Pirmdien, 12.decembrī, un otrdien, 13.decembrī, autovadītāji sabiedrisko transportu Rīgā varēs izmantot bez maksas, kontrolei uzrādot derīgu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Lēmums pieņemts saistībā ar meteorologu prognozēm par gaidāmo puteni, lai mazinātu satiksmes intensitāti stipras snigšanas laikā vai pēc tās, tādējādi atvieglojot ielu uzturēšanas tehnikas darbu.

Pirmdien un otrdien par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība jeb tehniskā pase, kas jāuzrāda tikai kontroles laikā. Domē uzsver, ka tehniskā pase nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam.

Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis.

Par “sniega biļešu” tālāku ieviešanu tiek lemts atkarībā no meteoroloģiskajām prognozēm, tādēļ pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu kontos, vietnē “riga.lv” un medijos.

Jaunās nedēļas sākumā Latviju no dienvidaustrumiem šķērsos plaša nokrišņu zona, daudzviet gaidāma ilgstoša un stipra snigšana, tāpēc jau no svētdienas vakara līdz otrdienas vakaram valstī būs spēkā oranžais laika apstākļu brīdinājums, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Naktī uz pirmdienu ļoti stiprs sniegs un putenis gaidāms austrumu rajonos, savukārt pirmdien dienā stiprs sniegs un putenis gaidāms vietām rietumu rajonos. Puteņa laikā brīžiem redzamība pasliktināsies līdz 100-500 metriem, kā arī uz ceļiem veidosies sniega sanesumi.

Paredzams, ka ļoti stipra snigšana plašās teritorijās traucēs transporta kustību uz ceļiem un dzelzceļiem, gaisa satiksmi, kā arī gājēju pārvietošanos un citas āra aktivitātes. Šādos laika apstākļos, pārvietojoties pa ceļiem, jābūt ļoti uzmanīgiem un galamērķa sasniegšanai jāieplāno ilgāks laiks.

Ja hidrometeoroloģiskie apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, jāzvana pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Trešdaļa rīdzinieku vēlas pārcelties dzīvot uz citurieni, liecina pētījumu kompānijas “Latvijas fakti” augustā un septembrī veiktā rīdzinieku aptauja.

Uz jautājumu “Vai Jūs gribētu dzīvot citā vietā Latvijā (nevis Rīgā)?” apstiprinoši atbildēja 31% aptaujāto rīdzinieku. Savukārt 69% atbildēja noliedzoši.

Vairāk pārcelšanos prom no Rīgas vēlas vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību, strādājošie ar augstu ienākumu līmeni.

Vēlmi pārcelties dzīvot prom no Rīgas apstiprinājuši cilvēki ar bērniem un rīdzinieki kuriem ir automašīnas.

Vairāk vēlmi pamest Rīgu pauda latvieši, bet mazāk – krievi.

Uz jautājumu, vai tuvāko piecu gadu laikā tiek plānots pārcelties uz citu dzīvesvietu, 62% atbildēja noliedzoši, norādot, ka paliks dzīvot esošajā dzīvesvietā.

Visvairāk – 13% aptaujāto atzina, ka apsver iespēju pārcelties uz citu valsti, 9% – uz Pierīgu, 8% – uz citu vietu Latvijā, bet 7% uz citu Rīgas apkaimi. Vēl 4% plāno pārcelties uz citu dzīvesvietu savā apkaimē.

Kā galvenais iemesls, lai pārceltos dzīvot prom no Rīgas minēta iespēja būtu tuvāk dabai, un dzīvot zaļākā vidē. Šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto.

14% vēlas pamest Rīgu dzīves dārdzības dēļ, 13% – ģimenes apstākļu dēļ, 10% – darba dēļ, 8% – drošības apsvērumu dēļ, 7% – mājokļa pieejamības dēļ, bet 7% – lai nodrošinātu bērniem piemērotu vidi un pakalpojumus.

Aptaujā tika iztaujāti 2207 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem

“Tu nevari strādāt / būt / darīt …” un daudzpunktu vietā katra ieliek to, ko ir dzirdējusi neskaitāmas reizes. Neskatoties uz to, ka rīkoties atbilstoši tam, kā cilvēks vēlas, jau tā ir gana sarežģīti, ņemot vērā pastāvošās normas “kā vajag rīkoties”, sievietēm tas ir vēl grūtāk, jo papildus esošajām normām, tām pievienojas arī uz dzimumu balstīti stereotipi. Rezultātā sieviešu iespējas iegūt labāku, augstāk novērtētu darbu, apgūt netipiskus hobijus, vai veidot no pieņemamā atšķirīgu dzīvesstilu ir vairāk ierobežotas.

Daudzie stereotipi veicina to, ka sievietes kļūst kūtrākas nekā vīrieši un nereti baidās iestāties par savām tiesībām, aizstāvēt savas intereses. Balstoties uz 2021. gada “IT Cosmetics” veikto Sieviešu pašpārliecinātības pētījumu 11 pasaules valstīs, kurā piedalījās 11 176 sieviešu, tika secināts, ka sieviešu pašpārliecība pasaulē ir diezgan zema. 67% britu sieviešu domā, ka viņas neatradīs labāku darbu, ja zaudēs esošo, 56% franču sieviešu netic, ka viņu darbs ir viņu patiesais aicinājums, 64% vācu sieviešu uzskata, ka cilvēki, ko viņas satiek, nav pret viņām laipni un neattiecas pret viņām patiesi. Viss kopā ļauj secināt, ka sievietes nav pārliecinātas par sevi, savām spējām, nozīmīgumu un nopelniem.

Īpaši stipri šī situācija saasinājās līdz ar Covid-19 iestāšanos, jo, kā vēsta 2022. gada Eirobarometra Zibensaptauja dati, pandēmijas ierobežojumi negatīvi ietekmēja sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru (43%), samazināja iespēju strādāt algotu darbu (20%) un skāruši garīgo veselību (vairāk nekā 30%), tomēr vienlaikus jānorāda, ka tas zināmā mērā ietekmēja visus – gan sievietes, gan vīriešus. Kopumā attālinātais darbs papildus noslogo cilvēka prātu un bieži rada kognitīvu pārslodzi. Tādas kognitīvās funkcijas kā uzmanība, uztvere, domāšana, atmiņa un izziņa, kā arī maņas – redze, dzirde, smarža un pat taktīlās sajūtas, kas piedalās apkārt esošās informācijas apstrādē un analīzē, attālinātā darba gadījumā, savā ziņā jāsadala divos virzienos. Smadzenēm vienlaikus jāapstrādā gan tā situācija, kas norisinās cilvēkam apkārt fiziskajā apkārtnē, gan jākoncentrējas uz notiekošo datora ekrānā. Līdz ar to, varētu izdarīt pieņēmumu, ka, tā kā smadzenes neapstājas darboties nekad, arī cilvēkam miegā esot, strādājot attālināti, šī noslodze pieaug, radot minēto kognitīvo pārslodzi.

Ar socioloģiskām aptaujām ir viens sarežģījums – iegūtie dati balstās aptaujāto subjektīvā vērtējumā, ko nevar uzskatīt par zinātniski pamatotiem secinājumiem, tomēr tie parāda zināmas tendences sabiedrībā, cilvēku attieksmē gan pret sevi, gan citiem, gan veicajamiem uzdevumiem kā ikdienas rutīnā un sadzīvē, tā darbā.

Mēs nevaram apšaubīt un ignorēt cilvēku jūtas un emocijas, jo tās rodas neatkarīgi no tā, vai cilvēks to grib, vai nē. Vienīgais kritērijs ir indivīda spēja tās atpazīt, spēt par tām reflektēt un saregulēt to izpausmes ārējā realitātē citiem pieņemamā veidā, tomēr tās ir un paliek subjektīvās realitātes daļa. Tāpēc psihoterapeiti cilvēka dzimumu neliek kā prioritāru, pamatā tiek domāts par cilvēka raksturu un personību, tā īpatnībām un individuālajām atšķirībām. Savukārt dažādas rakstura iezīmes ir iespējamas abiem dzimumiem. Tas, kas nosaka šīs iezīmes un to ārējās izpausmes, ir dažādu bio – psiho – sociālu faktoru kopums – temperaments, audzināšana un vide. Līdz ar to, mēs nevaram uzskatīt, ka katram dzimumam piemistu kādas specifiskas prāta spējas, kas dotu iespējas sasniegt augstākus rezultātus kādā jomā.

Ja mēs permanenti pieņemam cilvēka psihes topogrāfisko modeli, kas paredz to, ka ikviena cilvēka dzīvi vada un nosaka divas pamatdziņas vai pamatinstinkti – agresīvais un libido, kas ir visu jūtu un emociju avots, tāpat tajā ietilpst arī psihes aizsargmehānismi, mazliet vieglāk izprast cilvēku personību atšķirības. Viss šis kopums nosaka to, ko mēs ikdienas valodā saucam par raksturu un temperamentu. 

Divas pamatdziņas, jeb agresīvais un libido instinkts, piemīt visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma. Agresīvais instinkts ir tas, kas primāri nosaka pirmatnējās emocijas, kas ir vitāli nepieciešamas, lai izdzīvotu – bailes un trauksmi, bet tā ir arī spēja konkurēt, pieņemt izaicinājumus un pārvarēt krīzes, savā ziņā pārvarēt arī sevi, bet tajā noteikti nav vienādības zīmes ar agresīvu uzvedību. Savukārt libido ir ne tikai par seksualitāti, bet arī par spēju mīlēt, empatizēt, rūpēties, būt ieinteresētam un iejūtīgam. Abu šo komponenšu kopums nosaka vai un cik lielā mērā cilvēks būs enerģisks un aktīvs gan ikdienā, gan kā indivīds kopumā. Svarīgi saprast, ka katras dziņas galvenais mērķis ir tapt apmierinātam, bet indivīda uzdevums – spēt šīs dziņas saregulēt tiktāl, ka izlāde notiek citiem akceptējamā veidā.

Līdz ar to, dažādi personības tipi var būt kā vīriešiem, tā sievietēm, jo emocijas ir universālas, tās rodas visiem, bet no personības atšķirībām un īpatnībām, personības brieduma būs atkarīgs, cik cilvēks spēs sevi novērot, lai tās atpazītu un saregulētu to izlādi citiem pieņemamā veidā. Par pretējo liecina tikai mīti, kas balstās stereotipos un pieņēmumos par to, ka sievietes vai vīrieši vienu vai otru lietu spēj vai nespēj izdarīt.

Mītos un stereotipos balstīti pieņēmumi rada sekas ne tikai cilvēku sajūtās, bet arī praktiskās izpausmēs, veidojot noteiktus nosacījumus attiecībā pret kādu no dzimumiem – rada ierobežojumus profesijas izvēlē, darba vidē, algas apmērā u.c. objektīvi vērtējamos faktoros. Pašpārliecinātība ir apziņa, kas pastāv starp personu un tās rīcību. Jo persona ir pārliecinātāka, jo tai ir vieglāk rīkoties – jo persona ir mazāk par sevi pārliecināta, jo vairāk stereotipu un mītu ietekmēs tās apziņu un spēju rīkoties. Rezultātā, ja cilvēkam ir pašpārliecinātības trūkums, tad daudzu stereotipu ietekmē tam rodas grūtības veidot attiecības ar cilvēkiem, rodas nedrošība, bailes, grūtības izturēt kritiku, vajadzība pēc citu uzslavām un novērtējuma. Savukārt tas nav saistīts ar cilvēka dzimumu tiešā veidā, tikai pastarpināti, ņemot vērā stereotipus un to daudzumu par katru dzimumu. Rezultātā sievietes pašapziņa, iespējams, ir zemāka par vīrieša pašapziņu, nevis tāpēc, ka viņa ir sieviete, bet gan tāpēc, ka pašapziņa lielā mērā tiek ietekmēta ar stereotipiem, savukārt par sievietēm to ir vairāk, nekā par vīriešiem.

Dzimumu diskriminācijas problēmu risināšana ir ļoti sarežģīts uzdevums, jo mēs nevaram absolutizēt un visu norakstīt uz diskrimināciju, tādējādi, iespējams, noslēpjot infantilitāti zem ārēji leģitīmiem iemesliem, taču tajā pašā laikā mēs nevaram ignorēt tās pastāvēšanu un ietekmi uz cilvēku dzīvi. Mums ir jāturpina runāt un izglītot sabiedrību par šo jautājumu, taču jāmācās arī tolerēt tos, kuri turpina domāt stereotipos un dzīvot pēc sevis pieņemtiem standartiem. 

Par kampaņu:

Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Tas nav par dzimumu!” mērķis ir, organizējot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus, paaugstināt sabiedrības izpratni un informētību par dzimumu diskriminācijas pamatu, veicināt sabiedrības integrāciju un dažādību, mazināt diskrimināciju un vairot sabiedrības toleranci. 

Kampaņa tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda pasākumu kopuma “Izstāstīt saliedētību” ietvaros.

Latvijā 45% iedzīvotāju dzīves dārdzības kompensēšanai meklēs papildu darba slodzi, tostarp biežāk iedzīvotāji šo mērķi cer sasniegt, meklējot otro darbavietu, aģentūrai LETA pavēstīja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Aptaujā 16% kā risinājumu ienākumu līmeņa celšanai izvēlēsies meklēt otru darbavietu – šī opcija populārākā ir vīriešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Vienlaikus 12% naudu pelnīs dažādos gadījuma, tostarp ārštata darbos, 9% plāno uzņemties jaunus darba pienākumus vai lielāku slodzi esošajā darbavietā, savukārt 8% norāda, ka strādās brīvdienās, tādējādi pretendējot uz lielāka atalgojuma saņemšanu.

Aptuveni 8% respondentu centīsies nopelnīt ar pārdošanu – 4% tirgos paštaisītu produkciju, kā arī 4% pārdos savu īpašumu, piemēram, auto, mājokli vai drēbes.

Respondentu vidū 4% ir uzņēmēji, kuri pauduši cerību piesaistīt jaunas peļņas iespējas uzņēmumam. Šādi visbiežāk domā iedzīvotāji no 40 līdz 49 gadu vecumam.

Aptaujas dati rāda, ka 54% iedzīvotāju gaidāmajā ziemā papildu ienākumus nemeklēs. Visbiežāk šis lēmums attiecināms uz iedzīvotājiem, kuri jau pārkāpuši 60 gadu slieksni un līdz ar to ir pensionāri vai pirmspensijas vecumā.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par papildu ienākumu meklēšanu šajā ziemā banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2022.gada novembra izskaņā, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Bezmaksas sirds un asinsvadu risku pārbaudes 9. decembrī būs pieejamas „Veselības centru apvienības” (VCA) jaunajā doktorātā, tirdzniecības centrā „Dole” (Maskavas ielā 357, Rīgā), kā arī turpat esošajā „Mēness aptiekā” 85.  Ķengaragā līdz ar šiem bezmaksas mērījumiem sirds veselības profilaksei noslēgsies akcija „KardioLoģiski”, kurā veikti vairāk nekā 700 mērījumu – 5 % no pārbaudītajiem akcijas dalībniekiem saņēmuši mediķu ieteikumu apmeklēt ārstu.

9. decembrī no pulksten 14.00 līdz 16.00 Ķengaragā  bez maksas un iepriekšēja pieraksta būs pieejamas sirds un asinsvadu risku pārbaudes – iedzīvotāji aicināti rēķināties ar uzgaidīšanai nepieciešamo laiku. Ikviens varēs izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, ķermeņa masas indeksu un saņemt ārsta konsultāciju „Veselības centru apvienības” jaunajā doktorātā TC „Dole”.  Doktorāts ir ērti pieejams 2. stāvā, un apmeklētāji tiek mudināti rūpēties par savu sirds un asinsvadu veselību, veicot mērījumus un saņemot konsultāciju. Asinsspiediena mērījumus bez maksas varēs veikt arī TC esošajā „Mēness aptiekā” 85.  

Sadarbībā ar biedrību “ParSirdi.lv” akcijas „KardioLoģiski” ietvaros mērījumi sirds veselības profilaksei VCA doktorātā TC „Dole” un „Mēness aptiekā 85” ir noslēdzošie  šajā  gada periodā īstenotajai profilaktisko mērījumu aktivitātei, mudinot iedzīvotājus Latvijā rūpēties par sirds un asinsvadu veselību. Akcijā veikto vairāk nekā 700 mērījumu rādītāji liecina par šādu iedzīvotājiem ērti pieejamu iespēju nozīmi. Ikreiz dažāda vecuma dalībnieku vidū VCA un „Mēness aptiekas” speciālisti atklāj tādus, kurus jāmudina apmeklēt ārstu, jo riska faktori ir paaugstināti – visbiežāk novērots paaugstināts asinsspiediens. Speciālisti arī ieteikuši veikt izmaiņas dzīvesveidā, dodot priekšroku veselīgam uzturam, regulārām fiziskām aktivitātēm, atmest kaitīgos ieradumus. Mediķi akcijas laikā novēroja atšķirīgu aktivitāti – vairāk šo bezmaksas mērījumu iespēju izmantoja gados vecāki iedzīvotāji, un šajā akcijas periodā visaktīvākie bija Bauskas iedzīvotāji.  

„Veselības centru apvienības” ārste Zane Marecka par mērījumu nozīmi:  „Jo vairāk iespējams izzināt, jo veiksmīgāk var novērst saslimšanas riskus, uzturēt iespējami labu veselību un dzīvot ilgāku, pilnvērtīgu mūžu aktīvi un ar prieku. Lai saglabātu labu veselību, tostarp – stipru sirdi – un novērstu saslimšanas riskus, profilaksei ir ļoti nozīmīga loma, tāpēc ikreiz ir liels gandarījums, ka iedzīvotāji arī paši izrāda iniciatīvu un izmanto šādas bezmaksas iespējas, nevis pie mums vēršas pēc palīdzības vien tad, kad jau vērojama veselības pasliktināšanās.” 

Jaunatvērtajā VCA doktorātā TC „Dole”, Rīgā iedzīvotājiem pieejami ģimenes ārsta pakalpojumi, kardiologa, oftalmologa un citu speciālistu konsultācijas, kā arī iespēja izmantot vakcinācijas un procedūru kabineta pakalpojumus. 

Visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem,  „Mēness aptiekas” un  pētījumu aģentūras „Norstat” veiktajā aptaujā šovasar noskaidrots – jo gados vecāki ir respondenti, jo mazāk viņu vidū tādu, kuri uzskata, ka asinsspiedienu vajadzētu sākt mērīt jau agrā jaunībā. Savukārt 18-29 gadus jauno cilvēku vidū populārākais  viedoklis ir, ka asinsspiedienu vajadzētu sākt mērīt 15-34 gadu vecumā – šādi uzskata 45%. Vecumā no 50 – 74 gadiem respondenti visvairāk ir pārliecināti, ka asinsspiediena mērīšana jāuzsāk no 35 gadiem un vēlāk, piemēram, no 50 gadiem. 

Atbildot par to, no kura vecuma vajadzētu noteikt holesterīna līmeni, lielākā daļa aptaujāto – 39% pauda, ka tas būtu jādara vecumā no 34-49 gadiem. Populārākais šāds viedoklis ir 30-74 gadu vecumā. Gados jauno cilvēku (18-29) vidū vairāk izplatīts uzskats ir, ka holesterīna līmeni jāmēra jau 15-34 gadu vecumā. Ja šādi uzskata 46% jauno cilvēku, tad attiecīgi 30-39 gadu vecumā tā domā 31% aptaujāto iedzīvotāju. Mazāk populārs viedoklis ir, ka holesterīnu vajadzētu mērīt no 50 gadu vecuma, un šāda pārliecība ir tikai 15% aptaujāto. 

Tikai 12% respondentu nesaskatīja nozīmi asinsspiediena mērīšanai un tikai 10% tādās domās ir par holesterīna mērīšanas nepieciešamību. 

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada 1. pusgadā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” un Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” aicina iepriecināt Ziemassvētkos ar dāvanām 120 bērnus, kas aug patvērumu meklētāju ģimenēs. Lai piedalītos labdarības akcijā, interesenti aicināti zvanīt pa tālruni 29249232.

Skrienam….turamies kopā… vairs nav tālu….skrienam….redzi lidmašīna….mums jāpaspēj…. ātrāk….paspējām….. tētis ir…. kur mamma? …kur brāļi, māsas?….nepaspēja…..pazaudējās….palika…

Tik sāpīgi un traģiski uzsākās Mohammada (10 g.) un Ahmada (8 g.) tālais ceļš no kara šausmām Afganistānā uz drošu patvērumu Latviju, ko tagad viņš sauc par savām mājām. Bēgot no kara abi brāļi un viņu tētis, kurš bija sadarbojies ar NATO pārstāvniecību, tika evakuēti no valsts, kur varu pārņēmis grupējums “Taliban”. Ceļā uz lidostu devās visa ģimene, tētis, mamma un seši bērni, diemžēl līdz lidmašīnai un gala mērķim Latvijai nonāca tikai viņi trīs. Mohammads un Ahmads ļoti cer, ka notiks brīnums un vienu dienu viņi varēs samīļot savu mammu un brāļus, māsas, ka ģimene būs kopā drošībā, mierā un mīlestībā.

Šobrīd viņi uzturas Muceniekos un cenšas adaptēties jaunā vidē; tētis uzsācis mācīties latviešu valodu un apmeklē integrācijas kursus, brāļi mācās skolā, Mohammadam ir jauni draugi un viņš apgūst jaunas prasmes un zināšanas – latviešu valodu, matemātiku, zīmēšanu. 

Lai Ziemassvētku laikā radītu svētku sajūtu Mohamammadam un Ahmadam, kā arī citiem bērniem, kuri atrodas sev vēl ne tik pazīstamā vidē – akcijā “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” aicina sarūpēt dāvanas. 

“Lai gan šis gads ir pagājis Ukrainas zīmē, Latvijas sabiedrībai aktīvi un nerimstoši atbalstot ģimenes, kas bēg no Krievijas izraisītā kara, mēs šajos Ziemassvētkos vēlamies atgādināt arī par patvērumu meklētāju un bēgļu bērniem. Tie ir bērni, kas ieradušies no, piemēram, Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas vai Kongo, kur viņu ģimenes locekļi tikuši vajāti, notiek konflikti vai karadarbība, tāpēc līdzcilvēku atbalsts viņiem ir ļoti svarīgs. Dalīsimies priekā ar tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams!” mudina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

“Ziemassvētki ir laiks, kad gribam piedzīvot brīnumu un gaišus svētkus. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kas mūsu valstī ir ieguvuši patvērumu. Aicinām radīt prieku patvēruma meklētāju bērniem no dažādām valstīm, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, kuri pie mums ir raduši mieru no kara, nedrošības vai konfliktiem!” aicina biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.  

Labdarības akcija norisināsies līdz š.g. 12.decembrim, tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums, nevaldības organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Labdarības akcija “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” norisinās jau septīto gadu.

Ar plašāku informāciju par labdarības akcijas norisi iespējams iepazīties Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļvietnē www.sif.gov.lv un pa tālruni 29249232.