Zobiem kaitīgi ir saldumi, alkohols un cigaretes. Tas ir vispārzināms fakts, kas nepārsteidz, taču kāds cits fakts varētu pārsteigt daudzus – ir arī vairāki augļi un ogas, tai skaitā arī Ziemassvētku laikā īpaši iecienītie mandarīni, kas var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu zobu veselību. Kas ir šie pārtikas produkti un kā rūpēties par savu zobu veselību, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

1. Citrusaugļu sulas

Citrusaugļi apelsīni, mandarīni, citroni un pamelo ir īpaši iecienītie augļi ziemas sezonā. Šie augļi ir bagāti ar C vitamīnu, kā arī ir ļoti noderīgi imunitātes stiprināšanai, kas ir svarīgi saaukstēšanās sezonā. Tomēr citrusaugļi ir vispiesātinātākie ar skābēm, kas bojā zobu emalju, padarot zobus neaizsargātus pret kariesu. Tāpat ziemā daudz dzeram dažādus karstus dzērienus, kuriem pievienotas citrusaugļu šķēlītes. Tādā veidā neapzināti radām dubultu triecienu saviem zobiem ne tikai ar lielu skābes daudzumu, bet arī ar karstu temperatūru, kas var veicināt zobu jūtīgumu. Citrusaugļu sulas drīkst dzert, taču ieteicams to darīt, izmantojot salmiņu, lai pasargātu zobus no tiešas saskares ar skābi. Tāpat pēc sulu dzeršanas muti ieteicams izskalot ar tīru ūdeni. 

2. Āboli 

Ābols ir piesātināts ar dažādiem vitamīniem – C, E un nedaudz mazāk arī B grupas vitamīniem. Šis auglis ir bagātīgs ar šķiedrām, kas palīdz notīrīt smaganas, mēli un aplikumu no zobiem. Tomēr izrādās, ka āboli ir arī kaitīgi mūsu zobiem, jo tajos esošais pārāk augstais skābes līmenis var kaitēt mūsu zobiem. Skābe saēd zobu dentīnu, kas ir viens no zoba slāņiem tieši zem emaljas. Tā rezultātā zobi var ātrāk bojāties vai kļūst jūtīgi. Tāpat ābolos ir augsts cukura līmenis, un, kā jau zināms, pārlieku liels cukura daudzums var kaitēt zobiem. Pēc ābolu ēšanas muti ieteicams izskalot ar ūdeni, tādā veidā atbrīvojot mutes dobumu no skābes. Pēc aptuveni 30 minūtēm zobus ieteicams arī iztīrīt ar zobu birsti un zobu pastu vai izskalot ar mutes skalojamo līdzekli. Šādu laika intervālu vajadzētu ievērot, jo ar skābi piesātinātie pārtikas produkti kādu brīdi var mīkstināt zobu emalju.

3. Tomāti 

Tomāti ir labs C vitamīna, kālija un K vitamīna avots, taču arī tie ir piesātināti ar skābi. Ne tikai svaigi tomāti kaitē zobiem, bet arī tomātu mērces, zupas un sulas var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu zobu veselību. Lai izlīdzinātu tomāta skābo vidi un pasargātu zobus no pārmērīgas skābju iedarbības, to ieteicams uzņemt kopā ar citiem ēdieniem. Līdzīgi kā pēc ābolu ēšanas, arī pēc tomātu ēšanas mutes dobumu ieteicams kārtīgi izskalot ar ūdeni, kā arī pēc 30 minūtēm iztīrīt ar zobu birsti un zobu pastu vai izskalot ar mutes skalojamo līdzekli.

4. Žāvēti augļi

Žāvētos augļos ir mazāk ūdens, tāpēc tie ir koncentrētāks uzturvielu avots – tajos mēdz būt vairāk vitamīnu un minerālvielu. Žāvētos augļos ir arī koncentrēts cukura daudzums, kas dod enerģiju un ir veselīgāks par citiem saldumiem, piemēram, šokolādi vai īrisa konfektēm. Tomēr žāvētiem augļiem ir lipīga konsistence, un viss, kas ir lipīgs un salds, ļoti viegli pielīp pie zobiem, nereti mazas ēdiena paliekas iestrēgst zobu starpās un var veicināt zobu bojāšanos. Jo ilgāk žāvēto augļu daļiņas atrodas uz zobiem un to starpās, jo vairāk tiek saražotas baktērijas, kas bojā zobus. Pēc šādu gardumu ēšanas ieteicams muti ne tikai kārtīgi izskalot, bet arī iztīrīt zobu starpas ar zobu birsti vai zobu diegu.

5. Mellenes

Mellenes ir ļoti vērtīgas ogas sirds veselībai, kaulu stiprumam un redzei. Tās ir ļoti bagātas ar C vitamīnu. Ja mellenes tiek ēstas pārāk bieži, mēle parasti nokrāsojas tumšā krāsā. Ar zobiem var notikt tieši tas pats. Uz tiem var palikt pleķi vai arī tie kļūst tumšāki, tāpēc pēc melleņu ēšanas svarīgi ir izskalot mutes dobumu, kā arī pēc iespējām iztīrīt. Mellenes nevajadzētu ēst tad, kad apmeklējiet balināšanas procedūras vai lietojat zobu balinošās zobu pastas, kas var aizkavēt vēlamā rezultāta sasniegšanu. 

Šos augļus un ogas uzturā ir vēlams lietot, taču farmaceite Zane Melberga atgādina, ka tos lietojot ir jāpievērš īpaša uzmanība savu zobu kopšanas rutīnai. Tāpat svarīgi neaizmirst par zobu starpu tīrīšanu, kā arī pievērst uzmanību tam, kādu zobu pastu vai zobu birsti ikdienā izmantojam.

Pieci ieteikumi labākai zobu veselībai 

1. Tīrīšanas rutīna

Zobu rutīnai vajadzētu būt no divām līdz trīs minūtēm garai, gan no rīta, gan vakarā. Vienmēr ir jāsāk ar mutes izskalošanu ar ūdeni, tad zobi jāiztīra ar zobu birsti un zobu pastu, nedrīkst aizmirst par mēles notīrīšanu. Pēc tam ar zobu diegu vai zobu starpu birstīti jāiztīra zobu starpas. Noslēgumā mutes dobums jāizskalo ar mutes skalošanas līdzekli. Tāpat zobus ieteicams tīrīt pēc katras ēdienreizes, kas gan attālinātā, gan klātienes darba apstākļos ir viegli īstenojams. Ja tomēr ir jādodas uz darbu klātienē, var lietot košļājamo gumiju, kas ražo siekalas un noskalo aplikumu un ēdiena pārpalikumus. 

2. Elektriskās un parastās zobu birstes

Pēdējo gadu laikā iecienītākas kļūst elektriskās zobu birstes. Tās ir ļoti efektīvs palīgs zobu tīrīšanas rutīnā – tās ne tikai labāk atbrīvo zobus no aplikuma, bet arī notīra visgrūtāk pieejamās vietas mutes dobumā. Daudzas elektriskās zobu birstes var savienot ar aplikāciju telefonā. Bērnus motivēt var iecienītākais animāciju varonis, savukārt pieaugušie var sekot līdzi zobu tīrīšanas ilgumam. Šāda zobu birste var būt laba un praktiska dāvana svētkos gan lieliem, gan maziem.

Izvēloties parasto zobu birsti, jāpievērš uzmanība tās rokturim, vai tas būs ērts, kad tīrīsiet zobus, vai varēsiet aizsniegt mutes dobuma tālākās vietas. Ieteicams izvēlēties zobu birsti, kurai uz iepakojuma sariņu mīkstums ir norādīts kā soft (mīksts), jo tie ir maigi un saudzīgi. Tāpat farmaceite atgādina, ka gan elektrisko, gan parasto zobu birsti ieteicams mainīt reizi 3 mēnešos gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo ar laiku tās sariņi nodilst un zobu aplikumu nenoņem tik labi kā vajadzētu, kā arī uz tās sakrājas baktērijas, kurām ir tendence vairoties tieši mitrā vidē.  

3. Piemērotākā zobu pasta

Zobu pasta ir jāpiemeklē atbilstoši katra vēlmēm un vajadzībām.

• Ja vēlamies baltākus zobus, ieteicams izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir abrazīvās vielas, kas sadalītas mikrodaļiņās. Taču tiem, kuriem ir jūtīgi zobi, ieteicams lietot zobus baltinošās zobu pastas, kuru sastāvā ir dabīgie enzīmi – papaija vai ananāss, kas ir saudzīgāki zobiem. 
• Cilvēkiem, kuriem ir jūtīgi zobi, ieteicams lietot zobu pastu, kuras sastāvā ir rets minerāls – hidroksilapatīts, kas pārklāj zobus ar hermētisku kārtiņu, piešķirot zobiem mirdzumu.
• Bērni tīrot zobus mēdz daļu zobu pastas norīt, tāpēc viņiem piemērotākas ir gēlveida zobu pastas ar maigāku sastāvu. Tāpat bērnu zobu pastām ir dažādas garšas, piemēram, zemeņu vai apelsīnu, kas viņus vairāk motivē rūpēties par saviem zobiem. 

Nav ieteicams atkārtoti iegādāties un vairākus gadus ilgstoši lietot vienu un to pašu zobu pastu, jo zobi pie tās pierod un vēlamais efekts var mazināties. 

4. Zobu starpu tīrīšana 

Ir dažādas zobu starpu tīrīšanas metodes un rīki, taču pats galvenais ir izvēlēties sev piemērotāko un ieviest savā zobu tīrīšanas rutīnā. Vairākām elektriskajām zobu birstēm komplektā ir smaganu irigatori jeb zobu starpu skalotāji, kas ar spēcīgu gaisa spiedienu izskalo zobu starpas. Tie ir īpaši piemēroti cilvēkiem, kuriem ir iekaisušas vai jūtīgas smaganas, jo skalošanai var izmantot ārstnieciskos pretiekaisuma mutes skalošanas līdzekļus. Cilvēkiem, kuriem ir lielākas zobu starpas, piemēroti ir tie zobu diegi, kas, saskaroties ar siekalām, nedaudz piebriest. Tas palīdz labāk iztīrīt zobu starpas. Tāpat zobu diegi ir pieejami dažādos platumos, kas jāpielāgo atkarībā no lietošanas ērtuma un zobu garuma. Krāsainie zobu diegi, piemēram, sarkans, palīdzēs redzēt un novērtēt, cik labi izdevies notīrīt aplikumu no zobiem. Aptiekās ir pieejamas arī starpzobu birstītes, kas ir dažādos izmēros un ērti lietojamas ikdienas gaitās, jo tās var paņemt līdzi speciālā kastītē.

5. Zobu stiprināšana

Lai stiprinātu zobus, ieteicams uzturā lietot cietu pārtiku – košļājot cietākas konsistences ēdienu, zobi un smaganas tiek stiprināti. Tāpat uzturā ieteicams lietot kalciju saturošos produktus, piemēram, sieru vai pienu, kas stiprinās zobus. Ja kalciju nav iespējams uzņemt ar uzturu, to var darīt lietojot uztura bagātinātājus, taču svarīgi tos lietot kopā ar D vitamīnu, kas palīdzēs kalcijam organismā labāk uzsūkties. Savukārt bērniem ieteicams lietot fluora tabletes, kas stiprinās zobus un rūpēsies par to veselību. 

Ūdens piedalās dažādos cilvēka organisma procesos – tas uzlabo asins cirkulāciju, regulē ķermeņa temperatūru, “ieeļļo” un aizsargā locītavas, mitrina ādu, palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru, kā arī izvada nevajadzīgās vielas no organisma. Tomēr cilvēka organisms neuzkrāj ūdeni, tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri to uzņemt pietiekamā daudzumā. Kā to darīt pareizi un kādos gadījumos nepieciešams uzņemt vairāk ūdens, padomus sniedz Apotheka sertificēta farmaceite Anna Kivleniece.

Ūdens ir cilvēka katrā šūnā. Pieauguša cilvēka organismā ūdens sastāsta līdz 60 % no kopējās ķermeņa masas. Vidēji dienā cilvēkam būtu jāuzņem aptuveni 30 ml ūdens uz 1 kg ķermeņa masas, proti, ja cilvēks sver 60 kg, tad dienā vidēji būtu jāuzņem 1,8 litri ūdens. “Organismam nepieciešamo optimālo ūdens daudzumu var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, lielāku ūdens daudzumu nepieciešams uzņemt, veicot fiziskās aktivitātes, grūtniecības un zīdīšanas periodā, karstā laikā, kā arī gadījumos, kad uzturā tiek lietots pārāk daudz sāls. Ir svarīgi ūdeni lietot regulāri, darīt to pareizi un iemācīties ieklausīties savā organismā – nereti organisms pats signalizē par ūdens trūkumu, to izpaužot visdažādākos veidos”, norāda Apotheka sertificēta farmaceite Anna Kivleniece.

Par nepietiekamu uzņemtā šķidruma daudzumu var liecināt vairākas pazīmes. Vieglas vai mērenas dehidrācijas pazīmes ir slāpes, sausa mute, nogurums, galvassāpes, neregulāra urinēšana vai tumša tā krāsa, muskuļu krampji, slikta elpa, alkas pēc saldumiem, kā arī mainīgs garastāvoklis. Savukārt, ja dehidrācija ir smaga, tās simptomi ir ātra elpošana un paātrināta sirdsdarbība, tumšs urīns, sausa, sasprēgājusi ķermeņa āda, nogurušas acis, zems asinsspiediens, sviedru trūkums it īpaši situācijās, kad to izdalīšanās būtu nepieciešama, piemēram, sportojot, un pat bezsamaņa.

Padomi, kā pareizi uzņemt ūdeni un kādos gadījumos pievērst īpašu uzmanība ūdens dzeršanas paradumiem un daudzumam:

1. Iesāc rītu ar 1 – 2 glāzēm silta ūdens!

Lai veicinātu organisma pamošanos, no rīta ieteicams izdzert 1 – 2 glāzes silta ūdens, un brokastis ieturēt vien kādas 15 – 20 minūtes pēc tam. Tieši silts ūdens un neliela pauze pēc tā uzņemšanas līdz brokastīm pozitīvi ietekmēs kuņģa – zarnu trakta darbību un veicinās brokastīs uzņemtā ēdiena pārstrādāšanu. 

• Dzer ūdeni maziem daudzumiem visas dienas garumā!

Lai dienas laikā būtu vieglāk uzņemt nepieciešamo šķidruma devu, ieteicams ūdeni dzert pat pēc katras pusstundas maziem daudzumiem. Ja organisms nav pieradis ikdienā regulāri uzņemt ūdeni un tas nav papildus lietots, tad šo paradumu vēlams ieviest pakāpeniski, tādējādi būs lielāka iespēja, ka paradums saglabāsies ilglaicīgi.

• Izdzer glāzi ūdens pirms maltītes, nevis maltītes laikā!

Viena glāze ūdens 20 – 30 minūtes pirms maltītes palīdzēs regulēt apetīti. Nereti cilvēki šķietami izjūt izsalkumu, tomēr patiesībā organisms signalizē par nepieciešamību uzņemt ūdeni. Arī situācijās, kad tiek sajusta kāre pēc našķiem vai kafijas, būtu ieteicams vispirms padzerties ūdeni, un ļoti iespējams, ka iepriekš izjustā kāre pēc ne tik veselīgiem našķiem mazināsies vai pāries vispār.

Būtu ieteicams ūdeni nelietot maltītes laikā vai uzreiz pēc tās, jo tādējādi barība netiek pietiekami sagremota, tā tiek samitrināta ar ūdeni, kas veicina, nevis tās pārstrādāšanu, bet gan tās “aizskalošanu” zarnās nepietiekami pārstrādātā veidā, kas savukārt var veicināt pūšanās un rūgšanas procesus. 

• Negaidi slāpes, lai padzertos!

Nereti cilvēki sagaida slāpes, lai padzertos ūdeni, taču jāatceras, ka slāpes jau ir signāls tam, ka organisms ir dehidrējies, turklāt organisms ātri adaptējas, un slāpes drīz vien var nejust vispār. Arī tad, ja rodas galvassāpes, ieteicams pirms medikamentu lietošanas vispirms uzdot sev jautājumu, vai šodien ir uzņemts pietiekams ūdens daudzums? Ja nav uzņemts pietiekams ūdens daudzums, tiek būtiski traucēta skābekļa apgāde smadzenēs, kas ir viens no biežākajiem galvassāpju cēloņiem.

• Lieto ūdeni pareizi, nodarbojoties ar  fiziskām aktivitātēm!

Nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, organisms pastiprināti svīst, tādējādi zaudējot mitruma līdzsvaru organismā. Tomēr nebūtu ieteicams treniņa starplaikos vai uzreiz pēc fiziskām aktivitātēm vienā paņēmienā izdzert veselu glāzi ūdens. Labāk iedzert nelielus malciņus un pirms norīšanas tos paskalināt mutē. Malkojot ūdeni lēnām, nelieliem malkiem, ātrāk tiks remdētas slāpes.

Lai tiktu saglabāts mitruma līdzsvars organismā fizisko aktivitāšu laikā, labāk ūdeni dzert aptuveni 30 minūtes pirms fiziskajām aktivitātēm vai sporta nodarbībām. Tādējādi organisms jau iepriekš tiks nodrošināts ar nepieciešamo šķidrumu, ko izsvīst fizisko aktivitāšu laikā.

• Izvērtē savu ikdienas ēdienkarti! 

Pat ja ikdienā tiek uzņemts pietiekams daudzums ūdens, der atcerēties, ka atsevišķi ēdieni vai dzērieni var kavēt šķidruma izvadīšanu, kā rezultātā tas var kaitēt veselībai. Piemēram, pārmērīga sāls lietošana veicina šķidruma aizturi, kas var izraisīt tūskas. Uzturā būtu nepieciešams samazināt pievienotā sāls daudzumu, kā arī gatavo produktu, piemēram pusfabrikātu, lietošanu, jo tie satur daudz slēptā sāls. Tūskas samazināšanai uzturā ieteicams lietot kāliju saturošus produktus, piemēram, dārzeņus, spinātus, pupiņas.

Ja ikdienā esi pieradis dzert vairāk par divām krūzītēm kafijas, tad ņem vērā, ka arī kafija veicina ūdens izvadīšanu no organisma, tāpēc pievērs uzmanību tam, cik daudz ūdens dienā uzņem.

Lietojot tējas ar diurētisku jeb urīndzenošu efektu (piemēram, bērzu pumpuru vai miltenes lapu tējas), tiek veicināta ūdens izvadīšana, tāpēc jo īpaša uzmanība jāpievērš, lai dienas laikā tiktu uzņemts pietiekams daudzums ūdens. Arī tad, ja uzturā tiek bagātīgi lietoti produkti ar augstu šķiedrvielu saturu, piemēram, augļi, sakņaugi, klijas, pilngraudu produkti – auzu pārslas, maize, pupiņas, avokado, ir svarīgi uzņemt arī pietiekami daudz ūdens. 

• Seko līdzi uzņemtā ūdens daudzumam saslimšanas gadījumos!

Ja saslimšanas gadījumā tiek lietoti medikamenti, tad jo īpaši jāseko līdzi uzņemtā ūdens daudzumam. Pat ja tableti iespējams norīt, vien uzdzerot dažus malkus ūdens, daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks risks barības vada kairināšanai. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātināji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns), kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai (piemēram, alendronāts). Savukārt aspirīns ir viens no preparātiem, kas var paaugstināt nierakmeņu veidošanās risku, ja to lietošanas laikā netiek uzņemti vismaz 300 ml ūdens.-

Jo īpaši svarīgi uzņemt nepieciešamo ūdens daudzumu tādu saslimšanas gadījumā kā saaukstēšanās, caureja un vemšana, lai kompensētu zaudēto šķidrumu organismā. 

• Ko der atcerēties hronisku saslimšanu gadījumos?

Hronisku slimību gadījumā, piemēram nieru vai sirds slimību, svarīgākais būtu ierobežot sāļu un saldu šķidrumu lietošanu, tomēr ūdens patēriņam jābūt normas robežās, it īpaši, ja slimība tiek kontrolēta un nav paasinājuma vai smagas saslimšanas stadijas. Sirds mazspējas gadījumā, ja simptomi ir izteikti, būtu jāierobežo izdzertā ūdens daudzums, tomēr uzņemtā ūdens daudzumam nevajadzētu būt mazākam par 1,5 – 2 litriem. Drīkst dzert arī nesaldinātas zāļu tējas. 

Kad Covid-19 pārslimots, iespējams, domā, ka veselība ātri atgriezīsies vecajās sliedēs, ja lietosi prāvu porciju vitamīnu un minerālvielu. Tomēr tā tas nav. “Tikai noskaidrojot, kādas rezerves ir izsīkušas un, līdzteku citām veselības atgūšanu veicinošām darbībām, apgādājot organismu ar apdomīgi mērķētiem vitamīniem un minerālvielām, var tam palīdzēt atjaunoties,” saka Latvijas Farmaceitu biedrības šī gada profesionālo apbalvojumu ieguvušais “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Kam tad īsti būtu jāpievērš uzmanība?

Covid-19 nelāgā pēcgarša

Lai gan lielākais vairums inficētu cilvēku šo vīrusu pārslimo samērā viegli, daļa pacientu negatīvas sekas jūt vēl ilgi – pat vairākus mēnešus pēc tam. “Nogurums un nespēks, galvassāpes un reiboņi, elpošanas grūtības, miega traucējumi, depresija, trauksme – to visu medicīna dēvē par postvirālo sindromu. Turklāt nereti vīruss ir saasinājis arī kādu hronisku slimību, dažkārt smagi jūtamas slimošanas psihosociālās sekas – sarežģījumi pilnvērtīgi atgriezties darbā vai zaudēts darbs, finansiālas grūtības. Tas viss tikai vēl vairāk nomāc un kavē atjaunošanos,” norāda farmaceits.

Mērķis – atgūt iepriekšējo dzīves kvalitāti

Tas ir rehabilitācijas uzdevums un tāpēc tā ir tik nozīmīga. “Ir izstrādātas pēckovida rehabilitācijas programmas, ko piedāvā slimnīcās, dienas stacionāros, rehabilitācijas centros. To saņemšanai ir arī valsts finansiāls atbalsts. Tādēļ, ja jūtat sekas, kas neļauj pilnvērtīgi dzīvot, noteikti nepieciešama rehabilitācija. Tās mērķis, protams, ir atgriešanās pie ikdienas aktivitātēm un fiziskās slodzes tolerances, kāda bijusi pa pirms slimošanas,” atgādina Vadims Brižaņs.

Vispusīga tehniskā apskate

Vadims Brižaņs teic, ka, pirms doties uz aptieku pēc bezrecepšu zālēm, vitamīniem un uztura bagātinātajiem, ir svarīgi izrunāties ar ģimenes ārstu, veikt tehnisko apskati – nodot asins un urīna analīzes, iespējams, Holtera monitorēšanu, kas fiksē sirdsdarbību, kardiogrammu, datortomogrāfiju vai plaušu rentgenu, konsultēties ar neirologu, pulmonologu vai citu speciālistu, ja vajag, arī ar psihoterapeitu, uztura speciālistu. “Svarīgi ir veikt visus izmeklējumus, ko speciālisti uzskata par nepieciešamiem, lai iegūtu visaptverošu ainu par organisma stāvokli pēc slimošanas. Tikai tad var droši zināt, kādus resursus organisms ir zaudējis, kas ir vājais posms un kam jāveic korekcijas”

Mērķtiecīgi un nepārspīlējot

Lai tiktu skaidrībā, kā zāles un vitamīni mijiedarbojas, kas tieši būs piemērotākais un vajadzīgākais, var noderēt farmaceita konsultācijas. “Varbūt ārsts ir izrakstījis kādas zāles, iespējams, rekomendēts lietot konkrētu vitamīnu, minerālvielu. Te tad arī sākas farmaceita kompetence – ieteikt pacientam piemērotāko, pārliecināties, ka nav risku nelabvēlīgai mijiedarbībai, izskaidrot, kā to visu pareizi lietot, lai gūtu maksimālu labumu,” uzsver Vadims Brižaņs.

Nav jāpērk visi iespējamie vitamīni un uztura bagātinātāji, ko slavē reklāmas. Iespējams, analīzes uzrāda konkrēta vitamīna vai minerālvielas deficītu organismā, un tā kompensēšanai ir nepieciešama noteikta forma un deva. Var izrādīties, ka organismam vajadzīgs vēl kaut kas. 

“Piemēram, ja pastiprināti sāk lietot D vitamīnu, var strauji  iztērēties organisma magnija rezerves un kāda brīdī var iestaties magnija nepietiekamība, jo D vitamīna aktivizācijai ir nepieciešams magnijs. Savukārt magnija deficīts izslēdz D vitamīna sintēzes un metabolisma ceļu. Turklāt tas ir arī viens no organismam vitāli svarīgiem minerāliem, kas piedalās ārkārtīgi daudzās reakcijās un ir cieši saistīts arī ar B grupas vitamīniem. Tādēļ pirms uzsākt palielinātu D vitamīna devas lietošanu, ir jāizvērtē, kas notiks ar citām organismam vajadzīgām vielām,” skaidro farmaceits. 

Noderīga pēc slimošanas var būt multivitamīnu jeb polivitamīnu izvēle, kā sastāvā (līdzās vairākiem citiem) viena vitamīna deva ir ievērojami lielāka. “Šāds preparāts neietekmē pārējo vitamīnu un minerālu koncentrācijas izmaiņas organismā,” apgalvo Vadims Brižaņs un mudina noteikti konsultēties ar farmaceitu, pirms kādu vitamīnu vai minerālvielu uzsākt lietot pastiprināti. Tāpat farmaceits atgādina, ka jāpievērš uzmanību antioksidantiem – A, E, C vitamīnam, selēnam, cinkam. Neatbilstošas, pārāk lielas vitamīnu devas organisms nespēj uzņemt un pilnvērtīgi izmantot, tādēļ viss jālieto ar mēru. 

Papildu minerālvielas iespējams būs nepieciešamas, lai atgūt fizisko formu. “Slimošanas mazkustīgais laika posms bieži vien izraisa muskuļu vājumu – kustēties ir grūti, kustības rada sāpes.  “Ja tā, tad noteikti jāvēršas pēc palīdzības pēc fizioterapeita. Savukārt farmaceits var ieteikt līdzekli, kas noderīgs saitēm un locītavām, un satur, piemēram, kolagēnu, hialuronskābi, glikozamīnu.”

Ožas treniņš

Ožas un garšas zudums ir diezgan izplatīta problēma un bieži tā neatgriežas vēl ilgi pēc pārslimošanas, kā dēļ vajadzētu vērsties pēc palīdzības pie otolaringologa. Farmaceits iesaka praktizēt arī ožas treniņu: “Būtu jāsāk ar viegli pieejamiem produktiem, piemēram, ar kafijas, citrusaugļu, rožu vai citu ēterisko eļļu smaržošanu trīs līdz četras reizes dienā, turpinot to trīs, četrus mēnešus un pakāpeniski pievienojot jaunus aromātus. Veicot ožas vingrinājumus, svarīgi sekot līdzi pašsajūtai. Ja kāds aromāts izraisa nepatīkamas sajūtas, vēlams to aizvietot ar kādu citu. Nevar garantēt tūlītēju pozitīvu rezultātu, tomēr ožas receptoru kairināšana ir loģiska darbība šīs svarīgās sajūtas atjaunošanai.”

Palīdzība gremošanas sistēmai

Nereti pēc Covid-19 pārslimošanas vērojamas gremošanas sistēmas problēmas. “Gremošanas sistēma parasti visātrāk pielāgojas situācijai – tā esam ieprogrammēti – ja nav vajadzības, netiek tērēti hormoni, enzīmi un citi organisma savienojumi. Ja kādā laika posmā, piemēram, slimojot ar vīrusa infekciju, to izmantošana samazinās, aizkuņģa dziedzeris pielāgojas un nerada enzīmus, kas parasti šķeļ taukus un olbaltumvielas. 

Atkopjoties pēc slimošanas, organisms pieprasa olbaltumvielas, taukus, vitamīnus, un tos tagad vajag sašķelt un uzsūkt organismā. Taču aizkuņģa dziedzeris, kam tas nav bijis jādara, piemēram, divas nedēļas, ir kļuvis slinks, un aktīvam darbam tūlīt nav gatavs. Par to liecina malabsorbcijas simptomi jeb gremošanas sistēmas vājums. Noderīga būs pareiza enzīmu un gremošanas fermentu lietošana. Pareizi, tas nozīmē ēdienreizes laikā, vēlams – dienas vidū.”

Kā organismam pēc slimošanas palīdzēt ar vēlamo uzturu un kas tieši organismam ir nepieciešams pastiprināti, var izskaidrot uztura speciālists, bet farmaceits ieteiks kā šīs vielas uzņemt papildu ar uztura bagātinātājiem.  

Kā mazināt miega traucējumus? 

Miega traucējumi ir visai bieži izplatītas Covid-19 sekas. Ja situācija ir patiešām nopietna – miega traucējumi ir mokoši, tie samazina dzīves kvalitāti, nepieciešama speciālista konsultācija. Vieglākā gadījumā farmaceits var palīdzēt saprast, kādas bezrecepšu zāles izvelēties. “Piemēram, ja ir grūtības iemigt, var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli vai kādu fitopreparātu, kas paredzēts miega kvalitātes uzlabošanai. Ideāli, ja gan miega, gan citas problēmas, kas seko pēc pārslimošanas, var apspriest ar savu farmaceitu – to, pie kura uz aptieku cilvēks dodas visbiežāk, ar kuru izveidojies labs kontakts un kam uzticas. Iespējams, ar farmaceitu saruna uzsākta jau slimošanas laikā, izmantojot tiešsaistes farmaceitiskās konsultācijas iespēju. Tad sadarbību var turpināt arī pēc tam, kad kovids ir izārstēts un aktuāla kļuvusi pilnīga atlabšana,” iedrošina farmaceits Vadims Brižaņs.  “Mēness aptieka

Klāt ir jaunais gads – laiks, kad apņemamies dzīvot veselīgāk, ieviest jaunus paradumus vai realizēt jaunus mērķus savā dzīvē. Bieži vien ķeramies klāt to īstenošanai uzreiz, neaizdomājoties, vai nejauši nevaram nodarīt tieši vēl lielāku kaitējumu sev un savai veselībai. Kādas varētu būt 2022. gada populārākās apņemšanās un kā tās realizēt pareizi, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

1. Diētas un izmaiņu ieviešana uzturā

Covid-19 pandēmijas dēļ vairāk laiku pavadām mājās, esam kļuvuši mazkustīgāki un vairāk mēdzam našķoties ar dažādiem gardumiem. Šie faktori daudziem cilvēkiem ir veicinājuši svara pieaugumu un ietekmējuši normālu vielmaiņas darbību, kas ir galvenā motivācija jaunajā gadā izmēģināt dažādas diētas un jaunus ēšanas paradumus. Tā ir taisnība, ka optimāls ķermeņa svars būtiski ietekmē mūsu veselību – samazinās iespēja sasirgt ar 2. tipa diabētu vai dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām. Tomēr pārāk strauja un nepareiza diētu ieviešana nelabvēlīgi ietekmē veselību – var parādīties ilgstošas un spēcīgas galvassāpes, nogurums, vēdera pūšanās, ir nepārtraukts izsalkums, kā arī var sākties ēšanas traucējumi.

Svarīgi! 

• Diētu ieviešanai jābūt pakāpeniskai un pārdomātai, tāpēc ieteicams rūpīgi izvērtēt savus šī brīža ēšanas paradumus, lai saprastu, ko vajadzētu mainīt. Tāpat vajadzētu ēdienreizes sadalīt vairākās mazākās porcijās. Parasti tās ir 4 līdz 5 pamata ēdienreizes, kas starplaikos papildinātas ar veselīgām uzkodām – žāvētiem augļiem, svaigiem dārzeņiem, riekstiem.
• Īpaša uzmanība jāpievērš tam, cik daudz ikdienā tiek lietots cukurs, jo tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina svara pieaugumu. Ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir hroms, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, tādā veidā mazinot vēlmi uzturā lietot saldumus. 
• Šķiedrvielas – tās var uzņemt, uzturā lietojot klijas vai uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir ceļteku sēklu pulveris, kas palīdz attīrīt zarnu traktu un veicina normālu vielmaiņas darbību. 

2. Roņošana jeb aukstās peldes

Aukstumpeldes Latvijas iedzīvotāju vidū ar katru gadu kļūst arvien populārākas. Reizēm pat šķiet, ka gandrīz katra cilvēka paziņu lokā ir vismaz viens vai divi cilvēki, kuriem tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa un ir pat saprotams, kāpēc tas tā ir. Aukstās peldes ir ļoti vērtīgas veselībai. Tās veicina normālu imūnsistēmas darbību, izdalās adrenalīns un endorfīni, uzlabojas asins cirkulācija un palielinās noturība pret stresu. Taču nepietiekama sagatavošanās aukstajām peldēm var izraisīt apsaldēšanos vai hipotermijas jeb ķermeņa atdzišanas iestāšanos. 

Svarīgi! 

• Rūdīšanās aukstajām peldēm jāuzsāk pakāpeniski, ideālajā gadījumā vasarā – sākotnēji ieteicama iešana aukstās dušā visa gada garumā, rīvēšanās ar vēsu dvieli, lai pieradinātu ķermeni pie aukstuma.  
• Iegādājies roņošanai atbilstošu ekipējumu – speciālos peldēšanas apavus, lai neapsaldētu kāju pirkstus, siltu vilnas cepuri, lai galvai būtu silti, kā arī dvieli un termokrūzi. 
• Uzsākot aukstās peldes, dodies uz peldvietu kopā ar kompāniju, lai ir drošības sajūta un viens otram var palīdzēt, ja rodas kāds neparedzēts atgadījums. 
• 30 minūtes pirms došanās ārā uzklāj uz ādas barojošu krēmu, savukārt pēc peldes, kad ķermenis ir pavisam nožuvis – krēmu, kura sastāvā ir urīnviela, kas vienmērīgā kārtā jāuzklāj uz ķermeņa, lai mitrinātu ādu.

3. Maratona noskriešana

Latvijā maratons kļūst ik gadu populārāks un arvien vairāk cilvēku pievēršas skriešanai un dažādiem garo distanču maratoniem. Skriešanai patiešām ir pozitīva ietekme uz mūsu veselību. Tā uzlabo sirds darbību, veicina asinsspiediena samazināšanos, regulē glikozes līmeni asinīs, nodrošina kvalitatīvāku miegu un labāku noskaņojumu. Tāpat skriešana uzlabo fizisko sagatavotību. Taču, ja nesagatavojamies pakāpeniski un pareizi skriešanai, tā var radīt vairākas nepatīkamas sekas ilgtermiņā – dažādi muskuļu sastiepumi, sāpes, saišu plīsumi un citas traumas. 

Svarīgi! 

• Pirms skriešanas nepieciešams iesildīties vismaz 10 minūtes, lai muskuļi būtu sasiluši un mazinātu traumu risku. 
• Tikpat svarīgi kā iesildīties, pēc skriešanas ir nepieciešams atsildīties vismaz 10 minūtes, lai ķermenis nomierinātos, normalizētos elpošana un sirds ritms, kā arī tiktu izstaipīti muskuļi.
• Mājas aptieciņā ieteicams turēt dažādus tulznu plāksterus un ziedes, kas mazinās diskomfortu un ārstēs noberztās vietas. Tāpat vajadzētu būt kādai pretsāpju vai pretiekaisuma ziedei vai gēlam, kas palīdzētu pie vieglākām traumām – ceļu nobrāzumiem, savilktiem muskuļiem vai pēdu tūskai karstā laikā.
• Ja neesat pārliecināti par to, kā pareizi ieviest skriešanas rutīnu savā ikdienā, ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu vai treneri. 

4. Mazāk stresa

Covid-19 pandēmija un mainīgie ierobežojumi ir ietekmējuši visticamāk ikvienu. Ilgstošā atrašanās mājās un retās tikšanās ar draugiem arī rada nomāktības sajūtu, kļūstam vieglāk aizkaitināmi un arvien biežāk saskaramies ar stresu. Pārlieku liels stress var radīt ilgstošas galvassāpes, muskuļu saspringumu un sāpes, nogurumu, miega traucējumus, kā arī izraisīt depresijas attīstīšanos. 

Svarīgi! 

• Ievies regulāras fiziskās aktivitātes, kuru laikā vari atbrīvoties no stresa. Tās var būt aktīvas pastaigas parkā, aerobika, joga vai treniņi svaru zālē. 
• Izmēģini meditāciju – tā palīdz atbrīvoties un uzturēt mierīgu prātu. Meditācija ne tikai var samazināt stresu un labvēlīgi ietekmēt emocionālo labsajūtu, bet arī uzlabot fizisko pašsajūtu. 
• Pārbaudi, vai tavā organismā ir pietiekams D vitamīna līmenis. Ja D vitamīns ir par maz, tas var radīt depresīvu noskaņojumu. Aptiekās ir pieejams D vitamīns gan kapsulu, gan šķidrā formātā. 
• Magniju un B6 vitamīnu ieteicams lietot, lai veicinātu normālu nervu sistēmas darbību. Tie ir pieejami dažādos uztura bagātinātāju kompleksos kapsulu formātā. 

Sievietes intīmā veselība ir jautājums, kam jāpievērš uzmanība ikvienai sievietei jebkurā vecuma posmā. Mainoties sievietei, mainās arī intīmās veselības aktualitātes, taču pats svarīgākais ir sekot līdzi savai veselībai, piefiksēt izmaiņas, regulāri apmeklēt ārstu un pārrunāt pat pašus delikātākos jautājumus. Kas notiek ar sievietes ķermeni 20, 30, 40, 50 un 60+ gados un kuri jautājumi visbiežāk ir īpaši aktuāli, stāsta sertificētā ārste ginekoloģe Vija Plūme un aptieku tīkla Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča. 

Sievietes intīmā veselība ir komplekss jēdziens, tāpēc ir būtiski regulāri doties pie speciālista, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā, un veiktu nepieciešamos izmeklējumus, kas ļauj sekot līdzi veselības izmaiņām un nepieciešamības gadījumā tās fiksēt un novērst. Tādēļ ir svarīgi negaidīt uzaicinājumu uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, bet vismaz reizi gadā doties pie ginekologa.

“Katrai sievietei neatkarīgi no vecuma jāseko līdzi maksts mikrofloras un pašsajūtas izmaiņām. Ja ir novērojami pastiprināti, nepatīkami maksts izdalījumi, nieze un apsārtums, sāpīga urinēšana vai citi simptomi, noteikti jāvēršas pie speciālista. Infekcijas mēdz kombinēties. Jūs varat iedomāties, ka jums ir cistīts, un lietot attiecīgos medikamentus, nekonsultējoties ar ginekologu, taču tādā veidā var nepamanīt un palaist garām kādas citas infekcijas vai slimības iespējamību,” brīdina ginekoloģe. 

20 gadi

Šajā vecumā aktuāla būs atbilstošas kontracepcijas izvēle, jo vairumam sieviešu jau ir aktīva dzimumdzīve. Svarīgi atcerēties, ka tikai prezervatīvi pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām, bet vairums citu kontracepcijas līdzekļu, piemēram, tabletes, no iespējamas inficēšanās pasargāt nevar. Par seksuāli transmisīvu slimību tiek uzskatīts arī cilvēka papilomas vīruss, kas var veicināt izmaiņas dzemdes kakla un maksts gļotādā.

“Seksuāli transmisīvās slimības padodas ārstēšanai, taču nav iespējams paredzēt, vai tās neatstās kādas tālejošas sekas. Viena no seksuāli transmisīvo slimību blaknēm sievietēm ir grūtības palikt stāvoklī, kas būs ļoti svarīgi brīdī, kad nonāksiet līdz interesei par stabilas ģimenes veidošanu,” skaidro ginekoloģe Vija Plūme. 

30 gadi

Arī šajā vecumā aktuāla būs piemērotākās kontracepcijas metodes izvēle un rūpes par intīmo veselību un labsajūtu. Vairumam sieviešu šajā vecumā jau ir bērni, tādēļ bieži rūpes par sevi tiek pārceltas otrajā plānā, izlaižot ikgadējās vizītes pie ginekologa un tādējādi neizmantojot iespēju laicīgi atklāt veselības stāvokļa izmaiņas un uzsākt ārstēšanos.

Tāpat šajā vecuma posmā aktuāls kļūst jautājums par iegurņa muskulatūras trenēšanu un maksts tvirtuma atjaunošanu. Iecienīti ir, piemēram, Kēgela vingrinājumi, taču vien ar tiem būs par maz. Iegurņa muskulatūras trenēšanai un maksts tvirtuma atjaunošanai visefektīvāk palīdz vaginālie trenažieri (konusi vai bumbiņas ar dažādiem smagumiem). Muskuļu trenēšana jāveic ne mazāk kā divas reizes dienā, noturot izvēlēto vaginālo trenažieri makstī vismaz desmit līdz 15 minūtes, un tā vairākas dienas pēc kārtas, līdz esat gatava pāriet uz nākamo trenažieri ar lielāku smagumu.

40 gadi

Sievietēm šajā vecumā joprojām aktuāla būs piemērotākās kontracepcijas izvēle, ikgadējās vizītes, ginekoloģiskie un krūšu izmeklējumi (krūšu manuālā pārbaude, sonogrāfija un mamogrāfija), kā arī iegurņa muskulatūras trenēšana un maksts tvirtuma atjaunošana.

“Sasniedzot 40 gadu vecumu, pastiprināta uzmanība jāpievērš ikgadējiem izmeklējumiem, kā arī iegurņa muskulatūras trenēšanai. Šajā vecumā sievietēm bieži vien jau ir vairāki bērni, un arī smagumu cilāšanai var būt nopietnākas sekas nekā pirms desmit vai 15 gadiem. Būtu ieteicams necelt smagumus virs pieciem kilogramiem Arī liekais svars veicina maksts noslīdēšanu, tāpēc uzturiet sevi formā. Īpaši svarīgi ir veselīgi ēst, izvairīties no pārmērīgas cukura lietošanas uzturā un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, rūpējoties par organisma labsajūtu,” uzsver ginekoloģe.

50 gadi

Latvijā vidējais vecums, kad sievietēm iestājas menopauze, ir 52 gadi. Tuvojoties 50 gadu vecumam, mēnešreizes var palikt retākas un neregulārākas, tāpēc vēlams doties pie ginekologa, lai izvērtētu situāciju un vienotos par turpmākajiem risinājumiem. Līdz ar menopauzes iestāšanos mainās arī ādas stāvoklis, izmainās maksts gļotāda, kā arī iespējamas krasas garastāvokļa izmaiņas. Viens no risinājumiem, kas sievietēm pēc menopauzes iestāšanās palīdz saglabāt veselību, skaistumu, veselīgu seksuālo dzīvi un asu prātu, ir menopauzes hormonālā terapija. Šī terapija katrai sievietei pēc konsultācijas ar speciālistu tiek noteikta individuāli. 

“Mūsdienās sieviešu dzīves ilgums ir daudz garāks nekā senāk, tādēļ ir daudz dažādu iespēju, kā palīdzēt pārdzīvot premenopauzes, menopauzes un postmenopauzes periodu, ļaujot ilgstoši saglabāt dzīves kvalitāti. Svarīgi ir nebaidīties un doties pie speciālista, lai atrastu labāko risinājumu. Līdz ar menopauzes iestāšanos kontracepcija vairs nav aktuāla, taču joprojām nepieciešams sevi pasargāt no seksuāli transmisīvām slimībām, kā arī rūpēties par maksts mikrobiomu, lietojot labvēlīgās baktērijas laktobaciļus,” stāsta Vija Plūme.

60+ gadi

Arī sievietēm pēc 60 ieteicams trenēt iegurņa muskulatūru, lai uzlabotu maksts tvirtumu. Tāpat nepieciešams konsultēties ar ginekologu par menopauzes hormonālo terapiju un sekot līdzi intīmās veselības stāvoklim. Šajā laikā tāpat būtu ieteicams veikt ne tikai krūšu un dzemdes kakla izmeklējumus, bet arī kolonoskopiju un gastroskopiju.

“Menopauzes un postmenopauzes periodā maksts mikrobiomam nepieciešamas papildu rūpes. Ja sieviete lieto menopauzes hormonālo terapiju, tad makstī šiem labajiem mikrobiem – laktobaciļiem – patīk dzīvoties. Taču, ja hormonālā menopauzes terapija netiek lietota, jāveic papildu darbības mikrobiomas veselības uzlabošanai. Apmēram reizi mēnesī maksts mikrobioma jāatjauno, lietojot laktobaciļus saturošas maksts svecītes vai dzeramus laktobaciļu preparātus,” norāda ginekoloģe. 

Farmaceite Ilona Sinkeviča atgādina par intīmo kopšanu: “Maksts gļotādas pH līmenis atšķiras no ādas pH, tāpēc ikdienas kopšanai pareizi būtu izmantot atbilstošos intīmās kopšanas līdzekļus. Šie līdzekļi neizjauc gļotādas līdzsvaru, darbojas maigi un saudzīgi. Ir intīmās higiēnas līdzekļi, kas paredzēti lietošanai bērniem, pieaugušajiem, līdzekļi ar papildinātiem sastāviem, piemēram, īpaši jutīgai gļotādai, ar vieglu antibakteriālu, mitrinošu iedarbību – atkarībā no katra cilvēka vajadzībām. Maksts sausuma gadījumos ir pieejamas vaginālās sveces, kuru sastāvā ir augu ekstrakti un hialuronskābe, kas nomierina un mitrina gļotādu.  Diskomforta novēršanai tāpat palīdz vaginālās sveces ar labvēlīgo baktēriju celmiem vai pienskābi. Pastāv iespēja iekšķīgi dzert kapsulas ar labvēlīgo baktēriju celmiem, kas regulē un uzlabo maksts mikrobioma līdzsvaru. Dzerot kapsulas, efekts iestājas nedaudz vēlāk, nekā lietojot sveces, taču ir stipri noturīgāks.”

“Rūpes un kopšana ādai nepieciešama visos gadalaikos, tomēr tieši ziemas laikapstākļi, āra un iekštelpu temperatūras kontrasts ādai sagādā lielu stresu – tā kļūst sausāka, trauslāka, dažkārt pat plaisā,” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un iesaka izvelēties ādai atbilstošu, kvalitatīvus kopšanas līdzekļus. 

Lūk, atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par ādas kopšanu ziemas sezonā!

Kādēļ ziemā āda ir gan jābaro, gan jāmitrina?

Farmaceite skaidro: “Ja āda ir dziļi mitrināta, tā ir elastīga un veiksmīgi tiek galā ar aizsargāšanos no ziemai raksturīgajām temperatūras svārstībām. 

Pareizā izvēle ir mitrinošo sejas krēmu klāt vakarā, barojošo – no rīta.”

Mitrinošs krēms saturēs ūdenī šķīstošas vielas, kas, uzklājot uz ādas, absorbē ūdeni. Mitrinātāji ir, piemēram, glicerīns, urīnviela, hialuronskābe, arī dažu augu ekstrakti. Barojoša krēma sastāvs atšķirsies, tur būs, piemēram, minerāleļļas, vazelīns, bišu vasks, sojas pupiņu eļļa, kas veido gaisu caurlaidīgu, aizsargājošu, caurspīdīgu plēvīti.

“Protams, ir svarīgi ņemt vēra savu ādas tipu un tā īpatnības. Piemēram, īpaši jutīgai un sausai sejas ādai mitrināšana nepieciešama gan vakarā, gan no rīta, un jāpatur prātā, ka starp mitrinoša un barojoša krēma uzklāšanu nepieciešams ievērot aptuveni 30 minūšu pauzi. Tās laikā var iedzert rīta kafiju un pabrokastot.” 

Kā pareizi attīrīt ādu? 

Pirms sejas krēma uzklāšanas nepieciešams veikt ādas attīrīšanu. Ziepes attīrīšanai nederēs, jo tās ādu sausina. “Labākie līdzekļi sejas ādas attīrīšanai ir micelārais ūdens vai losjons. Tikai pēc tam uz ādas drīkst uzklāt krēmu. Ja vasarā var doties ārā gandrīz uzreiz pēc krēma uzklāšanas, tad ziemā nepieciešams nogaidīt, lai krēms ir pilnībā iesūcies. Tā ādu var vislabāk pasargāt no apsaldēšanās. 

Rekomendēju sejas ādas kopšanai izvelēties dermatokosmētiku, kas pieejama aptiekās. Šie produkti ir dermatoloģiski pārbaudīti, droši, turklāt farmaceiti var sniegt konsultāciju par jebkuru ādas kopšanas līdzekli un palīdzēt saprast, kas tieši būtu piemērotākais konkrētam cilvēkam,” teic farmaceite.

Kā kopt lūpas, lai tās ir samtaini maigas?

Parasti tieši sausas un saplaisājušas lūpas ir pirmais signāls par problēmām, ar ko ziemā sastopas āda. “Pirms došanās ārā vajadzētu lietot barojošu un aizsargājošu lūpu balzāmu. Turklāt visiem – sievietēm, vīriešiem, bērniem. Nedrīkst aizmirst arī par mazuli, kurš guļ ratiņos un pastaigas laikā zīž māneklīti. Tas papildu kairina, tādēļ lūpiņas vajadzētu pasargāt ar speciāli maziem bērniem paredzētu aizsarglīdzekli.” 

Ko darīt, lai roku un pēdu āda nav raupja?

Dienā ikreiz pēc roku mazgāšanas ir jāuzklāj roku krēms, savukārt vakars ir laiks, kad parūpēties īpaši. Ērika Pētersone iesaka: “Roku un pēdu āda būs pateicīga, ja ziemā pirms gulēt iešanas ieviesīsiet katra vakara rituālu – bagātīga barojoša krēma uzklāšanu biezākā slānī. Šis būtu brīdis, kad noderēs krēms, kas, lietošanai dienas laikā, ir pārāk trekns un biezs. Parasti šāda krēma sastāvā ir vazelīns, kādas minerāleļļas, tādēļ tieši pirms miega tas būs ideāls – iesūksies pakāpeniski un sausajai roku un pēdu ādai sniegs dziļu aizsardzību.” 

Vai ziema ietekmē visa ķermeņa ādas stāvokli? 

Jā, ķermeņa āda ziemā kļūst sausāka, īpaši, pēdas, elkoņi, āda ap locītavām, tādēļ būtu jāparūpējas par visa ķermeņa ādas barošanu.
“Ērta un noderīga lietošanā var būt dušas eļļa – tā ādu vienlaikus gan mazgā, gan mitrina. Ja āda nav izteikti sausa, iespējams, pēc dušas eļļas lietošanas to nav nepieciešams papildus mitrināt. Ja tomēr ierasts lietot dušas želeju, tad gan pēc mazgāšanās vajadzētu uzklāt ķermeņa krēmu vai losjonu.” 

Cik nepieciešams ziemā ādu aizsargāt no UV stariem?

Lai gan Latvijā saule ziemā spīd ne pārāk bieži, ādu tomēr vajadzētu pasargāt arī no saules UV stariem. Tādēļ ir nepieciešams pārliecināties, vai ikdienas sejas krēms satur SPF aizsargfiltrus. Tie pasargā ādu no novecošanās un pigmentācijas veidošanās.

“Dienas grims, bez kā sievietes bieži vien ikdienā no mājas neiziet, ziemas laikā ir papildu priekšrocība – tonālais krēms un pūderis veido nelielu aizsargkārtiņu, kas ādu gan pasargā no apsaldēšanās un sausināšanas, gan piešķir vēl dažus aizsardzības slāņus. SPF ir teju visu tonālo krēmu sastāvā.” 

Kā rīkoties, ja āda jau tāpat ir problemātiska? 

Ja ir kādas ādas problēmas, ziemā tās var kļūt vēl izteiktākas. Parasti dermatologa pacienti to zina un prot par savu ādu parūpēties, laikus mazinot saasinājuma riskus. Farmaceite novērojusi, ka diezgan daudz cilvēku cieš no atopiskā dermatīta – ļoti sausas un jutīgas ādas, kā dēļ nereti jautā padomu aptiekā. “Ja siltajā sezonā šai problēmai ir raksturīga miera fāze, ziemā bieži vien novērojams saasinājums. Atopiskā dermatīta gadījumā ikdienā jālieto kāds no speciāliem krēmiem, kas palīdz mazināt slimības pazīmes. Ieteicams arī pārskatīt ikdienas paradumus un ēdienkarti, vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas, smēķēšanas, kas pastiprina atopiskā dermatīta pazīmes. Uzturā ieteicams lietot olbaltumvielām un vitamīniem bagātu, daudzveidīgu ēdienu. Ir atsevišķi pētījumi, kas pierāda, ka ādas veselību var uzlabot uztura bagātinātāji probiotiku veidā. Probiotikas palīdz samazināt arī atopiskā dermatīta akūto epizožu biežumu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka tad, ja ikdienā ir paaugstināts stress, nepietiekams nakts miegs, ilgstošs nogurums, ādas problēmas visticamāk būs izteiktākas, tādēļ saspringtos dzīves posmos, kāds nenoliedzami daudziem ir arī šis, pandēmijas laiks, ieteicams palietot probiotikas vai kompleksos vitamīnus. 

Daži no mums sapņo visai reti, citi sapņus neatceras, bet nereti ir tā, ka pēc kāda murga nomoka nomācošas domas un sajūtas.

7 iemesli kādēļ redzam murgus:

1. Ja ir bijis neparasts sasprindzinājums vai raizes par kaut ko, tie var izraisīt murgus.
2. Ja murgiem ir tikai gadījuma raksturs, tie uzskatāmi par normālu parādību, par ko nav iemesls satraukties.
3. Ja murgi sākas pēc kāda nepatīkama pārdzīvojuma, piemēram, nelaimes vai nāves gadījuma, tie parasti izbeidzas dažu nedēļu laikā. Ja tas nenotiek, jākonsultējas ar ārstu.
4. Ja jūs pašlaik slimojat ar kādu somatisku slimību, piemēram, gripu vai citu ar augstu temperatūru saistītu slimību, tā ir parasta parādība.
5. Ja tikai nesen pārtraukta miega medikamentu lietošana, murgi ir parasta parādība, kas izzūd dažu dienu laikā.
6. Ja alkohols ir lietots vairāk nekā parasti vai arī dzeršana tikusi pēkšņi pārtraukta, var rasties murgi.
7. Daži medikamenti var radīt sliktus sapņus. Par to der pakonsultēties ar ārstu.