Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīga un vajadzīga emocija, ja tā tiek atbilstoši un pieņemami izpausta. Kādas ir dusmu funkcijas, kas ir nekontrolētas un pārspīlētas dusmas un kā tās iespējams kontrolēt un izreaģēt, nevis apspiest, skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Dusmu funkcija

Dusmas kā emocija ir bioloģiski noteikta un ļoti lielā mērā nepieciešama mūsu izdzīvošanai, skaidro psiholoģe I. Damberga. Dusmas pilda vairākas funkcijas:

1. Signalizē, ka kaut kas nav kārtībā. Dusmas parāda, ka tiek pārkāptas mūsu robežas un mēs izjūtam apdraudējumu, piemēram, ja kāds mūs nobiedē, mēs sadusmojamies uz viņu, jo jūtamies apdraudēti. Dusmas var simbolizēt to, ka notiek kāds pāridarījums vai netaisnība. 
2. Aizstāv mūsu robežas. Ir ļoti svarīgi bērniem mācīt dusmas izpaust saprātīgā veidā, jo tiem bērniem, kuriem kaut kādu iemeslu pēc dusmas neļauj izpaust, nereti tiek darīts pāri. Dusmu funkcija noteiktā mērā palīdz aizstāvēt savas vērtības un uzskatus. 
3. Nodrošina kontroles izjūtu. Kad cilvēks dusmojas, rodas kontroles sajūta – es varu kaut ko mainīt!
4. Sniedz enerģiju un drosmi. Dusmas palīdz motivēt, dodot enerģiju un drosmi rīkoties.
5. Aizsargā no citām, daudz smagākām emocijām. Bieži vien, piemēram, sēru gadījumā, cilvēki ļaujas dusmām, tādā veidā mazinot sēras.

Lai arī kādu funkciju tās pildītu, dusmas ir normāla un veselīga emocija, ja tās tiek vērstas pret to, kas tās izraisīja. Ne vienmēr tas ir iespējams, bet vairumā gadījumu tomēr ir. Piemēram, ja sadusmojāmies darbā, nedrīkstam atnākt mājās un dusmas izpaust pret bērniem, stāsta I. Damberga. Dusmošanās tiek uzskatīta par pieņemamu, ja tā ir īslaicīga un pārejoša, kā arī izpausta sabiedrībai pieņemamā veidā.

I. Damberga uzsver, ka pārspīlēta un neveselīga dusmošanās ir tad, ja dusmas ir pārmērīgas, nekontrolētas un ilgstošas. Pie pārspīlētām dusmām pieskaitāmas dusmas, kas kļuvušas destruktīvas: kliegšana, sišana, vardarbība pret citiem cilvēkiem, dzīvniekiem vai lietām. 

Nekontrolētu un pārspīlētu dusmu iemesli

I. Damberga skaidro, ka dusmas kā iezīme cilvēkiem ir izteiktas ļoti dažādi jau kopš dzimšanas. Ir cilvēki, kuri piedzimst ar izteiktākām dusmu reakcijām, izteiktāku impulsivitāti un negatīvo emocionalitāti, piemēram, trauksmi, negatīvām domām. Taču nekontrolētas un pārspīlētas dusmas veido ne tikai iedzimtība, bet arī nelabvēlīga vide. Ja bērns ģimenē cieš no vardarbības vai bērnam nepievērš uzmanību, viņš neiemācas atpazīt emocijas un tās paust pieņemamā veidā, tāpēc tās pauž nekontrolēti, visbiežāk caur dusmām.

Lai mazinātu nekontrolētu un pārspīlētu dusmu izreaģēšanu, nepieciešama motivācija kaut ko darīt lietas labā. Visbiežākais motivators pieaugušajiem var būt savstarpējo partnerattiecību un citu attiecību izjukšana. 

Situācijas uzlabošanai nereti jāsāk ar emociju atpazīšanu – biežāk tas notiek jau bērnībā, bet tas var noderēt arī pieaugušajiem. Ja pārspīlētas dusmas netiek kontrolētas, šādi cilvēki kļūst vardarbīgi pret citiem vai paši pret sevi. Tādos gadījumos darbs turpinās ne tikai ar psihologiem, bet nereti arī ar tiesībsargājošajām iestādēm, stāsta I. Damberga. 

Vingrinājumi dusmu kontrolei

No psiholoģijas viedokļa dusmas var iemācīties izreaģēt un kontrolēt divos veidos – fiziski un emocionāli, skaidro I. Damberga. Pētījumos apstiprināts, ka mazināt dusmas palīdz tādas fiziskās aktivitātes kā staigāšana, skriešana, peldēšana un joga. Savukārt pretrunīgi tiek vērtēts cīņassports, jo tas nereti var palielināt dusmas. Pie fiziskās izreaģēšanas der arī dziļā elpošana, muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana. 

Savukārt emocionāli dusmas palīdz mazināt humors – gan no cilvēka, kas izsauc dusmas, gan no paša. Lai dusmu brīdī nezaudētu kontroli, pirms atbildes vai reakcijas sniegšanas ieteicams uz brīdi iepauzēt, nomierināties un sakopot domas un emocijas. Svarīgi, ka dusmas kādam varam izstāstīt. Lai komunikācija būtu veiksmīga, ieteicams lietot “es teikumu” (eng. I statement), pirmajā daļā pasakot emociju “Es esmu dusmīgs”, otrajā daļā sakot, par ko es esmu dusmīgs, bet trešajā daļā sakot, ko es gribētu citādāk? Izmantojot šādu komunikācijas metodi, otram cilvēkam tas ir mazāk aizvainojoši, un šādā veidā mēs dusmas esam izreaģējuši. Reizēm ir svarīgi prast dusmas prognozēt, piemēram, zinot, ka ir kas tāds, kas mani sadusmos, es ieplānoju šai situācijai risinājumu jau iepriekš. Savukārt ilgstošu un nepārejošu dusmu gadījumā, ir jāmēģina atrast sevī resursu piedot otram.

Dusmu neesamība un apspiešana

Dusmu neesamība nav dabiska parādība, skaidro I. Damberga. Ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks neprot izteikt un atpazīt savas emocijas, pie vainas varētu būt aleksitīmija jeb grūtības izteikt savas emocijas un jūtas vārdos un atšķirt emocijas no ķermeniskām sajūtām. 

Dusmu laikā tiek aktivizēta autonomā nervu sistēma, izdalās hormoni, paātrinās sirdsdarbība, elpošana, paaugstinās asinsspiediens. Cilvēki, kas atpazīst emocijas, saprot, ka šīs sajūtas saistāmas ar dusmām, taču cilvēki ar aleksitīmiju šādā situācijā šīs ķermeniskās sajūtas var tulkot kā sirdslēkmi vai kā citas veselības problēmas. Aleksitīmija var veidoties vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem saistāms ar nepietiekamu vecāku uzmanību bērnībā jeb bērna atstāšana novārtā. 

Savukārt, ja cilvēks spēj atpazīt emocijas, bet izvēlas tās apspiest un neizrādīt, tas var atspoguļoties fiziskās un garīgās veselības problēmās. Nevar apgalvot, ka dusmu apspiešana ietekmē fizisko veselību, bet var novērot dusmu saistību ar paaugstinātu asinsspiedienu, peptisko čūlu, migrēnu, artrītu, sirds un asinsvadu slimībām, psoriāzi un citām fiziskām saslimšanām. Ja dusmas ilgstoši apspiež, tās meklē veidu, kā izlādēties, tādēļ nereti tās ir saistāmas arī ar tādām garīgās veselības problēmām kā trauksmi, depresiju, kaitēšanu sev, riskantu darbību veikšanu, ēšanas traucējumiem, skaidro I. Damberga.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece emociju harmonizēšanai iesaka ārstniecības augu drogas, kam piemīt nomierinoša darbība: piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes lakstus, apiņa augļkopas, liepziedus, lavandas, vīgriezes un kumelītes ziedus.  Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kuru sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. 

Ir pieejami arī nomierinoši ārstniecības augu līdzekļi gan kapsulu un tablešu, gan sīrupu un šķīdumu veidā. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus, taču ar šo līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā un apmeklējot solāriju, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem. 

Stresa un nervozitātes gadījumā noderīgi ir magniju un B grupas vitamīnus saturoši līdzekļi. Magnija deficīta simptomi ir nervozitāte, aizkaitināmība, trauksme, nogurums, bezmiegs, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu krampji, spazmas, vājums un trīce.

Dusmas, trauksme, pārāk liels stress un nemiers var izraisīt arī bezmiegu un iemigšanas traucējumus. Lai veicinātu veselīgu miegu un ļautu ķermenim pilnvērtīgi atpūsties, ieteicams iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, atvēlot miegam 7 līdz 9 stundas, vēdināt telpas, iekārtot ērtu guļvietu, nodrošināt klusumu un tumsu, pa dienu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pirms gulētiešanas neēst, nelietot tonizējošus dzērienus, kas satur kofeīnu, un nesmēķēt, neskatīties TV, nelietot telefonu un datoru, labāk palasīt kādu grāmatu vai paklausīties nomierinošu mūziku, ieiet siltā, relaksējošā vannā. Var izmantot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, piemēram, lavandas, un pirms miega iedzert nomierinošu zāļu tēju  – melisas vai baldriāna.BENU Aptieka

Mazgāšanās dušā, visticamāk, ir daudzu ikdienas paradums, jo personīgā higiēna taču allaž ir saistīta ar tīrīgumu un veselīgumu! Bet, vai  šāda cītīga un bieža mazgāšanās patiešām ādai dara vienīgi labu – skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Lida Fevraļeva.

Izpētīts, ka aptuveni divas trešdaļas amerikāņu un 80% austrāliešu mazgājas dušā katru dienu. Turpretī Ķīnā aptuveni puse aptaujāto cilvēku atzinuši, ka dušā vai vannā mazgājas tikai divas reizes nedēļā. Ikdienas mazgāšanās rituālu cilvēki apgūst bērnībā, un pubertātes posmā tas parasti kļūst par ieradumu, ko piekopj visa mūža garumā. Tomēr, vai esat kādreiz sev pamatojuši, kādēļ mazgāties tik bieži?

„Iespējams, atbilde ir: mazgāties bieži ir veselīgi,” min „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Apdomāsim kārtīgi! „Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ikdienas duša tomēr vairāk ir saistīta ar ieradumu un dzīves laikā izveidojušos pieņēmumu, ka tas ir labi, nevis ar nepieciešamību,” skaidro farmaceite. 

Vai ir iemesls mazgāties dušā katru dienu?

Cilvēki var ne tikai uzskatīt biežu mazgāšanos par labāku veselībai, bet arī izvēlēties dušu katru dienu vairāku citu iemeslu dēļ. Tie varētu būt, ka duša:

• atslābina un noņem stresu
• palīdz pamosties;
• duša ir obligāta nepieciešamība pēc treniņa;
• bažas, ka bez mazgāšanās katru dienu ķermenis nelāgi odīs.

“Katram ir savi iemesli, kāpēc lietot dušu katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Īpaši, ja bail, ka sviedru smaka varētu ietekmēt personiskās vai darba attiecības. Tomēr tas, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, dažādās kultūrās atšķiras. Jāatzīst, ka arī intensīvam mazgāšanās līdzekļu piedāvājumam, visticamāk, ir liela ietekme (varbūt pat pārlieku liela!) uz to, kā veidojas sabiedrības mazgāšanās paradumi. Tomēr, runājot par biežas mazgāšanās ietekmi uz veselību, nav pamatojuma, ka bieža mazgāšanās būtu veselībai labāka. Ir gadījumi, kad ikdienas duša var pat kaitēt veselībai!” komentē „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Kāda tad biežas mazgāšanās ietekme uz mūsu veselību?

Normālu, veselīgu ādu pārklāj tauku slānis, “labās” baktērijas un citi mikroorganismi. Beršana un pārmērīga ziepju lietošana mazgāšanās laikā šo slāni likvidē, īpaši, ja ūdens ir karsts. Tādējādi:

• āda var kļūt sausa, kairināta vai niezēt;
• sausa, saplaisājusi āda ir vairāk pakļauta dažādām baktērijām un alergēniem, ļaujot rasties ādas infekcijām un alerģiskām reakcijām;
• antibakteriālās ziepes iznīcina arī labās baktērijas un izjauc mikroorganismu līdzsvaru, veicinot izturīgāku, mazāk draudzīgu organismu (izturīgāku pret antibiotikām) „iekārtošanos” uz ādas;
• lai radītu aizsargājošas antivielas un imūnsistēmas atmiņu, mūsu imūnsistēmai ir nepieciešama zināma normālu mikroorganismu un citu apkārtējās vides faktoru iedarbības stimulācija. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daži pediatri un dermatologi neiesaka bērnus vannot katru dienu. Biežas mazgāšanās var pazemināt imūnsistēmas spēju veikt savu darbu.

Farmaceite Linda Fevraļeva vēl piebilst: “Ir arī citi iemesli pārdomāt savus biežos mazgāšanās ieradumus. Piemēram, ūdens, ar ko mazgājamies, kaut nelielā daudzumā, taču var saturēt sāļus, smagos metālus, hloru, fluorīdu, pesticīdus un citas ķīmiskas vielas. Tātad, lietots bieži un lielā daudzumā, tas, iespējams, var radīt dažādas veselības problēmas.”

Iemesli mazgāties retāk

„Ikdienas duša gan labi spēj uzlabot mūsu emocionālo un mentālo veselību, bieži vien esot vienīgais relaksējošais brīdis saspringtajā dienas ritmā, bet mūsu fiziskajai veselībai tā var radīt nepatīkamu kaitējumu – padarot ādu sausāku.

Bieža mazgāšanās var padarīt ādu sausāku, eļļas, smaržvielas un citas šampūnos, kondicionieros un ziepēs pievienotās vielas var radīt alerģiskas reakcijas vai citas veselības problēmas. Mazgājoties retāk, mēs ietaupīsim ūdeni, resursus tā sildīšanai, tālākai attīrīšanai – tātad saudzēsim vidi! Patērētais ūdens, šampūns, ziepes, dušas želeja – tās ir izmaksas, tātad, mazgājoties retāk, ietaupīsim savā budžetā,” rosina aizdomāties farmaceite Linda Fevraļeva.  

Nav ideālās receptes, cik bieži mazgāties. Protams, ja darba specifikas vai citu apstākļu dēļ ķermenis kļūst netīrs, sasvīdis, tad ir jāmazgājas bieži. Jāpievērš uzmanība arī mazgāšanās laikam – pietiek ar īsu – triju, četru minūšu pavadīšanu zem ūdens strūklas.

„Ja tiešām dzīvesveids pieprasa biežu dušošanos, ir vērts mazināt iespējamo kaitējumu veselībai, izvēloties ādai maksimāli saudzīgus un videi draudzīgus mazgāšanās līdzekļus. Te lieti noderēs farmaceita padoms, jo aptiekā ir plašs šādu produktu klāsts,” teic Linda Fevraļeva.  

Kā saprast, kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties?

“Vienmēr vajadzētu atcerēties par mazgāšanās ilguma samazināšanu un par to, ka ādas veselībai draudzīgāks ir remdens ūdens, nevis karsts, jo karstā ūdenī zūd ādas dabīgās taukvielas. Tāpat jāņem vērā, ka cītīga ādas beršana ar sūkli, ikreiz esot dušā vai vannā, arī nav nepieciešama. Pēc mazgāšanās miesu nosusina ar viegliem dvieļa pieskārieniem, nevis rīvējot,” iesaka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Bez jau labi zināmām cietajām ziepēm liels ir gela vai krēma veida mazgāšanās līdzekļu piedāvājums, pieejami arī eļļas tipa līdzekļi. “Pirms izvēlēties īsto, jāizvērtē mazgāšanās paradumi un noteikti jāzina savas ādas tips. Ja ir normāla āda un ierasts (vai ir nepieciešamība) mazgāties bieži, iesaku izvēlēties dušas želeju vai krēmu, kas neizjauc ādas pH līmeni un saglabā hidrolipīdu slāni jeb skābo ādas mantiju, kas ādu pasargā no izžūšanas. Ja tā jau ir sausa, mazgāšanās līdzeklim vajadzētu būtu maigam, ar mitrinošām un/vai ādu barojošām sastāvdaļām, piemēram, glicerīnu, dekspantenolu, lipīdiem,” skaidro farmaceite Linda Fevraļeva un piebilst, ka  sausas un jutīgas ādas īpašniekiem noteikti nevajadzētu izvēlēties mazgāšanās līdzekli ar parabēniem, krāsvielām, sulfātiem un smaržvielām. Ja ādas attīrīšanas rituālā ir vēlme lietot arī skrubi, jāizvēlas tādu, kas maigi attīra ādu un saudzīgi noņem ādas atmirušās šūnas, turklāt to nevajadzētu lietot biežāk kā reizi vai divas nedēļā. 

Var padomāt par dušas alternatīvu – piemēram, lai vakarā gūtu nomierinošu efektu, izmantot siltu ūdens vanniņu pēdām, iedzert nomierinošu tēju. 

“Ieradumam ir milzīgs spēks un varbūt ir grūti iedomāties, kā var ik dienu neiet dušā. Taču, ja vienīgais biežās dušošanās arguments ir “tas nāk par labu manai veselībai”, tad pāris mazgāšanās reizes nedēļā varētu izlaist!” aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Izmantoti Hārvardas medicīnas skolas (Harvard Health Publishing) vietnes materiāli.

Dažreiz, lai draudzība uz mums un mūsu dzīvi neatstātu negatīvu iespaidu, tā ir jāpārtrauc.Daži padomi palīdzēs saprast, kad un, kā to vislabāk izdarīt.

Kad vajadzētu pārtraukt draudzību?

Kaut vai apdomāties par draudzības izbeikšanu vajadzētu šādos gadījumos:

1.Draugs mudina tevi uz amorālu uzvedību

Viss var sākties ar mazumiņu: draudz paprasīs tev viņa dēļ samelot vai noklusēt taisnību. Visticamāk ar laiku šādu lūgumu biežums pieaugs un kļūs tikai nopietnāks.

2.Draugs mudina atbalstīt viņa amorālo rīcību

Šajā gadījumā atslēgvārds ir „atbalstīt”. Labāk uzreiz pārtraukt attiecības ar cilvēku, kurš lūdz ne tikai pieņemt viņa rīcības, bet arī palīdzēt tās īstenot.

3.Draugs aicina darīt kādam pāri

No sākuma runa var būt par kaut ko it kā nenozīmīgu, bet, ja tavs draugs/draudzene, grib, lai tu dari visu „melno darbu” viņa vietā – samelo vai ievaino kādu – ir iemesls aizdomāties par šādu attiecību nepieciešamību tavā dzīvē.

4.Jums vairs nav kopīgu interešu/ līdzīgu dzīves uzskatu

Šeit jau viss ir skaidrs. Kāda gan draudzība var būt gadījumā, ja jums pat nav kopīgu interešu? Ne jūs varat uz teātri, kino vai sporta spēlēm iet, ne papļāpāt par dzīvi, neaizskarot otra uzskatus.

Kā izbeigt attiecības?

Protams, pārtraukt draudzīgās attiecības nav viegli. It īpaši, ja runājam par cilvēku, ar kuru tu daudz esi piedzīvojusi. Kā to izdarīt pēc iespējas saudzīgākā veidā?

1.Dari to pakāpeniski

Atšķirībā no romantiskām attiecībām, draudzīgās pārtraukt var pakāpeniski. Retāk tiekaties, retāk runājiet… Tu manīsi, kā viss pats par sevi noplok.

2.Izvairies no naidīguma

Pārtraucot attiecības, svarīgi ir nekļūt par ienaidniekiem. Izvairies no strīdiem. Tavs uzdevums ir pārstāt kontaktēties ar cilvēku, nevis strīdēties vai aizvainot.

3.Neiesaisti apkārtējos

Pārtraukt attiecības ar cilvēku ir tikai tava privātā darīšana. Nevajag tajā iesaistīt un informēt visus draugus un paziņas. Tu vari paskaidrot viņiem savu rīcību vai palūgt sniegt morālo atbalstu, bet noteikti neiesaisti konfliktos.