Veselības ministrijas speciālisti izveidojuši padomu ceļvedi cilvēkiem, kas slimo ar Covid-19 un ārstējas mājās. Viegli uztveramā veidā tajā izskaidrota slimības gaita un simptomi, kuriem rūpīgi jāseko līdzi – temperatūras paaugstināšanās, sāpes, elpas trūkums.

Zināšanas par tiem ļaus labāk rūpēties par savu atveseļošanos un atpazīt, kuros brīžos papildus konsultēties ar ģimenes ārstu, bet kuros – saukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. 

Ceļvedī iekļauti arī praktiski padomi rūpēm par savu mentālo veselību, jo bieži pacienti izjūt pastiprinātas bailes un trauksmi par slimības norisi, kas var apgrūtināt veseļošanos. 

Video

Veselības ministrija ģimenes ārstiem rekomendējusi šo ceļvedi izplatīt saviem pacientiem, ja viņi tam piekrituši, kā arī tas publicēts Nacionālā veselības dienesta un Slimību kontroles un profilakses centra mājas lapā.

Vienlaikus ministrija aicina ar to iepazīties katram Latvijas iedzīvotājam, lai sagatavotos situācijai, kad ar slimību jāsaskaras pašam vai līdzcilvēkiem.

Ik dienu Latvijā ar Covid-19 saslimst vidēji 752 cilvēku (pēdējo 7 dienu dati), lielākajai daļai ārstēšanās nozīmēta mājās karantīnā, taču vidēji katrs piektais līdz desmitais diemžēl nokļūst slimnīcā ar vidēju vai smagu slimības gaitu. Šobrīd ar Covid-19 pacientu skaits slimnīcās tuvojas tūkstotim un veselības nozarē izsludināt ārkārtas stāvoklis. 

Ar izveidoto ceļvedi Covid-19 pacientiem vari iepazīties te: www.spkc.gov.lv

Mēs visi zinām, ka neatkarīgi no vecuma par veselību ir jārupējas regulāri, pievēršot uzmanību sabalansētam uzturam un fiziskajām aktivitātēm. Tomēr, lai gan teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņiem ir laba veselība, pilnīgi veseli jūtas vien 13%, kā liecina Veselības indeksa pētījuma dati. Lai stiprinātu veselību un aizkavētu dažādu slimību attīstību, ir svarīgi atrast sev piemērotas aktivitātes. Kuras aktivitātes ir vislabākās? Un kā mūsdienu tehnoloģijas iederas veselīgā dzīvesstilā?

Aktivitātēm nav vecuma ierobežojuma

Riteņbraukšana ir atzīta par vienu no 10 veselīgākajiem sporta veidiem, kas ne tikai nodrošina pozitīvas emocijas, bet arī lieliskus ieguvumus veselībai. Šai aktivitātei nav vecuma ierobežojuma, un pietiek tikai 30 minūtes aktīvas riteņbraukšanas 3–5 dienas nedēļā.

“Better Health Channel” ziņo, ka četrus gadus ilgā Dānijas pētījumā, kurā piedalījās 30 000 dalībnieku, konstatēts, ka regulāra riteņbraukšana palīdz novērst sirds slimības. Tāpat tā palīdz stiprināt kāju muskuļus un uzlabot mobilitāti ar minimālu slodzi locītavām. Kā arī riteņbraukšana mudina pavadīt vairāk laika svaigā gaisā, uzņemt vairāk skābekli, un, nenoliedzami, stiprina plaušas pie paaugstinātas slodzes un aktīvas elpošanas.

Ar riteņbraukšanu arī mentālā veselība netiek atstāta novārtā. Braucot ar velosipēdu, ir jākoncentrējas uz veicamo darbību un apkārtējo vidi. Tas palīdz “atslēgties” no ikdienas rūpēm un būt “šeit un tagad”, tādējādi mazinot trauksmes vai depresijas simptomus.

Neaizstājams palīgs tiem, kas nodarbojas ar sportu

Bieži vien uzņemties jaunus paradumus vai pieturēties pie rutīnas var šķist apgrūtinoši. Kā norāda Huawei produktu apmācības vadītājs Mikus Tillers, mūsdienās tirgū pieejamās tehnoloģijas, piemēram, bezvadu austiņas, var būt lielisks papildinājums aktīvam dzīvesstilam.

“Ja vēlamies, lai mūzikas klausīšanās nekļūst par traucēkli treniņu laikā, ir svarīgi izvēlēties bezvadu austiņas, kas ne tikai uztver visas mūzikas nianses, bet ir arī ērtas. Piemēram, Huawei atvērtā dizaina tipa FreeClip bezvadu austiņas ir vienas no tām. Tās sastāv no trim daļām – C-bridge savienojuma, ergonomiskas pupiņas formas moduļa un akustiskās lodītes. Austiņu savienojums ir izgatavots no augstas kvalitātes niķeļa-titāna sakausējuma, kas palīdz austiņām pielāgoties dažādām ausu formām un izmēriem, kā arī tās ir ļoti vieglas, jo katra no tām sver tikai 5,6 gramus. Ierīces dizians ļauj austiņām būt stingri piekļautām pie lietotāja ausīm pat dažādu jogas, akrobātikas vingrinājumu vai skriešanas laikā,” stāsta M. Tillers.

Ierīces unikālais dizains nav vienīgā tās priekšrocība. “Bezvadu austiņu dizains ļauj būt vērīgam par apkārt notiekošo, jo netiek pilnībā izolētas apkārtējās skaņas. Tas sniedz drošības sajūtu, ja, piemēram, vēlaties braukt ar velosipēdu vai pastaigāties ārā. Sportojot ir svarīgi arī tas, ka austiņas var lietot ilgstoši. Huawei FreeClip var lietot līdz pat 8 stundām ar vienu uzlādi vai līdz pat 36 stundām ar uzlādes ietvaru,” skaidro eksperts.

Ķermeņa, prāta un dvēseles nodarbe

Joga ir vēl viena populāra fiziskā aktivitāte, kuru praktizē vairāk nekā 300 miljoni cilvēku visā pasaulē. Jogas nodarbībās nomierinoša mūzika tiek kombinēta ar elpošanu un vingrinājumiem, un to var veikt kā grupu nodarbībās, tā arī mājas apstākļos.

Joga veicina locītavu veselību un mobilitāti un mazina to stīvumu. Tā ir ideāli piemērota, lai atbrīvotos no muguras, kakla un plecu sāpēm un veicinātu pareizu stāju. Joga ietver dažādas kustības un pozas, kas stimulē asinsriti visā ķermenī, kas, savukārt, ļauj skābeklim un barības vielām efektīvāk sasniegt šūnas un izvadīt toksīnus no audiem.

Ar jogu nereti nodarbojas arī, lai atbrīvotos no iekšējās spriedzes. Ir pierādīts, ka joga samazina stresa hormona – kortizola – veidošanos un palielina endorfīnu jeb laimes hormonu izdalīšanos. Dažas jogas tehnikas, piemēram, prānajama un meditācija, līdzsvaro arī veģetatīvo nervu sistēmu, kas kontrolē tādas organisma funkcijas kā sirdsdarbību, gremošanu un elpošanu. Šis līdzsvars veicina vispārēju relaksāciju un samazina organisma reakciju uz stresu.

Braši suņi un kaķi, kas kopā ar cilvēkiem apceļo pasauli un kopā metas pat vistrakākajos piedzīvojumos, raisa apkārtējo apbrīnu un sajūsmu sociālajos tīklos, bet vēl vairāk prieka sagādā saviem saimniekiem. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa)atgādina – ceļojums kopā ar četrkājaino draugu var sagādāt brīnišķīgu pieredzi, taču tam jāgatavojas ne mazāk atbildīgi kā jebkuram ceļojumam: arī četrkājainos draugus, tāpat kā cilvēkus, mēdz piemeklēt dažādas likstas un veselības problēmas, kas var ne vien krietni sabojāt omu un radīt pamatīgu robu budžetā, bet arī nopietni apdraudēt mīluļa dzīvību. 

Ko ņemt vērā, plānojot ceļojumu kopā ar mīluli?

Klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste Madara Lāce norāda – pirms doties ceļojumā kopā ar suni vai kaķi, noteikti vajadzētu izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību ceļošanai, kā arī ņemt vērā dažus citus svarīgus aspektus.

Vispirms jāapzina katras valsts vietējā likumdošana. “Dažādās valstīs ir dažādas prasības attiecībā uz pārvietošanos kopā ar mājdzīvniekiem, īpaši ārpus Eiropas Savienības. Bieži vien dzīvnieku īpašnieki ar vēlmi gatavoties ceļojumam pie veterinārārsta vēršas novēloti, jo dažkārt visu prasību izpilde var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi,” uzsver veterinārārste. “Ceļojot ar savu mīluli pa Eiropas Savienības valstīm, lielākoties pietiek ar ES lolojumdzīvnieka pasi, mikročipu un derīgu vakcīnu pret trakumsērgu. Tomēr ir svarīgi iepriekš noskaidrot katras valsts prasības saistībā ar trakumsērgas vakcīnām, jo dažas valstis neakceptē ražotāja noteikto vakcīnas darbības ilgumu un pieprasa dzīvniekus revakcinēt katru gadu. Visu aktuālo informāciju var uzzināt attiecīgās valsts veterinārajā dienestā.”

Ceļojot var gadīties šķērsot vairākas valstis, tāpēc, šķērsojot robežu ar mīļdzīvnieku, jārēķinās ar visu valstu prasībām. Vispārējā likumdošana, ceļojot ar auto, kuģi vai lidmašīnu, būtiski neatšķiras, tomēr jāņem vērā katra ceļošanas veida specifika. Piemēram, ja galamērķī plānots nonākt ar lidmašīnu, šāds pakalpojums aviokompānijām jāpiesaka savlaicīgi, jo ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums. Tāpat jāņem vērā, ka katrai aviokompānijai var arī atšķirties noteikumi attiecībā uz pārvadājamā mājdzīvnieka svaru, izmēru, atrašanās vietu lidmašīnas salonā vai kravas nodalījumā, cenrādi utt. Tas pats sakāms par kuģiem – iespējams, jāiegādājas īpaši numuriņi, kas paredzēti ceļošanai ar dzīvnieku; varbūt dzīvnieks jātur speciālā telpā vai būrī; bet varbūt tas drīkst atrasties tikai automobilī uz mašīnu klāja. Tāpēc, lai ceļojuma laikā nebūtu jārisina neparedzētas situācijas, aicinām jau iepriekš iepazīties ar izvēlētā transporta pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecināmi uz ceļošanu kopā ar mājdzīvniekiem.

Tomēr Madara Lāce saka – noteikti nevajadzētu baidīties ceļot kopā ar mīluli: “Tā ir brīnišķīga pieredze, pati kopā ar savu suni Zulu esmu apceļojusi jau vairāk nekā 10 valstis – ar kemperi, ar auto un ar kuģi. Kaut arī vienmēr jābūt gataviem pielāgoties situācijai – ne visur mīlulis tiks ielaists, turklāt ne tikai muzejos, veikalos vai kafejnīcās, bet arī dabas rezervātos, – mana personīgā pieredze ir ļoti pozitīva, cilvēki ārzemēs ir atsaucīgi un pretimnākoši.”

Kā mazināt četrkājainā ceļotāja stresu?

• Ceļojuma dienā izved suni garā pastaigā un ļauj izskrieties, lai tas iztērētu pēc iespējas vairāk enerģijas. 
• Suni vai kaķi ieteicams barot ne vēlāk kā sešas stundas pirms lidojuma. Nav ieteicams lidot ar pilnu vēderu, tāpēc lidojuma dienā samazini sava mājdzīvnieka porciju.
• Savlaicīgi pieradini dzīvnieku pie ceļojuma konteinera. Ja tas savā būrī jutīsies ērti, trauksme var būt ievērojami mazāka. Iegādājoties būri, rūpīgi izmēri dzīvnieku un sarūpē aviokompānijas apstiprinātā izmēra būri. Dod dzīvniekam vairākas nedēļas, lai tas pierastu pie jaunā objekta: vispirms novieto tam pieejamā vietā tikai būra apakšējo daļu, tad pakāpeniski pievieno augšdaļu un durvis, kad dzīvnieks ar to jau ir apradis. Rūpējies, lai būris tam saistās ar patīkamām sajūtām!
• Ļauj dzīvnieka pie ceļojumu konteinera pierast pamazām. Vispirms atstāj to konteinerā ar aizvērtām durvīm uz pavisam īsu brītiņu, tad pakāpeniski šo laiku paildzini.
• Socializējiet savu mīluli – māciet viņam uzvesties cilvēku un citu dzīvnieku klātbūtnē. Tas palīdzēs mājdzīvniekam justies pārliecināti un droši dažādās situācijās un vidēs. 
• Veterinārajās klīnikās un aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu nomierinoši medikamenti, kas palīdz viegla stresa gadījumā. Ja dzīvnieks ir ļoti nervozs, agresīvs vai kā citādi var apdraudēt sevi vai apkārtējos, ieteicams izvērtēt tā piemērotību ceļošanai vai vērsties pie sava veterinārārsta nopietnāka terapijas plāna izveidošanai. 

Kādiem medikamentiem jābūt mīluļa aptieciņā ceļojuma laikā?

Ja dzīvniekam ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija, funkcionāli vairogdziedzera traucējumi, sirds mazspēja u. c., ieteicams nodrošināties ar ikdienā lietojamajiem medikamentiem. “Noteikti vajadzētu iepriekš noskaidrot, kādi riski – ērču, odu pārnēsātas slimības – pastāv katrā valstī, un nodrošināties ar profilaktisku aizsardzību. Tāpat jāņem līdzi viss, kas nepieciešams pirmajai palīdzībai, – līdzekļi brūču apkopei, medikamenti pret caureju, antihistamīni utt. Tomēr smagu veselības sarežģījumu vai pat dzīvnieka nāves gadījumā būtu jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, kur speciālisti zinās, kā rīkoties tālāk. Šādā gadījumā mājdzīvnieka apdrošināšana var būt nozīmīgs finansiāls atbalsts, jo veterinārmedicīnas pakalpojumi var izmaksāt dārgi ne tikai Latvijā,” stāsta veterinārārste.

Latvijā mājdzīvniekus apdrošināt nesteidz

Arī BALTA pieredzē gadījumi, kad tiek pieteiktas atlīdzības par mīluļa nāvi ārpus Latvijas robežām, diemžēl laiku pa laikam notiek un ir fiksēti: pirms pāris gadiem izmaksāta kompensācija par sunīti, kas gāja bojā, sunītim un saimniekam atrodoties Norvēģijā. Jāatzīmē gan, ka veterinārie pakalpojumi tiek kompensēti pēc Latvijas izcenojumiem, un mājdzīvnieks ir apdrošināts transportēšanas laikā un ārzemēs, ja ceļojums neilgst vairāk par 30 dienām.

“Kopumā jāteic, ka Latvijai mājdzīvnieku apdrošināšanā vēl ir tāls ceļš ejams: pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti mazāk par 5% mājdzīvnieku; tikmēr, piemēram, Lielbritānijā ir apdrošināts katrs otrais. Atlīdzību pieteikumus saņemam visu gadu, kaut arī nedaudz biežāk – laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Pavasarī tas vairāk saistīts ar dzemdību komplikācijām un bronhiālām slimībām, savukārt vasaras mēneši izceļas ar augstāku traumatisma, ērču kodumu un saindēšanās risku, vairāk laika pavadot ārā un arī dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos kopā ar četrkājainajiem draugiem,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos saņemti gandrīz 600 atlīdzību pieteikumi par mājdzīvnieku veselības problēmu izraisītiem zaudējumiem vairāk nekā 60 000 eiro apmērā, jau sasniedzot teju visa pagājušā gada rādītājus. Pārsvarā tie ir neparedzēti veterinārmedicīniskie izdevumi par saindēšanos, plaušu slimībām, acu un ausu iekaisumiem, dažādām traumām, mežģījumiem, kukaiņu kodumiem un apēstiem svešķermeņiem.