Ziemassvētki ir laiks sirsnīgām svinībām un ģimenei, baudot kopā būšanu un svētku sajūtu. Tikpat aizraujoša ir gatavošanās svētkiem un to sagaidīšana – mēs rotājam māju, cepam piparkūkas un izbaudām Adventes vakarus. Lai gaidīšanas laiku pavadītu pēc iespējas patīkamāk un mierīgāk, apdrošināšanas sabiedrība “Gjensidige” ir apkopojusi vairākas lietas, kam pievērst uzmanību savā mājoklī. 

Neļaut apzagt sevi un citus 

Svētku laiks, kad zem eglītes tiek novietotas dāvanas un daudzi dodas apciemot ģimeni vai baudīt ziemas brīvdienas, zagļiem nereti nozīmē peļņas dienu. Ja nevēlaties pieredzēt savā mājoklī “Viens pats mājās” situāciju, ir vērts padomāt par drošības pasākumiem, ko veikt pirms došanās prom. Šī gada “NielsenIQ” pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji, plānojot prombūtni, lielākoties izvēlas vienkāršus drošības pasākumus – 64% pārliecinās, ka visas mājsaimniecības ierīces ir izslēgtas, bet 32% izslēdz ūdens padevi. Vienlaikus 26% uzticas kaimiņiem, lūdzot pieskatīt mājokli, īpaši reģionos, kur šī prakse ir izplatītāka. Tomēr tikai 19% ieslēdz drošības signalizāciju, kas ir viens no efektīvākajiem aizsardzības veidiem.

“Pētījuma dati liecina, ka svētku laikā iedzīvotāji rūpējas par vienkāršiem drošības risinājumiem, taču signalizācija un citi tehnoloģiskie risinājumi joprojām tiek izmantoti maz.  Tas ir īpaši svarīgi tagad, gada tumšajos mēnešos, kad, pēc Valsts policijas datiem, zagļu aktivitāte pieaug. Novērojams arī, ka salīdzinoši liels skaits – 27% iedzīvotāju – pirms došanās prom neveic nekādus papildu drošības pasākumus, tikai aizslēdz durvis. Tomēr, lai droši un bez raizēm aizvadītu svētku laiku, ieteicams ne tikai uzstādīt signalizāciju, bet arī izslēgt elektrību un ūdeni, palūgt kaimiņiem vai draugiem, lai pieskata mājokli, un pārliecināties, ka mājas durvis un logi ir droši aizslēgti,” uzsver apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Adventes vainagi un sveces

Svētku gaidīšanas laiks nav iedomājams bez sveču radītās atmosfēras un mājīguma, vienlaikus tās ir viens no nopietnākajiem ugunsdrošības riskiem. To iespējams mazināt, izmantojot LED gaismiņas un sveces, kuras “deg” bez īstas liesmas. Ja tomēr priekšroku dodat tradicionālajām svecītēm, tās jānovieto drošā attālumā no degošiem materiāliem, tostarp eglītes zariem vai tekstilizstrādājumiem (aizkariem, dīvāna spilveniem), turklāt nekādā gadījumā nedrīkst atstāt degošas sveces bez uzraudzības. Var aizdegties arī mākslīgā eglīte! Ja tiešām notiek negadījums, izmantojiet ugunsdzēšamo aparātu vai vilnas segu, lai noslāpētu liesmas. Nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni uz karsta vaska – tas var izraisīt straujāku uguns izplatību. Savlaicīgi par aizdegšanās risku mājoklī brīdina dūmu detektori, tādēļ būtiski pārbaudīt to darbspēju pirms svētkiem. Ja detektors noskan un redzami dūmi, nekavējoties pametiet mājokli, pārliecinieties, ka visi ir drošībā, un ziņojiet par situāciju, zvanot uz 112.

Svētku virtenes 

Elektriskās virtenes rada ļoti mājīgu sajūtu, tomēr to lietošana var radīt īssavienojumus, kas var būt bīstami. Lietojot iepriekšējo gadu dekorācijas, īpaši svarīgi pārliecināties, vai vados nav bojājumu, piemēram, vaļēju vai saspiestu izolāciju – bojāti vadi vai pārslogoti pagarinātāji var būt elektrības negadījumu cēloņi svētku laikā. Lietojot vairākas augstas jaudas ierīces vienā kontaktligzdā, var rasties pārkaršana un aizdegties lampiņas. Tāpat nevajadzētu novietot virteņu vadus zem paklāja, jo tā radītais papildu siltums var radīt vadu pārkaršanu. Savukārt, uzstādot lampiņas mājas ārpusē, pārliecinieties, ka tās ir paredzētas āra apstākļiem, pretējā gadījumā tās var sabojāties mitrumā un radīt elektrības īssavienojumu.

Četrkājainie mīluļi un bērni 

Gan mazuļi, gan mājdzīvnieki svētku laikā kļūst par īstiem detektīviem – katra virtene, dekors vai aromātiskā svece pārvēršas izpētes vērtā objektā. Lai novērstu negadījumus, mēģiniet novietot rotājumus un sveces nepieejamās vietās – ja no egles norauta mantiņa vēl ir nieks, tad apgāzta svece var izraisīt patiesu traģēdiju. No ziņkārīgo mīluļu intereses nav pasargāti arī lampiņu virtenes vadi, taču pat rotaļīgs kodiens var izraisīt elektrības īssavienojumu un apdraudēt arī paša mājdzīvnieka dzīvību. Īpaši stingri jānostiprina arī eglīte. Bērnu spēlēšanās pie eglītes var beigties ar saplēstiem stikla rotājumiem un traumām, savukārt ar sīkiem rotājumiem pastāv nosmakšanas risks, tādēļ, lai rūpētos par bērnu drošību, ieteicams izmantot plastmasas rotājumus, bet maza izmēra rotājumus glabāt bērniem nesasniedzamās vietās. Tāpat iespēju robežās no elektroniskajām dāvanām pirms iesaiņošanas būtu jāizņem baterijas.

Top gardumi!

Gatavojoties Ziemassvētkiem, jau ilgi pirms svētkiem tiek ceptas piparkūkas un cepumi. Pirms ķeraties pie gatavošanas, pārliecinieties, ka cepeškrāsns ir tīra, jo var aizdegties tauku paliekas. Aizdegšanās riskam pakļauts arī cepampapīrs – jānodrošina, lai tā malas nepieskaras cepeškrāsns sienām un jāseko līdzi, lai cepšanas temperatūra nepārsniegtu ražotāja norādīto maksimālo temperatūru – citādi cepampapīrs var aizdegties ar visu ēdienu. Cepot gardumus kopā ar bērniem, svarīgi atkal un atkal atgādināt būtiskākos drošības noteikumus – lai izvairītos no apdegumiem, darboties pie plīts tikai pieaugušo uzraudzībā, kā arī nepieskarties elektroierīcēm ar  slapjām rokām. Skaistākās tradīcijas veidojas kopā, un tās kļūst vēl vērtīgākas, ja radām tās drošā un harmoniskā vidē! 

*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16-64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta šā gada aprīlī, aptaujājot pa 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45%.

Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi mūsu ikdienas ieradumus, dienas režīmu, aktivitāšu intensitāti un kopējo labsajūtu. Atrodoties lielākoties mājās, mēs mēdzam, pašiem nemanot, pieņemties svarā vai, tieši otrādāk, strauji zaudēt ķermeņa masu. Mainoties mūsu režīmam, būtu jāmainās arī ēšanas paradumiem, citādi, pieaugot stresa līmenim,  pašizolācijas laikā var rasties virkne veselības problēmu. Tomēr, tiem kas vēlas arī mājas režīmā uzturēt sevi formā, jāseko līdzi gan savām iekšējām sajūtām, gan noteiktajam dienas režīmam un svara svārstībām. 

Svari

Neapšaubāmi, svērties nepieciešams regulāri, lai varētu vismaz aptuveni kontrolēt svara pieaugumu gada ietvaros un uzturēt sevi formā. Šī brīža apstākļos regularitāte ir īpaši svarīga, proti, lai apzinātos dzīvesveida maiņas ietekmi uz organismu. Tomēr, tai nav jābūt traumatiskai pieredzei, jo, jāņem vērā, ka ikdienas svara izmaiņas ietekmē dažādi faktori. 

Speciālistu viedokļi par to, cik bieži vajadzētu svērties, joprojām atšķiras. Pati piekopju praksi – svērties ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, lai nepārdzīvotu par ikdienišķām svara izmaiņām, kuras ir pilnīgi normālas. Ikdienā cilvēka svars var svārstīties līdz pat vienam kilogramam, kas dažreiz var būt ļoti mulsinoši. Jāatcerās, ka tas var notikt uz, piemēram, ūdens rēķina, vai kāda smagāk gremojama produkta lietošanas uzturā. Normālas svara svārstības ir no 100 līdz 1000 gramiem dienā. To var ietekmēt arī uzņemtais sāls daudzums – jo vairāk sāls, jo ilgāk ķermenī aizkavēsies ūdens izvadīšana. Sievietes svaru ietekmē arī menstruālais cikls, tāpēc nebūt nav slikti sekot līdzi arī tam. 

Novēro savu svaru gudri un apdomāti

Jāatcerās arī, ka tie paši kilogrami ne vienmēr norāda uz vienu un to pašu iemeslu. Augums un individuālā ķermeņa fiziskā uzbūve ietekmēs to ciparu, kuru mēs redzēsim, uzkāpjot uz svariem. Muskuļu masas svars, piemēram, ir lielāks, nekā tāds pats tauku apjoms, kā arī ūdens organismā sekmēs pietūkuma veidošanos. Šeit palīgs var būt viedie svari, kuros ir iespēja izveidot individuālu lietotāja profilu ar saviem ķermeņa parametriem, tādiem kā garums, svars, vecums un citi. Šāds rīks aizņemtajā ikdienā var palīdzēt novērot to, kā mainās ķermeņa svars un, attiecīgi, pielāgot savu dienas režīmu. Sabiedrībai ir jāpierod pie tā, ka formula “jo mazāk kilogrami, jo labāk” ir aplama un jāpievēršas ķermeņa kopējās uzbūves  izzināšanai un novērošanai. Īpaši iesācējiem noderīgs var izrādīties viedo svaru pirkums, kas palīdzēs ne tikai noteikt, bet arī analizēt iegūto informāciju. 

Ilgtermiņa tendence nevis ikdienas “ātrais rezultāts” 

Menstruāciju cikls, ikdienā uzņemtais ūdens, kofeīns, sāls daudzums, patērētie produkti un to kombinācijas, miega kvalitāte, fiziskās aktivitātes līmenis, svīšana un daudz kas cits ietekmē ikdienas svara svārstības. Tāpēc ļoti svarīgi sekot līdzi tieši ilgtermiņa tendencei, kas būs patiesīgāka un dos skaidru priekšstatu par organismā notiekošiem procesiem. Pārdzīvot par gramu svārstībām ik dienas nav vērts,  ja kopumā visi pārējie rādītāji, tostarp āriene, atbilst vai vismaz tuvojas vēlamajam rezultātam. Garmin, piemēram, nesen nācis klājā ar “Index S2” viedajiem svariem, kas ne tikai palīdz sekot ķermeņa uzbūvei, bet arī atrādīs jūsu ikdienas svaru mēneša ietvaros, kas palīdzēs saprast lielo bildi – vai svars iet uz leju, pieaug, vai arī paliek uz vietas. Tiem, kas vēlas zaudēt svaru, piemēram, nav jāgaida, ka katru dienu svars nemainīgi kritīsies. Kaut arī zaudējot svaru dienas norma ir mīnuss 200 – 300 grami, noteiktajās dienās svars var stāvēt uz vietas vai pat nedaudz pieaugt. Tas ir normāli. 

Režīms, režīms un vēlreiz režīms

Pandēmijas laikā, īpaši strādājot no mājām, režīma neesamība ilgtermiņā var kļūt par lielāku un svarīgāku problēmu kopējās veselības un labsajūtas kontekstā. Lai uzturētu sevi labā fiziskajā formā un justos labi, ieteiktu izveidot sev tīkamu un dzīvesveidam atbilstošu režīmu un pieturēties pie tā. Tas varētu sevī ietvert celšanos noteiktajā laikā, savu “rīta rituālu” piekopšanu, ēdienreižu un sporta aktivitāšu ieplānošanu, svara un labsajūtas izmaiņu novērošanu. Attiecībā uz uzturu, svarīgi atcerēties, ka ēdienreizēm jābūt regulāram, neizlaist brokastis vai citas maltītes, nenašķēties starp ēdienreizēm, būt ļoti uzmanīgam ar saldumiem un cukura daudzumu produktos. Neaizrauties ar alkoholu un pievienotā sāls daudzumu gatavojot ikdienas maltītes. Lai pandēmijas periods nerādītu liekas veselības problēmas, es ieteiktu ievērot 4-5 stundu pārtraukumu starp ēdienreizēm, izvairīties no uzkodām un dienas laikā dzert tikai ūdeni, tēju vai melnu kafija (jā, arī kafija ar pienu ir ēdiens). Kā arī uzņemt olbaltumvielas ar katru ēdienreizi, bet saldumus ierobežot līdz reizei nedēļā.