Aizvadītajā nedēļā Latviju pāršalca patīkama ziņa – pašmāju filma pirmo reizi vēsturē ir iekļuvusi šī gada “Oskaru” nomināciju īsajā sarakstā ar filmas “Dvēseļu putenis” skaņu celiņu, kas iekļauts starp 15 citām kompozīcijām kino mūzikas kategorijā. Pieci nominanti, kas sacentīsies par uzvaru prestižās “Oskara” balvas fināla ceremonijā, tiks izziņoti pēc mēneša, 15. martā. Tikmēr “Betsafe” bukmeikeri filmas izredzes iekļūt nomināciju sarakstā vērtē salīdzinoši augstu jeb ar 25% varbūtību, tomēr cerību tikt pie pirmā “Oskara” Latvijas vēsturē eksperti uzskata par visai niecīgu, dodot šādai varbūtībai vien 3%. 

“Ir ļoti patīkami, ka Latvijas filma ir iekļuvusi nomināciju šortlistā skaņu celiņa kategorijā. Šajā kategorijā “Dvēseļu putenis” gan nav viens no favorītiem, un, visticamāk, līdz top 5 jeb fināla nominācijai šoreiz tomēr netiksim. Tiesa, tas, ka Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete starp 15 komponistiem sarakstā, noteikti var izredzes palielināt. Holivuda pēdējos gados aizvien lielāku lomu pievērsusi vienlīdzībai minoritāšu, rasu, dzimumu un citos aspektos, tāpēc šī kārts var nospēlēt pozitīvi arī attiecībā uz nomināciju, bet pašas statujas iegūšanai ar to diemžēl diez vai pietiks,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Savukārt Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma aizvadītās nedēļas intervijā Latvijas Radio 1 uzsvēra, ka līdz šim nevienai no Latvijas filmām nebija izdevies iekļūt “Oskaru” nomināciju īsajā sarakstā. Viņasprāt, tas ir “plats solis pretī Oskaram”. “No vairāk nekā 130 filmām, kas varēja pretendēt uz vietu īsajā sarakstā, šīs veiksmīgās filmas ir tieši 15, turklāt talantīgā Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete komponiste sarakstā. Tas ir fakts, ko pamana starptautiskā prese,” komentēja eksperte. Viņa arī norādīja, ka šogad pieteikumu skats uz prestižo balvu ir bijis ļoti liels, un konkurence vērtējama kā “skarba un nežēlīga”.

Sacensībā par labāko filmas oriģinālmūziku “Dvēseļu putenis” ierindojas blakus tādām kinolentēm kā “Tenet”, “Mank”, “Soul”, “News of the World” un “The Trial of Chicago 7”, taču tikai “Dvēseļu putenis” un Sofijas Lorēnas darbs “Life Ahead” ir vienīgās ārpus Holivudas tapušās filmas, kas sacenšas par balvu mūzikas kategorijā. Jāpiebilst, ka filma “Dvēseļu putenis” gan neiekļuva nominācijas “Labākā ārvalstu filma” īsajā sarakstā. “Oskara” nominācijas tiks paziņotas 15. martā, savukārt pati balvu pasniegšanas ceremonija šogad notiks divus mēnešus vēlāk nekā ierasts – 25. aprīlī. Lai gan Latvija pēdējo 30 gadu laikā uz “Oskara” balvu ir izvirzījusi 12 filmas, iepriekš tās nebija iekļuvušas īsajā sarakstā nevienā no kategorijām.

Komponiste Lolita Ritmanis jau ir ieguvusi vairākus apbalvojumus par skaņu celiņu filmā “Dvēseļu putenis” – gan “Lielo Kristapu” Latvijā, gan Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu (‘Hollywood Music in Media Awards”) par labāko mūziku filmai svešvalodā. Ritmanis ir Portlendā, ASV, dzimusi latviešu izcelsmes komponiste, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi tieši ar kompozīcijām filmām un TV seriāliem. Viņa ir vienīgā latviete, kas saņēmusi “Emmy” balvu (par muzikālo pavadījumu daudzsēriju animācijas filmai “Batman: Beyond”). Kā atzīst pati komponiste, “Dvēseļu putenis” priekšrocība, sacenšoties par “Oskara” balvu, varētu būt fakts, ka filmas skaņu celiņa tapšanā tika iesaistīta vērienīga mūziķu komanda ar orķestri un kori, turpretī citu filmu muzikālais pavadījums tapis krietni mazākā formātā.

Plašākas uzmanības lokā “Oskari” nonāca jau pagājušā gada septembrī, kad Amerikas Kinoakadēmija izziņoja jaunus noteikumus filmas iekļaušanai nominācijas “Labākā filma” pretendentu pulkā. Šie noteikumi vērsti uz lielāku minoritāšu iekļaušanu filmas veidošanā. Piemēram, viens no kritērijiem paredz, ka vismaz 30 procentiem no “mazo lomu” atveidotājiem jānāk no minoritāšu vidus, vai arī filmā jābūt kādam pazīstamam mazākuma grupas aktierim. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2024. gada. 

Amerikas Kinoakadēmijas balva, kas plašāk pazīstama kā “Oskara” balva, ir augstākais apbalvojums filmu nozarē ASV un ievērojamākā šāda veida balva pasaulē. “Oskari” pirmo reizi tika pasniegti 1929. gadā, un tiek uzskatīti par senāko izklaidējošās sfēras balvu pasaulē. Katru gadu “Oskaru” ceremonijai līdzi seko skatītāji no vairāk nekā 200 valstīm.

Šovasar apritēs četri gadi kopš Latvijas prezidenta amatā atrodas Egils Levits. Šo gadu laikā Latvijā un pasaule ir piedzīvojusi Covid-19 pandēmiju un tai sekojošo krīzi, Krievijas karu Ukrainā, kas noteikti radījis izaicinājumus arī Latvijas valsts prezidentam. Jau pavisam drīz E. Levitam būs jāpieņem lēmums, vai kandidēt uz otro termiņu.

Pirms četriem gadiem toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis publiski pavēstīja, ka nepretendēs vēl uz vienu termiņu, un uz to brīdi vienīgais publiski zināmais kandidāts bija politiķis Egils Levits. Vēlāk Levitam konkurenci sastādīja vēl divi kandidāti – tiesībsargs Juris Jansons un politiķis Didzis Šmits, taču Levits visai pārliecinoši triumfēja, saņemot 61 balsi, kamēr par Šmitu nobalsoja 24 deputāti, bet par Jansonu – vien astoņi. 

Pamatojoties uz SPKC datiem, Levita reitings bija augstākajā punktā šo četru gadu laikā, stājoties prezidenta amatā, taču ar laiku tas strauji kritās. Šobrīd prezidenta reitings ir vēsturiski zems – viņa vadību pozitīvi vērtē vien 20% sabiedrības. Tas lielā mērā saistīts ar pandēmiju, ierobežojumiem un prezidenta reto parādīšanos publiskajā telpā. Iespējams, negatīvais vērtējums ir saistīts arī ar Levita divdomīgajiem izteicieniem, kas folklorizējušies sabiedrībā un līdz pat šim brīdim ir redzami sociālajos tīklos. Populārākie no tiem – “ļoti labi jūtos – es neko nejūtu” un “tie cilvēki, kuri ir nomiruši no Covid, tiem, protams, šie Ziemassvētki nebūs”. 

“Iespēju, ka Levits atkārtoti tiks ievēlēts prezidenta amatā, bukmeikeri novērtējuši vien ar 40% iespējamību, savukārt cita kandidāta triumfs tiek vērtēs ar 60%. Izteiktās prognozes atbilst arī tam, ko medijos sacījis politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka Levits varētu tikt pie “Nacionālās apvienības” un “Jaunās vienotības” balsīm, kā arī, iespējams, “Progresīvo”, tomēr ar to pārvēlēšanai nepietiek, jo šādā gadījumā Levits sakrātu 49 balsis, bet nepieciešamas – 51,” skaidro “Betsafe” pārstāvis.

Arī pats Levits izteicies ar neziņu par kandidēšanu otrajam termiņam. Krišjānis Kariņš gan sacīja, ka atbalstītu Levita kandidatūru uz vēl četriem gadiem, uzsverot, ka abiem bijusi laba sadarbība, tomēr Ministru prezidents šo jautājumu neesot pārrunājis ar partijas biedriem. Savukārt “Zaļo un zemnieku savienība” pavisam nesen paziņoja, ka prezidenta amatam plāno virzīt savu kandidātu, tādējādi neatbalstot Levitu.

Pēc pēdējā laika Levita aktivitātēm gan varot secināt, ka pašreizējais prezidents tomēr grib vēl četrus gadus būt valsts galva, sacīja Rajevskis. Gadumijas uzrunā Levits daudz runājis par nacionālajiem jautājumiem, kas aktuāli ne tikai Ukrainas kara dēļ, bet arī tāpēc, ka “Nacionālā apvienība” pirms četriem gadiem virzīja Levitu prezidenta amatam un šie jautājumi īpaši svarīgi šīs partijas atbalstītājiem. Levits tāpat devās uz Jēkabpili, kur tika piedzīvoti vēl nebijuši plūdi, un arī kopumā pēdējā laikā aizvien vairāk ticis manīts sabiedrībā.  

Līdz gada latviešu iemīļotākajiem un gaidītākajiem svētkiem – Līgo, ir palikusi tikai viena diena. Pēdējās nedēļās visā valsts teritorijā bijusi pamatīga svelme, tomēr vienmēr jautājumus raisa tas, kādi laikapstākļi būs Jāņu naktī. “Betsafe” bukmeikeri prognozē, ka tiem, kas līgos Rīgā, par lietussargiem un lietusmēteļiem nebūs jāuztraucas, kā arī metereologi sola labu un saulainu laiku visā Latvijas teritorijā visas brīvdienas.

“Līst kā pa Jāņiem” – šis ir viens no latviskākajiem teicieniem, jo patiesi, laikapstākļi vasaras saulgriežos iedzīvotājus priecē visai reti – aptuveni reizi trijos gados. Taču pēc pašreizējām Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm, 23. jūnijā lietusmēteļus, visticamākais, nevajadzēs. Pašlaik lietus iespējamība Ventspils rajonā novērtēta tikai ar 3% iespējamību, Rīgas pusē lietus parādīšanās novērtēta ar 8%, kamēr Daugavpilī – 17%.

Arī Betsafe bukmeikeri ir pārliecināti, ka Rīgā spēcīgi nokrišņi nebūs, jo tas, ka Līgo vakarā netiks sagaidīts lietus, tiek vērtēts ar 83% iespējamību. Šeit jāpiebilst, ka prognoze attiecas uz laika periodu no 23. jūnija plkst. 21:00 līdz 24. jūnija plkst. 5:00., kā arī par spēcīgiem nokrišņiem tiek uzskatīti vismaz 10 mm nokrišņu daudzums. Dažas dienas pirms svētkiem meteorologi prognozē, ka šogad vēsi Jāņi būs Ventspils iedzīvotājiem, jo termometra stabiņš 23. jūnijā būs robežās starp +15…+18°, savukārt Rīgas un Daugavpils iedzīvotājiem gan ir jārēķinās ar to, ka ceļa somā, visticamāk, būs jāliek arī peldkostīms un peldbikses, jo tiek prognozēts saulains laiks ar gaisa temperatūru +18 līdz +27°.

“Vismaz kādā Latvijas reģionā Jāņu naktī lietus ir sagaidāmu gandrīz katru gadu, bet nokrišņu varbūtība dažādos Latvijas reģionos ir no aptuveni 20% līdz 50%. Kopumā vidēji Latvijā iespējamība Jāņu naktī sagaidīt nokrišņus ik gadu ir 32%, taču šoreiz par prieku Latvijas iedzīvotājiem lietus iespējamība ir gandrīz uz pusi zemāka! Savukārt, aplūkojot datus par nokrišņiem pēdējo 50 gadu laikā, var secināt, ka Jāņu dienā līst nedaudz biežāk nekā Jāņu naktī, jo nokrišņu iespējamība 24. jūnija dienā ir vien 28%, taču šī brīža prognozes liecina, ka nokrišņi nav gaidāmi ne Jāņos, ne arī gaidāmajās brīvdienās kopumā,” vēsta Betsafe pārstāvis. 

Viskarstākā Jāņu diena pēdējos 50 gados Latvijā bija 1979. gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +26.9°C, bet maksimālās temperatūras rekords Līgo svētkos un Jāņu dienā +31.8°C sasniegts 1964. gada 23. jūnijā Daugavpilī. Savukārt vēsākā Jāņu diena bija 1994. gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +12.7°C, bet Saldū tikai +10.6°C, vēl netīkamākus šos svētkus padarīja lielais nokrišņu daudzums, kā arī vēja brāzmas 17-23 m/s.