Izlaiduma laiks ir brīdis, kad jaunieši var atvilkt elpu pirms jaunām uzvarām un izbaudīt to, ko dēvē arī par izlaiduma drudzi, kad tiek pirktas un šūtas kleitas un uzvalki, kas pēc iespējas vairāk izcels viņu personību. Par romantiku Latvijas modes mākslinieka Dāvida domas par izlaiduma tērpu bija kā uzskicētas, jo dizainers uzbūra moderna izlaiduma ainu. «Meitenēm nekādas kūkas uz galvām, bet gan skaisti kopti mati, nevajag sevi padarīt vecākas. Vairāk romantikas! Gaisīgas kleitiņas tā ap celi, un nav garās vakarkleitas, vairāk viegluma un stila.» Runājot par puišiem, Dāvids pieminēja, ka izlaidumā puišiem varētu būt visiem vienādi uzvalki — uniformas, bet lai tiem būtu radošs akcents. «Galvenais, lai nebūtu garlaicīgi,» piebilda Dāvids. Viņš ierosināja, ka puiši izlaidumā varētu iztikt bez ierastās žaketes un ierasties uz svētkiem baltos kreklos ar aproču pogām un ideālas piegrieztnes biksēm. Mode nav apstājusies Tradīcijas ir kā pārbaudīta vērtība, kura vienmēr pateiks priekšā, ko vilkt un kā izskatīties, tomēr dažkārt pienāk brīdis, kad ar vasaras vēsmām jāļauj dzīvē ienākt kam jaunam un svaigam. Baltijas Modes federācijas prezidente Elēna Strahova savos priekšstatos par modernu izlaidumu bija radoša. «Jaunība ir laiks, kad vajag eksperimentēt, un izlaidums ir tas brīdis, kad vari ļaut brīvu vaļu fantāzijai. Nav obligāti vienmēr jāievēro tradīcijas, dažkārt ir jāiet uz priekšu. Var pat ņemt piemēru no starptautiskajām pret-a-porter kolekcijām un, piemēram, atnākt stilizēta kovboja imidžā, kā tas bija redzams «D-squared» modes skatē. Nevajag izvēlēties vieglāko ceļu — ģērbties pēc šabloniem,» saka E. Strahova. Pavasara un vasaras sezona piedāvā tik daudzas aktuālas tendences, tad kādēļ tās neizmantot, arī piemeklējot sava izlaiduma tērpu. Dažādas lentītes, rišiņas, krokojums un ieloces, romantiski gaisīgi šifona audumi, kas lieliski piestāv gan sezonai, gan izlaidumam. Modes salona «Siluets» līdzīpašniece Olga Tarenoka uzsvēra: «Kad klienti nāk pasūtīt izlaiduma tērpus, mēs vienmēr piedāvājam vispirms apskatīt ārzemju katalogu, kur ir apskatāmas pēdējās novitātes apģērba dizainā. Tad, protams, iesakām izpausties radoši, bet ar gaumi fasona izvēlē. Meitenēm vajadzētu saglabāt meitenīgumu un stilīgu gaisīgumu, lai nebūtu smagnēju audumu, lai kleita atbilstu vecumam un izceltu tā skaistumu. Bet puišiem vienmēr jāizskatās vīrišķīgi, lai izlaidumā jaunieši izskatītos saderīgi un harmoniski.» O. Tarenoka atzina: «Bet ir klienti, kuriem jau ir skaidra doma par savu izlaiduma kleitu, un dažkārt tas ir pat kaut kas ļoti ekstravagants, kas jau robežojas ar avangardu. Es uzskatu, ka kleitai jābūt romantiskai, ar ziedu motīviem vai tagad aktuālajiem zirnīšiem, bet, ja kliente labi jūtas avangarda kleitā, tad tas ir veids, kā izpaust savu personību.» Lai ko arī jūs izvēlētos, galvenais atribūts būs skaists smaids un pārliecinoša, eleganta stāja, kas jebkuru tērpu padarīs vēl interesantāku un krāšņāku. Gaidot izlaidumu Daži jaunieši ir visai praktiski, iegādājoties izlaiduma tērpu. Diāna Spiridovska, kurai šogad būs izlaidums, saka: «Gribētos, lai izlaiduma kleita nebūtu vienai reizei, vajadzētu nopirkt tādu, lai to var uzvilkt arī uz citiem pasākumiem. Bet katrā gadījumā tā būs pagarināta silueta un daudzkrāsaina.» Jauniešu izvēlētā prioritāte ir tomēr gaiši tērpi. Līga Kastenasa teic: «Godīgi sakot, man vēl nekas nav izdomāts! Bet dizainerus nemeklēšu! Noteikti pirkšu kaut ko gatavu, jo bail, ka šuvējas tāpat neuzšūs tā, kā man patiks. Gribu kaut ko gaišu! Visticamāk — baltu. Gribu vai nu kleitiņu, vai sakomplektēt augšiņu ar svārkiem! Kaut kā tā. Un līdz ar to arī baltas kurpītes! Ar kedām jau neiešu!» Arī vairākums puišu izteica viedokli, ka izlaidumā visdrīzāk būs ģērbušies salīdzinoši klasiski un atbilstoši tradīcijām. «Es uzskatu, ka man būs parasts izlaiduma apģērbs. Melns klasisks uzvalks, balts krekls, melnas kurpes, melnas zeķes, šlipse. Manuprāt, tas būs klasiskais stils. Kā jau oficiālai daļai,» domā Gunārs Ķīsis. Ekspertu viedokļi Modes māksliniece Natālija Jansone: «Galvenais, lai apģērbs atbilstu personībai. Kāds var pat izvēlēties melnu kleitu un neievērot tradīciju izlaidumā ierasties apģērbā gaišos toņos, bet galvenais, lai jaunieši neizskatītos vecāki par saviem gadiem.» Modes mākslinieks Dāvids: «Meitenēm nekādas kūkas uz galvām, bet gan skaisti kopti mati, nevajag sevi padarīt vecākas. Vairāk romantikas! Gaisīgas kleitiņas tā ap celi un nekādas garās vakarkleitas, vairāk viegluma un stila.» TOP aktualitātes meitenēm * ziedu motīvi zīda un šifona kleitām * gaisīgas, romantiskas kleitas * gaisīgas kleitas ar volāniem un rišām * zirnīšu raksti * grieķu stila kleitas ar izceltu krūšu līniju, ap celīti * retro noskaņa mūsdienīgā redzējumā, piemēram, kleitām plecu līnija lukturīša formā * laiviņkurpes bez papēža (piemēram, kā «Valentīno» modes skatē) * kurpes platformas, bet ar paplatu papēdi, nevis standartplatformas * ja ir vēlme, var pieskaņot aktuālas mazas somiņas, kur vieta atradīsies tikai telefonam, lūpu spīdumam un pūderim * krekla veida piegrieztnes kleitas, kurām augšdaļa atgādina kreklu, bet lejasdaļa var būt brīvi krītoša, veidojot kaskādes efektu vai ar ielocēm, vēlams pāri celim. Šādām kleitām piestāvēs tikpat eleganta josta. Jostu var izvēlēties kā šauru, apmēram 3 centimetrus, tā arī platāku līdz pat 8, 10 centimetriem. Bet ar ļoti platām jostām jābūt uzmanīgām, jo tās var veidolu padarīt nedaudz smagnēju, galvenais nepārspīlēt un skatīties, vai konkrēta josta veido harmonisku modernu duetu ar kleitu TOP aktualitātes puišiem * ideālas piegrieztnes bikses * aproču pogas * vienas pogas žakete, kas izcels siluetu, uzsverot plecu līniju * bēškrāsas uzvalki, kuriem vēlams nepieskaņot baltu kreklu, bet gan kreklu, kas būtu arī bēšā krāsā, tikai par toni vai diviem gaišāks par pašu uzvalku * nekādas baltas zeķes!!! Izņēmums ir tad, kad esat nolēmis visus apžilbināt ar spilgti baltu uzvalku («Versace» šīs sezonas vīriešu kolekcijas stilā) * apavus varat piemeklēt gan ar spicākiem (kovbojstilā) purngaliem, gan ar ovāliem purngaliem. Galvenais, lai apavi nebūtu pārmērīgi klasiski un neinteresanti. Tāpat arī nevelciet apavus ar kvadrātainiem pīļu pleznu purngaliem * kaklasaiti izvēlieties pēc noskaņojuma, ja gribat — velciet, ja negribat — nevelciet, ja uzvalks un krekls ir lieliski sakombinēti, kaklasaite nav obligāta * klasiska stila piekritējiem nav ieteicams uz izlaidumu vilkt rakstainus kreklus, kaut arī tie tagad ir topā * jostas, vēlams šauras ar elegantu sprādzi. Un, kaut arī viens no moderniem virzieniem ir eklektika jeb stilu sajaukums, šajā jautājumā ievērojiet tradīcijas — jostai ir jābūt vienādā krāsā ar kurpēm * pati nozīmīgākā šīs sezonas aktualitāte puišiem — ieklausīties meiteņu stila ieteikumos un nekautrēties prasīt modes padoma.

Tā kā jaunas meitenes mēdz ietekmēties no vīriešiem, ar kuriem mīlējās pirmoreiz, tad bieži vīriešu nezināšana un seksuālās sapratnes trūkums ietekmē sievietes izturēšanos visā viņas tālākajā erotiskajā dzīvē. Tomēr dzimumakts zināmā mērā līdzinās dejai — sieviete gan ir atkarīga no vīrieša vadības, bet viņa zina, kur likt kāju, un abiem partneriem ir jābūt vienlīdz radošiem, lai tas, ko viņi dara, būtu kas vairāk nekā ikdienišķa pieredze. Ne jau vienmēr ir vainojams vīrietis un viņa lempīgums — īpaši, ja tavā varā ir viņam palīdzēt. «Mēs vienmēr mīlējāmies vienā un tajā pašā pozā,» stāsta 32 gadus vecā Mišela. «Viņš allaž uzrāpjas man virsū, es guļu apakšā, un tā tas notiek ikreiz. Kādu dienu es nodomāju, ka pietiek, laiks ir to izbeigt. Un es pati uzkāpu viņam virsū. Mums abiem tas patika, un viņam tas nemaz nebija nepatīkami. Viņš jau bija iegrimis rutīnā, no kuras izsist varēja tikai tāda mana rīcība.» Bet ne jau visās sievietēs ir Mišelas dumpīgā dzirksts.«Pirmoreiz ar vīrieti gulēju deviņpadsmit gadu vecumā,» man stāstīja Sandra, kam tagad ir divdesmit divi gadi. «Viņš bija gandrīz divreiz vecāks par mani. Viņš no manis neko neprasīja — pietika ar to, ka es guļu atplestām kājām. Viņš mani tikpat kā neskūpstīja un neglāstīja. Reizēm man to gribējās, bet es nezināju, kā to panākt. Kad pirmoreiz mīlējos ar Teriju, kas joprojām ir mans draugs, dabiski, apgūlos atplestām kājām un ļāvu viņam rīkoties. Tā tas ilga pāris nedēļu, līdz viņš neizturēja. Viņš jautāja: «Vai tu nevari mazliet pakustēties? Tu esi aizmigusi, vai?» Es ļoti satraucos un sāku raudat. Galu galā sāku saprast, kas jādara, bet mani biedē tas, ka visu atlikušo mūžu varēju nodzīvot ar pārliecību, ka tas ir īstais mīlēšanās veids — vienkārši gulēt un ļaut vīrietim rīkoties.» Kāds ārsts, kam ir ilgstoša pieredze seksuālo problēmu jautājumos, stāsta: «Tagad jau viss ir daudz labāk nekā kādreiz, bet mani joprojām pārsteidz daudzu meiteņu un sieviešu nezināšana, kad saruna skar nozīmīgus seksuālus jautājumus. Es nevainoju viņas — es vainoju viņu vecākus, viņu skolotājus un sistēmu, kas apgrūtina šīm meitenēm gūt informāciju par seksu un to, kā cilvēki mīlējas.»

Valentīna dienā — tuvāk sirdij! Šokolādes konfekšu un citu saldumu dāvināšana Svētā Valentīna dienā ir tradīcija jau kopš 17. gadsimta. Lai apvienotu tradīcijas ar patiesiem mīlestības apliecinājumiem, «Rimi» piedāvā «Mīlestības receptes», kurās sniegti padomi, kā svētku kārumus saviem mīļotajiem varam pagatavot paši. Receptes piedāvā idejas iecienītāko konfekšu — «Serenāde», «Gotiņa», «Trifele», «Rafaello» un citu — pagatavošanai mājas apstākļos. «Rimi Olympia» šefpavārs Ivo Babincevs īpašu uzmanību pievērsis tam, lai konfekšu pagatavošanai vajadzīgās sastāvdaļas būtu viegli pieejamas visos «Rimi» veikalos, kā arī lai receptes būtu tik saprotamas un konfekšu pagatavošana tik vienkārša, ka nesagādātu ne mazākās grūtības arī tiem cilvēkiem, kas ikdienā ar gatavošanu ir uz «jūs». «Rimi» «Mīlestības receptes» ne vien rosinās jūsu idejas par pašdarinātiem svētku pārsteigumiem, bet arī pačukstēs priekšā atbildi uz jautājumu, kā romantiskā, jautrā un saldā noskaņā svinēt Valentīna dienu kopā ar saviem mīļajiem! Marcipāna konfektes Nepieciešams: 200 g marcipāna masas 300 g tumšās šokolādes valrieksti dekorēšanai Pagatavošana: Marcipānu sagriež kubiciņos, ūdens peldē izkausē šokolādi, marcipāna kubiciņus mērcē šokolādē, dekorē ar valriekstiem un ļauj sacietēt.

Viens no veidiem, kā vīrietis atzīstas savās jūtās, ir mīļotās sievietes iepazīstināšana ar ģimeni un tuvākajiem draugiem, jo tas liecina, ka viņš patiešām mīl. Turklāt šāda rīcība liecina ne tikai par to, ka vīrietis ar jums lepojas, bet arī to, ka viņs vēlas jūs iepazīstināt ar tiem cilvēkiem, kam viņa dzīvē ir liela nozīme. Viņš grib, lai jūs izrādītu rūpes par viņa vecākiem un draugiem (neaizmirstiet: atcerēties viņa mātes dzimšanas dienu ir jūsu, nevis vīrieša pienākums!), kā arī lai viņi rūpētos par jums. Turklāt, ja esat iepazīstināta ar cilvēkiem, kas tuvi vīrietim, tad jums ir lieliska iespēja gūt itin labu priekšstatu par to, kā viņš uzvedas ierastajā vidē. Nereti sievietes sūdzas, ka mīļotais vīrietis neiepazīstina ar savu ģimeni un ka viņas it kā tiek turētas nomaļus. Ja ilgāku laiku nekas nemainās, tad diemžēl jāatzīst, ka vīrietis pret jums neizjūt mīlestību un ka viņa interese par jums nav pietiekama. Daži vīrieši mēdz attiecības it kā sadalīt pa atsevišķiem posmiem. Viņiem ir sieviete, ar ko doties uz randiņu, kāda cita, ar ko mīlēties, vēl kāda — nopietnām attiecībām. Pajautājiet mīļotajam — vai viņš vēlas, lai jūs piedalītos visās viņa dzīves norisēs, vai arī jūsu attiecības ir ierobežotas? Mīlestība tās dziļākajā nozīmē ir — visā, kas pieder tev, dalīties ar mīļoto.

Visās tajās dzimumu cīņās par šķiršanos, pamešanu, to, kurā vecumā drīkst šķirties un kurā vairs ne, pilnīgi tiek aizmirsta cieņa. Nespēja šķirties civilizēti vai/un pieņemt tos, kas to spēj, ir rādītājs sabiedrības zemajam intelektuālajam un emocionālajam līmenim. Protams, šķiršanās nav nekas slavējams. Bet dīvaini, ka sabiedrība ir nemierā nevis ar šķiršanos kā tādu, bet ar to, ka laulātie (vai vienkārši pāris) pēc šķiršanās spēj uzturēt pozitīvas attiecības. Uz tiem, kas to spēj un pat dara ar prieku (tiekas, pārrunā dzīvi, rūpējas par bērniem, ja tie ir), skatās kā uz dīvainiem. Vai nu uzskata, ka tā ir ļauna izlikšanās, tagadējo «pusīšu» krāpšana, vai arī vēlme atgūt bijušās attiecības, vai vēl kas. Tikai ne cilvēcīgas attiecības… Vēl skumīgāk, ja šādu attieksmi pauž viens no pāra. Tad otrs, kurš ir inteliģentāks un gudrāks, tiek padarīts par muļķi, jo vēlas būt cilvēks, kas nenīst otru, kurš taču tik tikko ir bijis tev pats tuvākais… Izbrīnījos, lasot kādas šķirtas sievietes monologā sašutumu, ka viņas bijušais vīrs spēj uzturēt ar viņu neitrālas, bet cilvēciskas attiecības, citēju: «..nav ko izlikties par pieaugušiem cilvēkiem.» Nu jā… Tur viņai tiešām nav ko izlikties! Bet vīrietis tiek ievilkts negācijās, viņam to negribot. Vēl sliktāk, iespējams, ka cietējs ir arī bērns… Tā tiešām nav normāla pieauguša cilvēka attieksme. Jā, šķiršanās nav patīkama, bet tas nav iemesls aizmirst jebkuru cieņu pret otru… Pārsteidzoša ir arī jauno «otro pušu» (diemžēl atkal jāatzīst — biežāk sieviešu) spēja sadarīt dažnedažādas riebeklības, lai tikai traucētu savam bijušajam mīļotajam dzīvot — tomēr tuvam cilvēkam! Kāda tur tad ir bijusi tā mīlestība? Tās nav bijis! Populārajā Rukšānes slejā «Sestdienā» lasīju par cilvēkiem, kas otru vai otra jaunos draugus aprunā un visādi cenšas ieriebt. Kas pats trakākais — tas cilvēks arī spēj noticēt citu teiktajam par savu bijušo draudzeni — tam, ka ticis krāpts vēl attiecību laikā utt. Ja cilvēku draudzība būtu bijusi stiprāka par negatīvajām emocijām, ja viņi turpinātu būt draugi, spītējot izmaiņām mīlas un seksa dzīvē, tas nebūtu iespējams. Tādās attiecībās, kur bijusi un vienmēr ir savstarpēja cieņa, nevienam citam no malas nav tās saldās iespējas jaukt viena vai otra tagadējās attiecības vai vienkārši bojāt noskaņojumu. Par mīlestību bieži tiek saukta iekāre — fiziska, finansiāla un/vai emocionāla. To fizisko un finansiālo iekāri vēl mēdz atpazīt, bet emocionālo gan ne… Jā, jā, emocionāla iekāre, tā sakot: viņš būtu tik jauks, lai ar viņu kopā skatītos zvaigznēs un runātu par Kantu… Ļoti jauka un atzīstama vēlme, bet tā vien vēl nav mīlestība… Tiek aizmirsts, ka attiecību pamatā jābūt arī cieņai. Par normu tiek uzskatīts kaut kāds mistisks «pienākums», kas automātiski nozīmē atteikšanos no katra personīgajām spējām lemt un izvēlēties. Dīvaini ir tie, kas no mīlestības «pa taisno» iebrauc naidā, nevis tie, kas ciena otru pat tad, ja attiecības mainās, un savu laimi organizē paši.

Manas runas ir garas ir skaljas Nenoturees tuukstosh rokas Izteikumu deelj man buus jaapaciesh elles mokas Tu saki ka ir traki teksti Mani nesaprati Bet es tomeer turpinaashu Kaut vai visu nakti Galvu augshaa mana miiljaa Nebuus tagad jaapuush trubaa Arii par tevi buus Kaut kas shajaa dziesmaa Es speekus sanjemu un atnjemu Tev tavu atminju Un klusi smaidot Saku tev par pieminju Mees buusim kopaa Kameer vien elpoju Skolotaaj nesit Par to ka asinis klepoju Taa nu es te seezhu Jau kuro vakaru censhos savaas rindaas radiit Mazaako sakaru Chetras sienas, pudeles Nevienas dziivas dveeseles Negribu es vientuljsh Aiziet no shiis pasaules Taadeelj tevi mekleeju Savu prieku nesleepju Kaut gan iisti nezinu Kur lai tevi atrodu…

Nesen aizdomājos par skaistumu kā etalonu, par skaistumu kā pienākumu, skaistumu kā pieradumu un skaistumu kā muļķību. Sanāca, ka bija jādodas uz kādu iestādi Pārdaugavā, kas, pēc mammas teiktā, savu vietu nebija mainījusi jau vismaz gadus 20. Arī pēc izskata samērā noplukusi ēka, kas droši vien savu restaurāciju nepiedzīvos. Nav jau Gaismas Pils, tā teikt. Bet ne jau par to stāsts. Es paliku gaidīt, kamēr mamma kabinetā kārtoja savas lietas. Lai apkalpotu vienu cilvēku, tā kabineta darbinieces 10 min laikā devās uz 2. stāvu 4 reizes.(var jau būt, ka ne tā viena cilvēka dēļ, bet tā nākas katru brīdi bizot; mazums, var jau būt, ka tajā 2 stāvā atrodas vienīgais telefons un internets visā ēkā :D). Arī no blakus kabineta dāmas un meitenes ‘bizoja’ augšā lejā… augšā-lejā, augšā lejā…kamēr raibs gar acīm. Patiešām, ilgojos tikt ātrāk prom. Un visām daiļā dzimuma pārstāvēm tā-ādi centieni būt tādām, būt līmenī un vēl sazin kur. Īsti tik oficiāla jau tā iestāde nebija, ka darbinieki nesātu ļoti zolīdus kostīmus, nolaizītus matus un izblinātus zobus 😀 , bet manī izbrīnu izraisīja, ka visām sievietēm bija kurpes ar papēžiem. Ne jau šādiem tādiem papēžiem, bet bet izcili klabošiem un grabošiem. nepārspīlējot, pa 15 min man garām pa 1.stāvu, lai ietu augšā un lejā sievietes gāja garām vismaz 15 reizes, un domāju, ka tās nebija vienīgās pa to dienu. Papēdīšu klabēšana lika palikt nemierīgai – pilnīgi neērti, ka cilvēkiem tādas mokas kādu droši vien max Ls 10 dienā dēļ, kad ir ik pēc 2 minūtēm jāiet uz otro stāvu atzīmēties un noteikti uz papēžiem! Ir pietiekami laiviņu, kas izskatās zolīdi, īpaši ar bikškostīmu -kāda vaina, un ir tik daudz apavu ar gumijas zoli kaut vai. Varbūt tur reizi dienā atnāk kāds vīrietis vai cits cerīgs eksemplārs, kura dēļ censties? Es jau nu noteikti neskraidītu visu dienu maršrutā pirmais-otrais stāvs ar augstpapēžu kurpēm kājās. Jāpiebilst,ka ne es vienīgā tā sāku domāt, kāds pensijas vecuma kungs nošņācās par līdzību ar zirgu skriešanās sacensībām: "Dip-Dap"..

Un tā jau 5. mēnesi. bezdarbība. Skolas brīvlaiks ne vienmēr sagādā tās patīkamākās sajūtas ;(

es vēlos satap savu oto pusīti es vēlos iepadzīties ar kādu puisi es vēlos lai viņam patiktu tāda kāda esmu relajā dzīvē.betlai viņš mani mīētu, vai viņš mācētu dziedād,bet man pašai nav neviena drauga un draudzenes,manā pilsētā. kā es ienīstu savu džīvi es nevaru ciet savu dzīvi es vēlos izlaudēties ja man būtu draugi īstajā dzīvē?!. 😎 😉 😀

…es piedzimu! …man ļoti patika šī pasaule! …es ienācu ģimenē, kur jau bija brāļi un māsas! …man viņi ļoti patika! …es augu un pieņēmos prātā! …tad jau sāku iet skolā! …uzradās arī simpātiski puisīši, kas man ļoti patika! …sāku kļūdīties un labot tās! …tad jau izlaidums! …vēl viena skola un izlaidums …visam pa vidu – mācos dzīvot! …satieku vienu vīrieti, kura aura man liek trīcēt labsajūtā! …"ES TEVI MĪLU" …randiņi! …randiņi! …saņēmu viskaislīgāko bildinājumu! …ES PRECOS – garā baltā kleitā! …un atkal visam pa vidu – mācos dzīvot! …saņemu dāvanas un puķes! …turot ciet degunu, lieku veļasmašīnā smirdīgas zeķes! …Bet Es Viņu Mīlu! …grūtniecības tests – POZITĪVS! …skaistākais laiks visā dzīvē – iemīlēšanās un grūtniecība(GRIBĒTA)! …dzemdības- tik grūtas, ka zinu, ja kas ar mums atgadīsies esmu spējīga uz visu! …ESAM FANTASTISKA ĢIMENīTE!!! …un visam pa vidu vēl joprojām – MĀCOS DZĪVOT!!!

kādreiz gāju mākslas vingrošanā. varēju izdarīt daudz lietas. tagad esmu nolēmusi atkal pastaipīt sevi kaut vai tik tālu, ka varu atkal uztaisīt špagatu. tālu jau vairs līdz tam nav… bet vēl kāds laiciņš nepieciešams!:D

nu viss joprojaam ir baigi forsi, karstums ir taads, ka veemiens naak, bet sodien okeaanaa bija milziigi vilni, skalojaas paari lavas akmeniem 😀 es esmu galiigi apslimusi, bet nu tas jau bija gaidaams sheit 😀

Paldies par iespēju novadīt vienu mācību stundu pirmajā klasē. Dažam tā varbūt bija tīrā izklaide, citam savukārt treniņš iespējamai nākotnei. Tāpēc arī uztraukums dubultlielāks nekā jebkur citur. Un tad es tā padomāju – kas tad mācīs tos mūsu mazos ķiparus ja ne mēs paši? Mašīnas? Datori? Skolotājs būs vajadzīgs vienmēr. Bērniem, bērnu bērniem…bet kas notiek ar izglītības sistēmu pašlaik? Saprotams – sēžot ādas krēslā un pārskaitot tūkstošu savā kontā, nožēlojams pedagogs kādā skolā ir pēdējais, par ko cilvēks domā. Nu jā..bet kas būs ar bērniem un viņu izglītību? Tikai tur, klases priekšā stāvot, es sapratu, cik tas ir smalks darbs ar neskaitāmām smalkām īpatnībām un niansēm. Mazie bērnuki katrs ir tik atšķirīgs, katram no tiem ir vajadzīga atšķirīga attieksme un pieeja. Ziniet, tā ir neaprakstāma sajūta, kad mazs meitēns, kārtīgi salicis rociņas uz galda, uzticīgi skatās un klausās tevī, sarunājās, domā līdzi. Nav labākas sajūtas, kad kādam tu esi autoritāte, kad kāds maziņš cilvēciņš grib noiet tos pāris metrus tev pie rokas 🙂

Rudens… Ilgi domāju ar ko man šis gada laiks patīk un tai pašā laikā – kamdēļ man viņš liekās tik drūms, pelēks, depresīvs… Atceros, savus neskaitāmos (12mit, neskaitot augstskolas gadus) skolas rudeņus. Tas bija pozitīvu emociju un mazu satraukumu pārpilns. Pakrūtē kņudēja, jo bija jāmiņ taciņa uz skolas pusi. Uz skolas, kurā mīt daudzas gudrības, daudzi notikumi, skolotāji, klases biedri. Biedri, kas daudzi vēl tagad man ir kā saules stari – nekad neaizmirst, vienmēr apjautājās kā sokās, kas jauns. Un tas ir tik jauki – gadiem ejot nezaudēt draugus ar kuriem darīts tik milijons lietu. Lietu kuras glabāju skumjajiem rudens vakariem, lai tos atcerētos. Un saprast, ka dzīve taču ir tik varen raiba. Tik varen skaista. Tik varen krāsaina! Bet nākās arī secināt, ka rudens atnes drūmu, pelēku, tumšu laiku. Tas ir manāms visapkārt. Paskaties tālāk pa degungalu – cilvēki kā „gliemeži” ieritinājušies savā čaulā, un sajūta, ka visi masveidā, kā lāči, dodas ziemas miegā. Melnā krāsa drēbēs parrādās biežāk. To vēroju arī pēc sevis, jo nezinu kamdēļ es pašlaik šai krāsā jūtos vislabāk. Bet vai pie vainas rudens? Hmmm… Man šķiet, ka nē! Man šķiet, ka cilvēki tādā veidā vēlās „maskēties”. Noslēpties. Justies nemanāmiem un plūst pa dzīves ceļiem… Un tad man radās jautājums – kamdēļ plūst pa straumi, ja labāk ir ņemt palīgā rokas un peldēt tai pa priekšu!? Vai tas būs ātrāk? Vai tā būs labāk? Vai tas mūs darīs laimīgus? Nezinu. Bet zinu to, ka mums jāmācās nenokart savus degungalus. Jāmācās pacelt snīpi augstāk un arī rudenī ieraudzīt saules staru. Nepadoties. Bet iet un darīt! Darīt visu ar smaidu un dzirkstelīti, un tad jau kāds to novērtēs. Kāds noteikti pateiks paldies, kāds noteikti uzslavēs, pasmaidīs, papriecāsies, novērtēs! Atceries arī Tu – novērtē ik dienu, ik vienu! Viss labais vienmēr atnāks atpakaļ, dubultīgi! Dubultīgi! Tamdēļ mana „recepte” rudenim – vairāk smaidiet, katru dienu atrodiet lietas, notikumus, cilvēkus par kuriem papriecāties, katru dienu sāciet ar domām – „Ko labu es šodien varu izdarīt”, un ja kas labs ir sakrājies sevī – neskopojies un saki! Saki! Jo varbūt šai momentā tam cilvēkam šie vārdi nāks pašā laikā! Un atceries – ja ir auksti – uztaisi gardo kakao un atrodi laiku „attiet” no darbiem un pasapņot, padomāt par labajiem darbiem, kurus vari vēl uzspēt izdarīt, par lietām, kas Tevi dara laimīgu vai laimīgāku, par notikumiem, kas liek pasmaidīt un saņemties. Un apskati savu drēbju skapi un „spītējot” rudenim uzvelc ko krāsainu – es ticu, ka diena būs vēl pa vienu saules staru spožāka! Tici, tā būs! Un šeit man gribās pieminēt vienu, varbūt naivu, citātu, kuru jau sen, sen izlasīju Rukšānes rakstā „Sestdienā”, un kurš ir iepaticies tik daudziem (it īpaši manam dvīņukam): „Tevī ir daudz vairāk nekā Tu domā!” tā teiktu Vinnijs Pūks vai varbūt Sivēns. „Vajag tikai rakt!” Mīļie draugi – ROKAM! Nepadodamies! Cenšamies domāt tikai gaišas domas, jo… „Domas ir spēki – Ko Tu domā – Tas esi Tu!” / Rainis / Lai saule sejā ik dienas un smaids no sejas nepazūd! 🙂 V.

Vienmēr esmu vēlējusies iemācīties franču valodu. Tā ir tik skaista. Šķiet cilvēki tajā nerunā, nečukst,nespēj kliegt. Franciski var tikai mīlēt. Vakar pavadīju visu vakaru mācoties šo valodu onlainā. Izvēlējos tēmu "restorāns"… Pēc 3 stundu ilga ceļojuma restorāna ēdienkartē, nākamajā rītā atceros tikai vienu vārdu… izrunā to "lonjōn" – sīpols 😀 Šis vārds patiesi pauž mīlestību 😀 (l)

Es te tā sēžu un domāju… Cik daudz ir tādu sīkumu, kas manu dienu piepilda un liek man pasmaidīt, pasmīnēt, paķiķināt. Es te tā rakstu tik’ tāpēc, ka šodien to sīkumu ir pārpārēm, un man gribas ar jums padalīties prieciņā. Vispār man prieks par sevi. Par manu raksturu un temparamentu, tā teikt. Esmu sangvīniķis, un, man liekas, ka sangvīniķi ir paši foršākie. Lai gan… nu varbūt dažreiz gribētos to iznīcinošos skatienu un skaļo balsi, kas ir meksikāņu seriālu čirkainajām aktrisēm, bet, eh! I’m cool with myself tik un tā. Jā, par tām sangvīniķu būšanām- man prieks, ka es visu uztveru mierīgi. Nu ne tā galīgi ar nulles emocijām, bet diezgan saprātīgi un ar smaidu. Man vienmēr aizrāda, ka smaidu, kad nevajag. A bet, ja man patīk? A? Visu pirms jau man prieks par šodienas dabu un laika apstākļiem. Ik pa laikam no nezin kurienes nezin kā sāk pakšķināt lietus. Divas- trīs minūtes un cauri. Bet lietus! Āh, man patīk lietus! Kad man būs daudz naudas, man bēniņos būs guļamistaba. Lai varu iemigt nevis klausoties Coldplay, bet lietus un jumta prelūdijas. Tas tik’ būs vareni! Un, jā, tas nebūt nav viss, kas mani smaidina. Šodien, piemēram, mana kļava, mana vecā resnulīte, kas jau kuro tur gadu sargā manas mājas vārtiņus, ir sapratusi, ka viņai piestāv koši dzeltenoranži brūnais. Bet visvairāk mani šodien pārsteidza… dzērvenes pūdercukurā, kas krita no gaisa. Mazas, precīzi lodes formā, es teiktu, 0,8 centimetri diametrā un baltumbaltas. Viss pagalms pilns ar viņām. Ā, nē, vairs jau nu ne; būs peļķes gardām mutēm nabaga dzērvenes apēdušas. Es ceru, ka arī jūsu pagalmā šodien no gaisa krita dzērvenes pūdercukurā. Tāds skats! Tāds brīnumiņš! Tāds smaids par to visu! Es nezinu, kāpēc tādam skaistumam ir tik parasts vārds kā „krusa”. Eh, es visiem pasaules cilvēkiem novēlu tādu prieku otrdienās. Tādu parastu, mazu un patiesu. Tādu, kas rodas „nenokā”, no mazajām lietām, kas parasti mums paslīd garām neievērotas. Ak, jel, cilvēki, rakstiet esejas lillā burtiem, šķobieties no rītiem spoguļa priekšā, sasmīdiniet savus draugus, paceliet taču acis augstāk par asfaltu un pretimnācēju ceļgaliem, nēsājiet košas šalles, vāciet kļavu lapas, sagaidiet pūdercukurdzērvenes no debesīm un klausieties lietus mūzikā! P.S. Dziesma nostaļģijai un otrdienas rītiem Everlast- Tuesday morning.

Savā pirmajā, bet ceru, ka ne pēdējā ierakstā blogā es domāju par uzticību, egoismu un klausīšanos. Kāpēc mums vienmēr paliek vieglāk, ja mēs kādu spilgtu pārdzīvojumu izstāstām kādam citam? Vai mēs domājam par to, ko vēlas cilvēks, kuram mēs gribam uzkraut savu bēdu? Vai Tu kādreiz esi gribējusi, lai labāk nemaz nezinātu, to ko Tev kāds tikko uzticēja? Tāpēc es gribu rakstīt šo blogu un ceru, ka man tas arī izdosies. Tāpēc, lai to, kas notiek ar mani, zina tikai cilvēki, kuri paši ir izvēlējušies to uzzināt. Tāpēc, lai ļautu cilvēkiem sev apkārt cīnīties pašiem ar savām problēmām nevis tērēt laiku runājot par manām. Tu nedrīksti likt kādam apsolīt, lai Tavs noslēpums paliek tikai starp Jums. Tu nedrīksti likt viņam klusēt, ja nezini vai viņš ir pietiekoši stiprs, lai to spētu izturēt. Tu nedrīksti prasīt no kāda to, ko Tu pati nespēj izdarīt.

Nu ko, gandriiz jau nedeelja sheit aizvadiita. Esam jau loti labi iedziivojushaas, taa kaa viss notiek 🙂 Galvenais, ka alus un cigaretes sheit ir super leeti 😀 Leetaakaa cigareshu pacinja maksaa 49 euro centus 😀 Nu taa, kaa jums tur? Briizhiem sheit to karstumu iztureet nevar, visu laiku arii saule spiid, bet nu labaak nekaa lietus jau ir! Riit pirmaa darba diena, tad redzees patiks vai nepatiks 😀 Lai jauks vakars, a nee, jums jau nakts, nu tad labunakti 🙂

Kurš teicis, ka mājas drēbes nav svarīgas? Tās ir manas dzīves mīļākais apģērbs, kas izskatās ļoti jocīgi un ir bezgala ērtas. Un šodien es iegriezīšos second hand veikalā, lai nopirktu sev lielu, mīkstu t-kreklu. Pēc tam došos uz veikalu, lai nopirktu sev krāsas baloniņu. Man jau ir uztaisīti šabloni, manas mājas drēbes tagad iegūs manu slēptāko raksturu – uz tām uzpūtīšu sava tīņu varoņa vārdu un smieklīgu uzrakstu 😀 . Un kas gan tur slikts, mana ģimene taču to jau sen zina un no mājas ar šīm drēbēm iziet netaisos. Mājas drēbes, TIK ļoti manas.

Nu chau 😀 Mums viss kuul vairaak vai mazaak. Dziivojam 3. ielaa no okeaana 😀 pashlaik aaraa ap 23 graadiem, pa dienu pie 30 😀 Kaa jums, ljoti auksti ? 😀 Okeaanaa melnas smiltis, debesis gandriiz zilas, visi super happy 😀 Tehnika te ir ljoti leeta, arii smarzhas un tamliidziigas lietas 🙂 Labi, pagaidaam ar sho arii pietiks, tas bija neliels ieskatinjsh muusu jaunajaas dziivees 😀 Mees ejam dzert alu, bye bye 😀

Mazliet velk uz skumjo :-/ Ģimenes draugi pagājušonedēļ sakravāja savas pekeles un aidā uz Germany. Vīram vispār, lielākā daļa draugi jau ir aizbraukuši, tagad arī mana svilpaste māsīca taisās prom.. :-/ Tik ļoti skumji, ka cilvēkiem ir jāaizbrauc. Ja nebūtu darbs, ģimene, universitāte, ehh.. tad jau es arī droši vien šeit ne mirkli neuzkavētos. Man patīk Latvijas pavasaris, kad zeme mostas, man patīk latviešu tradicionālie svētki, man patīk rudens, man patīk Latvijas ziemas (īstas ziemas, nevis slapjdraņķis), es mīlu jūru, mežus… Ir tik forši pastaigāties pa Siguldu, saulainā rudens novakarē (l) (l) Bet es nesaprotu, kāpēc Latvijas valdība, tik ļoti cenšas iznīcināt Latviešiem iespēju šeit dzīvot :-/ Tik daudzi aizbrauc, un visdrīzāk uz neatgriešanos :%27-( :%27-( :%27-( Ir sāpīgi, ka tiek izjauktas tik daudzas ģimenes un draugu būšanas… Nākošie Ziemassvētki vairs nebūs tādi, kādi bija, jo daļa draugu un ģimenes nebūs ar mums.. :-/ :-/

Šoreiz būšu neredzamais novērotājs, kas jūs apgaismos manā vidusskolnieces ikdienā piredzēto. 1.Situācija nr1. Trešdiena. Literatūra. Ir naivi teikt, ka klases kolektīvs var būt saliedēts vai draudzīgs, jo tajā vienmēr valda iekšēja anarhija. Stundā notiek disukusija un ir jāoilda uzdevumi lapā. Bobijs ir klasiskais malā sēdētājs un atstumtais, protams, viņš sēž viens. Ja viņš pateiks šajā diskusijā kaut vārdiņu visticamāk realizēsies 3 scenāriji – viņu ignorēs un "gudrie" turpinās strīdēties, ja šodien jutīsies ieinteresēti – par viņa ideju pasmiesies vai visas grupa sazvērēsies pret viņu un apgāzīs viņa uzskatu – "A tu vispār aiztaisi muti" vai "Tev neviens nejautāja" situācija. Ja viņš mācēs savu viedokli pamatot (ko viņš savas kautrības dēļ noteikti nedarīs), tad pastāv iespēja, ka kāds pateiks, ka ir ok, iespējams, pierakstīs domu un turpinās citu diskusiju. 2.Situācija nr1. cits galds klasē 3 cacas, kuras brīvajā laikā iet uz modeļu skolu, skūpstās kino pēdējās rindās un viena otrai lako nagus, jautri saķiķinās. Viņas, protams, neko nesaprot tāpat kā viņuprāt visi. Satiekoties meitenes viena otru apskauj sabučo uz lūpām un nosauc par pūkainīti vai ko citu tikpat jocīgu. Viena otru cenšas uzmundrināt un sauc pašas sevi par muļķītēm un blondīnēm. Apspriež šodien apēsto kūku daudzumu un apņemas vairs neēst tādas lietas savas "riepas" dēļ. 3.situācija nr1, tas pats galds tauta, kura grib kaut ko darīt. Neviens cits neko nedara, viņi nav stāvā sajūsmā par uzdevumu, bet apzinās, ka atzīme ir jānopelna.Šiem cilvēkiem pietiek prāta ar visu tikt galā, tomēr savaldīt un vest pie prāta pārējos viņi nespēj. 4.situācija nr1 Gudrīši ir pilnībā iegrimuši uzdevumā un ar asām kustībām steidzīgi aizpilda uzdevuma lapu. Diskusijās iesaistās nedaudz, vairāk uzņemas rakstīšanas darbus vai saka "jā", kad tas ir izdevīgi. Liekas, ka viņi šo procesu izbauda. 5.situācija nr1. Liela daļa skolēnu vai nu sapņo par mājām, klausās mūziku zem matiem nomaskētajās mp3 austiņās, pilda citus mājasdarbus vai vienkārši nav tik gudri, inteliģenti un apdāvināti, lai veiktu šo uzdevumu. 6.situācija nr1. Skolotāja sēž pie sava datora un smaidīgi klikšķina www.eklase.lv atzīmes, kavējumus un mājasdarbus, viņasprāt, šodienas klases darbs ir izdevies lieliski – visi kaut ko dara un rakstāmgalds lēnām nokraujas ar uzdevumu lapām. 😎

Pāris dienas atpakaļ uzzināju, ka attiecību jomā esmu ļoti kategoriska (lai gan galējības vienmēr bijusi mana specialitāte). Pati jau kuro dienu mokos sirdssāpēs un aizvainojumā, tomēr par sava lēmuma pareizību nešaubos. Uzzinājusi par nu jau bijušā sānsoli kādā pasākumā, bez ierunām izmetu visas viņa mantas un viņu pašu no savas dzīves. Pie viņa gan joprojām vēl aizķērušās gan pāris manu mantu, gan daļa manas sirds. Un, kaut arī sirdī gaidu viņa izrādītu nevaldāmu vēlmi mani atgūt, apzinos, ka nez vai puisim ir spēkos izdarīt ko tādu, kas liktu man atkal būt ar viņu kopā. Lai gan šobrīd ir grūti, apzinos, ka ilgtermiņā tā būs labāk. Sevi taču jāciena un nevar ļaut sev darīt pāri! Un šeit parādās apstāklis, ka ne jau visiem un visām situācijām der šāds risinājums. Daudzi taču piedod – tomēr to var darīt vien tad, ja ir pārliecība, ka ar otru gaidāma perspektīva nākotne un savienība ir lolojama un sargājama. Tad var daudz ko piedot. Bet, ja attiecībās bijušas daudzas "-" zīmes, tad nav vērts. Un ir vērts ar plašām acīm redzēt, kad nav vērts! чувства – как Louis Vuitton – Или настоящие, или не надо!

Tā vienkārši iedomājos…. par virtuālo vidi.Kā ir ar tiem visiem iepazīšanās un draudzēšanās portāliem?Vai nav tā,ka veidojam tur savu vēlamo realitāti? Gandrīz katrā tāda tipa saitā ir tāda opcija kā privātā albuma izveidošana vai vismaz foto pievienošana.Bet kādas fotogrāfijas gan mēs tur pievienojam?Vai tās, kas atspoguļo realitāti?Vai arī tās,kurās mēs sevi redzam tātas,kādas vēlētos redzēt?….fotošops,vēlamais rakurss, pareizā poza, utt. Izvelamies tikai labākās un skaistākās.Tās neveiksmīgās,tās jau paliek pašas pūrā. Saprotu,ka tas iespējams tāds perfekcionisma kultas,kas šo visu stimulē darīt – no žurnālu lapām un vākiem uz mums raugās ideālas skaistules, āda bronzas krāsā, ne kripatiņas celulīta,debeszilas acis, un tik gludi,spīdīgi mati.Nav ne striju,ne nokārušās ādas….viss tik nevainojams?Bet vai tā ir?Vai tas viss ir profesionāļu safabricēts mīts,kas liek arī "parastajām" Zemes iedzīvotājām censties izlikties perfektām,slīgt mazvērtības kompleksos par to,ja īsti nesanāk un audzināt šo perfekcionisma kultu savās mazajās meitās? Vai mēs veidojam realitāti,vai tikai imitējam to – tāds ir jautājums!

Klīst asara pa ceļu klusi, No kā tā kritusi, kam tā ir zudusi? To nepateiks ne viens … Ne saule, mēness, lietus arī vējš… Kam dēļ tā kritusi, No ka tā nākusi? To zina tik šī asara … Šī sāpju pilnā atmiņa … Tik vientuļi, Bet brīžiem cēli. Tā savu ceļu turpina, Bet klusē vien šī asara … Šī mēmā ceļiniece, Kas kāda sāpi nes, Kas nepateiks nevienam … Šo nezināmo stāstu. Tā lēnām gāja laiks … Un asara ar pagaisa, Sev paņemot tik līdzi vien, Šo savu stāstu apslēpto… Šis noslēpums, kas aizgāja. Ši asara, kas pagaisa. Tā pagaisusi cerība, Kas klusi tālē pagaisa …

Raktu jau kādus 2 gadu dzejoļus, droši vien nekādi izcilie jau nav, bet manu dvēseli dziedē. Ikvienam ir iespēja savus daiļdarbus publicēt skolas žurnālā, labprāt to darītu, bet slinkums savus dzejoļus pielabot, pie tam kauns un bailes par apkārtējo viedokli. Un nevaru saņemties. :-/ Uzdrīkstēties bail.

Izlasīju grāmatu, sākums likās vienmuļš, bet beigās iepatikās. Gribējās ātrāk uzzināt kā šopaholiķe no parādiem tiks vaļā. Iespaidīgi, bet man liekas, ka realā dzīvē, tā paveiksies tikai katrai 1000 sievietei 🙂

Kāds ir vienkāršākais veids, kā izmēģināt pozu 69? Varbūt ar kādu pazīstamu vīrieti? Ko pateikt seksa laikā, lai tas neizklausītos garlaicīgi vai pārāk piedauzīgi? Cikos tev rīt uz darbu? Kāda ir patiešām laba dziesma kaislīgam seksam? Jebkura, kuru nedziedi tu pati. Kā es varu sniegt baudu vīrietim ar vibratoru? Uzkuļot ar to saldējuma kokteili. Pēc ilgāka mineta man sāk sāpēt žoklis. Kā no tā izvairīties? Nekod tik stipri. Kur vēl savā dzīvoklī mēs varētu nodarboties ar seksu, kur tas jau nebūtu mēģināts? Uz griestiem. Kāds ir labākais ēdiens, ko iesaistīt mīlas rotaļās? Soļanka. Vai viņam labāk patīk, ja es spermu noriju? Vienalga. Ja vien tā nav jānorij viņam pašam. Ja man nav lubrikanta, ar ko to var aizstāt? Ar bremžu eļļu. Ko darīt pēc tam, kad esmu viņu sasējusi? Spīdzini ar lodāmuru vai gludekli. Vai ir kādi nerātni orālā seksa paņēmieni, ko es varu iemācīt savam vīrietim? Jebkādi, kas varētu patikt viņa draugam. Esmu maza auguma, bet mans draugs ir garš. Kāda poza mums būtu piemērota? Viņš basketbola laukumā, bet tu tribīnēs. Kāds tērps viņu patiešām uzkurinās? Tāds, kādu tev pie dzimšanas izsniedza. Kā es varu likt viņam saprast, ka man patīk tas, ko viņš dara, un ka vēlos vēl? Nosūti draugos vēstuli. Mani uzbudina fantāzijas par mīlēšanos ar nepazīstamu vīrieti, kā es varu īstenot šo erotisko vēlmi ar savu draugu? Piekauj viņu līdz nepazīšanai. Es vēlos, lai viņš man aizsien acis. Kā man viņam pateikt, ka tas mani uzbudina? Latviski. Ja nesaprot, tad citā viņam zināmā valodā. Kā es vislabāk varu pārņemt kontroli procesa vidū? Pieliec viņam pie deniņiem pistoli. Kāda ir atšķirība starp labu un satriecošu orālo seksu? Pēc laba tu jūties labi, pēc satrieciecoša- satriekta. Ko darīt, lai seksu padarītu kaislīgāku un trakulīgāku? Uzaicini sadzērušos britu tūristus. Es izjūtu ļoti spēcīgu orgasmu, masturbējot ar vibratoru. Kā lai panāku tikpat intensīvu kulmināciju, mīlējoties ar vīrieti? Pieslēdz viņam strāvu, lai sāk vibrēt. Ja es nevēlos viņa spermu norīt, kādas ir citas iespējas? Nenorij. Vai mana vagīna izstaipīsies, ja man būs daudz seksa partneru? Ja vienlaicīgi- jā. Kāda locekļa masāža ar rokām viņu padarītu traku? Ja masētu gaļas maļamajā mašīnā. Pat esot attiecībās, es katru dienu masturbēju. Kāpēc? Kāpēc nē? Vai lubrikantu var izmantot, arī mīlējoties dušā? Jā, bet nevajadzetu ar to aizstāt dušas želeju un matu šampūnu. Vai vīrieši jūt atšķirību starp rievotiem un parastiem prezervatīviem? Ja patausta- parasti jūt. Kāda poza ir vispiemērotākā spontānam seksam? Spontāna poza. Kur mēs varētu atrast nedaudz riskantāku vietu, kur pamīlēties, lai mūs nearestētu? Jūrā, vietās, kur mīt haizivis. Mans mīļotais nevēlas mani skūpstīt pēc tam, kad esmu sniegusi viņam orālo seksu. Kā man viņu pierunāt? Sākumam- nerunā ar pilnu muti. Mēs ar draugu vēlamies nofilmēt, kā mēs mīlējamies. Kas mums jāņem vērā? Tas, ka ieraksti var nonākt svešās rokās. Kāda apakšveļa vīriešiem šķiet visseksīgākā? Tīra un bez caurumiem. Ko lai daru ar rokām, kamēr veicu minetu? Rādi jautru ēnu teātri uz sienas! Kā lai es pamodinu viņu nakts vidū, lai iekārdinātu pamīlēties? Uzliec modinātāju. Kā lai lūdzu viņam sevi iepļaukāt? Pēc izvēles- rakstiski vai mutiski. Vai ir iespējams noskaidrot, vai džeks kādreiz ir izmēģinājis seksu ar vīrieti? Varbūt paprasi viņam? Kā izvairīties no skaņas, gaisam izplūstot no vagīnas? Uzgriez skaļāk mūziku. Kāds ir seksīgākais apģērbs, ko paturēt mugurā seksa laikā? Oriģinālais ieteikums ir izcili stulbs- augstpapēžu kurpes. Varbūt slidas? Kad man jāsāk uztraukties, ka mans draugs pārāk daudz skatās porno? Tad, ja viņš atbild nevis vienkārši "Jā!", bet "Yes, yes, deeper, deeper!" Kāpēc viņš grib mīlēties gaismā? Lai pieskatītu, ka kāds nenozog pornofilmu kolekciju. Orālā seksa laikā man kļūst sausa mute. Kā to novērst? Mazāk runā, vairāk dari! Kāda ir vīriešu fantāzija numur viens? Auksts alus. Kāda ir seksa alternatīva manu mēnešreižu laikā? Kāpēc tev vajadzīga alternatīva? Vai viņu uztrauc tas, ka manas kaunuma lūpas nav perfekti simetriskas? Noteikti. Cauras naktis par to skumst. Vai mans draugs fantazē par manām seksīgajām draudzenēm? Tev ir tādas? Iepazīstināsi? Vai auksta duša tiešām aizdzen vīrietim visu gribēšanu? Gribēšanu nē, bet varēšanu gan kā ar roku noņem. Vai, pirmoreiz satiekoties, ir iespējams pateikt, kāds viņš būs gultā? Atkarīgs kur satiec, ja jau esiet gultā, tad- jā. Es vēlos izmēģināt seksu stāvus, bet draugam ir grūti mani noturēt. Kādu pozu jūs ieteiktu? Tu- aerobikā, viņš- trenažieru zālē. Tu tiksi vaļā no liekā svara, bet viņam tad būs vairāk spēka. Kāpēc vīrieši no rītiem ir gribošāki? Tāpēc, ka tev citādākus nav nācies satikt. Kāpēc vīriešiem patīk, ja sieviete mineta laikā skatās viņam acīs? Mazāk pronofilmas skaties! Kas ir labāks — vibrators vai dildo? Atkarībā, ko tu ar to grasies darīt. Pašaizsardzībai- dildo. Kokteiļa pagatavošanai- vibrators. 😀 😀 😀 😀 😀 😀

Nu ko, rīt pēdējā diena Latvijā. Beidzot koferi ir sakrāmēti, cerams, ka mani svari nemelo un lidostā nebūs pēkšņi no kaut kā jāatvadās 🙂 Izberzu arī māju, visu atstāju tīru, istaba mana liekas tik tukša un nekāda 🙂 Plaukti tukši, skapis arī, nekas neliecināti par to, ka es te dzīvoju 😀 Biju domājusi aiziet patusēt pēdējo reizi, bet nezinu, kaut kā nav garstāvoklis. Gribas paskatīties TV, paēst kaut ko garšīgu un riktīgi izgulēties, jo šaubos, ka rīt spēšu normāli pagulēt 🙂 Tenerifē jau 2. dienu līstot lietus, kas tur šajā laikā ir diezgan liels brīnums 😀 Man laikam pietrūks lietus 😀

Šodien bija mana gandrīz no jauna pirmā pieredze braukšanā ar automātu 😀 Sākumā domāju kā var vispār ar kaut ko tādu pabraukt, bet uz beigām, it īpaši sastrēgumā domāju – ak, cik lieliski! 😀 Un tā radās ideja, ka manai mašīnai jābūt automātam 😀 Pašlaik joprojām pārkrāmēju koferus un ar katru reizi apģērbu kļūst arvien mazāk un mazāk 😀 Tēvs saka, ka šturnts ar visu, to sapirkšos uz vietas, bet man ir tik žēl atstāt kādu no savām kleitiņām, biksēm, kurpēm utt 😀 Ir palikušas tikai 2 dienas Latvijā, tad smaga diennakts un hola Las Americas! Un 5592 km attālumā no mājām gulēšu un sauļošos okeāna krasta, juhū!!!!

mana ideālā kombinācija draņķīgas dienas noslēgumam = karsta vanna + mega liela krūze kumelīšu tējas ar karoti medus un saldajā sms no mīļotā puiša (l)