Svētdiena,godīgi sakot garlaicīgi. Mīļotais vīrietis darba,es mājās pie datora pūstu. Taču vakardienas vakars man patika 🙂 Pie pudeles alus izspriedām,ka iesim uz Roxette (l) koncertu 16.tajā martā 🙂 Kā man patīk 🙂 Tas pilnīgi ir vāks. Khm… LVL 20…bet man nav žēl 😉 Jo kānekā beidzot viņi ir Rīgā. 10min brauciens līdz Arēna Rīga,tikpat kā variants ar kā2 tupeļmotoru aizstaigāt 😀 Ir tikai divpadsmit…diena vēl tikai sākusies 😎 Taka nav ko sēdet pie kompja,jāiet meklēt pavasaris (l)
Tik jocīgi,ka tikai taureņi var līdzēt,kad zeme sāk trīcēt.
Nakts slēpjas pilsētas mežģīnēs, bet mani gruni izšūpo mūzikas ritmus. Es esmu kaut kas līdzīgs naktij. Kad uzaust saule, paliek tikai aromāts. Taču kāds tramīgi sit pa manām sirds sieniņām, un es mazliet ieliecos ceļos. Aiz loga valda sasodīts aukstums, tāds pats kā tas,ko rada atstatums. Tieši tā es būtu teikusi pirms nedēļas, taču pasaule griežas tik ātri un viss mainās tik strauji. Es gribu mieru šobrīd, vēlos vērot no malas. Sēdēt pie bāra letes,dzerot kafiju, skatīties garām kaut kur, it kā acīs,bet tomēr garām. Tev taču arī kādreiz ir tā,ka Tu nezini,kā būtu jājūtas, vai ne? Dažbrīd man liekas,ka miers tepat vien ir, aiz durvīm. Stāv un gaida,kad es vēršu tās vaļā, paņemšu mieru savvā baltajā plaukstā un sildīšu no dzīves mestajiem šķēršļiem,zemestrīcēm un orkāniem. Bet nespēju piecelties,atvērt durvis. Varbūt patiesība ir tāda,ka man vēl vajag paturēt manus nepiesietos vējus un nelaist vaļā to spītīgo bērnu,kas dzīvo manī iekšā, dažreiz liekot par sevi manīt. Es nezinu, šobrīd visgrūtākais ir meklēt atbildes uz pašas uzdotajiem jautājumiem. Nu,reizēm tā notiek. Mēs mazliet nomaldāmies. Mirklis, kad ir tikai šokolādes konfektes, klusums pilns ar mūziku un nerimstoša vēlme smaidīt. Ir jau tā laime tepat.Es zinu.
palīgā!!!
Nju labs vakars meitenes… Šausmigi vajag jūsu palīdzību. Lieta tāda… Es ar savu puisi esmu kopā jau 3 gadus. Sākumā attiecības un sex bija lielisks, bet tagad nekā. Itkā nekas nav mainījies, bet man ir sajūta, ka TAS ir palicis sliktāks.. :-/ Njus? KO jūs darītu manā vietā?
nē rutīnai
cik gan dažreiz ir vienkārši ieslīgt rutīnā 🙁 … kad visas dienas liekas vienādas un dažreiz tu sevi pieķer pie domas, ka lai pateiktu kas šodien ir par dienu tev nākas mazliet apdomāties :-/ … iespējams ka pat ir tāda diena, kad tu esi aizmirsis kāda sev tuva cilvēka dzimšanas dienu vai kādu citu nozīmīgu dienu … iespējams tu pat esi aizmirsis par sevi un sev nozīmīgām dienām … lai arī cik tas absurdi liekas, bet mēs visu laiku kaut kur steidzamies, mēģinām izdarīt pēc iespējas vairāk un aizmirstam izbaudīt mirkļa burvību , bet mums vairs nekad neizdosies atkārtot šos mirkļus (t) tuvojas pavasaris , laiks kurš aicina izdarīt kaut ko, kas izkrāsotu pelēko un tik ikdienišķo dienu ritumu iespējams tev ir kādas idejas kā to labāk izdarīt, tad droši vari ar tām padalīties arī ar mani 😉
Kad vēders saka “juhū” un Lielais Ķīnas mūris gaida! :)
Vai Jūs kādreiz esiet mēģinājušas uzsākt kādu diētu vai vienkārši ierobežot pārtikas patēriņu? Es esmu! Turklāt, ja es no pašas pirmā mēģinājuma būtu sākusi vilkt svītriņas uz sienas, cik reizes uzsāku, man nepietiktu vietas, ja nu vienīgi uz Lielā Ķīnas mūra 🙂 Domās jau redzu kā ekipējusies ar asu priekšmetu velku un velku un velku apmēram 389764 svītriņas, kamēr mazie ķīnieši groza savus tikpat mazos pirksteļus pie deniņiem un cenšas rādīt, ka esmu ķerta. 🙂 Protams, protams, viņi manu problēmu nesaprot, cik gan daudz var apēst bakstoties ar irbuļiem!? Pieļauju, ka man ¾ ēdiena kristu zemē, es ātri iegūtu modeles cienīgus apkārtmērus, bet mans suns, kuram ir tendence uzlasīt visus gardumus (un reizēm negardumus) no zemes, pārvērtos par vienu lielu rejošu tauku pikuci 😀 Vēl es mēģinu ieklausīties, ko saka mans vēders, kad dienas laikā ir saņēmis tikai vienu apelsīnu, vienu vārītu olu un daudz, daudz tējas. Patiesību sakot, es nedzirdu neko, jo man ir aizdomas, ka vēders ir apvainojies un pieteicis man klusēšanas streiku, tikai vakarā dzirdu rūkoņu, kas, godīgi sakot, vairāk izklausās pēc vārdiem, kurus cenzētu katrs vietējais masu medijs. 🙂 Un kas notiek dienā, kad iedod vēderam „mazo pirkstiņu” jeb šokolādes gabaliņu? Protams, ka tas paķer „visu roku” un šokolādes tāfelīte pazūd nebūtībā. Ja es būtu skolas laikā labāk mācījusies astronomiju, tad zinātu, ko vairāk par melnajiem caurumiem, bet man ir aizdomas, ka pārtika, kuru nevajadzētu ēst lielos daudzumos nonāk tieši tādos un tieši tika neizskaidrojamā veidā. Galu galā es apēdu tikai mazu kriksīti, kā tas gadījās, ka pazuda visa šokolāde? Jā jā-melnais caurums. Ahh, un cik grūti ir uzturēt tādu apņemšanos neēst kā tītaram uz kaušanu, ja blakus ir vīrietis, kuram patīk ēst daudz un no kura ēdienkartes dietologiem šausmās saceltos vissīkākais matiņš. Turklāt vīrietis nav vīrietis parastais viņš ir viltīgs izaicinātājs, piekrāmē pilnu šķīvi ar labumiem, par kuriem jau iedomājoties vien man siekala nostiepjas līdz zemākajam iespējamam punktam, piesmaržina visu istabu un viltīgi ar acs kaktiņu skatās, nez kāda būs mana reakcija -uztaisu pozu „esmu nesalaužama kā spītīga vista pirms olas dēšanas” un cenšos lasīt grāmatu, bet tas aromāts mani beidz nost un lēnām pārvēršos par izsalkušu tīģeri. Sasodīts, ar tādām dzīvnieciskām problēmām man laikam jāvēršas pie vetārsta 😀 Ai, bet vai tad man kaitēs viens mazītiņš kriksītis karbonādītes-tāds knipucīgs? 😉 Protams, ka nē. Un… nākošajā rītā varu atkal doties uz Lielo Ķīnas mūri ieskrāpēt svītriņu ar nosaukumu „šodien atkal sāku neēst visu, kas man uzglūn un pats lec mutē”. Svītriņu ar kārtas numuru 389765. 🙂 P.S. Attēlā Lielais Ķīnas mūris un es ar asu priekšmetu. 🙂
Pavasaris.
Pavasaris iestājās 21.martā, bet man tā vien liekās ka šogad tas būs 21.maijs. Kopš Decembra es esmu priecājusies pa Sniegu, iespēju pavadīt nedeļas nogales uz kalna, bet Ir pienācis Marts, un es esmu piekususi. Es jūtos piekususi no Ziemas. Varbūt tas tāpec, ka sniegs pie mana loga vēl joprojām ir līdz plodzei. Man jau sāk likties ka es pati sākus sasalt, no pagajušās nedēļas lielā aukstuma, bet vismaz viens labums, Saulllīte! ko tik es nebūt gatava attdot par saulainu un siltu nedeļu, iespēju uzvilkt saules brilles un visu dienu nenoņemt. Šogad mana cerība tam ka pavasari tomēr atnāks ir tikai tāpec, ka šodien savā pastakastīte saņēmu Jauno zaļo Cosmo. Vēl nav bijis laiks viņu atvērt, bet vāks vien mani iedvesmo- rīt uzvilkt krāsaino puķaino pavasara kleitiņu un skaistas kurpītes un tēlot ka siengpulkstenīši jau ir uzziedējuši. (l) Ceru ka pavasaris kustēsies ātrāk un nepaies garām Mani sirdij un Pagalmamm.. 😎 savādak es savā kleitā nosalšu :-/
Vīrieši..!!??
Viņi ir tik dažādi, tomēr visus viņus var salīdzināt ar vāzēm… 😀 Ir vāzes, kurām glīts noformējumus, tomēr iekšā nekā nav vai arī tikai švaks ūdentiņš. Tomēr ir arī tādas vāzes, kuras no ārpuses šķiet vienkāršas, taču iekšā ir lielisks saturs. Kāds ir IDEĀLAIS vīrietis? Ziniet, labs vīns jeb kurā traukā ir izcils. Spriežiet pašas, kāds ir jūsu vienīgais. Galvenais lai nav tukša muca, kas tālu skan! 😉
Par mazajiem draugiem.
Ar stipras, karstas kafijas krūzi rokā, zem mīksta rozā pleda ar baltiem ziediņiem, sapņainām acīm lūkojoties laukā pa logu… Bet ārā pa logu neko, izņemot apsnigušus jumtus, apledojušus celiņus ieraudzīt nevar. Ā nē, tomēr var. Pāris tantiņu atkal iznesušas ēdienu miskastes kaķiem – šiem nabadziņiem pat nav pagraba, kur noslēpties no aukstuma. Bet tantiņas viņiem iekārtojušas māju no kartona un dēļiem, kur mazie paklausīgi arī sēž. 🙂 Sēžu un domāju par ”saviem” pagraba kaķiem… Tie dzīvnieciņi dažreiz pat ēst negrib, bet grib tikt samīļoti. Tik interesanti palūkoties, ka katram ir savs raksturs – gluži kā cilvēkiem! Viens stāvēs malā un gaidīs, kamēr paēduši būs pārējie, lai cik ļoti pats būtu izsalcis. Cits nāks un kā kalnu kaziņa palēksies uz pakaļkājām, lai tiktu noglaudīts. 🙂 Vēl cita nekādi nespēs sadzīvot ar pārējiem un kašķēsies kā veca, ar dzīvi neapmierināta kaimiņiene. 😀 Varbūt izklausos pēc kaķu tantes. 😀 Bet man tik tiešām ir tik ļoti žēl šo dzīvnieciņu. Eh, būtu man vieta un nauda, visus paņemtu. 😐 ______________________________________________________ Būtu tik jauki, ja visiem mazajiem draugiem varētu būt šādi —->> (l)
Starptautiskā Grima Mākslas skola uzņem audzēkņus!
Klasiskais make-up, dienas un vakara make-up, krāsu testi, sejas koriģēšana, līgavas make-up, biznesa make-up, liftinga make-up un īpaši noturīgie foto make-up veidi ir tikai daļa no programmā paredzētā – šajā laikā tu apgūsi vēl citas praktiskas un vajadzīgas lietas, piemēram, arī kosmetoloģijas pamatus.
Kursi paredzēti divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās 11:00 no rīta Starptautiskajā Grima Mākslas skolā, kas atrodas Rīgā, Stabu ielā 59. Kursu sākums ir pavisam tuvu – tie startēs jau 15.martā! Turklāt, tā kā Starptautiskā Grima Mākslas skola šogad svin savu 10 gadu jubileju, tā saviem audzēkņiem kursus piedāvā apmeklēt par sevišķi izdevīgu cenu – mēneša mācību maksa nu ir samazināta par 20% un 80 latu vietā kursus iespējams apgūt par 64 latiem!
Atceries – strauji tuvojas kāzu sezona un šī vasara būs karsta – vizāžista prasmes tev patiešām var palīdzēt piepildīt savu sapni! Piesakies kursiem un iegūsti noderīgas prasmes!
Vairāk informācijas par Starptautisko Grima Mākslas skolu atradīsi interneta lapā www.make-up.lv.
,,,,,
😎 😎 😎 😎 😎
Spring is in the air~
Taisnība! Pavasaris ārā, pavasaris galvā, pavasaris matos! Lai gan sniegs vēl klāj lielāko daļu zemes, KAUT KAS ir mainījies! To pat nevar ietērpt vārdos, jo ir bail, ka zudīs tā burvība. Tā smalkā sajūta, kas pārņem, izejot ārā, svaigā gaisā un saprotot, ka NU IR! Ziemas zābaki, ziemas cimdi, cepure un šalle nu ir iestūķēti skapja dziļākajā stūrī, var jau būt, ka par agru, bet man ir vajadzīgs pavasaris! (l) Es taisni priecājos, ka man tie džinsi saplīsa tieši tagad, kad ir silts, nevis tad, kad bija trakajos mīnusos (kaut gan nepriecājos par to, ka viņi VISPĀR saplīsa. 😀 Jāsaņemas, jāaiziet nopirkt jauni, bet esmu no tām, kam šopings diži neiet pie sirds. Tās dažas dienas varu pastaigāt arī svārciņos, džemperkleitiņās un visā citā, ārā ir pavasaris! (l) 😀 Ū, ievads sanāca traki garš. Bet nekas. Šodien nosmējos par to couple learning programmu, kur vienīgā valoda, kuru man piedāvāja mācīties, bija turku. Atteicos. 😀 Valodas jau nu paplašinot redzesloku, bet Turcija un citas arābu valstis neietiplst mana redzesloka paplašinošajos plānos. 😀 😛 Ko es pa šīm dienām esmu sapratusi? Ka esmu super. Dzīve ir super. Un viss ir super. Tiešām! Pārmaiņas joprojām tiek plānotas, viss notiek, (es pat šodien nolūkoju matu krāsu veikalā 😎 ), bet vai nu pavasara vai vēl kādā iespaidā – viena notikuma, kas notika brīvdienās – man ir daudz kas kļuvis skaidrs. Un, šķiet, tas bija tas, kas man varbūt līdz šim bija traucējis un visādi citādi kaitējis. Kaut kas līdz galam nepateikts, kaut kas pārprasts, kaut kas ļoti muļķīgs, bet kādreiz tik nozīmīgs. Bet tāpēc jau mēs esam cilvēki, ka mainamies. Mēs izaugam. Un visi (labi, varbūt ne gluži visi) iepriekš bijušie pārpratumi neizaug līdz ar mums, tie paliek tur, kur tiem īstā vieta – pagātnē. Nākotnē soļoju ar gaišu skatu, ar pavasari galvā un prieku sirdī – kāda sena draudzība ir ja ne gluži atjaunota, tad vismaz viss ir noskaidrots un tiešām liels, liels prieks. (l) P.S. Rīt došos skriet! Tik sen gaidīju! Un beidzot sagaidīju! Gribēju jau šodien, bet nežēlīgi nebija laika, rīt – gan! (Labi, pēc laika nu jau ŠODIEN 😀 ) Ooo, svaigs gaiss, mūzika austiņās, spirgts vējiņš, nekāda karstuma, lēns skrējiens! Ideāli! (l) Šī bildīte ļoti iepatikās! Izdomāju datorā veidot tādu kā tematisko bilžu kolekciju. Katru dienu atradīšu kādu bildīti, kas atbilst manam tambrīža stāvoklim un noskaņojumam. Šī – ideāli! (l)
Mārtiņš Pūpols: “Nav skaistuma ideāla, kas derētu visiem”
Kādus iespaidus guvi, mācoties Itālijā – modes mekā?
Mana skola atradās rajonā, kur visapkārt bija modes nami. Pat nevajadzēja šķirstīt žurnālus – iegāju veikalos, un visas aktuālākās tendences atradās turpat blakus! Bija interesanti vērot, kā mainās vitrīnas, kā veidojas dzīve modes epicentrā. Mācoties Itālijā, visas modes aizkulišu lietas un sīkumus uzzināju uzreiz no pasniedzējiem, tāpēc guvu milzīgu enerģiju un iedvesmu arī saviem dizainiem.
Pastāsti par savu modes namu!
Šobrīd mans modes nams darbojas kā šūšanas ateljē. Mēģinu izkopt savu stilu un nesteidzos ar tik skaļiem vārdiem kā nākamās vasaras kolekcijas. Raksturojot savus tērpus, visiem kā galvenie vadmotīvi cauri vijas dzija, adījums, tamborējums un izšuvums. Tāpēc parasti krekliņi un džinsi mani neaizrauj, jo nevaru tajos ielikt tādu ieguldījumu kā vakarkleitās.
Savu uzņēmumu esmu attīstījis arī brendinga virzienā, sniedzot mārketinga un dizaina pakalpojumus dažādiem uzņēmumiem, turklāt marta sākumā ar pilnu sparu ķeršos klāt jaunam projektam, kas sauksies "Personne". Esmu sapratis, ka mode pārāk daudz ko uzspiež un cilvēkiem jādod iespēja labāk orientēties. Šodien mode ir izaugusi par milzīgu industriju, kas cilvēkam sniedz iespēju dzīvot zīmolu pasaulē. Ja cilvēks sevi neapzinās kā personību ar savu stilu, tad viņš pieņem modes nama radīto tēlu un dzīvo brenda dzīvi, pilnībā tam uzticoties. Stilu neveido ģērbšanās viena zīmola apģērbā, tā ir māka orientēties modē un veidot savu unikālo stilu. Taču ne visi izjūt sevi kā personības, tāpēc mode spēj labi pelnīt, radot ideālo tēlu. Reizēm atnāk klients un saka, ka vēlas ko mainīt, taču īsti nezina, ar ko sākt, jo cilvēkā ir īsts bardaks. Lai sniegtu apziņu, ka cilvēks zina, ko vēlas, jaunajā projektā esmu apvienojis dažādu jomu profesionāļus – etiķetes ekspertus, runas mākslas un sevis pasniegšanas speciālistus, kā arī daudzus citus zinošus cilvēkus, kas palīdzēs personības veidošanā.
Kas ir seksīgākais, ko sieviete var uzvilkt?
Manuprāt, visseksīgākais ir nepārspīlēt ar apģērbu. Nevajag lielus izgriezumus un īsus svārkus, lai meitene izskatītos iekārojama. Pats galvenais ir pārliecība par sevi, taču arī mati, meikaps, izturēšanās un runas veids veido sievietes koptēlu. Uzskatu, ka pilnīgi katra sieviete var būt seksīga un visa māksla slēpjas sevis parādīšanā. Konkrēta parauga nav, jo katrs cilvēks ir savādāks pēc savām ķermeņa proporcijām. Sievišķības māksla ir parādīt tieši tik daudz, lai par meiteni rastos interese un nebūtu garlaicīgi, kā tas ir reizēs, kad viss tiek pasniegts kā uz paplātes.
Kas tevi visvairāk sajūsmina sievietēs?
Runājot par ārējo koptēlu, mani noteikti piesaista sevis kā personības pasniegšana, sievišķība un seksīgums. Taču nereti, kad sieviete sāk runāt, pirmais iespaids tiek sagrauts. Te ir vesels stāsts par biznesa sievietēm, kuras spītīgi uzskata, ka var pašas ar visu tikt galā un vīrietis viņām nav vajadzīgs. Forši, ka ir ticība saviem spēkiem, bet reizēm meitenes aiziet galējībās – iejūtoties vīrieša ādā, viņas zaudē sievišķību. Tad viņām vairs neatliek laika manikīram, frizierim, nav laika arī kārtīgi izstaigāt veikalus.
Tātad tu uzskati, ka stiprā dzimuma loma joprojām ir jāpilda vīrietim?
Es nedomāju, ka sievietei ir jāsēž mājās pie trauku kaudzes, vienkārši viņa nedrīkst zaudēt sievišķību. Ja kādreiz sievietes nelaida klāt dažādos politiskos un kultūras procesos un gadiem ilgi viņas cīnījās par savām tiesībām, tad tagad visas durvis ir vaļā, viņas iet un darbojas. Tajā mirklī vīrietis ir sapratis, ka viņš var nedarīt neko – aiziet mājās, ieslēgt televizoru, pastaigāt pa apģērbu veikaliem un frizētavām. Tāpēc daļa vīriešu mūsdienās ir mazliet izlaidušies.
Kas ir pats trakākais, ko esi darījis meitenes dēļ?
Būtu grūti nodefinēt, kas īsti ir traks. Mīļotās meitenes dēļ neesmu sevi dedzinājis vai lecis no mājas jumta, jo neaizraujos ar tādām pārgalvībām, kas varētu kaitēt manai veselībai un dzīvībai. Neuzskatu, ka attiecībās vispār varētu būt kas traks – cilvēki mūsdienās pat precas, lecot no lidmašīnas, un viņiem tas nešķiet nekas ārprātīgs. Trakas lietas ir foršas, galvenais, lai tās nerobežojas ar slimīgumu. Bet meiteni esmu visādi iepriecinājis, arī striptīzu dejojis!
Un meitene bija sajūsmā?
Protams! (smejas)
Kā tu vērtē sieviešu nemitīgo dzīšanos pēc konkrētiem skaistuma standartiem?
Ja sieviete nav sevi atradusi, tad viņa arī dzenas pakaļ dažādiem sabiedrības noteiktiem skaistuma kanoniem. Esmu novērojis, ka sievietes, sākot no 30 gadiem, atrod savu nišu gan stila, gan skaistumkopšanas ziņā. Tikai tad, kad viņa ir izskrējusi cauri visam sevis meklēšanas ārprātam, sieviete nonāk pie slēdziena, ka nav konkrēta skaistuma ideāla, kas derētu visiem. Šajā vecumā viņa ir sapratusi, ka daudzi produkti ir taisīti ar mērķi pārdot un viss, ko reklamē, nebūt nav nevainojams. Mans ieteikums sievietēm – mācēt apstāties pie tā, kas piestāv, un stila veidošanu sākt ar savas personības izkopšanu.
Ar Mārtiņu sarunājās Ance Siliņa
honey, what’s up?
Sveikaass! 😀 Kā jums klājas? kas jauns noticies? Heh, man šī nogale bija… jauka. 😀 Un pats dīvainākais. ka iepazinos ar puisi- internetā! es, vispār, personīgi esmu pret tādām lietām, nu nezinu kāpēc, bet vienkārši neliekas , ka var visiem uzticēties internetā. bet viņš likās, tāds jauks, un diezgan simpātisks. 🙂 Moš, pat satiksimies. 😛 Un ko jūs vispār domājat par sapazīšanos internetā? Jūs piekristu satikties? 😉 nu jā.. šeit ir mana šodienas dziesma (l) , ļooti iepatikās -pēdējā laikā- – http://www.youtube.com/watch?v=C-nceVbsM-o noklausaties 😉
tell you i’m sorry. you don’t know how lovely you are.
oh, what a rush to the start. running in circles. Sveikas, mīļās 🙂 Heh. darba nadēļa jau noslēgusies. un vo, piektdienas vakars, un nez kāpēc sēžu mājās.Khm… laikam jau nav ko darīt. Šodien vienīgi sapratu, ka dažiem cilvēkiem, patīk izmantot,nu protams! kuram gan nepatīk? bet novēroju, ka mēs to daram neapzināti, kas ir ļoti slikti, jo pat navaram iedomāties, par ko kāds cilvēks mūs tik ļoti ienīst, vai nepatīkam kādam. Well, it is,how it is. Bet to neciešu no puišu puses, tas ir vienkārši drausmīgi un samāksloti. Ehh, bet es jau neko nevaru darīt. 😀 Tādiem,[idiotiem],tas nu gan ir pašiem jāsaprot. 😛 😉
Karen Millen tendences – pavasaris/vasara 2011
Atskatoties uz pagājušās sezonas nemainīgām vērtībām, noteikti jāmin naturālā krāsu palete, kas kā svarīga tendence turpināsies arī jaunajā sezonā. Neitrālie miesas/bēšā toņi atklāsies caur viegliem, gaisīgiem, arī caurspīdīgiem audumiem, vienkāršām formām un precīzu piegriezumu. Gaišā palete veiksmīgi harmonizē ar pavasara izjūtu, demonstrējot svaigumu un koncentrējot uzmanību uz piegriezumu, auduma kvalitāti un pašu nēsātāju, nevis apdruku. Kā iespēja atsvaidzināt tēlu, ir krāsas nianse – visaktuālākais šajā sezonā būs koraļkrāsas/bēšā; sarkanā/bēšā salikumi. Askētiski striktais bēšā/melnā duets ar grafisku noti.
Arī dabīgi brūnas ādas loma nezūd – arvien vairāk somu, apavu, jostu un ādas jaku redzēsim tieši šādā materiālizpildījumā. Ziemā manifestētā bikšu nozīme arī turpina piedāvāt aizvien jaunas bikšu formas/variācijas. Kā jaunās sezonas neatņemama sastāvdaļa aizvien ir šorti, kas piedāvā visdažādākās garumu, formu interpretācijas – šajā sezonā to variācijas patiešām ir nebeidzmas: no supermini līdz bermudām.
Kā neatņemama garderobes sastāvdaļa nozīmi saglabā brīvi krītošu materiālu, jo īpaši zīda, blūzes – tās ienes sievišķīgu noti gan kombinācijās ar džinsu, gan ofisa tērpā.
Pavasara/Vasaras kolekcijā vērosim strīpu atgriešanos, kas bagātīgi dominēs visas sezonas laikā visdažādākajās variācijās – gan piezemētos zems toņos, gan zili/balti/bēšā kombinācijā, gan kliedzoši sarkan/melni/balt/zilās kombinācijās. Šīs sezonas strīpas nebūs tik spēcīga jūrnieku tematikas iezīme, cik kopējā Pavasara/Vasaras atpūtas simbols.
Svarīga šīs sezonas Karen Millen un pasaules modes līderu iezīme ir nu jau par klasiku kļuvusī grafika. Grafiskie krāsu laukumi, kas koordinēti ar apģērbu piegriezumu, izskatās nevainojami, uzsverot sieviešu augumu formas, saglabājot tīru ģeometrisku formu. Grafikas rezēsim visdažādākos apģērbos sākot ar kleitām, beidzot ar adījumiem un trenčiem. Krāsu palete gan izturēti melnbalta, gan polihroma.
Pavasara/Vasaras sezonas krāsainā puse ir spilgtu krāsu un rakstu pārbagātā – dzeltens, laima tronis, sarkans, koraļkrāsa, indigo zils un lapu zaļais ir tikai daļa no Pavasara/Vasaras varavīksnes. Šo krāsu sintēzē tiek veidotas gan atsevišķu, pilnīgi dažādu toņu kombinācijas, gan viens otram tuvu stavošu toņu pārejas. Apģērbu apdrukās savijās visneiedomājamākās krāsu buķetes. Aktualizējas arī digitāla veidola apdrukas.
Max Factor svētki “Kolonna” veikalos!
Joprojām līdz marta beigām veikalos turpinās Max Factor lojalitātes programma, kuras ietvaros tev tiek piedāvāta pavisam vilinoša iespēja iegūt lielisku kosmētiku: līdz marta beigām, pērkot desmit Max Factor produktus, vienu varēsi izvēlēties bez maksas. Taču tas nebūt nav viss – "Kolonna" veikalos Max Factor svētki tiek atzīmēti ar īpašu vērienu, piešķirot produktiem atlaides līdz pat 25%, turklāt, pērkot produktu vismaz par 14Ls, dāvanā saņemsi Xperience lūpu balzāmu.* Taču, ja vēlies iegūt kuplinošo Expierence skropstu tušu par velti, tev jāiegādājas kāds no Max Factor produktiem un tu varēsi apmainīt savu veco tušu pret jauno Expierence!
Palutini sevi ar lieliskām pavasara smaržām, kurām "Kolonnā" atradīsi īpašas atlaides un piedāvājumus! Lifestyle aromātiem atradīsi lielisku akciju "Padomā par viņu!", kurā aromātus vīriešiem varēsi iegādāties ar atlaidi – 20 %.
Ja iegādāsies akcijas produktus par vairāk nekā 14 Ls, varēsi izvēlēties sev dāvanu. Izvēlies savu aromātu:
– Christina Aguilera Signature EDP 30 ml 14,96 Ls (18,70)
– Puma Animagical Woman
EDT 60 ml 14,08 Ls (17,60)
– bruno banani Made for Woman
EDT 40 ml 14,80 Ls (18,50)
– bruno banani Made for Men
EDT 30 ml 10,48 Ls (13,10)
– Mexx Ice Touch Man
EDT 50 ml 14,48 Ls (18,10)
Akcijā piedalās produkti: Bruno Banani, Mexx, Puma, Naomi Campbell, Christina Aguilera, Avril Lavigne.
* – Dāvanu skaits ir ierobežots.
Pārmaiņas!
Laikam jau katram dzīvē pienāk mirklis, kad gribas visu mainīt. Ne tikai svārciņus vai zābaciņus, bet visu. Nu acīmredzot šāds mirklis pienācis man. 😐 Pat nezinu, tieši kas būtu jāmaina, bet ir tāda ne ar ko nesajaucama sajūta, ka viss notiek kaut kā… ne tā. Kaut kāda rutīna vai kas tamlīdzīgs.. :-/ Tāpēc pašlaik esmu darba meklējumos, taisos iesaistīties dažādās akcijās, pasākumos, lai kaut vai pa mazumiņam kaut ko mainītu dzīves ritējumā. Jā, un jauna frizūra un matu krāsa arī noderētu. 😀 Nu jau labu laiciņu ar kāru aci skatos uz Au Pair piedāvātajām iespējām, bet tās pagaidām nav aktuālas, jo jāpabeidz studijas. Bet mani tā vilina Spānija. (l) dayzeroproject.com – jāsāk laikam ar to, ka jāizveido jauns profils šai te lapā, un jācenšas visas vēlmes un apņemšanās arī piepildīt norādītajā laika periodā! |-) Šoreiz beigšu ar to, ka novēlēšu pati sev veiksmi ( 😀 ), un novēlēšu veiksmi arī jums! (l)
Turpinājums.
Nu tā, meitenes,kuras rakstīja šodien.. Joprojām esmu kopā ar to pašu puisi..visādi gāja no jūlija līdz pat šim brīdim. Novembris vispār bija šausmīgs mēnesis, raudāju katru dienu..pat par vismazāko sīkumu..biju vienu dienu noraudājusies līdz tam,ka jau gribēju – beigt dzīvot.. manuprāt, man bija nervu sabrukums..skumji jau atzīt, bet simptomi jau visi bija tādi.. Attiecībā par mani-neesmu ne krāpusi, ne pa kluso sarakstījusies ar citiem utt..nekas pilnīgi,kas būtu pieminams.. Kad jau sāka apnikt visi meli, history dzēšana,utt, tad sāku viņam teikt,ka jāšķiras..jo naudu man bija jau atdevis, tā kā ar to viss bija ok. Viņš pats atdodot parādu pateica nejauši vienreiz- "un tagad Tu mani pasūtīsi?".. dzērumā teica. Bija novembra beigās piedzēries,ārdijās.. (domāja,ka man mīļākais..), nevarēju novaldīt-iedevu pa muti viņam vairākas reizes (pati biju skaidrā)..šis gadījums arī viņam nepatika.. Decembra sākumā vienā dienā atnāca mājās, strīdējāmies kārtējo reizi..un es saku,tad šķiramies..a šis man saka- es jau kādu mēnesi gribu iet prom, padzīvot viens.. Protams, visu to uztvēru mierīgi,jo man jau bija līdz kaklam visi strīdi,raudāšanas utt.. Bet es viņam prasu- Tev ir cita meitene? Šis saka-nē. Prasu-vai jūtas pret mani zudušas-atbildēja,ka nē… Es viņam prasu-nu tad kāda problēma,ka iesi prom? A šis saka- "es jūtos kā zem tupeles.. Tu man zvani,prasi,kur esmu,ko daru..dusmojies,ka nerakstu sms, aizrādi par katru sīkumu utt…" Es viņam saku- "nu bet Tu jau esi to visu panācis,ka es neuzticos..ka man jāzvana,jājautā,kur esi,cikos būsi..jo pats tu nedari to.." Viņš man pats atzinās,ka tiešām vainīgs ir viņš.. un ir darījis man daudz pāri.. Es viņam piedāvāju,pamēģināt dzīvot kopā.. piedot viens otram to,kas bija līdz šim..un sākt itkā no jauna.. Viņš piekrita.. aizgājām pēc vīna,viņš sadedzināja pilnu istabu ar svecītēm un tā sēdējām, runājām…un viss bija citādāk.. likās kā akmens no sirds nokrita. Tiešām… Un šo 3 mēnešu laikā kopš decembra sākuma ir labi.. kaut gan kad iedzeru man nāk melnie.. esmu viņam iekodusi, iešāvusi pa muti vēl.. Bet attiecības ir foršas, mīļas.. viņš man zvana vairāk nekā es.. viss ir savādāk.. gribam aizmirst to visu,kas bija. Bet man sirdī vienalga sāp… ļoti.. Mums ir kopīgi nākotnes plāni utt.. nezinu,kas sanāks..nezinu. Pēdējā tusiņā (februāra sākumā) viņš pārdzēris jēgu bija.. un es biju ārā, zvanījās man-es speciāli teicu,ka esmu bārā, ar puišiem dzeru.. (tajā brīdī es biju jau dzīvoklī), un šis to izdzirdot aizmeta telefonu..sāka runāt par pašnāvību..un sāka bezmazvai dalīt mantas..kas man,kas viņam,ja šķiramies.. Nu šis gadījums neliecina,ka viņam viss kārtībā… Viņš tajā tusiņā nodzēra 20ls,ko bija atlicis man dāvanai dzimšanas dienā.. un dzimšanas dienā uzdāvināja tikai puķi. Tas sāp joprojām.. Itkā attiecības mīļas,ik pa mazam strīdam,bet…… patiesībā zem tā visa slēpjas galīgākais sviests……………… Vēl trūkumi- 1) diezgan nekārtīgs..reti iet dušā. Matus mazgā ik pēc pāris dienām,bet pats-reti..nu ziemā tieši..vasarā daudzmaz ok. Saka man,ka pats apmazgājas tāpat-paduses, krāniņu utt.. bet nu man liekas,ka tāpat jāiet dušā…visu ķermeni mazgāt.. 2)nemazgā zobus..pats gandrīz nemaz.. mēnesī vienreiz,ja atgādināšu,kaukšu-aizies.. 3)aiz sevis mājās atstāj bardaku-drēbes, netīŗie trauki utt.. bet nu šo var pieciest..esmu apmēram pieradusi. 4)mums nav tik daudz seksac,cik gribētos man.. kad saku to viņam-šis saka,ka neprasoties viņam tik bieži.. kautgan attiecību sākumā bija visu nakti..dienā vairākas reizes utt.. 5)sekss ja ir, tad pārsvarā-garlaicīgs..esam izrunājuši-abiem patīk tāds dažāds, visādām pozām …bet nu tāds mums ir,kad esam pālī.. nezinu, varbūt viņam kauns..? Un skaidrā-ātri beidz..un reti,kad vēlas turpināt,kad atkal jau varam darboties.. 6)visas draudzības laikā ir uzdāvinājis tikai 3 puķes- 1 dzimšanas dienā, 2-tāpat..vienu attiecību sākumā, otru-kā atvainošanos. 7)dāvanas no viņa- korķu vilknis pagājušajā V-dienā…+ pudele. Bet tā vispār – nav skops, kad ir nauda,kad esmu blakus-visu nopērk,ko prasu..ziemas sākumā pat neprasīju.. skatījāmies zābakus-šis saka-davai pērkam? Nopirka..
viss ir kārtībā, līdz ieelpoju.
In my place,in my place were lines that i couldn’t change. I was ,i was sceard tired and underprepeard , but i will wait for you. Sveikas, manas mīļās. Atkal sāku savu blogu ar coldplay vārdiem no dziesmas – in my place [starpcitu ļoti laba];] Akdievs! es pat nezinu kā lai izklāstu savu problēmu šobrīd! Man gribās pilnībā kliegt! ārdīties! un raudāt! Es nesaprotu, kas ar mani šodien notiek, bet nekas labs.;/ Itkā viss šodien bija labi, arī vispār pēdējā laikā iet ļoooti labi, ja ne lieliski. Man iet labi mācībās. Ir potenciāli 3 pielūdzēji. Ar draudzenēm ar izklaidējos. BET. kaut kas nav ar mani kārtībā. un es nezinu kas! šodien kaut kā nobesīja divas čikses, gribējās vienkārši iesist! un nezinu kur tādas dusmas un pat, bezspēcība. liekas, ka esmu tik,tik nekāda! PILNĪBĀ! [ un tas nav nekāds PMS. vai kaut kas tamlīdzīgs ] MAN VIENKĀRŠI GRIBAS KLIEGT! (e) nejūtos savā ādā. 🙁 drausmas. 🙁 ceru,ka jūs saprotat, bet nu diezvai… varbūt kādai ir bijis līdzīgi?
Bērnība beidzas tad, kad sāc apiet peļķes
Netīšām uzdūros rakstiņam ar nosaukumu "Kāpēc bērnība 90-tajos bija TIK forša" un tas man lika domāt par to, kāpēc man bija lieliska bērnība… Mūsu paaudzei tač’ teju jau no dzimšanas nebija savs profils Draugiem.lv, pasaciņas vietā multfilma datorā vai īstas draudzības vietā draudzība kādā forumā un sociālajā portālā. Mēs skrējām ārā; ziemā cēlām sniega vīrus, bet vasarā spēlējām sunīšus līdz pagurumam vai braukājām ar skūteri vai riteni. Mēs nobrāzām ceļgalus un elkoņus, un nebaidījāmies par kādām mistiskām infekcijām. Dzimšanas dienās spēlējām "patiesību vai izaicinājumu" un paslēpes, nevis piedzērāmies un nopīpējāmies, un mēs tiešām dejojām, nevis kratījāmies pie dziesmas "Sexy bi**h". Skolā spēlējāmies ar fiškām un jo-jo, lecām ar lecamauklu. Varēja dot asins zvērastu, nebaidoties no AIDS. Mēs ticējām Lieldienu zaķim un svētki nebija tikai tad, ja dāvanā saņem daudz dārgas mantas. Pirmais skūpsts bija kaut kas īpašs un intīms, tas nebija tikai nosūkšanās kādā ballītē un pamīcīšanās uz dīvāna tikai tāpēc, ka visi tā dara, un Anniņa jau ir pārgulējusi ar puisi 14 gados. … Šo un daudzu citu iemeslu dēļ es TIEŠĀM priecājos, ka piedzimu 90ajos gados! 🙂
All I want is everything!
Kad dievi grib mūs sodīt, viņi uzklausa mūsu lūgšanas. /Oskars Vailds/ Ja nedrīkst, bet ļoti, ļoti gribas, tad tomēr drīkst… Es mēdzu propogandēt, ka vienmēr dabūju to, ko gribu. Kur tas mani noveda? Pie tējas, banāniem(tajos ir endorfīns) un depresijas… 😐 Es esmu daudz mācījusies no pagātnes. Nē, tiešām! Esmu arī savam iedomības velniņam nedaudz radziņus aplauzusi. Nu, nebūs vienmēr tā, kā gribas, un tad ir puņķi, asaras and stuff. :’-( Šodien pat- domāju, ka izdarīšu kādu iekavētu darbiņu, bet nācās teju visu dienu nogulēt gultā ar temperatūru. Nieciņš, bet, cik NEpatīkami! (e) Ņu, patiesībā man tgd jau ir labāk, un es vienkārši pačīkstēju, lai nesanāk atkal pārāk filozofisks ieraksts… 😀 Es īstenībā esmu kaut ko mācījusies no visām savām iepriekšējām attiecībām, bet bieži ir tā, ka es apzinos savas kļūdas, bet tik un tā tās atkārtoju. :-/ Zinu taču, kas notiks, ja ielaidīšos jebkādās darīšanās ar glumu, narcistisku tipiņu. BTW What happens in the jungle NOT always stays in the jungle! :*
100000 sekundes… :)
opā. piektdiena! kas to būtu domājis? Jā,jā! iešu šodien tusēt. gribās vienkārši atrauties no mācībām un izklaidēties,ne pa jokam. 😛 Un kā ar jums? Ko jūs šodien plānojat? bum,bum. baigi labs garastāvoklis. 😀 laikam jāiet lēnītēm taisīties…
MŪZIKA
Tikai un vienīgi rakstāma ar lielajiem burtiem manā dzīvē, ikdienā un būtībā. Tā runā, ka man esot izsmalcināta mūzikas gaume, citi to vienā vārdā sauc par šizo. Bet nekvalitatīvu mūziku klausīties vienkārši fiziski nespēju. Rakstu šo ar domu, ka varbūt uz pasaules (cosmo?) uzrodas kāda, kura dzird līdzīgi kā es, kuras mūzikas mapītē varētu iemest aci – labas mūzikas nevar būt par daudz. http://www.youtube.com/watch?v=67nb0k4ZZaA&feature=player_embedded#at=19
17.02.2011.
Diezgan gara diena, daudz darba, daudz domu. Tāda iedvesmas diena – iesāktās lietas tagad tikai veiksmīgi pabeigt. Arī jaunatklājumi – viena mājaslapa, kur visādas foršās drēbes. tikai jāmēģinaa atcerēties nosaukumu tagad… un burvelīgās rotaslietas – nesen saņēmu jaunu hand-made auskaru pāri. tiik forši :)) manā mājaslapā ir iemests links, kur var visu apskatīties – www.smartartproject.weebly.com Tīri par profesionālo( no frizieres skata punkta) – mēģinu saprast kā cilvēki (daļa cilvēku) var riskēt ar savu izskatu tikai lai ietaupītu pāris latus. ja būs-būs , nebūs- nebūs? un tad staigāt izķēmotam pāris mēnešus labākajā gadījumā…? Kā? – tas arī šīs dienas top jautājums p.s. – nedēļas nogale bija gan traki laba (l)
Ēnu diena Cosmopolitan
Ap pieciem vakarā beidzot apsēžos pie datora un sajūtu, kā man griežas galva- es nemaz nezināju, ka spēju TIK daudz un TIK ilgi no vietas runāt! Arī žurnāls Cosmopolitan šogad aktīvi iesaistījās Ēnu dienā un es biju viena no redakcijas, kas pieņēma sev ēnas – mani ēnoja piecas meitenes. Vēl šorīt 11 no rīta, kad pirmoreiz tikāmies, man nebija ne mazākās nojausmas, kā tas būs – jo, atklāti sakot, katru reizi ir citādāk.
Ļoti ceru, ka Sintijai no Cēsīm, Dairai no Neretas, Montai no Gulbenes, Paulai no Auces un Kristinai no Rīgas šī diena šķita interesanta un viņas daudz ieguva, esot par manām ēnām. Lūk, kāda bilde mums sanāca pie Cosmopolitan sienas:
Par savām ēnām es biju patiešām patīkami pārsteigta – mūsu aktivitātes redakcijā ievilkās līdz pat vēlai pēcpusdienai, jo meitenēm nevienu mirkli neaptrūkās jautājumi, ko man uzdot. Es tikai runāju, runāju un runāju.. Manas ēnas, domājams, daudz uzzināja par dzīvi Cosmopolitan – katra no viņām mazliet iemēģināja roku pat darbā pie Cosmopolitan marta numura tapšanas! Turklāt arī man šī diena pagāja ļoti interesanti – manuprāt, Ēnu dienas varētu būt kaut piecas reizes gadā! 🙂
Vai jūs šogad kādu ēnojāt un kā jums gāja?
Kādas attiecības es vēlos?
Gribētu dzirdēt Jūsu viedokli/pieredzi par to, cik svarīgs ir līdzīgs dzīvesveids attiecībās. Ar mani ir tā, ka jau labu laiku esmu aizrāvusies ar aktīvu, mazliet adrenalīna pilnu dzīvesveidu. Zinu,ka neemsu viena tāda, kura brīvdienās labprāt dodas uz ralliju, motokrosu utt…Problēma sākas tad, kad iepzīstos ar vīrieti, kurš it kā simpatizē un šķiet, ka ir ok, BET viņš nedzīvo man līdzīgu dzīvesveidu. Man gribētos, lai mans vīrietis arīdzan aizraujas ar līdzīgām interesēm, lai viņš pats piedāvā braukt weekendā uz ralliju vai motokrosu. Man harmoniskas attiecības veidojas tad, ja arī intereses ir līdzīgas..man mērķis nav pārvērst savu vīrieti..Man nav interesanti, ja viņš brauc uz ralliju tikai tamdēļ, ka es braucu, un viņu it kā tas interesē…Un tiklīdz es jūtu, ka šīs intereses krasi atšķiras..man pazūd interese par vīrieti..jo man gribās sajust blakus radniecīgu dvēseli..Vai ar Jums tā nav?
njam njam- atraadu gredzenu
🙂 (atkartoju- tas nav saderinasanaas)
lights will guide you home…
and ignite your bones, and i will try to fix you. Nu sveikas manas mīļās! (l) ‘ Kā jūtaties valentīndienā? vai arī nuptkā atgadīnāju ka ir valentīndiena? 😀 Tagad čilloju pati, vēl biš pasēžu mājās jo biju saslimusi ar gripu. un izveseļojos tikai 5 dienās! kas man liekas ir ļoti ātri. Un pašlaik ir tāds garastāvoklis ka gribas ietīties segā un klausīties coldplay dziesmas. pašlaik man skan dziesma Fix you. 🙂 Nū. pēc idejas kā redzu visas raksta blogus par valentīndienu, cik tā ir stūlba, vai ka tomēr nav tik traka. u.t.t. bet ja nopietni, pamodos šodien no rīta, un nodzīvoju laimīgi līdz pēcpusdiena, un tikai tad man atgādīnāja,ka ir valentīndiena. Par to pilnīgi biju aizmirsusi. bet . Ha! redz, šis blogs arī pārvēršas par valentīndienas aprunāšanu. 😀 bet nu ko darīt. Katru gadu 14. februārī vismaz katra otrā aprunā šo dienu, par un ap VD. Nevajag viņā iedziļināties, nav jēgas meiģināt izprast VD nozīmi, vai patiesumu. Labāk vajag paklausīties kādu coldplay dziesmu un padomāt par ko citu. Kaut vai,ievēroju ka puse coldplay dziesmu ir par mīlestību, bet es viņas tā neuztveru. Nu, mana šodienas dziesma – http://www.youtube.com/watch?v=PrrdLO8fie0 Yes,yes. paklausaties. 🙂 🙂 🙂 un apsveicu jūs valentīndienā 😀 😀 😀
Kāds sakars mīlestībai ar alpīnismu?
Ievērojamais amerikāņu rakstnieks un domātājs psihiatrs M. Skots Peks savā grāmatā "Nepazīstamais ceļš" aprakstījis savu psihoterapeita praksē gūto pieredzi, runājot par grūtiem un bieži vien sāpju pilniem pārmaiņu procesiem savu klientu dzīvēs, aplūkojot problēmas, kas ir tuvas ikvienam no mums. Laikā, kad veikalu skatlogus pārpludinājušas plīša sirdis un sociālo tīklu profilus skūpsti no slepeniem pielūdzējiem, mani uzrunāja dr. Peka pārdomas par laulību. Pārfrāzējot atļaušos to attiecināt arī uz mīlestību un attiecībām kā tādām. Viņš norāda, ka savā darbā ir atsedzis analoģiju laulībai (mīlestībai, attiecībām) ar kalnākāpēja bāzes nometni. Ja kāds vēlas kāpt kalnos, tad viņam jābūt labai bāzes nometnei, vietai, kura ir drošs patvērums. Tajā cilvēks var rast barību un atpūtu, pirms uzdrošinās doties uz priekšu meklēt citu virsotni. Veiksmīgi kalnākāpēji zina, ka viņiem rūpēs par bāzes nometni jāpavada gandrīz tikpat daudz laika, ja ne vēl vairāk, cik viņi pavada, kāpjot kalnos. Viņu izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai viņi rūpējas, lai bāzes nometne būtu spēcīgi konstruēta un labi apgādāta. Bieži sastopamu un tradicionālu vīriešu problēmu attiecībās rada vīrietis, kurš, tiklīdz ir sajutis attiecību stabilitāti, velta visu savu enerģiju "kalnākāpšanai". Viņš neatlicina pat ne mazliet enerģijas, lai rūpētos par savām attiecībām jeb bāzes nometni. Tikpat parastu un tradicionālu sieviešu problēmu attiecībās rada sieviete, kura, tiklīdz ir stabilās attiecībās, domā, ka ir sasniegts dzīves mērķis. Dzīves galējais mērķis ir un paliek indivīda (garīgā) izaugsme. Vienlaikus – nozīmīgus ceļojumus nevar veikt bez atbalsta, ko sniedz veiksmīga laulība, mīlestības pilnas attiecības vai veiksmīga sabiedrība. Lai Tev izdodas atrast un vienmēr saskatīt savu mērķi, savu augstāko virsotni, bet lai Tev vienmēr ir arī droša bāzes nometne, kurā katru rītu kopā pamosties, dalīties, rūpēties un vakaros novēlēt "labunakti" ar roku un elpu aizsniedzamā attālumā. Lai nepietrūkst mīlestības! Elīna Neilande „LABO DOMU PIETURA” www.labodomupietura.lv elina@labodomupietura.lv
This is a man’s world…
This is a man’s world- But it wouldn’t be nothing, nothing without a woman or a girl… Sveiki manas milas sen ”needzeetaas” daamas. Taa nu sanaca,ka dabuju jaunu darbinju, tapec pedeja laika cosmo loti reti iegriezos. Bet nu jau jaunaja kolektiva esmu iejutusies, tapec domaju ,ka irlaiks atgriesties cosmo. Darbinsh dikti feins- tagad tapat,ka lielakaa dala no jums dzivojos pa ofisu. Stradaju labi pazistamaa firmaa -BP. pavisam noteikti- sudzeties nevaru. Savaadak man viss pa vecam. Esmu laimiga savas attiecibas. Ar veselibu viss kartiba (nosplaujos)… Tagad par sho weekendu_ ta kaa tuviojas valentin diena, un mes jau pagajusho gadu vienojamies,ka valentin-diena ir parak komercilizeta, veltijam sev nevis pirmdienu (kad patiesiba ir visu miletaju diena) bet visu weekendu. Mans mr bija rezervejigs galdinju burviga restoranaa, taa kaa mans uzdevums bija tikai sapuceties. Tas tika izdarits kautcik veiksmigi, un varejam doties izbaudit sestdienas vakaru… vakarinjas bija patiesam burvigas. Man tika pasniegta burviga valentin dienas davana. gredzens, uzreiz saku,ka ne saderinashanas, bet tikuntaa tik looti ipash un skaists. divdaljiigs swarovski gredzentinsh. pec vakarinjam devamies talak pilsetas naksnigaja dzive izbaudit kokteilus. sodien visu denu slinkojam neko nedarot. man pat nebija jataisa eest,jo ari par to mans ipashais cilveks parupeejaas… esmu laimiga meitene
domas
Es bieži esmu domājusi par to, kā ir būt advokātam..ne jau tādā ziņā, ka es tāda gribētu būt..bet gan, kā viņi jūtas un ko domā brīdi, kad uzņemas aizstāvēt(atbrīvot)cilvēku, kaut skaidri apzinās, ka viņš ir vainīgs..labākajā gadījumā zagli..sliktākajā – slepkavu. Jo patiesība ir tāda, ka katram tiek nodrošināts atvokāts, kura mērķis ir pārliecināt, ka melns ir balts, ka viņa klients ir nevainīgs..Droši vien, ka daudziem tas neizdodas, bet ir gadījumi(ne mazums),kad labi advokāti prot pierādīt, ka zāle ir zila nevis zaļa..Varbūt viņi vispār nedomā..atslēdz emocijas un uztver to kā darbu..varbūt viņiem ir vienalga..varbūt viņi domā tikai par naudu..varbūt ir citi iemesli, man nesaprotami.. manas filozofiskās domas pacēla uz augšu kāds nejauši atrasts advokāta citāts: "Šodien visi mani apsveica, jo kā advokāts biju uzvarējis pirmajā nopietnajā lietā. Viss, par ko es šodien varēju padomāt bija tas, ka es tehniski palīdzēju slepkavam tikt atkal uz brīvām kājām"
Happy Valentines day darling..
Nu ko mīļās meitenes,pēc 2vām dienām ir Valentīndiena. Šo dienu jau var pavadīt dažādi- ar savu mīļoto vīrieti divvientulībā vai arī vienai savā dīvānā ar tējas krūzi rokās. The question is..vai jūs vispār izjūtat to "fifīgo" atšķirību,ka šī diena ir īpašāka nekā citas,vai arī jūs neredzat vajadzību šajai dienai? Būtu interesanti uzzināt jūsu viedokļus 🙂
Īstenībā
Lai cik nebūtu smieklīgi, no visām negatīvajām īpašībām, kas var piemist vīriešiem… nu, būtībā abiem dzimumiem, bet šoreiz tieši par vīriešiem (slinkums, bērnišķīgums, spītība, melīgums) izrādās, ka tieši garlaicīgums ir tas, ko es tiešām nespēju izturēt. Es varu piedot daudz ko, bet kā spilgtākos mirkļus, kad tiešām negribēju sākt vai turpināt attiecības, es atceros garlaicību vīriešos. Vienā gadījumā pārāk liela nopietnība. Nē, it kā humora izjūta viņam bija, bet tomēr nespēju iedomāties sevi kopā ar tik nopietnu, kārtīgu, apdomīgu (un, protams, mazliet garlaicīgu) vīrieti. Otrs – nekas nesakās un nevarētu sākties, jo viņš bija tik lēns, neapķērīgs un vecmodīgs. Par spīti tam, ka uz viņu var paļauties kā reti kuru, bez jebkādas nožēlas paziņoju, ka nekā nebūs. Nekad. Ah, bērnišķība, neprāts, spontanitāte ir tik sasodīti pievilcīgas īpašības…
Domā?!
Tā,kā šis ir mans pirmais bloga ieraksts,necentīšos izpausties garās runās. Mana vienīgā atziņa,kas līdz šim ir pierādījusies ir tā,ka sievietes ir no Veneras,vīrieši- no Marsa. Lai gan tas ir tāds salkans teiciens,vai parasts teikums ko cilvēki mēdz izteikt,bet lai nu kā,tad tā ir pilnīgākā patiesība! Un visi šie raksti- Viņš saka,viņš domā ir pilnīgi aplami! Sievietes,nekad neielīdīs vīrieša galvā un neuzzinās,ko tā īsti tas stiprais dzimums par mums domā,tāpēc labāk vispār nedomāt..par to ko viņi par mums domā,vai saka. Labāk dzīvot brīvā lidojumā,nekā saspringt par to ko VIŅI par mums,vai mūsu izdarībām savā galviņā izdomā. 😉
Kā pateikt „nē”, nesabojājot attiecības.
"Nē, nē, nē!…" Tu tā proti? Ir gluži vienalga, esi jaunās attiecībās vai attiecībās ar ilgtermiņa „apliecību” (jo īpaši laulības), spēja pateikt "nē" bez vainas sajūtas rašanās ir vienlīdz svarīga gan Tev pašam, gan Tavām attiecībām. Vēl ne tik senā pagātnē nebija ne iedomājams, ka sieva varētu teikt „nē” vīram, bērns saviem vecākiem, kalps saimniekam, utt. Mainoties gadsimtiem, tradīcijām, politiskajām varām, lomu, statusu un rangu attīstībai, esam ieguvuši arī balss tiesības brīvi paust savas domas, sajūtas un pārliecības. Vai protam to izmantot abpusēji izdevīgi un veselīgas attiecības stimulējoši? Vainas sajūta ir atteikumu mūžīgi pavadošas postošas emocijas, ar kurām bieži sastopos konsultējot klientus. Nereti, dzirdot pieminam nepieciešamību pateikt „nē”, klienti to asociē ar seksu un sievietēm, kurām mūžīgi sāp galva, lai gan atteikums ir neizbēgama mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. No vienas puses mācāmies piešķirt sev tiesības darīt to, ko vēlamies, no otras – nēsājam vainas apziņas akmeni kaklā. Vai no tā iespējams izvairīties? Pārvērtējošās konsultēšanas procesā klients nonāk pie nepieciešamības apgūt atteikuma „ābeci”, jo izrādās, ka problēmas sagādā tik vienkāršas lietas -atteikt vīra vecākiem gadu no gada ravēt dzīvžoga stādījumu (padomās, ka slikta sieva un vedekla, nesaimnieciska sieviete, iedomīga, izlutināta..) -atteikt meitai auklēt mazbērnu, kaut pašai gribas apmeklēt teātri (meita jau, nabadzīte, rauja, kā es tā, māte būdama, nepalīdzēšu bērnam?..) -atteikt kursa lektoram, kurš izvirza par grupas vecāko, kaut esmu kautrīgs, iniciatīvu uzņemties nevēlos, organizatora garu sevī nejūtu, utt. (ko citi padomās – man izrādīts tāds gods! Sakostiem zobiem pildīšu savus pienākumus, tikai, sasodīts, vēl nespēju iedomāties, KĀ?..) -atteikt uzmācīgai pārdevējai apģērbu veikalā, piekrītot mērīt pienestās lietas, kaut jau sen jābūt citur un nepatīk ne fasons, ne krāsa (manis dēļ te pūlas, ko es te lekšos, es neesmu tik nepieklājīga…) -Utt. Tu noteikti atpazīsti arī savu situāciju. Ir slavējami būt pieklājīgam, labi audzinātam, empātiskam, izpalīdzīgam, labsirdīgam, bet atceries pamanīt robežu, kad tā visa labad ziedo savu laiku, vēlmes un garastāvokli. Ņem talkā t.s. „vieglo toni” un saki vienu „nē” pēc otra! Izdomāta telefonsaruna: -„Klau, mīļā, mēs ar Jurčiku braucam ceļojumā!!! Vinnējām loterijā!!! Piecas dienas mīdīšu Parīzes bruģi!” -„Ouu, apsveicu! Laimīgie!” (patiess prieks par draudzenes veiksmi) -„Jā, tāpēc zvanu. Klausies, mīļā, tu jau zini, mans Fredis ir tāds mīļums, viņš ne dienu nevar bez cilvēka. Es uzreiz iedomājos par tevi! Tu viņu varētu paņemt pie sevis, kamēr mēs esam prom. Smiltis un paiku es tev savedīšu, ne par ko nesatraucies!” (Viss jau faktiski izlemts, tikai aizmirsa pajautāt..) -„Es… Nu, nezinu, man, ja godīgi, grūti iedomāties kaķi pie sevis…” (kaķi riebjas kā suga – spalvas, netīrība, smirdoņa, naktīs nedod mieru…) -„Nu, mīļā, lūdzu! Man nav neviena cita, kam paprasīt!.. Tu viņu vienmēr tā ņurci, jūs tā saprotaties! Paņemsi? Tikai piecas dienas!” (manipulācija, pierunāšana) -„Nu, jā, labi…” (vakarā pēc darba būs ātrāk jānāk mājās, nevarēšu tik ilgi sēdēt pie projekta, uz teātri trešdien arī netieku, Ilze ar sīko ciemos nākt nevar, bērnam alerģija pret kaķi… Bāc!!! Kāpēc es piekritu?) -„Super! Paldies, mīļā! Tu esi vislabākā! Ok, tad sarunājuši, man jāskrien – gribu kravāt koferi! Parzīze mani gaida!” (ērti, vai ne?..) STOP! Kā tad ar Tevi? Kaķus nemīli, nedēļu nāksies pakārtot, draudzenei apciemojumu atteikt, smilšu kasti tīrīt, spalvas vākt… Kas bija tas, kāpēc nespēji pateikt „nē”? Nebūsi pietiekami laba draudzene? Vai tiešām domā, ka draudzība izjuks, ja piešķirsi sev tiesības neielaist savā dzīvesvietā kaķi? Kā būtu, ja dialogu ar draudzeni būtu risinājusi šādi? -„ (..) Smiltis un paiku es tev savedīšu, ne par ko nesatraucies!” (Viss jau faktiski izlemts, tikai aizmirsa pajautāt..) -„Mīļā, Tavs nodoms ir lielisks, bet pilnīgi nesavienojams ar maniem plāniem. Neņem ļaunā, man Tev jāatsaka.” (pārliecinoši) -„Nu, mīļā, lūdzu! Man nav neviena cita, kam paprasīt!.. Tu viņu vienmēr tā ņurci, jūs tā saprotaties! Paņemsi? Tikai piecas dienas!” (manipulācija, pierunāšana) -„Nē, pieņem, lūdzu, manu atteikumu, es to tiešām nevēlos uzņemties. Es ticu, ka kāds kaķus mīl vairāk par mani.” (atbildība par savu lēmumu, aicinājums pieņemt un saprast, pārliecinātība par savām vēlmēm un vajadzībām) -„Nu, labi, ja jau tā…” (manipulācija, vēlme radīt vainas sajūtu, izteikt nosodījumu) -„Tātad, kad jūs izbraucat?” (enerģiski, draudzīgi) -„Mmmm… Pēc divām dienām! Tik daudz darīšanu vēl – darbs, mājas, štātes, zini, kā! Labi… Kā tev pašai iet?” (paskat, jau aizmirsusi, viss kārtībā) Kas mainījās? Ko sajuti atsakot? Vai tiešām kļuvi sliktāka draudzene? „Nē” ir kā nauda – to jāprot pareizi pielietot, lai „nesakāptu galvā” un nepadarītu sevi par altruistu, izdāļājot visu, kas Tev ir, arī savas tiesības. Mans mājas uzdevums klientam, kurš sirgst ar nespēju lietot „nē”, vienmēr ir gluži pretējs – lietot atteikumu pavisam ikdienišķās situācijās, fiksēt šīs situācijas un savas sajūtas, nākamajā tikšanās reizē neaizmirstot dalīties panākumos. Tas šķiet kā adata siena kaudzē – sīkums, nieks! Bet lielas lietas, kā zināms, sastāv no sīkumiem. Un ar kaut ko ir jāsāk. Lai izdodas! Elīna Neilande „LABO DOMU PIETURA” Pārvērtējošais konsultants elina@labodomupietura.lv
La Fleur – skaistums iedvesmo
Samsung Wave 723 La Fleur
Šīs kolekcijas līderis ar apbrīnojamām tehniskajām iespējām. Gluži kā Tu pati – var visu un vienmēr izskatās lieliski!
Iespaidīgi tehniskie parametri ekskluzīva dizaina ietvarā padara šo modeli par jaudīgu viedtālruni, kas vienlaikus būs arī spoža pērle Tavu sievišķīgo aksesuāru vidū. 5 megapikseļu kamera mudina impulsīvām fotosesijām, kur vien sirds kāro. Nevainojamā interneta savienojamība (gan WiFi, gan mobilais internets telefonā) un Social Hub ļauj būt visu notikumu centrā – dalīties ar saviem piedzīvojumiem sociālajos tīklos un vienmēr zināt, ko dara draugi un draudzenes.
Apgūt šī tālruņa plašās iespējas ir viegli. Vienkāršā un intuitīvā lietotāja saskarne neļaus kļūdīties ātrāko īsceļu meklējumos, kā arī palīdzēs tikt pie svarīgākajām funkcijām ar pāris pieskārieniem. Samsung Apps portālā pieejamais plašais aplikāciju klāsts padara tālruni par patiesi universālu pavadoni ikdienas gaitās – kā darbā, tā arī brīvajā laikā. Jaunākās paaudzes navigācijas programmas, pārskatāmas ziņu lentas, plānotāji, kabatas lukturītis un neskaitāmas spēlītes – ir tikai viena daļa no visa pieejamā. Samsung Apps aplikāciju veidotāji ir padomājuši arī tieši par sievietēm – ovulācijas kalendārs, kaloriju kalkulators, privātais treneris skriešanas nodarbībām, gudrais modinātājs, kas pratīs tevi pamodināt patiesi možu un atpūtušos tieši tajā brīdī, kad miegs visseklākais.
Īpaši atzinīgus vārdus ir pelnījis tālruņa dizains. Šis modelis ir īsta stila pērle – izcils aksesuārs sievietei, kas patiesi mīl skaistumu. Lakoniskās līnijas, vieglmetāla aizmugures vāciņš un ziedu ornamenti ir kā radīti Tavas ikdienas izrotāšanai.
Citi La Fleur kolekcijas lepnumi
Glītais monobloks Samsung C3530 La Fleur un atlokāmais jaukums Samsung E2530 La Fleur pierāda, ka arī parastie mobilie tālruņi mūsdienās ir gan integrējami ar sociālajiem tīmekļiem Facebook un Twitter, gan papildināmi ar noderīgām aplikācijām no Samsung Apps. Ar microSD karti viegli varēsi palielināt tālruņa atmiņu, lai to izmantotu arī kā pārnēsājamo mūzikas atskaņotāju. Ko klausīties – pašas atlasītas melodijas vai radio – izlem tu pati!
Kur iegādāties jaunos Samsung La Fleur kolekcijas tālruņus? Īpaši izdevīgu piedāvājumu meklē visos Tele2 veikalos!
Pat ļoti bez pamata un jēgas
Gribu teikt, ka ir skaidrs, kur ir kļūda. tās ir bailes, tas ir lepnums, un tie ir abi kopā. Kļūda ir arī stāvēšanai kā kolosam brīdī, kad ir nepieciešams tikai viens tavs solis, lai pasaule sakustētos, sāktos molekulāri ķīmisku reakciju pārbagātība, sprāgtu un kūsātu tavi jūtu krāteri, lai viņš sajustu tavu karstumu starp lāpstiņām un aukstumu pirkstu galos. Nu labi, tas jau ir tālāk par to, ko gribēju teikt. Gribu teikt, ka cilvēki ir tur, kur ir, tikai tāpēc, ka viņi stāv. Viņi STĀV, raud, kliedz un sāpina paši sevi, jo nesper nevienu, sasodīts, nevienu pašu soli, lai kaut kas notiktu. Tu būsi tas, cik tu ziedosi, lai kļūtu par to, par ko vēlies kļūt. Ja tu ziedo savu lepnumu, lai dabūtu ko vēlies, tad tici vai nē, bet ieguvums būs nesamērojami lielāks, jo vismaz man lepnums ir visīstākais Ahileja papēdis. Tā, manuprāt, teica arī Balzaks, un ha, arī cilvēkiem pirms vairākiem gadsimtiem ir bijusi taisnība. Tad jau, laikam, tas ir tipiski cilvēkam, ne? 🙂 Un pēdējais, ko gribu teikt – es gribu iemācīties trauslumu.
Kā būt?
Sveiki visiem Nesen nācu pie secinājuma, ka nākotnes profesijas izvēle ir vienkārši nereāls, sava veida piedzīvojums, jo, domājot par vienu nāk prātā kaut kas cits. Esmu diezgan komunikabla un labi pārvaldu valodas…piedalījos vairākās starptautiskās programmās, bet būt par tulku negribu…. 🙁 Mājās diezgan bieži tiek runāts par to ka ir jāiet par tulku , taču jāizvēlas pašai.. Tā ka cilvēki Jūsu viedoklis-kāda tad īsti ir mana profesija un kā izvēlēties pareizo )))) 🙁
..bisers zam kuoju
Šūvokor sagribieju raksteit latgaliski itymā blogā. Taida guņs īkšā. tārauda na tikai par vacuom attīceibom, a i par myužvierteigom attīceibom: kas ir īkšā, tys nav tikai vakar, tys ir ari aizvakar i reit:) *** acs acs tovys munys apsavierīņs uz jiuru krostā īsagulušom konturom nu myusu vakarnakts kū viļni nav nūslāpuši nu putynu ziņkuoreibys lānom dalna rūtaļuodamuos sajauc smiļts lai caltu i sadrupynuotu *** ceļam puori puori ceļam relativys sajiutys papīžūs i gaisa tradicionaluo vibraceja meža zemeņu smuoržeņa munūs motūs kai talismans ceļam puori i – pļova pļovai – i mežs i puori vibracejai *** nav juogaida zyrgi aizskrīn puori pļovai pajiuk rosa i pīniņu dzaltonums laksteigola lokstojās – soldona dzīsme saleip ziernekļa teimeklī nikas nav paradzams i gaideišona kod tu palaidi mani vaļā es klivu par pulkstynu tik… na tik… *** muzykys ritms ībunguodeņoj manī franču smolkuos maizeitis i angļu mīra puorjimta pretkopejuotuoja porcelaniskuo seja nav daudz maņ eisziņu nu punktim kur asu dasaskuoruse ar vāsu karūteiti atsvaidzynoju lyupys i ritmā pazaudēju leidzsvora eseibu *** munā piļsātā ānu gaismys i šaļteņu breineiba saplāstys peipyunis bolss i vaiduojums cepļa sprāguojums laiks kod zam koldura atsagrīž puosoka… *** Amsterdamā leits i cylvāks kurš sacer muzyku čarsta pa ustobu nūts tuos lidoj pleivinej leidz dažys īsapyn juo slaikū pierstu izlīkumūs i atdzymst leita blūzā iz Amsterdamys… *** krūgs. muzyčka. palny. kod irā par daudz nu tovu skatīņu daveru plokstus gaidu kod drupeit apsarims itei tiuļuokbyuteiba kod atvieršu acs i tu vēļ byusi pi myusu golda nanūtics veļums *** izdzīdi itū dzīsmi bez vuordim bez meļdeņa bez maņa vacajā upē īmierkuse kuojis ar saplaisnuojušim papīžim puspalaime meditej diskretiski daskuorīni nu paītgaromgribūša siermbuordaina kunga kuram vairuok par sirsneibu nikuo nav plyka tei dvēsele kas bez maņa
No vienas puses mīlestība, bet no otras…
AK! jau atkal tuvojas valentīndiena, un kā jau var redzēt ka meiteņu viedokļi ir dažādi par šo dienu, bet NĒ. Paga, tā tomēr neliekas, jo viss ko dzirdu ir tas-nav jēgas svinēt- neuzskatu ka būtu šī dienā kaut kā jāsvin-esmu viena.u.t.t. Es to nesaku par visām, bet viss ko esmu dzirdējusi gan no draudzenēm, gan arī šeit cosmo. Man tā vien liekas, ka mūsu sapņus un vēlme svinēt valentīndienu ir sabojāta. Un tagad pat nezinu vai tas ir slikti, vai tomēr labi? Varbūt tomēr nevajag būt tik banāliem, un svinēt šo nekam nederīgo dienu? Vai tomēr ļauties mirkļa iegribām un nodoties šīs dienas svinēšanai? Nū nezinu, hmm. Es pat nezinu vai pati gribu šo dienu, bet tā jau ir tikai diena! nekas jau liels nav, bet tomēr labāk sajusties labi šajā dienā. Esam patiesas pret sevīm, un varbūt tomēr sajūtam to ,ka nebūt jau nav tik traki. Tā ir tikai diena, bet varbūt tomēr nē……
Atcerēties par otru ķeksīša pēc?
Nesen ar kādu puisi man izvērtās interesanta diskusija par svētkiem, dāvanām un pašu dāvināšanas procesu. Par cik tuvojas Valentīndiena, daudzu meiteņu prātus nodarbina problēma, ko dāvināt savam vīrietim svētkos. Kamēr veikalu plaukti tiek pārpildīti ar "I love you" stilā apdrukātām krūzītēm, atslēgu piekariņiem sirds formā un mīkstajām mantiņām, kas nākušas taisnā ceļā no Ķīnas fabriku konveijeriem, aktuāls kļūst jautājums: kāpēc nereti par saviem mīļajiem atceramies tikai pienākuma pēc?
Bieži vien tieši 14.februāris, kas nepielūdzami tuvojas, ir galvenais iemesls, kāpēc vispār aizdomājamies, ka vajadzētu otram cilvēkam sagādāt ko īpašu vai pateikt ko mīļu un nozīmīgu. Pat tad, ja to nejūtam un ja tas viss ir tikai uzspēlēts teātris. Kurā brīdī attiecības kļūst par liekuļošanu un svētki par pienākumu? Romantika un Valentīndiena reizēm ir divas dažādas lietas, kurai vienai ar otru nav ne mazākā sakara. Tā notiek reizēs, kad svētki tiek izspēlēti pēc jau iestrādāta scenārija: nopērkam konkrētu skaitu sarkanu rožu, paēdam vakariņas noteiktā restorānā vai kopīgi izdzeram šampanieša pudeli, lai tikai pēcāk varētu atviegloti nopūsties, ka 14.februāra pienākums ir izpildīts. Šie scenāriji ir tik bezpersoniski, ka reizēm pat apsveikuma teksts tiek iegūglēts internetā, jo pašam to domāt nav spēka, laika un vēlēšanās.
Viss āķis ir attieksmē, pie šāda secinājuma nonācu pēc sarunas. To pašu šokolādi varam pa roku galam paķert kādā no lielveikaliem, taču varam arī rūpīgi izvēlēties, iesaiņot to, pasniegt ar īpašu attieksmi, lai saņēmējs jūt, ka dāvana patiesi nāk no sirds. Un šīs emocijas nebūt nav iespējams uzspēlēt!
Un kā domā tu? Vai svinēsi Valentīndienu un vai, tavuprāt, 14.februāra atzīmēšana nereti nekļūst par nepatīkamu pienākumu?
Armands Tripāns: “Es gribu izdzīvot savu dzīvi” (+VIDEO)
Interviju ar Armandu Tripānu sarunāju, jo vēlējos uzzināt, cik trakam ir jābūt cilvēkam, lai uz slidām laistos lejup pa Siguldas bobsleja trasi un piekristu piedalīties ekstrēmākajās sacensībās, kādas vien var iedomāties – Red Bull Crashed Ice. Protams, nenoliegšu, mani interesēja arī Cosmo stila jautājumi – kādas meitenes viņam patīk, kas ir pats romantiskākais, ko viņš ir darījis un tamlīdzīgi. Taču nebiju gaidījusi, ka Armands būs tāds. Tik aizrautīgs, iedvesmas pilns un ar tik pārsteidzoši dziļu iekšējo pasauli. Viņš mani burtiski apžilbināja – es vienkārši sēdēju, klausījos viņā un izbaudīju teju katru viņa izteikto vārdu un domu.
Vienā rindkopā raksturojot, Red Bull Crashed Ice ir ekstrēmākais sporta veids, ko vien var iedomāties uz slidām. Crashed Ice dalībnieki, milzīgā ātrumā traucoties lejup pa ledus trasi, sacenšas, kurš pirmais pārvarēs asos pagriezienus, lēcienus, tramplīnus, kā arī konkurentu spiedienu. Sporta žurnālists Armands Tripāns, kurš februāra beigās svinēs savu 26.dzimšanas dienu, šajā čempionātā startēja jau pagājušogad mediju grupā. Šogad viņš ir vienīgais Latvijas pārstāvis, kas piedalās visos četros Red Bull Crashed Ice atlases posmos. Divi no tiem Vācijā un Nīderlandē jau aizvadīti, priekšā vēl divi: 26. februāris Maskavā un 19. marts Kvebekā, Kanādā.
Video
Armand, kā ir iespējams saņemt drosmi kaut kam tādam?!?
Pirms septiņiem gadiem, kad vēl nestrādāju televīzijā, redzēju šo sacensību videoklipu. Toreiz nodomāju: tā ir lieta, ko man savā dzīvē pavisam noteikti ir jāpamēģina izdarīt. Es gribēju piepildīt šo sapni – to tiešām piedzīvot un sajust. Jā, tas ir bīstami, bet sajūtas ir neaprakstāmas.
Vai Tu esi kaut nedaudz jucis? Tur taču puiši lauž kaulus, sāpīgi triecas apmalēs…
Es domāju, ka nē. Cilvēki jau mūsdienās ir iemācījušies pat lidot (skyflying). Es un vēl kādi 200 džeku laiž ar slidām. Bailes nav. Pat pēc šausmīgā kritiena Minhenē man nav bail atkal stāties uz starta līnijas. Šīs sacensības es biju iekļāvis to lietu sarakstā, kuras dzīvē vēlos paveikt.
Man pat ir bail jautāt – kas vēl ir Tavā sarakstā?
Nu mans saraksts ir ļoooti garš.. 🙂 Bet, ja nopietni, šajā sarakstā nav konkrētas mašīnas un mājas, kādu es vēlētos uzcelt. Jā, es par to domāju, taču, vai tā būs būdiņa vai pils, vai Ferrari vai cits auto, man šobrīd nav svarīgi. Visnozīmīgākā lieta manā sarakstā ir pati dzīve. Es vēlos katru dienu paveikt kādu lietu, kas sagādā prieku man vai citiem, piemēram, uzdāvināt vecākiem biļetes uz teātri vai aiziet pabarot pīles. Domāju, būtu forši, ja ikviens no mums katru dienu paveiktu ko tādu, ko nekad nav darījis – kaut vai patīkami pārsteigtu nepazīstamu meiteni vai uzsmaidītu priekšniekam, kuru ienīst.
Lielā pasaule sastāv no mazajām lietām?
Jā, man ir ļoti daudz mazas vēlēšanās, un piepildīt katru no tām man sagādā prieku. Ja mani rīt atlaistu no darba, es skumtu, jo šis darbs man patīk. Taču es neskumtu ilgi, jo zinu, ko vēl vēlos darīt savā dzīvē. Ir tik daudz lietu, kam pievērsties – labdarība, bērni, nu kaut vai vienkārši sakravāt somu un apceļot pasauli. Ne visi cilvēki izdzīvo savu dzīvi – sešdesmit, septiņdesmit gadu vecumā es gribētu apzināties, ka esmu darījis visu, lai dzīvē būtu laimīgs. Man šķiet, ja visi cilvēki sekotu saviem sapņiem, pasaulē viss būtu daudz vieglāk un vienkāršāk.
Vai tu pats seko saviem sapņiem?
Es esmu emociju cilvēks – ja man kas patīk, tad es tajā esmu iekšā pa visiem 100 procentiem. Un man patīk tas, ko es daru – vai tas būtu mans darbs vai brīvā laika aktivitātes. Mans mērķis nav nevienam neko pierādīt, es vienkārši vēlos ikvienu lietu, ko daru, izbaudīt pa īstam, līdz galam.
Vai tu tici mīlestībai?
Es ticu mīlestībai, bet es arī ticu, ka šī mīlestība ir ar strīdēšanos, kašķiem un trauku plēšanu. Ar durvju aizciršanu un sajūtu, ka jau nākamajā mirklī tev tik ļoti pietrūkst otra tā, it kā viņš būtu visa pasaule. Ar sajūtu, ka sēdi pie jūras un ir klusums, bet dzirdi, kā tas otrs tev blakus kliedz no laimes.
Kādai būtu jābūt Tavai meitenei?
Tam būtu jābūt cilvēkam, ar kuru kopā ir tā sajūta… Ja man kabatā būtu divas vienvirziena biļetes kaut vai uz otru pasaules malu un es tās iedotu šai meitenei, nākamajā rītā ierodoties lidostā, es būtu pārliecināts, ka viņa atnāks un vienu no šīm biļetēm atdos man. Tam būtu jābūt cilvēkam, ar kuru kopā es varētu apceļot pasauli. Tai jābūt meitenei, kas vēlētos būt daļa no mana sapņa, un viņa ļautu būt daļa no viņas sapņa. Es nevaru aprakstīt, kādai tieši viņai jāizskatās, bet es zinu, ka man ir svarīga viņas iekšējā pasaule – man ir svarīgi, lai šai meitenei deg acis.
Vai Latvijā ir daudz šādu meiteņu?
Jā!
Tu viennozīmīgi esi romantiķis!
Nē, es esmu reālists. 🙂 Bet, ja nopietni, esmu sapratis, ka īstā dzīves vērtība ir tavi tuvākie. Tu vari būt miljonārs, taču būt vissvešākais saviem tuvajiem. Tev var nebūt arī šķietami nekā, bet tu vari būt vistuvākais savējiem. Manu dzīvi veido mana ģimene un mani tuvākie draugi. Un tā ir mana bagātība. Tas ir mazliet ciniski, taču es necenšos iedziļināties lietās, kas mani neinteresē, un es arī necenšos būt ar cilvēkiem, kuri mani neinteresē. Man šķiet, dzīve nav domāta tāpēc, lai cilvēks melotu sev. Tāpēc nav vērts ziedot laiku lietām, kas tevi neinteresē, mānot sevi, ka tas tev būtu jādara. Dažreiz šķiet, cilvēki akli pievērsušies tikai un vienīgi darbam, aizmirstot izbaudīt pašu dzīvi. Aizmirstot, ka uz jūru iespējams aizbraukt arī ziemā un no kalna var šļūkt ne tikai ar slēpēm, bet arī uz plēves. Jā, nauda ir nozīmīga, taču tā dzīvē nav vissvarīgākā. Manuprāt, visnozīmīgākais ir savu dzīvi izdzīvot – var celties kaut vai divos naktī, lai to darītu! Ja godīgi, man liekas, ka šī pasaules uztvere arī ir mana bagātība.
Kas ir pats jaukākais, ko Tu esi izdarījis kādam citam?
Esmu bijis līdzās ļoti grūtā brīdī. Esmu palīdzējis atkal sajust dzīves garšu. Par romantiskām lietām runājot – ja man kāda meitene iepatīkas, es tiešām vēlos ko vairāk. Es vēlos, lai tas ir pavisam, līdz galam un uz mūžu. Tādos brīžos es ļaujos savām jūtām – varu iedomāties visneiedomājamāko. Varu piepūst un salikt mašīnā balonus un nakts vidū ar tiem izrotāt savas meitenes auto, pat nekur neparakstoties. Man prieku sagādā jau pati iepriecināšana. Tā ir mana narkotika – es mīlu dzīvi un tik daudz vēlos dot arī citiem.
Tu esi tik… nav daudz tādu cilvēku kā Tu, vai ne?
Zini, ir tāda filma “Alfijs” (Alfie, 2004), kur galvenajā lomā ir taksists, kuru attēlo Džūda Lovs. Mana labākā draudzene Ketija reiz teica, ka es esmu kā viņš – tajā ziņā, ka arī es mīlu dzīvi un dzīvoju tā, it kā katra diena būtu pēdējā. Filmā ir mirklis, kad Alfijs stāv uz tilta un saka aptuveni tā: “Man pieder viss – mana dzīve, mašīna, darbs, ko es mīlu. Es ne no viena neesmu atkarīgs, man ir viss. Bet, ja man nav sirdsmiera, tad man nav nekā.” Tad viņš vēl paskatās kamerā un pasmaida. Tajā brīdī, kad to skatījos, es sapratu – tā tiešām savā ziņā ir filma par manu dzīvi – man pieder viss, es izbaudu katru dienu, katru minūti. Taču man joprojām pietrūkst mana sirdsmiera, cilvēka, kas būtu man blakus un kura dēļ no rīta sega mani nelaistu prom.
Ar Armandu sarunājās Anda Bīriņa
Kas ir mīlestība?
Šis jautājums jau gadsimtiem ilgi vismaz dažreiz nodarbina pat visracionālāk noskaņotos cilvēkus, domājot par dzīves jēgu un saviem mērķiem tajā. Racionāli tiek pieņemts, ka mīla ir hormonu spēle, ķīmisku reakciju virkne, kurā viss ir iepriekš nolemts – gan sākums, gan beigas, jo novērots, ka iemīlējušos asinīs nepārtraukti un sistemātiski palielinās feniletilenamīna koncentrācija, kas kā jebkura stimulējoša viela spēj momentā mobilizēt un uzbudināt organismu. Feniletilenamīni mīlnieka organismā arī stimulē endorfīnu izdalīšanos smadzenēs, kas arī veicina baudas gūšanu. Cilvēkam vispirms rodas vēlēšanās mīlēt, izjust mīlas radītās sajūtas, un tikai pēc tam viņš spēj saskatīt mīlas objektu. Zinātnieki ir raduši arī atbildi uz jautājumu, kāpēc mīlnieki tik ļoti cenšas nokļūt viens otra apskāvienos. Izrādās, pie šīs vēlmes ir vainīgs oksitocīns – īpašs apmierinājuma hormons, kam ir būtiska ietekme uz indivīda uzvedību. Ne mazāk svarīga nozīme mīlas attiecībās ir arī zinātnieku atklātajam laika faktoram, jo šo bioķīmisko vielu izraisītais pārmainītais apziņas stāvoklis neilgst bezgalīgi – vien laikā no viena līdz trim gadiem, kuru gaitā iekāres un pievilcības stadijas nomaina partneru pieķeršanās viens otram. Ja tas tā notiek, tad sākas iracionālās domāšanas atbalstītais uzskats, ka pēc šo ķīmisko reakciju un rozā briļļu nokrišanas perioda var izveidoties pilnvērtīga mīla visas dzīves garumā, ja sastapta sava otra pusīte. Kā jau uzsvēris zinātnieks un filozofs Aristotelis: ,,Mīlestība ir vienas dvēseles apvienošanās divos ķermeņos.” Šim apgalvojumam apstiprinājums rodams Senās Grieķijas kultūrā – antīkā filozofa, matemātiķa un rakstnieka Platona darbā ,,Dzīres”, kurā izteikta doma, kāpēc cilvēkiem piemīt tieksme meklēt savu otru pusīti, piedzīvot patiesu mīlu ne tikai īslaicīgu ķīmisku reakciju, kas ir hormonu un instinktu noteikta. Platons savā darbā liek vēstīt Aristotelim, ka cilvēces pirmsākumos bijuši trīs dzimumi – sievišķais, vīrišķais un androgēnais. Katrs cilvēks sastāvējis it kā no divām daļām, kuras tomēr bijušas viens vesels, un tātad ar vienu dvēseli, visi locekļi bija dubultā nekā tagad cilvēkiem, vienīgi galva bija viena ar divām sejām, kas skatījās katra uz savu pusi. Šādi cilvēki bija ļoti spēcīgi un pat spēja cīnīties ar antīkajam uzskatam par politeismu atbilstošajiem dieviem un tos iznīcināt, tāpēc dievu valdnieks Zevs visas cilvēciskās būtnes izlēma pārgriezt uz pusēm, jo tā viņi būtu vājāki, divreiz vairāk un noderīgāki. Atdalītās būtnes dedzīgi apskāvās, cenšoties atkal sakļauties pilnībā kopā kā agrāk, bet tas, protams, neizdevās. 🙂 Tāpēc tagad, ,,ja kādam gadās nejauši satikt savu otro pusi, tad viņus abus pārņem tāda mīlestība, tāda draudzība un tuvības sajūta, ka viņi negrib šķirties pat uz īsu brīdi un, nodzīvojuši kopā visu dzīvi, nevar pat lāga pateikt, ko viņi grib viens no otra. Nevar taču teikt, ka tikai fiziskās iekāres dēļ viņi tik dedzīgi vēlas būt kopā. Nē – viņu dvēseles vēlas kaut ko citu” – saplūst vienā ķermenī un dvēselē. (l) ,,Cēlonis tam mūsu agrākā daba, kad mēs nebijām šķirti, kad bijām kaut kas vienots un nedalāms. Šīs ilgas pēc vienotības ir Erots’’ – mīlas kaislīgā daļa, bet Afrodīte – mīlestība – ilga un piesātināta mīla daudzu gadu garumā. (l) Mīlu cildinošais rakstnieks Šekspīrs ir jau reiz teicis: ,,Patiesa mīlestība nespēj runāt, jo patiesas jūtas izsaka sevi drīzāk darbos nekā vārdos,’’ apliecinot to, ka vissvarīgākie ir darbi, kas parāda tiekšanos vienam pēc otra – savas otras pusīte. Arī Paulu Koelju romānā ,,Brida’’ apgalvo, ka ,,vispirms mūsu uzdevums ir vismaz vienu reizi katrā dzīvē atkal apvienoties ar savu otro pusi, kas neizbēgami šķērsos mūsu ceļu. Kaut arī tie būtu tikai īsi brīži – bet šajos brīžos mīlestība ir tik intensīva, ka attaisno visu pārējo dzīvi,’’ ticot reinkarnācijai un optimistiski vēstot, ka katrs savas dzīves laikā satiek savu otru pazudušo pusi, kura reiz tika šķirta viena no otras, turpmāk nolemjot cilvēkus meklējumu ceļam, īsiem jūtu saviļņojumiem, ķīmiskiem hormonu uzliesmojumiem organismā un beidzot arī tam apskāvienam, kurš ilgs šķietami bezgalīgi, savienojoties divām dvēselēm vienā. Bet katram no mums ir iespēja izvēlēties, kam ticēt vairāk – racionālajam un striktajam vai iracionālajam un romantiskajam, vai arī nedaudz abiem skatījumiem uz mīlu. 🙂
Par draudzenēm…
Skumji, bet nesen nācu pie slēdziena, ka man vairs nav nevienas labas draudzenes, kuru es bieži satiktu un spētu viņai uzticēt savas slēptākās domas, vēlmes vai pārdzīvojumus. Pat nemanīju cik ātri atsvešinājos no savām labākajām draudzenēm, turklāt pašai to nemanot. Kāpēc tā? Laikam jau kopības trūkums. Pamazām katrai izveidojās savas intereses un nākotnes plāni: man – līgavainis un dēliņš, A.P. – darbs un studijas Rēzeknē, A.I. – studijas un viņas jaunais "misters lieliskais", G.P. – darbs un līgavainis. Ar G.P. reizēm satiekos. Patiesībā ļoti reti, reizi pāris mēnešos, jo viņa dzīvo patālu. Patiesībā diezgan bieži plānojam satikties, bet nekad nesanāk, jo vienmēr uzrodas kāds misēklis. Par to visu sāku domāt pēc tam, kad vakar t/c Domina satiku A.P. Pirmais brīdis bija skaists, jo bija tiešām patiess prieks viņu satikt, bet jau pēc pāris minūtēm kļuvu nelaimīga. Nācu pie slēdziena, ka nav ar viņu vairs par ko runāt, tikai klasiskais kā iet un kas jauns… Rezultātā abas sajutāmies ļoti neērti, jo nebija par ko parunāt. Kāpēc to rakstu!? Jo nevēlos, lai arī kādai no jums tā gadītos! Tāpēc ļoti iesaku – NEKAD NEAIZMIRSTIET SAVUS DRAUGUS. Lai kādas arī pārmaiņas notiktu jūsu vai viņu dzīvē, lai cik straujš būtu dzīves ritējums, vienmēr var atrast kaut pusstundiņu, lai apstātos un kaut nelielu daļu sava laika veltītu viņiem – jūsu draugiem. Man jau ir par vēlu kko labot, bet varbūt jūs vēl varat visu vērst par labu, vai vēl labāk vnk izvairīties no nejaukās vientulības…
Milestiba.
Kur ir milestiba,tur nav ciesanu,kas spetu salauzt cilveku.Visbriesmigaka nelaime ir egoisms,ja cilveks mil tikai sevi,tad grutos dzives parbaudijuma brizos vins nolad savu likteni un cies drausmigas mokas.Bet kur ir milestiba un rupes par citiem,tur nav izmisuma.
Bezmiegs!
Nezinu, ko ar sevi darīt! Nekādi nevaru laicīgi aiziet gulēt. Ātrāk par vieniem reti kad sanāk.:( Viss būtu labi, ja no rītiem ilgi gulētu, bet parasti jau ap 9iem esmu augšā, miedziņš nāk, bet dēliņš ilgāk neguļ. Savukārt pa dienu, kad ir laiciņš, lai pagulētu arī nespēju iemigt! Kā jūs cīnāties ar bezmiegu? Laikam jāsāk pa vakariem iedzert pa 100g, lai miegs labāk nāktu! 😀
Prežu aizvietošana
Man te maza problēmiņa, apnika visu laiku ņemties ar prezi un pārtraukto dzimumaktu arī negribu, kādi vislabākie varianti un ja tabletes, tad kādas? un izmaksas? Paldies jau iepriekš!
garīgā uzlabošanas metodes..
meitenes kā jūs uzlabojat sev garīgo? nekadigi nespeju sev to uzlabot 🙁
“Garnier” atklāj unikālu pielietojumu vulkāniskas izcelsmes minerālam skaistumkopšanā
Revolucionārā pretsviedru līdzekļa formulas pamatā ir "Garnier" pētījumu centra jaunākās tehnoloģijas kombinācijā ar dabiskas izcelsmes komponentu – mineralītu t.i., vulkāniskas izcelsmes minerālu, kas pazīstams pateicoties tā unikālajām mitruma absorbēšanas īpašībām. Garnier Mineral pretsviedru līdzekļi, kas ir bagātināti ar šo spēcīgo sastāvdaļu dabiski un ilgstoši absorbē sviedrus, padarot ādu sausu un maigu. Kā norāda dermatologi svīšana cilvēkam ir svarīgs fizioloģisks process, ar kura palīdzību organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un nodrošina organisma termoregulāciju. Fiziska darba veicējiem un sportistiem dienā var izdalīties līdz pat 12-15 litriem sviedru, kas vidēji gada laikā ir aptuveni 255 litri, bet visas dzīves laikā – apmēram 180 tūkstoši litru. Turklāt vīrieši svīst vidēji par 40% vairāk nekā sievietes, jo vīriešu vielmaiņa ir aktīvāka.
Ilze Actiņa, dermatoloģe: "Cilvēka ķermeņa ādā ir ap 2-3 miljoniem sviedru dziedzeru. Sviedriem ir būtiska nozīme, nodrošinot organisma siltuma regulāciju, ādas mitrumu, ādas aizsardzību pret baktēriju un vīrusu iekļūšanu, jo sviedri satur vielas, kas kaitīgos mikroorganismus spēj padarīt mazaktīvus. Lai arī mēs ikdienā to bieži vien nepamanām, svīšana noris nepārtraukti – arī vislabvēlīgākajos temperatūras apstākļos cilvēkam izdalās apmēram 0,5-1 litram sviedru diennaktī, kas tūlīt pat nožūst."
Instrumentālās pārbaudes laboratorijās pierādīts, ka mineralīts spēj absorbēt līdz pat četrām reizēm vairāk mitruma nekā paša apjoms. Zinātnieki šo unikālo absorbēšanas spēju skaidro ar materiāla poraino struktūru, kas ļauj piesaistīt un iztvaicēt mitrumu. Pateicoties minētājām mineralīta unikālajām īpašībām Garnier Mineral sniedz 48 stundu aizsardzību pret nepatīkamu aromātu un nodrošina svaiguma sajūtu 48 stundas, bet atsevišķi Garnier Mineral līnijas produkti sola līdz pat 72 stundu* aizsardzību pret svīšanu.
"Nepatīkamākais saistībā ar svīšanu, protams, ir sviedru aromāts, kas veidojas ādas virspusē, reaģējot ar mikroorganismiem un baktērijām, kas atrodas ādas virskārtā. Lai to novērstu ir svarīgi lietot kosmētikas līdzekļus ar tūlītēju un ilgstošu iedarbību. Sviedru dziedzeru darbība saistīta ar nervu sistēmu, tādēļ atsevišķos emocionālos stāvokļos kā, piemēram, bailēs, sāpēs, dusmās, palielinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte un novērojama pastiprināta svīšana", stāsta Ilze Actiņa.
*Par MineraliteTM
Liela karstuma un spiediena ietekmē vulkāniskās gāzes veido īpašu mikroporainu materiālu, kas ir ļoti viegls un šūnains. Gaisā šis akmens atdziest un piesaista apkārtējās vides mitrumu, kuru ietver savās šūnās. „Garnier" iegūst šo akmeni – neapstrādātu mineralītu – vulkānisko kalnu raktuvēs. Pēc tam izejmateriāls tiek uzkarsēts līdz 80-100 °C temperatūrai, kad tajā ietvertais ūdens pārvēršas tvaikā, radot spiedienu, kas uzpūš vielas struktūru (līdzīgi kā popkorns), palielinot tās apjomu 5-10 reizes. Tā tiek iegūts īpaši viegls akmens ar paplašinātu mikrošūnu struktūru, kam piemīt ievērojama absorbēšanas spēja.
Jaunajā dezodorantu līnijā vīriešiem Garnier Mineral ietilpst 10 produkti, kas sniegs aizsardzību pret svīšanu līdz pat 72 stundām* un pārliecību par sevi jebkurā dzīves situācijā.
Cena veikalā: 2,15 Ls
Nopērkams: Rimi hipermārkets, Maxima, Prizma, Stockmann u.c. veikalos.
*Garnier Mineral Extreme dezodoranti
Ieskaties arī www.garniermen.lv
viens cilvēks
Pēdējās stundas laikā galvu nospiež tik daudz domu… Īsti nevaru atrast īstos vārdus, lai viņas visas ietērptu, ir tikai skices, uzmetumi.. Ietekmējos no Lates diskusijas par to, kas ir tas, kā dēļ mēs dzīvojam.. Ietekmējos no pēdējo nedēļu notikumiem Latvijā… Ietekmējos no Mārtiņa dziesmām šodien.. Un pēkšņi kā ar bomi pa pieri – ir tikai viens, kā dēļ es tagad dzīvoju.. Viens cilvēks! Varbūt skan muļķīgi, bet tas ir vienīgais cilvēks, kura dēļ es negribu nomirt.. Un tikai tāpēc, ka es tam cilvēkam esmu ļoti, ļoti vajadzīga.. Saka jau, ka neaizvietojamu cilvēku nav, bet šeit es pilnīgi noteikti zinu, ka šim cilvēkam ļoti, ļoti sāpētu, ja manis nebūtu.. Un tieši tāpēc es dzīvoju! Un man nevajag ne pavasara putnu čivināšanu, ne jūras šalkoņu, ne žilbinošos saulrietus, ne rozā mākoņus.. Man nevajag ne karjeras uzplaukumu, ne manu mērķu piepildījumu, nevajag ne kaudzi naudas, ne slavu, ne visu pasauli pie kājām… Ja šī cilvēka nebūtu, es, protams, dzīvotu, nekur jau neliktos, bet atšķirība būtu tā, ka man nebūtu žēl vai bail nomirt.. Es dzīvotu tāpat, kā tagad, ja nu vienīgi – mazliet bezatbildīgāk… Lūk, šajā brīdī es pavisam nopietni pirmo reizi savā dzīvē sapratu, ko nozīmē teiciens „kamols kaklā”…
