguns” (“Guiding Light”) ir teju astoņas reizes vairāk sēriju nekā “Santa Barbarai” – 18 262. To kopējais ilgums bija 164 dienas četras stundas 30 minūtes jeb 236 430 minūtes.

Šis seriāls, kas atzīts par pasaulē garāko, ir sācies kā radio pārraide 1930. gados, bet 1950. gados tika “pārcelts” uz televīzijas ekrāniem. 57 gadus tas turpināja priecēt televīzijas skatītājus. Kopumā “Vadugunij” ir 72 sezonas. Pilna seriāla noskatīšanās aizņemtu vairāk nekā divus gadus, ja to skatītos astoņas stundas diennaktī.

Pēdējā sērija tika pārraidīta 2009. gada 18. septembrī. Pēc tās noslēguma kanāla pārstāvji uzsvēra, ka seriāls ieņēma nozīmīgu nišu televīzijas vēsturē un tas nekad netiks aizmirsts.

Seriālu izveidoja Irna Filipsa, kuru uzskata par ziepju operas žanra pamatlicēju. Jāpiebilst, ka viņa ir autore arī citiem pasaulē garākajiem seriāliem – “Kā griežas pasaule” (“As the World Turns”), kas bijā ēterā 54 gadus un “Cita pasaule” (“Another World”), kura notikumiem varēja sekot 35 gadus – no 1965. līdz 1999. gadam.

Tieši Irnas raidījumos, kas bija paredzēti mājsaimniecēm, parādījās ziepju reklāmas, kas deva tālāku nosaukumu visam žanram – ziepju operas.

Mediķu seriāli, kas glābj dzīvības

“Galvenā slimnīca” (“General Hospital”) izpelnījās “Pasaulē varenākās ziepju operas” titulu žurnālā “TV Guide”, kā arī ierindojās žurnāla “Time” pasaules top 100 televīzijas seriālu sarakstā. 1981. gada sērija ar Lūka un Lauras kāzām pulcēja pie ekrāniem 30 miljonus skatītāju.

Salīdzinājumam, populārais mūsdienu seriāls “Troņu spēle” pēdējās, astotās sezonas, epizodes spēja savākt ne vairāk kā 20 miljonus skatītāju. “Galvenā slimnīca” drāmai pieder rekordliels skaits televīzijas balvu “Emmy” kategorijā “Labākais dramatiskais seriāls” – desmit reizes.

Viens no visilgāk filmētajiem medicīnas seriāliem ASV televīzijas vēsturē viennozīmīgi ir “Grejas anatomija”. Kopš 2005. gada tas pulcē pie televīziju ekrāniem miljoniem skatītāju visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, kanālā “FOX Life”.

“Grejas anatomija” glāba dzīvības ne tikai uz ekrāna. Piemēram, 2011. gadā kādai 10 gadus vecai meitenei, kura regulāri skatījās šo seriālu, izdevās izglābt savas mātes dzīvību. Kad sievietei pēkšņi apstājās sirds, meita nekrita panikā, bet līdz ātras palīdzības ierašanās brīdim veica sirds masāžu kā to rādīja “Grejas anatomijā”. Vēl viena sieviete, pateicoties seriālam, laikus atklāja, ka viņai ir krūts vēzis.

Seriāla autore ir slavenā televīzijas producente Šonda Raimsa. Viņa pati arī kļuva par lielāko daļu sēriju producenti un scenāristi. Faniem kādā brīdī šķita, ka 17. sezona varētu būt seriālam pēdējā, tomēr “Grejas anatomija” tika pagarināta par vēl divām sezonām.

Šoruden televīzijas ekrānos skatāma jau 19. seriāla sezona, kuru var redzēt darbdienu vakaros kanālā “Fox Life”.Jāpiebilst, ka Elena Pompeo būs redzama tikai deviņās šīs sezonas epizodēs. Taču tas vēl nav viss. “Grejas anatomijas” rudens finālā Meredita paziņoja, ka pieņēmusi darba piedāvājumu un strādās Bostonā, kur nodarbosies ar Alcheimera slimības izpēti. Seriāla faniem gan neliels mierinājums ir tas, ka Pompeo balss joprojām būs dzirdama katras epizodes beigās. Tāpat arī viņa saglabās savu amatu kā seriāla izpildproducente.

Zombiji, kas piesaistīja ekrāniem skatītāju miljonus

Jau pati pirmā ”Staigājošo miroņu” sērija saņēma daudzu kritiķu uzslavas un kļuva par 2010. gada skatītāko jauna seriāla pirmo sēriju ASV televīzijā – to noskatījās 5,3 miljoni skatītāju. Otrās sezonas pirmizrāde pulcēja jau 7,3 miljonus skatītāju, bet rekordlielu skaitu – 17,3 miljonus, sasniedza piektās sezonas pirmizrāde.

Seriāla idejas autors ir Frenks Darabonts, kuru producentu kompānija AMC atlaida otrās sezonas filmēšanas laikā. Viņš vērsās tiesā un saņēma kompensāciju 200 miljonu dolāru apmērā.

Pēc 12 gadiem, 11. sezonām un 177 sērijām seriāls “Staigājošie miroņi” ir noslēdzies, taču fani un tie, kas vēlas atkārtoti noskatīties šo pēdējo gadu kulta šovu, to var darīt darbdienu vakaros kanālā “Fox Life”.

No “Staigājošiem miroņiem” ir izveidoti vairāki atvasinājumi, kuri ir kā atsevišķi stāsti par dažiem no gadu gaitā iemīļotiem varoņiem, piemēram, Derilu Diksonu.

Garākie Lielbritānijas seriāli ēterā “noturas” pusgadsimtu

Lielbritānijā arī ir savi seriālu ilgdzīvotāji, piemēram, “Koronācijas iela” (“Coronation street”), kas ēterā bija pusgadsimtu – no1963. līdz 2013. gadam. Šajā laikā skatītāji pieredzējuši ap simts kāzām un simts piecdesmit varoņu nāvēm. Varoņiem arī ir piedzimuši vairāk nekā 50 bērni.

Interesanti, ka “Koronācijas ielas” dekorācijas ir zināmas arī tiem, kas nav redzējuši nevienu šī seriāla epizodi. Proti, tās tika izmantotas leģendārās grupas “Queen” klipa “I Want to Break Free” video. Solists Fredijs Merkūrijs un viņa grupas biedri klipā redzami “Koronācijas ielas” sieviešu personāžu tēlos.

Vēl viens britu seriāls, kura pirmizrāde notika 1963. gadā, ir “Doktors Kas” (“Doctor Who”). Atšķirībā no “Koronācijas ielas”, to joprojām filmē.

“Doktors Kas” Ginesa rekordu grāmatā ierakstīts trīs reizes – kā pasaulē garākais zinātniskās fantastikas seriāls, pasaulē veiksmīgākais zinātniskās fantastikas seriāls. Savukārt, tā speciālizlaidums “Doktora diena” tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vērienīgākā zinātniskās fantastikas filma, kuru vienlaikus rādīja gan televīzijas kanālā “BBC”, gan 1500 kinoteātros visā pasaulē.

Kaut gan seriāls tiek pārraidīts kopš 1963. gada, tam ir “tikai” 694 epizodes un to laikā galveno lomu spēlējuši trīspadsmit dažādi aktieri, starp viņiem arī viena sieviete – Džodija Vitakere, kas Doktora lomā iejutās 2017. gadā. Tiesa, drīz viņa stafeti nodeva tālāk – šobrīd tiek filmētas jaunās epizodes ar Nkuti Gatvu (Ncuti Gatwa). Viņš kļūs par četrpadsmito šī kulta tēla atveidotāju.

Latvijas ziepju operu pionieris

Latvijas skatītāju iemīļota ziepju opera “UgunsGrēks” tika rādīta no 2009. līdz 2017. gadam. Tā radusies kā turpinājums seriālām “Neprāta cena”, kas televīzijas ekrānos bija redzama no 2006. līdz 2009. gadam.

“UgunsGrēks” izrādījās daudz veiksmīgāks nekā tā priekšgājējs. Pavisam kopā iznākušas 17. sezonas un nofilmētas 2104 sērijas. Tā nu “UgunsGrēks” kļuva par skatītāko Latvijas seriālu – vienai sērijai sasniedzot no 154 500 līdz pat 245 000 skatītāju.

2022. gada 10. oktobrī sāka rādīt seriālu “UgunsGrēks. Atgriešanās”, kas ļauj skatītājiem atkal satikties ar viņu iecienītiem personāžiem.

Kanāls “Fox Life” sveic Pasaules televīzijas dienā un aicina pavadīt darbdienu vakarus jaukā kompānijā, piemēram, ar dakteri Mereditu Greju un viņas kolēģiem vai noskatīties kādu no “Staigājošo miroņu” aizraujošajām epizodēm!

8 kritēriji ceļā uz medaļu par veselīgu dzīvesveidu

21/11/2022

Daudzi no mums no visas sirds pūlas piekopt veselīgu dzīvesveidu, mēģinot ievērot diētu, vingrot (ak, cik grūti to darīt regulāri!) vai ierobežot veselībai kaitējošus paradumus. Taču, pat skaidri nospraužot mērķus un apņemoties darīt to, par ko zinām, ka vajadzētu darīt, un nedarīt to, par ko zinām, ka nevajadzētu darīt, vairums joprojām cenšas meklēt superreceptes veselības uzlabošanai, lai apietu vai vismaz saīsinātu šos sarežģītos, grūti izpildāmos ceļus.

“Iedodiet vēl arī kādus vitamīnu vai “stiprāku” multivitamīnu kompleksu!” Šī ir frāze, pēc kuras var minēt, ka aptiekas apmeklētājs, iespējams, ir nonācis strupceļā savos stingri uzturēta veselīga dzīvesveida centienos,” smaida “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Ja pirkumam kā spontāna izvēle pievienojas vitamīnu iesaiņojums, nereti cilvēks vienkārši grib atvilkt elpu no nemitīgā stresa savā veselības uzturēšanas nosacījumu izpildes gaitā. “Varbūt līdztekus vitamīniem ir vērts paskatīt savu pieeju veselīga dzīvesveida īstenošanā, jo individuālā līmenī svarīgākā ir pozitīva motivācija, nevis noteikumu kodekss, kas ar laiku var radīt “ieslodzījuma” sajūtu,” stāsta farmaceite, daloties speciālistu atziņās, pašas gūtā pieredzē un iesakot dažus vienkāršus soļus uztveres maiņai.

Izvēles izdari patstāvīgi

Ir jāseko sev pieņemamiem modeļiem, jo pašnoteikšanās palīdz gan rast, gan nostiprināt motivāciju saglabāt veselīgus ieradumus. Autonomija ir galvenā šajā uzvedības izmaiņu sistēmā, tā uzsver, cik svarīgi ir kontrolēt savu pieredzi. Apziņa, ka varam izdarīt paši savu izvēli un pieņemt lēmumus par saviem veselīgajiem paradumiem, šim procesam piešķir vērtību. “Pasaulē, kurā mūs pastāvīgi bombardē citu cilvēku dzīves pieredžu fragmenti, būs vieglāk dzīvot, ja šīs neskaitāmās pieredzes nepūlēsimies uzspiest sev, jo šo pieredžu klāsts ir bezgalīgs, tātad arī – bezjēdzīgs. Patstāvība izvēlēs piešķir nozīmi tieši tavam ceļam. Tāpēc neatkarīgi no tā, kā tu piekop veselīgu dzīvesveidu, esi pārliecināts, ka dari to sev pieņemamā veidā,” saka farmaceite.

Pilnveido savu ceļu uz veselību

Kad esi izvēlējies savu ceļu uz veselību, sāc to pilnveidot. Vēlme kļūt efektīvam un spējīgam var būt dzinējspēks veselības veicināšanā. Vari, piemēram, pilnveidot savas kulinārijas prasmes veselīga uztura pagatavošanā, uzlabot sasniegumus iecienītajā fiziskās aktivitātes veidā vai nostiprināt pašdisciplīnu. Savas kompetences iegūšanas tehnikas uzlabošana var palīdzēt saglabāt motivāciju. Ja sajutīsi veselības uzlabošanos, būs lielāka vēlme turpināt iesākto.

Nenovērtē par zemu sociālo saikni

Meklē domubiedrus! “Lai saglabātu veselīga dzīvesveida motivāciju, svarīgi, lai blakus ir kāds līdzīgi domājošs, kas spēj novērtēt tavas aktivitātes. Sociālā saikne var izpausties dažādos veidos. Piemēram, kādā Dānijā veiktā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, atklājās, ka ilgtermiņa progresu uzlabo dalība atbalsta grupā, piemēram, fizisko aktivitāšu grupa vai pastāvīgs vienaudžu atbalsts. Arī citi pētījumi liecina, ka vienaudžu vai ģimenes atbalsts var palielināt vēlmi nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un veicina iekļaut uzturā vairāk augļu un dārzeņu. Vingrojot kopā ar draugiem, daloties maltīšu plānos ar ģimeni vai meklējot pozitīvu atbalstu tuvāko lokā, motivācija ir sekmīgāk uzturama.

Visticamāk tu tāpat neiegūsi medaļu kā veselīgākā dzīvesveida piekopējs pasaulē vai pat savā pilsētā! Vienkārši maksimāli izmanto tev iedalītās likteņa kārtis, un, iespējams, varēsi kandidēt uz tikpat prestižo kategoriju “Labākā manis versija”!” uzmundrina Linda Fevraļeva.

Esi atvērts jaunām idejām

Sākotnējais entuziasms kāda brīdī neizbēgami mazināsies, taču tas nenozīmē, ka arī motivācijai piekopt veselīgu dzīvesveidu vajadzētu izgaist. “Meklē radošas pieejas, lai dažādotu savas ikdienas maltītes un fiziskās aktivitātes! Piemēram, uzaicini kādu draugu pievienoties treniņā vai, pārmaiņās pēc, pārtikas preces iegādājies citā veikalā. Bezgalīgi daudz interesantu padomu kā dažādot pat visvienkāršākās nodarbes savas veselības vārdā noteikti atradīsi internetā.”

Nosaki skaidrus, sasniedzamus mērķus

Veids kā mērķus izvirzīsi, visticamāk, noteiks, vai tos izdosies arī sasniegt. Pētījumi par motivācijas un atalgojuma mehānismiem liecina, ka vairāk jākoncentrējas uz pozitīvi formulētiem mērķiem, nevis uz ierobežojumiem un spiedienu. Mērķiem jābūt iekšējiem, nevis ārējiem. Proti, ir jārīkojas tā, lai līdztekus gaidāmajam rezultātam, gūtu arī prieku.

Neatlaidīgi turpini iesākto

Skaidri formulētas intereses un neatlaidīgi centieni ir galvenā panākumu atslēga. “Neatlaidība ir svarīga īpašība, jo, ja tā piemīt un ir izkopta, tiek prognozēta labāka vispārējā veselība, tai skaitā arī novecojot. Neapšaubāmi, būs reizes, kad “visa pasaule” būs pret tevi, un būs neskaitāmi iemesli atteikties no iecerētā. Tikai trenējoties būt neatlaidīgam, stiprinot sevī vēlmi būt iespējami veselam, vari izturēt dzīves vētras.”

Nekautrējieties lūgt un pieņemt palīdzību

Tas var būt gan drauga plecs, gan speciālista padoms. “Parasti visgrūtākie ir pirmie soļi, kad gribas ātrāk samanīt pozitīvus savas darbošanās rezultātus, tiesa, arī pozitīvas rutīnas izveidošana var radīt pagurumu. Apmeklē uztura speciālistu, uzticies profesionālam trenerim, aprunājies ar savu ģimenes ārstu un farmaceitu, kuram uzticies. Ikviens no šiem speciālistiem var sniegt labus ieteikumus, piemēram, svara samazināšanā, smēķēšanas atmešanā un citos ar veselību saistītos jautājumos. Galu galā iespējams, ka tieši vitamīnu komplekss būs īstais, lai palīdzētu saņemties nākamajam etapam,” iedrošina farmaceite.

Esi godīgs, radot savu stāstu par veselību

Esi patiess par to, ko esi paveicis, ko dari un ko vēlaties sasniegt. “Veselības stāvoklis ir tāds, kāds ir, un kāds nu katram dots. Tomēr pieredzi par veselību bieži nosaka stāsti, kurus radām paši. Tie ir atkarīgi no tā, vai paslēpjam galvu smiltīs, vainojam neveiksmi, lai attaisnotu savu bezdarbību, vai arī priecājamies par to, ko esam sasnieguši savā labākajā veidolā. Tu pats esi sava veselības stāsta autors un varonis vienlaikus – veido savu stāstu skaistu, stipru un saistošu ne tikai sev, bet arī apkārtējiem! tava veselība un laimes sajūta ir ne tikai tavs, bet arī tuvinieku ieguvums un prieka avots,” veiksmi un izdošanos vēlot saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Pēc četriem gadiem plāno liegt skolās krievu valodu mācīt kā otru svešvalodu!

21/11/2022

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2026./2027.mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām.

Kā otru svešvalodu varēs mācīt arī tādu valodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, aģentūru LETA informēja IZM. Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.

Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver, ka jautājums par otrās svešvalodas nodrošināšanu skolās pārrunāts ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, sarunās akcentējot nepieciešamību veicināt un nodrošināt kādas no ES oficiālajām valodām kā otrās svešvalodas nodrošināšanu visās skolās. Tas jauniešiem un sabiedrībai kopumā ļaus pilnvērtīgāk līdzdarboties kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. “Šis ir brīdis, kad mums vairāk nekā jebkad ir jāstiprina Latvijas pamatvērtība – valsts valoda un stipra Latvija kopējā Eiropas Savienības saimē,” pauž ministre.

Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no ES oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Otrā svešvaloda izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, tiek mācīta no 4. klases.

Normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, skolai jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Izvēli nosaka pati izglītības iestāde saskaņā ar iestādes attīstības mērķiem un sadarbībā ar izglītības iestādes padomi. IZM norāda, ka otras svešvalodas izvēlē liela loma ir arī vecāku un skolēnu vēlmēm, kā arī skolas nodrošinājumam ar atbilstīgas kvalifikācijas pedagogiem.

Kā liecina 2021.gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā – vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda skolēniem tiek mācīta tikai krievu valoda.

IZM skaidro, ka šobrīd, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, gan IZM, gan Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

Lai veicinātu ES oficiālo valodu apguvi, IZM izstrādās grozījumus pamatizglītības standartā, nosakot, ka visās skolās kā otrā svešvaloda jānodrošina kāda no ES valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītībā.

Pārejas periods plānots trīs gadu garumā, lai skolas spētu nodrošināt otrās svešvalodas skolotāju skaitu – gan piesaistot jaunus pedagogus, gan arī nodrošinot iespējas esošajiem pedagogiem pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu. Vienlaikus ministrija sākusi sarunas ar Latvijas Universitāti, lai pārrunātu jautājumus par svešvalodas skolotāju sagatavošanu un skolotāju pārkvalifikāciju.

Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli IZM un VISC pārstāvji atkārtoti akcentēja arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu seminārā. VISC vadītāja Liene Voroņenko aicināja izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES valodu lietojumu.

Pamatizglītības standarta grozījumu izstrādē tiks iesaistīti sadarbības partneri un sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks nodots publiskai apspriešanai, aicinot ikvienu ieinteresēto piedalīties izvērtēšanā un izteikt priekšlikumus normatīvā dokumenta pilnveidē.

Bredam Pitam jauna draudzene (+VIDEO)

19/11/2022

Atklājies, ka aktieris Breds Pits jau vairākus mēnešus satiekas ar kādu jaunu sievieti, un “viņai viņš patiešām ir iepaticies,” tā raksta tabloīds “People”. Aktiera jaunā pavadone ir 32 gadus veca šveiciete Inesa de Ramona.

Jaunā sieviete ir veselīga dzīvesveida trenere un juvelierizstrādājumu zīmola “Anita Ko” pārvaldniece. Šveiciete 2013. gadā absolvējusi Ženēvas universitāti un iepriekš strādājusi ar elitāriem Šveices rotu dizaineriem! Tapis zināms arī kāds ļoti interesants fakts, jo izrādās, ka Inesa 2019. gadā bija apprecējās ar filmas “Vampīra dienasgrāmatas” aktieri Polu Vesliju, bet šī laulība izjukusi šā gada sākumā!

Video

Visiem pāra faniem ļoti interesē kur pāris ir iepazinies, bet detaļas vēl nav zināmas. Ir paklīdušas baumas, ka tas noticis caur kādu viņu kopīgo draugu. Pāris satiekas jau vairākus mēnešus, un svētdien Losandželosā abi apmeklēja īru mūziķa Bono koncertu, fotogrāfiem ir izdevies uzņemt vairākas pāra fotogrāfijas.

Draudzene ir krietni jaunāka par Bredu Pitu, viņam ir 58 gadi, bet Inesas vecums ir 32 gadi.

Beigušās Harija Staila un aktrises Olīvijas Vaildas attiecības! (+VIDEO)

19/11/2022

Dziedātājs Harijs Stails un Olīvija Vailda bija kopā divus gadus! Zināms, ka Olīvija pat šķīrusi laulību ar savu līgavaini un divu bērnu tēvu, lai būtu kopā ar Hariju. Kāds pāra draugs atklāj, ka Harijs un Olīvija šķīrušies bez naida un izvēlējušies palikt “draugi”.

Bijušais puišu grupas “One direction” dziedātājs Harijs Stails un aktrise Olīvija Vailda vairs nav kopā. Lēmumu par šķiršanos abi pieņēmuši kopā. Pāris pirmo reizi satikās 2020. gadā, kad Olīvija uzsāka darbu pie savas filmas “Neuztraucies, mīļais”, šo filmu pašlaik var skatīties arī Latvijas kinoteātros. Harija un Olīvijas attiecības uzplauka diezgan ātri un aktrise aizgāja no sava līgavaiņa, komiķa Džeisona Sudeika, vēlāk intervijās aktrise atklāja, ka viņas attiecības ar komiķi jau bijušas uz izjukšanas robežas.

Video

Harija un Olīvijas attiecības ir izjukušas sadzīvisku apstākļu dēļ, jo aktrise kopā ar bērniem dzīvo un strādā Losandželosā, bet dziedātājam arī nākamgad ir paredzēta turneja pa pasauli, tāpēc neesot iespējams uzturēt attiecības…

Aktrise ir desmit gadus vecāka par dziedātāju: viņam šobrīd ir 28 gadi, bet viņai 38 gadi.

Ukrainas bēgļi atgriežas dzimtenē (+VIDEO)

19/11/2022

Arvien vairāk bēgļu, kas Latvijā ieradās no Ukrainas un šeit pavadīja vairākus mēnešus, atgriežas atpakaļ dzimtenē. Bet citi atgriežas Latvijā. Precīzu datu par bēgļu kustību no Latvijas uz Ukrainu un atpakaļ atbildīgo amatpersonu rīcībā nav, par bēgļu skaita nelielu samazināšanos var spriest pēc plūsmas bēgļu atbalsta centrā Rīgā un izmaksātās palīdzības apmēra.

Video

Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadiena. Militārā parāde (+TIEŠRAIDE)

18/11/2022

18. novembrī svini Latvijas dzimšanas dienu visas dienas garumā kopā ar Latvijas Televīziju. Plkst. 13.30 tiešraidē pieslēgsimies 11. Novembra krastmalai, lai visi kopīgi vērotu militāro parādi par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienai.

Ne tikai pagātnes atmiņās: Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības

18/11/2022

Vai zini, kas apvieno Rīgas danču tradīciju, kāršu spēli zolīti, nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā un Siguldas spieķa darināšanas prasmes? Visas šīs Latvijas raksturīgās prasmes iekļautas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kopš tā izveides 2017. gadā, tajā iekļautas jau 34 vērtības, kas unikālas Latvijai. Šādu sarakstu pēc UNESCO iniciatīvas veido valstis visā pasaulē, cenšoties izvairīties no pasaules kultūras standartizācijas, saglabājot katras valsts unikālās īpašības. Latvijas sarakstā šogad iekļauta Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija, kā arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.

Nemateriālais kultūras mantojums ir zināšanas, prasmes, paražas un prakses, kas nodotas no paaudzes paaudzē (vai no skolotāja skolniekam) un tiek izmantotas šodien. Par nemateriālām tās sauc tā iemesla dēļ, ka šīs prasmes, pieredze un zināšanas nav taustāmas. To sauc arī par dzīvo mantojumu – tas būs dzīvs tik ilgi, kamēr būs kādam vajadzīgs un kamēr vien būs kāds, kas to gribēs turpināt.

“Prasmes un zināšanas pastāv tieši tik ilgi, kamēr tās tiek novērtētas, glabātas un izmantotas. 2003. gadā UNESCO pieņēma konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicinot katrai valstij unikālo kultūras vērtību apzināšanu. Piemēram, Portugāles piekrastes reģionā vietējie iedzīvotāji gadsimtiem ir vākuši jūraszāles, kas agrāk kalpojušas kā mēslojums laukiem, bet nu noder kā svarīga kosmētikas sastāvdaļa. Šobrīd ar to nodarbojas vien retais šī reģiona iedzīvotājs, zināšanas par šī dabas produkta īpašībām un prasmes tā iegūšanā un apstrādē nododot nākamajām paaudzēm. Unikālo prasmju iekļaušana nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā var palīdzēt tās saglabāt valsts līmenī. Latvijā ir tik daudz vērtīgu zināšanu un prasmju, bet tās ir arī ļoti apdraudētas, jo, aizejot zinātājam un meistaram, tās pazūd līdz ar viņu. Mūsu mērķis ir šīs vērtības neaizmirst un izglītot nākamās paaudzes,” skaidro Gita Lancere, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte.

Interesanti, ka kādam iekļūšana Latvijas sarakstā varētu būt pirmais solis uz UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu. 2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Šo tradīciju Latvija nominējusi UNESCO sarakstam. UNESCO sarakstos no Latvijas šobrīd jau ierakstīta Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija un simbolika un Suitu kultūrtelpa.

Latvijas saraksts šogad papildināts ar četrām vērtībām. Divas no tām ir kultūrtelpas – Nīcas kultūrtelpa, kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu. Tāpat arī Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.

Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija (Znamennij raspev) – sakrālie lūgšanu dziedājumi, unikāls notācijas un dziedāšanas veids, kurš nonācis Latvijā 17. gs. vidū pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanās, kā arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā. Lai gan jostiņsegas Latvijā ir pazīstams dekoratīvā auduma veids jau kopš 20. gs. sākuma, taču 20. gs. 80. gados TMLS “Krimulda” tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā ar plašām ornamentu veidošanas iespējām, izmantojot astoņus nīšu t.s. rāmjus.

25. novembrī Jelgavas Vecpilsētas mājā svinīgā ceremonijā tiks pasniegti apliecinājumi par šo četru vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Pasākuma ietvaros pirmo reizi tiks pasniegta arī Tradicionālās kultūras izcilības balva folkloras nozarē. Tradicionālās kultūras izcilības balva ir īpašs LNKC apbalvojums par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu sava novada vai pilsētas kultūrvides veidošanā un uzturēšanā. Šogad tradicionālās kultūras izcilības balva tiks pasniegta folkloras nozarē – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim, vai arī individuālam pretendentam Svinīgo ceremoniju būs iespēja vērot Facebook tiešraidē Latvijas Nacionālā kultūras centra kontā.

Megana Mārkla iekūlusies jaunā ķibelē! (+VIDEO)

17/11/2022

Megana Mārkla iekulties kādā “interesantā” skandālā. Šoreiz Megana ir piedzīvojusi pamatīgu kritiku pēc tam, kad centusies runāt ar britu akcentu…

Megana savā podkāstā “Arhetipi”, kas pieejams vietnē “Spotify” bija uzaicinājusi piedalīties savu draudzeni, kura ir 36 gadus veca britu aktrise, televīzijas raidījumu vadītāja – Džamilu Džamilu.

“Sveiki visiem, gribu jūs iepazīstināt ar savu draudzeni Džamilu,” – Megana iesāka runāt, un bija saklausāms britu akcents!

Klausītāji bija ļoti pārsteigti par Meganas akcentu un socvietnēs dalījās komentāros: “Vai Megana centās atdarināt britu akcentu?”, “Ak, Dievs, tagad viņa tēlo no sevis britu?”, “Lūdzu, Megana, vienkārši apklusti!”. Bija arī aizstāvoši komentāri, piemēram: “Viņa taču ir aktrise, viņa vienkārši parādīja, ka prot runāt arī tā, ja vajag.”

Video

Podkāstā abas sievietes runāja par to, ka bieži vien sievietes, kurām ir “lielas idejas” ir sastapušās ar naidu no pretējās puses. Megana piebilda, ka, šis naids bieži iespaido šīs sievietes, kā rezultātā, viņas jūtas “mazas” un nevienam nevajadzīgas!

Aktrise Džamila Džamila publiski savulaik nosodīja britu presi, aizstāvot Meganu Mārklu, nav nekāds noslēpums, ka Džamila vienmēr izcēlusies ar savu viedokli un nekad nav kautrējusies pati saņemt devu kritikas.

Londonā atzīmēta karaļa Čārlza III 74. dzimšanas diena (+VIDEO)

17/11/2022

14. novembrī Lielbritānijas karalis Čārlzs III nosvinēja savu 74. dzimšanas dienu. Šī bijusi pirmā dzimšanas diena, kuru viņš pavadījis bez karalienes Elizabete II (karaliene devās mūžībā 8. septembrī)

Vairāki karaliskās ģimenes pārstāvji savos “Twitter” profilos sveica jauno Lielbritānijas karali dzimšanas dienā. Čārlzs savu dzimšanas dienu ir atzīmējis privāti un klusi.

Video

Londonā par godu karaļa dzimšanas dienai atskanēja arī 41 ieroču zalve un ielās izjāja karaliskā zirgu artilērija. Tūlīt pēc tam Skotu gvardes orķestris atskaņoja “Happy Birthday”, tad stundu vēlāk no Londonas Tauera tika izšautas 62 lielgabalu zalves!

Zoodārza jenotiem izveidota jauna mītne! (+VIDEO)

17/11/2022

Jaškam, Pelmenim un Cepelīnam valsts svētkos jauni apartamenti! Rīgas zoodārza jenoti tikuši pie plašākas mītnes.

Jenotiem patīk kāpelēt, un drīz pēc ielaišanas jaunajā aplokā, trīs jenotu puiši sāka to aktīvi izpētīt – kāpelēt pa celmiem un rāpties pa baļķiem, lai sameklētu paslēptos gardumus.

Video

Pirms vairākiem gadiem Latviju pāršalca ziņa, ka Dabas aizsardzības pārvalde kādam saimniekam konfiscējusi jenotu. Dzīvnieks tika turēts nepiemērotos apstākļos un barots ar čipsiem un konfektēm. Tā nu jenots bija kļuvis ļoti tukls. Nonākot Zoodārza karantīnā, jenots tika pie vārda Jaška, un pārbarotajam dzīvnieciņam pielāgoja diētu. Ar atbilstošu barību izdevās normalizēt Jaškas vielmaiņu.

Sarkanbaltsarkanu ēdienu receptes Latvijas svētku svinībām

17/11/2022

Svinot brīvību un Latvijas neatkarību, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni piedāvā divas ēdienu receptes – kārdinoši skaistu pankūku torti, kas lieliski iederēsies gan svētku brokastīs, gan pusdienu desertā, un krāsnī ceptas bietes arī īpašo mārrutku – maskarpones mērci svētku cepeša piedevām!

Sarkanā samta pankūku torte (Gatavošanas laiks: 15 minūtes)

Sastāvdaļas

Pankūkām

3 olas

130 ml paniņu

350 ml piena

160 g kviešu miltu (60 g pilngraudu miltu + 100 g augstākā labuma)

2 ēdamk. kakao pulvera

1 tējk. cukura

1 ēdamk. vaniļas cukura

1/2 tējk. sāls

2 ēdamk. augu eļļas

sarkanā pārtikas krāsviela vai dažas ēdamk. koncentrētas biešu sulas

Krēmam

180 g krēmsiera

200 g grieķu jogurta

2 ēdamk. pūdercukura

1 tējk. vaniļas cukura

avenes vai citas ogas rotāšanai

Pagatavošana

Pagatavo pankūkas:

Lielā bļodā sajauc olas ar cukuru un paniņām.
Pievieno izsijātus miltus un kakao pulveri un visu samaisi viendabīgā maisījumā.
Pielej pienu, pievieno vaniļas cukuru, sāli, eļļu un pārtikas krāsvielu vai biešu sulu (lai pagatavotu biešu sulas koncentrātu, nelielā katliņā uzvāri 100 ml biešu sulas un vāri līdz gandrīz viss ūdens iztvaiko un katliņā paliek tikai 2 ēdamk. ar sulas koncentrātu).
Visu vēlreiz kārtīgi samaisi ar slotiņu un atstāj uz 15 minūtēm.
Izcep plānās pankūkas un ļauj tām pilnībā atdzesēties.

Pagatavo krēmu:

Saputo krēmsieru ar pūdercukuru un vaniļas cukuru, tad pievieno grieķu jogurtu un puto vēl 20 sekundes, līdz masa ir viendabīga.

Veido kūku:

Saputoto krēmu plānā kārtā smērē uz pirmās pankūkas (plānā kārtā), liec virsū nākamo pankūku un tā turpini, līdz visas pankūkas ir apsmērētas.
Rotā ar avenēm vai citām ogām.

Krāsnī ceptās bietes ar mārrutku-maskarpones krēmu

Sastāvdaļas

1 kg nomizotu biešu

4 ķiploka daiviņas

buntīte timiāna lapiņu vai 3 tējk. kaltēta timiāna

sāls, melnie pipari pēc garšas

olīveļļa

sula no ½ citrona

Mārrutku krēmam

250 g maskarpones siera

150 g grieķu jogurta

4-6 ēdamk. mārrutku

sāls, melnie pipari

1 tējk. citronu miziņu

Pagatavošana

Sagriez bietes palielos gabalos.
Lielā bļodā ielej olīveļļu, pievieno caur ķiplokspiedi izspiestus ķiplokus, citronu sulu, sāli, piparus un timiāna lapiņas.
Visu samaisi un ber bietes bļodā pie garšvielu maisījuma.
Apmaisa masu tā, lai bietes ir vienmērīgi pārklātas ar eļļas maisījumu.
Novieto bietes uz cepamās paplāts un cep 180 grādus karstā cepeškrāsnī 45 min – 1 stundu (līdz bietes ir mīkstas).
Pagatavo krēmu – saputo krēmsieru kopā ar grieķu jogurtu, mārrutkiem, citronu miziņu un sāli ar pipariem.
Baudi siltas bietes kopā ar mārrutku krēmu.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 18. novembrī klās īpašu svētku galdu!

17/11/2022

Sagaidot Latvijas neatkarības proklamēšanas 104. gadadienu 18. novembrī, vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotājuplāno klāt īpašu svētku galdu, liecina Rimi veiktā aptauja.* Katrs ceturtais (26%) norāda, ka valsts svētku laiks motivē ikdienā biežāk iegādāties vietējo ražotāju produktus. Savukārt izdevumi svētku galdam šogad tiek plānoti samērā piesardzīgi.

Kā rāda Rimi pieredze, apmēram trešā daļa pircēju par godu 18. novembrim gatavo īpašu svētku maltīti – gan ēdienus, kas kļuvuši par ģimenes tradīciju, gan jaunas receptes, un netrūkst arī to, kuri šajā reizē galdā ceļ tikai no Latvijā audzētiem vai ražotiem produktiempagatavotu ēdienu. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākā daļa (83%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri plāno klāt svinību galdu 18.novembrim, šim nolūkam tērēs līdz 40 eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, 39% respondentu plāno šī gada 18. novembra svētku galdam tērēt tikpat, cik pagājušajā gadā, savukārt 27% iecerējuši tērēt mazāk.

“Jau kopš vasaras novērojam, ka cilvēki daudz apdomīgāk piepilda savus pārtikas grozus, dodot priekšroku akcijas precēm un izdevīgākajiem piedāvājumiem. Tas ir saprotams – izaicinošā ekonomiskā sitācija izdara spiedienu uz ikdienas tēriņiem, tāpēc arī uzsvētku svinēšanu cilvēki raugās ekonomiski, tērējot tikpat vai pat mazāk. Tas ir saprotami, tāpēc arī svētku laikā Rimi rūpējas par plaša spektra piedāvājumu klāstu, lai mazliet īpašāka maltīte nekā ikdienā būtu pieejama katram,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Biežāk svētkus ar svinīgu maltīti gatavojas svinēt ģimenes cilvēki, bet vairāk nekā puse (58%) respondentu, kuri dzīvo vieni paši, īpašas svinības nerīkos. Salīdzinoši retāk (34%) svētku galdu klās arī tie, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda.

Toties katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka valsts svētku laiks rosina patriotiskas jūtas un mudina dot priekšroku Latvijā ražotiem produktiem. Salīdzinoši biežāk Latvijas produktus svētkos Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā virs 50 gadiem.

“Kopumā Patriotu mēnesim raksturīgi, ka cilvēki labprāt izvēlas vietējos produktus, atbalstot vietējos ražotājus. Lielāku pircēju aktivitāti novērojām jau uz 11. novembri: šajā laikā ir pieprasīti dažādi ar Latvijas tēmu un simboliku saistīti produkti – sveces, lāpas, sarkanbaltsarkani ziedi, piemēram, krizantēmas un rozes. Tāpat valsts svētku laikā pircēji biežāk iegādājas kūkas, Rimi pašražotos produktus, saldumus, čipsus. Ļoti daudzi izvēlas celt svētku galdā labu vietējo un importa sieru, kvalitatīvu pārstrādātās vietējās gaļas produkciju, balzamu, dzirkstošo vīnu, alu. Iestājoties aukstākam laikam, redzam pieaugošu pieprasījumu arī pēc citrusaugļiem, sevišķi pēc mandarīniem,” stāsta Juris Šleiers.

* Aptauju Pārtikas iegādes paradumi veica Omnicom Media Group 2022. gada novembrī, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.

Šķirot pareizi un pirkt tikai nepieciešamo: padomi atkritumu mazināšanai

17/11/2022

Pasaulē ik gadu rodas vairāk nekā divi miljardi tonnu sadzīves atkritumu. Uz vienu cilvēku vidēji dienā rodas 0,74 kilogramu atkritumu, bet šis skaits svārstās no 0,11 līdz pat 4,54 kilogramiem^[1]. Mūsdienās pārmērīgs patēriņš un resursu izšķērdēšana šķiet norma – cilvēki pērk un izmet daudz vairāk nekā nepieciešams. Samsung “Solve for Tomorrow” ideju konkursa eksperti ir apkopojuši piecus padomus, kā domāt ilgtermiņā un kā ikviens var samazināt atkritumu daudzumu pirms vēl tie ir radušies.

“Atkritumu daudzums pasaulē patlaban ir milzu problēma. Neliela paradumu maiņa ikdienā var būtiski to samazināt, tādā veidā nevajadzīgi nepiesārņojot vidi. Rūpējoties par mūsu nākotni un nākamajām paaudzēm, ir svarīgi domāt par mūsu ikdienas darbībām – kādas tās ir un kā tās ietekmē vidi un sabiedrību ilgtermiņā,” stāsta Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Arī ārpus mājām dzer no sava trauka!

Kad esi ārpus mājām, nepērc ūdeni plastmasas pudelēs un kafiju papīra krūzēs, bet izmanto savu personīgo, atkārtoti lietojamo trauku. Piemēram, plastmasas pudeļu sadalīšanās var ilgt pat 450 gadus, līdz ar to izvērtē nepieciešamību tās iegādāties. Izmantojot savu pudeli vai krūzi, varēsi pasargāt ne tikai apkārtējo vidi, bet arī savu maciņa saturu, jo ūdeni uzpildīsi jau mājās un to vairs nevajadzēs iegādāties, savukārt, kafiju pildot savā traukā, vairākās tirdzniecības vietās dzērienam saņemsi atlaidi.

“Aicinām pievienoties kustībai #ManPašamSavs, pārliecinoties, ka vienmēr līdzi ir #SavsMaisiņš iepirkumiem, #SavaPudele dzeramajam ūdenim un #SavaKrūze karstajiem dzērieniem. Tas ļauj ne tikai neradīt miljoniem vienreizlietojamu plastmasas atkritumu vienību, kurus pat nav iespējams pārstrādāt, bet arī rūpēties par savu veselību un sava maciņa biezumu,” saka iniciatīvas Samsung “Solve for Tomorrow” mentore, “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.

Papīra vai plastmasas maisiņš? Neviens no šiem!

Visām iepirkšanās vajadzībām izmanto atkārtoti lietojamus auduma maisiņus. Neierobežojies tikai ar pārtikas preču iepirkšanos – izmanto tos, iegādājoties apģērbu un apavus, grāmatas, mājsaimniecības preces utt. Ja esi pamanījis, ka regulāri aizmirsti auduma maisiņu mājās, glabā to automašīnā vai iegādājies salokamo maisiņu un vienmēr turi to somā, pie atslēgu piekariņa vai kabatā.

“Ikvienam no mums mājās ir maiss ar maisiņiem. Šis maiss ir lieliskas atradnes vērtīgiem resursiem – izmanto mājsaimniecībā jau esošos maisus un maisiņus kā atkritumu maisus, kā lietu uzglabāšanas maisus vai kā izejmateriālu radošiem darbiem kopā ar bērniem. Dodot iepakojumam atkārtotu pielietojumu, tiek pagarināts tā mūžs un mazināts radītais atkritumu daudzums,” norāda L. Kubliņa.

Pērc produktus iepakojumos, kas ir pārstrādājami, vai vēl labāk – bez iepakojuma!

Lielveikalos augļus un dārzeņus var iegādāties bez iepakojuma – neizmanto tiem atsevišķu plastmasas maisiņu, bet liec tos uzreiz iepirkuma grozā. Pērkot citus produktus, vienmēr pievērs uzmanību, kādā iepakojumā tie atrodas, un izvēlies produktus, kas ir iepakoti pārstrādājamā iepakojumā. Vienlaikus dod priekšroku iepirkties beziepakojuma veikalos un stendos, kur vari doties un piepildīt savus traukus.

Pērc tikai to, kas nepieciešams!

Viens no būtiskākajiem veidiem, ko var darīt, lai samazinātu atkritumu daudzumu, ir vienkārši pārtraukt pirkt tik daudz preču un produktu. Pērkot jaunas lietas, tiek radīts pieprasījums pēc tām, līdz ar to arī rodas pieprasījums pēc šo lietu ražošanas, transporta un ar to saistītajiem atkritumiem. Saki “nē” lietām, kas tev nav vajadzīgas.

“Izvērtē savas mājsaimniecības lielumu un ēšanas paradumus. Dod priekšroku lielajiem iesaiņojumiem, nevis pērc daudz līdzvērtīgu preču mazajos iesaiņojumos – tas mazinās kopējo radītā izlietotā iepakojuma atkritumu daudzumu. Izvērtē, cik daudz un cik ātri varēsi apēst nopirktos produktus, lai izvairītos no pārtikas atkritumu radīšanas. Ja iepērcies šīs dienas maltītes pagatavošanai, nebaidies izvēlēties nocenotas preces, kam tuvojas derīguma termiņa beigas – šodienas laikā tās nesabojāsies, toties būsi tās paglābis no potenciālas izmešanas atkritumos, turklāt – ietaupījis savus līdzekļus,” iedrošina “Zaļā josta” pārstāve.

Šķiro, un dari to pareizi!

Otrreizējo izejvielu pārstrāde novērš vērtīgu materiālu apglabāšanu poligonos, kā arī būtiski samazina piesārņojumu. Izlietotie materiāli tiek izmantoti jaunu iepakojumu un citu preču radīšanā, un to “dzīve” var tikt pagarināta pat vairākkārt. Tomēr ļoti būtiski ir šķirot atkritumus pareizi – aptuveni viens no četriem priekšmetiem, kas tiek ievietots šķiroto atkritumu tvertnē, netiek pārstrādāts^[2]. Rūpīgi izvērtē, ko met dalītās vākšanas atkritumu tvertnēs, kā arī ievieto tajā tīrus iepakojumus (neatstāj ēdiena paliekas). Ja iepakojums ir ļoti netīrs, to nevar iztīrīt un tas ir jāievieto sadzīves atkritumu tvertnē.

“Zaļā josta” atgādina, ka Latvijā bez maksas dalīti vāc izlietoto iepakojumu. Plastmasu, makulatūru un metāla iepakojumu met konteinerā vieglajam iepakojumam, savukārt stikla taru – konteinerā stiklam. Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas utilizēt tādas videi kaitīgas preces kā izlietotas baterijas, nolietotas elektroiekārtas, auto riepas, dienasgaismas spuldzes un daudz ko citu, nogādājot to videi kaitīgu preču pieņemšanas punktos. Plašāku informāciju par šķiroto atkritumu nodošanas iespējām var sameklēt vietnē www.atkritumi.lv.

“Ja kādreiz runājām par atkritumu šķirošanu kā veidu, kā mazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, tad patlaban visā pasaulē tiek strādāts pie atkritumu neradīšanas nemaz. Atkritumu šķirošana ir cīņa ar sekām, kad atkritumi jau radušies. Ir būtiski meklēt veidus, mainīt paradumus un ieviest jaunas ikdienas rutīnas, kas novērš problēmu jau saknē – ļauj ievērojami mazināt radīto atkritumu apjomu,” turpina L. Kubliņa.

Par “Solve for Tomorrow”

Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, Pasaules Dabas fonds, Vides izglītības fonda Ekoskolu programma, Latvijas Zaļā kustība, SIA “Zaļā josta”, SIA “Getliņi EKO”, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “CUBE”.

Plašāk par projektu: http://www.solvefortomorrow.lv.

Iespēja uzzināt jaunāko: https://www.facebook.com/SolveforTomorrowLV

^[1] https://datatopics.worldbank.org/what-a-waste/trends_in_solid_waste_management.html

^[2] https://www.gallantintl.com/blogs/5-tips-to-recycle-right

Sauss vai mitrs klepus: Kā efektīvi ārstēt atšķirīgus klepus veidus?

16/11/2022

Klepus ir viens no izplatītākajiem elpceļu saslimšanu simptomiem, nereti izraisot ne vien sāpes un diskomfortu, bet arī traucējot naktsmieru un ikdienas gaitas. Lai klepu sekmīgi ārstētu, nepieciešams noskaidrot tā cēloni, kā arī piemērot atbilstošu terapiju atkarībā no klepus veida un izpausmēm. Kā pareizi ārstēt elpceļu slimību izraisītu klepu un kas jāņem vērā, lai ātrāk atveseļotos, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Klepus ir dabisks organisma aizsargreflekss, kas parādās brīžos, kad tiek kairināta elpceļu gļotāda. Klepus laikā tiek attīrīti bronhi un augšējie elpceļi, kopā ar gaisu izvadot arī visu organismam nevajadzīgo, piemēram, gļotas, vīrusus un baktērijas. Vienas klepus epizodes rezultātā gaisā nonāk aptuveni 3000 siekalu pilienu, turklāt daži no tiem spēj sasniegt ātrumu virs 100 kilometriem stundā un pārvietoties pat viena līdz trīs metru attālumā – tieši tāpēc klepojot iespējams pavisam viegli inficēt apkārtējos. Izšķir divus klepus veidus – sausu klepu un produktīvu klepu jeb klepu ar krēpām. Tiem ir ne tikai atšķirīgas izpausmes, bet arī dažādi ārstēšanas veidi.

Pret sausu klepu – ārstniecības augus saturoši preparāti

„Slimības sākumā visbiežāk novērojams sauss, kairinošs klepus, bez krēpām, kas parasti pastiprinās naktī. Šajā gadījumā jālieto līdzekļi, kas palīdzēs klepot retāk, tādējādi mazinot diskomfortu. Lielākoties tiek lietots kodeīns, kas medikamentos ietilpst kombinācijā ar citām aktīvajām vielām. Jāpievērš uzmanība tam, ka šāda veida preparātus nav ieteicams lietot ilgāk par trim dienām, turklāt tie ietekmē centrālo nervu sistēmu un var izraisīt vājumu, miegainību un reiboni. Īpaši svarīgi to ņemt vērā pacientiem, kuri vada transportlīdzekli. Ar medikamentu palīdzību nomācot klepus refleksu, mazināsies klepus biežums, tomēr tas ne vienmēr ir labi – tādā veidā izveseļošanās process var ieilgt. Nepatīkamās sajūtas var mazināt, lietojot ārstniecības augus, augu eļļas, kā arī sūkājamās tabletes ar augu ekstraktiem,” stāsta Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.

Ārstniecības augi, kam piemīt nomierinošas un apklājošas īpašības, proti, spēja izveidot aizsargslāni mutes un rīkles gļotādā, ir ārstniecības altejas sakne, ārstniecības žodzenes ziedi, Islandes ķērpja laponis, priežu pumpuri un šaurlapu ceļtekas lapas. Šos augu preparātus iespējams efektīvi izmantot iekaisuša, kairināta un sāpoša klepus gadījumā ne vien pieaugušajiem, bet arī bērniem no trīs gadu vecuma. Islandes ķērpja un kliņģerīšu ziedu tēju drīkst lietot no sešu gadu vecuma, savukārt kumelīšu ziedus – jau no sešu mēnešu vecuma. Altejas saknes tējas gļotvielas apklāj mutes un rīkles gļotādu, izveidojot aizsargslāni un pasargājot to no kairinājuma. Pirms altejas saknes lietošanas ieteicams vienu stundu neuzņemt citus medikamentus, lai neaizkavētu to uzsūkšanos. Altejas sakni var uzņemt arī sīrupa veidā, un visbiežāk to lieto kombinācijā ar parastā timiāna lakstiem. Līdzekļi, kas satur Islandes ķērpi, pieejami kā sīrupa un kakla aerosola veidā, tā sūkājamo tablešu un pastilu veidā. Arī šos preparātus vajadzētu lietot ne ātrāk kā stundu pēc citu medikamentu uzņemšanas. Sausa klepus gadījumā palīdzēs arī priežu pumpuri, kam piemīt pretiekaisuma, antibakteriāla, atkrēpošanu veicinoša un pretsāpju iedarbība. Aptiekā iespējams iegādāties priežu pumpuru tēju vai sīrupu, kam var būt pievienoti arī mārsila lakstu, ceļtekas lapu, kumelīšu ziedu, Islandes ķērpja vai lakricas sakņu ekstrakti.

Gļotādu palīdzēs mitrināt dažādas augu eļļas, piemēram, smiltsērkšķu, kliņģerītes, timiāna un tējaskoka eļļas, arī propoliss. Eļļa palīdzēs gan dziedēt un mitrināt iekaisušo gļotādu, gan aizsargāt to no jaunu baktēriju pieķeršanās.

Ja ir mokošs, sauss klepus, noderīgas būs arī sūkājamās tabletes vai pastilas, kas satur augu ekstraktus, – tās mitrinās iekaisušo gļotādu, un klepus vairs nebūs tik kairinošs. Tablešu sastāvā parasti ir augi, kas tāpat palīdzēs arī novērst kakla sāpes, piemēram, Islandes ķērpis, alteja, malva, smiltsērkšķu eļļa, propoliss, mārsils un plūškoks. Dažiem preparātiem pievienots arī C vitamīns un cinks, kas uzlabos imūnsistēmas darbību.

Kas jāņem vērā, lai sūkājamās tabletes labāk iedarbotos:

Jālieto tā, kā tas norādīts pievienotajā instrukcijā, parasti intervāls starp katras tabletes lietošanu ir divas vai trīs stundas.
Jāpievērš uzmanība maksimālajam tablešu skaits, ko drīkst uzņemt dienā vai diennaktī, to nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt.
Sūkājamo tableti nedrīkst dalīt, smalcināt, sakost, tā jākošļā lēnām, ļaujot tai izšķīst mutes dobumā.
Sūkājamās tabletes mijiedarbojas ar uzturu – mainoties mutes dobuma pH līmenim, samazinās aktīvo vielu iedarbība. 30 minūtes pirms un pēc tablešu lietošanas nevajadzētu ēst, dzert vai tīrīt zobus.
Ja pacients sirgst ar cukura diabētu, jāizvēlas preparāti, kuru sastāvā nav cukura, glikozes un saharozes.
Sūkājamās tabletes, kuru sastāvā ir saldinātājs sorbīts, var ietekmēt citu zāļu uzsūkšanās spēju, kā arī veicināt mīkstāku vēdera izeju vai pat caureju.
Ja ir saslimis bērns, var izvēlēties bērnam tīkamu ārstniecības līdzekļa formu – ledenīti uz kociņa, ko rekomendē no divu gadu vecuma. Tāpat bērni labprāt lieto sūkājamās tabletes pastilu veidā. Tām ir želejveida konfekšu forma un patīkama garša.
Cilvēkiem ar zobu protēzēm pastilu preparātus izvēlēties nevajadzētu, jo tie var pielipt pie protēzēm.

Mitra klepus gadījumā svarīgi attīrīt elpceļus

„Pēc sausa klepus nereti attīstās mitrs klepus jeb produktīvais klepus, kam ārstēšanās vai organisma imūnās sistēmas darbības rezultātā raksturīgas gļotas jeb krēpas. Tās rodas leikocītu darbības rezultātā – tie, cīnoties ar infekciju, iet bojā, un klepus kļūst mīksts un mitrs. Sasniedzot šo posmu, ir būtiski attīrīt elpceļus, tādēļ klepu nav ieteicams nomākt. Ir jādzer daudz šķidruma un ārstniecības augu tēju, kas palīdzēs šķīdināt krēpas un veicināt to izdalīšanos, kā arī paplašinās bronhus, tādā veidā veicinot atkrēpošanos,” uzsver Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.

Ārstniecības augi, kas satur krēpu atklepošanu veicinošas vielas, ir gaiļbiksītes, efejas un mārsila laksti. Tie, lietoti iekšķīgi novārījumu vai sīrupu veidā, kairina kuņģa gļotādu un reflektoriski pastiprina bronhu gļotādas dziedzeru sekrēciju.

Atveseļošanās procesu veicinās arī atkrēpojošie un mukolītiskie medikamenti, kas palīdzēs šķīdināt uzkrājušās krēpas. Ieteicamākie ir medikamenti, kas satur bromheksīnu, ambroksolu un acetilcisteīnu, kas veicina krēpu veidošanos un izvadi. Šos medikamentus ieteicams lietot pēc ēšanas, lai mazinātu gremošanas trakta traucējumus. Uzņemti tukšā dūšā, tie var izraisīt sliktu dūšu un sāpes kuņģī. Tāpat tos nevajadzētu lietot pirms gulētiešanas un sausa klepus gadījumā – tas nav efektīvi, turklāt klepus var kļūt biežāks. Jāņem vērā, ka atkrēpošanas līdzekļi var nesniegt vēlamo efektu tad, ja pacients dzer pārāk maz šķidruma, – krēpu šķidrināšanai dienā jāizdzer aptuveni 2–2,5 litri ūdens.

Ieteikumi, kas palīdzēs ātrāk atveseļoties klepus gadījumā:

Parādoties pirmajiem slimības simptomiem, nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu – tas var būt gan tīrs ūdens, gan siltas zāļu tējas, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu. Tēju labāk dzert nesaldinātu, jo cukura vai medus pievienošana tikai pastiprinās kairinājumu un veicinās iekaisumu. Arī karsts piens ar medu nav ieteicams – piens sabiezina gļotas, bet medus saasina iekaisumu.
Ieteicams lietot palielinātu devu C vitamīna (1000 miligramus dienā).
Lai organisms spētu atgūt spēkus, svarīga ir pienācīga atpūta un veselīgs miegs.
Jāatceras par biežu telpu vēdināšanu un, ja pašsajūta to atļauj, arī par pastaigām svaigā gaisā.
Klepus gadījumā jāsaudzē rīkles gļotāda – nevajadzētu dzert aukstus un karstus šķidrumus vai ēst asus, cietus un kairinošus ēdienus.
Vismaz tikmēr, kamēr veselība neuzlabojas, ieteicams atturēties no smēķēšanas.
Viegla krūšu kurvja masāža palīdzēs attīrīt plaušas no krēpām un veicinās atveseļošanās procesu. Masāža uzlabo ādas elpošanas funkciju un asinsriti, veicina atkrēpošanu, kā arī samazina bronhu gludās muskulatūras tonusu.
Elpošanas vingrinājumi palīdzēs attīrīt bronhus no krēpām. Ieelpo gaisu caur degunu, bet izpūt caur lupām, kas savilktas tūtiņā. Bērniem interesantāki būs tādi vingrinājumi kā burbuļu pūšana glāzē, balonu pūšana vai spalviņas pūšana pa galda virsmu – arī tie sniegs vēlamo efektu.
Sinepju plāksteriem piemīt sildošs efekts, kas uzlabo plaušu asinsriti un, līdzīgi masāžai, veicina elpceļu attīrīšanos. Siltā ūdenī samitrinātu sinepju plāksteri klāj uz krūtīm un muguras daļā, pie lāpstiņām, patur aptuveni 10–20 minūtes. Lai izvairītos no viegla ādas apdeguma, cilvēkiem ar jutīgu ādu un bērniem zem plākstera ieteicams noklāt marli. Jāielāgo, ka plāksteri nekādā gadījumā nedrīkst likt sirds apvidū – ne priekšpusē, ne mugurpusē.
Aptiekās pieejami dažāda veida inhalatori, kas būs noderīgs palīgs stipra klepus gadījumā. Inhalatori palīdz uzņemt medikamentus, pārvēršot to tvaikā, un mitrina elpceļus. Jaunākie inhalatori darbojas īpaši klusu, tāpēc inhalāciju var veikt, arī bērnam guļot.

Kad nekavējoties jādodas pie ārsta?

„Jā krēpās parādās asinis, kļūst grūti atklepoties, ilgi nekrītas temperatūra, klepus ir sauss, to pavada sēcoša elpa vai grūtības elpot – nekavējoties jādodas pie ārsta. Tāpat jāpievērš uzmanība pazīmēm, kas var liecināt par plaušu karsoni, piemēram, izteiktam nogurumam un nespēkam, augstai temperatūrai, apetītes zudumam. Arī šajā gadījumā jāmeklē speciālista palīdzība, lai noteiktu atbilstošu ārstēšanu. Ja krēpas kļūst tumšas, zaļas vai brūnganas, tas nozīmē, ka vīrusam pievienojusies baktērija un saviem spēkiem tikt galā neizdosies. Tāpat, ja ir aizdomas, ka klepus cēlonis ir cits, piemēram, atvilnis un kuņģa skābes nonākšana rīklē, klepus sīrupi un tabletes nelīdzēs! Lai ārstētu šāda veida klepu, iesākumā jānoskaidro tā cēlonis,” uzsver Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.

Augstākajā tiesā iesūdzēts uzņēmuma klients par vulgāru komentāru internetā!

16/11/2022

Vulgāra stila kritisks komentārs nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu, atzinusi Augstākā tiesa (AT), nododot jaunai izskatīšanai strīdu, kurā kāds makšķerēšanas uzņēmums vērsies tiesā pret privātpersonu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka tiesā vērsās uzņēmums SIA “Ezergailis”, kurš nodarbojas ar makšķerēšanas piederumu tirdzniecību.

Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts internetveikala pircējs platformā “Facebook” makšķernieku interešu grupā bija publicējis uzņēmumu kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot uzņēmuma pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā. Pircējs interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, uzņēmuma pārstāvi nosaucis par “dirsēju”, jo tas neesot pildījis iepriekš doto solījumu.

Komentārā pieminētās personas – uzņēmums “Ezergailis” un tā pārstāvis – vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot komentāra autoram to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju 1000 eiro apmērā par goda un cieņas aizskārumu.

AT kasācijas kārtībā izskatīja atbildētāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 18.oktobra spriedumu, ar kuru “Ezergaiļa” prasība bija apmierināta. AT lēma apelācijas instances tiesas spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.

AT sniedza vairākus apsvērumus, kas tiesai jāņem vērā, līdzsvarojot uzņēmēja reputācijas un privātpersonas goda un cieņas aizsardzības intereses un pircēja vai pakalpojuma saņēmēja tiesības uz vārda brīvību, kas šādā situācijā izpaužas kā tiesības iesaistīties publiskās debatēs par jautājumu, kas skar daudzus patērētājus un interneta lietotājus.

AT norādīja, ka tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju jeb komentāru ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prakses izriet, ka principā arī vulgāri un aizskaroši izteicieni, ja tie lietoti, lai izceltu domu, uzsvērtu kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, un ir izteikti atbilstošā forumā, attiecīgos apstākļos, var būt piemēroti. Pat ja kāds attiecīgā izteiciena lietošanu varētu uzskatīt par bezgaumīgu, tiesai būtu jāapsver, kā to uztvertu saprātīga persona, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis.

AT norādīja, ka, vērtējot, vai neliterārā leksikā izteiktais komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā sociālajā tīklā un konkrētajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi, kas var tikt uzskatīta par maldinošu un to klientiem kaitējošu, pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.

Turklāt situācijā, kad prasību cēlušas divas personas – “Ezergailis” un fiziskā persona -, katra prasītāja tiesību aizskārums ir vērtējams nošķirti, ņemot vērā tam raksturīgos aspektus un vērtēšanas kritērijus.

AT jau iepriekš atzinusi, ka ir svarīgi nošķirt, vai aizskarošie apgalvojumi, kas reizēm var būt izteikti arī ar rupjām vārdkopām, attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi, vai arī uz tās profesionālo darbību, un būtiski ir noskaidrot apgalvojumu publiskošanas mērķi un iemeslus, kādēļ izvēlēti aizskarošie izteikumi. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem, vai arī cietušajam pašam jābūt veikušam kādas darbības, kas radījušas pamatu konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam.

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa norāda, ka AT nolēmums lietā ir pirmais, kurā civillietā vērtēta sociālā tīkla interešu grupā publicētā sarakste, kurā turklāt izmantota zema reģistra stila latviešu valoda. Zīmīga ir ECT praksē izteiktā atziņa, ka valodas stils kā izteiksmes forma ir daļa no saziņas, un tādēļ arī tas ir aizsargājams.

AT jau iepriekš ir skatījusi lietas, kurās prasītājs vērsies tiesā, lūdzot par godu un cieņu aizskarošiem atzīt izteikumus, kuros izmantoti arī vārdi neliterārā valodā, vai kuru formulējums ir pazemojošs vai maldinošs. Minētie izteikumi dažādās situācijās bija publiskoti interneta medijā, televīzijas raidījumā, laikraksta publikācijā vai uz dzīvojamās mājas ziņojumu dēļa.

9 padomi veiksmīgām attiecībām!

16/11/2022

Attiecībās noteikti ir jāiegulda, lai tās būtu veiksmīgas. Šie ir 9 nosacījumi, lai attiecības izdotos:

Izpildīt savus solījumus.
Atcerēties svarīgus datumus mūsu draugiem, radiem – apsveikt viņus.
Pēc iespējas ātrāk atvainoties, ja esam pieļāvuši kādu kļūdu, vai apvainojuši cilvēku. Pat, ja mēs nejūtamies vainīgi.
Sekot līdzi savai runai, mīmikai, patiesi smaidīt, būt pieklājīgiem un labsirdīgiem.
Nekādā gadījumā neizvirzīt pretenzijas, bet vairāk pateikties.
Prast uzmanīgi uzklausīt. Mācēt sadzirdēt otru. Bez tam vajag mācēt dzirdēt cita domas par sevi un būt atklātam, lai prastu “sadzirdēt” domas par sevi.
Dāvināt un pieņemt dāvanas. Nekad neiet uz satikšanos vai ciemos bez dāvanas, kaut vai nelielas.
Būt uzticīgam visās attiecībās ar saviem tuvajiem.
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem – nerunāt sliktu kādam aiz muguras. Precīzāk, mums ir jāaizstāv cilvēka reputācija, viņam klāt neesot, vai arī jāklusē. Mums tā jāizturas pret jebkuru cilvēku, bet īpaši pret tiem, ar ko saista tuvas attiecības. Citādi mēs graujam sev uzticību no tā cilvēka puses, ar ko sarunājamies.

Valsts svētku galda idejas un veselīgi padomi!

16/11/2022

Tuvojas Latvijas dzimšanas diena! Kā saplānot gardu, latvisku un veselīgu svētku galdu? Kādu interesantu recepti izmēģināt šogad? Kā rūpēties par veselīgām svinībām? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Rudens bagātīgi mums piedāvā savu ražu – saknes, graudus, gaļas un zivju produktus. Tā ir mūsu nacionālā vērtība un virtuves tradīcijas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Lai kā mums patīk svētkos gatavot citzemju ēdienus, 18. novembris ir tā diena, kad visiederīgāk ir pagatavot pie zemniekiem nopirktos vietējos produktus. Uztura speciāliste iesaka šajos svētkos ar lepnumu celt galdā pupas, zirņus, kāļus, kāpostus un citas saknes, cept upju un ezeru zivis, kā arī nesmādēt reņģītes! Gatavosim plātsmaizes ar vietējiem āboliem, biezpienu, izmantosim rudzu rīvmaizi, brūklenes un piena produktus!

Svētku galda plānošana

Plānojot svētku mielastu, ieteicams ģimenei kopā pārrunāt vēlamos ēdienus, iesaka L. Sondore. Ja svētkos savās mājās uzņemsiet viesus, parūpējieties par pamatēdienu un vienojieties ar viesiem par cienastu. Saplānojiet laicīgi ēdienkarti, ņemot vērā reālo ēdāju skaitu. Izveidojiet nepieciešamo produktu sarakstu, lai varētu iepirkties organizēti un būtu mazāks risks nopirkt to, kas patiesībā nav nepieciešams. Rūpējieties, lai uz galda būtu zaļie salāti, saknes, dārzeņi – vairāk vērtīgu un labu produktu, nevis smalkmaizītes, kūkas un našķi! Uzkodām var izvēlēties ābolus, ogas, riekstus. Saldētās ogas var sajaukt ar riekstiem un medu – tā iegūsiet gardu našķi!

Namamātei vienmēr nedaudz izdevīgāk ir gatavot pamatmaltīti un desertu. Ja gatavosiet daudz dažādus salātus, uzkodas un našķus, tas būs finansiāli dārgāk un laikietilpīgāk, saka uztura speciāliste. Ja tas ir iespējams – vāriet uz ugunskura sātīgu zupu. Patriotiskās noskaņās varat pagatavot cepeškrāsnī ceptu cepeti, kartupeļus, saknes un piedevās pasniegt skābētus vai štovētus kāpostus. Izmantojiet meža ogas – dzērvenes, brūklenes pikanto mērču pagatavošanai! Savāriet ogas kopā ar čili, ķiplokiem, sīpoliem – iegūsiet lielisku mērci pie otrā ēdiena. Savukārt, ejot ciemos, saskaņojiet ciemakukuli ar saimniekiem.

Lai veselīgi svētki!

Svētku dienās ieteicams ievērot tos pašus veselīgas ēšanas principus kā ikdienā, uzsver L. Sondore. Noteikti nesēdieties pie svētku galda izsalkuši, tā apēdīsiet vairāk! Nevajag visu dienu badoties un atteikties no maltītēm, lai vakarā pamatīgi pieēstos!

Tāpat atcerieties par pietiekamu ūdens uzņemšanu! Padzerieties paši un piedāvājiet arī saviem viesim ūdeni! Garšu dažādībai, to var papildināt ar smiltsērkšķu, brūkleņu un dzērveņu ogām!

Vērtīgi atcerēties, ka svētkos nav visu laiku jāēd un jāsēž pie galda. Dodieties pastaigās, pārgājienā, dziediet, esiet aktīvi kopā ar saviem tuvajiem! Baudiet kopā būšanas prieku un apgūstiet ko jaunu – jautrās spēlēs un sirsnīgās sarunās!

Savukārt BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece atgādina, ka arī svētkos jāatceras par savu un tuvinieku veselību un drošību! Ja sajūtas kādas saaukstēšanās un saslimšanas pazīmes – nedodieties ciemos vai uz publiskiem pasākumiem, kā arī neaiciniet viesoties pie sevis!

Atcerieties, ka daudzas svētku aktivitātes var veikt ne vien mājās, bet arī ārā, svaigā gaisā, veselīgi kustoties un gūstot pozitīvas emocijas! Taču vēsajā rudenīgajā laikā ir jāpiedomā pie atbilstoša apģērba izvēlēs.

Ieviesiet svinībās krāsas!

Skaists, atbilstošs un vienlaikus veselīgs svētku papildinājums ar latviskām krāsām var būt dzērvenes, kas noderēs gan dzērienos, gan desertos, gan vienkārši skaisti rotās jebkuru ēdienu ar to košo krāsu! Kā stāsta farmaceite I. Priedniece, dzērvenes satur organiskās skābes, pektīnvielas, flavonoīdus, šķiedrvielas, vitamīnus – C, B1, B2, PP, E vitamīnu, karotinoīdus, minerālvielas – kāliju, nātriju, kalciju, fosforu, dzelzi, varu, mangānu. Tās satur arī benzoskābi, kas ir dabisks konservants, kuram piemīt antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība. Turklāt šīm ogām piemīt daudz vērtīgu īpašību, piemēram, tās palīdz saaukstēšanās gadījumā, kā organismu stiprinošs līdzeklis, arī kā sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu profilaktisks līdzeklis, noder urīnizvadsistēmas veselībai.

Arī svētkos zāļu tējām var izmantot dažādas drogas, piemēram, mežrozīšu un upeņu augļus, kas bagāti ar C vitamīnu, vai ugunspuķes ziedus, kam piemīt organismu stiprinoša un relaksējoša iedarbība, savukārt kumelītes ziediem, piparmētras un melisas lapām piemīt nomierinoša iedarbība.

Svētku recepšu idejas

Uztura speciāliste L. Sondore piedāvā savas iemīļotākās svētku receptes jūsu svētku galda iedvesmai:

Grūbas ar lazdu riekstiem

Nepieciešamās sastāvdaļas: aptuveni 300 g grūbu un 200 g lazdu riekstu, 1 liels sīpols, 2-3 ķiploka daiviņas, sāls, garšvielas pēc izvēles, Extra Virgin eļļa cepšanai.
Pagatavošanas gaita: Grūbas uz nakti iemērc aukstā ūdenī. Riekstus izmērcē, noņem miziņu un nedaudz sasmalcina. Sīpolu un ķiplokus notīra, smalki sakapā. Pannā vai katlā, kurā gatavosiet, uzkarsē eļļu un sīpolus un ķiplokus apcep, līdz zeltaini. Pievieno nosusinātas grūbas un riekstus, pārlej ūdeni tik daudz, lai tas būtu aptuveni 3 cm virs grūbām. Vāra aptuveni 40 minūtes uz lēnas uguns. Uzmana, lai nepiedeg. Tad grūbas pārliek cepamajā traukā ar vāku, pievieno garšvielas pēc izvēles un cep cepeškrāsnī aptuveni 1 stundu 200 °C temperatūrā.
Padoms: grūbām pēc izvēles var pievienot meža sēnes.

Svētku cepetis

Nepieciešamās sastāvdaļas: 1,5 kg cūkas šķiņķa, 2-3 sīpoli, 2-3 ķiploka daiviņas, sāls, malti pipari, ķimenes, dažas krustnagliņas, sinepes, pastinaks, burkāns.

Cepeša maiss cepšanai vai karstumizturīgs trauks

Pagatavošanas gaita: Gaļu ierīvē ar garšvielām, sinepēm un iedur pāris krustnagliņas. Sīpolus, ķiplokus un citus dārzeņus notīra un sagriež gabalos. Tad uzkarsē cepeškrāsni uz 200 °C grādiem, gaļu liek maisā, pievieno saknes un gatavo aptuveni 2 stundas.

Padoms: līdzīgi var gatavot zivis.

Tradicionālais deserts – buberts

Nepieciešamās sastāvdaļas: ap ¾ glāzes mannas putraimu, 1 l piena, 3 olas, 3 ēdamkarotes cukura (saldumu variē atkarībā no vēlmēm), šķipsniņa svaigi malta kardamona, puse tējkarotes vaniļas cukura, rīvēta citrona miziņa, šķipsniņa sāls.

Pagatavošanas gaita: Olu dzeltenumus atdala no baltumiem, pievieno cukuru, vaniļas cukuru un garšvielas, sakuļ stingrās putās, līdz masa ir kļuvusi gaiša. Tad pienam pievieno citrona miziņu, karsē līdz vārīšanās brīdim un pienā lēnām ieber mannas putraimus. Nepārtraukti maisot, vāra, līdz izveidojusies bieza mannas putra. Uzmana, lai nepiedeg! Masā ieputo sakultos olu dzeltenumus, ļauj, lai parādās pirmie burbuļi.
Olu baltumiem pievieno šķipsniņu sāls un sakuļ stingrās putās. Olu baltumus iecilā ar koka karoti bubertā, ļauj, lai parādās pirmie burbuļi un ņem nost no plīts.
Pasniedz ar dzērveņu ķīseli.

Smiltsērkšķu siltais dzēriens ar garšvielām

Smiltsērkšķu ogas liek katliņā, uzlej nedaudz verdoša ūdens un sablendē. Pievieno maltu kardamonu, čili, kanēli, pāris ingvera ripiņas, svaigas ābola šķēlītes, uzlej ūdeni un uzvāra. Karstu lej krūzēs, pievieno karoti medus un dzer karstu. Ja traucē ogu miziņas – izkāsiet dzērienu caur sietu! Dzēriens labi garšos arī atdzesēts.

Līdzīgi gatavo dzērienus no brūklenēm, dzērvenēm, pīlādžiem un citām ogām. Ja jums ir mājās ogu vai augļu sīrupi – gatavojiet tos kopā ar sildošajām garšvielām – kanēli, ingveru, kardamonu un čili.

Lai svinīgas noskaņas bagāti svētki!

Recepte: Banānu kēkss

15/11/2022

Tev būs nepieciešams:

– 4 banāni

– 120 g brūnā cukura

– 100 g pilngraudu miltu

– 100 g mandeļu miltu

– 1 tējkarote cepamā pulvera

– 2 olas

– 70 g valriekstu

– 4 dateles

– 3 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas

– 2 tējkarotes kanēļa

Pagatavošana:

Sablendē nomizotus banānus ar kokosriekstu eļļu, tad masai pievieno vienmērīgi sakultas olas, sasmalcinātus valriekstus, kanēli, cukuru, mazos gabalos sagrieztas dateles un visu kārtīgi samaisi.

Pilngraudu miltus izsijā, tad pievieno cepamo pulveri un mandeļu miltus, visu samaisi un pievieno iepriekš sagatavotajai banānu masai, kārtīgi samaisa un lej mīklu kēksa formā. Ievieto līdz 180 grādu temperatūrā sakarsētā cepeškrāsnī un cep 50 līdz 55 minūtes. Gatavību pārbaudi ar zobu bakstāmi kociņu, ja tas pēc ieduršanas ir palicis tīrs, tad kēkss ir gatavs.

Bērns bieži slimo? Uzzini, kāpēc!

15/11/2022

Bērnudārza gaitu laiks daudziem vecākiem var būt liels pārbaudījums. Šajā laikā parādās jauni satraukumi, un bērns mēdz bieži slimot. Tas rada jautājumus – cik bieža slimošana šajā periodā tiek uzskatīta par normu un ko darīt vai nedarīt vecākiem, ja bērns bieži slimo? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Kādēļ bērns bieži slimo?

Bērnudārza vecuma bērni gada laikā var slimot no 6 līdz pat 8 reizēm, dažādos gadījumos arī slimošana 12 reizes gadā var būt norma, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Šādas saslimšanas var ilgt līdz pat 14 dienām.

Jāņem vērā, ka bērna imunitāte nav nobriedusi, tādēļ, saskaroties ar tik daudziem apkārt esošiem slimību izraisītājiem, bērns var saslimt. Jāpiemin arī tas, ka bērni bieži liek mutē rokas, arī rotaļlietas, pieskaras sejai, līdz ar to ir svarīgi agrīni bērnam mācīt rūpes par personīgo higiēnu, uzsver ģimenes ārste.

Bērnudārzā bērns saskaras ar vīrusiem un baktērijām jaunā vidē. Turklāt, kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas, arī stress ir būtisks faktors, kas pazemina bērna imunitāti. Tādēļ, sākot apmeklēt bērnudārzu, ir vēlama pakāpeniska adaptācija, lai bērnam mazinātu stresu.

BENU Aptiekas farmaceite S. Jureviča iesaka – ja bērnam bērnudārza gaitas rada stresu, talkā var nākt magnija preparāti. To izvēlē konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos atbilstošāko.

Ko iesākt saslimšanu gadījumā?

Saslimšanas gadījumā ir jāļauj bērnam atpūsties, uzsver Z. Zitmane. Pietiekošā daudzumā jālieto šķidrums, savukārt medikamenti ir jālieto tikai pēc ārsta norādījuma vai nepieciešamības. Ievērojiet profilaksi – regulāri vēdiniet telpas, ikdienā nodrošiniet sabalansētu uzturu, dodieties āra pastaigās, sekojiet, lai bērns ievēro režīmu, neaizmirstiet par D vitamīna un personīgās higiēnas nozīmi.

Ja bērna ģimenes ārstam radīsies aizdomas par imūndeficītu, tad bērns tiks nosūtīts pie speciālista, skaidro ģimenes ārste. Tas var būt gadījumos, ja ir biežas bakteriālas infekcijas, ieilgušas saslimšanas, infekciju perēkļi lokalizējas netipiskās vietās, biežas ārstēšanās stacionārā un intravenozo antibakteriālo līdzekļu pielietošana.

Bērni pirmsskolas vecumā visbiežāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusiem, piemēram, rinovīrusiem, adenovīrusu, respiratori sincitiālo vīrusu, gripu. Kā arī bieži slimo ar parvovīrusu B19, rozeolu, Koksaki vīrusu, gastroenterītu. No bakteriālām infekcijām jāpiemin A grupas streptokoks, kas var izraisīt impetigo, tonsilītu un skarlatīnu.

Vispārējā imunitātes stiprināšana

Lai izvairītos no biežām saslimšanām, vajadzētu ievērot profilaksi, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Tas nozīmē:

agrīni mācīt bērnam mazgāt rokas un rūpēties par personīgo higiēnu;
ikdienā lietot sabalansētu uzturu;
ikdienā veikt pastaigas ārā;
veidot bērnam režīmu;
regulāri vēdināt iekštelpas;
lietot D vitamīnu.

Arī farmaceite S. Jureviča uzsver D vitamīna lielo nozīmi imunitātes stiprināšanā – ja bērnam tiek nodrošināts pilnvērtīgs un vecumam atbilstošs uzturs, D vitamīns ir vienīgais vitamīns, kas jāuzņem papildus. Taču vīrusu sezonā papildu aizsardzību var sniegt arī C vitamīna uzņemšana.

Ko nedarīt?

Ko nevajadzētu darīt vecākiem, kad bērns slimo? Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver: nekrītiet panikā! Ja bērns ir saslimis, viņu nevajadzētu vest uz bērnudārzu, publiskām vietām, kur ir daudz cilvēku. Ļaujiet bērnam atpūsties un izgulēties, kā arī lieki nepārslogojiet. Tāpat nelietojiet medikamentus bez nepieciešamības vai bez ārsta norādījuma!

Speciāliste iesaka: Kā izvēlēties piemērotākos intīmās higiēnas līdzekļus?

15/11/2022

Intīmajai higiēnai ir liela nozīme, lai mēs ik dienas justos labi un komfortabli. Izmantojot nepiemērotus līdzekļus intīmās zonas kopšanai, var tikt izjaukts intīmās zonas līdzsvars, kas var veicināt dažādu nepatīkamu sajūtu rašanos. Tādēļ ir ļoti svarīgi zināt, kā pareizi izvēlēties piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus un kā tos pareizi lietot. Padomos un noderīgos ieteikumos dalās BENU Aptiekas skaistuma konsultante Amanda Dārziņa.

Lielā izvēle

Šobrīd dažādu intīmās higiēnas kopšanas līdzekļu piedāvājums ir ļoti plašs. Kādas ir galvenās to atšķirības, kam pievērst uzmanību? BENU Aptiekas skaistuma konsultante A. Dārziņa iesaka izvēlēties tādus līdzekļus, kam piemīt dabisks pH līmenis, tādējādi to iedarbība ir maiga un saudzīga. Ieteicams izvēlēties pēc iespējas dabīgu sastāvu saturošus līdzekļus, kas ir hipoalerģiski un nesatur parabēnus, silikonus, sintētiskas sastāvdaļas un ziepes, lai mazinātu kairinājuma, niezes un diskomforta rašanās risku. Ir pieejami intīmās higiēnas līdzekļi, kas satur prebiotikas – tie veicina pienskābo baktēriju vairošanos un darbojas kā aizsargs pret sēnītēm un baktērijām. Ir pieejami arī līdzekļi ar pretiekaisuma un antibakteriālu iedarbību.

Izvēlies savam vecumam atbilstošo

Tāpat ir būtiski izvēlēties savam vecumam atbilstošus intīmās kopšanas līdzekļus, vadoties pēc savām vajadzībām, hormonu līmeņa, maksts pH līmeņa vai ārējo faktoru kritērijiem, uzsver skaistuma konsultante A. Dārziņa. Dažādiem vecumiem ir piemēroti atšķirīgi intīmās higiēnas līdzekļi, piemēram, bērniem, grūtniecēm vai menstruāciju laikā lietojamie, pēc vai pirms menopauzes lietojamie. Iegādājoties intīmās higiēnas līdzekli, ir svarīgi zināt, piemēram, vai to drīkst pielietot menstruāciju laikā, vai tas ir piemērots grūtniecēm un citus jums aktuālus aspektus.

Priekšroka – saudzīgākiem līdzekļiem

Ja iepriekš nav bijusi pieredze ar intīmo līdzekļu izvēli, sākumā izvēlieties neitrālu līdzekli, lai ar laiku varētu izprast savas vajadzības. Tāpat piemērotu līdzekli izvēlēties jums vienmēr palīdzēs speciālists, piemēram, ārsts vai farmaceits. Atcerieties – pareizi piemeklēts intīmās higiēnas līdzeklis neļaus izjaukt iekšējo un ārējo intīmās zonas līdzsvaru. Savukārt, ja izvēlētais kopšanas līdzeklis jums neder, to var noteikt pēc izraisīta diskomforta sajūtas, niezes, apsārtuma, kas brīdina par nepieciešamību pārtraukt lietot šo līdzekli un mainīt to pret citu, jums piemērotāku.

Rūpes par intīmās zonas higiēnu var papildināt arī ar citiem kopjošiem līdzekļiem ikdienai, kas papildus mitrinās maksts gļotādu, iesaka skaistuma konsultante. Plašā piedāvājumā ir vaginālās lodītes vai krēmi, kā arī citi noderīgi līdzekļi. Arī tos izvēlēties jums vislabāk palīdzēs speciālists.

Protams, īpaši svarīgi ir neaizmirst par regulāru ginekologa apmeklēšanu!

Optometriste: “Acu saslimšanu pirmos simptomus pacienti paši pamanīt nevar”

15/11/2022

Sasniedzot 40+ vecumu, kad redze dabiski sāk novecot, nereti cilvēkiem nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas apgrūtina iespēju saskatīt informāciju tuvumā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt redzes speciālistu. Kļūstot vecākiem, palielinās iespēja saskarties ar acs spiediena izmaiņām un nopietnām acu saslimšanām, par kuru progresēšanu cilvēks pats var nenojaust. Plašāk par to, kāpēc, sasniedzot 40+ gadu vecumu, ik gadu jāpārbauda redze, stāsta “OptiO” optometriste Ināra Čipāne.

Acu spiediens

Rūpējoties par redzes veselību un savu labsajūtu, nozīmīga loma ir acu spiedienam. Ikdienā cilvēki paši nevar izjust acu spiediena izmaiņas, taču tas var atstāt būtisku ietekmi uz redzes veselību – izraisīt redzes nerva šķiedru bojāeju, jeb glaukomu, kura progresējot var novest pie akluma. Acu spiediena normas robežas ir 10-20 mmHg. Acu spiedienu rada šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē acī un to baro. Ja tas rodas par daudz vai nepietiekami aizplūst prom, acu spiediens paaugstinās. Pastiprināta uzmanība acs spiediena mērījumiem jāpievērš cilvēkiem, kam pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi glaukoma. Tāpat pārmērīgu šķidruma rašanos var vecināt paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, vairogdziedzera un citas endokrīnās slimības, kas ietekmē asinsriti.

Jāatzīmē, ka acs spiediena norma dažos gadījumos var atšķirties, jo to var ietekmēt radzenes biezums. Jo plānāka ir acs radzene, jo spiediena mērījumi ir zemāki, bet, ja radzene ir biezāka, iespējams augstāks spiediens par iekārtas noteiktajām normām. Plānāka radzene ir cilvēkiem, kam veikta redzes lāzerkorekcija, tāpēc individuālā spiediena norma ir zemāka. Veicot redzes pārbaudi optikā, optometrists spiediena mērīšanai izmanto tonometru, kas neskarot cilvēka aci var iegūt nepieciešamos mērījumus. Tāpat jāņem vērā, ka pārbaudes laikā speciālists vienmēr izjautā par iepriekšējām saslimšanām un iespējamiem faktoriem, kas varētu radīt spiediena izmaiņas. Gadījumos, kad uz redzes pārbaudi esat nolēmuši doties, lai veiktu tieši acs spiediena mērījumus, vizīti vēlams plānot no rīta, kad mērījumi būs precīzāki, jo spiediens diennakts laikā var būt mainīgs.

Katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija

Līdzīgi kā ģimenes ārsts, optometrists ir primārais redzes speciālists pie kura ir nepieciešams vērsties, ja ir novērotas sūdzības par redzes kvalitāti vai ir aizdomas par kādām ar redzi saistītām problēmām. Lai gan optometristi neveic acu slimību ārstēšanu, izmantojot modernas tehnoloģijas viņiem ir iespēja savlaicīgi pamanīt un diagnosticēt dažādas acu slimības. Šobrīd, “OptiO” veikalā Marijas ielā, pieejams plašs mūsdienīgu tehnoloģiju klāsts, kas vienkopus sniedz iespēju iegūt precīzus rādījums par redzes veselību. To vidū ir radzenes topogrāfs, kā arī Fundus kamera, kura sniedz iespēju dziļāk izpētīt acs struktūras – tīkleni, radzenes nerva disku un tīklenes asinsvadus.

Izmantojot Fundus kameru, Marijas ielas “OptiO” veikalā, ir iespēja laikus atklāt izmaiņas acs tīklenē, kas palīdz diagnosticēt tādas saslimšanas kā glaukoma, diabētiskā retinopātija, hipertenzija, makulas deģenerācija un citas. Mūža otrajā pusē visizplatītākās acu saslimšanas ir katarakta, makulas deģenerācija un glaukoma. Diemžēl pacienti paši nespēj pamanīt pirmos glaukomas simptomus.Sākotnēji slimība progresē lēni un neietekmē redzes asumu, bet pēc tam arvien straujāk, ja netiek laicīgi atklāta un ārstēta.

Makulas deģenerācija skar aptuveni 20% cilvēku, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, un regulāra kontrole palīdz konstatēt brīdi, kad nepieciešams uzsākt specifisku ārstēšanu. Tāpat arī jāņem vērā, ka acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta visbiežāk skar tieši seniorus. Sasniedzot 70 gadu vecumu, tā tiek konstatēta teju pusei cilvēku. Tā kā kataraktas progresēšanas ātrums ir neparedzams, arī šajā gadījumā būtiski ir atklāt slimību laicīgi, lai pēc iespējas veiksmīgāk kontrolētu tās progresēšanu.

Veicot redzes pārbaudi, optometristi veiks pilnu redzes pārbaudi, kuras ietvaros tiks novērtētas redzes funkcijas, acs struktūras, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus. Tomēr, ja redzes pārbaudes laikā optometrists novēros acs struktūru izmaiņas, speciālists pacientu nosūtīs pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus redzes veselības uzlabošanai un diagnostikai.

Savukārt, rūpējoties par senioru redzes veselību, līdz pat 2022. gada beigām, katru otrdienu “OptiO” veikalos senioriem pieejams īpašais piedāvājums – 30 eiro atlaide brillēm.

Sieviešu somas noslēpums – kā izvēlēties īsto materiālu?

14/11/2022

Cik daudz dzirdēts par to, ka pat vismazākajā sievietes somiņā par apmaldīties un pazaudēties, ka tajā var atrast jebko un visu. Tā tas patiešām ir – sieviešu somas ir nozīmīgs sievietes ikdienas palīgs un stila aksesuārs, bez kura reizēm jūtamies kā bez rokām! Cik daudz somu vajag sievietei, kā izvēlēties piemērotākā materiāla somu un kur to vislabāk iegādāties, par to lasi šī raksta turpinājumā!

Cik daudz ir pietiekoši? Sieviete un viņas somas

Mēdz teikt, ka somiņu sievietei nekad nevar būt par daudz. Pastāv uzskats, ka katras sievietes arsenālā nepieciešamas ne mazāk kā piecas sieviešu somas:

· ietilpīga ikdienas rokassoma;

· neliela ikdienas soma;

· neliela rokassomiņa vakara iziešanai uz pasākumiem, kafejnīcām utt.;

· svinīgs klačs;

· mugursoma sportiskām aktivitātēm.

Piekritīsi, šeit aprakstīta absolūti minimālā programma, jo kur gan paliek stilīgā tekstila soma, pludmales somas un tās somiņas, kuras vienkārši iekrīt sirdī? Katra no šīm pozīcijām, varbūt izņemot sporta mugursomu, nepieciešama vairākās variācijās, lai pieskaņotos stilam. Kā apgalvots statistikas portālā Statista, piemēram, Anglijā katrai sievietei pieder vidēji četrpadsmit somas! Tas jau izklausās tuvāk patiesībai. Kā izvēlēties somas materiālu, lai visas vajadzības tiktu apmierinātas? Par to turpinājumā.

Īstās ādas sieviešu rokassomas – izturīgas, klasiskas, vērtīgas

Ādas somas ir ārkārtīgi populārās un tam ir iemesls – veidotas no dzīvnieku (visbiežāk govs vai bifeļu ādas), tās ir izturīgas gan attiecībā uz slodzi, gan mitrumu. Ādas soma jāizvēlas tad, ja vēlies somu ilgam laikam un lielai slodzei. Gan glancēta, gan dabiska un zamša āda tiek izmantota augstas kvalitātes ikdienas rokassomu, mugursomu un svinīgo somu izgatavošanai.

Šīm somām ir tikai viens mīnuss – salīdzinot ar mākslīgās ādas somām, tās ir dārgākas un tām nepieciešama īpaša kopšana. Ja somu vēlies īsam laikam, piemēram, vienai sezonai, iespējams, labāk izvēlēties mākslīgās ādas somu, kas izskatīsies labi, bet cenas ziņā būs draudzīgāka.

Mākslīgās ādas rokassoma – daudz plusu

Mūsdienās mākslīgās ādas kvalitāte var būt tik augsta, ka nepieredzējusi acs nemaz nevar atšķirt to no īstas ādas. Taču cenas ziņā – atšķirība ir ievērojama. Mākslīgo ādu ražo no poliuretāna, vinila vai silikona. Ja dod priekšroku ādai ar čūskādas, krokodilādas vai citu eksotisku rakstu – mākslīgā āda ir Tava vienīgā opcija.

Auduma, plastikāta un citu materiālu rokassomas sievietēm – ērtības un stila moments

Indiešu stila austās tekstila somas, klačs ar spīdumiem, neliela mugursomiņa vienradža formā – tas viss ir ļoti svarīgs un vajadzīgs stila akcents noteiktās situācijās. Parasti šīs somas iegādājas jūtu uzplūdā kādam noteiktam pasākumam vai dzīves posmam, kurā vēlies izcelties. Ja jūti aicinājumu pēc kaut kā neparasta, dodies uz Andelemandele.lv, tur ir daudz interesantu pērļu!

Ja meklē stilīgas somas internetā, tad noteikti ieskaties Andelemandele.lv!

Īstās somas meklējumi – tā nav nekāda pastaiga parkā, jo reizēm jāiegulda laiks un pacietība, līdz atrod īsto, bet reizēm jāļaujas iegribai un jāņem pirmā, kas iekrīt sirdī. Lai kurš variants būtu tuvāks Tev, vienmēr ieskaties Andelemandele.lv. Tur atradīsi vairāk kā 4000 sieviešu somas gan klasikas, gan avangarda cienītājām.

Šis digitālais tirdziņš ļauj atrast arī tādas pērles, kādas veikalos nedabūt, turklāt var izmantot iespēju kaulēties un aprunāties ar somas pārdevēju. Laiku pa laikam apskati arī savas somas – iespējams, kāda no tām jau sen ilgojas nonākt citas saimnieces rokās. Ar Andelemandele.lv palīdzību – tas ir vienkārši un aizraujoši. Pamēģini, kas zina, varbūt iegūsi budžetu savas jaunās somas iegādei!

Cik daudz ir pietiekoši? Sieviete un viņas somas

Īstās ādas sieviešu rokassomas – izturīgas, klasiskas, vērtīgas

Mākslīgās ādas rokassoma – daudz plusu

Auduma, plastikāta un citu materiālu rokassomas sievietēm – ērtības un stila moments

Ja meklē stilīgas somas internetā, tad noteikti ieskaties Andelemandele.lv!

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS