6.maijā Losandželosā savu pirmo dzimšanas dienu atzīmēja prinča Harija un amerikāņu aktrises, Meganas Mārklas dēls Ārčijs!
Ārčijs Harisons Mauntbatens Vindzors pasaulē nāca 2019. gada 6. maijā un viņš, kā zināms, ir Saseksas hercogu pāra pirmais mazulis. Ārčijs nāca pasaulē Londonā, privātajā dzemdību nodaļā “The Portland Hospital”, viņš ir pirmais karaliskais bērns, kurš nav dzimis tradicionāli Svētās Marijas slimnīcā Londonā, kurā pasaulē nāca gan Ārčija tētis, princis Harijs, gan viņa vecākais brālis, princis Viljams, kā arī abi brālēni – Keitas un prinča Viljama dēli – princis Džordžs un princis Luiss, kā arī vienīgā māsīca un princese Šarlote.
Domājs, ka Ārčijam vecāki par godu dēla dzimšanas dienai nebija sarīkojuši ballīti. Tomēr tā tika atzīmēta ģimenes lokā, Harijs un Megana šobrīd Losandželosā epidēmijas dēļ atrodas izolācijā. Par godu šim notikumam “Instagram” tika publicēts sirsnīgs video. Video rullītī redzams, kā Megana dēlam cenšas lasīt priekšā grāmatu, bet Ārčijs savu mammu ignorē…
Sociālajās vietnēs Ārčiju apsveikuši arī Kembridžas hercogi – princis Viljams un Keita Midltone. Viņi ievietojuši savā “Instagram” profilā foto no Ārčija kristībām un fotogrāfiju komentējuši: “Novēlam Ārčijam laimīgu pirmo dzimšanas dienu!”.
Par “jauno normālo” dēvētais dzīves ritms paspējis samulsināt pat izturīgākos ķermeņus un prātus. Kā stāsta psihoterapijas speciāliste Ginta Ratniece, lai pierastu pie jaunām izmaiņām, vispirms iekšēji jānonāk pie apziņas, ka nepieciešamas pārmaiņas vai ieradumu pielāgošana, un tikai tad var uzstādīt mērķus. Ieradumu maiņa ir pietiekami laikietilpīgs process, kas prasa zināmu mērķtiecību un rūpīgu plānošanu, tāpēc palīgā mums var nākt viena pavisam neliela, taču ļoti noderīga ierīce — viedpulkstenis.
Izveido grafiku un atvēli laiku savai pašsajūtai
Cenšoties saplānot pēc iespējas efektīvāku ikdienas ritmu, reizēm var rasties papildu stress, kas mājās palikšanas laikā var ietekmēt ne tikai veselību, bet arī profesionālo produktivitāti.Kā skaidro psihoterapijas speciāliste Ginta Ratniece, cilvēks bieži vien ikdienas ieradumus maina tādā veidā, lai maksimāli taupītu savu enerģiju: “Ieradumi ir dabiska psihes funkcionēšanas sastāvdaļa un, līdz ar jaunu vidi un noteikumiem, mūsu smadzenes cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Galvenais ir apzināties, ka ir nepieciešama pielāgošanās un pārmaiņas – tad pierast pie jauna ritma vai izveidot jaunus ieradumus ir daudz vienkāršāk.”
Lai varētu uzturēt veselīgu dienas ritmu, kā arī pagūt izdarīt visus plānotos darbus un nejustos pārguris, ir rūpīgi jāplāno savs personīgais laiks. “Sekošana līdzi savai pašsajūtai šajā saspringtajā laikā ir ļoti svarīga, unviedierīces var mums palīdzēt. Daudzas jaunās ierīces, arī Huawei Watch GT 2e viedpulkstenis, tagad lietotājiem piedāvā viedo sirdsdarbības uzraudzības funkciju. Šīs funkcijas galvenais uzdevums ir novērot sirds ritmu un nosūtīt tūlītēju brīdinājumu, ja paaugstināts sirds ritms novērojamas vismaz 10 minūtes. Tādējādi lietotājs var nesatraukties par ikdienas stresu – ja būs nepieciešams laiks atelpai – viedpulkstenis par to pabrīdinās jau laicīgi,” skaidro Aleksandrs Jekimovs, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.
Salds miegs naktī = augsta produktivitāte dienā
Kvalitatīvs miegs ir viens no stūrakmeņiem, kas palīdz produktīvi funkcionēt visas dienas garumā, tādēļ izvērtēt savu miegu ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja naktī bieži pamosties, miega ritma novērošana var palīdzēt izprast saraustītā naktsmiera iemeslus. Miega ritmam nepieciešams sekot līdzi, lai izvairītos arī no miegainības un, tādējādi – produktivitātes samazināšanās, kā arī, lai dienas laikā nesaskartos ar tādiem simptomiem kā nemiers un apetītes zudums vai palielināšanās.
Kvalitatīvs miegs ir sabalansētas dienas veiksmes atslēga, turklāt, kā stāsta psihoterapijas speciāliste, mūsu smadzenēm jau ir pierasts adaptēties pārmaiņām, t.sk. jaunam ikdienas un miega režīmam, sākot darīt lietas automātiski un tādējādi taupot enerģiju. To apzinās arī tehnoloģiju ražotāji, kas savas jaunākās ierīces aprīko ar īpaši gudrām miega monitorēšanas funkcijām. Tagad viedpulkstenis spēj noteikt ne vien miega ilgumu un pamošanās reižu skaitu, bet arī spēj analizēt tādus faktorus kā pulss un elpošanas ātrums, kā arī dziļā miega fāzes, lai vēlāk sniegtu tā lietotājam personalizētus ieteikumus miega kvalitātes uzlabošanai.
“Viedierīces mūsdienās kļuvušas par teicamu miega konsultantu – tagad arī viedpulkstenis spēj apkopot datus par vairākiem veselības rādītājiem un sniegt individuālus ieteikumus saldākam miegam. Šādu funkciju spēj nodrošināt arī Huawei viedpulkstenī iestrādātā TruSleep 2.0 tehnoloģija,” piebilst A. Jekimovs.
Roku rokā ar tehnoloģijām
Režīma izmaiņu dēļ ir svarīgi novērot, kā uz aktivitātēm vai to trūkumu reaģē ķermenis. Ievērot jaunizveidotos paradumus, piemēram, ik rītu veltīt stundu jogai, var palīdzēt tehnoloģijas. Viedpulksteņu ražotāji parūpējušies par to, lai katram ikdienā būtu atbalsts savas veselības novērošanai, attīstot arvien jaunus risinājumus organisma darbības analizēšanai dažādos apstākļos.
Mūsdienu viedierīces spēj piedāvāt visdažādākos treniņu režīmus ikviena lietotāja gaumei. Tā, piemēram, Huawei Watch GT 2e viedpulkstenis aprīkots ar 100 dažādām treniņu programmām. Turklāt, pateicoties jaudīgajai baterijai, viedpulkstenis sniegs ilgstošu atbalstu līdz pat 2 nedēļām bez papildus uzlādes. “Uzlabotais viedpulkstenis lietotājam tagad spēj piedāvāt visu, ko vien sirds kāro – sākot no tradicionālo sporta veidu režīmiem līdz vairākām modernām vingrojumu formām, piemēram, jogas un pat hip-hopa,” par jaunajiem viedpalīgiem stāsta A. Jekimovs.
Rūpējoties par sevi un savu veselību, mēs varam atbrīvot mūsu enerģiju patiesi būtiskajam,
nepazaudēt sevi un uzlabot savu dzīves kvalitāti, neskatoties ne uz ko!
Covid-19 pandēmija ir visai stresains periods, kurā daudzi no mums jūtas savādi, tomēr šāda situācija pasaulē ir jaunums. Esam atraduši vairākus komiķes Elēnas video, kuros viņā dzied kopā ar slavenībām, laiks nelielai smieklu devai un sievišķīgai dziedāšanai. Tas, ka nevari doties uz koncertiem, nenozīmē, ka tu nevari padziedāt kopā ar šīm zvaigznēm!
Popzvaigzne Madona ceturtdien pavēstīja, ka viņa ir slimojusi ar Covid-19 un šī iemesla dēļ februārī bijusi spiesta atcelt koncertu Parīzē. Mūziķe gan arī norādīja, ka šobrīd nav slima.
Madonna skaidroja, ka viņai bijis pozitīvs antivielu tests, kas var nozīmēt, ka viņai bijis Covid-19 vīruss.
“Es šobrīd neesmu slima,” sekotājiem sociālajā tīklā “Instagram” pavēstīja mūziķe.
“Ja antivielu tests ir pozitīvs, tas nozīmē, ka jums ir bijis vīruss, un man pavisam noteikti tas bija, jo es savas turnejas noslēgumā Parīzē pirms septiņām nedēļām tāpat kā daudzi mana koncerta mākslinieki biju slima,” skaidroja mūziķe.
61 gadu vecajai māksliniecei Parīzē koncertzālē “Grand Rex” bija tikai viena uzstāšanās 22.februārī, bet nākamais koncerts tika atcelts “ieilgušo savainojumu dēļ.
Madonna atcēla arī nākamos divus Prīzes koncertus, pēc tam kad Francijas varasiestādes bija aizliegušas cilvēkiem pulcēties lielā skaitā, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatīšanās riskus.
“Tobrīd mēs visi domājām, ka tā ir smaga gripa,” sacīja mūziķe.
“Paldies Dievam, mēs visi tagad esam veseli un jūtamies labi,” viņa piebilda.
Aizvadītajā diennaktī Covid–19 konstatēts 19 cilvēkiem, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 73 016 Covid–19 testi, no tiem 1947 aizvadītajā diennaktī. Līdz šim ar Covid–19saslimušas 928 personas, no kurām uz 6.maiju izveseļojušās bija 464. Covid–19 Latvijā laupījis dzīvību 18 cilvēkiem.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietoti trīs pacienti ar Covid–19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 30 pacienti – 28 ar vidēji smagu, bet divi ar smagu slimības gaitu.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka kopumā no stacionāra izrakstīti 106 pacienti.
Vadošais mazumtirdzniecības franšīzes tīkls “Narvesen” aicina atbalstīt brīvprātīgos, kas ārkārtējās situācijas laikā piedāvā brīvprātīgo palīdzību ikvienam riska grupā, pašizolācijā vai karantīnā esošam cilvēkam.Lai atbalstītu un nodrošinātu vairāk nekā 700 kustības #paliecmājās brīvprātīgo darbu, no 6. maija “Narvesen” tirdzniecības vietās iespējams ziedot kustības atbalstam.
“Narvesen” darbinieki ir vieni no tiem, kas arī šajos apstākļos turpina darbu. Mēs zinām, ka tas prasa pacietību, drosmi un uzņēmību, tādēļ vēlamies atbalstīt arī to sabiedrības daļu, kas pašaizliedzīgi gatavi parūpēties par līdzcilvēkiem. #paliecmājās palīdzības kustības brīvprātīgie ārkārtējās situācijas laikā palīdz COVID-19 krīzē cietušajiem, nopērkot produktus, higiēnas preces vai bezrecepšu medikamentus, izvedot pastaigā suni, nogādājot un saņemot pasta sūtījumus vai gluži vienkārši piezvanot un parunājoties. Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt un atbalstīt brīvprātīgo kustības darbību līdz brīdim, kad visi varēsim mierīgi uzelpot un atskatīties uz piedzīvoto ar patīkamu miera sajūtu un apziņu, ka ikviens no mums ir darījis labu un kopā šo situāciju esam pievarējuši,” skaidro “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.
“Narvesen” tirdzniecības vietās visā Latvijā pie kases pirms norēķiniem par pirkumu ir iespēja ziedot paša izvēlētu naudas summu #paliecmājās brīvprātīgo palīdzības kustības darba nodrošināšanai, par to informējot pārdevēju. No saņemtajiem ziedojumiem tiks segtas brīvprātīgo darba izmaksas, piemēram, dezinfekcijas līdzekļu, sejas masku un citu drošības līdzekļu nodrošināšana, kā arī ar transportu saistītas izmaksas.
“Mūsu plašais brīvprātīgo tīkls sniedzis palīdzību jau vairāk kā 650 cilvēkiem visā Latvijā, daudziem pat atkārtoti, jo izveidojas kontakts starp brīvprātīgo un cilvēku kuram nepieciešama palīdzība. Šādas regulāras kaimiņu un kopienu sadarbības veicināšana ir mūsu kustības mērķis un lielisks piemērs spējai līdzcilvēkiem savstarpēji palīdzēt šajā krīzes situācijā un cerams, ka arī pēc tās, kad tas iespējams būs pat svarīgāk. Ja visi sadarbosimies tagad, atbalstot brīvprātīgos, kuri var un spēj palīdzēt tiem, kam palīdzība nepieciešama, daudz ātrāk novērsīsim riskus un pārvarēsim tūlītējo krīzi kopīgiem spēkiem, kā arī izveidosim spēcīgu un rīcībspējīgu Vislatvijas kustību, kura būs gatava reaģēt jebkurā situācijā,” uzsver biedrības “Paliec mājās” vadītājs Mārtiņš Zeps.
#paliecmājās brīvprātīgo palīdzības kustība piedāvā brīvprātīgo palīdzību ikvienam, kam tā nepieciešama, it īpaši riska grupā, pašizolācijā vai karantīnā esošam cilvēkam preču iegādei un citam būtiskam atbalstam, dodot iespēju palikt mājās un pasargāt sevi, kā arī līdzcilvēkus. Par ziedojumu pārvaldību ikviens var uzzināt biedrības “Paliec mājās” mājaslapā www.paliec-majas.lv.
Saņemt #paliecmājās brīvprātīgo palīdzību var jebkurš, zvanot pa tālruni 25661991 vai apmeklējot #paliecmājās brīvprātīgo palīdzības kustības mājaslapu www.paliec-majas.lv.
Biežākais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji iegādātos veģetāru maltīti ātrās ēdināšanas restorānos, ir jaunas garšas meklējumi un ziņkāre, liecina lielākā ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Somijā un Baltijas valstīs “Hesburger” veiktā iedzīvotāju aptauja. Tam seko tādi faktori kā zemāka cena vai draugu un paziņu ieteikumi, kas pamudina izvēlēties veģetārus ēdienus ierasto gaļas ēdienu vietā.
Mūsdienās dažādu apsvērumu dēļ pieaug veģetāra uztura popularitāte, tostarp arī ātrās ēdināšanas iestādēs. Veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka galvenie iemesli veģetāras maltītes izvēlei dažādu vecumu kategorijās ir līdzīgi. Kā biežāko iemeslu, kāpēc izvēlēties veģetāru maltīti, 37% respondentu ir norādījuši jaunas garšas meklējumus un ziņkāri. Tam seko finansiālais aspekts, proti, 17% respondentu veģetāro maltīti izvēlētos, jo tai ir zemāka cena nekā tradicionālajai maltītei, kuras sastāvā ir gaļa. Tikmēr 14% seko draugu un paziņu ieteikumiem.
Atšķirībā no citām vecuma grupām, iedzīvotāji vecumā no 18-29 gadiem ir lielāki veģetāras maltītes cienītāji. Tikai 28% ir norādījuši, ka tās šobrīd nav saistošas, kamēr 46% to izvēlētos ziņkāres vadīti, bet 38% zemākas cenas dēļ.
Tikai 3% respondentu norādīja, ka ikdienā arī ātrās ēdināšanas restorānos izvēlētos veģetāru maltīti, jo tā ir daļa no viņu dzīvesveida. Savukārt tikai 2% ir norādījuši, ka veģetārs uzturs šobrīd ir modē. Tas norāda, ka patērētāji veģetāro uzturu uztver atbildīgi un to ievieš dažādu apsvērumu dēļ, bet ne tāpēc, lai justos piederīgi jaunam modes kliedzienam.
Iepriekš tika informēts, ka, reaģējot uz augošo pieprasījumu veģetāro ēdienu patēriņā, “Hesburger” aprīļa sākumā iepazīstināja ar jaunu produktu līniju “Veke”. “Hesburger” attīstības direktore Ieva Salmela norāda: “Mainoties patērētāju profilam, mūsu uzdevums ir inovatīvi pieiet sortimenta daudzveidības radīšanai, lai ikviens restorāna viesis atrastu sev piemērotāko maltīti. Veicot vairākas patērētāju paradumu aptaujas, noskaidrojām, ka Baltijā arvien lielāks skaits iedzīvotāju izvēlētos veģetārus ēdienus, ja tie būtu plašāk pieejami restorāna ēdienkartē. Šobrīdredzam, kajaunais produkts ir pieprasīts, un tas liek domāt, ka veģetārās kategorijas attīstībai mūsu restorānos ir nākotne.”
*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” šā gada aprīlī un tajā piedalījās 1007 respondenti no Latvijas (atbildes sniegšanai bija iespējami vairāki atbilžu varianti).
Covid–19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.
Vienlaikus ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam valdība lēma arī pārskatīt vairākus ar Covid–19pandēmiju noteiktos ierobežojumus, piemēram, ar dažādiem nosacījumiem atļaut pulcēties līdz 25 cilvēkiem, ļaut tirdzniecības centriem strādāt arī brīvdienās un svētku dienās u.c.
Ar mērķi ierobežot Covid–19 izplatību Latvijā, valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj parlamenta sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Farmaceitu novērojumi liecina – aprīlī ievērojami pieaugusi klientu interese par dabas līdzekļiem imunitātes stiprināšanai, īpaši propolisu un to saturošajiem līdzekļiem. Tādēļ esam apkopojuši noderīgu informāciju par to, kas ir propoliss, kā arī kad un kā tas pareizi jālieto. Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, intereses un pieprasījuma pieaugums pēc propolisa varētu būt izskaidrojams ar to, ka šobrīd cilvēki meklē veidus, kā stiprināt imunitāti, un propoliss ir viens no līdzekļiem, ko dēvē par dabīgu imunitāti stiprinošu līdzekli. Arī populārzinātniskajos rakstos ir izskanējis, ka propoliss ir antioksidants, kam piemīt pretvīrusu darbība. Medicīniskajās datu bāzēs par propolisa pretvīrusu iedarbību atrodami vairāki zinātniski pārskati, taču, lai spriestu par tā efektivitāti ir nepieciešami klīniskie pētījumi, uzsver ārste.
Kas ir propoliss un kādos gadījumos to lieto?
Propoliss ir dabīgs augu valsts produkts, kuru bites ražo no augos esošajiem putekšņiem un sveķiem, to apstrādājot ar dziedzeru sekrētu. Tā sastāvā ir flavonoīdi, vitamīni, ogļhidrāti, minerālvielas, mikroelementi un citas sastāvdaļas, stāsta ģimenes ārste.
Propolisa pielietojums ir plašs. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka no tā tiek gatavoti produkti gan ārīgai, gan iekšķīgai lietošanai. Tos lieto ādas saslimšanu gadījumos, deguna gļotādas apstrādei gan iesnu gadījumā, gan profilaktiski, arī mutes dobuma un kakla iekaisumu gadījumā. Tāpat tos lieto gremošanas trakta saslimšanu gadījumā, proktoloģijā, ginekoloģijā, kā arī imunitātes stiprināšanai. Taču svarīgi jebkuru šo saslimšanu gadījumā piemeklēt sev piemērotu līdzekli, konsultējoties ar speciālistu.
Propolisu saturošie produkti
Propoliss tiek izmantots dažādu produktu pagatavošanai. Viszināmākais un izplatītākais no tiem ir propolisa spirta šķīdums un propolisa eļļas šķīdums. Eļļas šķīduma pagatavošanai izmanto saulespuķu, olīvu vai smiltsērkšķu eļļu. Tāpat ir pieejami propolisu saturoši sīrupi, kapsulas, sūkājamas tabletes, deguna pilieni, ziedes, svecītes, aerosoli un citi produkti, stāsta farmaceite.
Savukārt ģimenes ārste uzsver – iegādājoties propolisa saturošus produktus, ir rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcija un līdzeklis jālieto uzmanīgi, atbilstoši norādījumiem.
Piesardzība, lietojot propolisu
Z. Zitmane uzsver – ar propolisu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo dažiem cilvēkiem tas var izraisīt alerģisku reakciju, kas var noritēt arī smagā formā. Tādēļ vienmēr jāatceras, ka propolisu saturoši krēmi un ziedes, kas paredzēti lokālai lietošanai, var izraisīt alerģisku kontaktdermatītu uz ādas. Tāpēc jebkura jauna preparāta lietošana jāizvērtē kritiski un jāuzsāk piesardzīgi un pakāpeniski, konsultējoties ar speciālistu.
Imunitātes stiprināšana
Farmaceite I. Priedniece novērojusi – aizvadītā mēneša laikā ir augusi klientu interese arī par citiem dabas līdzekļiem, kam piemīt pretvīrusu darbība. Piemēram, par deguna gļotādas aprūpes līdzekļiem, kas satur ārstniecības augu ekstraktus.
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver – vissvarīgākais imunitātes stiprināšanai ir veselīgs, sabalansēts uzturu, pietiekamu šķidruma (ūdens) uzņemšana, regulārs, kvalitatīvs miegs, rūpes par savu psihoemocionālo veselību, pastaigās svaigā gaisā, ikdienišķās fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes ik dienu un D vitamīna lietošana atbilstošās devās.
Nesen mūsu Instagram (https://www.instagram.com/dievietelv/) izveidojām aptauju, kurā lūdzām mūsu lasītājām dalīties ar viņu iecienītākajām grāmatām. Pienācis laiks uzzināt, kuras ir šīs grāmatas! Ja tev nav plānu brīvdienām vai arī Covid-19 pandēmija ļauj nedaudz atvilkt elpu, tad noteikti izpēti šo sarakstiņu!
Pašlaik Saseksas hercogi ievēro izolācijas režīmu savā jaunajā mājvietā Losandželosā. Tā vien šķet, ka Megana nekur nespēj patverties no tenkām un nepatīkamiem cilvēkiem, kuri pelna uz dažādu apvainojumu rēķina.
Pirms Megana Mārkla kļuva par prinča Harija sievu, viņa izturējusies kā īsta dīva. Filmēšanas laukumā viņa bija ieguvusi iesauku “princese”, jo izturējusies tieši šim apzīmējumam atbilstoši. Zinātājs apgalvo, ka Megana pret sevi pieprasījusi īpašu attieksmi un uzmanību. “Ar viņu bija ļoti grūta saskarsme, jo viņa bija rupja un ārkārtīgi prasīga,” – šādi stāsta operators, kurš nevēlējās atklāt savu īsto vārdu. Vīrietis kopā ar Meganu kulta seriāla “Suits” jeb “Ģēnijs uzvalkā” filmēšanas laukumā nostrādāja sešus gadus! Seriāls “Suits” bija Meganas Mārklas karjeras atspēriena punkts. Operators arī pastāstījis, ka citi aktieri Meganu nav uztvēruši visai nopietni, drīzāk par viņu tikai pasmējušies, jo kad viņa pievienojās seriāla komandai, tad viņa bijusi nevienam nezināma aktrise… Tomēr uzvedusies tā it kā būtu slavena Holivudas zvaigzne, kuru visi atpazīst. “Viņa ieradās filmēšanas laukumā lielās saulesbrillēs, ar beisbola cepuri, tā, it kā viņai sekotu desmitiem paparaci. Tad viņa ātri nozuda savā grimētavā un vienmēr pieprasīja, lai tur viņu gaidītu atdzesēts, dārgs šampanietis,” – tā atceras operators.
Interesanti, ka Megana Mārkla esot stingri aizliegusi arī filmēt savas potītes. Izrādās, ka Meganai esot bijuši ļoti izteikti kauliņi un, acīmredzot, to dēļ viņai bijuši pamatīgi mazvērtības kompleksi. Vēlāk gan viņa no tiem esot atbrīvojusies, tiesa, jau tad, kad bija apprecējusies ar princi Hariju.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 11.jūnijam.
Vienlaikus valdība lems par ierobežojumu mīkstināšanu, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus. Visās minētajās jomās gan paredzēti konkrēti nosacījumi.
Piemēram, valdība varētu lemt par to, vai ar 13.maiju atsākt starptautiskos pasažieru gaisa pārvadājumus un starptautiskos pasažieru jūras pārvadājumus. Pasažieru pārvadājumi varētu notikt uz Eiropas valstīm, taču konkrēts valstu saraksts varētu tikt precizēts.
Valdība varētu lemt par to, vai ar 18.maiju atsākt starptautiskos pasažieru autopārvadājumus un dzelzceļa pārvadājumus, taču pagaidām plānots, ka pārvadājumi notiks uz Lietuvu un Igauniju.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Ja mēs raugāmies uz cilvēkiem no uztveres skatapunkta, tad viņus varētu iedalīt divās kategorijās: viegli ievainojamie un ar biezo ādu. Kurā kategorijā ietilpsti tu?
Auns
Pēc dabas viņš ir impulsīvs, neuztver kritiku un necieš iebildumus. Lai Auns apvainotos, pietiek mazliet pakritizēt viņa dzīvesveidu, hobijus vai darbu. Auni nav pārāk jūtīgi, bet, ja tiek aizskarts viņa ego, viņi kļūst par agresīvām un nekontrolējamām būtnēm.
Vērsis
Lielākā daļa Vēršu ir miermīlīgi un lojāli cilvēki. Viņi prot kontrolēt savu ugunīgo temparamentu, tāpēc apkārtējie domā, ka ar viņiem vienmēr viss ir kārtībā. Bet, ja tiek aizskarts kāds Vērsim tuvs cilvēks vai arī viņš tiek nepamatoti apvainots, bez skandāla neiztikt.
Dvīņi
Dvīņi ir tik neparedzami un nepastāvīgi, ka dažkārt nākas palauzīt galvu par to, kas īsti viņus aizskāra, vai viņi vispār ir apvainojušies vai varbūt viņiem vienkārši ir slikts garastāvoklis. Dvīņi var apvainoties par to, ka viņus ne tā saprata, nesadzirdēja, nenovērtēja vai vienkārši neieklausījās viņa padomos. Lūgt piedošanu ir bezjēdzīgi. Dvīņi paši izlems, kad pārstāt dusmoties un apvainoties.
Vēzis
Aizvainot Vēzi ir vieglāk par vieglu. Šīs zīmes pārstāvji ir vieni no vieglāk aizvainojamajiem cilvēkiem visā zodiaka aplī. Viņus var satraukt, viņuprāt, nepareizs skatiens, neveiksmīgi izvēlēts vārds vai uzmanības trūkums. Tā kā, ja tu pamani, ka Vēzis pēkšņi ir kļuvis panīcis un negrib komunicēt, apskauj viņu, sabučo, un tu redzēsi, ka no aizvainojuma pāri nepaliks ne pēdas!
Lauva
Lauva visbiežāk apvainojas par to, ka viņus kārtīgi nenovērtē. Šīs zīmes pārstāvji ir patmīlīgi un cildeni. Viņiem, gluži kā gaiss, ir nepieciešams izjust pastiprinātu uzmanību savā virzienā. Ja Lauvu nenovērtē, neieklausās vai, nedod Dievs, pazemo, tad bēdas būs klāt. Lauva dusmās ir šausmīgs un nežēlīgs.
Jaunava
Jaunavas parasti ar skaidru prātu cenšas novērtēt katru situāciju un katru izteicienu savā virzienā. Viņas neapvainosies nieku dēļ, bet, ja apvainojums būs liels, Jaunava kals atriebības plānus. Jaunavas ir taisnīgas un godīgas, tāpēc nepiedod necienīgu izturēšanos pret sevi.
Svari
Pret apkārtējiem Svari visbiežāk ir miermīlīgi un laipni. Viņi paši cenšas nevienu neaizskart, un viņiem nepatīk, kad aizskar viņus. Aizvainoti Svari ilgi rakāsies sevī un prātos, kāpēc aizvainoti tika tieši viņu un vai tajā ir viņu vaina. Svari vienmēr iestājas par harmoniju, tāpēc viņi grūti „sagremo” jebkuru attiecību disbalansu.
Skorpions
Labāk baidies aizvainot Skorpionu, jo viņš ir mazs un cietsirdīgs atriebējs. Skorpioni apvainojas, kā mazi bērni un piedod tikai tad, kad redz, ka apvainotājs no sirds nožēlo izdarīto. Kas aizvaino Skorpionu? Gandrīz viss! Ja tev tavas nervu šūnas ir dārgas, labāk izvairies no tā…
Strēlnieks
Visbiežāk Strēlnieki ir nekaitīgi un nav ļaunatminīgi. Viņi drīzāk paši var kādu aizvainot, jo bieži vien joko nevietā, kā arī izsakās ļoti tieši. Pie tam, Strēlnieki ātri piedod, kā dēļ pēc tam paši arī cieš, jo cilvēki nereti izmanto viņu labo sirdi.
Mežāzis
Šīs zīmes pārstāvji ir diezgan nesatricināmi. Viņi nemīl padoties vājībām un „saskābt”, tāpēc apvainošanās viņiem nav interesanta nodarbe. Mežāži vienmēr meklē labumu sev un cenšas audzināt savu raksturu. Jebkuru piezīmi viņu virzienā viņi uztver kā mācību un dodas tālāk. Jāatzīst, ka paši Mežāži nereti citus aizvaino ar savu tiešo viedokli un prasībām.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri ir lieliski diplomāti. Jebkuru situāciju viņi var pavērst sev par labu, tai pat laikā saglabākot labas attiecības ar cilvēkiem, kas viņus aizskar. Ūdensvīri ir uzmanīgi un konsekventi, un vienmēr cenšas atrast kompromisu, lai nekaitētu savām nervu šūnām.
Zivis
Zivis spēj apvainoties par visādiem niekiem. Nepareizs skaties, aizrādījums, uzmanības trūkums… Tas viss var izjaukt jūtīgo Zivju harmoniju un iekšējo līdzsvaru. Viņas smagi pārdzīvo, bet vienmēr piedod, ja pāri darītājs no sirds nožēlo izdarīto.
Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts deviņiem iedzīvotājiem, kamēr kopumā testēti 2442, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC arī saņēmis informāciju par trešo Covid-19 nāves gadījumu, kurš miris ārpus stacionāra. Zināms, ka pacients bijis vecumā no 75 līdz 80 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 71 069 izmeklējumi – saslimušas 909 personas, izveseļojušās 464, bet 18 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens pacients ar Covid-19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 29 pacienti – 26 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka kopumā no stacionāra izrakstīti 105 pacienti.
Šī gada britu žurnāla “Vogue” jūnija numura vāku rotā kinozvaigzne Džūdija Denča, kurai ir 85 gadi! Džudija nu kļuvusi par visvecāko sievieti, kāda jebkad ir bijusi uz šī žurnāla vāka!
Žurnāla “Vogue” sociālajos tīklos teikts, ka mirkli pirms tam, kad Covid-19 pandēmija apturēja visu pasauli un ieslodzīja mūs mājās, žurnāliste satikās ar aktrisi viņas mājās, kura atrodas Sari grāfistē (Anglijā). Intervijā tika runāts pat dzīvi, likteni un karjeru. Interesanti, ka aktrise ir kļuvusi arī par sociālo tīklu zvaigzni pati nebūdama reģistrējusies nevienā no sociālajiem medijiem.
Vislielāko pasaules atpazīstamību Džūdijai Denčai nodrošināja filmēšanās vairākās Džeimsa Bonda sērijās.
Apturot aizdomīgu automašīnu uz šosejas, policists ASV Jūtas štatā šonedēļ sev par pārsteigumu atklājis, ka pie auto stūres sēž piecgadīgs puika.
Zēns policistam sacījis, ka pametis mājas pēc strīda ar mammu, kura atteikusies pirkt viņam luksusa automobili “Lamborghini”.
“Viņš nolēma, ka paņems automašīnu un brauks uz Kaliforniju, lai pats sev tādu nopirktu,” tviterī pavēstīja policija, piebilstot, ka šādam pirkumam zēnam gan būtu nedaudz pietrūcis naudas, jo viņam kabatās bijuši tikai trīs dolāri.
Video, kas uzfilmēts ar policista kameru, redzams, kā auto šķībi brauc pa šoseju, bet piestāj malā, kad policists iedarbina sirēnu.
Tuvojoties automašīnai, policists sapratis, ka notiek kaut kas dīvains, jo nav spējis saskatīt šofera galvu.
Policija atklāja, ka zēnam bija izdevies nobraukt trīs līdz piecus kilometrus, pirms viņš tika apturēts un par notikušo paziņots viņa vecākiem.
Vecāki bija atstājuši piecgadnieku sava vecākā bērna aprūpē, kurš bija aizmidzis, un puika pa to laiku paņēmis auto atslēgas un aizbraucis.
Holivudas aktieris Toms Krūzs plāno piedalīties kinolentē, kuras filmēšana notiks Starptautiskajā kosmosa stacijā, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
“NASA priecājas sadarboties ar Tomu Krūzu pie filmas, [kas tiks uzņemta] kosmosa stacijā,” tviterī otrdien ierakstījis NASA administrators Džims Braidenstains.
Video
“Mums ir nepieciešami populārie mediji, lai iedvesmotu jaunu inženieru un zinātnieku paaudzi un padarītu NASA ambiciozos plānus par realitāti,” piebildis NASA vadītājs.
Krūzs projektā gatavojas iesaistīt Īlona Maska kompāniju “Space X”, kas drīzumā gatavojas piedāvāt privātos ceļojumus kosmosā, ziņo vietne “Deadline.com”.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ februārī Itālijā tika pārtraukta filmas “Neiespējamā misija 7” (“Mission: Impossible 7”) ar Krūza piedalīšanos uzņemšana. Savukārt kinolentes “Labākais šāvējs” (“Top Gun”) turpinājuma pirmizrāde ASV atlikta līdz decembrim.
Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, mikroblogošanas vietnē “twitter” pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šodien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.
Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem, iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti.
Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti četri jauni Covid-19 gadījumi, lai arī vēl diennakti iepriekš jauni saslimušie netika konstatēti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti 2477 testi, bet Latvijā kopumā līdz šim veikti 68 627 izmeklējumi, ar Covid-19 saslimušas 900 personas,. 464 izveseļojušās, bet mirušas 17.
Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopā stacionāros ārstējas 30 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 27 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīti 102 Covid-19 pacienti.
Latvijā būs ilgi jāsadzīvo ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, tomēr valdība lems par pakāpenisku izeju no ārkārtējās situācijas, otrdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers norādīja, ka Latvijā Covid-19 izplatība joprojām tiek kontrolēta, tomēr citviet pasaulē šī slimība joprojām plosās un vēl nav radītas zāles cīņai pret šo vīrusu.
Video
Kariņš atzina, ka Latvijā ir jāstrādā atbildīgi, lai varētu pakāpeniski atvērt ekonomiku, nodrošinot sabiedrības veselību un drošību.
“Šo ceturtdien valdība plāno skatīt jautājumu par ārkārtējās situācijas termiņu – to pagarināt, nepagarināt, uz cik ilgu laiku, kas varētu notikt ar pulcēšanās ierobežojumiem. Bet galvenais ir – kā varam iemācīties ilgtermiņā sadzīvot ar Covid-19, kas jāmaina kopīgajā uzvedībā, lai varētu atjaunot ekonomiku un ļautu cilvēkiem strādāt, vienlaikus pasargājot no saslimšanas. Meklēsim pareizāko līdzsvaru tam, kā pakāpeniski iziet no ārkārtējās situācijas, zinot, ka vīruss pasaulē nav uzvarēts,” pauda Kariņš.
Lūgts konkretizēt savu pozīciju jautājumā par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Kariņš norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar virkni citu jautājumu, piemēram, valsts pabalstu krīzē cietušajiem, kas ar ārkārtējās situācijas beigām tiktu pārtraukts.
“Skatīsimies uz to, ko varam mīkstināt ierobežojumos. Juristi valdībā runā, kā būtu pareizāk – iet ātrāk uz ārkārtējās situācijas atcelšanu un turpināt ierobežojumus vai arī turpināt ārkārtējo situāciju kopumā. Šodien uzklausījām ekspertus, lai saprastu, kādus soļus varam spert. Te no svara būs tas, ko dara [Baltijas valstu] kaimiņi. Mēs varētu atvērt gaisa satiksmi, bet, ja lidmašīnai nebūs kur nosēsties… Strādāsim ar kaimiņiem, lai nonāktu pie kopīga redzējuma. Es paredzu, ka visur tiks ievērots pakāpeniskums,” sacīja Ministru prezidents.
Premjers informēja, ka rīt viņam plānota saruna ar Baltijas valstu premjerministriem, lai spriestu par Baltijas valstu telpas atvēršanu cilvēku kustībai, saglabājot zināmus ierobežojumus, kas būtu līdzīgi visās Baltijas valstīs.
Kariņš atgādināja, ka patlaban visi valstī noteiktie ierobežojumi ir spēkā, bet ceturtdien, 7.maijā, valdība lems par dzīvi pēc 12.maija.
Aizvadītājās brīvdienās Latvijā bija vērojamas pozitīvas tendences Covid-19 izplatības statistikā, preses konferencē vērtēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Pēc politiķes vārdiem, brīvdienas parādīja dažas iepriecinošas tendences, no kurām viena bija tas, ka pēdējās diennakts laikā netika konstatēts neviens jauns Covid-19 inficētais. Tikpat būtiski vērtējams arī tas, ka trīs dienas pēc kārtas slimnīcā netika ievietots neviens ar Covid-19 sasirgušais, uzsvēra ministre.
Ministre atzīmēja, ka patlaban Covid-19 inficēšanās līkne samazinās lēzeni, kas, viņasprāt, apliecina, ka Latvijas sabiedrībā ierobežojumi, iespējams, netiek ievēroti pilnā apmērā.
Raugoties uz citu valstu pieeju, ministre minēja Spāniju un Somiju, piebilstot, ka, viņasprāt, Somijas pieeja “šķiet simpātiskāka”. Viņa izteicās, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu tikšot domāts, kā ierobežojumu mīkstināšanu atainot vizuāli.
Ministre uzsvēra, ka noteikti ierobežojumi saglabāsies neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, piemēram, prasība pēc regulāras roku dezinfekcijas un distances ievērošanas, tostarp veikalos un pasākumos. “Lai cik plats vai šaurs būs tas solis, jāapzinās, ka tas var tikt koriģēts abos virzienos,” pauda ministre.
Vaicāta par 4×4 pieejā iekļauto ideju ierobežojumu noteikšanai vērtēt “kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju” un kā to mērīt, ministre izteicās, ka tas līdz šim nav darīts pietiekamā apmērā, bet, lai to darītu, “ir jājautā viedoklis tiem, kuri spēj izveidot tieši dizainu”, piemēram, sociālajiem antropologiem, kuri spētu veikt sabiedrības noskaņojuma pētījumus vai socioloģiskās aptaujas.
“Pretējā gadījumā mēs riskējam pieņemt ierobežojumus, kurus sabiedrība varētu neņemt pretī,” sacīja Viņķele.
“Ceturtdienas valdības sēde būs atbildīgu un izsvērtu jautājumu sēde,” sacīja Viņķele, atgādinot, ka tiks skatīts jautājums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā arī ierobežojumu pārskatīšanu.
Viņķele iepriekš tika stāstījusi, ka turpmāko ierobežojumu mīkstināšanu valdība vērtēs atbilstoši četriem parametriem četru nedēļu laika posmā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Dailes teātra vadība mēģina panākt vienošanos ar diviem aktieriem par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, aģentūrai LETA pavēstīja teātra direktors Juris Žagars.
Aprīļa beigās Žagars apstiprināja, ka teātrī notiek izmaiņas štatā un notiek pārrunas ar četriem aktieriem par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. “Patlaban nav papildus informācija par diviem aktieriem, kam piedāvāts vienoties par darba attiecību pārtraukšanu un kam nav atvērtas slimības lapas. Esam procesā par vienošanos vai, ja nevarēsim vienoties, par štata vietu samazinājumu,” skaidroja Žagars.
Dailes teātris bija uzsācis sarunas par iespējamu darba attiecību sākšanu ar Valmieras drāmas teātra aktieriem Imantu Stradu un Elīnu Vāni. Šobrīd arī šis jautājums ir procesā, sacīja Žagars, norādot, ka pastāv cerība līdz maija beigām darba attiecības noformēt arī rakstiski.
“Uzaicinātie aktieri aizņems divas pozīcijas aktieru štatā, kas atbrīvojās, man aizejot no aktieru štata un beidzoties terminētajam darba līgumam ar aktieri Ediju Zalaku,” teica teātra direktors.
Žagars uzsvēra, ka abi procesi, proti, vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu ar četriem aktieriem un divu jaunu aktieru pieņemšanu darbā, nav savstarpēji saistīti.
Kā vēstīts, aprīlī Dailes teātris uzsāka sarunas par iespējamu darba attiecību sākšanu ar Valmieras drāmas teātra aktieriem Stradu un Vāni, lai gan paralēli tam tika vērtēta iespēja par atsevišķu teātra aktieru atlaišanu.
Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai patiesībai atbilst izskanējusī neoficiālā informācija, ka Dailes teātris no četrdesmit aktieriem atlaidis četrus, proti, aktrises Aiju Dzērvi un Sarmīti Rubuli, kā arī aktierus Kasparu Zāli un Mārtiņu Poču, direktors norādīja, ka viņš var tikai apstiprināt, ka notiek izmaiņas teātra štatā.
Savukārt teātra mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs iepriekš sacīja, ka teātrī ienāk jauna vadība un tas nes līdzi arī minimālas izmaiņas personāla sastāvā.
“Cilvēciski tie nav vienkārši lēmumi un situācija nav vienkārša. Pie jebkuras jaunas vadības notiek zināma kustība aktieru ansamblī, kas nozīmē, ka teātris ir dzīvs organisms,” norādīja Kairišs.
Aprīļa sākumā Dailes teātra direktors pavēstīja, ka tiek apsvērta iespēja samazināt teātra štatu par desmit procentiem.
Vēl pirms jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes, Dailes teātra vadība veikusi “atsevišķas personāla korekcijas uz vienošanās pamata”, kas bijušas plānotas iepriekš.
“Kopīgais darbinieku samazinājums nav plānots lielāks par 10%. Tā nebūs kolektīvā atlaišana. Pašreiz notiek vērtēšanas un sarunu process ar atsevišķiem tehniskā, mākslinieciskā un administrācijas personāla darbiniekiem,” iepriekš skaidroja Dailes teātra direktors.
Filmu studijas “Deviņi” un režisores Ināras Kolmanes veidotās Simtgades spēlfilmas “Bille” izrādīšanas tiesības Eiropas valstīm iegādājusies starptautiskā televīzijas un interneta platformu (VOD) grupa “HBO Europe”.
Kā pavēstīja filmas producente Marta Romanova-Jēkabsone, šis ir pirmais gadījums, kad kāda Latvijas spēlfilma iegādāta izrādīšanai televīzijas grupā, kurā ietilpst televīzijas kanāli teju visā Eiropā.
Sadarbojoties ar starptautisko filmu pārdošanas kompāniju “TVCO”, filma būs pieejama arī televīzijās un interneta platformās Latīņamerikā, Meksikā, Brazīlijā, Ķīnā, Spānijā un citviet.
Tāpat filma “Bille” joprojām tiek izrādīta un piedalās starptautiskos filmu festivālos un konkursos, tādējādi kļūstot par vienu no visvairāk ceļojošām Simtgades programmas filmām, kas piedalījusies vairāk nekā 30 festivālos Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Balvu kā labākā spēlfilma “Bille” ieguvusi Starptautiskajā bērnu un jauniešu festivālā Isfahanā, Irānā.
Latvijā “Bille” skatāma filmu platformā “Shortcut” un nopērkama arī DVD formātā. Režisores Kolmanes veidotā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi gan Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, gan saņēmusi Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Kino”.
Filma tapusi pēc rakstnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna “Bille” motīviem. Kinodarbs skatītājus ieved 30.gadu Latvijā, kur mazā meitene Bille par spīti grūtajai ikdienai un vecāku mīlestības trūkumam nezaudē dzīvesprieku un apņēmību dzīvē izsisties uz augšu, pavēstīja Romanova-Jēkabsone.
Titullomu filmā atveido Rūta Kronberga, Billes mammas lomā iejutusies Elīna Vāne, savukārt tēvu spēlē Artūrs Skrastiņš.
Filma tapusi kā Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojums, pamata finansējumu saņemot Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.
Pēdējās diennakts laikā nav reģistrēts neviens Covid-19 saslimšanas gadījums, kamēr kopumā testi veikti 686 personām, bet viens saslimušais stacionārā miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Tikmēr aizvadītajā diennaktī stacionārā miris Covid-19 pacients vecumā no 85 līdz 90. SPKC informē, ka pacientam bijušas vairākas hroniskas saslimšanas.
Latvijā kopumā līdz šim veikti 66 150 izmeklējumi, saslimušas 896 personas un 348 izveseļojušās, bet 17 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā nav stacionēti pacienti ar Covid-19. Tomēr līdz šim stacionāros ievietoti 33 pacienti – 29 pacienti ar vidēji smagu, savukārt četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 98 pacienti.
Karantīnas laiks dara savu, internetā var atrast ne mazums izaicinājumu. Ko darīt, ja sapņo par īsiem matiem, bet nevēlies doties pie friziera? Paprasīt, lai matus nogriež tavs draugs. Vai tā ir laba ideja?
Lietuvā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid–19 miruši vēl divi cilvēki, līdz ar to mirušo skaits sasniedzis 48, pavēstījis Nacionālais sabiedrības veselības centrs.
Pēc tā sniegtajām ziņām, otrdien Klaipēdas Universitātes slimnīcā mirusi vairāk nekā 80 gadus veca paciente, kas slimnīcā nogādāta no veco ļaužu aprūpes nama Kretingas rajona Kartenas mazpilsētā. Otrdien reģistrēts vēl viens nāves gadījums – – miris vairāk nekā 60 gadus vecs Jonišķu rajona iedzīvotājs, kuram bez Covid–19 bijušas vēl citas slimības.
Iepriekš Nacionālais sabiedrības veselības centrs informējis, ka Kartenas veco ļaužu aprūpes namā jaunais korovavīruss diagnosticēts 24 iemītniekiem un pieciem darbiniekiem.
Jau ziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu Lietuvā konstatēta 1423 cilvēkiem.
Līdzīgi kā citos izšķirošajos brīžos, arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas uzrunā pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents atzina, ka tautas likteņgaitās ir vēsturiski brīži, kad summējas pats būtiskākais, kad cilvēks ir eksistenciālas izvēles priekšā.
“Tas, ko mēs paveicam, tas, ko mēs izdarām, uz ilgu laiku nosaka, kā nācijai būt, kā tautai būt, kā valoda un kā mūsu kultūra spēj pastāvēt un attīstīties. Šāds brīdis bija pirms 102 gadiem, kad kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā 38 Tautas padomes locekļi proklamēja Latvijas valsti,” teica Levits.
Viņš atgādināja, ka viņiem toreiz nebija laika rīkot referendumu un tautas aptaujas, un Tautas padomes locekļi vadījās no pārliecības par to, ka latviešiem ir neatņemamas tiesības uz savu valsti un pašiem sava likteņa lemšanu.
“Latvieši sava zemē ir dzīvojuši gadu tūkstošiem, bet pirmo reizi vēsturē latvieši nodibināja paši savu vienotu valsti. Un šāds eksistenciāls brīdis bija arī tieši pirms 30 gadiem, kad 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Viņi uzskatīja, ka latvieši tikai savā valstī spēj nodrošināt savas tautas, valodas, kultūras, pastāvēšanu,” klāstīja Levits.
Pēc viņa paustā, Augstākās Padomes deputāti tikai izpildīja tautas gribu, ko tā bija paudusi grandiozajās demonstrācijās Daugavmalā un Baltijas ceļā, lai izteiktu, ka vēlas brīvību, savu valsti, grib paši lemt savu likteni.
Levits savā uzrunā pateicās Latvijas Tautas frontes dalībniekiem, vadībai un vietējām nodaļām, Latvijas nacionālajai kustībai un visām nacionālajām organizācijām un kustībām, kā arī visiem cilvēkiem, kuri padarīja 4.maiju un Latvijas neatkarības atjaunošanu par iespējamu.
“Pirms 30 gadiem mēs, latvieši, Latvijas tauta, mainījām Eiropas vēsturi un mainījām arī pasaules karti. Baltiešu izlaušanās no padomju impērijas satricināja tās pamatus, un beigās tas noveda pie impērijas sabrukuma. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis vēlākai Berlīnes mūra krišanai un vēlākai apvienotajai Eiropai. Mēs varam būt lepni par to,” aicināja amatpersona.
Viņš uzskata, ka tauta spēj izšķirošajos brīžos vienoties un pieņemt pareizos lēmumus, lai nodrošinātu nākotni un arī atrast izeju no krīzes.
“Esmu pārliecināts, ka arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes. Sveicu mūs visus šajos valsts atjaunošanas svētkos! Ir labi atcerēties, cik daudz spēka slēpjas mūsu tautā, cik daudz enerģijas, cik daudz gudrības un tālredzības mūsos ir, lai mēs varētu veidot paši savu likteni, kā mēs to vēlamies un kā mums būtu labāk. Saules mūžu Latvijai!” novēlēja Levits.
Kā ziņots, pirmdien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā reģistrēti 17 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī Covid-19 testi veikti 1219 personām, bet līdz šim kopumā – 65 464 personām.
Tādējādi Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits diennakts laikā pieaudzis par 1,93%, turpretim diennakti iepriekš šis pieaugums bija 0,92%.
Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, aizvadītās diennakts laikā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret diennaktī veiktajiem testiem bijis 1,39%, kas ir augstākais rādītājs kopš 19.aprīļa, kad diennakts laikā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret diennaktī veiktajiem testiem bija 1,52%.
Savukārt līdz 3.maijam kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu diennakts laikā saglabājies nemainīgs – 1,37%, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas veikti, balstoties uz SPKC datiem.
Latvijā Covid-19 līdz šim konstatēts 896 cilvēkiem, 348 no viņiem izveseļojušies, bet 16 nomiruši.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati, pēdējās diennakts laikā Latvijā stacionēti divi ar Covid-19 sasirgušie, bet kopumā stacionāros patlaban ārstējas 34 Covid-19 pacienti – 30 ar vidēji smagu, bet četri ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 98 jaunā koronavīrusa pacienti, liecina NVD dati.
Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Populārā seriāla “Game of Thrones” aktieris Haftors Bjornsons sestdien savā dzimtenē Islandē labojis pasaules rekordu vilkmes vingrinājumā, spējot virs zemes pacelt 501 kilogramu.
Pazīstamais aktieris, kurš seriālā tēlo iespaidīgo milzi Gregoru Kleganu “Kalnu”, Islandē bāzētajā “Thor’s Power Gym” virs zemes pacēla 501 kilogramu, ka nu jau ir jauns pasaules rekords.
Iepriekšējais pasaules rekords piederēja Edijam Holam no Lielbritānijas, kurš 2016.gadā vilkmē pacēla 500 kilogramus.
Bjornsona sniegums tiešraidē tika translēts ESPN kanālā. 31 gadu vecais spēka vīrs pacēla ar svariem apkrauto un jau saliekušos svara stieni, noturēdams nedaudz vairāk nekā pustonnu teju divas sekundes.
Aptuveni 205 centimetrus garais aktieris un spēka vīrs 2018.gadā tika kronēts par pasaulē spēcīgāko vīru.
Pēdējā diennaktī reģistrēti astoņi jauno Covid-19 pacienti, no kuriem četri saistīti ar vienu inficēšanās vietu, liecina Slimību un profilakses kontroles centra apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī Covid-19 testi veikti 1143 personām, bet līdz šim kopumā – 64 245 personām.
Latvijā Covid-19 līdz šim konstatēts 879 cilvēkiem, 348 no viņiem izveseļojušies, bet 16 nomiruši.
Pēdējās diennakts laikā neviens ar Covid-19 sasirgušais nav stacionēts, bet kopumā stacionāros patlaban ārstējas 33 Covid-19 pacienti – 29 ar vidēji smagu, bet četri ar smagu slimības gaitu. Nacionālā veselības dienests dati liecina, ka līdz šim no stacionāra izrakstīti 97 jaunā koronavīrusa pacienti.
Ukrainas ugunsdzēsēji jau mēnesi cenšas apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) un piektdien cīņā ar liesmām piedalās vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju.
Pēc satelītuzņēmumiem aplēsts, ka ugunsgrēki skāruši 11 500 hektārus meža.
Vides eksperti bažījās, ka ugunsgrēki varētu atsegt radioaktīvos pelnus, kas saglabājušies augsnē.
“Radiācijas fons Kijevā, Kijevas reģionā un aizliegtajā zonā ir dabīgā fona radītāju robežās,” piektdien paziņoja Valsts Ārkārtas dienests.
Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.
30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.
Vadoties pēc ziedu plaukšanas ātruma, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza kokaugu eksperti paredz, ka tūlīt varētu sākties magnoliju pilnzieds.
Magnoliju ziedēšana katru gadu esot gaidīts notikums LU Botāniskajā dārzā, kas iezīmē aktīvās kolekciju ziedēšanas sezonas sākumu. Pēc LU paustā, Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur magnolijas iespējams audzēt āra apstākļos, tiesa, tikai izturīgākās sugas un šķirnes.
Tāpat universitāte uzsver, ka magnoliju kolekcija, kas apskatāma LU Botāniskajā dārzā, ir senākā magnoliju kolekcija Latvijā – vecākās magnolijas sasniegušas jau 60 gadu vecumu un lielu koku izmērus.
Kopumā botāniskā dārza brīvdabas ekspozīcijā ir apskatāmas 19 magnoliju sugas, šķirnes un varietātes.
LU informēja, ka paleobotānikas pētījumi liecina, ka magnolijas ir vieni no senākajiem segsēkļiem-ziedaugiem pasaulē un zinātnieki uzskatot, ka magnoliju lielie, iespaidīgie ziedi ir saistīti ar seno augu izcelsmes vēsturi – laikā, kad radās magnolijas, bites vēl nebija gana daudz, lai kokus apputeksnētu, un par galvenajiem magnoliju apputeksnētājiem kļuvušas vaboles.
Lai vaboles ar savu relatīvi lielo izmēru un svaru ziedus nenolauztu, tie esot attīstījušies lieli un izturīgi un šīs īpašības magnoliju ziedi ir saglabājuši līdz pat mūsdienām.
Pēc universitātes paustā, arī mūsdienās magnoliju ziedus apputeksnējot galvenokārt dažādas vaboles, kā arī vējš.
Šobrīd visas pazīmes liecina, ka magnoliju kolekcija varētu sasniegt savu pilnziedu tuvākajā laikā. To, cik ilgi pilnzieds turpināsies, dārza ekspertiem paredzēt esot grūti, jo magnoliju ziedēšanas ilgumu stipri ietekmē laikapstākļi.
LU Botāniskā dārza āra teritorija ir gana plaša, lai to varētu apmeklēt droši, pauda LU, tomēr tiek atgādināts, ka botāniskā dārza apmeklējuma laikā ir jāievēro visi noteiktie Covid-19 vīrusa ierobežošanas piesardzības pasākumi un jāizvairās no drūzmēšanās.
LU Botāniskā dārza siltumnīcas apmeklētājiem līdz 12.maijam ir slēgtas un apmeklētājiem pieejama tikai āra teritorija.
Eiropā ar jauno koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits sestdien pārsniedzis pusotru miljonu – nepilnu pusi no kopējā pasaulē inficēto cilvēku skaita, liecina ziņu aģentūras AFP apkopotie dati.
Līdz sestdienas rītam Eiropā vīruss atklāts kopumā 1 506 853 cilvēkiem, un no tā izraisītās slimības Covid-19 miruši 140 260 cilvēki, līdz ar to Eiropa ir pandēmijā vissmagāk cietušais kontinents. Visā pasaulē ir reģistrēti 3 350 224 inficēšanās gadījumi, un slimība prasījusi 238 334 upurus.
Piecās Eiropas valstīs oficiāli apstiprinātais inficēšanās gadījumu skaits pārsniedz 150 000 – Spānijā 215 216 inficēšanās gadījumi un 24 824 mirušie, Itālijā 207 428 inficēšanās gadījumi 28 236 mirušie, Lielbritānijā 177 454 inficēšanās gadījumi un 27 510 mirušie, Francijā 167 346 inficēšanās gadījumi un 24 594 mirušie un Vācijā 161 703 inficēšanās gadījumi un 6575 mirušie.
Šie AFP apkopotie dati ietver valsts iestāžu un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju, bet iespējams, atspoguļo tikai nelielu daļu no faktiskā inficēšanās gadījumu skaita, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai nopietnākajos gadījumos.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā saslimšana ar Covid-19 atklāta vienam cilvēkam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti kopumā 1982 Covid-19 testi, kas gan ir par 1252 testiem mazāk nekā dienu iepriekš.
Līdz šim Latvijā kopā veikti 63 102 izmeklējumi, saslimušas 871 personas un 348 izveseļojušās, bet 16 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā neviens Covid-19 slimnieks slimnīcā nav ievietots. Kopā stacionāros ārstējas 34 pacienti – 32 ar vidēji smagu, bet divi ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 96 pacienti.
Kā vēstīts, nākamnedēļ valdība plāno sākt pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.
Ja šajās brīvdienās samazināsies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, valdība varētu diskutēt par “2×2” principa mīkstināšanu, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“2×2” princips paredz, ka Covid-19 ierobežošanai kopā var pulcēties līdz divi cilvēki, turklāt cilvēkiem publiskajā telpā jāievēro vismaz divu metru distance.
Nākamnedēļ, vērtējot ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu, valdība ņems vērā datus par Covid-19 izplatību brīvdienu laikā, tādējādi, novērojot pieaugumu jaunatklāto gadījumu skaitā, ierobežojumi paliks, sacīja ministre.
Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Viņķele sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti rudenī prognozē Covid-19 otro vilni, vienlaikus ar gripas sezonu. “Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.
Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.
Lai gan vasaras tuvošanās iedvesmo cerēt, ka tikšanās ar draugiem un domubiedriem atkal būs iespējama klātienē, neparedzamā situācija liek pieņemt grūtus, bet atbildīgus lēmumus. Visticamāk, cilvēki jaunus iespaidus turpinās gūt, paliekot mājās, taču attālums nav šķērslis vērtīgām sarunām! Tāpēc Sarunu festivāls LAMPA šogad notiks no 2. līdz 5. septembrim tiešsaistē.
“Vēl tikai pirms mēneša pārcēlām LAMPAS norises laiku, taču tagad ir skaidrs, ka šogad varēsim tikties pārsvarā tiešsaistē. Šis lēmums nav bijis viegls. Mēs ļoti gribētu atkal pulcēties un sarunāties Cēsu pils parkā, taču cilvēku veselība ir svarīgāka par visu, tādēļ tikšanās klātienē droši vien būs iespējamas tikai šaurā lokā. Bet LAMPA būs, tikai šogad citāda, nekā ierasts, jo mēs sarunāsimies lielākoties digitāli,” atklāj festivāla direktore Ieva Morica.
Video
Lai iesildītos sarunām par svarīgāko un apgūtu sarunāšanos digitālā formātā, jau aprīļa beigās startēs Sarunu vieta LAMPA – sarunu un satikšanās telpa fiziskās distancēšanās laikā, kur ar ZOOM starpniecību videozvana formātā ikviens interesents varēs sarunāties par iepriekš noteiktām tēmām. Pirmā tikšanās “Pīrādziņu nedigitalizēsi, bet kā ar īstām sarunām?” veiksmīgi aizritējusi 28. aprīlī, savukārt nākamā gaidāma jau 8. maijā plkst. 16.00, dalībniekus aicinot sarunāties pardemokrātisku izvēļu sarežģītību.
“Mēs, LAMPAS komanda, strādājam, lai izveidotu aizraujošu festivāla programmu un saglabātu LAMPAS garu arī digitālā formātā. Šis ir laiks, kad tiek pārbaudīta draudzība, tāpēc esam ļoti pateicīgi ikvienam, kas mums palīdz finansiāli, atbalsta ar resursiem un dalās padomos, ikvienam, kurš kopā ar mums ir pieņēmis izaicinājumu veidot digitālo LAMPU. Festivāls šogad notiks, un LAMPA spīdēs visā Latvijā!” apliecina Ieva Morica.
2021. gadā festivāls atkal notiks Cēsu pils parkā, kā ierasts, bet LAMPA neļaus palikt tumsā, gaidot nākamo gadu! Sarunu festivāls bija un būs visiem pieejams jebkurā formātā – bez maksas. Vairāk informācijas par festivālu šeit.
Festivāla komandu veido Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Cēsu novada pašvaldība, British Council pārstāvniecība Latvijā, komunikācijas vadības aģentūra Deep White un reklāmas aģentūra Armadillo.Festivāla norisi arī atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Atvērtās sabiedrības fondi, Eiropas kultūras fonds, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, uzņēmumi Latvijas Finieris, Enefit un Ekorija.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Mirušais bijis vecumā no 50 līdz 55 un inficējies no ģimenes locekļa.
Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti kopumā 3234 iedzīvotājiem.
Līdz šim Latvijā kopā veikti 61 120 izmeklējumi, saslimušas 870 personas, no tām 348 izveseļojušās, bet 16 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā no jauna stacionētu Covid-19 pacientu nav bijis, bet kopā stacionāros ārstējas 34 pacienti – 32 ar vidēji smagu un divi ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 96 pacienti.
Pēdējā diennaktī Rīgā reģistrēti pieci un Valmierā trīs jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Savukārt vēl pa vienam jaunam inficētajam – Limbažu un Siguldas novados.
Infekcija joprojām konstatēta kopumā 69 pašvaldībās, proti, Aizkraukles, Aizputes, Amatas, Alojas, Alūksnes, Alsungas, Ādažu, Babītes, Baldones, Bauskas, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Dagdas, Dobeles, Durbes, Engures, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles Jelgavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mazsalacas, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Ogres, Olaines, Ozolnieku, Pārgaujas, Preiļu, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saldus, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Skrīveru, Smiltenes, Stopiņu, Talsu, Tukuma, Valkas, Vecumnieku un Ventspils novados, kā arī lielajās pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī.
Veselības ministrija aicina nezaudēt modrību, uzsverot, ka ikviens var inficēties un tālāk inficēt citus.
“Covid-19 nav tikai gados vecu cilvēku slimība. Vairāk nekā trešdaļa inficēto Latvijā ir vecumā no 20 līdz 39 gadiem,” uzsver ministrijā, piebilstot, ka arī jauni un veselīgi cilvēki mēdz saslimt smagākā formā un Covid-19 dēļ zaudēt dzīvību.
Kā vēstīts, nākamnedēļ valdība plāno sākt pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.
Ja gaidāmajās brīvdienās samazināsies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, valdība varētu diskutēt par “2×2” principa mīkstināšanu, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“2×2” princips paredz, ka Covid-19 ierobežošanai kopā var pulcēties līdz divi cilvēki, turklāt cilvēkiem publiskajā telpā jāievēro vismaz divu metru distance.
Nākamnedēļ, vērtējot ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu, valdība ņems vērā datus par Covid-19 izplatību brīvdienu laikā, tādējādi, novērojot pieaugumu jaunatklāto gadījumu skaitā, ierobežojumi paliks, sacīja ministre.
Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Viņķele sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti rudenī prognozē Covid-19 otro vilni, vienlaikus ar gripas sezonu. “Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.
Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.
Lai gūtu panākumus, ir svarīgi prast pareizi uzvesties savā un apkārtējo cilvēku sabiedrībā. Ja tu būsi pārāk pielaidīga, tad nonāksi līdz tam, ka risināsi citu cilvēku problēmas, bet tavas intereses netiks ņemtas vērā. Ja tu baidies izteikt savu viedokli un sekot savam mērķim, tu pazemo sevi un apspied savu potenciālu.
Lūk, pāris pazīmes, kas liecina par to, ka tu esi pārāk viegli iespaidojams cilvēks:
Darbaholisms
Dažkārt viegli iespaidojami cilvēki vēlas citu acīs parādīt savu patieso vērtību. Tā rezultātā tu sāc darīt lietas, kuras it nemaz negribas, jo tu baidies, ka tevi nosodīs par nepietiekamu centību.
Kad cilvēki jūt, ka tu par visām varītēm centies viņiem izdabāt, viņi zaudē cieņu pret tevi. Atslābsti un dari savu darbu, un, lai citi dara savu daļu. Vienatnē visu kvalitatīvi paveikt nav iespējams. Iemācies pateikt „nē”, un par to nejusties vainīga.
Klusēšana
Katru reizi, kad tu neizsaki savu viedokli vai neatbildi uz aizvainojumu, tu cilvēku acīs zaudē nozīmi, un viņi vienkārši skatās tev cauri. Nekautrējies teikt patiesību.
Lai kaut ko dzīvē sasniegtu, ir jāsaprot, ka dažkārt konflikts ir neizbēgams. Iemācies būt drosmīga.
Nepārliecinātība par sevi
Met pie malas ieradumu lūgt apkārtējiem atļauju tad, kad tas nemaz nav nepieciešams. Bieži vien tā notiek tad, kad vēlamies citu acīs izskatīties pieklājīgi. Diemžēl, kad mēs nespējam patstāvīgi rīkoties, mēs izskatāmies muļķīgi un nožēlojami. Iemācies pieņemt lēmumus patstāvīgi pat tad, kad nejūties par sevi pārliecināta. Ja cilvēki redz drosmīgu rīcību, viņi tai seko.
Ieradums visu laiku atvainoties
Ja tu katru teikumu sāc ar „es atvainojos”, tad cilvēki domās, ka tu sevi necieni. Nevajag atvainoties par savu eksistenci. Iemācies teikumu sākt ar vārdu „paklausieties”.
Cīnies ar visiem šiem nejaukajiem ieradumiem, un tu manīsi, kā dzīve mainās!
Piekāpīgums
Tu regulāri mīkstini vai pilnībā maini savu pozīciju, jo baidies, ka apkārtējiem tavi patiesie nodomi varētu nepatikt. Lai gūtu panākumus, tev ir jāprot stingri pieturēties pie sava viedokļa, un nebaidīties to izteikt.
Citu piekrišanas meklēšana
Tu izjūti nepieciešamību gūt citu piekrišanu kaut ko darīt. Tas var būt diezgan nomācoši, tāpēc nevajag gaidīt, ka tavā vietā vienmēr būs kāds, kas izlems ko darīt. Visu laiku paliekot otrajā plānā, tu panākumus negūsi. Tev ir jānotic pašas spēkiem un biežāk jāspēj pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Šaubīgums
Ja tu regulāri centies citiem teikt un darīt labu, tas var liecināt par nepārliecinātību par sevi. Sākot un beidzot sarunu ar komplimentiem, tu citos vari raisīt šaubas un domas par iespējamu manipulāciju. Tu zini, ka patiesībā tu vienkārši vēlies atstāt labu iespaidu uz cilvēku, taču, diemžēl, otrs tā var arī nedomāt.
Aizsardzības pozīcija
Parasti šī pozīcija liecina par vājumu. Dzīvē tev nāksies saskarties ar to, ka cilvēki nepiekritīs tavam viedoklim. Ja katras mazākās grūtības tevī raisa trauksmes un sarūgtinājuma sajūtu, tad panākumus tu noteikti negūsi. Ir jāiemācās pieņemt kritiku un tai pat laikā neierauties sevī.
Meli
Mēģinot izdabāt citiem, tu arī melo. Piemēram, piekrīti otram, lai gan sirds dziļumos domā citādāk. Ja tu visu laiku tikai seko citu cilvēku skatapunktam, tad ir skaidrs, ka neviens nevar iepazīt patieso tevi, novērtēt tavas idejas un viedokli. Tu negribi melot, bet tā vienkārši notiek. Ja gribi kaut ko sasniegt, ir jāsaņem drosme iesaistīties konfliktā vai pateikt nepatīkamo viedokli tieši sejā.
Valdība ceturtdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos noteikumu grozījumus, kas šajā mācību gadā paredz atcelt valsts pārbaudes darbus 9.klašu skolēniem un samazināt 12.klašu skolēniem obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu.
Valsts pārbaudes darbi, beidzot 9.klasi, nenotiks, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā. Šo eksāmenu izglītojamais varēs kārtot, ja to vēlēsies.
Skolēniem, kuri vēlas to kārtot, eksāmena rakstu daļa notiks 10.jūnijā, bet mutvārdu daļa – 10.jūnijā un 11.jūnijā. Turpretī tiem skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenu noteiktajā laikā un kuri vēlas to kārtot, eksāmens notiks 2.jūlijā.
Minētie grozījumi arī paredz, ka centralizētie eksāmeni par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2019./2020. mācību gadā notiks no 2.jūnija līdz 30.jūlijam.
Tā kā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas mācību process notiek attālināti un valsts pārbaudes darbu norisē jāievēro veselības drošības pasākumi, tajā skaitā jāierobežo iespējamo izglītojamo pulcēšanās reižu skaits, vidusskolēniem tiks samazināts obligāto valsts pārbaudījumu skaits.
Obligāti eksāmens būs jākārto vienā svešvalodā pēc izvēles, rakstisks eksāmens latviešu valodā un rakstisks eksāmens matemātikā. Taču tie skolēni, kuri vēlēsies un kuriem tas nepieciešams, lai iestātos augstskolā, drīkstēs kārtot arī eksāmenu kādā no izvēles priekšmetiem.
Angļu valodas eksāmenu plānots organizēt no 2.jūnija līdz 4.jūnijam, vācu valodas eksāmenu – 3.jūnijā, krievu valodas eksāmenu – no 4.jūnija līdz 5.jūnijam un franču valodas eksāmenu paredzēts organizēt 5.jūnijā.
Eksāmens latviešu valodā paredzēts 9.jūnijā, savukārt 12.jūnijā paredzēts centralizētais eksāmens matemātikā. 15.jūnijā paredzēts izvēles centralizētais eksāmens vēsturē, 17.jūnijā – ķīmijā, 19.jūnijā – bioloģijā, 26.jūnijā – fizikā. Pēc Jāņiem sekos skolas līmeņa eksāmeni – ģeogrāfijas eksāmens notiks 29.jūnijā, informātikas eksāmens notiks no 6.jūlija līdz 7.jūlijam un eksāmens ekonomikā notiks 1.jūlijā.
Ņemot vērā nepieciešamo laiku visu darbu vērtēšanai un datu apstrādei, sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību plānots izsniegt 24.jūlijā, izņemot izglītojamos, kuri eksāmenus kārtos vēlāk – tie audzēkņi sertifikātus saņems nedēļu vēlāk, taču tas netraucēs iesniegt dokumentus iestājai augstskolā, uzskata IZM.
Savukārt, ja ārkārtējā situācija turpināsies arī pēc 12.maija, tad tiks izvērtēta iespēja noteikt eksāmenu norisi par tik nedēļām vēlāk, par cik tiek pagarināta ārkārtējā situācija. Ja eksāmeni nevarēs notikt jūlijā, tad tiks izvērtēta iespēja izglītojamiem skolu beigs ar gada vērtējumu, atklāj ministrija.
IZM informē, ka Valsts pārbaudes darbus šogad kārtot bija pieteikušies 17 800 9.klases izglītojamie, no tiem 4895 skolēni bija pieteikušies kārtot latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmās, kā arī 28 000 izglītojamie, kuri bija pieteikušies kārtot valsts pārbaudes darbus par vispārējo vidējo izglītību.
Jau ziņots, ka Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas dēļ Latvijā ilgstoši nebija skaidrības, vai un kad notiks centralizētie eksāmeni vispārizglītojošo skolu beidzējiem.
Eksāmenu izstrādātāji plāno, ka 12.klašu centralizēto eksāmenu ilgums nepārsniegs trīs stundas un tā rakstīšanas brīdī skolēni izmantos individuālos aizsardzības līdzekļus.
Tiek apsvērta arī iespēja samazināt uzdevumu daudzumu, nemainot kopējo grūtības pakāpi, un eksāmenu rakstīšanas laikā nav paredzēti starpbrīži.
Tāpat plānots, ka skolēniem būs jāievēro divu metru distance, būs pieejami dezinfekcijas līdzekļi un būs jālieto sejas maskas, kuras nodrošināšot valsts, informēja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Prasība, ka filmām obligāti jābūt izrādītām kinoteātros, lai tās varētu pretendēt uz “Oskara” balvām, šogad uz nenoteiktu laiku tiek atcelta, otrdien pavēstīja Kino mākslas un zinātnes akadēmija, koronavīrusa pandēmijas dēļ veicot būtiskas izmaiņas konkursa noteikumos.
Lai filmas parastos apstākļos varētu pretendēt uz “Oskariem”, tās vismaz septiņas dienas ir jāizrāda Losandželosas kinoteātros.
Tomēr kinoteātri ASV otrajā lielākajā pilsētā ir slēgti kopš marta vidus, un nav zināms, kad tie atkal vērs durvis skatītājiem.
“Līdz turpmākiem rīkojumiem un tikai attiecībā uz 93.godalgu gada balvām kvalificējas arī filmas, ko bija plānots izrādīt kinoteātros, bet kas sākotnēji bijušas pieejamas komerciālajās straumēšanas platformās,” paziņojumā apliecināja akadēmija.
Pēdējos gados izvērsušās spraigas debates ap straumēšanas uzņēmumu, tādu kā “Netflix”, uzņemtajām filmām, kas arī pretendējušas uz “Oskariem”, ieskaitot pagājušā gada filmu “The Irishman” (“Īrs”) un 2018.gada filmu “Roma”.
Šīs filmas, lai varētu kvalificēties “Oskariem”, vispirms neilgu laiku tika demonstrētas kinoteātros, bet tad piedāvātas tīmeklī.
Akadēmija, kas tiek uzskatīta par Holivudas kino industrijas augstāko institūciju, uzstāj – tās pārliecība, ka “kino burvība” ir jābauda kinoteātros, paliek “nemainīga un nelokāma”.
“Neraugoties uz to, vēsturiski traģiskā Covid-19 pandēmija rada nepieciešamību veikt šos pagaidu izņēmumus noteikumos par kandidēšanu uz mūsu balvām,” paziņojumā skaidroja akadēmijas prezidents Deivids Rūbins un vecākā izpilddirektore Dona Hadsone.
Tiklīdz kinoteātri atkal tiks atvērti, akadēmija noteiks datumu, no kura izmaiņas noteikumos vairs nebūs spēkā, un atkal tiks atjaunotas standarta kvalifikācijas prasības.
Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 3075 iedzīvotājiem un atklāti deviņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā kopā veikti 57 886 izmeklējumi, ar Covid-19 saslimušas 858 personas un 348 izveseļojušās, bet 15 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā stacionēti trīs Covid-19 pacienti, bet stacionāros kopumā ārstējas 42 slimnieki, no tiem 39 pacienti ar vidēji smagu un trīs – ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 88 pacienti.
Kā vēstīts, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu.
“Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.
Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.
Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.
ASV izlūkdienesti atzinuši, ka jaunais koronavīruss nav “mākslīgi radīts vai ģenētiski modificēts”, tomēr joprojām tiek pētīts, vai pandēmiju izraisīja kontakts ar inficētiem dzīvniekiem, vai negadījums laboratorijā Ķīnā.
ASV Nacionālās izlūkošanas direktora biroja paziņojums publiskots laikā, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps un viņa sabiedrotie vairākkārt izteikušies par pagaidām nepierādīto teoriju, ka globālās pandēmijas avots bijusi Uhaņas infekcijas slimību laboratorija.
Pēdējo dienu laikā Trampa administrācija aktivizējusi pārmetumus Ķīnai, ka tā nav rīkojusies pietiekami ātri, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, vai cēlusi trauksmi, lai par uzliesmojumu brīdinātu pasauli.
“Arī izlūkdienestu kopiena piekrīt vispārpieņemtajam zinātniskajam viedoklim, ka Covid-19 vīruss nav mākslīgi radīts vai ģenētiski modificēts,” teikts paziņojumā. “Izlūkdienestu kopiena rūpīgi turpinās izvērtēt jaunāko informāciju un operatīvos datus, lai noteiktu, vai uzliesmojums sākās no kontakta ar inficētu dzīvnieku, vai arī tas bija rezultāts negadījumam Uhaņas laboratorijā.”
Tramps par šo teoriju vēl šomēnes norādīja, ka “mēs šo versiju dzirdam atkal un atkal”.
Savukārt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja: “Vienkāršais fakts, ka mēs daudzas atbildes nezinām, ka Ķīna nav dalījusies ar šīm atbildēm, es uzskatu, pasaka ļoti, ļoti daudz.”
Pompeo arī mudināja Ķīnu ļaut laboratorijā ielaist neatkarīgus ekspertus, “lai mēs precīzi varam noteikt, kur vīruss sākās”.
