Latvijā strauji pieaug mērķtiecīgi un masīvi kiberuzbrukumi, kuru upuri ir vienkāršie interneta lietotāji un viņu personīgie dati, kā arī uzņēmumi. Kā liecina globālās kiberdrošības firmas “ESET” dati, izplatītākie apdraudējumi internetā pieauguši līdz pat 95%, kas nozīmē to, ka katra interneta lietotāja uzdevums ir apzināties, ka šobrīd ir ļoti liela iespēja kļūt par kibernoziedznieku upuri un ir nepieciešama īpaša piesardzība, lietojot internetu. 

Ārkārtējās situācijas laikā mūsu dzīve ir kļuvusi tik digitāla kā vēl nekad. Kibernoziedzniekiem savukārt šis ir visu iespēju laiks. Paši cilvēki joprojām ir vājākais informācijas tehnoloģiju drošības posms, tāpēc katram jāpārzina biežākie kiberuzbrukumi,  kas ir būtisks solis, lai uzlabotu savu drošību. “ESET Latvija” IT inženieris Kārlis Bergmanis atklāj piecus šobrīd izplatītākos apdraudējumus un kā no tiem izvairīties. 

1. Zog banku datus 

Nozagt lietotāju internetbanku un bankas karšu piekļuves datus ir izplatītākais kibernoziedznieku mērķis – uzbrukumu skaits kopš pandēmijas sākuma martā ir pieaudzis par 95%. Pērn tika inficēti vairāk nekā miljons datoru pasaulē, un šīs ļaunprogrammatūras nesen sākušas izplatīties arī Latvijā. Kibernoziedznieki izsūta mēstules ar pielikumu vai aktīvo saiti, kuru atverot tiek lejupielādēta ļaunprogrammatūra, kas cenšas iegūt bankas karšu vai internetbankas ieejas datus. Kad tas paveikts, kibernoziedznieki jūsu nauda iztērē vai pārsūta nezināmā virzienā. Ar mēstuļu palīdzību tiek uzbrukts arī uzņēmumiem, tāpēc ikvienam jābūt uzmanīgam lietojot gan personīgo, gan darba e-pastu. Bankas atgādina, ka tās nesūta klientiem e-pastus ar lūgumu izpaust privātos datus, nelūdz autorizēties internetbankā, apstiprināt maksājumus un veikt citas līdzīgas darbības. Tāpat jāpievērš uzmanība e-pasta pielikumiem un aktīvajām saitēm, šaubu gadījumā sazinoties ar banku. Atverot internetbanku, jāpievērš uzmanība adrešu laukam – vai ir pareizi uzrakstīta bankas adrese un vai pirms adreses ir “https”, kas nozīmē drošu pieslēgumu.  

2. Mēģina ievilināt bīstamās internetvietnēs 

Liela daļa cilvēku strādā attālināti, tāpēc kibernoziedznieki izvēlas veikt (+72%) uzbrukumus digitālajai darba videi, t.i., failu koplietošanai, centralizētai datu pārvaldībai, drukāšanai tīklā. Kibernoziedznieku mērķis ir iekļūt uzņēmumu vai mājsaimniecības tīklā un to lietotāju ierīcēs. Cilvēkiem, apmeklējot dažādas interneta vietnes, tiek rādītas nevēlamas reklāmas, piemēram, ievērojama atlaide kādai ļoti populārai precei. Uzklikšķinot uz reklāmas, notikumi tālāk var risināties pēc diviem scenārijiem. Lietotājs tiek novirzīts uz citu bīstamu vietni vai datorā automātiski, bez lietotāja piekrišanas tiek lejupielādēts vīruss. Gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir jāpievērš īpaša uzmanību sistēmas atjauninājumiem, kurus regulāri izlaiž visu operētājsistēmu un programmu izstrādātāji, un tos jālejupielādē savās ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem. 

3. Uzbrūk attālinātajiem pieslēgumiem

“Remote Desktop Protocol” (RDP) ir “Windows” operētājsistēmās iebūvēts risinājums, kuru uzņēmumi mēdz izmantot, lai darbiniekiem nodrošinātu attālinātu piekļuvi uzņēmuma datiem, rīkiem un citiem svarīgiem risinājumiem, kas nepieciešami ikdienas darbam, strādājot no mājām.  Ja uzņēmumi lieto šo servisu, ir jāņem vērā, ka šim risinājumam uzbrukumi ir pieauguši par 50%, tāpēc jāpievērš īpaša uzmanība pareizai tā konfigurācija: jāaizliedz pieeja no publiskā interneta, tā vietā atļaujot to tikai ar virtuālo privāto tīklu, vai veicot filtrēšanu un atļaujot piekļuvi tikai no noteiktām digitālajām adresēm. Ja uzņēmums izmanto citu risinājumu attālinātajai piekļuvei, RDP ieteicams pilnībā izslēgt. 

4. Pārņem lietotāju ierīces 

Vēl viens no pieaugošajiem draudiem (+35%) ir vīrusi, kas izplatās internetā, piemēram, viltus reklāmas, kas aizved upurus uz viltus lapu, kur piedāvā veikt pirkumus ar ievērojamām atlaidēm, vai arī saņemt laimētu telefonu vai citu dārgu balvu. Sliktākajā gadījumā šādi vīrusi var inficēt visu ierīci pat bez jūsu ziņas, tādēļ neklikšķiniet uz vietnēm, kas piedāvā neticamas cenas vai laimētas balvas, izskatās pavirši veidotas vai prasa ievadīt aizdomīgi daudz personisko datu. Ja ierīce tiek inficēta, kibernoziedznieks var nozagt visu jūsu ierīcē glabāto informāciju, kontrolēt to, kā darbojas jūsu interneta pārlūks, rādīt nevēlamas reklāmas un novirzīt uz apšaubāmām interneta vietnēm. 

5. Uzlauž ierīces un izplata izspiedējvīrusus

Hakeru uzbrukumi ir pieauguši par 28%. Viņu mērķis ir uzlauzt ierīci, lai nozagtu tajā esošo informāciju, uzstādītu kaitīgu programmatūru un tālāk izplatītu izspiedējvīrusus.“ESET Latvija” IT inženieris uzskata, ka, ja uzņēmumi regulāri veiktu kiberdrošības apmācības un sargātu savus e-pasta serverus, šādus uzbrukumus varētu apturēt ātrāk, pirms tie nopietni ietekmē vai aptur uzņēmumu darbību. Arī ikviens parasts lietotājs var saskarties ar situāciju, kad viņa ierīces darbību ir pārņēmis izspiedējvīruss, kas šifrē ierīces datus un tos neatgriež līdz upuris samaksā. 

Lai nekļūtu par kibernoziedznieku upuri, jāizvairās klikšķināt uz saitēm vai lejupielādēt pielikumus aizdomīgos e-pastos, jāignorē reklāmas ar vilinošiem piedāvājumiem, kā arī jābūt piesardzīgiem lejupielādējot bezmaksas programmas. Jo sevišķi jāuzmanās no e-pastiem un reklāmām, kas veicina satraukumu un mudina veikt tūlītējas darbības vai piedāvā vakcīnas vai zāles pret Covid-19. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā sevi pasargāt, ir lietot pasaulē atzītu vairākslāņu drošības programmatūru, piemēram, “ESET”, kura ir radīta Eiropas Savienībā un pasargā 110 miljonus lietotāju visā pasaulē. Tā palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem lietot internetu droši, identificējot reklāmprogrammatūras un citus vīrusus, brīdinot par nedrošām vietnēm un citiem riskiem.  

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī svinīgā pasākumā, klātesot aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, Ukrainas vēstniekam Latvijā Oleksandram Miščenko un Ukrainas Bruņoto spēku pāstāvjiem, uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro. Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas svinīgajā pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Galerija

Par līdz šim kampaņā “Labas ziņas” saziedotajiem līdzekļiem Ukrainā tiks nogādāti militārie skrejriteņi Mosphera, kam raksturīga augsta bezceļu caurbraucamība. To maksimālais ātrums ir 100 km/h, un ar vienu uzlādi var nobraukt līdz 300 km. Militārais skūteris būs īpaši noderīgs Ukrainas izlūkiem un specvienībām. Šie skrejriteņi tiek ražoti Liepājā, uzņēmumā Global Wolf Motors. 

Savukārt Ogresgalā, uzņēmumā LV-Teh ražotās konstruktora tipa kaujas platformas uz riteņu bāzes, ko var viegli uzmontēt uz kvadracikliem, pēc vajadzības ir modulējamas dažādām misijām: ievainoto evakuācijai, pretgaisa aizsardzībai, bezpilota lidaparātu palaišanai, mīnmetēju un to munīcijas pārvadāšanai u. c. 

Līdz šim kampaņā iesaistījušies 11 pašmāju aizsardzības nozares uzņēmumi, kas ir gatavi nodrošināt nepieciešamo militāro ekipējumu: Vāģi, Edge Autonomy, Biedrība Bruņotava, Kronis, LV–Teh, Brasa Defence Systems, Global Wolf Motors, Teters, Rīgas dīzelis D, AtlasAereospace un Baltic Bullet. Piedalīties kampaņā aicināti arī citi nozares uzņēmumi, un saraksts ar precēm, kuru iegādei kampaņas laikā tiks vākti līdzekļi, ir atvērts papildināšanai. 

“Ukrainas tauta jau gandrīz gadu cīnās par savu brīvību. Ukrainas aizstāvji ir pierādījuši, ka nevienam neatdos savu zemi un mājas. Cīņa ir smaga, tāpēc Ukrainas armijai ir nepieciešama dažāda veida palīdzība. Ļoti svarīga ir stratēģiskā plānošana, izlūkošana, karavīru nodrošinājums, apgāde un citas lietas. Tāpēc mēs patiesi novērtējam Latvijas atbalstu un tās cilvēku lielo atsaucību un ceram, ka šī krava jau pavisam drīz ievērojami atbalstīs Ukrainas aizstāvjus kaujas laukā,” saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Misčenko.

Lai varētu ātrāk lasīt ziņas par Ukrainas uzvaru, ir jāpalīdz Ukrainas armijai un jāziedo, atgādina kampaņas rīkotāji Ziedot.lv. Divu mēnešu laikā kopš kampaņas “Labas ziņas” sākuma ir saziedoti 439 768 eiro, kas tiks izlietoti Latvijā ražota militārā ekipējuma un tehnikas iegādei, lai nosūtītu to Ukrainas armijai. 

“Tāpat kā Ukraina neatlaidīgi cīnās par savu zemi un soli pa solim uzvar, arī mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi, ir jāturpina atbalstīt gan Ukrainas civiliedzīvotājus, gan brīvības cīnītājus. Tāpēc kopā ar atbalstītājiem un Latvijas militārās industrijas ražotājiem novembrī uzsākām kampaņu “Lai labas ziņas piepildītos, ir jāziedo”. Un šodien esam ļoti gandarīti par iedzīvotāju aktīvo iesaisti. Tikai tā – visi kopā – varam palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Kampaņa turpinās, un mēs ceram jau drīz sūtīt uz Ukrainu nākamās kravas,” stāsta Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

Kopumā par Latvijā saziedotajiem līdzekļiem Ziedot.lv sniedzis atbalstu Ukrainai 16,5 miljonu eiro apmērā. 8,3 miljonu eiro novirzīti Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, iegādājoties dronus, kvadrakopterus, džipus, motorzāģus, rācijas, nakts redzamības iekārtas, bruņuvestes, bruņuķiveres, taktisko apģērbu, speciālo ēdienu, degvielu, Latvijā ražotus ģeneratorus un pielāgotus kvadraciklus. Par 4,2 miljoniem eiro nosūtītas 100 humānās palīdzības kravas ar pārtikas, higiēnas un saimniecības precēm, par 2 miljoniem eiro iegādātas medicīnas preces un medikamenti Ukrainas slimnīcām un teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 2 miljoni eiro novirzīti atbalstam Ukrainas bēgļiem Latvijā, sniedzot praktisku un akūtu palīdzību, apmaksājot ārstniecību, zobārstniecību, medikamentus, izsniedzot pārtikas un aptieku dāvanu kartes, nodrošinot siltas maltītes, iegādājoties datortehniku skolēniem, eļļas radiatorus un citas praktiskas un nepieciešamas lietas.Plašāk par Latvijā ražotām militārām precēm var lasīt vietnē ziedot.lv/labaszinas.

Līdz ar jaunajiem valdībā pieņemtajiem papildus ierobežojumiem ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību no šodienas līdz 11.janvārim tiks pārtrauktas arī autoskolu braukšanas nodarbības un autoskolu eksāmeni, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Baiba Gulbe.

Tas saistīts ar vispārējām pieņemtajām prasībām, ka visa veida interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve turpmāk jānodrošina attālināti.

Gulbe atzīmēja, ka risku inficēties ar Covid-19 braukšanas nodarbību laikā palielina fakts, ka nodarbības ierasti ilgst vismaz stundu, un klients un pakalpojuma sniedzējs viens otram atrodas ļoti tuvu.

Tāpat autoskolām aizliegts klātienē īstenot arī pirmās palīdzības kursus.

Jau ziņots, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) turpinās sniegt klientiem visus pakalpojumus, arī stājoties spēkā jaunajiem Covid-19 pandēmijas mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien, 17.decembrī, lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas – līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.