-2.8 C
Rīga
sestdien, 13 decembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 185

Klepus, kuru paša spēkiem neizārstēt: bīstamā pneimonija jeb plaušu karsonis

Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums – cilvēks sūdzas par paaugstinātu temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku, turklāt, ārstējoties mājas apstākļos, šie simptomi vairāku dienu laikā nepāriet. Vienkārši runājot, tas ir plaušu iekaisums, kas, nepietiekami ārstēts, var novest pie letāla iznākuma. Kāpēc pret ieilgušu klepu jāizturas sevišķi atbildīgi un kā izvairīties no plaušu karsoņa, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

 “Klepus, drebuļi, augsta temperatūra pat līdz 40 grādiem, galvassāpes un sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā – šie simptomi, kuri nepāriet dažu dienu laikā, var liecināt par to, ka šķietamā saaukstēšanās patiesībā ir plaušu karsonis un ar parastajiem klepus sīrupiem vien nepietiks. Plaušu karsoņa gadījumā obligāti jāvēršas pie ārsta, jo vienīgais veids, kā šo slimību izārstēt, ir antibiotikas. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēkam ar stipru imunitāti simptomi var nebūt izteikti, slimība norit vieglāk un organisms tiek galā pats, taču uz to paļauties nedrīkst,” brīdina Ieva Zvagule, piebilstot – ja pret šo slimību neizturas atbildīgi, tās sekas var būt arī letālas, sevišķi maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Jāsaudzē ne tikai plaušas!

Rudenī, kad ir vēss un mitrs laiks, aktivizējas dažādi vīrusi, biežāk nekā citos gadalaikos izraisot augšējo elpceļu un plaušu slimības. Plaušu karsonis bieži vien ir saaukstēšanās, bronhīta vai citas slimības komplikācija, ko lielākoties izraisa pneimokoki – baktērijas, kas pastāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas. Kaut arī vairumam cilvēku saaukstēšanās pāriet bez komplikācijām, pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Pneimonija ir viena no izplatītākajām slimībām, ar kuru slimo cilvēki visās vecuma grupās. Plaušu karsoņa izraisītājs mīt arī vesela cilvēka mikroflorā, taču labvēlīgos apstākļos strauji vairojas un rada plaušu iekaisumu. “Ar katru ieelpu cilvēka organismā nonāk liels daudzums mikroorganismu. Iekaisums rodas tad, ja kāds no elpceļu aizsargmehānismiem nefunkcionē, kā nākas, vai arī šis mikroorganismu, šajā gadījumā baktēriju, skaits ir pārāk liels, bet imūnsistēma – pārāk novājināta, lai spētu ar tiem cīnīties,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite. Šādi mikroorganismu perēkļi ir arī laikus neārstēti zobi, mandeles, deguna blakusdobumi un citi iekaisuma avoti. Īpašā riska grupā ir smēķētāji, kuru plaušas jau tā ir spiestas izturēt milzīgu slodzi. Tāpēc farmaceite atgādina: par savu veselību ir jārūpējas visu laiku. Klepus sīrups nepalīdzēs izārstēt strutojošas mandeles, kas savukārt var radīt tālākus iekaisuma procesus organismā.

Ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar plaušu karsoni

Visraksturīgākais plaušu karsoņa simptoms ir klepus, tomēr ne vienmēr tas ir izteikts. Tāpat plaušu karsoņa gadījumā, visticamāk, būs paaugstināta ķermeņa temperatūra no 37,5 līdz 40 un pat vairāk grādiem. Ja tas ir parasts vīruss, temperatūra pāriet vai vismaz mazinās četru līdz piecu dienu laikā. Ja tā nenotiek, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Ārsts nozīmēs rentgenu, kā arī asinsanalīzes, lai noteiktu C reaktīvo olbaltumu, kas parasti liecina par bakteriālu iekaisumu, un piemēros antibiotiku terapiju.

Taču ir lietas, kuras iespējams veikt arī mājas apstākļos, lai ātrāk tiktu uz kājām. Pneimonija ir slimība, kas jāizguļ, bet ne obligāti slimnīcā. Ja cilvēks jūtas normāli un temperatūra nav sevišķi augsta, var palikt arī mājās. Jebkurā gadījumā ir vēlams laiku pa laikam pastaigāt pa māju, jo guļus stāvoklī plaušas sliktāk ventilējas. Plaušas var ventilēt, piemēram, pūšot balonus, tas palīdz izdalīties krēpām un neļauj veidoties saaugumiem, vienīgi to labāk darīt, kad cilvēks jau mazliet atlabis. Var veikt arī elpošanas vingrinājumus, vairākas reizes pēc kārtas dziļi ieelpojot un izelpojot. Noteikti arī jālieto daudz šķidruma, lai pēc iespējas ātrāk izvadītu no organisma visu lieko – derēs gan parasts ūdens, gan zāļu tējas, dzērveņu morss un citas dabīgas vielas, ko ierasti lietojam, kad esam saaukstējušies.

Toties tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, ir iekaisušo vietu sildīšana. Plaušu karsoņa gadījumā jāaizmirst par sinepju plāksteriem, jo sildīšana var veicināt strutu veidošanos.

Labāk nesaslimt

Lai nesaslimtu, ir ļoti svarīgi laikus stiprināt imunitāti, lietojot pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu un dabīgos imunitātes stiprinātājus – dzērvenes, ķiplokus un citas vērtīgas dabas veltes. Nepieciešamības gadījumā iespējams bagātināt uzturu ar vitamīnu kompleksu, dažādus vitamīnus un imunitātes stiprinošus uztura bagātinātājus var iegādāties aptiekās. Noteikti jāuzņem pietiekami daudz šķidruma – tas ir svarīgi ne tikai vasaras karstumā, kā arī jāietur regulāras ēdienreizes, jāveic regulāras fiziskās aktivitātes un gana daudz jāuzturas svaigā gaisā. Ieva Zvagule atgādina: “Ir vērts paturēt prātā vecās, labās patiesības – vīrusu laikā nav ieteicams uzturēties publiskās vietās un apmeklēt masu pasākumus, toties ir vēlams regulāri vēdināt telpas, ģērbties piemēroti laika apstākļiem un mazgāt rokas. Ja tomēr gadījies saslimt, kārtīga telpu vēdināšana ir obligāta! Tomēr vislabāk ir nesaslimt nemaz, bet, ja gadījies saaukstēties, labāk pāris dienas palikt mājās un atgūt veselību, nekā tēlot varoni un klepojot un šķaudot braukt uz skolu vai darbu, iedzīvoties komplikācijās un aplipinot citus. Lai mums ir veselīgs un spēkpilns rudens!”

Autors: Euroaptieka

 

 

 

 

Pazīmes, kuras liecina, ka piedzīvo pārāk daudz stresa!

Pazīmes, ka piedzīvo pārāk daudz stresa!

  1. Tu zini, ka izjūti stresu, bet nesaproti kapēc – šādā situācijā ir divi varianti, vai nu kāds nepārstraukti tevi nervozē vai arī kādam tev tuvam cilvēkam ir kādas problēmas, raizes, kurām jūtot līdzi, tu izlādējies. Varbūt šis otrais pieņēmums šķiet teju vai neloģisks, bet patiešām daudzi cilvēki izjūt stresu un nogurumu tieši apkārtējo problēmu dēļ!
  2. Tu nespēj paveikt savus ierastos ikdienas pienākumus – iespējams, ka uzlikto pienākumu slogs jau sākotnēji ir bijis tev par grūtu un nu beidzot par to signalizē nespēja visu paveikt. Aprunājies ar savu ģimeni vai darba kolēģiem, varbūt izdodas kādus pienākumus dalīt vai samazināt, samainīt.
  3. Tu esi daudz pesimistiskāka, nekā agrāk – šādi tas ir apkārtējās vides un uzņemtās informācijas dēļ! Pamaini vidi sev apkārt, satiec kādu sen nesatiktu draudzeni, paziņu un noteikti noskaties kādu tavuprāt aizraujošu filmu. Gluži vienkārši iepriecini sevi, tas var būt jebkas!
  4. Tavas idejas vairs ne tuvu nav oriģinālas – stress tavām smadzenēm atņem iespēju domāt. Ja jūti, ka tevī ir zudusi dzirksts, tad tev patiesi ir nepieciešams vairāk miera, varbūt izdodas ieplānot kādu papildus stundu miegam?
  5. Stress mājās – viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir atbrīvoties no stresa mājās (tavas mājas ir vide, kurā tev jājūtas mierīgi, ja mājās ir pārāk daudz stresa, tad aprunājies ar mājiniekiem, iespējams kopā atradīsiet kādu risinājumu!
  6. Tu jūties vairāk nogurusi kā parasti – 
  7. Tev ir stresa simptomi, bet tu nejūti stresu! 

Stresa galvenie simpotmi – sāpes vēderā, grūtības aizmigt, motivācijas trūkums, galvassāpes, muskuļu sāpes, koncetrēšanās trūkums, nogurums, aizkaitinātība, trauksmes sajūta. 

Stress ķermenim nodara lielu kaitējumu un bojā produktivitāti, pozitīvo domāšanu. Pamani šos simpotmus, pirms stress ir tevi pārņēmis un atrodi veidu, kā sevi nomierināt.

Autors: Dieviete.lv

Tautas deju kolektīvi – vieta, kur ne tikai dejo, bet kur sadejojas un veidojas ģimenes  

“Nebūs melots, ja teikšu, ka dejošanai kā darbībai, esot deju kolektīvā,  reizēm ir pakārtota nozīme… Te sadejojas pāri un veidojas ģimenes, un tad dzimst bērni un tad viss turpinās dejojošos bērnos un mazbērnos…” vaicāta par tautas deju mūsdienās, stāsta 18. novembra centrālā kultūras pasākuma – deju lielizrādes “Abas Malas” horeogrāfe Dace Adviljone.

Viņa, saka, ka tikpat nozīmīga kā dejošana, ir svarīga ir kolektīva sadzīve, “dzīve” un kolektīvs. “Kopīgi koncerti, kopīgi braucieni, kopīgas grūtību pārvarēšanas, gatavojoties nozīmīgiem pasākumiem, kopīgi piedzīvojumi un jaunības trakulības!” saka Dace.

Žanri ir dažādi, bet pamatiem ir jābūt

Runājot par to, kāda ir tautas deja mūsdienās, Dace pauž: “Manuprāt, ļoti spilgti iezīmējas vairāki tautas dejas attīstības atzari. Ir kolektīvi un horeogrāfi, kas meklē jaunas izteiksmes veidus, meklējot folkloras un tautas materiālos, ir tādi, kas ļoti turas pie skatuviskās dejas un stila. Tāpat ir horeogrāfi, kas tautas deju miksē ar moderno deju, un to varētu saukt arī par folkbaletu. Katram no šiem žanriem ir savi piekritēji un noliedzēji.”

“Man vairāk ir bažas par tautas deju un tās pamatiem nākotnē, jo šobrīd arī bērnu dejā arvien vairāk ienāk mūsdienu dejas elementi. Ja šajā vecumā neiemācīsim tautas dejas pamatus un elementus, tautas dejas nebūs. Visi dejosim latviski – mūsdienīgi, taču, nezinot ne polkas, ne dažādos satvērienus, aptvērienus.  Ar to, manuprāt, piedāvājot un izvēloties dejas bērnu kolektīviem šobrīd nedaudz grēkojam,” uzskata horeogrāfe.

Kopā ar tautas deju – vēl pirms savas dzimšanas

Vaicāta, kad un kā sākās Daces mīlestība uz tautas deju, horeogrāfe atbild – “visticamāk, manā gadījumā jārunā par pēctecību un paaudzēm tautas mākslā. Esmu kopā ar tautas deju vēl pirms savas dzimšanas, jo mana māma  ir zināmā Tautas deju ansambļa „Zelta Sietiņš” mākslinieciskā vadītāja,” stāsta Dace.

Viņa atzīst – bērnība pagāja VEF kultūras pilī, “redzot, kā dzīvo un strādā mana mamma un Zelta Sietiņš un Pionieru pilī (tagadējā Prezidenta pils) dejojot TDA „Uguntiņa” rindās, tad pie izcilās horeogrāfes Aijas Baumanes TDA „Rotaļa””. Dace atzīst – hoeogrāfam dzīve no dejas nav atdalāma – – jā, kolektīva vadītāja darbs jau nebeidzas, aizverot treniņzāles durvis.

“Patiesi, kopš savas dzimšanas esmu dzīvojusi iekš tautas mākslas un to izdzīvojusi  – pieredzējusi tautas dejas attīstību gan Padomju laikos ar pionieru dejām, gan Atmodu ar folkloras atdzimšanu, gan tautas dejas attīstību tagad! Un esmu bijusi klāt lielai daļai no “Zelta Sietiņa” deju un programmu dzimšanā…, un arī “Rotaļā” es dejoju laikā, kad radās lielākā daļa  no Baumanes dejām. Man laimējies būt starp izcilām un radošām personībām!” stāsta Dace, atzīstot, ka tad jau tālākā attīstības gaita bijusi ļoti loģiska – Dace dejoja tautas deju pati, tad sāks strādāt pie savas mammas Zelta Sietiņā, pēc tam mācījās J.Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā, kur ieguva Maģistra grādu, un kopš 2011. gada viņa ir kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu „Mana Rotaļa” un veido dejas abiem kolektīviem

“Tautas deja irmans izteiksmes žanrs tādēļ, ka līdz matu galiņiem esmu tautas dejā…” saka Dace.

 

“Abas Malas” – radošs projekts, kas audzis līdzīgi kā bērns

Deju lielizrādē “Abas Malas”, kas notiks “Arēnā Rīga”, 17., 18. un 19. novembrī, uz vienas skatuves būs redzami vairāki žanri – ne tikai tautas deja, bet arī laikmetīgā deja un balets. “Dejotāji pārkāpj savas deju pieredzes robežas, dejojot sev svešus deju žanrus, jo esam visi vienā kopīgā projektā, jo sadarbojamies un meklējam labāko risinājumu izrādes labā,” saka Dace.

Atskatoties uz gatavošanās periodu, tautas deju horeogrāfe smaidot atzīst – “tas bija bezgala aizraujoši – būt klāt mūsu kopīgā projekta dzimšanā un attīstībā, kas reizēm kā bērns, kas aug, dažkārt dzīvo savu dzīvi, runā pretī un dara no mums neatkarīgas lietas…”

Mums nav tiesību ar savu nevarību nodot cilvēkus, kas veidoja Latviju

Horeogrāfe atzīst, ka laika posms, gatavojoties “Abām Malām”, ir bijis arī izziņas laiks Latvijas vēsturē, gan lasot, gan skatoties, mēģinot izprast valsts rašanos un gājumu.

“Ai, cik tā trausla bijusi sākumposmā, bet cik spēcīga ir bijusi cilvēku vēlme un  pārliecība – Latvija būs! Un mums nav tiesību viņus ar savu nevarību un žēlošanos viņus nodot! Cik spēcīgs ir bijis latviešu latvietības saglabāšanas instinkts visos laikos. Gan 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad ekspedīcijas vāca gan tautas gara mantas – dejas, dziesmas, pasakas, gan sadzīves priekšmetus, tautas tērpus. Tāpat arī šis latvietības saglabāšanās instinkts Padomju laikā, – kad atdeva nodevas dižajai Padomijai, bet tad dejojām un dziedājām tā, kā gribējām (nu labi – gandrīz, kā gribējām). Tieši tad radušies darbi, ko tagad saucam par Zelta fondu,” pauž Dace.

Tamdēļ jāsaka – augt var tikai tas, kam ir dziļas un stipras saknes pagātnē – un mūsu izrāde “Abas Malas” ir tieši par to!

Te man iederīgs šķiet citāts Kārļa Skalbes “Runām un rakstiem” – šie vārdi vislabāk raksturo, kā es jūtos: „Kā man gribētos pavadīt šo dienu klusībā, bez lieka trokšņa un bravūras! Kas gan bija Latvija savā sākumā? Klusas domas, kas tagad piepildās uzvaras troksnī, sapnis, kas nāca pār mums kādā laimīgā stundā. Lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa.”

“Tiešām novērtēju ikkatru mirkli, ko varēju būt kopā ar bezgala radošiem cilvēkiem, kuri piedalījās šī uzveduma tapšanā! Vai varēs atkārtot? Tādos mērogos, kur satiekas ne tikai dažādu žanru deja un mūzika, bet arī kinematogrāfisks stāsts un tas viss salikts vienotā veselumā, domāju, ne tik drīz. Tomēr pamati ir ielikti, kas zina…”

Autors: Dace Adviljone

 

Dieviete.lv Atziņa 117

Drosmes fenomens: Politologs, vēsturnieks, VUGD un NBS pārstāvji aicina uz forumu “12 versijas par drosmi”

Filmas “Tēvs Nakts” stāsts par ebreju glābēju Žani Lipki sabiedrībā raisījis virkni diskusiju par drosmīgu rīcību. Vai mēs būtu pietiekami drosmīgi stāties pretim politiskās ideoloģijas uzliktajiem noteikumiem par spīti bailēm par savu un līdzcilvēku drošību? Skaidrojot Žaņa Lipkes varonības fenomenu, trešdien, 14. novembrī, plkst. 19.00 kino Splendid Palace norisināsies forums “12 versijas par drosmi”. Tajā savās pārdomās par drosmi dalīsies cilvēki, kas ikdienā ar to saistīti visciešāk – ārsti, VUGD, NBS un citu profesiju pārstāvji.

Par to, kā situācijās, kas prasa drosmi, sabiedrība rīkojas mūsdienās un kas ir drosmes atslēga, forumā  “12 versijas par drosmi” dalīsies dzejnieks Uldis Bērziņš, augstākā līmeņa starptautiskā privātā biznesa vadītāja Baiba Rubess, politologs Ivars Ījabs, dramaturģe un “Sieviešu Stendaps” dalībniece Aiva Birbele, “Re:Baltica” vadītāja Sanita Jemberga, vēsturnieks Kaspars Zellis, politiķe Ilze Vinķele, žurnāliste Judīte Čunka, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs – reanimatologs Agris Ančupāns, Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone, Latvijas armijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.

“Lipkes personība ir ievērojama, jo viņš ir cilvēks, kurš bijis gatavs uz radikālu lēmumu kritiskā brīdī – bieži vien kāds cits šādu lēmumu nepieņemtu. Mēs dzīvojam laikā, kad ir ļoti viegli aiziet morāles neceļos, tādēļ cilvēki, kuri pieņem humānus lēmumus un kuri ir gatavi parādīt cilvēcību augstākajā formā, pietrūkst. Lipke kalpo par piemēru, un, protams, tas ir arī vēsturiskās situācijas atgādinājums. Vēsture iegrozījās tā, ka holokausts jeb šī totālā traģēdija liek uzdot jautājumu – ja notiktu kaut kas līdzīgs mūsdienās, vai mēs būtu gatavi rīkoties? Tāpat Lipkes personībā ir kas ļoti interesants – stāsts nav tikai par to, kurš cilvēks būtu vai nebūtu gatavs uz šādu lēmumu, Lipke glābšanu īstenoja, nedomājot par to, kā viņu redz citi. Mūsdienu pasaulē nereti cilvēki kaut ko dara, domājot par to, kā viņus uztvers un novērtēs citi, kā viņi izskatās no malas. Skaidrs, ka Žanis Lipke nekādas sociālas lomas nespēlēja, viņš ir varonis, kurš pats neapzinājās, ka tas, ko viņš dara, var tikt vērtēts kā varonība. Viņš vienkārši rīkojās, jo Lipkem tas bija dabisks instinkts – cilvēciska lēmuma turpinājums,” stāsta filmas “Tēvs Nakts” režisors Dāvis Sīmanis.

Pēc foruma “12 versijas par drosmi”, kuru rīko filmas “Tēvs Nakts” veidotāji sadarbībā ar Konrad-Adenauer-Stiftung Riga un Žaņa Lipkes memoriālu, notiks filmas seanss.

Filma “Tēvs Nakts” ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā savā mājā no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Filma pēta Žaņa Lipkes drosmes noslēpumu, meklējot atbildes uz jautājumu, vai tās pamatā ir azarts, pārgalvība, spīts, vai pienākums pret savu tuvāko.

Informācija par visiem filmas seansiem pieejama mājaslapā www.tevsnakts.lv, sadaļā “seansi”.

Filma tapusi programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.

13.11.2018.

Latvijā izveidota blogeru un influenceru asociācija

Piektajā novembrī tika nodibināta Latvijā pirmā un vienīgā Blogeru un influenceru asociācija, kas apvienos nozares profesionāļus, kā arī iesācējus emuāristus, kuru darbība atbilst augstiem kvalitātes standartiem un profesionālās ētikas normām. „Influenceru un blogeru tirgus ir jāsakārto,” saka asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. „Pēc tā ir pieprasījums ne tikai no reklāmdevēju, bet arī no pašu ietekmētāju puses. Pirmais darbseminārs ietekmētājiem, kas notika 1. novembrī un bija veltīts emuarēšanas juridiskajiem aspektiem, parādīja, cik daudz visdažādāko jautājumu rodas emuāristiem, un uz tiem ir jādod kompetentas atbildes.”

Blogeru un influenceru asociācijas dibinātāja ir Maija Armaņeva — profesionāla pilna laika emuāriste, daudzu starptautisku zīmolu vēstnese ar vairāk nekā triju gadu profesionālo pieredzi emuarēšanā. Viņa apgalvo, ka emuāristi bieži konsultējas ar vairāk pieredzējušiem kolēģiem, kā popularizēt savu profilu, kā sākt strādāt ar zīmoliem, kas ir un kas nav pieļaujams no ētikas viedokļa, kā veidot cenas un kad var sākt prasīt honorārus par saviem pakalpojumiem. „Vissarežģītākie ir juridiskie jautājumi,” stāsta Maija. „Iesācēji emuāristi, protams, nezina, kā pareizi izrakstīt rēķinus un veikt grāmatvedības uzskaiti, šaubās, kādai darbības formai dot priekšroku — patentmaksai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību vai saimnieciskajai darbībai, vai arī vispār nereģistrēties un strādāt, pamatojoties uz autoratlīdzības līgumiem, tāpat daudz jautājumu ir saistīts ar to, kādus izdevumus drīkst norakstīt. Piemēram, vai par attaisnotiem izdevumiem tiek uzskatīti tēriņi par apģērbu, transportu, fotosesiju rekvizītiem vai korektoru, kurš pārbauda sagatavoto publikāciju stilistiku un pareizrakstību?” paskaidro Maija un piebilst, ka plāno uzturēt kontaktus ar Valsts ieņēmumu dienestu un izskaidrot emuāristu darbības nianses, lai turpmāk visiem būtu vienkāršāk sadarboties.

Maija norāda, ka asociācijas mērķis ir apvienot un informēt emuāristus un sabiedriskās domas veidotājus par aktuālām tendencēm, konsultēt juridiskos jautājumos, uzraudzīt kvalitātes standartu un ētikas normu ievērošanu, kā arī palīdzēt reklāmdevēju meklējumos. Turklāt asociācijas dalībnieki regulāri tiksies diskusijās, lai kopīgi apspriestu problēmjautājumus, piemēram, cenu politikas veidošanu, lai nebūtu ne pārmērīgi paaugstinātu cenu, ne atklāta dempinga.

Reklāmdevēji uzskata, ka asociācijas dibināšana ir ļoti svarīgs Latvijas ietekmētāju tirgus sakārtošanas pasākums. „Emuarēšanas joma Latvijā vēl ir ļoti jauna un nesakārtota, tāpēc šāda asociācija, kas mācītu ietekmētājiem amata smalkumus un informētu par aktuālajām tendencēm, ir pilnīgi nepieciešama,” komentē komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners projektu vadītāja Baltijas valstīs Marija Vorkule. „Darbā ar jaunajiem emuāristiem bieži rodas jautājumi par viņu profesionalitāti: reizēm publikācijās klibo fotogrāfiju un tekstu kvalitāte, tiek pieļautas faktu kļūdas, tiek aizmirsti tēmturi un tagi. Daudziem neienāk prātā, ka publikācijas ir jāsaskaņo, turklāt, vēlams, darba laikā, nevis sestdienas vakarā, jo parasti tekstu apstiprina ne tikai aģentūras pārstāvis, bet arī pats klients. Nav ētiski reklamēt konkurējošus zīmolus vienlaikus vai ar minimālu intervālu. Kad nonāk līdz juridiskām niansēm, bieži pēdējā brīdī izrādās, ka persona nevar izrakstīt rēķinu un ir jāslēdz autoratlīdzības līgums, kas dažkārt ir nāvējoši budžetam. Ir bijuši gadījumi, kad rēķinus izrakstījis emuārists, kas nekā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā. Būtībā tas ir rēķins, ko skolēns uzrakstījis uz salvetes. Bieži rēķins ir izrakstīts par summu X, bet zem šīs summas ir pierakstīts „+ PVN 15 %”, bet tas ir pilnīgi nepareizi. Tādu piemēru ir daudz, tāpēc noteikti ir nepieciešama asociācija, kas uzņemsies uzdevumu mācīt jaunajiem ietekmētājiem darba fineses.”

Blogeru un influenceru asociācijas dibinātāja informē, ka jau pirmajā asociācijas darba dienā parādījās pirmie interesenti, kas vēlas pievienoties organizācijai.

Necerēti liela skolēnu atsaucība Likteņdārza sveču konkursā

Gatavojoties Latvijas Republikas simtgades svinībām no 1.oktobra līdz 5. novembrim Likteņdārzs aicināja Latvijas skolu skolēnus veidot klasi pārstāvošās komandas, kopīgi vākt parafīnu un vecās sveces, lai piedalītos konkursā par lielāko novada sveci. Konkurss ir noslēdzies ar necerēti lielu atsaucību – tajā piedalījās 150 klases no 74 Latvijas skolām, kopā savācot 1704,18 kilogramus sveču materiāla.

Vislielākā atsaucība bija no Zemgales reģiona skolēniem – 60 klases no 22 skolām kopā savāca 685,31 kg sveču materiāla, viņiem seko Rīgas reģiona 51 klase no 20 skolām ar 554,15 kg, Latgales reģiona 14 klases no 13 skolām ar 186,40 kg, Vidzemes reģiona 10 klases no 9 skolām ar 160,37 kg un Kurzemes reģiona 15 skolas no 10 klasēm ar 117,95 kg sveču materiāla. Savukārt no klasēm pirmo vietu un īpašo balvu no Likteņdārza draugiem – hokeja kluba “Dinamo Rīga” saņem Ādažu vidusskolas 4.a klase, kuras skolēni bija savākuši 121.39 kg sveču materiāla. Otrajā vietā ierindojās Bauskas sākumskolas 6.b klase ar savāktiem 110.75 kg sveču materiāla, bet trešajā vietā – Tērvetes novada Augstkalnes vidusskolas 5.klase ar 58.35 kilogramiem.

Galerija

“Esam ļoti priecīgi un aizkustināti par skolēnu lielo atsaucību. Domāt “zaļi”, darboties komandā un nest gaismu Latvijai tik nozīmīgajā jubilejā – tāds bija mūsu aicinājums, kuram atsaucās ne tikai skolēni, bet arī viņu ģimenes, kas tika iesaistītas sveču vākšanā. Kāda vecmāmiņa sveces atveda ar autobusu, citi sūtīja pa pastu. Dažas klases bija padomājušas arī par sūtījuma noformēšanu, bet īpašs prieks par pavisam mazākajiem konkursa dalībniekiem – bērnudārzniekiem”, uzsver Likteņdārza administratīvā direktore Linda Galino. “Konkursa ideja – kopīgi darboties vienota mērķa sasniegšanā – cieši sasaucas ar Likteņdārza veidošanas modeli, kas ir Latvijas tautas kopīgi veidota piemiņas vieta. 18.novembrī redzot Likteņdārza amfiteātrī izvietotās novadu lielsveces, ikviens konkursa dalībnieks varēs justies patiesi lepns, ka ir devis savu artavu šajā Latvijas simtgades sveču projektā!”

Pagājušajā nedēļā necerēti lielo sveču materiālu Likteņdārza darbinieki nogādāja SIA “Baltic Candles” ražotnē Dobelē, kur tas tiks pārkausēts jaunās svecēs, lai 18. novembrī Likteņdārzā no tām veidotu sveču kompozīciju atbilstoši katra reģiona skolēnu savāktā materiāla apjomam.

18. novembrī Likteņdārza amfiteātrī tradicionāli tiek sagaidīts saulriets, kas šajā vietā debesis un mūsu likteņupi Daugavu iekrāso brīnišķīgās krāsās. Šogad pasākumu sāksim ar lāpu gājienu no ieejas Likteņdārzā līdz amfiteātrim. Tam sekos sadziedāšanās, kurā piedalīsies jauktais koris „Alaine” un sieviešu koris „Anima”, kā arī Jūrmalas Kultūras centra jauniešu tautas deju kolektīva “Zālīte” priekšnesumi. Pasākumā tiks apbalvoti sveču konkursa uzvarētāji un godināti visi dalībnieki, pateicoties kuru savāktajam materiālam tapušas sveces, kuras veltītas Latvijas 100-gadei. No sirds pateicamies visām Latvijas skolām, kas iesaistījās sveču konkursā un aicinām visus apmeklēt konkursa noslēguma pasākumu 18. novembrī Likteņdārzā, lai klātienē skatītu un kopīgi iedegtu novadu sveču kompozīciju, kas Latvijas simtgades svinībās sasildīs mūsu sirdis.

Īpašs paldies konkursa atbalstītājiem -SIA “Baltic Candles”, hokeja komandai „Dinamo Rīga” un Valsts izglītības satura centram!

Sveču konkurss norisinājās no 1. oktobra līdz 5. novembrim un tajā varēja piedalīties ikviena Latvijas skolas klase no 1. līdz 12. klasei, katrai klasei veidojot vienu komandu. Klases uzdevums bija savākt pēc iespējas vairāk parafīna, lietotas vai vecas sveces un līdz 5. novembrim tās nogādāt Likteņdārzā, Koknesē vai “Kokneses fonda” birojā Rīgā. Konkursa uzvarētāji ir Ādažu vidusskolas 4.a klase, kura savākusi visvairāk – 121.39 kg sveču materiāla. Viņi saņems īpašu balvu no Likteņdārza draugiem – hokeja kluba “Dinamo Rīga” – iespēju apmeklēt hokeja spēli un tikties ar hokejistiem. Detalizētāka informācija par konkursa dalībniekiem un viņu savākto sveču daudzumu atrodama Likteņdārza mājas lapā www.liktendarzs.lv.

Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši, un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.

Autors: Mārtiņš Pučka 

 

Pārtikas produkti, kuri veicina vēdera pūšanos (+ tie, kuri to novērš)

Pazīsti šo nepatīkamo sajūtu? Tā notiek, kad kuņģī vai zarnās sakrājas gāzes, kas radušās konkrētu pārtikas produktu pārstrādes rezultātā. Pārēšanās, protams, ir vaininieks nr.1, taču ir arī ēdieni, kuri vienkārši slikti uzsūcas. Pūšanās notiek arī tad, kad organismā ir pārāk daudz šķidruma (gāzētu dzērienu). Pievērs uzmanību šim sarakstam un turpmāk izvairies no vēdera pūšanās!

Alus. Tas ir vēl kaitīgāk, nekā gāzēti dzērieni. Pie tam, alkohols var novest pie baktēriju vairošanās tievajā zarnā, tāpēc rodas spēcīga vēdera uzpūšanās.

Saldēti pusfabrikāti. Kad tu iegādājies saldētus pusfabrikātus, izlasi, kas rakstīts uz etiķetes, lai uzzinātu, cik tajos ir nātrija. Pusfabrikātos, it īpaši zupās, ir daudz sāls. To pievieno, lai uzlabotu garšu un pagarinātu produkta glabāšanas termiņu, taču rezultātā sāls aiztur organism ūdeni, kas arī noved pie vēdera pūšanās.

Brokoļi. Dārzeņos ir daudz šķiedrvielu, taču organisms to grūti pārstrādā, kā rezultātā arī rada vēdera pūšanos. Ja šāds stāvoklis tev ir ierasta parādība, pirms brokoļu (un kāpostu) lietošanas izvāri tos. Tā tu vismaz daļēji sašķelsi šķiedrvielas.

Piena produkti. Kad zarnu baktērijas pārstrādā piena produktus, izdalās gāze, kas arī kļūst par iemeslu vēdera pūšanās procesiem.

Gāzēti dzērieni. Šādos dzērienos ir ne tikai gāzes burbulīši, bet arī mākslīgie saldinātāji, kurus organisms nespēj pārstrādāt. Saldinātāji ne tikai izjauc kuņģa un zarnu rakta mikrofloru, bet arī veicina vēdera pūšanos.

Pākšaugi. Organisms ar lielām grūtībām pārstrādā cukuru un šķiedrvielas, ko satur pupiņas un zirņi. Kuņģī un zarnās veidojas gāzes, kas provocē vēdera pūšanos. No pākšaugu lietošanas uzturā atteikties gan nevajadzētu, jo tajos ir daudz dzelzs un olbaltumvielu.

Košļājamā gumija. Un arī konfektes-ledenes noved pie tā, ka izdalās vairāk siekalu, bet kopā ar to norīšanu tu norij arī gaisu, kurš nokļūst zarnu traktā. Košļājamās gumijas bez cukura ir vēl lielāks ļaunums, jo, tāpat kā gāzēto dzērienu gadījumā, arī tie satur mākslīgos saldinātājus.

Kas nomierina kuņģi un novērš tā pūšanos?

Banāni. Banānos esošais kālijs regulē nātrija līmeni organism, kas nozīmē, ka neitralizē pūšanos, ko rada sāls.

Arbūzs. Pūšanās rodas tādēļ, ka organismā notiek ūdens aizture. Lielisks veids, kā to izskalot, ir vairāk dzert. Un te palīgā nāk arbūzs. Pie tam, tas ir arī lielisks kālija avots.

Piparmētra. Palīdz cīņā ar spazmām un gāzēm, tāpēc pierodi uzturā lietot piparmētru tēju.

Gurķi. Nosauksim tos par tava kuņģa labākajiem draugiem.

Papaija. Arī šis eksotiskais auglis atvieglo vēdera pūšanos.

Ingvers. Tas cīnās ar organism novecošanos un, protams, ar tā pūšanos. Vēl tas nāk palīgā, kad cilvēks ir pārēdies. Noteikti iekļauj savā ikdienas uzturā ingvera tēju.

Autors: Dieviete.lv

Kaltētie tomāti ar baziliku

Sastāvdaļas

Svaigs baziliks
1/4 glāzes olīveļļas
Sāls un pipari, pēc garšas
Tomāti, 12-14 gab.
Sarkano piparu pulveris
Ķiploks, 1 galviņa

Pagatavošana

Tomāti ir ļoti ērts produkts. Tie organiski iekļaujas praktiski jebkādā ne saldajā ēdienā – no
salātiem un aukstām uzkodām līdz mērcēm un zupām. Cepti vai apžāvēti tomāti ar zaļumiem un
pikantām garšvielām ir jau gatavs pildījums pīrāgam vai picai. Lūk šāda oriģināla uzkoda no ceptajiem
tomātiem ir šodienas kārtībā. Galvenais, kam jāsagatavojas: tomāti atrodas cepeškrāsnī 10 stundas
pie zemas temperatūras. Pateicoties šai tehnoloģijai, sulas no tomātiem izgaro lēnām, pakāpeniski
sajaucoties ar ķiploka un olīveļļas aromātiem. Ne pati ātrākā recepte, bet, ticiet, neticami garšīga un
aromātiska!

Sagrieziet tomātus 4 daļās.
Aplejiet cepešpannu ar olīveļļu un izvietojiet tomātus.
Tomātus aplejiet ar olīveļļu, ir jāuzlej apmēram 2 ēdamkarotes.
Pēc tam pievienojiet tomātiem sāli, melnos piparus un sarkano piparu pulveri. Sadaliet ķiploka galviņu
pa daivām un salieciet tos pamīšus starp tomātu daiviņām.
Lieciet cepešpannu jau pirms tam līdz 80 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz 10 stundām.
Pēc 10 stundām tomāti izskatīsies červeļaini, bet, kā agrāk, apetilīgi, un jūsu mājas piepildīsies ar
lielisku aromātu.

Ņemiet litra burku un ielejiet viņā nedaudz olīveļļas(lai pārklāj burkas apakšu), lieciet nedaudz cepto
tomātu, tad – pāris bazilikas lapiņu un ķiploku, kuras cepās kopā ar tomātiem. No jauna aplejiet ar
olīveļļu. Tā turpiniet, kamēr burka tiek piepildīta.
Kad burka ir piepildīta ar tomātiem, baziliku un ķiplokiem, salejiet tajā eļļu, kura palika cepešpannā
pēc tomātu cepšanas. Viņa ir ļoti aromātiska un pikanta!
Ja burkā paliek nedaudz brīvas vietas, aizpildiet to ar olīveļļu. Burku aiztaisiet ar vāku un uzglabājiet
ledusskapī.

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 116

Amerikāniete izmēģina Latvijas saldumus! (+VIDEO)

Kāda amerikāņu youtubere izmēģina latviešu saldumus un par vairumu viņa ir stāvā sajūsmā. Noskaidro, kurus saldumus meitene patiešām dievina!

Autors: Dieviete.lv

18. novembrī pie Brīvības pieminekļa gaidāms koncertuzvedums „18.11”

Svētku laikā pulcējot cilvēkus, valsts proklamēšanas gadadienai veltīto norišu programmā Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – tradicionāli ir liela un vēsturiska nozīme. Šogad, 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa plkst. 18.45 norisināsies svinīgs muzikāls notikums „18.11”. Uzvedums būs multimediāls stāsts par brīvību, kurā galvenais “stāstnieks” ir Brīvības piemineklis, ko esam pieraduši redzēt acu priekšā, taču ikdienā nedomājam par tajā ietverto tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām un ideāliem uz brīvību un izcilību. Plkst. 20.00 pie Brīvības pieminekļa uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzvedumam varēs sekot līdzi LTV1 un Latvijas Radio 1 tiešraidēs, Replay.lv interneta platformā tas būs skatāms bez ģeoierobežojumiem, kā arī būs pieejams surdotulkojums. Tāpat uzveduma tiešraide uz lielajiem ekrāniem būs skatāma 11. novembra krastmalā, kur pēc uzveduma sāksies koncerts „Daugav’ abas malas”.

Koncertuzveduma „18.11” pamatā ir valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza par mums būtiskām lietām, ko paudīs dažādi cilvēki no visas Latvijas – gan sabiedriskie darbinieki un sportisti, gan mākslinieki un lauksaimnieki, gan jaunieši, kas mācās skolā, šādi uzsverot piemineklī pausto ideju par sabiedrības vienotību un paaudžu pārmantojamību. Paralēli koncertstāsta norisei ekrānos varēs vērot arī šī gada laikā veidotu videodarbu par mūsu dzīvi pieminekļa tuvumā gan svētku, gan darba dienās.

“Pieminekli dzīvu dara cilvēks, tāpēc šogad koncertstāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apaļu skatuvi ar skatu uz visām pusēm. Aicinām arī koncerta apmeklētājus stāties visapkārt piemineklim, jo redzamību vieglāku padarīs videoekrāni ar pasākuma norises translāciju,” akcentē pasākuma režisors Reinis Suhanovs.

Režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, videomāksliniece Katrīna Neiburga, scenārija autore Ieva Struka, producents Ojārs Rubenis. Muzikālajā notikumā piedalās pūtēju orķestris „Auseklītis”, diriģents Haralds Bārzdiņš; grupa Kristapa Krievkalna vadībā, folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”, grupa “Pērkonvīri”, solisti Ance Krauze, Laura Štoma, Aisma Valtera, Daumants Kalniņš, Dons, Artūrs Skrastiņš, Renārs Kaupers, Olivers Veldre, Ansis Jansons, kori “Vēja balss”, diriģents Jurģis Cābulis; “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis; “Kamēr”, diriģents Jānis Liepiņš; “Vivere”, diriģents Gints Ceplenieks; “Rīga”, diriģente Evita Taranda; “Juventus” diriģents Valdis Tomsons; “Aura”, diriģents Edgars Vītols; “Pa saulei”, diriģents Jānis Ozols; “Jasmīnas koris”, diriģente Agita Ikauniece-Rimšēvica un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais.

Valsts proklamēšanas 100. gadadienā pie Brīvības pieminekļa visas dienas garumā norisināsies vairāki pasākumi. Plkst. 08.11, saullēkta laikā, Brīvības laukumā notiks Latvijas rīta ieskandināšana, uz kuru aicina bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, postfolka grupa „Dārdi”, grupa “ImantaDimanta”, folkloras kopa “Grodi”, ielu skrituļslidotāju apvienība “Therolling” un lietuviešu mākslinieks Tadas Surkis.

No plkst. 10.00 līdz 12.00 pie Brīvības pieminekļa īpašā akcijā „Goda sardze. Brīvības sardzē” iesaistīsies jaunsargi. Simbolizējot jauniešu apņemšanos sargāt valsti, svētkos vairākās Latvijas pilsētās pie brīvības simboliem būs jaunsargu goda sardze. Savukārt plkst. 12.45 ikviens aicināts uz ziedu nolikšanas ceremoniju.

Uz ekrāniem Brīvības laukumā pēc Valsts prezidenta uzrunas tiks translēts 11. novembra krastmalā notiekošais koncerts, kopīgā himnas dziedāšana un gaismas uzvedums „Saules mūžs”.

18.novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Svētku dienā velc rakstainus cimdus, sūti sveicienus draugiem, publicējot sociālajos tīklos lieto tēmturi #LV100. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembris.

12.11.2018.

Dieviete.lv Atziņa 115

Psihiatrs: garīga rakstura traucējumi teju katram trešajam iedzīvotājam dzīves laikā

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nereti garīga rakstura traucējumi cilvēkiem tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms vai Dauna sindroms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām. Kā labāk izprast šīs dažādās diagnozes un kā pareizi komunicēt ar cilvēkiem, kam ir GRT, skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, piebilstot, kagarīga rakstura traucējumus dzīves laikā piedzīvo teju katrs trešais iedzīvotājs.

Cilvēki ar GRT ir ļoti dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihiskās saslimšanas smagumi, gan diagnožu kopumi, un atšķiras arī pašu cilvēku raksturi. Neatkarīgi no GRT veida, viņu jūtas, vēlmes, emocijas un nepieciešamība pēc pašizpausmes ir tikpat svarīgas kā citiem cilvēkiem. Tādēļ psihiatrs prof. M. Taube norāda uz galvenajām pazīmēm, kas raksturo GRT izplatītākās diagnozes, un skaidro, kas jāatceras saskarsmē ar šiem cilvēkiem, lai viņus labāk izprastu un dotu tiem iespēju sniegt pienesumu sabiedrībai.

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir psihiski traucējumi, kas izpaužas ietekmējot cilvēka veģetatīvās sistēmas pamatfunkcijas, un kam nav iespējams rast objektīvu un medicīniski izskaidrojamu iemeslu.

Cilvēki ar veģetatīvo distoniju pamatā izjūt trauksmi, ko papildina ķermeņa funkciju vai sajūtu traucējumus, ko nevar ietekmēt. Piemēram, pastiprināta svīšana, karstuma viļņi, elpas trūkums, sirdsklauves, sarkšana, sausums mutē, trīcēšana, klepus, bieža urinācija, paātrināta zarnu darbība, kas satraukuma brīžos liek steidzami apmeklēt tualeti u.tml. Cilvēkam ar fiziskām saslimšanām nereti ir līdzīgi simptomi, taču, izmeklējot klīniski, šiem cilvēkiem saslimšanas cēloni nav iespējams noteikt. Parasti veģetatīvo distoniju saista ar dažādas intensitātes stresu. Šī slimība pamatā tiek ārstēta ar psihoterapiju, taču reizēm papildus jālieto arī medikamenti.

Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir veģetatīvā distonija, nav nepieciešams ievērot kādas īpašas saskarsmes formas. Vēlams šos cilvēkus atbalstīt un motivēt regulāri sportot, praktizēt relaksācijas vingrojumus un ievērot sabalansētu dienas režīmu.

Depresija

Depresija ir psihiska slimība, kas var saasināties un izpausties viļņveidīgi. Šī slimība ir biežākais pašnāvību iemesls. Tā ietekmē cilvēka emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Tās biežākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks nespēj priecāties, parādās nepamatota vainas sajūta, nākotnes redzējums kļūt drūms. Ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. Nereti ir traucēts miegs, izmainīta apetīte, cilvēks kļūst lēnīgs, izjūt sasprindzinājumu un var parādīties domas par pašnāvību.

Depresija nepāriet pati no sevis. Līdzcilvēkiem redzot izmaiņas cilvēka uzvedībā – nomāktību, vienaldzību pret apkārt notiekošo, tā laikus ir jāspēj identificēt, lai palīdzētu noorganizēt vizīti pie speciālista. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/ vai psihoterapiju, smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.

Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir depresija, vajadzētu izvairīties no klišejiskām frāzēm, nosodījuma, kritizēšanas un padomu došanas. Šādi izteikumi cilvēkiem, kuriem ir depresija, var radīt vēl mazāku ticību saviem spēkiem. Vispareizākā rīcība depresijas saasinājuma laikā, kas var izpausties viļņveidīgi, ir nenovēršanās, iejūtīga uzklausīšana un palīdzība sazināties ar speciālistu. Pārējā laikā pret cilvēkiem, kam ir depresija, nav nepieciešams izturēties kā īpaši. Tas ir līdzīgi kā ar jebkuru citu slimību, piemēram, mēs zinām, ka cilvēkam ir cukura diabēts, taču tādēļ pret viņu mūsu attieksme un ikdienas saskarsme nemainās.

Šizofrēnija

Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska slimība, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Tā var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Šizofrēnija izpaužas ar īstenībai neatbilstošām idejām, piemēram, idejām par vajāšanu, ka kāds cilvēku izseko vai indē, halucinācijām, no kurām raksturīgākās ir dzirdes halucinācijas, domāšana var kļūt juceklīga un neloģiska. Cilvēkam var attīstīties emociju, gribas, motivācijas un interešu trūkums. Nereti viņiem vairs nerūp ikdienas higiēnas normu ievērošana, viņi kļūst nevīžīgi, norobežojas un izjūt bailes. Ļoti bieži šī slimība raksturīga cilvēkiem, kas dzīvo uz ielas – vienaldzība pret apkārtējo vidi un sevi un laicīgi nesniegta palīdzība noved cilvēkus pie tā, ka viņi zaudē darbu, mājas un kļūst par bezpajumtniekiem.

Šizofrēnijas ārstēšana ir ļoti komplicēta. Vienlīdz svarīgi ir ne tikai mazināt un pārtraukt simptomus ar medikamentu un psihoterapijas palīdzību, bet arī sniegt pareizu sociālo aprūpi. Šizofrēnijas slimniekiem būtiska ir viņu nodarbināšana, nepieļaujot “sēdēšanu četrās sienās”. Tādēļ rehabilitācijā svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts, palīdzība iekļauties sabiedrībā, strādāt, sasniegt savus dzīves mērķus. Smagākos gadījumos būtiska ir sociālo dienestu spēja sniegt atbalstu – dzīvesvietu, darba iespējas, piemēram, specializētās darbnīcās.

Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir šizofrēnija, jāatceras, ka vairumā gadījumu šie cilvēki nav agresīvi un ar viņiem var komunicēt kā ar ikvienu sabiedrības locekli. Taču reizēm, uznākot lēkmei, murgainu ideju vai halucināciju iespaidā šie cilvēki var izjust vēlmi aizstāvēties. Šādos gadījumos nepieciešams runāt mierīgi un skaidri, nekādā gadījumā nedrīkstētu apgalvot, ka halucinācijas patiesībā nepastāv, labāk ir nestrīdēties, izteikt sapratni un nomainīt sarunas tematu, vēršot šī cilvēka uzmanību uz ko citu – daudz interesantāku. Izteikti akūtās situācijās, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Dauna sindroms

Pasaulē vidēji viens no 700 bērniem piedzimst ar Dauna sindromu. Dauna sindroms ir visbiežākā hromosomālā patoloģija un viens no biežākajiem garīgās atpalicības cēloņiem. Šī sindroma pamatā ir viena lieka – 21. hromosoma. Dauna sindroms izpaužas ar intelektuālās attīstības traucējumiem un tā ārstēšanas iespējas ir ierobežotas.

Nereti cilvēki ar Dauna sindromu vizuāli atšķiras, taču visvairāk tos raksturo ļoti draudzīgā, pat vientiesīgā izturēšanās, kas var šķist nedaudz bērnišķīga. Neierasti draudzīgā un familiārā uzvedība apkārtējos var samulsināt, radot nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nereti nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties.

Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir Dauna sindroms, nav nepieciešams ievērot kādas specifiskas saskarsmes prasmes. Šiem cilvēkiem komunikācija ir vienlīdz svarīga kā ikvienam, tādēļ no tās nav jāvairās, taču jāatceras, ka tā var būt neierasti draudzīga.

Autisms

Autisms ir psihiski traucējumi, kam var būt ļoti dažādas formas – tas var izpausties gan kā vieglas saskarsmes grūtības, ar kurām iespējams dzīvot patstāvīgu un pilnvērtīgu mūžu, gan smagāki psihiski traucējumi, kam raksturīgas ierobežotas spējas pilnvērtīgi komunicēt un sociāli mijiedarboties. Cilvēki ar autismu var būt ļoti intraverti un nekomunicēt vispār, tai pašā laikā var būt arī intelektuāli labi attīstīti, apdāvināti kādā noteiktā jomā. Autisms nav ārstējams, taču traucējumus iespējams mazināt.

Lielākoties cilvēki ar autismu vizuāli neatšķiras, taču atšķirībā no slimības smaguma pakāpes, tos raksturo vēlme norobežoties, noslēgties no apkārtējās sabiedrības. Šiem cilvēkiem nereti ir grūti saprasties ar vienaudžiem. Viņiem patīk sava lietu kārtība, ierastā vide un ierastie cilvēki, tādēļ viss jaunais un nepierastais viņos var radīt satraukumu.

Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir autisms, nevajadzētu būt pārlieku uzstājīgiem vai uzbāzīgiem, bez vajadzības aiztikt viņu mantas vai kā savādāk ietekmēt viņu ierasto vidi.

PADOMI SASKARSMĒ AR CILVĒKIEM, KURIEM IR GRT

  • Drošības sajūta

Cilvēkiem, kuri slimo ar kādu no psihiskām slimībām, drošības sajūta ir ļoti svarīga. Nereti cilvēki baidās ne tikai par savu fizisko drošību, bet arī par to, ka tiks kritizēti, nosodīti, izsmieti, atstumti un nepieņemti. Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi, īpaši svarīgi ir radīt sajūtu, ka mēs nenodarīsim ne fizisku, ne emocionālu kaitējumu.

  • Pieņemšana

Lielai daļai cilvēku, kuriem ir kādi psihiski traucējumi, neapzināti ir iekšēja sajūta, ka viņi nav pietiekami mīlami vai vērtīgi. Svarīgi, lai saskarsmē ar cilvēku, kam ir GRT, mēs parādām savu izpratni un līdzjūtību par situāciju – svarīga ir pieņemšana.

  • Uzslavēšana

Liela daļa cilvēku, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem, iekšēji jūtas nevarīgi un bezspēcīgi. Nereti viņos mājo bezcerības sajūta. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir komunicējot dot cerību, iedrošināt un uzslavēt.

  • Cieņa un novērtējums

Cilvēkiem ir vieglāk sarunāties un atvērties, ja viņi jūtas līdzvērtīgi sarunu partnerim, nevis pamācāmi un kontrolējami. Cilvēkam jājūtas uzklausītam, un jāapzinās, ka viņam ir tiesības izvēlēties. Piemēram, reizēm cieņu palīdz demonstrēt attieksme, ka mēs esam gatavi no otra cilvēka mācīties.

 

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. M. Taubenorāda: “Psihiski traucējumi ir slimības, kurām ir bioloģiski, psiholoģiski un sociāli cēloņi. Šobrīd izpētīts, ka dažādu izpausmju un dažāda smaguma psihiskus traucējumus var piedzīvot katrs trešais Eiropas iedzīvotājs. Taču, pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, lielāko daļu šo traucējumu iespējams sekmīgi ārstēt. Būtiski saprast, ka ārstēšanas procesā, gluži tāpat kā jebkuru citu slimību gadījumā, vislabākie rezultāti sasniedzami, ja palīdzība tiek saņemta iespējami ātrāk un ja saslimušais saņem apkārtējo atbalstu un sapratni.”

GRT ir ļoti atšķirīgi – psihiskas slimības atšķiras no garīgās attīstības traucējumiem, tāpat cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt dažādas traucējumu izpausmes. Cilvēku ar GRT dzīve sabiedrībā var atšķirties no tā, cik smagi ir cilvēka funkcionālie traucējumi. Taču cilvēki ar GRT, ja tiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties, un nereti veiksmīgi iekļauties arī darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.

Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

 Autors: Ieva Bērziņa, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 

Ja NĒ ir pamatots un pārdomāts, tas nav nekas ļauns

Īsti panākumi ir daudz vairāk nekā tikai veiksme. Tos kaldina neatlaidība, sevis pārvarēšana, darbs un drosme palikt pie sava tad, kad citi tev netic, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus, un reizēm drosme teikt ne tikai “jā” un mesties piedzīvojumā, bet arī no kaut kā atteikties. Skolu programmas MOT vēstnesis, grupas The Sound Poetsvokālists Jānis Aišpurs atzīst, ka viens no svarīgākajiem lēmumiem ceļā uz sapņu piepildījumu viņam izrādījusies drosme pateikt “nē”.

Vieni un tie paši sapņi neder visai dzīvei

Jāņa pirmā grupa bija “Smaragda pilsētas burvji” jeb S.P.B. Grupas biedri – ne tikai cilvēki, ar kuriem kopā muzicēt, bet arī labi draugi, ar kuriem Jānis pavadīja kopā daudz laika. Viņi grupu izveidoja kopā, no sirds ar to aizrāvās, visiem dega acis un šķita, ka tā būs vienmēr. Taču kādā brīdī Jānis saprata, ka S.P.B. vairs nav komanda – lai gan satiekoties joprojām bija forši kopā muzicēt, ar laiku grupas dalībniekiem bija radušies katram savi mērķi. Šis sastāvs sevi bija radoši izsmēlis, un arī Jānis pats vairs nejuta, ka progresētu mūzikā.

“Man kā neformāli formālam grupas līderim bija kaut kas jādara. Un es jau īstenībā ļoti labi sapratu, kas: vajadzēja vienkārši pateikt pārējiem, ka nav jēgas šādi turpināt. Bet man nepietika drosmes to pateikt. Man nebija drosmes pateikt draugiem – viss, pietiek, darām tālāk to, ko katrs gribam,” atceras Jānis.

Kāpēc ir vērts iemācīties teikt “nē”

Jānim vajadzēja divus gadus, lai sadūšotos un pateiktu draugiem “nē”. Bet tas, kas notika pēc tam, pielīdzināms teju vai brīnumam: “Es pateicu “nē”, var teikt, izjaucu grupu, bet man kā mūziķim sākās daudz straujāka augšupeja. Nodibināju jaunu grupu, sapulcēju jaunus domubiedrus, tā bija pilnīgi cita līmeņa izaugsme. Un tikai tāpēc, ka pēc divu gadu šaubām – pēc diviem gadiem! – es beidzot biju gana drosmīgs, lai pateiktu “nē” it kā tīkamai lietai, kas tomēr kavēja manu tālāko attīstību.”

Jaunā grupa The Sound Poetsradīja dziesmas “Kalniem pāri”, “Tavs stāsts”, “Emīlija”, “Augšup no sevis”, “Vairs nav bail” un citas. Grupu sāka aicināt uz festivāliem, piedāvāja iesildīt “Prāta vētras” tūri, “Kalniem pāri” kļuva populāra skolu izlaidumos. Jānis  atzīst: “Liela daļa no mūsu panākumiem kļuva iespējami tikai pateicoties tam, ka es spēju rast sevī spēku, lai pateiktu, ka es negribu veģetēt, gribu attīstīties, darboties, nevis stāvēt uz vietas. Un tas savukārt tā varēja notikt tāpēc, ka es pats beidzot sapratu, ko īsti gribu no dzīves – muzicēt.”

Vissvarīgākais ir godīgums pašam pret sevi

“Teikt “nē” nav nekas slikts, ja “nē” ir pamatots, argumentēts, izsvērts un pārdomāts,” uzsver Jānis un piebilst – nav jābaidās par to, ko domās citi, jo īstie draugi un ģimene šo “nē” sapratīs. Savukārt tie, kuri dusmojas par to, ka esi uzdrīkstējies būt godīgs pret sevi un apkārtējiem, pateikt, ko domā, un pieņemt lēmumu – tādu cilvēku viedoklī nav jāklausās un par to nav jāuztraucas.

“Manuprāt, īsts draugs ir tas, kurš ieklausās otrā pat tad, ja sakāmais viņam nav patīkams. Katrā sarunā ir daļa patiesības. Mans “nē” bija mana patiesība, mans lēmums, lai mēs katrs varētu darīt to, kas mums sagādā vairāk prieka,” atzīst Jānis.

Lai stiprinātu Latvijas skolu jauniešu pašapziņu un mērķtiecību, kā arī motivētu viņus veikt patstāvīgas izvēles un vairotu drosmi rūpēties par citiem, 2016. gadā Latvijā sākta skolu programma 7.–9. klašu skolēniem – MOT. Izvēlies drosmi! Šogad programmu apgūst jau 2020 skolēni 28 Latvijas skolās. Lai gan šis ir tikai trešais gads, kopš pirmajās Latvijas skolās skolēniem ir iespēja piedalīties programmā, arvien vairāk skolu vēlas pievienoties. Tāpēc aicinām iesaistīties un ziedot Narvesen veikalu ziedojumu kastītēs, lai nākamajā mācību gadā vēl vairāk skolēniem būtu pieejamas interaktīvas un iedvesmojošas motivācijas nodarbības. MOT idejas guvušas atbalstu arī vairāku Latvijā pazīstamu cilvēku vidū, kuri ar savas pieredzes stāstu iedvesmo jauniešus un ir aktīvi MOT vēstneši – Toms Alsbergs, Agnese Pastare, Vestards Šimkus, Renārs Zeltiņš, Gacho, Jānis Aišpurs, Ramona Salmiņa, u.c.

 

Iekšējā miera saglabāšana un iedvesmas tveršana

Šie ir divi ļoti sarežģīti uzdevumi. Patiesībā jau tos nemaz citādi nevarētu saukt par uzdevumiem – tādeļ, ka gan miers, gan iedvesma prasa lielu darbu un piepūli. Nekas jau nenāk tāpat vien. Cilvēki bieži domā attaisnojumus, kādēļ nav iespējams kaut ko sasniegt, kādēļ dzīvē nav prieka un iedvesmas, nemaz nerunājot par mieru. Tomēr ir vairāki paņēmieni, kuri tev var palīdzēt.

Brīžos, kad domā, ka tev trūkst iedvesmas, uzdod sev šos jautājumus:

  • Kas tev padodas vislabāk?
  • Kādas negācijas, pārdzīvojumi tevi piemeklē visbiežāk?
  • Vai tu savas problēmas spētu kaut nedaudz uzlabot, ja uz tām skatītos pozitīvi?
  • Kāds ir tavs viedoklis par sevi, īpašības, kuras sevī augstu novērtē?
  • Kad tu patiešām esi izgāzusies un jutusies muļķīģi?
  • Kādu reakciju tu toreiz izvēlējies?
  • Kā tu šādā situācijā reaģētu tagad?

Tikai fiksējot savas ikdienas bailes un rūpes tu spēsi beidzot izdomāt tām kādu risinājumu. Analizējot šos jautājumus, tu iespējams, sevi pozitīvi pārsteigsi, jo pēdējie divi jautājumi tev ļaus saprast to, cik ļoti tava rīcība būtu atšķīrusies tagad! Tas tā ir tikai divu iemeslu dēļ:

  • Situācijā, kurā jūtam spriedzi, mēs nemēdzam rīkoties ar vēsu prātu, bet ļaujamies brīža emocijām.
  • Tikai ar laiku un šo situāciju atkārtošanos mēs beidzot iemācamies reaģēt mierīgi, nosvērti, un tikai ar laiku šīs situācijas spēj neietekmēt mūsu garastāvokli vai domas par sevi.

Brīžos, kad domā, ka tev trūkst miers un līdzsvars, uzdod sev šos jautājumus:

  • Cik bieži tu novērtē to labo, kas ar tevi noticis?
  • Cik bieži tu novērtē atmiņas, kuras patiesi izjuti laimi?
  • Cik ļoti domā par to, kas tev jau ir?

Katram no mums miera gūšanas metode atšķiras, nav vienas konkrētas formulas. Man mieru palīdz gūt laba lasāmviela, ieritināšanās zem segas un tējas krūze rokā, citreiz arī kāda filma, kuras atrašana man ir grūts uzdevums (šajā ziņā esmu ļoti izvēlīga). Esmu kino fane, mīlu filmas un seriālus, tomēr es uzskatu, ka cilvēkam ir jāapdomājas par to, kādu informāciju uzņemt. Ja es noskatos filmu, kurā notikumi mani ir pārmērīgi satraukuši, ja jūtu, ka ļoti pārdzīvoju par varoņiem vai tieši pretēji, redzu, ka filmā ir ļoti muļķīgi dialogi, tad es to neskatos. Sākumā man šķita dīvaini, kā cilvēks var iesākt filmu un nenoskatīties? Nekad taču nevar zināt tālāko notikumu gaitu… bet par spīti tam, galvenās ir emocijas, ja tās nav tās, kuras vēlos uzņemt, tad arī bez sirdapziņas pārmetumiem neuzņemu šo informāciju. Miers var būt arī nesteidzīga pastaiga vienai vai ar savu četrkājaino draugu, rūpes par mīļajiem (piemēram, kaut kā garda pagatvošana ģimenei). Ļaujies saviem hobijiem un vēl un vēl. Uzskatu, ka miers galvenokārt slēpjas pateicībā un iedvesmā. 

Atziņa pie kuras es nonācu pavisam nesen – es aizmirstu sev atgādināt, ka man jau patiesībā ir diezgan daudz. Tas “daudz” nozīmē pajumti, atmiņas, cilvēkus, pieredzi, prasmes un arī veselību. Ir labi, ka no dzīves pieprasām vairāk un cīnāmies, tomēr šajā cīņā galvenais ir ceļš, jo tas ir ilgāks par jebkuru rezultātu. Un atceries, ka jebkuras sāpes un dusmas ir tikai ceļa maza daļa. Atceries arī to, ka pozitīvas domāšanas veids automātiski pievelk pozitīvo. Domā par saviem mērķiem, sapņiem, bet neļauj ikdienas problēmām sevi ietekmēt un brīžos, kad liekas, ka tev ir maz, pierādi sev pretējo. Nemitīgi atgādini sev par visu, par ko esi pateicīga, ar laiku tu jutīsi to, cik tas ļoti ietekmēs tavu attieksmi situācijās, kuras tevi sāpina, bet kuras tāpat nespēj ietekmēt!

Man tev ir ierosinājums! Drīz tuvojas 2019. gads un tev ir lieliska iespēja sev uzdāvināt bezgala iedvesmojošu dāvanu (tā arī ir pasakaina ideja, ja vēlies apdāvināt kādu tuvinieku). Uzraksti uz mazām lapiņām citātus, domu graudus, padomus, atgādinājumus un uzmudrinājumus sev, proti, ar ko tu lepojies, par ko esi pateicīga (…). Tad visas lapiņas rūpīgi saloki un ievieto kādā trauciņā vai burciņā, tā, lai katru dienu tev būtu pa lapiņai. Ja nevēlies sagatavot šādas lapiņas katrai dienai, tad vari tās sarūpēt nedaudz mazāk un, lai tās kalpo tieši tajos brīžos, kuros jūties nomākta.

“Laime tev jāizauklē sevī, tikai tad tā spēs izplest savus sildošos spārnus pār citiem.”

Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv

 

 

 

Salma Salmikova: ar lietu esmu dziļā draudzībā

/Intervija domāta īpaši šai dienasgrāmatai/

Salma Salmikova dzīvo uz rietumiem no pazīstamās Aglonas, bet vairāk- mīl staigāt pa laukiem, mežmalām. Jo īpaši gaidot kādu, kā pati sakās esam, “īpaši lietainu dienu”. Šajās dienas, kas lietus ne visai līst, bet sniegs vēl pa īstam nav sacies, Salma ir studijā un labprāt atbild uz dažiem – lietainiem – jautājumiem. Saruna notika čatā, viss ir nedaidz literāri piegludināts.

– Lietus?

Salma: Jā! Lietum ir daudz un dažādi veidi. Zinu vismaz 30 dažādas lietus izrādes. Teiksim, vasaras sijājošais, negaisa lietusgāze, mērenais “sēņu”, rudens lēnais un tā tālāk.

– Kāds ir Jūsu lietus?

Salma: Manējais ir tāds, kas ilgi velkas. Vien manas mammas kartupeļu lauks aizlīst, tad gan man tas nepatīk. Es lietē nekad nenēsāju lietussargu…

– Ei ta nu…

Salma: Tas bija bērnībā. Laukos spēlējos pie nopļautas pļavas netālu no mājas. Pēkšņi dabūju dušu no lietusmākoņa. Pārējie bērni aizskrēja zem jumta, bet es aizkavējos- jo man patika šās izjūtas, kad pēc karstas dienas pievakarē sākās lietus. Daudz vēlāk sapratu, ka tas ir pirmais iespaids – kas man likās pozitīvs. Dažas reizes vēlāk es jau speciāli gaidīju lietu, lai tajā veiktu garu pastaigu.

– Ne jau visa mūža garumā…

Salma: Tas man visus iepriekšējos gadus bija epizodiski. Pēlēkā ikdiena spiež pie zemes reizēm, lietus lāses bija “otrajā plānā”. Tagad ar lietu mani saista dziļa draudzība. Un…

– … un?

Salma: Padzirdēju par sandalēm lietū, un tad atcerējos- ka man tas ielas čībiņas daudzreiz kļūst mitras, ejot pa lietus peļķēm. Tad tās mājās izžāvēju un dzīvoju tālāk. Ne visai mīlu augstos papēžus. Likās, ka lietainā laikā tādas ir “garām”. Bet nē – jaunās aktivitātes iespaidā pamēģināju arī 6cm papēdīsus lietū, viss liekas labi. Un tagad arī amizanti.

– Ienesīsiet kādu jaunu vēsmu arī “Lietus sandalēs”?

Salma: Viss izskatās pozitīvi amizanti. Tad jau redzēsim…

– Paldies par sarunu 🙂

Jautājumus uzdeva producents Komandors.

Dieviete.lv Atziņa 114

Sportisks stils un zvēru raksti: kas modē Baltijā

Puķainas kleitiņas un masīvi, kā no vecāku skapja izvilkti sporta apavi – kombinācijas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu absurdas, šobrīd kļuvušas par ierastu ikdienas tēlu. Lielākā izpārdošanas kluba Baltijā “Membershop.lt” pārstāve Ugne Radikiene (Ugnė Radikienė) stāsta, ka lietuvieši, latvieši un igauņi uzmanīgi seko līdzi modes tendencēm un nevēlās no tām atpalikt.

Caurspīdīgi aksesuāri baltiešiem nepatīk

Sportisks stils šobrīd dominē kā ielās, tā modes skatēs uz mēles. Bet tie, kas šņorētos apavos un sportiskās jaciņās nejūtas ērti, viegli var atrast citu, sev tīkamāku tendenci, jo to klāsts šobrīd ir plašs un daudzveidīgs.

Iepriekš uzskatīts par bezgaumīgu, šobrīd popularitātes vilni piedzīvo mežonīgo rietumu tēls ar spilgtiem dzīvnieku rakstiem un bohēmiskiem akcentiem. Tāpat savu atgriešanos piedzīvo deviņdesmito gadu stils: caurspīdīgi lietusmēteļi un rokassomas, spoži audumi un kārtu kārtās savilktas drēbes. Kaut arī šīs tendences modes namu kolekcijās manāmas jau vairākus gadus, pieprasījums pēc šādiem apģērbiem ievērojami pieaudzis vien šogad. Tas redzams ne vien Parīzes un Milānas, bet arī Tallinas, Rīgas un Viļņas ielās.

Baltijas valstu pircēju izvēle atspoguļo gan noteiktu tendenču popularitāti, gan arī vēsta par reģiona iedzīvotāju gaumi un iepirkšanās paradumiem. “Kluba klienti ir iecienījuši dzīvnieku rakstus un spožus audumus, kā arī ādas izstrādājumus ne vien aksesuāros, bet arī apģērbos. Un tāpat kā modes mekās, arī šeit populāri ir šķietami “neglītie” sporta un brīvā laika apavi, kā arī lieli, uzkrītoši aksesuāri. Savukārt tādi ekscentriski akcenti kā bārkstis, raibi raksti un caurspīdīgie lietusmēteļi Baltijas valstu pircēju skapjos nokļūst reti,” stāsta “Membershop.lt” pārstāve Ugne Radikiene.

Neglītie sporta un brīvā laika apavi sāk iepatikties

Kaut sākotnēji uzlūkotas ar zināmu skepsi, arī pašmāju pircēji sāk iecienīt masīvas formas krosenes. Sauktas arī par “neglītajām” vai “tēta” botām, tiek pareģots, ka tās no modes tik drīz neizies, un būs manāmas vēl vairākās nākamo sezonu kolekcijās. Līdztekus, pircēji kļuvuši drosmīgāki un spožus apģērbus izvēlās vairāk – to pirkšanas rādītāji palielinājušies līdz piecpadsmit procentiem, norāda “Membershop.lt” pārstāve.

Tajā pašā laikā, kamēr visā pasaulē zibenīgu popularitāti guvušas vēdersomas jeb bumbags, Baltijā tās iekarojušas vien kaismīgāko modes gardēžu sirdis. Toties uzvaras gājienu pārliecinoši turpina puķainas kleitas. Sākot no koķeti īsām, beidzot ar bohēmiski garām, puķu rakstiem apdrukātas kleitas dažādās variācijās atrodamas katras Baltijas modes dāmas garderobē.

Baltieši izvēlās klasisku stilu

Kaut arī Baltijas valstu iedzīvotāji interesējas par globālajām modes aktualitātēm,  priekšroku tie tomēr dod ilgtspējīgai modei – kvalitatīviem audumiem un klasiskiem garderobes elementiem. “Dabīgi materiāli, tādi kā āda, vilna, kašmirs un zīds, būs modē vienmēr, tādēļ neizbrīna fakts, ka to pircēju skaits katru gadu pieaug,” saka Ugne Radikiene. “Membershop” pirktāko preču topā nemitīgi atrodas kašmira džemperi, zili džinsi, smilškrāsas mēteļi un ādas stulmu zābaki, kā arī brīvā laika kleitas un sporta apavi.

Kā norāda eksperte, piemērots laiks, lai atsvaidzinātu garderobi, ir 11.novembris, kad visā pasaulē atzīmē Vientuļnieku dienu (Singles’ Day). Sākusies Ķīnā kā svinības tiem, kas ir laimīgi, esot vientuļnieku statusā, tā kļuvusi par vien no populārākajām izpārdošanas dienām visā pasaulē. Arī “Membershop” 11. novembrī piedāvās gan klasiskus, gan jaunākajām tendencēm atbilstošus tērpus par sevišķi pievilcīgām cenām.

“Membershop.lt” izpārdošanas klubs Baltijas valstīs darbojas jau astoņus gadus. To laikā uzņēmums ir sadarbojies ar vairāk kā tūkstoti pasaulē iecienītiem zīmoliem, un pircējiem piegādājis pāri par diviem miljoniem sūtījumu. “Membershop.lt” piedāvā iegādāties modes preces Baltijas valstīs, kā arī vēro reģiona pircēju ieradumus, iecienītākās tendences un piedalās to veidošanā.

Autors: Ugne Radikiene

 

 

Dieviete.lv Atziņa 113

Daugavpilī atklāta Latvijas slavenību veco mobilo tālruņu izstāde

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam!”. Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo īpaša izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde piestājusi LMT Klientu centrā Daugavpilī, kur papildināta ar slavenu daugavpiliešu telefoniem.

 Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši 9281 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji. Daugavpilī pārstrādei nodoti 162 telefoni.

 Mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Kā jebkura elektroierīce, tas ar laiku nolietojas. Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. Liela daļa – 43% – LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

 Ceļojošā izstāde aicina sabiedrību aizdomāties, kāpēc tā rīkojamies, cik lielā mērā to nosaka emocionāla pieķeršanās vecajai ierīcei un cik – nepietiekama izpratne par kaitējumu, kādu neatbilstoša telefonu izmešana var nodarīt apkārtējai videi. Daļa izstādē apskatāmo telefonu mūsdienās ieguvuši teju vai vēsturisku statusu, turklāt tie papildināti ar personīgiem un asprātīgiem īpašnieku stāstiem.Andreja Ēķa, Jura Žagara, Oskara Melbārža, Samantas Tīnas un daudzu citu slavenību tālruņiem Daugavpilī pievienojušās ierīces, kas piederējušas daugavpiliešiem – mūziķim Atim Auzānam, daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam un operdziedātājam Rihardam Mačanovskim.

 “Tehnoloģijas pastāvīgi attīstās, tas, kas ir aktuāls šodien, rīt būs kļuvis par pagātni. Daudzveidīgais mobilo ierīču klāsts mudina cilvēkus aizvien biežāk iegādāties jaunas ierīces, un vecās tiek atzītas par aktualitāti zaudējušām. Esam gandarīti, ka mūsu uzsāktā akcija tik daudzus pamudinājusi nodot nolietotās iekārtas pārstrādei, rūpējoties par vides piesārņojuma mazināšanu un sniedzot savu ieguldījumu labdarībā,” pauž LMT prezidents Juris Binde.

 “Esam gandarīti par akcijas rezultātiem: iedzīvotāju aktivitāte liecina, ka Latvijas sabiedrībai rūp apkārtējā vide, ka protam par savu dzīves telpu rūpēties ilgtermiņā. Nonākot otrreizējā pārstrādē, nolietotie mobilie telefoni ietaupa dabas resursus, ekonomē enerģijas patēriņu un var sākt jaunu dzīvi kā citu ierīču detaļas. Turklāt ikvienā telefonā ir arī baterijas, kas, ilgstoši glabātas, sāk izdalīt kaitīgas vielas. Tāpēc mēs priecājamies par sava partnera LMT entuziasmušo jautājumu risināšanā un izstādes kolekcijas papildināšanu. Tas ir jauks žests pret ierīci, kas daudzus gadus uzticami uzklausījusi sava īpašnieka sarunas, un brīnišķīga motivācija šīs pilsētas iedzīvotājiem,” uzsver “Latvijas Zaļais Punkts” direktors Kaspars Zakulis.

 Izstāde līdz novembra beigām apskatāma LMT klientu centrā Tirdzniecības parkā “Solo”, Rīgas ielā 9.

 Kampaņas “Visu cieņu vecajam telefonam” laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts nodot pārstrādei savā īpašumā esošos nolietotos mobilos tālruņus kādā no 60 LMT klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā. Jāpiebilst, ka nolietotā tālruņa īpašniekam, iepriekš lūdzot LMT darbiniekam novērtēt tālruni, ir iespēja atpirkuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram vai saņemt kā atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei. Nododot pārstrādei vecos telefonus,Latvijas Bērnu Dzirdes centram saziedoti jau 12 570,37 eiro.

Autors: LMT

11.11.2018. 

Ar sociālu eksperimentu sabiedrībā zināmas ētera personības uzsāks kampaņu “Stiprāks par diabētu”

Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību diabēta izplatībai Latvijā un vairotu līdzcilvēku sapratni un iejūtību pret tiem, kuriem ikdienā “jāsadzīvo” ar šo slimību, biedrība “Latvijas Diabēta centrs” 14. novembrī – Pasaules Diabēta dienā – uzsāks sociālu kampaņu “Stiprāks par diabētu”. Tā veidota kā sociāls eksperiments, kurā trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – savās ikdienas gaitās mēģinās “sadzīvot un mēroties spēkiem” ar Diabētu, kura lomā iejutīsies mūziķis, improvizācijas teātra aktieris Nauris Brikmanis.

Eksperimenta dalībniekiem būs iespēja izdzīvot un ar dažādu uzdevumu un pārbaudījumu palīdzību “uz savas ādas” izbaudīt diabēta pacientu ikdienu – situācijas, kad diabēts ir blakus nepārtraukti, liek par sevi manīt ik uz soļa, pārsteidz brīžos, kad tas tiek gaidīts vismazāk, ievērojami apgrūtinot jebkuru cilvēka darbību un rīcību un dažkārt pat radot ne vien neveiklus, bet arī veselībai un dzīvībai bīstamus momentus.   

Diabēts, kas tautā pazīstams arī kā “cukurslimība”, rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums. Reģistrēto diabēta slimnieku skaits Latvijā nepilnos divdesmit gados ir trīskāršojies – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2001. gadā Latvijā ar diabētu slimoja 29 492 cilvēki, savukārt 2017. gadā diabēts konstatēts jau 91 571 iedzīvotājam. Diemžēl liela daļa sabiedrības neizprot šīs slimības simptomus un gaitu, kā arī to, cik liela nozīme diabēta slimnieka ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšanā ir līdzcilvēku atbalstam, iejūtībai un spējai pareizi rīkoties kritiskās situācijās.

11.11.2018.

 

 

 

 

 

Aktivitātes, kas visvairāk patērē mobilo internetu

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā īpaši strauji pieaudzis mobilā interneta patēriņš, sasniedzot 6,7 GB uz vienu pieslēgumu. Tas ierindo Latviju ceturtajā vietā starp tehnoloģiski attīstītākajām valstīm pasaulē.  Vadošais mobilo sakaru operators “Tele2” apkopojis aktivitātes, kas mobilo interneta tīklu noslogo visvairāk.  Lielāko datu apjomu iespējams patērēt, skatoties video saturu, klausoties mūziku, kā arī tiešsaistē spēlējot spēles. Krietni mazāk interneta tiek izlietots, pārlūkojot sociālos tīklus, veicot balss zvanus internetā, izmantojot ģeolokācijas lietotnes, piemēram, Waze, un e-pastu pārlūkošana.

1. Filmu un labas kvalitātes video skatīšanās

Augstākās kvalitātes video straumēšanair viens no lielākajiem iespējamajiem datu patēriņa avotiem viedtālrunī. Iemīļota seriāla skatīšanās stundas garumā lietotnē TV Play Premiumvar iztērēt līdz pat 500 MB interneta. Turklāt video kvalitāte, kādā seriāls vai filma ir skatīta, būtiski ietekmē datu apjomu – jo labāka kvalitāte, jo vairāk mobilo datu tiks izlietoti. Piemēram, ja tālruņa uzstādījumos video atskaņošanas kvalitāte atzīmēta kā zema, tad, patērējot 1 GB mobilā interneta, varēs skatīties video līdz pat 4h, kamēr izcilā kvalitātē šāds datu apjoms tiks sasniegts jau pēc stundas.

2. Spēles tiešsaistē

Ja brīvo laiku lietotājs pavada spēlējot spēles savā viedierīcē, tad var rēķināties ar līdz pat 300MB/ h lielu datu patēriņu. Protams, šis datu patēriņš ir atkarīgs no spēles veida. Piemēram, ja, izmantojot 4G mobilo internetu, tiks spēlēta spēle Counter-Strike: Global Offensive, var atvadīties no 250 MB/h. Taču ir arī tiešsaistes spēles, kuru datu patēriņš ir zemāks pat par sociālā tīkla Facebookapmeklēšanu, piemēram, spēlējot World of Warcraft,tiks patērēti tikai 10MB/h, gadījumā, ja plašajā spēlē būsi viens lietotājs.

3. Mūzikas klausīšanāsviedtālrunī

Straumēšana vietnē Spotify ir kļuvusi par vienu no populārākajiem veidiem kā klausīties mūziku. Šogad Spotifyabonementu skaits ir audzis līdz 83 miljoniem lietotāju visā pasaulē, taču arī šai legālajai mūzikas straumēšanas vietnei ir liels mobilo datu patēriņš – pat 115MB/h, turklāt tas ir atkarīgs no audio kvalitātes, ko iespējams pamainīt savā viedtālrunī. Ja klausītājs izmanto Spotify Premium, tad, lejupielādējot dziesmas savā tālrunī, ir jārēķinās arī ar patērētiem papildu datiem.

4. Sociālo tīklu aplūkošana

Vai esi sevi vairākkārt pieķēris katru brīvu brīdi skatot laika joslu Facebookvai arī draugu un slavenību ievietoto saturu Instagram? Ja atbilde ir jā, tad šāda sociālo tīklu pārlūkošana var iztērēt līdz pat 100MB datu stundas laikā. Galvenais iemesls – aplikācijas iestatījumos ir uzstādīts, ka laika joslā video tiek atskaņoti automātiski.

5. Aktivitātes, kas patērē nedaudz interneta

Nav noslēpums, ka gandrīz katrs navigācijas lietotājs kādreiz ir aizdomājies, cik daudz mobilo datu tā patērē, un, iespējams, pat izvairījies no šo aplikāciju lietošanas. Patiesībā tas, ka navigācija patērē daudz datu, ir mīts. Piemēram, Wazestundas laikā patērē vien 10MB, kas ir 4x mazāk nekā 10 minūšu ilgs video zvans.  Savukārt vismazāk datu patērē e-pasta pārlūkošana – vien 0,03MB.

Autors: Tele2

10.11.2018. 

 

 

 

 

 

 

Kā ar kibermobingu cīnās Markus Riva, Toms Grēviņš un Lelde Ceriņa?

No kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā nav pasargāts neviens, arī sabiedrībā zināmas personības –naidīgi komentāri, pazemojošas ziņas, viltus sociālo mediju profili u.c. kibermobinga izpausmes  ir viņu ikdiena. Mobilo sakaru operators BITE iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros ir apkopojis iniciatīvas vēstnešu jeb kibersargu – mūziķa Markusa Rivas, TV personības Leldes Ceriņas, radio ētera personības un dīdžeja Toma Grēviņa – pieredzes stāstus un padomus, kā neļauties kibermobinga ietekmei.

Attīstoties mobilajām ierīcēm un palielinoties interneta pieejamībai, kibermobings ir kļuvis par aktuālu problēmu, īpaši bērnu un pusaudžu vidū. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu un mazinātu kibermobingu, BITE sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem un citu jomu ekspertiem ir uzsākusi iniciatīvu “Iekod pirkstā!”, kuras ietvaros tiek organizētas dažādas izglītojošas aktivitātes gan bērniem, gan arī viņu vecākiem un pedagogiem. Tajās aktīvi iesaistās arī sabiedrībā zināmas personas, daloties savā pieredzē un padomos, jo nav noslēpums, ka reāli piemēri prātā paliek vislabāk.

# Nelasi negatīvos komentārus!

Ja agrāk emocionālā vardarbība skolēnu vidū tika īstenota tikai klātienē, mūsdienās tā aizvien biežāk ir sastopama interneta vidē. Par to praksē pārliecinājusies arī L. Ceriņa. Proti, viņa skolas laikā daudz tika apcelta, jo bija pirmais bērns klasē, kurš sāka nēsāt brilles. Skolasbiedri pat mēdza uz ceļa, pa kuru L. Ceriņa parasti devās pēc skolas uz mājām, ar krītu uz asfalta rakstīt dažādas riebeklības, aizskarošus vārdus, piemēram, “briļļainā kobra”, “ačkariks” u.c. Tas viss gan sagādāja daudz sāpīgu brīžu, gan arī “norūdīja”, tāpēc šobrīd emocionālo vardarbību, ar kuru saskaras internetā viņa uztver daudz racionālāk.

“Pirmkārt, der atcerēties, ka cilvēkiem, kuri izvērš kibermobingu, visbiežāk ir ļoti daudz kompleksu – interneta vidē viņi jūtas varenāki, vairāk pārliecināti par sevi. Otrkārt, komentāru sadaļa ir jāuztver kā liela gružu kaste, un mēs taču ikdienā nerakājamies pa miskasti, vai ne?! Nevajag lasīt šos negatīvos komentārus un ļauties kibermobingam! Treškārt, ievēroju ikdienā principu – ja esi nolēmis kādam uzrakstīt kritisku komentāru, neaizmirsti sniegt viņam arī vērtīgu padomu. Ja to nevari, labāk klusē!” tā L. Ceriņa

# Neuzticies cilvēkiem internetā!

Arī mūziķis M. Riva savulaik tika pakļauts emocionālajai vardarbībai no skolasbiedru puses, jo citiem likās, ka viņš ir atšķirīgs sava tajā laikā liekā svara un nepareizā sakodiena dēļ. ”Tagad esmu uzaudzējis gana biezu “ādu”, lai stāvētu pāri visām negācijām gan reālajā, gan digitālajā vidē, jo, piemēram, ar kibermobingu ikdienā visbiežāk saskaros sociālajos tīklos.”

Tieši iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros M. Riva atklāja, ka kāds viņa vārdā ir izveidojis “jaunu” jeb viltus profilu sociālo tīklu platformā “Instagram”. Tajā tiek publicētas izķēmotas mūziķa fotogrāfijas.

“Šis it kā manā vārdā izveidotais profils parāda, cik neaizsargāti patiesībā esam. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā labāk rīkoties šādā un citās kibermobinga situācijās. Piemēram, šajā konkrētajā gadījumā noteikti ir jāsaglabā viltus profilā publicēto bilžu, gan arī negatīvo komentāru “skrīnšoti” un jāziņo par tiem sociālā tīkla administrācijai. Teikt komplimentus un jaukus vārdus, ir krietni patīkamāk, nekā sāpināt kādu, tāpēc aicinu nenolaisties līdz varmākas līmenim,” uzskata mūziķis.

Lai mazinātu kibermobingu, M. Riva ikdienā  pats ievēro vairākus “baušļus” un iesaka to darīt arī citiem. Pirmais – neuzticies cilvēkiem internetā, jo nekad nevar zināt, kas ir tas cilvēks otrpus ekrānam un kādi ir viņa patiesie nolūki. Otrais – “iekod pirkstā”, pirms ko raksti internetā. Visbeidzot, trešais – nekautrējies meklēt palīdzību, ja tāda nepieciešama!

# Neļaujies provokācijām!

Arī T. Grēviņš ar kibermobinga situācijām visvairāk saskaras dažādu sociālo tīklu platformās. Viņaprāt, viens no efektīvākajiem veidiem, kā apturēt kibermobingu – bloķēt varmāku un ignorēt negatīvos komentārus. Turklāt, viņa pieredze liecina – ja arī ar laiku sociālajos tīklos izveidojas draudzīga komūna, vienmēr jātur acis vaļā un jāuzmanās no nepazīstamiem cilvēkiem internetā.

“Internets nav vieta visatļautībai – tajā ir jāuzvedas tāpat kā reālajā dzīvē! Reiz vaicāju Latvijā populāriem mūziķiem, kā viņi tiek galā ar visām negācijām, kas parādās internetā. Izrādās recepte ir pavisam vienkārša – nelasīt riebīgas ziņas un komentārus! To tagad daru arī pats un iesaku darīt citiem,” uzsver dīdžejs, piebilstot, ka vienmēr der atcerēties arī par to, ka agresīvos komentētājus var arī bloķēt, kā arī par viņiem var un vajag ziņot konkrētā sociālā tīkla administrācijai.

“Protams, katram no mums ir arī jāseko līdzi savām darbībām internetā. Piemēram, ir svarīgi vienmēr padomāt, pirms ko publicējam, jo tā varam neviļus izprovocēt agresorus. Tāpat ir vērts atcerēties vispārzināmo patiesību – nedari citam to, ko tu pats nevēlētos, lai nodara tev,” tā T. Grēviņš.

Autors: Bite

11.10.2018.

No “Lamborghini Urus” līdz “Dacia Duster”, aizvadīta pirmā “Latvijas Gada auto 2019” testa dienā

No 8. līdz 11. novembrim notiek konkursa “Latvijas Gada auto 2019” svarīgākais pasākums – Lielais testa brauciens, kura laikā žūrija, 28 auto nozares ekspertu komandā, vērtē 29 konkursam pieteiktos jaunākos auto modeļus un izvirzīs septiņus finālistus.

Pēc visu dalībnieku fotosesijas pie Nacionālās bibliotēkas žūrija piektdien, 9. novembrī, devās uz bāzes vietu – viesnīcu “Laguna House” pie Sunīšu ezera Garkalnes novadā.

Pēc izmēģinājuma braucieniem, kas ilga visu dienu, vakarā ar savu jaunāko modeļu prezentācijām bija ieradušies dažādu dīlercentru pārstāvji (arī no Igaunijas), atbildot uz žūrijas biedru jautājumiem par modeļa pozicionējumu tirgū un tehnoloģiskajām īpatnībām.

Galerija

Pauls Timrots, režisors:“Pēc šīs diena ir skaidrs, ka auto koplietošanas pakalpojums neaizies, jo vienkārši apniks, katrā automobilī regulēt sēdekli, stūri un radio stacijas”.

Jānis Rapa, “Lattelecom” administratīvā atbalsta nodaļas vadītājs:“Kārtējais kontrastu gads, kad vienā dienā var izbraukt un izbraucu ar “Lamborghini Urus un Suzuki Swift”. Taču īpašs prieks par abiem elektroautomobiļiem. Lai gan vēl sarežģītāka izvēle būs Tautas balsojumā, pēc tādas premium pārstāvniecības ir neprognozējami paredzēt uzvarētāju”.

Juris Zvirbulis, LAMB prezidents:“Priecē kuplais dalībnieku skaits, it sevišķi, premium segments, kurā ir necerēti daudz pretendentu”.

Uldis Rolis, autoservisa vadītājs:“Ir trīs automobiļi, kuri spolē un viens, kuram tas piestāv – abi elektroauto “Hyundai Kona Electric, Nissan Leaf” un “Lamborghini Urus”. Un nenorakstiet, nenorakstiet dīzeļdzinēju automobiļus”.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” piedalās (pieteikšanās kārtībā): “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Electric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.

Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”, kad tiks apbalvots “Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs un uzvarētāji papildus nominācijās, kā “Eko, Dizaina balva, Ģimenes, Sportiskākais, Mazais, Premium, 4×4 Apvidus auto, Pilsētas Apvidus auto 2019” un “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija”.

Nominācijā “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija” no 14. novembra līdz 5. decembrim varēs balsot ikviens gan internetā gadaauto.iauto.lv, gan klātienē tirdzniecības centrā “Mols”. Iepriekšējā gadā tika saņemtas 11 355 balsis

Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Laguna House”, LAMB, “V4 motors”.

Autors: iAuto.lv  10.11.2018.

 

 

Noslēdzas brīvdabas skriešanas sezona: cik aktīvi skrējēji šogad bijuši Latvijas iedzīvotāji?

Šogad daba lutina mūs ar siltu un sausu rudeni, kas ir pa prātam tiem, kuri iecienījuši rīta vai vakara skrējienu svaigā gaisā. Neraksturīgi garā sezona tomēr pamazām tuvojas noslēgumam. Kā sagatavoties, lai no sirds izbaudītu pēdējos rudens skrējienus, un ar kādiem rezultātiem šogad varam lepoties, stāsta aktīva skrējēja un “Euroaptieka” farmaceite Anna Ļapidevska.

 “Svaigs gaiss, skriešana un laba kompānija ir lieliska kombinācija labam garastāvoklim un būtisks priekšnosacījums veselības uzturēšanai. Pareizi skrienot, tiek stiprināta sirds un asinsvadu sistēma, kontrolēts svars, izdalās laimes hormoni – endorfīni, uzlabojas miega kvalitāte. Tā nebūt nav tikai vasarai piemērota nodarbe – kamēr ir gana silts, skriešanu var turpināt, vienīgi rudenī un ziemā īpaši jāpadomā par apģērba izvēli. Daudzie šogad organizētie skrējieni un lielais dalībnieku skaits liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem šī nodarbe kļūst aizvien iecienītāka. Arī šoruden vēl varat paspēt piedalīties vairākos skrējienos, lai godam noslēgtu silto skriešanas sezonu,” iesaka Anna Ļapidevska. 

Rekordi krīt

Lielāki un mazāki, tematiski vai nē, dažādi organizēti skrējieni tiek rīkoti gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Lielākajā rudens skrējienā –“Euroaptieka Skrien Rīga”, kas notika 22. septembrī, visaktīvākie izrādījušies bērnu un jauniešu distanču dalībnieki. Jauniešu nakts skrējienā We Flypiedalījušies 1300 skrējēji, 2 kilometru garajā Ģimenes distancē devās 819 dalībnieki, bet 804 bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem piedalījās Bērnu skrējienā. “Euroaptieka Skrien Rīga” pulcēja arī 355 skrējējus 21 kilometra distancē, 598 – 10 kilometru distancē un 271 – 5 kilometru distancē. Pavisam finišēja 2847 dalībnieki tradicionālajās distancēs un 1300 We Fly dalībnieki.

Savukārt “Euroaptieka Sieviešu skrējiens” jūnija sākumā pulcēja 5500 reģistrēto dalībnieku, un šajā skrējienā vispopulārākā izrādījās 5 kilometru distance, kurā devās 1748 dalībnieki. 682 izvēlējās skriet 10 kilometrus, 762 piedalījās 2 kilometru pāru skrējienā, bet 908 dalībnieki finišēja bērnu skrējienā.

Jau ierasti daudz dalībnieku pulcē arī lielie ikgadējie skrējieni – “Bigbank Skrien Latvija” ar 30 000 reģistrētajiem dalībniekiem, kā arī “Lattelecom” Rīgas maratons, kam šogad reģistrējās rekordliels dalībnieku skaits – 37 645 skrējēji no 78 valstīm. Nu jau ierasti ļoti populārs ir arī taku skrējienu seriāls “Stirnu buks” – 2018. gada sezonā tajā piedalījušies pavisam 24 828 dalībnieki, katrās sacensībās pulcējot vidēji 3500 dalībnieku.

Kur skriet vēl šoruden?

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā jau ceturto gadu gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina uz īpašu un neaizmirstamu nakts skrējienu, kas notiks 16. novembrī plkst. 17.30 Kronvalda Parkā. Tajā iespējams reģistrēties 5 kilometru skriešanas, iešanas un nūjošanas distancei, kā arī 1,5 kilometru ģimenes skrējienam, kā arī foto orientēšanās komandu sacensībām. Distancē pavadītais laiks gan netiks mērīts, toties šī skrējiena devīze “Skrien un staro” ir viena no rosinošākajām.

Savukārt 17. novembrī plkst. 12.00 Jelgavas novada Valgundes pagasta Ziemassvētku kauju muzeja “Mangaļi” teritorijā un tās apkārtnē jau piekto reizi notiks krosa skriešanas pasākums ar cēlu nosaukumu “Patriots 2018”. 8 un 23 kilometru distancēs būs iespējams doties gan skrējienā, gan ar nūjošanas nūjām.

Pareizi izvēlēts apģērbs

Anna Ļapidevska, aktīva skrējēja un “Euroaptieka” farmaceite, atgādina – ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs, kas piemērots laikapstākļiem: “Rudens periodā skriešanas apģērbam būtu jābūt vairākās kārtās. Tomēr jāizvairās no pārāk liela apģērba daudzuma – jāpatur prātā, ka skriešanas laikā ķermeņa temperatūra paaugstinās, uzlabojas asinsrite, sirds strādā ātrāk un pastiprinās sviedru izdale, tādēļ jāizvairās no pārmērīgas sakaršanas.” Tāpat, sportojot ārā, ir būtiski, lai kājas vienmēr būtu sausas, turklāt apaviem jābūt lielai protektora rievai un labai amortizācijai. Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja, ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību. Lai galva, seja un muguras lejasdaļa būtu labi nosegtas, lieti var noderēt ausu sildītājs, šalle un cimdi.

 Iesildīšanās

Tāpat kā vasarā, iesildīšanās ir obligāta treniņa sastāvdaļa arī rudenī, bez tās skriešanu nav vēlams sākt, it īpaši aukstā un lietainā laikā. “Pirms skrējiena veiciet vieglu iestiepšanos, virkni kāju vēzienu, dažus palēcienus un izklupienus. Tas palīdzēs ķermenim labāk pielāgoties skrējienam aukstumā. Skriešanas laikā neļaujiet sev atdzist – pēc treniņa beigām uzreiz pārģērbieties sausās drēbēs un tikai pēc tam veiciet atsildīšanos un izstiepšanos,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite.

 Pareizs uzturs un šķidrums

Un, visbeidzot, arī aukstā laikā nevajadzētu aizmirst par pareizu uzturu un pietiekamu daudzumu šķidruma. Ēdienreizē pirms skriešanas noteikti jāizvairās no taukvielas saturošiem produktiem, jo tauki var kavēt tūlītēju enerģijas pieplūdumu. Pirms paša skrējiena sākuma var apēst pavisam nelielu uzkodu – pusi banāna, dažas rozīnes vai marmelādes gabaliņu. Olbaltumvielas ir ieteicamas uzreiz pēc treniņa vai sacensībām – tās kopā ar saliktajiem ogļhidrātiem lieliski atjauno muskuļu tonusu. Savukārt kafijai un zaļajai tējai ir stimulējošs efekts, kas palīdz garo distanču skrējējiem ilgāk izturēt lielu slodzi, taču jāatceras, ka tie ir arī atūdeņošanos veicinoši dzērieni, tāpēc ja dzert, tad tikai nelielu tasīti. Būtiska nozīme ir šķidruma uzņemšanai: skriešanas laikā ieteicams sākt dzert ūdeni jau laikus, kamēr slāpju sajūta nav sākusies. Ja jūtat slāpes fiziskās slodzes laikā, tas norāda, ka ūdens organismā jau ir par maz.

“Lai skriešana sagādātu prieku un uzlabotu veselību, galvenais ir tai ļauties ar prieku. Ja skrienot jūtaties slikti, iespējams, esat izvēlējušies nepiemērotu slodzi, vai arī jūsu organismam labāk derētu citas aktivitātes. Galvenais ir kustību prieks un sacensību gars – tad arī rudens nešķitīs ne tumšs, ne auksts,” atgādina Anna Ļapidevska.

Autors: Euroaptieka

10.11.2018.

 

 

 

Lidostā Rīga atklāta pirmā darba un atpūtas zona

Starptautiskās lidostas “Rīga” jaunajā ziemeļu piestātnē jeb C zonā lidostas apmeklētāju ērtībām atklāta Samsung darba un atpūtas zona. Tā aprīkota ar kopumā 50 mobilo ierīču uzlādes vietām, kā arī ērtiem darba galdiem, kur vienlaikus var darboties līdz pat 20 cilvēkiem. Šī ir pirmā šāda veida un apjoma darba un atpūtas zona lidostā “Rīga”, un tā ir vērtīgs pienesums lidostas kopējā komforta līmeņa uzlabošanā.

“Tehnoloģijas mūsdienu aizņemtajā un ātrajā dzīves ritmā ieņem neaizstājamu lomu – tās palīdz vienmēr būt sasniedzamam un strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Tāpēc Samsung, rūpējoties par biznesa cilvēkiem un citiem ceļotājiem, ir radījis ērtu, atpūtai un darbam piemērotu vietu lidostas “Rīga” C zonā. Tur ikviens var uzlādēt savas ierīces pirms došanās ceļā, izmantot internetu, strādāt pie ērtiem darbagaldiem vai vienkārši atpūsties,” stāsta Samsung Electronics Baltics prezidents Philip Choi.

Lidosta “Rīga” gada laikā apkalpo vairāk nekā 6 miljonus pasažieru un nemitīgi attīstās, tāpēc jaunā darba un atpūtas zona ir vērtīgs papildinājums ceļotāju ērtībai. Lai lidostas viesi, gaidot savu lidojumu, varētu pavadīt laiku lietderīgi, Samsung darba un atpūtas zonā ir izvietots augstais darba galds ar 20 sēdvietām, 30 bezvadu uzlādes vietas, 12 ērti atpūtas krēsli, 20 elektrības kontakti, kā arī 6 QLED televizori.

“Tie, kas vēlas pirms lidojuma atpūsties, varēs izcilā kvalitātē skatīties vai nu televīzijas kanālus, vai video ar brīnišķīgiem Latvijas dabas skatiem un populārākajiem apskates objektiem. Latvijas video ir sagatavojuši “Magnetic Latvia”, un tas būs kā jauks atgādinājums par Latviju ikvienam, kas dodas ceļā, un varbūt iedvesmos atgriezties,” pauž Sergejs Kostjučenko, Samsung Electronics Baltics sadzīves elektronikas biznesa direktors Baltijā.

“Esam ļoti apmierināti ar ilggadējo sadarbību ar Samsung. Šī sadarbība tika aizsākta pirms vairākiem gadiem, kad Samsung nodrošināja lidostas pamatdarbībai svarīgos lidojumu saraksta (FIDS) monitorus. Tagad, izveidojot Samsung atpūtas zonu, mūsu sadarbība ir sasniegusi jaunu līmeni, nodrošinot lidostas pasažieriem iespēju vēl vairāk izbaudītu laiku pirms lidojuma, tādejādi veicinot lidostas “Rīga” kopējo komforta un pakalpojumu līmeni,” uzsver lidostas “Rīga” valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Autors: Lidosta Riga

10.11.2018.

Dieviete.lv Atziņa 112

Noskaidro, ko NATO karavīri domā par mums! (+VIDEO)

Lūk, ko NATO karavīri no Spānijas, Kanādas un Čehijas domā par mums latviešiem! 

Autors: Rīta Panorāma

Pasaules diabēta dienā Rīgas Centrāltirgū konsultēs par diabēta riskiem

Atzīmējot Pasaules diabēta dienu, Latvijas Diabēta federācija (LDF) šā gada 14. novembrī aicina iedzīvotājus uz informatīvo pasākumu Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā, Centrāltirgus ielā 3, k-3, no pl.14.00 līdz 17.00. Pasākuma laikā būs iespējams konsultēties ar speciālistiem, bez maksas noteikt savu holesterīna līmeni, kā arī saņemt kuponus bezmaksas cukura līmeņa pārbaudei.

Pasākumā būs pieejamas ārsta – endokrinologa un uztura speciālista konsultācijas par diabēta profilaksi un ārstēšanu, veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Tāpat ikviens interesents varēs bez maksas noteikt savu holesterīna līmeni un saņemt kuponus bezmaksas cukura līmeņa pārbaudei asinīs.

“Pasaules diabēta dienas tēma šogad ir “Diabēts un ģimene”. Latvijā ir vairāk nekā deviņdesmit tūkstoši cukura diabēta pacientu, un šī saslimšana skar ļoti daudzas ģimenes. Cukura diabēta diagnoze vieš izmaiņas ne tikai paša pacienta, bet arī viņa tuvinieku ikdienā, nesot daudzus jaunus izaicinājumus. Tāpēc šogad īpaši vēlamies izcelt ģimenes būtisko lomu diabēta ārstēšanā, aprūpē un profilaksē,” atzīmē LDF prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane. “Turklāt statistika liecina, ka katrs otrais pieaugušais pacients nezina, ka viņam ir diabēts. Tādēļ aicinām ikvienu regulāri pārbaudīt savu veselības stāvokli un noteikt savus diabēta riskus, kā arī mudināt ģimenes locekļus pārbaudīties!”

Savukārt Latvijas Bērnu un Jauniešu diabēta biedrība ielūdz uz pasākumu “Atpazīsti diabētu – izglāb dzīvību!”, kas notiks šā gada 17. novembrī, Kalnciema kvartāla tirgū, Kalnciema ielā 35, Rīgā, no pl.10.00 līdz 16.00. Tā laikā būs pieejamas uztura speciālista konsultācijas, dabīgo saldinātāju degustācijas un radošā atstarotāju darbnīca.

Diabēta izplatība visā pasaulē pieaug katru gadu, un ārsti atgādina, ka līdz pat 80% diabēta saslimšanas gadījumu ir iespējams novērst vai aizkavēt ar ēšanas paradumu  maiņu un fiziskām aktivitātēm. Vairāk informācijas par diabēta profilaksi un ārstēšanu šeit: www.diabets.lv

10.11.2018.

40,4% Eiropas iedzīvotāju trūkst D vitamīna

Pētījums liecina, ka 40,4% Eiropas iedzīvotāju, neatkarīgi no vecuma, etniskās izcelsmes un platuma grādiem ir novērots D vitamīna trūkums.* Vitamīna uzņemšanu ietekmē pavadītais laiks ārā tiešos saules staros, kas ikdienas rutīnā un vēsajā laika periodā ar vājāku saules gaismu ir ievērojami ierobežots. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir publiskojusi materiālu, kurā ir norādīts, ka minimāla vitamīna D deva dienā ir15 µg (600 IU).**

NUTRILITE™ uztura speciāliste Vladislava Barziloviča saka: “Vitamīns D ir ļoti nozīmīgs cilvēka organisma darbības nodrošināšanā – tas veicina kaulu un muskuļu funkcijas, stiprina zobus un veido normālu imūnsistēmas darbību, kā arī iesaistās šūnu dalīšanas procesā. Mēs varam iegūt vitamīnu D ar produktiem, kas to satur, taču tādu ir ļoti maz un mums būtu jāapēd 15-30 olu dzeltenumu vai 1,5kg Šveices siera, lai iegūtu 600IY ar vitamīnu D, tāpēc parasti to iesaka uzņemt ar uztura bagātinātājiem”.

Cilvēka ķermenis vitamīnu D var rada arī saules iedarbībā. Teorētiski, aptuveni 30 minūtes uzturēšanās intensīvos saules staros bez sauļošanās krēma nodrošina nepieciešamo vitamīna dienas devu. Diemžēl dažādi faktori attur mūs no vitamīna uzņemšanas – ziemeļu daļā saules gaisma nav pietiekami spēcīga, lai veicinātu sintēzi ādai un palielinātu D vitamīna daudzumu. Ozona slānis un laikapstākļi ietekmē saules pieejamību. Dzīvesveida faktori – darbs birojā, maiņu darba laiks

Pasākumu vadītāja un veselīga dzīvesveida piekritēja Anna Rozīte kā topošā uztura speciāliste, stāsta: “Ņemot vērā, ka mūsu platuma grādos saulainas dienas nav tik biežas, šo vitamīnu caur saules stariem pārsvarā uzņemam par maz. D vitamīnu mēs paši nesintezējam, tāpēc ir svarīgi to uzņemt papildus, gan ar pārtiku, gan ar uztura bagātinātājiem. Pati regulāri veicu D vitamīna līmeņa noteikšanas analīzes un aicinu arī citus to darīt. Jo vitamīns D ir ļoti svarīgs mūsu veselībai.”

Lai veicinātu aizdomāties par D vitamīna nozīmi organismā,7. novembrī Rīgā, restorānā “MUUSU Terase”, norisinājās jaunā NUTRILITE™ vitamīna D prezentācija, kas pulcēja skaistuma blogeres un veselīga uztura piekritējas, pasākumu apmeklēja Indra Salceviča, Laura Valuta, Elizabete Gorina, Ilze Līkuma un citus. Neformālā gaisotnē pie brokastu galda uztura speciāliste stāstīja par riskiem un pazīmēm, ja organismam ir vitamīna D deficīts un veidiem, kā vitamīna līmeni organismā palielināt.

Autors: Amway Latvija

10.11.2018.

 

Kā izvēlēties un iegādāties ziemas apavus?

Rudens un ziemas apavi nereti ir dārgs prieks, kurš ne vienai vien sievietei ir bijis neveiksmīgs. Par dārgu naudu pirktajos zābakos salst kājas vai arī sezonas beigās tos var izmest. Kam būtu jāpievērš uzmanību, iegādājoties ziemas apavus?

Jau pirms došanās uz veikalu ir jāsaprot, kādi apavi ir nepieciešami

Kur tu ar šiem apaviem dosies? Pastaigāties mežā vai pa Vecrīgas bruģi? Skriet kopā ar bērnu vai mašīnā braukt uz darbu? Katriem apaviem ir kāds konkrēts mērķis, tāpēc to izvēle ir tik dažāda – gan stila, gan materiāla, gan oderes ziņā. Ja vairāk laika ir plānots pavadīt ārā, jāizvēlas kvalitatīvi un siltumu saglabājošie apavi.

Apavus vajag aptaustīt un kārtīgi apskatīt

Pievērs uzmanību vietai, kur zābaka virspuse ir savienota ar zoli. Tai jābūt pielīmētai vai piešūtai kārtīgi un līmes pēdām nav jābūt redzamām. Savienojuma vietai ir precīzi jāpieguļ. Pašam zābakam arī ir jābūt gludam, ādai mīkstai un kvalitatīvai.

Apskati apavu zoles. Pievērs uzmanību, lai tās būtu no gumijas, vai arī sintētiskas – no polivinilhlorīda vai poliuretāna, jo šo materiālu zoles ir gan izturīgas, gan lokanas. Ja vēlies, lai zābaki pasargā pret slīdēšanu uz ielas, meklē apavus ar reljefu zīmējumu uz zoles. Kā arī, ja vēlies, lai būtu siltāk, tad labāk iegādājies zābakus ar biezāku zoli.

Neaizmirsti arī paskatīties, kā abi zābaki izskatās blakus – vai materiāls ir vienā tonī un vai viens zābaks nav vairāk izstaipīts, nekā otrs.

Ir svarīgi, lai zābaki „elpo”

Ir svarīgi, ka zābakos kājas nesvīst un mitrums neuzkrājas. Neelpojoši apavi var novest līdz kāju sēnītei un mitras kājas arī salst vairāk. Ir jāizvēlas zābaki no dabīga materiāla.

Pievērs uzmanību cenai

Apavu jautājumā ir skaidrs, ka lēts labs nebūs. Protams, ražotāji vēlas, lai apavus maina biežāk un pērk vairāk, taču nevajag ļauties zemajai cenai un maldiem. Kārtīgi izpēti apavus un tad secini, vai esi gatava maksāt atbilstošo cenu. Siltas, sausas kājas un ilgi kalpojoši zābaki ir labs guvums, pat, ja sākumā šķiet, ka par to ir daudz jāmaksā.

Autors: Dieviete.lv

Latvijas Gada auto 2019 dalībnieki pulcējas pie Nacionālās bibliotēkas

No 8. līdz 11. novembrim notiek konkursa “Latvijas Gada auto 2019” svarīgākais pasākums – Lielais testa brauciens, kura laikā žūrija 28 auto nozares ekspertu komandā vērtēs visus 29 konkursam pieteiktos jaunākos auto modeļus un izvirzīs septiņus finālistus.

Atklājot Lielo testa braucienu, ceturtdien 8. novembrī no plkst. 11:00 līdz 18:00 Rīgā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notika foto un video sesija.

Galerija

“Šogad ir gan Latvijas simtgade, gan konkursa “Latvijas Gada auto” 20. jubileja, tāpēc to atzīmēsim, dāvinot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai grāmatas par automobiļiem sadarbībā ar konkursa žūrijas biedru Juri Kreicbergu un BMW importētāju Latvijā “Inchcape Motors Latvia””, stāsta “Latvijas Gada auto 2019” organizators Māris Ozoliņš: “No visiem “Latvijas Gada auto 2019” titula pretendentiem lielākā daļa ir apvidus automobiļi, kas atspoguļo tirgus tendences. Tomēr sīva konkurence un pārliecinoši modeļi ir arī mazās un kompaktās klases segmentos, kā arī “premium” segmentā. Ir arī divi elektroautomobiļi un ļoti eksotisks modelis mūsu tirgum – “Lamborghini Urus””.

Šogad par Lielā testa brauciena bāzes vietu izvēlēta viesnīca “Laguna House” pie Sunīšu ezera Garkalnes novadā, līdz ar to automobiļu vērtēšanai būs viegli pieejamas dažādas braukšanas vides sākot no gludām šosejām, beidzot ar sliktākas kvalitātes segumiem, grants ceļiem un bezceļu trasēm.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” ir pieteikti un foto sesijā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedalījās 29 dalībnieku automobiļi: “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Elektric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.

Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”, kad tiks apbalvots “Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs un uzvarētāji papildus nominācijās. Tās būs “Latvijas Eko auto 2019”, “Latvijas Gada auto 2019 Dizaina balva”, “Latvijas Ģimenes auto 2019”, “Latvijas Sportiskākais auto 2019”, “Latvijas Mazais auto 2019”, “Latvijas Premium auto 2019”, “4×4 Apvidus auto 2019”, “Pilsētas Apvidus auto 2019” un “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija”.

Par uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija” no 14. novembra līdz 5. decembrim notiks balsojums. Par savu favorītu ikviens varēs balsot gan internetā gadaauto.iauto.lv, gan klātienē tirdzniecības centrā “Mols”. Pērn šo titulu izcīnīja “Volvo XC60”, bet par “Latvijas Gada auto 2018” kļuva “Hyundai i30”.

Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Laguna House”, LAMB, “V4 motors”.

Autors: iAuto.lv  09.11.2018.

 

Padomi, kā uzveikt viltus izsalkuma sajūtu!

Tavam organismam ēšana garlaicības vai sliktas omas dēļ nav vajadzīga. Protams, no pilnvērtīgām maltītēm atteikties arī nevajadzētu, citādi iedzīvosies veselības problēmās. Kā uz īsu brīdi remdēt izsalkuma sajūtu?

Izdzer glāzi ūdens. Dažkārt slāpes nomaskējas par izsalkumu. Signāli ir līdzīgi, tāpēc pirms ķeries pie ēšanas, izdzer glāzi ūdens. Ja šķiet grūti, pievieno citronu vai piparmētru.

Iztīri zobus. Šis paņēmiens uz īsu brīdi atbrīvos no izsalkuma sajūtas. Svaigums mutē apslāpē citus aromātus un garšas, kuru dēļ tev varēja rasties vēlme paēst. Pie tam, kurš gang rib ēst, ja zina, ka ēdiens ne pēc kā laba negaršos?

Košļā košļājamo gumiju. Ja zobubirstes pie rokas nav, ir laba alternatīva – košļājamā gumija. Efektivitāte ir ļoti līdzīga. Ikdienā ar to aizrauties nevajadzētu, bet tas ir lielisks veids, kā apmānīt organismu.

Ēd ķiploku un ingveru. Šie produkti apslāpē izslakuma sajūtu. Ja ēst ķiploku darbā nebūs diez ko patīkami, tad dzert tēju ar ingveru gan var.

Skrien. Tā vietā, lai kārtējo reizi našķētos, dodies skriet! Kardio treniņi uz brīdi novērš domas no izsalkuma.

Novērs uzmanību. Nereti mēs dodamies pie ledusskapja vai skapīšiem, jo esam garlaicības mākti. Uztaisām sviestmaizi, ieslēdzam seriālu un apēdam to, kas mūsu organismam nemaz nebija vajadzīgs. Tāpēc labāk pamēģini novērst savu uzmanību ar kaut ko aktīvu: uzkopšanu, pastaigu vai skrējienu.

Izvairies no kārdinājuma. Lai izbadētos, dažiem pietiek ar skaista ēdiena bildītes ieraudzīšanu vai svaigu bulciņu sasmaržošanu. Centies no tā visa izvairīties!

Ievēro ēšanas režīmu. Dietologi iesaka ēst 5-6 reizes dienā, taču šis skaitlis var mainīties, atkarībā no ķermeņa īpatnībām. Galvenais – nemaini ierasto režīmu un neizlaid pamatmaltītes.

Brokasto. Tie cilvēki, kuri kārtīgi brokasto, spēj vieglāk izturēt līdz pusdienām un dienas laikā uzņem mazāk lieko kaloriju.

Uzkod pareizi. Uzkodu reizēm jābūt pareizām, sabalansētām un ieplānotām. Izvairies no ātrās edināšanas un saldumiem. Tādi produkti tikai apdullina izsalkuma sajūtu, taču ne uz ilgu laiku. Pēc stundas tev atkal gribēsies ēst. Labāk izvēlies sauju riekstu, kādu augli vai glāzi kefīra.

Autors: Dieviete.lv

Pirmizrādi piedzīvos Rozes Stiebras jaunākā animācijas filma “Saule brauca debesīs” (+VIDEO)

 

Ceturtdien, 15. novembrī, pirmizrādi piedzīvos latviešu animācijas klasiķes Rozes Stiebras jaunākā pilnmetrāžas animācijas filma “Saule brauca debesīs”, kas tapusi programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros. “Saule brauca debesīs” stāsts sākas, kad ķekatu jampadracī tiek nozagta Saules un Mēness meitiņa un izmisušie vecāki sauc palīgā cilvēku, lai bērniņu atgūtu. Nabašnieks apjož zobenu un kopā ar Meiteni un Brālīti dodas ceļā, lai stātos pretī gan mošķiem un ērmiem, gan pašu bailēm un slinkumam. Palīgiem dotas tikai trīs dienas: ja šajā laikā Saules meita netiks atrasta, viņa zaudēs savu spēku un kļūs par parastu meiteni. Seko briesmu un piedzīvojumu pilns ceļojums, kas ikvienam māca būt ne vien drosmīgam un attapīgam, bet arī izpalīdzīgam. Filma veidota pēc latviešu tautas folkloras motīviem un tās spraigos notikumus apdziedājuši Juris Kaukulis un „Jauno Jāņu orķestris”.

“Ilgi meklēju spēcīgu stāstu – lasīju mūsu oriģinālliteratūru caur un caur, bet nevarēju atrast neko īsti piemērotu tieši animācijai. Un tad es padomāju ka varētu uzņemt filmu pēc tautasdziesmām, jo tajās ir iekodēts viss tas labākais un stiprākais, kas mums ir. Gan vieglums un līksmība, gan dziļāks, filozofiskāks slānis, kas sevī ietver visu gadsimtiem krāto tautas gudrību, pasaules redzējumu un ētiku; visu, kas vajadzīgs cilvēka dzīvei, lai viņš dzīves beigās nekaunētos par to, kā ir dzīvojis. Bet nebaidieties – šī būs piedzīvojumiem bagāta un līksma filma,” par jauno filmu stāsta režisore Roze Stiebra.

 Pasākumā piedalīsies:

Roze Stiebra, filmas režisore, scenārija autore

Roberts Vinovskis, filmas producents

Ilze Vītoliņa, filmas galvenā māksliniece

Juris Kaukulis, mūziķis, komponists, filmas mūzikas autors

Latvijā zināmi aktieri, animācijas filmas varoņu lomu ierunātāji

Zane Peneze, Simtgades filmu koordinatore

Animācijas filmas ““Saule brauca debesīs” pirmizrāde notiks 15. novembrī plkst. 19:00 kino “Splendid Palace” Elizabetes ielā 61, Rīgā

09.11.2018.

Dieviete.lv Atziņa 111

Latvijā tiek atzīmēta starptautiskā NET diena

Ievadot Starptautisko Neiroendokrīno audzēju jeb NET dienu, 9. novembrī, no plkst. 13.00 – 15.00, ikviens aicināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) telpās kopā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci izkrāsot savu zebru – visā pasaulē pieņemtu Neiroendokrīno audžeju (NET) simbolu. Akcija norisinās Reto slimību konferences ietvaros ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par bieži neatklāto un grūti atpazīstamo audzēju grupu, to laicīgu diagnostiku, ārstēšanas iespējām un dzīvi ar NET.

Starptautiskā NET diena 10. novembrī vienlaikus tiek atzīmēta  daudzās  pasaules valstīs atgādinot,cik liela loma cilvēka dzīvības glābšanā ir izpratnei par reti izplatītām slimībām. NET ir reta saslimšana, kas veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras mūsu organismā ir izvietotas visos audos – ādā, plaušās, gremošanas traktā, smadzenēs un citur. NET audzēju simptomi nav specifiski, tie var būt līdzīgi gan diabētam, gan astmai, gan daudzām citām bieži sastopamām saslimšanām, tādēļ to diagnostika rada izaicinājumus ārstiem, bieži vien novedot pie kļūdainas diagnozes noteikšanas un rezultātā – arī kļūdainas ārstēšanas. NET audzēji šobrīd pasaulē sastāda aptuveni divus procentus no visiem diagnosticētajiem audzējiem, bet reālo gadījumu skaits ir krietni lielāks. Kā liecina 2017. gadā publicētais, viens no lielākajiem ASV pētījumiem “Trends in the Incidence, Prevalence, and Survival Outcomes in Patients With Neiroendocrine Tumors in the United States”, kurā piedalījās 64 000 pacientu, pēdējo 40 gadu laikā saslimstība ar NET audzējiem ir pieaugusi par 6.4 reizēm. Bieži vien šī tipa audzējus agrīnā stadijā atklāj nejauši – veicot kopējos izmeklējumus vai, piemēram, kādas citas operācijas laikā. Tomēr parasti šos audzējus atklāj tikai  5 – 7 gadu laikā. Viens no NET dienas mērķiem ir pievērst uzmanību šai šobrīd šķietami reti sastopamajai saslimšanai, izglītot sabiedrību un mediķus, veicinot NET audzēju atklāšanu agrīnā stadijā un tādējādi – veicinot  arī to veiksmīgāku ārstēšanu.

“Neiroendokrīnie audzēji ir ārkārtīgi reti sastopami un tajā pašā laikā daudzveidīgi, grūti prognozējami un diagnosticējami. Gan ārstu, gan sabiedrības informētība par šo audzēja formu un tā simptomiem var sniegt nozīmīgu ieguldījumu tā laicīgā diagnosticēšanā, kas sekmētu veiksmīgu ārstēšanās procesu. Šāda diagnoze ir ļoti smags trieciens ne tikai pacientam, bet arī viņa ģimenei, tādēļ informācijas pieejamība par šo audzēju sniedz ne tikai zināšanas, bet arī cerību uz veiksmīgu iznākumu. Piemēram, mājaslapā http://www.dzivearnet.lv, pacienti un viņa tuvinieki var iegūt ne tikai informāciju par NET, bet arī par ārstēšanās iespējām un psiholoģiskā atbalsta iespējām”, stāsta daktera Aija Geriņa – Bērziņa, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un ķīmijterapeite.

NET simbols – zebra

Par NET simbolu ir izvēlēta zebra, jo tā kā nav vienādi svītrotu zebru, tā arī nav vienādu NET audzēju gadījumi. Zebra ir kļuvusi par NET simbolu, lai mudinātu ārstus ne tikai domāt par dažādu NET simptomu kopīgajiem cēloņiem, bet arī iedomāties par aforismu, ko piedēvē nepareizas diagnozes noteikšanai šī audzēja gadījumā: „Kad izdzirdat dipoņu, ne vienmēr vajag nodomāt, ka tas ir zirgs – tā faktiski varētu būt arī zebra.”

Kas ir Neiroendokrīnie audzēji un cik sastopami tie ir Latvijā?

Neiroendokrīnie audzēji ir reti sastopama, lēni augošu audzēju grupa, kuri attīstās organisma neiroendokrīnās sistēmas šūnās. “Lai gan NET tiek uzskatīts par retu saslimšanu, kas gadā skar 35 no 100 000 cilvēkiem visā pasaulē, šo audzēju atklāj arvien biežāk” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ķirurģijas rezidente, Margarita Ptašņuka. Tas izskaidrojams ne tikai ar biežākiem saslimšanas gadījumiem, bet arī ar to, ka ārsti joprojām mācās kā šo slimību diagnosticēt. Tāpat palielinās arī pacientu līdzdarbība un zināšanas. Ārsti Latvijā abās lielākajās universitātes klīnikās RSKUS un RAKUS jau kopš 2015.gada ir uzsākuši dalību Eiropas starptautiskajā retu endokrīno audzēju saslimšanu reģistrā EUROCRINE. Latvijā pēdējo 12 gadu laikā ir reģistrēti 205 slimnieki ar gremošanas trakta NET. Pēdējā gada laikā abās universitātes slimnīcās ir diagnosticēti 33 jauni slimnieki ar gremošanas trakta NET audzējiem, bet visbiežāk šogad tie tika diagnosticēti kuņģī un tievajās zarnās. Piemēram, RAKUS NET uzskaites dati liecina, ka 2018. gadā saslimstība Latvijā ar šiem audzējiem bija 1.5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir mazāka nekā citur pasaulē, taču to var skaidrot ar nepieciešamību uzlabot diagnostikas kvalitāti, jo tikai 6,2 % no visiem pacientiem tika fiksēti specifiskie audzēja simptomi.

09.11.2018.

Viltīgā spēlīte telefonā – azartspēles mazā māsa

Jēdziens “spēļu atkarība” vairumam cilvēku iztēlē uzbur kino cienīgas ainas ar noslēpumainiem kāršu spēlmaņiem pagrīdes spēļu zālē vai Lasvegasas kazino. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk pieaugušajiem šis vārdu salikums sāk asociēties arī ar pamatskolas vecuma bērnu, kurš, sakumpis zem skolas somas svara, no rīta sabiedriskajā transportā aizrautīgi sagrupē dažādu krāsu “dārgakmeņus” telefonā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pieaugušajiem diemžēl neizdodas laikus pamanīt brīdi, kad bērns pārkāpj robežu un kļūst par spēļu atkarīgo.

 “Daudzi vecāki joprojām turpina sevi mānīt, sakot, ka spēlīšu spēlēšana telefonā ir nevainīgs pasākums. Sak’, lai labāk spēlē mājās, acu priekšā, nekā kaut kur dzer vai smēķē kopā ar draugiem. Taču pasaules pieredze rāda, ka apmēram trešā daļa pieaugušu spēlmaņu, kuri pašu spēkiem nespēj uzveikt atkarību un meklē speciālistu palīdzību, ir sākuši aizrauties ar spēlēm jau 11–17 gadu vecumā. Pārmērīga aizraušanās ar spēlēšanu, vai tās būtu azartspēles, vai spēlītes telefonā, var pāraugt atkarībā – tieši tāpat kā alkoholisms vai narkomānija un, līdzīgi kā citu atkarību gadījumos – jo agrāk uzsākta lietošana, jo lielāks risks kļūt atkarīgam,” stāsta Dace Caica, biedrības “Esi brīvs” vadītāja un sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” eksperte.

Lai gan ģimenei var šķist, ka bērns no azartspēļu valdzinājuma ir pasargāts tāpēc vien, ka vēl nav sasniedzis pilngadību un oficiāli spēlēt nedrīkst, patiesībā pusaudžiem ir milzumdaudz iespēju spēlēt virtuālajā vidē. Daudzi bērni spēles azartu izbauda jau sākumskolas vecumā, bet līdz 15 gadu vecumam vairums bērnu ir izmēģinājuši kādu azartspēli, izdarot naudas likmi. Lielākoties tās ir kāršu spēles datorā un dalība momentloterijās. Internetā bērni var samērā brīvi piekļūt dažādām spēļu vietnēm krietni pirms pilngadības sasniegšanas. Tāpat ir gana daudz atkarību raisošu Facebooklietotņu un spēlīšu telefonā.

Bērniem spēlīšu spēlēšana šķiet pilnīgi normāla. Dažādu spēļu reklāmas vēstī, ka tas ir jautri un aizraujoši, ļauj apgūt jaunas prasmes, ātri un viegli tikt pie balvām vai naudas, turklāt pusaudži, kas aizraujas ar tiešsaistes spēlēm, uzskata to par lielisku socializēšanās iespēju, jo spēles gaitā sazinās ar citiem spēlētājiem. Svarīgi ir runāt ar bērnu, palīdzēt viņam saprast, kā veidojas atkarība no procesa, lai bērns labāk izprastu savas spēles sekas un spētu izvērtēt, vai tiešām gūst kādu reālu labumu no spēlēšanas.                                                                                            

Kā palīdzēt bērnam izprast spēles dabu?

 Tāpat kā citās dzīves jomās, arī visā, kas attiecas uz spēlēm, svarīgs ir vecāku piemērs. Bērni, apzināti vai neapzināti, atdarina vecākus. Ja pieaugušie nespēlē – arī bērni pēc tā tieksies mazāk, un otrādi – ja vecāki spēlē, tas ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem, ka arī bērni ar to aizrausies. Viens no galvenajiem pārmērīgas aizraušanās ar spēlītēm cēloņiem ir garlaicība, ko mūsdienu bērni diemžēl nevēlas piedzīvot un nespēj izturēt. Ieteicams kopīgi meklēt veidus, kā interesanti un saturīgi pavadīt laiku, tādējādi, iespējams, atrodot hobiju, kas bērnu patiesi aizrauj, un palīdziet pilnveidot prasmes šajā vaļaspriekā.

Pārrunājiet riskus. Skaidrojiet bērnam, ka spēlēšana nav viegls naudas gūšanas veids, patiesībā iespējas laimēt ir niecīgas, bet kāds cits gan, uz spēlētāju rēķina nopelna, krietni daudz naudas. Sauciet spēlēšanu īstajā vārdā– par atkarību – un sarunās „ierādiet tai atbilstošo vietu” blakus citām atkarībām. Ikreiz, kad stāstāt bērnam par alkohola vai narkotiku nelabvēlīgo ietekmi, runājiet arī par azartspēlēm. Stāstiet, kā atkarība no azartspēlēm var ietekmēt bērna nākotni: pat ja citi no malas to neredzēs, cietīs bērna psiholoģiskā veselība, sekmes mācībās, attiecības ar draugiem, bet vēlāk – arī izredzes izveidot veiksmīgu karjeru un nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi. Atgādiniet, ka pārmērīga spēlīšu spēlēšanavarbūt vēl neietekmē bērna kabatas naudas apjomu, bet pilnīgi noteikti var ietekmēt sekmes mācībās un samazināt interesi par laika pavadīšanu ar draugiem – tas ir solis ceļā uz azartspēļu atkarību.

Kā atpazīt spēļu atkarības pazīmes savā bērnā?

 Augstāks risks nonākt spēļu atkarībā agrīnā vecumā ir bērniem, kuriem ir problēmas skolā vai ar draugiem, kuri piedzīvo stresu vai jūtas garlaikoti. Pamanīt spēļu atkarību ne vienmēr ir vienkārši, jo, atšķirībā no pieaugušajiem, bērni ne vienmēr nonāk naudas grūtībās – atkarība var veidoties, arī spēlējot spēles, kurās reāla nauda nav jāiegulda.

Par spēļu atkarību var liecināt miega problēmas, nogurums, pazemināta enerģija, svārstīgs garastāvoklis, aizkaitināmība, sevišķi tad, kad bērns nespēlē, bet dara ko citu, kā arī atzīmju pasliktināšanās skolā, norobežošanās no draugiem un sabiedriskiem pasākumiem, spēlēšanas fakta slēpšana. Iespējams, bērnam pēkšņi visu laiku trūkst naudas, kaut arī kabatas naudas apjomu neesat samazinājuši, varbūt bērns aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem.  

Spēļu atkarība var izraisīt ļoti nopietnas sekas, kas var ietekmēt visu bērna tālāko dzīvi. Pirmkārt, tas paaugstina risku, ka arī pieaugot cilvēks, iespējams, būs ar noslieci uz atkarībām, depresijām. Otrkārt, tas var raisīt uzvedības problēmas jau tagad – antisociālu uzvedību, skolas kavēšanu, sekmju pazemināšanos vai problēmas attiecībās ar vienaudžiem.

“Pastāv iespēja, ka bērna uzvedība mainījusies arī citu faktoru ietekmē, tāpēc pirmais un pats svarīgākais solis ir atklāta saruna. Ja nezināt, kā to uzsākt, vai jums nepieciešams atbalsts, vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem, zvaniet uz konsultāciju atbalsta tālruni un pastāstiet par savām bažām,” aicina Dace Caica.

Kā runāt par atkarību, kas skārusi bērnu?

 Ja saruna par atkarību ir neizbēgama, centieties radīt tādu gaisotni, kurā bērns var jums uzticēties. Klausieties, ne tikai runājiet, nekliedziet, nezaudējiet savaldību, bet mēģiniet palūkoties uz situāciju sava bērna acīm – kā jūs līdzīgos apstākļos gribētu, lai ar jums runā?

Izvēlieties piemērotu laiku un vietu. Izejiet kopīgā pastaigā vai kaut kur aizbrauciet, lai bērns nejustos kā pratināšanā. Ieklausieties savā bērnā, pat ja atbildes jums nav patīkamas. Stāstiet par to, kā jūtaties, nevainojot un  nenosodot bērnu. Runājiet par to, kā tas var ietekmēt viņa tālāko dzīvi, veselību, attiecības. Palīdziet bērnam saprast, ka pārmērīga spēle nerisina problēmas, bet gan tās rada.

Ieteicams veikt arī dažādus preventīvus pasākumus, pirms problēma ir samilzusi: ierobežojiet pieeju internetam vai bloķējiet konkrētas lapas, vienojieties, ka ģimenē telefoni un datori netiks lietoti guļamistabās un pie ēdamgalda, nosakiet lietošanas laika limitu, un paši konsekventi ievērojiet savus noteikumus.

Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lvatrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests pieaugušajiem, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros ar atbalsta tālruņa starpniecību biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti sniedz konsultācijas spēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Azartspēļu atkarības gadījumos konsultāciju tālrunis 29323202 darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. Iniciatīvu finansiāli atbalsta spēļu biznesa uzņēmums “Alfor”.

Autors: Dieviete.lv

 

12 vieglas uzkodas, kuras nodrošinās ar enerģiju!

Āboli. Tie satur daudz vitamīnu un minerālvielu, tie ir arī spēcīgu antioksidantu – flavonoīdu un polifenolu – avots. Centieties tos ēst katru rītu un pievienojiet augļu kokteiļiem.

Banāni. Viens no labākiem kālija avotiem, kas palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu un organisma sirdsdarbību.

Sarkanā paprika. Tā ir pilna ar antioksidantu vitamīniem A un C, kuri ir nepieciešami jūs ādas skaistumam. Ja jūs vēlēsieties uzgrauzt kaut ko sātīgu, sarkanā paprika tam lieliski noderēs. Pamēģiniet iemērcēt to pusdienu laikā kādā mērcē.

Dabīgā tumšā šokolāde. Ja jūs esat saldummīlis, tad dabīgā tumšā šokolāde noteikti apmierinās šo tieksmi. Tā ir veselīgāka, nekā desertu uzkodas, kas satur rafinētu cieti, kura iznīcina enerģijas iegūšanai nepieciešamos vitamīnus. Bet, tā kā šokolāde satur cukuru, jāierobežo tās uzņemšana līdz 57 g dienā.

Ķirbju sēklas. Šīs sēklas ir magnija, dzelzs, kalcija, K vitamīna un olbaltumvielu krātuve. Esiet pārliecināti, ķirbju sēklas apmierinās jūsu vēlmi iekost, kad jums būs nepieciešams paaugstināt savas darba spējas.

Burkāni. Burkāni satur daudz šķiedrvielu, tāpēc tie ir lielisks veids, kā nomākt asu izsalkumu, neaizmirstot arī par pareizu uzturu.

Dārzeņu zupa – biezputra. Šādā veidā nodrošināsiet organismu ar nepieciešamo dārzeņu daudzumu, bet organisms, savukārt, varēs bez pūlēm uzņemt vajadzīgās uzturvielas, netērējot enerģiju to sašķelšanai.

Auzu pārslu biezputra. Pamēģiniet no rītiem ēst auzu pārslu biezputru, bet pēc 25 minūtēm var apēst kādu augli. Biezputrai virsū uzberiet kanēli vēl labākam aromātam un veselīgumam.

Zaļie salāti. Zaļi dārzeņi ir pilni ar vitamīniem un minerālvielām, kuri pārstrādājas diezgan ātri, tādēļ jūs sajutīsiet, kā uzlādējaties ar enerģiju.

Ananāss. Ananāss ir viegli sagremojams, tas satur enzīmu bromealīnu, kurš uzlabo gremošanu un veicina organisma attīrīšanu. Neaizmirstiet, ka ananāss ir jāēd tukšā dūšā un nav vēlams kombinēt to ar citiem produktiem.

Augu tējas. Ja jūs vēlaties izlaist kādu ēdienreizi, tad tās vietā var iedzert augu tēju. Tikai pārliecinieties, lai tajā nav kofeīna.

Žāvētas vīģes. Žāvētas vīģes apbrīnojami lieliski attīra asinis. Pārliecinieties, ka jūsu izvēlētais ražotājs tām nepievieno cukuru un citas piedevas. Vīģes satur diezgan lielu cukura daudzumu, tāpēc būtu vēlams samazināt porcijas lielumu uz dažiem gabaliņiem.

Autors: Dieviete.lv

Ēd, lai dzīvotu vesels!

Kaut arī joprojām nav skaidras atbildes, kādēļ cilvēku organismā attīstās ļaundabīgās šūnas, viena atziņa ieguvusi vienprātību speciālistu lokā – vairāk nekā pusi saslimšanu ar vēzi izraisa nepareizs dzīves veids, nepiemēroti darba apstākļi un uzturs!  Lai izglītotu iedzīvotājus par iespējam sevi pasargāt no vēža, Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros piedāvā rakstu sēriju par onkoloģisko saslimšanu profilaksi.

 Protams, pamata lietas par sabalansētu un veselīgu uzturu mēs katrs zinām, taču jautājums – vai tiešām ievērojam? Runa nav par svētku reizēm, kad apēsts kāds lielāks kūkas gabals, vai izņēmuma vakariņas ar ceptiem kartupeļiem. Ja vien tā nav tava ierastā ēdienkarte ikdienu, viss kārtībā, jo vaļības atļauties drīkst un pat vajag, tikai – ar mēru!

Lūk, daži vērtīgi speciālistu ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties no saslimšanām, kā arī labi justies.

Vispirms jau proporcijas.Svarīga nianse, ko der ielāgot, piepildot savu pusdienu vai vakariņu šķīvi – tajā jābūt 80% dārzeņu un tikai 20% dzīvnieku olbaltumvielu. Jā, tieši tā, gaļai jābūt kā piedevai pie dārzeņiem, nevis otrādi.

Ikreiz liec šķīvī cita veida dārzeņus un saknes.Tā tu ne tikai dažādosi savu ēdienkarti, bet arī vairāk apēdīsi cita veida vērtīgās vielas, jo katrs dārzenis un sakne satur atšķirīgus vitamīnus un minerālvielas. Piemēram, kāpostos ir vairāk C vitamīna, bet bietes satur daudz mangāna.

Pievieno garšaugus.Maltītei pievienoti sīpoli, ķiploki, puravi, dažādi zaļumi un citi garšaugi padarīs to aromātiskāku, garšas kārpiņām tīkamāku un papildu baudai apgādāsi savu organismu arī ar virkni nepieciešamo minerālvielu, tostarp antioksidantiem.

Īpaši pretvēža profilaksei ieteicami – brokoļi, zaļie kāposti, ķiploki, kurkumu kopā ar melnajiem pipariem. Tiem visiem piemīt pretiekaisuma efekts. Tāpat nesmādē arī Vidusjūras reģionam raksturīgās garšvielas un garšaugus – timiānu, oregano jeb raudeni, baziliku, rozmarīnu, majorānu, dažādas mētras. Tas viss padarīs ēdienu aromātisku un vienlaikus arī kavēs slikto šūnu attīstību.

Ēd zivis!Izvēlies sardīnes, skumbrijas un citas mazās jūras zivis, kas satur mazāk iespējamā dzīvsudraba un citus kaitīgus piesārņojumus nekā, piemēram, tuncis vai pat lasis.

Izvēlies lauku olas.Tās būs bagātākas ar omega-3 taukskābēm, kas regulē šūnu augšanu.

Saki – jā – pilngraudu produktiem!Ja tev garšo no baltajiem miltiem cepta maize, tad lūko pēc tādas, kurai pievienoti graudi, sēklas klijas. Arī makaronus pērc pilngraudu, kas organismam dos ne tikai ilglaicīgu sāta sajūtu, bet arī labumu.

Organismam vajag eļļas.Domājot par vēža profilaksi, izvēlies olīvu vai rapšu eļļu gan cepšanai, gan salātu pagatavošanai. Šūnas apvalks ir veidots no taukiem, un nepiesātinātās taukskābes ir spēcīgākais imunitātes, enerģijas un organisma aizsardzības avots.

Un atceries – no augu taukiem cilvēkam visvērtīgākās ir nerafinētās eļļas, kuras lieto salātiem un cita veida aizdariem, bet ne cepšanai, jo karsēšanas laikā tās var izdalīt kancerogēnas vielas. Cepšanai piemērotas ir rafinētās eļļas. Starp citu, vai zināji, ka sastāva ziņā rapšu eļļa ir ļoti līdzīga olīveļļai?

Dzer zaļo tēju! Trīs tases dienā palīdzēs organismam būt mundram un, kā liecina vairāki pētījumi, ievērojami mazinās risku saslimt ar vēzi.  

Dzer daudz ūdens!Zināma patiesība ir arī tā, ka organismam katru dienu nepieciešami 2–2,5 litri ūdens. Ja tā trūkst, tiek traucēta normāla šūnu darbība, bet tas var veicināt nepareizu šūnu dalīšanos.

Ikdienā saki NĒ!

Gaļas izstrādājumiem (desas, kūpinājumi), saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, no koncentrātiem gatavotām sulām, no baltajiem miltiem gatavotiem kārumiem un maizes, desertiem, kuru sastāvā ir daudz cukura, saldinātiem jogurtiem, arī kartupeļiem, kas satur daudz ogļhidrātu, tāpēc paaugstina glikozes līmeni asinīs, bet salda organisma iekšējā vide veicina iekaisumu veidošanos un ļaundabīgo šūnu augšanu.

Noteikti atsakies arī no stipri ceptiem, jau melnīgsnējiem ēdieniem, jo piedegums satur virkni organismam  kaitīgu vielu.

 

Ja terapijas laikā zūd apetīte…

…bet, lai izveseļotos un būtu spēks pārciest staru vai ķīmijterapiju, jāēd ir! Ko darīt?

*Ēd mazām porcijām! Kaut vai 5 – 6 ēdienreizes dienā, taču pilnvērtīgas un nelielas.

*Izvēlies ēdienus, kas nav trekni, pārlieku asi un kuriem nav spēcīga aromāta, tas palīdzēs izvairīties no nelabas dūšas, kas itin bieži mēdz būt tieši ķīmijterapijas laikā.

*Lai nekairinātu jutīgo kuņģa gļotādu, gan ēdienu, gan dzērienus baudi istabas temperatūrā vai vēsākus, bet ne karstus.

*Padzeries arī starp maltītēm – iespējami bieži, bet maziem malkiem un vislabāk tīru ūdeni.

Autors: Eiropas Savienības Sociālā fonds

Dieviete.lv Atziņa 110

Ķiploku sviests brokastmaizītēm

 
Sastāvdaļas:
 
125 g sviesta
2 lielas ķiploku galviņas
 
Pagatavošana:
 
Sviestu izņemiet no ledusskapja, lai tas nav tik sastindzis. Notīriet ķiplokus, nomazgājiet tos un nosusiniet. Tad ķiplokus sablendējiet, pievienojiet mīksto sviestu un visu kārtīgi sajauciet.
Izlieciet visu masu uz pārtikas plēves un cieši ietiniet. Tad lieciet ledusskapī, lai sviests sastingst.
Lietot šādu sviestu variet jebkur- likt uz maizes, kā piedevu zupās, mērcēs, pie pastas. Taisot ķiploku grauzdiņus…
 
Lai labi garšo!
 
Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 109

“Latvijas Gada auto 2019” kandidāti šodien apskatāmi pie Nacionālās bibliotēkas

 

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas šodien ikvienam ir iespēja apskatīt 28 titula “Latvijas Gada auto 2019” automašīnas.

Arī mēs, portāls Dieviete.lv, devāmies apskatīt šos auto. Šeit arī fotogrāfijas no pasākuma!

Galerija

 

Viens no dārgākajiem apskates objektiem Lamborghini Urus

Atgādinām, ka tagad visā Latvijā nopērkams piektais Latvijas Gada auto žurnāls, kurā vari gūt vēl plašāku ieskatu par auto jaunumiem!

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 108

Jānis Stībelis un draugi ieraksta dziesmu „Dzintara Latvijas stāsts” – veltījumu Latvijai dzimšanas dienā (+VIDEO)

Dziedātājs Jānis Stībelis un viņa skatuves kolēģi Aija Andrejeva, Intars Busulis, Aminata Savadogo, Māra Upmane-Holšteine, Ivo Fomins un Antra Stafecka nesen pabeiguši darbu pie dziesmas „Dzintara Latvijas stāsts” ieraksta (mūzika un vārdi – Jānis Stībelis). Šī ir mākslinieku velte mūsu valstij 100.dzimšanas dienā. Klausītāju vērtējumam tiks nodots gan jaunās dziesmas ieraksts, gan arī videoklips, kurā piedalījies arī Dailes teātra aktieris Andris Bulis.

Par jauno dziesmu Jānis stāsta: „Ideja radās kā sveiciens Latvijai lielajā jubilejā. Melodijā ir gan nedaudz teiksmainuma, taču visnotaļ gribējās saglabāt pozitīvu un nākotnē vērstu skatījumu. Savukārt dziesmas tekstā ir izmantots nedaudz Latvijas vēstures un nacionālo simbolu – teika par seno letu karogu, vēstures pagriezieni, kara pelni, Latvijas brīvvalsts tapšana, strēlnieki un varoņu kapi, dzintars, linu villaine.  Vārdu sakot. simbolismu ir daudz, kas it kā dziesmai uzliek svinīgu, sakrālu formātu, tomēr nākotnē jāraugās ar gaišu skatu. Tāpēc svinēsim visi kopā, pūtīsim taures, sitīsim bungas, smaidīsim, priecāsimies, ka mums ir pašiem sava valsts!”

Bet pie domas par kopdziesmu Jāmis Stībelis nonācis ļoti vienkārša iemesla pēc – viņaprāt, jubilejas draugu pulkā svinēt ir jautrāk, daloties priekā ar citiem, tādēļ dziesmas ierakstā dzirdamas daudzu Latvijā iecienītu dziedātāju balsis.

Dziesmas mūzika, vārdi, dziesmas producēšana un aranžējums – Jānis Stībelis, ģitāras – Jānis Kalniņš, miksēja un ierakstīja Gints Stankevičs (Factory Sounds Studios).

Video un režija – Mārcis Šēners, producēšana – Nora Legzdiņa, make-up un matu sakārtojums – Krista Zvirgzdiņa, apģērbs: MAYRA

Mūziķi: Jānis Stībelis, Intars Busulis, Aija Andrejeva, Māra Upmane-Holšteina, Aminata Savadogo, Antra Stafecka, Ivo Fomins.

Atbalstītāji: DEKONOMA, Liepupes Muiža, Cinevera LV, Māmiņu klubs, Dieviete.lv

Īpašs paldies jauniešu pūtēju orķestrim „Auseklītis”!

 

 

 

Ar dzelzi bagātas pusdienu receptes mazulim

Maza bērna uztura prasības ir daudz augstākas nekā pieaugušajam – mazulim jāuzņem līdz pat septiņām reizēm vairāk uzturvielu. Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā Latvijā un pasaulē vērojams visbiežāk, ir dzelzs. Lai mazulis izaugtu vesels un stiprs, ar dzelzi bagāti produkti ir neatņemama mazuļa ēdienkartes sastāvdaļa. Iedvesmojot vecākus gatavot veselīgas, uzturvielām bagātas un mazulim piemērotas maltītes, kampaņas “Mazais nav lielais” vēstnese Laura Grēviņa un uztura speciāliste Guna Rijkure piedāvā divas pusdienu receptes – vienkāršas, ātri pagatavojamas maltītes, kuras nodrošina arī mazulim nepieciešamo dienas dzelzs devu.

1 – 3 gadus vecam bērnam uz kilogramu ķermeņa svara jāuzņem 5,5 reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušajam. Dzelzs rūpējas par mazuļa fizisko un garīgo attīstību – vairo mazuļa enerģiju, nodrošina muskuļu funkcijas, “atbild” par smadzeņu attīstību. Dzelzs dienas deva atkarīga no mazuļa vecuma un svara, taču vidēji 1 – 3 gadus vecam bērnam jāuzņem aptuveni 8 mg dzelzs dienā. Ja mazulim trūkst dzelzs, bērns ir saguris un biežāk slimo; mazulim var būt sausi mati un nagi, bāla āda. Ja bērns pēkšņi sāk ēst neēdamas lietas, piemēram, mālu, kaļķi vai zemi, tas var liecināt par dzelzs trūkumu.

SALDO KARTUPEĻU BIEZENIS AR GAĻAS & BIEŠU BUMBIŅĀM

Visai ģimenei (4 personām)

 

Sastāvdaļas:

Biezenim:

1 kg saldo kartupeļu
30 g sviesta

Šķipsniņa sāls

1 tējkarote kaltēta vai svaiga timiāna

Gaļas biešu bumbiņām:

500 g maltas liellopa gaļas

1 vārīta biete

Šķipsniņa sāls

½ tējkarote timiāna

1 ķiploka daiviņa

½ tējkarote sarkanās paprikas pulvera

 

Pagatavošana:

Saldos kartupeļus nomizo, sagriež kubiņos, uzvāra un pēc tam nokāš.
Kad kartupeļi atdzisuši līdz aptuveni 40°C, tiem pievieno sāli, sviestu, timiānu un visu sablendē, līdz izveidojas biezenis.

Bieti sarīvē un sajauc ar liellopa gaļu un sāli, sarkanās paprikas pulveri un sasmalcinātu ķiploka daiviņu. Veido bumbiņas.

Bumbiņas cep sakarsētā pannā vai krāsnī uz cepamā papīra (15 minūtes 190°C).

Saldo kartupeļu biezeni pasniedz ar biešu – gaļas bumbiņām.

 

ZAĻĀS BROKOĻU UN PROSAS PANKŪCIŅAS

~8 pankūkas

 

Sastāvdaļas:

50 g brokoļa
25 g prosas

2 olas
20 g rīvēta cietā siera
50 g pilngraudu kviešu miltu
½ tējkarote cepamā pulvera

Pagatavošana:
Prosu noskalo. Uzvāra ūdeni, ieber tajā prosu un vāra aptuveni 15-20 minūtes.

Sarīvē brokoli. Olu sajauc ar brokoli, sieru un novārīto prosu.

Pievieno miltus, cepamo pulveri, sāli un samaisa.
Cep sakarsētā pannā no abām pusēm.

Lai veicinātu vecāku izpratni un atgādinātu par piemērotu uzturu mazuļiem pēc viena gada vecuma, Aptamil3 sadarbībā ar ekspertiem uzsācis izglītojošu kampaņu vecākiem “Mazais nav lielais”. Kampaņas laikā vecāki tiek izglītoti par mazu bērnu uztura principiem, kā arī mācās gatavot mazulim piemērotas maltītes ēdiena gatavošanas meistarklasēs Lauras Grēviņas vadībā.

Video

 

Autors: Mazais nav lielais

 
 

17.novembrī tiks atzīmēta Pasaules Priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena

 

2018. gada 17. novembrī pulksten 13.00 Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, Anglikāņu ielā 2, tiks atzīmēta Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena. Vecāki, kuri bērniņi ieradušies pasaulē pirms laika, šajā dienā aicināti sanākt kopā, lai baudītu sirsnīgu koncertu, dalītos pieredzē un kļūtu viens otram par atbalstu un iedvesmas avotu.

Pasaulē katrs 10 bērniņš ir priekšlaicīgi dzimis. Arī Latvijā vidēji 6% bērniņu dzimst pirms laika. Šie bērniņi ir daudz trauslāki un saudzējamāki, tāpēc pirmajos dzīves mēnešos viņiem vajadzīgas īpašas rūpes gan no ārstu, gan vecāku puses.

Būt par priekšlaikus dzimuša mazuļa vecāku nav viegli, jo neziņa par nākotni un bailes piedzīvot paliekošas veselības komplikācijas rada trauksmi un var izraisīt visdažādākās emocijas – bailes, dusmas, skumjas un vainas sajūtu. Šajā periodā vecākiem ļoti būtisks ir emocionālais atbalsts un iespēja rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, tāpēc ļoti svarīga ir iespēja satikties ar citiem vecākiem, kuri saskārušies ar līdzīgu pieredzi.

Priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības „Esmu klāt” pārstāve Sanita Ziediņa:

„Es gribētu, lai mēs, priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki, satiekamies ne tikai slimnīcas gaiteņos ar diagnozēm rokās, bet pasākumā, kurā varam svinēt dzīvi. Es priecātos, ja uz pasākumu ierstos ne tikai tie vecāki, kuru bērniņiem pēc izrakstīšanās no slimnīcas viss ir kārtībā, bet arī tie, kuru mazuļiem joprojām ir kādas veselības problēmas. Jo tikai daloties gan priekos, gan grūtībās, mēs varam stiprināt viens otru. Tas ir arī viens no mūsu biedrības mērķiem – sniegt priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem gan informatīvu, gan emocionālu atbalstu.”

Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena tiks atklāta ar koncertu, kurā muzicēs dziesminieks Kārlis Kazāks un uzstāsies bērni un pieaugušie, kuri dzimuši pirms laika. Mazajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja līdzdarboties muzikāli izzinošā, attīstošā un radošā nodarbībā, kuru vadīs mūzikas studijas “Orff” pasniedzēja Rebeka Arhipova, savukārt vecāki neformālā gaisotnē pie tējas tases un klinģera varēs aprunāties viens ar otru un mediķiem – ārstiem neonatologiem un neonatoloģijas māsām, kuriem ir ārkārtīgi būtiska loma mazuļu pirmajos dzīves mēnešos, rūpējoties par tik trauslo dzīvību.

Neonatalogu biedrības vadītāja Amanda Smildzere:

„Šīs dienas  atzīmēšana ir būtiska arī ārstiem un māsiņām kuru ikdiena ir saistīta ar pašiem mazākajiem. Redzot šos mazuļus paaugušos un dzīvespriecīgus kopā ar vecākiem pasākumā, mums ir patiesa gandarījuma sajūta par paveikto un pārliecība, ka šis grūtais ikdienas darbs ir ļoti svarīgs un nav veltīgs. Mēs visi ļoti priecājamies par šiem mazuļiem, cenšamies atbalstīt un sekot viņu augšanai un attīstībai dinamiskās novērošanas programmā. Šajā dienā reizi gadā ir iespēja arī plašākai sabiedrības daļai gūt informāciju par to, ka visapkārt mums aug un attīstās, studē, strādā, veido savas ģimenes cilvēki, kuri ir dzimuši priekšlaicīgi.” 

Talantu video

Pasākuma laikā tiks demonstrēti arī talantu video, kuros priekšlaikus dzimušie bērni, kuri nu jau ir drusku paaugušies, rādīs savas prasmes dažādās jomās, tādējādi iedvesmojot tos vecākus, kuru mazuļi šobrīd ir tikai nedaudz lielāki par cukura paciņu.

Ja arī Jūs esat priekšlaikus dzimuša bērna vecāks vai pazīstat kādu, kurš ieradies šajā pasaulē pirms laika, aicinām līdz 10.novembrim uz e-pastu: piedalos@piedzimuagrak.lv iesūtīt 1 minūti garu bērna talanta video.

Vairāk informācijas par pasākumu un video noformēšanu atradīsiet interneta vietnē https://www.facebook.com/Pasaulespriekslaicigidzimusobernudiena/

Pasaules Priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena Latvijā tiek atzīmēta jau sesto gadu, bet visā pasaulē jau kopš 2008.gada.

Plašāka informācija par Pasaules Priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu un tās atzīmēšanu visā pasaulē (angļu valodā): https://www.efcni.org/ 

Informācija priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un līdzcilvēkiem: www.priedzimuagrak.lv  

Autors: Elīna Zelčāne

Foto: Pievilcīgā aktrise Ieva Florence bauda romantiskas brīvdienas Jūrmalā

Filmas “Blēži” zvaigznei un gaidāmās latviešu komēdijas «Jaungada taksometrs» lomas atveidotājai Ievai Florencei laiks pirms pirmizrādes ir visai saspringts. Par spīti aizņemtībai – seriāliem, lielajiem ekrāniem, Dailes teātra skatuvei un dažādiem projektiem, talantīgā pašmāju aktrise novembra sākumā izbrīvējusi dienu, lai nesteidzīgi baudīt romantisku divvientulību Jūrmalā kopā ar draugu, aktieri Oskaru Vīksni.

Kā stāsta Ieva, Jūrmalas brīvdabas muzejs viņai ir tuvs un pazīstams jau ļoti sen: “Jau bērnībā brīvdabas muzejā biju uzstājusies un spēlējusi dažādos folkloras pasākumos, tādēļ bija ļoti patīkami tur atgriezties un arī ar Oskaru padalīties šajās atmiņās. Lai gan nereti pastaigājamies Jūrmalā, joprojām parkā atklājām iepriekš vēl neizstaigātas un pasakaini skaistas takas. Cilvēku maz, tas ļauj saplūst ar dabu atrast mieru sevī.”

Ķerot pēdējās rudenīgi skaistās dienas dabā, abi aktieri uzņēmuši arī pāris romantiskus foto. Kamēr citviet cilvēku daudz, Jūrmalas brīvdabas muzejā bijusi iespēja neviena netraucētiem uzņemt sirsnīgus foto.

Mīlošais pāris brīvdienas pavadīja Dubultos, kur baudīja rudens SPA programmu. “Ikdienā daudz strādājam, tādēļ ļoti novērtējām iespēju netraucēti baudīt divvientulību. Kas ne mazāk svarīgi, numurā bija ļoti kluss, lai gan blakus dzīvoja ģimenīte ar bērniem. Kad esi izrāvies no ikdienas un gribas atpūsties un pabūt divatā, tad šis aspekts ir visai svarīgs,” atpūtas pieredzē dalās Ieva Florence ar draugu.

Ieva un Oskars nav mājās sēdētāji un arī ikdienā izvēlas aktīvu atpūtu, peldot vai ejot pirtī, tas uzmundrinot garu. Tādēļ arī Jūrmalā pāris atpūtu sākuši ar izsildīšanos turku pirtī un saunā, kam sekoja stundu gara pilna ķermeņa masāža.

Ka stāsta Oskars, abi kopā daudz ceļo – tā, piemēram,  pabijuši Portugālē, Spānijā, Francijā, Sardīnijā, ASV, Itālijā un baudījuši dažādus zivs ēdienus, svaigus un ļoti labi pagatavotus. Tādēļ arī Jūrmalā gardēži piemeklējuši vakariņu vietu, kas vistuvāk atsauktu atmiņa izbaudītās ceļojumu garšas tepat pie mums. “Tā kā zinām, kā garšo izcili pagatavoti jūras produkti daudzviet pasaulē, International Jūrmalašefpavārs tiešām patīkami pārsteidza ar izcilu trīs zivju zupu un nevainojami pagatavotu astoņkāji ar kazas siera mērci. Ļoti rūpīgi pārdomāts ēdiens un ļoti mums saprotams. Pārsteidza ar kvalitāti vienkāršībā un variācijā. Nevainojami servēti ēdieni un dekorēta vieta. Mēs noteikti atgriezīsimies,” par gastronomisko pieredzi Jūrmalā stāsta Ieva.

Autors: Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs

 

 

 

 

Vistas filejas kabatiņas ar sieru

Sastāvdaļas

500 gr vistas filejas
1 ola
50 gr Mocarellas siera
30 gr (apm. 16 ripiņas) pepperoni desas
puse glāzes miltu
puse glāzes rīvmaizes
6 ēdk. augu eļļas
sāls un pipari pēc garšas

Pagatavošana

1. Nomazgājiet un notīriet vistas fileju. Pārgrieziet katru gabalu uz pusēm pa diagonāli. Ar asu nazi katrā gabaliņā no vienas puses iegrieziet kabatiņu, bet uzmanīgi, lai neizgrieztu cauri.

2. Piepildiet katru kabatiņu ar desas un siera šķēlīti. Nedaudz uzberiet piparus un sāli. Atstājiet to visu, lai ievelkās.

3. Ieslēdziet cepeškrāsni uz 180 grādiem, lai uzsilst. Izklājiet cepešpannu ar foliju.

4. Sagatavojiet trīs nelielas bļodiņas. Vienā sakuliet olu, otrā ieberiet miltus, bet trešajā- rīvmaizi. Pie olas pievienojiet vienu tējkaroti auksta ūdens- sakuliet to kopā.

5. Apvārtiet gabaliņus no sākuma miltos, tad olā un tad rīvmaizē. Pieturiet kabatiņu, lai no turienes neizkrīt siers un desa.

6. Uzkarsējiet eļļu uz pannas. Kad tā ir uzkarsēta apcepiet filejas gabaliņus no katras puses ne ilgāk kā 2-3 minūtes. Eļļas ir jābūt pietiekami daudz, lai tā tiktu klāt visam gabaliņam.

7. Kad fileja būs apcepta-kārtojiet to uz cepešpannas un ievietojiet cepeškrāsnī. Cepiet 25 minūtes. Var arī nedaudz ilgāk, ja gabaliņi ir palieli.

8. Pasniedziet uzreiz kā izņemsiet no cepeškrāsns.

Lai labi garšo! 

Autors: Dieviete.lv

1...184185186...456Lapa 185 no 456

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete