Gribi, lai tavs bērns uzaugtu par pilnvērtīgu personību, būtu vesels un lieliski spētu sazināties ar citiem cilvēkiem? Pietiek vien paņemt suni, un tā dos tik vērā ņemamu ieguvumu mazā cilvēciņa audzināšanā!

Bērni, kuri dzīvo kopā ar suņiem, mazāk slimo

Dzīvošana vienā mājā ar suni paaugstina bērna imunitāti jebkurā vecumā, tajā skaitā arī zīdainim. Saskaņā ar pētījumiem bērni, kuri atrodas pastāvīgā saziņā ar suni, daudz mazāk slimo ar respiratorām un citām infekciju saslimšanām. Daudzi cenšas no bērnības bērnus norobežot no liekiem mikrobiem, izolējot tos no apkārtējās pasaules un ievietojot sterilos apstākļos. Tas imunitātei tikai kaitē, to pavājina, tad tādi mikrobi, kas dzīvo uz suņa, dara brīnumus – tie stimulē bērna organisma aizsargspēkus.

Sunītis sniedz pārliecību par sevi

Bērns, kurš cieš no nepārliecinātības par sevi, tiek izārstēts no šīs nepatīkamās īpašības ar suņa palīdzību. Atbildība par dzīvas radības kopšanu padara bērnu pārliecinātu par saviem spēkiem, rūpes par draugu audzina raksturu – bērns kļūst stiprāks, sāks sajust savu nozīmīgumu, jo no viņa ir atkarīga mājdzīvnieka dzīvība. Laba ideja ir mācīt bērnu lasīt kopā ar suni. Daži bērni kautrējas lasīt skaļi, lai citi dzird, bet izlasīt mīļāko pasaciņu sunim neviens neatteiksies!

Cīņa ar alerģiju un astmu

Suņa esamība palīdz tikt galā pat ar tādām bērnu nelaimēm kā alerģija un astma. Tas notiek pateicoties brīnumainajai imunitātes paaugstināšanai, par kuru stāstīts augstāk. Tā kā, ja tavs bērns cieš no šīm nelaimēm, tad obligāti iegādājies sunīti!

Vesela sirds

Suņu īpašnieki – visi, gan bērni, gan pieaugušie – ir mazāk pakļauti stresam, šis dzīvnieks brīnumainā kārtā nomierina, noņem trauksmi. Glaudot suni, saimnieks automātiski stiprina savu sirds-asinsvadu sistēmu, jo asinsspiediens samazinās, kad komunicē ar suni, un nervu sistēma atpūšas.

Aktīvs dzīvesveids

Suns veicina mīlestības rašanos bērnam pret sportu, aktīvākam dzīvesveidam. Pastaigas un skrējieni kopā ar suni ir ārkārtīgi vērtīgi bērna fiziskajai veselībai!

Labākais draugs bērniem ar autismu

Mazinot trauksmi, suņi dara brīnumus – viņi rada komfortablus apstākļus pat ļoti tramīgiem bērniem ar autismu, hiperaktīviem bērniem palīdz tikt galā ar izkliedētās uzmanības sindromu.

Suns stiprina ģimeni!

Rūpējoties par suni kopā, visi ģimenes locekļi kļūst draudzīgi, tiek stiprinātas radnieciskās saites. Mīlestība pret draudzīgo un rotaļīgo radījumu neticami vieno visus – brāļus, māsas, laulātos.

Dienas režīms

Suns pieradina bērnu pie dienas režīma, kad vajag agri celties un pastaigāties ar astaino brīnumu. Disciplīna un kārtīgums nāk kopā ar suņa parādīšanos. Lielisks risinājums nekārtīgajiem skolniekiem!

Neaizstājams sarunbiedrs

Sazinoties ar suni, bērni iemācās sazināties ar citiem cilvēkiem! Ja gribi, lai bērnam būtu attīstītas komunikāciju un sociālās prasmes, tad uzdāvini viņam sunīti.

Īsts draugs

Suns māca bērnus mīlēt – tā atdod visu savu mīlestību tīrā veidā, absolūti nesavtīgi. Bērns jūtas mīlēts, vajadzīgs jau no bērnības, tāpēc nākotnē spēs dāvāt savu mīlestību apkārtējiem. Daudzi cilvēki to mūsdienās neprot – cik žēl, ka viņiem bērnībā nav bijuši suņi.

Attīsta mīlestību pret darbu

Strādīgums rodas jau bērnībā, un suns ļoti pozitīvi ietekmē šo īpašību. Lai koptu spalvaino mīluli, vajag pielikt pūles, strādāt. Noslēpums ir tajā, ka bērns centīsies ar prieku sunim par labu, bet darbs ar prieku ir pamats strādīga, enerģiska cilvēka attīstībai.  

Laime

Spēlējoties ar suni, bērns iepazīst patiesu laimi! Ar šo iemeslu vien pietiek, lai iegādātos četrkājaino brīnumu sev mājās.

Pēc šo 12 iemeslu izlasīšanas, kāpēc mājās jāiegādājas suns, tu noteikti gribēsi to uzaicināt uz savām mājām. Kāpēc gan ne? Tavs bērns ir pelnījis iegūt tik brīnišķīgu draugu, un visas pūles, kas tiks veltītas suņa kopšanai, atmaksāsies ar uzviju. Suns padarīs bērnu labāku labāk par pasaules labāko aukli.

SVARĪGI: Atceries, ka suns ir atbildība!

Līdz ar siltā laika iestāšanos brīvo laiku dabā labprāt pavada ne tikai cilvēki, bet arī viņu četrkājainie draugi. Diemžēl ērces nešķiro, kam piesūkties, un nereti kož arī suņiem, bet tas ir ļoti bīstami, jo suņiem neveidojas imunitāte pret ērču pārnēsātajām slimībām. Šogad apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) jau saņemti pirmie atlīdzību pieteikumi par ērču izraisītām saslimšanām suņiem. Apdrošinātājs aktīvajā ērču sezonā aicina suņu saimniekus pievērst jo īpašu uzmanību savu mīluļu veselībai un atgādina – mīļdzīvnieka zaudējumu nevar izmērīt nekādā naudā.

Suņi nav imūni pret ērču kodumiem!

“Ņemot vērā klimata pārmaiņas, arī mūsu platuma grādos šobrīd plaši sastopamas ērces, kuras inficētas ar dažādiem mikroskopiskiem organismiem – babēzijām, anaplazmām, borēlijām, kas izraisa Laimas slimību. Ja sunim piesūcas ērce, pastāv risks inficēties ar kādu no šiem organismiem, kas tālāk var izraisīt smagu saslimšanu vai pat dzīvnieka nāvi. Pret ērču pārnēsātajām slimībām sunim imunitāte neveidojas. Var rasties jautājums, kāpēc neslimo kaķi, – tāpēc, ka ērču pārnēsātie mikroorganismi parazitē tieši suņu asinīs,” brīdina Madara Lāce, klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste.

Jāatceras, ka ērces sāk mosties jau diezgan zemā gaisa temperatūrā, un risks saslimt ar ērču pārnēsātām slimībām pastāv arī ziemā, ja gaisa temperatūra sasilst virs +5 grādiem. Lai pasargātu suni no ērču kodumiem, pretlīdzekļi jāizvēlas ļoti atbildīgi. Veterinārārste iesaka ar kritisku skatu izvērtēt tirgū pieejamos līdzekļus, tautas medicīnu, dažādas ultraskaņas ierīces, dzintara krelles u.c. “Visu to var lietot kā papildu aizsardzību, tomēr, lai dzīvniekam maksimāli samazinātu risku saslimt ar ērču pārnēsātajām slimībām, ieteiktu līdzekļus iegādāties veterinārajās klīnikās vai aptiekās. Tirgū šobrīd pieejami dažādas formas un darbības medikamenti – gan apēdami gardumi, gan pilieni skaustā, gan kaklasiksnas,” uzsver Madara Lāce. 

Kā norāda veterinārārste, simptomi, kas liecina par ērču izraisītām infekcijas slimībām, var būt dažādi, tomēr babeziozei raksturīgākie ir paaugstināta temperatūra, tumšas krāsas vai brūns urīns, apātija, apetītes zudums; bet anaplazmozes simptomi ir nespecifiski – paaugstināta temperatūra, apātija, apetītes zudums, dažkārt novēro klibumu, nespēju piecelties. Jebkurā gadījumā, ja dzīvnieks jūtas slikti, vienmēr ieteicams vērsties pie veterinārārsta, kurš noteikti jautās, vai un kā dzīvnieks ticis pasargāts no ērcēm, un vajadzības gadījumā veiks laboratorisko testēšanu.

Lai arī riski lieli, suni apdrošina vien retais
“Darbā ar atlīdzību pieteikumiem redzam, ka ir suņu īpašnieki, kuri joprojām neapzinās lielo risku, ko var radīt nepietiekama aizsardzība pret ērču kodumiem. Inficētas ērces kodums var nest ciešanas un veselības problēmas dzīvniekam, kā arī lielus uztraukumus un finansiālos izdevumus saimniekam. Lai gan atlīdzību pieteikumu ar katru gadu kļūst vairāk, apzināmies, ka mūsu redzeslokā nonāk vien salīdzinoši neliels skaits gadījumu. Kā rāda atlīdzību pieteikumu raksturs, ērces mēdz piesūkties pat tiem mājdzīvniekiem, kuri valkā pretērču kaklasiksnas, tāpēc šajā jautājumā vienmēr jāatceras – pasargājam ne tikai sevi, vakcinējoties un ievērojot piesardzības pasākumus, bet arī darām visu, lai ērces neapdraudētu mūsu četrkājainos draugus,” saka BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

Apdrošināšanas eksperts suņu saimniekiem iesaka regulāri pārbaudīt sava mīluļa apmatojumu, it īpaši ķepas, paduses, purniņu un skaustu. Ērce nepiesūcas vienā minūtē, tāpēc, regulāri apskatot dzīvnieku, var laikus novērst to  piesūkšanos. Bet, ja ērce jau piesūkusies, ir svarīgi izvērtēt situāciju un kukaiņa izņemšanu uzticēt veterinārārstam vai kādam, kurš nekritīs panikā, jo pārspiesta un nepareizi izņemta ērce, kuras galva paliek suņa ķermenī, var radīt vēl lielāku kaitējumu. Savukārt lietojot, piemēram, ultraskaņas ierīci ērču atbaidīšanai, ieteicams pārliecināties, vai baterijas ir darba kārtībā.

Kā pasargāt suni no ērcēm? Iesaka veterinārārste.

• Izvērtē dzīvnieka apmatojumu. Ja tam ir bieza pavilna vai izteikti garš apmatojums, kaklasiksna nebūs piemērotākā izvēle, jo tās darbība ir atkarīga no tā, cik ciešs kontakts veidojas ar ādu. 
• Ja dzīvnieks regulāri peldas, nav ieteicams lietot pilienus skaustā, jo to darbības ilgums nebūs paredzams.
• Viens no efektīvākajiem un drošākajiem līdzekļiem apstrādei pret ērcēm ir apēdamie gardumi. To darbību neietekmē ārējās vides faktori. Tomēr šie gardumi ir recepšu medikamenti un būtu jālieto, tikai konsultējoties ar veterinārārstu. 

Ko darīt, ja ērce tomēr piesūkusies?

• Nekrīti panikā. Ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem. Ērces noņemšanai vēlams izmantot tam speciāli paredzētu pinceti vai āķīšus, kas atvieglo tās izņemšanu ar visu galvu. Ērce jāizņem ar rotējošu kustību. 
• Nekādā gadījumā nedrīkst lietot spirtu vai alkoholu tā saucamajai ērces apdullināšanai, tas tikai veicinās parazītu iekļūšanu dzīvnieka organismā. 
• Ja brīdī, kad ērce piesūkusies, tā vēl ir neliela, risks inficēties ar ērču pārnēsātajiem mikroorganismiem ir diezgan mazs. Tomēr tuvākajās nedēļās pēc ērces noņemšanas jāvēro dzīvnieka pašsajūta. Ja novērojamas novirzes – apetītes zudums, urīna krāsas maiņa, apātija vai jebkas cits, – jāvēršas pie veterinārārsta, uzreiz informējot, ka dzīvniekam bija piesūkusies ērce. 

Katru gadu arvien vairāk pilsētu un uzņēmumu Latvijā un pasaulē kļūst par “suņiem draudzīgām” vietām, ļaujot suņu īpašniekiem atpūsties publiskās vietās kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem. Ja Latvijā šī tendence tiek novērota tieši pēdējo gadu laikā, citviet Eiropā pašsaprotami kļuvis tas, ka saimnieki kopā ar suņiem dodas uz labākajiem restorāniem, ekskluzīviem veikaliem un greznām viesnīcām, kā arī bez aizspriedumiem pārvietojas taksometros un sabiedriskajā transportā. Ko Latvijas uzņēmēji var mācīties no citām Eiropas valstīm, lai kļūtu vēl draudzīgāki četrkājainajiem mīluļiem? 

Kāds ir suņiem draudzīgs uzņēmums? Pavisam vienkārši – tā ir vieta, kuru drīkst apmeklēt ar suni un kurā tu saņem tikpat labu attieksmi kā apmeklētāji, kuri ieradušies bez dzīvniekiem. Arī Latvijā uzņēmumi kļūst suņiem draudzīgāki, taču joprojām daudzās publiskās vietās suņu saimniekiem nākas vilties un doties prom, pie ieejas ieraugot zīmīti “Suņiem aizliegts”. 

Suns mūsdienās ir kļuvis par ģimenes locekli, un ir patīkami doties ikrīta pastaigā un iegādāties kafiju, neraizējoties par to, ka nāksies atstāt savu četrkājaino draugu ārpusē. Šo pilsētnieku vajadzību jau vairākus gadus ņēmušas vērā “Narvesen” tirdzniecības vietas, verot savas durvis arī četrkājainajiem klientiem.  “Narvesen” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva norāda: “Patīkami priecē, ka apkalpojošā sfēra seko pasaules tendencēm un arī Latvijā parādās arvien vairāk uzņēmēju, kuri dzīvnieku īpašniekiem ir pretimnākoši, ļaujot apmeklētājam iepirkties vai ieturēt maltīti iekštelpās kopā ar savu četrkājaino draugu.. Daudzās kafejnīcās šādam nolūkam ir ierīkotas terases un zaļās zonas. Tāpat  ir vietas, kur  pieejami dažādi kārumi suņiem un pat īpašs piedāvājums ēdienkartē. Mūsu  tirdzniecības vietās, kur to ļauj telpu platība, ir izvietoti ūdens trauki, lai četrkājainajam draugam būtu iespēja remdēt slāpes.”

Lielākajās Eiropas pilsētās publisku vietu apmeklēšana ar suņiem ir pavisam ikdienišķa parādība, piemēram, Itālijas modes pilsēta Milāna ir bagāta ar zaļajām zonām, tajā ik uz soļa pieejami dzīvniekiem draudzīgi restorāni un bāri, un vēsturiskos apskates objektus var apmeklēt kopā ar savu mājdzīvnieku. Lielākajā pilsētas parkā Parco Sempione ir iespējams pastaigāties ar suni pavadā, taču netālu no tā ir ierīkoti divi speciāli suņiem paredzēti atpūtas parki. 

Savukārt Francijas galvaspilsēta Parīze tiek dēvēta par vienu no dzīvniekiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē, jo dzīvniekiem draudzīgi uzņēmumi ir atrodami ik uz stūra. Parīzē ir aptuveni 800 suņiem draudzīgu viesnīcu, vairākās no tām tiek piedāvātas personalizētas siksniņas, suņu gultiņas un paklāji, uz kuriem izšūts mīluļa vārds. Sevišķi prasīgiem klientiem pilsētā pieejama pat viesnīca, kas piedāvā īpašu sulaiņa pakalpojumu tieši suņiem. Šādu pakalpojumu suņu saimnieki var saņemt arī viesnīcās Spānijā, Valensijā, kura 2019. gadā saņēma “suņiem draudzīgas pilsētas” kvalitātes zīmi. Šajā pilsētā atrodas arī pludmale Playa de Pinedo, kurā ir speciāli izveidota atpūtas zona suņiem un to saimniekiem.

Atšķirtības sindroms ir suņa stresa reakcija uz saimnieka prombūtni. Suņi, kas ir pārlieku pieķērušies saimniekiem, ir vairāk pakļauti riskam piedzīvot atšķirtības sindromu. Arī suņiem jāprot būt patstāvīgiem, tomēr ne visi cilvēki to saprot, atšķirtības sindromu skaidro jaunā Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Sofija. 

“Man ir patiess prieks pievienoties Rimi Mājdzīvniekiem ekspertu komandai, jo man ir īpaši svarīgi par suņu labturību un apmācību runāt plašākā kontekstā. Es daudz laika pavadu kustībā, tāpēc man ir ļoti saskanīgas attiecības ar maniem suņiem. Uzskatu, ka jebkuram topošajam suņu saimniekam suns jāizvēlas nevis pēc izskata, bet pēc tā šķirnes rakstura iezīmēm un vajadzībām. Ja atradīsi sev atbilstošu kompanjonu, jūsu kopīgais ceļš būs priekpilns un varēsiet to abpusēji izbaudīt. Nav mīlošākas būtnes par paša suni!” ar sevi iepazīstina Monta. 

Konkrēti atšķirtības sindroma cēloņi nav zinātniski atklāti un pierādīti, tomēr ir novērots, ka noteiktām suņu grupām ir līdzīgas uzvedības izpausmes brīžos, kad suns atstāts viens, piemēram, suņiem, kas no mazotnes radināti vienmēr atrasties blakus saimniekam. Izteikti tas ir manāms dekoratīvo šķirņu pārstāvjiem, kurus ir ļoti ērti paņemt līdzi ikdienas gaitās. Vēl viena šāda grupa ir suņi, kas zaudējuši savu pirmo saimnieku un nonākuši dzīvnieku patversmēs. Jaunā saimnieka prombūtne sunim var radīt satraukumu par to, ka tas atkal ir pamests, stāsta kinoloģe. 

“Tāpat ir vairāki citi cēloņi, kas var izraisīt atšķirtības sindromu. Izmaiņas suņa ikdienas ritmā var būt viens no cēloņiem. Ja suns ir pieradis, ka tiek atstāts viens uz noteiktu laiku un šis laiks pēkšņi palielinās, tas var izsaukt atšķirtības sindromu. Piemēram, ja suņa saimnieks strādā no mājām, bet pēkšņi jāsāk strādāt darbavietā ārpus mājām. Atšķirtības sindromu var veicināt arī dzīvesvietas maiņa un izmaiņas ģimenes sastāvā, piemēram, ja kāds no ģimenes locekļiem nomirst vai izvācas no mājām,” skaidro Monta Sofija. 

Kā noteikt, vai tavam sunim ir atšķirtības sindroms? Pierādījumus par to noteikti atradīsi, pārnākot mājās, vai arī tev par dzirdēto pastāstīs kaimiņi, norāda kinoloģe. 

Daži suņi nokārtojas iekštelpās, kamēr saimnieks tur neatrodas. Ja suns iekštelpās nokārtojas saimnieka klātbūtnē, iemesls nav atšķirtības sindroms. Tāpat par atšķirtības sindromu liecina nepārtraukta un nenogurdināma gaudošana un riešana, kuras cēlonis nav kāds apkārtējās vides radīts impulss, piemēram ātrās palīdzības auto sirēnas. Ja pamani, ka tavs mīlulis demolē māju vai košļā, grauž un plēš visu, kas pagadās pa zobam, skrāpē durvis vai rok bedri pie ieejas, arī tas liecina par stresa reakciju. Šāda uzvedība ir ļoti bīstama, jo suns var sevi smagi savainot. Mukšana no mājām un pat netipiska veida soļošana var liecināt par atšķirtības sindromu. Piemēram, suns sāk soļot uz apli vai uz priekšu un atpakaļ. Skaidrs, ka pēc šiem kritērijiem dažreiz ir grūti noteikt, vai sunim ir atšķirtības sindroms, jo tādu pašu uzvedību var radīt arī satraukums vai nepietiekama apmācība. Tādēļ ir ļoti svarīgi par atšķirtības sindromu runāt ar kinologu vai vetārstu, kas palīdzēs noskaidrot un apstiprināt diagnozi. 

Ir metodes un līdzekļi, kas var palīdzēt izvairīties no atšķirtības sindroma vai mazināt sekas.

• Pieņemot mājās kucēnu, tas jāradina pie apstākļiem, kuros saimnieka nav blakus, jāsocializē ar citiem suņiem, cilvēkiem un vietām.
• Ienākot mājās, nedrīkst uzreiz sākt lielas sasveicināšanās ceremonijas ar suni – sākumā nepievērs tam uzmanību, liekot saprast, ka tava atgriešanās mājās ir pilnīga normāla un tam nav īpašas nozīmes. Tas pats attiecināms uz došanos prom. Nav nepieciešams lieki satraukt suni ar nepārtrauktu mīļošanu un laimes kliedzieniem. 
• Pirms došanās prom, pārliecinies, ka suns ir saņēmis pietiekamu devu aktivitāšu pastaigā. Ja suns būs noguris, tam nebūs tik lielas vēlmes postīt mājokli. 
• Atstāj sunim kādu nodarbi – labs risinājums ir rotaļlietas, kuras iespējams uzpildīt ar kārumiem, un suns būs nodarbināts, mēģinot tos dabūt no rotaļlietas laukā.
• Ja tas ir iespējams, ņem savu suni līdzi uz darbu.
• Atšķirtības sindroma izpausmes var mazināt dažādi medicīniski preparāti. Par tiem konsultējies ar savu vetārstu.