4.5 C
Rīga
pirmdien, 6 aprīlis, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 332

Dzemdības mājās

Vakar un šodien darbā daudz runājam par mājas dzemdībām. Nezinu, sakrita zvaigznes vai kas cits, taču mums visām četrām pēdējās nedēļas laikā ir sanācis dzirdēt par to, cik daudz radinieču, draudzeņu un paziņu pavisam nesen dzemdēja mājās vai to vēlas darīt nākotnē. Viena tāpēc, ka šausmīgi bail no slimnīcas, otra atgādina par sentēvu dzīves rituāliem, trešā apgalvo, ka tas ir mazāk stresaini un nav jādomā par ārstu vienaldzību.

Man pagaidām nav strikta viedokļa par to, vai esmu par vai pret dzemdībām mājās. Pagaidām šķiet, ka pirmo bērnu es noteikti labāk izvēlētos dzemdēt slimnīcā vai privātklīnikā, jo man vajadzētu to sajūtu, ka visi speciālisti, kas vien var būt nepieciešami, ir kaut kur tuvumā. Savukārt ar otro bērnu jau varētu padomāt par mājas dzemdībām, jo pašai vismaz būtu skaidrība, kā tas viss notiek. Tas tā sapņojot… Taču redakcijas karsto diskusiju rezultātā esmu nonākusi pie secinājuma, kas, piemēram, tieši mani visvairāk traucē skaļi atbalstīt mājas dzemdības. Šķiet, tā ir manas mammas, krustmātes, viņu draudzeņu pieredze. Toreiz – padomju laikos – attieksme pret dzemdētājām nebija diez ko iejūtīga (protams, vienmēr ir izņēmumi). Viņas tika atstātas vienas brīdī, kad tik ļoti ir nepieciešams mīļoto cilvēku atbalsts. Tāpēc arī manī snauž stereotips, ka dzemdības ir gluži vai iniciācijas rituāls, kas sievietei zobus sakodušai ir jāpārcieš vienai pašai zili krāsotās slimnīcas sienās.

Vēl jau aktuāls ir jautājums, vai mīļotajam vīrietim vai kādam citam tuviniekam lūgt piedalīties dzemdībās. Uzmanīgu mani darīja kāds gadījums, kuru šosestdien dzirdēju savos laukos. Tur kāda sieviete dzemdēja mājās, un to visu redzēja viņas pirmsskolas vecuma dēlēns. Puika kopš tā brīža vairs nerunā. Viņš kļuva mēms. Tagad logopēdi un psihologi strādā ar viņu, taču par izveseļošanās iespējām runā skeptiski. Protams, šī ģimene nav no labvēlīgākajām, taču šis gadījums, manuprāt, pierāda to, ka, lai arī dzemdības tiek uzskatītas par dabisku  notikumu, ne visi ir gatavi tās skatīt klātienē un ne visiem tās ir jāredz. Tāpēc stāsti par to, ka sievietes saviem vecākajiem dēliem piedāvā vai pat lūdz (ir, ir arī tādi gadījumi!) piedalīties savās dzemdībās, man šķiet gluži vai vardarbības piemērs. Un es ticu, ka arī dažiem vīriešiem dzemdību skati un sajūta, ka viņš nekādi nevar palīdzēt savai sievietei, var nodarīt daudz vairāk ļaunuma nekā labuma.       

Dzemdes kakla vēzis: Otra izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā sievietēm vecumā līdz 45 gadiem

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir plaši sastopams vīruss, ar ko dzīves laikā ir inficējušies līdz pat 80% pasaules iedzīvotāju. CPV rada dažādus ādas bojājumus – kārpas, kandilomas un papilomas – un izraisa vairāk nekā 5% visu ļaundabīgo audzēju, tostarp dzemdes kakla vēzi. Ar mērķi atklāt slimību agrīnā stadijā valsts apmaksā bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm vecumā no 25 gadiem, taču atsaucība uzaicinājumam ir zema –  tā nesasniedz pat 40%.

Inficēšanās ar CPV

Dzemdes kakla vēzis ir otra izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Ik gadu to šo diagnozi ārsta kabinetā izdzird teju 250 sievietes visā Latvijā. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Ar CPV var inficēties tieša kontakta laikā – gan sadzīves, gan dzimumkontaktu ceļā. Caur mikroplaisu vīruss iekļūst cilvēka ādas un gļotādas šūnu kodolā jeb galvenajā informācijas nesējā un sāk vairoties. Prezervatīvu lietošana neizslēdz CPV inficēšanās risku, jo inficēšanās ir iespējama, piemēram, tikai ar rokām vien aizskarot abu partneru dzimumorgānus vai orālā seksa laikā. Tādēļ labākais veids, kā izvairīties no CPV infekcijas, ir vakcinācija.

Vakcīna pret CPV

CPV infekcijai nav simptomu, tādēļ tā paliek nepamanīta, kamēr vīruss inficē dzemdes kakla gļotādas un ādas šūnas. Vairumā gadījumu cilvēka imūnsistēma pati uzvar vīrusu, un tas ar laiku izzūd, neatstājot sekas uz cilvēka veselību. Taču daļā gadījumu, ja cilvēka organisms ir novājināts, var attīstīties onkoloģiskas saslimšanas, visbiežāk – dzemdes kakla vēzis. Vakcīna pret CPV palīdz ne tikai aizsargāt no CPV izraisītu bojājumu un dzemdes kakla vēža attīstības, bet arī aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papilomatozi. Vakcinēties pret CPV ir iespējams jebkurā vecumā. Latvijā meitenes no 12 līdz 17 gadu vecumam bez maksas var saņemt vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem jeb tā saucamo deviņvalento vakcīnu. To veic pie ģimenes ārsta atbilstoši imunizācijas kalendāram, vakcīnu ievadot augšdelma muskulī vai gurnā. 

Pie ginekologa reizi trijos gados – par velti!

Ikviena sieviete vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem savas deklarētās dzīvesvietas pastkastītē vēstuli ar aicinājumu doties uz profilaktisku apskates vizīti pie ginekologa un veikt onkocitoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža pārbaudei. Vēstulē ir norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ja sieviete izvēlas doties pie ginekologa, kuram ir līgums ar NVD, ginekoloģiskā pārbaude un uztriepes izmeklēšana ir bez maksas. Ja sieviete vēlas uz pārbaudi doties pie sava ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, no valsts budžeta tiek apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana, taču maksa par vizīti ir jāsedz pašai. Ja sieviete pastkastītē nav saņēmusi uzaicinājuma vēstuli vai tā ir nozudusi, nav jāsatraucas, jo informācija par uzaicinājumu uz pārbaudi ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski. Vēstule ir derīga trīs gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr ir ieteicams izmeklējumu veikt dažu mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas. Ja sievietei vēl nav iestājusies menopauze, vēlamais uztriepes paņemšanas laiks ir 8.-19. diena pēc menstruāciju sākuma.

Izmaiņas šūnās nenozīmē audzēju

Ņemot vērā, ka pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parastas ginekoloģiskās apskates laikā vēl nav saskatāmas, un sieviete neizjūt nekādus slimības simptomus, skrīninga mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās un dzemdes kakla vēzi, tā ievērojami palielinot izredzes slimību izārstēt pavisam. Ginekoloģiskās pārbaudes laikā ārsts no dzemdes kakla ārpuses un dzemdes kakla priekšējās daļas nesāpīgi pāris sekunžu laikā paņem uztriepi ar šūnu paraugu. Paraugs tiek nosūtīts uz laboratoriju, kur to rūpīgi ar mikroskopu izmeklē, lai noteiktu, vai tajā ir kādas šūnu izmaiņas, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja veiktās analīzes uzrāda izmaiņas šūnās, tas uzreiz nenozīmē, ka sievietei ir ļaundabīgs audzējs. Ja sievietei ir atklātas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, ārsts veic bezmaksas CPV testu. Ja sievietei atklāj CPV, viņa tiek novirzīta pie kolposkopijas speciālista, kurš veic detalizētu dzemdes kakla, maksts un vulvas apskati ar palielinājuma palīdzību. Gadījumā, ja bojājums ir vieglas pakāpes, visbiežāk organisms pats ar to tiek galā, un sievietei pēc laika būs jāierodas uz atkārtotu pārbaudi. Šajā laikā var lietot vaginālo Papilocare gelu, kas veido aizsargplēvīti dzemdes kakla gļotādā, radot aizsargbarjeru un kavējot CPV iesaistīšanos šūnā. Tas palīdz novērst jaunu bojājumu veidošanos un darbojas kā papildu līdzeklis jau radušos bojājumu ātrākai izzušanai. Gadījumos, kad tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes bojājums, speciālists visbiežāk rekomendēs specifisku ārstēšanu.

Dzemdes kakla vēzis apdraud arī jaunas sievietes!

Kaut arī valsts apmaksātā vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) pasargā no saslimšanas ar vēzi un dzimumorgānu kondilomām, absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc ar laiku ir jāveic arī dzemdes kakla vēža skrīnings. Savukārt šīs vakcīnas atlikšana palielina inficēšanās risku, brīdina ginekoloģe Lāsma Līdaka.

Kaut arī bērnu un jauniešu ginekoloģijā dzemdes kakla vēža skrīnings nav aktuāla nepieciešamība, jo to uzsāk tikai no 25 gadu vecuma, ir jārūpējas, lai izvairītos no vēža nākotnē, un audzēju draudus mazina vakcinācija pret CPV, kas pērn ieviesta arī zēniem, kuriem plāno paplašināt vakcinēšanās vecuma periodu. Tas vēl vairāk samazina riskus, taču jaunietēm ar laiku būs jāparūpējas par dzemdes kakla vēža skrīningu, jo dati liecina, ka šī slimība apdraud arī gados jaunas sievietes.

Kas ir cilvēka papilomas vīruss un kāpēc svarīgi ir pret to vakcinēties? 

– CPV ir vīrusu grupa, kura izraisa, piemēram, ādas kārpas, kas ir samērā nekaitīgas, bet atsevišķi tipi izraisa arī ļaundabīgas saslimšanas – kādu no vēža paveidiem. Līdz pat 80% cilvēku dzīves laikā sastopas ar CPV. Lielākajai daļai organisms pats spēj tikt galā ar šo infekciju un atbrīvojas no tās, bet daļai cilvēku šis vīruss saglabājas šūnās un ilgtermiņā izraisa ļaundabīgus audzējus – kā sievietēm, tā vīriešiem.  Kaut arī pārsvarā CPV asociē ar dzemdes kakla vēzi, tas izraisa arī rīkles vēzi, anālā kanāla vēzi, vulvas vēzi, maksts vēzi un arī dzimumlocekļa vēzi vīriešiem. 

Tā kā CPV ir vīruss, tad šoreiz arguments, ka ģimenē līdz šim nevienam vēži nav bijuši, nederēs. Vīruss var skart jebkuru, neatkarīgi no ģimenes vēstures. Pret to pilnībā nepasargā arī prezervatīvs. Turklāt Latvijā pieejamā deviņvalentā vakcīna papildus arī rada aizsardzību pret dzimumorgānu kārpām – kondilomām, kas arī ir nepatīkama lieta.

Kāpēc labāk vakcinēties tieši pusaudža gados? 

– Optimāli tas būtu jau no deviņu gadu vecuma, jo nekad nevar zināt, cik gados sāksies dzimumdzīve, kā arī ir svarīgi, lai būtu pietiekams laiks organismam nostiprināt vakcīnas sniegto imunitāti. Lai arī šķiet, ka tas ir ļoti agri, bērns vēl mazs, kāda vēl dzimumdzīve, laiks paiet ļoti ātri. Dzimumdzīvi Latvijā pusaudži vidēji uzsāk septiņpadsmit ar pusi gadu vecumā. Bet, protams, daļa to sāk ievērojami ātrāk. Diezin vai tajā brīdī, kad parādīsies puisis, meitene atnāks pie mammas un teiks: “Tā, man tagad ir puisis, es gribu vakcinēties pret to vīrusu, lai mēs droši varam dzīvot dzimumdzīvi”. Tā nenotiek. 

Vai ir kādi vecuma ierobežojumi?

– Vakcīnu var sākt saņemt jau no deviņu gadu vecuma līdz pat 45 gadu vecumam. Latvijā meitenēm līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vakcīna ir valsts apmaksāta. Tas ir būtiski, jo vienas devas cena ir ap 150 eiro. Par riskiem un izdevumiem es vecākiem stāstu tad, kad spriež, ka meita izaugs un pati izlems. Pirmkārt, viņa varbūt būs sākusi dzimumdzīvi, un vīruss varbūt jau būs iegūts, un vakcīna nebūs tik efektīva. Otrkārt, no 18 gadu vecuma tas būs ievērojams finansiālais slogs – jo 150 eiro maksā viena deva, bet būs nepieciešamas divas devas. Ja ir samazināta imunitāte (piemēram, tiek imūnsistēmu nomācoši medikamenti, ir nopietnas hroniskas slimības), būs nepieciešamas trīs devas. 

Vai ārsti aicina uz vakcinēšanos vai jauniešiem pašiem ir par to jāinteresējas?

– Daudz ir atkarīgs no ģimenes ārsta. Ir vecāki, kas stāsta, ka ģimenes ārsts ir piedāvājis un lūdzis vakcinēties, un tad vai nu piekrīt vai atsakās. Es cenšos iedrošināt uz vakcinēšanos, ka tas nav nekas bīstams un ka vajag to darīt. Daļa ir saņēmusi informāciju skolās. Bet diemžēl mēdz būt arī tā, ka daļa ģimenes ārstu pat atrunā no vakcīnas ar domu, ka labāk to darīt vēlāk, kad paaugsies, bet tam nav racionāla pamatojuma. Tā kā valsts apmaksāta vakcinācija puišiem ir ieviesta salīdzinoši nesen, viņus mēdz piemirst. Tomēr puišiem ir tieši tikpat svarīgi saņemt vakcināciju kā meitenēm. 

Kas visbiežāk vakcinē pret CPV? 

– Parasti tie ir ģimenes ārsti, bet tas var būt arī vakcināciju kabinetos. Ja runājam par mītiem un uztraukumiem, tad man ir gadījušās situācijas, kad cilvēki ir nobijušies, jo jūtas pārliecināti, ka vakcīnu pret CPV ievada dzemdes kaklā vai citādi ginekoloģiskas apskates laikā. Pilnīgi noteikti nē. Tā ir parasta injekcija plecā. Tā nav specifiska manipulācija. Daudz raižu un dezinformācijas ir par to, ka vakcīna kaut kādā veidā varot izraisīt neauglību. Man ir tāds dzemdes modelītis, ko es rādu un stāstu par to, cik sievietes auglība ir sarežģīts process. Ir jānobriest olšūnai, jānotiek ovulācijai, tad jāceļo pa olvadu, tad tai jāsatiek spermatozoīds, tad jāsāk attīstīties, jāieligzdojas dzemdes dobumā un vēl jāsāk augt. Un nav viena aģenta, izņemot milzīgas devas staru terapiju vai ķīmijterapiju, kas šo procesu varētu fundamentāli izjaukt. Un vēl jo mazāk vakcīna, kas ir pret vīrusu, kurš var būt arī citās vietās organismā. Arī pētījumos ir skaidrs, ka vakcīna pret CPV neauglību nevar izraisīt, bet turpretī ir pētījumi, ka, ja sievietei vai vīrietim jau ir CPV, tad gan reizēm var būt problēmas ar grūtniecības iestāšanos. Tāpēc risku var radīt nevakcinēšanās, nevis vakcinēšanās.

Kad un kā sākas dzemdes kakla vēža skrīnings un kāpēc tas ir nepieciešams, ja jau notiek vakcinēšanās?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm sākas no 25 gadu vecuma. Atkarībā no skrīninga rezultāta, nākamā pārbaude ir pēc trim – pieciem gadiem. Agrākā vecumā tiek pārbaudītas arī visas grūtnieces. Diemžēl absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc skrīnings nepieciešams arī pēc vakcinēšanās. Kā arī ir pavisam neliels dzemdes kakla vēža gadījumu skaits, ko neizraisa CPV. 


Kāpēc jaunietēm būtu jādomā par dzemdes kakla vēzi un jautājumiem, kas biežāk skar pusmūža sievietes?

– Pirmkārt tādēļ, ka dzemdes kakla vēzis (un cita veida vēži, kurus izraisa CPV) var skart arī jaunas sievietes. Sekas var būt tiešām dramatiskas – var gadīties, ka sievietei, kurai vēl nav neviena bērna vai viņa gribētu vēl bērnus, ir jāizņem dzemdes kakls vai pat visa dzemde, kas ārkārtīgi var ietekmēt viņas iespējas iznēsāt bērniņu nākotnē. Otrkārt, izmaiņas šūnās CPV rada pakāpeniski. Vispirms rodas pirmsvēža pārmaiņas, kuras iespējams laicīgi “noķert” un ārstēt, lai vēzis nemaz nerastos. Diemžēl pirmsvēža pārmaiņu ārstēšana ietver ķirurģisku iejaukšanos – var nākties nogriezt daļu no dzemdes kakla, tieši tādēļ ir svarīgi vakcinēties, jo šāda ķirurģiska iejaukšanās var ietekmēt grūtniecības norisi nākotnē. 

 
Kāpēc pret CPV vajag vakcinēties arī zēniem?

– Zēniem arī sastopami CPV izraisīti vēži – rīkles vēzis un dzimumlocekļa vēzis. Puišiem iespējamas arī dzimumorgānu kondilomas – vēl viena nepatīkama slimība, pret kuru pasargā vakcinācija. Tāpat zēni var nodot CPV meitenēm un otrādi. Svarīgi saprast, ka kopumā esam atbildīgi par visas sabiedrības veselību. Vēžus, ko izraisa CPV, ir iespējams izskaust pilnībā! Tam ir nepieciešama gan puišu, gan meiteņu un viņu vecāku iesaiste, lai apturētu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā. 

Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Dzemdes kakla vēzi var novērst

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību.

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir?

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule?

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot.

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi.

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās:

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis, https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā – www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Dzemdes kakla vēzi ir iespējams apsteigt!

Dzemdes kakla vēzis ir slimība, kuru var apsteigt un kuras rašanos iespējams novērst. Tāpat laikus atklājot pirmsvēža izmaiņas, nelielā operācija ļaus plānot grūtniecību.


To intervijā akcentēja Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, asociētā profesore Jana Žodžika, kliedējot arī dažus maldus. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

Kad sievietei vajadzētu doties pie ginekologa?

– Pie ginekologa būtu jāsāk doties jaunai sievietei, kas ir uzsākusi dzimumattiecības. Ja agrāk, padomju laikos, pusaudzēm rekomendēja doties pie ginekologa uz apskati, tad tagad, ja dzimumattīstība, pubertātes periods norit atbilstoši, ir menstruācijas, veidojas sievietes organisms, tad tas nav nepieciešams. Pirmās profilaktiskās apskates, kad ir obligāti jādodas, ir no 25 gadiem, kad Nacionālais veselības dienests izsūta vēstuli dzemdes kakla pārbaudei. Bet pirms šī skrīninga sieviete, uzsākot savu seksuālo dzīvi dodas pie ginekologa, lai pārrunātu kontracepciju un arī seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi. Un jebkurā gadījumā, ja parādās kādas sūdzības, piemēram, tās var būt sāpes vēdera lejasdaļā, tā var būt nepareiza asiņošana, kādi veidojumi ārējos dzimumorgānos vai krūtīs, traucēti izdalījumi no dzimumceļiem un citas sūdzības. Dzemdes kakla vēža profilaktiskie izmeklējumi, kas ir bez sūdzībām, ir sievietēm no 25 līdz 70 gadiem, savukārt no 50 līdz 70 gadiem ir krūts dziedzera izmeklējumi jeb mamogrāfija, bet rūpes sākas jau pusaudža vecumā, kad gan meitenēm, gan zēniem ir jāveic vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kuram ir potenciāls izraisīt ļaundabīgas izmaiņas, gan arī saņemt šajā vecumā informāciju par to, kas ir drošs sekss, par kontracepciju, par izsargāšanos no seksuāli transmisīvajām infekcijām. 

Kam jāpievērš uzmanība menopauzes laikā?

– Dzīves periods, kad pārstāj būt mēnešreizes jeb menopauze, joprojām ir laiks, kad sievietei jāturpina rūpēties arī par sievišķo veselību. Dažkārt sievietes domā, ka, ja vairs bērnus nedzemdē un vairs nav mēnešreizes, tad nedraud nekādas ginekoloģiskās slimības. Tā gluži nav. Jāturpina arī profilaktiskie izmeklējumi – gan dzemdes kakla pārbaudes, gan krūšu dziedzeru pārbaudes. Menopauzē parādās arī savas specifiskas problēmas saistībā ar sievišķo hormonu trūkumu, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti un arī veselību. Sievietes mūsdienās dzīvo ilgāk un patiesībā diezgan lielu savas dzīves daļu pavada menopauzē. Dažkārt arī neraugoties uz veselīgu dzīvesveidu, kaut arī sieviete nesmēķē, nelieto pārlieku alkoholu, parādās karstuma viļņi, kas ir raksturīgi menopauzes periodā un būtiski var ietekmēt dzīves kvalitāti – gan darbu, gan arī atpūtu. Mūsdienās ir zemas devas menopauzes hormonālā terapija ar nelieliem riskiem, kuru lietojot var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

Kādus draudus reproduktīvajai veselībai rada dzemdes kakla vēzis? Un no kā vispār ir vai nav jābaidās pirmsvēža stadijā?

– Gribu akcentēt, ka dzemdes kakla vēzis ir viena no tām retajām slimībām, kuru var apsteigt, kuras rašanos var novērst gandrīz visos gadījumos. Dzemdes kakla vēža izraisītājs ir zināms – cilvēka papilomas vīruss. Tas nav raksturīgi onkoloģiskām slimībām. Izvairīties no šīs infekcijas palīdz vakcinācija, vēlams pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Latvijā vislielākā saslimstība ir vecuma grupā virs 40 gadiem. Tātad dzemdes kakla vēzis var skart sievietes pašā reproduktīvās veselības un dzīves plaukumā, kad tiek plānota grūtniecība, ir tikko piedzimuši bērni. Tas ir arī aktīvākais periods profesijā. Un tas dažādi var ietekmēt reproduktīvo veselību. Ja tiek konstatētas augsta riska pirmsvēža izmaiņas, tad, lai nākotnē nerastos ļaundabīga problēma, to novērš ar nelielu operāciju – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļiņas izgriešanu, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un 90% gadījumu tā ir efektīva. Tomēr tai var būt priekšlaicīgu dzemdību risks. Latvijā no 100 grūtniecēm piecas dzemdē priekšlaicīgi. Un pēc šādām operācijām risks ir astoņām deviņām no simts grūtniecēm. Ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar dzemdes kakla elektroekscīziju, un sieviete joprojām spēj plānot grūtniecību. Taču, ja tas ir jau nedaudz tālāk izplatījies vēzis, tas nozīmē, ka ir vajadzīga plašāka operācija, ielaistos gadījumos arī staru un ķīmījterapija, un tad spēja plānot grūtniecību zūd. Tas var atstāt sekas ne tikai uz reproduktīvo, bet vispārējo veselību. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, ļoti būtiski ir akcentēt tieši vakcināciju, ko valsts nodrošina ar visefektīvāko vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Šo vakcināciju ir jāveic gan meitenēm, gan zēniem. Meitenēm šo vakcīnu valsts apmaksā no 12 līdz 18 gadiem, no šī gada to apmaksā arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem. Dati liecina, ka atsaucība vakcinācijai no zēnu puses ir apmierinoša, tie ir 50%. Tomēr mēs redzam, ka tā ir zināma diskriminācija attiecībā pret vecākiem zēniem, un ļoti ceram, ka politikas lēmēji mūs uzklausīs. Asociācijas plāno lūgt Veselības ministriju rast finansējumu palielināt vecuma robežu zēniem arī līdz 18 gadiem. Tas ir ļoti būtiski, jo cilvēka papilomas vīruss skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, vīriešiem dzimumlocekļa, arī rīkles, balsenes ļaundabīgas izmaiņas. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību.

Kas ir dzemdes kakla čūla? 

– Tas ir tāds plaši lietots termins, kas nācis no padomju laiku medicīnas. Zināšanas par dzemdes kakla veselību mums pēdējos gados ir strauji uzlabojušās. Attīstījusies zinātne un mūsu sapratne. Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kuru klāj tāda kā sedziņa, ko saucam par epitēliju. Un dzemdes kaklam ir plānāka sedziņa un biezāka sedziņa. Plānāko veido viens šūnu slānis, bet biezākā ir no daudziem šūnu slāņiem. Jaunai sievietei to dzemdes kakla virsmu, ko ginekologs redz apskatē, parasti klāj šī plānā sedziņa, un zem tās ir audi, kur ir daudz asinsvadu, un tas izskatās kā apsārtums. Gadiem ejot, tas izkārtojums dzemdes kaklā mainās, un plāno sedziņu pārklāj citas – biezais epitēlijs, un asinsvadus vairs tik labi neredz. Agrāk to uzskatīja par patoloģiju un sauca par čūlām, to visādos veidos ārstēja un ļoti bieži neefektīvi, jo tās ir fizioloģiskas izmaiņas. Tagad medicīniski to sauc savādāk – par ektropion, un tas nav saistīts ne ar kādiem veselības riskiem. Pēc definīcijas, čūla ir situācija, kad epitēlijs ir kādas patoloģijas dēļ nolobījies. Un čūlas, ja gadās, tad biežāk menopauzes laikā. Visos pārējos gadījumos tas ir ektropion, kas ir fizioloģiskas izmaiņas. Ja dzemdes kakla skrīningi ir bijuši, un analīzes ir negatīvas, ja ir veiktas analīzes uz biežākām seksuāli transmisīvām infekcijām, kas var izraisīt dzemdes kakla apsārtumu, ja hlamīdiju, gonokoku infekcija ir izslēgta, tad par šo nav jāsatraucas. 

Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, kādu jūs redzat vīrieša lomu un iesaisti? 

– Vistiešāko, jo galu galā tā ir ģimenes veselība, un vīrietim, protams, pirmām kārtām jārūpējas, lai pusaudži bērni būtu vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusu, sniedzot arī informāciju vispār par seksuālo veselību. Kā uzsākt dzimumdzīvi, kā izsargāties no grūtniecības, kā izsargāties no infekcijām, tam ir jānāk ģimenē. Atrast piemērotu brīdi, kad ir vērts sākt šo sarunu. Vīrietim, protams, ir arī jāatgādina un jāpainteresējas, vai sieva ir veikusi šos profilaktiskos izmeklējumus. Un vīrietim ir jābūt par piemēru gan ar dzīvesveidu, gan attieksmi pret veselību. Arī vīriešiem ir profilaktiskie izmeklējumi, ir prostatas skrīnings, ir kolorektālā vēža skrīnings.

Kā sievietei pašai lasīt un saprast skrīninga rezultātu? Par ko satraukties, par ko ne?

– Šai skaidrībai darbojas divu veidu algoritmi – viens ir citoloģijas skrīningam sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un otrs ir primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem. 
Ja citoloģijas skrīningā testēšana ir bez rezultāta, tad tests jāatkārto pēc trim mēnešiem. Ja nav atrasts intraepiteliāls bojājums, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. 
Turpinājumā – skaidrojums dažiem saīsinājumiem. AR CPV – augsta riska cilvēka papilomas vīruss. ASCUS – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas. ASC-H – daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas, kad nevar izslēgt vidēju vai smagu displāziju. Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža stāvoklis. LSIL un HSIL ir citoloģiskie apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu bojājumu. AGUS – tās ir neskaidras nozīmes glandulāra epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas.
Tagad par to, kā saprast rezultātus. Ja ASCUS, AR CPV ir negatīvs, tad arī jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Bet, ja ASCUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Tāpat jāveic kolposkopija, ja testā uzrādās ASC-H. Savukārt, ja ir LSIL (viegla displāzija), AR CPV negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja LSIL, AR CPV ir pozitīvs, tad jāveic kolposkopija. Tāpat ir jāveic kolposkopija, ja ir HSIL (vidēja vai smaga displāzija). Ja AGUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja AGUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Gadījumā, ja testā konstatē malignizācijas pazīmes, tad nepieciešama konsultācija pie onkoginekologa. Attiecībā uz AGUS rezultātiem, ja konstatē patoloģisku dzemdes asiņošanu, tad nepieciešams veikt atbilstošos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, endometriju, biopsiju.

Savukārt algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem ir sekojošs. Ja ir pozitīvi citi augsta riska CPV un jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts (ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H), tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkārto citoloģiju pēc viena gada, kad taktika ir līdzīga – ja ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkal atkārto citoloģiju pēc viena gada. Un ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, kas sanāk pēc trim gadiem (jo no 5 gadu cikla jau būs pagājuši 2 gadi, atkārotojot citoloģijas), bet, ja ir malignizācija, tad jādodas pie onkoginekologa.

Dzemdes kakla vēzi iespējams gandrīz pilnībā novērst!

Atšķirībā no citiem vēža veidiem, dzemdes kakla  vēzim ir skaidri zināms izraisītājs.Gandrīz 100% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Startautiski šo vīrusu dēvē par human papillomavirus (HPV). Kaut arī Latvijā kopš 2010.gada meitenēm vecumā no 12 – 18 gadiem ir pieejama bezmaksas vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, pagaidām vakcinētas ir mazāk kā puse šīs vecuma grupas meiteņu. Lai informētu vecākus par CPV infekciju un kliedētu dažādus ar vakcināciju saistītus mītus, uz sarunu aicinājām BKUS Bērnu vakcinācijas centra vadītāju Daci Zavadsku.

Kas ir cilvēka papilomas vīruss un cik tas ir izplatīts?

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, t.sk.elpceļu un ģenitālā trakta ādu un gļotādu. Ir aptuveni 150 CPV tipi, un dzīves laikā gandrīz katrs no mums ir sastapies ar kādu no tiem. HPV iedala «augsta riska» un «zema riska» tipos, atkarībā no to saistības ar audzēju attīstību. Augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, izraisot priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Bet, piemēram, kārpas rodas, ja esam sastapušies ar CPV 6. un 11.tipu, kas pieskaitāmi pie zema riska tipiem. No visiem CPV tipiem 13 tiek klasificēti kā kancerogēni.

Kā var inficēties ar šo vīrusu un kā izpaužas infekcija?

Kaut arī sabiedrībā nereti var sastapties ar uzskatu, ka CPV ir seksuāli transmisīva slimība, ar šo vīrusu var inficēties arī sadzīves kontaktu un dzemdību laikā. Inficēšanās notiek galvenokārt āda-āda un āda -gļotāda kontakta ceļā. Jāpiebilst gan, ka dzimumkontakta laikā risks inficēties ar kādu no kancerogēnajiem tipiem ir lielāks, kā sadzīves kontaktu ceļā.

CPV var izpausties kā kārpas dažādās ķermeņa daļās, tai skaitā  kārpas uz dzimumorgāniem un elpceļos, taču ir arī tādi CPV tipi, kuri nav ārēji pamanāmi. Tas, ka mums nav nekādu izpausmju, nenozīmē, ka neesam CPV vīrusa inficēti. Tieši kancerogēnie CPV tipi visbiežāk vairākus gadus „klusi sēž” mūsu organismā, līdz rada pirmsvēža un vēža attstību.

Cik liela ir varbūtība HPV izraisīs dzemdes kakla vēzi?

Vairums CPV infekcijas ir pārejošas un neizraisa klīniskas sekas. Sastopoties ar jaunu infekciju aptuveni 70% gadījumu mūsu organisms no tās atbrīvojas gada laikā un 90% gadījumu – 2 gadu laikā. Tomēr dažkārt vīrusiem, īpaši kancerogēnajiem, izdodas „apmānīt” mūsu imūno sistēmu un  „ieperināties” mūsu šūnās uz ilgu laiku. Ilgstoša vīrusa uzturēšanās mūsu organismā un vairošanās visvairāk sastopama CPV 16 un 18 tipiem. CPV16 ir atbildīgs par gandrīz 60% un CPV18 par vairāk kā 15% visiem dzemdes kakla vēžiem Eiropā. Ne tik bieži, taču dzemdes kakla vēzi var izraisīt arī  citi11 augstariska vīrusi.

Vai Latvijā pieejamā vakcīna var pasargāt no visiem CPV tipiem un pilnībā novērst dzemdes kakla vēža iespējamību?

Neviena vakcīna nepasargā no pilnīgi visiem CPV tipiem. Kopumā pasaulē ir pieejamas 3 dažādas vakcīnas, kas pasargā no 2, 4 un 9 izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izrasošajiem CPV tipiem. Latvijā meitenēm vecumā no 12 – 18 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu. Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā apmaksātā vakcīna par aptuveni 75% samazina iespējamību saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā Igaunijā tiek apmaksāta vakcīna pret 9 CPV tipiem. Abas Eiropā lietotās vakcīnas ir pilnībā drošas, atšķiras tikai aptveres lauks. 9 valentā vakcīna par aptuveni 90% samazina iespējamību saslimt ar dzmdes kakla vēzi.

Vai vakcinēšanās pret cilvēka papilomas vīrusu ieteicama abiem dzimumiem?

Tā kā CPV ierosinātās slimības skar gan sievietes, gan arī vīriešus, vakcinēties var un vajag abiem dzimumiem. Dominējošais ieteikums vakcinēties pret CPV ir no 9 līdz 26 gadu vecumam, tomēr dažādās valstīs ieteiktais vecums var atšķirties. Piemēram, FDA Amerikā oficiāli ir apstiprinājusi, ka vakcinācija ir efektīva sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Ir pierādīts, ka sievietēm iespējamība inficēties ar CPV ar gadiem samazinās. Vīriešiem turpretī infekcijas iespējamība ir stabila visas dzīves laikā.

Kāpēc Latvijā vakcinācija tiek apmaksāta tikai meitenēm?

Tas ir vairāk naudas jautājums. Attīstītajās pasaules valstīs daudzviet pret cilvēka papilomas vīrusu jau vakcinē arī zēnus. Zēni un vīrieši arī ir šī vīrusa pārnēsātāji, turklāt vīrussvar izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī taisnās zarnas, dzimumlocekļa un citu lokalizāciju audzējus, ar kuriem var saslimt arī zēni un vīrieši. Kopumā ir 20 valstis , kā, piemēram, Austrija, Zviedrija, ASV, Kanāda un Austrālija, kur valsts programmā vakcinē arī zēnus.

 Cik droša ir šī vakcīna, un kādas var būt biežākās blaknes?

Vakcīna ir pilnībā droša. Tās drošību ir apstiprinājušas tādas oragnizācijas kā Pasaules Veselības organizācija (PVO), ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA).

Vakcīna nesatur nedz vēža daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Tā atdarina dabīgā vīrusa struktūru, taču tā kā nesatur vīrusa DNS, tāpēc nav ne mazākās iespējas, ka vakcīna izprovocēs saslimšanu ar CPV.

Pēc dabīgi pārslimotas infekcijas, antivielu koncentrācija organismā ir zema un nenoturīga, bet vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti.

Biežākā nevēlamā reakcija pēc CPV vakcīnas ir vieglas vai vidēji stipras īslaicīgas sāpes injekcijas vietā, tūlītēja lokāla dzēlīga sajūta un apsārtums injekcijas vietā. Citas biežāk ziņotās reakcijas – galvas sāpes, muskuļu sāpes, nogurums un neliels drudzis.

Vakcinācijas pretinieki kā argumentu nevakcinēties min to, ka šī vakcīnas sastāvā ir veselībai kaitīgas vielas, piemēram alumumīnija sāļi, kas varot veicināt autoimūnas saslimšanas, un polisorbāts 80, kas kā viņi apgalvo, var veicināt neauglību. Ko Jūs varētu atbildēt viņu argumentiem?

Kopš vakcīnas licenzēšanas 2006.gadā, ir savakcinētas vairāk kā 270 miljoni CPV vakcīnu devas un bijuši vairāki drošības apkopojuma pasaulē ziņojumi, no kuriem nevienā nav apstiprinājies, ka vakcīna varētu būt nedroša. Parasti Pasaules Veselības organizācija, izvērtējot vakcīnas iedarbību, to atzīst par drošu, bet CPV vakcīna ir atzīsta par īpaši drošu (extremely safe).

Jau vairāk kā 80 gadusalumīnija sāļus vakcīnās lieto, lai stimulētu organisma imūnsistēmu ātrākai antivielu veidošanai, un alumīnija koncentrācija, kas tiek uzņemta ar vakcīnu, uzskatāma par veselībai nekaitīgu. Alumīnijs dabīgā veidā tiek uzņemts arī ar mātes pienu, pārtiku un ūdeni, turklāt dabīgi uzņemtā alumīnija daudzums ievērojami pārsniedz ar vakcīnām saņemtā alumīnija daudzumu.

Arī polisorbāts 80, kas tiek pasniegts kā inde patiesībā ir viela, kas atrodama arī kosmētikas līdzekļos un pārtikā. Tas palīdz sastāvdaļām turēties kopā. Vakcīnās esošā polisorbāta 80  deva nav bīstama veselībai, un pētījumi to apstiprina.

2018. gadā ir publicēts sistēmātisks apskats par 24 pētījumiem, kuros tika iesaistītas vairāk nekā 70 000 dalībnieces – netika konstatēts, ka vakcinēto sieviešu grupā būtu sastopamas kādas nopietnas blaknes, piemēram, mirstība, neauglība, spontānie aborti u.c. (Arbyn M, Xu L, Simoens C, Martin-Hirsch PPL. Prophylacticvaccinationagainsthumanpapillomaviruses to preventcervicalcanceranditsprecursors. CochraneDatabaseofSystematicReviews 2018, Issue 5.)

Autors: Dace Zavadska

 

 

Dzelzs mazuļu uzturā: kāpēc ir vērts mazus bērnus radināt pie gaļas ēšanas


Par labu veselību jārūpējas kopš mazotnes: lai cilvēks justos labi un būtu vesels, liela nozīme ir bērnībā izveidotajiem ēšanas paradumiem. Ja kopš pirmajām dzīves dienām neuzņemam visas vajadzīgās uzturvielas pietiekamā daudzumā, tas var nelabvēlīgi ietekmēt kaulu, muskuļu un pārējā organisma pareizu attīstību. Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā vērojams visbiežāk, ir dzelzs. Aptamil3veiktā vecāku aptauja* par 1–3 gadus vecu bērnu uztura paradumiem liecina – gandrīz ceturtā daļa jeb 23% vecāku Latvijā uzskata, ka tik mazam bērnam nepieciešams tāds pats dzelzs daudzums kā pieaugušajam.Kādēļ šāds vecāku uzskats var bērnam radīt nopietnas veselības problēmas, skaidro Anna Birka, ārste pediatre ar 38 gadu stāžu, kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte.

Kāpēc bērnam vajag dzelzi – daudz dzelzs?

Patiesībā uz 1 kg ķermeņa svara 1–3 gadus vecam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušajam, taču par to pēc pētījuma datiem ir informēti vien 2% vecāku Latvijā. Dzelzs deficīts nav tikai Latvijas problēma. Daudzu attīstīto Eiropas valstu pētījumi atklāj nepietiekamu dzelzs daudzumu bērnu uzturā: līdz ar D vitamīnu dzelzs ir visbiežāk trūkstošais elements, neskatoties uz izstrādātajiem pareizas ēšanas ieteikumiem un Rietumeiropas valstīs pieejamo veselības aprūpes sistēmu.

Kopumā bērnam jāuzņem līdz pat 7 reizēm vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam uz vienu ķermeņa masas kilogramu – dzelzs 5,5 reizes vairāk. Tāpēc ar katru kumosu bērnam ir jāuzņem daudz vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam, un šīs īpašās uztura vajadzības nevar apmierināt ar pieaugušajam paredzētu ēdienu.Nepieciešamais dzelzs daudzums atkarīgs no bērna vecuma un svara, taču vidēji mazulim dienā jāuzņem 8 mg dzelzs.

Ja dzelzs trūkst, bērns var daudz biežāk slimot un atpalikt gan fiziskajā, gan garīgajā attīstībā. Dzelzij ir liela loma muskuļu funkciju nodrošināšanā, mazuļa enerģijas vairošanā un smadzeņu attīstībā. Dzelzs dod eritrocītiem spēku iznēsāt skābekli uz visiem orgāniem, lai tas nokļūtu visur, kur tam jānokļūst. Par dzelzs deficītu liecina bāla āda, sausi mati, nagi, kas lūst un dalās; bērns ir saguris, ēd neēdamas lietas – zemi vai apmetumu, mālu, kaļķi, krītu.

Dzelzs deficīts jeb anēmija pati par sevi nav slimība, bet gan simptoms, tāpēc ir svarīgi meklēt anēmijas iemeslu, kas var būt iekšējā asiņošana, dzelzs uzsūkšanās traucējumi, uztura problēmas u. c. Tas nozīmē, ka nav ieteicams bez ārsta ziņas sākt lietot papildu dzelzi – anēmiju var izraisīt arī B12 vitamīna un folijskābes jeb folskābes trūkums. Tomēr, ja anēmija konstatēta, to nevar kompensēt tikai ar uzturu, ir jālieto medikamenti un noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ja dzelzs preparātus sākat lietot, tie jālieto ilgstoši – arī tad, kad asinsaina jau uzlabojusies.

Produkti, kas bagāti ar dzelzi

  • 70 g aknu satur 4,8 g dzelzs.
  • Olas dzeltenums, pākšaugi, spināti, rozīnes, ķirbju sēklas, plūmju sula.
  • Visvairāk dzelzs satur gaļa un zivis, un no šiem produktiem dzelzs vislabāk uzsūcas organismā. Tāpēc veģetārs uzturs 1–3 gadus vecam bērnam nav piemērots. Sarkanā gaļalieliski garšos kopā ar kabačiem, brokoļiem un griķiem. Ar dzelzi bagāts ir lasisvai tuncis, vienīgi jāņem vērā, ka mākslīgi audzētajās zivīs ir ļoti maz Omega 3 taukskābju.
  • Dzelzi saturošus produktus nav ieteicams lietot kopā ar govs pienu, miltu un sojas ēdieniem, kā arī tēju un kafiju, jo tie kavē dzelzs uzsūkšanos.
  • Daudz labāk dzelzs uzsūcas, ja to uzņem kopā ar C vitamīnu, piemēram, apelsīnu vai greipfrūtu sulu. Dzelzi saturošus produktus lieliski papildina arī brokoļi, tomāti, saldie kartupeļi, paprika, zemenes un apelsīni.
  • Vērtīgs dzelzs avots pēc gada vecuma ir arī piena maisījums, piemēram, divas glāzes Aptamil3 piena maisījuma nodrošina 39% no ieteicamās dzelzs dienas devas**.

Noderīgi ieteikumi

  • Gaļa un zivis mazuļa uzturā ir ļoti svarīgi! Tomēr, ja mazulis tos atsakās ēst, ar varu nevajag spiest. Jāmeklē veidi, kā mazulim tos iemānīt, piemēram, gatavojot frikadeles, kotletes, biezeņzupas. Uz grauzdētas maizītes zem siera var mēģināt paslēpt zivi. Ja nu tomēr nekādi neizdodas un bērns gaļu un zivis neēd, jādodas pie dietologa un jāizstrādā īpašs uztura plāns, lai bērns uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas.
  • Radiniet bērnu ēst labu gaļu. Bērna organisms nav saindēts, tas jūt, kas ir gaļas sastāvā. Piemēram, ja cilvēks ēd veselīgu lauku pārtiku, organisms uzreiz signalizēs, ja būs apēsts kas nelāgs. Tāpat bērns jāradina pie kvalitatīvas pārtikas: ja saldumi, tad tumšā šokolāde (vismaz 70%), ja dārzeņi – svaigi un aromātiski Pierodot pie labas pārtikas un produktu daudzveidības, bērns ēd visu. Tāpēc, ja esat barojuši savu atvasi tikai ar saldajām brokastu pārslām un pirmo reizi piedāvājat bezpiedevu jogurtu vai putru bērnam vien piecu gadu vecumā, nevajadzētu pārāk brīnīties, ka bērns no nepazīstamā produkta atsakās.

 Lai veicinātu vecāku izpratni un atgādinātu par piemērotu uzturu mazuļiem pēc viena gada vecuma, Aptamil3 sadarbībā ar ekspertiem uzsācis izglītojošu kampaņu vecākiem “Mazais nav lielais”. Kampaņas laikā plānots ne tikai izglītot vecākus par mazu bērnu uztura principiem, bet arī dalīties ar praktiskām receptēm ēdiena gatavošanas meistarklasēs Lauras Grēviņas vadībā, kur māmiņas mācīsies gatavot savam mazulim piemērotu maltīti.

Autors: Deep White

 

Dzelzs deficīts: biežākie iemesli un kā to novērst? 

Pastāvīgs nogurums, grūtības koncentrēties, elpas trūkums pie nelielas slodzes vai bāla āda, bieži vien ir signāli, ko nevajag norakstīt uz stresu vien. Viens no biežajiem iemesliem ir dzelzs deficīts – situācija, kad organismā ir par maz dzelzs, un līdz ar to cieš gan pašsajūta, gan ikdienas enerģija. 

Šajā rakstā atradīsiet skaidru plānu: kā saprast, vai ir dzelzs deficīts, ko mainīt uzturā, kā un kad var palīdzēt dzelzs vitamīni. Tāpat uzzināsiet, kā izvēlēties piemērotākos vitamīnus savām vajadzībām.  

Kā dzelzs ietekmē tavu enerģiju ikdienā 

Dzelzs ir nepieciešams, lai organisms spētu ražot hemoglobīnu – olbaltumvielu sarkanajās asins šūnās, kas palīdz transportēt skābekli. Ja dzelzs daudzums organismā ir nepietiekams, šūnas saņem mazāk skābekļa, un tas ietekmē enerģijas līmeni, izturību un spēju domāt skaidri. Līdz ar to pat vienkārši darbi var prasīt nesamērīgi daudz piepūles. 

Svarīgi zināt, ka dzelzs deficīts bieži attīstās pakāpeniski. Vispirms krītas dzelzs rezerves, un tikai vēlāk var kristies hemoglobīna līmenis. Ja process turpinās, var attīstīties dzelzs deficīta anēmija, kur simptomi kļūst izteiktāki.  

Signāli, ka enerģijas trūkums var būt saistīts ar dzelzs deficītu 

Simptomi var būt dažādi, un tie bieži vien parādās kombinācijā ar citām pazīmēm. Ja sev atpazīstiet vairākus no tiem, tad ir vērts apdomāt par dzelzs līmeņa noteikšanu.  

Pastāvīgs nogurums pat pēc atpūtas 

  • No rīta grūti piecelties pat tad, ja esat gulējis pietiekami ilgi. 
  • Dienas vidū jūtaties tā, it kā būtu strādājis fiziski smagu darbu, lai gan bijāt birojā pie datora. 
  • Brīvajā laikā biežāk izvēlaties atpūtu pasīvā režīmā, jo vienkārši nav spēka. 

Elpas trūkums pie nelielas slodzes 

Elpas trūkums bieži rodas tāpēc, ka audi saņem mazāk skābekļa. 

  • Kāpjot pa kāpnēm, sirds sitas straujāk un gribas apstāties. 
  • Ātrāka pastaiga vai iepirkumu maisu nešana šķiet pārsteidzoši smaga. 
  • Treniņos jūtaties vājāks nekā agrāk, lai gan slodze nav mainījusies. 

Galvassāpes un koncentrēšanās grūtības 

  • Galva sāk sāpēt biežāk, īpaši dienas otrajā pusē. 
  • Grūti noturēt uzmanību, lasot tekstu, doma “aizpeld”, un jālasa vēlreiz. 
  • Darbā vai studijās palielinās kļūdas, un uzdevumi prasa vairāk laika. 

Matu izkrišana un trausli nagi 

  • Pamanāt, ka vairāk izkrīt mati pēc ķemmēšanas vai to mazgāšanas. 
  • Nagi lūzt, lobās, parādās rieviņas. 
  • Rodas sajūta, ka matu un nagu kopšana prasa arvien vairāk pūļu, bet efekts ir mazāks. 

Bāla āda un aukstas ekstremitātes 

  • Bāla āda, bālākas gļotādas, aukstas rokas un kājas, īpaši, ja tas nāk kopā ar nogurumu un elpas trūkumu. 

Svarīgi: Šī pazīmju kombinācija biežāk saistās ar izteiktāku dzelzs trūkumu un var sakrist ar dzelzs deficīta anēmiju. Bet šīs pazīmes var būt arī citu iemeslu dēļ. Tāpēc svarīgi veikt analīzes un konsultēties ar ārstu.  

3 galvenie soļi ceļā uz labāku pašsajūtu 

1. solis – pārbaudiet veselību 

Ja atpazīstat vairākas iepriekšminētās pazīmes, pirmais solis ir saruna ar ārstu un asins analīzes. Parasti skatās ne tikai hemoglobīnu, bet arī feritīna rādītājus un citus parametrus, kas parāda, kāds ir dzelzs līmenis un vai nav izteikts dzelzs deficīts. Tieši analīzes palīdz saprast, vai runa ir par vieglu dzelzs trūkumu, izsīkušām rezervēm vai jau par dzelzs deficīta anēmiju. 

2. solis – pievērsiet uzmanību uzturam 

Uzturs ir pamats, un te svarīgi saprast divas lietas: ar kuriem produktiem var uzņemt dzelzi un kā uzlabot dzelzs uzsūkšanos. 

  • No dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas, aknām, dzelzs bieži uzsūcas labāk. 
  • Augu valsts produktos (pākšaugos, spinātos, griķos) dzelzs arī ir, taču uzsūkšanās mēdz būt zemāka. 

Ir viens “āķis”, ko ievērojot, cilvēki bieži pamana būtisku atšķirību: C vitamīns. Dzelzs uzsūkšanos organismā var veicināt, ja dzelzs avotus lietojat kopā ar C vitamīnu, piemēram, salātiem pievienojat papriku vai maltīti papildināt ar citrusaugļiem. Savukārt tēja, kafija un piena produkti dažiem cilvēkiem var ietekmēt uzsūkšanos, tāpēc tos biežāk ieteicams nelietot tieši pirms vai tūlīt pēc dzelzs bagātas maltītes. 

3. solis – pēc vajadzības lietojiet dzelzs vitamīnus 

Ja analīzes rāda, ka ir dzelzs deficīts, ārsts var ieteikt dzelzs preparātu. Šeit ir būtiski saprast divas lietas. 

Pirmkārt, deva, lietošanas ilgums un forma ir jāpielāgo analīzēm un jūsu situācijai. Otrkārt, nepareiza lietošana var izraisīt nepatīkamas blaknes, īpaši no kuņģa zarnu trakta puses. Ja rodas jautājumi, noteikti pārrunājiet tos ar ārstu vai farmaceitu. 

Dzelzs vitamīni: kā izvēlēties sev piemērotākos 

Kad ārsts ir apstiprinājis dzelzs trūkumu un ieteicis lietot dzelzi, sākas praktiskais jautājums: kā izvēlēties piemērotākos vitamīnus un dzelzs preparātus? 

  • Forma un panesamība. Dažiem cilvēkiem labāk der kapsulas, citiem šķidras formas. Daļa preparātu ir maigāki pret zarnu trakta kairinājumu. 
  • Dzelzs daudzums. Dzelzs daudzums dažādos preparātos atšķiras, un tas ietekmē efektu. 
  • Situācija un vecums. Sievietes un grūtnieces biežāk ir riska grupā, bet arī vīriešiem var būt dzelzs deficīts. Bērniem devas ir pavisam citas, tāpēc bez ārsta norādījuma improvizēt nevajag. 

Dzelzs deficīts nav jāpieņem kā norma 

Šie trīs soļi ir pārbaudīti, vienkārši un tie strādā: uzziniet savus dzelzs rādītājus ar analīzēm, sakārtojiet uzturu un, ja nepieciešams, lietojiet dzelzs vitamīnus atbilstoši ārsta ieteikumam. Dzelzs trūkums nav jāpieņem kā norma, un nogurumam ne vienmēr ir jābūt jūsu ikdienas fonam. Kad saprotat iemeslu un rīkojaties mērķtiecīgi, enerģiju tiešām ir iespējams atgūt. 

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. 

Dzelzs deficīts: Biežākie cēloņi un to risinājumi

Dzelzs ir viena no cilvēka veselībai un pašsajūtai svarīgākajām uzturvielām, kuras deficīts būtiski ietekmē organisma funkcijas un dzīves kvalitāti, turklāt nopietnākos gadījumos tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību. Lai gan nereti dzelzs deficīts saistāms ar nepilnvērtīgu uzturu, tā nepietiekamību var sekmēt arī vairāki citi faktori, ko ir svarīgi laikus apzināt un novērst. Kādi ir biežākie dzelzs deficīta cēloņi un kā ar tiem cīnīties, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.

Dzelzij ir neaizstājama loma hemoglobīna sintēzē – šī olbaltumviela palīdz eritrocītiem jeb sarkanajām asins šūnām nogādāt audos skābekli, tādējādi nodrošinot dažādu organisma sistēmu normālu funkcionēšanu un fizisko labsajūtu. Ja dzelzs līmenis organismā ir pazemināts, var parādīties tādi simptomi kā pastiprināts nogurums un nespēks, grūtības koncentrēties, bālums, miegainība, galvas reiboņi, kā arī pasliktināties matu un nagu stāvoklis.

„Dzelzs deficīts attīstās pakāpeniski, tāpēc iesākumā nekādas izmaiņas veselības stāvoklī bieži vien nav novērojamas. Dzelzs krājumu samazināšanos iespējams noteikt, veicot feritīna līmeņa analīzes – šis proteīns organismā uzglabā dzelzi un to atbrīvo kontrolētā veidā. Šajā posmā hemoglobīna līmenis organismā vēl ir normas robežās. Laikus konstatējot dzelzs līmeņa samazināšanos un nosakot tās cēloņus, ir lielāka iespēja to koriģēt ar uztura un dzīvesveida izmaiņām,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.

Faktori, kas ietekmē dzelzs līmeni organismā

  1. Nepietiekams dzelzs daudzums ēdienkartē

Viens no biežākajiem dzelzs deficīta cēloņiem ir tās nepietiekamība ikdienas uzturā. Cilvēka organisms dzelzi spēj uzņemt divos veidos – hēma un nehēma dzelzs veidā. Hēma dzelzs atrodama dzīvnieku valsts produktos, savukārt nehēma dzelzi satur gan dzīvnieku, gan augu valsts produkti. Lai gan hēma dzelzi ķermenis spēj vieglāk uzsūkt un nogādāt asinsritē, ēdienkartē ir svarīgi iekļaut abu veidu dzelzi. Hēma dzelzi iespējams uzņemt, uzturā iekļaujot dažāda veida gaļu – liellopu, vistu, cūkgaļu –, aknas un zivis, savukārt nehēma dzelzi var uzņemt, ēdot vārītus zirņus, sojas pupiņas un tofu. Nehēma dzelzs uzsūkšanos sekmē C vitamīns, tāpēc maltīti ieteicams papildināt ar piedevām, kas to satur, piemēram, papriku, brokoļiem un pētersīļiem. Vislabāk C vitamīnu saturošos produktus būtu lietot termiski neapstrādātā veidā.

  • Palielināta dzelzs nepieciešamība

Dzelzs deficīts var veidoties arī tad, ja organismam kādu iemeslu dēļ dzelzs vajadzīgs pastiprinātā daudzumā. Šāda nepieciešamība var veidoties sievietēm grūtniecības laikā, bērniem un pusaudžiem augšanas periodā, kā arī spēcīgas menstruālās asiņošanas dēļ. Tāpat dzelzs krājumi var pastiprināti izsīkt dažādu hronisku saslimšanu saasināšanās gadījumā, pēc kuņģa operācijām, helikobaktēriju infekciju dēļ, kā arī malabsorbcijas sindroma gadījumā. Šajā gadījumā dzelzi nepieciešams uzņemt papildus – uztura bagātinātāju veidā.

„Uzsākot lietot dzelzs preparātus, jāatceras, ka tie jālieto vismaz trīs mēnešus un bieži vien pat ilgāk, līdz pat sešiem mēnešiem, lai sasniegtu vēlamo terapeitisko efektu. Sākotnēji tiek normalizēts hemoglobīna līmenis, taču krājumu atjaunošanās notiek pakāpeniski. Lietošanas ilgums ir atkarīgs no sākotnējā deficīta stadijas, un to vēlams apspriest ar ārstu,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.

  • Nepareiza dzelzs preparātu lietošana

Divvērtīgās dzelzs preparāti vislabāk uzsūcas, ja tiek lietoti stundu pirms ēšanas, uzdzerot tiem ūdeni vai sulu. Papildus var lietot askorbīnskābi jeb C vitamīnu, kas veicinās dzelzs uzsūkšanos organismā. Ja, lietojot dzelzi tukšā dūšā, novērojamas nevēlamas kuņģa un zarnu trakta darbības blaknes, dzelzi drīkst lietot arī pēc ēšanas, taču jāņem vērā, ka tādā veidā uzsūkšanās samazinās līdz pat 50 % un dzelzs uzņemšana var būt nepietiekama. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citu dzelzs preparātu formu atbilstošā devā, piemēram, dzelzi bisglicināta, helāta vai hēma formā.

  • Citu uzturvielu deficīts

Pilnvērtīgā dzelzs metabolismā nozīmīga funkcija ir arī B2, B6, B9 un B12 vitamīniem, kā arī cinkam un varam. Šo uzturvielu nepietiekamība var būt saistāma ar dzelzs deficītu, tāpēc ir svarīgi tos pietiekamā daudzumā uzņemt ar uzturu vai nepieciešamības gadījumā ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem, kuros jau apvienots dzelzs un kofaktori (B grupas vitamīni, C vitamīns un varš). Ne mazāk svarīgu lomu dzelzs metabolismā ieņem olbaltumvielas, kas nepieciešamas eritrocītu un hemoglobīna veidošanā, tāpēc jāpārliecinās, ka arī to daudzums ēdienkartē ir pietiekošs.

  • Dzelzs uzsūkšanos traucējošie faktori

Dzelzs preparātus nav vēlams lietot kopā ar kafiju, tēju, vīnu, piena produktiem un kalcija preparātiem. Tie būtiski samazina dzelzs uzsūkšanās spēju, tāpēc starp to lietošanu jāievēro vismaz divu stundu starplaiks. Tā kā dzelzs uzsūkšanos veicina skābe, cilvēkiem, kuri lieto skābi samazinošus medikamentus, ieteicamā terapija būtu jāapspriež ar ārstu.

Dzelzs – kādēļ organismam tas ir tik svarīgs?

Ne tikai par dzelzs nozīmi, bet arī par tā trūkumu organismā un nepietiekamības izraisītajām sekām veselības aprūpes speciālisti ir diskutējuši daudz. Visi kā viens norāda, cik svarīgi ir pievērst uzmanību dzelzs pietiekamai uzņemšanai, kā arī ik pa laikam nodot analīzes, lai pārbaudītu dzelzs rezerves. Kādēļ organismam dzelzs ir tik ļoti nepieciešama un ko var izraisīt tās trūkums? Atbildes sniedz Euroaptiekas farmaceite Ieva Zvagule.

“Dzelzs mūsu organismā nodrošina ārkārtīgi svarīgu funkciju – skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Dzelzs eritrocītos jeb sarkanajos asins ķermenīšos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja organismā dzelzs pietrūkst, var rasties skābekļa apmaiņas traucējumi, kas rezultējas ilgstošā nogurumā, miegainībā un citos blakusefektos, bet nopietnākos gadījumos pat anēmijā,” norāda Ieva Zvagule.

Kā rodas anēmija?

Anēmija ir tādas izmaiņas asins sastāvā, kuru rezultātā samazinās vai nu sarkano asins ķermenīšu, vai tajos esošā hemoglobīna – dzelzi saturoša proteīna – daudzums. Kad tie samazinās, asinīs aptrūkstas “transporta vienību”, kas ir atbildīgas par to, lai skābeklis pietiekamā daudzumā tiktu nogādāts visur, kur organismā tas ir nepieciešams.

Tomēr, kā skaidro farmaceite, anēmija pati par sevi nav pamata diagnoze. “Tā ir ziņnese par kādu citu organismā noritošu procesu, kas rada arī anēmiju, tādēļ to nedrīkst atstāt neizmeklētu vai neārstētu. Turklāt visbiežāk mazasinība jeb anēmija ir hroniska. Tas nozīmē, ka eritrocītu vai hemoglobīna zudums ir mērens un organisms to spēj daļēji kompensēt, tādējādi izpausmes nav krasas un bieži vien dzelzs trūkumu sākotnēji nemaz nemanām,” stāsta Ieva Zvagule.

Dzelzs – īpaši svarīga sievietēm, veģetāriešiem un vegāniem

Diemžēl sievietes dzelzs deficīta anēmija piemeklē daudz biežāk, jo to var izraisīt ikmēneša menstruācijas, kuru laikā notiek pastiprināts asins zudums, tādējādi organismā tiek izsmeltas dzelzs rezerves. Arī plānojot grūtniecību, ir nepieciešams uzkrāt dzelzs rezerves, jo no tā ir atkarīga mazuļa pareiza attīstība. Sievietēm šos jautājumus ieteicams pārrunāt ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu.

Arī veģetāriešiem un vegāniem, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā, jāpievērš uzmanība dzelzs uzņemšanai. Lai saglabātu labu veselību, gaļas neēdājiem jāziedo laiks ļoti rūpīgai ēdienkartes plānošanai, vēršot uzmanību pietiekamai vajadzīgo uzturvielu, tai skaitā dzelzs, uzņemšanai. Dzelzs atrodama augu valsts produktos, piemēram, spinātos vai sparģeļos, bet augu valsts produktos ir arī dažādas vielas, kas, savelkot kuņģa gļotādu, traucē dzelzij uzsūkties. Turklāt augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga, un cilvēka organisms spēj uzņemt tikai 5–10% no tās. Gaļā dzelzs ir divvērtīga un uzsūcas organismā labāk – no tās tiek uzņemts pat vairāk nekā 30%.

Deficīta novēršana

Dzelzs deficītu mazinās atbilstoša pārtikas produktu izvēle. Mūsu organismam tik nepieciešamo dzelzi satur vairāki augu valsts produkti, piemēram, spināti, brokoļi, kartupeļi, tomāti, ķirbji un to sēklas, visu veidu pupiņas, zirņi, lēcas, dārzeņi ar tumšām lapām, piemēram, bietes, kale kāposti, sparģeļi, pētersīļi. Bagātīgi dzelzs avoti ir arī rieksti, ogas (zemenes, upenes), augļi (granātāboli, aprikozes, plūmes) un to sulas. Dzelzi saturošie dzīvnieku valsts produkti ir liesa liellopu, cūkas, jēra un teļa gaļa, putnu gaļa, arī zivis un vēžveidīgie. Tieši gaļas produktos esošā dzelzs organismā uzsūcas vislabāk, bet, lai to vēl vairāk veicinātu, nepieciešams papildus uzņemt C grupas vitamīnus, ko satur, piemēram, citrusaugļi.

“Tomēr jau esošu mazasinību jeb anēmiju parasti ar diētu vien nevar kompensēt, un tai nepieciešama ārstēšana. Anēmijas ārstēšana prasa pacietību un laiku – vidēji nepieciešami četri līdz seši mēneši. Parasti šo slimību sāk ārstēt ar tā sauktajiem perorālajiem līdzekļiem – tabletēm, kapsulām, sīrupiem. Nereti pacienti pievēršas arī intravenozai dzelzs preparātu ievadei – tā ir iedarbīga, un ārstēšanai nepieciešamas vismaz 10–20 injekcijas,” norāda Ieva Zvagule.

Euroaptiekas farmaceite iepazīstina ar dzelzs trūkuma pazīmēm un atgādina, ka, ja kāda no tām ir novērota, noteikti jādodas pie ārsta, lai jau laikus precizētu iemeslu:

  • ilgstošs nogurums;
  • miegainība;
  • bālums;
  • nespēks;
  • galvas reiboņi;
  • nomākts garastāvoklis;
  • nagu un matu trauslums;
  • sievietēm nereti arī menstruālā cikla traucējumi.

 

Autors: Euroaptieka 05.12.2017

Dzelzceļa muzejs pirmo reizi laidis klajā staciju plakātu sēriju

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS “Latvijas dzelzceļa” simtgadei kopā ar dizaineri Unu Grants radījis smalku dizaina plakātu sēriju. Tajā attēlotas piecu lielāko Latvijas pilsētu dzelzceļa staciju tehniskās shēmas.

Sērijā radīti pieci plakāti ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Gulbenes dzelzceļa staciju shēmām. Katra stacija aplūkota kādā nozīmīgi vēsturiskā laikā, piemēram, Jelgavas stacija – 1944. gadā, kad tajā bija tikai Eiropas platuma 1435 mm sliedes, kādas tagad ir paredzētas Rail Balticaprojektā. Savukārt Daugavpils stacija iemūžināta 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļš Latvijas teritorijā bija tikai attīstības sākumposmā. Pie stilizētā, lakoniskā sliežu ceļu zīmējuma uz plakāta ir arī vēsturiska izziņa par attēloto laika periodu.

“Ideja par plakātiem ar tehniskām staciju shēmām radās Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekiem. Tiku uzrunāta, lai realizētu šo ideju, un sadarboties šķita tikai pašsaprotami, jo dēla mīļākais muzejs ir tieši dzelzceļa muzejs. Neskatoties uz to, ka staciju shēmas ir tehnisks zīmējums, manuprāt, tajā slēpjas kaut kas vairāk. Stacija ir kā simbols dzīvai, cilvēku iedzīvinātai pilsētai, kur mudž no vilcieniem un cilvēku trajektorijām. Ieraugot tehniskās staciju sliežu shēmas, saskatīju tajās interesantu grafisku zīmējumu un pat daļēju līdzību ar cilvēka anatomiskajām muskuļu šķiedrām,” stāsta plakātu grafiskā dizainere Una Grants.

Sliežu shēmas ir savdabīgs, tehnisks zīmējums, kas tiek izmantots dzelzceļā un kurā tiek attēlots sliežu ceļu izkārtojums, pārmijas, signālierīces, ēku izvietojums un cita tehniskā informācija katrai stacijai.

Šis gads Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam un VAS “Latvijas dzelzceļam” iezīmējas kā jubileju gads, kad muzejs atzīmē 25 gadus, bet uzņēmums – savu simtgadi. Visa gada garumā ir gaidāmi vairāki pasākumi, un šīs plakātu sērijas izdošana ir viens no tiem – veltījums vēsturei un dzelzceļa objektu estētikai.

Staciju shēmu plakāti drukāti divās krāsās uz īpaši izvēlētiem dizaina papīriem, to izmērs – 420 x 594 mm. Smalko drukas darbu veica sietspiedes meistare Sabīne Vekmane (darbnīca “Luste”).

Plakātus un to komplektus patlaban ir iespējams iegādāties Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā, Uzvaras bulvārī 2A un Jelgavā, Stacijas ielā 3. Taču vēlāk tie būs pieejami arī citās tirdzniecības vietās.

 Autors: Dzelzceļa muzejs

13.04.2019.

Dzelzceļa muzejā skolēnu brīvlaikā notiks aizraujošas radošās nodarbības!

04.05.2018. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notiek Baltā galdauta pasākums.

04.05.2018. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notiek Baltā galdauta pasākums.

No 12. līdz 15. martam – skolēnu pavasara brīvlaikā – Dzelzceļa muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina skolēnus uz aizraujošām radošajām darbnīcām saistībā ar dzelzceļu, grafiku un tekstu. Aktivitātes plānotas gan Dzelzceļa muzejā Rīgā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan arī Dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcijā. Radošās nodarbības paredzētas no 7 gadu vecuma. Var pieteikties uz visām programmas aktivitātēm kopā vai arī izvēlēties atsevišķas nodarbības.

Pieteikšanās aizpildot formu: ej.uz/nacuzmuzejubrivlaika

Aktivitāšu programma Rīgā

Otrdiena, 12. marts

12:00-13:50      Formastērpu darbnīca.Pētīsim formastērpus, skices, fotogrāfijas un izveidosim savu interpretāciju par stacijas dežuranta, mašīnista, kontroliera, bagāžas nesēja formastērpiem kolāžas tehnikā (dalības maksa 5 EUR, Dzelzceļa muzejā).

14:00-15:00      Ekskursija LNB. Uzzini gaismas pils noslēpumus! (līdzdalība bez maksas, Nacionālajā bibliotēkā).

Trešdiena, 13. marts

12:00-13:50      Filca formas cepuru darbnīca.Izveido savu dzelzceļnieka formas cepuri! (dalības maksa 5 EUR, Dzelzceļa muzejā).

14:00-15:00      Nāc un presē! Vai zini, kas ir sociālās reklāmas kampaņa un kādēļ tādas rīko? Nodarbībā domāsi sociālās reklāmas saukļus par drošību vilcienu tuvumā un drukāsi tos ar īstu iespiedpresi(līdzdalība bez maksas, Nacionālajā bibliotēkā).

Ceturtdiena, 14. marts

12:00-13:50      Stacijas nosaukumu darbnīca.Pētīsim dzelzceļa staciju uzrakstus un, izmantojot vēsturisko burtu paraugus, izveidosim savu stacijas nosaukumu atbilstošā burtveidolā (dalības maksa 5 EUR, Dzelzceļa muzejā).

14:00-15:00      Grafikas darbnīca.Turpināsim sociālās reklāmas tēmu. Kādu attēlu pielikt klāt tekstam, lai reklāma sasniegtu plašāku auditoriju? Linogriezuma tehnikā veidosi iespiedformu, ar kuru papildināt savu sociālās reklāmas skrejlapu (līdzdalība bez maksas, Nacionālajā bibliotēkā).

Piektdiena, 15. marts

12:00-13:50      Vienas lietas stāsts. Izpētīsim Dzelzceļa muzeja ekspozīciju un ierakstīsim savu audiostāstu par kādu muzeja priekšmetu! (dalības maksa 5 EUR, Dzelzceļa muzejā).

14:00-15:00      Ko lasīt vilcienā?Iepazīsim Bērnu literatūras centru, meklējot un lasot tekstus par un ap vilcieniem grāmatās un daiļliteratūrā (līdzdalība bez maksas, Nacionālajā bibliotēkā).

Adrese: Dzelzceļa muzejs, Uzvaras bulvāris 2A, Rīga un Latvijas Nacionālā bibliotēka, Mūkusalas iela 3, Rīga.

 

Aktivitāšu programma Jelgavā

Trešdiena, 13. marts

12:00-14:00      Formastērpu darbnīca.Pētīsim formastērpus, skices, fotogrāfijas un izveidosim savu interpretāciju par stacijas dežuranta, mašīnista, kontroliera, bagāžas nesēja formastērpiem kolāžas tehnikā (dalības maksa 5 EUR).

Ceturtdiena, 14. marts

12:00-14:00      Stacijas nosaukumu darbnīca.Pētīsim dzelzceļa staciju uzrakstus un, izmantojot vēsturisko burtu paraugus, izveidosim savu stacijas nosaukumu atbilstošā burtveidolā (dalības maksa 5 EUR).

Piektdiena, 15. marts

12:00-14:00      Filca formas cepuru darbnīca.Izveido savu dzelzceļnieka formas cepuri! (dalības maksa 5 EUR).

Adrese: Dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, Stacijas iela 3, Jelgava.

Autors: Dzelzceļa muzejs

 

 

Dzelteno biešu krēmzupa īstiem gardēžiem

Foto - Matīss Markovskis

Foto - Matīss Markovskis
Foto – Matīss Markovskis

Pagatavošanas laiks: 2,5 stundas (kopā ar biešu vārīšanu)

Sastāvdaļas – 1,5 kg mazu dzelteno biešu (baby), 200 ml piena, 300 ml saldā krējuma, 100 g dzeltenā burkāna, 10 g svaiga timiāna, ķiploka daiviņa, sviests apcepšanai, sāls pēc garšas.

Dekorēšanai – 10 g kazas siera, vidēja sarkanā biete, biešu dīgsti.

Pagatavošana.

Svaigas bietes ar visu mizu rūpīgi nomazgā aukstā ūdenī un liek katlā. Vāra aptuveni divas stundas zem vāka. Tad izņem un ieliek aukstā ūdenī. Maigi ar pirkstiem notīra mizu. Bietes sagriež un blendē, pievienojot pienu un saldo krējumu.

Apcep sviestā dzelteno burkānu un ķiploku, pieber sāli un timiānu. Pievieno biešu masai un visu sablendē. Vēl izlaiž caur sietu, lai nebūtu kunkuļu.

Dekorēšanai kazas sieru sablendē ar vārītu sarkano bieti. Zupu lej šķīvi, vidū liek siera masu un rotā ar biešu dīgstiem. Var dekorēt arī ar sarkanām un dzeltenām vārītu vai tvaicētu biešu ripiņām – izskatīsies ļoti oriģināli.

 

praktiski

Dzeltenā krāsa mājokļa interjerā. Tieši tas, kas mums ir vajadzīgs drūmajā laikā!

MARIKA

Dzeltenā krāsa mums asociējas ar gaišumu un siltumu. Saulīte, pienenes, cālīši…. Silti un mīļi! Dzeltenā krāsa interjerā nav no tiem ierastākajiem toņiem, bet der atcerēties, ka dzeltenajam ir ļoti daudz nokrāsu, kuras lieliski saskan ar jau ierastajiem – zaļajiem, brūnajiem, pelēkajiem toņiem. Aplūkojiet galeriju, smelieties iedvesmu. Varbūt tieši Tavā mājoklī pietrūkst šo dzīvespriecīgo toņu? 

bildes no pinterest.com

Dzēliens, kas var būt nāvējošs: kā sevi pasargāt no lapseņu un iršu indes?

Attēls: Publicitātes

Vasaras karstie mēneši ir laiks, kad īpaši aktivizējas bites, lapsenes un irši, – ne vienam vien neuzmanīgajam nācies izjust šo kukaiņu nepatīkamo dzēlienu. Lai gan lielākoties bišu, lapseņu un arī iršu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi, sākoties alerģiskai reakcijai, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) jūlija beigās saņēmusi atlīdzības pieteikumu, kad kādam vīrietim pēc irša dzēliena iestājies anafilaktiskais šoks un viņš diemžēl miris.

„Kukaiņu dzēlieni un to izraisītās alerģiskās reakcijas Latvijā nav retums. Sevišķi vasaras otrajā pusē, kad tiek novākta augļu un ogu raža un ir aktīvākais ievārījumu gatavošanas laiks. Tas nozīmē, ka šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem, jo diemžēl ir gadījumi, kad kukaiņa kodums nebeidzas tikai ar tūsku, niezi un apsārtumu, bet mēdz būt daudz nopietnākas sekas – var iestāties anafilaktiskais šoks vai pat nāve. It īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, kukaini nepamanot ēdienā vai dzērienā,” komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka BALTA pēdējos trijos gados ir saņēmusi trīs atlīdzības pieteikumus, kad irša vai lapsenes kodiens diemžēlbeidzies letāli.

Situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir visdažādākās un pārsvarā ļoti ikdienišķas. Gadās, ka, pļaujot zāli, tiek sapļauti pūžņi, vai tie tiek izjauki, veicot uzkopšanas darbus mājas teritorijā. Nepatīkami dzēlieni bieži notiek, kad vasaras izbraukumos pie dabas līdzi tiek ņemti augļi, ar kuriem mutē nereti nokļūst arī kukaiņi. Siltajā laikā jo īpaši jāuzmana dzēriena trauks, kurā kukainis var būt iekritis: bīstamākās ir skārdenes un tumšas pudeles, kurās kukainis nav redzams.

„Uzmanīties un izvairīties vajadzētu gan no iršiem un lapsenēm, gan no bitēm, jo no visu trīs šo Latvijā izplatīto kukaiņu dzēlieniem var rasties alerģiskas reakcijas. Bīstamākie ir irši, jo tie ir pēc izmēriem lielākie un līdz ar to arī toksiskās vielas, ko tie ar dzēlienu ievada cilvēka organismā, ir stiprākas, izraisot spēcīgākas reakcijas. Retos gadījumos diemžēl arī anafilaktisko šoku – sistēmisku reakciju uz kukaiņa toksisko vielu, kas izpaužas asinsvadu, elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas bojājumā un diemžēl ir ar augstu nāves risku, jo attīstās ļoti strauji,” brīdina Ludmila Ivančenko, Capital Clinic Riga infektoloģe un hepatoloģe, norādot, ka galvenās anafilaktiskā šoka pazīmes ir pēc koduma strauji attīstījusies svīšana, pampums, ģīboņa sajūta. Šādās situācijās laika dzīvības glābšanai ir ļoti maz, tāpēc jārīkojas operatīvi – jāizsauc ātrā palīdzība vai, ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, cietušais nekavējoties jāved uz slimnīcu.

Par laimi visbiežāk kukaiņu kodumi gan izraisa vien nelielu lokālo tūsku, apsārtumu un niezi. Šādos gadījumos infektoloģe iesaka izmantot ledu un pretalerģisko ziedi.

Lai pasargātu sevi no kukaiņu kodumiem, BALTA un Capital Clinic Riga infektoloģe Ludmila Ivančenko iesaka:

  • Vasaras laikā dzērieniem no skārdenēm, pudelēm un citiem traukiem izmantot salmiņus, jo tie gandrīz simtprocentīgi pasargās no kukaiņu bīstamajiem dzēlieniem mutes dobumā un rīklē;
  • Bērniem iespējams iegādāties un izmantot burciņas vai krūzes ar vāciņu un salmiņu, kas ir gan mazajiem interesantas, gan drošas;
  • Izvairīties no staigāšanas ar basām kājām jo īpaši zem augļu kokiem, kur lapsenes sastopamas visvairāk;
  • Nekad pašiem nemēģināt likvidēt lapseņu vai iršu pūžņus, bet gan uzticēt šo uzdevumu speciālistiem, kas to paveiks profesionāli un droši;
  • Dodoties pie dabas ogot, sēņot, strādāt vai atpūsties dārzā, vilkt apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, kā arī izmantot repilentus – ziedes un dezodorantus pret kukaiņu kodumiem.

 

Autors: Balta 06.08.2018

Džeks O’Konels – uzlecošā britu kino zvaigzne!

Lielbritānija un Īrija jau no laika gala ir apgādājušas Holivudu un visu pārējo pasauli ar interesantiem un neprātīgi talantīgiem aktieriem, un šķiet, ka krājumi viņiem ir neizsmeļami – griezies, kur gribi, visur čum un mudž ar britu salu pārstāvjiem. Viens no „svaigākajiem” pienesumiem, kurš, visticamāk, jau tuvākajā laikā ar skaļu blīkšķi iekaros skatītāju mīlestību un uzmanību visā pasaulē, ir Džeks O’Konels. O’Konelam pēdējo pāris gadu laikā ir izdevies spoži iespīdēties lielajos un mazajos ekrānos, liekot domāt, ka ar šo jauno talantu mēs tiksimies vēl bieži.

Britu aktieriskās „eksportpreces” galvenokārt ir dalāmas divās kategorijās – smalkie, dažādas prestižas skolas un augstskolas pabeigušie puiši (Toms Hidlstons, Benedikts Kamberbačs un citi) un dzīves apbružātākie, bet ne mazāk talantīgie aktieri, kas ir mācējuši šajā lauciņā izsisties, neskatoties uz to, ka brīžiem sanāca nedaudz nomaldīties no kārtīgas un cienījamas dzīves taciņas (uzskatāmi piemēri šai kategorijai būtu Toms Hārdijs, Tims Rots un Gerijs Oldmens, kuram dzīves laikā ir nācies cīnīties ar dažādiem personīgajiem dēmoniem). Džeks O’Konels noteikti ir pieskaitāms pie otrās grupas, jo savas dzīves gaitā ir pamanījies ievārīt ne mazumu ziepju, turklāt ne vienas vien no ievārītajām ziepēm ir bijušas krimināla rakstura. Kā O’Konels atceras, kādu dienu esot pat gadījies no rīta puses sēdēt tiesā un gaidīt spriedumu par iepriekšējām izdarībām, bet jau vakarpusē kāpt uz skatuves dēļiem teātrī. Sīkās un smalkās detaļās par savas pagātnes ne pārāk spožajiem posmiem Džeks gan tagad intervijās nemīl ieslīgt. Kas bijis, bijis, tā teikt.

Bet drūmākās savas dzīves epizodes O’Konels ir mācējis likt lietā savā darbā, nereti atveidojot huligāniskus un vardarbīgus tēlus, kurus, kā pats atzīst, pārāk grūti izprast viņam neesot. Pie aktiera profesijas šis zēns no Dārbijas nonāca gandrīz vai nejauši – kā pats apgalvo, esot devies uz aktiermākslas nodarbībām, sekodams līdzi kādai meitenei, un izrādījies, ka šī lieta iet no rokas. Sākotnēji pamaisoties pa dažādiem seriāliem epizodiskās lomiņās, lielāku uzmanību O’Konelam sev izdevās pievērst 2006. gadā Šeina Medovsa filmā “Šī ir Anglija” (This is England), kam pēc pāris gadiem sekoja lielākais jaunā aktiera triumfs skandalozajā britu seriālā “Skini” (“Skins”).

Pagrieziena punkts
Par pilnīgu pagrieziena punktu O’Konela karjerā gan noteikti ir uzskatāms 2013. un 2014. gads, kad uz lielajiem ekrāniem nonāca virkne filmu ar viņa līdzdalību, par kurām turklāt pats aktieris saņēma neskaitāmas uzslavas un atzinību. Vispirms jāmin britu cietuma drāma “Starred Up”, kurā O’Konels atveido jaunu, vardarbīgu puisi, kurš, tiekot ievietots pieaugušo cietumā, tajā nonāk aci pret aci ar savu tikpat vardarbīgo tēvu. Tam sekoja īru trilleris “71: Pēdejais kareivis” (’71), kurā jaunais aktieris parādīja citas sava talanta šķautnes, vairs nesmeļoties iedvesmu no savas drūmo notikumu pārpilnās pagātnes, tā vietā iejūtoties jauna, nepieredzējuša kareivja lomā, kas Īrijā nejauši tiek aizmirsts ienaidnieku teritorijā. Un par ķirsīti uz kūkas noteikti jāsauc O’Konela lomu Andželīnas Džolijas režisētajā “Nesalauztais” (Unbroken), kas stāsta pilnīgi neticamo Luī Zamperini dzīvesstāstu par olimpisko atlētu, kurš Otrā pasaules kara laikā nokļuva japāņu armijas gūstā. Tieši “Nesalauztais” un “71: Pēdejais kareivis” janvārī varēsim vērot arī uz mūsu kinoteātru ekrāniem, izmantojot izdevību iepazīt šo uzlecošo zvaigzni.

Spožā nākotne
Šādi sniegumi, protams, nevarēja palikt nepamanīti, un jādomā, ka O’Konela nākotnes karjera būs vēl jo spožāka. Jaunais aktieris (viņam ir tikai 24 gadi!) jau ir izziņots kā Terija Giljama bezgalīgi ilgi topošās filmas “Vīrs, kurš nogalināja Donu Kihotu” (The Man Who Killed Don Quixote) kārtējais glābējs, atliek tikai turēt īkšķus, lai šoreiz, ar septīto reizi, Terijam viss izdotos. Septiņas lietas, labas lietas? Bet, ja Giljama filma vēl tikai taps (jo ar Teriju ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt), tad nākamā filma, ko nepacietīgi gaidīt O’Konela esošajiem faniem un tiem, kuri par tādiem vēl tikai kļūs, būs “Tulpju drudzis” (Tulip Fever) – 17. gadsimtā notiekoša romantiska drāma, kurā O’Konels būs redzams kopā ar tādām zvaigznēm kā Džūdiju Denču un Kristofu Valcu. Pats O’Konels uzsver, ka viņu vairāk interesējot neatkarīgais kino ar tā drosmīgākajiem un interesantākajiem stāstiem, tāpēc supervaroņu filmas vai milzīgi blokbāsteri viņa nākotnes plānos neietilpstot. Bet jebkurā gadījumā skaidrs ir viens – par šo puisi mēs dzirdēsim vēl daudz.

Sagatavoja: Līva Spandega, Kinoblogeri.lv

 

Kinoprojekts “Spektrs” piedāvā režisora Jana Demānža (Yann Demange) debiju “71: Pēdējais kareivis” (‘71), kura stāsta par dramatiskiem notikumiem Belfāstā, Īrijā. Filma ieurbjas iekšējā, emocionālā cīņā, kas nereti ir daudz dramatiskāka par cīņām, kas tiek veiktas par vienas vai citas valsts brīvību.

Filma uzņemta Lielbritānijā, piedaloties galvenokārt britu un īru aktieriem, un nominēta “European Film Awards” kategorijā “Eiropas kino gada atklājums”, kā arī Britu Kinoakadēmijas balvai “BAFTA” nominācijās “Labākā filma”,“Spilgtākā debija” (Jans Demānžs) un “Uzlecošā zvaigzne” (Džeks O’Konels).

Filmu jau atzinīgi novērtēja Berlīnes, Ņujorkas, Toronto un Karlovi Vari kinofestivālu publika un žūrija – tagad ir jūsu kārta. Skatieties filmu “71: Pēdējais Kareivis” no 16. janvāra kinoteātros Kino Citadele, Cinamon, Multikino, Splendid Palace un K Suns!

Filmas mājaslapa: http://www.kinospektrs.lv/71

Džeka teksts meitenei :)

Sveika, es gribu ar tevi pārgulēt. Jā pārgulēt, Tu nepārklausījies, tas ir viss ko vēlos no tevis. Es negribu iepazīties ar taviem vecākiem un iet kopā uz baznīcu Ziemassvētkos. Arī veidot ģimeni ar tevi es nevēlos. Nevēlos no tevis trīs bērnus, dārza mājiņu laukos un suni ko sauks par Reksi vai Redžinaldu, vai kaut kā tamlīdzīgi. Vēl mazāk es vēlos ar tevi kopā novecot un dzīvot laimīgi līdz nāve mūs šķirs. Es vēlos ar tevi pārgulēt. Vienkārši pārgulēt. Tu domā tas ir truli? Tas ir neķītrs piedāvājums šķīstai meitenei? Vai Tu vēlies iesist man pļauku, pagriezties un aiziet Varbūt izstāstīt to kādam un parunāt par sabiedrības zemo līmeni. Kad Tu vēroji mani no malas un smaidīji man, par ko gan Tu domāji? Vai Tu domāji par kopīgu nākotni ar mani? Par pastaigām mēnesnīcā, tauriņiem vēderā un kāzām baznīcā? Kas bija tas par ko Tu domāji? Tu man iepatikies. Tieši tāpēc es eju tev klāt un uzrunāju tevi. Protams, mēs sarunāsimies. Mēs iepazīsimies un runāsim par dažādiem sīkumiem. Es uzzināšu kur Tu esi dzimusi, kurā skolā mācījusies un kad pirmo reizi iemīlējusies. Arī par mani Tu dzirdēsi kaut ko līdzīgu. Varbūt… Iedomājies, varbūt mēs viens otram iepatiksimies vairāk. Iepatiksimies tik ļoti, ka pastaigāsimies mēnesnīcā un, ieraugot vienam otru, mums vēderā parādīsies tauriņi. Un, kas zin, varbūt tas paliks tik īpaši, ka pēc tam būs arī arī svinīgie solījumi baznīcā. Labi, aizsapņojos, pietiks. Bet tagad Tu redzi, ka es neesmu brutāls tēviņš, jāklis, kas grib tikai pārgulēt ar tevi, lai vēlāk varētu par to lielīties draugiem. Tu redzi, ka esmu līdzīgs puisis tam ar ko Tu šovakar pārgulētu, ja viņš tev stāstītu par par jūsu kāzām, bērniem un suni vārdā Reksis vai Redžinalds vai kaut kā tamlīdzīgi. Vai Tu apstāsies un ielūkosies manī dziļāk…

DZejolitis :)

Kas izprot citus,tam daudz prāta. Kas izprot sevi,tas ir gudrs. Kas pārvar citus,tam daudz spēka. Kas pārvar sevi,tas ir varens. Kas sekmes izcīna,tam stingra griba. Visbagātākais tas,kam piemīt mērenība. Kas ilgi amatā,tam pieder laika sprīdis. Tas,ko pēc nāves neaizmirst,joprojām dzīvs. (l)

Džeina Gudola: Lūdzu, pārstāsim zagt nākotni mūsu bērniem un dzīvniekiem (+VIDEO)

Covid-19 iespaidā ikvienam būtu jāpārdomā mūsu iznīcinošās attiecības ar dabu un dzīvnieku pasauli. Cilvēkiem ir jāapzinās milzīgā ietekme, ko rada nodarītais kaitējums dabai, tostarp nelegālā dzīvnieku tirdzniecība, uzskata šimpanžu pētniece un sabiedriskā aktīviste Džeina Gudola. 

“Svarīgākais no tā, ko apguvu, savulaik pētot šimpanzes Gombes Nacionālajā parkā Tanzānijā, ir atziņa, ka visa dzīvā pasaule ir savstarpēji saistīta. Ikvienai sugai ir sava loma sarežģītajā dzīves tīmeklī. Mēs, cilvēki, esam daļa no dabas pasaules — esam saistīti gan viens ar otru, gan ar visām pārējām dzīvajām būtnēm, kas mitinās uz Zemes kopā ar mums,” raksta Gudola. 

Zemes dienā, 22.aprīlī, “National Geographic” būs redzama jaunā dokumentālā filma “Džeina Gudola: Cerība”, kas vēstīs par Gudolas darbu lielo pērtiķu aizstāvībai. Taču tagad, atrodoties pašizolācijā savās mājās Anglijā, zinātniece un dabas aizsardzības aktīviste dalās pārdomās par briesmām, kas apdraud savvaļas dzīvniekus un dabu visā pasaulē. 

Jau patlaban planētu ārkārtīgi ietekmē nenormāli lielais pieprasījums pēc savvaļas dzīvniekiem, dabas daudzveidības mazināšanās un dažādu slimību izplatīšanās. Tagad mēs saprotam patieso cenu, ko maksājam par savvaļas dzīvnieku un augu tirgošanu, par dabiskās vides iznīcināšanu. 

“Strādājot ar šimpanzēm redzēju, kā katru gadu savvaļā tiek medīti tūkstošiem lielo pērtiķu. Gaļas, ķermeņa daļu dēļ mazuļus noķer dzīvus, lai nelegāli pārdotu privātām izklaidēm kā mājdzīvniekus vai zoodārziem, citām izklaides vietām. Šis tirgus ir biedējošs ikvienam šo brīnišķīgo dzīvnieku mīļotājam, taču tas apdraud arī viņu eksistenci,” raksta Gudola. 

Apdraudētas ir arī daudzas citas dzīvnieku sugas, tostarp ziloņi, degunradži, lielie meža kaķi, žirafes, rāpuļi, u.c. Ciešā saskare ar savvaļas iemītniekiem, īpaši t.s. “slapjajos tirgos”, kur pārdod dzīvus dzīvniekus var provocēt slimības, kuras izraisa sugu barjeras šķērsojoši vīrusi. Mazie dzīvnieciņi pangolīni ir vistirgotākās radības uz Zemes. Jau patlaban ir zinātniski pierādījumi, kas liecina, ka Covid-19 varētu būt cēlies no sikspārņiem, kas inficēja pangolīnus un pēc tam cilvēkus tirgū Ķīnā. Zinātnieki lēš, ka vairāk nekā pusi no jaunājām slimībām pēc 1960. gada ir izraisījuši vīrusi, kas šķērsojuši sugu barjeru.

Ķīnā tagad ir ieviests stingrs aizliegums tirgot savvaļas dzīvniekus, tostarp tos ievest, pārdot un ēst. Šai idejai seko arī citas valstis, piemēram, Vjetnama. Tā ir globāla problēma, un ikvienai valstij ir jāpadara sava darba daļa, lai ieviestu plašāku savvaļas dzīvnieku aizsardzību, aizliegtu starpvalstu tirdzniecību, izbeigtu nelegālo pārdošanu un darījumus tiešsaistē. Un ir stingri jāvēršas pret korupciju, kas var turpināties pat tad, kad šī tirdzniecība ir aizliegta vai nelikumīga. 

Pētniece un sabiedriskā aktīviste arī aicina parūpēties par cilvēkiem, kuru iztika ir atkarīga no tirdzniecības ar savvaļas dzīvniekiem, atbalstot alternatīvu nodarbošanos attīstību. Tā tiks radītas noturīgākas, veiksmīgākas kopienas. Tas ir veids, kā nezagt nākotni bērniem un savvaļas dzīvniekiem. 

Gudolas aktivitātēm dzīvnieku aizsardzības jomā ir veltīta arī jaunā dokumentālā filma “Džeina Gudola: Cerība”. Viņa 1986.gadā ieradās kādā konferencē kā zinātniece, taču apjaušot šimpanzu apdraudējumu apmēru, no tās devās prom kā aktīviste. Filma seko Džeinas darbam trīs gadu desmitu garumā. Viņa cīnās par lielo pērtiķu aizsardzību, cenšas atvieglot šimpanzu dzīvi nebrīvē un iedvesmo jauno paaudzi šī svarīgā darba turpināšanai. Viņa ceļo vairāk nekā 300 dienas gadā, tiekas ar bērniem Zanzibārā, Silīcija ielejas tehnoloģiju gigantiem, princi Hariju, lai ar gudrību, sirsnību un cerību stāstītu par iespējamām izmaiņām. Gudola nerimstoši cīnās par ilgtspējīgāku nākotni visai cilvēcei. 

Video

Dokumentālā filma “Džeina Gudola: Cerība” skatāma “National Geographic” Zemes dienā – trešdien, 22.aprīlī plkst. 22:00! 

Autors: National Geographic

22.04.2020.

Džeimss Franko režisē Gucci Techno Color saulesbriļļu reklāmas video

Gucci prezentējis Techno Color saulesbriļļu reklāmas video, kura režisors ir aktieris un rakstnieks Džeimss Franko, kas arī filmējies šajā īsfilmā.

Video klipa demonstrēšana plašākai publikai visā pasaulē tiks uzsākta 2014. gada aprīlī. Klips veidots izsmalcinātā estētikā, saglabājot uzticību Gucci luksusa kodiem un iemiesojot jaunās saulesbriļļu kolekcijas glamūro valdzinājumu.

Filma uzņemta leģendārajā Losandželosas viesnīcā Chateau Marmont, izspēlējot šarmantu pavedināšanas rotaļu starp Džeimsu Franko un skaistu sievieti, modeli Natāliju Bonifaci (Natalia Bonifacci); abu acu skatienus elegantā manierē intensīvākus dara košie Gucci Techno Colorsaulesbriļļu toņi.
Gucci Techno Color saulesbriļļu kapsulas kolekcija ir jutekliskuma un viegluma apvienojums ar glamūrām noskaņām. Jaunās saulesbrilles akcentē izteiksmīgi, eksotiski toņi: maksimāla zīmola modes autoritātes un tehniskās kompetences izpausme.
Gucci Techno Color saulesbriļļu kolekcija ir pieejama Gucci butikos un atsevišķos, labākajos optikas salonos visā pasaulē. 

Džeimss Bonds lieto Sony

Daniels Kreigs šoruden spēlēs savu lomu kā MI6 slepenais aģents Džeimss Bonds jaunajā Sony globālajā produktu reklāmas kampaņā.  Kampaņa atzīmē Sony sadarbību ar Džeimsa Bonda franšīzi un filmu Operācija SKYFALL™ – 23.Bonda filmu, kura no šodienas redzama kinoteātros arī Latvijā.  

Sony Baltijas zīmola komunikācijas un PR vadītāja Silvija Veide saka:  “Bonds ir atjautīgākais no atjautīgākajiem – viņam nepieciešams pats labākais. Ir svarīgi, ka viņam ir visaugstākās kvalitātes ierīces, kas atbalsta, savieno un palīdz viņam tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams. Vai nu viņš seko ļaundarim, zvana M vai pārbauda GPS, lai atrastu ātrāko ceļo ārā no nepatikšanām – tas ir Bonds un tehnoloģijas, kas strādā kopā, pilnībā saistīti un sadarbojoties. Mūsu jaunākie Sony produkti filmā un TV reklāmas kampaņā nav tikai nevainojami saderīgi ar Bondu un SKYFALL, bet arī nevainojams veids, kā parādīt tos darbībā.”

Daniels Kreigs atgriežas kā Īana Fleminga Džeimss Bonds 007 filmā Operācija SKYFALL – 23. piedzīvojumā visu laiku ilgākajā filmu franšīzē. Operācijā SKYFALL tiek pārbaudīta Bonda uzticība M brīdī, kad cilvēki no viņas pagātnes uzsāk viņas medības. Kad sākas uzbrukumi MI6, aģentam 007 ir jāatklāj kas ir briesmu avots un jāiznīcina tas, lai ko tas maksātu.

Džeims Brauna un Keitas Mosas kopīgi radītā līnija matiem – arī Latvijā!

Viņa rokraksts ir dabiski seksīgas un vienkārši veidotas frizūras un viena no viņa lielākajām fanēm, modelēm un labākajām draudzenēm ir Keita Mosa, kura pilnībā uzticas viņa gaumei. Keita ir Džeimsa mūza un insipirāciju avots. Ne velti viņa ir redzama Džeimsa Brauna reklāmas kampaņās.

james_brown032685_p_400
 

Džeims 20 gadu laikā ir radījis tādu produktu līniju, kurus varētu saukt par zvaigžņu vērtiem – viņa pakalpojumus izmanto un produktus lieto gan Sāra Džesika Pārkere, gan Bekhemi, Gvindeta Paltrova, Kirstena Dansta, Džonijs Deps un citi. Tagad šie produkti par pieņemamu cenu ir nopērkami labākajos Latvija kosmētikas veikalos!

produkti_222

 

Sastāvdaļas, kas izmantotas produktos, tipiski tiek uzskatītas par ādas kopšanai piemērotām, bet Džeims ir uzdrīkstējies tās izmantot arī matu līdzekļos, kas ir radījis lielisku rezultātu – Murumuru sviests, ūdenskrese, nātre, baltā tēja un graudu dīgļi. Viņš iedvesmojas no personīgās kaislības pret laukiem un smaržas – atspirdzinoša un unikāla meža smarža ar meža hiacintes notīm, roze, dzintars un ciedraskoks. Džeims Brauns savus līdzekļus ir iedalījis četrās kategorijās – sausiem matiem, kombinētiem matiem, ķīmiski bojātiem un normāliem matiem.

1james_and_sienna_copy_430

2james_and_paris_hilton_copy_430 

3james_and_emma_watson_copy_573 

16 must have produkti, par kuriem krīt un ceļas visa Londona, tagad pieejami arī Latvijā – izmēģini tos!

jbl_visual_guide_draft18_200

 

Džeimijs Olivers: Ceļš uz ievērojamākā britu šefpavāra titulu

Džeimijs Olivers ir viens no visaugstāk novērtētajiem britu šefpavāriem un vairāku pavārgrāmatu autors. Pateicoties savai īpašajai un vienkāršajai kulinārijas pieejai, viņš ir spējis iemīļot tūkstošiem ēdiena mīļu sirdis jau daudzu gadu garumā.

Noteikti ne vienu vien reizi brīvdienu rītos televīzijas ekrānos esat izdzirdējuši Džeimija balsi. Ātri, vienkārši un veselīgi – šis noteikti varētu būt viens no pavāra moto. Tieši šī pieeja ir uzrunājusi skatītājus visā pasaulē.

Pavisam drīz kanālā “FOX life” pie skatītājiem nonāks jauns raidījums “Džeimijs Olivers: ģimene, draugi un ēdiens”, kurā pavārs soli pa solim vedīs cauri pamācībām, kā pagatavot gardus ēdienus, ar kuriem savest kopā visu ģimeni.

Gaidot gatavošanas raidījuma pirmizrādi jau šo sestdien, 26. martā, plkst. 10.20, ieskatīsimies, kā šefpavāram ir izdevies iekarot tik daudzu skatītāju sirdis.

Ēst gatavošana aizrāvusi jau kopš bērnības

Džeimija vecāki bija kāda kroga īpašnieki Klaveringā, Eseksā. Ik dienu viņš palīdzēja saviem vecākiem darbā, vēroja un apguva dažādas virtuves aizkulišu nianses, kā arī paralēli sāka praktizēt visprastākās ēdiena pagatavošanas metodes.

16 gadu vecumā Džeimijam radās padziļināta interese par kulināriju, tādēļ viņš iestājās Vestminsteras sabiedriskās ēdināšanas koledžā (Westminster Catering College) un pēc absolvēšanas devās uz Franciju, lai iegūtu papildu zināšanas un pieredzi izsmalcināto ēdienu kultūrā. 

Savu pirmo patstāvīgo darbu topošais pavārs ieguva kādā Londonas restorānā, strādājot par konditoru. Neilgi pēc tā viņš saņēma piedāvājumu pievienoties “River Café” kafejnīcai, pildot nu jau galvenā šefpavāra palīga pienākumus.

Gatavošanas raidījumu virpulī pavārs nonāca nejauši

Savu talantu uzstāties kameras priekšā Džeimijs atklāja brīdī, kad uz “River Café” atnāca filmēšanas grupa, lai veidotu dokumentālo filmu par restorāna darbību. Tā kā viņš bija viens no virtuves darba koordinatoriem, pavāram filmā bija jāpastāsta gan par restorāna darbību, gan jādemonstrē ēdiena pagatavošanas tehnikas. Tā nu viņš atklāja pavisam jaunas savu spēju robežas.

Arī televīzijas pārstāvji pamanīja pavāra apbrīnojamās spējas kameras priekšā, tāpēc piedāvāja vadīt pašam savu kulinārijas raidījumu “Kailais šefpavārs” (“The Naked Chef”), kurā viņš demonstrēja, kā gatavot mājas apstākļos, izmantojot vienkāršas sastāvdaļas un vieglas pagatavošanas metodes. Pateicoties tieši šim raidījumam, Džeimijs kļuva par vienu no pieprasītākajiem britu šefpavāriem. 

Ņemot vērā pirmā raidījuma panākumus, pavārs tupināja dalīties ar savām zināšanām raidījumā “Džeimija Olivera pārtikas revolūcija” (“Jamie Oliver’s Food Revolution”), kura galvenā iecere bija padarīt smalku un veselīgu ēdienu receptes pagatavojamas arī mājās, tādā veidā laužot stereotipus, ka izsmalcinātus ēdienus ir iespējams baudīt tikai dārgos restorānos.

Aizkadra panākumi

Iemīļotais šefpavārs ir sniedzis nozīmīgu artavu arī sabiedriskajā dzīvē. Īstenojot kampaņu, viņš uzlaboja Lielbritānijas skolās pasniegto maltīšu kvalitāti. Ņemot vērā pārliecinošos argumentus par pilnvērtīga ēdiena ietekmi un nozīmi bērnu dzīvē, Lielbritānijas valdība piekrita palielināt budžetu, kas piešķirts skolu pusdienu nodrošināšanai.

Uzzini, kādi ir jaunākie šefpavāra virtuves knifi raidījumā “Džeimijs Olivers: ģimene, draugi un ēdiens” jau šo sestdien, 26. martā, plkst. 10.20 kanālā “FOX Life”!

Džeimija Olivera šokolādes un ķirbju kūka

sokolades_kirbju_kuka_jamieoliver-com

Zeltainais rudens tikai tad pilnvērtīgi nosvinēts, ja virtuvē ir tapis kāds gardums no dzeltenā ķirbja. Un nemaz nav jāgaida Helovīns, lai taptu zupa, sacepums vai kūka.

Laikā, kad televīzijas kanālā “Fox Life” ar jaunāko, 4.sezonu ir atgriezies humora pilnais šovs “Pavārmākslas cīņas klubs”, ir īstais brīdis izmēģināt šokolādes un ķirbju kūku no britu pavāra Džeimija Olivera gardo recepšu krājumiem.

Kraukšķīga mīkla, mīksts pildījums un šokolāde, kas šajā trīsslāņu kūkā kalpo kā garda barjera.

 

Sastāvdaļas pamatnei

50 g kakao pulvera

175 g miltu

2 ēdamkarotes pūdercukura

115 g mīksta sviesta, sagriezts gabaliņos

1 olas dzeltenums

100 g tumšās šokolādes (ne vairāk par 62% kakao), izkausēta

50 g smalkā cukura

 

Ķirbju pildījumam

425 g ķirbju biezeņa (var iegūt arī šādi: ķirbi apcep un saberž)

2 ēdamkarotes miltu

1 apelsīna miziņa, sarīvēta

1 šķipsniņa maltu krustnagliņu

1/2 tējkarotes malta ingvera

1 tējkarote malta kanēļa

1/4 tējkarotes rīvēta muskatrieksta

100 g tumši brūnā cukura

300 ml saldā krējuma, saputota

2 lielas lauku olas

2 lielu lauku olu dzeltenumi, saputoti

 

Kakao pulveri, miltus, pūdercukuru un šķipsniņu sāls ieber mikserī. Pievieno sviestu un maisa, līdz izveidojas smalkas drupačas. Bļodā samaisa 60 ml ūdens un olas dzeltenumu, to pakāpeniski pievieno miltu maisījumam un maisa, līdz izveidojas raupja mīkla.

 

Uzliek mīklu uz tīras virsmas, mīca apmēram 30 sekundes vai tik ilgi, līdz tā kļūst vienmērīgi gluda. Saplacina un izveido ieapaļu disku, to iesaiņo pārtikas plēvē un liek uz 30 minūtēm atdzesēties ledusskapī. Mīklu izrullē un izklāj kūkas formā, kurai ir 23 cm diametrs. Veido apmēram 2,5 cm augstas maliņas, ja nepieciešams, noņem lieko mīklu un ar pirkstiem to izlīdzina. Sadursta pamatni ar dakšiņu un liek mīklu uz 30 minūtēm ledusskapī.

 

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200°C, pārklāj kūkas pamatni ar cepamo papīru, ievieto speciālās cepamās pupiņas un cep 20 minūtes. Izņem papīru un atsvariņus, cep vēl piecas minūtes.

 

Atdzesē kūkas pamatni, tad ielej izkausēto šokolādi un ļauj tai sastingt.

 

Bļodā samaisa visas pildījuma sastāvdaļas. Maisījumu lej uz kūkas pamatnes. Cepeškrāsns temperatūru samazina līdz 180°C un cep kūku apmēram 40-50 minūtes līdz pildījums ir sarecējis. Uzmanīgi – nepārcepiet, jo tad pildījums var saplaisāt. Kad kūka ir  gatava, to atdzesē un liek uz nakti ledusskapī, lai sastingst.

 

Pirms pasniegšanas kūku pārkaisa ar smalko cukuru un karamelizē ar kulinārijas lampu.

 

Bet Džeimijs Olivers kopā ar bērnības draugu, pavāru un lauku dzīves zinātāju Džimiju Dohertiju turpina saimniekot kafejnīcā Eseksā, kur patīk ciemoties arī viņu draugiem – slavenībām. Šovā “Pavārmākslas cīņas klubs” brašie pavāri ne vien atklāj dažādus virtuves knifiņus, bet arī cīnās pret pārlieku šķērdēšanos ar ēdienu.

 

Skaties, kā Džeimijs, Dohertijs un viņa “zvaigžņotie” viesi saimnieko “Pavārmākslas cīņas klubā”! Jaunā sezona televīzijas kanālā „FOX Life” svētdienās , plkst. 12:45.

 

„FOX International Channels” (FIC) ir starptautiska mediju kompānija, kurai visā pasaulē pieder 324 dažādi izklaides TV kanāli, un to saturs pieejams 44 valodās. Latvijā FIC piedāvā kanālus FOX, FOX Life un „National Geographic”, kas skatītājiem pieejami ar latviešu un krievu valodas subtitriem. Visi FIC Latvija kanāli atrodami TV operatoru „Lattelecom”, „Baltcom”, „IZZI”, „Latnet TV”, „Livas”, „SkaTVis” un „Mits LV” piedāvātajās kanālu pakās.

Džastins un Heilija Bīberi priecājas par pirmdzimto un atklāj mazuļa vārdu! (+VIDEO)

Kanādiešu popzvaigzne Džastins Bībers savā “Instagram” profilā paziņojis, ka kopā ar sievu, uzņēmēju un modeli Heiliju Bīberu, sagaidījuši savu pirmdzimto bērnu.

Džastins dalījies ar sirsnīgu fotogrāfiju, kurā redzama viņa jaundzimušā dēla mazā pēdiņa.

“Esi sveicināts mājās,” raksta Bībers 24. augusta ierakstā, atklājot, ka dēlam dots vārds Džeks Blūzs Bībers. Šis paziņojums izraisījis prieka vilni sociālajos tīklos, un daudzas slavenības, tostarp Keitija Perija un Kailija Dženere, ir steigušās apsveikt jaunos vecākus.

Video

Pāris pirmo reizi publiski dalījās ar ziņu par bērna gaidīšanu šī gada maijā, ievietojot videoklipus un fotogrāfijas, kurās Heilija ar prieku atrāda savu grūtnieces vēderu elegantā baltā mežģīņu kleitā.

Džastins un Heilija Bīberi, kuri apprecējās slepenā ceremonijā Ņujorkā 2018. gadā, nu ir kļuvuši par vecākiem un gatavi piedzīvot jaunu dzīves posmu ar savu mazo dēliņu.

Džastins Bībers ticis pie tetovējuma uz sejas!

Kanādiešu dziedātājs Džastins Bībers ticis pie drosmīga tetovējuma! Tetovējums rotā mūziķa labo uzaci un tas vēsta “grace” (tulkojumā no angļu valodas – “žēlastība”)

Par mūziķa jauno tetovējumu fani uzzinājuši vien pēc 2 mēnešiem un ne no paša Džastina, bet gan no tetovētāja, kurš uzņēmis sava darba foto un tagad ar to dalās savā instagram profilā. Tetovētājs Džonatans ir vairāku slavenu cilvēku tetovējumu autors, šobrīd vēl nav zināms kādēļ Džastins izlēmis par labu šādam tetovējumā, bet domājams, ka pats mūziķis drīzumā situāciju komentēs, jo fani par ir sacēluši pamatīgu interesi.

Kā zināms, mūziķis pagājušā gada novembrī pasaulei pavēstīja priecīgu ziņu, ka ir saderinājies ar daiļo modeli Heiliju Boldvinu, arī šis notikums kādu laiku tika slēpts, un par to fani uzzināja vien tad, kad mūziķa sieva nomainījusi savu instagram segvārdu no Heilijas Boldvinas uz Heilija Bībere.

Ko tu domā par šāda tetovējuma izvēli? Vai, tavuprāt, tetovējumi uz sejas ir kļuvuši par jauno modes kliedzienu?

Foto

View this post on Instagram

My wife is awesome

A post shared by Justin Bieber (@justinbieber) on

Autors: Dieviete.lv

 

Džastins Bībers sadarbībā ar Dan+Shay izdod mūzikas video, kurā redzami kadri ar viņa sievu! (+VIDEO)

Džastins Bībers pašlaik nav izlaidis nevienu jaunu solo projektu, tas iespējams skaidrojams ar izmaiņām viņa privātajā dzīvē, jo pavisam nesen viņš svinēja kāzas ar modeli Heiliju Boldvinu. Pēdējā laikā Džastins visai bieži piedalās citu mākslinieku darbos, pievienojoties Edam Šīranam, “DJ Khaled”, Billijai Ailišai un tagad, sastrādājoties ar kantrī duetu “Dan+Shay” dziesmā “10,000 Hours”.

Jauno singlu sarakstīja duets kopā ar Džastinu un Džordanu Reinoldu, Džesiju Džo Dillonu un Džeisonu Bojdu. Trijotne draudzējoties jau vairākus gadus un beidzot izlēmusi izdot radio hītu. Kantrī duets arī viesojās izpildītāja pavisam nesen notikušajās kāzās ar Heiliju Boldvinu! Zināms, ka dziesma jau iemantojusi fanu atzinību, jo tajā var redzēt mūziķu otrās pusītes, īpašu uzmanību iemantojuši kadri, kuros Džastins Bībers redzams kopā ar savu sievu Heiliju. Dziesmas klips izdots vien pirms vienas dienas, un tam ir jau 5 miljoni skatījumu! 

Video

Autors: Dieviete.lv

Džastins Bībers pavēsta, ka ir saslimis ar Laimas slimību (+VIDEO)

Kanādiešu popmūzikas zvaigzne Džastins Bībers trešdien paziņoja, ka ir saslimis ar Laimas slimību.

Bibers savā paziņojumā “Instagram” pavēstīja, ka viņš dokumentālā filmā video koplietošanas vietnē “YouTube” pastāstīs par savu cīņu ar šo slimību, ar kuru var saslimt pēc ērces kodiena.

“Ir bijuši vairāki smagi gadi, bet, pareizi ārstējoties (..) es būšu atpakaļ un jutīšos labāk nekā jebkad,” 25 gadus vecais Bībers rakstīja savā paziņojumā.

Viņš pieminēja kritiķus, kas esot netaisni komentējuši viņa izskatu, sakot, ka viņš izskatās pēc metamfetamīna lietotāja.

“Viņi neaptvēra, ka man nesen tika diagnosticēta Laimas slimība; man bija ne vien tas, bet arī nopietns hroniskas mononukleozes gadījums, kas ietekmēja manu ādu, smadzeņu darbību, enerģiju, un veselību vispār.”

Bībera “Instagram” paziņojuma foto sadaļā ir parādīts slavenību ziņu vietnes TMZ raksts, kurā teikts, ka minēto “YouTube” dokumentālo filmu paredzēts publicēt 27.janvārī. 

TMZ vēstīja, ka Bībers lielu daļu pagājušā gada pavadījis ciešanās, līdz ārsti diagnosticēja viņam Laima slimību. Fotogrāfijās no pagājušā gada septembra Bībers bija redzams pievienots intravenozās infūzijas sistēmai.

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

Džastins Bībers būs tētis! (+VIDEO)

Kanādiešu dziedātājs Džastins Bībers ar sievu modeli Heiliju Bīberi drīzumā kļūs par vecākiem.

Publicēts video, kurā redzams, ka pāris atjaunojis laulības zvērestu un līdzās tam atklāj, ka gaida pirmdzimto. Heilija redzama baltā kleitā, kas izceļ viņas grūtniecību. Vēl nav precizēts laiks, kurā sagaidīt mazuļa nākšanu pasaulē, bet tā varētu būt vasara. Zināms, ka Džastina mamma ir ļoti priecīga un nevar sagaidīt dēla ģimenes pieaugumu. Ārvalstu mediji spekulē, ka pāris gaida dvīņus! 

Pāris salaulājās 2018. gada vasarā. 

Video

Džastins Bībers atklāj, ka cieš no daļējas sejas paralīzes (+VIDEO)

Dziedātājs Džastins Bībers ir atklājis, ka cieš no sejas paralīzes. Dziedātājs atcēlis visus gaidāmos koncertus.

28 gadus vecais dziedātājs “Instagram” videoklipā pavēstija, ka šī slimība ir saistīta ar Ramsija Hanta sindroma diagnozi.

“Kā redzat, šo aci ir grūti pamirkšķināt. Es nevaru smaidīt ar šo sejas pusi… Šajā sejas pusē man ir pilnīga paralīze,” stāsta dziedātājs.

Ramsija Hanta sindroms rodas tad, kad šindeles uzliesmojums skar sejas nervu, kas atrodas netālu no ausīm, norāda medicīnas eksperti.

Video

“Tas ir no šī vīrusa, kas uzbrūk nervam manā ausī un sejas nerviem. Tas ir izraisījis manas sejas paralīzi,” stāsta Džastins.

Dziedātājs lūdza savus fanus būt pacietīgiem un par gaidāmajiem koncertiem teica, ka viņš “fiziski šobrīd nav spējīgs tos sniegt”.

“Tas ir diezgan nopietni, kā jūs varat redzēt. Es vēlētos, lai tā nebūtu, bet, acīmredzot, mans ķermenis man saka, ka man ir jāpalēnina temps,” viņš teica.

Es ceru, ka jūs saprotat. Es izmantošu šo laiku, lai vienkārši atpūstos, relaksētos un atgūtu simtprocentīgu atdevi, lai varētu darīt to, ko mīlu.”

Džastins vēl piebilda, ka viņš veic sejas vingrinājumus, taču viņš nezina, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai atgūtos.

Ramsija Hanta sindroms var izraisīt sejas paralīzi un dzirdes zudumu. Parasti simptomi ir īslaicīgi, bet ir gadījumi kad tie var kļūt pastāvīgi. Šāda kaite vairāk raksturīga cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Nespēja aizvērt vienu plakstiņu pacientiem var izraisīt arī sāpes acīs un redzes miglošanos.

Nopietnas veselības problēmas martā piedzīvoja dziedātāja sieva Heilija Bībere. Jaunā sieviete tika nogādāta slimnīcā un viņai veica nopietnu operāciju. Heilijas smadzenēs bija izveidojies asins receklis, vēlāk viņa atklāja, ka ir cietusi no insulta.

Džastins Bībers atjaunojis laulību zvērestu un iegādājies savannas kaķēnus! (+FOTO)

Pavisam nesen kanādiešu popzvaigzne Džastins Bībers, atkārtoti atjaunojis laulību zvērestu ar mīļoto sievieti, modeli Heiliju Boldvinu. Tagad pāris papildinājis ģimeni un iegādājies divus savannas kaķēnus!

Dziedātājs savā Instagram nemitīgi dalās ar dažādām kaķu fotogrāfijām un video, pirms nedēļās viņš ar Heiliju izveidojis īpašu Instagram, kurā regulāri redzamas abu kaķēnu ikdienas gaitas. Kaķēniem doti vārdi Suši un Tuncis, jaunie mājdzīvnieki jau pieraduši pie savas mājvietas un draudzīgi dala mājas ar diviem Heilijas suņiem.

Foto

View this post on Instagram

Looking forward to forever with you @haileybieber

A post shared by Justin Bieber (@justinbieber) on

View this post on Instagram

Yummy yummy

A post shared by Justin (@kittysushiandtuna) on

Video

View this post on Instagram

Curious kitten new iPhone video is tight

A post shared by Justin Bieber (@justinbieber) on

Autors: Dieviete.lv

Džastina Bībera sieva noliedz senas baumas par abu attiecību sākumu (+VIDEO)

Modele Heilija Bībere beidzot komentējusi gadiem ilgas baumas, ka viņas dēļ izjukušas viņas vīra Džastina Bībera attiecības ar aktrisi Selēnu Gomesu.

“Kad mēs sākām satikties, viņam nebija nekādu attiecību. Manos principos nav paredzēts kādam sabojāt attiecības, es tiku labi audzināta, bet saprotu, kā tas izskatās no malas. Es noteikti zinu, ka Džastins un Selēna tobrīd jau bija beiguši savas attiecības,” Heilija apgalvoja podkāstā “Call Her Daddy”.

Džastina sieva neslēpa, ka saņem ne mazums naidpilnu ziņu no Selēnas faniem.

Video

“Tas ir traki un es nekad par to nerunāju. Lielāko daļu naida rada fakts, ka cilvēki domā, ka es viņu aizmānīju,” sacīja modele.

Modele savā “TikTok” arī ievietojusi īsu video, kurā komentē šo situāciju:

“Ir pagājis pietiekami daudz laika. Es nodarbojos ar savām lietām. Lieciet mani mierā, lūdzu. Es jūs lūdzu. Patiešām. Tas ir mans vienīgais lūgums. Esiet nelaimīgi kaut kur citur, lūdzu.”

2015. gadā Džastins un Heilija uzsāka romantiskas attiecības, bet pēc vairākiem mēnešiem attiecības beidzās. 2018. gadā abi izlēma attiecībām dot otro iespēju un drīz vien saderinājās un septembrī apprecējās.

Iepriekš Džastins bija romantiskās attiecības ar Selēnu Gomesu. Pāris sāka satikties 2010. gada novembrī, bet abu attiecības neizdevās, tās nemitīgi tika atjaunotas, bet bez pozitīva rezultāta.

Dž.K.Roulinga izpelnījusies pārmetumus “transfobijā” (+VIDEO)

Britu rakstniece Dž.K.Roulinga izsaukusi transpersonu kopienas un citu aktīvistu sašutuma vētru, pēc tam kad ceturtdien tviterī bija paudusi atbalstu darbu zaudējušai pētniecei, kas bija apgalvojusi, ka cilvēki nevar mainīt savu bioloģisko dzimumu.

Globālās attīstības centrs martā atteicās pagarināt līgumu ar nodokļu eksperti Maju Forsteiteri.

Londonas tiesnesis šonedēļ atstāja spēkā lēmumu par viņas atbrīvošanu no darba.

“Tā ir kodola komponente viņas uzskatos, ka viņa vērsīsies pie cilvēka, viņu vērtējot atbilstoši tam dzimumam, kādu uzskatīs par pareizu, pat ja tas būs aizskaroši šī cilvēka cieņai vai radīs biedējošu, naidīgu, pazemojošu vai aizvainojoši vidi,” spriedumā skaidroja tiesnesis.

Reaģējot uz tiesas spriedumu, Roulinga tviterī ceturtdien ierakstīja: “Dēvējiet sevi, kā jūs gribat. Guliet ar jebkuru piekrišanu paudušu pieaugušo, kas jūs būs pieņēmis. Dzīvojiet vislabāko dzīvo mierā un drošībā. Bet atlaist sievieti no darba, jo viņa pauž uzskatu, ka dzimums ir reāls? #EsmuKopāArMaju #ŠīNavMācībuTrauksme.”

Kritiku Harija Potera grāmatu autorei, kas citkārt ir pazīstama ar saviem liberālajiem uzskatiem, paudusi arī ASV tiesību organizācija “Human Rights Campaign”.

“Transsieviete ir sieviete. Transvīrietis ir vīrietis. Nebināri cilvēki ir nebināri. Kopija: Dž.K. Roulingai.”

Rakstnieces pārstāvis sakariem ar presi paziņoja, ka nekādi citi komentāri šajā jautājumā netiks sniegti.

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

Dž.Dž.Džilindžers tuvākajā laikā pametīs darbu Dailes teātrī!

Dailes teātra vadība panākusi mutisku vienošanos ar līdzšinējo Dailes teātra māksliniecisko vadītāju, režisoru Dž.Dž.Džilindžeru par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tuvākajā laikā, informēja kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) pārstāve Inga Vasiļjeva. Pēc viņas teiktā, Puntulis un ministrijas pārstāvji tikušies ar Dailes teātra valdes locekli Andri Vītolu, lai pārrunātu situāciju Dailes teātrī. 

Tikšanās laikā Vītols informējis par aktieru kolektīva prasību veikt izmaiņas teātra mākslinieciskajā vadībā, kā arī izstāstīja par potenciālajiem situācijas risinājumiem. Proti, šobrīd esot panākta mutiska vienošanās ar līdzšinējo māksliniecisko vadītāju, režisoru Dž.Dž.Džilindžeru par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tuvākajā laikā, informējis Vītols.

“Tikšanās laikā aicināju Dailes teātra vadītāju tuvāko divu nedēļu laikā izstrādāt un iepazīstināt gan kolektīvu, gan ministriju, gan plašu sabiedrību ar situācijas risinājuma īstermiņa un ilgtermiņa rīcības plānu, kas saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm. Būtiski, lai esošā situācija tiktu risināta cieņpilni, respektējot radošo personību devumu Dailes teātra attīstībā, tajā pat laikā objektīvi izvērtējot nākotnes attīstības scenārijus, ņemot vērā teātra darbības stabilitāti, sezonas repertuāra plānu un nākamā gada – teātra simtgades – ieceres,” paudis Puntulis.

Kā ziņots, Dailes teātra aktieri izteikuši neuzticību Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam un režisoram Dž.Dž.Džilindžeram un informējuši par to teātra direktoru Andri Vītolu, teikts portālā “Diena.lv” publicētajā aktieru vēstulē.

25.septembrī, notika aktieru sapulce, ko iniciēja paši aktieri. Tajā tika izskatīts viens jautājums – Dž.Dž.Džilindžera kā mākslinieciskā vadītāja darbības izvērtējums ilgākā laika periodā.

Dailes teātra direktors Andris Vītols aģentūrai LETA apliecināja, ka šāda saruna notikusi. Tāpat viņš pastāstīja, ka saskaņā ar viņam pieejamo informāciju, Džilindžers, iespējams, apsver iespēju atkāpties no mākslinieciskā vadītāja amata teātrī, taču par to Vītols vēlas runāt par pašu Džilindžeru, kurš gan patlaban ir ārzemēs.

Aktieru vēstulē teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts aktieru vēstulē.

Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.

Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts, ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.

“Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī,” teikts aktieru vēstulē.

Dailes teātra aktieri vēstulē norāda, ka teātra māksliniecisko procesu vislielākajā mērā realizē aktieri, un, ja aktieri monolītā vairākumā nav apmierināti ar mākslinieciskā procesa vadīšanu, tad to nevar ignorēt. Tāds bija sapulces mērķis – par šo diskutēt.

Autors: nozare.lv

01.10.2019.

 

Dž. K. Roulinga nožēlo, ka jau agrāk nav izteikusi savu viedokli par transpersonām! Harija Potera filmu aktieri vīlušies rakstniecē (+VIDEO)

Britu rakstniece Dž. K. Roulinga pauž nožēlu, ka debatēs par transpersonu jautājumiem nav iesaistījusies krietni agrāk, lasāms esejas fragmentā, kas trešdien publicēts laikrakstā “The Times”.

Roulinga pēdējo gadu laikā aktīvi iestājusies par sieviešu un meiteņu tiesībām transpersonu jautājumu debašu kontekstā, dažkārt izpelnoties pārmetumus transfobijā. Pati rakstniece noliedz, ka būtu transfobe.

Drīzumā klajā nāks grāmata “The Women Who Wouldn’t Wheesht” (“Sievietes, kas neklusēja”), kurā apkopotas vairāku Skotijas sieviešu esejas. “The Times” trešdien publicējis grāmatā iekļautās Roulingas esejas fragmentu.

“Galu galā es sāku runāt, jo man būtu bijis kauns visas manas atlikušās dienas, ja es to nedarītu. Ja man vispār ir kāda nožēla, tad par to, ka es nesāku runāt krietni agrāk,” skaidro rakstniece.

Video

Kā norāda Roulinga, viņa sākotnēji savas domas publiski nav paudusi, jo viņai tuvie cilvēki uzstājīgi lūdza nerunāt.

Jaunās grāmatas redaktores ir žurnāliste Sūzena Dalgetija un bijusī ierēdne Lūsija Hantere Blekbērna. Tajā iekļautas arī pazīstamu Skotijas politiķu Džoanas Šerijas un Ešas Rīgenas esejas.

“Tas ir sieviešu stāsts, kas riskējušas ar savu darbu, reputāciju, pat ar ģimenes un draudzības saitēm, lai panāktu, ka viņu balsis tiek sadzirdētas,” norāda grāmatas izdevēji “Little, Brown Book Group”.

Dvīņu bums

Kaut kur dzirdēju, ka Ņujorkā uz ielas biežāk var redzēt mammas ar dvīņiem vai trīņiem, nevis vienu mazuli. Arī Holivudas zvaigznes viena pēc otras nāk klajā ar paziņojumiem par to, ka gaida vairākus bērniņus. Kas rada šo tendenci? 

Džūlija Robertsa, Mārsija Krosa, Dženifera Lopeza, tagad arī Andželīna Džolija ir tikai dažas no slavenajām sievietēm, kuras pēdējā laikā mūs ir iepriecinājušas ar ziņu, ka pasaulē būs par vienu dvīņu pāri vairāk. Tiesa, reti kura no viņām publiski atzīst, ka pie bērniem ir tikusi ar auglības stimulēšanas vai mākslīgās apaugļošanas palīdzību. Taču tieši tā arī visbiežāk ir.

Nesen par neauglību runāju arī ar vairākiem mūsu ginekologiem, un viņi apliecināja, ka to pāru skaits, kuriem ir grūti tikt pie bērniņa, Latvijā īpaši neatšķiras no ASV datiem. Taču, tā kā mūsu cilvēkiem neesot tik daudz naudas, tad arī mākslīgā apaugļošana ir gandrīz vai tikai izredzēto iespēja un dvīņi pie mums parasti esot dabas dāvana, nevis medicīniskas palīdzības rezultāts. Tiesa, ja valsts beidzot nolemtu finansiāli atbalstīt neauglības ārstēšanu (kas tiešām būtu gudrs un jauks solis, jo šobrīd aptuveni 15% pāru esot problēmas ar auglību), tad dvīņu un trīņu arī uz mūsu ielām būtu krietni vairāk. 

     

dvīņi

Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā… „Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“ jautā viens dvīnis otram. „Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis. „Man šķiet, ka tās ir muļķības!” saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“ „Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“ „Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.” „Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.” ”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.” „Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.” „Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?” „Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!” „Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.” „Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli…” Buča manam dvīnim 😀

Dvīnēm viss kopīgs – nauda, darbs un pat puisis

Dvīnēm viss kopīgs - nauda, darbs un pat puisis 1

Šis stāsts būs par divām meitenēm no Austrālijas. Daudzi dvīņi cenšas atšķirties viens no otra, bet šeit otrādāk-meitenes vēlas būt pēc iespējas līdzīgākas.  Un 28 gados viņas ir to panākušas -no mīļām un jaukām meitenītēm viņas pārvērtušās divās uzpūstās lellēs. Viņām tas maksāja apmēram $217000.

20141211-121151-chi-em-1_520x485

Anna un Lūsija jau bērnībā bija nešķiramas. Māsas gāja uz vienu un to pašu bērnudārzu, sākumskolu un vidusskolu, arī pēc vidusskolas pabeigšanas viņas devās studēt kopā. Pat vecāki nespēja abas meitenes atraut vienu no otras, tikai neliela dzimumzīmīte Lūsijai un rēta uz pieres Annai darīja meitenes atšķirīgas. Kad viņu tētim Luidži bija atklāts vēzis un viņš bija tikai guļošs uz gultas , meitenes satuvinājās vēl vairāk. Viņas pameta vizāžista kursus un uztraucās par tēvu, līdz viņa nāvei.

20141211-121245-chi-em-2_520x437

Pēc tā kā viņu tēvs nomira, Lūsija un Anna iekārtojās darbā pansionātā, kur viņas gatavo ēdinu padzīvojušiem cilvēkiem. Tajā pat gadā, kad meitenēm palika 24 gadi, viņas abas nolēma veikt krūšu palielināšanas operāciju.

20141211-121301-chi-em-3_520x671
20141211-121344-chi-em-4_520x850

 

twins4

Meitenes dala viena ar otru pilnīgi visu – darbu,mašīnu,Facebook profilu, guļ vienā gultā. Tagad meitenes dzīvo ar savu māti un viņām ir viens puisis uz abām, kas viņu prāt ir viņu ideāls.

twins2
twins1
twins3
avots: otpadus.com

Dvēseļu mūžīgā atgriešanās mulsina zinātniekus

reinkarnacija

Neskatoties uz zinātnes atklājumiem, par galvenajiem zināšanu avotiem saistībā ar reinkarnāciju joprojām uzskatāmas dažādas filosofiskas un reliģiskas sistēmas. Šī ideja ir hinduisma un budisma mācības pamatā, taču faktiski tā atrodama gandrīz visās pasaules senajās reliģijās, tostarp, protams, arī salīdzinoši jaunajā kristietībā.

Par vispilnīgāko zināšanu avotu šajā jomā joprojām uzskata hinduisma svētos rakstus – Vēdas, kur pārdzimšanas jēdziens cieši saistīts ar karmas likumu, saskaņā ar kuru dzīvas būtnes piedzimšana vienā vai otrā ķermenī atkarīga no tās uzkrātās pieredzes, uzvedības iepriekšējā dzīvē.

Hinduisms pauž, ka pavisam pastāv 8 400 000 dzīves formas, kas ietver cilvēkus, dzīvniekus, augus, minerālus, debesu un elles iemītniekus. Tas, kādā formā atdzims cilvēka dvēsele nākamajā dzīvē, atkarīgs no viņa paša. Saskaņā ar karmas likumu krietna rīcība paredz atlīdzību nākotnē, bet nekrietna – sodu. Hinduisti uzskata, ka dzīva būtne var piedzimt vienā no trim līmeņiem: paradīzes vai elles planētās vai tādā planētā kā Zeme, kas ir kaut kas pa vidu starp paradīzi un elli. Tās visas veido materiālo pasauli, kuru darbina dzimšanu un nāvju ķēde. Īpaši tikumīgas personas var pārdzimt arī garīgās pasaules planētās un vairs nekad neatgriezties “laicīgajā” – problēmu un ciešanu pilnajā – pasaulē un uz mūžīgiem laikiem savienoties ar Radītāju.

Budisms runā par dzīvo radību “riņķošanu” piecos esamības līmeņos: starp elles iemītniekiem, dzīvniekiem, gariem, cilvēciskām būtnēm un debesu iemītniekiem. Tāpat kā tradicionālajā hinduismā jaunu dzimšanu nosaka mirstošā cilvēka pirmsnāves vēlme un karma. Reinkarnācijas process atkārtojas tik ilgi, kamēr dzīvā būtne sasniedz nirvānas līmeni.

Taču arī Rietumos reinkarnācijas ideja nekad nav bijusi sveša. Senajā Grieķijā par dvēseles nemirstību un tās atkārtotu pārdzimšanu bija pārliecināti Sokrats, Platons un Aristotelis. Savukārt Pitagors apgalvoja, ka “redzējis” visas savas iepriekšējās dzīves. Mācībai par dvēseļu pārdzimšanu tāpat atvēlēta nozīmīga vieta mistiskajās jūdaisma tradīcijās. Arī Bībelē, kā pauž virkne pētnieku, pausta dvēseles pārdzimšanas ideja.

Zināms, ka Katoļu baznīca kategoriski noraidīja ticību daudzām dzīvēm un attiecīgi piekoriģēja savus “svētos” rakstus, tomēr rūpīga iepazīšanās ar Bībeles tekstiem vedinot uz interesantām pārdomām. Piemēram, kad galvenais personāžs Jēzus un viņa mācekļi sastapa kopš dzimšanas aklo cilvēku, mācekļi pajautāja: “Rabij! Kurš nogrēkojās – viņš vai viņa vecāki, ka viņš piedzimis akls?” Tāda veida izteikumu Bībelē ir daudz. Kristiešu autoritāte Aleksandrijas Origēns (165–245) bez ierunām atzina reinkarnācijas esamību. Mūsdienu pētnieki uzskata, ka šī ideja pilnvērtīgāk bija sastopama tā dēvētajā pirmscenzūras Bībelē, jo būtībā kristietība atzina pārdzimšanas likumu kopš paša savas pastāvēšanas sākuma, taču – tikai līdz 11. Konstantinopoles koncilam 553. gadā, kad baznīcas vara, izdabājot imperatora Justiniāna politiskajām ambīcijām, izsvītroja no senajiem tekstiem šo mācību un lielāko daļu atklātu tās pieminējumu.

Lasīt tālāk

Dvēseles caureja

Jau sen viss ir beidzies, bet joprojām tik ļoti sāp un tik liels tukšums iekšā.Ir tik daudz iemeslu, kāpēc šīm attiecībām vispār nevajadzēja būt, sīkumi par ko ienīst otru. Tu saproti, ka ir labāk bez viņa, ka tas bija pārāk sarežģīti un sāpīgi priekš abiem. Katru mīļu brīdi Tu centies sevi pārliecināt, ka viss ir kārtībā, ka esi tikusi tam pāri, samierinājusies, bet patiesībā vienīgais, ar ko esi samierinājusies ir tas, ka Tu tam netiksi pāri. Joprojām Tu gaidi kādu ziņu no viņa, katru dienu atceries ar kamolu kaklā skaistos brīžus, viss atgādina par viņu. Un Tu vari sevi nodarbināt un nodzīt līdz spēku izsīkumam, bet tas nekur nepazūd. Tu saki sev, ka neņemtu viņu atpakaļ pat, ja viņš to lūgtu, bet tai pašā laikā, Tu būtu gatava atdot visu, lai tikai viņš būtu blakus. Tu negribi to atzīt, bet ļoti labi zini, ka viņam būtu tikai jāsaka pāris vārdi un Tavs veselais saprāts atslēgtos un lepnums pazustu. Tu ienīsti un nicini sevi par savu vājumu, savām jūtām, jo, lai nu kurš, bet Tu vienmēr esi bijusi stipra un neiedragājama. Apkārtējo acīs Tu joprojām arī tāda esi, neviens nezina un arī neuzzinās, cik ļoti trausla un jūtīga būtne slēpjas zem cinisma un sarkastiskajiem jokiem. Tu zini, ka izdzīvosi un satiksi kādu, un varbūt pat iemīlēsi. Bet ko darīt ar sajūtu, ka īstais bija šis? Ja nu šī sajūta nepazūd?

Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīga un vajadzīga emocija

Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīga un vajadzīga emocija, ja tā tiek atbilstoši un pieņemami izpausta. Kādas ir dusmu funkcijas, kas ir nekontrolētas un pārspīlētas dusmas un kā tās iespējams kontrolēt un izreaģēt, nevis apspiest, skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Dusmu funkcija

Dusmas kā emocija ir bioloģiski noteikta un ļoti lielā mērā nepieciešama mūsu izdzīvošanai, skaidro psiholoģe I. Damberga. Dusmas pilda vairākas funkcijas:

  1. Signalizē, ka kaut kas nav kārtībā. Dusmas parāda, ka tiek pārkāptas mūsu robežas un mēs izjūtam apdraudējumu, piemēram, ja kāds mūs nobiedē, mēs sadusmojamies uz viņu, jo jūtamies apdraudēti. Dusmas var simbolizēt to, ka notiek kāds pāridarījums vai netaisnība. 
  2. Aizstāv mūsu robežas. Ir ļoti svarīgi bērniem mācīt dusmas izpaust saprātīgā veidā, jo tiem bērniem, kuriem kaut kādu iemeslu pēc dusmas neļauj izpaust, nereti tiek darīts pāri. Dusmu funkcija noteiktā mērā palīdz aizstāvēt savas vērtības un uzskatus. 
  3. Nodrošina kontroles izjūtu. Kad cilvēks dusmojas, rodas kontroles sajūta – es varu kaut ko mainīt!
  4. Sniedz enerģiju un drosmi. Dusmas palīdz motivēt, dodot enerģiju un drosmi rīkoties.
  5. Aizsargā no citām, daudz smagākām emocijām. Bieži vien, piemēram, sēru gadījumā, cilvēki ļaujas dusmām, tādā veidā mazinot sēras.

Lai arī kādu funkciju tās pildītu, dusmas ir normāla un veselīga emocija, ja tās tiek vērstas pret to, kas tās izraisīja. Ne vienmēr tas ir iespējams, bet vairumā gadījumu tomēr ir. Piemēram, ja sadusmojāmies darbā, nedrīkstam atnākt mājās un dusmas izpaust pret bērniem, stāsta I. Damberga. Dusmošanās tiek uzskatīta par pieņemamu, ja tā ir īslaicīga un pārejoša, kā arī izpausta sabiedrībai pieņemamā veidā.

I. Damberga uzsver, ka pārspīlēta un neveselīga dusmošanās ir tad, ja dusmas ir pārmērīgas, nekontrolētas un ilgstošas. Pie pārspīlētām dusmām pieskaitāmas dusmas, kas kļuvušas destruktīvas: kliegšana, sišana, vardarbība pret citiem cilvēkiem, dzīvniekiem vai lietām. 

Nekontrolētu un pārspīlētu dusmu iemesli

I. Damberga skaidro, ka dusmas kā iezīme cilvēkiem ir izteiktas ļoti dažādi jau kopš dzimšanas. Ir cilvēki, kuri piedzimst ar izteiktākām dusmu reakcijām, izteiktāku impulsivitāti un negatīvo emocionalitāti, piemēram, trauksmi, negatīvām domām. Taču nekontrolētas un pārspīlētas dusmas veido ne tikai iedzimtība, bet arī nelabvēlīga vide. Ja bērns ģimenē cieš no vardarbības vai bērnam nepievērš uzmanību, viņš neiemācas atpazīt emocijas un tās paust pieņemamā veidā, tāpēc tās pauž nekontrolēti, visbiežāk caur dusmām.

Lai mazinātu nekontrolētu un pārspīlētu dusmu izreaģēšanu, nepieciešama motivācija kaut ko darīt lietas labā. Visbiežākais motivators pieaugušajiem var būt savstarpējo partnerattiecību un citu attiecību izjukšana. 

Situācijas uzlabošanai nereti jāsāk ar emociju atpazīšanu – biežāk tas notiek jau bērnībā, bet tas var noderēt arī pieaugušajiem. Ja pārspīlētas dusmas netiek kontrolētas, šādi cilvēki kļūst vardarbīgi pret citiem vai paši pret sevi. Tādos gadījumos darbs turpinās ne tikai ar psihologiem, bet nereti arī ar tiesībsargājošajām iestādēm, stāsta I. Damberga. 

Vingrinājumi dusmu kontrolei

No psiholoģijas viedokļa dusmas var iemācīties izreaģēt un kontrolēt divos veidos – fiziski un emocionāli, skaidro I. Damberga. Pētījumos apstiprināts, ka mazināt dusmas palīdz tādas fiziskās aktivitātes kā staigāšana, skriešana, peldēšana un joga. Savukārt pretrunīgi tiek vērtēts cīņassports, jo tas nereti var palielināt dusmas. Pie fiziskās izreaģēšanas der arī dziļā elpošana, muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana. 

Savukārt emocionāli dusmas palīdz mazināt humors – gan no cilvēka, kas izsauc dusmas, gan no paša. Lai dusmu brīdī nezaudētu kontroli, pirms atbildes vai reakcijas sniegšanas ieteicams uz brīdi iepauzēt, nomierināties un sakopot domas un emocijas. Svarīgi, ka dusmas kādam varam izstāstīt. Lai komunikācija būtu veiksmīga, ieteicams lietot “es teikumu” (eng. I statement), pirmajā daļā pasakot emociju “Es esmu dusmīgs”, otrajā daļā sakot, par ko es esmu dusmīgs, bet trešajā daļā sakot, ko es gribētu citādāk? Izmantojot šādu komunikācijas metodi, otram cilvēkam tas ir mazāk aizvainojoši, un šādā veidā mēs dusmas esam izreaģējuši. Reizēm ir svarīgi prast dusmas prognozēt, piemēram, zinot, ka ir kas tāds, kas mani sadusmos, es ieplānoju šai situācijai risinājumu jau iepriekš. Savukārt ilgstošu un nepārejošu dusmu gadījumā, ir jāmēģina atrast sevī resursu piedot otram.

Dusmu neesamība un apspiešana

Dusmu neesamība nav dabiska parādība, skaidro I. Damberga. Ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks neprot izteikt un atpazīt savas emocijas, pie vainas varētu būt aleksitīmija jeb grūtības izteikt savas emocijas un jūtas vārdos un atšķirt emocijas no ķermeniskām sajūtām. 

Dusmu laikā tiek aktivizēta autonomā nervu sistēma, izdalās hormoni, paātrinās sirdsdarbība, elpošana, paaugstinās asinsspiediens. Cilvēki, kas atpazīst emocijas, saprot, ka šīs sajūtas saistāmas ar dusmām, taču cilvēki ar aleksitīmiju šādā situācijā šīs ķermeniskās sajūtas var tulkot kā sirdslēkmi vai kā citas veselības problēmas. Aleksitīmija var veidoties vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem saistāms ar nepietiekamu vecāku uzmanību bērnībā jeb bērna atstāšana novārtā. 

Savukārt, ja cilvēks spēj atpazīt emocijas, bet izvēlas tās apspiest un neizrādīt, tas var atspoguļoties fiziskās un garīgās veselības problēmās. Nevar apgalvot, ka dusmu apspiešana ietekmē fizisko veselību, bet var novērot dusmu saistību ar paaugstinātu asinsspiedienu, peptisko čūlu, migrēnu, artrītu, sirds un asinsvadu slimībām, psoriāzi un citām fiziskām saslimšanām. Ja dusmas ilgstoši apspiež, tās meklē veidu, kā izlādēties, tādēļ nereti tās ir saistāmas arī ar tādām garīgās veselības problēmām kā trauksmi, depresiju, kaitēšanu sev, riskantu darbību veikšanu, ēšanas traucējumiem, skaidro I. Damberga.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece emociju harmonizēšanai iesaka ārstniecības augu drogas, kam piemīt nomierinoša darbība: piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes lakstus, apiņa augļkopas, liepziedus, lavandas, vīgriezes un kumelītes ziedus.  Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kuru sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. 

Ir pieejami arī nomierinoši ārstniecības augu līdzekļi gan kapsulu un tablešu, gan sīrupu un šķīdumu veidā. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus, taču ar šo līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā un apmeklējot solāriju, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem. 

Stresa un nervozitātes gadījumā noderīgi ir magniju un B grupas vitamīnus saturoši līdzekļi. Magnija deficīta simptomi ir nervozitāte, aizkaitināmība, trauksme, nogurums, bezmiegs, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu krampji, spazmas, vājums un trīce.

Dusmas, trauksme, pārāk liels stress un nemiers var izraisīt arī bezmiegu un iemigšanas traucējumus. Lai veicinātu veselīgu miegu un ļautu ķermenim pilnvērtīgi atpūsties, ieteicams iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, atvēlot miegam 7 līdz 9 stundas, vēdināt telpas, iekārtot ērtu guļvietu, nodrošināt klusumu un tumsu, pa dienu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pirms gulētiešanas neēst, nelietot tonizējošus dzērienus, kas satur kofeīnu, un nesmēķēt, neskatīties TV, nelietot telefonu un datoru, labāk palasīt kādu grāmatu vai paklausīties nomierinošu mūziku, ieiet siltā, relaksējošā vannā. Var izmantot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, piemēram, lavandas, un pirms miega iedzert nomierinošu zāļu tēju  – melisas vai baldriāna.BENU Aptieka

Dusmas Dusmas Dusmas

brrr manī šobrīt ir sakrajušās lielas dusmas, tā kā mājas esmu viena, gribās vismaz to visu izlikt blogā! eh šodien atbrauca mans mīļotais no komandējuma ( 5 dienas bija prom) Nolēmu, ka uztaisīšu viņam romantisko vakaru, iepriecināšu. Pirms braukšanas viņš zvana un saka, ka ieskries tikai uz 5 min nolikt mantas un tad viņam uz pārs stundiņām jāaizbrauc pie vecakiem. sākumā pat sapriecājos – jee būs laiciņš īstenot savu plānu un visu sagatavot laicīgi! un tatad, pagaja 2 stundas, pagaja 3 stundas un es sēžu pie vakariņu galda, svecītēm, eļļiņam, saposusies…zvanu prasu kur pazudis, un viņš saka drīž būšu vēl bik pasēdēsu ar vecākiem, hmm ja bik tad nu nedzēšu nost sveces, nevacu neko nost un gaidu, nu tomēr pie vecākiem! pagāja pus stunda- zvana jau iedzēris…saka ka laikam pabūs vēl stundiņu(dzirdu viņa mammas balsi, sakot lai paliek tur vispār) es viņam saku, ka majas gaida parsteigums utt… un saņemu pēc pusstundiņas zvanu, ka atbrauks no rīta esmu tā vīlusies, un ta notiek katru reizi kad gatavoju kautko īpašu, pilnīgi katru reizi (t) es nesaprotu tas tads lāsts vai ka to nosaukt?!!?!?! :-/ dusmas gan uz viņu gan uz sevi 😐

Dusmas bojā ne tikai skaistumu, bet arī veselību

shutterstock_145714115

Alkoholisms – vientulība, bezjēdzīguma sajūta, nevēlēšanās dzīvot, uzmanības un glāstu trūkums.  

Alerģija – ticības saviem spēkiem trūkums, pārciestais stress, bailes.

Apātija – pretošanās jūtām, bailes, citu cilvēku vienaldzīga attieksme.

Apopleksija – bēgšana no ģimenes, no sevis, no dzīves.

Apendicīts – bailes no dzīves.

Artrīts, podagra – apkārtējo mīlestības trūkums, paaugstināts kritiskums pret sevi, aizvainojuma sajūta, sašutums, dusmas.

Astma – smacējoša mīlestība, jūtu apspiešana, bailes dzīvot.

Bezmiegs – bailes, vainas sajūta, neuzticēšanās.

Trakumsērga, bailes no ūdens – dusmas, agresija.

Acu slimības – dusmas, satraukums.

Kuņģa slimības – bailes.

Zobu slimības – ieilgusi neizlēmība, nespēja pieņemt konkrētu lēmumu.

Kāju slimības – bailes no nākotnes, bailes būt nenovērtētam, ieciklēšanās uz bērnības traumām.

Deguna slimības – aizvainojums, raudas, sava nesvarīguma sajūta, vajadzība pēc palīdzības.

Aknu slimības – dusmas, hronisks aizvainojums, sevis attaisnošana, pastāvīgi slikts garastāvoklis.

Nieru slimības – garlaicība, dusmas pašam uz sevi, paškritika, emociju trūkums, vilšanās, neveiksme, izgāšanās, kļūdas, nespēja, reaģējat kā mazs bērns, paškritika, zaudējums.

Muguras slimības – emocionālā atbalsta trūkums, mīlestības trūkums, vainas sajūta, bailes, kuras radušās naudas trūkuma dēļ.

Slimi ceļgali – lepnums, egoisms, bailes.

Rētas, čūlas – apslēptas dusmas.

Kārpas – ticība savam neglītumam, ļauna acs, skaudība.

Bronhīts – ķildas, strīdi ģimenē, saspringta atmosfēra mājās.

Varikozā vēnu paplašināšanās – spēku zudums, pārslodze.

Venēriskās slimības – slikta apiešanās ar citiem cilvēkiem, ticība tam, ka sekss ir netīrs.

Liekais svars – bailes, vajadzība pēc aizsardzības, sevis noliegšana.

Sirmi mati – stress, pārdzīvojumi, pārpūle.

Gastrīts – nepārliecinātība par sevi.

Hemoroīdi – pagātnes pārdzīvojumi.

Hepatīts – bailes, dusmas, naids.

Herpes – vainas sajūta par domām par seksu, kauns.

Ginekoloģijas saslimšanas – nevēlēšanās būt par sievieti, mīlestības trūkums pret sevi, rupja, neuzmanīga vīriešu attieksme.

Kurlums – nevēlēšanās dzirdēt citus, ietiepība.

Strutas, iekaisums – domas par atriebību, pārdzīvojums par nodarīto ļaunumu, nožēla.

Galvas sāpes – dusmas, bailes, paškritika, nepilnvērtības sajūta.

Depresija – dusmas, bezcerība, skaudība.

Diabēts – greizsirdība, vēlēšanās kontrolēt citu cilvēku dzīves.

Diareja, caureja – bailes.

Dizentērija – bailes, lielas dusmas.

Slikta elpa – baumas, netīras domas.

Dzeltenā kaite – skaudība, greizsirdība.

Nierakmeņi – rūgtums, smagas domas, lepnība.

Aizcietējums – domu konservatīvisms.

Vairogdziedzeris – naida jūtas par jums nodarīto ļaunumu, ciešanas, nevajadzīga upurēšanās, sajūta, ka jums nosprosto dzīves ceļu.

Nieze – sirdsapziņas pārmetumi, nožēla, nereālas vēlmes.

Grēmas – stipra baiļu sajūta.

Impotence – bailes izrādīties sliktam gultā, pārlieku liels saspringums, baiļu sajūta, dusmas uz iepriekšējo partneri, bailes no mātes.

Infekcija – aizkaitinājums, dusmas, vilšanās.

Deformēts mugurkauls – bailes, pieķeršanās vecajām idejām, neuzticēšanās dzīvei, vīrišķības trūkums atzīt savas kļūdas.

Klepus – vēlēšanās pievērst sev citu uzmanību.

Klimakss – bailes no vecuma, bailes no vientulības, sevis nepieņemšana, histērija.

Ādas slimības – uztraukums, bailes.

Spazmas, asas sāpes – dusmas, aizkaitinājums.

Kolīts – ļoti prasīgi vecāki, mīlestības trūkums, drošības sajūtas trūkums.

Kamols kaklā – bailes.

Konjunktivīts – dusmas, uztraukums, vilšanās.

Paaugstināts asinsspiediens – pagātnes pārdzīvojumi.

Pazemināts asinsspiediens – mīlestības trūkums bērnībā, neticība saviem spēkiem.

Nagu graušana – nervozitāte, plānu izjukšana, dusmas uz vecākiem, paškritika.

Laringīts – bailes izteikt savu viedokli, aizvainojums, neapmierinātība par citu autoritāti.

Leikēmija – nemācēšana priecāties par dzīvi.

Drudzis – dusmas, naids.

Kašķis – bailes, saspringums, pārāk liels jūtīgums.

Mastīts – pārlieku lielas rūpes, p
ārdzīvojumi.

Dzemde – bailes, vilšanās.

Meningīts – dusmas, bailes, domstarpības ģimenē.

Menstruāciju problēmas – sievišķības noliegšana, vainas sajūta, bailes, attieksme pret dzimumorgāniem kā pret kaut ko netīru un apkaunojušu.

Migrēna – neapmierinātība ar dzīvi, seksuālās bailes.

Miopija, tuvredzība – bailes no nākotnes.

Kandidoze – patika strīdēties, pārlieku lielas prasības pret cilvēkiem, neuzticība visiem, aizdomīgums, vilšanās, bezcerīguma sajūta, dusmas.

Jūras slimība – nāves bailes.

Nepareiza stāja – bailes no nākotnes.

Nelaimes gadījumi – ticība vardarbībai, bailes skaļi runāt par savām problēmām.

Nošļukuši sejas vaibsti – aizvainojuma sajūta un neapmierinātība ar savu dzīvi.

Rijība – bailes, sevis nosodīšana.

Plikpaurība – bailes, saspringums, vēlēšanās visus un visu kontrolēt.

Samaņas zudums – bailes.

Apdegumi – naids, aizkaitinājums, dusmas.

Audzēji – sirdsapziņas pārmetumi, nožēla, uzmācīgas domas, vecie aizvainojumi, neapmierinātība.

Smadzeņu audzējs – ietiepība, nevēlēšanās savā dzīvē pieņemt ko jaunu.

Osteoporoze – sajūta, ka neviens šajā dzīvē neatbalsta.

Otīts, sāpes ausīs – dusmas, nevēlēšanās dzirdēt, strīdi ģimenē.

Atraugas – baiļu sajūta.

Pankreatīts – dusmas, satraukums, neapmierinātība ar dzīvi.

Paralīze – bailes, šausmas.

Sejas nerva paralīze – nevēlēšanās izrādīt savas jūtas, stingra sava naida kontrole.

Parkinsona slimība – baiļu sajūta, vēlēšanās visus un visu kontrolēt.

Saindēšanās ar pārtikas produktiem – neaizsargātības sajūta, nokļūšana citu kontrolē.

Pneimonija, plaušu iekaisums – izmisums, dzīves nogurums, emocionālās rētas, kuras nav iespējams izdziedēt.

Podagra – pacietības trūkums, dusmas, vajadzība dominēt.

Aizkuņģa dziedzeris – dzīves prieka trūkums.

Poliomielīts – greizsirdība.

Griezumi – personīgo principu pārkāpšana.

Apetītes zudums – pārdzīvojumi, nicinājums pret sevi, bailes no dzīves.

Prostata – vainas sajūta, seksuālais spiediens no malas, vīriešu bailes.

Saaukstēšanās – pašiedvesma, juceklis domās.

Pinnes – neapmierinātība ar sevi.

Psoriāze – bailes būt apvainotam, savu jūtu nomērdēšana.

Vēzis – dziļa rēta, ilga aizvainojuma sajūta, nelaime, skumjas, pašiznīcināšana, naidīgums.

Rētas – dusmas un sevis vainošana.

Sastiepumi – dusmas un pretošanās, nevēlēšanās virzīties uz noteiktu mērķi.

Rahīts – mīlestības un drošības trūkums.

Vemšana – bailes no kaut kā jauna.

Reimatisms – sajūta, ka jūs padara par upuri, māna, moka, izseko, mīlestības trūkums, hroniska rūgtuma sajūta, neapmierinātība, aizvainojuma sajūta.

Liesa – naidīgums, aizkaitinājums, uzmācīgas idejas.

Sirds – emocionālās problēmas, pārdzīvojumi, prieka trūkums, sirds nocietināšanās, saspringums, pārslodze, stress.

Zilumi – sevis sodīšana.

Skleroze – cietsirdība, dzelzs griba, elastības trūkums, dusmas, bailes.

Vairogdziedzera darbības traucējumi – bezcerīgas nomāktības sajūta.

Žokļu muskuļu spazmas – dusmas, vēlēšanās visu kontrolēt, atteikšanās atklāti izpaust savas jūtas.

Spazmas – domu saspringums bailēs.

AIDS – sevis noliegšana, sevis vainošana seksuālajā jomā.

Stomatīts – pārmetumi, cilvēku plosoši vārdi.

Krampji, spazmas – saspringums, bailes, ierāvies sevī.

Sakumpums – sajūta, ka uz pleciem nes smagu slogu, neaizsargātība, nevarīgums.

Tahikardija – baiļu sajūta,

Resnā zarna – sajukums domās, vecā uzslāņojums.

Tonsilīts – bailes, apspiestas emocijas, apslāpēts radošums.

Slikta dūša – bailes.

Traumas – dusmas pašam uz sevi, vainas sajūta.

Tuberkuloze – egoisms, nežēlīgi mokošas domas, atriebība.

Ādas tuberkuloze, vilkēde – dusmas, nemācēšana sevi aizstāvēt.

Vairogdziedzera palielināšanās – vilšanās, ka nevarat darīt to, ko vēlaties.

Pinnes – mazi dusmu uzplaiksnījumi.

Paralīze – atteikšanās piekāpties, pretošanās, labāk nomirt nekā mainīties.

Dzīvnieku kodumi – dusmas, vajadzība sodīt.

Kukaiņu kodumi – vainas sajūta sīkumu dēļ.

Prātā sajukšana – bēgšana no ģimenes un dzīves problēmām.

Nogurums – garlaicība, mīlestības trūkums pret to, ko dari.

Troksnis ausīs – ietiepība, nevēlēšanās dzirdēt, nevēlēšanās ieklausīties iekšējā balsī.

Frigiditāte – bailes, baudas noliegšana, nejūtīgi partneri, bailes no tēva.

Krākšana – nevēlēšanās atteikties no vecajiem šabloniem.

Celulīts – dusmas, sevis sodīšanas sajūta, pieķeršanās sāpēm, bailes izvēlēties savas dzīves ceļu.

Žokļi – dusmas, neapmierinātība, aizvainojums, atriebība.

Kakls – ietiepība, stingrība, nepiekāpība, atteikšanās izskatīt jautājumu no visām pusēm.

Ekzēma – stipra pretošanās, sveša nepieņemšana.

Epilepsija – vajāšanas mānija, cīņas sajūta, vardarbība pret sevi.

Enurēze – bailes no vecākiem.

Kuņģa čūla – baiļu sajūta.

Mieža grauds – dusmas.

Dusmas

Šodien zaudēju ļoti daudz savu nervu šūnu. Un viss tikai tāpēc,ka viens vecs krabis, ar kuru pa laikam man kopā ir haltūras, kuras viņš organizē, atļāvās man atklāti uzbraukt un apvainot ļoti nepieklājīgā manierē. Pie tam pilnīgi nenozīmīgā sīkumā kādu mēnesi pēc tās haltūras. Piedraudēja ar nemaksāšanu un sadarbības pārtraukšanu. It kā mani tas raustītu. (e) (e) (e) Riebīga sajūta vienīgi no tā, ka viņš apsaukājās un izturējās kā cūka. Lai nopērk par man nozagto naudu sev saldējumu un aizrijas. (e) (e) (e)

Dušā – katru dienu. Vai tas ir veselīgi?

Mazgāšanās dušā, visticamāk, ir daudzu ikdienas paradums, jo personīgā higiēna taču allaž ir saistīta ar tīrīgumu un veselīgumu! Bet, vai  šāda cītīga un bieža mazgāšanās patiešām ādai dara vienīgi labu – skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Lida Fevraļeva.

Izpētīts, ka aptuveni divas trešdaļas amerikāņu un 80% austrāliešu mazgājas dušā katru dienu. Turpretī Ķīnā aptuveni puse aptaujāto cilvēku atzinuši, ka dušā vai vannā mazgājas tikai divas reizes nedēļā. Ikdienas mazgāšanās rituālu cilvēki apgūst bērnībā, un pubertātes posmā tas parasti kļūst par ieradumu, ko piekopj visa mūža garumā. Tomēr, vai esat kādreiz sev pamatojuši, kādēļ mazgāties tik bieži?

„Iespējams, atbilde ir: mazgāties bieži ir veselīgi,” min „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Apdomāsim kārtīgi! „Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ikdienas duša tomēr vairāk ir saistīta ar ieradumu un dzīves laikā izveidojušos pieņēmumu, ka tas ir labi, nevis ar nepieciešamību,” skaidro farmaceite. 

Vai ir iemesls mazgāties dušā katru dienu?

Cilvēki var ne tikai uzskatīt biežu mazgāšanos par labāku veselībai, bet arī izvēlēties dušu katru dienu vairāku citu iemeslu dēļ. Tie varētu būt, ka duša:

  • atslābina un noņem stresu
  • palīdz pamosties;
  • duša ir obligāta nepieciešamība pēc treniņa;
  • bažas, ka bez mazgāšanās katru dienu ķermenis nelāgi odīs.

“Katram ir savi iemesli, kāpēc lietot dušu katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Īpaši, ja bail, ka sviedru smaka varētu ietekmēt personiskās vai darba attiecības. Tomēr tas, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, dažādās kultūrās atšķiras. Jāatzīst, ka arī intensīvam mazgāšanās līdzekļu piedāvājumam, visticamāk, ir liela ietekme (varbūt pat pārlieku liela!) uz to, kā veidojas sabiedrības mazgāšanās paradumi. Tomēr, runājot par biežas mazgāšanās ietekmi uz veselību, nav pamatojuma, ka bieža mazgāšanās būtu veselībai labāka. Ir gadījumi, kad ikdienas duša var pat kaitēt veselībai!” komentē „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Kāda tad biežas mazgāšanās ietekme uz mūsu veselību?

Normālu, veselīgu ādu pārklāj tauku slānis, “labās” baktērijas un citi mikroorganismi. Beršana un pārmērīga ziepju lietošana mazgāšanās laikā šo slāni likvidē, īpaši, ja ūdens ir karsts. Tādējādi:

  • āda var kļūt sausa, kairināta vai niezēt;
  • sausa, saplaisājusi āda ir vairāk pakļauta dažādām baktērijām un alergēniem, ļaujot rasties ādas infekcijām un alerģiskām reakcijām;
  • antibakteriālās ziepes iznīcina arī labās baktērijas un izjauc mikroorganismu līdzsvaru, veicinot izturīgāku, mazāk draudzīgu organismu (izturīgāku pret antibiotikām) „iekārtošanos” uz ādas;
  • lai radītu aizsargājošas antivielas un imūnsistēmas atmiņu, mūsu imūnsistēmai ir nepieciešama zināma normālu mikroorganismu un citu apkārtējās vides faktoru iedarbības stimulācija. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daži pediatri un dermatologi neiesaka bērnus vannot katru dienu. Biežas mazgāšanās var pazemināt imūnsistēmas spēju veikt savu darbu.

Farmaceite Linda Fevraļeva vēl piebilst: “Ir arī citi iemesli pārdomāt savus biežos mazgāšanās ieradumus. Piemēram, ūdens, ar ko mazgājamies, kaut nelielā daudzumā, taču var saturēt sāļus, smagos metālus, hloru, fluorīdu, pesticīdus un citas ķīmiskas vielas. Tātad, lietots bieži un lielā daudzumā, tas, iespējams, var radīt dažādas veselības problēmas.”

Iemesli mazgāties retāk

„Ikdienas duša gan labi spēj uzlabot mūsu emocionālo un mentālo veselību, bieži vien esot vienīgais relaksējošais brīdis saspringtajā dienas ritmā, bet mūsu fiziskajai veselībai tā var radīt nepatīkamu kaitējumu – padarot ādu sausāku.

Bieža mazgāšanās var padarīt ādu sausāku, eļļas, smaržvielas un citas šampūnos, kondicionieros un ziepēs pievienotās vielas var radīt alerģiskas reakcijas vai citas veselības problēmas. Mazgājoties retāk, mēs ietaupīsim ūdeni, resursus tā sildīšanai, tālākai attīrīšanai – tātad saudzēsim vidi! Patērētais ūdens, šampūns, ziepes, dušas želeja – tās ir izmaksas, tātad, mazgājoties retāk, ietaupīsim savā budžetā,” rosina aizdomāties farmaceite Linda Fevraļeva.  

Nav ideālās receptes, cik bieži mazgāties. Protams, ja darba specifikas vai citu apstākļu dēļ ķermenis kļūst netīrs, sasvīdis, tad ir jāmazgājas bieži. Jāpievērš uzmanība arī mazgāšanās laikam – pietiek ar īsu – triju, četru minūšu pavadīšanu zem ūdens strūklas.

„Ja tiešām dzīvesveids pieprasa biežu dušošanos, ir vērts mazināt iespējamo kaitējumu veselībai, izvēloties ādai maksimāli saudzīgus un videi draudzīgus mazgāšanās līdzekļus. Te lieti noderēs farmaceita padoms, jo aptiekā ir plašs šādu produktu klāsts,” teic Linda Fevraļeva.  

Kā saprast, kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties?

“Vienmēr vajadzētu atcerēties par mazgāšanās ilguma samazināšanu un par to, ka ādas veselībai draudzīgāks ir remdens ūdens, nevis karsts, jo karstā ūdenī zūd ādas dabīgās taukvielas. Tāpat jāņem vērā, ka cītīga ādas beršana ar sūkli, ikreiz esot dušā vai vannā, arī nav nepieciešama. Pēc mazgāšanās miesu nosusina ar viegliem dvieļa pieskārieniem, nevis rīvējot,” iesaka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Bez jau labi zināmām cietajām ziepēm liels ir gela vai krēma veida mazgāšanās līdzekļu piedāvājums, pieejami arī eļļas tipa līdzekļi. “Pirms izvēlēties īsto, jāizvērtē mazgāšanās paradumi un noteikti jāzina savas ādas tips. Ja ir normāla āda un ierasts (vai ir nepieciešamība) mazgāties bieži, iesaku izvēlēties dušas želeju vai krēmu, kas neizjauc ādas pH līmeni un saglabā hidrolipīdu slāni jeb skābo ādas mantiju, kas ādu pasargā no izžūšanas. Ja tā jau ir sausa, mazgāšanās līdzeklim vajadzētu būtu maigam, ar mitrinošām un/vai ādu barojošām sastāvdaļām, piemēram, glicerīnu, dekspantenolu, lipīdiem,” skaidro farmaceite Linda Fevraļeva un piebilst, ka  sausas un jutīgas ādas īpašniekiem noteikti nevajadzētu izvēlēties mazgāšanās līdzekli ar parabēniem, krāsvielām, sulfātiem un smaržvielām. Ja ādas attīrīšanas rituālā ir vēlme lietot arī skrubi, jāizvēlas tādu, kas maigi attīra ādu un saudzīgi noņem ādas atmirušās šūnas, turklāt to nevajadzētu lietot biežāk kā reizi vai divas nedēļā. 

Var padomāt par dušas alternatīvu – piemēram, lai vakarā gūtu nomierinošu efektu, izmantot siltu ūdens vanniņu pēdām, iedzert nomierinošu tēju. 

“Ieradumam ir milzīgs spēks un varbūt ir grūti iedomāties, kā var ik dienu neiet dušā. Taču, ja vienīgais biežās dušošanās arguments ir “tas nāk par labu manai veselībai”, tad pāris mazgāšanās reizes nedēļā varētu izlaist!” aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Izmantoti Hārvardas medicīnas skolas (Harvard Health Publishing) vietnes materiāli.

Durex šogad Valentīna dienu atzīmē ar īpašiem pasākumiem

Valentīna diena tiek atzīmēta jau kopš romiešu laikiem, bet no 14. gadsimta tā nes mīlestības un romantikas nozīmi, kādu to pazīstam arī šodien. Seksuālās labklājības zīmols Nr. 1 pasaulē Durex šogad mīlestības svētkus atzīmē īpaši krāšņi.

Februāra karstākais notikums kino nozarē nenoliedzami ir filma Brīvība piecdesmit nokrāsās, kuras noskaņas arī Durex ir nolēmis sarūpēt pārsteigumus skatītājiem. Divu nedēļu garumā, sākot no šī gada 7.02., pirms filmas ar video rullīša palīdzību skatītāji tiks iepazīstināti ar nozares aktualitātēm – stimulējošo gelu sievietēm Durex Intense, kura lietošana būtiski uzlabo orgasma sasniegšanas iespējas. Zīmola veikto testu rezultāti ir parādījuši, ka, izmantojot klitoru stimulējošu želeju, orgasmu sasniedz 8 no 10 sievietēm.

Sasniedzot orgasmu, hormons oksitocīns, ko sauc par mīlestības hormonu, izdalās organismā un stiprina emocionālo saikni ar partneri. Orgasma galvenais ierosinātājs ir uzbudinājums, kam klitoru stimulējošs gels ir lielisks palīgs. Rietumu valstīs šādi geli tiek izmantoti jau kādu laiku, un pašlaik tie kļūst arvien populārāki arī Latvijā. Regulārs seksuāls apmierinājums uzlabo pilnīgi visu cilvēka sistēmu – izdalās laimes un eiforijas hormons, kas uzlabo dzīves kopējo kvalitāti.

Seksa laikā ne vien tiek saņemts milzīgs hormonu lādiņš, bet arī stiprināta saikne vienam ar otru – šī kombinācija veicina veselīgu un laimīgu attiecību veidošanos. Nav šaubu arī par seksa nozīmi veselības stāvokļa stabilizēšanā – tiek stiprināta imūnsistēma, mazināts stress un spriedze, uzlabota miega kvalitāte un garastāvoklis, kā arī stiprināts emocionālais stāvoklis.

Paralēli video rullītim kino seansu laikā notiks Laimīgās sēdvietas spēle, kurā kāds veiksminieks saņems ļoti noderīgas un iedvesmojošas dāvanas no Durex, bet laika posmā no šī gada 9.02. līdz 14.02. vakara seansa apmeklētāji saņems īpašus pārsteigumus no Durex, iedvesmojot cilvēkus neatstāt seksuālās attiecības novārtā, jo tās ir pāra kopdzīves ļoti svarīga daļa.

Papildus aktivitātēm kino seansu laikā pagājušajā nedēļas nogalē Durex ļāvās arī Valentīna dienas pirmssvētku ballītei, aicinot savus partnerus uz filmu, lai pateiktos viens otram par kopā pavadīto laiku, paveikto darbu un stiprinātu attiecības. Ballīte noritēja brīvā atmosfērā, ļaujot ikvienam baudīt izsmalcinātas uzkodas, dzirkstošus dzērienus un kopā būšanas prieku.

“Durex zīmolu Baltijā Reckitt Benckiser (RB) pārņēma 2014. gadā, un šo nepilnu četru gadu laikā mums ir izdevies kļūt par tirgus līderiem Latvijā ar 43% tirgus daļu. Tas ir bijis stipras komandas darbs un uzticamu partneru atbalsts. Mēs to esam izdarījuši, esot kā viens vesels,” savās sajūtās dalās Baltijas pārdošanas vadītājs Mārtiņš Krancis, atgādinot par stipru attiecību nozīmi ikvienu panākumu gūšanai.

21.gadsimta dzīve ir ikdienas steigas pilna un ne vienmēr izdodas atrast laiku rūpēm vienam par otru, un reizēm pat aizmirstas pateikt paldies. Mīlestības svētku laikā Durex iedvesmo ne tikai ļauties mīlestības burvībai ar savu otru pusīti, bet arī parūpēties par visiem mīļajiem, pateikt paldies ģimenei, draugiem un kolēģiem, veidojot stipras attiecības.

Par Durex
Durex ir seksuālās labklājības zīmols Nr. 1 pasaulē, ražojot plašu produktu klāstu, tajā skaitā augstas kvalitātes prezervatīvus, intīmos lubrikantus un personīgās masāžas ierīces.
Balstoties vairāk nekā 80 gadu pieredzē, Durex mērķis ir iedvesmot mīlētājus nodarboties ar seksu droši. Tas motivē Durex nekad neapstāties, ieviešot jaunus produktus, kas uzlabo seksuālo pieredzi, palīdzot pāriem satuvināties un piedzīvojumā doties kopā. Vairāk informācijas: www.Durex.com.

Par RB*
RB ir pasaulē vadošais veselības un higiēnas preču uzņēmums. Kompānijas galvenie ofisi atrodas Londonā, Dubaijā un Amsterdamā, bet tās darbība notiek vairāk kā 60 valstīs, un produkti tiek pārdoti gandrīz visā pasaulē. RB algo 37 000 darbinieku.
RB ir iekļauts Londonas Fondu biržas top 20 uzņēmumu sarakstā, kuru mērķis ir radīt inovatīvus risinājumus veselīgākai dzīvei un laimīgākām mājām. Kompānija ir viena no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem, kuru galvenā uzmanība tiek veltīta inovācijām. RB veselības, higiēnas un mājas preču portfelī ir tādi zīmoli kā Nurofen,Strepsils Gaviscon, Mucinex, Durex, Scholl, Clearasil, Lysol, Dettol, Veet, Harpic, Cillit Bang, Moertein, Finish, Vanish, Calgon, Air Wick, Woolite and French’s.
RB veido un uzlabo veselības un higiēnas preču patērētāju pasauli. Kompānijas komanda un unikālā kultūra ir panākumu centrā. RB prioritāte ir sasniegumi un vēlme būt labākajiem it visā, ko dara, kā piemēram, – ilgtspēja, kuras ietvaros plāno par trešo daļu samazināt ūdens patēriņu, par trešo daļu samazināt oglekļa izplatību un trešo daļu no ieņēmumiem ieguldīt ilgtspējības produktos. Kompānija ir lepna būt “Glābiet bērnus!” lielākais globālais partneris, un RB mērķis ir radikāli samazināt vienu no pasaulē izplatītākajiem nāves cēloņiem bērniem zem pieciem gadiem – diareju.

Durbes jūras ērgļu ligzdā izšķīlies putnēns (+VIDEO)

Vai ola ir pušu? Un vai ērglēns dzīvos? Tie ir jautājumi, ko šajās dienas uzdod daudzi interesenti Latvijā un arī ārzemēs. Notikumi jūras ērgļu ligzdā Durbē piedzīvo pavērsienus un paver jaunas nianses arī zinātniekiem.

Video

Dumpīgums un brīvības meklējumi: Kā ģimenē pārdzīvot tīņu vecumu?

Iestājoties pubertātei un tīņu vecumam, ierasti atsaucīgie un smaidīgie bērni piedzīvo nozīmīgas fizioloģiskas un psihoemocionālas pārmaiņas. Tā rezultātā nereti notiek attālināšanās no vecākiem, pieaug konfliktu riski, tīņiem veidojas saasināta pasaules uztvere, kā arī parādās vēlme pēc brīvības un pozitīva vienaudžu vērtējuma. Sīkāk par tīņu vecuma raksturojumu un to, kā šo vecumu veiksmīgi pārdzīvot, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece.

Kad sākas tīņu vecums?

Pusaudžu vecumā jānošķir bioloģiskais un psiholoģiskaistīņu vecuma sākums. Meitenēm bioloģiski pusaudžu vecums sākas, kad parādās pirmās menstruācijas. No šī brīža meitene var palikt stāvoklī un dzemdēt. Zēniem fizioloģiskā nobriešana sākas aptuveni 11,5 gadu vecumā un ilgst līdz 16, bet dažreiz 18 gadiem. Dzimumnobriešana katram var būt atšķirīga, bet pārāk agra vai vēla dzimumnobriešana var negatīvi ietekmēt tīņa pašvērtējumu, jo šajā vecumā pusaudžiem ir svarīgi, lai viņu fiziskā attīstība noritētu tāpat kā vienaudžiem. Aizkavēta fiziskā nobriešana rada psiholoģiskas grūtības abiem dzimumiem. 

M. Biseniece skaidro, ka šobrīd gan no bioloģiskā, gan psiholoģiskā viedokļa pusaudžu vecums sākas apmēram par diviem trim gadiem ātrāk nekā pirms vienas vai divām paaudzēm. Savukārt atbilde uz jautājumu, kad beidzas pusaudžu vecums, arī nav vienkārša, jo pieauguša cilvēka pazīme ir prasme uzņemties atbildību par savu lēmumu. Respektīvi, pusaudžu un jauniešu vecums beidzas tobrīd, kad tiek pieņemta pieauguša cilvēka vērtību sistēma – cilvēks var brīvi izvēlēties, taču pats atbild par savu izvēli. Tās ir vienas monētas divas puses – gan brīvība, gan atbildība vienlaikus. 

Tīņu emocionālie pārdzīvojumi

Pusaudžu periodā personības attīstībā notiek šķelšanās un individualizācija. Atdalīšanās no vecākiem, emocionālo saišu atraisīšana no bērnībā svarīgajiem cilvēkiem nav viegla. Pusaudzis stumj prom savu bērnības pieķeršanos vecākiem un atbrīvoto vietu piepilda ar pieķeršanos sev pašam, tas izskaidro pusaudžu pieaugošo egoismu. No vienas puses, pusaudzis izjūt prieku par iespēju brīvi pieņemt lēmumu, brīvību domāt un rīkoties pēc sava prāta, bet no otras puses, tīnis var izjust lielu tukšumu un savu nenozīmīgumu. Tur, kur iepriekš bija ļoti nozīmīga un emocionāla saite ar vecākiem, tagad ir tukšums. Tas var izraisīt milzīgu trauksmi, kuras mazināšanai tiek meklēti arī tādi risinājumi kā izklaides un spēles, sekss, alkohols un narkotikas. Pusaudžu uzvedība ir grūti paredzama, dažreiz viņi rīkojas kā pieaugušie, dažreiz ir impulsīvi kā bērni, kas kaut ko vēlas – tepat un tūlīt, bet ja nenotiek, tad nevajag, rīkojas neprognozējami un nespēj paši paredzēt savas darbības – tā ir bērnišķu un pieaugušo personības komponentu mozaīka, uzsver M. Biseniece.

No vecākiem pie draugiem

Atdalīšanās no vecākiem nozīmē to, ka pusaudzis pārdzīvo šķiršanās nomāktību un vientulību. Katrs pusaudzis ir pretrunīgs savās iekšējās izjūtās un mēģinājumos atdalīties no vecākiem. Pusaudžu perioda sākumā gan meitenes, gan zēni atkarību no mammas uztver kā draudīgu un māte kļūst par tēlu, ar kuru īpaši jācīnās un no kura jāturas pa gabalu, norāda M. Biseniece. Pusaudžiem ļoti būtiski ir tas, vai izdodas izveidot emocionāli veiksmīgas attiecības ar vienaudžiem un atrast jaunus pieķeršanās objektus. Ar vienaudžiem var izjust kopību, tuvību, apbrīnu, konkurenci, skaudību, strīdus, dvēseles tuvību – jūtas, kas agrāk izbaudītas kopā ar tuviniekiem.

Lai atdalītos no mātes, meitenes pusaudžu perioda sākumā aktīvi meklē un konkurē par pretējā dzimuma sabiedrību. Savukārt zēni, lai izvairītos no nepieciešamības pēc mātes, patvērumu meklē attiecībās ar tēvu un citiem zēniem. No vienaudžiem un jaunatnes kultūras pusaudzis saņem nepieciešamo atbalstu, lai atdalītos no vecākiem. Grupā ir vieglāk apšaubīt vecāku nozīmību un kopīgi izvēlēties piemērotu mūziku, ģērbšanās stilu, runas veidu, hobijus un vērtējumus.

Ko vecākiem labāk nedarīt un neteikt?

Pieaugušie, komunicējot ar pusaudžiem, satraucas, kad, šķiet, tik prātīgi runājošs cilvēks pēkšņi rīkojas kā pilnīgs bērns. Tas ir pavisam normāli, jo izprast pusaudža uzvedību kā pieauguša cilvēka nav iespējams. Tāpat nav vērts pārmest – Tu kā mazs bērns…. Pieaugušajiem visu laiku jāpielāgojas, jāadaptējas pusaudža stāvokļa svārstībām, palīdzot un parādot, kā pārvarēt dzīves ikdienas krīzes, jo vēl nav iegūta izturība (angliski resilience) – prasme pretoties, saņemot dzīves sitienus. Tāpēc nebūtu varbūt īpaši vērts no šiem jaunajiem cilvēkiem sagaidīt neatlaidību, pacietību, konsekvenci kā no pieaugušā. Nav vērts moralizēt. Šī pretošanās prasme ir atkarīga no vecāku sniegtā piemēra, kā viņi paši pārdzīvo neveiksmes, kā bērniem parāda, ko darīt, kā pārvarēt grūtības. – “Neveiksme? Viss ir kārtībā, Tu pamēģināji.” Iznāk arī pašiem vecākiem vairāk darboties un atcerēties teicienu –“Stiprs ir nevis tas, kurš nepakrīt, bet gan tas, kurš pakritis spēj piecelties”.

Vēlamie soļi no vecāku puses

Jāatceras, ka pusaudži un jaunieši vēl tikai mācās veidot tuvākas attiecības, viņi šajā jomā ir iesācēji un pastāv liela iespējamība, ka viņi piedzīvos sarūgtinājumu un vilšanos. Tādēļ pusaudžiem ir vajadzīgi saprotoši pieaugušie, kuri var mierināt un palīdz pārvarēt krīzes. M. Biseniece skaidro, ka robežu noteikšana ģimenē lielākoties ir saistīta ar pusaudžu drošību, tomēr ir svarīgi, ka ar jauniešiem tiek diskutēts, jo tā viņi iemācās paust savus uzskatus un darīt zināmas savas robežas. Pusaudžiem ir jāzina noteikumi: kad ir jābūt mājās, kur drīkst atrasties, ka nedrīkst lietot alkoholu un narkotikas. Svarīgi, ka vecāki izvēlas “cīnīties gudri” un neļaujas apjukumam, kad pusaudzis manipulē, stāstot, kas ir atļauts “visiem citiem”. Kontakts ar pusaudzi ir vissvarīgākais, jo pusaudzim ir būtiski izjust drošību, piederības izjūtu un pieņemšanu, un to patiesi var sniegt tikai vecāki. 

Farmaceita komentārs

BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka tīņa organismam nepieciešamo vislabāk ir uzņemt ar sabalansētu uzturu, kurā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kā arī zivs un dzīvnieku un putnu gaļas. Tāpat noteikti jāseko līdzi cukura un sāls patēriņam un tauku saturam uzturā. Bieži vien ar uzturu pietiekamā līmenī netiek uzņemtas omega taukskābes, tāpēc zivju eļļa būtu lietojama papildus. Pusaudžiem ir svarīgi arī B grupas vitamīni, vitamīni A un D, kā arī dzelzs, kalcijs un magnijs. 

Pusaudžiem ir pieejami speciāli viņu vecumam izstrādāti vitamīnu un minerālvielu kompleksi tablešu vai košļājamu tablešu veidā. Tie lietojami kursu veidā paaugstinātas slodzes gadījumā, sportojot vai pēc slimībām, tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Noteikti jāatceras par fiziskām aktivitātēm, pietiekamu ūdens uzņemšanu, pastaigām svaigā gaisā, sabalansētu miega un atpūtas režīmu, kā arī vēlams neaizrauties ar pārlieku laika pavadīšanu pie datora, TV un telefona. 

Autors: Benu Aptieka

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

dumjais lietus :@

kaitina,ka līstot lietus vienmēr dauzās pret palodzi tik skaļi,ka pat miroņus varētu pamodināt (e) un iesakat-ar ko varētu mest cilvēkiem,kuri pusē 8 no rīta domā,ka visi jau ir pamodušies,un netraucēti apspriež dienas plānus,pilnā balsī runājot,zem mana loga? (e) tas nekas,ka 3.stāvā dzīvoju (t) tagad laikam saprotu,kādēļ zem mums neviens nedzīvo 😀

Dumība

Pēdējā laikā pamanu, ka arvien vairāk vīriešu kārtas kustoņi man apkārt, vienkārši ir palikuši dumji, blondi, neattapīgi, sauc kā gribi. Pietam tik izlepuši! Šodien redzēju baigo skatu.. sieviete gados, ar lielu kasti rokās nekādi nevarēja atvērt veikala durvis. Durvis caurspīdīgas, lielas. No ielas nepamanīt nu vienkārši nav iespējams. Blakus šīm durvīm stāvēja kādi pieci vīrieši vismaz un vienkārši skatījās kā šī nabaga sieviete mokās un netiek ārā. Beigās kāda meitene, kas tieši gāja garām atvēra durvis. Nu kas tie par vīriešiem? Ja tas tā turpināsies, tad drīz būs jāpārraksta visas grāmatas un jānodēvē vīriešus par vājo dzimumu. Uz kurieni mēs ejam, pasaule?

1...331332333...457Lapa 332 no 457

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete