12.8 C
Rīga
piektdien, 22 maijs, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 409

Apaljiigajaam ir laiks beigt uztraukties!!!!!

Esmu resna!Pashveerteejuma nekaada! Kauns liist bikini! un ak, Dievs-taadu ziloni redz jebkursh pretim naakoshais viirietis. O,bozhe , vins uz mani paskatiijaas ar taadaam aciim- noteikti, riebuma paarnjemts nodomaaja: “Jeezinj kaads valis, to pat ar 10 harpuunaam no kaatiem nenogaaztu”….. Shaadas domas parasti klejo apaljiigo sievieshu viduu….

BET….Bet ir kaarteejais BET,kas radies no manas pieredzes un no taa ko ir redzeejusi mana acs…. Lai cik paradoksaali tas neizklausiitos molliigaas ir daudz lielaakaa cienjaa par slaidajaam-iisti nezinu kaapeec- varbuut tur kaads psihologjiskais faktors vechiem nostraadaa, no seerijas-ja jau resna, znachit razhena, omuliiga,maatishkja un bla,bla,bla …. Paskatoties apkaart visvairaak vientuljniechu ir slaido meichu viduu, savukaart molliigaas ir eerti ieriikojushas savu ligzdinju muzhika padusee un juutas droshas, pashapmierinaatas un veel sazin kaadas…. 🙂 

Negribu iesliigt garaakaa un detalizeetaakaa shiis tendences aprakstaa, bet fakts paliek fakts- viirietis eediis to,kas treknaaks,barojoshaaks un speecinoshaaks… 

 

Shnjukurus augshaa, daamas- eediet un baudiet dziivi!!!! 🙂

Apakšveļas neticamais stāsts: sākot ar Seno Ēģipti un beidzot ar mūsdienām

Mūsdienu trikotāžas apakšveļa ar saviem modeļiem, audumiem, to faktūrām, krāsām un smalki dekorēta patiesībā nevienu nepārsteidz. Neskatoties uz to, ka dizaineri katru gadu rada jaunas trikotāžas apakšveļas līnijas, bet potenciālās klientes piesaista garkājainas koķetes, kas enerģiski soļo pa augstās modes pjedestāliem. Pagājušo gadsimtu sievietes, kuras biksīšu un krūšturu vietā nēsāja garus kreklus, pat iedomāties nevarēja tik radikālas izmaiņas trikotāžas apakšveļas pasaulē.

Trikotāžas apakšveļa tikai augstas izcelsmes pārstāvjiem
Precīzi nav droši zināms, kad parādījās pirmā trikotāžas apakšveļa. Pirmie ieraksti, kuros nedaudz tiek pieminēti apakšveļas priekšmeti, parādījās 3000.gadā pirms mūsu ēras Senajā Ēģiptē. Tiek uzskatīts, ka tajos laikos trikotāžas apakšveļa liecināja par sociālo stāvokli – jo augstāks cilvēka sociālais statuss un stāvoklis sabiedrībā, jo trikotāžas apakšveļa bija dārgāka un greznāka. Vergi un kalpi tostarp varēja tikai sapņot par tādu „greznību”.
Viduslaikos aristokrātijas pārstāvju vidū bija ļoti populāri smērēt ķermeni ar eļļām, kuru spēcīgā smarža nomāca nepatīkamo ķermeņa aromātu, tāpēc aristokrāti nēsāja apakšveļas priekšmetus, lai pasargātu virsdrēbes no traipiem. Tajos laikos sievietes valkāja garus naktskreklus, taču, pie varas nākot Anglijas karalienei Elizabetei, situācija mainījās – populāra kļuva trikotāžas apakšveļa ar lielām karkasa stīpām gurnu līmenī. Tāds apģērbs vizuāli sašaurināja vidukli, bet gurnus paplašināja.

Korsete – lapsenes viduklis un pastāvīgas sāpes
Korsete – vispretrunīgāk vērtētais apģērba gabals visā modes vēsturē, kura saknes rodamas 16.gadsimtā. Tā laika sievietes, vēloties izcelt krūtis un sašaurināt vidukli, korsetes nēsāja katru dienu, pat grūtniecības laikā. Neskatoties uz to, ka korsetes izraisīja šausmīgas sāpes, bez tam tās vēl bija arī neērtas un deformēja skaistā dzimuma pārstāvju iekšējos orgānus. Šis apakšveļas priekšmets saglabāja popularitāti līdz pat Lielajai franču revolūcijai, jo kara laikā bija daudz svarīgāk aizsargāt ķermeni, nevis citu priekšā piesaistīt uzmanību ar izteiksmīgu vidukli. Korsetes no jauna kļuva populāras Napoleona Bonaparta valdīšanas gados, bet tās ātri nomainīja krūšturi, jo sievietes kļuva nedaudz aktīvākas – sāka dejot, nodarboties ar sportu, viņām bija vajadzīga ērtāka trikotāžas apakšveļa.

Pirmais krūšturis – Mina civilizācijas izgudrojums
Krūšturi izgudroja daudz agrāk par 20.gadsimtu. Apmēram 2500 gadus pirms mūsu ēras Mina civilizācijas sievietes nēsāja krūtis atbalstošus krūšturus, kas bija salikti no lakatiem. Senās Romas un Senās Grieķijas sievietes arī pacēla krūtis, izmantojot audekla gabalus. Bet pirmais krūšturis, kas ir mūsdienu krūšturu sencis, parādījās tikai 1913.g. To radīja Mērija Felpsa Džeikobsa, kura vienkārši sasēja divus lakatus vienā sloksnē un tādējādi pacēla krūtis. Taču progress krūšturu jomā notika diezgan lēni – tikai pēc 20 gadiem tika noteikti krūšturu izmēri. 1966.g. sākta pilnveidotākas trikotāžas apakšveļas ražošana, kas atgādina mūsdienu apakšveļas priekšmetus. Situācija kardināli mainījās 1977.gadā, kad durvis vēra modes nams „Victoria Secret“. Tiesa, vēl 2008.g. apburošā burleskas dejotāja un skandalozā rokera Merilina Mensona bijusī sieva Dita fon Tīza mēģināja atdzīvināt modi uz senajiem apakšveļas priekšmetiem, taču mūsdienu sievietes priekšroku dod ērtībai, retro un klasiku izvēlas tikai īpašos gadījumos.

Daži vārdi par apakšbiksēm
Senajos laikos gan sievietes, gan vīrieši nēsāja gurnu jostas, vēlāk tās nomainīja apakšbikses, kuras varēja nēsāt tikai vīrieši. Tiek uzskatīts, ka sievietes apakšbikses sāka nēsāt 19.gadsimta sākumā. Taisnību sakot, to laiku vīriešu apakšbikses ne ar ko neatgādināja mūsdienu apakšveļu. Tās bija garas bikses līdz zemei ar speciālām kabatiņām, kas tika attaisītas vaļā, kad vīrietis sajuta dabas aicinājumu. Ar laiku apakšbikses saīsinājās, tās sāka nēsāt arī sievietes. Tiesa, par trikotāžas apakšveļu neviens nerunāja un ar to uzmanību nepiesaistīja – līdz modes pasauli neiekaroja „Calvin Klein“ ar modeli Keitu Mosu un viņas reklamēto seksīgo trikotāžas apakšveļu. Virs džinsiem saskatāma baltu vai melnu biksīšu maliņa, uz kurām rotājās uzraksts „Calvin Klein“, bija prestiža lieta.

Bet dažām sievietēm iepatikušies stringi pirmoreiz tika parādīti 1939.g. vienā pasaules izstādē Ņujorkā. Toreizējais vienmēr nomodā esošās pilsētas mērs Fjorello la Guardia pavēlēja dejotājiem, kuri bija iecerējuši piedalīties priekšnesumā pilnīgi kaili, uzvilkt apģērba gabalus, kas nosedz intīmās vietas. Tiesa, pēc šīs ekstravagantās uzstāšanās pagāja gandrīz 30 gadi līdz pirmā bikini radīšanai. Sākumā stringus nēsāja tikai pludmalē, un tikai pēc tam tie nonāca sieviešu apakšveļas skapīšos.

Speciālista komentārs
Pēc Latvijas populārākā elektroniskā veikala www.220.lv speciālistu vārdiem mūsdienās sievietes ļoti sajūsmina franču apakšveļa, kas dekorēta ar mežģīnēm, kā arī minimālisma vai caurspīdīga trikotāžas apakšveļa. Vislielāko uzmanību izpelnījušies miesas krāsas, rožu krāsas vai lavandas krāsas apakšveļas priekšmeti. Bez šaubām, melnā, baltā un sarkanā krāsa nekad nav izgājušas no modes un ir īpaši sievišķīga. Sievietes izvēlas šo krāsu apakšveļu gan ikdienas valkāšanai, gan īpašiem gadījumiem.

Nobeigumā jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kāda apakšveļa sievietei patīk, tajā viņai jājūtas ērti, tāpēc vissvarīgākais – izvēlēties pareizo apakšveļas izmēru un modeli (ņemot vērā savus apveidus).

Apakšveļas mode 100 gadu griezumā 3 minūtēs Kā bija agrāk un tagad?

Varam aplūkot, kādas apakšveļas nēsāja pat 100 gadus atpakaļ. Var redzēt, ka pieticība tad bija augstā godā.

1915.gadā pat karaļi vilka pieticīgu apakšveļu. Vai tu vari savu vīrieti iedomāties, kādā no senajām apakšveļām?

Video skaidri redzams kā no viegli pieticīgā apģērba pāriet uz vulgāru mūsdienu apakšveļu.

Apakšveļas kolekcija no ZIB* un Flash you and me

Latvijas modes zīmols ZIB* sadarbībā ar veļas zīmolu Flash you and me atklāj savu pirmo apakšveļas kolekciju. Jaunā kolekcija solās iepriecinās ne tikai dāmas, bet arī viņu vīriešus.

Veļas kolekcija ir šī gada pirmais jaunums ZIB* tērpu klāstā. To radot tika apvienots ZIB* krāsainais dzīvesprieks un košās apdrukas ar Flash you and me lakonisko dizainu un pieredzi veļas radīšanā. Kolekcijā ir iekļauta smalka apakšveļa (biksītes un bralette krūšturi), skaisti naktskrekli, kā arī topi, šorti un garais kimono- gaisīgu svētdienu baudīšanai. 

Kolekcijas audumu izvēle ir rūpīgi pārdomāta – maigs šifons, caurspīdīgas tilla detaļas un zīdains satīns, kas maigi piekļaujas ādai. Kolekcijas tēma stāsta par noslēpumainu sievietes spēku un spēju apburt – pārvērst ierasto jaunās sajūtās un ietērpt jaunās krāsās.

Jau no 6.februāra kolekciju var apskatīt un iegādāties zīmola ZIB* interneta veikalā www.zibstore.com, kas piedāvā piegādāt noskatīto tērpu uz jebkuru pasaules malu.

Foto: A.Rēdmane

Ap 95% pasažieru nesaņem kompensāciju par lidojuma kavēšanos vai atcelšanu

Aviosatiksme ir galvenais pārvietošanās līdzeklis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem visā pasaulē. Izvēloties ceļot ar aviotransportu, vienmēr pastāv iespēja, ka kādu iemeslu dēļ, ir iespējama aizķeršanās, visbiežāk, ja aizkavējies vai atcelts lidojums.

Kā liecina Eurokonotroldati, aptuveni puse no visiem lidojumiem savu galamērķi sasniedz ar kavēšanos. Šādas situācijas var radīt papildu izmaksas ne tikai pasažieriem, bet arī lidsabiedrībām. Eksperti uzsver, ka nepatīkamo situāciju rezultātā visbiežāk nākas maksāt pasažieriem, jo iegūt kompensāciju no lidsabiedrībām ir pārāk laikietilpīgi, sarežģīti un bieži vien pat neiespējami.

“Tikai aptuveni 5% no visiem pasažieriem, kam nācies mainīt savus plānus lidsabiedrību dēļ, saņem atbilstošu, likumā paredzēto kompensāciju. Eiropas lidsabiedrībām, saskaņā ar likumdošanu, būtu jāizmaksā saviem pasažieriem vismaz 3,2 miljardus eiro – par atceltiem, aizkavētiem lidojumiem vai bagāžas nozaudēšanu, tomēr, vadoties pēc šobrīd aktuālās prakses, no šīs summas tiks izmaksāta, visticamāk, tikai maza daļa,” skaidro “Skycop” vadītājs Marius Stonkus,“Biežākais iemesls, kādēļ netiek izmaksātas likumā paredzētās kompensācijas, ir sarežģītā birokrātija, kā arī aktīva juristu piesaiste, kas ir ļoti apgrūtinoša klientiem un demotivē tos cīnīties par kompensāciju, kas tiem likumīgi pienāktos.”

Stonkus stāsta, kādi ir biežākie iemesli, kuru dēļ klientiem regulāri netiek izmaksātas kompensācijas par lidojuma kavēšanos vai atcelšanu:

1) Pasažieri nezina savas tiesības

  • Visierastākais veids kā lidsabiedrības var nemaksāt kompensācijas, ir pavisam vienkārši nedarot neko.Lielākajā daļā gadījumu tas strādā, jo pasažieri bieži nezina savas tiesības – īpaši, kas attiecās uz kompensācijām.Lai saņemtu kompensāciju, neviens pie jums nevērsīsies – katram pašam ir jāvēršas lidsabiedrībā un jāiesniedz noteiktas formas iesniegums.

2) Laika vilcināšana

  • Klienta pieprasījumu pēc kompensācijas lidsabiedrība izmeklē ļoti ilgu laiku, kā rezultātā klientam zūd pacietība un motivācija cīnīties, lai saņemtu to.
  • Lidsabiedrība “aizmirst” sniegt atbildi uz klienta pieprasījumu norādītajā laikā (ierasts – 30 dienu laikā). Bieži vien lidsabiedrības paļaujas uz to, ka klients pats aizmirsīs dokumenta iesniegšanas faktu un nebūs aktuāli saņemt kompensāciju.

3) Birokrātija

  • Pasažieri tiek vainoti par nepilnīgu pieprasījumu formu aizpildīšanu. Piemēram, iesniegums ir parakstīts nepareizā vietā, tajā nav norādīts pareizais datums vai iesniegums aizpildīts neprecīzi.
  • Kompensācijas atteikums tiek pamatos ar dažādu valstu likumdošanas atšķirībām, kā rezultātā tas tiek interpretēts tā, lai samazinātu nepieciešamību to izmaksāt.

4) Viltība

  • Dažreiz lidsabiedrības uzsver, ka noteiktie termiņi (vai kompensāciju apjomi) nav atrunātiviņu likumdošanā.
  • Aviokompānija var censties pārliecināt, ka noteikumi neļauj izpaust informāciju par lidojuma detaļām un norādīt, ka lidojums atcelts/pārcelts/aizkavēts citu iemeslu – ne viņu dēļ.
  • Lidsabiedrības nereti mēģina kompensācijās sniegt ko citu – piemēram, lidojumu kuponus, ēdiena kuponus un cita veidapiedāvājumus.
  • Būtiski, ka ikviena korekcija vai papildu jautājums un sniegtā atbilde, komunikācijā ar lidsabiedrību, visdrīzāk, aizņems likumiski maksimālo noteikto atbildes sniegšanas termiņu – 30 dienas.

Kā norāda eksperti, ieteicams nepieņemt kompensācijas dažādos kuponos vai citos veidos – ja vien tas nav acīmredzami izdevīgi vai ērti.Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanosparedz kompensāciju 250-600 eiro apjomā – arī tad, ja lidsabiedrība nogādā pasažieri galamērķī (bet ar vairāk nekā 3 stundu aizkavēšanos).

Situācijas, par kurām klientam pienākas kompensācija ir šādas:

  • Ja lidojums ticis aizkavēts ilgāk par 3 stundām;
  • Ja lidojums atcelts mazāk nekā 14 dienas pirms lidojuma;
  • Ja pasažierim ir liegts iekāpt lidmašīnā vietu trūkuma dēļ.

 

Autors: Skycop

Ap 224 000 skolēnu sāk jauno mācību gadu

Jaunajā mācību gadā 481 pašvaldību un 75 privātās izglītības iestādēs 1.-12.klases skolas solos sēdīsies 224 322 skolēni.

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija, 20 657 skolēni mācības sāks 1.klasē. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

2024./2025.mācību gadā pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs strādās 25 879 pedagogi.

Pedagogu saimei piekto gadu pievienosies arī jauns “Mācītspēks” kurss – 102 topošie skolotāji, kuri izturējuši atlasi šī gada pavasarī un strādās skolās paralēli pedagoģijas studijām izvēlētajā augstskolā. 49% no viņiem mācīs STEM priekšmetus jeb matemātiku, dabaszinātnes un tehnoloģijas jomu.

Paralēli darbam skolā studijas otrajā jeb indukcijas gadā turpinās 53 “Mācītspēks” pedagogi ar jau iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Viņi apgūs vienu no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē – “Klasvadība efektīvai mācību stundai”, “Pārmaiņu vadība izglītībā”, “Speciālā un iekļaujošā izglītība”, “Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana”.

Šogad durvis vērs 197 vidusskolas un 30 valsts ģimnāzijas. Tas ir par četrām izglītības iestādēm mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies arī pašvaldību dibināto pamatskolu skaits – šogad durvis vērs kopumā 224 pamatskolas, kas ir par 30 pamatskolām mazāk nekā 2023./2024.mācību gadā.

Tāpat par septiņām izglītības iestādēm samazinājies sākumskolu skaits – tās šogad ir 29. Savukārt speciālo izglītības iestāžu skaits sarucis par divām, un durvis vērs 37 izglītības iestādes.

IZM provizoriskie dati liecina, ka profesionālajā izglītībā šogad izglītojamo skaits saglabāsies iepriekšējā līmenī – 53 profesionālajās izglītības iestādēs mācīsies ap 28 000 audzēkņu. Mācības pirmajā kursā sāks ap 10 000 audzēkņu.

Antropologs: Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas

Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas, tostarp kavētas bērna kognitīvās spējas un attīstība, tā Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē “Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos” atzina beļģu antropologs, seksologs un vēsturnieks Vims Slabbinks.

Kā vēsta biznesa portāls Nozare.lv, antropologs skaidroja, ka idejas par dzimumu lomām jeb par to, kas piedienas vīrietim, bet kas – sievietei, bērniem tiek iemācītas jau bērnībā. Arī sievietei stāvoklī visbiežāk nākas dzirdēt jautājumu, vai bērns būs zēns vai meitene, kā rezultātā jau pirms bērna piedzimšanas viņam tiek noteikta kāda dzimuma loma.

Pēc Slabbinka domām, lai mainītu pasauli, ir jāsāk mainīt veids, kā pasaule skatās uz meitenēm un zēniem, tostarp jau no agras bērnības, neievirzot jauno cilvēku kādā no sabiedrībā formētajām grupām.

Antropologs norādīja, ka pētījumu dati arī rāda, ka vecāki ar meitām runā daudz vairāk nekā ar dēliem, kā rezultātā meitenes ir daudz komunikablākas nekā zēni. Turklāt tieši komunikablitāte tiek uzskatīta par sievietes rakstura īpašību, taču tā nav.

Vienlaikus Slabbinks uzsvēra, ka zēniem ir tikpat lielas tiesības būt emocionāliem kā meitenēm, tāpēc ir aplami domāt, ka zēniem jūtu izpaušana nav svarīga. Tāpat ir aplami domāt, ka sievietes slikti orientējas kartē, jo ar šīm prasmēm nepiedzimst, tās iemācās, skaidroja antropologs.

Pēc viņa teiktā, bērnam iemācītās zināšanas un sniegtā informācija noteiks, kādu profesiju viņš izvēlēsies, kā vērtēs savu izskatu, jūtas un citus dzīves aspektus. “Ja mēs vēlamies mainīt darba tirgu, jāsāk no šejienes,” piebilda Slabbinks.

Pēc viņa paustā, katru dienu cilvēki pieņem ļoti daudz lēmumu, bet svarīgi ir jautāt, kāpēc šie lēmumi tiek pieņemti – vai tāpēc, ka kāds cits tos sagaida, vai arī tāpēc, ka cilvēks pats tos tiešām vēlas pieņemt. “Manuprāt, sabiedrības informētības palielināšana par izvēlēm ir dzimumu līdztiesības pamatā,” sacīja Slabbinks.

Pēc viņa paustā, cilvēki lielā mērā ir savas apkārtējās vides rezultāts, tāpēc, mainot izpratni, būtu iespējams atbrīvoties no dzimumā balstītiem stereotipiem.

Slabbinks uzsvēra, ka ir svarīgi informēt vecākus, skolas un pedagogus par to, ka šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība. “Ļaujiet zēniem būt emocionāliem, bet meitenēm sapņot ambiciozus sapņus,” sacīja antropologs.

 

Autors: Nozare.lv/ 22.11.2017 

Antireklāma

Kopš dažādos medijos un uz lielajiem reklāmas plakātiem ir parādījies Centis Ūbelis ar salātu bļodu un izaicinošo saukli par to, ka salātu mazgāšana ir mīts, es vairs nespēju pat paskatīties uz lielveikalā gatavotiem salātiem un gaļas izstrādājumiem. Un Maximai vispār gribas iet garām ar līkumu. Jā, šis nu ir tas gadījums, kad reklāma iedarbojas nevis stimulējoši (nāc un pērc, izvēlies tikai mūsu produkciju utt.), bet gan pilnīgi pretēji.

Neapšaubāmi savu ietekmi ir atstājuši arī lielveikalu bijušo darbinieku stāsti par to, ka: "Lai atmazgātie salāti izskatītos svaigi, tiem pievienojot piedevu Super svaigums (dzīva ķīmija). Tā pati garšviela tiek izmantota arī pārmazgātam šašlikam, vecām vistu kājām, kuras pēc tam tiek grilētas, vai arī no šīs vecās gaļas tiek gatavoti galerti." Brr, pilnīgi gribas kļūt par veģetārieti vai pārcelties uz dzīvi laukos un pārtikt no tikai tā, kas izaudzis piemājas dārziņā….

Tā jau ir, ka ikdienā varbūt mēs pat īsti neaizdomājamies par to, kas ietilpst attiecīgo ēdienu un produktu sastāvā. Es gan vienmēr cenšos pievērst uzmanību derīguma termiņam, jo ne reizi vien ir gadījies nopirkt, piemēram, jau gandrīz saskābušu pienu. Par laimi ar trakākiem gadījumiem līdz šim neesmu saskārusies. Bet, pateicoties iepriekš minētajai reklāmai, produktu izvēlē esmu palikusi vēl rūpīgāka un piekasīgāka. Un kā ir ar tevi?

anti valentines day

labrīt,dāmas! Man šodien arī uznācis murgojamais, jo es tik lasu un tik klausos par to Vaļas dienu! 😀 Es saprotu,ka reti kurai tā diena riebjās tikpat ļoti kā man, bet nu.. 😀 Es te lasu-nu vienas vienīgas problēmas!Viena nevar izdomāt,ko dāvināt, cita,ko džekam uz apenēm uzdrukāt, vēl kāda nezin,ko lai sacep sirsniņformā utt.. Un nabaga vientuļās meitenes! 😀 Viņām jau pat bailes tajā diena ārā vai uz kinci aiziet,jo izskatīšoties neforši! :-DEs atceros,kā pagājušogad ar draudzeni aizgājām uz kino, tā sagadījās,ka tas 14. februāris abām bija pieejams!Aizejam un tur visi uz mums skatās kā uz lezbietēm- šovinistēm!Nu sviests kkāds! Vārdu sakot,vienas vienīgas klapatas! Tapēc meitenes uzdirsiet tai V-dienai un negruzieties, un nejūtaties traucētas aiziet kko padarīt ar draudzenēm vai vienas pašas!Normālie cilvēki jūs sapratīs! Es jau gaidu pārmetumus!Uz priekšu! 😀 😛

Ansis Bogustovs, Indra Salceviča, Laura Grēviņa dalās pieredzē, kā aizsargā savus bērnus un sevi no pārkāpumiem internetā!

Ikviens interneta lietotājs ir pakļauts dažādu pārkāpumu riskam,  tāpēc zināt, kā sevi aizsargāt un, ko darīt, ja nepieciešama palīdzība, bieži vien ir izšķiroši. Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv) apkopojis sabiedrībā zināmu vecāku – stilistes Indras Salcevičas, bloga «Viens + Viens» autores Lauras Grēviņas un žurnālista Anša Bogustovu ieteikumus, kā no dažādiem pārkāpumiem internetā un nelegāla satura pasargāt gan sevi, gan savus bērnus.

Bērni nelabprāt dalās ar saviem pārdzīvojumiem. Galvenais – mierīgi izrunāties!

Lai gan sociālie mediji un dažādas saziņas platformas ir kļuvušas par ikdienas rīku jauniešu un bērnu vidū, tas nenozīmē, ka šajās lietotnēs laiks tiek pavadīts droši: “Par laimi, mani bērni nav saskārušies ar emocionālo pazemošanu internetā jeb kibermobingu, bet tajā pašā laikā esmu pamanījis, ka jauniešu vidū iezadzies jauns trends– atrast internetā visai pornogrāfiskus materiālus un ar tiem dalīties savstarpējās saziņas platformās. Turklāt jauniešu vidū strādā princips – jo šokējošāks saturs, jo labāk! Jūs domājat, ka vecāki par to zina? Protams, ka nē! Sekas tiek pamanītas tikai, kad bērni sāk noslēgties sevī vai izrādīt agresivitāti,” stāsta Ansis Bogustovs.

Arī Drossinternets.lv veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju“Norstat Latvija”ieskicē satraucošu tendenci vecāku vidū, jo 47% aptaujāto atzīst, ka, iespējams, arī viņu bērni ir nonākuši nepatīkamā situācijā interneta vidē, tikai viņi par tām nav informēti. Diemžēl 39% vecāku nemaz nav interesējušies, vai bērnam ir bijusi kāda negatīva pieredze, izmantojot internetu.

A.Bogustovs uzskata, ka vecāku atbildība ir interesēties, kas notiek bērnu dzīvē, vienlaikus brīžos, kad uzzināti pārsteidzoši fakti, reaģēt mierīgi, atbalstoši un ar sapratni. Stāsta A. Bogustovs:“Lēnām un mierīgi izrunājoties, bērns beigu beigās pats parāda un pasaka, kas viņu konkrētajā situācijā ir šokējis vai nomācis. Jāsaprot, ka bērnam tas var radīt vēl lielāku mulsumu, nekā pieaugušajiem, tāpēc ir nepieciešams kāds, kas redzēto izskaidro, jo pašam bērnam nav zināšanu un saprašanas. Svarīgi arī par saturu ziņot, lai tas nenonāktu atkārtotā saziņas apritē!”

Seko tam, kas “pieseko” Taviem bērniem

Jau no agrīna vecuma bērni tiek mācīti neuzticēties un neielaisties liekās sarunās ar svešiniekiem, taču kā ir ar svešu personu internetā? Izrādās, ka tieši sociālie mediji un spēļu vietnes ir tās platformas, kurās likumpārkāpēji izvēlas uzrunāt bērnus, tos mudinot uz seksuāla rakstura darbībām vai terorizējot ar seksuāla rakstura komentāriem. Indra Salcevičanorāda, ka pirmajam  “sarkanajam karogam” vajadzētu būt tam, kas izvēlas sekot bērnu sociālo mediju kontiem: “Mani bērni vēl neizmanto sociālos medijus, bet es cieši sekoju līdzi savu radu bērnu aktivitātēm. Manā paziņu lokā ir divas pusaugu meitenes, kurām ir savi Instagram konti. Diemžēl bieži atduros pret to, ka meitenēm sāk sekot pusmūža vīrieši vai citas tautības kungi gados. Tiklīdz es pamanu šādu aktivitāti, noziņoju bērnu vecākiem. Šķiet, ka reizēm esmu tāda kā sūdzambībele, bet man šādā brīdī ir svarīgi uzdot jautājumu, cik normāls ir vīrietis, kurš vēlas ikdienā redzēt svešu bērnu bildes? Liekas, ka tas ir tikai sīkums; ka viņš jau tikai piesekoja, bet tajā pašā laikā mēs nezinām, kādi ir šo cilvēku patiesie nodomi!”

I.Salceviča arī norāda, ka ikviena interneta lietotāja atbildība ir ne tikai rūpēties par savu drošību, bet arī citu: “Ziņot par dažādiem pārkāpumiem internetā ir katra lietotāja iekšējais pienākums. Tieši tāpat, kā mēs ziņojam par ugunsgrēku vai ceļu satiksmes negadījumu, mūsu pienākums ir ziņot arī par pārkāpumiem internetā. Arī es pati esmu ziņojusi par viltus profiliem, kuri satur seksuāla rakstura informāciju. Man kā pieaugušajam tas netraucē, bet es domāju par bērniem, kuri informāciju uzsūc kā švammes. Ja profili ir slēgti, tad, lūdzu, dariet, ko vēlaties, bet, ja pornogrāfiska rakstura bildes ir pieejamas visiem, tai skaitā bērniem, tad man ir pienākums par to ziņot.”

Drossinternets.lv aicina ņemt vērā, ka šobrīd to izdarīt katram interneta lietotājam ir vēl parocīgāk, jo, izmantojot mobilo lietotni “Drošs Internets”, ziņojumus var nosūtīt anonīmi.

Pasargā sevi – pārbaudi vai persona otrpus ekrānam ir tā, par kuru izliekas!

Doršsinternets.lv pieredzē interneta lietotāji nereti kļūst par krāpšanas shēmu upuriem pēc tam, kad nokļuvuši saziņā ar krāpniekiem, kuri izmanto viltus profilus savas patiesās identitātes slēpšanai. Laura Grēviņaiesaka ziņot par šādām personām, kā arī neuzķerties uz viltus informāciju un bildēm: “Jā, tā ir viena no mūsdienu interneta tumšajām pusēm. Es bieži pamanu viltus profilus, kuri izliekas, piemēram, par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Galvenais ir neielaisties sarunās un pirms tam pārbaudīt, kāds ir bildes avots vai to, kad ir izveidots profils. Parasti šie profili ir izveidoti nesen un tiek izmantota tikai viena vai divas līdzīgas bildes. Šādos gadījumos ziņoju attiecīgās platformas administrācijai. Ir bijuši arī gadījumi, kad mani paziņas un draugi lūdz palīdzību ziņošanā.”

Bloga «Viens + Viens» autore arī atzīst, ka pati saskārusies ar nelikumīgu bilžu vai informācijas izmantošanu. Stāsta L. Grēviņa:“Man ir bijusi pieredze, ka manas fotogrāfijas tiek izmantotas kādam rakstam, kas nav bijis saistīts ar mani vai manu ģimeni. Par šo faktu mani informēja citi cilvēki, kas atpazina izmantotos attēlus. Pēc mana lūguma foto tikai izņemti, bet tikai pateicoties tam, ka man ir acīgidraugi un paziņas, kuriem nebija vienalga. Visiem vajadzētu rūpēties par tīru vidi internetā, cik ir mūsu pašu spēkos.”

Autors: Doršsinternets.lv

Anša Pūpola dokumentālā filma “Lobisti”

Jaunā dokumentālā filma “Lobisti” spilgti parāda Saeimas lēmumu pieņemšanas aizkulises. Tas ir stāsts par pēdējā laikā slēptu interešu īstenošanu Saeimā – kā notiek lobisms farmācijā, tabakas industrijā, azartspēļu biznesā, cik viegli ir pārliecināt Saeimas deputātus par vienas vai otras grupas interešu iekļaušanu likumā.

Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur lobisti strādā, kā viņiem ienāk prātā, bez regulējuma. Tas gliemeža ātrumā top jau 20 gadus. 2012. gadā Lobisma likumu beidzot izstrādāja KNAB un prezidents Raimonds Vējonis 2017. gadā mudināja politiskās partijas to pieņemt. Bet likums atkal iegūlās valdības atvilktnē uz sešiem gadiem. Šogad likumu tiek mēģināts reanimēt. Tomēr sabiedrības spiediens kaut ko mainīt, pagaidām gan ir salīdzinoši mazs, tāpēc nav zināms, vai jauno likumu izdosies pieņemt.
“Salauztas dzīves, miruši cilvēki, tāda bieži vien ir cena, kādu sabiedrība maksā par lobistu interešu īstenošanu. Šobrīd lobismu Latvijā darbību ierobežo tikai kriminālprocess. Ja lobists ministram dod naudu, viņš var iesēsties, bet var arī neiesēsties. Par ietekmīgiem Latvijā varam saukt apmēram 10 lobistus. Vislielākās naudas un lobisma intereses ir nozarēs, kurās ir būtiska valsts loma – vai nu valsts tās pastiprināti regulē, vai arī tajās ir iesaistīts valsts finansējums. Efektīvākais veids kā lobistam pārliecināt politiķi, ir radīt priekšstatu ka, atbalstot viņa virzīto iniciatīvu
deputāts iegūs politiski un sabiedrības simpātijas būs viņa pusē. Bet tikpat labi politiķi var motivēt arī ar dažādiem materiāliem labumiem,” norāda A. Pūpols.
Anša Pūpola pieredze žurnālistikā ir 20 gadi. Strādājis LTV, LNT un TV3 raidījumos. Pēdējos divus gadus producējis virkni dokumentālo filmu – “Baņķieris” par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, “Ietekmētājs” par Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, “Tīrītājs” par FKTK vadītāju Pēteru Putniņu, “Ērglis” par meža īpašnieku un vides aktīvistu sarežģītajām attiecībām un “Jumts” par Krievijas mafijas naudas atmazgāšanu Latvijā. Visas filmas šobrīd skatītājiem ir pieejamas portālā Nemelo.lv un Anša Pūpola Youtube kanālā.

ANO: Karā Ukrainā nogalināti 1973 civiliedzīvotāji, 2439 ievainoti

Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma 24.februārī nogalināti 1793 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 2439 cilvēki ievainoti, paziņojis ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (OHCHR).

OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 458 vīriešu, 294 sieviešu, 27 meiteņu un 46 zēnu nāvi karadarbības rezultātā, kā arī ir nogalināti 69 bērni un 899 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots, liecina svētdien publicēts ziņojums.

Ievainoto vidū ir 279 vīrieši, 213 sievietes, 47 meitenes un 46 zēni, kā arī 136 bērni un 1718 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav zināms.

Lielākā daļa no 4232 kara upuriem nogalināti vai ievainoti saistībā ar munīcijas un sprāgstvielu izmantošanu plašā teritorijā, kas ietver smagās artilērijas un reaktīvo raķešu palaišanas sistēmu izmantošanu, kā arī raķešu un gaisa triecienus.

ANO cilvēktiesību biroja vērtējumā reālais civilo upuru skaits Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir krietni lielāks, jo ir apgrūtināta informācijas iegūšana no vietām, kurās turpinās aktīva karadarbība, piemēram, Doneckas apgabala Mariupolē un Volnovahas, Harkivas apgabala Izjumas, Luhanskas apgabala Severodoneckas un Rubižnes, Sumu apgabala Trostjanecas, kur tiek ziņots par lielu civiliedzīvotāju upuru skaitu. OHCHR visu saņemto informāciju pārbauda, un no šīm vietām saņemtie dati vēl nav apstiprināti un iekļauti upuru skaitā.

ANO Cilvēktiesību padome: Karš Ukrainā ir tiesību pārkāpumu šausmu stāsts!

Karš Ukrainā ir “šausmu stāsts par pārkāpumiem, kas pastrādāti pret civilistiem”, piektdien atzina ANO Cilvēktiesību padome, norādot, ka cieņa pret starptautiskajām tiesībām “atmesta malā”.

ANO monitoringa misija Ukrainā dokumentējusi 50 cilvēku nelikumīgu nogalināšanu Bučā, un šādas tīšas slepkavības ir uzskatāmas par kara noziegumu, paziņojumā apliecināja birojs.

ANO izmeklēšanās atklāts, ka mierīgo iedzīvotāju slepkavošana Buča nav izolēts incidents, teikts paziņojumā.

Monitoringa misija saņēmusi sūdzības par vairāk nekā 300 nelikumīgu nogalināšanu Ukrainā.

Citu nepārprotamu pārkāpumu vidū, ko dokumentējusi monitoringa misija, ir seksuāla vardarbība, civilistu apvidu un infrastruktūras bombardēšana bez mērķu šķirošanas, apcietināšana, spīdzināšana, gan civilistu, gan karagūstekņu nogalināšana, ko veikušas visas konflikta puses.

ANO cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta uzstājīgi mudināja visus karošanā iesaistītos nodrošināt starptautisko tiesību ievērošanu, kā arī izmeklēt visas apsūdzības par pārkāpumiem.

Annas Pannas zeltainais cepumu tiramisu – pārsteigums māmiņām, ko viegli var pagatavot bērni 

Lai Mātes dienas rītā pārsteigtu māmiņas ar gardu našķi pie nesteidzīgas, karstas rīta kafijas tases, kūku meistare Anna Panna sagatavojusi īpašu svētku recepti – zeltainu cepumu tiramisu, ko māmiņām var viegli pagatavot bērni paši vai kopā ar tētiem. 

Tiramisu ir viens no iecienītākajiem un universālākajiem desertiem, kas pieļauj neskaitāmi daudz variāciju, izvēloties dažādus cepumu veidus un garšas. Anna Panna kopā ar “Selga” sagatavojusi īpaši viegli pagatavojamu – tikai četri soļi! – un gardu Mātes dienas karameļu cepumu tiramisu. Tā pagatavošana ir ne tikai vienkāršs, bet arī mazajiem konditoriem aizraujošs process, kurā talkā var nākt arī tēti.    

Annas Pannas zeltainais karameļu cepumu tiramisu.  

​Sastāvdaļas: 

  • ​500 g maskarpones siera; 
  • ​500 ml saldā krējuma; 
  • ​100 g pūdercukura; 
  • ​250 g “Selga” cepumu ar karameļu garšu (veseli); 
  • ​120 g samaltu “Selga” cepumu ar karameļu garšu (dekoram un krēmam); 
  • ​250 ml stipras kafijas (atdzesētas). 

​Pagatavošana. 

  1. ​Krēms. Sakuļ saldo krējumu ar pūdercukuru stingrās putās, tad uzmanīgi iemaisa maskarponi. Krēmā iemaisa 100 g maltu karameļu cepumu, lai piešķirtu tam tekstūru un garšu. 
  1. ​Kārtošana. Traukā kārto veselos cepumus, katru pirms tam uz mirkli iemērcot kafijā vai pārlejot tos tā, lai kafija uzreiz uzsūcas. Virs cepumiem klāj kārtu krēma. 
  1. ​Slāņi. Atkārto šādu secību 2–3 reizes. 
  1. ​Nobeigums. Gatavo tiramisu pārber ar atlikušajām cepumu drumstalām, pieškirot tam zeltainu toni, un atdzesē ledusskapī vismaz 2 stundas pirms pasniegšanas.  

Lai gardi svētki visai ģimenei!  

Annas Pannas siera kūka ar šokolādes cepumu ”kraukšķi” – gards akcents 4. maija svinībām 

Lai nosvinētu 4. maiju ar garšu un Baltā galdauta svētkos priecētu ģimeni un draugus ar īpaši gardu desertu, kūku meistare Anna Panna sagatavojusi tradīciju iedvesmotu svētku kārumu – siera kūku ar šokolādes cepumiem. Tie klasiskajai siera kūkai piešķir izteiktu kraukšķīgumu un svinīgas šokolādes notis, kas garšos kā lieliem, tā maziem.  

“Mūsu ģimenē 4. maiju svinam ik gadu – dodamies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, sarīkojam svinīgas vakariņas un kopā ar bērniem noskatāmies kādu latviešu filmu,” stāsta Anna. Svētku galdā neiztrūkstošs ir deserts, kurā Anna Panna šogad kopā ar “Selga” izvēlas apvienot tradīcijas ar mūsdienīgu odziņu jeb “šokolādes kraukšķi”. 

Annas Pannas šokolādes cepumu siera kūka.  

​Sastāvdaļas.  

​Pamatnei: 

  • ​200 g “Selga” dubultie šokolādes cepumi ar sāļās vaniļas pildījumu; 
  • ​50 g kausēta sviesta. 

​Krēmam: 

  • ​500 g krēmsiera (istabas temperatūrā); 
  • ​80 g cukura; 
  • ​1 tējk. vaniļas ekstrakta; 
  • ​300 ml saldā krējuma; 
  • ​180 g “Selga” dubultie šokolādes cepumi ar sāļās vaniļas pildījumu (sasmalcinātu). 

​Želatīnam: 

  • ​10 g želatīna; 
  • ​50 ml auksta ūdens. 

​Pagatavošana 

  1. ​Pamatne. Sasmalcina cepumus smalkās drupačās un sajauc ar izkausētu sviestu. Masu stingri iespiež kūkas formā, kas izklāta ar cepamo papīru. Ievieto ledusskapī sastingt. 
  1. ​Želatīns. Pārlej želatīnu ar aukstu ūdeni un ļauj tam uzbriest aptuveni 5 minūtes. Pēc tam izkausē to karstā ūdens peldē (neuzvārot!), līdz masa ir viendabīga. 
  1. ​Krēms. Sakuļ krēmsieru ar cukuru un vaniļas ekstraktu. Atsevišķā traukā sakuļ saldo krējumu stingrās putās un uzmanīgi iemaisa krēmsiera masā. Pievieno sasmalcinātos cepumus. 
  1. ​Savienošana. Nedaudz atdzesētu želatīnu lēnām iemaisa krēmā. 
  1. ​Gatavošana. Gatavo masu lej formā virs cepumu pamatnes. Izlīdzina virsmu un atstāj ledusskapī uz 5 – 6 stundām vai, ideālā gadījumā, uz nakti. 
  1. Dekorē ar svaigām ogām vai augļiem. 

Lai gardi valsts svētki!  

Anna of the North ekskluzīvā tērpā no KENZO x H&M

H&M ar prieku atklāj nākamo KENZO x H&M tērpu, kuru demonstrē Anna of the North. Viņas tērps ir KENZO radošo direktoru – Kerolas Limas un Humberto Leona – svaiga interpretācija ikoniskajam dizainam, ko radījis dizaineris Kenzo Takada: īsa folkloras stila kleita ar lentēm un dažādiem rakstiem no kolekcijas.

Anna ir 25 gadus veca mūziķe no Norvēģijas, kura šajā gadā ieguva pasaules uzmanību ar dziesmu „The Dreamer”. Viņa ir daļa no KENZO x H&M bilžu galerijas un viena no vairākiem sadarbības vēstnešiem, kopā ar jau izziņotajiem: Eimija Sāla, Džulianna Haksteibla, Oko Ebombo un Isamaija Frenča.

KENZO x H&M kolekcija būs pieejama vairāk nekā 270 veikalos visā pasaulē, kā arī tiešsaistē no 3. novembra.

 

Anna Heteveja gatava dibināt ģimeni

Pievilcīgā Anna Heteveja (30), kuru drīzumā varēsim redzēt uz lielajiem ekrāniem filmā Les Misérables (Nožēlojamie), ir gatava kļūt par mammu. Kā aktrise atzinusi portālam contactmusic.com, viņa ar vīru, aktieri Ādamu Šulmani beidzot ir gatavi dibināt īstu ģimeni. Anna Heteveja kļuvusi daudz patstāvīgāka gan privātajā dzīvē, gan karjerā.

Pāris apprecējies pagājušā gada septembrī, pēc četru gadu ilgām attiecībām. Anna un Ādams jau drīz vēlas veidot īstu ģimeni. Aktrise atzīst, ka mamma gribējusi būt jau 16 gadu vecumā, taču pirms tam mērķis bijis izveidot karjeru. “Turklāt man svarīgi bija atrast cilvēku, kuru tiešām gribētu par savu bērnu tēvu. Tagad man tāds ir!” stāsta aktrise. Filmas Les Misérables (2012. g.) aktieru komandā Anna ir vienīgā, kurai vēl nav bērnu. Tomēr aktrise ir pārliecināta, ka drīz tas mainīsies. Kā zvaigzne atzinusi portālam contactmusic.com, viņa vēlas lielu ģimeni – gan savus, gan arī adoptētus bērnus. “Agrāk ļoti daudz domāju par to, kā iegūt kāroto lomu. Tomēr tagad vairāk esmu pievērsusies domām par bērniņu,” atzinusi aktrise.

Kadrs no filmas Les Misérables

Muzikālo drāmu Les Misérables kinoteātros varēs skatīties jau no 8. februāra. Stāsts, kura pamatā ir Viktora Igo romāns “Nožēlojamie”, ir par mīlestību un kaisli, kas norisinās 19.gs. Francijā.

Teksts: Madara Ozoliņa

Anna Hetaveja pārvarējusi neauglību un ir stāvoklī! (+VIDEO)

Priecīgas ziņas! Amerikāņu aktrise Anna Hetaveja ir otrā bērniņa gaidībās, Anna ilgi cīnijās ar neauglību un viņas pirmā grūtniecība bija visai sarežģīta. Anna un viņās vīrs aktieris Ādams Šulmans ir ļoti priecīgi par ģimenes pieaugumu!

Šobrīd kinoteātros var noskatīties Annas jaunāko komēdiju “The Hustle”, kura saņēmusi labas atsauksmes no kritiķiem. Pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem Anna atzinusi, ka viņa pārdzīvojusi visai sarežgītu posmu, jebkšu to, ka sieviete cīnās ar neauglību un pamatīgām grūtībām ieņemt bērniņu! “Ziniet, ka man arī nav gājis viegli ar abām grūtniecībām,” savā  “Instagram” profilā vēsta slavenība, publicējot fotogrāfiju ar grūtniecības vēderiņu.

Pāra pirmais bērniņš, dēls Džonatans piedzima 2016. gadā un kopš šīs grūtniecības Anna ar vīru sapņoja par otro atvasīti.

Aktrise pasaulē pazīstama ar vairākām vērienīgām  lomām filmās – “The Princess Diaries”, “Les Misérables”, “The Dark Knight Rises”, “Rachel Getting Married”, “Love & Other Drugs”, “Ocean’s Eight”, “One Day” un“Bride Wars”.

Annas jaunākās filmas reklāmas rulītis!

Foto

Autors: Dieviete.lv

Anna Hateveja izrāda skaistus grūtnieču tērpus (+FOTO)

Skaistā aktrise Anna Hataveja pašlaik ir sava otrā bērniņa gaidībās. Viņa uz seriāla “Mūsdienu mīlestība” pirmizrādi Ņujorkā ieradās izsmalcinātā krēmkrāsas bikškostīmā no slavenā modes nama “Oskar de la Renta”. Anna grūtniecības laikā apmeklē ne mazums pasākumu un jāatzīst, ka viņas kleitu izvēle ir lieliska!

Annas unikālā bikškostīma augšdaļa ir korsete ar skaistiem volāna papildinājumiem, kas piesedz grūtnieces puncīti. Tēla eleganci paspilgtina zelta rotaslietas, kas saskaņotas ar aktrises apaviem. Anna ir pierādījums tam, ka grūtnieces var būt tik elegantas un seksīgas ne tikai platā piegriezuma kleitās!

Foto

 

Autors: Dieviete.lv

Anna Hataveja atklāj savu pieredzi ar spontāno abortu, kamēr atveidoja grūtnieci (+VIDEO)

2015. gadā, spēlējot grūtnieci uz skatuves, Anna Hataveja piedzīvoja spontāno abortu, ziņo BBC. Katru vakaru viņai izrādē bija jātēlo dzemdības. 41 gadu vecā aktrise intervijā “Vanity Fair” dalījās, ka viņas pirmā grūtniecība beidzās ar neveiksmi. Viņa stāstīja: “Es spēlēju izrādē un man katru vakaru uz skatuves bija jātēlo, ka es dzemdēju.”

    Izrādē “Grounded” Anna Hataveja atveidoja grūtnieci piloti. Izrāde ilga sešas nedēļas, un tajā bija arī dzemdību aina. Tieši šajā laikā aktrise piedzīvoja spontāno abortu.

    Izrāžu laikā viņa izlikās, ka viss ir kārtībā, par savu pieredzi daloties tikai ar draugiem, kas viņu apciemoja aizskatuvē. Viņa atzina: “Tas bija pārāk daudz, lai paturētu sevī.”

    Pēc neveiksmīgās pirmās grūtniecības, 2016. gadā Hataveja un viņas vīrs Ādams Šulmans sagaidīja savu pirmdzimto dēlu. 2019. gadā viņa atkal kļuva grūtniece. “Instagram” publikācijā viņa atklāja, ka neviena no abām grūtniecībām nebija viegla. Viņa vēlējās dalīties ar savu pieredzi, uzsverot, ka nebūtu bijis godīgi publicēt laimīgu ierakstu, ja patiesībā stāsts bija daudz sarežģītāks.

    Video

    Pēc tam, kad pati piedzīvoja spontāno abortu, Hataveja bija pārsteigta, cik izplatīta ir šī pieredze, arī viņas draugu vidū. Viņa nolēma dalīties savā stāstā, jo uzskatīja, ka par šo tēmu tiek runāts pārāk maz.

    Intervijā viņa atzina, ka pēc “Instagram” ieraksta vairākus gadus pie viņas vērsās sievietes ar līdzīgām pieredzēm. “Es jūs redzu un es esmu bijusi viena no jums,” teica Hataveja.

    Ankoras tempļi – Kambodžas vilinājums

    Nedēļas nogalē biju aizbraukusi uz Cēsīm, un tur nobaudīju pavisam pilnvērtīgus ziemas priekus- gan tos, kas saitīti ar sniega tīrīšanu, gan arī sportiskos. Tā, esot pašā sniega viducī, atcerējos kādu valsti un vietu, kur biju vēl pirms nepilna mēneša- karsto Kambodžu. Uz Kambodžu caur Taizemi devos pati uz savu roku, padusē pasitot vien LonelyPlanet un RoughGuide ceļvedi.

    Galvenais mērķis, kāpēc devos uz šo valsti, bija tieši senie tempļi – gan tie, kurus aplūkojuši jau miljoniem tūristu, gan arī tie, kur miljons tūristu vēl nav staigājuši. Šoreiz gribu pastāstīt par AnkorWat- ļoti slavenu tempļu kompleksu, kas ikdienā vienkārši mudž no tūristu grupām – un to aplūkot ir patiešām vērts. Šis tempļu komplekss celts 12.gadsimtā un pilnvērtīgi pastāvējis līdz kādam 15.gadsimta vidum, kad to daļēji izlaupīja un sagrāva siāmieši (šajā laikā Ankoras tempļu komplekss nonāca Siāmas karaļu īpašumā). Šajā kompleksā kopumā atrodas vairāki simti tempļu un tas ir patiešām liels arhitektūras brīnums milzīgā teritorijā. Tempļu ir tik daudz, ka lai tos pilnvērtīgi iepazītu, tur jāpavada pat vairākas dienas!

    Iepazīstot AnkorWat, es staigāju ļoti daudz- pa vienu templi, pa otru, trešo un ceturto. Protams, jau pirmās dienas vidū, reizēm sāk šķist- nu jau pietiks, tie visi ir vienādi – tomēr katrs templis ir atšķirīgs un paliek atmiņā ar ko citu. Piemēram, templis Ta Prhom tiktāl apaudzis ar milzīgiem džungļu kokiem, ka tie ievijušies teju katrā otrajā akmenī. Tas viss izskatās tik unikāli un tik… savvaļīgi, ka šajā templī pat uzņemta daļa no filmas "Lara Krofta – kapeņu izlaupītāja" ar Andželīnu Džoliju galvenajā lomā. Man šķiet, tas arī bija templis, kas man patika visvairāk. Lūk, dažas fotogrāfijas no Ankoras tempļu kompleksa.

    dsc02912_380 

    dsc02918_380 

    dsc02930_380

    dsc02945_380

    dsc02957_380

    dsc02980_380

    dsc02981_380 

    dsc03006_380

    dsc03009_380 

    Anitas Sondores latvju zīmes zeltā un dārgakmeņos gūst panākumus starptautiskā izstādē jau otro gadu pēc kārtas

    Rotu dizaina zīmols no Latvijas Anita Sondore pagājušajā nedēļā atgriezās no Itālijas pilsētas Komo, kur saņēma pasaules lielākā dizaina konkursa A’Design Award sudraba godalgu par kolekcijas Fire Stones piespraudes Royale Brooch dizainu kategorijā “Rotaslietu, briļļu un pulksteņu dizains”. Šis jau ir otrais gads pēc kārtas, kad zīmols plūc apbalvojuma laurus šajā prestižajā konkursā, kurā šoreiz piedalījās 88 valstu dizaineri 98 dizaina kategorijās. Žūrijā ir starptautiski ietekmīgi žurnālisti, atzīti dizaineri, vadošie akadēmiķi un prominentas personas.

    Jau šodien Anita Sondore godalgotā rota dotas uz nākamajām izstādēm – Nīderlandes Cube Design Museum,kurā eksponējas no šī gada 2.jūlija līdz 4.augustam un pēc tam piedalās Bologna Design Week Itālijā no 28. septembra līz 1.augustam.

    Neparasti skaistas, sievišķīgas un pamanāmas rotas, modernas dizaina līnijas, Latvju zīmes zeltā un dārgakmeņos, – tā ir Anitas Sondores rotu koncepcijas esence.

    Anita par savām rotām: “….Laima, Māra, Saules meitas … mūsu tautas dievības, kas manā “Dvēseles gredzenā” stāsta par Latvijas sirdi …Tās ir manas saknes uz kurām es balstu savu radošo ceļu. Stāstot pasaulei rotu stāstus – par latviskajām dievībām – pretī saņemu enerģiju , pasaules daudzveidību, radošo iedvesmu un ar to papildinu, bagātinu savu etnisko pamatu. Man ir svarīgi lai katrai rotai, ko veidoju , ir savs stāsts. Sadzirdēt un piedzīvot šos stāstus spēju iepazīstot klusumu, tādu klusumu, kurā izzūd ķermenis un Tu esi Gars. Manas rotas ir veidotas ar spēcīgu enerģiju, vēstījumu, radītas stipriem, radošiem un ziedošiem cilvēkiem. “

    Anita Sondore par konkursu:
    Dalība A’Design Award – tā ir lieliska iespēja saņemt profesionālas žūrijas objektīvu vērtējumu manam darbam , salīdzinājumā ar pasaules juvelieru veikumu un dizaina kopainu. Tas arī ir pasākums, kurā satiekoties ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem gūstu milzumdaudz prieka darboties tālāk.

    Animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” pirmizrāde jau 30. janvārī! (+VIDEO)

    Ko lielie nevar, mazie VAU! Jau šo trešdien, 30. janvārī, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos režisora Edmunda Jansona animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” – šī gada aizraujošākais stāsts par drosmi, draudzību un vasaras piedzīvojumiem. Pirms seansa skatītājus uzrunās filmas radošā grupa – režisors Edmunds Jansons, māksliniece Elīna Brasliņa, scenārija autore Līga Gaisa, producente Sabīne Andersone, kā arī aktieri, kuri ierunājuši lomas filmā – Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka, Nora Džumā, Eduards Olekts, Eduards Zilberts, Māra Liniņa u. c.

    Neparasta draudzība un ticība brīnumiem, slepens plāns un pakaļdzīšanās, mazo drosme, kad lielajiem vienalga – to visu piedzīvo Rīgas centra puika Jēkabs, kurš vasaras brīvlaikā ciemojas vienā no Rīgas noslēpumainākajiem rajoniem – Maskačkā – pie savas neciešamās māsīcas Mimmi. Taču viņiem ir lemts kļūt par labiem draugiem un kopā ar Maskačkas runājošajiem suņiem glābt apkaimes parku, kuru uzņēmējs Rausis grasās pārvērst par bezpersonisku debesskrāpju kvartālu. Neticami piedzīvojumi var sākties! Latvijas simtgades vērienīgākā animācijas filma ir aizraujošs piedzīvojumu stāsts par neparastu draudzību starp runājošiem suņiem un bērniem, kuri tic brīnumiem un nebaidās uzdrīkstēties.

    Šī filma ir piemērota visai ģimenei – gan mazajiem, gan lielajiem bērniem un arī pieaugušajiem, kuri nav zaudējuši ticību saviem spēkiem radīt pārmaiņas. Vairāk informācijas par filmu un seansiem, kā arī treileris un “Runājošo suņu dziesma” meklējami šeit runajosiesuni.lv

    Video

    “Man likās svarīgi veidot stāstu par jauno paaudzi, kas ir aktīva un atbildīga, kas nevis pasīvi noraugās uz notiekošo un pieņem lietas, kā ir, bet cīnās par savām tiesībām un taisnību. Jēkabs ir puika no centra, arhitekta dēls, kurš apstākļu sakritības dēļ vasaru spiests pavadīt nevis laukos vai Kanāriju salās, bet Maskačkā pie savas māsīcas Mimmi. Viņa ir no tām meitenēm, kas rāpjas kokos, spļauj ar ķiršu kauliņiem un ne no kā nebaidās. Un vēl ir runājošie suņi. Maskačkai tas ir absolūti normāli un saprotami, ka visi suņi runā. Mēs Maskačku labi pazīstam – es esmu tur četrus gadus studējis Kultūras akadēmijā, savukārt filmas māksliniece Elīna Brasliņa dzīvo šajā rajonā. Tāpēc ļoti daudzas vietas, kas figurē filmā, ir reālas Maskačkas vietas, kuras var atrast kartē,” stāsta filmas režisors Edmunds Jansons.

    Lai noķertu filmas īpašo garšu un dāvātu bērniem vasaras sajūtu, kas redzama filmā – brīnumu, brīvības, uzņēmības un neticamu piedzīvojumu pilnu, garškopju kustība “Gardu muti” kopā ar filmu studijas “Atom Art” komandu radījusi īpašu veltījumu filmai – cidoniju un suņuburkšķu zelteri, kura pudeles izmantojamas arī kā mūzikas instrumenti: uz zeltera pudelēm iespējams nosvilpot “Runājošo suņu dziesmu” jeb Maskačkas himnu, kuru filmā iedziedājis aktieris Andris Keišs.

    No 1. februāra filma būs skatāma Rīgas kinoteātros “Kino Citadele”, “Splendid Palace”, “Multikino”, “Cinamon Alfa”, “Kino Bize”, Jūrmalas kinoteātrī “Star Cinema” , Liepājas kinoteātrī “Cinamon Balle”, Ventspils kinoteātrī “RIO”, Siguldas kinoteātrī “Kino Lora”, Valmieras kinoteātrī “Gaisma/3D Cinema” un Daugavpils kinoteātrī “Silverscreen Daugavpils”. No 2. februāra filmu varēs skatīties arī kinoteātrī “KSuns” Rīgā, Talsu kinoteātrī “Auseklis” un Cēsu Vidzemes koncertzālē, no 3. februāra – Madonas kinoteātrī “Vidzeme” un Smiltenes kinoteātrī, 4. februārī – Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē, bet no 8. februāra – Kuldīgas kultūras centrā. Tāpat no 8. februāra filma būs pieejama arī dublētā versijā krievu valodā. Savukārt filmas radošā komanda jau tūlīt pēc pirmizrādes posīsies ceļā un dosies izbraukumos, lai tiktos ar skatītājiem Latvijas kinoteātros. Sekojiet informācijai tuvākajos kinoteātros!

    Edmunda Jansona pirmās pilnmetrāžas animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” sižets balstīts rakstnieces Luīzes Pastores grāmatā bērniem “Maskačkas stāsts”. Filma tapusi animācijas studijā “Atom Art” sadarbībā ar Polijas studiju “Letko” Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros. Filmas māksliniece ir Elīna Brasliņa, scenārija autore – Līga Gaisa, bet producente – Sabīne Andersone. Savukārt, lomas filmā ierunājuši aktieri Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Nora Džumā, Eduards Olekts, Baiba Broka, Eduards Zilberts, Māra Liniņa u. c.

    Autors: Splendid Palace

     

    angļu valoda Tukumā

    Sveiki! Vai kāds nevarētu izpalīdzēt un nepadalītos informācijā un pieredzē, kur Tukumā var apgūt angļu valodas kursus? Meklēju google, bet vienīgo ko izmeta ir ""klasīte"" , bet cik sapratu,tad tur jau tikai uzņem ar septembri. Varbūt kāds var ko ieteikt? Paldies! 🙂

    Anglijas Baznīca pirmo reizi Londonas bīskapa amatā ieceļ sievieti

    Anglijas Baznīca Londonas bīskapa amatā pirmo reizi iecēlusi garīdznieci sievieti. Jaunā Londonas bīskape ir Sāra Malalija, līdzšinējā Ekseteras diacēzes Kreditonas bīskape. Kļūstot par Londonas bīskapi, Malalija būs visaugstāko amatu Anglijas Baznīcas hierarhijā ieņemošā sieviete, ziņo LETA.

    Tā kā Anglijas Baznīcā daudzi joprojām neatbalsta sieviešu ordināciju, Malalijas izraudzīšanās Londonas bīskapa amatam ir pretrunīga izvēle.

    Malalija ir bijusī medmāsa. Vairākus gadus viņa bijusi Anglijas medmāsu dienesta vecākā amatpersona. Par priesteri viņa tika ordinēta 2006.gadā.

    Izsakoties par Malalijas izraudzīšanos Londonas bīskapa amatam, Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs sacīja: “Kā viena no pirmajām sievietēm, kas Anglijas Baznīcā konsekrētas bīskapa amatā, viņa ir ne tikai pavērusi ceļu citām, viņa ir arī apliecinājusi kopējā uzplaukuma un pieņemšanas principus, kas, kā es to zinu, turpinās nest augļus Londonā.”

    Pirmā sieviete, kas Anglijas Baznīcā tika iecelta bīskapa amatā, ir Libija Leina. Tas notika vēl 2015.gadā.

     

    Autors: LETA 20.12.2017

    Anglijā redzēta divkājaina lapsa (+VIDEO)

    Anglijā kāds pāris piedzīvojis ļoti pārsteidzošu notikumu savā dārzā. Fils un Džeina Kārteri savas mājas dārzā ieraudzījuši kādu nelūgtu viesu, pagalmā viesojās lapsa, kurai ir vien divas kājas.

    Pāris šo dabas brīnumu izlēma nofilmēt un šis video jau ir izpelnījies uzmanību vairākos pasaules medijos.

    Video

    BBC rakstā teikts, ka Fila sieva ir ierosinājusi uzņemt šo video. “Lapsa kādas 5 minūtes staigāja pa mūsu pagalmu, ošņāja un ēda gaļu, pēc tam tā aizskrēja kā raķete,” stāsta Fils. 

    Interesanti, ka šī ir pirmā reize, kad ir redzēta divkājaina lapsa. Eksperti atklāj, ka lapsai viss ir kārtībā, video viņa izskatās vesela un ir pilnībā adaptējusies dzīvei vien uz divām kājām.

    Anglijā ieradusies Meganas Mārklas mamma Dorija!

    Pirms dažām dienām Londonā no Amerikas ir ieradusies Meganas Mārklas mamma Dorija Raglanda, viņa atbalstīs savus meitu un palīdzēs jaunajai ģimenei pirmajos bērniņa mēnešos.

    Megana ir vēlējusies, lai dzemdību brīdī viņai līdzās ir viņas mamma Dorija.

    Foto

    View this post on Instagram

    What an incredibly special surprise the grassroots led #globalsussexbabyshower was last Sunday! The Duke and Duchess of Sussex are immensely grateful for the outpouring of love and support in anticipation of the birth of their first child. In lieu of sending gifts, the couple have long planned to encourage members of the public to make donations to select charities for children and parents in need. If you already made a donation, the couple send you their greatest thanks. If you are thinking about it, they ask that you kindly consider the following organisations they’ve selected, which we will highlight here over the next few days: @thelunchboxfund @littlevillagehq @wellchild @baby2baby The Duke and Duchess remain appreciative for your warm wishes and kindness during this especially happy time in their lives! Thank you for sharing the love ❤️

    A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

    Dorijas dzīvo Kalifornijā (ASV), kopš Megana Mārkla kļuva par karaliskās ģimenes locekli, viņas mamma Angliju ir apmeklējusi jau vairākkārt!  Zināms, ka Dorija šobrīd dzīvos pāra jaunajā mājvietā Frogmoras namā, kurā pāris ievācies pavisam nesen. Meganai dzīvojot Anglijā  ļoti pietrūkst mammas Dorijas, viņa ir ļoti priecīga, ka mamma ieradusies viņai palīdzēt un cer, ka viņa uzkavēsies pēc iespējas ilgāk.

    Autors: Dieviete.lv

    Andželīnai Džolijai trīs jauni tetovējumi

    Par to vai Andželīna Džolija ir tetovējumu fans, jautājumu nav. Varētu domāt, ka pēc tam, kad uz viņas ķermeņa jau ir 17 tetovējumu, viņa apstāsies. Bet nē, tikko šī brīnišķīgā, četrdesmit gadus vecā aktrise ir tikusi vēl pie trīs jauniem tetovējumiem uz muguras. Divus no trim jaunajiem mākslas darbiem viņai taisījis Bangkokā dzīvojošs mākslinieks, kurš arī iepriekš, 2003. un 2004. gadā taisījis viņai tetovējumus uz pleca.

    Šeit mēs varam apskatīt viņas ķermeņa mākslas darbus.

    Foto no harpersbazaar.com un google.com

    1

    Andželīna Džolija un Breds Pits pavisam drīz oficiāli šķirs savu laulību!

    Andželīna Džolija un Breds Pits nesen tikās, lai strādātu pie savas šķiršanās, abu tikšanās notika 30.janvārī.

    Andželīna uzskata, ka viņas un Breda attiecības beidzot kļuvušas gludākas, bez liekiem un regulāriem strīdiem. Viņa joprojām pārdzīvo, ka abu laulība neizdevās, tomēr neslēpj prieku, ka abi beidzot var vienoties par šķiršanos, pavisam drīz abi būs brīvi cilvēki arī oficiāli! Atgādinām, ka pāris ilgstoši strīdējās par savu atvašu turpmāku audzināšanu, Andželīnai nepatika Breda audzināšanas pieeja, taču tagad pāris panācis vienošanos par atvašu turpmāku audzināšanu, šobrīd zināms vien tas, ka ikdienā atvases ir un būs Andželīnas aizgādībā.

    Vai tu spēj noticēt tam, ka Holivudas sapņu pāris piedzīvojis savu šķiršanos?

    Foto

    Autors: Dieviete.lv

    Andželīna Džolija publicē pirmos iespaidus no viesošanās Ukrainā! (+VIDEO)

    ANO labas gribas vēstniece Andželīna Džolija dalās ar iespaidiem, kurus guvusi, viesojoties Ukrainā. 

    Savā “Instagram” viņa publicējusi fotogrāfijas, kurās redzama apciemojot bērnus vienā no Ļvivas slimnīcām. Andželīna publicējusi fotogrāfiju ar akmeni, kuru viņai parādījusi kāda maza meitenīte. 

    “Kad pirms dažām dienām biju Ļvivā, man parādīja “īpašo akmeni”, ko bija atradusi maza meitene. Mazā meitene nesaprata, ka akmens, ar kuru viņa spēlējās, patiesībā ir spridzekļa gabals. Turot to plaukstā, var just, ka tas ir robains un smagāks, nekā varētu iedomāties, bet tā spožums un neparastā āriene noteikti piesaistīja bērna uzmanību.

    Video

    Kad sprāgst bumba, tad trieciena punkta tuvumā esošo cilvēku ķermeņos ieduras asas smagā metāla lauskas. Daudziem bērniem, kuri bija klāt Kramatorskas dzelzceļa stacijas spridzināšanā, nesen no ķermeņa tika izņemti šrapneļa gabali – tas bijis grūts un ārkārtīgi sāpīgs process. Spridzekļu fragmenti, kas atrodas tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, bija pārāk bīstamās ķermeņa vietās, lai tos izņemtu, un tie palika dažu bērnu ķermeņos,” tā savā “Instagram” rakstīja Andželīna Džolija.

    Andželīna Džolija ieradusies Ukrainā! (+VIDEO)

    Holivudas aktrise Andželīna Džolija sestdien ieradusies Ļvivā, liecina internetā publicēts video.

    Džolija, kura ir arī ANO bēgļu aģentūras īpašā sūtne, nofilmēta kādā Ļvivas kafejnīcā, kur viņa smaidīdama pasūta kafiju un sasveicinās ar atbalstītājiem.

    Video vietnē “Facebook” publicējusi žurnāliste un modes apskatniece Maija Pidgoreca.

    Pirms tam Romā Džolija apmeklēja slimnīcu un tikās ar bērniem no Ukrainas.

    Jau februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā, Džolija nosodīja karu un aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu to izbeigt.

    Video

    Aktrise vietnē “Instagram” rakstīja, ka “aizlūdz par Ukrainu” un kopā ar kolēģiem ANO bēgļu aģentūrā organizē palīdzību ukraiņiem.

    ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra, kad pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles armija sāka uzbrukumu Ukrainai, bēgļu gaitās devušies gandrīz 5,5 miljoni ukraiņu.

    Savukārt ANO Migrācijas organizācijas jaunākie dati liecina, ka 7,7 miljoni jeb 17% valsts iedzīvotāju pametuši mājas, lai meklētu drošāku patvērumu citviet Ukrainā. Daudzi ir izvēlējušies valsts rietumos esošo Ļvivu kā drošāko vietu valstī.

    Andželīna Džolija atklāj, kāpēc viņai nav daudz draugu! (+VIDEO)

    Andželīna Džolija, pazīstama Holivudas aktrise, režisore un aktīviste, nesen dalījās ar kādu mazāk zināmu savas dzīves aspektu — viņas draudzības loku. Intervijā Džolija atklāja, ka viņai nav daudz draugu un ka tas ir apzināts lēmums, kas izriet no viņas personīgās pieredzes un vērtībām.

    Džolija stāsta, ka viņas dzīvē draugi vienmēr bijuši svarīgi, bet viņa dod priekšroku tuvām un dziļām attiecībām, nevis lielam draugu skaitam. “Es vienmēr esmu bijusi cilvēks, kurš izvēlas dziļumu pār plašumu. Man ir vajadzīgs laiks, lai izveidotu uzticēšanos, un es ļoti rūpīgi izvēlos, kurus cilvēkus ielaižu savā dzīvē,” viņa saka.

    Aktrise arī atklāja, ka viņas dzīvesveids un karjera ir ietekmējuši viņas draudzības. Biežā ceļošana, darbs uz filmēšanas laukumiem un rūpes par sešiem bērniem bieži vien atstāj maz laika, lai uzturētu attiecības ārpus ģimenes un profesionālās vides. “Mani bērni ir mani tuvākie draugi. Viņi ir tie, ar kuriem es pavadu visvairāk laika, un es nevarētu būt laimīgāka par šo,” Džolija piebilst.

    Video

    Papildus tam, viņa uzsver, ka savā dzīvē ir saskārusies ar dažādām grūtībām un izaicinājumiem, kas viņu mudinājuši būt piesardzīgākai, izvēloties cilvēkus, kurus viņa sauc par draugiem. “Es esmu piedzīvojusi daudz gan personīgi, gan profesionāli. Šie pieredzes ir mani padarījušas piesardzīgāku, un es izvēlos sev apkārt cilvēkus, kuri patiesi atbalsta un saprot mani.”

    Tomēr Džolija atzīst, ka viņas dzīvē ir daži tuvi draugi, ar kuriem viņa ir saglabājusi ciešu saikni gadu gaitā. “Man ir daži draugi, kuri ir bijuši man līdzās jau ilgu laiku. Viņi zina manu patieso būtību un vienmēr ir mani atbalstījuši,” viņa saka.

    Kopumā Džolijas attieksme pret draudzību ir skaidra: kvalitāte ir daudz svarīgāka par kvantitāti. Viņa izvēlas būt ieskauta tikai ar tiem, kuri viņai ir patiesi dārgi un kuri veicina viņas personīgo un profesionālo izaugsmi.

    Andu un citu aviokatastrofu brīnumainie izdzīvošanas stāsti!

    Piektdien, 1972. gada 13. oktobrī, 45 pasažieri, kuru vidū bija galvenokārt amatieru regbija komandas spēlētāji un viņu ģimenes locekļi, ar reisu “571” devās no Montevideo Urugvajā uz Santjago Čīlē. Tomēr galamērķi šis gaisa kuģis nesasniedza un avarēja sniegotajās Andu virsotnēs, kur izdzīvojušie pavadīja 72 dienas, vēsta kanāls “National Geographic”.

    Divdesmit deviņi lidmašīnas pasažieri gāja bojā. Daudzi nenomira uzreiz, bet gan vēl vairākas dienas un nedēļas cieta no ievainojumiem, apsaldējumiem un bada. Savukārt pārējie, lai izdzīvotu 72 mokošas dienas, pirms viņus sasniedza glābšanas komanda, bija spiesti ēst mirušo komandas biedru miesu.

    Šis bēdīgi slavenais, traģiskais stāsts iedvesmoja vairākas filmas un seriālus, kā arī grāmatas un dokumentālas izmeklēšanas. Joprojām dzīvi ir 14 no 16 izdzīvojušajiem, kuri katru gadu 22. decembrī, dienā, kad viņus beidzot izglāba, satiekas, lai atcerētos kopīgi pārdzīvoto.

    Raidījums “Aviokatastrofu izmeklēšana”, kura 23. sezona skatāma kanālā “National Geographic”, stāsta par to, kā norisinās ar gaisa kuģu avārijām saistītu apstākļu izpēte. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” aicina atcerēties traģēdiju Andos un citas aviokatastrofas ar izdzīvojušajiem!

    Palikt dzīviem, ēdot citus

    Trīsdesmit trīs cilvēkiem izdevās izdzīvot pēc tam, kad lidmašīna avarēja Andu kalnos. Tomēr jau pavisam drīz viņi saskārās ar vēl lielāku izaicinājumu – palikt dzīviem kalnos, kur temperatūra ir zem nulles un regulāri notiek lavīnas. Turklāt vairāk nekā trīs kilometru augstumā gaiss ir retināts, kas rada skābekļa trūkumu.

    Izdzīvojušie izmantoja avarējušās lidmašīnas vraku kā pajumti un no koferiem būvēja sienas. Sēdekļu pārvalki bija viņu segas, kas kaut cik pasargāja no aukstā vēja. Tomēr viņiem nebija zāļu, pārtikas un siltuma avotu. Jāpiebilst, ka uz borta bija nedaudz saldumu, vīna un ievārījuma, tomēr šie krājumi ātri izsīka.

    Desmit dienas pēc aviokatastrofas sals un bads prasīja vēl sešu pasažieru dzīvības – viņi vienkārši nepamodās. Izdzīvojušie atskārta, ka viņiem nu būs jāēd mirušo biedru miesa, ja viņi vēlas izdzīvot un sagaidīt glābējus.

    2016. gadā izdotajos memuāros ar nosaukumu “Man bija jāizdzīvo” Roberto Kanesa rakstīja, ka nekad neaizmirsīs to brīdi, kad ar žileti vai stikla lausku no līķiem tika nogriezti apģērba gabali ar nolūku ķermeņus apēst.

    “Katrs no mums tajā bezgalīgā kalna virsotnē bija viens ar savu sirdsapziņu, dienā, kas bija aukstāka un pelēkāka nekā jebkad agrāk vai jebkad pēc tam.” Viņš arī piebilda, ka viņi centās neskatīties uz mirušo sejām.

    Roberto tolaik universitātē studēja medicīnu, un tieši viņš bija tas, kurš piedāvāja citiem izdzīvojušiem ēst mirušo biedru līķus. Pirms tam viņš lūdzās Dievam, aicinot vadīt viņu šajā procesā.

    “Andu brīnums” ar šausmu piegaršu

    Nedaudz vairāk nekā divas nedēļas pēc avārijas, 29. oktobra pēcpusdienā, nogruva postošā sniega lavīna. Tā noklāja lidmašīnas vraku un paņēma vēl astoņu cilvēku dzīvību. “Pēc tam, kad mūs pārsteidza lavīna, es gandrīz padevos,” intervijā “National Geographic” 2016. gadā atzina Kanesa.

    Bet tad viens no citiem puišiem, kuram bija salauztas abas kājas, viņam teica: “Roberto, cik ļoti tev ir veicies, ka tu vari staigāt mūsu vietā.” Šis pamudinājums lika Roberto saņemties un kopā ar diviem citiem izdzīvojušajiem doties pāri kalniem pēc palīdzības. Sākoties decembrim, izdzīvojušo skaits bija sarucis līdz 16. Un viņi sastapās ar izvēli – gaidīt glābējus līdz nomirst vai meklēt palīdzību pašiem.

    Izvēle bija skaidra, un Kanesa kopā ar vēl diviem nelaimes biedriem Nando Paradu un Antonio Vizintīnu izlēma doties ceļā. Taču, lai šī misija būtu veiksmīga, viņi pavadīja vairākas nedēļas gatavojoties. 12. decembrī trijotne beidzot uzsāka savu ceļu. Trīs dienas pēc starta Antonio atgriezās nometnē. Tikmēr Roberto un Nando turpināja savu bīstamo misiju. Pēc astoņām dienām viņi satika pirmo cilvēku, ganu vārdā Serhio. Jāatzīmē, ka šis gans, pateicoties kuram tika izglābti 16 cilvēki, nodzīvoja ilgu mūžu un nomira 2020. gadā, būdams 91 gadu vecs.

    Nākamajā dienā pēc šīs tikšanās pēc pārējiem 14 izdzīvojušajiem aizlidoja glābēju helikopters un tad, pēc 72 dienām, kas tika pavadītas Andos, viņi beidzot bija drošībā. Izglābtie atcerējās, ka pēc vairāk nekā diviem mēnešiem kalnos helikoptera dzinēja skaņa bija kā visskaistākā mūzika. Jāpiebilst, lai gan no kalna nokāpa 16 izdzīvojušie, viņu biedru mirstīgas atliekas nekad nepametīs Andus. Viņi tika guldīti zemē netālu no vietas, kur nomira.

    Visā pasaulē ātri izplatījās ziņas par “Andu brīnumu”, tomēr pacilātība par puišu izglābšanu drīz daudziem pārgāja šausmās. Tas notika pēc tam, kad izdzīvojušie atzina, ka ir ēduši mirušos, lai paliktu dzīvi. Turpmākajās desmitgadēs aviokatastrofā izdzīvojušie publiski skaidroja piespiedu pievēršanos kanibālismam.

    Izdzīvot vienai Amazones džungļos

    Viens no neticamākajiem izdzīvošanas stāstiem notika ar tolaik 17 gadus jauno meiteni vārdā Juliāna Kopke. Turbo propelleru lidmašīna, kurā viņa atradās kopā ar māti un citiem pasažieriem, 1971. gada 24. decembrī nogāzās Amazones lietus mežā Peru.

    Iekšzemes reisam bija paredzēts doties no Horhes Čavesa vārdā nosauktās starptautiskās lidostas galvaspilsētā Limā uz citu Peru pilsētu Ikitosu. Tomēr 25 minūtes pēc pacelšanās lidmašīnas labajā spārnā iespēra zibens un tā avarēja.

    “Nākamā lieta, ko es sapratu, bija tā, ka es vairs neatrados salonā. Es biju ārā, brīvā dabā. Vienlaikus es dīvainā kārtā joprojām atrados lidmašīnā,” atcierējas meitene. Lai gan Juliāna nokrita aptuveni no trīs kilometru augstuma, viņa joprojām bija piesprādzēta ar drošības jostu un atradās savā sēdvietā.

    Pēc avārijas viņa bija bezsamaņā un pamodās nākamajā rītā. Meitene bija guvusi traumas, piemēram, atslēgas kaula lūzumu, viņai bija dziļa brūce labajā rokā, kā arī acs trauma un smadzeņu satricinājums, tomēr viņa nolēma cīnīties par dzīvību un nepalikt avārijas vietā.

    Vēlāk kļuva zināms, ka Juliāna nebija vienīgā, kas sākotnēji izdzīvoja. Vēl 14 citi pasažieri arī palika dzīvi pēc lidmašīnas nogāšanās džungļos, taču gāja bojā, gaidot glābējus.

    Juliāna 11 dienās vienatnē šķērsoja Amazones lietus mežu, pirms nonāca atpakaļ civilizācijā un tika izglābta. Vietējie zvejnieki sniedza viņai pirmo palīdzību un ar laivu nogādāja viņu tuvākajā apdzīvotajā vietā. Drīz pēc tam viņa ar helikopteru tika aizvesta uz slimnīcu.

    Pēc ārstēšanas Juliāna palīdzēja glābējiem nonākt avārijas vietā, kur tika atrasti upuru līķi, tostarp viņas mātes mirstīgās atliekas. Pēc notikušā meitene atgriezās vecāku dzimtenē Vācijā, kur studēja bioloģiju. Pēc studijām viņa devās strādāt uz Peru, kur pētīja sikspārņus. Pašlaik 69 gadus vecā Juliāna strādā Bavārijas zooloģiskajā institūtā. 

    Brīnummeitene, kas palika dzīva Indijas okeānā

    2009. gada 30. jūnijā lidmašīna “Yemenia Flight 626”ar 152 pasažieriem devās no Jemenas uz Āfrikas salu valsti – Komoru savienību, taču aptuveni 15 kilometrus no krasta gaisa kuģis nogāzās Indijas okeānā.

    Šajā aviokatastrofā izdzīvoja tikai 12 gadus vecā meitene no Francijas vārdā Bahia Bakari. Viņa palika dzīva, lai gan īsti nemācēja peldēt, viņai nebija glābšanas vestes un viņa varēja tikai pieķerties avarējušās lidmašīnas vraka daļai. Deviņas stundas viņa bija viena okeāna vidū – lielākoties pilnīgā tumsā –, līdz beidzot viņu izglāba kāds garām peldošs kuģis.

    Viņai bija iegurņa un atslēgas kaula lūzums, daži sejas ievainojumi un ceļgalu apdegumi. Pēc izglābšanas Bahia varēja atkal satikt tēvu. Viņas māte gāja bojā lidmašīnas avārijā. Viņa kļuva pazīstama visā pasaulē kā “brīnummeitene”.

    Gadu vēlāk viņa publicēja grāmatu par savu izglābšanās stāstu, kuru sarakstīt palīdzēja franču žurnālists Omārs Gindū. Grāmatā bija aprakstīts, ka pēc avārijas viņas “mutē bija jūtama degvielas garša, sajaukta ar sāli, kas dedzināja plaušas”. Tika ziņots, ka slavenais režisors Stīvens Spīlbergs uzrunāja Bakari, lai uzņemtu arī filmu, taču viņa noraidīja piedāvājumu, jo “tas būtu pārāk biedējoši”.

    Brīnums gaisā virs Havaju salām  

    Raidījuma “Aviokatastrofu izmeklēšana” jaunākajā sezona tiks stāstīts par kādu avionegadījumu, kas notika 1989. gada 24. februārī. Amerikāņu lidsabiedrības “United Airlines” reiss no Losandželosas un Sidneju Austrālijā parasti tika veikts ar vairākām plānotām pieturām, lai uzpildītu degvielu un nomainītu ekipāžu. Pirmā no tām bija Honolulu Havaju salās. 

    17 minūtes pēc pacelšanās no Honolulu lidostas, kad lidmašīna bija apmēram 7000 metru augstumā, gaisa kuģa korpusā izveidojās liels caurums, tādēļ deviņi no 337 pasažieriem tika burtiski “izsūkti” no lidmašīnas. Viņu mirstīgas atliekas tā arī netika atrastas.

    Tomēr vienu apkalpes locekli Loru Brentlingeri, kura jau burtiski karājās gaisā, kopīgiem pasažieru un citu apkalpes locekļu spēkiem izdevās ievilkt atpakaļ lidmašīnā. Viņa guva smagas traumas, taču izdzīvoja.  

    Pilotiem izdevās piezemēties Honolulu lidostā un vairs neviens pasažieris negadījumā nebija cietis.  

    “Es izdzīvoju šajā negadījumā, pateicoties Dieva žēlastībai un lidmašīnas konstrukcijai,” uzskata sieviete. Jāatzīmē, ka 1989. gada notikumi nebija vienīgā traumatiskā pieredze, ko Brentlingere piedzīvoja uz “Boeing 747” borta. 1984. gadā lidmašīnas pacelšanās laikā pārsprāga riepas un metāla atlūzas pārdūra pilno degvielas tvertni.

    Daudziem par pārsteigumu Brentlingere, kura izdzīvoja abās avārijās, drīz vien pēc atlabšanas no traumām atgriezās darbā. Viņa uzskatīja, ka “Boeing 747” apkalpe ir “daļa no viņas ģimenes”.

    Sākotnējā versija 1989. gadā Havaju salās notikušajam bija teroristu uzbrukums. Aizdomas pastiprināja divus mēnešus iepriekš, 1988. gada 21. decembrī, notikusī lidmašīnas uzspridzināšana virs Skotijas pilsētas Lokerbijas. Toreiz gāja bojā 270 cilvēki.  

    Tomēr izmeklēšanā atklājās cits iemesls. Raidījumā “Aviokatastrofu izmeklēšana” būs skatāmas intervijas ar liktenīgā reisa pasažieriem, kā arī notikumu rekonstrukcija un ekspertu secinājumi par avārijas cēloņiem.  

    Par šo un citām gaisa kuģu avārijām vēstīs raidījuma “Aviokatastrofu izmeklēšana” 23. sezona, kura skatāma kanālā “National Geographic”! 

    Andris Bulis laiž klajā pikantu dzejas video (+VIDEO)

    Nav nekāds noslēpums, ka tautā iemīļotais aktieris Andris Bulis savu daiļradi izpauž arī dzejā un ir izdevis 3 dzejoļu krājumus. Tomēr nu Andris savus fanus ir pārsteidzis ar kaut ko pavisam jaunu un negaidītu – erotiskās dzejas videoklipu dzejolim “Grāmata”.

    Teksta autors ir pats Andris, savukārt mūzikas autors ir Viesturs Melders. Video un režija Mārča Senera izpildījumā. Producente – Nora Legzdiņa. Video redzamā dīva – Julianna Gordimova. Kameras asistents: Krists Rudaks. Make-up, mati un skaistums: Lolita Graudiņa. Foto: Magix Calendar (Krista Klentaka, Toms Bušmanis). Telpas: Liepupes muiža. Dīvas tērps: Amoralle. Tehniskais nodrošinājums: Cinevera LV. Informatīvi atbalsta – Dieviete.lv

    Video

    Galerija

    Autors: Dieviete.lv

    Andis Neikšāns: “Rallijs un sekss abi ir aizraujoši, galvu reibinoši piedzīvojumi!”

    Prognozes liecina, ka arī šogad fanu nebūs mazāk. Starp citu, arī mēs tev silti iesakām rezervēt 15. un 16. maiju šim notikumam, jo sarunā ar Cosmo redaktori Zani Nikodemusu Andis apstiprina, ka pat lielākajiem ātruma mīļiem starp mašīnām un motoriem atrodas laiks meitenēm.

    Kādus komplimentus vīrieši priecājas dzirdēt un varbūt pat dzird par maz?

    Iedomājies situāciju: tu vīrieti inteliģenti slēpti pavedini un ieinteresē. Pēc tam viņš pievērš tev maksimālu uzmanību un aplaimo ar jaukām darbībām un komplimentiem. Un tieši šajā brīdī viena vienīga uzslava no tavas puses vīrieti darīs par vislaimīgāko cilvēku pasaulē.

    Kam ir jānotiek, lai vīrietis beidzot izlemtu apprecēties?

    Par to man ir grūti spriest, jo pagaidām neesmu šādu lēmumu veicis. Taču viens no svarīgākajiem apstākļiem noteikti ir vīrieša vecums, viņa brieduma pakāpe.

    Kāds ir skaists randiņš?

    Brīvs, saulains, interesants… Tāds, kad var aizmirst par visu pārējo.

    Vai vīrieši savā starpā klačojas par sievietēm?

    Skolas gados Rīgā īrēju dzīvokli kopā ar draugiem. Saprotams, ka iepazinām cits cita meitenes un arī pārspriedām viņas. Mums pat bija atrunāti noteikumi, lai nerastos domstarpības, kad vairākiem iepatikās viena un tā pati meitene.

    Kādu tu savu sievieti mīli ieraudzīt no rīta?

    Ar siltu smaidu, saulainu, priecīgu, sirdī mierīgu.

    Kad sieviete ar savu uzmanības izrādīšanu pāršauj pār strīpu?

    Uzmācību esmu izjutis tikai no tām sievietēm, kuras domā, ka vīrieša uzmanību var iegūt pavisam brutāli. Taču patiesībā svarīgas ir arī mazās dzirkstelītes. Tādas kā acs piemiegšana vai it kā netīši, bet patiesībā apzināti intīmi pieskārieni. Taču, ja tev simpatizē kāds vīrietis, tad savas simpātijas ir jāizrāda. Man patīk dzīva un patiesa izturēšanās. Ja vienudien sieviete pret mani izjutīs mīļumu un tā arī izturēsies, tad es būšu laimīgs. Ja citudien izjutīs iekāri un attiecīgi uzvedīsies, kļūstot pat neķītra, es būšu vēl laimīgāks!

    Kam sievietes izskatā tu nepievērs uzmanību?

    Laikam jau nav tādas lietas, kam es nepavisam nepievēršu uzmanību. Meitenei ir jābūt koptai, jārūpējas par sevi un, galvenais, jāmīl sevi. To, vai tu esi apmierināta ar sevi, otrs cilvēks var sajust diezgan labi.

    Kā tu jūties, kad ieraugi bijušo meiteni? Kas norisinās tavā prātā?

    Nekas nenotiek. Es dzīvoju un domāju par esošo un dažbrīd par nākotni. Pagātne ir pagājusi.

    Kādos brīžos tu vēlies, lai mīļotā sieviete tev palīdz?

    Tad, kad ir grūtāki brīži emocionālajā ziņā. Dažreiz pietiek ar to, ka mīļotā sieviete vienkārši uzklausa. Ir svarīgi, ka var izstāstīt savas bēdas cilvēkam, kuram uzticies.

    Vai tā ir taisnība, ka vīriešiem nepatīk iepirkties kopā ar sievieti?

    Pārsvarā tā gan ir. Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka vīrietis parasti ir praktiskāks un koncentrējas uz rezultātu, par ko ir gatavs atdot noteiktu enerģijas daudzumu (un veikali to patiešām atņem), savukārt sievietei, manuprāt, iepirkšanās process ir svarīgāks par rezultātu.

     

    Kāpēc draugi vīrieti bieži var pierunāt uz jebko, bet mīļotajai meitenei tas izdodas retāk?

    Man gan šķiet, ka varētu būt arī otrādāk, ja vien meitene atrod pareizos veidus, kā to panākt.

    Kas rallijam ir kopīgs ar seksu?

    Abi ir aizraujoši, galvu reibinoši piedzīvojumi!

    andis_649

    Seko internetā Anda panākumiem: www.neiksans.lv.

    And I think to myself…

    Louis Armstrong "What a Wonderful World" I see trees of green, red roses too I see them bloom for me and you And I think to myself what a wonderful world. I see skies of blue and clouds of white The bright blessed day, the dark sacred night And I think to myself what a wonderful world. The colors of the rainbow so pretty in the sky Are also on the faces of people going by I see friends shaking hands saying how do you do They’re really saying I love you. I hear babies crying, I watch them grow They’ll learn much more than I’ll never know And I think to myself what a wonderful world Yes I think to myself what a wonderful world. Video izsaka visu: http://www.youtube.com/watch?v=vqiwOaPQCDY&feature=related Novērtējiet to, kas jums ir, to, ko jūs redzat sev apkārt, to, kāda ir pasaule, jo jūs nekad nevarat zināt, kad tas viss vienkārši var nebūt…

    And by the way… you’re everything I want!

    Noskaņojums: Mazliet miegains un nostaļģisks Klausos: Sum41 un dažas citas dziesmiņas, kas uzdzen sentimentu Mīlu: Vasaru (!!!) Dienas gaišākā doma: Ja esi uzbūvējis gaisa pilis, tas nenozīmē, ka tavs darbs ir bijis veltīgs: tieši šādi ir jāizskatās īstām pilīm. Atlicis tikai tām ielikt pamatus./Toro/ ______________________________________________________________________ Laimīgu, laimīgu… Kaut vai ar nokavēšanos… (s) Gadiņš jau atkal aiz muguras… Šonedēļ atskats uz aizvadītā gada notikumiem ir ļoti aktuāla tēma blogos. 🙂 Es ar’ nebūšu izņēmums. But I’ll do it my way! 😎 Man visas skaistās pagājšgada atmiņas saistās ar vasaru (diezgan tipiski, es zinu). Tieši šovasar es iemīlējos lietū. (l) Tajā sīkajā, siltajā vasaras lietutiņā… Nu, tajā… Vēl apvienojamā ar daudz, daudz zvaigznēm… nakti… pareizo cilvēku! Ir vērts mirt (vai dzīvot) tādu nakšu dēļ! (l) Dejot lietū, "izkust" viņa rokās… /aptur uznākušo sentimentu… meitēn, jau pārāk aizrāvies!/ Vērtīga atziņa, ko šogad guvu bija, ka pagātne jāatstāj pagātnē. Cilvēkiem, kuri bija pagātnē, nav vietas tavā nākotnē! Ja kādreiz bija jauki brīži, nelīdzēs nekādi līdzekļi, lai šos mirkļus atgūtu. NEKAD vairs nebūs, kā bija! :-/ Kopumā esmu kļuvusi ciniskāka, neiejūtīgāka, gudrāka 🙂 ,rerālistiskāka un labāka (?). Nobeigumā; diskusiju klubiņš: Kāpēc vīrieši vairāk tic citiem vīriešiem, nekā sievietēm? :-/

    Ananāsu un vistas salāti

    Ananāsu un vistas salāti

    skursananas

    Sastāvā:

    Bundža konservētu ananāsu
    4 vārītas olas
    500 gr vārītas vistas filejas
    100 gr siera
    majonēze.

    Visu sagriež kubiņos un sajauc ar majonēzi.Ja prasās var pievienot sāli.
    Vienkārši un garšīgi!

    Labu apetīti!

    Ananāss – auglis tavai veselībai un skaistumam. Kādēļ tas ir tik vērtīgs?

    Izrādās, ka ananāss ir ne tikai gards, bet arī ļoti veselīgs un organismam noderīgs auglis. Mēs esam apkopojuši vairākus iemeslus, kādēļ šis dzeltenais auglis būtu jāiekļauj ikdienas ēdienkartē.

    Ananāss ir aromātisks, atsvaidzinošs tropu auglis, kurā ir daudz cukura un C vitamīna. To izmanto kā deserta ēdienu, bet daudzās zemēs – arī kā gaļas ēdienu piedevu.

    Imunitātei un veselībai

    -Ananāss ir lielisks vitamīna C avots, kas ir ļoti būtisks posms imūnsistēmas stiprināšanā.

    -Veicina zarnu trakta darbību. Šis šķiedrvielām bagātais auglis lieliski attīra zarnas, kā arī izvada no organisma kaitīgās vielas.

    -Tam piemīt arī pretiekaisuma iedarbība. Ananasu izmanto sinusītu, angīnas, artrītu, bakteriālu infekciju, pneimonijas, pielonefrīta, traumu gadījumos.

    -Veicina ātrāku brūču sadzīšanu.

    -Stimulē nieru un aknu darbību.

     -Ananāss stimulē vielmaiņu. Tas satur vielas, kuras dedzina taukus un palīdz attīrīties organismam.

    -Regulāri lietojot ananas, zūd muskuļu un locītavu sāpes.

    -Noderīgs pret varikozām vēnām, aizkuņģa dziedzera mazspēju, celulītu.

    -Veicina sārņu izvadīšanu no organisma.

    -Glāze sulas mazinās sliktu dūšu ceļojumos uz kuģa vai lidojumos.

    Skaistumam

     -Liek ādai izskatīties jauneklīgai, saglabāt tvirtumu un elastīgumu, kā arī palīdz ādas šūnām atjaunoties.

    -Padara matus spīdīgus. Ananāsā ir atrodami B grupas vitamīni, kuri stimulē matu augšanu un uzlabo to veselību. 

    -Veicina nevēlamu pigmentācijas defektu izzušanu.

    -Ananasa gabaliņu izmanto taukainas sejas ādas kosmētiskai masāžai un kopšanai.

    -2 sulas glāzes dienā aizkavēs grumbu veidošanos.

     

    Autors: Dieviete.lv

    Amuleti, kuri piesaista veiksmi

    Dažādām kultūrām ir savs veiksmes amulets. Daži amuleti ņemti no leģendām un tautas pasakām, citi no reliģijām.

    Noskaidrosim, kuri amuleti piesaista veiksmi.

    Koks

    Koks simbolizē vispārēju atbalstu, izaugsmi un naudu. Un saskaņā ar fen-šui mācībām arī nauda un augļu koki var nest laimi un veiksmi (materiālā nozīmē). Proti – apelsīns un persiks. Galu galā augļi šajā filozofijā ir pārpilnības simboli.

    Drakons

    Šis spēcīgais dzīvnieks ir kļuvis par varas un bagātības simbolu. Tiek uzskatīts, ka pūķis nes veiksmi un spēku. Šis amulets var arī palielināt jūsu finanses un veiksmi.

    Amoralle kolekcija Riga Fashion Week

    Amoralle 2015.-2016. gada rudens-ziemas kolekcija ir divdesmito gadu modes un F.S.Ficdžeralda grāmatas “Lieliskais Getsbijs” mūsdienīga vizualizācija. Kolekcijā dominē zīds, šifons un samts savienojumā ar mežģīnēm, kažokādas elementiem, smalku lentu vijumiem, Swarovski kristāliem un dekoratīviem pušķiem.

    Tērpi ir dārgakmeņu krāsās no rozā kvarca līdz safīra dziļi zilajam un citrīn krāsas atsvaidzinošiem elementiem. Līdzās karaliski jutekliskajai veļai un mājas tērpiem, zīmols Amoralle šosezon prezentēja arī ikdienā nēsājamu apģērbu, piedāvājot baudīt buduāra greznību arī ārpus mājas.

    Foto: Kristīne Krauze – Slucka

    amm..

    sveikas! 🙂 Nju jau otro nedeelju dziivojos pa Vaaciju.. (l) blakus 3 beerninji, kurus pieskatu, un vinji man ir tik miilji un fooorshi! 🙂 bet ir arii miinusi-rrr, Vaacija, vaacu valoda-neko nesaprotu 😀 liekas,ka taa valoda man smadzeni eed nost,kad kaads saak sarunaaties vaaciski 😛 zinu,liekas stulbi,bet taa ir.! un ja kaads ko man paprasa-nju veikalaa, vai vnk uz ielas-es tik speju atbildet-sorry,i don´t understand! 😀 😛 mjaa… iespeejams,ja es te padziivotu veel kaadus meeneshus 2 vai 3, es pierastu.. bet-majas gaida kas silts un forsh un jauks un miilsh.. bu44a! (l) aiii… nju jau 5dien agri no riita lidoju uz LV,atgriezhos vecajaa sliedees, stops atpuutai,jaasaak rakstiit KD. un prakses atskaite…haljava beidzaas.! :%27-( riebjaas-nav garumziimju! klaviatuura ir jociiga-jo dazhi burti nav tur,kur tiem jaabuut 😀 piem Y un Z… lai uliktu simbolu- @, jaaspiezh alt Gr.. 😀 cuuciibaa… gribu pie sava datora 😀 bet nju kopumaa esmu apmierinaata. 🙂 beidzot braukaju pa amerikanju kalniniem! (l) i´m lovi´ it! (l) man liekas,ka tas adrenaliins,kas mani paarneema,veel joprojaam manii 😀 hihii… (l) (l) (l) (l) (l)

    Amizants video! Kā sievietes un vīrieši gatavojas pludmales sezonai

    Tautas ticējums vēsta: “Ja sieviete sāka ievērot diētu un “kačāt presīti”, tas nozīmē, ka pēc divām stundām viņai jābrauc uz pludmali.” Bet katrā jokā ir arī daļa taisnības.

    Miljoniem sieviešu visā pasaulē vasarai gatavojas ar īpašu rūpību. Šajā video ir atainotas visas sieviešu problēmas. Mums vajadzētu pamācīties no vīriešiem – viņi zina, ko nozīmē īsts pludmales ķermenis.

    Aminata nāk klajā ar juteklisku videoklipu dziesmai “Zero Love” (+VIDEO)

    7.maijā dziedātāja Aminata iepriecināja savus fanus ar videoklipu savam jaunākajam singlam “Zero Love”. Videoklipā dziedātāja parāda trīs dažādus tēlus. Pirmo – maigu un brīvu. Otru – kaislīgu, pašpārliecinātu un drosmīgu, un trešo – glamūrīgu.

    Kā Tev patīk dziesma un videoklips?

     

    Autors: Dieviete.lv 08.05.2018

    Aminata izdod dziesmu “Šis ir mans laiks” (+VIDEO)

    Viena no spēcīgākajām balss īpašniecēm Latvijā – Aminata – izdod dziesmu “Šis ir mans laiks” un uzsāk sadarbību ar mūzikas izdevniecību Universal Music.

    Video

    Aminata inficējusies ar Covid-19, tādēļ “Supernovas” pusfinālā startēs attālināti! (+VIDEO)

    Dziedātāja Aminata savā “Instagram” profilā paziņojusi, ka inficējusies ar Covid-19, tādēļ šī vakara Latvijas Eirovīzijas dziesmu atlases konkursā “Supernova” viņa startēs attālināti.

    Savā “Instagram” mūziķe raksta: “Man ir ne pārāk labas ziņas! Dažreiz dzīvē lietas notiek ne tā, kā plānots, un diemžēl es esmu saslimusi… Simptomi man parādījās šīs nedēļas sākumā.”

    Aminata neslēpj, ka šobrīd atrodas pašizolācijā un gadījumā, ja viss būs labi, tad viņa varēs to izbeigt nākamās nedēļas nogalē. Tas nozīmē, ka Aminata šovakar nevarēs kāpt uz skatuves.

    “Šķiet ironiski, ka visus šos gadus turējos vesela un ne reizi nebiju pārslimojusi… Un pirmo reizi saslimu tieši pirms tik svarīga notikuma savā karjerā,” tā Aminata.

    “Tomēr, esmu gatava izmantot vienīgo iespēju, kas man ir – uzstāties attālināti, no mājām! Šobrīd, tas ir vienīgais veids…”

    Aminata raksta, ka viņai ir saslimšanas simptomi, taču viņa tik un tā vēlas pārstāvēt savu dziesmu “I’m Letting You Go”.

    “Es atvainojos visu skatītāju priekšā, ka nespēšu šodien sniegt pilnvērtīgu priekšnesumu, un ceru uz jūsu sapratni,” raksta mūziķe.

    Dziedātāja pauda pateicību par milzīgo atbalstu, uzsverot, ka tas mūziķei daudz nozīmējot.

    Video (dziesmas “I’m Letting You Go” mūzikas videoklips)

    Amerikas Latviešu apvienība sociālo tīklu kampaņā aicina lepoties ar latviešu gēniem un Latvijas talantiem pasaulē

    Attēls: Publicitātes

    Gaidot Latvijas valsts simtgadi un vienlaikus atzīmējot Latvijas-Amerikas diplomātisko attiecību 95 gadu jubileju, Amerikas Latviešu apvienība (ALA) ar Kultūras ministrijas atbalstu sociālajos tīklos uzsākusi kampaņu, kurā aicina lepoties ar piederību Latvijai un latviešu izcelsmes talantiem, pastāstīja ALA pārstāve Ilze Garoza.

    Pēc pārstāves sacītā, kaut arī etnisko latviešu, kuri dzīvo Latvijā un ārpus tās, ir vien ap 1,5 miljoniem, mazā nācija ir devusi pasaulei, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), neskaitāmus talantus.

    “Uzsākām šo kampaņu, jo uzskatām, ka mums, latviešiem, ir vairāk jālepojas ar savu tautiešu sasniegumiem starptautiskā mērogā, jo mūs visus vieno kopīga izcelsme. Mūsu kultūra, valoda, dzimtene ir mūsu kopīgais DNS,” skaidroja Garoza.

    Mēs, protams, daudz esam dzirdējuši par mūsdienu kultūras izcilībām diriģentu Andri Nelsonu un starptautiski atzīto soprānu Kristīni Opolais, sporta izcilnieku – basketbolistu Kristapu Porziņģi. Šīs kampaņas mērķis ir vairāk pastāstīt par fantastiskajiem Latvijas talantiem ASV, ar kuriem mums kopīgs DNS, taču, iespējams, dzirdēts retāk.

    Ed Leedskalnin (Edvards Liedskalniņš), dzimis 1887.gadā Stāmerienā

    Kaut arī par viņu nav daudz ziņu, tomēr viens ir pavisam skaidrs – Edvardam Liedskalniņam jeb Ed Leedskalnin ir latvieša DNS. It kā beidzis vien četras klases, piedalījies 1905.gada revolūcijā un jau 1912.gadā, iespējams, nelegāli nokļuvis ASV. Laika gaitā pats saviem spēkiem apguvis inženiera prasmes un tēlniecību. Viņš ir autors Koraļļu pilij, kas atrodas Floridā un ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem. Sākotnēji celtne ieguva slavu, jo Liedskalniņš to uzbūvēja vienatnē 20 gadu laikā, strādājot vien pa naktīm. Turklāt būvniecības laikā tēlnieks pārvietoja akmens bluķus ar kopējo masu 1100 tonnas, apgalvojot, ka esot atklājis piramīdu celtniecības paņēmienus.

    Dr. Med. Visvaldis Nagobads, dzimis Rīgā 1921.gadā

    Vadošais ASV hokeja izlases ārsts laikā no 1967. līdz 1990.gadam. Viņa vārds 2010.gadā tika iekļauts ASV hokeja slavas zālē, godinot to, ka bez slavenā ārsta ASV hokeja izlase 1980.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā nebūtu izcīnījusi zelta medaļu. Viņš ir arī pirmais, kurš 2003.gadā saņēma Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidenta Paula Loika vārdā nosaukto balvu, ko piešķir tikai par īpašiem nopelniem hokeja attīstībā.

    Gunārs Birkerts, dzimis Rīgā 1925.gadā

    Viens no atzītākajiem un ražīgākajiem latviešu arhitektiem – ne tikai “Gaismas pils” jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas autors, bet arī arhitekts vairākām ievērojamām ēkām ASV. Piemēram, Federālā rezervju banka Mineapoles pilsētā, Korningas Stikla muzejs Ņujorkas štatā un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēkas paplašinājuma ēka. Divas pēdējās minētās būves 2007.gadā tika iekļautas Amerikas Arhitektu institūta izveidotajā sarakstā “150 visu laiku labākās ASV ēkas”. Birkerts projektējis arī ASV vēstniecības ēku Venecuēlā un Kempera Mūsdienu mākslas muzeju Kanzassitijā. Šie ir tikai daži no viņa darbiem.

    Vija Celmiņa, dzimusi Rīgā 1938.gadā

    Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu hiperreālisma novirziena māksliniecēm – viņas dabas un apkārtējās vides parādību smalkais un detalizētais tuvplāns aizrauj un pat met izaicinājumu mūsu zināšanām un realitātes uztverei. Kopš aktīvās darbības sākuma 1965.gadā māksliniecei ir bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes – Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa), Vitnija Amerikāņu mākslas muzejā, Losandželosas Mākslas muzejā, Mūsdienu mākslas institūtā Londonā, Pompidū centrā Parīzē un citviet.

    Lolita Ritmane, dzimusi ASV, 1962.gadā

    Lolita Ritmane jeb Lolita Ritmanis ir latviešu izcelsmes ASV komponiste, kura desmit reizes ir tikusi nominēta prestižajai “Emmy” balvai un 2002.gadā viņa to arī ieguva par televīzijas seriālam “Batman Beyond” komponēto mūziku. Starp viņas neskaitāmajiem darbiem ir arī četri mūzikli, kas izrādīti ASV, Eiropā, Taivānā un Austrālijā. Saskaņā ar IMDB.com Ritmane ir arī topošās latviešu režisora Dzintara Dreiberga radītās filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore.

    Ievērības cienīgs ir fakts, ka Lolitas tēvs Andris Ritmanis sacerēja vārdus, bet māsa Brigita Ritmane – mūziku dziesmai “Manai tautai”, kuru 1988.gadā Ieva Akuratere dziedāja festivālā “Liepājas dzintars” un saņēma nedalītas klausītāju ovācijas. https://youtu.be/BnjZVVgqqEU

    “Kampaņas gaitā publicēsim ierakstus un iedvesmojošus stāstus par cilvēkiem, kuri bijuši izcili savā jomā un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Lepošanās ar mūsu tautiešu sasniegumiem gan mūsdienās, gan tuvākā vai tālākā pagātnē ir veids, kā varam stiprināt nacionālo identitāti, vienlaikus rādot starptautiskajai sabiedrībai, ka esam inovatīvi, radoši, uzņēmīgi,” uzsvēra Garoza.

    Tieši tāpēc Latvijas valsts simtgades ieskaņās ALA ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Kultūras ministrijas atbalstu ASV organizē izstādi “Treasures of Latvia” jeb “Latvijas dārgumi”. Izstādē ietverti stāsti par uzņēmējiem, kuri 2013. un 2015.gadā saņēmuši eksporta izcilības balvu Latvijas eksporta veicināšanas kustības “The Red Jackets” ietvaros.

    Plašāka informācija par sociālo kampaņu “Manī ir latvieša DNS” pieejama ALA Facebook lapā, savukārt precīzs izstādes grafiks un informācija par Latvijas valsts simtgadei veltītiem pasākumiem ASV atrodama šeit http://www.latvia100usa.org .

    Autors: PublicID Group 

    Amerikas ceļojumi: Dagmāra Legante meklē sevi, bet Valters Zviedris ķer skorpionu fotogrāfijai!

    Divreiz pēc kārtas nokavēt lidmašīnu Lasvegasā, fotografēties ar skorpioniem, justies kā filmēšanas laukumā, baudīt auto motora skaņu, aizbēgt no sevis un sevi atkal atrast – ar īstiem road movie cienīgiem piedzīvojumiem ASV var lepoties aktrise un ētera personība Dagmāra Legante un pieckārtējais Latvijas čempions kartingā, auto šosejas braucējs Valters Zviedris. Savos stāstos viņi dalījās pirms režisora Vima Vendersa filmas “Parīze, Teksasa” kino ciklā “Desmit izcili ceļojumi”.

    Maiami–Ņujorka: visa pasaule

    Dagmāra Legante divus gadus nodzīvojusi Amerikā un sapratusi, kāpēc road movie žanrs tur ir tik populārs. “Bieži satiku cilvēkus, kuri uzskata, ka ir ļoti daudz ceļojuši, taču nekad nav izbraukuši ārpus ASV. Viņiem ceļošana labākajā gadījumā nozīmē braucienu no Ņujorkas uz Kaliforniju, un tas patiešām ir piedzīvojums. Jā, Amerikā ir gandrīz viss: tuksneši, palmas, sniegoti kalni, rudenīgas, oranžas lapas. Bet vairums cilvēku neko vairāk un tālāk arī neredz. Iespējams, viņu vienīgais ceļojums ir no Maiami līdz Ņujorkai,” stāsta Dagmāra Legante. Viņa piebilst – Amerika ir ļoti piemērota ceļošanai: “Ir benzīntanki, kafejnīcas. Un ceļi. Un viss ir ļoti kinematogrāfisks. Pirmoreiz ieraugot šīs vietas, rodas sajūta, ka atrodies filmēšanas laukumā.”

    Pašai savs road movie stāsts jeb kā divreiz nokavēt lidmašīnu

    “Amerika, sevišķi Ņujorka, bija mana sapņu zeme. Kaut kādā mērā vēl joprojām ir, jo tur visu var izdarīt un visu var sasniegt, ja ļoti vēlas. Es gribēju tur būt un mācīties aktiermākslu. Mani neinteresēja, kā es tur aizbraukšu, ko tur darīšu, es pat nepadomāju, kā pelnīšu naudu – man vienkārši vajadzēja tur būt,” stāsta Dagmāra Legante. Viņa piebilst – nereti road movie žanra filmās kāds dzenas kādam pakaļ, bet viņai tā bijusi aizbēgšana no sevis un pēc tam – sevis atrašana. 

    “Vēl viens mans road movie stāsts ir, kā aizbraukt uz Lasvegasu un divas reizes pēc kārtas nokavēt lidmašīnu. Es aizbraucu uz aktiermākslas semināru. Pēc tam tur notika ballīte, pēdējā nakts Lasvegasā. Ar svešiem cilvēkiem, kurus iepazinu divās semināra dienās, noīrējām limuzīnu – kā filmās. Ticiet man, Lasvegasa ir Disnejlenda pieaugušajiem! Tur jebkurā diennakts laikā šķiet, ka spīd saule un ir zilas debesis. Visu laiku valda jautrība. Nodomāju – tikai mazliet pagulēšu. Un tā es nokavēju lidmašīnu, jo guļu. Tad nopērku vēl vienu biļeti un nodomāju – mazliet jāapskata pilsēta, jāaiziet brokastīs. Kādam cilvēkam jābūt, lai nokavētu divas lidmašīnas?” prāto Dagmāra Legante.

    Valters Zviedris ķer skorpionu fotogrāfijai

    “Es mīlu visus filmu žanrus, bet road movie man asociējas ar ceļu un kādu mērķi. Arī es esmu bijis Amerikā, braucis no Lasvegasas uz Losandželosu kopā ar vecākiem. Amerika ļoti atšķiras no Eiropas, tur viss ir daudz lielāks, cilvēki ir citādi,” stāsta autosportists Valters Zviedris. Viņam bijusi izdevība pavizināties pa slaveno 66. ceļu, kas nu saistās ar daudzām atmiņām: “Tur ik pēc 10 minūtēm ir kāda pilsētiņa, kurā dzīvo, maksimums, 10 cilvēki, bet katrā šajā pilsētiņā ir benzīntanks, liels restorāns un hotelis. Kopš bērnības man vienmēr ir šķitis, ka tuksnesī ir smiltis, kamieļi, saule un nav ūdens. Bet tur patiesībā bija visai zaļš.” Valteram izdevies arī piepildīt kādu sapni – viņam vienmēr gribējies redzēt čūsku vai skorpionu. Izkāpjot no mašīnas, beidzot izdevies ieraudzīt kāroto skorpionu un tikt pie kopīgas fotogrāfijas.

    Auto – dabisks kā gaiss, kuru elpot

    “Amerikāņiem ir dabiska tieksme pēc mašīnām, arī likumi ir daudz pielaidīgāki nekā Latvijā, kur tehniskā apskate jāveic katru gadu. Amerikāņi ļauj mašīnas uzlabot. Šīm amerikāņu automašīnām ir ļoti īpatnēja skaņa,” stāsta Valters Zviedris. Viņš vienmēr filmās pamana visas automašīnas, un dažas filmas atceras mašīnu, nevis pašas filmas dēļ: “Es dažreiz no sākuma nosaucu automašīnas modeli, ne filmas nosaukumu, kad runāju par filmu. Pievēršu ļoti lielu uzmanību katrai automašīnas detaļai – izskatam, krāsai, diskiem, stūrei. Butaforisku auto man neiemānīsi, jo automašīnas ļoti mīlu un jau no 6 gadu vecuma esmu pie stūres.” Valters piebilst – braucot viņam vislabāk patīk auto motora skaņa, tā ir viņa mūzika, kaut arī, braucot kopā ar draugiem, varot arī padziedāt līdzi dziesmām.

    Road movie anatomija

    Kārtīgu road movie var piedzīvot gan lidmašīnās, gan ar auto, ir pārliecināta Dagmāra Legante. Tas nozīmē aizbraukt, lai atrastu sevi. “Mans pēdējais garākais ceļojums automašīnā bija vienai pašai no Barselonas līdz Spānijas dienvidiem – aptuveni 1000 km, ko pieveicu vienā dienā. Braucot tik garu ceļu, cilvēks iziet cauri vairākiem etapiem. No sākuma tu brauc ar lielu entuziasmu, tad saproti, ka esi viens pats mašīnā un sāc dziedāt, jo laiks kaut kā ir jāpavada, un tad sākas sarunas pašam ar sevi. Tās ir visvērtīgākās, šīs sarunas. Kaut kādā brīdī ieslēdzas eiforija,” ceļojuma anatomiju izpētījusi Dagmāra Legante.

    Retro auto un aizraujošas filmas

    Līdz gada beigām ciklā “Desmit izcili ceļojumi” kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar pilna servisa līzinga un auto nomas uzņēmumu AVIS piedāvā skatīties izcilus road movie žanra paraugus. Jaunajā sezonā par īpašu pārsteigumu parūpējies arī Rīgas Motormuzejs, kas pirms katra seansa ļauj klātienē aplūkot kādu īpašu retro auto modeli. 

    Pēdējā seansā ciklā “Desmit izcili ceļojumi” būs skatāma leģendārā latviešu filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (rež. Jānis Streičs). Seansa līdzbraucēji filmas režisors Jānis Streičs un aktrise Diāna Zunde, filmā Lāsmiņas atveidotāja. 

    Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

    Autors: Splendid Palace

    04.12.2019.

    Amerikāņu psiholoģijas tests: Ko var šajos apļos redzamie cipari pastāstīt par tevi

    Šī testa ideja ir ļoti vienkārša. Skatoties uz katru aplīti ir jānosaka, kurš cipars tur iekšā ir redzams. Ja redzat visos aplīšos ciparus – esat pilnībā vesels! 

    cats

    ▪Neredzi apli 1. Izteikta agresivitāte, patīk konfliktēt. Iesakām daudz laika veltīt savam hobijam un vaļaspriekam. 

    ▪ Neredzi apli 2. Zems pašvērtējums. Nepieciešams iemīlēt sevi tik pat cik dzīvi. 

     ▪ Neredzi apli 3. Pārāk daudz laika pavadāt darbā vai virtuvē. Iesakām šad tad arī atpūsties!

    ▪Neredzu apli 4. Sadisms. Jānodarbojas ar hobiju, kas liks tavai sirdij atmaigt. 

    ▪Neredzi apli 5. Pārliecināts, spēcīgs un pašapzinīgs. 

    ▪Neredzi apli 6. Šizofrēniķis. Rekomendējam došanos pie psihiatra.  

    barda-logo-png_-260x85

    Amerikāņu pankūku recepte

    Vai amerikāņu filmās esi ievērojusi pankūku grēdas, ko ģimenes ēd brokastīs? Lūk, pavisam vienkārša amerikāņu pankūku recepte arī tavam brokastu galdam!

    Tev vajadzēs:

    • 500 ml piena vai ūdens 
    • 3 ēdamkarotes cukura 
    • 500 ml miltu 
    • 1 tējkarote sāls 
    • 3 tējk. cepampulvera 
    • 1 tējkarote vaniļas cukura 
    • Augu eļļa cepšanai

    Bļodā sajauc visas sastāvdaļas izņemot pienu, lai neveidotos kunkuļi. Tad pakāpeniski pievieno arī pienu, mīklu visu laiku maisot. Kad kunkuļu vairs nav, uzkarsē uz pannas eļļu, lej mīklu uz pannas. Pankūkas cep uz lēnas uguns, lai tās nepiedegtu. Ja mīkla sanākusi pašķidra, vari uzlikt pannai vāku un turpināt cept uz lēnas uguns.

    Autors: Dieviete.lv

    1...408409410...458Lapa 409 no 458

    REDAKCIJAS IZVĒLE

    POPULĀRIE RAKSTI

    POPULĀRĀS KATEGORIJAS

    © 2026 Dieviete