6.1 C
Rīga
pirmdien, 15 decembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 117

Skolu beidzējiem nākas turpināt gaidīt skaidrību par eksāmenu norisi!

Centralizēto eksāmenu norisei ir paredzēti trīs scenāriji, tostarp arī to rīkošana jūnijā vai jūlijā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kā skaidro IZM, ja ārkārtējā situācija pēc 12.maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9.klasēm un centralizētie eksāmeni 12.klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu laikus varētu pagarināt.

Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu. 

Gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas valstī un Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē, informēja ministrija.

Šobrīd plānots, ka centralizētie eksāmeni “vienā vai otrā formā” notiks, jautājums ir par to, kā tieši, ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) teikusi, ka vēl vērtēs, kā attīstās koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 un to kāds būs stāvoklis pēc četrām nedēļām.

Premjers norādīja, ka plānoti ir dažādi scenāriji, bet galvenā ziņa ir, ka eksāmeni notiks, jautājums vēl esot par to, vai tie notiks klātienē, neklātienē, dalītā veidā, kopā vai atsevišķi.

Otrdien, 14.aprīlī, notiks ES valstu izglītības un zinātnes ministru attālinātā konference, kurā tiks pārrunāta valstu rīcība krīzes situācijā izglītības jomā, tostarp rīcības scenāriji centralizēto eksāmenu norisē.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka tā kā valsts pārbaudes darbi skar daudzus tūkstošus skolēnu un mācībspēku, IZM ir ieinteresēta lēmumu paziņot pēc iespējas ātrāk, bet, cerams, ne vēlāk kā līdz maija sākumam, vienlaikus rūpīgi izsverot drošības jautājumus un uzņemoties atbildību par visatbilstošāko risinājumu.

Ceturtdien ar IZM piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem centralizēto eksāmenu norisē tika iepazīstināti arī valdības pārstāvji. Valdības šodien veiktie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka svešvalodu eksāmenu norise iepriekš noteiktajos datumos no 12. līdz 15.maijam netiek plānota. Jaunus datumus eksāmenu norises gadījumā noteiks ministre.

Jau ziņots, ka IZM sadarbībā ar Veselības ministriju veic nepieciešamos priekšdarbus, lai situācijā, kad eksāmeni tiek kārtoti klātienē, to norises vietās varētu nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos pasākumus, nepieļaujot lielu skolēnu koncentrāciju vienā telpā. Patlaban tiek modelēts gan tas, kā notiks eksāmeni, gan arī – kāds būs eksāmenu saturs.

Ar IZM un Valsts izglītības satura centra izstrādāto rīcības programmu ar eksāmenu norises kārtību sabiedrību pakāpeniski plānots iepazīstināt pēc Lieldienu brīvdienām, atklāja ministrija.

No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.

10.04.2020.

Patiess stāsts: Gaidot atkārtotās Covid-19 pārbaužu analīzes! (4. daļa)

Sazinājāmies ar Juri, kuram kā jau rakstījām, ir konstatēta saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimības simptomus Juris konstatēja 23.martā, dienu pēc ielidošanas Latvijā. 

“Kad es tikko atgriezos Latvijā, es uzreiz sazinājos ar informatīvo tālruni 8303, lai noskaidrotu, kas man jādara, un vai man vajadzētu nodot analīzes. Man teica, ka man jāievēro karantīna 2 nedēļu garumā un, ja neparādīsies simptomi, tad analīzes jānodod karantīnas beigās. Ja parādīsies simptomi, tad man esot jāzvana vēlreiz un man uztaisīšot analīzes. Nākamajā dienā, tas ir pirmdien, man tiešām parādījās simptomi. Es atkal zvanīju uz telefona numuru 8303 un pieteicos uz analīzēm, un nākamajā dienā man nozīmēja laiku dienas otrajā pusē pie Biķernieku trases.”

Atbraucot no ārzemēm, Juris ar savu ģimeni nesatikās. Viņš bija stingri nolēmis ievērot 2 nedēļu karantīnas periodu. Šobrīd Juris mitinās dzīvoklī, kurā atrodas viens pats. Jura analīzes apmaksāja valsts, un līdz analīžu rezulātiem bijis jāgaida viena diena. 

Jura analīžu rezultāti uzrādīja, ka viņš ir saslimis ar Covid-19. Viņam tika nozīmētas atkārtotas analīzes, kuras tika paņemtas 7. un 8. aprīlī. Ja abas analīzes būs negatīvas, tad tas nozīmēs, ka Juris ir vesels un varēs doties mājās pie ģimenes. Diemžēl, pirmajās analīzēs uzrādījās, ka Juris joprojām ir slims ar Covid-19. Nedēļas nogalē vai pirmdien viņš uzzinās otro analīžu rezultātu. Apjautājāmies, vai Juris vēl izjūt kādus Covid-19 simptomus. Šobrīd Jurim nekādu nopietnu simptomu neesot, vienīgi pie paildus slodzes, piemēram, telefona sarunas, Jurim sākoties klepus. Citādi viss esot kārtībā. Divas analīzes tiek paņemtas tādēļ, lai netiktu pieļauta kāda kļūda un būtu pilnīgi droši zināms cilvēks ir vesels vai nav. Pirmdien sazināsimies ar Juri, lai noskaidrotu, kāds ir viņa veselības stāvoklis. Gadījumā, ja pacients ir slims, ir vēl 6 dienas jāievēro karantīnas periods, pēc kura atkārtoti tiek paņemts analīžu paraugs, lai noskaidrotu kāds ir slimnieka stāvoklis.

Dieviete.lv komanda Jurim sūta pozitīvas domas un ļoti cer uz viņa drīzu izveseļošanos.

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis! 

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros! 

Autors: Dieviete.lv

09.04.2020.

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

 

Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)

Veģetārais burgers

Nepieciešams ( 4 personām)

4 hanburgeru maizītes

300 g turku zirņu

1 sīpols

5 ķiploku daiviņas

2 saujas zaļumu

Sauja kapātas kinzas

2 ēdamkarotes miltu

3/4 tējk. cepamā pulvera

1 tējk. romiešu ķimeņu

1 ola

Sāls

Melnie pipari

 

Pagatavošana

Konservētiem vai vārītiem turku zirņiem nolej šķidrumu un tos saspaidi vai samal. Smalki sakapā sīpolu, ķiplokus un čili un pievieno zirņiem, tad mīci līdz graudaina biezeņa konsistencei. Pievieno zaļumus, miltus, cepamo pulveri, olu un garšvielas un visu rūpīgi samaisa. Izveido plakanu kotleti un cep lielā eļļas daudzumā no abām pusēm, līdz tā kļūst brūna.

Hamburgera maizītes pārgriež uz pisēm un apgrauzdē uz grila. Uz maizītes liek tomātu salsu, silto zirņu kotleti, kā arī pēc izvēles salātu lapas, gurķus, sīpolus un citus dārzeņus.

 

Autors: Dieviete.lv

Megana Mārkla un princis Harijs nodibinājuši jaunu fondu (+VIDEO)

Saseksas hercogi, kā zināms, pēc karalienes Elizabetes II vēlmes ir atteikušies no vārda “karaliskais” lietošanas kā sociālajās vietnēs, tā arī reģistrējot jaunus fondus. 38 gadus vecā Megana Mārkla un 35 gadus vecais princis Harijs izvēlējušies citu vārdu, kas, kā noprotams, viņiem abiem saistās ar pozitīvām emocijām.

Harijs un Megana nodibinājuši labdarības fondu “Archewe”, kas, kā noprotams, ir abu dēla Ārčija vārda atvasinājums.

“Mūsu dēla vārds ir kļuvis par jaunu iedvesmas avotu mums. Mēs vēlamies izdarīt kaut ko paliekošu, vērā ņemamu, kaut ko svarīgu,” – tā teikts Saseksas hercogu paziņojumā.

Megana un Harijs uzsvēruši, ka ar nepacietību gaida, kad varēs sākt pilnvērtīgu darbu šajā labdarības fondā, kas aizvietos viņu līdzšinējo darbu un pienākumus britu karaliskajā ģimenē. Zināms, ka jaunā fonda reģistrācijas dokumenti tika iesniegti atbildīgajās Amerikas instancēs vēl pagājušajā mēnesī. Fonda darbība uz nezināmu laiku ir atlikta to ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija. “Kā arī jūs, mēs šobrīd koncentrējam savus spēkus pret Covid-19 pandēmiju, taču mēs ar nepacietību gaidām “Archewell” fonda darbības sākumu, kad tas būs iespējams,” – hercogu vārdus citē izdevums “Daily Mail”.

Saseksas hercogi kopā ar nepilnu gadu veco dēliņu Ārčiju mitinās Losandželosā. Losandželosā ģimene plāno uzsākt savu jauno dzīvi. Megana vēlējusies dzīvot tuvāk savai mammai, Dorijai Reglandai. Tomēr kopš pārcelšanās uz ASV, viņas vēl nav satikušās, jo abas ģimenes atrodas pašizolācijā. Megana Mārkla un Harijs bijuši spiesti atteikties no vārdu “Sussex Royal” izmantošanas zīmolos, fondos un citos nosaukumus, jo to pieprasīja Lielbritānijas likumdošana. Tāpat viņi arī atteicās no “Sussex Royal” konta sociālajā vietnē “Instagram”, kur viņiem bija vairāk kā 11 miljoni sekotāju…

Video

 

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1094

Problēma: Kā un kāpēc sākt sarunu par urīna nesaturēšanu?

Urīna nesaturēšana ir samērā bieži sastopama medicīniska problēma pat gados jaunām sievietēm. Dati katrā valstī atšķiras, jo tiek iegūti ar dažādām metodēm, tomēr pieejamā statistika liecina, ka vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem ar urīna nesaturēšanu saskaras katra trešā sieviete un tikai 1–5% vīriešu. “Katrai sievietei ir tiesības būt laimīgai. Urīna nesaturēšanai mūsdienās nevajadzētu būt šķērslim, jo ir pieejami gana daudz dažādi līdzekļi dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tomēr šī problēma joprojām izraisa nopietnas psiholoģiskas sekas un pat smagu depresiju, sievietēm izolējot sevi no apkārtējās pasaules,” atgādina higiēnas preču DAILEE eksperte Elizabete Pumpure, ārste rezidente, ginekoloģijas un dzemdniecības pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē.

Veselīgs dzīvesveids profilaksei

Sievietes ar urīna nesaturēšanu bieži saskaras jau 30–40 gadu vecumā, kad piedzīvota pirmā grūtniecība un dzemdības. Tās rada papildu slodzi iegurņa pamatnei, bet tieši iegurņa pamatnes vājums ļoti bieži ir iemesls urīna nesaturēšanai. Ar katru gadu iegurņa pamatnes muskuļu spēks samazinās un palielinās urīna nesaturēšanas iespējamība. Vēl viens būtisks riska moments ir menopauze, kad, samazinoties estrogēnu daudzumam, pavājinās arī muskuļu spēks, tie vairs nespēj noturēt urīnu un notiek noplūdes. Tomēr urīna nesaturēšana var būt saistīta arī ar problēmām citu orgānu sistēmās, tāpēc ir svarīgi veikt papildu izmeklējumus sadarbībā ar urologu. Samērā reti ir tādi gadījumi, kad urīna nesaturēšanu nevar novērst, tomēr pat tad ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

Daži paradumi ikdienā var palīdzēt kontrolēt urīna nesaturēšanu vai izvairīties no tās pavisam. Liela nozīme ir daudz apspriestajam veselīgajam dzīvesveidam, kas iekļauj fiziskas aktivitātes, vēderpreses un iegurņa pamatnes stiprināšanu. Spiedienu uz iegurņa pamatni var palielināt arī aptaukošanās un aizcietējumi, tāpēc jāpiedomā pie šķiedrvielām bagāta uztura un pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanas.

Ja tomēr sieviete jau saskārusies ar urīna nesaturēšanu, svarīga ir labierīcību apmeklēšana, pirms vēl ķermenis signalizē par tādu vajadzību, samazinot patvaļīgas urīna noplūdes risku. Vēl viens būtisks aspekts ir personīgā higiēna. Urīna nesaturēšana rada ne tikai kauna sajūtu, bet arī slapjumu, kas var izraisīt ārējo dzimumorgānu ādas apsārtumu un iekaisumu un pat provocēt urīnceļu infekcijas. Tāpēc būtu jāizvēlas atbilstoši ieliktnīši, paketes vai autiņbiksītes – tas atkarīgs no noplūdes apjoma. 

Kēgela vingrinājumi ir vēl viens labs veids, kā mazināt urīna nesaturēšanas risku, sevišķi pēcdzemdību periodā. Taču ne vienmēr ar to ir līdzēts, tāpēc par urīna nesaturēšanu ir jārunā. 

Kā un kāpēc sākt sarunu par urīna nesaturēšanu?

Cilvēki labprātāk izvēlas par šo problēmu nerunāt – tā ir delikāta un intīma, un daudzi par to kaunas. Taču nereti sievietes vieglu urīna nesaturēšanu nemaz neatpazīst un vēršas pie ārsta ar sūdzībām par šķietamiem ginekoloģiskiem sarežģījumiem. Tāpēc ārstam ir ļoti svarīgi spēt uzdot pareizos jautājumus, lai identificētu īsto sūdzību iemeslu. Savā praksē nereti saskaros ar to, ka pacientes pašas par to nerunā. Tas ir skumji, jo urīna nesaturēšana norobežo sievietes no sociālām aktivitātēm; daudzas atsakās no sabiedriskās dzīves un izvēlas palikt mājās, lai nejustos apkaunotas. 

Protams, urīna nesaturēšana nav tas temats, ko izvēlamies apspriest pie vakariņu galda. Bet būtu svarīgi, lai ir vismaz kāds medicīnas speciālists – ģimenes ārsts vai ginekologs, kam sieviete var pastāstīt par savām bažām. Ja, uzsākot fizisku aktivitāti vai šķaudot, notiek urīna noplūde; vēl vairāk, ja tas sāk ierobežot ikdienas gaitas, piemēram, sieviete izvairās no fiziskām aktivitātēm urīna noplūšanas dēļ – noteikti būtu jāvēršas pie speciālista.

Urīna nesaturēšana ilgtermiņā var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas, tai skaitā smagu depresiju, jo cilvēks izolējas no sociālās dzīves. Ja ievērojat, ka radiniece vai draudzene pēkšņi nozudusi no redzesloka un izvairās apmeklēt publiskus pasākumus, noteikti derētu apjautāties, vai nav kas atgadījies. 

Tā kā urīna noplūde var radīt ne tikai slapjumu, kas kairina ādu, bet arī nepatīkamu aromātu, noteikti nevajadzētu kautrēties un lietot atbilstošas higiēnas preces. Piemēram, zīmols DAILEE apvieno lielisku kvalitāti un zemu cenu. Turklāt šie higiēnas līdzekļi ir valsts kompensējamo higiēnas līdzekļu sarakstā – ja ir ārsta nozīmējums, visbiežāk tiek apmaksāti 50% no lētākā pieejamā produkta. Pats galvenais – lai sieviete ar izvēlēto līdzekli justos ērti. Svarīgi, lai ieliktnītis dzīves kvalitāti uzlabo, nevis pasliktina. Ļoti bieži paiet ievērojams laiks, kamēr sieviete atrod piemērotāko higiēnas preci, bet ir vērts mēģināt vēl un vēl, lai varētu ar prieku piedalīties ikdienas aktivitātēs un sadzīvot ar savu problēmu, ja tā nav novēršama.

Autors: Dailee

8 dabīgas Lieldienu olu krāsošanas receptes un uztura padomi!

Pavasara saulgrieži ir klāt! Lai arī šogad Lieldienās nav ieteicamas tradicionālas viesošanās un kopā sanākšanas, tas nenozīmē, ka tādēļ šos svētkus nevaram pienācīgi sagaidīt un izjust svētku noskaņojumu! Turklāt veselīgākiem un košākiem svētkiem talkā nāks BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, sertificētas uztura speciālistes Lienes Sondores un BENU Aptiekas farmaceites Zandas Ozoliņas padomi pārdomātai ēdienkartei un dabīgi veidotiem, skaistiem Lieldienu olu toņiem! 

Olas mūsu uzturā

Teju vai neviens ēdiens nav iedomājams bez olu klātbūtnes – konditorejā,  gastronomijā… Mēs tās kuļam mērcēs, krēmos, kulteņos vai ēdam vienkārši uzceptas vēršacī, vārītas, olas mēs krāsojam Lieldienās, un ar olām tiek veikti dažādi rituāli jau gadsimtiem ilgi – galvenokārt, lai godinātu pavasara atnākšanu. Praktiski visu tautu ēdienkartēs mēs atradīsim olas. 

Latvijā pārtikā vispopulārākās ir vistu un paipalu olas, taču pasaulē ir sastopamas visdažādākās olu gastronomiskās tradīcijas. Svarīgi, ka neatkarīgi no veida olas mūsu ēdienkarti papildina ar kvalitatīvām olbaltumvielām, uzsver uztura speciāliste.

Olu uzturvērtība

Vidēji vienas olas svars bez čaumalas ir 40 g, un tās ir vidēji 64 kalorijas. Olas nesatur ogļhidrātus, vienā olā ir ap 5-6 gramiem olbaltumvielu, bet tauki – pārsvarā nepiesātinātās taukskābes, Omega-3 un Omega-6. Olas satur selēnu, cinku, retinolu, tokoferolu. Olas dzeltenums ir vērtīgs – tas satur A, D, B grupas vitamīnus, fosforu, kāliju, kalciju, dzelzi, cinku, β karotinoīdus. Olas satur arī lecitīnu un holīnu, kas ir nepieciešams labai smadzeņu darbībai, labvēlīgi ietekmē  sirds un asinsvadu sistēmu un neļauj paaugstināties holesterīna līmenim.

Jāņem vērā, ka olas uzturvērtība būs atkarīga no vistas audzēšanas – vai tā ir augusi brīvā vidē vai lielfermā. Brīvā vidē audzētu vistu olās būs nedaudz vairāk Omega-3, karotinoīdu, galvenokārt luteīna un zeaksantīna, kas labvēlīgi ietekmē acu veselību.

Cik daudz olu ēst?

Tiek pieņemts, ka viena ola dienā veselībai draudus neradīs un holesterīna līmeni nepaaugstinās. Taču, ja ir kādas veselības problēmas, vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, cik daudz un kā pagatavotas olas drīkst ēst. Nevajadzētu gan vienā dienā apēst visas septiņas olas, uzsver L. Sondore. Jāatceras, ka olbaltumvielas satur arī gaļa, zivis, pākšaugi un graudu valsts produkti.

Drošība

Uztura speciāliste uzsver – nekvalitatīvas, nepareizi uzglabātas un pagatavotas olas var radīt risku saslimt ar salmonelozi! Iegādājoties olas, vienmēr pārliecinieties par to svaigumu (derīguma termiņš norādīts uz iepakojuma, kur būs informācija arī  par putnu turēšanas metodi).

Pirms ievietošanas ledusskapī olas noteikti ir jānomazgā un jāglabā tām paredzētā nodalījumā. Ja olai ir ieplīsusi čaumala – olu izmet! Drošības apsvērumu dēļ neiesaka uzturā lietot jēlas olas. Tās arī organismā slikti sagremojas.

Pagatavojot olas, jāatceras, ka salmonellas iet bojā 70 ° C pēc 5-10 minūtēm. Cieti vārīta ola ir droša uzturā, savukārt mīksti vārītā olā, ja to vāra četras minūtes, salmonellas var vēl saglabāties!

Grūtniecības laikā ir jālieto termiski apstrādāti produkti un tas nozīmē, ka topošām māmiņām olas uzturā jālieto kārtīgi izceptas vai cieti vārītas!

Olas pēc svētkiem

Ja lieto olas pēc Lieldienām, tad krāsotās olas ir jāuzglabā ledusskapī. Tās var izmantot visdažādākajās receptēs, piemēram, salātos, zupās un uzkodās:

  • zaļumu salātos kopā ar jaunajām nātru lapiņām, gārsu, skābenēm, spinātiem, gurķiem un sarkano sīpolu ripiņām;
  • sviestmaižu krēmā ar tunci, kapātam olām un garšvielām;
  • nātru zupā vai skābeņu zupā ar olām;
  • pildītu olu pagatavošanai – dzeltenumu sajaucot ar sinepēm, majonēzi, krējumu vai grieķu jogurtu;
  • maizītēs ar ķilavām un olu.

Dabīga olu krāsošana

Katrai ģimenei ir savas tradīcijas un paņēmieni Lieldienu olu krāsošanai. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa piedāvā dažādas ierastas metodes, un šogad Lieldienu olu paletē ieviest kādu jaunu, ar dabiskām krāsām iegūtu toni. Lūk, daži ieteikumi.

Rozā krāsai – biešu sula ar etiķi vai dzērveņu sula. Košākam tonim: puslitru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa, olas ieliek karstajā šķidrumā un ļauj 1-2 stundas ievilkties. Gaišam tonim: uzvāra olas spēcīgā dzērveņu sulā, atļauj tām ievilkties.

Tradicionāli sarkanbrūnai – sīpolu mizas. Četras krūzes sarkano vai balto sīpolu mizas vāra 30 minūtes līdz 1 stundai, pievieno olas. Atkarībā no turēšanas ilguma, olas sanāks no sarkanīgi brūnas līdz tumši sarkanai krāsai. Olas pēc tam var apsmērēt ar olīveļļu – spīdumam.

Dzeltenai – kurkuma. Trīs ēdamkarotes kurkumas jeb dzeltensaknes ieber puslitrā ūdens, uzvāra, ieliek olas un ļauj vairākas stundas ievilkties.

Koši zilai – zilais kāposts. Sīki sakapātu kāpostu iemērc uz nakti puslitrā ūdens, pievienojot 6 ēdamkarotes baltā etiķa. No rīta šķīdumā ieliek jau novārītas olas, atļauj ievilkties.

Tumši violetai – sarkanvīns. Spēcīgu sarkanvīnu pārlej olām tā, lai tās pilnībā noklāj, pēc 12 stundām olas izņem un atstāj nožūt. Svarīgi – nemazgāt un nepārklāt tās ar eļļu. 

Gaiši rozā tonis – avokado mizas. Avokado mizas un uz pusēm sagrieztus kauliņus ieliek ūdenī un vāra vismaz stundu. Pēc tam izņem mizas un kauliņus, pievieno ēdamkaroti etiķa un ievieto olas. Olas uzvāra un atstāj ievilkties vismaz 15 minūtes.

Koši dzeltenai – burkānu laksti. Sakapātus burkānu lakstus un mizas vāra ūdenī 15 minūtes, pievieno 2 tējkarotes etiķa, novārījumā liek mērcēties olas.

Lillā krāsai – upenes. Olas ievārījumā vāra apmēram 10 minūtes, pēc tam ļauj ievilkties vēl aptuveni 10 minūtes.

 

Lai priecīgas Lieldienas!

Autors: Benu Aptieka

Dailes teātris pieļauj štatu samazināšanu par 10%

Dailes teātris darbu plāno atsākt jūlija beigās vai augusta sākumā, bet patlaban tiek apsvērta iespēja samazināt štatus par ne vairāk kā 10%, pastāstīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Žagars lēsa, ka valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtējo situāciju, jo, kaut gan jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pieauguma tendence ir stabila, pagaidām vēl situācija neuzlabojas. Tas nozīmē, ka, iespējams, Dailes teātra kolektīvs varēs atgriezties darbā jūlija beigās, proti, pēc trīs mēnešiem, un augustā atsākt spēlēt izrādes, tomēr, kā uzsvēra Žagars, tas ir ļoti optimistisks scenārijs.

Teātra direktors atzīmēja, ka tāpat kā uz jebkuru uzņēmumu Covid-19 krīze atstātās nopietnu ietekmi arī uz teātri – varētu samazināties kases ieņēmumi un, ņemot vērā, ka cilvēki ienākumi būs mazāki, vajadzēs pārskatīt arī biļešu cenu politiku.

“Es prognozēju, ka ne tik ātri viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un ar ārkārtējās situācijas beigām katru vakaru visās trijās zālēs uzreiz nebūs 1300 skatītāju,” pauda Dailes teātra direktors.

Grūti paredzams arī tas, kādā stāvoklī pēc krīzes būs valsts budžets. Iespējams, ka visās jomās būs sagaidāmas kādas optimizācijas. Nevar izslēgt iespēju, ka tas attieksies arī uz kultūras nozares budžetu.

“Mūsu pašu ieņēmumi un valsts dotācija ar laiku varētu samazināties un patlaban nevar prognozēt, kad tā atjaunosies. Mēs esam gatavi arī diezgan ievērojamam budžeta samazinājumam,” pavēstīja Žagars.

Vēl pirms krīzes Dailes teātra vadība veikusi “atsevišķas personāla korekcijas uz vienošanās pamata”, kas bijušas plānotas iepriekš. Tieši krīzes dēļ teātrī patlaban no darba vēl neesot atbrīvots neviens darbinieks, tomēr notikušas vairākas sarunas ar atsevišķiem darbiniekiem par to, ka konkrētā štata vieta dīkstāves dēļ tiks likvidēta. Cilvēkiem tiek dota iespēja vai nu slēgt vienošanos, vai arī jārēķinās, ka maijā šīs darba vietas, visticamāk, vairs nebūs.

“Kopīgais darbinieku samazinājums nav plānots lielāks par 10%. Tā nebūs kolektīvā atlaišana. Pašreiz notiek vērtēšanas un sarunu process ar atsevišķiem tehniskā, mākslinieciskā un administrācijas personāla darbiniekiem,” skaidroja Dailes teātra direktors.

Teātris ir piedāvājis darbiniekiem arī doties atvaļinājumā, ko viņi labprāt arī izmanto. Ārkārtējās situācijas laikā teātra kolektīvs ir sadalīts trijās grupās. Vienu grupu veido tie, kuriem ir jāturpina strādāt uz pilnu slodzi. Tie ir apmēram 15% no visiem Dailes teātra darbiniekiem. Otrajā grupā ietilpst tie, kuriem dotajā brīdī slodzes praktiski nav un pēc būtības viņi ir dīkstāvē. Trešā grupa ir tie, kuru darba vietas varētu tikt likvidētas.

“Mēs esam informējuši šos darbiniekus, ka saistībā ar ievērojamu slodzes samazinājumu no 1.maija esam spiesti viņiem samazināt algu par 25% procentiem, kas būs orientējoši tikpat liels samazinājums, kāds pašlaik ir tiem citu uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, uz kuriem attiecas dīkstāves pabalsti,” teica Žagars.

Žagars pavēstīja, ka Dailes teātra kolektīvs saprot situāciju valstī un ar šo soli zināmā mērā solidarizējas ar tiem cilvēkiem, kuri ir spiesti būt dīkstāvē un saņemt pabalstus. Viņš piebilda, ka teātris kā valsts kapitālsabiedrība pagaidām nekvalificējas Ministru kabineta dīkstāves noteikumiem, tāpēc proaktīvi nolemts rīkoties pašiem.

“Manuprāt, tas ir godīgi pret sabiedrību, jo galu galā mēs tērējam arī nodokļu maksātāju naudu, kaut gan jāpiebilst, ka pusi no mūsu budžeta veido teātra nopelnītā nauda,” pauda Žagars.

Šāds lēmums pieņemts, lai tad, kad pienāks augusts un septembris un teātris atsāks strādāt, būtu līdzekļi, ar kuriem nodrošināt darbību. Ja ārkārtējās situācijas laikā, kas iespējams ievilksies, tiks iztērēti visi teātra uzkrājumi un daļa no valsts dotācijas, naudas teātrim būs par maz, lai kvalitatīvi iesāktu jauno sezonu.

Žagars pastāstīja, ka daļa teātra aktieru joprojām strādā uz pilnu slodzi, jo turpinās trīs iesāktie radošie projekti. Viens no tiem ir nodēvēts par “Skype lugu”, proti, projekts “Jūsmotāji”, ko iestudē Dailes teātra mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs kopā ar sešiem aktieriem. Mēģinājumi notiek divas reizes dienā, izmantojot “Skype”. Aprīlī šim projektam, kas tuvojas noslēguma fāzei, gaidāma pirmizrāde.

Otrs projekts ir izrāde, kas bija jau iesākta un tajā piedalās divi aktieri, bet trešais – monoizrāde, pie kuras strādā kāds režisors un aktieris.

“Viņi strādā mājās un attālināti un pagaidām nav vajadzības to darīt teātra telpās. Mēs mēģinām pēc iespējas ierobežot to cilvēku skaitu, kuriem jāšķērso teātra slieksnis,” pauda Dailes teātra direktors.

Marta beigās diviem Dailes teātra darbiniekiem tika apstiprināta saslimšana ar jauno koronavīrusu, līdz ar to teātra vadība ir pieņēmusi striktākus mērus uz darba organizāciju. Teātris nosacīti ir sadalīts uz divām pusēm ar divām atsevišķām ieejām, no kurām viena paredzēta administrācijas darbiniekiem, otra – tehniskajiem darbiniekiem, lai pēc iespējas samazinātu savstarpējo kontaktu. “Protams, vienlaicīgi kopā nestrādā vairāk kā divi darbinieki un distancē,” uzsvēra Dailes teātra direktors.

Autors: nozare.lv

 

Pēdējā diennaktī konstatēti 12 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi

Pēdējā diennaktī konstatēti 12 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 589 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1422 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 25 458 analīzes.

Patlaban 38 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 35 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka “mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.

“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.

Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

09.04.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1093

Lieldienu laikā ciemošanās ir aizliegta!

Latvijā patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kuri nedzīvo kopā, tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti, uzzināja Veselības ministrijā (VM).

Ministrijā uzsvēra, ka nav pieļaujama arī situācija, ka, piemēram, cilvēks darba dienās dzīvo vienā vietā, piemēram, ar draugiem, kolēģiem vai tamlīdzīgi, bet nedēļas nogalē dodas apciemot ģimeni vai draugus, kuri dzīvo citur. Šādās situācijās cilvēkam ir jāpieņem lēmums, kurā no mājsaimniecībām viņš pavadīs laiku līdz brīdim, kad šie ierobežojumi tiks atcelti. Izņēmums ir tad, ja nepilngadīga bērna vecāki dzīvo šķirti. Bērns drīkst tikties ar otru vecāku. Vienlaikus pašiem vecākiem kopā ir jāizvērtē situācija, vai tas šobrīd ir nepieciešams. Tā vietā var izmantot citas iespējas, piemēram, sazināties ar video zvanu.

Ministrijā arī atgādināja, ka īpaši svarīgi no inficēšanās ar Covid-19 ir pasargāt gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, tāpēc jāatliek arī vecvecāku apciemojums. Piemēram, vecāki nevar brīvdienās sūtīt bērnus uz laukiem pie vecvecākiem, kā arī vecvecāki nevar braukt palīdzēt pieskatīt bērnus darba dienās, ja vien visi nedzīvo kopā vienā mājsaimniecībā.

Tāpat ministrijā norādīja, ka uz ielas kopā atrasties var tikai divi cilvēki, kuri dzīvo kopā, tāpēc, piemēram, divas māmiņas, kuras pastaigājas kopā ar bērniem, vairs nevar pastaigā iet kopā vai viņām savā starpā jāievēro vismaz divu metru distance.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina Latvijas iedzīvotājus Lieldienas svinēt katram savās mājās, ka arī aizlūgt gan par valsti, gan tās iedzīvotājiem, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).

Ņemot vērā valdības piešķirtās pilnvaras, TM īpaši uzsver, ka reliģiskajām organizācijām laika periodā no 10. līdz 12.aprīlim un no 17. līdz 19.aprīlim, atkarībā no Lieldienu svinēšanas laika, Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā vajadzētu aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.

Tāpat reliģiskajām organizācijām visus svētku dievkalpojumus nepieciešams plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus notur garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu, skaidroja ministrijā.

TM arī izcēla, ka, apzinoties, ka reliģisko organizāciju telpas – dievnami – ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi ierobežojumi un noteikumi par sociālo un fizisko distancēšanos.

Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro divu metru sociālā un fiziskā distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video vai audio tiešraidi. Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot divu metru distanci jebkurā dievnama vietā, tostarp, ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu.

Reliģiskām organizācijām jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļa pieejamību pie ieejas dievnamā, aicinot tā apmeklētājus lietot sejas maskas.

Tāpat tām jāsadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.

Tādējādi ikviens ir stingri aicināts palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka “mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.

“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.

Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.

Latvijā apstiprinātais saslimšanu skaits ar Covid-19 novados – https://e.infogr.am/covid-19-saslimsanas-gadijumi-novados-1h7j4dpzz5ov4nr?src=embed

Autors: nozare.lv

09.04.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1092

Turpmāk arī ģimenes ārsts varēs nosūtīt uz apmaksātām Covid-19 analīzēm!

Turpmāk pie konkrētiem nosacījumiem ar akūtām elpceļu infekcijām sasirgušajiem un visiem pacientiem ar plaušu karsoni Covid-19 analīzes varēs nozīmēt ģimenes ārsts, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir lēmusi paplašināt personu loku, kam veic valsts apmaksātas Covid-19 analīzes. Tas nozīmē, ka ģimenes ārsts varēs pieņemt lēmumu par pacienta nosūtīšanu uz valsts kompensētām analīzēm atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.

Pneimonijas gadījumos jebkuram pacientam ģimenes ārsts varēs nozīmēt valsts apmaksātu Covid-19 testu.

Savukārt pacientiem ar akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmēm būs jāatbilst vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem. Proti, pacientam jābūt vecākam par 65 gadiem, ar hronisku saslimšanu, jādzīvo kopā ar kādu, kurš atgriezies no ārzemēm vai arī jābūt epidemiologa noteiktam kontaktam ar Covid-19 pacientu, ar kuru nedzīvo kopā.

Tāpat kritērijos iekļauti pacienti ar imūndeficītu, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju, un tie, kuru darba pienākumi ir saistīti ar augstu saslimšanas risku ar Covid-19, piemēram, strādā ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē.

Ja vienā mājsaimniecībā ar akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm būs divi un vairāk saslimušo, ģimenes ārsts uz analīzēm sūtīs tikai vienu cilvēku. Savukārt, ja neviens no ģimenes locekļiem neietilps minētajās grupās, analīzes veiks gados vecākajam ģimenes loceklim vai vīrietim, ja visi ģimenes locekļi ir vienā vecuma grupā. Šiem cilvēkiem, parādoties augšējo elpošanas ceļu simptomiem, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš pēc tam pacientu nosūtīs uz analīzēm.

Attiecīgi ģimenes ārsts izveidos nosūtījumu e-veselības portālā vai nosūtījumu Centrālās laboratorijas mājaslapā, vai pieteiks pacientu zvanot.

Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājas.

Vienlaikus tāpat kā līdz šim valsts apmaksātas analīzes uz Covid-19 veic personām, kurām 14 dienu laikā no atgriešanās Latvijā parādās saslimšanas simptomi un ir iespēja ar savu automašīnu doties uz analīžu nodošanas punktiem. Lai pieteiktos valsts apmaksātu analīžu veikšanai, pacientiem vieglu simptomu gadījumos jāzvana pa tālruni 8303.

Tālruņa darba laiks darba dienās ir no plkst.8 līdz 20 un sestdienās no plkst.9 līdz 15.

Valsts apmaksātas analīzes veic arī vairākām pacientu grupām, kuras atrodas slimnīcās, kā arī vairākām iedzīvotāju grupām ar darba devēja vai iestādes vadītāja norīkojumu.

Norīkojuma kārtā valsts apmaksātas analīzes tiek veiktas ārstniecības personām, farmaceitiem un farmaceitu palīgiem, sociālās aprūpes iestāžu un patversmju darbiniekiem, operatīvo dienestu darbiniekiem – policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, muitas darbiniekiem, Valsts vides dienesta inspektoriem, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā dienesta pārstāvjiem, ziņu žurnālistiem, TV operatoriem un fotoreportieriem, kā arī sociālās aprūpes institūciju un patversmju klientiem.

Attiecībā uz atkārtotām analīzēm, lai noteiktu, vai cilvēks ir atbrīvojies no vīrusu, tās joprojām pieteiks pacienta ģimenes ārsts.

Pēc personas saslimšanas pirmo testu, lai pārliecinātos, ka cilvēkā organismā vīrusa vairs nav, veic ne ātrāk kā 21 dienu pēc diagnozes apstiprināšanas. Ja pacientam saglabājas slimības simptomi ilgāk par 21 dienu, ārsts kontroles testu pieteiks ne ātrāk kā septītajā dienā pēc simptomu izzušanas.

Ja pirmās kontroles analīzes būs pozitīvas, atkārtotu pārbaudi veiks ne ātrāk, kā pēc piecām līdz septiņām dienām un nepieciešamības gadījumā atkārtos līdz diviem negatīviem izmeklējuma rezultātiem.

Ja pirmais kontroles laboratoriskais tests ir negatīvs, otro paraugu ņem ne ātrāk kā pēc 24 stundām. Tikai pēc diviem secīgiem negatīviem testiem, ģimenes ārsts var pieņemt lēmumu, ka pacients var atgriezties ikdienas gaitās un noslēgt darbnespējas lapu.

Jau ziņots, ka līdz šim izveseļošanās no Covid-19 Latvijā apstiprināta 16 cilvēkiem.

Tikmēr pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt līdz šim valstī kopumā noteikti 577 saslimšanas gadījumi.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 39 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 36 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Autors: nozare.lv
08.04.2020.

Ko darīt kopā ar bērniem pašizolācijas laikā? 5 noderīgas idejas vecākiem

Pašlaik, kad vecākiem un bērniem mājās jāpavada vairāk laika, nekā līdz šim ierasts, pēc dažām nedēļām var likties, ka visas līdzšinējās nodarbes jau izmēģinātas. “My Gym Latvia”, kas nodrošina funkcionālās un izglītojošās nodarbības bērniem, apkopojuši vērtīgas idejas, kas palīdzēs piepildīt un atsvaidzināt mājās būšanu.

“Bērni, kuriem līdz šim bijusi stingra dienaskārtība un vecāku noteikts režīms, arī pašizolācijas periodā jutīsies labāk, ja piedāvāsiet dienas un nedēļas plānus, kurus regulāri ievērot. Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem stresiem, un ļaus jums strukturēt dienu tā, lai paralēli bērnu aktivitātēm varat īstenot arī savējās,” stāsta “My Gym Latvia” vadītāja Elīna Zubova.

Galda un izglītojošās spēles

Bērna vecumam un interesēm atbilstošas izglītojošās un galda spēles būs lielisks darbīgās dienas noslēgums, kad ģimenei pabūt kopā. Bērniem no 6 mēnešu līdz 1,5 gadu vecumam patiks dažādu sadzīves lietu, kā vāciņu un pārtikas trauciņu šķirošana. Savukārt nedaudz vecāki mazuļi jau droši var spēlēties ar kinētiskajām smiltīm vai šķirot mājās pieejamās pupiņas un zirņus, piemēram, no mannas izlasīt zirņus vai pupas. Īpaši interesanti mazajiem pirkstiņiem būs vērt uz spageti mazākus apaļos makaronus. Ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem varat spēlēt dažādas galda spēles, bet ar lielākiem bērniem – erudīcijas un reakcijas spēles. Tāpat vietnē  lsm.lv atradīsiet dažādas tiešsaistes izklaides mazajiem.

Arī lielākiem bērniem tiešsaistē pieejams plašs spēļu klāsts, piemēram, vietnēs Techradar.com un Parade.com apkopotas dažas no šī brīža populārākajām tiešsaistes spēlēm. Viena no šā brīža tiešsaistes spēļu tendencēm ir izaicinājumi ģimenei, aicinot iesaistīties visu ģimeni un pavadīt laiku kopā arī virtuālajā realitātē. 

Palīdzēšana mājas darbos

Arī ikdienišķos mājas uzkopšanas darbus varat padarīt par piedzīvojumu bērniem.. Piešķiriet bērnam noteiktas krāsas lupatiņu, un ar tādas pašas krāsas krāsainajām lapiņām atzīmējiet vietas vai mēbeles, kuras nepieciešams notīrīt. Ļaujiet palīdzēt mazgāt traukus vai tos salikt un izņemt no trauku mazgājamās mašīnas. Tāpat bērniem patiks palīdzēt šķirot tīro veļu un meklēt vienādās zeķes. Lielākiem bērniem var uzticēt uzkopt mājas zonas, ko parasti uzkopj pieaugušie, piemēram, virtuvi un vannas istabu. Lai bērnos radītu izpratni par pienākumiem un to pildīšanu, varat vienoties par konkrētām dienām vai laiku, kad darbiņš jāpaveic.

Nodarbības tiešsaistē

Līdz ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām pašlaik popularitāti iemantojuši dažādi bērniem radīti tiešsaistes kursi un nodarbības. Tiešsaistes nodarbības var būt ne tikai labs laika kavēklis, bet arī iespēja bērniem iemācīties ko jaunu un noderīgu. Bērni attālināti var mācīties valodas, zīmēt, dejot, kā arī apgūt dažādus mūzikas instrumentus. Izvēloties tiešsaistes nodarbības, svarīgi izvēlēties bērna vecumam un interesēm atbilstošas programmas un nodarbības, lai bērns spētu izpildīt programmā paredzēto un nezaudētu interesi. Arī “My Gym Latvia” ir izveidojuši tiešsaistes funkcionālās nodarbības bērniem, sniedzot iespēju izkustēties un interesanti pavadīt laiku, neizejot no mājām.

“Sekojot līdz aktualitātēm valstī, arī mēs esam pārorientējuši savu darbību uz tiešsaistes vidi, kur divas reizes nedēļā, otrdienās un ceturtdienās, aicinām visus interesentus piedalīties mūsu attālinātajās nodarbībās. Līdz šim izstrādājām katram vecuma posmam atbilstošu programmu, taču, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, esam izveidojuši īpašu 30 minūšu garu nodarbību, kurā līdzi var darboties gan 6 mēnešus veci mazuļi, gan desmitgadnieki,” skaidro Elīna Zubova.

Grāmatas/audio grāmatas un podkāsti

Laba bērnu grāmata vienmēr vakarā palīdzēs pārvarēt dienas piedzīvojumus un ļauties miegam. Mazākajiem bērniem patiks grāmatas ar atveramiem lodziņiem un kustīgām figūrām vai skaņām. Savukārt jau vecākiem bērniem saistošākas būs stāstu un pasaku grāmatas ar izteiksmīgām ilustrācijām vai ilustrētās enciklopēdijas. Vecākiem bērniem alternatīva grāmatu lasīšanai var būt audio grāmatu klausīšanās. Kopā ar bērniem varat vienoties, kurās dienās rīkojat grāmatu lasīšanas pulciņa tikšanos, lai katrs varētu parādīt un pastāstīt par sevis izvēlēto grāmatu. 

Lielākā audio grāmatu klausīšanās platforma Audible.com uz laiku, kamēr skolas ASV ir slēgtas, piedāvā bērniem un vecākiem izmantot viņu pakalpojumus bezmaksas. Ja bērni tomēr nevēlas klausīties audiogrāmatas, laba alternatīva būs pašlaik ļoti populārie podkāsti. Vietnē wired.com apkopoti desmit interesantākie un bērniem piemērotākiem podkāsti, kas bērniem palīdzēs izkopt klausīšanas prasmi un smelties jaunas zināšanas.

Dārgumu medības

Ierasto ikdienu košāku un interesantāku palīdzēs padarīt pārģērbšanās spēles vai dārgumu medības. Šī aktivitāte būs gana interesanta bērniem vecumā no diviem līdz desmit gadiem. Vecāku drēbju skapī vienmēr var atrast daudz interesantu un atbilstošu apģērbu, lai kļūtu par pirātu vai princesi – vajag tikai kopā pameklēt! Kad nepieciešamās drēbes atrastas – dārgumu medības var sākties. Vienojieties ar bērniem, kādi dārgumi jāmeklē, un noslēpiet tos ne pārāk sarežģītās vietās, lai bērni nezaudētu vēlmi tos atrast. Ja dodaties pastaigā gar jūru vai mežā, pirms pastaigas katram izsniedziet savu lapiņu, kur norādīts, kas pastaigas laikā katram jāatrod, piemēram, divi zariņi, trīs čiekuri utt. Dabas dārgumu meklēšana būs lielisks papildinājums ierastajām pastaigām un ikdienas nodarbēm. Tāpat kopā ar ģimeni varat apgūt slēpņošanas noslēpumus un iekļaut to savas ģimenes hobiju sarakstā.

Autors: My Gym Latvia

08.04.2020.

Zudušie Bībeles noslēpumi un citas vēstures mīklas Lieldienu brīvdienām

Gadsimtiem ilgi cilvēkus ir interesējis tas, vai Bībeles stāstu pamatā ir reāli notikumi? Par to ir diskutējuši un strīdējušies ģeologi, seismologi, vēsturnieki, arheologi un citu jomu speciālisti. Pat šodien šīs mīklas nav atminētas pilnībā, kaut arī modernās tehnoloģijas ir ļāvušas restaurēt ļoti daudz detaļu. 

Bībeles stāstiem un kristietības pirmsākumiem Lieldienu laikā pievērsies arī televīzijas kanāls “National Geographic”. Skatītājiem būs iespēja kopā ar ekspertiem un zinātniekiem šķetināt vairākas mīklas, kā arī izsekot kristietības ceļu četrsimts gadu garumā no neliela jūdu kulta līdz Romas impērijas oficiālās reliģijas statusam. 

Lūk, uz šādiem jautājumiem Lieldienās atbildes būs meklējamas “National Geographic” dokumentālajos raidījumos. 

Vai Mozus priekšā patiešām pašķīrās Sarkanā jūra, kā vēsta Vecā derība? 

Atbildi uz šo jautājumu dokumentālo raidījumu ciklā “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” meklēs pētnieks un piedzīvojumu meklētājs Alberts Lins. Ja atceramies, tad saskaņā ar Bībeli Mozus ceļā, kad viņš veda izraēļus uz Sīnaja kalnu, pašķīrās Sarkanā jūra. Šī bēgšana ļāva izvairīties no verdzības Ēģiptē. 

Arizonas universitātes zinātnieki, izmantojot augstas precizitātes radionukleīdu metodi objektu vecuma noteikšanai, apgalvo, ka ir atraduši precīzu vietu, kur šis brīnums noticis. Izrādās, Teras salas (tagad – Santorini) vulkāna izvirdums noticis laikā, kurā, pēc teologu domām, noticis arī Mozus gājiens. Ar Teras izvirdumu var saistīt vairākus to laiku notikumus. Proti, gan Mozus veiktā jūras šķērsošana, gan tās gāšanās pār ēģiptiešu armiju patiesībā varēja būt vulkāna aktivitāšu izraisīts cunami. 

Vai Dāvida un Zālamana valsts bija ietekmīga lielvara, vai maza ganu pilsētiņa?

Izrādās, tas atkarīgs no tā, ar kuru arheoloģijas un Bībeles stāstu speciālistu jūs runāsiet. Pats stāsts ir zināms teju ikvienam. Jauns jūdu gans, vārdā Dāvids, nogalina filistieti, milzi Goliātu, un pēc ķēniņa Saula nāves kļūst par Jūdejas valdnieku. Viņš apvieno jūdu tautu, iekaro Jeruzalemi un kļūst par Izraēlas valdnieku. Dāvida iesākto turpina viņa dēls Zālamans. Šī valdnieka laikā Izraēla kļuva nepieredzēti turīga, un Zālamans cēla pirmo Jeruzalemes templi. Patiešām ir atrasti pierādījumi, ka šajā laikā (X gs.p.m.ē.) reģionā attīstījās tirdzniecība. Taču ir kāda problēma – Bībelē minēts, ka Izraēla pletās no Vidusjūras līdz Jordānas upei, bet arheologi desmitiem gadu strīdas par to, vai ir atrasti pārliecinoši pierādījumi kādām Dāvida un Zālamana laiku būvēm (pilij, nocietinājumu mūrim) un cik liela patiesībā tolaik bija Jūdejas un Izraēlas valsts. 

Šis būs viens no jautājumiem, kuri tiks apskatīti dokumentālajā raidījumā “Bībeles mīklas”. Dažādu nozaru speciālisti – ģeologi, tiesu mediķi, arheologi, Bībeles pētnieki diskutēs gan par Dāvidu un Zālamanu, gan Kainu un Ābelu, gan arī grēku plūdiem, cenšoties atrast atbildes uz vienmēr uzdotajiem jautājumiem. 

Vai Edikuls patiešām ir Jēzus pēcnāves “gulta”? 

Ik gadu aptuveni divi miljoni svētceļnieku dodas uz Jeruzalemi. Viņi atkārto Jēzus ceļu uz Golgātas kalnu, kā arī apmeklē Svētā kapa baznīcu, kurā iebūvētajā kaļķakmens alā esot meklējams Jēzus Kristus kaps jeb, precīzāk, pēcnāves “gulta”. Šo kristiešu svētvietu laika zobs nav saudzējis; gadsimtu gaitā tā daļēji iznīcināta, pārbūvēta, cietusi vardarbīgos uzbrukumos, zemestrīcēs un ugunsgrēkos un vienkārši brūk kopā. Dokumentālais raidījums “Kristus kapa noslēpumi: “Pētnieka” speciālizlaidums” atklāj reliģisko kopienu pārstāvju, zinātnieku un arhitektu kopīgo vēlmi atjaunot un aizsargāt seno kapeņu noslēpumus. Plašo bojājumu dēļ kapenes uz 60 stundām tiek atvērtas, un zinātnieki atklāj satriecošus faktus: kaļķakmens alas paliekas ir sens romiešu laiku kaps, kas datējams ar Bizantijas imperatora Konstantīna laikiem, aptuveni 345.gadu. Protams, šobrīd ir neiespējami precīzi apstiprināt, ka kaļķakmens “pēcnāves gultā” guldīts konkrēts cilvēks, Jēzus no Nācaretes, taču jaunākie atklājumi būtiski palielina iespējamību, ka kapenes ir pavisam, pavisam īstas. Savukārt raidījumā no cikla “Senās slepenās lietas” skatītāji varēs izsekot teorijai, kas apgalvo, ka patiesībā senie notikumi risinājušies kādā citā vietā, nevis Golgātā. 

Kas patiesībā sagrāva Sodomu un Gomoru?

Saskaņā ar 19.Mozus grāmatu, grēku dēļ Dievs uzsūtīja Sodomai un Gomorai akmens un uguns lietu no debesīm. Izrādās, septiņu augstskolu zinātnieki secinājuši, ka leģendārās pilsētas varētu būt cietušas desmit megatonnu spēcīgā asteroīda eksplozijā. Arheologi domā, ka Sodoma un Gomora atradās Nāves jūras ziemeļaustrumu piekrastē, apvidū, ko tagad dēvē par Vidējo Goru. Te pētnieki atklājuši dīvainus minerālus, kuri varētu būt cēlušies no ārkārtīgi karsta meteorīta, kas eksplodējis Talelhamamas rajonā un iznīcināja visu dzīvo teritorijā ar aptuveni 25 kilometru lielu rādiusu. Raidījumā “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” piedzīvojumu meklētājs un pētnieks mēģinās noskaidrot, vai cik liela nozīme Bībelē aprakstītajos notikumus varētu būt bijusi dabas katastrofām. Skatītāji arī redzēs aizraujošas ekstrēmu klimatisko apstākļu –  plūdu, meteoru plūsmu, zemestrīču un cunami – datorsimulācijas, kā arī ļoti reālistiskas seno pilsētu un dzīves veida rekonstrukcijas.

Nepalaidiet garām! Svētdien, 12.aprīlī “National Geographic” skatieties raidījumu “Mega struktūras: Svētās Ģimenes baznīca” plkst.9:20, ciklu “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” plkst.10:10 un 11:05, “Senās slepenās lietas” – plkst.12:05, raidījumu “Kristus kapa noslēpumi” – plkst.13:05, “Jēzus ietekmes palielināšanās: kristietības dzimšana – plkst. 14:05, bet raidījumu “Bībeles mīklas” – plkst.15:05!

Autors: National Geographic

08.04.2020.

Pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi!

Pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt līdz šim valstī kopumā noteikti 577 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī arī veikts 1461 tests, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 24 036 analīzes.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 39 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 36 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs –  ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, SPKC eksperts Jurijs Perevoščikovs pirmdien norādīja, ka pēc saslimšanas datiem, mēs izskatāmies labāk nekā vairums Eiropas valstu. Liels izmeklējumu apjoms sniedz iespēju konstatēt vieglus saslimšanas gadījumus, turklāt savlaicīgi tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, viņš teica.

Viņaprāt, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu. Epidemiologs gan atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas.

Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē sacīja, ka “es ceru, ka mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.

“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.

Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.

Autors: nozare.lv

08.04.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1091

Lieldienu rotājumi Siguldas novadā pirmo reizi atrodami ne tikai pilsētas centrā, bet arī meža takās, aicinot laiku pavadīt pie dabas

Šajā pavasarī Lieldienu rotājumi Siguldas novadā pirmo reizi atrodami nevis kā ierasts pilsētas centrā, bet arī meža takās, aicinot laiku pavadīt pie dabas un distancējoties tā sameklēt. Lieldienu dekorācijas šogad, lai arī attālināti darbojoties katrs savās mājās, radījuši Siguldas novada Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi.

Pielāgojoties jaunajam režīmam, kad ikdienu pavadām atbildīgi, ievērojot piesardzību, iesākusies Lieldienu nedēļa. Dienas kļuvušas garākas par naktīm, daba sākusi mosties – viss notiek kā ierasts. Tomēr ārkārtējā situācija valstī ieviesusi zināmas korekcijas mūsu ikdienā – mēs strādājam no mājas, lielāko daļu laika pavadām savā dzīvesvietā, nesatiekam draugus tik bieži kā ierasts un arī Lieldienas svinēsim šaurā ģimenes lokā. Simbolizējot tieši šo sajūtu, šogad dabā svētku laikā mājvietu raduši krāšņi putni, kas pagaidām savas dienas vada būros līdzīgi kā mēs.

Pavadot laiku atbildīgi un piesardzīgi, ikvienam ir iespēja nostāk no pilsētas centra nesteidzīgi apmeklēt vairākas vietas, kurās atrodamas simboliskās Lieldienu olas. Lai ikviens no mums uz mirkli atgrieztos bērnībā, kad Lieldienu rītā skrējām meklēt zaķa slēptās olas, arī tagad zelta olas ar krāšņajiem putniem būs jāatrod pašiem – gan maziem, gan lieliem. Mēs ikkatrs esam atbildīgi par vīrusa ierobežošanu, tādēļ aicinām izvērtēt laiku, kurā doties dabā, lai nedrūzmētos un neapdraudētu viens otru. Šā iemesla dēļ Siguldas novada pašvaldība lielāko daļu Lieldienu dekorācijas nolēmusi izvietot ārpus pilsētas centra, augstu koku zaros, lai mazinātu kontaktu ar vides objektiem.

Zelta būros Lieldienu olu veidolā esošos putnus apgleznoja Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi, kas ar prieku iesaistījās šajā iniciatīvā, lai uz brīdi atgrieztos mākslas krāšņajā pasaulē, kas nu jau vairākas nedēļas palikusi aiz “Baltā flīģeļa” slēgtajām durvīm. Savukārt S! simbolu, kas atgriezies Svētku laukumā rotājies Lieldienu noskaņās, jaunās krāsās ietērpusi māksliniece Zinaīda Ceske.

Autors: Siguldas novada pašvaldības

08.04.2020.

Nāves gadījumu skaits Covid-19 pandēmijā pārsniedz 75 000

Pasaulē kopumā no dzīves aizgājuši jau vairāk nekā 75 000 cilvēku, kas bija inficējušies ar Covid-19, to lielākā daļa – Eiropā, liecina ziņu aģentūras AFP otrdien līdz plkst.12.45 apkopotie oficiālie dati.

Pandēmijā kopumā reģistrēti 75 538 nāves gadījumi, no tiem Eiropā – 53 928.

Domājams, oficiālā statistika atspoguļo tikai daļu no patiesās ainas, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai smagākajos saslimšanas gadījumos.

Itālijā, kur pirmais ar koronavīrusu saistītais nāves gadījums tika reģistrēts februāra beigās, šobrīd nāves gadījumu skaits sasniedzis 16 523, Spānijā –  13 798, ASV – 10 993 un Francijā – 8911.

Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē reģistrēti 1 350 759 inficēšanās gadījumi, no tiem 708 898 – Eiropā,  384 947 – ASV un Kanādā, bet 122 348 – Āzijā.

ASV reģistrēts pasaulē lielākais diennakts Covid-19 upuru skaits

ASV pēdējo 24 stundu laikā ir reģistrēti 1939 jauni nāves gadījumi ar Covid-19, kas ir pasaulē lielākais jauno upuru skaits vienā diennaktī kopš jaunā koronavīrusa globālās pandēmijas sākuma, liecina Džonsa Hopkinsa universitātes otrdienas vakarā apkopoti dati.

Minētie upuri reģistrēti laika posmā no plkst.20.30 pirmdien (plkst.3.30 otrdien pēc Latvijas laika) līdz plkst.20.30 otrdien (plkst.3.30 trešdien pēc Latvijas laika).  

ASV kopš pandēmijas sākuma ir reģistrēti 12 722 nāves gadījumi ar Covid-19, un valsts šai ziņā tuvojas vissmagāk skartajām valstīm Itālijai un Spānijai, kurās upuru skaits ir attiecīgi 17 127 un 13 798.

Autors: nozare.lv

08.04.2020.

Imanta Ziedoņa muzeju iespējams apskatīt arī digitālajā vidē!

Turpmāk ikviens interesents varēs apmeklēt Imanta Ziedoņa muzeju “Dzirnakmeņi” attālināti. E-Dzirnakmeņu tūrē “Ziedoņa mājas stāsti” apkopotas dzejniekam Imantam Ziedonim un viņa sievai aktrisei Ausmai Kantānei būtiskās vērtības, ko manifestē abu kopīgi celtā un iekārtotā vasaras māja, tās interjers un tajā esošie priekšmeti. Muzeja digitalizācijas projekts “Ziedoņa mājas stāsti” tapis pateicoties “Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF)”atbalstam.

E-Dzirnakmeņi pieejami Imanta Ziedoņa muzeja mājas lapā: https://ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/jaunums-ziedona-e-dzirnakmeni

Attālinātais muzeja apmeklējums veidots nevis kā stāstu krājums par muzejā esošajiem priekšmetiem, bet gan kā alternatīvs veids, kā iepazīties ar to mantojumu, ko Latvijā atstājis Imants Ziedonis. Sešās vasaras mājas istabās izvietoti vairāk nekā divdesmit informatīvie punkti. Muzeja e-apmeklējumā aicinām arī līdzdarboties, izpildot uzdevumus, kuru nolūks ir veicināt Imanta Ziedoņa vērtību un ideju turpināšanos katrā no tūres apmeklētājiem. Ne velti Murjāņu vasaras māju dēvē par Imanta Ziedoņa Rakstu 13. sējumu. Tā ir vieta, no kuras, kā no bišu stropa, vienkopus izlidojuši Imanta Ziedoņa padarītie darbi – gan literatūrā, gan blakus mākslas jomās, gan sabiedriskajā dzīvē un, protams, arī viņa vērtības. Viss mājā esošais sakņojas tautasdziesmās atrodamajā sistēmā: sevis kopšana, sabiedrības kopšana un idejas kopšana. 

Murjāņu vasaras māja celta pagājušā gadsimta 70. gados. Sākot no idejas, beidzot ar pašas mājas būvniecību un iekārtošanu – it viss ir  dzejnieka un viņa sievas rūpīgi iecerēts un izdomāts. Mājā nav nekā nejauša vai lieka. Kad vasaras māja nonāk Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” īpašumā, kurš vēlāk dibina muzeju un veiksmīgi to akreditē, tā ir palikusi praktiski neskarta, saglabājot savu unikālo autentiskumu no laika, kad tajā mitinājies Ziedoņu pāris. “Projekta tehnisko darbus uzsākām jau pagājušajā gadā un šobrīd ir brīnišķīgs laiks, lai šos e-Dzirnakmeņus padarītu pieejamus sabiedrībai. Digitālā muzeja apmeklējums atšķiras no apmeklējuma klātienē, atklājot ikvienam interesentam jaunas Imanta Ziedoņa personības šķautnes,” stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende.

Par Imanta Ziedoņa muzeju

2015. gada rudenī fonds “Viegli” ar vislielāko atbildību par dzejnieka uzticēto uzdevumu dibina Imanta Ziedoņa muzeju un izveido jaunu komandu tā realizēšanai. Muzeja darbības pamatprincips ir Imanta Ziedoņa vēlēšanās: Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot. Muzeja misija: Balstoties Imanta Ziedoņa idejās, daiļradē paustajā un viņam tuvajās vērtībās, veicināt jaunradi Latvijā, iedvesmot sabiedrību latviskuma stiprināšanā, kā arī sniegt iespēju interesentiem radošā veidā izzināt sevi un pasauli. Imanta Ziedoņa muzeja vasarnīca Murjāņos ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni.  Muzeja sezona parasti ir no jūnija līdz oktobrim, taču muzeja komanda brīdina, ka šajā sezonā muzejs darba laiks var atšķirties saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Imanta Ziedoņa muzeja fonds

Nolemt pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12. maijam!

No 15.aprīļa atsāksies repatriācijas reisi uz Latviju, savā “Twitter” kontā pavēstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ņemot vērā, ka valdība otrdien nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, starptautiskās satiksmes ierobežojumi vēl kādu laiku būs spēkā, skaidroja Rinkēvičs.

“Daudzi no jums cerēja, ka pēc 14.aprīļa avioreisi, prāmju, dzelzceļa un autobusu kustība atjaunosies. Pagaidām, nē! Vēl neesam sasnieguši to brīdi, kad varam teikt, ka Covid-19 ir tiktāl ierobežots, lai varētu atgriezties pie normālas dzīves,” pauž ārlietu ministrs.

Organizējot atgriešanos mājup, ministrija ņems vērā veselības aprūpes sistēmas spēju, cilvēku skaitu, kā arī dažādos liegumus un ierobežojumus, ko noteikušas citas valstis.

Rinkēvičs pavēstīja, ka drīzumā tiks publicēta detalizēta informācija par datumiem un lidostām, no kurām tiks veikti lidojumi. Ministrs aicināja ņemt vērā, ka ne visi uzreiz varēs rezervēt biļetes. Priekšroka tiks dota tiem, kas patlaban ir iestrēguši ārpus Eiropas Savienības un tiem, kas atrodas ārpus valsts bez iztikas līdzekļiem vai sociālā nodrošinājuma.

Rinkēvičs solīja, ka tiks darīts viss, lai arī pārējie varētu atgriezties Latvijā, cik vien tas ātri būs iespējams.

“Tiem, kuri ilgstoši dzīvo ārpus Latvijas, lūdzu pagaidām palieciet savās mītnes valstīs. Mēs būsim priecīgi jūs satikt pēc ārkārtas situācijas beigām, taču pašlaik gan jūsu valstī, gan starptautiski ieviestie liegumi nav labākais un drošākais laiks ceļošanai,” norādīja ministrs.

Tāpat viņš atgādināja, ka, atgriežoties mājās, būs jāievēro 14 dienu pašizolācija un citi mediķu norādījumi.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šī ir īpaša pirmssvētku nedēļa – jaunā koronavīrusa ierobežošanas dēļ jāatsakās no nodoma satikt radus, pavadīt laiku kopā ar draugiem.

“Šoreiz paliksim mājās un atcerēsimies, ka arī šis pārbaudījums reiz pāries. Jo precīzāk un visaptverošāk izpildīsim mediķu norādījumus, jo ātrāk tiksim galā ar šo sērgu,” pauž Rinkēvičs, novēlot visiem priecīgas un saulainas Lieldienas.

Kā ziņots, pēc ĀM aprēķiniem, līdz marta beigām ar repatriācijas reisiem Latvijā atgriezās aptuveni 1500 Latvijas valstspiederīgie.

Autors: nozare.lv

07.04.2020.

 

Lasītāja jautā: Kādēļ Saulkrastos ir ierobežotas pastaigas gar jūru? (+VIDEO)

Ar mums sasinājās kāda Dieviete.lv lasītāja, kuru satrauc jaunā kārtība Saulkrastos!

No 5. aprīļa stājušies spēkā jaunie likuma grozījumi, kas paredz bargākus sodus, tiem, kuri neievēro ārkārtējās situācijas dēļ noteiktos ierobežojumus. Par administratīvo pārkāpumu tagad var sodīt no 10 līdz pat 2000 eiro. Vienā no atpūtnieku iecienītākajām vietām – Saulkrastos stāvvietas jūras tuvumā ir slēgtas, arī soliņi un atpūtas stūrīši nav pieejami, bet pludmalē patrulē policija. 

Dieviete.lv lasītājas viedoklis

Manuprāt, Saulkrastu dome ir pārcentusies. Ja mēs ievērojam šos karantīnas mērus, tad tomēr jāsaka, ka daudz kur mums Latvijā ir izdevies to izdarīt un tas ir liels pluss, neskatoties uz to, ka daudz vietas ir apmeklētājiem atvērtas. Var, protams, diskutēt par to kādēļ citas vietas ir ciet un plānvedeida medicīniskā aprūpe ir apturēta. Mums nevajadzētu aizmirst to, ka tagad pakalpojumu nepieejamība, īpaši medecīnas pakalpojumu nepieejamība arī veicina mirstību, kā arī ir lielāks pašnāvību risks. Cik ilgi mēs sēdēsim četrās sienās? Labi ir tas, ka mēs varam staigāt un tas ir pareizi, ka mēs varam staigāt ģimenes lokā, vienas mājsaimniecības lokā vai sveši cilvēki, ievērojot divu metru distanci. Vīruss izpildās pilnienveida ceļā, bet kur ir problēma? Kāpēc cilvēkiem nav ļauts pastaigāties Saulkarstos gar jūru? Kādēļ tiek radīts papildus stress? Tā jau ir psiholoģiski grūtu, bet tagad vēl apgrūtināt ļaudis ar to, ka nav stāvvietu un nevar nolikt auto, normāli piebraukt pie jūras. Kāpēc? Tad visi brauks uz Jūrmalas pusi un Jūrmalā būs vēl vairāk cilvēku! Lai taču cilvēki vienmērīgi sadalās.

Kā domā tu? Vai šāda rīcība no Saulkrastu domes puses ir atbalstāma? Raksti savu viedokli komentārā!

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis!

Video

Autors: Panorāma/Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1090

Karaliene Elizabete II uzrunā Lielbritānijas iedzīvotājus! (+VIDEO)

93 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II nesenā video uzrunājusi Lielbritānijas iedzīvotājus.  Karaliene uzmundrināja savas valsts iedzīvotājus un apsolija, ka pēc Covid-19 dzīve Lielbritānijā atgriezīsies ierastajā režīmā.

Pašlaik Elizabete II ir kopā ar vīru, 98 gadus veco princi Filipu atrodas pašizolācijā Vindzoras pilī. Karaliene no sava kabineta uzrunāja britus, viņa uzsvēra cik šobrīd svarīga ir pašdisciplīna. Karaliene sirsnīgi pateicās visiem tiem, kas šobrīd ievēro paškarantīnu un pret situāciju izturas nopietni.

“Kopā mēs tiksim galā ar šo slimību, un es jūs gribu pārliecināt, ka, ja vien mēs būsim vienoti un nesalaužami, mēs to izdarīsim,” – teica Elizabete II. Viņa tāpat pateicās ārstiem par darbu un veikalu darbiniekiem, kuri turpina strādāt, neraugoties uz šo laiku.

Karaliene arī atzina to, ka Lielbritānija ir saskārusies ar milzīgām grūtībām. Daudzas ģimenes izjūt lielus zaudējumus, arī finansiāli.

Karaliene arī dalijās atmiņās, ka viņa savulaik ir pārdzīvojusi Otro pasaules karu. “Šodien daudzi no mums jūt sāpes, ka esam šķirti ar tiem, kurus mīlam. Taču šodien, tāpat kā toreiz, sirds dziļumos mēs zinām, ka šobrīd tas ir pareizi,” – teica Elizabete II.

“Labākas dienas atgriezīsies: mēs atkal varēsim tikties ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem, mēs atkal tiksimies,” – sacīja karaliene.

Briti atzinīgi novērtējuši karalienes uzrunu, vairums bija pamanījuši, ka karaliene uzvilkusi kleitu zaļā krāsā. Zaļā krāsa esot cerības krāsa! 

Savu atbalstu karalienei paudis ASV prezidents Donalds Tramps. Savā Twitter kontā ierakstot: “Varena un pārsteidzoša sieviete”.

Video

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1089

Emocionālais stāvoklis Covid-19 krīzes laikā: Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar krīzi? (+VIDEO)

Covid-19 straujā izplatība un valstī noteiktie ierobežojumi lielai daļai sabiedrības liek pilnībā mainīt savu ikdienu – jāstrādā no mājām, bērniem jāpalīdz mācīties attālināti, ilgstoši jāatrodas iekštelpās, kā arī jāuztraucas gan par savu, gan tuvinieku veselību. Krīzes apstākļi un neziņa par nākotni ievērojami paaugstina satraukuma un stresa līmeni, savukārt ilgstošs stress var izraisīt virkni citu veselības problēmu – paaugstināt sirds un asinsvadu slimību, alkoholisma, kā arī neirozes un depresijas riskus. Ieteikumos par to, kā krīzes situācijā tikt galā ar stresu, BENU Aptiekas podkāstā dalās psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. 

Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar krīzi?

Krīzei ir atšķirīga ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Daļai cilvēku šobrīd ir brīvāks ikdienas režīms – vairāk brīvā laika un atpūtas. Tie pamatā ir jauni cilvēki, kuriem šī slimība nav tik bīstama. Turklāt šai sabiedrības grupai ir bijusi liela noslodze darbā, bet šobrīd, iestājoties ārkārtas situācijai, viņiem ir vairāk iespēju mierīgi pavadīt laiku mājās un atpūsties. Vēl ir neliela sabiedrības daļa, kas noliedz vīrusa esamību un ārkārtējās situācijas nepieciešamību, neievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus un radot papildu veselības riskus. Savukārt lielākā daļa pašlaik izjūt bailes, neziņu un stresu. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti – 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (10 baļļu skalā snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 norādījis 21% pētījuma dalībnieku. Psihoterapeits uzsver, ka pašreiz mainīgajos apstākļos bailes vai satraukumu var izjust ikviens, tomēr jāatceras, ka krīzes apstākļos satraukums ir pilnīgi normāla parādība un nevajadzētu radīt papildu stresu, satraucoties par paša uztraukuma esamību. 

Sekošana “bara” instinktam

Periodiski interneta ziņu portālos, kā arī sociālajos medijos parādās ziņas, ka masveidā tiek izpirkti tualetes papīra ruļļi, griķi un citas preces. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka tā ir cilvēku baiļu reakcija, jo, ieraugot, ka palicis priekšpēdējais tualetes papīra iepakojums, visticamāk, daudzi uzreiz meklēs tuvāko veikalu, lai sevi nodrošinātu. Tā ir bioloģiska reakcija, kas var kļūt nekontrolējama, īpaši ņemot vērā, cik ļoti cilvēki ietekmējas no apkārtējiem. Tāpat speciālists atklāj, ka cilvēka reakciju uz krīzi ietekmē arī informācijas uztvere, piemēram, ziņas par Covid-19 izplatību tiek atkārtotas vairākas reizes dienā, bet jāņem vērā, ka cilvēks zemapziņā to visu uztver nevis kā vienu atsevišķu notikumu, bet gan kā vairākus atsevišķus draudīgus notikumus. Ieteikums ir klausīties uzticamu informāciju vienreiz dienā, piemēram, vakarā, nevis vairākas reizes dienā, jo tas palielina uztraukumu. Īpaši jūtīgiem cilvēkiem jaunumus var pārstāstīt kāds ģimenes loceklis vai draugs. Informācijas uztvere un daudzums ir jādozē, lai neiestātos panika.

Kā mazināt uztraukumu par tuvinieku veselību?

Dr. A. Veselovskis vēlreiz uzsver, ka ir pilnīgi saprotami un normāli, ka cilvēks uztraucas par savu tuvinieku veselību. Lai ar šo stresu tiktu galā, ir nepieciešama racionāla rīcība, respektīvi, jāuzdod jautājums, ko cilvēks reāli var izdarīt, lai tuviniekus pasargātu? Tā var būt regulāra saziņa, piemēram, ar vecvecākiem, aicinot viņus palikt mājās un atrodot veidu, kā viņiem nogādāt visu nepieciešamo. Un pēc tam ir jābalstās uz ideju, ka cilvēks savu tuvinieku labā ir izdarījis visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu. 

Speciālists uzsver, ka šobrīd ir ļoti labs laiks, lai mācītos to, kā mēs sevi regulējam. Turklāt jāatceras, ka pašreizējos apstākļos cilvēks nevar visu zināt, un tas ir pilnīgi saprotami. Tāpēc nevajadzētu sevi lieki satraukt ar domām par tālu nākotni, piemēram, to, kas būs pēc mēneša vai pusgada. Šobrīd ieteicams koncentrēties uz tagadni, ievērojot tā saucamo alpīnista principu – domāt par nākamo soli, nevis kalna virsotni. 

Ilgstoša atrašanās vienās telpās – kā sadzīvot?

Covid-19 straujā izplatība un ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi nozīmē, ka šobrīd daudz laika sanāk pavadīt mājās kopā ar tuviniekiem. No vienas puses, tā ir iespēja laiku pavadīt kopā, bet, no otras puses, tas var radīt virkni jaunu izaicinājumu. Dr. A. Veselovskis norāda, ka tas, kā ģimene pārvar krīzes situāciju, ir ļoti atkarīgs no iepriekšējās pieredzes. Respektīvi, ja situācija ģimenē iepriekš ilgstoši bijusi saspīlēta, tad šobrīd tā var saasināties vēl vairāk. Svarīgi apzināties, ka krīzes laikā ikvienam var būt dažādas emocijas. Tāpēc vajadzētu pieņemt jaunos apstākļus, mācīties tos izturēt, kā arī meklēt risinājumus, nevis pārmest otram par radušos situāciju vai ikdienas sīkumiem. 

Taupi enerģiju!

Dr. A. Veselovskis aicina krīzes laikā taupīt enerģiju un pozitīvās emocijas. Ieteicams nekontaktēties ar izteikti negatīviem cilvēkiem vai grupām. Piemēram, ir jāvērtē, vai kādam izteikti negatīvi domājošajam ir vērts iestāstīt, ka viss būs labi. Ja cilvēks ir panikā, var ieteikt trīs sekunžu ieelpu un piecu sekunžu izelpu, kas ir pamata vingrinājums panikas un trauksmes mazināšanai. Bet, ja cilvēks atsakās sadarboties, tad nevajag lieki tērēt laiku un enerģiju. Tā vietā ir jāmeklē pozitīvas nodarbes, kas aizņem gan ķermeni, gan prātu, jo tieši dažāda veida kustēšanās (gan fiziskā, gan garīgā) vislabāk palīdz pārvarēt krīzi un mazināt stresu. 

Video

Autors: Benu Aptieka

 

Dieviete.lv Atziņa 1088

Slimnīcā miris 75 gadus vecs Covid-19 slimnieks ar citām hroniskām saslimšanām

Slimnīcā miris vēl viens Covid-19 slimnieks -75 gadus vecs vīrietis ar citām hroniskām saslimšanām, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Saskaņā ar informāciju, ko SPKC saņēmis no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, pacientam bija vairākas hroniskas saslimšanas un, veselības stāvoklim pasliktinoties, viņš tika ievietots stacionārā, kur pēc nedēļas mira.

Iepriekš veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka saslimušais inficējās no ģimenes locekļa, kuram bija apstiprināta Covid-19 diagnoze. Šis ir viens no Covid-19 gadījumiem, kas epidemioloģiski saistīts ar infekcijas uzliesmojumu Jelgavā, kur saslimuši gan apbedīšanas biroja klienti, gan darbinieki, norāda SPKC.

Līdz ar to šobrīd Latvijā oficiāli ir reģistrēti divi ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, bet vēl par vienu gadījumu – ar Covid-19 saslimušā patversmes “Zilais krusts” klienta nāvi – tiek gaidīts pataloganatoma slēdziens. Kā skaidro SPKC, diviem oficiālajā statistikā iekļautajiem Covid-19 upuriem infekcija noritēja smagā klīniskā formā un viņiem nāve iestājās vecuma un nopietnu blakusslimību dēļ. Savukārt “Zilā krusta” klientam izteiktu saslimšanas pazīmju neesot bijis.

SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda, ka pēdējā nedēļā epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits ir samazinājies, kas varētu liecināt par epidemiloģiskās situācijas stabilizāciju kā 12.marta valstī noteikto ierobežojošo pasākumu rezultātu.

“Tas parāda arī labu sabiedrības līdzdalību,” pauž Perevoščikovs. Tomēr jāatceras, ka šobrīd SPKC strādā ar 2500 kontaktpersonām, kam bijis tuvs kontakts ar cilvēkiem, kuriem apstiprināts Covid-19. “Tāpēc šobrīd nevaram uzskatīt, ka šī brīža rādītāji liecinātu par epidēmijas noslēgumu, joprojām jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi,” piekodina epidemiologs.

Pēdējā diennaktī konstatēti seši jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, kas ir mazākais vienā dienā reģistrēto jauno pacientu skaits kopš marta vidus, liecina SPKC apkopotie statistikas dati. Līdz šim kopumā infekcija apstiprināta 548 personām.

Patlaban 41 Covid-19 pacients ir stacionēts, tai skaitā 38 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis nedēļas nogalē norādīja, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā Covid-19 pandēmijas krīzē izskatās pieklājīgi. Viņš sacīja, ka Latvijā patlaban “cilvēkiem atļauts kustēties samērā brīvi un arī skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi”.

Autors: nozare.lv

07.04.2020.

 

Pēdējā diennaktī konstatēts mazākais Covid-19 saslimušo skaits

Pēdējā diennaktī konstatēti seši jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, kas ir mazākais vienā dienā reģistrēto jauno pacientu skaits kopš marta vidus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie statistikas dati.

Līdz šim kopumā infekcija apstiprināta 548 personām.

Patlaban 41 pacients stacionēts, tai skaitā 38 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Iepriekšējā diennaktī veikti kopumā 1122 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19, kamēr kopš infekcijas parādīšanās kopumā veikti 22575 izmeklējumi.

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti divi ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, bet vēl par vienu gadījumu – patversmes “Zilais krusts” klientu – tiek gaidīts pataloganatoma slēdziens par viņa nāves cēloni, jo šim cilvēkam nebija izteiktu saslimšanas pazīmju.

Kā vēstīts, SPKC eksperts Jurijs Perevoščikovs pirmdien norādīja, ka pēc saslimšanas datiem, mēs izskatāmies labāk nekā vairums Eiropas valstu. Liels izmeklējumu apjoms sniedz iespēju konstatēt vieglus saslimšanas gadījumus, turklāt savlaicīgi tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, viņš teica.

Viņaprāt, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu. Epidemiologs gan atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas

Autors: nozare.lv

07.04.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1087

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarinās par mēnesi!

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot “viena laba ziņa” – Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

“Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju,” teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

“Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām,” skaidroja Kariņš.

Tas nozīmētu, ka ārkārtējā situācija varētu tikt pagarināta līdz maija vidum.

Jautāts, vai patlaban ir skaidrs, cik valsts budžetam izmaksātu ārkārtējās situācijas pagarināšana vēl uz mēnesi, Kariņš norādīja, ka tas ir jāvaicā Finanšu ministrijai. Tomēr premjers ir pārliecināts, ka valsts rīcībā ir pietiekams līdzekļu apjoms, lai varētu nodrošināt aktuālās vajadzības.

Premjers skaidroja, ka valsts ir veiksmīgi izsolījusi obligācijas, tādējādi iegūstot papildu līdzekļus, kā arī nodrošinājusi virkni citu dažādu garantiju.

“Mums ir vairāki miljardi eiro, ko izmantot valsts budžeta deficīta veidā, lai finansētu vajadzības. Esam sākuši modelēt, kā notiks ierobežojumu atcelšana. Paredzu, ka tas notiks pakāpeniski. Mums būs jāstimulē ekonomika, ievērojot nosacījumus par iedzīvotāju veselības drošību,” norādīja Kariņš.

Kā ziņots, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Autors: nozare.lv
06.04.2020.

Latvijā no Covid-19 izveseļojušies 16 cilvēki!

Līdz šim izveseļošanās no Covid-19 Latvijā apstiprināta 16 cilvēkiem, pirmdienas preses konferencē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts Covid-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju. Cilvēku uzskata par veselu pēc klīnisko simptomu izzušanas un ja divi atkārtoti testēšanas rezultāti uz Covid-19 ir negatīvi.

Perevoščikovs sacīja, ka no 75 izmeklētajiem Covid-19 pacientiem 16 gadījumos abi atkārtotie pārbaudes testi bijuši negatīvi, tādējādi galēji apliecinot viņu atveseļošanos.

“Izveseļoties var fiziski, kad cilvēkam pazūd simptomi, bet lai dotu iespēju cilvēkam turpināt ikdienas gaitas un noslēgtu darba nespējas lapu, nepieciešams pārliecināties, vai viņš ir patiesi izveseļojies, jo pastāv iespēja, ka pacients pēc izveseļošanās var izdalīt šo vīrusu līdz divām nedēļām,” skaidroja epidemiologs.

Tikmēr 29 no minētajiem 75 sasirgušajiem veikts pirmais kontroles tests un visiem to rezultāts bijis negatīvs. Tomēr, lai noteiktu šo pacientu atveseļošanos no Covid-19, viņiem jāveic vēl viens tests un arī tam jābūt negatīvam.

Vienlaikus 30 gadījumos, pēc simptomu pazušanas pacientiem veicot Covid-19 testu, joprojām uzrādījies pozitīvs rezultāts.

Zināms, ka kopumā 111 saslimšanas gadījumos pagājušas vairāk nekā 14 dienas kopš Covid-19 konstatēšanas. Tas nozīmē, ka 36 pacientiem joprojām nav veikti kontroltesti. Perevoščikovs norādīja, ka primāri var būt divi iemesli, kāpēc radusies šāda situācija. Proti, vai nu sasirgušajam joprojām ir slimības simptomi vai arī ģimenes ārstam vēl nav bijis iespējams noorganizēt pārbaudi.

Tikmēr SPKC epidemiologu aktīvajā novērošanā jau ir 2500 kontaktpersonas jeb cilvēki, kuriem bija risks saslimt, kontaktējoties ar inficētu personu.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī noteikti vien deviņi jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, kamēr kopumā līdz šim zināms par 542 inficētām personām.

Iepriekšējā diennaktī veikti 773 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19, savukārt kopumā līdz šim Latvijā veikti 21 453 izmeklējumi.

Patlaban 44 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci – ar smagu.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis nedēļas nogalē norādīja, ka salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā Covid-19 pandēmijas krīzē izskatās pieklājīgi. Viņš sacīja, ka Latvijā patlaban “cilvēkiem atļauts kustēties samērā brīvi un arī skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi”.

Autors: nozare.lv

06.04.2020.

Horoskops: Labāko draudzeņu horoskops, kurām var uzticēties?

Draudzene – Auns

Labi, jo tā vienmēr palīdz pirmā. Viņa nekad neko nevelk garumā. Viņai viss ir tagad  un uzreiz. Karsts un atvērts cilvēks. Slikti, jo nekad neko nevelk garumā, ka viss ir tagad un uzreiz. Un vienmēr nepareizā laikā, kā piebilst viens, manu AUNU, bijušais vīrs. Ļoti, ļoti neiecietīgas.

Izlūkos. Nu, ja es dotos ar draudzeni AUNU izlūkos, tad domāju, ka mēs atstātu daudz pēdu – uzspridzinātu ko lieku, vienkārši, ja nu kas. Viņa neatstātu man izvēli, un mums nāktos paņemt kādu “gūstekni”, pat ja tas mums nebūtu nepieciešams. Nepamanītas mēs nebūtu aizgājušas. Uz mums šautu. Viņa lūgtu: “Piesedz!” Ja mani ievainotu kājā, viņa liktu man pārvietoties rāpus, izsakot uzmundrinājuma vārdus, bet “gūstekni” nepamestu. Pilnīgi iespējams, ja mēs atgrieztos, mums piešķirtu Valsts Vadoņu zīmi, bet es klibotu un stostītos visu atlikušo dzīvi.

Draudzene – Vērsis

Labi, jo viņa vienmēr ir līdzsvarota un mierīga. Baudīt skaistumu prot skaļi un ar entuziasmu.Slikti, ka dažreiz ļoti bremzē un šausmīgi ietiepjas.

Izlūkos.  Ja es devos izlūkos ar draudzeni VĒRSI, mēs ietu mierīgi, bet ļoti tālu. Pacietīgi sēdētu slēpņos un skaitītu garām braucošus ienaidnieku tankus. Un, ja tajā brīdī mūs kāds ieraudzītu, dēļ viņas draudzīgās sejas izteiksmes un lauku puķu pušķīša rokās, neviens neaizdomātos, ka esam izlūki. Tieši viņa, mierīgi un klusi, dotos pie tā, kurš kavē uzdevuma izpildi, un ar to pašu mieru, iedurtu ienaidnieka mugurā nazi, un vēl pieturētu, lai tas nekristu skaļi. Un, ja tomēr mūs noķertu, bet tas noteikti būtu noticis, jo viņas reakcija ir nedaudz lēnīga, viņa nevienu nenodotu. Vēl piedevām nokostu fašistam pirkstu. Bet mums tāpat nošautu.

 
Draudzene – Dvīņi

Labi, jo domā ātri, viņai ir lieliska gaume un viņa strādā pēc Staņislavska sistēmas.Slikti, jo domā ātri, viņai ir lieliska gaume un viņa strādā pēc Staņislavska sistēmas.

Izlūkos.  Ja es dotos izlūkos ar draudzeni DVĪNI, es pirms tam iedzertu… baldriānus. Jo nezināmas biedē visvairāk. Mēs sāktu iet mundri. Bet nonākot vietā ilgi strīdētos krūmos – taktikas jautājumos mums būtu nesaskaņas. Tad es piekāptos. Jo nepiekāpties DVĪŅIEM, var tikai tad, ja Jūsu rīcībā ir daudz brīva laika. Tad viņa izņemtu uz mugursomas vieglprātīgu apģērbu un pārvērstos par vieglprātīgā Fräulein. Un, kamēr es līzdama uz vēdera stiprinātu mīnu ienaidnieka ģenerāļa auto, viņa nenovērstu uzmanību ar iestudētu deju pie stieņa. Visdrīzāk no uzdevuma es atgrieztos viena pati. Un viņa būtu palikusi strādāt kā rezidents. Un viņas pēdas pazustu kaut kur Polijā.

 
Draudzene – Vēzis

Labi, jo viņa apbērs tevi ar dāvanām, komplimentiem un mīļvārdiņiem. Vienmēr gribēs ar kaut ko, lai pabarot.Slikti, ka domā vienu, saka otru, dara trešo. Lai gan, varbūt viņa domā, tieši to, ko pēc tam dara. Tāpēc, ka viņa nekad neizlaiž no spīlēm to, uz ko bija mērķējusi.

Izlūkos. Ja es devos izlūkos ar draudzeni VĒZI, es neatgrieztos. Viss bija atrunāts sīkākās detaļās – viņai būtu mest granātu pirmās mašīnas priekšā, man būtu jāšauj uz otru mašīnu. Viņai būtu jāpiesedz mani, kamēr es pārskrienu pāri ceļam. Un mēs kopā pazūdam mežā. Bet patiesībā, granātu viņa nemest, mašīna neapstājas. Es šauju pa braucošo mērķi, un netrāpu. Viņa skrien uz manu pusi, pa ceļam skaidrojot, ka viņa nevarēja izraut granātas riņķi, un domāja, ka es šaušu uz pirmo auto, bet es nez kādu iemeslu dēļ to neizdarīju, bet viņa bija pārliecināta… vienalga par ko. Mēs saņemas šāvienu mugurā.

 
Draudzene – Lauva

Labi, jo viņa ir uzticama kā klints. Cēla kā zelts. Un nekad nekoķetē. Karalienei tas  nepiestāv. Slikti, jo kopā ar viņu nevar izmantot savas vājības. Sirdsapziņa neļaus. Blakus karalienei paliek tikai favorītes.

Izlūkos. Ja es dotos izlūkos ar draudzeni LAUVU, mēs paveiktu neiespējamo. Uzdevumu, mēs, protams, izpildītu bez problēmām. Bet vienkārši aizgājuši nebūtu. Ja jau esam atnākušas. Ko tur krāmēties ar sīkumiem. Tāpat ienaidnieku štābs pa rokai, bet mēs tikai dzelzceļu nomīnējām. Mēs tiktu klāt arī štābam. Viņa izņemtu no matiem spraudi, un purinot matus, kā šampūna reklāmā, dotos uz durvju pusi, kur stāv sargi. Tie, kā reklāmā, atkārtu žokļus un pat nepadomātu viņu apturēt, jo gribētu vēl kādu laiku viņu pavērot. Un tad sāktos burzma. Varoņu titulu mums piešķirtu pēc nāves. Bet štābs būtu likvidēts.

 
Draudzene – Jaunava

Labi, ka viņas palīdzība nav emocionāla, bet reāla. Viņu grūti piemuļķot – viņa ir analītiķis un nenomierināsies un nepārtrauks analīzi, ja sirdī iezagušās šaubas.Slikti, ka visas jūsu pumpiņas pamanīs, ieteiks, ar ko ārstēt. Būtu labāk klsējusi.

Izlūkos. Ja es ietu, izlūkos ar JAUNAVU… Mēs tiktu galā. Tieši viņa pārsētu manas brūces. Tādas noteiktu būtu, jo rīkoties pēc apstākļiem – tas nozīmē atteikties no sākotnējā plāna. Ja kaut kas noietu greizi, plāns būtu jāmaina uz vietas. Bet mēs vienojāmies līdz sīkākajām detaļām. “Nu, mēs taču vienojāmies! Vai ne tā? Galu galā,
tev bija jāmet granāta! Tāpēc es gaidīju, kamēr tu to metīsi.” Viņa tā runātu visu ceļu, kamēr stieptu mani pičpaunā.

 
Draudzene – Svari

Labi. Ar viņu, kā teātrī – viena cilvēka teātris nebeidzas nekad. Viņa ir brīnišķīgs stāstnieks un ļoti jūtīgs cilvēks.Slikti, jo viņa aizraujas reizēm par daudz. Un viņa pat pati neapzinās cik ļoti. Melo un nesarkst.

Izlūkos. Ja es ietu izlūkos ar draudzeni SVARIEM, mēs noteikti atgrieztos. Un neko neuzlaistu gaisā. Mēs visu izdarītu civilizēti. Mēs pasēdētu restorānā ar vajadzīgie cilvēkiem. Dzimtenes labā paveiktu visu, kas būtu vajadzīgs. Uzzinātu visu, kas būtu nepieciešams. Un no rīta ar automašīnu mūs atvestu uz turieni, no kurienes būtu vistuvāk līdz savējiem. Ir iespējams, ka mēs neatnāktu vienas. Astē būtu atvedušas likvidatoru vienību.

 
Draudzene- Skorpions

Labi, jo viņai ir nopietna attieksme pret dzīvi. Principiāli nenēsā rozā brilles.Slikti, jo viņa ir daudz spēcīgāka, nekā nepieciešams. Viņa – egocentriska.

Izlūkos. Ja es ietu izlūkos ar draudzeni SKORPIONU, mums pēc uzdevuma izpildes būtu daudz grēku. Mēs būtu nežēlīgi galinājuši sargus pilnīgā tumsā. Zobus sakoduša, stabili tuvotos mērķim. Es nemanot būtu sākusi izpildīt viņas komandas. Bet, kā beigtos šī piedzīvojums, es nezinu, esmu gandrīz pārliecināta, ka draudzene Skorpions humāni ielaistu lodi man pierē, ja es būtu ievainota vēderā.

 
Draudzene – Strēlnieks

Labi, jo ir ļoti optimistiska, jautra un piedzīvojumiem bagāta tādā mērā, ka tas jau ir slikti.

Izlūkos. Ja es ietu izlūkos ar draudzeni STRĒLNIEKU, mēs gan būtu nogāzuši podus. Mēs, protams, būtu ko aizmirsuši, piemēram, lodes. Un varbūt, pat kartes. Ilgi pat to uzjautrinātos. Rīkotos pēc atmiņas un intuīcijas. Es būtu bļāvusi ienaidniekiem, “Gulties!” Un mest akmeņus. Un viņa sistu tiem pa galvu ar bomi no aizmugures. Mēs mestu smiltis acīs. Un ienaidnieku snaiperis, protams, nebūtu trāpījis viņas sirdī, bet medaljonā uz ​​krūtīm.

 
Draudzene – Mežāzis

Labi, ka ar viņu notiek viss tas, kas nenotiek ar mani. Ka viņa stāstījumam piešķir garšu. Un tāpēc, es zinu, ka neiespējams ir iespējams, tikai nepieciešams, lai būtu mērķis, un tad jāiet uz to.Slikti, jo tā viņa var nejauši iedvest mazvērtības kompleksu.

Izlūkos. Ja es dotos izlūkos ar draudzeni MEŽĀZI, es būtu ļoti nogurusi. Es neesmu tik izturīga un skriet pa purviem ar automātu ilgu laiku nevarētu. Viņa, protams, mani gaidītu un nedusmotos. Tad mēs visu būtu sistemātiski, pēc kaut kādas īpašas shēmas nomīnētu, un ne reizi nebūtu kļūdījušās. Un, ja viņu nejauši notvertu, un es nebūtu pamanīta, viņa nekad mani nenodotu. Un, ja viņu spīdzinātu, viņa mēģinātu atslābināties un gūt baudu. Kā es to visu zinātu? Viņa to man izstāstītu pati. Galu galā, es būtu devusies viņu atbrīvot.

 
Draudzene – Ūdensvīrs

Labi, ka ar viņu vienmēr ir interesanti un neparasti. Unikāli ir tas, ka pie viņas sievišķīga skaistuma, viņai pilnīgi nav sieviešu viltības.Slikti, ka viņas hobijs bieži pārvēršas mānijā.

Izlūkos. ja es dotos izlūkos ar draudzeni Ūdensvīru, adrenalīna mums pietiktu. Man katru reizi, sirds būtu papēžos, kad viņa kāptu ārā no tranšejas pilnībā augumā un ietu runāt ar civiliedzīvotājiem. Viņa, iespējams, ietu runāt pat ar ienaidnieka virsniekiem, kuri nevēlētos laist viņu prom. Galu galā, ar viņu ir tik interesanti! Viņa izstāstītu visiem par katra karmu. Un tad, kad to interese sasniegtu kulmināciju, viņa piebērt to glāzēs indi. Biedējošu domāt, ka es būtu iejaukta šajās aktivitātēs un sēdētu blakus, kā uz adatām. Mani atklātu. Viņu – nē.

 
Draudzene – Zivs

Labi, jo viņa ir visvairāk piemērota un pielāgota mainīgajiem apstākļiem. Nav brīnums, ka tā ir zodiaka pēdējais -modernizētais modelis.Slikti, jo ir pārāk piemērota man. Bet uztrauc viena lieta – ja spogulim atvēzē roku, tas atbild ar to pašu. Vai mēs varam pieņemt spoguli par savu labāko draugu?

Izlūkos. Ja es dotos izlūkos ar draudzeni Zivi, mēs ļoti daudz smietos. It īpaši atpakaļceļā. Pirmkārt, pa ceļam uz ienaidnieka štābu, viņai iespējams, atrastos draugi, kuri iedotu mums visus slepenos dokumentus. Otrkārt, kāds no virsniekiem izrādītos viņas attāls radinieks. Sakars protams kompromitējošs, bet dotajā momentā noderīgs. Viss būtu izdarīts mierīgi, bez pirotehnikas un specefektiem uz personiskām attiecībām un savu šarmu.

Autors: Dieviete.lv

Iedvesma Lieldienām: 3 olu receptes bagātīgam garšu klāstam

Svētku brīvdienas ir īstais laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni, sarīkojot pašiem savas nelielas svinības. Ja arī šobrīd iespējas doties pie dabas ir ierobežotas, vari sarīkot svētkus piemājas dārzā vai mājoklī un pagatavot ko gardu svētku galdam. Lieldienas var svinēt gan tautas tradīcijās, gan kā reliģiskus svētkus, bet var padarīt arī par vieglu, priecīgu un modernu ģimenes kopā sanākšanu par godu pavasarim. Tieši tāpat ir ar Lieldienu galdu. Rimi Gardēdes Signe Meirāne un Ilze Jurkāne iedrošina izmēģināt jaunus apvāršņus tradicionālajās Lieldienu galda receptēs.  

“Lai gan man patīk ideja par Lieldienu svinēšanu ar vakariņām, mūsmājās vēl arvien īstās svinības notiek dienas pirmajā pusē un sākas ar pirmo un svarīgāko darbu – olu krāsošanu, kas vienmēr notiek tikai un vienīgi ar sīpolu mizām. Tradīcija jau no manas bērnības ir sagriezt vecās, tīrās zeķubikses un zeķes, tās pildīt ar sīpolu mizām un graudiem, likt iekšā olu un satīt ar diegu. Tā cita pēc citas olas nonāk katlā. Kamēr tās vārās, visi klāj un dekorē galdu, bet es gatavoju to, ko celt galdā. Mums uz galda ir daudz gardumu: paštaisīta paipalu olu majonēze (man patīk tās vieglums), karamelizētās sviesta ikru maizītes, kūpināts savvaļas lasis vai pikša, kaut kas ar tunci, jo tas ļoti piestāv olām, pašcepta maize – vai nu vīra vai manis cepta, un, protams, kādi salāti,” stāsta Rimi Gardēde Signe Meirāne. 

Ilze Jurkāne Lieldienas rīta galdu klāj naktī, kad kopā ar ģimeni nokrāso koši krāsainas olas. “Rokas vēl pāris dienas liecina par lielo mākslu. Manā brokastu galdā visam jābūt ar lielu svaiguma garšu: kartupeļu salāti ar paipalu oliņām, redīsu un loku salāti, siļķe ar skābu krējumu un zaļumiem, galerts, olu sacepums, pasha un pīrāgi. Mana vedekla cep kēksus zaķu formiņās. Visiem Lielais zaķis pēc mana lūguma ir atstājis uz šķīvja šokolādes oliņas un kādu mazu dāvaniņu. Māja ir dekorēta ar Lieldienu eglītēm – vāzēs izplaucēti zari ar dekoratīvām olām un citām dekorācijām. Visur tulpes, narcises un hiacintes, visur jauna dzīvība, “ savā Lieldienu svētku sajūtā dalās Ilze Jurkāne. 

Domājot, ko likt svētu galdā, bieži vien var aptrūkties ideju, tāpēc Rimi Gardēdes – Signe Meirāne un Ilze Jurkāne dalās ar savām Lieldienu receptēm. 

Pavasarīgie lieldienu kartupeļu salāti (60 minūtes)

Nepieciešams

500 g mazo kartupelīšu

20 paipalu olas

2 lieli gurķi

1 liela buntīte diļļu

1 liela buntīte loku

150 g majonēzes

150 g skābā krējuma

2 ēd. k. sinepju

2 ēd. k. mārrutku

Sāls, pipari

Pagatavošana

Novāri kartupeļus sālsūdenī. Tikmēr sakapā gurķus, dilles un lokus.

Novāri paipalu oliņas, ieliec aukstā ūdenī uz 10 minūtēm. Nolobi tās. 15 oliņas sagriez četrās daiviņās, 5 pārgriez uz pusēm. Kartupeļus nokās. Kad tie drusku atdzisuši, nomizo un sagriez mazos gabaliņos.

Liec lielā bļodā, rūpīgi iemaisi dilles un lokus (mazliet pietaupot dekorēšanai), gurķus, majonēzi, krējumu, sinepes un mārrutkus. Pievieno sāli un piparus pēc garšas. Ļoti uzmanīgi iemaisi paipalu olu ceturtdaļas.

Pārliec servējamā traukā un dekorē ar paipalu olu pusītēm, dillēm un lociņiem.

Lieldienu olu sacepums (60 minūtes)

Nepieciešams

Kukulis tostermaizes – baltmaizes vai pilngraudu

1⁄2 paciņa sviesta

8 olas

500 ml saldā krējuma

400 g sarīvēta oranžā Čedaras siera

300 g bekona (pēc izvēles)

400 g svaigu vai saldētu brokoļu

2 ēd. k. Provansas garšvielu

1 ēd. k. sāls

1 ēd. k. Piecu piparu maisījuma

3 ēd. k. rīvmaizes

Pagatavošana

Sakarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Tostermaizi saplūkā mazos gabaliņos un izlīdzini 30 x 25 cm cepamajā pannā, kura kārtīgi ieziesta ar puspaciņu sviesta. Sakul olu ar krējumu un garšvielām, pārlej maizi ar olu maisījumu un atstāj uz 15 minūtēm.

Tikmēr izcep bekonu, ja to izmanto.  Sarīvē Čedaras sieru un 3 minūtes patvaicē brokoļus. Ja izmanto saldētus brokoļus, tie tikai jāatkausē. Sadrupini izcepto bekonu, sagriez brokoļus 3 cm garos gabaliņos. Samaisi brokoļus ar 2/3 rīvētā siera un bekonu.

Klāj brokoļu masu pannā vienmērīgā kārtā. Pārkaisi sacepumu ar rīvmaizi, Provansas garšvielām un atlikušo sieru. Cep 25 minūtes, līdz siers izkusis un rīvmaize apbrūnējusi. Pasniedz karstu. 

Karamelizētās sviesta ikru maizītes (30 minūtes)

Nepieciešams

200 g sviesta

bagete, sagriezta 24 šķēlītēs

12 novārītas paipalu olas, nolobītas

foreles vai laša ikri

gabaliņos sagriezts avokado – pēc vēlmes

dīgsti – pēc vēlmes

jūras sāls pasniegšanai

nedaudz svaigi maltu piparu

Pagatavošana 

Vispirms karamelizē sviestu – vislabāk to dari dienu iepriekš. Katliņā ar biezu dibenu liec sviestu un karsē uz vidēji lielas uguns, līdz sviests izkusis. Pēc brīža tas sāks vārīties un pārklāsies ar putu kārtiņu. Turpini karsēt, līdz putiņas pazudušas un sviests kļūs dzidrs. Tas aizņem apmēram 15 minūtes. Pārlej to nelielā trauciņā un pilnīgi atdzesē.

Sakarsē pannu un liec tajā maizītes, apgrauzdējot no abām pusēm, lai ir kraukšķīgas, bet nekļūst sausas. Tikai nedaudz atdzesē.

Uzsmērē maizītēm karamelizēto sviestu. Liec virsū olas un ikrus, ja vēlies – arī dīgstus vai avokado. Uzber nedaudz sāls un pavisam nedaudz piparu un pasniedz.

Autors: Rimi

Pēdējā diennaktī noteikti vien 9 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19

Pēdējā diennaktī noteikti vien deviņi jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, kamēr kopumā līdz šim zināms par 542 inficētām personām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Iepriekšējā diennaktī veikti 773 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19, savukārt kopumā līdz šim Latvijā veikti 21 453 izmeklējumi.

NVD statistikas dati norāda, ka patlaban 44 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci – ar smagu.

Kā ziņots, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādījis, ka salīdzinot ar citām valstīm, Covid-19 pandēmijas krīzē izskatās pieklājīgi.

Viņš norāda, ka Latvijā patlaban “cilvēkiem atļauts kustēties samērā brīvi un arī skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi”.

Covid-19 sasirgušo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem nedēļas laikā ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 83 gadījumus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati.

Vecumā virs 60 gadiem patlaban ir 89 Covid-19 slimnieki, kas ir par 46 gadījumiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Visbiežāk ar Covid-19 slimo iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā vecuma kategorijā ir 139 sasirgušie, kamēr vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 103. Tāpat augsta saslimstība vērojama arī 20 līdz 29 gadus vecu iedzīvotāju vidū, kur atklāti 89 ar Covid-19 inficētie. Joprojām vismazākais pacientu skaits noteikts vecumā līdz 19 gadiem, kur patlaban zināms par 30 inficētajiem.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Covid-19 pārbaudes un pozitīvie rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

06.04.2020.

Attālināto mācību dziedāšanas nodarbībā piedalīsies Renārs Kaupers! (+VIDEO)

Izglītojošajā televīzijas kanālā “Tava klase” dziedāšanas nodarbībā pirmdien piedalīsies mūziķis Renārs Kaupers, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Ministrijā informēja, ka mācību satura veidošanā ir iesaistīti vairāk nekā 70 skolotāji no visas Latvijas, bet atbalstu snieguši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, dziedātāji un mākslinieki. Tostarp pirmdien dziedāšanas nodarbībā piedalīsies Kaupers.

Divos virszemes televīzijas kanālos – “ReTV” un “Sportacentrs.com TV” – tiks pārraidītas mācību stundas 1.-6.klašu skolēniem, bet no 14.aprīļa – arī 9.un 12.klašu skolēniem. 

No 9.aprīļa, vietnē “www.tavaklase.lv” būs pieejama ne tikai programma jeb mācību priekšmetu saraksts, bet arī nodarbību tēma un nepieciešamie resursi. Ministrija aicina skolotājus izmantot šo materiālu, plānojot mācību darbu, ar projekta “Tava klase” skolotāju palīdzību mērķtiecīgi virzot skolēnus uz apgūstamā satura izpratni. Tādā veidā skolotāji iegūšot laiku atgriezeniskās saites nodrošināšanai un individuālām konsultācijām. 

Mācību stundas veidos 20 minūšu gari audiovizuāli materiāli, kuros pedagogi mācību priekšmetus pasniegs interesantā un skolēnus uzrunājošā veidā. Mācību saturs tiek veidots tā, lai mazo klašu skolēni pēc katra priekšmeta var paspēt izpildīt kādu uzdevumu un pārorientēties uz nākamo mācību priekšmetu, sola IZM.

Projektu īsteno IZM sadarbībā ar iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību”, paredzot oriģināla mācību satura izveidi un tā pārraidīšanu bezmaksas televīzijas platformās “ReTV” un “Sportacentrs.com TV”.

Video

Autors: nozare.lv

Dieviete.lv Atziņa 1086

Latvijā modelē Covid-19 attīstības scenārijus. Ko mums māca pasaules pieredze? (+VIDEO)

Pasaulē reģistrēto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits jau krietni pārsniedz miljona robežu, un līkne turpina kāpt. Ir pavisam nedaudz vietu, kur situāciju izdevies stabilizēt, bet vēl mazāk – kur uzlabot. Lai arī Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, skaitļos izskatās labi, tomēr jāgatavojas arī sliktākiem scenārijiem. To atzīst arī Veselības ministrijā, kur sadarbībā ar speciālistiem izstrādāti dažādi situācijas attīstības scenāriji. Kam gatavoties un no kādas pieredzes mācīties, pētīja Liene Barisa-Sermule.

Video

Autors: Panorāma

05.04.2020.

Šodien tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena!

Pūpolsvētdienā sākas Klusā nedēļa, kas ir Jēzus dzīves pēdējā nedēļa. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Tam par godu šī diena nosaukta par Palmu svētdienu. Taču šie paši ļaudis nedaudz vēlāk bija tie, kas Poncijam Pilātam pieprasīja sist Jēzu krustā.

Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai cilvēks ar savu būtību stāv aiz tā, ko runā.

Klusā nedēļa ir arī pēdējā gavēņa nedēļa. Lielais Gavēnis ar Pelnu dienu šogad sākās 26.februārī. Tas ir sagatavošanās Lieldienām laiks un simboliski atgādina par tām 40 dienām, kuras Kristus pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. No Pelnu dienas līdz Lieldienām ir tieši 40 dienas, izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura.

Lieldienas šogad tiks svinētas 12.aprīlī.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

05.04.2020.

 

Diennakts laikā konstatēti 24 jauni Covid-19 gadījumi

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 aizvadītajā diennaktī apstiprināta 24 cilvēkiem, bet kopumā valstī ar to saslimuši jau 533 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1300 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 20 680 Covid-19 testi.

Patlaban slimnīcās ārstējas 44 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 40 ar vidēju slimības gaitu, bet četri – ar smagu.

Kā ziņots, līdz piektdienai Covid-19 pacienti konstatēti 54 Latvijas pašvaldībās. Visvairāk saslimušo ir Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Liepājā un Jelgavā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš Latvijas Radio pastāstīja, ka, ņemot vērā Latvijas apdzīvotības blīvumu un savlaicīgi ieviestos drošības pasākumus, Latvijas situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanā uz vairuma Eiropas valstu fona ir labāka.

Pēc viņa teiktā, galvenais faktors, kas pamato minēto apgalvojumu, ir tas, ka Covid-19 epidēmija Latvijā vēl ir sākotnējā fāzē, turklāt tiek ievēroti stingri karantīnas pasākumi.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Covid-19 pārbaudes un pozitīvie rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

05.04.2020.

Ir stājušies spēkā bargāki sodi par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu!

Svētdien stājušies spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka tiesībsargi varēs piemērot administratīvo atbildību par dažāda veida informācijas slēpšanu saistībā ar Covid-19 slimību, savukārt naudas sodi par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu turpmāk būs krietni bargāki un varēs sasniegt 2000 eiro.

Administratīvā atbildība turpmāk noteikta arī personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar infekcijas slimību slimu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija. Par pārkāpuma izdarīšanu varēs piemērot naudas sodu no desmit eiro līdz 2000 eiro. Kompetentās iestādes pārkāpuma izskatīšanā būs Valsts policija un pašvaldības policija.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildība par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai draudēs naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Tāpat maksimālais administratīvais sods par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu turpmāk varēs sasniegt 2000 eiro.

Līdz šim maksimālais soda apmērs bija 700 eiro, bet turpmāk fiziskajām personām par epidemioloģisko prasību neievērošanu varēs piemērot sodu no desmit eiro līdz 2000 eiro.

Savukārt juridiskām personām sodu varēs piemērot no 140 eiro līdz 5000 eiro apmērā. Tāds pats naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Autors: nozare.lv

05.04.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1085

Arī Latvijas zinātnieki konstruē vakcīnas prototipus pret Covid-19 (+VIDEO)

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir viena no daudzajām pētnieku grupām pasaulē, kuras šobrīd meklē veidu kā apkarot jauno sērgu. Kā saka pētnieki – viņi konstruē vakcīnas prototipus pret Covid -19. Profesora Kaspara Tāra komanda darbojas ar baktēriju vīrusiem, savukārt profesora Andra Zeltiņa grupa – ar augu vīrusiem, taču tehnoloģija abām komandām ir viena un tā pati.

Video

Autors: Panorāma

Veģetārā lazanja ar ķirbi

Nepieciešams (4 personām)

200 g ķirbja

3 tomāti

1 paprika

1 burkāns + 1 cukini

1 sīpols

3 ķiploka daiviņas

3 ēd. k. tomātu pastas

3 ēd. k. skābā krējuma

2 ēd. k. ciedru riekstu 

Sauja sasmalcināta bazilika + saišķītis pētersīļu un citu zaļumu pēc izvēles

8-10 lazanjas plāksnes

1. tējk. sviesta 

100 g cietā siera

1 ēd. k. olīveļļas + sāls

Pipari 

1 tējk. sinepju sēklu

 

Pagatavošana

Dārzeņus sagriez nelielos gabaliņos, burkānu sarīvē. 

Katliņā uzsilda eļļu, tajā apgrauzdē sinepju sēklas, apcep sīpolu, pievieno burkānu, un visu cep 3 min. Pievieno dārzeņus, un visu sautē, kamēr dārzeņi mīksti, tad pievieno sasmalcinātus zaļumus, tomātu pastu un krējumu, kā arī apgrauzdētus ciedru riekstus. Visu sautē vēl 3 min.

Lazanju kārto nelielā ar sviestu ietaukotā kvadrāta formas veidnē. Virsū liek dārzeņu masu, pēc tam atkal lazanju, virspusē atstājot dārzeņus. Liek līdz 180 grādiem uzkarsētā krāsnī un cep 25 min, tad bagātīgi apkaisa ar rīvētu sieru un cep vēl 10 min.

 

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1084

Jauns nāves gadījums: Covid-19 pozitīvs, bet ir aizdomas par citu nāves cēloni!

Miris viens no patversmes “Zilais krusts” klientiem, kuram bijis pozitīvs Covid-19 tests, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Mirušajam bijušas vairākas hroniskas saslimšanas. Klients uzturējies patversmē un nav bijis stacionēts. Tāpat viņam nav bijis izteiktu saslimšanas pazīmju.

SPKC norāda, ka pēc pataloganatoma slēdzienā varēs noteikt patversmes iemītnieka nāves cēloni. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka cilvēka nāves cēlonis ir kāda no bīstamām infekcijas slimībām, tad obligāti jāveic mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana.

Pirmais Covid-19 slimnieka nāves gadījums Latvijā tika konstatēts 3.aprīlī. Paciente bija 99 gadus veca sieviete, kuras nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas.

Paciente kopš 27.marta ārstējās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā. Pirmās trīs dienas paciente ārstējās intensīvās terapijas palātā. Veselības stāvoklim stabilizējoties, viņa tika pārvesta turpināt ārstēšanos nodaļā.

Kā ziņots, līdz šim kopumā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 Latvijā ir saslimuši 509 cilvēki, liecina SPKC apkopotā informācija. Kopumā Latvijā veikti 19 380 Covid-19 testi.

Patlaban ir stacionēti ir 29 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 26 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Covid-19 pārbaudes un pozitīvie rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

Dieviete.lv Atziņa 1083

ASV dziedātāja Pinka inficējusies ar koronavīrusu! (+VIDEO)

ASV dziedātāja Pinka paziņojusi, ka viņa inficējusies ar jauno koronavīrusu un ziedos miljonu dolāru analīžu veikšanai.

40 gadus vecā dziedātāja sociālajā tīklā “Instagram” raksta, ka pirms divām nedēļām viņai un viņas trīs gadus vecajam dēlam Džeimsonam parādījušies Covid-19 simptomi. Viņas ārsts ātri veicis analīzes, kas viņai bijušas pozitīvas. Viņas ģimene uz divām nedēļām pašizolējusies un tagad analīzes ir negatīvas un visi ir veseli.

Viņa asi kritizēja Vašingtonu, ka tā nenodrošina ātru un visaptverošu analīžu veikšanu.

“Tā ir absolūta parodija un mūsu valdības nespēja padarīt testēšanu plaši pieejamu,” paziņoja Pinka.

Viņa pavēstīja, ka ziedos miljonu dolāru vienādās daļās Filadelfijas slimnīcai, kurā viņas māte strādājusi 18 gadus, un Losandželosas pilsētas veselības apdrošināšanas fondam.

Pinka pateicās “varoņiem” veselības aprūpes nozarē un brīdināja savus fanus: “Lūdz palieciet mājās. Lūdzu. Palieciet. Mājās.”

Foto

View this post on Instagram

Two weeks ago my three-year old son, Jameson, and I are were showing symptoms of COVID-19. Fortunately, our primary care physician had access to tests and I tested positive. My family was already sheltering at home and we continued to do so for the last two weeks following the instruction of our doctor. Just a few days ago we were re-tested and are now thankfully negative. It is an absolute travesty and failure of our government to not make testing more widely accessible. This illness is serious and real. People need to know that the illness affects the young and old, healthy and unhealthy, rich and poor, and we must make testing free and more widely accessible to protect our children, our families, our friends and our communities. In an effort to support the healthcare professionals who are battling on the frontlines every day, I am donating $500,000 to the Temple University Hospital Emergency Fund in Philadelphia in honor of my mother, Judy Moore, who worked there for 18 years in the Cardiomyopathy and Heart Transplant Center. Additionally, I am donating $500,000 to the City of Los Angeles Mayor’s Emergency COVID-19 Crisis Fund. THANK YOU to all of our healthcare professionals and everyone in the world who are working so hard to protect our loved ones. You are our heroes! These next two weeks are crucial: please stay home. Please. Stay. Home.❤️

A post shared by P!NK (@pink) on

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Latvijā pieaug Covid-19 saslimušo skaits, tas pārsniedzis 500

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 aizvadītajā diennaktī apstiprināta 16 cilvēkiem, līdz ar to kopumā valstī ar šo slimību sirgst jau 509 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1182 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 19 380 Covid-19 testi.

Patlaban slimnīcās ārstējas 29 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 26 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Kā ziņots, līdz piektdienai Covid-19 pacienti konstatēti 54 Latvijas pašvaldībās. Visvairāk saslimušo ir Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Liepājā un Jelgavā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš Latvijas Radio pastāstīja, ka, ņemot vērā Latvijas apdzīvotības blīvumu un savlaicīgi ieviestos drošības pasākumus, Latvijas situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanā uz vairuma Eiropas valstu fona ir labāka.

Pēc viņa teiktā, galvenais faktors, kas pamato minēto apgalvojumu, ir tas, ka Covid-19 epidēmija Latvijā vēl ir sākotnējā fāzē, turklāt tiek ievēroti stingri karantīnas pasākumi.

13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Covid-19 pārbaudes un pozitīvie rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

04.04.2020.

ASV iedzīvotājiem ieteikts nēsāt sejas maskas, bet Donalds Tramps paziņo, ka pats to nedarīs! (+VIDEO)

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja par jaunām federālām vadlīnijām, kas iesaka visiem amerikāņiem sabiedrībā nēsāt nemedicīniskas sejas maskas, bet arī pateica, ka viņš pats nesekos šim “brīvprātīgajam” ieteikumam.

ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) iesaka amerikāņiem nēsāt “auduma masku, kuru var nopirkt internetā vai vienkārši izgatavot mājās”, lai cīnītos pret jaunā koronavīrusa izplatīšanos, preses konferencē sacīja Tramps. 

“Tas ir brīvprātīgi, es nedomāju, ka es to darīšu,” viņš piebilda.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš negrib nēsāt sejas masku, prezidents uzsvēra šo vadlīniju brīvprātīgo raksturu un piebilda, ka šāda sejas aizsegšana būtu nepiemērota, viņam sēžot Ovālajā kabinetā un runājot ar citu valstu līderiem.

Jaunās vadlīnijas pieņemtas laikā, kad pastāv bažas, ka līdz 25% ar Covid-19 inficēto cilvēku neizpaužas šīs slimības simptomi un viņi varētu to izplatīt, paši to neapzinoties.

Sejas aizsegšana palīdzēs “palēnināt vīrusa izplatīšanos un palīdzēs cilvēkiem, kas var būt inficēti ar vīrusu, to nezinot, nepārnest to uz citiem,” teikts CDC vadlīnijās. 

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

04.04.2020.

 
1...116117118...456Lapa 117 no 456

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete