kārtējā bezmiega nakts 🙁 P.S-jo vairāk domāju,jo mazāk izdomāju :-/

Gribēju dikti daudz rakstīt, aprakstīt visu.. Bet nav spēka 😉 Reizēm ir tik grūti sadzīvot un izprast vecus cilvēkus.. Vecmamma apzinoties/neapzinoties mūs sāpina! un tiešām sāp! Sirds sažņaudzās, kad pasaka- sadzeršos zāles un jums būs labāk! kāds labāk?! Jā, es neesmu tā mazmeita, kas ieritinās blakus pie kamīna.. bet ne jau mazāk man viņa svarīga! Jā, ikdienā izbesij ar savām nepātrauktajām negācijām, neapmierinātību! Bet ne jau tādēļ viņa ir slikta, ne jau kādu apgrūtina! ai..šovakar bija traki. Tā teikt, atkal aizvērās.. Paies pāris dienas un vecmamma izliksies, ka nekas nav noticis.. Traki! Gribas ātrāk aizbraukt uz Rīgu, lai to visu neredzētu un nedzirdētu.. Bet tajā pašā laikā, tik žēl, ka mamma te paliek un to visu pārdzīvo.. mamma tikai klausās, uzkrāj visu sevī, norij to visu sāpi 😐 Cerams viss būs labi!! Gribētu pateikt tagad māsai, brālim, visai ģimenei ka mīlu!ļoti!

Šodien, kārtējo reizi mazgājot ‘savus matus’, nolēmu,ka uzrakstīšu savu blogu. Šoreiz varbūt ne tik tipisku kā pierasts,bet tādu vairāk informatīvu- par pieliekamajām matu tresēm, matiem uz klipšiem.. nu sauciet tos kā jums ērtāk 😉 Tātad- VISS KO GRIBI ZINĀT PAR CLIP-IN HAIR EXTENSIONS. 1)Vari tos pasūtīt internetā ļoti daudzos saitos,bet visizdevīgāk, protams, ir ebay.com (nu tas ir atkarīgs no tā cik esi gatava atdot naudiņu par tiem). Tik ieraksti meklētājā un izvēlies izdevīgāko variantu (kā pasūtīt ebay.com iečeko šo- http://www.onkulis.com/2006/08/09/ieskats-iepirksanas-ebay/ ). Bet izvēle,kur iepirkties,protams, paliek tavā ziņā ;). 2)Kā tos pielikt- ļoti elementārs process. Pirmajā reizē varbūt matus neliec uz kādu tusiņu,jo var gadīties visādi un ir ‘jāatkož’ cik augstu vai zemu likt šķipsnas,lai sprādzītes nebūtu redzamas. Iesaku matus pie saknītem mazliet uzkasīt,lai sprādzīes neizslīdētu un tu nepazaudētu savu šķipsnu 😛 ;). Detalizētāku matu pielikšanu skaties šeit- http://www.youtube.com/watch?v=qGlpGlKJNKk . 3)Jo rūpīgāk matus uzglabāsi,jo ilgāk,tie ‘kalpos’ ;). Dabīgās matu šķipsnas vari veidot, mazgāt, krāsot un darīt ar vinjiem visu pārējo,ko dari ar savējiem matiem. Ja esi iegādājusies sintētiskos matus, tad gan vinjus vienīgi vari tikai izķemmēt 🙂 . Savus matus uzglabāju dāvanu maisiņā. Pēc letošanas izķemmēju ar parasto lielo saru ķemmi. Ja jūti,ka mati kļūst pārak sausi un ķeras,tad vari apgriest galiņus (kādus 3-4 cm). Šie video man bija ļoti noderīgi- http://www.youtube.com/watch?v=QOyC5c4YxsQ&feature=channel http://www.youtube.com/watch?v=7JQVd37C5zE http://www.youtube.com/watch?v=hj7rkE0fPsE&feature=related . 4)Dabīgos matus vari veidot ar ko vien vēlies- taisnotāju, lokšķērēm, fēnu, putām, pīt bizes vai tīt uz rullīšiem. Atceries, ka visi veidošanas līdzekļi nodara tādu pašu bojājumu šīm šķipsnām kā uz taviem matiem, tāpēc drošāk lokas iegūt ar rullīšiem,bet taisnus matus ar fēnu ;). Eksperimentē un veido matus kā vēlies un atrodi sev piemērotāko veidu ;). Nebojā matus ar pieaudzēšanas metodēm, izvēlies klipšus, kuri nekaitē un nebojā tavus īstos matiņus (l) ! Ceru,ka šis raksts bija tev noderīgs. Es dievinu savas matu šķipsnas un gaidu,protams,kad ataugs manis pašas matiņi, bet līdz tam… (l) Jautā,ja ir kas neskaidrs,mēģināšu atbildēt un,protams, youtube.com un google ir ideāls info avots ;). Lai jums jauka diena (l) .

Jūnija vidū vajadzēja stāties vidusskolā, iestājos un tā nu viss kārtībā. Pēc dažām dienām skolas mājaslapā bija ielikts skolēnu saraksts, ar kuriem būšu vienā klasē. Tajā brīdī sapratu, ka 3 gadus kopā ar viņiem neizturēšu! Lielākā daļa no viņiem bija no paralēlās klases, un jau iepriekšējie 3 gadi bija drausmīgi – skapīšu apzīmēšana, skapīšu lauzšana utt. 🙁 Tā nu šodien zvanīju uz skolu un teicu, ka vēlos mainīt klasi. Bet tad uzreiz atkal mainās daži priekšmeti utt. Tomēr ceru, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli un nenāksies pēc tam nožēlot. 🙂

Katru dienu es domāju,nekas rīt bus labāk! Rīt noteikti būs labāks laiks. Noteikti draugam būs labāks noskaņojums. Vairāk gribēsies ievērot dietas vai sportot prieku. Būs lielāka iedvesma kārtot māju. Rīt noteikti rit! BET kad pienāk rītdiena, sakas viss no gala,noteikti rīt! Kā jau visiem zināms-izdari šodien,neatstāj uz ritu!! Tas vairāk attiecas uz darbiem,pienākumiem… Bet jāiemācās šodienā saskatīt labumu. Visu skaisto. Varbūt tev liekas,ka nākotnē būs labāk,bet patiesība JAU pašlaik ir labi! Tik jāmāk to saskatīt un novērtēt! (l)

Sen kaut kā nekas nav rakstīts. Šodien nu jau ir palicis mazāk kā mēnesis līdz braukšanai uz dienvidiem. Sajūtas divejādas – gribās ātrāk siltumu, sauļoties, mainīt vidi, bet no otras puses…pamest savu iemīlēto rutīnu ir visai smagi. Palīdz sevis mierināšana ar domu – ja nebūs forši, vienmēr varu atgriezties. Būs viss labi! 🙂

Brr… Jau atkal gaisā jūtamas vēsās rudens brāzmas,kas liek skaidri apzināties,ka vasara nenoliedzami strauji tuvojas beigām…. Kārtējo reizi… Viena neatņemama daļa no dzīves rutīnas. Tikai šoreiz man ir sajūta,ka šis ir sākums kam vēl nebijušam…

Iedomājaties tik… viss dzīvē iet jauki,taisu mīļotajam pusdienas,gaidu ātrāk mājās,gaidu mīļus vārdus,glāstus….. Sākumā šis cilvēks ir jauks,mīļš pret tevi,kārtīgs,pieklājīgs bet tas viss ir māns……. Tā nav…. Kopā varējām darīt visu…raxtīt visas sms citiem kopā,pat kad neliek mieru kopīgi kā saka "atšūt" bet tad visa dzīve mainās..pēkšņi jau nevaram lasīt kopā sms,parādās noslēpumi,dīvainas sms un zvani un tad pēkšņi mana dzīve sagriežas otrādāk,mūsu starpā ierodas kkāda meitene ar bērnu no tālienes kura manu džeku ir satikusi tikai 1x un visss….viņam ar to pietiek…viņa sola lai pamet mani un tā… beigās cilvēkam sagroza galvu un nu jau 2 dienu esmu mājās atmiņās,asarās un domās par to laiku…. Ak kāda ir dzīve….. IENISTU….

Kas izprot citus,tam daudz prāta. Kas izprot sevi,tas ir gudrs. Kas pārvar citus,tam daudz spēka. Kas pārvar sevi,tas ir varens. Kas sekmes izcīna,tam stingra griba. Visbagātākais tas,kam piemīt mērenība. Kas ilgi amatā,tam pieder laika sprīdis. Tas,ko pēc nāves neaizmirst,joprojām dzīvs. (l)

nedelas nogale iepazinos ar traku itali… pienaca man uz ielas klat itka prasija, lai karte paradot ,kur lidosta… nu ,neko paradiju, meginaja ar mani uzsaktt sarunu, bet es tik caio bello un prom… tani pasa vakara ieraudziju vinu paba, kur tad musu skaistulis lidmasinu nokaveja… uzcienaja ar kopciku, paplapaja, LV pie meitas atbraucis, pirms pieciem gadiem iepazinies ar latviesu meiteni ,iemilejies ne pa jokam ,bet ta pirms gada aizlaidas atpakal uz LV…nu neko nakama diena pastaigajamies ar vina meitu, paradiju Rigu…tagad devas atpakal…jauka satiksanas…

Šī laikam nav mana nedēļa..Tik daudz visādu domu prātā, ka nespēju koncentrēties uz strādāšanu. Pašai jau sāk nākt smiekli par to, ka jūtos kā tāda tīne 🙂 Agrāk domāju, ka pēc 25 būšu ārkārtīgi saprātīga un domāšu tikai gudras domas 😀 , bet šķiet ar katru dienu kļūst aizvien trakāk (s)

Kļūda ir uzskatīt, ka viņi visi ir vienādi. Vai kļūda ir kādu uzskatīt par savādāku?

Jau no paša rīta esmu nedaudz kašķīga.. :-/ Tas laikam pēc vienatnē pavadītām brīvdienām, lai gan tas bija tieši tas, kas vajadzīgs 🙂 Lasot grāmatu un skatoties filmas, var nedomāt vismaz kādu brīdi /priekšnoteikums ir viegla grāmatu un viegla filma, ar humora pieskaņu/

Kāpēc es nevaru pievienot nekādu bildi nekur??? (e) (e) (e) (e) (e) (e) (e) (e) (e) (e) (e)

6dienas rīts pienāca šausmīgs. Piecēlos un….. nevarēju pakustināt muti!!! manu seju t.i. zodu, virslūpu un starp uzacim bija klata ar mazām mazām baltām pumpiņām :%27-( :%27-( :%27-( (e) (e) (e) . sapratu ka tā ir alerģija no kosmētikas līdzekļa(last summer piedzīvoju 1x). un pats stulbākais ka 6dien man bija ar draudzeni jābrauc uz Gulbeni – atpūsties :-/ . kur man bija prats iepriexējā vakarā izmēģināt ko jaunu (e) (e) . es izmēģināju Avon Solution sejas tīrīšanas līdzekļus. Idiote!!! (e) secinājums – pirms kada pasākuma neko jaunu neizmēģinat! Braucien neatlikām 😎 . Brilles uz acīm, vasarīga melna šallīte ap kaklu, ar ko mierināt seju :-/ . no attāluma jau neko nevareja manit, parejiem ari bija vienalga, (t) ik pirtii nevareju iet :%27-( ! ja godīgi sakot, tad ko drīxt darīt un ko nē kad ir šada alerģija?! aptiekā nopirku zāles un smēru. smērs dedzina seju (e) . tā lieku aukstas udens kompreses. nežēlīgi niezt. par laimi šodien -1dien ir palicis mazāk, tik seja tā savilkusies ka pasmaidit neiespējami 😀 . Šausmīgi liels prieks, ka dēļ tā nepaliku mājās 😀 , jo brīvdienas bija tik jaukas 😎 murrrrr!!! (l)

Nu ko… brīvdienas ir cauri un šonedēļ jāsāk aktīvi braukāties, lai nākamās nedēļas beigās varu likt csdd braukšanu. Stress un stulba sajūta vēderā nepamet gandrīz ne mirkli! Šajās brīvdienās manos sapņos iezagās tas pats urlāns, kurš man meta ar olu pirms pāris dienām. Piektdienas naktī viņš sazāļoja manu suni, kurš man tādēļ uzbruna un es viņai uzšķērdu kaklu bailēs, sestdienas naktī vņš jau mēģināja apzagt un nogalināt mani. Ceru, ka šodien viņš līdīs citu cilvēku sapņos, man jau pietiek. Esmu pamatīgi pgrēkojusi ar ēšanu….2 picas, 2 lielās prizmas siera bagetes, abus vakarus alkohols, ceptas lietas utt. Vismaz šodien izgāju paskriet ar suni kādu aplīti, varbūt pirms miega uztaisīšu dažs presītes. Pie ideāla vidukļa tas nenovedīs, bet vismaz kaut kas.. 😀 Un pēdējais – balinu zobus! Pagaidām izskatās, ka rezultāti sāk pamazām parādīties. Esmu izlietojusi 5 paciņas un palikušas vēl 9. Varbūt līdz braukšanas eksāmenam būs tik balti,ka iztikšu bez lukturiem!

Sapnoju,ka rigas lidosta ir notikusi aviokatastrofa,kura boja gajusi 402 cilveki. Tadel lidosta ir slegta un es netieku uz saviem dienvidiem! Ta apzina,ka japaliek latvija, bija briesmiga 😀 Pavisam isi un kodoligi 😀

Sveiki 🙂 ehh.. domāju, ka nēesmu vienīgā kurai nācies apdedzināties ar mīlestības karstajām liesmām.. 🙂 lūk arī man sanāca..nekad nebiju domājusi, ka kādā tik ļoti varēšu iemīlēties.. viss bija ideāli.. līdz laiakm.. kad sākās klusuma brīdis.. nesazināšanās.. un kā izrādījās viņš mani krāpa ar meiteni kura ir vēl maza un naiva.. jā un mēs šo tēmu pārrunājām vairākas reizes, izrādās ka viņš ar šo meiteni tikai spēlējas, jo viņa vienmēr viņam tic.. lai arī kā viņš nemelotu.. 🙁 tad bija kāds aliks, kad atkal domāju ka starp mums viss būs kārtībā.. bet tā nebija.. es tikai velti cerēju.. nevarēju beigt domāt par šo puisi.. jo kā izrādījās biju viņā reāli iemīlējusies.. tikai tagad, sapratu ka nav vērts sevi mocīt un bojāt sev nervu.. lai jau dzīvo savu suņa dzīvi tālāk.. ir tikai nepatīkami ka reizēm uzzvana.. bet pēdējā alikā pat neatbildu uz šiem zvaniem.. un tagad esmu satikusi puisi kuram es patīku.. bet baidos ko uzs;akt.. jo nevaru tik ātri izdzēst iepriekšējās jūtas.. bet ceru ka viss būs kārtībā..ļoti ceru.. kaut arī zinu, ka tās ir tikai cerības. 🙁

sveiki! vai kādam gadījumā nav yiruma-kiss the rain mp3 versija? ļoti,ļoti vajag! :-/

Viss ir kārtībā. Es cenšos, viņš cenšas un viss izdodas – vairāk vai mazāk. Es nepasaku riēbīgo piezīmi, kad gribas to pateikt, bet gribas, lai viņš saprot, ka es nevaru mainīties vienas dienas laikā. Ja esmu uzvedusies ideāli 5 dienas no vietas un pēkšņi man atkal izsprūk kāda ne pārāk patīkama frāze, kāpēc uzreiz griezt muguru, iet prom, pūsties, teikt, ka mums nav pa ceļam? Kāpēc man tajā brīdī ir pusstundu jārunā monologs, kura laikā viņam aiziet, ka es nevaru mainīties uzreiz un ka viņš nedrīkst to uztvert tik saasināti…?? Man bail, ka man apniks katru reizi,kad nebūšu ideāla, skaidrot, kāpēc un beigās palikt vainīgā. Es neesmu gatava viena pati mainīt šīs attiecības, jo tām ir vajadzīgi divi. Es ļoti ceru,ka viņš to sapratīs. Jo man ir svarīgas šīs attiecības un zinu – viņam arī. Ir tikai ļoti, ļoti jācenšas un jāpiedomā vairāk pie tā, kā uzvedamies, ko pasakam un ko – noklusējam… Mums izdosies! Jāizdodas!

Ir tik daudz iespēju,kuras es baidos izmantot… Un tagad saprotu iemeslu. 1.- šādas iespējas izmantošana tikai uz laiku dos man ilūziju par kko jaunu,labāku,bet pēc laika man nāksies atgriezties atpakaļ-pelēcīgajā realitātē :-/ 2.- vienas šādas iespējas izmantošana uz visiem laikiem apgriezīs manu dzīvi ar kājām gaisā. Un pats ļaunākais,ko iedomājos- man pietrūks pelēcīgās realitātes,ko pašlaik es saucu par savu dzīvi… Mans ļaunākais murgs- izdarīt ko tādu,kas atstās neatgriezeniskas sekas uz visu manu dzīvi,un pēc tam par to nožēlot…

Brīvdienās bijām aizbraukuši uz laukiem. Tā, kā viesos bija iebraukuši vēl citi radi, tad tika izkurināta arī lauku pirtiņa – tāda pašbūvēta būdiņa ar pazemiem griestiem, īsteno krāsni un laukakmeņiem, karstā ūdens toveri, lāvām, pašu lasītām un kaltētām pirtsslotām, no ezera nestā aukstā ūdens spaiņiem un mazu aizsvīdušu lodziņu… Romantika un bauda vienuviet! Likās, ka āda izkusīs no karstuma un es pati satecēšu kā ūdens zem lāvas no baudas, ko sniedza riktīga nopēršanās… vien aukstais ezera ūdens, negaidīti uzgāzts no spaiņa, spēja mani atdzīvināt… 🙂 Labais! Šķiet vēl tagad joprojām āda glabā pirts siltumu un smaržu, gaidot, kad nākošreiz došos tai atdoties… 😀

Jei, esmu atpakaļ no csdd un noliku teoriju bez kļūdām. Cik jauki apzināties, ka mācīšanās atmaksājas 😀 Drīz došos uz jūru sadedzināt teorijas grāmatu 😀 Nu ko, tagad atliek vien gaidīt braukšanas eksāmenu, ceru, ka jau nākamnedēļ. Par to gan man ir chill, tikai šis tas jāatkārto, kas aizmirsis gada laikā 🙂 Hellish, kā jau es tev pa telefonu teicu….lai dzīvo kabrioleti 😀

Vakardien jau pa dienu bija izplānots, ka vakarā jādodas zvejā. 😀 Tātad ap pulkstens 16:00 visi savācās pie mums, es pasniedzu visiem pasakainus vārītus kartupelīšus ar gaileņu mērcīti un rombveidīgiem zaļumu salātiņiem + pašdarinātā dzira. Tas tā – spēkam, jo jāairējās taču būs! Nu neko, turpceļš visai saraustīts – t.i. mašīna raustījās un gāzelējās nepārtraukti. 😀 Esam galā tikai ap pulkstens 18:00 un nu sūtam mūsu brašos zvejniekus plašajos ūdeņos (Patiesībā ūdenstilpne, kur makšķerējām bija diezgan maza un dikti aizaugusi, bet nu.. :D) Kaujā tiek sūtīti mans vīrelis un viņa diezgan neloģiskais draugs un otrā laivā mana vīreļa šķībais brālēns. Krastā mežonīgi un drosmīgi paliekam es, mana vīreļa apdauzītais brālis ar savu mīksto draudzeni un Šakālis (no comment!).. Nu neko, mēs, brašie sieviešu dzimuma pārstāvji tiekam iesūtīti mežā pēc malkas, kamēr vīri vilks to ziutiņu ārā. Pa ceļam sastapām diezgan ekstravagantas sēnes, kuras nolēmām ņemt savā lustīgajā bariņā. Atgriežoties nometnē, saprotam, ka alus krājumi ir krasi samazinājušies un mūsu brašie kungi itin nemaz vairs nav tik braši un kaut kā par ziutiņu arī ir aizmirsts, izrādās, ka slieku mūsu kungi sastapuši pirmo reizi un uz āķa to nākas stutēt man. 😀 Tukšojot sātīgo bonduell kukurūzas bundžiņu, rodas ideja, ka tā lieliski kalpotu par mājām mūsu jauniegūtajām ekstravagantajām draudzenēm sēnīīītēēēm. (l) Un tā tas arī ir, šīs tiek ievietotas bundžiņā, padzirdītas ar alēnu un ievietotas pirtiņā pasautēties… mmm… būs gardi, mēs nodomājam. Un IR ARĪ! Tik gardi, ka pulkstens 21:00 mēs gandrīz veiksmīgi sagaidam mūsu ūdeņos aizsūtītos sviedrainos kolēģus, gandrīz vertikālā stāvoklī! 😀 Atpakaļceļš vairs nemaz nelikās tik saraustīts, laikam jau tāpēc, ka paši jau bijām diezgan taisni un stingri turējāmies savās vietās. Lai vai kā tas noveda pie tā, ka sēnes bija mūs padarījušas par pāris kg smagākus un mēs vairs netikām puņķainajā kalnā. Nācās kāpt ārā un spēlēt ļeckas ar mūsu zilo busiņu. 😀 Mājās nonācām gandrīz veiksmīgi.. Prasīsiet kāpēc gandrīz? Nu vot, pa ceļam kā nu gadījās kā nē, bet mežā uzradās aizdomīga paskata riteņbraucējs, kurš iepļaukāja mūsu zilo busiņu un nu šim kreisā stikla acs galīgi zila un ar zirneklīti tajā. :%27-( Miedziņš bija salds, neskatoties uz to, ka pirms gulētiešanas bija busiņa īpašniekam jāpaskaidro pa skādi. Ā, un mūsu minciņš tika pie vienas jestras ziutiņas. 😛 THE END!!!

Diena pēc dienas un mēģini nu atcerēties kas par datumu :-/ . nestrādāju aptuveni mēnesi, bet jūtos noskrējusies vel vairāk. te vienos laukos kko padarit, te otros un pashai ar kkas jaizdara. nu ja nebūtu tās trakās zemenes jārok :-O , bet vajag – zemenes ta vasarās gribās. (l) ar šausmām iedomājos, ka pēc pāris dienām jāiet uz stila konsultācijām- zinu textu,ka nevienmērīgi iesauļota āda, bet kaila atļaujos būt tikai pludmalē 😎 . un ta vēl manikīra apciemojums – zeme pilnigi ieēdusies naga apakšējā kārtā, ka šausmas, nelīdz ne citrons, ne balinošie krēmi 🙁 . un vēl pie friziera matu saknes jāpiekrāso, nu bet ko lai daru, ja saule balina matus (e) . katrai lietai sava negatīvā puse :%27-( . bet arī sava patīkamā 🙂 , cik patīkami pec darza darbiem atpūsties friziera krēslā 😛 (l) . un ta mani pilnīgi neuztrauc kāds datums kalendārā 😀

Nu jau nedēļa pagājusi kopš TĀS sarunas. Kad pēc šķiršanās nolēmām vēl pēdējo reizi mēģināt un mēģināt abi, nevis tikai es vai tikai viņš. Tas bija tā vērts, jo es atkal jūtos iemīlējusies! ir tikai nedaudz vairāk ar sevi jāpastrādā, jāpiedomā pie tā,ka cilvēks nav vainīgs pie ļoti daudzām apkārt notiekošajām lietām, kuras nevar ietekmēt.. Un vēl. Cilvēks nevar mainīties vienas dienas laikā. Es ticu,ka viss izdosies. Es ļoti ceru. Mums ir tikai jāturpina censties un vēlēties….

Vakari paliek arvien vēsāki, it kā jau paspēj ielavīties skumjas manā galvā, kad pavisam cita doma tām iesit zem jostasvietas. Šogad nekādas ziemas! Tikai saulīte, sauļošanās, peldēšanās okeānā un ne miņas no ierastā klimata. Man patīk ziemā aizbraukt uz siltajām zemēm un pasildīt debenu, kā arī iegūt ziemai neraksturīgu iedegumu…. vienmēr esmu domāju par to, cik laimīgi ir cilvēki, kas dzīvo dienvidos. Nekādu ziemas apģērbu, zābaku, mēteļu, cimdu un pārējo no ziemas saimes. Ceru, ka es to karstumu vispār pavilkšu 😀 Un man nebūs jāprāto par to, cik gan tomēr gribu ziemu. Vismaz mierinājums par ziemassvētkiem ir tāds, ka pusstundas braucienā, kalnos būs sniegs. Nekāds jau baigi labais, bet tomēr sniegs. Varēšu hellish iemest riktīgu piku, un viņa man 😀 Izbaudīsim ziemas priekus arī mēs 😀 Nu ko, vēl 43 dienas palikušas. It kā jau daudz, bet tik daudz vēl jāpaspēj izdarīt,voooohooo!

Sagribējās ēst, gāju uz virtuvi ar domu, ka paņemšu tikai bļodiņu pārslu ar pienu, bet nonākot virtuvē secināju, ka vīramāte ir izcepusi kotletes! Uz brīdi sastingu un apsvēru, ko labāk pārslas vai kotletes, pēc tam izdomāju, ka labāk ņemt… abus.. 😀 Tagad sēžu pie kompja, skatos filmu un ēdu kotletes, pēc tam ķeršos klāt pārslām.. 😀

Jo vairāk Tev dara pāri, jo Tu vairāk mīli.Tas ir tik skaisti! Tāda ir tikai – BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBA… (l)

..,bet mīlestība nesniedz laimi un nekad nav sniegusi. Gluži otrādi, mīlestība – tas ir pastāvīgs nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai esi rīkojies pareizi. Īsta mīlestība sastāv no sakāpinātas jūsmas un agonijas.

Lielāko savas dzīves daļu esmu pavadījusi centienos būt kā visi, lai tagad – savos nedaudz pāri divdesmit – saprastu, ka nevienam normālie nav vajadzīgi. Ja pusaudža gados ir svarīgi būt kā visiem, lai būtu "visforšākie" draugi un "krutākās" ballītes, tad lielajā dzīvē šāds vidējais pelēkais cilvēks paliek nepamanīts. Mūsu dīvainības, atšķirīgie sapņi un mērķi ir tie, kas padara ikvienu īpašu un dod iespēju nodzīvot laimīgu mūžu. Esmu cilvēks, kura dzīve un pieredze ļoti uzskatāmi pierāda, ka domām piemīt milzu spēks. Kā par nelaimi, pati vēl neesmu to pilnībā aptvērusi un savā spītībā joprojām atsakos tam pa īstam noticēt un izmantot savā labā. Agrāk man bija vesels saraksts ar to, kas man vajadzīgs, lai būtu laimīga. Nu man tas viss ir. Bet joprojām mēdzu būt neapmierināta ar sevi un dzīvi. Jo, kā izrādās, ne jau tas, kas pieder un notiek, dara cilvēku laimīgu – bet gan tas, kas un kādi mēs esam visdziļākajā būtībā. Laimei ir jābūt tādam iekšējam stāvoklim, neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt. Jo nekas, itin nekas no malas nepadarīs laimīgu. Tikai cilvēks pats. Tā nu es mācos atkal būt es pati, uzdrīkstēties būt citāda – tāda kāda esmu dziļi iekšā. Mācos būt atšķirīga. Velku palēnām ārā visu to, kas rūpīgi glabāts gadiem. Jo zinu, ka tikai tā spēšu sevi mīlēt, cienīt un būt patiesi laimīga. Un mīlēt un novērtēt to, ka mani sapņi piepildās un dara manu dzīvi pilnvērtīgāku. Paradoksāla un ironiska ir šī vieta, kas saucas – dzīve.

sajūta,ka neviens mani nesaprot,ir pamatota. un negrib saprast. tam ir 100 un 1 arguments,kurus man sīki un smalki nez kādēļ slinkums uzskaitīt. laikam jau vēlā nakts stunda pie vainas. vai arī vientulības sajūta… zinu,ka neesmu ideāla. pat ne laba. nevienā dzīves jomā. skola neskaitās. ”iekalt” savā pustukšajā galviņā pliku teoriju,kura man nekad mūžā nebūs vajadzīga,es varu. tas man pat ir vajadzīgs,lai prāts nodarbināts. citiem nav jāzina,cik nožēlojama patiesībā jūtos.ārēji to nevar manīt.laikam jau visi pieņem mani tādu,kāda esmu. paldies visiem par to,bet tomēr-tas man neliek justies labāk…

Mīlestība? Vērtība, mokas, jūtas, kaut kas, ko nevaram atminēt jau kopš brīža, kad sākām pētīt, šo mistisko vārdu un visu, kas slēpjas aiz tā. Varbūt esmu par jaunu, bet varu bilst, ja viens harizmātisks jauniets izslīdz caur meitenes sirdi, uzreiz nenozīmē, ka viņš ir tas ĪSTAIS. Stastistika rāda, ka sievietes līdz 40 un vairāk gadiem meklē savu mīlestību, taču gadās ka 20 gados un augstāk apprecās un dzīvo laimīgi. Kad mēs varam zināt, ka viņš ir īstais? Vai tas būs tad, kad gan es gan viņš būsim pieredzējuši attiecībās un gatavi būt kopā, vai varbūt kad viņš dzērumā piedāvā un es pieņemu uzaicinājumu, bet varbūt pat tad, ja viņam ir draudzene, kura nav viņa otra pusīte, bet viņam tā liekas un es ceru uz labāko, bet kad mēs esam divatā un runājam mēs vienmēr pavadam labi laiku? Gadu pēc gadiem meitenes raud un pārdzīvo, cenšās atminēt jauniešu mīklas, taču nav vēl bijusi viena meitene, kura pasaka: “Es zinu visu, ko viņš domā!” Katras sievietes sirds dziļumos, rosās gariņš, kurš palīdz atminēt pretējā dzimuma noslēpumus, taču viņš nekad nesaka priekšā un nekad neiznāk no domām, lai teiktu kā kas ir, jo tad dzīve būtu tukša kā tuksnesis, bez oāzēm, neinteresanta. Zinot daudzus piemērus no draugiem, filmas romāniem, klasiķu romāniem, Romeo un Džuljetas piedzīvojumiem, viena lieta kļūst viennozīmīgi skaidra, ka mīlestība ir neparedzama. Visiem zināma klišeja, ka katram ir sava mīlestība un vienmēr sakam: “Mans laiks pienāks, vienmēr būs un vienmēr pienāks, un kad būs, tad es būšu laimīgākias cilvēks visā Visumā!” Bet, kas ir ja tā nav, kas tad? Situācijai vienmēr ir divas puses gan pesimistiskā, gan optimistiskā. Un analizējot, ko sieviešu dzimuma pārstāves, dara jau simtiem gadu, ir jāņem vērā visi kritēriji, bet nedrīkst arī paļauties tikai uz analīzi, jo sirdsbalss būs tas, kas neļaus, loģikai un saprātam pārkāpt robežas. Esmu iemīlējusies divas reizes un abas reizes bija mokoši mirkļi, jo mani upuri nezināja par pastāvošo mīlestību, ko jūtu pret viņiem. Kad tikko apskatos uz savu mīļoto cilvēku, un zināju, ka neesmu viņa interesēs, caur manu miesu triecās karsts aukstuma vilnis, kurš manu sirdsbalsi sasaldēja, bet saprātu uzkarsēja līdz bezsamaņai. Kaut arī abas iemīlēšanās reizes bija tik dažādas un tik mīklainas, ka tajos laikos, es lūzu kā plāna, caurspīdīga, trausla vāze, bez ūdens un puķēm tajā. Līdz šim mīlestība man asocējas ar pārdzīvojumiem, taču es zinu, ka viss man ir priekšā, jo emsu ļoti jauna un galu galā neskarta meitene ar ugunīgu nākotni un vienmēr optimistisku skatu uz dzīvi, vai cik situācija kļūtu tumša… (l)

Arprats, pec tik ilgiem laikiem vakar aizgaju paballeties. Gulet aizgaju ap 7 un jau tagad esmu augsa. Sajutas tadas ka traktors butu parbaucis pari,laigna ne piedzeros ne ko. Vienkarsi izjaucu savu rezimu. Biju nedaudz parsteigta par to ka izklaides jaunaki gados cilveki. Viena bara vakardien bija laimiga stunda,kura meitenes sanem dzerienus par brivu. Es simboliski panemu skuvi un lena gara uzpipejot plapaju ar draudzenem un citiem cilvekiem,kad pie blakus galdina viena no tam,kura graba pa 3-4 glazem uzreiz tajas ari saka vemt. Skaisti vai ne 😀 un gadi vinai bija VARBUT 17 😀 Sausmas. Gribejas jau teikt, ka es jau savos laikos tada nebiju, nu biju jau biju, tikai glazites gan es nevemu, ja palika slikti, kas bija loti reti, meginaju tikt lidz tualetei 😀 Tada vietaa kaa essential vispar pilns ar arzemniekiem bija un ar maziem berniem, kuriem acimredzami tik loti gribas izbaudit brivlaika pedejas nedelas, ka tuse uz pilnu klapi. Nu neko, sapratu,ka es labak sezu majas 😀 Vai ari eju vismaz atrak gulet 😀

Nekad nebiju domājusi, ka būšu viena no TIEM. Viena no tiem mazdūšīgajiem, kas nespēj otram atklāt savas jaukākās jūtas un 3 skaistie vārdi ir kļuvuši par manu mēles mežģi, kuri tā arī nespēj pārvelties pār lūpām. Cik gan ilgi vīrietis spēj teikt un pierādīt, ka mīl, ja pretī saņem vien nodurtu skatienu, labākajā gadījumā – skūpstu..? Un ne jau tāpēc, ka viņš man nenozīmētu daudz, bet – bail. Nekad nevienam puisim neesmu teikusi šos vārdus, bet apzinos, ka esmu mīlējusi. Reiz dzirdēju, ka attiecībās stirpākais ir tas, kuram mazāk tās rūp. Tas laikam ir mans princips – vismaz izlikties stiprai. Tikai galu beigās šis modelis noved arī pie stiprām sirdssāpēm. Man šie trīs vārdi nozīmē solījumu un uzticības zvērestu, nevis vien mirkļa emociju uzplūdu. Vienu dienu no mūsu mīlestības lidinos mākoņos, nākamajā mīļais atkal man ko nodarījis, un gribu sūtīt pie visiem velniem. Kā gan tad varu droši teikt un zināt, ka mīlu? Negribu melot. Bet jūtas, izteiktas vārdos, tādi māņi vien ir – kā gan pāris vārdi var būt ekvivalenti visai burvīgāko izjūtu gammai? Atliek vien cerēt, ka mana uzvedība ir daiļrunīgāka par manu mēli un mans vīrietis jūt, ko nozīmē man.

Ik vakaru, nu..laikam pareizak butu teikt ik nakti, pa tv5 skatos krievijas kriminalhronikas un dazreiz nesaprotu,kur kaut ko tadu var izdomat darit. It ipashi visi tie trakie manjaki,kuri saplosa desmitiem cilveku. To seriju gan esmu redzejusi vien vienu reizi, bet interneta atradu informaciju par vienu serijveida manjaku – Chikotilo. Luk tas ir kaut kas! Briziem sezot autobusa patuksa,kurs kad aizdomigs tipins sez, liekas varbut tomer labak nekapt ara 😀 Kaut ar mums visiem vienmer viss butu kartiba un cela negaditos visadi slimie 🙂