6.1 C
Rīga
otrdien, 16 decembris, 2025
Home Blog Page 44

Trīs pārgājienam piemēroti maršruti: vēsturiski sēravoti un dabas takas Jūrmalā

DCIM100MEDIADJI_0072.JPG

Lai arī zelta rudens jau beidzies un baltā ziema vēl nav sākusies, daba piedāvā daudz vairāk par svina pelēkām debesīm un vienmuļu zemes toņu gammu. Ja vien esat gatavi ļaut vaļu piedzīvojumu garam un doties jaunu taku meklējumos, acīgiem vērotājiem atklāsies arī vēla rudens skaistums: Melnalkšņu dumbrāja laipa, Slokas ezera taka un Ragakāpas dabas takas var kļūt par īstu atklājumu visos gadalaikos.

“Latvijas iedzīvotājiem ir patiešām laimējies ar neskartas dabas bagātību, kas ir mums visapkārt un kuru esam paaudzēs rūpīgi lolojuši – daudzviet pasaulē nekā tāda vairs nav vai arī jābrauc lieli attālumi, lai nokļūtu neskartā dabā. Vienlaikus esam tik ļoti pieraduši pie šīs bagātības, ka nereti aizmirstam to pienācīgi novērtēt. Varbūt tieši vēls rudens ir vispiemērotākais brīdis saskarsmei ar dabu, lai citām acīm paskatītos uz šķietami zināmām lietām,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra “Meža māja” vadītāja Agnese Balandiņa.

Pašā Ķemeru Nacionālā parka sirdī, aiz dabas izglītības un informācijas centra “Meža māja” meklējama Melnalkšņu dumbrāja laipa. Tā apmēram 600 metru garumā ved cauri ļoti mitram, dabiskam lapu koku mežam, kuru par ērtu mājvietu atzīst teju visi Latvijā sastopamie dzeņi, arī parka simbols baltmugurdzenis.

“Iespējams, vislabākais laiks takas apmeklēšanai ir pavasarī, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi un zied purenes, taču rūpīgam vērotājam dumbrājs sagādās skaistus pārsteigumus visos gadalaikos. Piemēram, rudeņos uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība, bet ziemā, kad uzkrīt sniegs, varat pārbaudīt, cik labi pazīstat meža dzīvnieku pēdas,” aicina Agnese Balandiņa, piebilstot – jārēķinās, ka lietus laikā un ziemā dēļu laipas var būt slidenas, tāpēc ieteicams izvēlēties piemērotus apavus.

Taču, ja tas nebiedē un pastaigu vēlaties paildzināt, Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, pa kuru var aizstaigāt līdz Ķirzaciņai – vēsturiskā Ķemeru kūrorta sēravotam, kas tā tiek dēvēts, jo avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas. Jau kopš seniem laikiem gan vietējie, gan ārzemnieki uz šo avotu devušies atjaunotnes meklējumos.

DCIM100MEDIADJI_0072.JPG

Īpašas dabas bagātības glabā arī 3,1 km garā Slokas ezera taka. Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar dolomītu grunti, bagātīgām ūdensaugu audzēm un sēravotiem. Ezerā mājvietu radušas vairākas aizsargājamas ūdensputnu sugas; tur spēkus uzkrāj arīmigrējošie putni, tāpēc sevišķi putnu migrācijas laikā pavasaros un rudeņos šī taka ir īsts dārgums putnu vērotājiem. Mazos lidoņus labāk aplūkot ļauj 7 metrus augsts peldošs putnu vērošanas tornis.

“Slokas ezera taka ir lokveida: vienā virzienā tā ved gar ezera krastu, otrā – cauri mežam, ļaujot vērot, kā  pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu dumbrājs ar lielu sūnu un dzeņu daudzveidību nomaina sēnēm bagātu priežu mežu, kas savukārt mijas ar nosusinātu un kokiem apaugušu augsto purvu. Pa ceļam atrodami arī dažādi sportisku aktivitāšu rīki – šūpoles, līdzsvara koks, kāpelēšanas objekti, kas sevišķi priecēs jaunāko paaudzi. Pavasaros un rudeņos daļa taku gan var būt applūdusi,” atgādina Agnese Balandiņa.

Savukārt Ragakāpas dabas takas ir unikāls dabas parks, kas var lepoties ar retām augu sugām un neatkārtojamu ainavu. Ragakāpa ir vēja darbības rezultātā pārveidots 800 m garš un 100 m plats kāpu valnis. Tā ir svaigā jūras gaisa apdvesta klusa pastaigu vieta ar izkoptu ekotaku un skatu platformām. Dabas parka teritorijā sastopamas ap 340 gadu vecas priežu audzes, retas augu sugas un četras aizsargājamas putnu sugas. Parks iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000. Lai gan aizsargājamos augus un dzīvniekus rudenī ieraudzīt neizdosies tik viegli kā vasarā, tā ir iespēja baudīt dabas tuvumu un atslābinošu klusumu, dodoties pretī vietai, kur Lielupe satiek jūru.

Ragakāpa, kuras augstums ir 17 metru, ir valsts aizsardzībā jau kopš 1962. gada. Dabas parka nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu vienīgais patvērums – tajā konstatēti septiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, to skaitā embrionālās kāpas, baltās kāpas un mežainās jūrmalas kāpas.

Mēdz teikt, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tāpat nav skaistāku vai mazāk skaistu gadalaiku, katrai sezonai piemīt savs valdzinājums, un Jūrmalas dabas takas aicina izbaudīt vēla rudens burvību!

Vairāk informācijas par Jūrmalas dabas takām:

www.visitjurmala.lv, kemerunacionalaisparks.lv,www.daba.gov.lv

Autors: Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs

Trīs nosacījumi, lai bērni augtu laimīgi un harmoniski

Būt par vecākiem ir ļoti atbildīgs darbs. Katru dienu jāmeklē atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem, kā rīkoties vispareizāk, kā bērnam labāk atbildēt, kurā brīdī kaut ko teikt vai pastāstīt. Ik dienu vecākiem jāpieņem neskaitāmi lēmumi, kas veido bērnus kā personības un ietekmē atvašu emocionālo labklājību. Psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte dod trīs nozīmīgus padomus, kas parasti ietekmē bērna domāšanu, pasaules uztveriun palīdz bērniem izaugt par psiholoģiski veseliem un veiksmīgiem pieaugušajiem.

Mutiskā programmēšana

Ļoti svarīgi ir simts reizes padomāt, pirms kaut ko teikt bērna klātbūtnē. Jāatceras, ka arī mazs bērns, kurš nerunā, saprot pieaugušo sacīto. Bieži dzirdētas frāzes nosaka bērna domāšanu un rīcību visai dzīvei. Piemēram, smagi nopūšoties, teikta frāze “Sievietes liktenis mīlēt un ciest” vai “Kas dzimis rāpot, nevar lidot”, vai “Visi bagātie ir blēži” var traucēt, bērnam pieaugot, attīstīt viņa radošumu, pašrealizēties, izvirzīt augstus mērķus un tos sasniegt.Bieži lietota, pieaugušoprāt, motivējoša frāze “Es zinu, tu vari labāk!” nevis stimulē bērnu sasniegumiem, bet, gluži otrādi – rada nepilnvērtības sajūtu un atņem iespēju bērnam justies mīlētam bez nosacījumiem, jo vārdam “labāk” nav robežu. Bērns nesaprot, kas vēl viņam jādara, lai vecāku acis beidzot priekā un atzinībā iemirdzētos. Dēls vai meita jau no bērnības iemācās, ka viņi ir labi tikai veiksmes gadījumā. Tas ir tiešais ceļš uz izdegšanu pieaugušā vecumā. Būtiski un svarīgi ir bērnus iedrošināt un atbalstīt:

  • “Neizdevās? Mēģini vēlreiz! Mēģini citādāk!”
  • “Domā ar savu galvu!”
  • “Izvirzi mērķus! Sasniedz tos!”
  • “Kļūdas ir tikai pieredze!”
  • “Mācies! Zināšanas ir vienīgais, ko tev nekad nevarēs atņemt!”

Piaugušo piemērs

Vecākiem un skolotājiem jārēķinās, ka apmēram 4-6 gadu vecums bērniem ir atdarināšanas laiks. Jāatceras, ka bieži bērns cenšas izpatikt pretējā dzimuma vecākam un atdarina sava dzimuma vecāku. Mēs varam bērniem mēģināt iestāstīt visdažādākās dzīves gudrības, taču tās nestrādās, jo bērni mācīsies no mūsu uzvedības un kopēs to. Jākļūst par paraugu saviem bērniem! Mums jākļūst par tiem varoņiem savu bērnu acīs, kam viņi vēlēsies līdzināties un sekot. Ja šajā vecumā vecāki maz būs kopā ar saviem bērniem un bērniem būs pieeja, piemēram, televizoram vai datoram, kurā viņi skatīsies nekontrolētu saturu, var gadīties, ka mūsu atvases par varoņiem izvēlēsies kādus negatīvus multfilmu vai datorspēļu varoņus, vai kādus monstrus un sāks sekot viņu uzvedības paraugam. Tāpēc, ja vēlamies izaudzināt spēcīgas personības, mums, pieaugušajiem, pašiem par tādām jākļūst.

Svarīgas ir pieaugušo emocionālās reakcijas

Bērns jau agrīnā bērnībā sāk pamanīt, kāda viņa uzvedība rada vecākos visspēcīgāko emocionālo pārdzīvojumu. Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte stāsta, ka parasti bērni labāk atpazīst prieku un dusmas: “Mums, pieaugušajiem, vajadzētu iemācīties bez pārspīlētas un nepamatotas sajūsmas vai vilšanās reaģēt uz bērnu sasniegumiem vai neveiksmēm, kā arī uzvedību. Jo mierīgāk mēs reaģēsim, jo harmoniskāki augs mūsu bērni.”

Citus padomus par bērnu audzināšanu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.

Trīs nedēļas: Tikai pirmās nepieciešamības preces! (+VIDEO)

Svētku sezonas laikā, cilvēku pārvietošanās brīvību neierobežos un sabiedriskais transports turpinās kursēt.

Video

Trīs mīti par hemoroīdiem un kā sev palīdzēt?

Hemoroīdi ir delikāta un intīma problēma, bet tieši kautrēšanās un vilcināšanās savlaicīgi lūgt ārstam padomu rada vislielāko risku tam, ka laika gaitā hemoroidālā saslimšana progresē un drīz vien prasa daudz nopietnāku ārstēšanu. Tāpēc noteikums numur viens ir – rīkojies! “Galu galā pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem katrs otrais no mums dzīves laikā ar šo problēmu sastopas,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi anālās atveres apvidū un taisnajā zarnā, kas pilda svarīgu uzdevumu, neļaujot fēcēm patvaļīgi izkļūt no anālās atveres brīžos, kad klepojam vai šķaudām. “Problēma sākas tad, kad šie vēnu mezgliņi iekaist vai sāk paplašināties, radot niezi, sāpes, diskomfortu un asiņošanu. Ja hemoroīdi veidojas kā ārējie mezgli anālās atveres ārpusē, tos cilvēks noteikti pamanīs. Savukārt par iekšējo mezglu esamību taisnajā zarnā var pat nenojaust,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. 

Reizēm savlaicīgi uzsākt ārstēt hemoroīdus kavē kāds no trīs mītiem, kuriem daudzi ar pārliecību tic.

  1. mīts: Ja neasiņo, visticamāk tie nav hemoroīdi

Te būtu jāatceras, ka hemoroidālajai saslimšanai ir četras stadijas. Pirmajā stadijā var būt asiņošana no taisnās zarnas pēc tualetes apmeklēšanas, bet paši hemoroīdi atrodas iekšpusē un uz āru neiznāk. Ja saslimšana ir otrajā stadijā, pēc tualetes apmeklējuma hemoroīdi mēdz iznākt uz āru, bet paši arī ieiet atpakaļ anālajā atverē. Trešā stadija ir tad, kad hemoroīdi izslīd no zarniņas, bet atpakaļ paši vairs netiek. Savukārt, ceturtajā stadijā hemoroīdi jau ir pilnībā izslīdējuši no zarnas un iekšā vairs nav dabūjami. Pirmā un otrā ir agrīnas stadijas, kad hemoroīdus vēl var ārstēt ar konservatīvu terapiju – ziedēm, smērēm, medikamentiem. “Tomēr pamanot jebkuras no hemoroidālās saslimšanai raksturīgām pazīmēm – asiņošanu, asiņainus izdalījumus no taisnās zarnas, vēdera izejas traucējumus, sataustāmus veidojumus anālās atveres rajonā, diskomfortu, sāpes, niezi, kas pastiprinās ilgstošas sēdēšanas vai sportošanas laikā, vēlams konsultēties ar ārstu, jo cilvēks pats nekad nevar skaidri zināt, vai tas, kas minētās sūdzības rada, patiešām ir hemoroīdi. Pastāv risks, ka šie minētie simptomi nemaz nenorāda uz paplašinātiem hemoroīdu mezgliem, bet var būt taisnās vai resnās zarnas vēža priekšvēstneši,” brīdina Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa. 

  • mīts: Jāsāk ēst veselīgāk un problēma pāries

Viens no galvenajiem hemoroīdu cēloņiem patiešām ir neveselīgs, mazkustīgs dzīvesveids, uztura paradumi (asa, pikanta un trekna pārtika), aizraušanās ar alkoholu, smēķēšana. Tomēr – ne tikai! Hemoroidālo saslimšanu var sekmēt arī stress, pārgurums, smagumu celšana, hroniski aizcietējumi. Ar šo problēmu sastopas gan fiziski smaga darba darītāji, gan tie, kuri ikdienā veic sēdošu darbu (datorspeciālisti, grāmatveži, šoferi) vai kuriem ilgstoši jāstāv kājās (frizierifarmaceiti, ķirurgi, pārdevēji, konditori). Lielākā riska grupā ir arī cilvēki virs 50 gadu vecuma, sievietes grūtniecības laikā un postmenopauzes periodā, kad organismā samazinās estrogēna un progesterona līmenis. Arī vielmaiņas problēmas – liekais svars, augsts cukura līmenis asinīs un cukura diabēts rada lielāku hemoroīdu veidošanās risku. Savukārt, pretiekaisuma preparātu un prettrombotisko līdzekļu lietošana var izprovocēt hemoroīdu asiņošanu.

  • mīts: Hemoroīdi ārstējami tikai ķirurģiski

Ne vienmēr hemoroīdi ārstējami tikai ķirurģiski. Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa uzsver, ka vieglākos gadījumos pacientam tiek nozīmētas dažādas ziedes vai svecītes, ko vakarā var ievadīt taisnajā zarnā. Tikai savlaicīgi vēršoties pie ārsta, ir lielāka iespēja, ka hemoroīdi vieglāk pakļausies ārstēšanai: “Slimības sākumā bieži vien pietiek ar medikamentiem vai nelielām korekcijām uzturā un dzīvesveidā, piemēram, pietiekamu šķidruma un šķiedrvielu uzņemšanu, nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm. Tomēr, ja problēmu ilgstoši ignorē, hemoroīdi kļūst arvien nepatīkamāki, traucējošāki, sāpīgāki. Jo vēlāk vēršas pēc palīdzības, jo lielāka iespēja, ka tos būs jāārstē ķirurģiski,” norāda Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa. 

Kā sev palīdzēt, ja ir hemoroīdu paasinājumus:

  • Vairāk kustieties! Pastaigājieties, peldieties, nodarbojieties ar lēnu skriešanu. 
  • Uzņemiet šķiedrvielas! Iekļaujiet uzturā dārzeņus, augļus, putraimus, klijas.
  • Aktivizējiet vielmaiņu! Sāciet rītu ar glāzi silta ūdens, ko vēlams izdzert tukšā dūšā. 
  • Padzerieties! Uzņemiet pietiekamu šķidruma daudzumu ikdienā.
  • Par tīrību! Rūpīgi ievērojiet higiēnu pēc tualetes apmeklēšanas, gādājiet par tīrību anālās atveres zonā. 
  • Medikamenti, kas var noderēt! Ja nepieciešams, var lietot vazoprotektīvos līdzekļus, kas sašaurina vēnu (hemoroīdu) sieniņas, palielina asinsvadu izturību un mazina to caurlaidību. Visvairāk pētītais vazoprotektors un venotoniskais līdzeklis (palielina vēnu tonusu) ir mikronizēta attīrīta flavonīdu frakcija (diosmīns +hesperidīns). Kā liecina pētījumi, diosmīna lietošana kombinācijā ar hesperidīnu pēc četrām ārstēšanas dienām aptur akūtu asiņošanu pat 92% pacientu, mazinās arī tādi simptomi kā diskomforts anālās atveres zonā, sāpes, izdalījumi.
  • Nepieļaujiet aizcietējumus! Lietderīgi lietot arī laksatīvos līdzekļus, kas veicina vēdera izeju. Ieteicams arī ik pa laikam lietot probiotiķus. Vēdera pūšanās gadījumā labi palīdz bifidobaktērijas, šķidrākas vēdera izejas gadījumā — Saccharomyces boulardii, cietākas vēdera izejas gadījumā – labāk izvēlēties laktobaktērijas.
  • Atcerieties! Hemoroīdi mēdz veidoties atkārtoti, ja problēmas rašanās cēlonis netiek novērsts un dzīvesveidā nekas netiek mainīts.

Trīs minūšu likums, kurš būtu jāievēro visiem vecākiem

Cik daudz laika pēc darba tu pavadi kopā ar saviem bērniem? Būtībā, mums vajag vien 30 minūtes, lai pagatavotu viņiem vakariņas, aptuveni 15 minūtes, lai palasītu priekšā grāmatu, un tikai mirkli, lai iedotu bušu un novēlētu labu nakti. Tomēr, starp visiem šiem posmiem, ir trīs minūtes, kuras var kļūt par svarīgākajām visā dienā.

Psiholoģe Natālija Sirotiča portālam „Brightside” izskaidroja šo trīs minūšu un, ja tu sekosi šim noteikumam, tavi bērni tev uzticēsies pat tad, kad būs pusaudži.

Šis noteikums paredz to, ka tev ir jāsatiek savs bērns katru dienu tā, it kā jūs ilgi nebūtu tikušies. Pat, ja jūs netikāties vien 30 minūtes, kamēr tu aizgāji līdz veikalam.

Pie tam, ir ļoti svarīgi būt ar bērnu vienā acu līmenī un pavadīt 3 minūtes apskaujoties un jautājot, kas notika, kamēr tu biji projām. Īpaši svarīgi ir sekot šim noteikumam tad, kad tu ej bērnam pakaļ uz bērnudārzu, skolu vai arī, kad tu atgriezies no darba.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Psiholoģe skaidro, ka pirmajās dažās minūtēs, kopš bērns tevi ir saticis, viņš tev pastāsta informāciju, ko spēj atcerēties.

Ja šis trīs minūšu likums tiek ignorēts, kādam bērnam nav iespējas vecākiem pastāstīt kaut ko svarīgu, un ar laiku daži fakti vairs nemaz nešķitīs svarīgi, lai par tiem vispār runātu. Tādējādi vecāki var palaist garām daudz svarīgu lietu. Citi bērni, pretēji, runās visu vakaru, atceroties arvien jaunus faktus. Tādu bērnu vecāki arī riskē daudz ko nedzirdēt, jo ar laiku runājošs bērns viņiem būs tikai fona troksnis.

Papildus ieteikumi

Ir svarīgi saprast arī to, ka trīs minūšu likums nenozīmē, ka tev ir jāvelta bērnam tikai trīs minūtes dienā. Tas nozīmē tikai to, ka tev ir jāpavada vismaz trīs minūtes kopā ar bērnu uzreiz, kad tu viņu satiec, lai būtu droša, ka dzirdi visu svarīgāko, kas viņam ir sakāms.

Ir jāļauj bērnam saprast, ka vecāki viņu dzird.

Kā tu pavadi laiku ar savu bērnu? Varbūt tu seko šim 3 minūšu likumam intuitīvi? Pastāsti komentāros!

 

Autors: Dieviete.lv

Trīs maldīgi stereotipi par „millennials”paaudzi

Millennials jeb tūkstošgades paaudze ir pašreiz viena no lielākajām ekonomiski aktīvajām sabiedrības daļām pasaulē. Tie ir cilvēki, kas dzimuši laika periodā no 1980. gada līdz 2000. gadam, taču dažādās valstīs tūkstošgades paaudzes nodalītās robežas un definīcijas mēdz atšķirties. Lielākā daļa starptautisko pētījumu un ārvalstu mediji ir vienisprātis par millennials paaudzei piemītošajām īpašībām. Tipisks mileniālis ir raksturots šādi: ar sevi apmāts jeb narcistisksdivdesmitgadnieks, kurš sagaida atzinību tikai par to, ka eksistē, darbavietu maina ik pēc pāris mēnešiem, visu laiku pavada telefonā un nedomā par nākotni vai finansēm.

  1. Stereotips: millennials paaudze ir selfiju taisītāji

Taisnība, ka mūsdienās telefons ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kurā glabājas kontakti, atmiņas, ikdienā nepieciešamie rīki, piemēram, sabiedriskā transporta kustību saraksts, mobilā banka, navigācijas aplikācija WAZE, Mobilly un citas nozīmīgas aplikācijas. Daļai cilvēku tas ir pat iztikas pelnīšanas rīks. Taisnība, ka mileniāļiem neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir viedtālrunis, bet nav taisnība, ka mileniāļi telefonu izmanto tikai selfiju jeb pašbilžu uzņemšanai. Tūkstošgades paaudzes pārstāvji notikušajā pirmajā millennialsmeetupLatvijā apliecināja, ka lielākoties izmanto telefonu saziņai (68%), kā arī darbam (14%) un sociālajiem tīkliem (16%), bet tikai 3% atbildēja, ka izmanto telefonu galvenokārt fotogrāfiju uzņemšanai.

TechChill valdes locekle Marija Ručevska atzina, ka mobilās ierīces un mūsdienu tehnoloģiju sasniegumi ir atvieglojuši visas tehniskās lietas, lai tām nebūtu jāvelta domas vai enerģija. Ne velti mileniāļu vidū ir izteiciens “there’sanappforthat” jeb tā izdarīšanai ir izveidota aplikācija. Tika apskatīti jaunākie pakalpojumi, kurus mileniāļi labprātāk izmanto tradicionālo pakalpojumu vietā. Piemēram, taksometru izsaukt ar aplikācijas palīdzību, nevis zvanot;maksājumus veikt mobilās bankas aplikācijā, nevis datorā (kur nu vēl filiālē); pasūtīt ēdienu ar viena klikšķa palīdzību, nevis doties uz veikalu iepirkties. Tagad mileniāļu vajadzībām izveidots pat speciāls pensiju 2. līmeņa plāns “Millennials”, kas pats maina ieguldījumu stratēģiju atbilstoši klienta vecumam, un līdz ar to, gadiem ejot, cilvēkam pašam nav jāmaina pensiju plāns. Tāpat tika aplūkoti arī citi pakalpojumi, kas transformējušies līdz ar šīs paaudzes paradumiem.

  1. Stereotips: millennials paaudze nedomā par nākotni un dzīvo uz vecāku rēķina

Dažādu millennials paaudzes paradumu dēļ sabiedrībā ir pieņēmums, ka millennials paaudze nedomā par nākotni.Lai gan ir tiesa, ka mileniāļi pret nākotnes plānošanu attiecas citādāk nekā iepriekšējās paaudzes, pieņēmums, ka millennials paaudze neprot plānot savas finanses un dzīvo uz vecāku rēķina, ir aplams. CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs un mileniālis Kārlis Purgailis uzsver, ka šo stereotipu ietekmē katras valsts vēsture.Piemēram, tūkstošgades paaudze, kas piedzīvojusi padomju laikus vai pēcpadomju periodu,būtiski atšķiras no šīs paaudzes pārstāvjiem, piemēram, ASV. K.Purgailis, balstoties uz datiem, atzīmē, ka milennials paaudzes daļa, kas dzimusi laikā no 1980. Līdz 1994. Gadam, šobrīd Latvijā ir vispelnošākā – šiem cilvēkiem ir lielākie ienākumi un lielākā pelnītspēja,  kā arī viņiem ir racionāls un pārdomāts skatījums savai nākotnei. Redzam, ka attiecībā uz finanšu pakalpojumiem millennials paaudzes pārstāvjiem ir svarīgi, lai tie būtu pielāgoti viņu paradumiem un dzīves ciklam un ietaupītu ikdienā tik ļoti svarīgo resursu – laiku.

Arī pirmā millennialsmeetup laikā veiktā aptauja liecina, ka 50% mileniāļu seko līdzi saviem izdevumiemun 17% pat ir padomājuši par krājkonta izveidi, pensiju 3. līmeņa uzkrājumu vai noguldījumu depozītā. Mārketinga un darba devēja tēla konsultante Zane Čulkstēna atzīst, ka Latvijāmileniāļi nekaunas prasīt augstāku atalgojumu nekā, piemēram, viņu vecāki, taču viņa arī norāda, ka veiksmīgākie šīs paaudzes pārstāvji par šo atalgojumu sasniegs vairāk un būs mērķtiecīgāki darbinieki, jo paaudzei ir brīvāks skatījums uz tādām lietām kā darba laiks, darbavieta – viņi ir elastīgāki, ātri pielāgojas jauniem apstākļiem, kas mūsdienās ir būtiski.

  1. Stereotips: millennials paaudze domā tikai par sevi

“Es, es pats un vēlreiz es” – tā paaudzi apraksta ārvalstu mediji, apgalvojot, ka šie jaunie pieaugušie nedomā par apkārtni, līdzcilvēkiem un ilgtspējīgu dzīvošanu. Vai tādi ir arī Latvijas tūkstošgades paaudzes pārstāvji?

Meetup laikā veiktā aptauja liecināja, ka 58% Latvijas mileniāļu ir svarīgi pašiem rīkoties atbildīgi pret dabu un līdzcilvēkiem – šķirot atkritumus, ziedot labdarībai, rūpēties par līdzcilvēkiem. 28% mileniāļu ir svarīgi, lai pakalpojumi un produkti, kurus viņi iegādājas, sniedz labumu sabiedrībai, piemēram, ka no iegādātās preces daļa ienākumu tiek ziedoti labdarībai. Šī tendence sāk kļūt par slēpto pieprasījumu produktiem un pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem nekad iepriekš nav bijis tik svarīgi būt sociāli atbildīgiem, kā tas ir šobrīd, jo, kā liecina meetup laikā veiktā aptauja, 25% mileniāļu pieprasa šo īpašību no sava darba devēja.

Jauni cilvēki arvien vairāk vēlas, lai viņu darba devējs būtu tāds, ar kuru var lepoties. Visas šīs īpašības millennials paaudzi padara par spēcīgu sabiedrības attīstības dzinējspēku, kas vairo inovāciju radīšanu, radošo domāšanu un pakalpojumu pielāgošanu tieši tās paaudzes vajadzībām, kuratos izmantos.

Par šiem stereotipiem jeb mītiem Pirmajā millennials meet up Latvijā diskutēja sabiedrībā pazīstami šīs paaudzes pārstāvji – grāmatžurnāla Benji Knewman izdevēja un redaktore Agnese Kleina, pasākumu un televīzijas šovu vadītājs Mārtiņš Kapzems, Tech Chill valdes locekle Marija Ručevska, grupas Dziļi violets mūziķis Nauris Brikmanis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, kā arī mārketinga un darba devēja tēla konsultante un Kim? laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, kas ikdienā strādā ar dažādu paaudžu pārstāvjiem un to īpatnībām. Lai pārbaudītu mītu patiesību, meet up dalībnieki piedalījās lauka aptaujā, atbildot uz jautājumiem par viņu paradumiem un īpatnībām.

 

Autors: P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības 02.08.2018

Trīs mācības par mīlestību, kuras lielākā daļa sieviešu saprot par vēlu

... by Mojlo on 500px.com

Ja runājam par mīlestību, kas uzvelk mums rozā brilles, tad bieži vien gadās, ka dzīves mācības apgūstam ne no pirmās reizes. Bieži vien savas kļūdas saprotam tikai pēc ilgāka laika. Zemāk ir tikai dažas no populārākajām:

Nevienu nevar piespiest sevi iemīlēt. Viss, ko tu vari darīt ir, būt tādai, kuru var iemīlēt. Viss parējais ir atkarīgs tikai no otra cilvēka. Lai arī cik ļoti tu censtos mīlēt un rūpēties par cilvēku, tas viņā neraisīs nekādas jūtas. Bet tas nav pasaules gals!

Ja es to būtu zinājusi agrāk, es neziedotos vīriešu dēļ, kuri pat negrasījās man atbildēt ar to pašu. Es domāju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Bet patiesībā ir tā, ka mēs varam būt tikai sevis labākā versija. Neesi sieviete, kurai ir vajadzīgs vīrietis. Esi sieviete, kura ir vajadzīga vīrietim.

Katrs cilvēks mīl savā veidā un dod tādu mīlestību, kādu prot, nevis, kādu mēs gaidām

Katrs cilvēks jūtas izrāda citādi. Nedrīkst teikt, kā mūs ir jāmīl. Mīlestība ir cilvēka dvēseles atspulgs. Iemācies pieņemt viņa mīlestību tādu, kāda tā ir. Cieni to un esi pateicīga.

Beznosacījuma mīlestībai ir jābūt ne vien pret citiem, bet arī pret sevi

Mēs protam mīlēt noteiktos apstākļos, mēs protam nosodīt un kritizēt. Bet, ja mēs pārstāsim to darīt, mēs spēsim sajust patiesu mīlestību. Jāsāk ir ar sevi: iemācies mīlēt sevi jebkādā veidā, un pēc tam arī citus.

 

Avots: Soulpost.ru

Trīs lietas, kurām jābūt katras modes dāmas garderobē 2018.gada vasarā (+FOTO)

Lai šovasar izskatītos stilīgi un aktuālajām modes tendencēm atbilstoši, nav obligāti jāpērk visu jauno, kas parādās veikalu plauktos. Pietiks arī ar dažām aktuālām lietām, kuras nezaudēs savu aktualitāti arī pēc vairākiem mēnešiem (un varbūt pat līdz nākamajai vasarai). Piedāvājam trīs lietas, kurām pievērst uzmanību:

Punktaina kleita

https://www.instagram.com/p/Bj4_2H2ly5M/?tagged=polkadotdress

Melnbalta kleita ar punktiņime ir efektīvs šīs vasaras apģērba gabals. Šo kleitu var sastapt dažādos veidos un modeļos: ikdienas, romantiskā, glamūrīgā, svinīgā. Šāda kleita ir arī diezgan universāla un tai diezgan viegli var pieskaņot dažādus aksesuārus – gan kleitas krāsās, gan kontrastējošās.

Mule tipa apavi ar bantēm

https://www.instagram.com/p/Bhc5TWTjDVK/?tagged=muleshoes

https://www.instagram.com/p/Bj7G6CSjQ5n/?tagged=muleshoes

Izsmalcinātas kurpes ar atklātu papēti, izrotātas ar rūpīgām bantēm – sievišķības ikona šajā vasarā. Tām sievietēm, kurām patīk praktiskums, iesakām pievērst uzmanību lakoniskiem modeļiem, kuri veidoti no mīkstas ādas vai samta – tie piestāvēs gan iecienītajiem džinsiem, gan svārkiem, klasiskām biksēm un kleitām. Patīk drosmīgi risinājumi? Izvēlies satīna vai kāda cita auduma kurpes spiltās krāsās ar izteiksmīgām bantēm. Tās piešķirs ikdienišķam tēlam rotaļīgumu un svaigumu.

Pītas somas

Somas, kas veidotas no dekoratīvajiem salmiem, nezaudē savu aktualitāti jau vairākas sezonas pēc kārtas. Šī gada vasara nav izņēmums. Vēlies šovasar tikt pie jauna aksesuāra? Izvēlies vai nu lielu un maisveidīgu pīto somu, vai nu maziņu un apaļu.

 

Autors: Dieviete.lv

Trīs lielākie riski, ar kuriem saskarsies pirmie kolonisti uz Marsa

 

“Ja bez skafandra iziesiet uz Marsa, jūs nosalsiet līdz nāvei un jums nebūs ko elpot. Un, ja šie apstākļi jūs nenobeigs, tad radiācija to mierīgi var izdarīt,” tā par problēmām, kas sagaida kolonistus uz Sarkanās planētas, saka amerikāņu rakstnieks, grāmatas “Kā mēs dzīvosim uz Marsa” autors Stīvens Petraneks.

 Petraneks ir viens no neskaitāmajiem ekspertiem, kas konsultēja “National Geographic” satriecošās dokumentālās drāmas “Marss” tapšanā. “Marsa” 2.sezona ir skatāma svētdienās no 18.novembra. Pirms tās “National Geographic” ir apkopojis nopietnākos riskus, ar kuriem nāksies rēķināties ikvienai misijai uz Sarkano planētu.

Radiācija

Mūsu planētas magnētiskais lauks un atmosfēra dabiski aizsargā mūs no kaitīgā kosmiskā starojuma. Taču uz Marsa šīs aizsardzības nav, tādēļ Sarkanās planētas iemītnieki ir pakļauti lielākam apdraudējumam, kas ilgtermiņā palielina audzēju un ģenētisko mutāciju risku, kas var atstāt iespaidu uz jaundzimušiem bērniem. Iespējams, kolonistiem starojuma ietekmē var mazināties lēmumu pieņemšas spējas.

“Protams, astronauti var dzīvot krātera dibenā, Saules staru ēnā, tā izvairoties no tiešas radiācijas, taču tas viņus neaizsargās no reālajiem slepkavām – kosmosa stariem. Lielais izaicinājums būtu uz Marsa atrast, piemēram, lavas cauruli vai alu, kurā var patverties no kosmosa stariem un radiācijas,” skaidro Petraneks.

NASA aprēķinājis, kas brauciens uz Marsu un sešu mēnešu atrašanās uz tā palielina astronautiem audzēju risku par aptuveni 5%. Kā iespējamais risinājums šobrīd tiek izskatīta iespēja apmest mājas ar Marsa augsni vai arī izveidot īpaši aprīkotas telpas, kur astronautiem atkopties no radiācijas ietekmes. 

 

Samazināta gravitācija

Cilvēku muskuļi un kauli ir piemērojušies Zemes gravitācijas (smaguma) spēka pārvarēšanai. Uz Marsa smaguma spēks ir tikai 38% no ierastā, tādēļ astronautu muskuļi ātri atrofēsies, bez īpašas piesardzības pasākumiem tas nav notikt gandrīz dažu dienu laikā. Turklāt regulāra trenažieru izmantošana ir tikai daļējs risinājums, jo samazinātā gravitācija rada problēmas kauliem, kuri straujāk nekā parasti zaudētu kalciju, un iekšējai ausij, kas atbild par ķermeņa līdzsvaru un var rezultēties kā vertigo un orientēšanās spēju zudumā. Daži zinātnieki pieļauj, ka samazinātā gravitācija var ietekmēt arī redzes asumu. Tiek pieļauts, ka zemāka gravitācija var radīt lielāku komplikāciju risku grūtniecības laikā un paildzināt uz Zemes dzimušu vecāku cilvēku mūžu. Taču pēdējie divi ir pieņēmumi, kuriem apstiprinājums vai noliegums būs jāmeklē reālās ekspedīcijās uz Sarkano planētu.

Tiesa, eksperti lēš, ka NASA speciālisti ilgstošajos kosmosā strādājošo astronautu novērojumos ir atraduši daļu risinājumu, kā ar vingrinājumiem un medikamentiem mazināt zemās gravitācijas izraisītās sekas. Savukārt futurologs Mičio Kaku, kuru skatītāji redzēs dokumentālajā drāmā “Marss”, pasmīn, ka, ja uz Marsa rīkotu Olimpiskās spēles, tad labākie daiļslidotāji vai akrobāti varētu veikt četrus, piecus, sešus vai septiņus apgriezienus. Proti, vairāk nekā uz Zemes.

Mokoša garlaicība

Tiek pieļauts, ka garie mēneši kopā ar faktiski nelielu skaitu kolēģu un bez nozīmīgām izklaidēm būs sarežģītākā Marsa ekspedīcijas daļa. Tā pētījumos Marsa simulatoros pētnieki ir pamanījuši, ka eksperimentu dalībnieki saskaras ar t.s. “trešā ceturkšņa sindromu”. Proti, deviņu mēnešu misijas sākumā viss norit labi, bet tad rodas aizvien vairāk emocionālu problēmu un viszemākais punkts tiek sasniegts īsi pirms ceturtā ceturkšņa, tieši pirms noslēguma. Lieki teikt, ka vairākus gadus garā misijā uz Sarkano planētu vai, dzīvojot patstāvīgajā kolonijā, emocionālās veselības problēmas būs daudzkārt lielākas.

Izrādās, garlaicība nemaz nav tik ļoti izpētīta, tomēr tiek uzskatīta par stresa formu. Ja prāts netiek nodarbināts, tad tas “aizklīst” prom no reālās dzīves – sapņos, domās, pašizpētē. Ja šādi procesi ir pārāk ilgi, tas var apdraudēt smadzeņu normālu darbību. Horniska garlaicība korelē ar depresiju un uzmanības deficītu. Tādēļ zinātniekiem ir jādomā, kā risināt situācijas, jo miljoniem kilometru no mājām garlaikots astronauts var sākt pavirši izturēties pret drošības procedūrām vai meklēt riskantas izklaides, lai tiktu galā ar garlaicību.

Ir zināms, ka tā reizēm gadoties polārajās ekspedīcijās Antarktīdā, kur nogarlaikoti pētnieki var iziet ārā 40 grādu salā, kārtīgi nesaģērbjoties un neinformējot savus kolēģus. “Antarktīdā ēkas ir briesmīgas. Protams, tām ir griesti un grīda, taču mājas nav iedvesmojošas. Cilvēkus iedvesmo darbs, ko viņi šeit dara. Misijas apziņa. Un tādēļ viņi te vēlas atgriezties gadu no gada. Tas pierāda ideju, ka var izveidot pieņemamu vidi neatkarīgi no tā, kur jūs atrodaties,” skaidro Petraneks.

Jebkurai šādai misijai reālākais risinājums ir precīzi pēc plāna noslogota ikviena nomodā pavadītā minūte. Ja ne citādi, tad svinot kādu pavisam muļķīgu notikumu vai gadadienu.

Bet skatītāji var nosvinēt dokumentālās drāmas “Marss” 2.sezonu, kuras sērijas skatāmas “National Geographic” svētdienās, no 18.novembra plkst. 22:00, ar atkārtojumu sestdienās plkst. 22.50!

Autors: Public ID Group

24.11.2018.

 

 

Trīs lielākās fitnesa kļūdas, kuras visi pieļaujam

Grūtākā daļa treniņos ir tikšana līdz tiem. Izklausās pazīstami vai ne? Teiksim, ka regulāri ej uz fitnesa centru un joprojām neredzi nekādus rezultātus. Tas ir patiess stāsts tik daudziem treniņu apmeklētājiem. Lai noskaidrotu, ko tu dari nepareizi, atsaucāmies uz trīs slavenību treneru viedokļiem par to, kas ir tā lieta, kas sabotē tavus pūliņus.

Noa Neimans, Ņujorka

Kļūda Nr.1: Kļūda uz kuru norāda Noa, ir ēšanas paradumi. “Nereti gadās tā, ka brīdī, kad saviem klientiem jautāju par diētu, kā izdodas to ieturēt, viņi nosarkst un atbild, ka cenšas ēst veselīgi. Tas ir neiespējami ar vingrojumiem vien panākt vēlamo rezultātu, ja tiek ēsts pilnīgi nepareizs ēdiens. Viņu centieni ēst veselīgi, bieži vien vainagojas ar kruasānu un kafiju brokastīs, bet saldējumu – naktī.”

Risinājums: Noa iesaka atslēgt savu tauku dedzināšanas potenciālu, atstājot to vienkāršu. Viņš iesaka ēst sabalansētas maltītes ar visa veida pārtiku. Ņujorkas treneris iesaka iegūt taukus no avokado, dzīvnieku gaļas, olām, kokosriekstu eļļas un riekstu sviesta. Ogļhidrātus iespējams saņemt no dārzeņiem, augļiem, savukārt proteīnus no zivīm, cāļa un sarkanās gaļas. Protams, ka arī vingrošana ir ļoti svarīga, lai zaudētu svaru, bet tev nepieciešams būt drošai, ka ēd tīras kalorijas, kuras veicinās rezultātus, kas rodas trenažieru zālē.

Erina Opreja, Nešvila

Kļūda Nr.2: Neizmantojot pilnu kontroli pār savu ķermeni trenēsanās laikā. “Es redzu daudz cilvēkus, kuri nenošķir vingrojumus un izmanto muskuļu grupas, kuras nebūtu jāizmanto konkrētajos vingrojumos. Pareizo muskuļu grupu izmantošana ir atslēga uz maksimāla rezultāta sasniegšanu ar savu vingrojumu palīdzību.” saka Erina.

Risinājums: “Visbiežāk, koncentrējoties uz sava kodola nostiprināšanu, iespējams nofiksēt arī visas nepieciešamās muskuļu grupas. Ja tu iemācies savu kodolu uzturēt stingru, tu sasniegsi daudz vairāk.” piekodina fitnesa trenere Erina.

Astrīda Svona, Los Andželosa

Kļūda Nr.3: “Lielākā kļūda, kuru esmu novērojusi starp saviem klientiem, kas vēlas zaudēt svaru ir pārmērības. Pārmērīgi gari kardio treniņi vai pārāk maza maltīte.” stāsta Astrīda.

Risinājums: Astrīdas klienti sasniedz daudz labākus rezultātus svara zaudēšanai tad, kad vairāk laika pavada spēka treniņos un ēdot atbilstošas porcijas, kā arī kaloriju skaitu. Tāpat, trenere stāsta, ka labāk koncentrēties nevis uz svaru rādītājiem, bet to, kā der drēbes.

 

Tekstu sagatavoja: Kristīne Pelle

Trīs latviešu tautas dejas, kas jāzina pirms Dziesmu un Deju svētkiem!

Attēls: Publicitātes

Vairums latviešu tautas deju nākušas no sadzīves dancošanas un seno latviešu ikdienas rotaļām un rituāliem. Palēciens, teciņi, galopa un polkas solis ir pamata soļi, kas kopš skolas laika prātā būs palikuši pat tiem, kam abas kājas ir “kreisās”. Populārāko tautas deju praktizēšana ir veids, kādā varam saglabāt mums raksturīgās tradīcijas, tādēļ vērts atkārtot trīs vienkāršu deju – Skroderis, Tūdaliņ tāgadiņ un Plaukstiņpolkas pamata soļus, ko ikviens dejot gribētājs varēs izdejot 29. jūnijā, bezmaksas LIDO Tautas deju lielkoncertā.

Ieskandinot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku nedēļu, piektdien “Skanīgākajā tautas dancotavā” plkst. 19.00 notiks bezmaksas LIDO Tautas deju lielkoncerts ar ieskatu lieluzvedumā “Maras zeme”. Koncerta programmas noslēgumā savu dejotprasmi rādīs entuziasti, kuri jūnijā apmeklēja tautas deju nodarbības. Dejas entuziasti izdejos “Tūdaliņ, tāgadiņ”, “Plaukstiņpolka”, “Cūkas driķos”, “Oira””, “Skroderis” un pēc koncerta ikviens apmeklētājs ir aicināts uz kopīgu zaļumballi un sadancošanos ar tautu deju dejotājiem. Līdz tam ikviens var atsaukt atmiņā trīs tautas deju pamata soļus.

Skroderis

Dejotāji nostājas viens otram pretī: puisis ar muguru, meita ar seju pret centru un sadod rokas. Atskanot mūzikai, lēcienā puisis un meita vienlaikus izmet labo kāju sānis augšā, kustību divas reizes atkārtojot. Pēc tam maina kāju un atkārto kustību, divas reizes izmetot sānis augšā kreiso kāju. Pēc abām kājām caur pietupienu un kreiso plecu puisis ar meitu mainās vietām. Kuplākā skaitā pēc pamata soļiem dancotāji var izveidot apli jeb dārziņu. Sadotās rokās, kājas metot atpakaļ, deju turpina, virzoties dejas ceļa virzienā.

Tūdaliņ, tāgadiņ jeb Jandāliņš

Šī ir viena no tradicionālajām latviešu tautas rotaļām, kuras vienkāršāko variantu no bērnības laikiem atminēsies ikviens. Tāpat kā Skroderī dejotāji nostājas viens otram pretī. Puiša labā un meitas kreisā roka sadotas vaļējā satvērienā un paceltas sānis plecu augstumā, brīvās rokas sānos.

„Viens” – neliels solis sānis (puisim ar kreiso, meitai ar labo kāju). „Divi” – puisis labo, meita kreiso kāju noliek otrai kājai priekšā uz pirkstgala, nepārnesot uz tās ķermeņa svaru. Sadotās rokas tajā paša laikā ar virzienu nolaiž uz leju un paceļ uz priekšu, dejotāji pagriežas pa ceturtdaļapli dejas ceļu virzienā. „Viens” – priekšā izlikto kāju ar soli noliek atpakaļ iepriekšējā vietā. „Divi” – puisis kreiso, meita labo kāju uz pirkstgala noliek priekšā otrai kājai. Sadotās rokas tajā pašā laikā ar vēzienu uz leju ceļ atpakaļ, un dejotāji pagriežas viens otram pretī.

Rotaļnieki rokas atlaiž un ar četriem gājiena soļiem apgriežas apkārt (puisis pa kreisi, meita pa labi). Reizē ar pirmo soli sasit plaukstas. Tad pāri saķeras labajos elkoņos (kreisās rokas sānos) un ar četriem polkas soļiem griežas apkārt dejas ceļa pretējā virzienā, pēc tam maina to un četriem polkas soļiem griežas dejas ceļa virzienā.

Plaukstiņpolka

Dejotāji nostājas viens otram pretī: puisis – ar muguru pret centru, meita – ar seju pret puisi. Puisis un meita divas reizes sasit savas plaukstas un sasit kopā labo plaukstu. Tad atkārtoti sasit savas plaukstas un sasit kopā kreiso plaukstu. Vēlreiz divas reizes sasit plaukstas un puisis un meita sasit labās, tad kreisās plaukstas. Vēlreiz divas reizes sasit savas plaukstas un sasit kopā abas.

Pāri saķeras labajos elkoņos (kreisās rokas sānos) un ar četriem polkas soļiem griežas apkārt dejas ceļa pretējā virzienā. Tad mainās un pāri saķeras kreisajos elkoņos (labās rokas sānos) un četriem polkas soļiem griežas dejas ceļa virzienā. Ja draugu pulks ir liels, tad dejotāji pagriežas ar seju dejas ceļa virzienā un krustiskajā satvērienā dejo astoņus polkas soļus dejas ceļa virzienā. Puisis sāk ar kreiso, meita – ar labo kāju.

Koncerta apmeklētāji “Skanīgākajā tautas dancotavā” (LIDO Atpūtas centrs Krasta 76) aicināti ierasties no plkst. 18.30, ieeja koncertā ir bez maksas.

 

Autors: Lido 29.06.2018

Trīs latviešu režisores izrādīs savas jaunākās īsfilmas

Trešdien, 22. janvārī, plkst. 19:30 kinoteātra “Splendid palace” Mazajā zālē notiks trīs sievišķīgu un daudzsološu latviešu režisoru īsfilmu pirmizrādes. Izmantojot izsmalcinātus un asprātīgus kino valodas paņēmienus, filmās “Līgavas atvadas”, “Zivs” un “Trauslā sirds”, tiks risināti jautājumi par vientulību, nāvi un atdzimšanu.

Īsfilma “Līgavas atvadas”

Jauno īsfilmu izrādīšanu vienā seansā ierosināja Rīgā dzīvojošais zviedru producents Toms Palmens: “Man ir teikuši, ka līdz šim Latvijā vienā kinoseansā nav rīkotas mākslas īsfilmu pirmizrādes – tas noticis tikai festivālu ietvaros. Tāpēc savā ziņā es lepojos, ka esmu ierosinājis ko jaunu. Seansā tiks rādītas trīs lieliskas filmas, kuru autores ir jaunas, daudzsološas režisores. Un es ceru, ka mūsu piemērs mudinās arī citus pacelt latviešu īsfilmas tādā līmenī, kas sagādās skatītājiem patiesu pārsteigumu.”

Īsfilmu seansu atklās mākslinieces un režisores Ineses Vēriņas filma “Līgavas atvadas”. Filma stāsta par jaunu sievieti, kura devusies naktī viena. Viņu pavada tikai dziesma. Aust rīts, un tumsa palēnām atkāpjas. Kino režisore Inese Vēriņa jau kopš 2005. gada guvusi pieredzi, strādājot gan eksperimentālā, gan dokumentācijas un animācijas kino jomās.

Seansu turpinās Ksenijas Zaķes īsfilma ar nosaukumu “Zivs”. Īsfilma vēsta par kādu vecu vīru vārdā Alberts, kurš, ilgu un vientuļa izmisuma vadīts, ir piekritis autoveikala pārdevējas Veltas vadītam spiritisma seansam, cerībā atgūt savu mirušo sievu. Tomēr seanss neizdodas, Alberts zaudē samaņu, kas aizsāk virkni sirreālu notikumu. Tie sniedz viņam tukšas ilūzijas, kurām viņš tik ļoti vēlas ticēt. Viņa zemapziņas radītie tēli ved viņu arvien tālāk maldu ceļos, sniedzot cerību, kuru viņš jau bija teju zaudējis. Ksenija Zaķe pazīstama ar savu darbību gan mūzikā, gan vizuālajā un audiovizuālajā mākslā. 

Noslēdzošā filma pirmizrāžu sarakstā ir Astras Zoldneres veidotā “Trauslā sirds”, kas ir absurds stāsts par neiespējamu mīlestību, kas, ironiski, bet tiešām notiek Ziemassvētku laikā, kad tomēr ikkatrs ir laimīgs un mīlēts. Divi svešinieki sastopas savdabīgā vidē – morgā. Pirmajā brīdī šķiet, ka tiešām noticis Ziemassvētku brīnums, bet, vai šis būs stāsts ar laimīgām beigām, skatītāji uzzinās īsfilmu kolekcijas noslēgumā. Režisore Astra Zoldnere pēc Baltijas kino skolas pabeigšanas aktīvi strādājusi pie spēles un dokumentālajām īsfilmām, kā arī veidojusi videoprojekcijas un mūzikas video.

Trīs labākie līdzekļi cīņā ar stresu

Darbs, mācības, pienākumi ģimenē, steiga, agra celšanās un satiksmes sastrēgumi, saimnieciskas nebūšanas vai neizdevies randiņš – lai gan pati par sevi neviena no šīm norisēm nav traģiska, savienojumā ar tumsu un nepatīkamiem laika apstākļiem tās gluži nemanot var novest pie stresa. Vislabākos līdzekļus cīņai ar stresu iesaka “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

 “Visi cilvēki mēdz piedzīvot stresu, taču mūsu spējas ar to tikt galā ir dažādas – viena un tā pati situācija vienam cilvēkam nesagādās grūtības, bet citam būs liela stresa avots. Apslāpēt stresu nevajadzētu, jo tā uzkrāšanās ilgtermiņā var novest pie hroniskām veselības problēmām. Taču varam izvairīties no stresa negatīvajām blaknēm, pārskatot savu dienas kārtību un ieviešot veselīgus paradumus – kārtīgi izguļoties, nodarbojoties ar regulārām fiziskām aktivitātēm un izvēloties pareizu, vitamīniem bagātu uzturu,” pauž Ieva Zvagule.

Kas ir stress, kāpēc tas rodas?

Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkuru situāciju – gan iepriecinošu, gan nepatīkamu. Tādējādi arī stress var būt gan tāds, kas stimulē, aktivizē, mudina attīstīties un meklēt jaunus ceļus, gan destruktīvs. Pārāk liels stress, ar kuru cilvēks netiek galā, liedz koncentrēties, izraisa bailes, trauksmi, dusmas, biežu slimošanu. Galvenie stresa cēloņi ir pārslodze, cenšanās paveikt vairākus darbus reizē, pārlieka tieksme pēc perfekcijas, realitātes neatbilstība cilvēka vēlmēm. Rudenī daudzus cilvēkus spēcīgi ietekmē arī tumšā diennakts laika pagarināšanās. “Ja bez redzama iemesla jūs pārņem pastāvīgs nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta, elpošanas grūtības, iespējams, ciešat no stresa,” brīdina farmaceite.

Labs miegs

Labi izgulēties ir ļoti svarīgi, turklāt uzmanība jāpievērš gan miega stundu daudzumam, gan kvalitātei. Skolēniem no 6 līdz 12 gadu vecumam tiek rekomendēts gulēt 9–12 stundas, bet pusaudžiem no 13 gadu vecuma un pieaugušajiem miegam būtu jāatvēl 8–10 stundas. Protams, tas katram ir individuāli – ja kāds jūtas labi, pagulējis vien sešas stundas, lai tā būtu, ja vien tas netraucē mācībām vai darbam. Miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē gan skolēnu sekmju līmeni, gan pieaugušā darba spējas, uzmanību pie stūres un komunikāciju ar apkārtējiem. “Vakaros daudz laika pavadām elektronisko ierīču ekrānos. No šī ieraduma labāk būtu atteikties, jo miegam, tāpat kā jebkurai citai nodarbei, ir jānoskaņojas un jāsagatavojas. Var paklausīties mierīgu mūziku, iedzert kādu nomierinošu tēju un pavadīt laiku klusinātā apgaismojumā. Būtu vēlams atturēties no alkohola, lai cik nomierinoša šķistu glāze vīna pirms miega, bet pats galvenais – pieradināt sevi iet gulēt vienā un tajā pašā laikā,” iesaka Ieva Zvagule, piebilstot – visefektīvāk cilvēka nervu sistēma atpūšas miegā plkst. 22.00–24.00.

Vairāk kustību

Viens no veidiem, kā novadīt stresu, ir izkustēties, vislabāk – svaigā gaisā. Kustības veicina laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos un sniedz patīkamas izjūtas ķermenim, kas daudziem ir saguris un stīvs pēc garas mazkustīgi pavadītas darba dienas. Kādam piemērotākas būs intensīvas sporta nodarbības, citam – garas pastaigas, dejas vai izskriešanās kopā ar suni. “Piespiežot sevi nodarboties ar sportu tikai tāpēc, ka “tā vajag”, visticamāk, gandarījumu negūsim – drīzāk vainas apziņu, ja kaut kas nesanāks vai sagribēsies kādu nodarbību izlaist,” pauž “Euroaptiekas” farmaceite. “Ja nepatīk izraudzītais kustību veids – izmēģiniet citu! Galvenais, lai nodarbe sniegtu prieku un labsajūtu.”

Veselīgs uzturs

Nemiers, pastiprināta uzbudināmība, aizkaitināmība, noguruma sajūta vai pat depresija var liecināt par nopietnu magnija un B vitamīnu trūkumu organismā. Magnijs ir organismam vitāli svarīgs mikroelements, kas nepieciešams visu orgānu sistēmu un funkciju veiksmīgai darbībai: tas vajadzīgs ap 300 dažādiem būtiskiem pilnvērtīgiem un pareiziem organisma procesiem. Ja magnija daudzums organismā nav pietiekams, stress pastiprinās pat tad, ja nav citu stresu veicinošu faktoru. Magniju un B vitamīnu palīdzēs uzņemt gan pareizs uzturs, kurā jāiekļauj zaļie dārzeņi un augļi, putraimu un graudzāļu produkti, banāni, ar mizu gatavoti kartupeļi, brūnie rīsi, griķi, jūras sāls, gan speciāli magniju saturoši preparāti. Arī D vitamīns palīdzēs justies labāk. Tā kā rudenī un ziemā trūkst saules, bet ar pārtiku D vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemt nav iespējams, tas jāuzņem papildus, sevišķi maziem bērniem, grūtniecēm un vecākiem cilvēkiem.

Ieva Zvagule atgādina: “Pret stresu noteikti palīdzēs arī jūsu iecienītie gardumi! Tikai jāatceras par mērenību un kompensējošo mehānismu – apēdi kūku, aizej lieku reizi paskriet. Ja jutīsieties labi, pat rudens lietu un vēju varēsiet no sirds izbaudīt.”

Trīs izcilas skrējējas un viņu skriešanas maršruti − izvēlies sev piemērotāko!

Foto: Publicitātes

Vasara ir īpaši piemērots laiks, lai apvienotu veselīgo ar patīkamo un jaunatklātu Rīgu no pavisam cita skatu punkta. Mēs pārliecinājāmies, ka, dzīvojot pilsētā, ir iespējams gan izbaudīt tās urbāno ainavu, gan atrast mežu, dabu un svaigu gaisu viegli sasniedzamā attālumā. Piedāvājam trīs profesionālu skrējēju iecienītus un pārbaudītus maršrutus dažādās Rīgas vietās. Trīs izcilas skrējējas − Anita Kažemāka, Zanda Zariņa-Rešetina un Madara Muižniece, trīs maršruti un trīs distances –tev atliek vien izvēlēties!

Anita Kažemāka. Juglas mežs. 17 km

Foto: Publicitātes

Latvijas labākā garo distanču skrējēja Anita Kažemāka savus ikdienas treniņus pilsētā ieplāno tā, lai distancē nebūtu papildu šķēršļu, kas liktu apstāties, proti, izvēloties skrējienu Juglas mežā, nav jāuztraucas par intensīvu satiksmi vai gājēju pārpildītām ielām.

Skrējiens mežā nodrošina iespēju ne tikai pilnībā koncentrēties skrējienam, bet ir arī perfekta vide domu sakārtošanai un iespējai ieklausīties savā ķermenī – elpošanā un sirds ritmā. Ne velti skriešanu bieži sauc par sava veida meditāciju. Pavadot vismaz 30 minūtes vienatnē ar sevi, ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu atslodzi no ikdienas domām, veltīt laiku tikai sev un pat pieņemt nozīmīgus lēmumus.

Skriešana sniedz arī jaunas sajūtas un pastiprina maņas – spilgtāk izjūtam gadalaiku maiņu un smaržas. Anita uzsver, ka treniņu procesa dažādošanai tajos ir jāiekļauj visi skriešanas segumi − gan asfalts, gan zemes ceļi un meža takas, gan arī stadions. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka skriešana pa asfaltu ir neatņemama maratonistu treniņu daļa, jo tieši pa šādu segumu sportisti skrien sacensībās.Tādēļ ideāls skrējiena noslēgums vai starts var būt arī pilsētvidē. Tas ļauj izbaudīt vienu no šī demokrātiskā sporta veida galvenajām priekšrocībām −pārkāpjot savas mājas slieksnim, tava sporta zāle ir visur. Savukārt skrienot pa mežu, segums ir mīkstāks un tam ir labas amortizācijas spējas, līdz ar to samazinās slodze, kā arī potīšu un ceļgalu locītavu un mugurkaula traumu gūšanas risks.

 

Zanda Zariņa-Rešetina. Biķernieku mežs. 8 km

Foto: Publicitātes

Skriešanas treneres Zandas Zariņas-Rešetinas ikdienas skrējiena maršruts ir Biķernieku mežs un tā apkārtne − šāda kombinācija ļauj izjust pilsētvides kontrastus.

Viņa uzskata, ka katram skrējējam vēlams dažādot savu treniņu programmu – mainot gan distanci, gan intensitāti, jo ilgstoši skrienot vienu un to pašu distanci, organisms ātri pielāgojas slodzei. Vecrīgas bruģētās ieliņas, majestātiskais klusais centrs un urbānā Andrejsala − viena maršruta ietvaros ir iespējams sajust pilsētas dažādo atmosfēru un neuztraukties, ka vienveidīgi treniņi var sabojāt skriešanas prieku. 

Arī izvēloties Biķernieku mežu, ir iespējams izvairīties gan no fiziskas, gan no emocionālas rutīnas. Te iespējams izbaudīt mierīgu skrējienu gar ezeru vai gluži pretēji − augstākas intensitātes izaicinājumus meža taku mainīgajā reljefā. Šeit iespējamas arī vairākas izskrieto apļu variācijas.

Zanda atzīst, ka bieži izvēlas skriet kompānijā. Tam ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, skrējiens kompānijā ir labs socializēšanās veids, iespēja satikt un iepazīt sev līdzīgi domājušus cilvēkus. Otrkārt, dalība grupu treniņos ir vērtīga pieredzes apmaiņa, kas ļauj ne tikai paraudzīties uz līdz šim padarīto treniņu procesā, bet arī gūt iedvesmu un zināšanas no citiem skrējējiem: „Kopā trenējoties, manuprāt, ir lielāka motivācija neizlaist treniņus, kā arī rodas veselīga sāncensība − daudzi savā starpā pat sacenšas noskrietajā kilometrāžā,” Zanda papildina ieguvumu sarakstu.

Madara Muižniece. Ķīpsala. 5,65 km

Foto: Publicitātes

Savukārt adidas Runners (AR) skriešanas kluba kapteine Madara Muižniece iesaka atklāt Ķīpsalu. Maršruts ir īpašs ne tikai ar skatu uz Vecrīgas panorāmu un brīnišķīgi restaurēto koka arhitektūru, bet arī ar iespēju dažu minūšu laikā nonākt pavisam citā pasaulē. Skrējiens tiek uzsākts AR galvenajā mītnē(Citadeles ielā 2), tālāk tiek šķērsots Vanšu tilts un tad, atkarībā no maršruta garuma, tiek izmests loks pa kontrastiem pilno Ķīpsalu, bet aplis noslēdzas atkal Daugavas labajā krastā.

Šis maršruts īsā laika sprīdī ļauj piedzīvot un ieraudzīt gan pilsētas urbāno ainavu, gan pavisam mierīgu un klusu atmosfēru Ķīpsalas mazajās ieliņās. Īpašu noskaņu piešķir arī ūdens tuvums. Šis maršruts būs laba izvēle iesācējiem. Veicot 5 km distanci regulāri, pareizi un atbilstoši fiziskajai sagatavotībai, ilgtermiņā ievērojami uzlabosies pašsajūta un dzīves kvalitāte. Maršruta pluss ir arī skaidri definētais starts un finišs, kas būs drošs atsauces punkts visa skrējiena laikā.

Trīs interesantas receptes: Īpaši ēdieni mīļajai māmiņai!

 

Māmiņu dienā par mīļu, nerakstītu tradīciju ir izveidojusies mammu palutināšana ar īpaši viņām gatavotu maltīti. Pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu “ELVI”, sveicot māmiņas svētkos, aicina viņas pārsteigt ar neparastām brokastu tartēm, avokado salātu uzkodām un valriekstu kūku ar banāniem. Lai arī ēdienu nosaukumi izklausās gana eksotiski, to gatavošanu droši var pamēģināt arī cilvēki ar nelielu pieredzi virtuvē!

Brokastu tartes ar batātēm un brī sieru

Sastāvdaļas (8 mazām tartēm)

4 kārtainās mīklas plāksnes (labāk ņemt tādu, kuras sastāvā kā taukviela lietots sviests)

200 g mocarellas siera

125 g brī siera

1 mazs saldais kartupelis (batāte)

sāls, pipari, olīveļļa

svaigs vai kaltēts baziliks

1 ola

40 g rīvēta parmezāna siera pasniegšanai

Pagatavošana

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 C. Mīklas plāksnes pārgriež uz pusēm, lai veidojas astoņi apmēram 12×12 cm lieli mīklas gabali.Cepešpannu izklāj ar cepampapīru, uz tā novieto mīklas gabalus. Sarīvē mocarellas sieru, plānās šķēlēs sagriež brī sieru un saldo kartupeli. Kartupeļa šķēles apmaisa ar eļļu, sāli, pipariem un šķipsniņu bazilika. Uz mīklas gabaliem, atstājot katrā malā aptuveni 1 cm platu mīklas apmali, kārto mocarellas sieru, virs tā – kartupeļu šķēles un pa virsu brī siera šķēles. Apkaisa ar baziliku. Nelielā traukā viegli sakuļ olu, ar to apsmērē brīvās mīklas malas. Apmēram 15 minūtes cep cepeškrāsnī. Pirms pasniegšanas pārkaisa tartes ar rīvētu parmezāna sieru.

Avokado – salātu uzkoda

Sastāvdaļas (4 porcijām)

2 avokado

2 saujas rukolas

100 g ķiršu tomātu

50 g fetas siera

1 ēdamk. olīveļļas

1 ēdamk. citrona sulas

sāls, melnie pipari

balzamiko mērce

Pagatavošana

Sagriež uz pusēm vai četrās daļās ķiršu tomātiņus. Nelielos kubiņos sagriež fetas sieru, samaisa rukolu, tomātus un sieru ar olīveļļu, citrona sulu, sāli un pipariem. Pārgriež uz pusēm avokado, ar karoti izņem kauliņus un izveido dziļāku padziļinājumu katrā pusītē. Avokado mīkstumu, kas palicis pāri, sagriež kubiņos un pievieno salātu maisījumam. Salātu maisījum kārto avokado pusītēs, rotā ar balzamiko mērci un uzreiz pasniedz!

Banānu – valriekstu torte

Sastāvdaļas biskvītam(6-8 personām)

185 g kviešu miltu (iesakām izmantot 100 g augstākā labuma miltu un 85 g pilngraudu kviešu miltu, bet var lietot arī tikai augstākās kvalitātes miltus)

1 tējk. cepamā pulvera

½ tējk. malta kanēļa

½ tējk. sāls

110 g sviesta istabas temperatūrā

170 g cukura

2 banāni

1 ola

130 g grieķu jogurta

1 tējk. vaniļas ekstrakta vai vaniļas cukura

2 saujas sakapātu valriekstu

Dekorēšanai

200 g krēmsiera

100 g saldā krējuma

3 ēdamkarotes pūdercukura

ogas rotāšanai

Pagatavošana

Līdz 180 C sakarsē cepeškrāsni. Ietauko apaļu cepamo formu 20 cm diametrā. Izsijā miltus kopā ar cepampulveri, sāli un kanēli.Uz šķīvja ar dakšiņu saspaida banānus, atsevišķā traukā saputo sviestu ar cukuru, pievieno masai spaidītos banānus, visu samaisa. Pievieno olu, atkal samaisa, pieber masai pusi no miltu maisījuma, pieliek grieķu jogurtu, tad otru daļu miltu, katru reizi visus samaisot. Noslēgumā pievieno mīklai vaniļu, sakapātus valriekstus. Visu kārtīgi izmaisa un lej ietaukotā veidnē. Cep aptuveni 40 minūtes. Izņem no krāsns, atstāt biskvītu cepamajā formā vēl aptuveni 10 minūtes, tad izņem no veidnes un pilnībā atdzesē.

Kamēr biskvīts cepas, gatavo krēmu kūkas pildījumam – stingrās putās saputo saldo krējumu ar pūdercukuru, pievieno masai krēmsieru, saputo visu kopā vēlreiz.

Izcepto kūku gareniski sagriež 3 slāņos, pilda kūku ar pagatavoto krēmu, 1/3 daļu no krēma pietaupot kūkas virskārtai. Liek kūku uz nakti ledusskapī, otrā rīta rotā ar ogām.

Kūka vislabāk garšo istabas temperatūrā, tāpēc pirms pasniegšanas to ieteicam vismaz pusstundu paturēt ārpus ledusskapja.

Trīs iemesli, kādēļ jānoskatās “Oskaram” nominētā filma “Ala”

“Dievs, tu patiešām vēro manus bērnus?” žēlojas kāds sīrietis, vairāku ievainotu bērnu tēvs. Viņš mīt Sīrijas armijas aplenktajā Rietumgutā, bet mediķu palīdzību un patvērumu no aviācijas uzlidojumiem meklē pazemē. Slimnīcā, kuru par spīti konservatīvās sabiedrības aizspriedumiem vada sieviete – daktere Amani Balūra. 

Balūra – trīsdesmitgadniece, kas mācījās par pediatri, taču tā vietā vairākus gadus, strādājot briesmīgos apstākļos, nenogurstoši glāba cilvēku dzīvības – ir galvenā varone sīriešu režisora Ferasa Fajada dokumentālajā filmā “Ala”. Tā vēsta par drosmīgām sievietēm kara plosītajā Sīrijā, kurām jātiek galā ne tikai ar briesmu pilno ikdienu, bet arī ar diskrimināciju un aizspriedumiem. 

Emocionāli piesātināto filmu, kas “National Geographic” būs skatāma svētdien, 9.februārī, Fajads veltījis savām septiņām māsām, meitai, kā arī visām sievietēm, kuras Sīrijā cieta no Asada režīma tikai tādēļ, ka ir sievietes. 

“Ala” ir nominēta “Oskara” balvai kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”. Lūk, vēl trīs iemesli, kuru dēļ būtu vērts noskatīties šo dokumentālo stāstu. 

Sīriete vada slimnīcu, par spīti patriarhālās sabiedrības aizspriedumiem

Amani Balūra ir jaunākā meita piecu bērnu ģimenē. Viņa, pretēji tradīcijām, vēlējās kļūt par inženieri un pat iestājās Damaskas universitātē. Taču Sīrijas sabiedrība ir ļoti patriarhāla. Tādēļ tenku un tēva iebildumu dēļ Amani pievērsās medicīnai, jo ārsta profesija (tiesa, pediatrija vai ginekoloģija) tiek uzskatīta par sievietēm piemērotāku darbu. Balūra izvēlējās pediatriju un ignorēja šņācienus: “Tiklīdz tu apprecēsies, tā varēsi pakārt savu diplomu uz nagliņas.” 

Par Alu dēvētajā pazemes slimnīcā Balūrai nācās ātri apgūt traumu ārstēšanu un vienlaikus tikt galā ar kara šausmām, tostarp ķīmiskiem uzbrukumiem. Vadot Alu, Amani cīnījās ne tikai ar medikamentu, pārtikas un elektroenerģijas trūkumu, bet arī ar dzimumu diskrimināciju. Piemēram, ik pa laikam kādas pacientes vīrs vēlējās runāt ar ārstu – vīrieti. 

“Viņi atbalsta ideju, ka sievietei jādzīvo mājās, jābūt precētai un jādzemdē bērni. Jā, sieviete var būt ārste, taču ne slimnīcas vadītāja. Daļa vīriešu kļuva dusmīgi. Viņi kliedza, vai tad valstī vairāk nav vīriešu, ka šajā amatā jāieceļ sieviete. Tas bija nomācoši,” atzīst Amani. 

Balūru atbalstīja gan slimnīcas personāls, gan arī tās dibinātājs ķirurgs Salims Namūrs. Ķirurgs uzsver, ka Amani slimnīcā strādāja dienu un nakti, savukārt daži ārsti – vīrieši aizbēga uz Asada režīma kontrolētām teritorijām, lai būtu drošībā. Kas ir labāk? 

Austrumgutā četrus gadus vienīgā izvēle bija cīnīties vai mirt

Kad Sīrijā 2011.gadā pret Bašara al Asada valdību vērstie nemieri pārauga pilsoņu karā, cīņu skartajos reģionos sāka veidoties pagrīdes slimnīcas, kurās patvērumu meklēja savainotie kaujinieki un civiliedzīvotāji. Balūra kā brīvprātīgā sāka strādāt slimnīcā, kas bija izvietojusies kādā daļēji uzbūvētā ēkā Gutas anklāvā. Sākumā tajā bija vien operāciju zāle un reanimācijas telpa. Slimnīcu izveidoja 26 gadus vecais Namūrs. Mediķu trūka, tādēļ vajadzības gadījumā pie skalpeļa ķērās pat veterinārārsti un optometristi. 

Taču aviācija aizvien biežāk bombardēja palīdzības sniegšanas punktus, tādēļ jau 2013.gadā slimnīca “aizgāja pagrīdē”. Tā izveidojās Ala, sazarots pazemes telpu tīkls, kur varēja saņemt mediķu palīdzību un paslēpties no regulārajiem uzlidojumiem. Dokumentālajā filmā autori centušies iespējami precīzi atveidot Krievijas lidmašīnu skaņas un bumbu svilpšanu, kas ilgus gadus bija Austrumgutas iedzīvotāju ikdiena. Ir vērts pieminēt, ka visu filmēšanas laiku pazemes slimnīcā darbojās trīs bezbailīgi operatori Muhameds Kahirs al Šami, Amars Suleimans un Mohameds Ejads. Viņi vairāku gadu laikā safilmēja aptuveni 1000 stundas materiālu.

Namūrs Gutā izveidoja medicīnas padomi. Tajā darbojās 12 ārsti, kas rūpējās par 400 000 cilvēkiem aplenktajā reģionā. Savukārt slimnīcā tika ieviests administratora amats, 2016.gadā tam pieteicās arī Balūra. 

Ļoti personiska filma gan tās varoņiem, gan režisoram

Pēc Austrumgutas krišanas 2018.gadā, kad anklāvu pārņēma Asada un Krievijas militārās vienības, slimnīca tika evakuēta, bet abi ārsti – Balūra un Namūrs – aizbēga uz Damaskas piepilsētu Zamalku, vēlāk – uz Idlibu. Pēc dažiem mēnešiem Amani pārcēlās uz Turciju un apprecējās ar aktīvistu no Daras. 

Ārste uzsver, ka dokumentālā filma “Ala” ir ļoti svarīgs stāsts sievietēm, it īpaši tām, kuras vēlas neatkarību un pārmaiņas dzīvē. “Ļoti ceru, ka, jo vairāk cilvēku redzēs šo filmu, jo tuvāk mēs būsim kara beigām un taisnīguma uzvarai,” saka Balūra. 

Viņa joprojām dziedē kara cirstās rētas un sapņo par dzīvošanu Kanādā vai ASV. Taču tas nav vienkārši. Sīrija ir viena no tām valstīm, kuru pilsoņiem nelabprāt tiek izsniegtas vīzas un ieceļošanas atļaujas. 

Iebraukšana ASV ir liegta arī filmas režisoram Fajadam, jo arī viņš ir Sīrijas pilsonis. Proti, saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrakstu, ASV ir aizliegts ieceļot Sīrijas un vēl sešu musulmaņu valstu pilsoņiem, lai aizsargātu ASV iedzīvotājus no teroristu uzbrukumiem, ko veic valstī ieceļojošie ārvalstu pilsoņi. Tādēļ Fajads nevarēja piedalīties vairākos gada sākumā notikušajos filmu industrijas pasākumos ASV, savukārt Amani televīzijas kritiķu asociācijas rīkotajos preses pasākumos piedalījās “Skype” videočatā. 

Noskaties! Režisora Ferasa Fajada veidotā dokumentālā filma “Ala” skatāma “National Geographic” svētdien, 9.februārī plkst. 22.00!

Autors: National Geographic

Trīs gardas salātu receptes vasaras diētas laikam

Vientuļas salātlapas uz šķīvja ar karoti olīveļļas – skumjš skats. Aizmirsti par to! Pastāv dažādas salātu receptes, ko droši var ēst diētas laikā, un tās ir vienkāršas, gardas un efektīvas.

Zaļie salāti + asā mērce

Ja tu dievini asas garšvielas un piesātinātas garšas, tad pikanta mērce salātiem ir tieši tas, kas tev vajadzīgs. Tā paātrina vielmaiņas darbu un, pie tam, lieliski sader ar jebkuriem svaigajiem zaļumiem (no spinātiem līdz pat pētersīļiem un salātlapām).

Sajauc 120-150 ml bieza (nesaldināta) jogurta ar laima (citrona) culu, 60 ml olīveļļas un ēdamkaroti medus. Visu saliek traukā, pievieno nedaudz sasmalcinātu halapenjo piparu, sīpolu, kinzu (vai dilles) un sajauc blenderī. Pievieno sāli pēc garšas. Šāda mērce ledusskapī var glabāties pat nedēļu.

Brokoļu un avokado salāti

Sadali brokoli (ja ir vēlme pēc mīkstāka, var arī blanšēt). Sagriež nelielos gabaliņos avokado, ābolu, papriku un ķiršu tomātus.

Mērcei sajauc kopā augu eļļu ar citronu sulu, pievieno garšvielas pēc gaumes. Mērci pievieno salātiem un kārtīgi samaisa.

Dārzeņu salāti + vīna etiķa mērce

Ja tu vēlies dažādot tradicionālos gurķu un tomātu salātus, pamēģini tiem pievienot mērci.

Ņem 9 ēdamkarotes olīveļļas, pievieno 3 ēdamkarotes vīna etiķa. Pasāli, pieber piparus, pievieno medus un graudu sinepes pēc garšas.

 

Autors: Dieviete.lv

Trīs gardas piparkūku receptes, ar kurām pārsteigt tuviniekus!

Ziemassvētku laiks bez piparkūkām ir teju neiedomājams. Kraukšķīgas, lielas, mazas, apgleznotas un citādi dekorētas – tās liekam uz galda un dāvinām tuviniekiem. Kad piparkūkas gatavojam paši, to patīkamais aromāts namu padara mājīgu un rada svētku noskaņu. Piparkūku gatavošanas veidi un garšvielu salikumi var būt ļoti dažādi. Ja vēlies šajos svētkos pagatavot jaunu piparkūku versiju, iedvesmojies no Rimi GardēžaNormunda Baranovska piedāvātajām receptēm.

 Piparkūku garšvielu salikums, iespējams, ir viena no gardākajām un aromātiskākajām kombinācijām, kādu cilvēki izdomājuši. Šīm garšām ir neskaitāmu versiju, kas mainās dažādi variējot ar garšvielu daudzumu.  Galvenās jeb tradicionālākās garšvielas ir kanēlis, kardamons, smaržīgie pipari, anīss, ingvers, krustnagliņa, muskatrieksts un koriandrs. Var pievienot arī citrona vai apelsīna mizu, protams, cukuru, medu vai citu saldinātāju. Rimišefpavārs, GardēdisNormunds Baranovskis stāsta, kā pagatavot vegānās un Muskovado piparkūkas, kā arī Pepperkakor.

Vegānās piparkūkas

Šo recepti es ieguvu no kāda laba drauga, kurš man pavēra citu skatu uz šī klasiskā Ziemassvētku našķa gatavošanu. Vegānās piparkūkas garšo vienlīdz labi, turklāt ir vienkāršāk pagatavojamas – mīkla nav jāplaucē, tikai jāsajauc.

Nepieciešams:

Mandeļu milti – 150 g

Samaltas dateles – 150 g

Kokosa eļļa – 120 g

Kļavu vai bērzu sulas sīrups – 110 ml

Cepamais pulveris – 1/2 tējk.

Speltas kviešu milti -130 g

Piparkūku garšvielu maisījums (malts) – 2 ēdamk.

Sajauc samaltas dateles ar mandeļu miltiem, pievieno kokosa eļļu (istabas temperatūrā) un sīrupu. Miltus sajauc ar cepamo pulveri un maltām piparkūku garšvielām. Sajauc visu kopā un cītīgi izmīci mīklu. Ietin cepampapīrā vai plēvē un liec ledusskapī uz nakti vai ilgāk. Ar piparkūku mīklu ir tā – jo ilgāku laiku tā nostāvas, jo vairāk garšu atraisās. Šai mīklai gan labāk nevajadzētu stāvēt ilgāk par nedēļu, jo tajā ir dateles, kas var saskābt.

Karsē cepeškrāsni līdz 150 grādiem. Izrullē mīklu un izspied formiņas. Cep piparkūkas 10 minūtes, bet uzmani, lai neapdeg, jo mandeļu milti kļūst brūni ātrāk. Atdzesē un izgaršo.

Muskovado piparkūkas

Izmēģinot dažādas piparkūku kombinācijas, nonācu pie šīs lieliskās receptes, kuru var gatavot arī ar rudzu miltiem. Šo piparkūku īpašā garša un kraukšķīgums slēpjas cukurā. Pats cukurs jau pirms pārstrādes ir ķepīgs un tas šo elementu iedod arī šīm gardajām piparkūkām.

Nepieciešams:

Sviests – 130 g

Tumšais muskovado cukurs – 150 g

Cukura un kukurūzu cietes sīrups – 100 g

Piparkūku garšvielas – 2 ēdamk.

Speltas kviešu milti – 280 g

Dzeramā soda – 1 tējk.

Vistu ola – 1 gab.

Katlā sildi sviestu ar cukura sīrupu un muskovado cukuru. Kad cukurs izkusis, liec klāt aptuveni 150g miltu. Mīklu noplaucē. Ļauj mīklai padzist līdz to var noturēt rokās. Tad mīklai pievieno vienu olu, iemaisi izsijātus atlikušos miltus un sodu. Mīklu ietin cepamajā papīrā vai pārtikas plēvē un atstāj ledusskapī uz nakti vai ilgāk. Piparkūkas cep 200 grādos 8 – 12 minūtes. Laiks atkarīgs no piparkūku lieluma un biezuma.

Pepperkakor

Šīs ir tradicionālās Zviedru piparkūkas. Tās ir ļoti trauslas un garšīgas. Es pat teiktu, ka tās spēj radīt atkarību, jo no tām nevaru atteikties. Recepte ļoti līdzīga mums pazīstamajām, taču tajā tiek pievienots ūdens, nav olu.

Nepieciešams:

Sviests – 150 g

Tumšais cukura sīrups – 50 g

Gaišais cukura sīrups – 50 g

Brūnais cukurs (niedru) – 250 g

Malts kanēlis – 1 tējk.

Malts ingvers – 1 tējk.

Malts kardamons – 1/2 tējk.

Ūdens – 100 ml

Kviešu milti – 450 g

Soda 1/2 tējk.

Katlā vāri sviestu, cukuru sīrupus, cukuru un ūdeni, pievieno arī garšvielas. Kad cukurs izkusis pilnībā, ber klāt miltus un sodu. Plaucē mīklu, to cītīgi maisot. Mīklu atdzesē un ietin cepamajā papīrā vai pārtikas plēvē. Atstāj ledusskapī uz nakti vai ilgāk.

Izrullē plānu mīklu, veido formiņas un cep piparkūkas 200 grādos 5 – 8 minūtes, līdz tās ir viegli brūnas.

Autors: Rimi

 

Trīs gardas idejas īpašajām Māmiņdienas brokastīm


Mīlestība, ko mamma sniedz savam bērnam, ir neizmērojama. Maija sākumā, svinot Māmiņdienu, īpaši novērtējam rūpes un maigumu, ko mūsu mammas mums izrāda, tāpēc vēlamies viņas palutināt. Viens zīmē zīmējumu, cits saplūc smaržīgas narcises dārzā, vēl kāds dāvina gardumus. Kā būtu, ja šogad māmiņu pārsteigtu ar paša gatavotām gardām brokastīm? Rimi Bērniem garšas eksperts Normunds Baranovskis un Rimi Bērniem eksperti Klāvs, Lība un Sāra Smildziņi dalās ar trim receptēm, kā šogad iepriecināt mammu. 

Smildziņu bērni katru gadu Māmiņdienā iepriecina savu mammu Ingu ar dažādiem pārsteigumiem. “Mammai un arī mums pašiem vislabāk patīk ēdamās dāvanas, jo tās rada prieku gan mums, gan mūsu vēderiem,” smejoties stāsta Sāra. Klāvs Smildziņš atklāj – dāvināt kaut ko ēdamu ir forši arī tāpēc, ka mājās nekrājas mantas: ir foršā dāvināšanas sajūta, bet pēc tam nav jādomā, kurā plauktā šīs dāvanas likt. 

“Nevari izdomāt, kura recepte mammai garšos labāk – sāļā vai saldā? Mutē kūstošais konfekšu deserts, kūpošais brokastu sendvičs un izsmalcinātās brokastis ar lasi un sparģeļiem – izmēģini tās visas!” Rimi Bērniem garšas eksperts Normunds Baranovskis Mātes dienas rītā iesaka nodoties kulinārajiem eksperimentiem virtuvē. 

Konfekšu deserts

Nepieciešams

200 g kulinārijas biezpiena

Sauja zemeņu

5–7 konfektes “Bārbele”

250 ml saldā krējuma

Mandeļu skaidiņas

Pagatavošana

Konfektes sablendē miltos un ber bļodā. Pievieno saldo krējumu un kulinārijas biezpienu. Visu kārtīgi izmaisi, līdz izveidojas krēmīga masa. Zemenes griez uz pusēm un kārto deserta trauciņā. Tām virsū liec sakulto krēmu un pārber mandeļu skaidiņas. Pārkaisi atlikušos konfekšu miltus.

Brokastu sendvičs

Nepieciešams

Tortilja

1 ēdamkarote krēmsiera

1 ēdamkarote saulē kaltētu tomātu pesto

Šķipsna siera pulvera

2 šķēles siera 

Pagatavošana

Uz tortiljas smērē krēmsieru un saulē kaltētu tomātu pesto. Pārber šķipsnu siera pulvera un pa virsu liec siera šķēles. Tortiljas cieši aizloki un liec tosterī cepties.

Izsmalcinātās brokastis

Nepieciešams

Liela šķēle auksti kūpināta laša

1 ēdamkarote krējuma

150 g krēmsiera

1 tējkarote mārrutku

Šķipsna diļļu

Tējkarote kaperu

8sparģeļi

Daži redīsi

Zaļumi

Pikanto garšvielu eļļa

Pagatavošana

Auksti kūpināto lasi liec blenderī, pievieno krējumu, krēmsieru, mārrutkus, šķipsnu diļļu un sablendē. Sāļajam laša krēmam pievieno kaperus un izmaisi. Sparģeļus vārai vienu minūti un liec mazliet nožūt. Laša krēmu liec uz šķīvja, virsū kārto šķēlītēs sagrieztu redīsu un zaļumus. Sparģeļus izkārto apkārt krēmam un uzpili nedaudz pikantās garšvielu eļļas.


Par programmu Rimi Bērniem

Rimi Bērniem ir programma Latvijas bērnu priekam un veselībai. Tā apvieno ekspertus, kuri dalās iedvesmojošos padomos par uztura, emocionālās un fiziskās veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, izglītību un kvalitatīvu izklaidi, uzrunājot gan vecākus, gan bērnus. Rimi Bērniem īsteno arī dažādas sociālas iniciatīvas, atbalstot bērnus, jauniešus un ģimenes visā Latvijā. Dalība programmā sniedz iespēju saņemt īpašus piedāvājumus ģimenēm ar bērniem Rimi veikalos, kā arī izmantot īpašas iepirkšanās atlaides bērnu jubilejās.

Attēla avots – pexels.com

Trīs frāzes, kas jāiemācās katrai sievietei

sieviete-cigarette

Pierastā komunikācijas forma mūsdienu sabiedrībā, kad vīrietis runā, un, ja uzskata, par nepieciešamu, pārtrauc, bet sieviete pieklājīgi uzklausa, traucē sievietēm iegūt veiksmi un panākumus gan finansiālajā, gan personīgajā sfērā.  Tā uzskata Soraija Čemali.

Soraija Čemali (Soraya Chemaly) – rakstniece, „The Speech Project” direktore, raksta par sieviešu tiesībām, par savstarpējām attiecībām starp dzimumiem un nevienlīdzību.

Piektajā klasē es ieguvu balvu –„Vispieklājīgākā meitene skolā”. Mans brālis tajā pašā laikā bez jebkādām balvām tika uzskatīts par klases lielāko klaunu. Mums bija tipiskas lomas sabiedrībā – „jaunā lēdija” un „antiņš”.  Tā bija visu laiku. Meitenes vienmēr audzina ļoti stingri, stingrāk kā puišus. Viņām no agras bērnības māca dot vietu citiem, uzmanīgi klausīties, nerunāt rupjības un nepārtraukt. No zēniem tamlīdzīgu paklausību neviens negaida. Citiem vārdiem, mēs mācām meitenēm būt paklausīgām, bet zēniem – dominēt.

Nonākot jauktā sieviešu un vīriešu kompānijā, es patstāvīgi saskaros ar to, ka vīrieši mani vienmēr pārtrauc. Aiz ziņkārības es pat apņēmos rakstiski fiksēt visus tamlīdzīgus gadījumus, un biju pārsteigta, cik bieži tas notiek. Īpaši acīs krīt tas, cik bieži mani pārtrauc, kad apkārt atrodas vēl citi vīrieši.

Šī kaitinošā tendence iet roku rokā ar vēl vienu – vīrieši, kas neskatās acīs! Piemēram, oficiants restorānā, kas uzrunā tikai vīrieti pie galda, un ignorē viņa pavadoni. Nesen kādā kompānijā, kurā bija 5 cilvēki un es biju vienīgā sieviete, piedzīvoju situāciju, kad viens no vīriešiem visu laiku izlikās it kā manis tur nebūtu.

Divi šie veidi, kā izrādīt dominēšanu sarunā, kā likums, iet kopā ar vēl vienu. Sieviete runā skaidri un gaiši, bet neviens viņu nedzird. Pēc pāris minūtēm, kad šo pašu domu atkārto vīrietis, viņā klausās ar pilnu uzmanību, izsaka atzinību vai sāk izteikt pretēju viedokli.

Vienā no sociālajiem tīkliem es ieraudzīju šādu zīmējumu: sieviete un pieci vīrieši sēž pie apaļā pārrunu galda.  Paraksts zem bildes bija šāds: „Tas ir lielisks piedāvājums, Trigsas jaunkundz. Varbūt kāds no šeit klātesošiem vīriešiem vēlēsies to paveikt.”

Nedomāju, ka ir kāda sieviete, kas nav atradusies tamlīdzīgā situācijā. Ieradums pārtraukt un teikt garas runas bieži vien novēro tiem, kuriem ir priekšrocības sociālajā statusā. Piemēram, vīrietis – ārsts vienmēr pārtrauc pacientus, bet pacienti, savukārt reti pārtrauc ārstus. Tikai, ja ārsts ir sieviete. Šajā situācijā viņa pārtrauc mazāk, bet viņu pārtrauc daudz biežāk.

To pašu var veikt par biroja darbiniekiem. Vīriešus – priekšniekus reti pārtrauc viņu padotie, vēl jo vairāk sievietes. Bet sievietes – priekšnieces patstāvīgi pārtrauc viņu vīriešu kārtas padotie. Šai manierei, kā vest sarunas, kas piemīt vairumam vīriešu ir pat īpašs termins – mansplaining (angl. „runāt neiecietīgi”, mācīt dzīvot, dot nelūgtus padomus).

Pirms vairākiem gadiem slavens valstsvīrs no ASV Larijs Sammers (Larry Summers), nāca klajā ar provocējošu paziņojumu: „Sievietes nevar nodarboties ar matemātiku”.

Par atbildi Bens Barres publiski izstāstīja par savu pieredzi darbā ar zinātnieku sabiedrību – sākumā no sievietes skatupunkta, bet vēlāk, pēc dzimumu maiņas operācijas, jau kā vīrietis.

Kad viņa bija Masačūsetas Tehnoloģijas Institūta studente Barbara Barresa, viņa izpildīja ļoti sarežģītu matemātisku uzdevumu, un viens no profesoriem izmeta sekojošu frāzi: „Droši vien tavs bojfrends to atrisināja tavā vietā!” Pēc vairākiem gadiem, kad viņa bija jau vīrietis, Bens uzstājās zinātnieku sabiedrībā ar runu. Publika viņu ļoti labi uzņēma, un viņš dzirdēja, kā viens no klausītājiem teica otram: „Viņa zinātniskais darbs ir daudz labāks kā viņa māsai.” Noslēgumā Barress atzīsies, ka galvenā priekšrocība esot vīrietim ir tas, ka tagad viņš var „pabeigt veselu teikumu bez tā, ka viņu visu laiku pārtrauc kāds vīrietis.”

Nav grūti saprast, kāpēc tik daudziem vīriešiem ir tieksme uzskatīt sevi par ģēnijiem, kuru vārdiem ir daudz lielākas tiesības uz eksistēšanu kā sievietes vārdiem. Tas sākas bērnībā, un nekad nebeidzas. Vecāki pārtrauc meitenes divas reizes biežāk kā zēnus, un stingrāk seko, lai viņas pieturas pie pieklājības normām.

Pieaugot šie zēni un meitenes pārvēršas par vīriešiem, kuri runā ilgāk un vairāk kā sievietes (klasē, birojos, valsts iestādēs, valdībā un nemaz nerunājot par reliģiskām organizācijām).

Sieviešu runas neizsauc tik lielu uzticību sabiedrības acīs, tai bieži nepietiek autoritātes. Kad kompānijā sanāk kopā darba grupa aktuālas problēmas atrisināšanai, statistika rāda, ka vīrieši runā par 75% vairāk nekā sievietes, un kā likums – tas negatīvi atsaucas uz lēmumiem, kas tiek pieņemti. Lūk, kāpēc, pētnieki nāk pie secinājumiem, ka „sēdēt pie galda vēl nenozīmē to pašu, ko gūt balsstiesības pie galda.”

Pat kino un TV aktieri vīrieši ekrānā biežāk pārtrauc savus kolēģes, un aizņem ne tikai pašu ekrāna laiku vairāk, bet arī laiku, kas ekrānā tiek pavadīts runājot.  Tas pats atkārtojās sociālajos tīklos, twitterī cilvēki daudz biežāk dalās ar vīriešu ierakstiem nekā sieviešu.

Rezultātā pieaugušām sievietēm, lai gūtu panākumus (iemācītos vest pārrunas, pieprasīt augstāku darba samaksu utt.) nākas pielikt lielus pūliņus, jo viņām ir jāaizmirst bērnībā iemācītās uzvedības normas, un jāiemācās vīrieša manieres kā vest pārrunas.

Mazo meiteņu mammas bieži vien vaicā man, ko būtu jāiemāca meitenēm, vai ko viņas pašas, pieaugušas sievietes var izdarīt, lai pastāvētu par sevi, iegūtu pārliecību par sevi un saviem dzīves uzskatiem. Es viņām atbildu: katru dienu mācieties izteikt šos vārdus:

  • Nepārtrauc mani;
  • Es to tikko kā pateicu;
  • Nevajag paskaidrojumus.

Man šķiet, šīs trīs frāzes var nest labumu gan meitenēm, gan zēniem, nerunājot nemaz par pieaugušajiem.

Trīs bērnu māte atbrīvojās no 70 kg, lai varētu līdzināties Andželinai Džolijai

Trīs bērnu māte atbrīvojās no 70 kg, lai varētu līdzināties Andželinai Džolijai 1

26 gadus jaunā trīs bērnu māmiņa Kristina Staggs (Christina Staggs), svēra 140 kilogramus, kurus viņa uzņēma pēc otra dēla piedzimšanas, pateicoties tam, ka viņa nespēja kontrolēt apēsto konfekšu, šokolādes batoniņu un saldējuma daudzumu. Bet jaunā māmiņa tomēr izšķīrās ar soli atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, pēc tam kā kāda svešiniece pateica, ka viņa ir ļoti līdzīga slavenajai Holivudas aktrisei Andželinai Džolijai, un no tā brīža meitene izmisīgi centās līdzināties savam elkam. 1_result2_result3_result4_result5_result6_result7_result8_result9_result10_result11_result

avots: vmirechudes.com

 

Trīs bērnu māmiņa Zemessardzē! (+VIDEO)

Elīna Kūle ir trīs bērnu māmiņa. Pagājušā gada beigās viņa nolēma iestāties Zemessardzē un šobrīd viņa iziet pamatapmācības kursu. Kas pamudināja Elīnu stāties Zemessardzē un kā viņa tur jūtas?

Video

Trīs bērnu ģimene no Ukrainas patvērumu rod Latvijā (+VIDEO)

“Negribam dzīvot no pabalstiem,” tā saka Vadims, kurš kopā ar savu sievu Marinu un trīs bērniem bēgļu gaitās no Ukrainas devies uz Latviju. Nupat kā ģimene atradusi sev pastāvīgu dzīvesvietu, un tuvākajā laikā Vadims sāks darba gaitas Latvijas uzņēmumā.

Video

triptango

iegrimstu un grimstu, grimstu, grimstu dziljaak . kad izmisumaa juuti,ka kaut kas nekaveejoties ir jaamaina, ka VISS NEKAVEEJOTIES JAAMAINA, bet nezini, ko, ar ko saakt, kaa saakt. ko njemt liidzi, ko ne. instrumentaalaa muuzika,kafija ar pienu un izmisums. sejaa smaids. visvairaak es shajaas muusu draamaas un izspeeleetajaas idillees baidos pazaudeet sevi.baidos, ka vienaa lieliskaa briidii attapshos pati sev svesha. man tagad visvairaak prasaas peec glanceeta zhurnaala mazliet banaaliem attieciibu padomiem, kad es neticu, ka te vairs kas glaabjams. es zinu tikai vienu: nekaveejoties viss ir jaamaina.

Trind Nail Repair Natural Nagu stiprināšanas līdzeklis

Jaunu gadu sāc ar jauniem ieradumiem – stiprini savus nagus regulāri! Unikāls spīdošais nagu stiprināšanas līdzeklis TRIND Nail Repair Natural ir perfekts novājinātiem, plāniem un trausliem nagiem. Tas nieka divu nedēļu laikā padarīs nagus skaistus un stiprus un piešķirs nagiem izturību, vienlaikus saglabājot to elastīgumu un lokanību.    

Nagu  stiprināšanas līdzeklis TRIND Nail Repair Natural nagos rada ideālu līdzsvaru starp keratīnu un mitrumu, padarot nagus stiprus un vienlaikus elastīgus. Unikālā proteīna molekulu adhēzijas formula nagu plāksnītēs izveido stingru keratīna struktūru, saglabājot nagu dabisko mitrumu. 

Stiprināšanas līdzeklis tiek izmantots, lai pirmās divas nedēļas intensīvi ārstētu plānus un novājinātus nagus. Optimāla rezultāta sasniegšanai ieteicams  stiprināšanas līdzekli lietot kopā ar nagu balzamu TRIND Nail Balsam.

 

Trilleris “Nogalināt ziņnesi” – kinoteātros no šodienas!

Kinoprojekts “Spektrs” piedāvā spraigu un šībrīža situācijai kā nekad aktuālo trilleri “Nogalināt ziņnesi” (Kill the Messenger) ar Džeremiju Renneru galvenajā lomā, Latvijas kinoteātros no 27. marta!

Žurnālists Gerijs Vebs atrod un publicē pierādījumus CIP dalībai liela apjoma kokaīna partiju transportēšanai pāri ASV robežām, lai finansētu Nikaragvas nemiernieku aktivitātes. Pēc skandalozā materiāla publicēšanas žurnālists CIP spiediena rezultātā kļūst par grēkāzi, bet viņš tāpat turpina cīņu par taisnību, aizstāvot sevi, savu ģimeni un cilvēku tiesības zināt patiesību… Filma balstīta uz patiesu stāstu.

Filma “Nogalināt ziņnesi” ir īpaši tuva kinoprojekta “Spektrs” veidotājiem – nolēmām to izrādīt, jo tā ir ļoti aktuāla gan mūsdienu politiskajam klimatam, gan – īpaši – Latvijas ikdienai, jo tā stāsta par ASV žurnālistu Geriju Vebu (spīdošs Džeremijs Renners), kurš savā rakstu sērijā atmaskoja nelegālu CIP slepenoperāciju narkotiku transportēšanā pāri ASV robežai, un par to tika publiski nomelnots. Ļoti aktuāli – gan mūsu mediju vidē, gan saistībā ar lielo austrumu kaimiņu, kurš kontrolē un brutāli apspiež jebkādu opozīcijas viedokli.

Filma ir ļoti laba un sociāli nozīmīga, bet tai neklājās viegli – ASV to “palūdza” neizrādīt lielākajiem kinoteātru tīkliem, izpalika arī Oskara nominācija Džeremijam Renneram, kuram šī, bez šaubām, ir karjeras labākā loma. Bet mēs, savukārt, vedam uz Latviju filmas, no kurām atsakās citi izplatītāji, un jūtam tajā visā radniecīgu, dumpiniecisku garu – tādēļ nebaidīsimies to izrādīt!

Bez Džeremija Rennera, kuram šis ir sirds projekts un kurš darbojas arī kā filmas producents, filmā redzami Roberts Patriks (“Gangsteru mednieki”), Mērija Elizabete Vinsteda (“Cietais rieksts 4”), Berijs Pepers (“Glābjot ierindnieku Rajenu”), Paza Vega (“Greisa no Monako”), Maikls Kenets Viljamss (seriāls “The Wire”) un Maikls Šīns (“Pusnakts Parīzē”). Filmu režisēja TV seriālu profesionālis Maikls Kuesta (“Deksters”, “Elementāri”, “Homeland”).

 

Triks, kas liks izskatīties tavai sejai kļūt kalsnākai

Triks, kas liks izskatīties tavai sejai kļūt kalsnākai

48

Valda uzskats, ka cilvēka raksturu var «nolasīt» no viņa sejas. Tāpēc, pirmo reizi satiekot kādu cilvēku, īpaša uzmanība tiek pievērsta viņa sejai. Tās izteiksme atspoguļo cilvēka emocijas.

Protams, nav speciālas diētas tikai un vienīgi sejai. Tomēr, ja ievēro zināmus nosacījumus, tā var novājēt pati pirmā — pazudīs dubultzods, āda kļūs stingrāka, gludāka un veselīgāka. Šis video tev iemācīs, kā ar kosmētikas palīdzību var savu seju padarīt kalsnāku. Izmēģini!

Triki: Kļūsti par olu kauju līderi!

Strauji tuvojas vieni no krāsainākajiem un ģimeniskākajiem pavasara svētkiem – Lieldienas! Šo svētku neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai šūpošanās un gardas svētku maltītes baudīšana ģimenes lokā, bet arī olu krāsošana un olu kaujas, lai noskaidrotu, kuram izdevies tikt pie pašas stiprākās olas. Raimonds Zommers, šefpavārs un “Maxima Latvija” garšu vēstnesis sniedz padomus, kā izvārīt ne vien skaistākās, bet arī izturīgākās olas, lai kļūtu par neuzvaramu olu kauju līderi un pārsteigtu ģimeni un draugus!

  1. Olām jābūt istabas temperatūrā

Lai iegūtu stiprākās un izturīgākās olas kaujām, vispirms jāveic svarīgi sagatavošanās darbi. Olas, ja tās glabā ledusskapī, pirms vārīšanas noteikti uz pāris stundām jānoliek uz galda, lai tās sasniegtu istabas temperatūru un vāroties tām nesāktu plaisāt čaumala, padarot olas trauslākas.

  1. Ūdenim pievieno sāli

Kad olas sasilušas līdz istabas temperatūrai, tās nomazgā un katliņā liek vienā kārtā, neliekot vienu otrai virsū. Tad tās pārlej ar aukstu ūdeni un galvenais – pievieno sāli. Arī tas palīdzēs olas čaumalai būt stiprākai un dos lielākas izredzes uzvarēt olu kaujās.

  1. Pareiza vārīšanas tehnika

Kad olas katliņā sagatavotas, tās liek vārīties uz straujas uguns. Kad ūdens sācis vārīties, izslēdz plīti un uzliek katlam vāku. No šī brīža jāuzņem laiks – 10-12 minūtes, un tad, kad laiks pagājis, olas uzreiz liek zem auksta tekoša ūdens, kamēr tās atdzisušas. Šāda atdzesēšana palīdzēs olas čaumalu pēcāk viegli nolobīt, savukārt minētā vārīšanas tehnika būs labāka, nekā vienkārši strauja olu izvārīšana, jo pasargās olu čaumalas no mikroplaisu veidošanās, kas olu izturību var padarīt pavisam niecīgu.

  1. Krāsai – sīpolu mizas un papīrs

“Olu krāsošanai ieteiktu izmantot sarkanas un dzeltenas sīpolu mizas,” dalās šefpavārs un “Maxima Latvija” garšu vēstnesis Raimonds Zommers. “Tās sagriež ar šķērēm mazākos gabalos, klāt piegriež parastu papīru dažādos izmēros un pieber arī mazliet pilngraudu auzu pārslu. Olas samitrina un apber ar mizu maisījumu, tad apsien apkārt marli vai citu plānu drānu un liek vārīties. Lai iegūtu izteiktāku krāsu, olas uz pavisam neliela karstuma pavāra aptuveni 4 minūtes un atstāj uz dažām stundām vēl vārīšanās šķidrumā, lai savelkas intensīvāka, izteiktāka krāsa.”

  1. Skaistākam rezultātam palīdz etiķis vai eļļa

Protams, svarīgi ir izvārīt ne tikai stiprākās, bet arī skaistākās olas. Krāsošanas veidi ir neskaitāmi – sīpolu mizas, sarkanais kāposts, pārtikas krāsvielas un vēl daudzi, tomēr to paspilgtināšanai var noderēt arī daži universāli ieteikumi. Košāku olu toni var iegūt, vārot pievienojot mazliet etiķa, tomēr jāatceras, ka tādas olas, visticamāk, neuzvarēs olu kaujās, jo etiķis padara olas čaumalu trauslāku. Savukārt, lai padarītu olu spīdīgāku un izceltu skaisti sakrāsotos rakstus, pēc vārīšanas un nožūšanas to var iesmērēt ar mazliet eļļas, tas arī nekādā veidā neietekmēs olas čaumalas stiprību.

Lieldienās svarīgi ne tikai kļūt par olu kauju līderi, bet arī nosvinēt svētkus maciņam draudzīgi, tāpēc “Maxima” veikalos atrodams plašs izdevīgu piedāvājumu klāsts. To starpā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas bagātīgai un veselīgai ģimenes svētku maltītei, kā arī dažādi gardumi, ar ko Lieldienās palutināt mazākos ģimenes locekļus. Tāpat sortimentā atrodama Lieldienu galvenā prece – olas, un, lai sniegtu iespēju iepirkties vienlaikus ilgtspējīgi un izdevīgi, kūtī dētas vistu olas “Maxima” veikalos nopērkamas, sākot no 1.79 eiro par 10 olām. “Maxima Latvija” mērķtiecīgi atsakās no sprostos turētu vistu olu pārdošanas – jau 60% no vistu olu sortimenta ir ārpus sprostiem dētas olas, un šobrīd sortiments papildināts ar vēl trīs ārpus sprostiem dētu olu vienībām.

Triki: Kā bērnam likt darīt to, ko viņš nevēlas darīt

Jā, būt vecākam dažkārt it nemaz nav viegli. It īpaši tad, kad bērns nevēlas darīt to, kas būtu jādara. Kā, lai ar to visu tiek galā mierīgā veidā? Lūk, daži piemēri:

Iemāci izmantot podiņu ar patīkamu lietu palīdzību

Ideālā pasaulē vecāki palūdz saviem bērniem sākt izmantot podiņu, un viņi to dara. Realitātē? Viņus uz podiņa ir jācenšas noturēt, citādāk viņi lec nost un nočurā visu grīdu.

Tā vietā, lai sabeigtu savus nervus, iedod bērnam mīļāko bilžu grāmatiņu vai uzliec multfilmu, un pieradini viņu sēdēt uz podiņa patīkamā vidē. Tas arī novērsīs viņa uzmanību no satraucošā notikuma, un ar laiku problēmas zudīs.

Kad iepazīstini bērnu ar jaunu ēdienu, izmanto savu fantāziju

Brokolis? Tas ir mazs koks. Dakša? Tā ir lidmašīna, kas pārvadā iepriekšminēto koku. Burkāns? Ja to ēdīsi, labāk redzēsi tumsā (tajos ir daudz A vitamīna, kas ir labs redzei)

Ja nu tomēr bērnam sagādā problēmas atsevišķu dārzeņu ēšana, samal tos visus blenderī un uztaisi mērci. Bērniem garšo makaroni ar mērci.

Smiekli ir labākās zāles

Viņi ir histērijā un gatavi ar savu kliedzienu spridzināt glāzes? Liec viņiem smieties. Vai vēl labāk – pasaki, lai viņi nesmejas. Tas viņiem liks apjukt, un novērst uzmanību no dusmošanās.

Ik pa laikam piekukuļot bērnu? Tas nemaz nav tik slikti

Ideālā pasaulē bērns darīs visu, ko tu saki. Ar pirmo reizi. Bet realitātē tev ir jābendē savi nervi, mēģinot viņam uzvilkt zeķes. Un viņš atkal tās novilks. Tāpēc bērna piekukuļošana ne vienmēr ir slikta. Kāda augļa šķēle, sauja rozīņu, šokolādes gabaliņš var palīdzēt tev bērnu apģērbt/ iesēdināt mašīnā/ aizvest projām no rotaļlietu veikala daudz ātrāk nekā bojājot savas balss saites.

Akcentē viņa labos darbiņus

Kad bērns izdara kaut ko jauku, paslavē un atbalsti viņu. Dzīvē jau tāpat pietiek negatīvisma, tāpēc nevajag sevi apdalīt. Priecājies vairāk, un tu redzēsi, kā bērns centīsies darīt labu arvien vairāk.

Pildi solīto (gan labo, gan slikto)

Piemēram, ja bērns slikti uzvedas, un tu viņam saki, ka, ja viņš nepārtrauks, tad tu atņemsi viņa mīļāko lācīti, tad arī atņem. Citādāk bērns domās, ka viss ir tikai nereāli solījumi, un tāpat turpinās darīt iesākto.

Kad runā, skaties bērnam tieši acīs

Acu kontakts norāda uz to, ka tu runā pavisam nopietni un kontrolē situāciju. Vecāki, kuri izmanto šo metodi, atzīst, ka bērnu bieži vien izdodas nomierināt un pārliecināt darīt kaut ko pareizi. Bērns iemācās ieklausīties un cienīt savus vecākus.

Autors: Dieviete.lv

 

Triki, lai uzturētu savu māju kārtībā!

1. Katram sīkumam sava vieta

Jo vairāk visvisādi groziņi un kastītes, jo mājās kārtīgāk.

2. Neatlieciet

Vai zināt tādu briesmīgu vārdu – prokrastinācija? Tā ir tieksme pastāvīgi atlikt pat svarīgas un steidzamas lietas, kas izraisa problēmas un slimīgus psiholoģiskus efektus. Dabiski, tas jums ir pazīstami, savādāk nesakārtotas mājas problēma nebūtu tik sāpīga.  Nedomājiet pārcērtiet Gordija mezglu, un dzīvot kļūs vieglāk.

3. Mazgāšana un gludināšana

Divi vaļi kārtībai mājās. Nevar būt nekāda runa par sakārtotu dzīves shēmu, ja netīrās veļas grozā, tāpat kā izmazgātās veļas grozā, ir totāla pārblīvētība. Lūk jums neliels padoms: ja jums nepatīk gludināšana. Tad vienkārši tāpat to nedariet. Ieslēdziet mīļāko filmu un apvienojiet lietderīgo ar patīkamo. Bet mazgāšanu veiciet regulāri – kādas divas reizes nedēļā.

4. Sakārtojiet gultu

Pats galvenais no rīta – saklāt gultu. Daudzi psihologi pavisam nopietni pieņem, ka tieši rūpīgi saklāta gulta sniedz smadzenēm signālu par jaunas darba dienas sākšanos. Un pie viena arī organizē visu pārējo guļamistabas/viesistabas telpu. Tā kā neslinkojiet un tiko kā piecēlāties no gultas, saklājiet visu gultasveļu, rūpīgi izlieciet spilvenus un izbaudiet efektu!

5. Tukša izlietne no rītiem

Daudziem tā ir līdz nelabumam zināma lieta. No rīta piecelieties, bet tur – pilna izlietne ar netīrajiem traukiem. Un nav nekāda prieka brokastot. Un kaut ko pagatavot arī nav prieka. Ieviesiet likumu visus traukus nomazgāt vakarā, lai no rīta jūs sagaidītu tīra un sausa izlietnee. Atšķirību jūs sajutīsiet ļoti ātri.

6. Sakārtojiet apģērbu

Jā, pēc smagas darba dienas pēdējais, ko gribas darīt – pedantiski karināt kleitas un bikses uz drēbju pakarināmajiem. Bet tas ir ļoti svarīgi, ticiet man. Pēc tam daudz grūtāk būs pa stūriem savākt izmētātās lietas, pārgludināt un salikt pa vietām.

7. Mazgājiet uzreiz

Daudziem tas ir kas jauns – ja paralēli ēdiena gatavošanai mazgā traukus un cepeškrāsni, tad pēc tam nevajadzēs tīrīt virtuvi līdz vēlai naktij. Vai arī notīrīt logu uzreiz pēc tam, kad esat pa to paskatījies un ieraudzījis pleķi. Nevajag no tīrīšanas veidot rituālu, tas ir lieki.

8. Neejiet gulēt, ja virtuve nav iztīrīta

Zelta likums. Virtuve ir tāda vieta, kuras sūtība ir mūs sasildīt un pabarot. Šeit mēs vairāk kā visur citur uzņemam spēkus. Un nav pārsteigums, ka, atnākot no rīta uz netīru virtuvi, mēs jūtamies izsmelti. Arī smaržas un pleķus, un netīrumus nav vieglāk notīrīt nākamajā dienā. Tas jau nu ir par visiem 100% skaidrs!

9. Plānojiet

Un tad nezināmais jūs nebiedēs. Jūs skaidri redzēsiet, kas un kad ir jāizdara un, ko jūs jau esat izdarījuši. Un uzkopšana vairs neliksies kā bezgalīgais stāsts!

Autors: Dieviete

 

 

Triki, lai uzlabotu tava miega kvalitāti!

Aptuveni trešā daļa cilvēka dzīves tiek pavadīta miegā – procesā, kas ir būtisks imunitātes, kā arī fiziskās un garīgās labsajūtas priekšnoteikums. Tomēr jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 89% Latvijas iedzīvotāju mēdz saskarties ar bezmiegu vai miega traucējumiem (bieži — 16%, dažkārt — 36%, reti — 37%), kamēr ar šādu problēmu nesaskaras tikai 10% aptaujāto. Tāpat pētījumā secināts, ka visbiežāk iedzīvotāji vidēji naktī miegā pavada septiņas stundas (42%). Piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, sešas stundas — 18%, astoņas stundas — 30%, deviņas stundas vai vairāk — 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto.

Pētījumā atklāts, ka 33% aptaujāto katru vai gandrīz katru nakti pamostas, lai padzertos vai dotos uz tualeti, 17% šo nolūku vadīti mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, 18% retāk nekā pāris reizes mēnesī, savukārt 14% respondenti snieguši atbildi, ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas. Iegūtie dati parāda, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma grupā no 55-63 gadiem šis rādītājs ir 46%, vecumā no 45-54 gadiem – 26%, starp iedzīvotājiem vecumā no 35-44 gadiem 22%, savukārt vecuma grupās 25-34 un 18-24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%. 

Miega neatsveramā nozīme

Cilvēks nevar iztikt bez miega, jo tā ir viena no fizioloģiskajām vajadzībām. Miegs un tā kvalitāte ietekmē gan fizisko, gan arī garīgo labsajūtu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka miegā organisms atpūšas, tiek apstrādāta dienā uztvertā informācija, svarīgāko saglabājot, bet nevajadzīgo izdzēšot jeb aizmirstot. Ar apziņu saistītā psihiskā darbība izslēdzas, bet aktivizējas organisma iekšējie atjaunošanās un vajadzīgo vielu uzkrāšanas procesi. Speciāliste norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās (vismaz 3 mēnešus) pavājina imunitāti, paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām, diabētam u. c.   problēmām. Nepietiekams miegs nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība. 

Cik stundas ieteicams pavadīt miegā?

Miega ilgums katram cilvēkam var būt individuāls, tomēr vidēji pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt 7-8 stundas diennaktī. Senioriem šis laiks var būt īsāks – ap 5-6 stundām. To, cik daudz miega nepieciešams katram cilvēkam, ietekmē ne vien fizioloģiskas vajadzības, bet arī tas, kāds ir darbs (fizisks vai garīgs), cik daudz ir fizisko aktivitāšu u. c. faktori. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti vidēji guļ 6 stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā 18-24 šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto. 

Kādi faktori ietekmē miega kvalitāti?

Ģimenes ārste Z. Zitmane skaidro, ka miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība, kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un trokšņains. Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto gulēt dodas ap 23:00, 25% ap 24:00, 21% ap 22:00, savukārt 9% gulēt dodas 01:00 vai vēlāk, kā arī 3% pulksten 21:00 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36% snieguši atbildi, ka parasti to dara ap 07:00, 31% ap 06:00, 14% ap 08:00, 10% pulksten 05:00 vai agrāk, savukārt 7% mostas 09:00 vai vēlāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.

Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu (arī brīvdienās) mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18°C.

Sekošana miega kvalitātei

Pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādas viedierīces, kas ļauj mērīt miega kvalitāti un sekot līdzi miega cikliem. BENU Aptiekas Veselības monitoringā atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei (6% to dara regulāri, 6% dažkārt, bet 10% reti). Visbiežāk ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus vai sporta pulksteņus. 

Ko pirms gulētiešanas nebūtu ieteicams darīt?

Dienas otrajā pusē nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus (kafiju, stipru tēju, enerģijas dzērienus). Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt. Nav ieteicams arī skatīties televizoru vai spēlēt videospēles. Pirms došanās gulēt nebūtu vēlams arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.

Autors: Benu Aptieka

Triki, lai panāktu ilgāku smaržu noturību (+VIDEO)

Šie ir dažādi triki, lai tavu smaržu aromāts noturētos ilgāk. Izrādās, ka patiesi liela nozīme ir aromāta cenai, kura nosaka produkta ilgnoturību.

Nebrīnies, ka spreji un smaržas “eau de toilette” nesniedz gaidīto rezultātu, ja izvēlēsies smaržas, kurām būs norādīts “eau de parfum” vai “parfume” tad šīm smaržām būs 10% lielāka noturība! 

Video

Autors: Dieviete.lv 

Triki, lai iemīlētu savu darbu

Ja katru pirmdienu tavs garastāvoklis sabojājas vien no tā, ka jādodas uz darbu, tu lasi īsto rakstu. Situācijās, kad pirmdienu rītus ienīsti tik stipri, ka nelīdz pat liela krūze baltas kafijas, iespējams, tev noderēs kāds no mūsu ieteikumiem. Izlasi mūsu priekšlikumus, kā sakārtot savu dzīvi birojā tā, lai darba diena  tev sagādātu prieku. Pienācis laiks iemīlēt to, ko tu dari!

Visu mūsu ieteikumu pamatā būs ko mainīt vai uzlabot tavas esošās darba dzīves ritmā. Iespējams, izmainot tikai dažas lietas, tu jau jutīsies daudz labāk un pārstāsi domāt par atlūguma iesniegšanu priekšniekam.

Radi mājīgāku vidi
Sāc ar apkārtējās vides maiņu. Bieži vien tieši sakārtots un no putekļiem notīrīts galds palīdz labāk koncentrēties, būt radošākai un kvalitatīvāk veikt darba uzdevumus. Ja tavs birojs iekārtots brīvā gaisotnē, tu vari atļauties mazliet personiskāku darba vietu. Nomaini peles paliktni, piespraud pie sienas vai ziņojuma dēļa kādu foto, kas tevi rosinātu uz jaukām domām. Tā savā darba vietā tu jutīsies ērtāk un tev vairs tik ļoti neriebsies tur atrasties.

Atrodi labāko kolēģi
Ir cilvēki un darba kolektīvi, kuri savā starpā draudzējas ne tikai birojā, bet arī ārpus tā. Kā esam pārliecinājušās, tas ir lielisks veids, kā cīnīties pret rutīnu darba laikā. Ja būsi starp cilvēkiem, ar kuriem tev patiks draudzēties arī brīvajos brīžos, tas kliedēs tavas nelāgās sajūtas attiecībā pret darāmajiem darbiem. Tāpēc atrodi kādu kolēģi, ar kuru gribētu veidot tuvākas attiecības. Kad būsi pēc darba ar viņu papļāpājusi pie kafijas tases, nākamajā dienā, viņu sastopot birojā, tu noteikti priecāsies vairāk.

Ievies kārtību garderobē!
Nenoliedzami, pašos grūtākajos rītos mums ne tikai riebjas iet uz darbu, bet arī nav ko vilkt mugurā. Kura gan nav kavējusi darbu, joprojām dusmīgi grozoties spoguļa priekšā un pārvelkot vienu apģērba komplektu pēc otra. Kā zināms, tādos rītos mēs tāpat izejam no mājas dusmīgas un neapmierinātas. Tāpēc atrisini šo problēmu, pirms tā radusies! Jau laicīgi izveido vairākus apģērbu komplektus, kuri būtu piemēroti tavai ikdienas biroja dzīvei un kuros tu justos ērti un labi. Turi tos gatavībā, lai rītos, kad nepatīk viens, tevi glābtu otrs!

Organizē darbu kārtību
Ja kļūsti neapmierināta no tā, nepadarītie darbi krājas kaudzēm un šķiet, ka ar visu netiec galā, pienācis laiks pārskatīt prioritātes. Sāc ar darbiem, kuru nodošanas termiņš jau iztecējis un atliec malā tos, kas nav tik svarīgi. Tā, tiekot galā kaut ar vienu uzdevumu, tavs darba spars pieaugs un  nepadarīto darbu tuneļa galā jau ieraudzīsi gaismu.

Uzstādi jaunus mērķus
Savukārt, ja ikdienā birojā nīksti no bezdarbības un vēlies mainīt darbu tieši garlaicības dēļ, tev jāuzstāda jaunus mērķis. Kļūsti aktīvāka un izsaki savus priekšlikumus par to, ko uzņēmumā varētu uzlabot! Iespējams, lielākā daļa cilvēku negribētu par to pašu samaksu uzņemties papildus pienākumus, taču atceries, ka jebkura pieredze tev nāks tikai par labu. Tāpēc nekautrējies norunāt tikšanos ar priekšniecību, kuras laikā tu varētu izteikt vēlmi uzņemties lielāku atbildību. Kas zina, varbūt pavisam drīz šī saruna vainagosies arī ar algas pielikumu!

Autors: Dieviete.lv

Triki, kas noderēs ikvienai sievietei! (+VIDEO)

Vai zināji, ka fēns var noderēt plāksteru noņemšanā un pat gludināšanā? Kā tev var noderēt vecie krūšturi? Un kā aerosols noder šūšanas darbiem? Noskaties video un uzzini!

Video

Autors: Dieviete.lv

Triki, kā pagatavot gardu un sulīgu šašliku – ēdāji novērtēs!

Kā jau katram ēdienam virtuvē, arī šašlika pagatavošanai ir savas viltības. Vēsākā laikā to gatavo cepeškrāsnī vai uz pannas, bet labākais šašliks, protams, sanāk uz grila. Kā rīkoties, lai šašliks izdotos pēc iespējas gardāks?

-Daudzi jau zina, ka cepšanai vislabāk derēs čuguna grils.

-Attālumam starp gaļu un nokaitētām oglēm jābūt ne mazākam par 15 centimetriem.

-Lai marinēšanas process izdotos pēc iespējas labāks, izmanto stikla, māla vai emaljētu trauku. Nevajadzētu izmantot alumīnija katlu, jo šis metāls oksidējoties var reaģēt ar šķidrumiem un produktiem, krietni pabojājot garšu.

-Gaļai jābūt svaigai, sulīgai, „jaunai” un ne pārāk treknai (ja gatavo cūkgaļu).

-Kad gaļa cepas, to ik pa brīdim pārlej ar marinādi vai ūdeni, kas sajaukts ar citrona sulu (50:50).

– Pirms cepšanas iesmi vai restes kārtīgi jāieziež ar eļļu, pēc tam nedaudz jāuzsilda.

-Gaļas gabaliņiem nevajadzētu būt pārāk lieliem, citādi tie kārtīgi neizcepsies.

-Mazākos gabaliņus uz iesma liek galos, bet lielākos un treknākos – vidū.

-Lai gaļa izceptos pēc iespējas vienmērīgāk, salipušos gabaliņus ik pa laikam atdala vienu no otra.

-Ja ir vēlēšanās, starp gabaliņiem var ielikt arī sīpolu vai saldās paprikas gredzensu.

-Iesmus ar šašlika gabaliņiem izvieto pēc iespējas tuvāk vienu otram. Tas nedaudz apslāpēs degšanu, vairāk dūmos, kas padarīs šašliku vēl garšīgāku. Kamēr gaļa cepas, iesmi noteikti vienu vai divas reizes jāapgroza, bet ne biežāk, lai gaļa nekļūtu pārāk sausa.

-Ja gaļas sula ir caurspīdīga, ēdienu var droši celt galdā. Rozīga sula liecina par to, ka šašliks vēl nav gatavs. Ja sulas nav vispār, atgadījies pats sliktākais; gaļa ir pārkaltusi un diez ko ēdama nebūs.

-Šašliku cepšanai der tikai lapu koku (ozola, liepas, bērza) un augļu koku (ķiršu koka, bumbieres, ābeles, plūmes un citu) malka. Skujkoku malka ar sveķaino koksni sabojās gaļas garšu un aromātu, padarīs to rūgtu, un marināde nespēs to novērst. Turklāt malkai jābūt sausai. Mūsdienās malku veiksmīgi var aizstāt ar gatavām oglēm, kas vienmēr ir pārdošanā.

 

Autors: Dieviete.lv

Triki ar banānu mizu – kādiem nolūkiem to var izmantot?

To, ka banāns ir veselīgs, zina daudzi, taču par tā mizas īpašībām daudzi nemaz nav aizdomājušies, tāpēc tā taisnā ceļā dodas uz miskasti. Portāls „Lifehacker” piedāvā vairākus veidus, kā no banānu mizas gūt maksimālu labumu.

Zobu balināšana – Katru dienu 2-3 nedēļu garumā parīvē zobus ar iekšējo banānu mizas pusi, un zobi kļūs nedaudz gaišāki.

Kārpu likvidēšana – Banānu mizas dēļ kārpa ne tikai pazudīs, bet tajā vietā arī vairs neuzradīsies. Uzliec mizu uz kārpas, piestiprini ar marli vai lielu plāksteri un atstāj uz nakti. Veic šo procedūru tiki ilgi, kamēr kārpa nebūs izzudusi.

Pūtītes un grumbiņas – Miza lieliski noderēs sejas ādas kopšanā, jo tajā ir daudz antioksidantu. Tā atjauno, mitrina un baro ādu. Rūpīgi notīri ar mizas iekšējo pusi arī problemātiskās ādas daļas, pēc aptuveni 30 minūtēm noskalo seju.

Sāpju mazināšanai – Parīvē ar banānu mizas iekšējo daļu sāpīgās ķermeņa daļas, un sāpes norimsies.

Banānu miza notievēšanai – Mēs jau zinām, ka banānos ir atrodams kālijs. Bet, vai tu zini, ka vēl vairāk kālija ir banānu mizā? Šī minerālviela ir nepieciešama, ja vēlies zaudēt lieko svaru. Tas paātrina vielmaiņas darbu, tāpēc tu sadedzini vairāk kaloriju, kļūsti aktīvāka.

  • Sajauc gardu kokteili. Nogriez abus banāna galus un pārējo liec blenderī. Pievieno nedaudz kokosriekstu piena, ledus, kanēļa un citas iecienītas sastāvdaļas. Šeit gan jāizmanto dzeltenu mizu, jo tā ir saldāka un piešķir kokteilim izteiktāku banāna garšu.
  • Tēja. Tas ir cits dzeltenās mizas izmantošanas veids. Nogriez galus un vāri mizu aptuveni 10 minūtes. Pievieno nedaudz medus un baudi banānu tēju!

 

Autors: Dieviete.lv

Trifeles– supergards našķis sevis palutināšanai

Sastāvdaļas:

  • 300 g tumšās šokolādes
    • 150 ml saldā krējuma
    • ēdamkarote sviesta
    • ēdamkarote ruma (pēc vēlēšanās)
    • 4–5 ēdamkarotes kakao pulvera
    • šķipsniņa sāls

Pagatavošana:

Šokolādes gabaliņus vai čipsus ieber bļodā un pārlej ar saldo krējumu, kas uzkarsēts līdz vārīšanās temperatūrai. Ļauj šokolādei izkust, tad ar putojamo slotiņu maisa, līdz iegūta tumši brūna, spīdīga, viendabīga konsistence. Pievieno sviestu un sāli, bļodu ieliek karsta ūdens peldē un nepārtraukti maisa, līdz sviests izkusis. Maisot pielej rumu. Ja patīk rožūdens, ruma vietā var izmantot mazliet šīs smaržīgās substances. Šokolādes masu pārsedz ar pārtikas plēvi un bļodu ievieto ledusskapī uz diennakti vai vismaz 6–8 stundām.

Nākamajā dienā uzkarsē ūdeni, iemērc tajā mazo saldējuma karoti un veido šokolādes bumbiņas. Tās kārto uz cepamā papīra loksnes. Ja neizdodas perfekti apaļas, pirkstos paņem nedaudz kakao pulvera un pielabo formu. Gatavās trifeles var apviļāt kakao pulverī, pārliet ar balto vai tumšo šokolādi vai rīkoties radošāk un apviļāt kaltētu dzērveņu, upeņu vai jāņogu pulverī.

 

Triānas Parkam jauns video – “I LIKE”

Vasaras noslēgumā Triānas Parks piedāvā klausītājiem savu jaunāko veikumu –  “I LIKE”, kas ir pirmais singls no topošā albuma. Dziesma ir īpaša ar to, ka pirmo reizi grupa sadarbojas ar mūzikas producentu un komponistu Kasparu Ansonu.

Sadarbības rezultātā “I LIKE” kā muzikāla kompozīcija ir ieguvusi pilnīgi jaunu skanējumu un iezīmē jaunu šķautni jau tā eklektiskās grupas darbībā. Video tapšana bija interesants un garš process, kuru uzņēmās Ivars Burtnieks, kas Triānas Parkam jau radījis tādus video kā “Breathless” un “New York”.

Trešo reizi salaulājusies Britnija Spīrsa. Bijušais vīrs centies izjaukt kāzas! (+VIDEO)

Dziedātāja Britnija Spīrsa (40) salaulājusies ar 28 gadus veco aktieri Semu Asgariju. Pāris saderinājās 2021. gada septembrī pēc gandrīz piecu gadu attiecībām.

Kāzas notikušas 9. jūnijā Britnijas Spīrsas mājas pagalmā Tauzandoksā, Kalifornijā. Kāzu ceremonijā redzētas vairākas slavenības – Madonna, Parisa Hiltone, Drū Berimora un Donatella Versače. 

Video

Interesanti, ka viesu vidū gan nebija Britnijas vecāku un māsas, kā arī viņas dēlu no laulības ar otro vīru, dejotāju Kevinu Federlainu.

Pāra kāzu diena sākās ar pamatīgu skandālu, jo Britnijas pirmais vīrs Džeisons Aleksandrs vēlējās izjaukt dziedātājas kāzas. Vīrietis ticis aizturēts un komentāri par šo situāciju vēl netiek sniegti.

Trešo reizi kāzas nosvin Kimas Kardašjanas vecākā māsa! (+VIDEO)

Realitātes šovu zvaigzne Kortnija Kardašjana salaulājusies ar bundzinieku Trevisu Bārkeru un trešo reizi nosvinējuši kāzas.

Kāzas norisinājās 22. maijā Itālijā, gleznainajā Portofīno. Šīs bija trešās pāra kāzas, pirmo reizi tās notika Lasvegasas kapelā, bet bez oficiālas laulības reģistrēšanas. Otro reizi pāris mija gredzenus Santa Barbarā, tad viņu kāzu liecinieki bija Kortnijas vecmāmiņa un Trevisa tēvs. Trešās un “īstās” kāzas notikušas Itālijā, pulcējot pāra ģimeni un draugus.

Zināms, ka Kortnija jau gadiem ilgi braukā uz Itāliju, lai tur atpūstos kopā ar ģimeni un bērniem. Droši var teikt, ka Itālija ir viena no viņas iemīļotākajām valstīm, tādēļ nav nekāds brīnums, ka īstā laulību ceremonija norisinājās tieši Itālijā.

Video

Trešdien tiešraidē notiks koncerts “Laiks. Tu. Lūgšana. Ziemassvētkos.”

Vieni no labākajiem Latvijas jaunās paaudzes mūziķiem – dziedātāja Aleksandra Špicberga un sitaminstrumentālisti Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis – Ziemassvētku priekšvakarā aicina gūt sirdsmieru un kopības sajūtu koncertā “Laiks. Tu. Lūgšana. Ziemassvētkos.”. Koncerts bez maksas būs skatāms LMT Straumē, LMT Viedtelevīzijā un sociālajos tīklos trešdien, 23. decembrī, plkst. 19.00.

Koncerta programmā iekļauti dažādu gadsimtu un baznīcas tradīciju dziedājumi latīņu, grieķu, baznīcslāvu un latviešu valodā – no “Kyrie Eleison” līdz “Klusa nakts, svēta nakts”, kā arī instrumentālas skaņu gleznas Elvija Endeļa un Mikus Bāliņa sniegumā. Koncertā piedalīsies īpaši šim projektam veidots vīru oktets diriģentu Aleksandras Špicbergas un Matīsa Tuča vadībā. 

“LMT vienmēr ir atbalstījis kultūru, un arī šogad bieži nodrošinājis iespēju Latvijas auditorijai baudīt dažādus kultūras notikumus. Kvalitatīvi kultūras notikumi ir ļoti gaidīti un daudziem palīdz pārdzīvot sarežģīto laiku. Vienos no gada skaistākajiem svētkiem – Ziemassvētkos – mums ir īpašs prieks piedāvāt šo dziedājumu programmu, simboliski noslēdzot gadu un dāvājot skatītājiem iespēju gūt noskaņas, ko citkārt Ziemassvētkos meklējam baznīcā un sakrālās mūzikas koncertos,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.

Aleksandra Špicberga ir viena no daudzpusīgākajām jaunās paaudzes dziedātājām Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir gan akadēmiskā, gan tautas un baznīcas mūzika. Savukārt Elvijs Endelis un Mikus Bāliņš ir sitaminstrumentu virtuozi, starptautisku konkursu laureāti, kuri skatītāju atzinību guvuši Latvijas Televīzijas konkursā “Radīti mūzikai”. Muzicē profesionālajā sitaminstrumentu ansamblī “Perpetuum Ritmico”, kura sastāvā tikuši nominēti Latvijas Lielajai mūzikas balvai.

“Lai arī nevaram būt baznīcā Ziemassvētku vakarā, mums ir dāvāta iespēja uz brīdi baznīcu ievest katrā mājā un, pateicoties tehnoloģiju iespējām, dāvināt skatītājiem daļu programmas, ko bijām iecerējuši atskaņot Ziemassvētku koncertos”, stāsta soliste un vīru okteta vadītāja Aleksandra Špicberga.

Koncerta tapšanā piedalījušies gaismu mākslinieks Ivars Vācers, skaņu režisors Andris Ūze, videoieraksta komanda Kārļa Zemīša vadībā un producente Māra Špicberga.

Koncerts būs skatāms bez maksas: http://straume.lmt.lv/lv/kultura/koncerti/laiks-tu-lugsana-ziemassvetkos/1063033, kā arī lietotnē LMT Straume un LMT Viedtelevīzijā. 

Trešdien Latvijā reģistrēts tikai viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums!

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts tikai viens jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Trešdien Latvijā veikti 1997 testi uz Covid-19, bet kopumā līdz šim valstī veikt 232 918 izmeklējumi.

Līdz šim Latvijā atklātas 1327 personas, kuras inficējušās ar Covid-19, un 1093 jeb 82,3% no tām izveseļojušās. Savukārt 33 inficētas personas mirušas, kas ir 2,49% no visiem atklātajiem gadījumiem.

Vakar viens Covid-19 inficētais nogādāts slimnīcā, bet trīs no slimnīcām izrakstīti, tādējādi kopumā stacionāros patlaban ārstējas tikai divi pacienti – abi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. No stacionāriem kopumā līdz šim izrakstīti 202 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Trešdien Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 533

Trešdien Latvijā atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 533 sasirgušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz ar to otro dienu pēc kārtas uzstādīts jauns Covid-19 gadījumu negatīvais rekords.

Pagājušajā diennaktī veikti 6833 Covid-19 izmeklējumi, kuri 7,8% gadījumu bijuši pozitīvi. Šis ir viens no līdz šim augstākajiem Covid-19 pozitīvo testu īpatsvariem. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī mirušas divas personas, kurām bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Vakar mirušie pacienti bijuši vecuma grupās no 80 līdz 85 gadiem un no 95 līdz 90gadiem. Līdz šim Latvijā mirušas 107 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9381 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Trešdien Latvijā atklāti 773 jauni Covid-19 gadījumi, starp mirušajiem viens jaunietis

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 773 jauni Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir pieaudzis no 406,4 gadījumiem līdz 416,6.

Diennakts laikā Latvijā veikti 23 852 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,2%.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 121 509 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 7948 Covid-19 gadījumi, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Vakar ziņots par 12 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 20 līdz 29 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, divi – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2178 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19.

Trešdien dzīvība izdzisusi arī kādam ar Covid-19 sasirgušam jaunietim!

Trešdien Latvijā atklāti 965 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par desmit ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku, tostarp viena jaunieša nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 63 992, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1148, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.

Trešdien Latvijā veikti 10 982 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 8,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp desmit mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 20 līdz 25 gadiem, viens – no 40 līdz 45 gadiem, viens – no 60 līdz 65 gadiem, divi – no 70 līdz 80 gadiem, bet pieci mirušie ir vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 11 010 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 577,1 gadījumi.

Trešdien atklāti 890 Covid-19 gadījumi, bet 11 sasirgušie miruši!

Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.

Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Trešdaļa rīdzinieku vēlas pārcelties prom no galvaspilsētas

Trešdaļa rīdzinieku vēlas pārcelties dzīvot uz citurieni, liecina pētījumu kompānijas “Latvijas fakti” augustā un septembrī veiktā rīdzinieku aptauja.

Uz jautājumu “Vai Jūs gribētu dzīvot citā vietā Latvijā (nevis Rīgā)?” apstiprinoši atbildēja 31% aptaujāto rīdzinieku. Savukārt 69% atbildēja noliedzoši.

Vairāk pārcelšanos prom no Rīgas vēlas vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību, strādājošie ar augstu ienākumu līmeni.

Vēlmi pārcelties dzīvot prom no Rīgas apstiprinājuši cilvēki ar bērniem un rīdzinieki kuriem ir automašīnas.

Vairāk vēlmi pamest Rīgu pauda latvieši, bet mazāk – krievi.

Uz jautājumu, vai tuvāko piecu gadu laikā tiek plānots pārcelties uz citu dzīvesvietu, 62% atbildēja noliedzoši, norādot, ka paliks dzīvot esošajā dzīvesvietā.

Visvairāk – 13% aptaujāto atzina, ka apsver iespēju pārcelties uz citu valsti, 9% – uz Pierīgu, 8% – uz citu vietu Latvijā, bet 7% uz citu Rīgas apkaimi. Vēl 4% plāno pārcelties uz citu dzīvesvietu savā apkaimē.

Kā galvenais iemesls, lai pārceltos dzīvot prom no Rīgas minēta iespēja būtu tuvāk dabai, un dzīvot zaļākā vidē. Šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto.

14% vēlas pamest Rīgu dzīves dārdzības dēļ, 13% – ģimenes apstākļu dēļ, 10% – darba dēļ, 8% – drošības apsvērumu dēļ, 7% – mājokļa pieejamības dēļ, bet 7% – lai nodrošinātu bērniem piemērotu vidi un pakalpojumus.

Aptaujā tika iztaujāti 2207 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju galda spēles spēlē 1-2 reizes mēnesī!

Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi galda spēļu cienītāji – 33% respondentu galda spēles spēlē 1-2 reizes mēnesī, liecina galda spēles “Oligarhi” veidotās aptaujas rezultāti. 27% norādījuši, ka spēlē vairākas reizes mēnesī, savukārt 25% spēlē vien dažas reizes gadā. Teju puse, jeb 45% respondentu galda spēles visbiežāk spēlē brīvdienās un 29% svētku reizēs. 

Uz jautājumu, vai kaut reizi dzīvē ir izvēlējušies galda spēli kā dāvanu, 82% respondentu apbildējuši apstiprinoši, savukārt 16% atbildēja, ka nav dāvinājuši, taču tā būtu laba dāvana. Tikai 2%, kuri paši galda spēles spēlē, atzīmējuši, ka neuzskata to par labu dāvanu. “Galda spēles ir ļoti laba dāvana, jo piedāvājums ir plašs un var piemeklēt spēli katra cilvēka interesēm. Īpaši dāvinot tās bērniem – papildus vērtība rodas, kad tiek pavadīts laikā kopā ar ģimeni šīs spēles spēlējot. Spēles attīsta domāšanu un problēmu risināšanu, tai pat laikā tā ir jautra laika pavadīšana. Arī es, ja nezinu, ko uzdāvināt, bieži dodos uz grāmatnīcu pēc kādas spēles”, komentē spēles “Oligarhi” veidotājs Kristaps Kovaļevskis.

Vērtējot galda spēļu priekšrocības, aptaujā 17% respondentu atklāj, ka tās attīsta dažādas iemaņas, piemēram loģisko domāšanu, spriestspēju un lēmumu pieņemšanu. Kā arī tas neapšaubāmi ir labs veids kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni. Savukārt 16% norādījuši, ka galda spēles sniedz pozitīvas emocijas. “Galda spēles ir lielisks treniņš smadzenēm”, atzīst Kristaps. “Vācieši ir aktīvākie galda spēļu spēlētāji. Iespējams daudzi teiks, ka tā ir sagadīšanās, ka viņi daudz spēlē spēles un izdomā labākos risinājumus tehniskos jautājumus, taču domāju, ka tā vairāk ir likumsakarība.”

Sarindojot spēlētākās spēles pēc kategorijām,  bērnu kategorijas spēles (cirks, “Dobble”) pārliecinoši ierindojušās pirmajā vietā, aiz sevis atstājot ballīšu spēles kā mēmais šovs, “Mafija”, “Oligarhi” un kāršu spēles (“Uno”, zolīte, duraks), kā pēdējās atstājot stratēģijas spēles, kā “Monopols” un “Katana”. 

Visbiežāk (55%) spēles tiek spēlētas 3-5 cilvēku sastāvā, taču 20% atzīmējuši, ka dalībnieku skaits atkarīgs no spēles specifikas, tātad pieskaņojot dalībnieku skaitu spēlei, nevis otrādāk – spēli dalībnieku daudzumam. 

Atzīmējot kuras galda spēles respondenti ir spēlējuši, visvairāk atzīmētas klasiskās galda spēles – Monopols, Cirks, Riču-raču, Domino, dambrete un šahs, kāršu spēles, “Alias”, kā arī torņu celšanas spēles (“Jenga”, līdzsvara tornis, utt) – katru šo spēli atzīmējuši vismaz 6% respondentu. Vairāki respondenti gan norādījuši, ka varētu norādīt vēl ap 50 galda spēlēm.  

Uz jautājumu, vai respondenti mēdz uz kaut ko spēlēt, 54% atbildējuši noliedzoši. Savukārt 23% mēdz spēlēt uz kādu balvu, par kuru iepriekš vienojušies, 16% spēlē uz kādu aktivitāti vai darbu, tā, piemēram, zaudētājs mazgā traukus. 

Lai noskaidrotu galda spēļu paradumus, Latvijā veidotās galda spēle “Oligarhi” interneta vidē veica aptauju, kurā piedalījās 294 respondenti. Aptaujā piedalījās 200 sievietes un 94 vīrieši, kuru vidējais vecums ir 30,5 gadi.

Autors: Oligarhi

03.12.2019.

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju 18. novembra svētku maltītei izvēlēsies vietējos produktus!

Rimi un Norstat veiktajā aptaujā 33% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka Latvijas neatkarības pasludināšanas dienas svētku vakariņās galdā cels ēdienus no Latvijā ražotiem produktiem. Vairums jeb 46% iedzīvotāju plāno tērēt no 21 līdz 40 eiro, lai sarūpētu svētku maltīti. 

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp iecienītākajiem Latvijā ražotiem produktiem ir augļi, dārzeņi un svaigā pārtika, piemēram, dažāda veida svaigā gaļa, maize, piena produkti un dažādi saldumi. Šogad iedzīvotāji svētkus svinēs mājās – vairums jeb 56% plāno svinēt kopā ar pašiem tuvākajiem, savas mājsaimniecības iedzīvotājiem. Svētku maltītes pirkumi arī tiks veikti pārdomāti – 40% respondentu atzina, ka izvēlēsies cenas ziņā izdevīgākos produktus veikalu plauktos.

60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka svētku maltīti gatavos paši. Svētku vakariņās galdā tiks celti gaļas ēdieni (81%), dārzeņi un augļi (64%), konditorejas izstrādājumi (63%), salāti (52%). 59% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku vakarā baudīs tēju vai kafiju, savukārt 45% atzina, ka pie svētku maltītes baudīs vīnus vai dzirkstošos vīnus, un vien 15% iedzīvotāju atzina, ka izvēlēsies stipros alkoholiskos dzērienus. 

“Gan ikdienā, gan gatavojoties valsts svētkiem, Rimi veikalos ir nemainīgi plašs vietējo produktu piedāvājums. Aptaujas rezultāti liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem jeb 53% uzskata, ka tieši Rimi veikalos ir plašākais vietējo ražotāju produktu klāsts. Šoruden Rimi ir sarūpējis arī Mani Gardumi jaunumus – Tiramisu, Brauniju un Svaigā siera krēma kūku. No konditorejas produktiem pieejamas dažādas mazās kūciņas, pircēju iecienītās tortes, sāļie groziņi un lavaši, pēc kuriem svētku periodā pieprasījums pieaug apmēram par 30%. Tāpat pieejams plašs vietējo gardumu sortiments valsts karoga krāsās, kas lieliski papildinās svētku galdu. Populārākie vīni un dzirkstošie vīni ir Rimi vīnziņa ieteiktie produkti, kas gadu gaitā stabili ieņēmuši vietu Rimi veikalu plauktos. Tādēļ svētku sezonā visiem vīniem ir īpašs piedāvājums, kā arī mūsu klientiem esam sarūpējuši jau devīto vīnu un dzirkstošo vīnu katalogu,“ stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms. 

Rimi dati liecina, ka pircēji rūpējas par veselīgu ikdienu un arvien biežāk veic veselīgas izvēles ikdienā – par teju 10% ir pieaudzis pieprasījums pēc produktiem, kas iekļauti Rimi Labākai dzīvei programmā. Tāpat 25% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku maltītei izvēlēsies veselīgus produktus. 

Godinot tradīcijas, vairums iedzīvotāju (66%) gatavos maltītes pēc ģimenes receptēm, 44% izmantos internetā pieejamās receptes, savukārt 26% respondentu radīs un gatavos ēdienus paši pēc savas receptes. 

*Rimi un pētījumu aģentūras Norstat aptauja 2020. gada novembrī, kurā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Trešdaļa Latvijas bērnu našķējas biežāk kā rekomendē speciālisti

Foto: Publicitātes

  • Trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu ik dienas saņem vairāk nekā divus našķus – tas irbiežāk kā rekomendē pediatri un uztura speciālisti.
  • Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Tajā pašā laikā vecāki kā vērtīgākos našķus atzīst augļus un piena produktus.
  • 80% vecākuuztraucas par savu bērnu uzturu – galvenās bažas našķēšanās kontekstā ir cukura daudzums un zobu veselība.

Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums* liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā – 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt.Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%).Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.

Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika.“Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats – ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag – taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem”.

Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem,tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.

L.Pugasaka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma – tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.

Mazo ekspertu skola kopā ar L.Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu “Našķētiesprasme” veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt: http://ejuz.lv/nasketiesprasme.

Foto: Publicitātes

Latvijas vecāku pieredzes stāsti

TV raidījumu vadītāja Kristīne Garklāva:

“Ikdienas ēšanas paradumi ir dzīvesveida, ritma un ieradumu diktēti. Mūsu ģimenē nav konkrētu laiku, kad ieturam maltītes.Tajā pašā laikā cenšamies ievērot noteiktu dienas ritmu, lai nerosinātu bērnus un arī sevi našķēties, jo bērni taču mācās no vecākiem. Ikdienā, galvenokārt,izvēlamies veselīgus produktus, un tāpēc arī našķi pārsvarā ir sagriezti augļi, dārzeņi vai siers. Neveselīgie našķi, piemēram, saldumi vai cepumi, mājās ir maz. Visbiežāk pati parūpējos par daļēji veselīgiem našķiem – pašceptām kūkām un cepumiem. Uzskatu, ka arī tādi ikdienā ir vajadzīgi, bet ar mēru. Saldinātie, gāzētie dzērieni gan ir teju izslēgti no mūsu ēdienkartes. Taču našķis, no kura mūsmājās grūti atteikties, ir paštaisīts popkorns, kas tiek baudīts kopā skatoties filmas. Kopumā cenšos ar uzkodām nekad neaizstāt galvenās maltītes, bet gan izmantot tās pārgājienos vai garākos braucienos ar mašīnu. Protams, dažkārt krāsainie našķi ar smukiem zīmējumiem bērniem šķiet saistošāki par burkāniem, taču parasti risinājumu rodam sarunās.Saruna ar bērniem par to, kas labs vai slikts ir kādā produktā, kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēka ķermeni un prātu, bieži palīdz mazajam pieņemt patstāvīgi diezgan prātīgu lēmumu našķēšanās sakarā”.

TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte

“Mana meitiņa Emīlija pārsvarā našķējas mājās, ārpusē cenšamies koncentrēties uz pamata ēdienreizēm. Kopumā ar mani viņa našķējas reti, izņēmums varētu būt publiski un kultūras pasākumi, kā piemēram, teātris vai kino, kur tā ir jau kā neatņemama tradīcija. Iespējams, ne vienmēr veselīga našķēšanās ir ciemošanās reizēs pie vecvecākiem, kuri zina manu nostāju šajā jautājumā, tomēr esmu pārliecināta, ka reizēm vēlme palutināt mazmeitiņu ņem virsroku, tāpēc neiebilstu. Emīlijas iecienītākie našķi mājās ir dateles, rozīnes, žāvētas aprikozes un svaigi augļi, ka arī īpašs gardums – rudzu maize ar medu. Vasarās tās ir ogas un citi sezonas dārza labumi. Gatavojam arī “veikala saldumu” mājas versijas – cepam cepumus bez miltiem, cukura un sviesta, taisām saldējumu tikai no augļiem, konfektes – no riekstiem un žāvētiem augļiem. Ne vienmēr šie mani eksperimenti Emīlijai “iet pie sirds”, bet kādreiz viņa atzīst tos par gana labiem. Ārpus mājām našķi mēdz būt arī saldumi, tomēr cenšos turēt balansu starp mājas “vērtīgo našķēšanos” un ārpus mājas “cukuroto piedāvājumu”, jo droši vien neviena no galējībām nav 100% laba. Izaicinājums ir kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi, kas vilina ar ļoti cukurotiem un garšas pastiprinātāju bagātiem saldumiem, kuriem alternatīvas vai nu nav vai arī tās zaudē izvēlē pret pirmajiem, tāpēc uz pārtikas veikaliem es cenšos iet viena.

Plašāka informācija un ieteikumi, kā našķēties veselīgi, pieejami: www.mazoekspertuskola.lv