Megana Mārkla un Harijs joprojām cenšas pierādīt, ka vairs nekad neatgriezīsies britu karaliskajā ģimenē. Pāris jau kādu laiku atpakaļ ir vērsies pret britu izdevēju “Mail On Sonday”, kurš bija publicējis Meganas vēstules fragmentu, ko viņa bija adresējusi savam tēvam Tomasam.
Tagad izvirzītas apsūdzības arī pret britu karalisko ģimeni un pat pret Lielbritānijas karalieni Elizabeti II, kura esot pieļāvusi to, ka britu tabloīdi tik bezkaunīgi pazemo Meganu. Megana ļoti pārdzīvoja preses spiedienu, tas atstāja nopietnas sekas uz viņas veselību. Šoreiz Saseksas hercogi lēmuši par vēl kādu rīcību, kas viņus attālina no prinča Harija ģimenes. Tagad pāris ir nolēmis slēgt labdarības organizāciju “Sussex Royal Foundation”.
31.martā Megana Mārkla un princis Harijs parakstīja visus dokumentus, kuros oficiāli atteicās no piederības britu karaliskajai ģimenei, kā ar atteicās no garantētajiem finansiālajiem ienākumiem.
Megana un Harijs nosūtījuši visus nepieciešamos dokumentus uzņēmuma “Companies House & Charity Comission”, tajos ziņots, ka viņa vēlas pārtraukt šī fonda darbību. Interesanti, ka agrāk pāris šo fondu vēlējās pārvērst par vienu no veiksmīgākajām labdarības organizācijām pasaulē. “Sussex Royal Foundation” tika radīta kā atsevišķa organizācija, kas darbojas neatkarīgi no citiem britu karaliskās ģimenes locekļiem. Atgādinam, ka Meganas pieeja labdarībai vienmēr bijusi atšķirīga no Keitas pieejas, viņas ir stipri atšķirīgas sievietes.
Labdarības organizācija tikusi slēgta vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls bijis tas, ka Megana un Harijs vairs nedrīkst oficiāli savā darbībā izmantot jēdzienu “Sussex Royal” viņi slēdza arī sociālos kontus ar šādu nosaukumu. Pāris joprojām cer, ka viņiem izdosies uzsākt veiksmīgu darbību ar viņu jauno labdarības organizāciju “Archewell” – šo nosaukumu viņi vēl aizvien cenšas piereģistrēt Amerikā. Jaunās organizācijas nosaukums ir radies no viņu dēliņa vārda Ārčijs.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Līdz šim valstī veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.
Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar jauno koronavīrusu sirgstošie, no tiem četri ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.
Peldēšana ir lieliska aktivitāte gan sunim, gan saimniekam. Tā nodrošina slodzi visām muskuļu grupām, attīsta izturību, līdzsvaro organisma sistēmu, elpošanas, asinsrites, nervu, skeleta un muskuļu darbību. Kas jāņem vērā suņu saimniekiem, baudot vasaras priekus ūdenstilpņu tuvumā, atbild Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.
Peldvietas izvēle
“Pirmkārt, jāizvēlas peldvieta, kur ir atļauts atrasties kopā ar suni. Svarīgi atcerēties, ka publiskajās peldvietās (pludmales, oficiāli ierīkotas peldvietas) nav atļauts peldināt suņus, un šādās vietās būs uzstādītas arī informatīvas zīmes – aizliegums peldvietā ievest suņus. Gadījumā, ja šāda informatīva zīme nav uzstādīta, situācija jānovērtē pašam saimniekam, kura pienākums ir nodrošināt, lai suns netraucē un nerada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem’’, situāciju skaidro kinoloģe. Ļena Valdmane iesaka apmeklēt mājaslapu arSuni.lv, kur sadaļā vietas var apskatīt pašu saimnieku ieteiktās “suņiem draudzīgās vietas”, tai skaitā peldvietas.
“Otrkārt, jāpievērš uzmanība pašai ūdenstilpnei – vēlams, lai krasts ir lēzens, lai suns var brīvi izkļūt no ūdens. Ieteicams izvairīties no stāva, irdena vai slidena krasta, kā arī no augstām, betonētām, gludām malām (piemēram, piestātņu vai tiltu tuvumā). Jāizvēlas ūdenstilpnes ar mierīgu straumi, salīdzinoši seklu ūdeni, kur dziļums palielinās pakāpeniski. Tāpat jāseko līdzi gultnes stāvoklim, lai suns nevar savainot vai sagriezt ķepas, piemēram, uz asiem akmeņiem”, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Novērtē suņa spējas
Līdzīgi kā cilvēki, arī ne visi suņi ir labi un azartiski peldētāji, un ne visiem suņiem patīk ūdens. Dažiem suņiem peldētprasmi ierobežo fiziskās un anatomiskās īpatnības, savukārt citiem suņiem var būt bailes no ūdens, diskomforts un nepatika. Dažām suņu šķirnēm peldes var sagādāt grūtības, piemēram, suņiem ar īsām kājām (takši, baseti, korgiji), kā arī brahicefālām šķirnēm (franču un angļu buldogi, mopši, pekinieši). Savukārt citām šķirnēm, ir iedzimta nepatika pret ūdeni, piemēram, basenži, protams, ir daži izņēmumi. Teicami peldētāji ir retrīveri, spanieli un ņūfaundlendieši, kā arī medību suņu šķirnes.
“Peldēšana nodrošina lielu fizisko un arī emocionālo slodzi sunim, tādēļ īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem jābūt ar suņu-senioru un kucēnu peldināšanu, kā arī suņiem ar lieko svaru vai pēc dažādām traumām vai operācijām,” atgādina Ļena Valdmane.
Pirms kopīgi mesties ūdenī, kinoloģe iesaka pavērot, kā tavs mīlulis izturas ūdens tuvumā – vai labprāt tuvojas ūdenim, vai var atnest ūdenī iemestu mantiņu. Ja suns izrāda satraukuma un stresa pazīmes – atkāpjas no ūdens, sāk elsot un smilkstēt, mēģina paslēpties pie saimnieka kājām, visticamāk, ka šajā brīdī suns peldei nav gatavs.
Ja suns baidās no ūdens
Līdzīgi kā jebkurā suņu apmācības procesā, arī ar peldēšanu jāievēro pakāpeniskuma un mērenības princips. Labāk ūdens tuvumā vai ūdenī pavadīt mazāk laika, bet darīt to ar baudu, saglabājot vēlmi atgriezties vēl, nevis vairot nepatiku ar piespiešanu vai nesamērīgu slodzi.Noteikti nemetiet kucēnu vai pieaugušu suni ūdenī! Īpaši, ja neesi pārliecināts, vai sunim patīk ūdens un tas prot labi peldēt. Ar strauju lēkšanu ūdenī jābūt piesardzīgiem arī karstās dienās vai pēc lielākas fiziskās slodzes, kad suņa organisms ir sakarsis, jo temperatūras svārstības (īpaši, ja ūdens temperatūra ir krietni zemāka par gaisa temperatūru) var izraisīt šoku.
“Ja suns ūdens tuvumā izturas piesardzīgi un negribīgi tuvojas ūdenim, nevajag to vilkt ar varu. Suns ar ūdeni pirmajā reizē jāiepazīstina pakāpeniski: pastaigājoties gar krastu, var tuvoties ūdenim, neaizmirstot suni paslavēt. Ļoti labvēlīgi suņa “attiecības” ar ūdeni var veidot, izmantojot rotaļas, piemēram, pamest suņa mīļāko rotaļlietu (bumbiņu, kociņu) ūdenī, bet tuvu krastam – tādējādi pastāv lielāka iespējamība, ka suns to satvers un atnesīs. Suns jutīsies drošāk, ja ūdenī atradīsies saimnieks vai cits suns. Pirmajās reizēs var suni nedaudz pieturēt no apakšas zem krūšu kurvja, palīdzot sunim noturēties virs ūdens, jo ķepas visi suņi (t. sk. kucēni) kustinās instinktīvi, pat atrodoties virs ūdens, nevis ūdenī. Zooveikalos ir pieejamas arī speciālas peldvestes suņiem, kas palīdz noturēt pareizo pozīciju ūdenī un ļauj pilnvērtīgi un droši izbaudīt ūdens priekus, īpaši piemērotas tās ir suņiem, kuru anatomiskās īpatnības, fiziskais vai veselības stāvoklis apgrūtina peldēšanu.
Ievēro mērenību
Ļena Valdmane stāsta, ka laiskošanās ūdens tuvumā, vienkārši staigāšana seklā ūdenī (līdz suņa krūšu līmenim) vai rakņāšanās krasta smiltīs un dubļos, arī bez peldēšanās, ir laba vienmērīga fiziskā slodze sunim un iespēja atvēsināties bez liekas piepūles.
“Arī gadījumā, ja tavs suns ir nasks peldētājs, nepārforsē. Suņi labprāt izdabās saimniekam un būs gatavi vairākkārt atnest ūdenī iemestu bumbiņu, taču saimniekam ir jānovērtē suņa stāvoklis un, ja suns izrāda noguruma pazīmes (ir aizelsies, krastā uzreiz vēlas apsēsties vai apgulties, ir palēninājis tempu, gan skrienot iekšā ūdenī, gan izkļūstot no tā), pārtrauc rotaļu un labāk atgriezies baudīt ūdens priekus citā dienā,” stāsta kinoloģe.
Ūdenstilpju tuvumā jāļauj sunim pašam izvēlēties, vai tas vēlas baudīt peldes, vai izvēlas citu nodarbi. Bieži suņiem patīk ložņāt gar krastu, medīt kukaiņus vai mailītes, rakt bedres smiltīs. Ja suns dodas līdzi saimniekam peldē, jāvēro mirklis, kad suns vēlas atgriezties krastā, un nevajag suni saukt dziļāk un turpināt peldēt. Protams, ja suns veikli un azartiski dzīvojas ūdens tuvumā, labprāt pats lec iekšā un peld, saimniekam atliek vien baudīt mirkli.
Svarīgi, lai atrašanās pie ūdens sagādā prieku un ir droša gan sunim, gan saimniekam un apkārtējiem, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte.
Saules staru un karstā laika baudīšana ir neatņemama vasaras sastāvdaļa, tomēr jāņem vērā, ka pārāk ilga atrašanās tiešos saules staros vai nevēdinātās karstās telpās var izraisīt saules vai karstuma dūrienus, kuri atsevišķos gadījumos var būt pat letāli. Par saules un karstuma dūrienu pazīmēm, riska grupām un vēlamo rīcību ķermeņa pārkaršanas gadījumā stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Saules un karstuma dūrienu cēloņi
Saules dūrienu izraisa ilgstoša atrašanās tiešos saules staros, kamēr karstuma dūriens var rasties arī bez tiešas saules ietekmes, piemēram, ilgstoši uzturoties uzkarsušās slikti ventilētās telpās. Karstuma dūriens rodas, ja ķermenis saņem vairāk siltuma, nekā spēj atdot ar sviedriem. Iespēju iegūt karstuma dūrienu var pastiprināt aktīva fiziskā slodze un sintētiska, pieguļoša apģērba valkāšana, savukārt saules dūrienu veicina ilgstoša atrašanās tiešos saules staros ar neapsegtu galvu. Gan karstuma, gan saules dūriens izraisa galvas smadzeņu asinsvadu paplašināšanos, kā rezultātā rodas asins sastrēgums, kas var negatīvi ietekmēt galvas smadzeņu darbību. Z. Zitmane norāda, ka simptomi karstuma un saules dūrienam ir vienādi. Izplatītākie no tiem ir sekojoši:
slikta dūša vai vemšana;
paaugstināta ķermeņa temperatūra;
galvas reiboņi vai stipras galvassāpes;
sejas un ādas apsārtums;
paātrināta elpošana un sirdsdarbība;
miegainība, apziņas traucējumi, krampji.
Pārkaršanai īpaši pakļautās grupas
Z. Zitmane skaidro, ka smagākos gadījumos karstuma un saules dūrieni var beigties letāli, tomēr, rīkojoties operatīvi un sniedzot cietušajam nepieciešamo palīdzību, parasti cilvēkiem, kuri nav riska grupās, ne karstuma, ne saules dūriens neatstāj paliekošas sekas uz organismu.
Pārkaršanas riska grupas ir bērni, pacienti virs 65 gadu vecuma, pacienti ar hroniskām saslimšanām, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai sirds mazspēju, cilvēki ar lieko svaru, tie, kuri, atrodoties saulē, smēķē un/vai lieto alkoholiskus dzērienus, kā arī cilvēki, kuriem, atrodoties saulē, ir aktīva fiziska slodze.
Kā palīdzēt cietušajam?
Ja tiek novēroti saules un karstuma dūriena simptomi:
cietušais jānogādā ēnainā, vēsā, labi vēdinātā vietā;
cietušajam jānovelk drēbes, pie ādas jāliek mitras, vēsas kompreses – uz pieres, kakla, padusēs u. c.;
jādod dzert vēss, negāzēts ūdens;
ja simptomi ir smagi, jāizsauc ātrā palīdzība.
Atlabšanas procesā cietušajam vēlams mierīgs režīms, jāizvairās no lielas fiziskas slodzes, atkārtotas atrašanās karstumā un tiešā saulē, kā arī jālieto daudz šķidruma (vismaz 2 l dienā).
Kas jāņem vērā, lai izvairītos no saules un karstuma dūrieniem?
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece norāda, ka, lai izvairītos no saules dūriena, jācenšas ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros, tomēr, ja tas nav iespējams, atrodoties saulē, noteikti jāvalkā galvassega un jāizvēlas viegls gaišas krāsas apģērbs no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas. Savukārt, lai izvairītos no karstuma dūriena, nav ieteicams ilgstoši uzturēties tveicīgās, slikti vēdinātās telpās. Abos gadījumos ir svarīgi dienā lietot vismaz 2l šķidruma. Ārste Z. Zitmane atgādina, ka nekādā gadījumā bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības automašīnā vai vēl trakāk – atstāt un karstumā pilnībā aizvērt auto logu. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka karstā laikā būtu jāierobežo alkohola lietošana un citi kaitīgi ieradumi. Tāpat jāuzmanās no pārāk liekas fiziskās slodzes gan saulē, gan karstās un nevēdinātās telpās. Fiziskajai slodzei un sporta aktivitātēm jābūt samērīgām, ņemot vērā gan laika apstākļus, gan veselības stāvokli. Īpaši uzmanīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem un hronisku saslimšanu gadījumā, kā arī lietojot noteiktus medikamentus.
Lai pasargātu sevi no saules apdegumiem, jāatceras par kvalitatīvu un ādai piemērotu saules aizsarglīdzekļu lietošanu. Turklāt jāņem vērā, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību. Tos iegādājoties, jāpievērš uzmanība, lai tie nodrošinātu aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem. Saules aizsargkrēmus uzklāj ādai 20-30 min. pirms atrašanās saulē, kā arī tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Jāatceras, ka saulē nav ieteicams uzturēties laikā no 11:00 līdz 15:00.
Vasaras tveice un neprognozējamās lietusgāzes rada izaicinājumus vecākiem, kuru mazuļi aktīvi protestē pret pastaigām ratos. Bērna nēsāšana slingā jeb speciāli šim nolūkam paredzētā lakatā ir ērta alternatīva arī daudzbērnu ģimenēm, kad mammai vai tētim nepieciešamas abas rokas brīvas. Par to, kas vecākiem būtu jāievēro, izvēloties savu mazuli nēsāt slingā vasaras sezonā, stāsta sertificēta bērnu nēsāšanas un zīdīšanas konsultante, “Skolas Mammām un Tētiem” eksperte Evita Žvagiņa-Jākobsone.
“Slings vai ergosoma vecākiem, ar kuriem esmu strādājusi, nekad nav bijusi “modes lieta”. Tā ir izvēle ar konkrētu pamatojumu, ar konkrētu vajadzību. Ja, piemēram, mazulis ratos guļ tikai piecas minūtes un tad viņš pusstundu jānēsā rokās, neērtā pozīcijā, vēl paralēli cenšoties stumt tukšos ratus, iespējams, arī valdot divgadnieku pie otras rokas, loģiski, ka tādā gadījumā labāks variants ir slings,” vecāku motivāciju izmantot bērna nēsāšanas palīgrīku komentē Evita Žvagiņa-Jākobsone.
Domājot par neprognozējamām Latvijas vasarām, eksperte mudina vecākus ieklausīties savās un bērna sajūtās, izvērtējot gan vajadzību kaut kur doties, gan dienas laiku, kas izvēlēts pastaigai, gan apģērbu. “Parasti vecāki uztraucas, vai, lietojot slingu, nav iespējams sakarsēt mazuli un vai ir kāda maksimālā temperatūra, pēc kuras noteikti bērnu nevajadzētu siet lakatā. Šeit jāatzīmē, ka ikviens esam citāds – kādam kļūst karsti +18 °C, taču citam tikai pie +25 °C beidzot ir vasaras sajūta, tāpēc ir jāieklausās sevī,” norāda eksperte.
Vecākiem ir jāņem vērā, ka vasarā slingā būs karsti kā mazulim, tā pieaugušajam, taču, ja ir pieņemta izvēle mazuli siet lakatā, vecākiem ieteicams:
nekur nedoties ar mazuli dienas vidū tiešos saules staros, kad temperatūra ir visaugstākā. Vajadzētu izvēlēties rītu vai vakaru un uzturēties ēnā;
mazuli slingā iesiet bez drēbēm, vienās autiņbiksītēs. Svarīgi starp bērnu un pieaugušo atstāt elpojošu kokvilnas vai linu audumu. “Āda-āda” kontakts tveicīgā laikā nebūs ērts nedz mazulim, nedz vecākiem. Ja mammai ir dziļš dekoltē, tad var ieklāt marles autiņu, kas uzsūks sviedrus;
padomāt par bērna kājām un galvu, kas atrodas ārpus slinga. Uz kājām var uzklāt aizsargkrēmu pret saules stariem vai uzvilkt garākas zeķes, getras, galvai nepieciešama cepurīte. Ja ir par karstu, bērns grozās un cepure neturas vietā, var izmantot lietussargu, kas labi pasargā gan pieaugušo, gan bērnu no saules stariem. Mammas dažreiz lieto arī saules cepures ar ļoti platām malām, kas aizsedz arī mazuli.
Tā kā Latvijas vasarās laikapstākļi mainās ātri, eksperte norāda, ka arī ar mazuli slingā no neliela, silta lietus var labi patverties zem lietussarga, taču, protams, no pastaigām negaisa laikā ir jāizvairās.
Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” 10. jūlijā plkst. 13.00 rīko vebināru par jaundzimušo aprūpi un hendlingu. “Skolas Mammām un Tētiem” vebināru vadīs sertificēta bērnu nēsāšanas un zīdīšanas konsultante Evita Žvagiņa-Jākobsone. Vebinārā par jaundzimušā aprūpi ar jaunajiem vecākiem, kā arī vecākiem gaidībās runās par mazuļa kustību nozīmi, kustību sajūtu un sasprindzinājumu, ergonomiskām pozīcijām uz rokām pretēji pozīcijām, kas vecākiem un bērnam rada sasprindzinājumu un apgrūtina nēsāšanu, kā arī par pareizu pozu izvēli, mazuli mazgājot, vannojot, paceļot un noliekot, kā arī ģērbjot vai mainot viņam autiņus u.c.
Vebinārā varēs noskaidrot, ko bērna anatomija mums stāsta par to, kā mazulis vēlētos atrasties uz mūsu rokām. Mazuļa nēsāšanu un aprūpi apskatīsim no dažādiem aspektiem – psihoemocionālajiem, ergonomiskajiem, anatomiskajiem, fizioloģiskajiem, bioloģiskajiem un ķermeņu mijiedarbības aspektiem. Vebināra vadītāja, izmantojot lelli kā uzskates līdzekli, parādīs praktiskus bērna aprūpes, nēsāšanas un pacelšanas/nolikšanas pamatprincipus, kas noderēs gan mammām, gan tētiem, gan citai tuvai personai no jaundzimušā pirmās dienas līdz četru mēnešu vecumam.
Vebināra vadītāja Evita Žvagiņa-Jākobsone ir sertificēta bērnu nēsāšanas un zīdīšanas konsultante, kinestētiskā hendlinga praktiķe, “ManiSlingi” idejas autore un Vecāku izglītības programmas trenere. Attālinātajai lekcijai iespējams pieteikties portāla “Mammamuntetiem.lv” sadaļā “Skola Mammām un Tētiem”.
Šajā vasarā Siguldā uzstādīti divi dzeramā ūdens brīvkrāni, no kuriem līdzpaņemtā ūdens pudelē var iepildīt dzeramo ūdeni, kā arī uzstādītas četras kastītes ar biodegradabliem jeb vidē sairstošiem maisiņiem suņu ekskrementu savākšanai. Abas iniciatīvas ir daļa no videi draudzīgo ideju realizācijas, kuras šajā gadā apņēmusies veikt Siguldas novada pašvaldība.
Dzeramā ūdens brīvkrāns pieejams Raiņa parkā, kur ikdienā atpūšas bērni un jaunieši bērnu laukumos dažādām vecuma grupām, kā arī skeitparkā. Savukārt otrs brīvkrāns atrodas Svētku laukumā, kurā uzturas ne tikai siguldieši, bet arī pilsētas viesi. Dzeramā ūdens brīvkrāns pieslēgts pie Siguldas pilsētas centralizētās ūdens apgādes sistēmas, nodrošinot kvalitatīvu ūdeni, un tas darbosies gada siltajā laikā. Siguldas izglītības iestādēs un pašvaldības iestādēs, tāpat arī citviet – siguldieši izvēlas dzert krāna ūdeni, novērtējot to kā kvalitatīvu un garšīgu.
Savukārt kastītes ar biodegradabliem jeb vidē sairstošiem maisiņiem suņu ekskrementu savākšanai izvietotas Siguldas pils kvartālā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kā arī divi Svētku laukumā. Tāpat jāatzīmē, ka iepriekš šajās zonās pastaigas ar suņiem tika ierobežotas, lai nodrošinātu sakoptu un tīru publisko vidi. Pēc maisiņu kastīšu uzstādīšanas arī šīs teritorijas ir atvērtas pastaigām ar dzīvniekiem. 2020. gada sākumā portāls arsuni.lv paziņoja, ka Siguldas novads ir kļuvis par suņiem draudzīgāko novadu Latvijā. Lai paplašinātu mājdzīvnieku īpašniekiem pieejamo dabas parku un publisko teritoriju pieejamību pastaigai ar savu mīluli, pašvaldība arī turpmāk papildinās kastīšu skaitu pilsētas teritorijā.
Maisiņus iespējams noplēst pa vienam, savākt dzīvnieka ekskrementus un izmest kādā no tuvākajām sadzīves atkritumu urnām, tādējādi apkārtējā vide tiek sakopta un arī dabai netiek nodarīts kaitējums.
“Siguldas novada pašvaldība uzņemsies arvien lielāku atbildību par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sabalansēt biznesa intereses un pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu ar vides aizsardzību, jo tikai saprātīga saimniekošana ilgtermiņā nodrošinās iespēju saglabāt līdzsvaru dabā arī turpmāk. Šodien sāksim ar mazākām lietām, ar idejām un to pakāpenisku realizāciju,” uzskata Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Jau ziņots, ka, veicinot videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu darbību Siguldas novadā, pašvaldība uzstādījusi mērķi samazināt ietekmi uz vidi pašvaldības darbā, teritorijas apsaimniekošanā un pasākumu norisē, kā arī popularizēt sabiedrībā videi draudzīgu saimniekošanu ne tikai publiskajā teritorijā, bet arī privātīpašumos. Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakāpenisku izmaiņu ieviešanas saistošajos noteikumos, lai turpinātu īstenot videi draudzīgas idejas pašvaldības darbā.
Gandrīz četrus mēnešus pēc slēgšanas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ pirmdien Parīzē durvis atkal vēris Luvras muzejs, un biļetes tika izpirktas acumirklī.
Muzejs pirmdien pārdeva 7400 ieejas biļetes. Pirms pandēmijas Luvra dienā uzņēma 30 000 līdz 40 000 apmeklētāju, taču tagad apmeklētāju skaits ierobežots, lai varētu ievērot sociālo distancēšanos.
Daudzas no muzeja galerijām vēl ir slēgtas, lai gan slavenākās izstādes ir pieejamas apmeklētājiem. Lai nodrošinātu distances ievērošanu starp apmeklētājiem ceļā uz Leonardo da Vinči pasaulslaveno gleznu “Mona Liza”, zālē izvietotas zigzaga barjeras un uz grīdas izdarītas atzīmes, lai apmeklētāji zinātu, kur jāstāv.
Pēc slēgšanās pandēmijas dēļ tūristu iecienītās vietas Parīzē palēnām atsāk darbu. Eifeļa tornis apmeklētājiem tika atvērts jūnija beigās, bet Parīzes Disnejlenda plāno atsākt darbu 15.jūlijā. Francija ir atvērusi savas robežas citām Eiropas Savienības valstīm, bet attiecībā uz trešajām valstīm ar dažiem izņēmumiem ceļošanas aizliegums joprojām ir spēkā.
Protams, tev ir patīkami, ka viņš domā par tevi, taču, ja viņš patiesi vēlētos tevi atgūt, viņš par tevi iedomātos arī no rīta un pa dienu. Viņš par tevi domātu un rakstītu tev ne tikai tad, kad viņam ir vientuļi vai garlaicīgi. Bet tu esi pelnījusi vairāk.
Viņš vairāk runā nekā dara
Kad viņš tev saka, ka vēlas satikties, tad tas vēl nenozīmē to, ka tā tikšanās notiks. Ja viņš patiesi vēlētos tevi satikt, viņš atrastu brītiņu.
Viņam nav laika jaunām attiecībām
Ja viņš ir aizņemts darbos vai treniņos, viņam nav laika meklēt jaunas attiecības. Tāpēc tu esi viņa vienīgais variants – sieviete, kura viņam jau ir zināma visās nozīmēs. Bet tas ir tikai tā, pa jokam. Viņš tevi ir jau „izmetis”. Un izmetīs pavisam, kad vinam uzradīsies jauna draudzene.
Viņam jau ir bijušas līdzīgas attiecības ar bijušajām
Ja viņš regulāri satiekas un tad atkal šķiras ar bijušajām, tad arī tu vari nokļūt tajā pašā aplī. Patikami ir domāt, ka tu varētu būt izņēmums, bet liela ir vilšanās, kad tā nenotiek.
Viņš saka, ka ilgojas, bet tu par to šaubies
Ja tu šaubies par viņa vārdiem, tad tas ir nopietns pierādījums tam, ka tev viņš nav vajadzīgs. Ja tu pat nespēj uzticēties viņa vārdiem, tad tam ir nopietns iemesls.
Ja jums nesanāk satikties, viņš vienmēr vaino tevi
Un ne tikai par tikšanās reizēm. Visās problēmās un nesaskaņās, kas ir starp jums, viņš vaino tevi.
Viņš vairāk runā par pagātni nekā par nākotni
Par pagātni ir ērti atcerēties – tas jau ir noticis, un tu to zini. Par nākotni runāt nav ērti, jo jūs nevarat zināt, kas notiks. Un viņš nav pārliecināts, vai tu vispār būsi tās daļa (vai varbūt ir pārliecināts, ka nebūsi?).
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1763 Covid-19 testi un reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Līdz šim Latvijā kopumā veikts 160 281 Covid-19 izmeklējums, saslimušas 1134 personas, bet 30 mirušas.
Savukārt līdz šodienai atveseļojušies 1008 cilvēki, kas ir par astoņiem vairāk, nekā 4.jūlijā, liecina jaunākie SPKC dati.
Baltais nams izskata iespējas aizliegt Ķīnas uzņēmumu mobilās lietotnes, tostarp “TikTok”, apstiprinājis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
“Runājot par ķīniešu lietotnēm cilvēku mobilajos tālruņos, es varu jums apliecināt, ka Savienotās Valstis nokārtos arī šo jautājumu. Es nevēlos apsteigt prezidentu [Donaldu Trampu], bet tas ir jautājums, ko mēs aplūkojam,” intervijā telekanālam “Fox News” sacīja Pompeo.
Viņš norādīja, ka cilvēkiem vajadzētu lejuplādēt šādas lietotnes tikai tad, ja viņi vēlas, lai viņu privātā informācija nonāk Ķīnas Komunistiskās partijas rīcībā.
Reaģējot uz Pompeo izteikumiem, “TikTok” preses pārstāvis sacīja, ka “Tik Tok” nav augstākas prioritātes par “drošu lietotnes pieredzi” klientiem.
“Mēs nekad neesam nodevuši lietotāju datus Ķīnas valdībai un nedarītu to,” paziņoja “TikTok” pārstāvis.
ASV politiķi vairākkārt kritizējuši “TikTok”, kas pieder Pekinā bāzētajam jaunuzņēmumam “ByteDance”, uzskatot to par draudu nacionālajai drošībai.
Indija jūnijā aizliedza 59 mobilās lietotnes, kas saistītas ar Ķīnu, tostarp “TikTok” un “WeChat”, bažījoties, ka tās rada apdraudējumu valsts drošībai.
Deli šādu lēmumu pieņēma laikā, kad abu valstu starpā izraisījās saspīlējums robežstrīda reģionā Himalajos. Sadursmēs Galvanas ielejā Ladākhā 15.jūnijā dzīvību zaudēja 20 Indijas karavīri.
ASV amatpersonas atzinīgi novērtēja Indijas lēmumu aizliegt šīs mobilās lietotnes.
Vašingtona jau ir vērsusi sankcijas pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājiem “Huawei”un ZTE, apsūdzot tos Savienoto Valstu nacionālās drošības apdraudēšanā.
Amerikāņu reperis un miljardieris Kanje Vests sestdien tviterī paziņojis par nodomu kandidāt uz ASV prezidenta amatu šogad gaidāmajās vēlēšanās.
“Mums tagad jāīsteno Amerikas solījums, uzticoties Dievam, apvienojot mūsu redzējumu un ceļot nākotni. Es kandidēšu uz Savienoto Valstu prezidenta amatu,” tviterī ASV Neatkarības dienā paziņoja Vests.
ASV prezidenta vēlēšanas plānotas 3.novembrī.
Vests, kurš atklāti atbalstījis ASV prezidentu Donaldu Trampu un tikās ar viņu Baltā nama Ovālajā kabinetā, 2018.gadā paziņoja, ka distancēsies no politikas.
Pēc vizītes Baltajā namā Vests pavēstīja, ka apjautis, ka ticis izmantots, lai izplatītu vēstījumus, kam pats netic, un piebilda, ka distancēsies no politikas un pilnībā koncentrēsies uz radošo darbību.
Vests jau iepriekš vairākkārt ir paudis nodomu kandidēt uz prezidenta amatu.
Pirmo reizi viņš ar šādu paziņojumu nāca klajā 2015.gadā “MTV Video Music Awards” balvu pasniegšanas ceremonijā. Toreiz viņš sacīja, ka plāno kandidēt uz prezidenta amatu 2020.gadā.
Vēlāk Vests norādīja, ka ir nopietni nodomājis kandidēt uz prezidenta amatu, bet nedarīs to ātrāk par 2024.gadu.
43 gadus vecais reperis ir pazīstams ar skaļiem paziņojumiem, un pagaidām nav skaidrs, vai viņš tiešām šogad kandidēs uz prezidenta amatu.
Pagājušajā diennaktī, veicot 692 Covid-19 testus, reģistrēti trīs jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā veikti 158 518 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,71%.
Saskaņā ar 4.jūlijā publiskotajiem datiem, no Covid-19 līdz šim izveseļojušies 1000 cilvēki jeb 88,73% no visiem 1124 sasirgušajiem. Savukārt 30 Covid-19 slimnieki miruši, līdz ar to mirušo pacientu īpatsvars pret visiem saslimušajiem ir 2,66%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionēts neviens Covid-19 slimnieks. Patlaban stacionāros ārstējas pieci Covid-19 pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā no stacionāra izrakstīts 181 Covid-19 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.
Prostatas vēzis ir otrs visizplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešu vidū pasaulē, Latvijā to ik gadu atklāj vairāk nekā 1000 vīriešiem. Fonds “Movember Latvija” ir izveidojis prostatas vēža pacientu atbalsta grupu, kuras ietvaros tiks organizētas klātienes tikšanās, un slēgtu Facebook grupu, kurā pacientiem un viņu tuviniekiem ir iespēja savstarpēji komunicēt, daloties pieredzē cīņā ar slimību.
Fonds “Movember Latvija” savu darbību aizsāka 2015. gadā, regulāri rīkojot dažādas publiskas aktivitātes ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību vīriešu veselībai un mazināt pastāvošo stigmu, kas saistīta ar jautājumiem par prostatas veselību. Ar saukli “Pārbaudi prostatu un miers” fonds aicina vīriešus rūpēties par savu veselību, nosakot prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni asinīs, kas ļauj atklāt prostatas vēzi agrīnā stadijā. PSA pārbaudi veic, nododot asins analīzes laboratorijā, un pārbaudes cena ir aptuveni 7 eiro. Vīriešiem virs 50 gadu vecuma PSA analīžu nodošanu reizi divos ar ģimenes ārsta nosūtījumu gados apmaksā valsts.
Atklājot prostatas vēzi tā sākuma stadijā, to ir iespējams pilnībā izārstēt. Prostatas vēža profilaksei ik gadu nepieciešams pārbaudīt prostatas specifiskā antigēna jeb PSA līmeni asinīs. Vīriešiem, kuriem ģimenē ir bijušas onkoloģiskas saslimšanas, ārsti iesaka ikgadējas PSA pārbaudes veiktjau no 40 gadu vecuma, bet pārējiem – no pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas.
Kā informē fonda “Movember Latvija” vadītājs Helmuts Bēķis, jaunizveidotā prostatas vēža pacientu atbalsta grupa organizēs regulāras tikšanās, lai savā starpā pārrunātu personīgo pieredzi, mazinot vientulības un trauksmes sajūtu vīriešiem ar diagnozi. “Grupā būs iespēja iegūt informācijas resursus par prostatas vēzi un iespējām tā ārstēšanā. Kā vieslektori grupas tikšanās reizēs pievienosies ārsti, uztura speciālisti, psihologi, fizioterapeiti, profesionāli treneri un citi speciālisti, kas dalīsies zināšanās par slimību un atveseļošanās procesu, palīdzot uzlabot vīriešu dzīves kvalitāti un sniedzot atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.”
Tuvākajā diennaktī Latvijā nedaudz pazemināsies gaisa temperatūra un vietām gaidāms īslaicīgs lietus, prognozē sinoptiķi.
Mākoņi daļēji segs debesis. Nakts paies bez būtiskiem nokrišņiem, bet dienā iespējams arī pērkona negaiss. Dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 9-14 metrus sekundē, naktī piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 19 metriem sekundē.
Gaisa temperatūra naktī noslīdēs līdz +10..+15 grādiem, pēcpusdienā tā būs +16..+21 grāds.
Rīgā otrdien gaidāms daļēji mākoņains laiks, bez būtiskiem nokrišņiem; vakarā pieaugs lietus varbūtība. Dienvidu vējš pakāpeniski pāries rietumu vējā, no rīta un dienā tas brāzmās pastiprināsies līdz 12 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs +13 grādu naktī un ap +20 grādiem pēcpusdienā.
Aptuveni divas trešdaļas no remigrantiem arī pēc trim gadiem kopš atgriešanās aizvien ir palikuši Latvijā, savukārt viena trešdaļa atkārtoti emigrējusi uz ārzemēm, pirmdien pētījumu “Diasporas apjoma novērtējums” un “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas” prezentācijā atklāja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Inta Mieriņa.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, četru gadu laikā Latvijā atgriezās aptuveni 17 000 cilvēku, no kuriem 2019.gadā aizvien Latvijā bija palikuši ap 13 000. Mieriņa akcentēja, ka triju gadu laikā pazudusi aptuveni trešdaļa remigrantu, tomēr nevar izslēgt, ka viņi neatgriezīsies vēlreiz.
Datu, kas norādītu, ka arvien vairāk cilvēku atkārtoti aizbrauc, neesot, uzsvēra Mieriņa, skaidrojot, ka viņas kolēģa pētnieka Mihaila Hazana veiktais pētījums pierāda, ka cilvēki arvien mazāk vēlas atkārtoti aizbraukt prom, ņemot vērā, ka 2016.gadā to vēlējās aptuveni 40% remigrantu.
“Situācija uzlabojas. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ir atgriezušies no ārvalstīm, tāpēc jāmaina naratīvs, ka neviens neatgriežas Latvijā. Viņi atgriežas!” uzsvēra LU pētniece.
Pētījuma “Diasporas apjoma novērtējums” veicējs Hazans skaidroja, ka iegūt precīzus skaitļus par kopējo diasporas apjomu pasaulē, kā arī pa valstīm un valstu grupām esot ļoti grūti, tomēr balstoties uz 2020.gada sākumā iegūtajiem datiem, uzskatāms, ka ārzemēs dzīvo aptuveni 500 000 esošo vai bijušo Latvijas valstspiederīgo un viņu pēcteču, kā arī Latvijā dzimušu cilvēku.
Šajā skaitlī iekļautas arī emigrantu nākamās paaudzes, kurām ir latviešu saknes, kā arī tie cilvēki, kuri sevi uzskata par latviešiem, piebilda LU pētnieks.
Iegūtie dati norāda, ka Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīs dzīvo aptuveni 400 000 latviešu, ES – 226 000, ESAO dalībvalstīs, kuras atrodas ārpus ES – 156 000, bijušās Padomju Savienības valstīs – 95 000, Norvēģijā, Šveicē un Islandē – 18 000, savukārt pārējā pasaulē mītot aptuveni 3000 latviešu.
Kā ziņots, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru šodien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus “Diasporas apjoma novērtējums” un “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas”.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, diasporas apjoms ir diasporas politikas pamatā, taču dažādu apstākļu dēļ tas nav viegli novērtējams. Gadu gaitā publiskajā telpā bieži izskan atšķirīgi diasporas apjoma novērtējumi ar vai bez atsaucēm uz dažādu institūciju un pētnieku grupu publikācijām, kurās tiek novērtēts nevis diasporas apjoms konkrētajā gadā, bet migrācijas rezultātā zaudēto Latvijas valstspiederīgo skaits jeb negatīvais migrācijas saldo, kas tiek maldīgi interpretēts kā diasporas apjoms.
Pētījums “Diasporas apjoma novērtējums” pārskata līdzšinējās diasporas un remigrācijas apjoma novērtējumu pieejas, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar precīzu migrācijas plūsmu un diasporas apjomu novērtējuma mūsdienās.
Pētījums sniedz aplēsi par pašreizējo diasporas apjomu, kā arī emigrāciju un remigrāciju. Pētījums ietver kopējo skaitlisko novērtējumu, kā arī emigrācijas un remigrācijas apjomu dažādu gadu, valstu un galveno demogrāfisko grupu griezumā, norādīja ministrijā.
Savukārt pētījums “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas” sniedz informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, lai veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas organizācijās.
Saseksas hercogiene Megana Mārkla un viņas vīrs, princis Harijs, šobrīd dzīvo Kalifornijā. Pāris pirms kāda laikā nolēma iesūdzēt tiesā preses izdevēju “Mail On Sonday”, kurš bija publicējis vēstules fragmentu, kuru izdevējiem bija iedevis Tomass Mārkls (Meganas tēvs).
Sākotnēji Saseksas hercogi tiesājās par vēstules publicēšanu plašākai publikai, bet jaunajos dokumentos, ko tiesas izskatīšanai iesnieguši Meganas un Harija advokāti, ir daudz nopietnākas apsūdzības. Daļa no tām ir vērstas arī pret pašu britu karalisko ģimeni un pat Lielbritānijas karalieni!
Jaunajos dokumentos minēts, ka Saseksas hercogienei Meganai Mārklai ir nodarīts neatgriezenisks morālais kaitējums no britu karaliskās ģimenes. Apvainojumos teikts, ka par spīti tam, ka britu mediji esot publicējuši par Meganu un viņas ģimeni nomelnojošu informāciju, neviens no britu karaliskās ģimenes nav licies ne zinis… Izrādījies, ka Lielbritānijas karaliene, prinča Harija vecmāmiņa, Elizabete II esot aizliegusi Meganas draugiem paust savu viedokli medijos, lai viņu aizstāvētu. Turklāt tas noticis laikā, kad Megana bija stāvoklī un gaidīja dēliņu Ārčiju.
Meganas advokāts šajā lietā ir Deivids Šerbons, kura klientu vidū ir bijusi ne tikai prinča Harija un prinča Viljama mamma, princese Diāna, bet viņš tieslietās ir pārstāvējis tādas pasaules zvaigznes kā supermodeli Keitu Mosu, seru Polu Makartniju, Viktoriju un Deividu Bekhemus un daudzas citas slavenības.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrētas 17 velosipēdu zādzības, līdz ar to šonedēļ kopumā nozagti jau vismaz 78 velosipēdi, liecina apkopotā Valsts policijas (VP) statistika.
Sestdien 12 velosipēdu zādzības reģistrētas Rīgas reģionā, pa divām – Vidzemē un Latgalē, bet viena – Kurzemē.
Šonedēļ visvairāk jeb 19 velosipēdu zādzības reģistrētas pirmdien, bet vismazāk – otrdien, kad policijā saņemta informācija par septiņiem nozagtiem velosipēdiem.
Lauvas tiesa jeb 62 no visām 78 šonedēļ fiksētajām velosipēdistu zādzībām reģistrētas Rīgas reģionā, kamēr Kurzemē nozagti tikai seši velosipēdi, Latgalē un Vidzemē – pa četriem, bet Zemgalē – divi.
Šonedēļ Latvijā reģistrētas arī 13 automašīnu zādzības un 37 zādzības no mājokļiem, liecina aģentūras LETA apkopotā VP statistika.
Šī gada sākumā Rīgas pilsētā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, dzīvoja 693 000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu valstī ir palielinājies līdz 33,3%, izriet no Rīgas domes 2019.gada pārskata.
Tajā norādīts, ka laika posmā līdz 2013.gadam Rīgas pilsētā bija vērojama pastāvīga iedzīvotāju skaita samazināšanās, tad līdz 2017.gadam bija vērojams pieaugums, bet kopš tā laika jau trīs gadus atkal novērojams iedzīvotāju skaita sarukums.
2019.gada sākumā Rīgas pilsētā bija 388 700 darbaspējas vecuma iedzīvotāju, kas ir par 6200 mazāk nekā 2018.gada sākumā. Savukārt etniskais sastāvs Rīgā pērn būtiski nemainījās, proti, latvieši veidoja 47,1%, bet krievi – 36,4% no Rīgas iedzīvotājiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā bruto darba alga pērn Rīgā sasniedza 1206 eiro, kas ir 6,8% vairāk, nekā 2018.gadā. Alga Rīgā pērn bija par 12,1% augstāka, nekā pārējā valstī, norādīts Rīgas domes 2019.gada pārskatā.
Pēdējā diennaktī, veicot 1042 Covid-19 testus, inficēšanās konstatēta vienam iedzīvotājam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā veikti 157 826 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,71%.
Saskaņā ar 4.jūlijā publiskotajiem datiem, no Covid-19 līdz šim izveseļojušies 1000 cilvēki jeb 88,96% no visiem 1124 sasirgušajiem. Savukārt 30 Covid-19 slimnieki nomiruši, līdz ar to mirušo pacientu īpatsvars pret visiem saslimušajiem ir 2,7%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionēts neviens Covid-19 slimnieks. Patlaban stacionāros ārstējas pieci Covid-19 pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā no stacionāra izrakstīts 181 Covid-19 pacients, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.
ASV prezidents Donalds Tramps sestdien uzrunā par godu ASV Neatkarības dienai kritizējis Ķīnu, solījis sakaut “radikāli kreisos” un saglabāt amerikāņu dzīvesveidu.
“Amerikāņu varoņi sakāva nacistus, gāza fašistus, gāza komunistus (..) un vajāja teroristus līdz otram pasaules galam,” sacīja Tramps.
“Tagad mēs esam procesā, lai sakautu radikāli kreisos, marksistus, anarhistus, aģitatorus, laupītājus un cilvēkus, kuriem daudzos gadījumos nav pilnīgi ne jausmas, ko viņi dara,” pavēstīja Tramps, ar to acīmredzot domājot nekārtības, kas sekojušas melnādainā Džordža Floida nāvei policijas aizturēšanas operācijas laikā ASV šī gada maijā.
Tramps arī solīja “aizsargāt un saglabāt amerikāņu dzīvesveidu, kas sākās 1492.gadā, kad Kolumbs atklāja Ameriku”. “Mēs atrodamies ceļā uz milzīgu uzvaru,” sacīja Tramps. ASV sestdien svinēja Neatkarības dienu, taču svētku noskaņu šogad aptumšoja gan Covid-19 pandēmija, gan plašie pēdējo nedēļu protesti pret rasismu.
Tramps savā uzrunā vēlreiz vainoja Ķīnu pandēmijas izraisīšanā un sacīja, ka Ķīna par to jāsauc pie atbildības.
Esam ievērojuši, ka Jums, mūsu mīļās lasītājas, ļoti patīk video, kuros ģimenes pārcēlušās uz dzīvi mazajos mājokļos. Šis video noteikti ir “lielisko projektu” sarakstā. Iedvesmojies!
Šis pāris dzīvo Jaunzēlandē pilsētā Oklenda. Jaunzēlandē atrast māju par draudzīgu samaksu ir īsts uzdevums, vidējās izmaksas par sakarīgu mājokli ir apmēram 1 miljons dolāru un nē, tas nav luksusa mājoklis… Kams un Amanda būdami jauni, nevarēja atļauties tik dārgu mājvietu, bet viņiem dzima lieliska ideja. Pāris vairs neīrē dzīsvesvietu, bet tika pie savas pirmās mājas uz riteņiem. Viņu mājas projekts ir ļoti gaumīgs un ietilpīgs, pārpilns ar gudrām dizaina pērlēm, šī mājas ir īsts sapnis. Netālu no pilsētas viņi ir atraduši pārsteidzošu autostāvvietu savai pilsētas mājai, un apkārtne ir brīnišķīgi labiekārtota, lai radītu izcilu vietu dzīvošanai arī ārpus telpām.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1185 Covid-19 testi un reģistrēts viens jauns saslimšanas gadījums, taču valstī kopumā no slimības izveseļojušies jau 1000 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Kopš piektdienas, 3.jūlija, izveseļojušies vēl trīs inficētie, tādējādi kopumā atlabušo cilvēku skaitam sasniedzot 1000 jeb 89,04% no 1123 sasirgušajiem. Līdz šim Latvijā veikti 156 784 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,72%. Kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti, kas ir 2,7% no konstatētajiem infekcijas gadījumiem.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopumā stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši.
Kirons un Natālija dzīvo satriecošā pilsētas industriālā stila niecīgajā mājā Oklendā, Jaunzēlandē. Pāris savu mājokli uz riteņiem, sauc par mazu savrupmāju, un viņiem taisnība! Šī mazā māja ir pilna ar greznām un gudrām dizaina iezīmēm, kuru dēļ dzīvošana šajā mājā ir sapnis.
Ar mīlestību pret ēdienu un ēdiena gatavošanu šī mazā māja ir radīta ar lielu un funkcionālu virtuvi, kā arī ar plašu atpūtas zonu un brīnišķīgu dārzu. Šī māja ir piemērota esošajai pilsētas infrastruktūrai un var palīdzēt palielināt pilsētas blīvumu ar minimālu ietekmi uz vidi!
Te e-pasta sagataves teksts, kuru var droši kopēt, koriģēt un tas jāsūta uz pasts@jurmala.lv :
Noraidu Jūrmalas pilsētas domes koku ciršanas ieceri Dubultos saistībā ar būvprojektu koku ciršanu zemesgabalos Dubulti 2526, Dubultu prospekts 1, Z. Meierovica prospekts 2305 un Dubulti 2304 (Dubultu prospekta un Z. Meierovica prospekta posms no Baznīcas ielas līdz Gončarova ielai).
Noraidu šo koku ciršanas ieceri Dubultos, jo:
1. Esošās Liepas veido dekoratīvi vēsturisko apstādījumu apjomu;
2. No jauna iestādītiem kokiem būs nepieciešami vairāki gadi, ja ne desmiti gadi, lai sasniegtu šādu vēsturisko ainavu;
3. Pamatojums nozāģēt 22 kokus, lai izbūvētu jaunu stāvvietu zaļās zonas vietā ir pretējs jaunākajām pilsētplānošanas tendencēm Pasaulē un samazina iedzīvotāju dzīves kvalitāti;
4. Esošo auto stāvvietas projektu var realizēt bez koku ciršanas dažu metru attālumā no iecerētās vietas (pretī Dubultu stacijai), kur ir degradēts betona flīžu segums ar cilvēku veselībai bīstami izvirzītu armatūru;
5. Pretī Dubultu stacijai esošais laukums jau šobrīd tiek izmantots auto stāvvietai, tas ir piepildīts ar automobiļiem tikai dažas reizes gadā.
Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību, bet pieliek ievērojamas pūles, lai to paveiktu, ziņojumā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu secinājis ASV Valsts departaments.
Ceturtdien ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo publiskoja ASV Valsts departamenta 2020.gada ziņojumu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.
Latvijas centieni novērtēti atbilstoši otrajam līmenim, kas nozīmē, ka Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību, bet pieliek ievērojamas pūles, lai to paveiktu, aģentūru informē Latvijas Iekšlietu ministrijā.
Atzinīgi, piemēram, tika novērtēti Latvijas valdības centieni veicināt cilvēktirgotāju lietu izmeklēšanu, kā arī ievērojami bargāku sodu piespriešanu.
Tāpat ASV atzinīgi novērtējusi Latvijas centienus veikt izmaiņas normatīvajos regulējumos, lai iekļautu valsts apmaksātajā cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības programmā nepilngadīgos no valsts ārpus ģimenes aprūpes iestādēm.
Ziņojumā Pompeo atzinīgi novērtējis desmit cilvēku tirdzniecības apkarošanas aktīvistu no Butānas, Ēgiptes, Kaboverdes, Honkongas, Kazahstānas, Kenijas, Latvijas, Malavi un Moldovas ieguldījumu cīņā pret cilvēku tirdzniecību.
Īpašo ASV Valsts departamenta atzinību un ziņojuma goda nosaukumu saņēma Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākā eksperte – Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa. “Esmu lepna, ka esmu pagodināta kā ziņojuma varonis. Esmu lepna nest Latvijas vārdu pasaulē un parādīt citiem savas valsts un tās tautas spēku un apņēmību,” izteicās Stabiņa.
Vairākus gadus Stabiņa ir virzījusi Latvijas rīcībpolitiku cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos.
Kopš 2014.gada viņa ir bijusi Latvijas valdības Nacionālās cilvēku tirdzniecības koordinatore, iestājoties par cilvēku tirdzniecības reformām valdības iekšienē un veidojot attiecības arī ar NVO.
Sestdien gaidāms neliels lietus un gaisa temperatūra iesils līdz plus 25 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.
Šonakt centrālajos un austrumu rajonos būs neliels lietus. Pūtīs dienvidrietumu un rietumu vējš un gaisa temperatūra būs plus 11, plus 16 grādi. Rīgā gaisa temperatūra naktī būs plus 13, plus 15 grādi.
Savukārt rīt, 4.jūlijā vietām būs neliels lietus, Kurzemē un Vidzemes ziemeļos vējš būs brāzmains no 15 līdz 16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs plus 20, plus 25 grādi, bet piekrastes rajonos plus 17, plus 21 grāds. Rīgā laika apstākļi būs bez ievērojamiem nokrišņiem un gaisa temperatūra būs plus 20, plus 22 grādi.
ASV pēdējo 24 stundu laikā ir reģistrēti vairāk nekā 53 tūkstoši jaunu inficēšanās ar Covid-19 gadījumu, kas ir jauns vienas dienas rekords, liecina Džonsa Hopkinsa Universitātes ceturtdienas vakarā apkopoti dati.
Inficēšanās gadījumu skaits ASV 24 stundās līdz plkst.20.30 ceturtdien (plkst.3.30 piektdien pēc Latvijas laika) ir pieaudzis par 53 069, sasniedzot 2 735 339.
24 stundās reģistrēti arī 649 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, palielinot kopējo šādu nāves gadījumu skaitu ASV līdz 128 677.
Jaunu inficēšanās gadījumu skaits ASV trešdien bija 52 898, kas bija jauns rekords, bet iepriekš tas bija ap 40 000 dienā.
Jaunu inficēšanās gadījumu skaits divas dienas pēc kārtas ir sasniedzis jaunus rekordus pirms 4.jūlija Neatkarības dienas brīvdienām.
Vairākos ASV dienvidu un rietumu štatos strauji pieaug inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits, un Floridā tas jau ir pārsniedzis 169 000. Floridas gubernators Rons de Santiss šajā pieaugumā vainoja “sociālo mijiedarbību” starp jauniešiem ballītēs, pludmalēs, bāros, peldbaseinos un citur, kā arī plašāku testēšanu.
Teksasā, kur ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 2500, štata gubernators Gregs Ebots izdeva rīkojumu par sejas masku valkāšanu apgabalos, kur reģistrēti vismaz 20 inficēšanās gadījumi, un aizliedza sanākt kopā vairāk nekā 10 cilvēkiem.
Trešdien Teksasā tika reģistrēti 8076 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kas bija jauns vienas dienas rekords un par vairāk nekā tūkstoti pārsniedza iepriekšējā dienā reģistrēto gadījumu skaitu.
Covid-19 gadījumu strauja pieauguma dēļ vairāki ASV štati ir iepauzējuši ekonomikas atkalatvēršanu.
Vasarā Latvijā īpaši populāras kļūst aukstās zupas. Vai tās ir veselīga un ieteicama ikdienas uztura sastāvdaļa? Kā pagatavot tās veselīgi un ko vērtīgu tās spēj sniegt mūsu organismam? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Labs palīgs svara kontrolei
Karstā un saulainā laikā mēs lūkojamies pēc kāda vēsāka dzēriena un plānojam savu ēdienkarti tā, lai nebūtu ilgi jābūt pie plīts. Tieši vasaras laikā savu uzvaras gājienu sāk aukstās zupas –vieglas, atspirdzinošas un vienkārši pagatavojamas. Daudziem aukstās zupas asociējas ar vieglāku ēdienreizi, un tā tas patiešām ir, atzīst uztura speciāliste L.Sondore. Pamatā šādas zupas tiek gatavotas uz kefīra bāzes, kur tiek pievienotas marinētas bietes, svaigi gurķi, olas, zaļumi. Ir arī variācijas, kad zupas tiek gatavotas uz ūdens vai kvasa bāzes. Daudzi ir iemīļojuši okrošku ar kefīru, kvasu – auksto skābeņu vai spinātu zupu.
Vienlaikus aukstās zupas ir labs veids, kā uzņemt ikdienā vairāk dārzeņu un zaļumu. Tās nesatur daudz kaloriju, bet ir labs olbaltumvielu avots, ja tām tiek pievienotas olas un kefīrs. Tāpat aukstās zupas var būt labs palīgs arī svara korekcijas laikā, jo, ja vien šīm zupām neliksiet klāt majonēzes un trekno krējumu, tad viena zupas porcija parasti nepārsniegs 100 kcal.
Tradīcijas un variācijas
Katrai ģimenei un pat tautai mēdz būt savas auksto zupu gatavošanas tradīcijas. Ir ierasts, ka „klasiskajai” zupai ar kefīru un marinētām bietēm pievieno tikai svaigus gurķus, zaļumus un olas. Taču ir ģimenes, kurās šādai zupai liek klāt vārītus kartupeļus, desu un pat vārītu gaļu. Jo vairāk sastāvdaļu, jo zupa būs kalorijām bagātāka. Nav vienas pareizās zupas gatavošanas receptes – tā klasiski nāk no ģimenes. Taču no veselīga uztura viedokļa nav ieteicams zupu. gatavot uz ūdens, krējuma un majonēzes bāzes, pievienot desas un cīsiņus, īpaši, ja nepieciešama svara korekcija un tiek domāts par veselīgu dzīvesveidu.
Ja gribas izmēģināt ko neierastāku, ļoti interesants variants ir Kolkas stragnams – aukstā zupa ar sālītu siļķi, kefīru, marinētiem gurķiem un olu. Sezonā var likt klāt redīsus, pievienot arī svaigus gurķus.Par vasaras auksto zupu var saukt arī kurzemnieku skābputru, jo tajā ir miežu putraimi, ūdens, kefīrs vai rūgušpiens. To var papildināt arī ar zaļumiem, biezpienu. Tāpat interesanta ir auksto zupu gatavošana uz kvasa bāzes.
Modernas vēsmas
Mūsdienās aukstās zupas bieži vien gatavo arī ar kefīru, avokado, gurķiem, zaļumiem, reizēm pievienojot garneles, kā arī citas jūras veltes. Tāpat kefīram mēdz pievienot minerālūdeni. Spirgtu garšu zupai piešķirs arī nedaudz piparmētras. Garšai katrs ēdājs zupām var pievienot sinepes, mārrutkus, balzamiko krēmu, tabasko… Katram ir jāmēģina un jāatrod savām garšas kārpiņām atbilstoša recepte.
Auksto zupu variācijas ir piemērotas arī vegāniem – jokefīra vietā var izmantot augu valsts sojas produktus.Arī vegānās aukstās zupas ir garšīgas un garšos arī tiem, kas nav vegāniskā dzīvesveida piekritēji, uzsver speciāliste.
Uztura speciālistes auksto zupu TOP 3
Kolkas stragnams – sena un garda līvu aukstās zupas recepte.
Pagatavošana: Kefīrā liek smalki sagrieztus gurķus, siļķi un sakapātas olas, atstāj ievilkties. Šo procesu var veikt no rīta un zupu ēst pusdienās.
Pasniedz ar rūšrāceņiem – ar mizu vārītiem kartupeļiem un zaļumiem.
Tomātu gaspačo (gazpacho) – Andalūzijas reģiona zupa.
Pagatavošana: Izmantojiet tikai svaigu, ļoti gatavu tomātu bāzi, zupa sanāks gardāka, nekā gatavojot ar tomātu sulu. Gatavus tomātus blanšē, novel miziņas un virtuves kombainā sakuļ.Pievieno sagrieztus gurķus, dažādas krāsas papriku, tomātus, daudz zaļumus, ķiplokus, čili, tabasko, pēc garšas sāli, citronpiparus, citrona sulu, tad pievieno nedaudz labas kvalitātes olīveļļu. Zupu samaisa un ļauj tai ievilkties pāris stundas. Neliek ledusskapī! Pasniedz ar ķiploku eļļā grauzdētu maizi, tomātiem, bazilika pesto.
Klasiskā biešu aukstā zupa. Aukstā zupa ar marinētām bietēm, svaigiem gurķiem, cieti vārītām olām, zaļumiem un kefīru – pagatavota pēc katras ģimenes īpašās receptes.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – aukstās zupas ir veselīga un vērtīga sastāvdaļa vasaras ikdienas ēdienkartei, taču ir ļoti svarīgi to “nesabojāt” ar neveselīgām piedevām, piemēram, majonēzi vai veikalos pirktām, treknām mērcēm. Ja gribas zupu papildināt ar kādu pikantāku un asāku noti, izmantojiet svaigus vai kaltētus garšaugus. Vasarā vietējie zaļumi ir īpaši vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, piemēram, zaļie lociņi satur daudz dzelzi, dilles ir dabīgs asinsspiediena pazeminātājs, pētersīlis uzlabo gremošanu, un tam piemīt arī antibakteriāla darbība. Nevajadzētu aizmirst, ka sarkanām bietēm ir vēderu mīkstinošas īpašības, kā arī asinsrades īpašības.
Savukārt, ja zināt, ka jūsu kuņģis mēdz nejusties labi pēc svaigo dārzeņu un zaļumu patēriņa uzturā un pēc aukstās zupas ir uzpūties vēders, talkā var nākt piparmētru vai fenheļa tēja vai bezrecepšu medikaments ar simetikonu.
Savukārt, ja jums ir aktuāla svara korekcija, labs palīgs būs arī aptiekā pieejamās ķermeņa sastāva pārbaudes, kuru ietvaros nosaka svaru, ĶMI (ķermeņa masas un auguma samēru), ķermeņa tauku masas procentuālo attiecību pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālo saturu ķermenī, ķermeņa muskuļu masu, kaulu masu, ķermeņa bioloģisko vecumu un viscerālo tauku daudzumu. Tas palīdzēs izvērtēt tieši jums piemērotu veselīga dzīvesveida plānu.
Vakar Kanādā tika atzīmēta Kanādas diena, kuri ir vieni no galvenajiem svētkiem valstī. Šie svētki tiek atzīmēti par godu tam, ka 1950.gadā Kanāda ieguva politisku autonomiju no Apvienotās Karalistes. Par godu šai dienai, Keita Midltone un princis Viljams videozvanā sazinājās ar medicīnas darbiniekiem. Šie mediķi strādā vienā no lielākajām Kanādas slimnīcām – “Surrey Memorial Hospital”.
Princis Viljams un Keita apvaicājās mediķiem par darbu slimnīcā laikā, kad pasaulē plosās Covid-19
Videozvanā pāris bija ģērbies visai vienkārši, bet eleganti. Keita bija tērpusies zīmola “Alexander McQueen” kleitā, videozvana laikā ir redzama vien Keitas ķermeņa augšdaļa, kas viņai ļāva izvēlēties visai īsu kleitu, tādu kleitu, kuru viņa noteikti nedrīkstētu vilkt izejot sabiedrībā… Hercogienes izvēlētais tērps būtu bijis rupjš karaliskās etiķetes pārkāpums. Izvēlētās kleitas garums ir ļoti pieticīgs – tā ir mini kleita… Kā zināms, publiski Keita Midltone ļoti stingri ievēro karalisko etiķeti un nekad speciāli to nepārkāpj. Publiskos pasākumos hercogiene vienmēr izvēlas svārkus vai kleitas garumā līdz celim vai pat garākas. Interesanti, ka modes zīmola “Alexander McQueen” tērpus hercogiene izvēlas visai bieži. Vidēji šī zīmola kleitu cenas svārstās no 1500 līdz 6000 eiro.
Domājams, ka Keitai nemaz neienāca prātā, ka karaliskās ģimenes fani atkodīs, ka šī kleita ir tik īsa, vai šādā situācijā viņa ir pārkāpusi etiķeti?
Kleitas foto:
Kate Middleton wore Alexander McQueen Short-Sleeve Tweed Shift Dress www.newmyroyals.com
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, aģentūrai LETA pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.
Viņa norādīja, ka “airBaltic” pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam “airBaltic” piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
“airBaltic” plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas.
Briede skaidroja, ka “airBaltic” cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku.
Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās. Noteikumi strauji mainās un atšķiras dažādās valstīs, tāpēc ir jāpārliecinās, ka ir apzināta jaunākā informācija.
Tāpat kompānijā norādīja, ka jauno rezervāciju skaits un pieprasījums no jūnija sākuma līdz šim brīdim ir trīskāršojies. Pieprasītākie “airBaltic” atpūtas maršruti tuvākajā laikā ir Malaga Spānijā un Atēnas Grieķijā, bet augustā populārākie galamērķi ir Reikjavīka Islandē, kā arī Dubrovnika un Splita Horvātijā.
Briede norādīja, ka stabilas izaugsmes tendences saglabājas arī tādos maršrutos kā Rīga-Oslo, Rīga-Berlīne, Rīga-Amsterdama, Rīga-Londona, Rīga-Dublina. Īpaši izteikti populāri ir lidojumi no Londonas un Dublinas uz Rīgu.
Jau ziņots, ka “airBaltic” regulāros reisus atsāka 18.maijā.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Aviokompānija prognozē, ka šogad tās apgrozījums būs mazāks nekā 200 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 80,05% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – gandrīz 20% akciju.
Jūrmalā notiek vairāku nozīmīgu teritorijas plānošanas dokumentu publiskā apspriešana. Domājams, ka daudzas plānotās izmaiņas kārtējo reizi ir saistītas ar atsevišķu personu iegribām, neņemot vērā jūrmalniekus īpaši satraucošo stāvokli dabas aizsardzībā un kultūrvides saglabāšanā.
Tikai 150 m no Latvijas kultūras kanonā iekļautās Dzintaru koncertzāles pilsētas vēsturiskajā centrā ir paredzēta 18 m augstas piecstāvu ēkas būvniecība. Un atkal jaunu dabas un applūstošu teritoriju pārveidošana apbūves teritorijās paredzēta situācijā, kad pilsētā ir milzīgs skaits piedāvājumu iegādāties mājas, dzīvokļus un zemesgabalus. Joprojām tiek piekopta prakse būvēt viesu izmitināšanas objektus, pamatojot to ar tūrisma veicināšanu un darba vietu radīšanu, bet realitātē tiek uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Mēs pret to iebilstam.
Parakstoties par šo iniciatīvu, Tu piekrīti Jūrmalas pilsētas domei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Kultūras ministrijai adresētā Jūrmalas aizsardzības biedrības 16.06.2020 iesnieguma Nr. 05/2020 “Par “viltus” viesu izmitināšanas objektu būvniecības pārtraukšanu, iebildumiem lokālplānojumam Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem” paustajiem iebildumiem (skat. piekumā). Mēs aicinām to darīt ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Tikai kopā mēs varam nosargāt tās dabas un kultūrvides vērtības, kas nav novērtējamas naudā un ir saglabājamas visas Latvijas iedzīvotājiem un mūsu nākamajām paaudzēm.
Mums ir dziļa pārliecība, ka ilgtermiņā dabas un kultūrvides vērtību saglabāšana ir ekonomiski izdevīga. Šīs vērtības uzrunā un aicina atgriezties pilsētas viesus, kuru vajadzības nodrošina darbu mūsu iedzīvotājiem. Šobrīd Tavs paraksts liks vismaz aizdomāties tiem, kuri izlemj pilsētas vēsturiskā centra un dabas teritoriju likteni. Mēs ticam, ka kopā mums izdosies. Mēs arī ticam, ka reiz būs tāda Saeima, kas, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, beidzot dos iespēju noskaidrot pašvaldību iedzīvotāju vairākuma viedokli.
1. Apzināta tādu viesu izmitināšanas objektu, citu sabiedriska rakstura objektu un pat individuālu dzīvojamo ēku būvniecība, kuri projektēšanas stadijā un tālākā izmantošanā neatbilst atļautajai izmantošanai un realitātē ir daudzdzīvokļu ēkas pretēji deputātu solījumiem teritorijas plānošanas gaitā.
Jau 2014. gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās pie Jūrmalas domes ar aicinājumu pārtraukt šādu praksi un veikt konkrētus pasākumus. Dome atbildēja, ka tai nav pienākums kontrolēt objektu izmantošanu. Tikai pēc Ekonomikas ministrijas norādījuma Jūrmalas dome veica biedrības norādīto objektu ekspluatācijas atbilstības projektētajai funkcijai izvērtēšanu. Veiktā pārbaude bija ļoti apšaubāma, jo dīvainā kārtā nevienā no objektiem Jūrmalas dome nekonstatēja iemītnieku klātbūtni. Turklāt atbildē Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām tā norādīja, ka likumdevējs nav devis skaidrus kritērijus, pēc kuriem vadoties, būtu iespējams nošķirt viesu numurus no dzīvokļiem.
Mēs varam nosaukt daudz piemēru, kur uzbūvētās viesnīcas, viesu mājas, atpūtas kompleksi vai veselības aprūpes objekti patiesībā ir daudzdzīvokļu ēkas. Piemēram, Dzintaru pr. 33, Kāpu iela 34, Bulduru pr. 19, Dzintaru pr. 13/15, Gaujas iela 2, Gaujas iela 4, Jaunā iela 80, Kāpu iela 40 k-1, Kāpu iela 106, Konkordijas iela 12, Lienes iela 36, Meža prospekts 12, Meža prospekts 20, Pļavu iela 14, Rīgas iela 41, Rīgas iela 46, Teātra iela 27, Tērvetes iela 6, Turaidas iela 8, Ceriņu iela 3, Dzintaru pr. 48, Dzintaru pr. 44 . Vēl kliedzošāks gadījums ir Dubultu prospektā 111 uzbūvētā individuālā dzīvojamā māja, kas realitātē ir daudzdzīvokļu ēka.
2. Turaidas iela 10/12, kadastra Nr.13000093407, 4449 m2. Zemesgabals atrodas tikai 150 m no Dzintaru koncertzāles, kura ir iekļauta Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā. Paredzēta atļautā apbūves augstuma maiņa no 12m (2.5) stāvi uz 18m (5 stāvi) ar apbūves blīvumu 60% un intensitāti 240%.
Galvenais iebildums ir pret pilsētas vēsturiskajam centram un apkārtējiem objektiem, kur šobrīd atļautais augstums ir 12m, neraksturīgiem milzīgiem apbūves rādītājiem, kuri nav pat citās pilsētas daļās. Turklāt sabiedrībai piedāvātajā vizualizācijā ēka skatā no Dzintaru koncertzāles attēlota ievērojami mazāka. Pat ja šie iebildumi tiks ievēroti, tas realitātē vēl negarantē solītās viesnīcas būvi. Gandrīz visi pēdējos gados uzbūvētie viesu izmitināšanas objekti ir daudzdzīvokļu ēkas.Dažas viesnīcas, lai būtu jāmaksā mazāki nekustamā īpašuma nodokļi un būtu vieglāk izpārdot, pat ir legalizētas par daudzdzīvokļu ēkām. Piemēram, netālu esošā J. Krūmiņa ģimenes viesnīca “Turaidas kvartāls” Turaidas ielā 17.
3. Teritorijas plāna grafiskajā daļā likvidēt būvlaidi “krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves” un turpmāk noteikt to atsevišķi ar detālplānojumiem. Šādi priekšlikumi tika iesniegti par zemesgabaliem 17. līnija 1A, Kāpu iela 143 u.c. Jūrmalas dome vēlas šos ierobežojumus atcelt pilnībā, lai varētu brīvi tos interpretēt detālplānojuma laikā, kas faktiski paver ceļu dabas teritoriju iznīcināšanai. Jūrmalas dome jau ir zaudējusi tiesas procesus (Lieta Nr. A420144516, SKA-163/2020) par detālplānojumiem, kur tas netika ievērots, un tādā veidā cer apmierināt atsevišķu personu intereses. Neapbūvētas kāpas ir vērtība un paaugstina pilsētas ekonomisko potenciālu ilgtermiņā un pozicionē to kā savdabīgu un atšķirīgu kūrortpilsētu.
4. 5. līnija 1A, Bulduri 1407, Bulduri 1001, kadastra nr. 13000071404, 13000071407, 13000071001 . Šobrīd dabas un apstādījumu teritorija (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskartas kāpas un mežs. Kategorisks iebildums pret apbūvi.
5. Turaidas 73A, Turaidas 73B, kadastra Nr. 1300008 8923 un 13000088924. Dabas teritorijas Lielupes palienes pļavās Dzintaros.
Plānota daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Jūrmalas dome atsaucas uz īpašnieka izziņu par pavasara plūdu līmeni 1,38 m LAS, bet ignorē zināmo applūšanas līmeni no vējuzplūdiem 1.69 m LAS. Domes sēdē tika demonstrēti attēli no vietējo iedzīvotāju uzņemtā video, kur 2005. gadā viss zemesgabals bija pilnībā applūdis. Iebildums pret apbūvi dabas teritorijā, kura ir applūstoša. Būvniecība var iespaidot apkārtējos iedzīvotājus, kuri jau pēc ēkas uzcelšanas Turaidas ielā 110 sūdzējās par gruntsūdeņu celšanos un sienu plaisāšanu. Atbilstoši hidrologu sniegtajai informācijai gruntsūdeņu plūsma ir virzienā uz Lielupi un katrs jauns šķērslis paaugstina to līmeni tā tuvumā. Turklāt par jūrmalnieku naudu var nākotnē nākties celt aizsargdambi.
DCIM100MEDIADJI_0094.JPG
6. Cīruļu iela 35, kadastra nr. 13000164743, 7600 m2. Dabas un apstādījumu teritorija. Plānota savrupmāju apbūves teritorija (DzS4). Dabā mežs. Viens no apkārtnē retajiem meža gabaliem, kurā šobrīd vēl nav paredzēta apbūve un ir saglabājusies dabas vide.
7. Krastciems 0501, kadastra nr. 13000180501. Šobrīd iezīmēta kā kapsētas teritorija (DA5) un turpmāk paredzēta , kā “Plānota kapsētas teritorija” (TIN16) . Pozitīvi, ka pēc detālplānojuma publiskās apspriešanas atbilstoši Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumiem vairs nav paredzēta krematorijas ēka un samazināta kapsētai plānotā teritorija. Uzskatām, ka tā joprojām ir par lielu. Priekšlikums to vēl samazināt atbilstoši mūsu rīcībā esošajai informācijai par iedzīvotāju viedokli.
Attēlos iespējamās robežas un vietējo iedzīvotāju izmantotās takas.
8. Kalsnavas iela 2, kadastra nr. 13000082601. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļautā izmantošana ir kūrorta, atpūtas, tirdzniecības, veselības aprūpes objekti un konferenču centri. Paredzēts atļaut 49% no šobrīd jau būvniecības procesā esošās viesnīcas izmantot kā dzīvokļus. Īpatnēji, ka īpašnieks jau sludinājumā pārdod dzīvokļus. Vienīgais pamatojums, ko minēja Tūrisma un kurortoloģijas komitejas vadītāja deputāte E. Krivcova bija, ka celtniekiem nepieciešams darbs. Pamatojums ir absurds pēc būtības īpaši apstākļos, kad celtniecības darbi jau notiek. Iebildums pret izmaiņām, kas nenodrošinās sākotnēji solītās darba vietas un tūristu izmitināšanu.
9. Rīgas iela 50/52, kadastra nr. 13000084301. Šobrīd “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS20).
Plānota “Jauktas centra apbūves teritorija” , kur atļauti kūrorta, viesu izmitināšanas, izklaides u.tml. objekti. Prasība saglabāt kvartālam un tuvējai apkārtnei raksturīgo savrupmāju apbūves teritoriju, kas ietilpst pilsētbūvniecības pieminekļa “Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli” (Nr. 6907) teritorijā un ir arhitektūras pieminekļa Turaidas 31 (Nr. 5711 ) tuvumā. Jaunais zonējums ir pretrunā ar pašu tā definīciju 2077, ka “Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem”. Nekas no minētā neatbilst šai teritorijai. Divas ar Jūrmalas domes atbalstu uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas viltus viesnīcu veidā Rīgas 46 un Rīgas 41 blakus kvartālā nevar uzskatīt par pamatojumu līdzīgai būvniecībai savrupmāju kvartālā.
10. Pilsētbūvniecības piemineklis “Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli”. Zona, kurā jāievēro kultūrvides raksturs un apbūves telpiskais mērogs. To plānots likvidēt. “Vaivaru – Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli” jāsaglabā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, koriģējot tā teritoriju vietās, kur pēdējos 20 – 25 gados kādreiz nozīmīgajā kultūrvidē ir notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas un kultūras pieminekļa vērtība ir zudusi. Šajā gadījumā zona būtu vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” vietējas nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība. Līdz ar to visi ar pārbūvēm, restaurāciju, remontiem vai jaunbūvēm saistītie jautājumi būtu risināmi tikai Jūrmalā, bet dotu likumisku pamatu saglabāt kultūrvides raksturu un apbūves telpisko mērogu.
11. Pilsētbūvniecības piemineklis “Stirnu rags”. Zona, kurā jāievēro kultūrvides raksturs un apbūves telpiskais mērogs. To plānots likvidēt. “Stirnu rags” jāsaglabā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, jo ir saglabājies 19.gadsimtā izveidojies zemesgabalu lielums, neregulārais ielu tīkls un daļa vēsturiskās apbūves. Apbūve pie pašas upes būtu regulējama ar nosacījumiem, kas ietverti likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un būtu pamats prasībai saglabāt kultūrvides raksturu un apbūves telpisko mērogu, konkrētajā gadījumā ar skatiem no Lielupes un pretējā krasta.
12. Priedaine 0216, kadastra nr. , 13000050216, 17 404 m2. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” ( DA5), kura iznomāta privātpersonai. Paredzēts mainīt uz “Dabas un apstādījumu teritorija” ( DA4), kur atļauta 12% apbūve ar augstumu 10 m. Dabā mežs un kāpas Lielupes krastā. Iebildums pret apbūves parametru palielināšanu. Privātpersonai iznomātajā dabas teritorijā atbalstāmas tikai tās aktivitātes, kas nav saistāmas ar kāpu un meža apbūvi. Šai teritorijai noteikti jāpaliek pašvaldības īpašumā un jābūt pilnībā pieejamai iedzīvotājiem. Diemžēl pašvaldības rīcība citos līdzīgos gadījumos, piemēram, Lielupē zemesgabalā 23. līnija 1A, liecina, ka pašvaldība iznomā dabas teritorijas, atļauj apbūves iespējas, ļauj uzcelt žogus un beigās pārdod izsolēs.
13. Bulduri 1117, kadastra nr. 13000071117. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskartas kāpas un mežs. Kategorisks iebildums pret apbūvi.
14. Kauguru iela 3, 1300 017 1304, 85 639 m2. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļauti tirdzniecības, tūrisma, kūrorta, kultūras iestāžu, sociālās aprūpes u.c. objekti. Paredzēta “Jauktas centra apbūves teritorija” (JC42). Iebildums pret daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecību. Prasība saglabāt kā publiskas apbūves teritoriju un daļu noteikt kā dabas teritoriju.
16. Lūšu iela 6, Lūšu iela 8 un citas apbūvei nododamās applūstošās teritorijas. Kadastra nr. 13000153332, 13000153333 u.c. applūstošās teritorijas. Šobrīd „Dabas un apstādījumu teritorija (DA5).
Plānota “Savrupmāju apbūves teritorija”. Teritorijas plāna grozījumos apbūvei tiek nodots ievērojams skaits dabas teritoriju, kuras atrodas applūstošajās teritorijās. Atsauces uz iesniegtajām izziņām bieži ir apšaubāmas, jo tās bieži ir tikai par pavasara plūdu līmeni, kas ir zemāks par vējuzplūdu līmeni. Atsevišķos gadījumos vispār nav minēts iesniegto izziņu veids, t.i., vai izziņa satur informāciju par pavasara plūdu un vējuzplūdu līmeņiem. Iebildums pret applūstošu teritoriju apbūvi bez objektīva pamatojuma un izpētes.
Sabiedrībā, tai skaitā darba devēju vidū, valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ cilvēku ar invaliditāti iespējas uz patstāvīgu dzīvi un algotu darbu, kas ļautu sevi nodrošināt, nereti ir ļoti ierobežotas. Lai veicinātu darba devēju izpratni par cilvēku ar invaliditāti spējām iekļauties darba tirgū, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju Bērns”” uzsāk sociālo kampaņu “Darbs nevar būt privilēģija”.
Fakti:
Latvijā ir 106 757 cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā, no tiem nodarbināti 43 560 cilvēki jeb 41%.
Būtiskākie šķēršļi cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai darba devēju redzējumā – piemērotas vides neesamība (30%) un aizspriedumi (18%).
Nepieciešamākie atbalsta mehānismi uzņēmumiem, kas vēlas nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti – konsultācijas un informatīvie materiāli (26%).
Latvijā 2019. gada decembrī bija 106 757 cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā. No tiem nodarbināti bija 41% jeb 43 560 cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā.
Aptaujājot 100 Latvijas uzņēmumus, atklājās, ka 70% no tiem nekad nav nodarbinājuši cilvēkus ar invaliditāti, 3% to ir mēģinājuši darīt, taču nesekmīgi. Nepilna trešdaļa (27%) aptaujāto darba devēju veiksmīgi nodarbina vai ir nodarbinājuši cilvēkus ar invaliditāti.
Uzņēmēji kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem, kādēļ netiek nodarbināti cilvēki ar invaliditāti, min atbilstošas darba vides un piemērotas infrastruktūras neesamību (30%). 18% aptaujāto uzņēmēju nozīmīgs šķērslis ir aizspriedumi – darbinieku, sabiedrības, kā arī esošo klientu. 16% atzīst, ka pietrūkst informācijas par šo cilvēku nodarbināšanu – kā ar viņiem sazināties, kā integrēt un ar kādiem izaicinājumiem var nākties saskarties ikdienā. Tāpat darba devēji norāda, ka 14% gadījumos cilvēkiem ar invaliditāti ir nepietiekama kvalifikācija, lai veiktu darba pienākumus.
“Nereti uzņēmēji izjūt bažas, ka nodarbinot cilvēku ar invaliditāti, var rasties neparedzētas emocijas, trauksme un citi darba videi nelabvēlīgi apstākļi. Te jūtams, ka uzņēmējiem ir nepieciešama daudz plašāka informācija, rādot veiksmīgos piemērus un daloties pieredzē, jo arī nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, ir iespējams sasniegt lieliskus rezultātus. Veiksmīgas integrācijas piemērs ir “RB Cafe”, kur tiek nodarbināti cilvēki ar fiziska un garīga rakstura traucējumiem, un kas 12.06.2020 atzīmēja gada jubileju. Lai gan tas nav ilgs laiks, tomēr kolēģiem, kas ikdienā tur strādā, tas ir bijis iespējams piesātinātākais gads viņu dzīvē. Kafejnīca ir apliecinājums tam, ka cilvēki ar invaliditāti var būt ļoti apzinīgi, atbildīgi un motivēti darbinieki,” skaidro biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju Bērns”” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Likums “Par sociālo drošību” nosaka, ka cilvēkiem ar invaliditāti, neatkarīgi no invaliditātes cēloņa, ir tiesības uz palīdzību, kas saistīta ar šo personu iesaistīšanu sabiedrības dzīvē, radot tam piemērotus darba apstākļus atbilstoši attiecīgās personas darba spējām un interesēm.
Kā vienu no būtiskākajiem atbalsta instrumentiem cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā 26% uzņēmēju min konsultācijas un informatīvo materiālu pieejamību. 24% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka subsidētās darba vietas ir labs atbalsts, lai pieņemtu darbā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai, taču par to pieejamību viņiem trūkst informācijas. Tāpat kā nepieciešami atbalsta mehānismi norādīti nodokļu atvieglojumi (18%) un atbalsts darba vides un infrastruktūras izveidošanai (14%).
Vampīri vienmēr ir intriģējuši cilvēkus. Burvīgi, eleganti, ar sava veida šarmu, tie ir kļuvuši par kultūras apsēstības objektu. Veiksmīgi pārdzīvojuši laikmeta maiņu, tie turpina piesaistīt cilvēkus. Bet kādi tad īsti ir šie psiholoģiskie faktori, kas rada šo patiku un vēlmi izzināt šīs noslēpumainās būtnes?
Par vampīru simboliku ir diskutēts jau gadsimtiem ilgi. Tā tēls var būt attēlots kā jebkas- gan kā romantisks varonis, gan kā simbols nemirstībai, bet, lai arī kas tas būtu, cilvēkus turpina valdzināt vampīri un viņu kultūra.
Tāpēc vampīru cienītājiem viennozīmīgi patiks seriāls “Dzīve ēnā”, kura 2. sezona tiks skatāma kanālā “FOX Life” no 29. jūnija. Līdzīgi kā filma ar tādu pašu nosaukumu, uz kuru tas tika balstīts, seriāls apvij vampīru ilgo kinematogrāfisko vēsturi un viņu izdzīvošanu reālajā vidē, par kuru tie dzirdējuši tikai nostāstus. “Dzīve ēnā” ir vilinoša komēdija, kura viegli ieraus savā pasaulē, ar spēcīgiem specefektiem un viegli satīrisku humoru. Šis komēdijseriāls ir viss, ko vēlas skatītājs- smieklīgi, mazliet muļķīgi un neveikli vampīri, viņu ikdienas dzīve un grūtības tikt galā ar visnotaļ vienkāršiem uzdevumiem.
Savukārt kanāls “FOX Life” ir apkopojis dažādus faktus par to, kas ir tie faktori, kas mums rada vēlmi izzināt vampīrus un tos salīdzināt ar mums.
Fascinējošais skaistums
Kamēr pārsvarā visas mistiskās parādības pārsvarā tiek uzskatītas par neglītām un briesmīgām, ar vampīriem tā nav. Vampīri neuztraucas par stilu, tie ir klasiski. Viņi pārsvarā valkā pamatkrāsas, kas nekad neiziet no modes un, lai arī ir neizsakāmi vienkārši, tie spēj piesaistīt savu uzmanību. Tie ir sveši, viedi, noslēpumaini, pieklājīgi, magnētiski un vilinoši, un ar savu šarmu spējapburt. Nerunājot jau par nemirstību, brīnišķīgo ādu un nepiespiesti ideālo izskatu, kas mums, cilvēkiem, šķiet kaut kas neaizsniedzams un vajadzīgs.
Kāpēc tad neviens nespēj atraut acis no vampīra Edvarda Kalena sāgā “Krēsla”, kad viņš dara pavisam ikdienišķas un parastas lietas? Tā ir cilvēku neaptveramā vēlme izzināt neizzināmo un būt ideāliem.
Bezbailība un spēks
Tie ir vareni pavisam citādā veidā, bez supervaroņu spējām un cīkstoņa muskuļiem. Vampīrus varētu vērtēt zemu viņu kalsnās muskulatūras dēļ, bet fiziskais spēks viņiem ir fascinējošs. Vampīri spēj ātri sevi un citus sadziedēt, kustēties ātrāk, nekā cilvēks redz un just ļoti dedzīgas sajūtas. Viņu oža, redze un dzirde ir daudz attīstītāka un asāka nekā cilvēkiem, kas viņus padara īpašus. Viņi nepazīst galvenās cilvēka bailes: nāvi, augstumu vai asinis, jo viņiem ir ļoti augsta tolerance pret šiem elementiem. Viņi spēj nezaudēt možumu un pārciest grūtības. Arī šis fakts parāda to neaizsniedzamo, kas nepiemīt cilvēkiem. Un mēs katrs bieži vien vēlamies to, ko nevar dabūt.
Gudrība un inteliģence
Vampīri ir gudri. Viņiem piemīt telepātijas spējas, saskarsme ar prātu, domu lasīšana un objektu pārvietošana. “Vampīrs, kas sasniedzis noteiktu vecumu un spēka briedumu, var arī neapzināti sadzirdēt cilvēku domas. Šī psiholoģisko robežu izplūšana ir interesanta un intriģējoša”, apgalvo rakstniece Annas Rice. Viņiem piemīt humora izjūta un tie spēj komunicēt ar visiem. Visbiežāk vampīri ir uzkrājuši zināšanas un pieredzi cauri gadiem, un bieži vien vampīrs, kas izskatās 20 gadus vecs, īstenībā jau eksistē 200 gadus. Vampīri ir kā mūžīgās jaunības simbols, kas vijas ar izsmalcinātību un inteliģenci.
Vientulības novēršana
Bieži vien arī cilvēkiem nākas saskarties ar sajūtu, ka viņi jūtas atsvešināti, dažādi vai pārprasti. It īpaši šādas sajūtas piedzīvo bērni vai pusaudži,bieži uzdodot sev jautājumus par to, vai tiks pieņemti vai noraidīti. Toties vampīri ļoti labprāt ir vientuļnieki, un ar savu vientuļo eksistenci ir ideāli apmierināti. Cilvēkus fascinē šī pašpaļāvība un autonomā uzvedība, un tā ir vēl viena būtiska iezīme, ko būtu vērts mācīties no vampīriem.
Cilvēciskuma izpausmes
Vampīri vienmēr ir izveidojuši attiecības ar cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai tur spēlē iekāre, vēlme, ģimenes saites, aizsardzība vai lojalitāte; nodoms paliek viens- vampīri dziļi būtībā saglabā savu cilvēcisko būtību. Tiem piemīt ļoti cilvēciskas vajadzības, vēlmes un emocijas, un tie nebūt nav mūsu ienaidnieki. Bieži vien tie neizvēlas savu likteni un ir spiesti pielāgoties dzīvei, kas ir tikusi izvēlēta viņiem. Kā cilvēkiem, bieži vien gadās darīt lietas, ko nevēlamies un ir jāpielāgojas tam, ko dzīve ir iedevusi, tāpēc ir ļoti viegli salīdzināt mūs ar vampīriem un viņu dzīves skatījumu.
“Dzīve ēnā” nav tradicionāls vampīru seriāls. Tajā mijas vampīru brīnišķīgās spējas un izskats ar pavisam ikdienišķu pienākumu izpildi, kas viņiem ir patiešām liels pārbaudījums. Kā apgalvo vampīra Nandora atveidotājs Kajans Novaks, otrajā sezonā seriāls vairāk tiks parādīta vampīru sirreālā pasaule, iepazīstinot ar asinssūcēju attiecībām un citām pārdabiskām būtnēm.
Radies iespaids, ka princis Harijs un Megana Mārkla ir īsti neveiksmju magnēti. Jūnija sākumā ASV valsts iestādes atteica reģistrēt Saseksas iesniegto pieteikumu – kurā pāris vēlējās reģistrēt nosaukumu “Archewell” un vēlāk izmantot to kā savu zīmolu. Šis nosaukums radies kā atvasinājums no hercogu dēliņa vārda Ārčijs.
Izrādījās, ka atteikuma iemesls bijis triviāls – Saseksas hercogi nebija iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, lai zīmola nosaukumu varētu tikt piereģistrēts. Tā tomēr nav nenovēršama problēma. Harijam un Meganai Mārklai tika dots laiks līdz 22.augustam, lai iesniegumu pārformētu, izpildot visas nepieciešamās prasības, kuras iepriekš netika ievērotas. Tagad tapis zināms, ka kāds Amerikas pilsonis Skots Kantro arī vēlējies reģistrēt ļoti līdzīgu nosaukumu. Skots iesniedzis reģistrācijai vārdu “Archecares”. Interesanti ir tas, ka savu iesniegumu viņš iesniedzis agrāk par Saseksas hercogiem! Izrādās, arī Skots Kantro kļuvis par birokrātijas upuri un tieši tāpat kā Harijs un Megana, pirmajā reizē nebija iesniedzis korektu dokumentāciju un šī iemesla dēļ arī viņa pieteikums šobrīd ir ticis noraidīts…
Nosaukums “Archewell” Harijam un Meganai ir ļoti nozīmīgs Vienu “sakāvi” viņi jau cieta – laikā, kad viņi paziņoja, ka vairs nevēlas pildīt britu karaliskās ģimenes pienākumus un dzīvot paši savu dzīvi, Lielbritānijas karaliene Elizabete II aizliedza viņiem izmantot nosaukumu “Sussex Royal” nākotnē.
Plānotais labdarības fonds ar nosaukumu “Archewell” būtu ģimenes zīmola jaunais nosaukums. Savu darbu fonds bija iecerējis uzsākt šī gada maijā, tomēr koronavīrusa epidēmijas dēļ viss process ir ieildzis.
Jūnija otrā puse cilvēkus priecēja ar īpaši saulainu un karstu laiku, kas tā vien vilināja doties uz pludmali baudīt saules starus. Tomēr, lai karsto laikapstākļu baudīšana neradītu veselības riskus, svarīgi bija atcerēties ne vien par piemērotu apģērbu, saules brillēm un ūdens uzņemšanu, bet arī saules aizsargkrēma lietošanu. Pēc divu nedēļu ilgās svelmes jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka saules aizsargkrēmu joprojām nelieto 31% iedzīvotāju, 47% saules aizsargkrēmu lieto pirms došanās uz pludmali, 19% – atpūšoties pie dabas, 12% – uzturoties dārzā, 5% – makšķerējot, bet tikai 17% aizsargkrēmu lieto vienmēr, kad atrodas saulē. Salīdzinājumā ar 2019. gada vasaras datiem, kad saules aizsargkrēmu kopumā nelietoja 45% iedzīvotāju, šīs vasaras pētījuma rezultāti parāda ievērojamu uzlabojumu.
Retāk saules aizsargkrēmu lieto iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem – 40% šīs ienākumu grupas pārstāvju snieguši atbildi, ka saules aizsargkrēmus vispār nelieto, savukārt iedzīvotāju grupās ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem šie rādītāji ir 26% un 28%. Interesanti, ka reģionālā griezumā saules aizsargkrēmus vismazāk lieto Latgales iedzīvotāji. Tos nelieto 45% šī reģiona iedzīvotāju, kamēr pārējo reģionu vidū saules aizsargkrēmu nelieto vidēji 27%-30% iedzīvotāju.
Aizsargkrēms – drošām saules staru peldēm!
Saules aizsargkrēms ir pirmās līnijas aizsardzība pret ultravioleto (UV) staru radīto kairinājumu, kas nav veselīgs un grauj ādas imunitāti, savukārt ilgtermiņā var pastiprināt ādas vēža riskus. BENUAptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko atgādina, ka saules aizsargkrēma lietošana ir aktuāla pilnīgi visām iedzīvotāju grupām un, ne vien dodoties uz pludmali, bet jau no pirmās pavasara saules līdz pēdējai saulainajai vasaras dienai. Tomēr īpaša uzmanība ādas aizsardzībai no saules jāpievērš cilvēkiem ar ļoti gaišu un jutīgu ādu, sevišķi, ja ir daudz vasaras raibumu vai dzimumzīmju. Tāpat no tiešiem saules stariem jāsargā arī bērni.
Kā apstrādāt saules apdegumu?
Ja saulē tomēr sanācis apdegt, ieteicams iet vēsā dūšā un uz apdegušās vietas likt vēsas kompreses – samitrināt dvieli vai tīru audumu, uzlikt uz pleciem vai citas apdegušās zonas un turēt 10 minūtes. Pēc tam šo procedūru vēlams atkārtot 3-4 reizes. Lai atjaunotu ādu un atvieglotu sauļošanās sekas, ieteicams izmantot līdzekļus, kuru sastāvā ir pantenols. N. Gavriļčenko uzsver, ka par spīti pastāvošajiem mītiem uz saules apdeguma nedrīkst uzklāt krējumu, rūgušpienu un eļļas. Pienskābie produkti satur pienskābās un rūgšanas baktērijas, kas var provocēt nevēlamas ķīmiskās reakcijas. Veikalā pirkts krējums satur arī visādas piedevas, kas tikai pasliktinās ādas stāvokli, savukārt eļļa izveido blīvu plēvi uz ādas un traucē termoregulāciju. Tāpat uz apdegušās vietas nav ieteicams likt augļus, dārzeņus un ārstniecisko augu uzlējumus, jo tie uz ādas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Speciāliste atgādina, ka āda ir karsta un sakairināta, tādēļ tā ir labvēlīga vide dažādu patoloģisku mikroorganismu vairošanai. Ja saulē sanācis apdedzināties, tad jāuzturas ēnā, jāliek vēsas kompreses, kā arī jādzer daudz ūdens un jālieto pantenolu saturoši līdzekļi.
Sievietes un jaunieši – aktīvākie aizsargkrēmu lietotāji
Pētījuma rezultāti parāda, ka saules aizsargkrēmu biežāk lieto sievietes un jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Sieviešu vidū saules aizsargkrēmu neizmanto 23%, kamēr starp vīriešiem šis rādītājs ir 40%. N. Gavriļčenko skaidro, ka aizsargkrēma lietošana ir vienlīdz aktuāla abu dzimumu pārstāvjiem, tomēr vīrietis nereti sevi iztēlojas par pārliecinātu un spēcīgu būtni, kurš ikdienā nevēlas “ķēpāties” ar saules aizsargkrēmiem. Analizējot datus pēc iedzīvotāju vecuma, atklājas, ka, palielinoties respondentu vecumam, saules aizsarglīdzekļi tiek lietoti retāk. Vecuma grupās no 18 līdz 24 un 25 līdz 34 gadiem saules aizsargkrēmu nekad nelieto 19%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem 25%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem 31%, no 55 līdz 63 gadiem 39%, savukārt vecumā no 64 līdz 75 gadiem 50% norādījuši, ka saules aizsargkrēmu nelieto.
Cik bieži atjaunot saules aizsargkrēmu?
Neskatoties uz to, ka daudzi saules aizsargkrēmi ir ūdensizturīgi, tas nenozīmē, ka visu dienu var peldēties vai atrasties saulē bez atkārtotas aizsarglīdzekļa uzklāšanas, norāda N. Gavriļčenko. Saules aizsargkrēms būtu jāatjauno ik pēc 2 stundām. Eksperte atgādina, ka tas jāuzklāj arī pēc peldes, skriešanas, pludmales volejbola vai jebkuras citas aktivitātes, kas saules staros izraisa pastiprinātu svīšanu. Tāpat pirms saules aizsargkrēma lietošanas nepieciešams pārbaudīt tā derīguma termiņu, jo visi saules aizsargkrēmi ir jāizlieto 12 mēnešu laikā un pēc derīguma termiņa beigām tie vairs nepilda savas funkcijas un tos nav ieteicams lietot. Gan pirmajā reizē uzklājot saules aizsargkrēmu, gan darot to atkārtoti, īpaša uzmanība jāpievērš rūpīgai krēma uzklāšanai uz sejas, kakla un dekoltē zonas, kā arī ausīm un muguras, kas parasti ir visvairāk saules iedarbībai pakļautās ķermeņa zonas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
