Princis Harijs zaudējis darbu, tagad viņu uzturēšot Megana Mārkla! (+VIDEO)
Pēc tam, kad princis Harijs un Megana Mārkla ir atteikušies no britu karaliskās ģimenes, viņi kļuvuši arī finansiāli neatkarīgi. Tagad Harija un Meganas dzīvē ir sācies jauns periods, viņiem tagad ir jādomā, kā finansiāli nodrošināt ģimeni!
Interesanti, ka Harijs un Megana tagad oficiāli ir bezdarbnieki, jāpiebilst, ka viņi iespējams ir vieni no turīgākajiem bezdarbniekiem par kuriem pēdējā laikā ir nācies dzīrdēt. Izrādās, Meganai ir parādījies ienākumu avots sadarbībā ar kinokompāniju Disney, viņa esot ieskaņojusi kādu dokumentālo filmu, toties Harijs, pārceļoties uz dzīvi Amerikā, ir zaudējis iespēju strādāt. Kapēc šāds pevērsiens? Izrādās, ka viņam nav nepieciešamās ASV darba atļaujas! Šajā situācijā netiek ņemts vērā, ka Harijs nāk no Britu karaliskās ģimenes, viņam tāpat kā citiem, kas nav Amerikas pilsonis, ir jāsaņem tā sauktā “zaļā karte”. Šis dokuments apliecina to, ka cilvēks mitinās šajā valstī un dod tiesības viņam strādāt algotu darbu. Zināms, ka “zaļās kartes” iegūšanas laiks ir aptuveni viens gads vai pat ilgāk! Tagad tiek spekulēts, ka Megana būs tā, kurai nāksies finansiāli rūpēties par ģimeni.
“Viņai šobrīd viss ir ideāli. Viņa ir atgriezusies Holivudā, kopā ar Hariju, un tagad viņa vēl var izvēlēties, ar ko sadarboties. Megana vienmēr bija sapņojusi par šādu dzīvesveidu,” – sacījis kāds ģimenes draugs.
Megana Mārkla un princis Harijs nolīguši sev un mazajam Ārčijam miesassargu komandu, kas agrāk apsargāja Holivudas zvaigžņu pāra Andželīnas Džolijas un Breda Pita ģimeni. Par pāra drošību finansiāli atbild Harija tēvs, princis Čārlzs, un šis pakalpojums viņam izmaksājis 2,5 miljonus ASV dolāru.
Video
Autors: Dieviete.lv
Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar Covid-19 radīto stresu?
Covid-19 straujā izplatība, sociālā distancēšanās un citi ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi cilvēkos rada stresu un nedrošību. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometrs – pētījums, kurā analizēts Latvijas iedzīvotāju stresa pašvērtējums Covid-19 laikā, kā arī veiktie piesardzības un profilakses pasākumi. Pētījums atklāj, ka respondenti kā trīs nozīmīgākos stresa cēloņus min bailes par savu un tuvinieku veselību (71%), atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret noteiktajiem ierobežojumiem (64%), kā arī situāciju darbā – iespējamo darba zaudēšanu, algas samazināšanos vai sava biznesa zaudēšanu (42%). Tāpat iedzīvotāju satraukuma pamatā ir neziņa par medicīnisko preču un medikamentu pieejamību (19%), sociālā distancēšanās un citi ierobežojumi (10%), kā arī ilgstoša atrašanās mājās (9%). Savukārt 3% par Covid-19 izplatību neuztraucas.
Satraukuma līmenis sabiedrībā – augsts
Iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par sava satraukuma līmeni saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē (atzīme 1 – vispār neuztraucas, 10 – ļoti uztraucas). Rezultāti atklāj, ka 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 norādījis 21% pētījuma dalībnieku. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka aptaujā atklātais satraukuma līmenis ir ļoti augsts un tas ir pielīdzināms satraukumam, kas varētu rasties, zaudējot tuvinieku vai pēc atlaišanas no darba. Augsto satraukuma līmeni rada vairāku faktoru kopums – bailes par savu un tuvinieku veselību, nezināmas nākotnes perspektīvas, straujas dzīvesveida izmaiņas, nonākšana izolācijā, liela kolektīva uzmanības pievēršana notiekošajam, kā arī cilvēku zināšanu trūkums par to, kā tikt galā ar satraukumu jaunajos apstākļos. Augsta stresa gadījumā iedzīvotājiem vajadzētu saņemt arī psiholoģisku atbalstu.
Kas stresa laikā notiek ar cilvēka organismu?
Eksperts skaidro, ka satraukums ir normāla reakcija uz lielām izmaiņām vai kādu nozīmīgu zaudējumu. Tas palīdz mobilizēties un pārvarēt grūtības. Satraukuma brīžos paātrinās sirdsdarbība un elpošana, smadzenes un muskuļi tiek pastiprināti apgādāti ar skābekli un barības vielām, respektīvi, cilvēks ir gatavs stāties pretī izaicinājumam. Pārsvarā cilvēks pielāgojas un laikā gaitā ar zaudējumu vai jaunajiem apstākļiem iemācās sadzīvot, tomēr, ja satraukums ir ilgstošs un augstā līmenī saglabājas mēnešiem vai pat gadiem, tad cilvēka resursi izsīkst, krītas darbaspējas, vājinās imunitāte, kā arī organisms ir nemitīgā sasprindzinājumā, kas noved pie muskuļu un muguras sāpēm, bezmiega, hroniska nogurumu un dzīvesprieka zuduma. Jo ilgāk cilvēks atrodas šādos paaugstināta stresa apstākļos, jo vairāk problēmu var rasties. Būtiskākās no tām ir alkoholisms, sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī neirožu un depresijas iespējamības pieaugums.
Par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes
Pētījuma rezultāti atklāj, ka kopumā par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes. Starp sievietēm visaugstākos stresa pašvērtējumus (atzīmes 8,9 un 10) norādījušas 43%, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir tikai 24%. Tāpat salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes izrāda lielākas bailes par savu un tuvinieku veselību (75,7% pret 64,8%), kā arī vairāk satraucas par atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem (70,7% pret 55,9%). Savukārt vīrieši biežāk norādījuši, ka viņus uztrauc ilgstoša atrašanās mājās (10,4% pret 7,6%). Dr. A. Veselovskis skaidro, ka psihoterapeita kabinetā vīrieši un sievietes uztraucas vienlīdz stipri. Bet aptaujā, iespējams, vīrieši mēģina sevi parādīt kā drošākus un stiprākus. Tāpat jāņem vērā, ka mūsu sabiedrībā ir sociāli pieņemamāk, ka jūtas un satraukuma vairāk izrāda tieši sievietes, savukārt par vīrieti lielā mērā valda priekšstats, ka viņam jātiek ar visu galā, jābūt kā akmens sienai, tāpēc satraukumu vai bailes vīrietis nedrīkst izrādīt. Tā rezultātā vīrieši satraukumu apzināti vai neapzināti cenšas noliegt, lai gan par paaugstinātu vīriešu stresu liecina pārmērīga alkohola lietošana, biežākas avārijas, agrāka mirstība un augstāks izdarīto pašnāvību skaits.
Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar Covid-19 radīto stresu?
Pētījumā respondenti tika aicināti sniegt atbildes par visiem pasākumiem, kas ikdienā tiek veikti, lai tiktu galā ar Covid-19 radīto stresu. 51% sniedza atbildi, ka stingri ievēro sociālo distancēšanos un citos noteiktos ierobežojumus, 51% arī norādīja, ka pastiprināti mazgā rokas un dezinficē virsmas, 50% atbildēja, ka dodas pastaigāties svaigā gaisā (piemēram, uz jūru vai mežu), savukārt 42% stresa mazināšanai nodarbina sevi ar sadzīves darbiem. Tāpat 40% atbildēja, ka stresa mazināšanai skatās filmas vai seriālus, 38% regulāri sazinās ar ģimenes locekļiem, 36% informācijas ieguvei izmanto tikai uzticamus avotus, bet vēl 17% lasa grāmatas un 15% dara ko citu. Dr. A. Veselovskis Covid-19 izplatības laikā sniedz šādus ieteikumus stresa un uztraukuma mazināšanai:
- Rīkojieties pragmatiski un racionāli! Balstieties uz reāliem un pārbaudītiem faktiem un skaitļiem, nevis emocijām. Ievērojiet valstī noteiktos drošības pasākumus.
- Atrodiet pozitīvas un ķermeni un prātu stiprinošas nodarbes! Staigājiet, vingrojiet, mācieties, lasiet grāmatas, atpūtieties, izgulieties, kā arī izmēģiniet jaunas nodarbes vai sen aizmirstus hobijus!
- Saglabājiet pozitīvu domāšanu, jo krīzes vienmēr beidzas. Turklāt krīze ir normāla dzīves sastāvdaļa. Viegli nav, bet tieši grūtības kā labs treniņš mūs padara stiprākus. Sakiet sev:
“Es tikšu galā! Šis ir dzīves izaicinājums, cietais rieksts, kurš jāatrisina. Man patīk izaicinājumi!”
- Nekrītiet panikā, nepakļaujieties bailēm un negatīviem scenārijiem, jo masveida panika var nodarīt lielāku kaitējumu nekā vīruss! Problēmas risiniet racionāli!
- Neskaidrība, nedrošība un paaugstināta spriedze krīzes apstākļos ir normāla parādība. Pakāpeniski mācieties sadzīvot ar nezināmo. Pieņemot neskaidro, samazinās uztraukums, paaugstinās imunitāte un “izdzīvošanas spējas.” Ieskaidrojiet sev, ka situācija pakāpeniski atrisināsies.
Ieteikumi veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanai
BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka 15% aptaujāto izjūt ļoti lielu satraukumu brīžos, kad īslaicīgi dodas ārpus mājām, piemēram, uz veikalu vai citu sabiedrisku vietu, 63% snieguši atbildi, ka izjūt nelielu uztraukumu. Savukārt 16% norādījuši, ka, īslaicīgi dodoties ārpus mājas, uztraukumu Covid-19 izplatības kontekstā neizjūt. Lielāku uztraukumu, apmeklējot kādu sabiedrisku vietu, izjūt sievietes. Starp aptaujātajām sievietēm 20,7% atbildēja, ka ļoti uztraucas brīžos, kad jādodas ārpus mājām, savukārt sieviešu vidū šis rādītājs bija 8,5%.
Capital Clinic Riga imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova uzsver, ka šobrīd drošākā iepirkšanās ir tiešsaistes pakalpojumi – attālināti, bezkontakta veidā. Ja no veikala apmeklēšanas izvairīties tomēr neizdodas, ieteicams izvēlēties tikai vienu ģimenes locekli, kas dosies uz veikalu. Noteikti nepieciešams sastādīt iepirkumu sarakstu, kā arī plānot produktus vairākām dienām, lai veikalā pavadītu pēc iespējas mazāk laika. Veikalā noteikti jāievēro vismaz divu metru distance citam no cita un iepirkšanās laikā ieteicams izmantot arī virsmu dezinfekcijas līdzekļus, lai apstrādātu iepirkumu groziņu rokturus, kā arī antiseptiskos līdzekļus roku apstrādei. Iepērkoties ieteicams izmantot bezskaidras naudas norēķinus. Tāpat eksperte atgādina, ka ar rokām nevajadzētu aiztikt virsmas, kas atrodas sabiedriskās vietās un transportā, piemēram, lifta pogas, rokturus, kā arī noteikti jāizvairās no roku spiešanas u. tml. Pēc saskares ar jebkuru virsmu publiskā vidē obligāti jānomazgā rokas, kā arī ar nemazgātām rokām nedrīkst aiztikt seju. Ja ziepes uzreiz nav pieejamas, ieteicams lietot ādai paredzētos antiseptiskos līdzekļus.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 26. līdz 29. martam aptaujājot 1709 respondentus.
Autors: Benu Aptieka
Bērnu rokdarbi, kuri izvērtušies visai uzjautrinoši pieaugušo auditorijai! (+VIDEO)
Mēs visi atceramies laiku, kad bērnudārzā vajadzēja zīmēt savu ģimeni vai veidot kādu rokdarbiņu. Ir gadījumi, kuros bērniem izdodas realizēt visai uzjautrinošas figūriņas, zīmējumus, apsveikumu kartītes un pat rokassprādzes. Noskaties šo video un uzjautrinies!
Video
Autors: Dieviete.lv
Kā ievērot distancēšanos? Privātajos automobīļos cilvēku skaits netiek ierobežots (+VIDEO)
Panorāma skaidro, kā pareizi ievērot distancēšanos, šajā video tiek atbildēts uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Ja arī tev ir kāds jautājums, tad sūti to uz Panorāmā norādīto WhatsApp tālruni – 20553333, atgādinām, ka uz numuru nav jāzvana, bet rakstiskā veidā jānosūta sev interesējošais jautājums. Sargāsim sevi un savus mīļos!
Informējam, ka Valsts policija nesoda, ja privātā transportlīdzeklī brauc vairāk nekā divas personas. Vēršam uzmanību, ka valdības pieņemtie ārkārtējās situācijas ierobežojumi pēc būtības neattiecas uz personu atrašanos privātajās automašīnās, tomēr, kontrolējot citus ārkārtējās situācijās ierobežojumus, policija arī preventīvi uzrauga un atsevišķos gadījumos arī pārbauda automašīnas.
Gadījumos, ja vairāk nekā divas personas, kas nav vienas ģimenes locekļi, pārvietojas vienā automašīnā, policijai šobrīd NAV iemesla to vērtēt kā pārkāpumu.
Tomēr vienlaicīgi aicinām personas izturēties atbildīgi un nerekomendējam šādi rīkoties – izvērtējiet nepieciešamību pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuros pēc būtības nav iespējams ievērot divu metru distanci.
Video
Autors: Panorāma/Valsts policija
Latvijā miris pirmais Covid-19 slimnieks
Latvijā konstatēts pirmais Covid-19 slimnieka nāves gadījums – nāves iemesls gan nebija jaunais koronavīruss, bet citas hroniskas saslimšanas, informē Veselības ministrijā (VM).
Paciente bija 99 gadus veca sieviete, kura kopš 27.marta ārstējās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā. Pirmās trīs dienas paciente ārstējās intensīvās terapijas palātā.
Veselības stāvoklim stabilizējoties, paciente tika pārvesta turpināt ārstēšanos nodaļā. Pacientes nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas.
VM, Slimību profilakses un kontroles centrs un mediķi aicina sabiedrību ievērot speciālistu rekomendācijas, nepieciešamības gadījumā ievērot noteikto karantīnu vai pašizolāciju. Sabiedrībai jāievēro fiziskā distance no citiem un regulāri jāmazgā vai jādezificē rokas, atgādina VM.
Ministrija arī atkārtoti aicina cilvēkiem nemelot mediķiem par Covid-19 inficēšanās riskiem gadījumos, kad viņiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība. “Esi atklāts un izstāsti arī par iespējamu kontaktu ar slimu personu, kā arī savu vai tuvinieku ceļojumu uz ārvalstīm. Mediķi palīdzību neatteiks, bet, zinot visu informāciju, būs sagatavojušies un varēs pasargāt sevi un citus apkārtējos,” mudina VM.
Kā ziņots, kopumā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 Latvijā ir saslimuši 493 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Kopumā Latvijā veikti 18 198 Covid-19 testi.
Stacionēts ir 31 Covid-19 pacients, tajā skaitā 28 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
03.04.2020.
Aizvadītajā diennaktī konstatēti 35 jauni Covid-19 gadījumi
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 35 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 493 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 1364 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 18 198 Covid-19 testi.
Stacionēts 31 Covid-19 pacients, tajā skaitā 28 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Kā ziņots, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš Latvijas Radio pastāstīja, ka, ņemot vērā Latvijas apdzīvotības blīvumu un savlaicīgi ieviestos drošības pasākumus, Latvijas situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanā uz vairuma Eiropas valstu fona ir labāka.
Pēc viņa teiktā, galvenais faktors, kas pamato minēto apgalvojumu, ir tas, ka Covid-19 epidēmija Latvijā vēl ir sākotnējā fāzē, turklāt tiek ievēroti stingri karantīnas pasākumi.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Cilvēcisks lūgums medijiem. Īpaši šajā laikā. Piedomāt, kā balansēt ziņu (un sacensību būt pirmajam avotam), profesionālo pienākumu informēt un empātiju. Īpaši ziņojot par nāvi.@veselibasmin neko neslēpa un neslēps. Mēs tikai vēlamies būt droši, ka tuvinieki uzzina pirmie.
— Ilze Viņķele (@Vinkele) April 3, 2020
Autors: nozare.lv
03.04.2020.
9 minūšu vingrinājumi mājas apstākļos uz dīvāna no fizioterapeites Dēzijas Līcītes (+VIDEO)
Laikā, kad lielākā daļa no mums paliek mājās, mums ir jāpadomā par biežākām kustībām. Zinot to, ka sporta zāles nav pieejamas un Veselības ministrija ir ieteikusi atturēties no vingrošanās publiskās vietās, nekas cits neatliek kā mājās vai dārzā. Šie vingrinājumi ir patiešām viegli saprotami, Dieviete.lv iesaka izkustēties mājas apstākļos!
Video
Autors: Dieviete.lv
Covid-19: Ko drīkst, ko nedrīkst un kā rīkoties konkrētās situācijās
Veselības ministrija paskaidro, kas jāievēro, atrodoties pašizolācijā, karantīnā un izolācijā. Uzzini atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem!
Uzzini, kas jāievēro, ja atrodies:
– pašizolācijā
– karantīnā
– izolācijā
Veselības ministrijas sagatavotajā tabulā pārskatāmi apkopotas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par to, ko drīkst, ko nedrīkst un kā rīkoties konkrētās situācijās.
Foto
Autors: Veselības ministrija
Vieglā vistas zupa
Nepieciešams (4 personām)
1 lielā vistas kāja
2 selerijas kāti
2burkāni
2 ķiploku daivas
1 sauja rīsu
1 lauru lapa
sauja svaigu lociņu
sāls
1,5 l ūdens
Pagatavošana
Katliņa ieliec vistu, aplej ar ūdeni un vāri. Kad vista sāk vārīties, noņem putas, samazini liesmu un vāri 30 minūtes, pievienojot sāli.
Kad gaļa gatava, to izņem no buljona, kā arī izņem lauru lapu, bet buljonā liek sarīvētus burkānus, rīsus, smalki sakapātus selerijas kātus un ķiploku, visu vāra 15 minūtes, līdz rīsi mīksti.
Vistas gaļu notīra no kaula, sagriež nelielos gabaliņos un beigās pievieno zupai. Pasniedz ar sakapātiem svaigiem lociņiem.
Lai labi garšo!
Autors: Dieviete.lv
Kā pareizi vingrot mājas apstākļos?
Šobrīd sporta klubi ir slēgti, treniņi atcelti un daudziem no mums ievērojami vairāk laika sanāk pavadīt mājās Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas dēļ. Tādēļ īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, kā nodrošināt pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes bez ierastajiem treniņiem un dažādu organizētu sporta iespēju pieejamības. Ko varam darīt paši? Kā pareizi vingrot mājas apstākļos? Kā regulēt slodzi un kam pievērst uzmanību? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, treneris un viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Regulāras fiziskās aktivitātes jo īpaši svarīgas ir tiem, kuriem ikdienā ir sēdošs darbs un kopumā mazkustīgs dzīvesveids, uzsver K. Zlidnis. Kustība ļauj saglabāt jaunību, jo trenēts ķermenis ir vingrs, stiprs un noturīgs pret dažāda veida organisma saslimšanām. Nav runa tikai par izskatu un noteiktām ķermeņa aprisēm. Fiziskie treniņi vienlaicīgi ir arī vielmaiņas, sirds un asinsvadu, nervu un imūnsistēmas treniņi. Ķermenis ir mūsu gara templis, un mums jāparūpējas par tā tīrību, svaigumu un noturību pret ārējiem kairinātājiem, tajā skaitā dažādiem vīrusiem, kas šobrīd ir īpaši aktuāli.
Pareiza vingrinājumu izvēle
Vingrinājumi jāizvēlas atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai, apstākļiem, vietai, laikam un vēlmēm, skaidro K. Zlidnis. Šobrīd sporta klubi ir slēgti un pulcēties lielās grupās nedrīkst, līdz ar to, ja cilvēks dzīvo ārpus pilsētas centra, tad ir iespēja paskriet pa mežu vai parku sev atbilstošā tempā. Nekas nelīdzinās treniņiem āra apstākļos, kad papildus kustībai var baudīt pavasari un svaigo gaisu. Ja skriet nav iespējams, tad treniņi būtu jāorganizē tā, lai tajos būtu iekļauti kardio, dziļās muskulatūras nostiprinošie un spēka vingrinājumi visām muskuļu grupām. Vienu dienu treniņā var iekļaut dinamiskākus, citu dienu – statiskus un stiepjošus vingrojumus.
Sievietēm, vīriešiem, bērniem vai senioriem treniņi neatšķiras pēc veida, bet gan pēc intensitātes un slodzes. Mums visiem būtu svarīgi apvienot gan kardio, gan spēka, gan stiepšanās treniņus, katram akcentējot to, kas personīgi būtu aktuāli, piemēram, liekā ķermeņa svara zaudēšanu, sirds vai ķermeņa muskuļu spēka trenēšanu, izturības vai spēka īpašību attīstīšanu. Sievietes vingrinājumus var darīt lielākā skaitā, mazākā spēka slodzē, savukārt vīrieši var izmantot papildu inventāru, lai izpildītu izteiktus spēka vingrinājumus. Vingrinājumiem jābūt tādiem, kas trenē visas galvenās muskuļu grupas – krūtis, muguru, plecus, kājas, rokas un vēderpresi. Vēlams iekļaut vingrinājumus, kas pilda vilkšanas (pievilkšanās), grūšanas (atspiešanās balstā guļus, pietupieni), ķermeņa sakļaušanas (vēderpreses) un atvēršanas (muguras ekstenzijas) funkcijas.
Treniņu garums un biežums
Darot sēdošu darbu, katru dienu no rīta vai vakarā būtu jāatvēl laiks apmēram stundu garam treniņam, kura laikā jāparedz 15 minūšu iesildīšanos ar dinamiskiem lokanības vingrojumiem, 30 minūšu treniņa aktīvo kardio vai spēka daļu un 15 minūšu stiepšanās vingrojumus ar pakāpenisku slodzes un intensitātes samazināšanu.
Ja vingro mājās
Vingrošanai mājas apstākļos ir vairāki bonusi – nav nepieciešams pieskaņoties noteiktam laikam, nav jāsatraucas par to, cik moderns ir treniņtērps, var klausīties sev tīkamu mūziku vai trenēties pilnīgā klusumā, var ieplānot atbilstošu maltīti pirms un pēc treniņa. Šobrīd internetā gan vietējie, gan ārzemju treneri piedāvā tiešsaistes treniņus dažādos fitnesa veidos – pilates, joga, spēka treniņi, aerobika un daudzus citus. Ir iespējams pildīt šīs programmas katram pēc iespējām un vēlmēm.
Vingrojot mājās, noteikti var ņemt talkā gan slotas kātu, gan ūdens pudeles ar atbilstošu tilpumu, dvieli un citus priekšmetus, kas treniņus padarīs interesantākus un dažādākus. Tāpat var izmantot galdu, dīvānu, krēslus un citu papildu inventāru, kas ļautu veikt pievilkšanas un atgrūšanas kustības, izklupienus vai, piemēram, lēkšanas vingrinājumus. Tāpat šos sadzīves priekšmetus var izmantot kā papildu apsmagojumu. Te var ļaut vaļu fantāzijai un improvizēt!
Svarīgi atcerēties! Mājas telpas, neatkarīgi no treniņiem, būtu jāvēdina vismaz divreiz dienā – no rīta un vakarā, lai notiktu svaiga gaisa cirkulācija.
Vingrošana visai ģimenei
Lai treniņi būtu efektīvi, katram būtu jāpilda savām vajadzībām un iespējām atbilstošas programmas. Tomēr, ja ir vēlēšanās vingrot kopā ar bērniem, treniņi jāpadara par spēli vai veselīgu sacensību, piemēram, plankings vai sēdēšana pietupienā pie sienas uz ilgumu. Protams, nepārspīlējot ar laiku un ievērojot pareizu vingrojumu izpildi! Var veikt pietupienus, atspiešanos balstā guļus vai vēderpreses vingrojumus maksimālā skaitā noteiktā laika vienībā. Tāpat var pildīt dažādus lokanības, līdzsvara, koordinācijas, reakcijas vai precizitātes vingrinājumus, talkā ņemot bumbu vai citu sporta inventāru. Ir arī daudz dažādu vingrinājumu, ko var darīt pārī ar partneri.
Pievērs uzmanību uzturam!
Uzturēšanās mājās pieprasa lielāku pašdisciplīnu un motivāciju kustēties un ievērot pareizus ēšanas paradumus. Mājas režīmā būtu vēlams laicīgi saplānot ēdienreizes, lai nebūtu lieku reizi jāvirina ledusskapis starp galvenajām ēdienreizēm, iesaka treneris. Šķidruma uzņemšana jāplāno vismaz pusstundu pirms maltītes vai pusotru stundu pēc ēšanas. Treniņus vēlams veikt vismaz stundu pēc ēdienreizes, bet pēc treniņa var ēst jau pēc aptuveni 40 minūtēm.
Rūpējies par garīgo noskaņu!
Esot mājās, ieteicams ierobežot televīzijas skatīšanos, nosakot laiku, konkrēta raidījuma vai filmas noskatīšanos, nevis padarīt to par fonu svarīgākām nodarbēm. Tas pats attiecas uz nevajadzīgu interneta lietošanu, tā vietā izvēloties izlasīt kādu izglītojošu un apziņu un pasaules skatījumu paplašinošu grāmatu.
K. Zlidnis novēl visiem šo laiku izmantot savas dzīves pamatvērtību apdomāšanai, nosakot sev svarīgo un atsijājot lieko, novērtējot un pateicoties par to, kas mums katram ir dots, atbalstot un iedvesmojot savus tuvākos un visus tos, kam šis laiks ir liels pārbaudījums saistībā ar veselības, finanšu vai personīgās dzīves problēmām. Lai veselība un miers mums visiem!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece ikvienam iesaka šobrīd padomāt par savu vispārējo veselības stāvokli un izvēlēties tam atbilstošas aktivitātes. Veselīgas kustības un aktīvs dzīvesveids ir neatņemama veselības uzturēšanas sastāvdaļa. Vienlaikus nevajadzētu nonākt līdz pārspīlējumiem un uzreiz izvēlēties sev nepiemērotu slodzi. Tāpat jāseko līdzi savām sajūtām – ja jūtams izteikts nogurums vai muskuļu krampji, talkā var nākt magnija preparāti. Tie ir pieejami dažādās formās – tablešu, kapsulu, mutē šķīdināmo pulveru, ūdenī šķīdināmo pulveru un sīrupu veidā. Tie būs gan bezrecepšu medikamenti, gan uztura bagātinātāji. Katrs var izvēlēties sev piemērotāko un ērtāk lietojamo. Pirms lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, kas ieteiks piemērotāko līdzekli. Jāņem vērā, ka magnija preparāti jālieto kursu veidā. Ir pieejami magnija preparāti dažādās kombinācijās ar vitamīniem, piemēram, B grupas vitamīniem, vai minerālvielām un mikroelementiem (kalciju, cinku).
Svarīgi! Noteikti nevajadzētu aizmirst par pietiekamu ūdens lietošanu un sabalansētu uzturu!
Autors: Benu Aptieka
Ekspertu padomi imunitātes stiprināšanai Covid-19 laikā!
Turpinoties zinātnieku meklējumiem pēc vakcīnas un medikamentiem, kas apturētu Covid-19, cilvēki visā pasaulē uzdod jautājumus par to, kā pasargāt sevi un tuviniekus no šīs saslimšanas un ierobežot tālāku tās izplatību. Tāpēc par izvairīšanos no Covid-19 un citu infekciju slimību riska faktoriem, kā arī imunitātes stiprināšanu stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Capital Clinic Riga imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Covid-19
Būtiskākie priekšnosacījumi, lai izvairītos no infekciju saslimšanas riskiem, ir sociālā distancēšanās, stingra higiēnas ievērošana un normāli funkcionējoša imunitāte. Vienlaikus arī ar šo piesardzības pasākumu ievērošanu var izrādīties par maz, ja cilvēks nonāk kontaktā ar Covid-19 inficētu personu vai šī vīrusa nēsātāju, jo šī infekcija ir izteikti lipīga. Tādēļ inficēto personu un kontaktpersonu pašizolēšanās pasākumi jeb karantīna 14 dienu garumā ir kritiski svarīgs etaps pandēmijas ierobežošanā un mūsu sabiedrības veselības uzturēšanā. Imunoloģe Dr. T. Ļiņova uzsver, ka ne visiem, kas inficēsies ar Covid-19, būs smagi slimības simptomi. Vairumā gadījumā šis vīruss izpaužas kā viegla akūta respiratora vīrusu infekcija (ARVI) ar vieglu sausu klepu, sāpēm kaklā un temperatūras paaugstināšanos, kas pāriet vienas līdz divu nedēļu laikā. Tāpat ir iespējams, ka šī vīrusa simptomi neizpaudīsies un tas tiks “pārnēsāts uz kājām.” Tāpēc tieši šiem “vieglajiem” Covid-19 pacientiem ir izšķiroša loma vīrusa izplatības procesā.
Covid-19 riska grupas
Dr. T. Ļiņova skaidro, ka no inficēšanās ar Covid-19 pasargāts nav neviens, bet īpaši smagas komplikācijas šī slimība var izraisīt sekojošām riska grupām:
- cilvēkiem ≥65 gadiem (šo pacientu grupā ir novēroti visaugstākie mirstības rādītāji);
- pacientiem ar elpceļu saslimšanām, īpaša piesardzība jāievēro vidēji smagas vai smagas astmas gadījumos;
- pacientiem ar nopietnu koronāru sirds slimību;
- imunokompromitētiem pacientiem (piemēram, HIV, orgānu transplantātu pacientiem un personām, kas saņem bioloģisko medikamentu terapiju), kā arī pacientiem, kas pašreiz saņem pretvēža terapiju;
- jebkura vecuma pacientiem ar smagu aptaukošanos (ĶMI≥40) vai slikti kontrolētu hronisku saslimšanu (cukura diabēts, nieru mazspēja);
- grūtniecēm.
Cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz virsmām?
Lai gan vīruss biežāk tiek nodots gaisa pilienu ceļā no citas personas, tomēr ar šo vīrusu var inficēties arī no dažādām netīrām virsmām. Šeit ir pāris piemēru tam, cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz dažādām virsmām:
- metāls (rokturi, lifta pogas, rotaslietas, galda piederumi) – 5 dienas;
- koka izstrādājumi (mēbeles) – 4 dienas;
- plastmasa (ūdens pudeles, autobusu sēdekļi, rokturi sabiedriskajā transportā, kredītkarte) – 2 līdz 3 dienas;
- stikls – līdz pat 5 dienām;
- papīrs – no pāris minūtēm līdz vairākām dienām.
Biežākā Covid-19 komplikācija – pneimonija
Covid-19 vīrusam ir izteikta “mīlestība” jeb tropisms uz plaušu šūnām. Tādēļ koronovīrusa biežākā komplikācija ir pneimonija (plaušu šūnu iekaisums – plaušu karsonis). Tās rezultātā pacients tiek hospitalizēts, kā arī tas ir biežākais šī vīrusa nāves iemesls. Pneimonija kā koronavīrusa komplikācija pamatā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī tos, kuriem ir izteikti pazemināta imunitāte. Šīm riska grupām pneimonija var attīstīties zibenīgi – pāris dienu laikā. Saskaņā ar ASV Slimību profilakses un kontroles centra datiem, aptuveni 31% līdz 59% pacientu vecumā virs 65 gadiem būs nepieciešama hospitalizācija Covid-19 infekcijas dēļ, savukārt līdz 30% būs nepieciešama intensīvā terapija. Tas nozīmē, ka šiem pacientiem varētu būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Jāņem vērā, ka intensīvās terapijas gultu skaits ir stipri ierobežots, tādēļ pastāv risks, ka, strauji pieaugot pacientu skaitam, mākslīgās ventilācijas ierīču var nepietikt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek ievērota pašizolācija un sociālā distancēšanās. Ja cilvēkam nav slimības simptomu, tas nenozīmē, ka persona nevar būt šī vīrusa nēsātājs.
Piesardzības pasākumi Covid-19 laikā
- Pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas ar ziepēm un tīru ūdeni vismaz 20 sekundes, īpaši pēc šķaudīšanas, deguna izšņaukšanas, klepošanas un uzreiz pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas.
- Ja ziepes uzreiz nav pieejamas, lietojiet ādai paredzētos antiseptiskos līdzekļus, kas satur vismaz 60% alkohola.
- Ar rokām neaiztieciet virsmas sabiedriskajās telpās un transportā – lifta pogas, rokturus, kā arī izvairieties no roku spiešanas u. tml.
- Nomazgājiet rokas pēc saskares ar jebkuru virsmu publiskajā vidē.
- Ar nemazgātām rokām neaiztieciet seju.
- Izvairieties no pūļa un slikti ventilētām telpām. Inficēšanās riski ievērojami palielinās slēgtās telpās ar sliktu gaisa cirkulāciju.
- Veiciet sava mājokļa tīrīšanu un bieži izmantojamo virsmu un rīku regulāru dezinfekciju (piemēram, mobilo telefonu, datora klaviatūras, datora peles). Īpašu uzmanību pievērsiet bieži izmantojamajām virsmām, piemēram, galda virsmai, durvju rokturiem, gaismas slēdžiem, tualetei, personīgās higiēnas piederumiem, izlietnēm, mobilajiem telefoniem un tml.
- Regulāri vēdināt telpas, tostarp īsi pirms došanās gulēt.
- Svarīgi ir neļauties panikai un rūpīgi sekot atbildīgo institūciju noteiktajiem ierobežojumiem un rekomendācijām.
Kā šajā laikā stiprināt imunitāti?
Dr. T. Ļiņova skaidro, ka normāli funkcionējošas imūnsistēmas pamatā ir sabalansēta ēdienkarte, kā arī izvairīšanās no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas un alkohola) un uztura pārmērībām (ceptu produktu, pusfabrikātu un saldumu lietošanas). BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka mūsu platuma grādos iedzīvotājiem papildus jāuzņem D vitamīns, kā arī profilaksei noderēs A, K, C un B grupas vitamīni. Tie uzlabos gan nervu sistēmu un pašsajūtu, gan arī stiprinās organisma imunitāti. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka ļoti labs minerālvielu avots ir zaļumi, dīgsti un diedzējamie zaļumi. Dīgsti visu gadu ir pieejami dārzeņu nodaļās, bet tos ir vienkārši izdiedzēt arī pašu spēkiem un pievienot maltītēm vai sagatavot zaļumu smūtiju. Tāpat svarīgi, ka pirms produktu apstrādes un lietošanas tiek veikta rūpīga to nomazgāšana.
Pavasarī nevajadzētu aizrauties ar dažādiem stimulantiem, piemēram, pārmērīgu kafijas, melnās tējas un enerģijas dzērienu lietošanu, jo, pastiprināti tos lietojot, tiek tērētas organisma rezerves, un īslaicīgam spēku pieplūdumam sekos straujš enerģijas kritums un nespēks.
Neskatoties uz to, ka sporta klubi šobrīd ir slēgti, nedrīkst aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Ja cilvēks nav sportists, tad ieteicama 30 minūšu izkustēšanās, piemēram, došanās pastaigā uz vietām, kur nav daudz cilvēku, piemēram mežā vai vientuļā pludmalē. Ideālā gadījumā to ieteicams apvienot ar mērenu kardioslodzi, piemēram, skrējienu vai braukšanu ar velo. Interesants fakts, ka pat 30 minūšu pastaiga mēreni raitā solī, salīdzinot ar sēdēšanu, palielina asinīs cirkulējošo neitrofīlo, limfocītu un monocītu skaitu, kā arī paaugstina dabīgo slepkavu (NK) šūnu produkciju. Savukārt šīs šūnas nodrošina aktīvu pretvīrusu imunitāti.
Kā drošāk iepirkties veikalā?
Šobrīd drošākā iepirkšanās ir tiešsaistes pakalpojumi – attālināti, bezkontakta veidā. Ja no veikala apmeklēšanas izvairīties tomēr neizdodas, ieteicams izvēlēties tikai vienu ģimenes locekli, kas dosies uz veikalu. Noteikti nepieciešams sastādīt iepirkumu sarakstu, kā arī plānot produktus vairākām dienām, lai veikalā pavadītu pēc iespējas mazāk laika. Veikalā noteikti jāievēro vismaz divu metru distance citam no cita. Veikala apmeklējuma laikā ieteicams izmantot arī virsmu dezinfekcijas līdzekļus, lai apstrādātu iepirkumu groziņu rokturus, kā arī antiseptiskos līdzekļus roku apstrādei. Iepērkoties ieteicams izmantot bezskaidras naudas norēķinus. Ja cilvēkam jūtas likti vai ir saslimis ar akūtu respiratoro vīrusu infekciju un ir spiests apmeklēt sabiedriskas vietas, ieteicams izmantot maskas. Tāpat masku lietošana nepieciešama, ja tiek aprūpēts kāds ar Covid-19 inficēts pacients. Imunoloģe Dr. T. Ļiņova uzsver, ka cilvēkiem ar akūtiem respiratoriem vīrusu simptomiem jāpraktizē “klepus etiķete”:
- jāievēro sociālā distancēšanās;
- šķaudīšanas vai klepus laikā mute jāpiesedz ar vienreizlietojamo salveti vai elkoni un pēc tam jānomazgā rokas.
Tāpat eksperte atgādina, ka krīzes laikā īpašas rūpes vajadzētu izrādīt par vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēriem, vientuļiem kaimiņiem, kuriem nepieciešama palīdzība pārtikas sagādē.
Autors: Benu Aptieka
Diennakts laikā konstatēti 12 jauni Covid-19 gadījumi
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 aizvadītajā diennaktī apstiprināta vēl 12 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 458 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 1024 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 16 834 Covid-19 testi.
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits ir pieaudzis līdz 32, no viņiem 29 ir ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Kā ziņots, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš Latvijas Radio pastāstīja, ka, ņemot vērā Latvijas apdzīvotības blīvumu un savlaicīgi ieviestos drošības pasākumus, Latvijas situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanā uz vairuma Eiropas valstu fona ir labāka.
Pēc viņa teiktā, galvenais faktors, kas pamato minēto apgalvojumu, ir tas, ka Covid-19 epidēmija Latvijā vēl ir sākotnējā fāzē, turklāt tiek ievēroti stingri karantīnas pasākumi.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
02.04.2020.
5 padomi no Martas Stjuartes virtuves. Receptes tavai iedvesmai!
Teju ikvienam patīk pavadīt laiku virtuvē, taču, it īpaši tagad, kad vīrusa dēļ mums ir jāpavada daudz laika mājās, ir svarīgi pagatavot ēdienu ilgākam laikam un prast to saglabāt tā, lai arī nākamā ēdienreize ir tikpat garda kā pirmā.
Kulinārijas šovā “ Marta Stjuarte cep”, kas televīzijas kanālā “FOX Life” skatāms svētdienu rītos, pasaulē zināmā sabiedrības dāma parādīs savas iecienītākās receptes un arī pastāstīs par visu, ar ko saskārusies savas pieredzes laikā strādājot virtuvē. Šie padomi noderēs ikvienam – gan pieredzējušam konditoram, gan studentam, kurš vāra savus pirmos makaronus.
Viss dubultā – pagatavo tā, lai pietiek ilgākam laikam. Saldējam!
Marta Stjuarte vienmēr atbalstījusi domu, ka ēdiens jātaisa tā, lai pietiek ilgākam laikam. Viņai ir labākie ieteikumi kā šo lielo ēdiena daudzumu uzglabāt svaigu ilgāk. Pirms liekam visu saldētavā, jāsadala ēdiens porcijās, lai tad, kad vēlamies uzsildīt sev pusdienas, nav jāatkausē un vēlreiz jāsasaldē viss pagatavotais. Šo pašu varam darīt arī ar tartēm, pašceptu plātsmaizi, braunijiem, viltoto zaķi un citiem gardumiem. Saldējam visu! Tā mēs varam samazināt arī netīro trauku daudzumu un atlicināt vairāk laika sev un saviem mīļajiem.
Šo padomu var pielietot, ne tikai jau gatavam ēdienam, bet arī produktiem, kuri ar laiku sabojājas. Gan šī brīža situācijā, gan arī ikdienā, ļoti noderīgi ir saldēti dārzeņi. Iegādājaties tos tirgū, veikalā vai paši varam izaudzēt savus mīļākos zaļumus – dilles, lokus, pētersīļus, burkānus, kartupeļus un visu citu, kas garšo – kārtīgi jānomazgā, jānomizo, kas mizojams, jāsagriež gabaliņos un varam saldēt. Tādā veidā varēsim izvairīties no regulāras veikalu apmeklēšanas, jo visi mīļākie produkti būs rokas stiepiena attālumā.
Perfektās pastas pagatavošana ir māksla
Visvienkāršāk ir “iemest” katlā makaronus, pievienot sāli un atstāt, lai tie uzvārās. Nē – Stjuarte uzskata, ka īsteni gardas pastas pagatavošana ir mazliet sarežģītāka, taču jebkuram izdarāma. “Noslēpums, lai izdotos izcila pasta, ir pavāra uzmanība. Mums jāparūpējas, lai pasta visu laiku būtu kustībā – tā jāmaisa, kamēr vārās ūdens,” saka Marta Stjuarte. Katliņā ir jābūt krietnam daudzumam ūdens, vismaz vienai ēdamkarotei sāls uz pus kilogramu pastas un jāatmet paradums pievienot eļļu – tā traucēs pastai uzsūkt mērces garšu, kuru pievienosiet pēc tam.
Lasis kā restorānā – esi pats savs šefpavārs
Vislabākais veids kā pasniegt tik pat kvalitatīvi gatavotu lasi kā restorānā, ir zināt un sekot maziem, taču ļoti svarīgiem padomiem, kurus iekļaut savos ēstgatavošanas paradumos. Vienmēr pirms cepšanas kārtīgi nepieciešams nosusināt fileju, tad to vienkārši nepieciešams apbērt ar rupju sāli. Pirms cepšanas kārtīgi uzkarsējiet pannu un pirmo apcepiet laša filejas zvīņu pusi līdz tā ir kraukšķīga un viegli paceļama no pannas. Ja jūsu izvēlētais laša filejas gabaliņš ir biezs, tad Marta Stjuarte to iesaka vēl apcept cepeškrāsnī 5 minūtes.
Tava skaistā siera kūka – perfekta gan tās garša, gan virsiņa
Ņujorkas siera kūka ir pasaulē iecienīts deserts. Ne vienmēr tā izdodas perfekti, kad cenšamies to pagatavot mājās. Visbiežāk gandarījumu grauj kūkas virsma – tā ir saplaisājusi. Kā labot šo mazo, bet nepatīkamo problēmu?
Marta Sjuarte arī mēdza saskarties ar šo problēmu, līdz brīdim, kad viņa atrada risinājumu. Pirms sākam gatavot siera kūku, pārliecinies ka krēmsiers ir istabas temperatūrā. Siera kūkas masu cep ūdens peldē – kūkas formu, kurā ir maisījums, liekam cepešpannā, kurā ir ieliets ūdens. Kad kūka ir gatava, jāļauj tai atdzist 20 minūtes, un tad ar nazi varam atdalīt kūkas ārējo malu no cepamās formas, un lūk – Tavas siera kūkas virsma ir perfekta.
Kafijas dzirnaviņās samali garšvielas un tagad baidies, ka kafija nebūs garda?
Daudziem mājās dziļi plauktā paslēpušās kafijas dzirnaviņas. Tās varam izmantot ne tikai kafijas samalšanai, bet arī, lai pagatavotu savus garšvielu maisījumus, sasmalcinātu riekstus vai kādus citus pārtikas produktus. Bet ko darīsim tad, kad dzirnaviņās tikko būsim maluši piparus, bet tūliņ jau rodas vajadzība malt kafiju? Dzirnaviņas var iztīrīt ar svaigu baltmaizes šķēli. Saplēsiet maizes šķēli, ielieciet dzirnaviņās, sasmalciniet, un tad rīvmaizei līdzīgo pulveri izberiet, izslaukiet dzirnaviņas ar papīra dvieli – vispirms atvienojot to no elektrības padeves. Un lūk! Atkal varat malt kafijas pupiņas.
Televīzijas kanāls “FOX Life” piedāvā vienkāršu recepti no Martas Stjuartes krājumiem, ko varēsi pagatavot jau šajās brīvdienās skatoties raidījumu “Marta Stjuarte cep” 22.marta rītā no plkst. 10:50.
Cepumi ar šokolādes gabaliņiem – kraukšķīgi un mīksti
Sastāvdaļas
120 g miltu
½ tēj.k. dzeramās sodas
115 g sviesta
65 g baltā cukura
130 g brūnā cukura
1 tēj.k. rupjās sāls
2 tēj.k. vaniļas ekstrakta
2 lielas olas
250 g šokolādes gabaliņu
Pagatavošana
Uzsildiet cepeškrāsni līdz 180°C. Bļodā sajauciet kopā miltus un sodu. Atsevišķā traukā ar mikseri samaisiet sviestu ar balto un brūno cukuru, miksējiet aptuveni trīs minūtes, līdz ir izveidojusies viendabīga masa. Tad pievienojiet sāli, olas un vaniļas ekstraktu un turpiniet maisīt. Uzstādiet mikseri uz lēnāko režīmu un nesteidzīgi pievienojiet atsevišķajā bļodā esošo miltu maisījumu. Kad visas galvenās sastāvdaļas ir sajauktas un ir izveidojusies vienmērīga masa, tad pievienojiet šokolādes gabaliņus un iecilājiet tos mīklā ar karoti vai turpiniet strādāt ar mikseri, nemainot ātrumu.
Cepešpannā ieklājiet cepamo papīru un ar karoti izkārtojiet cepumu mīklu pa visu pannu atstājot piecu centimetru atstatumu starp cepumu mīklas bumbiņām.
Autors: FOX International Channels
Horoskops: Uzzini, kuras ir 3 jautrākās horoskopa zīmes!
Lauva
Laikam šīs zīmes esamība laimīgo sarakstā nevienu nepārsteidz. Tā patiesi ir, jo šīm darbīgajām būtnēm izdodas gandrīz viss, kam viņas ķeras klāt. Viņas ir par sevi pārliecinātas, pašpietiekamas un cēlas. Tāpēc ap Lauvām vienmēr pulcējas daudz cilvēku, un uz to rēķina Lauva spēj pašrealizēties un pat vadīt (un no tā gūt labumu sev). Pie tam, Lauvas dievina visu izsmalcināto, dārgo un kvalitatīvo. Tāpēc viņas dzīvē tiecas pēc visa labākā, ko visbiežāk arī iegūst. Apbrīnas pilni skatieni un skaudība no citu puses Lauvu padara par vienu no laimīgākajām zodiaka zīmēm pasaulē.
Dvīņi
Šie cilvēki sevī apvieno Lauvas izsmalcinātību, varu un dzīvesprieku ar Ūdensvīra bezrūpību un sabiedriskumu. Tie, kas dzimuši Dvīņu zīmē, sevī ietver īpašību, kas nepiemīt nevienam citam – viņi ir pilnīgi brīvi. Šie cilvēki visbiežāk ir brīvi no kompleksiem, aizspriedumiem un apkārtējo ietekmes.
Pie tam, Dvīņi ir tie cilvēki, kas nebaidās eksperimentēt un izmēģināt jaunu. Pēc tam viņi no tā visa turpina darīt tikai to, kas viņiem sagādā neizmērojamu laimi. Tu vari pieiet pie jebkura Dvīņa un pajautāt, vai viņš ir laimīgs, un atbilde, visticamāk, būs apstiprinoša. Un galvenais, ka viņi savā laimē ir gatavi dalīties arī ar citiem!
Ūdensvīrs
Šī zodiaka zīme sarakstā nav tikai nejaušības dēļ. Lieta tāda, ka tie cilvēki, kas dzimuši Ūdensvīra zīmē, bezrūpīgi attiecas pret dzīvi, bet pārdzīvo, ja rodas kādas problēma. Šīs personas nav piesaitētas vienai vietai un nepārdzīvo, ja blakus nav mīļotā cilvēka, jo viņiem apkārt vienmēr ir daudz draugu. Tāpēc arī viņu nervu sistēma un sirds ir daudz spēcīgāka, nekā jebkurai citai zodiaka zīmei.
Nav mazsvarīgs fakts, ka Ūdensvīri ir labi attīstīti daudzos virzienos un ļoti sabiedriski. Tāpēc viņi ir pieprasīti cilvēki, kas nekad nepaliek vieni. Visas šīs pazīmes padara Ūdensvīru par vienu no laimīgākajām horoskopa zīmēm.
Autors: Dieviete.lv
Līdz šim Latvijā no Covid-19 varētu būt atveseļojušies aptuveni 30 cilvēki!
Līdz šim Latvijā no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 varētu būt atveseļojušies aptuveni 30 cilvēki, savukārt pašizolācijā atrodas vismaz 2200 Latvijas iedzīvotāji, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs.
Perevoščikovs skaidroja, ka epidemiologi par Covid-19 pacientu tuvajām kontaktpersonām identificējis aptuveni 2200 cilvēkus. Šiem cilvēkiem 14 dienas ir jāievēro pašizolācija, paliekot mājās, un jānovēro savas veselības stāvoklis.
Minētie cilvēki ir Covid-19 slimnieku gan ģimenes locekļi, kolēģi, pacienti, draugi. “Vīruss nešķiro,” teica Perevoščikovs.
Speciālists skaidroja, ka SPKC ik dienu informē par unikālajiem diennaktī veiktajiem testiem, proti, ikdienas statistikā neietilpst tie testi, kas veikti līdz šim jau slimai personai, lai noteiktu, vai ir notikusi izveseļošanās. Dati par atkārtotajiem testiem pagaidām nav sistematizēti.
SPKC kontaktējas ar ģimenes ārstiem, kuriem ir galavārds saistībā ar to, vai personu var uzskatīt par atveseļojušos no Covid-19. Perevoščikoks skaidroja, ka ģimenes ārstam ir jāorganizē kontroles testi un par to jāpaziņo. Vakar SPKC audiokonferencē ģimenes ārstiem atgādināja minēto prasību.
Ģimenes ārsti SPKC jau paziņojuši par aptuveni 30 vairs neinfekcioziem cilvēkiem. SPKC gan vēlas ar šiem cilvēkiem atkārtoti sazināties, lai noskaidrotu pilnīgu informāciju.
“Viņi noteikti ir izveseļojušies, bet mēs gribam būt pārliecināti, ka viņi ir atbrīvojušies no vīrusiem,” piebilda speciālists.
Vērtējot situāciju visā pasaulē, izslimošana un atbrīvošanās no vīrusa prasa aptuveni vienu mēnesi, stāstīja Perevoščikovs. Līdz ar to, lai saskaitītu datus, tāpat nepieciešams aptuveni mēnesis.
Kā ziņots, Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināts vēl 22 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 398 cilvēki. Patlaban ārstniecības iestādē ir stacionēti 27 Covid-19 pacienti, no viņiem 24 ir ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Perevoščikovs 25.marta preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
01.04.2020.
“Zvaigžņu karu” aktieris un “Gredzenu pavēlnieks” dialektu meistars Endrū Džeks miris no Covid-19 (+VIDEO)
Britu aktieris Endrū Džeks, kurš tēlojis un ierunājis lomas “Zvaigžņu karu” filmās, ir miris no jaunā koronavīrusa slimības Covid-19, trešdien paziņoja viņa reklāmaģents.
76 gadus vecais aktieris, kurš strādāja galvenokārt par aktieru balss, akcentu un dialektu skolotāju, nomira otrdien slimnīcā Sari grāfistē Lielbritānijā, teikts viņa reklāmaģenta Džila Makalova paziņojumā.
“Endrū dzīvoja vienā no vecākajām peldošajām mājām Temzas upē, viņš bija kvēli neatkarīgs, bet traki mīlēja savu sievu, kas arī ir dialektu skolotāja,” sacīja Makalovs.
“Endrū Džekam pirms divām dienām diagnosticēja koronavīrusu. Viņš necieta no sāpēm un mierīgi aizgāja, zinot, ka visa viņa ģimene ir ‘ar’ viņu,” sociālajos medijos ierakstīja viņa sieva Gabriela Rodžersa, kura atrodas karantīnā Austrālijā.
Džeks ir tēlojis starpgalaktiskās Pretošanās kustības majoru (vēlāk ģenerāli) Keljuenu Īmetu filmās “Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi” un “Zvaigžņu kari: Spēks mostas”, kā arī ierunājis Moloha lomu filmā “Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts”.
Viņš kā balss, akcentu un dialektu skolotājs kopš 1982.gada ir strādājis pie vairāk nekā 80 filmām, sadarbojoties ar vairāk nekā 200 aktieriem.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
Aizvadītajā diennaktī konstatēts rekordliels ar Covid-19 saslimušo skaits
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 48 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 446 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī Latvijā veikti 1003 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā valstī veikti 15 810 Covid-19 testi.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādījis, ka, analizējot šo [inficēto] skaitli, jāņem vērā lielais uzliesmojums patversmē ar daudzajiem gadījumiem. Dumpis skaidroja, ka daudzi ir pārbaudīti epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā, attiecīgi visi pozitīvie gadījumi un kontakta personas ir karantīnā.
Arī SPKC norādījis, ka statistikā par pēdējo diennakti ir iekļauti 27 patversmē saslimušie.
Diennakts laikā kopējais ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 11%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
Patlaban ārstniecības iestādēs ir stacionēti 28 Covid-19 pacienti, no viņiem 25 ir ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Vakar tika paziņots, ka ar Covid-19 inficējušies vismaz 27 cilvēki kristīgās draudzes “Zilais krusts” vīriešu patversmē Rīgā. Starp inficētajiem ir gan patversmes klienti, gan darbinieki.
Tāpat ar Covid-19 kopumā ir inficējušies vismaz 26 medicīnas darbinieki.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
01.04.2020.
Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)
Runājām ar Juri, kurš pašlaik pašizolācijā ārstējas no Covid-19. Uzzinājām kāda šobrīd ir viņa pašsajūta, kāds ir viņa viedoklis par šo slimību, kā arī pēc kā viņš ilgojas esot pašizolācijā.
Kāda šobrīd ir jūsu pašsajūta? Vai ir kādi simptomi?
Vēl mazliet ir saglabājies klepus, bet temperatūras nav. Nogurumu praktiski arī vairs nejūtu.
Vai jūs domājat, ka šī slimība atstās kādas sekas uz jūsu veselību?
Es ceru, ka nē, bet nekāda cita viedokļa man nav, neesmu ārsts un nevaru neko tādu prognozēt.
Vai jums ir bail saslimt atkārtoti?
Es ceru, ka, izslimojot šo slimību, man būs imunitāte pret to, bet kā būs, es, protams, nevaru apgalvot.
Iepriekšējā intervijā jūs teicāt, ka ceļojāt ar vēl diviem draugiem, kuri plāno iet pārbaudīties. Vai jums ir kādas ziņas par viņu pašreizējo veselību?
Jā, pirmais ceļa biedrs ir vesels, viņam tests uzrādījās negatīvs, bet par otro vēl nezinu.
Bet vai viņi izjuta kādus simptomus vai tomēr izlēma par labu pārbaudei tikai tādēļ, ka jūsu analīžu rezultāti ir pozitīvi?
Zināmas bažas viņiem bija, jo abiem bija saaukstēšanās pazīmes, bet nebija cēlusies temperatūra kā man.
Šodien medijos pavīdēja ziņas, ka Veselības ministre Viņķeles kundze uzskata, ka pandēmijas datums ir jāpagarina par vēl 3 mēnešiem. Kādas ir jūsu domas par šādu paziņojumu?
Es domāju, ka tas būtu prātīgs lēmums, jo cilvēkiem maksimāli jāsargājas no vīrusa un jo ātrāk tiks reaģēts, jo ātrāk būs iespējams vīrusu uzveikt. Nezinu, uz cik ilgu laiku būtu nepieciešams pagarināt valstī esošo ārkārtas stāvokli, bet uzskatu, ka šobrīd tas, ka cilvēki nedodas uz darbu vai uz skolu, universitāti ir pareizi.
Kā šis pandēmijas laiks pēc Covid-19 ietekmēs jūsu ikdienu? Vai jūs atgriezīsieties mājās, kā tas mainīs ikdienu jums?
Protams, ka tas radīs neērtības, bet cilvēks var pielāgoties jebkādiem apstākļiem, pielāgosimies.
Tagad internetā izlasāmas ne mazums konsperācijas teoriju par Covid-19. Vai jums ir viedoklis, kādēļ šī slimība radusies?
Man ļoti nepatīk, ka cilvēki izsaka viedokli tikai pamatojoties uz kādām baumām vai tikai tāpēc, ka viņiem kāds viedoklis vairāk patika vai nepatika. Es uz šīm konspirācijas teorijām skatos kā uz baumām.
Jūs gan šobrīd neesat mājās, bet kā šobrīd jūsu ģimenē notiek pārtikas iegāde?
Sieva iet uz veikalu, tas tiek darīts retāk, nekā iepriekš un preces tiek iepirktas uz ilgāku laiku nekā parasti.
Kas būs pirmais, ko izdarīsiet atgriežoties mājās, ja viss būs kārtībā ar veselību?
Visvairāk man gribētos satikt ģimeni un bērnus. Noteikti, ka pirmais, ko gribētu izdarīt, ir pastaigāties pie jūras.
Dzīvojot pašizolācijā noteikti ir kas tāds, kas trūkst. Saprotams, ka tā ir ģimene, bet pēc kā vēl ilgojaties?
Šobrīd tās noteikti ir pastaigas svaigā gaisā. Man pietrūkst svaigs gaiss, atrodoties dzīvoklī karantīnā.
Varbūt jums ir kāds ieteikums cilvēkiem, kuri ir panikā, baidās saslimt?
Mans ieteikums būtu maksimāli palikt mājās! Pēc iespējas mazāk iet uz veikaliem, ja iespējams arī uz darbu. Jo arī es, kad no ceļojuma lidoju mājās, negribēju noķert vīrusu un centos ievērot visus drošības pasākumus. Uz katra stūra mazgāju rokas un es tāpat dabūju vīrusu. Cilvēki domā, ka tas ar viņiem nenotiks, bet vīruss ir patiešām lipīgs. Tiem, kas baidās, es iesaku sēdēt mājās un tiešām nevajag nekur doties.
Nupat brīvdienās cilvēki devās uz Saulkrastiem un Jūrmalu. Uz šosejām bija izveidojušās visai lielas mašīnu rindas. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
Ja tika ievērota 2 metru distance, iespējams, ka tas tas ir normāli. Galvenais nepulcēties vairākiem cilvēkiem kopā.
Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis!
Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros!
Autors: Dieviete.lv
31.03.2020.
Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?
Traģisks stāsts par vecākiem, kuri zaudēja savus bērnus un tad saskārās ar īstu brīnumu! (+VIDEO)
2010. gadā Opras Vinfrijas šovā viesojās kāda ģimene, kura kārtējo reizi apstiprināja to, ka dzīve var mainīties vienā acu mirklī! Lai gan no intervijas brīža ir pagājuši jau 10 gadi, mēs uzskatām, ka apspriestais temats nav zaudējis savu aktualitāti un, iespējams, dos cerību, ka pat traģiskākajos notikumos var ataust cerība un brīnumi.
Lori un Kriss Koble ģimenes dzīve tika sagrauta vienā mirklī, kad viņi 2007. gada 4. maijā autoavārijā zaudēja savus trīs bērnus. Gandrīz tieši pēc gada absolūti brīnumainā likteņa pagriezienā Krisam un Lori piedzima trīnīši! 2010. gadā Lori un Kriss dalījās ar Opru savā stāstā par neiedomājamu zaudējumu, neticamu drosmi un otro iespēju dzīvot. Ģimene uzsver, ka jaunajām atvasēm ir pastāstīts par mirušo brāli un māsiņām, viņu fotogrāfijas joprojām atrodas ģimenes mājās. Vecāki uzskata, ka viņu mirušie bērni ir sargeņģeļi trīnīšiem, kā arī to, ka jaunās atvasītes ir pārsteidzoši līdzīgas zaudētajiem bērniem – Emmai, Keitijai un Kailam.
Video
Autors: Dieviete.lv
Princis Čārlzs beidzis ievērot pašizolācijas režīmu (+VIDEO)
Lielbritānijas princis Čārlzs beidzis ievērot pašizolācijas režīmu, kas viņam bija jāievēro pozitīvā Covid-19 testa rezultāta dēļ!
Princis pašizolācijā Skotijā pavadīja septiņas dienas, kad uzzināja par testa rezultātu. Prinča simptomi bija mēreni. Viņa dzīvesbiedrei Kornvolas hercogienei Kamilai arī tika veikts tests. Kaut arī Kamilai vīruss netika konstatēts, arī viņa sākusi dzīvi pašizolācijas režīmā. Kā pavēstīja karaļnams, princis ir pie labas veselības un ievēro valdības noteiktos ierobežojumus.
“Klarensas nams šodien apstiprināja, ka Velsas princis pēc konsultācijām ar savu ārstu šobrīd vairs nav pašizolācijas režīmā,” pavēstīja pārstāvis sakariem ar presi.
Princis Čārlzs septiņas karantīnas dienas pavadīja karaliskās Balmoralas pils Berkhalas mājā.
Atbilstoši valdības vadlīnijām visiem cilvēkiem, kuriem ir simptomi, pašizolācijā jāpavada septiņas dienas, savukārt visiem viņu mājsaimniecības cilvēkiem pašizolācijā jāpavada divas nedēļas.
Video
Autors: Dieviete.lv
Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis (+VIDEO)
28.martā 80 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis, informē Latvijas Nacionālais teātris.
Kublinskis dzimis 1939.gada 12.aprīlī. Pēc Rīgas 2.vidusskolas pabeigšanas, 1957.gadā viņš sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru, pēcāk viņam uzticēja epizodiskas lomas un dalību masu skatos, līdz viņš saņēma Klaida lomu Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdijā”, norādīts interneta vietnē “100.teatris.lv”.
Paralēli darbam teātrī Kublinskis iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, kuru absolvēja ar Grigorija Kanaviča drāmu “Lai viņš iet projām”. Kopš 1964.gada viņš bija Nacionālā teātra režisors.
Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava “posteņa” pārmantotāju. Divus gadus Kublinskis bija teātra mākslinieciskais vadītājs.
Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem Nacionālā teātra aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes.
Enciklopēdijas “Teātris un kino biogrāfijās” otrajā sējumā norādīts, ka Kublinskis bijis viesrežisors Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī, Vācijā un Maskavas teātrī “Sovremeņņik”, Krievijā.
Tāpat Kublinskis režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu 1973.gadā un Latvijas valsts proklamēšanas dienas atcerei veltīto sarīkojumu 1988.gadā.
Par nopelniem latviešu teātra attīstībā režisors apbalvots Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2017.gadā Kublinskis saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
Kolēģu vārdā rakstot atvadu vārdus, Nacionālā teātra pārstāve Ieva Struka norādīja, ka daudz no režisora Kublinska mācījušies tādi aktieri kā Evija Krūze, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Liene Gāliņa, Jānis Āmanis, Madara Saldovere un Kaspars Dumburs.
Pateicoties Kublinskim, pārliecinoši Nacionālā teātrī savu vietu ieguva aktrise Lolita Cauka, lielas lomas pie viņa nospēlēja Māra Zemdega, bez Kublinska izrādēm grūti esot iedomāties arī Kārļa Sebra, Jāņa Kubiļa, Inta Burāna, Ģirta Jakovļeva, Ulda Dumpja mūžu.
Pie Kublinska nozīmīgākajām izrādēm pieder traģēdijas un drāmas, ieskaitot Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, Henrika Ibsena “Heda Gablere” un “Spoki”, Artura Millera “Skats no tilta”, Maksa Friša “Santakrusa”, Judžina O’ Nīla “Garās dienas ceļš uz nakti”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Aija” un daudzas citas.
Kā raksta Struka, Kublinskis smalki sajuta arī to stīgu, ko sauc par ikdienas cilvēka priekiem un bēdām, un tapa “Acālija”, tapa “Hamilkāra kungs”, tapa “Bezkaunīgie veči”, “Kaktusa zieds” un “Pie zelta ezera” un, atkal jāsaka – daudzas citas. Visbeidzot – teātra repertuārā joprojām ir salonkomēdija “Tik mīla vien”, kas iestudēta 2008.gadā un tā ilgmūžībā pārspējusi jebkuru Nacionālā teātra jaunāko laiku izrādi.V
Video
Autors: Nozare.lv/Latvijas Nacionālais teātris
Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcels uz 2021.gadu (+VIDEO)
XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome šodien nolēma vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu, preses brīfingā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka, izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.
Dziesmu svētku norisei līdz šim bija piešķirti 4,7 miljoni. Vēl tiek apkopota informācija par svētku skatēs iztērēto un mākslinieciskajā repertuārā izmantoto naudu, tomēr ministre apgalvoja, ka šī summa varētu būt ap 200 000 eiro. Precizējumi sekošot aprīļa vidū.
Pēc ministres paustā, Finanšu ministrija apliecinājusi, ka līdzīgi kā vēlēšanas, tā arī dziesmu svētki ir likuma sastāvdaļa un finansējums šim mērķim tiks rasts. “Nevaram garantēt, ka būs tieši “eiro pret eiro”, bet tam ir garants un, pārceļot svētku norisi, iezīmējam svētku budžetā šo pozīciju,” pauda ministre.
Bija plānots, ka svētki notiks šovasar no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, tomēr komiteja un padome iecerējušas svētkus rīkot nākamgad no 5.jūlija līdz 11.jūlijam.
Padomes un komitejas sēdē Šuplinska akcentējusi, ka svētku rīkošanā svarīgākais ir sabiedrības, jo īpaši dalībnieku drošības jautājums. “Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē ievieš būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības funkcionēšanas jomās,” pauda ministre.
Šuplinska cer, ka šī ziņa neskumdinās potenciālos dalībniekus, bet ļaus noskaņoties svētkiem ar jaunās izglītības platformas “Tava klase” starpniecību. Tā būšot iespēja izdejot un izdziedāt arī Dziesmu un deju svētku repertuāru.
Arī svētku izpilddirektore Agra Bērziņa uzsvēra, ka svētku organizatoriem ir ļoti svarīga dalībnieku drošība, tādēļ tika pieņems lēmums svētkus pārcelt uz nākamo gadu.
Līdz mācību gada beigām visi potenciālie svētku dalībnieki un organizatori saņems informāciju par turpmāko rīcību, kā notiks gatavošanās svētkiem nākamajā gadā. Viņa sacīja, ka patlaban Tautas deju nozares ekspertu komisija sagatavos priekšlikumus, kā rīkoties nākamajā gadā un, iespējams tie tautas deju kolektīvi, kuri šogad skatēs jau kvalificējās svētkiem – nākamgad tajās varēs nepiedalīties un kvalificēsies svētkiem automātiski.
Savukārt Dziesmu svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns atzina, ka padomei neradās šaubas, ka lēmums par svētku pārcelšanu “šajos apstākļos ir absolūti izsvērts un adekvāts, un tā ir pareiza izeja no pašreizējās situācijas”.
Vaicāts, vai svētku atcelšana paver iespēju iekļaut repertuārā kaut ko mainīt, viņš uzsvēra, ka Dziesmu svētku padome ir konsultatīva un šajā reizē viņam nav tiešas saistības ar svētku repertuāra izveidi. Tomēr padomes sēdes laikā svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags informējis, ka par šo jautājumu ir bijušas diskusijas.
Klišāns sacīja, gads ir diezgan ilgs laiks, līdz ar to repertuārā, viņaprāt, vismaz attiecībā uz dziedāšanu, varētu būt arī kādas “jaunas vēsmas un aktualitātes, lai bērniem būtu interesanti un nebūtu veselu gadu jādzied tikai faktiski jau apgūts repertuārs.
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā.
Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
31.03.2020.
Covid-19 saslimušo skaits Latvijā sasniedz gandrīz 400!
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 22 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 398 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 500 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 14 807 Covid-19 testi. Patlaban ārstniecības iestādē ir stacionēti 27 Covid-19 pacienti, no viņiem 24 ir ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Līdz ar to diennakts laikā kopējais saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 6%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Pagājušās nedēļas laikā saslimušo skaita procentuālais pieaugums svārstījies 8-13% robežās, bet vakar sasniedza 8%.
Pārējās Baltijas valstīs Covid-19 gadījumu skaita procentuālais pieaugums ir ievērojami neviendabīgāks. Igaunijā aizvadītajā nedēļā saslimušo skaita pieaugums svārstījies no 5% līdz pat 25%, savukārt Lietuvā saslimušo skaita pieaugums bija 10-31% robežās.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
31.03.2020.
Elpošanas vingrinājumi un padomi tavai plaušu veselībai
Šobrīd, koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 straujās izplatības laikā, arvien vairāk tiek runāts par plaušu veselības stiprināšanas un elpošanas vingrinājumu nozīmi. Kā stiprināt plaušu veselību ik dienas? Ko labu plaušām sniedz elpošanas vingrinājumi? Kā tos pareizi veikt? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Elpošana nozīme
Elpošana ir tikpat svarīga organismam kā sirdsdarbība, uzsver I.Tambora. Tā ir unikāla ar to, ka notiek automātiski. Elpošanu nodrošina elpošanas aparāts, kas gādā par gaisa ieplūdi plaušu alveolās, kur notiek gāzu apmaiņa starp ārējo vidi un asinīm.
Cilvēka plaušas galvenokārt sastāv no sīkiem gaisu saturošiem maisiņiem – alveolām. To skaits ir ap 300 miljoniem. Pa elpceļiem (rīkli, balseni, traheju un bronhiem, kuri ieiet plaušās un veido sīku sazarojumu – bronhiolas) gaiss plūst no ārējās vides uz alveolām.
Elpošanas cikls sastāv no ieelpas un izelpas. Miera stāvoklī pieaugušam cilvēkam vienā minūtē plaušās nokļūst un to tām iziet aptuveni četri litri gaisa. Apkārt alveolām ir izvietoti asinsvadi – plaušu kapilāri, caur kuriem plūst asinis un caur plānu sieniņu notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Lielas slodzes laikā gaisa plūsma var palielināties 30-40 reizes, bet asinsplūsma – 5-6 reizes.
Elpošanas sistēmai ir vēl citas funkcijas. Tā aizsargā organismu pret mikrobiem, veido runas skaņas, ietekmē bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju asinīs. Plaušas darbojas kā siets, kas izšķīdina asins recekļus.
Kas ir pareiza elpošana?
Pareizas elpošanas laikā krūšu kurvis izplešas visos virzienos un vēders izvirzās uz priekšu. To sauc par jaukta tipa elpošanu, skaidro ārste. Pareizi ir elpot caur degunu, lai sasildītu gaisu un nodrošinātu aizsargfunkciju pret mikrobiem. Ir gadījumi, kad elpošanas tips ir izmainīts, piemēram, cilvēks vairāk elpo ar krūtīm vai vēderu. To apzīmē kā “krūšu elpošanas” vai “vēdera elpošanas” tipu. Sievietēm fizioloģiski ir izteiktāks krūšu, bet vīriešiem vēdera elpošanas tips. Ja tiek nodrošināta pietiekoša gaisa apmaiņa plaušās, problēmas veselībai tas nerada. Svarīgi ir elpot pietiekami dziļi, nodrošinot pilnu elpošanu. Tādēļ fizioloģiski cilvēks ik pa laikam izdara dziļas ieelpas un izelpas.
Nepareizi ir elpot caur muti, virspusēji, ātri. Tad gaiss līdz plaušu apakšējām alveolām nenonāk. Nepareiza elpošana veidojas, ja ir kāds iemesls – stress, slimība, pēc operācijas. Arī mazkustīgiem cilvēkiem elpošana kļūst vājāka. Tas rada nevēlamas sekas organismā.
Elpošanas vingrinājumu noderīgums
Elpošanas vingrinājumi uztur un atjauno plaušu funkcionālās spējas, kas ir svarīgas visam organismam. Gaiss tāpat kā ēdiens organismam dod enerģiju. Uzlabojas pašsajūta, organismā notiek daudzi pozitīvi procesi: plaušās uzlabojas asinsrite un ventilācija, organismam aktīvāk tiek piegādāts skābeklis. Taču jāņem vērā, ka elpošanas vingrinājumu efekti ir īslaicīgi – tie darbojas tad, kad tos pielieto. Tāpēc ir svarīgi tos atkārtot vairākas reizes dienā, ik pa stundai.
Lai nostiprinātu elpošanas sistēmu ilgtermiņā, jānodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobu, ciklisku slodzi – pastaigām vidējā tempā, skriešanu, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu. Fiziskas slodzes laikā organismam pieaug pieprasījums pēc skābekļa, elpošana dabiski kļūst dziļāka, biežāka un efektīvāka. Tādējādi nostiprinās gan sirds, gan elpošanas sistēma.
Dažādas pieejas
Sākotnēji ir jāizprot elpošanas vingrojumu pielietošanas mērķis, uzsver I. Tambora. Tos var praktizēt, lai vispārēji iedarbotos uz elpošanas sistēmu vai ar konkrētu mērķi – palīdzot atveseļoties vai uzturēt plaušu funkciju pie hroniskām slimībām. Zinot mērķi, speciālists iesaka piemērotākos elpošanas vingrojumus. Piemēram, pie vienām elpošanas slimībām drīkst pielietot dziļas elpošanas vai forsētas izelpas tehnikas, bet pie citām ne. Vienā gadījumā mērķis ir aktivizēt elpošanas centru, panākt pilnas elpošanas atjaunošanu, bet citā, savukārt, mērķis ir nomierināt elpošanu, mazināt elpošanas biežumu, sabalansēt ieelpas un izelpas attiecību.
Plaušu slimību ārstēšanai un profilaksei
Elpošanas vingrinājumus noteikti ieteicams pielietot plaušu slimību ārstēšanā gan akūtā atveseļošanās fāzē, gan hronisku plaušu slimību gadījumā. Pie akūtam slimībām (akūta pneimonija, bronhīts, hronisks bronhīts, bronhiālās astmas paasinājums) tie būtu jāuzsāk tiklīdz ķermeņa temperatūra ir normalizējusies vai nokritusi līdz subfebrilai (~37,0 grādi). Elpošanas vingrinājumi palīdz mazināt iekaisumu un ātrāk izveseļoties.
Jaunā Covid-19 vīrusa kontekstā ieteicams praktizēt dziļās elpošanas vingrojumu: pēc dziļas ieelpas caur degunu aizturēt elpu, ieturēt pauzi, cik var līdz aptuveni 10 sekundēm un lēnām izelpot caur šauru muti. Atkārtot 4-6 reizes. Praktizēt vairākas reizes dienā. Otrs vingrojums – pie fiziskas slodzes ieelpo caur degunu, izelpo caur šauru muti. Šo vingrojumu sauc par ”lūpu bremzi”. Lūpu bremze izlīdzina gaisa plūsmu elpceļos, uzlabo oksigenāciju un mazina elpas trūkumu pie fiziskas slodzes. Trešais vingrojums – “diafragmālā elpošana”. To veic, apguļoties uz muguras, kājas saliektas ceļos, viena roka uz vēdera, otra uz krūtīm, ieelpa caur degunu – vēders piepūšas liels, izelpa caur muti – vēders saplok. Atkārto 4-6 reizes.
Vislabāk ir vingrot svaigā gaisā. Taču, ja šādas iespējas nav un jāvingro iekštelpās, tās iepriekš ir kārtīgi jāizvēdina. Nevajadzētu vingrot caurvējā.
Savukārt, ja vingro ārpus telpām, jāuzmanās no vēsa, mitra gaisa, jo, iespējams, bronhi noreaģēs uz aukstu gaisu. Sevišķi, ja nesen ir izslimota plaušu slimība. Tādā gadījumā ieteicams sejai aizlikt priekšā šalli, ieelpot caur degunu, lai sasildītu gaisu. Elpot lēnāk un censties vairāk elpot ar plaušu apakšējām daļām.
Svarīgi! Jāelpo ir visiem, un elpošanas vingrojumi noder katram, taču ir dažas situācijas, piemēram, akūts saslimšanas stāvoklis, kad ir noteikts pilnīgs miers un vingrojumi jāatliek.
Pievērs uzmanību! Ja elpošanas vingrinājumi izraisa galvas reiboni, tas nozīmē, ka vingrojums ir atkārtots par daudz reižu vai tiek veikts nepareizi.
Plaušu veselības uzlabošana mājas apstākļos
Mājas apstākļos ieteicams biežāk mainīt pozas sēžot vai guļot. Ik pa brīdim jāizkustas, jāizvēdina telpas, jāorganizē aktīvas pauzes ar vingrošanu: izstaipīšanos, locītavu izkustināšanu, dziļu elpošanu. Noderētu arī spēka vingrinājumi: pietupieni, pacelšanās pirkstgalos, roku atspiešanās pret sienu, galdu vai grīdu, vingrojumu vēdera presei, mazākas vai lielākas hanteles atbilstoši spējām!
Vingrojumus vēlams saskaņot ar elpošanu. Aktīvas roku kustības palīdz krūšu kurvim un plaušām izplesties. Savukārt aktīvi stiepjoši vingrojumi ķermenim, piemēram, noliekšanās sānis ar dziļu ieelpu, uzlabo plaušu elastību. Tādējādi uzlabosies visa organisma funkcionālis stāvoklis kopumā un plaušu veselība.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa plaušu slimību profilaksei un veselības stiprināšanai iesaka neaizmirst par dabas veltēm un dabiskiem līdzekļiem. Pēc izslimotām plaušu slimībām, atjaunoties un stiprināt plaušu veselību palīdzes ehinācijas saturoši uztura bagātinātāji un tēja. Tāpat plaušu veselībai par labu nāks no seniem laikiem ieteikta ājurvēdas tēja ar ingveru, ķiploku un kanēli.
Profilaktiskos nolūkos var lietot dabīgus uztura bagātinātājus, kas satur augstu C vitamīna devu. Savukārt mājas gaisa antibakteriālajai terapija var izmantot tējas koka vai dižegles ēteriskās eļļas. Ieteicams pastaigas svaigā gaisā un regulāri vēdināt telpas. Taču ir gadījumi, kad ar telpu vēdināšanu pavasarī ir jāuzmanās, – ja ir novērojamas pavasara alerģijas, tad ar to nevajadzētu aizrauties. Šādos gadījumos var vēdināt telpas tad, kad neesat mājās, ja tas ir iespējams, lai nebūtu tik tieša saskarsme ar alergēniem.
Autors: Benu Aptieka
Horoskops: Tavs nedēļas horoskops (30.03.-05.03.)
Auns – Būs tieksme pārspīlēt neveiksmes, nomāks īgnums un dusmas. Nelietojiet alkoholu. Uzmanīgi ievēro satiksmes noteikumus. Neko nepārmet ģimenes locekļiem!
Vērsis – Būs jānožēlo agrāk izdarītais, ko tagad atzīsti par sliktu. Tie, kas noziegušies pret likumu, var nonākt cietumā vai slimnīcā. Atsakaties no vētrainām izpriecām. Jaunā iepazīšanās var radīt pamatīgus sarežģījumus.
Dvīņi – Finansu lietām nepiemērots laiks. Aizdoto naudu neatgūsiet, bet aizņēmumu nespēsiet atdot. Pārbaudiet seifa drošību, tīšuprāt neizraisiet līdzcilvēku skaudību.
Vēzis – Svarīgam darbam nepiemērots laiks. Var salūzt kāds mehānisms. Ja būsiet piesardzīga, prieku sagādās kāda tikšanās vai telefona zvans. Skarbi līdzcilvēku izteicieni nav jāuzskata par naidīgiem.
Lauva – Var būt depresīvu noskaņojums. Neiedziļinieties bēdīgos notikumos, kur neko nevar mainīt. Izbraucienā var salūzt mašīna. Alkohols var mudināt uzklausīt nevajadzīgas tenkas. Nekavējieties vientulīgās pārdomās.
Jaunava – Saudzē veselību, nepieļaujiet, ka viegla saaukstēšanās izvēršas hroniskā slimībā. Velti šīs dienas sev un ģimenei, draugu sabiedrībā pabūsi citreiz. Centies lieki neapvainoties.
Svari – Nesaskaņas ģimenē iespaidos tavas darbaspējas. Būsi neparasti konservatīva, nepieļauj skandālu, ja nevari citādi, tad labāk klusē, to vēlāk varēsiet pārtraukt. Kļūmes un kavēšanās būs plānotajos darbos, bet ar laiku viss nokārtosies.
Skorpions – Ar visu būsi neapmierināta! Izvairies no saaukstēšanās, arī nelielas iesnas un klepu ārstē nopietni! Problēmas nevar atrisināt bēgot, dari darbu, kuru labi proti. Neuztiep citiem savus uzskatus.
Strēlnieks – Tāla ciemiņa ierašanās sagādās uzstraukumu, būs problēmas. Nelietojiet alkoholu, tas veicinās izklaidību un pārpratumus. Varbūt ņemsiet ļaunā nesavaldīgo reakciju. Centies neatrasties lielā cilvēku pulkā.
Mežāzis – Mājās var iezagties vēsums starp ģimenes locekļiem. Nav vēlams mainīt dzīvesvietu, iegādāties vai īrēt dzīvokli. Šis ir laiks, kurā par satraucošām lietām labāk nedomāt, atpūtieties.
Ūdensvīŗs – Līdzcilvēki būs neciešami jūtīgi, jūs pat nepamanīsiet, kad kāds jau būs apvainojies. Rūpējieties par savu veselību. Esi iecietīga pret mīļoto cilvēku.
Zivis – Neveiksies finansu jomā. Bērni būs raudulīgāki nekā citkārt. Jaunā paaudze neuzklausīs gudrās pamācības, bet sekos pieaugušo sliktajam paraugam. Nepiedalieties pārgalvīgās aktivitātēs, labāk palieciet mājās un veltiet laiku ģimenei.
Autors: Dieviete.lv
30.03.2020.
Ar vēsu prātu pret paniku: Kā palīdzēt sev pārvarēt bailes?
Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, dalās Rimi Labākai dzīvei eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
“Panika vēl nevienā situācijā nevienam nav palīdzējusi. Psihei ir savs likums – tas, kam pievēršam uzmanību, vairojas, citiem vārdiem, ”ko sēsi, to pļausi”. Cilvēks ne vienmēr spēj mainīt situāciju, kurā nonācis, taču spēj mainīt trīs lietas: savu domāšanu, iztēli un uzvedību. Tāpēc pozitīvā domāšana šobrīd ir ne tikai kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa sagatavojusi piecus praktiskus padomus ikvienam, kā mazināt paniku un izvairīties no negatīvām emocijām un stresa, kas, starp citu, vājina imunitāti.
Domājiet kritiski un analītiski
Kad no visām pusēm burtiski gāžas virsū satraucoša un nereti pretrunīga informācija, ir viegli apjukt un ļauties panikai. “Novērtēsim katru ziņu kritiski un analītiski, kontrolēsim un vadīsim savu iztēli un saglabāsim mieru. Dzīve joprojām turpinās, un mums līdzās ir cilvēki, kuriem esam vajadzīgi. Tāpēc daudz lietderīgāk būtu novirzīt savu uzmanības vektoru no ārkārtas situācijas un vīrusa uz citām dzīves jomām un līdzcilvēkiem,” iesaka psiholoģe. Viņa arī uzsver, cik svarīgi ir dalīties stāstos par izveseļošanos, lai vairotu pārliecību, ka šīs ir pārvaramas grūtības.
Atcerieties, ka spējat tikt galā ar grūtībām!
Cilvēku bailes dzimst no iepriekšējās pieredzes – ja kādreiz esam apdedzinājušies, vienmēr mazliet baidīsimies no uguns. Taču, lai neļautos panikai, Iveta Aunīte iesaka koncentrēties nevis uz nepatīkamu, bet pozitīvu pieredzi. “Ja mūsu pagātnes pieredzē ir krīzes situācijas, kuras esam veiksmīgi izturējuši un atrisinājuši, nav šaubu, ka tiksim galā arī šoreiz!” iedrošina eksperte.
Novērtējiet mazus uzlabojumus
Sabiedrību pāršalcot ziņām par ārkārtēja stāvokļa ieviešanu valstī, daži no mums uz brīdi saskārās ar pustukšiem vai pilnībā iztukšotiem atsevišķu produktu plauktiem veikalos. Iveta Aunīte norāda – lai gan centieni nodrošināties ar visu nepieciešamo ir cilvēciski saprotami, tā tomēr ir panikas barošana. “Paskatieties vēsu prātu – viss ir atkal kārtībā, krājumi plauktos tiek atjaunoti, un visiem visa pietiks!” atgādina Rimi Labākai dzīvei eksperte. Viņa aicina novērtēt katru mazu uzlabojumu vai minikrīzes risinājumu, kas vairo pārliecību, ka arī neparastos apstākļos dzīve turpina savu ritējumu.
Izbaudiet pēkšņi pavērušās iespējas
“Būsim godīgi, vēl nesenā pagātnē daudz no mums sapņoja par iespēju “strādāt no mājām”. Tad nu arī izbaudīsim to un veiksim savus darba pienākumus, neizkāpjot no ērtajām mājas čībām, dzerot rīta kafiju no “savas” krūzītes un netērējot laiku ceļā!” saka Iveta Aunīte. Protams, māju atmosfēra var arī traucēt koncentrēties, tāpēc, lai darbs no mājām veiktos raiti un produktīvi, psiholoģe ierosina ieviest dienas režīmu: celties noteiktā laikā, sākt un beigt darbu vienā un tajā pašā laikā, maksimāli norobežoties no traucējošiem faktoriem, piemēram, televizora, sastādīt darāmo darbu sarakstu un pa vienam tos no saraksta izsvītrot. Protams, nevajadzētu aizmirst par pusdienu pauzi, izstaipīšanos, izkustēšanos un telpas vēdināšanu!
Pavadiet laiku saturīgi
Šis ir laiks, kad svarīgi koncentrēties uz garīgo spēku, savstarpējo atbalstu, iecietību un pacietību. “Būsim paraugs saviem bērniem! Viņi kopē mūsu uzvedību un atdarina mūsu reakcijas. Tāpēc būsim vairāk ar viņiem kopā un darīsim kopā to, ko jau sen esam gribējuši! Mēs visi šobrīd esam ieguvuši to, pēc kā informācijas pārbagātības un steigas laikmetā visvairāk esam ilgojušies – laiku. Pavadīsim to jēgpilni un lietderīgi!” aicina Rimi Labākai dzīvei eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
Autors: Rimi
Diennakts laikā kopējais saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 8%
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 29 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 376 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Diennakts laikā kopējais saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 8%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Pagājušās nedēļas laikā saslimušo skaita procentuālais pieaugums svārstījies 8-13% robežās. Pārējās Baltijas valstīs Covid-19 gadījumu skaita procentuālais pieaugums ir ievērojami neviendabīgāks. Igaunijā aizvadītajā nedēļā saslimušo skaita pieaugums svārstījies no 5% līdz pat 25%, savukārt Lietuvā saslimušo skaita pieaugums bija 10-31% robežās.
Kopumā 28 pacienti ārstējas slimnīcās, tai skaitā 25 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.
Iepriekšējā diennaktī veikti 502 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 14 307 Covid-19 testi.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Papildus līdz šim spēkā esošajiem ierobežojumiem, svētdien valdība nolēma, ka turpmāk, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus
Autors: nozare.lv
30.03.2020.
Infektologs: Pilnīga izolācija pagaidām nebūtu pareizais risinājums Covid-19 apturēšanai
Latvijas gadījumā pilnas karantīnas ieviešana un absolūta izolēšanās patlaban nebūtu pareizais risinājums jaunā koronavīrusa izplatīšanās apturēšanai, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.
Viņš norādīja, ka pilnīga sēdēšana mājās var novest pie smagām psihoemocionālām sekām un citu slimību paasināšanās, tāpēc ierobežojumi jācenšas ieviest tādi, lai ar tiem cilvēki varētu sadzīvot iespējami ilgāk. Vienā dienā pilnīgi visu apstādinot, infekcija no Latvijas nepazudīs, piebilda Dumpis.
Komentējot pašreizējo vīrusa izplatīšanos un iespējamos nākotnes pavērsienus, infektologs sacīja, ka neizsekojamo inficēšanās gadījumu skaits Latvijā aizvien ir relatīvi neliels. Tuvākajā nākotnē kļūšot skaidrāka aina par to, cik ļoti vīruss izplatās Latvijas iekšienē, jo ir beigusies repatriantu ieceļošana.
Tomēr arī aizvadītās nedēļas dati par saslimušajiem katru dienu bija līdzīgi, tādēļ var teikt, ka Covid-19 izplatība Latvijā zināmā mērā tiek kontrolēta. “Ja tā būtu nekontrolēta, tad, piemēram, nedēļu vēlāk vienā dienā būtu vismaz 2-2,5 reizēm vairāk gadījumu. Līdz ar to pašreiz izskatās, ka mūsu ieviestie pasākumi vismaz ierobežo vīrusa izplatību Latvijā,” skaidroja Dumpis.
Viņš uzsvēra, ka arī turpmākie vīrusa ierobežošanas pasākumi Latvijā tiks ieviesti, tikai un vienīgi vērtējot saslimstības un vīrusa izplatīšanās datus. “Šai brīdī analizēsim skaitļus, darīsim to, ko mēs pagaidām, manuprāt, darām labi. Tātad diagnosticējam slimību, izmeklējam epidēmiskos gadījumus, un tad skatīsimies un domāsim, kādus pasākumus ieviest, kādus varbūt atcelt,” rezumēja speciālists.
Infektologs uzsvēra, ka cīņa ar vīrusa izplatību ir “ļoti dinamisks process, un pasaulē nav tādas absolūtas receptes, kā to visu novadīt”.
Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 līdz svētdienai Latvijā bija apstiprināta 347 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Kopumā nedēļā no 23.marta līdz 29.martam konstatēti 210 jauni saslimšanas gadījumi.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.
Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.
Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
Vecāku un vecvecāku dzīves kvalitātes vārdā: Kā palīdzēt veciem cilvēkiem, kam ir urīna nesaturēšana?
Higiēnas preču DAILEE eksperte Ligita Trupa ir diplomēta medicīnas māsa un aprūpētāja ar pieredzi darbā gan veco ļaužu namā Anglijā, gan pansionātā Latvijā. Viņas darba pienākumos ārzemēs ietilpa pilnīga veco ļaužu aprūpe – kopšana, mazgāšana un ēdināšana. Šeit Ligitas Trupas pienākums ir sekot, lai tas viss tiktu pareizi darīts, saglabājot vecajiem cilvēkiem labu dzīves kvalitāti. Taču, lai kāds būtu veicamo darbu klāsts, kaut kas ir bijis kopīgs gandrīz visiem viņas aprūpējamiem – urīna nesaturēšana.
Arī veciem cilvēkiem ir grūti samierināties ar urīna nesaturēšanu
Manu aprūpējamo klientu loks ir vecuma grupā no 60 līdz 100 gadiem un pat vairāk; jaunāki cilvēki gadās retāk. No urīna nesaturēšanas cieš gandrīz visi, varbūt vienam cilvēkam no 50 tās nav. Jāatzīst, ka par šo problēmu sabiedrībā vispār nemēdzam runāt, taču vairums no mums, piedzīvojot lielu vecumu, no tās neizbēgs. Kad mans pienākums ir klientam teikt, ka nu ir laiks sākt izmantot ieliktnīšus vai pamperus, cilvēkus bieži nākas gandrīz vai pierunāt, jo psiholoģiski ir grūti to pieņemt. Ja iet pāri 80 gadiem, ir vienkāršāk – jo vairāk gadu, jo mazāk cilvēks uztraucas par tādām lietām, bet zem 70 ļoti negribas atzīt, ka urīna nesaturēšana ir kļuvusi par ikdienu.
Problēmas mērogs ir vienādi liels gan vīriešiem, gan sievietēm. Vienīgā atšķirība ir tā, ka ar sievietēm var vieglāk saprasties, izrunāt problēmu un izlemt, kas būtu darāms, lai viņas justos atkal labi. Vīriešus ir ļoti, ļoti grūti pārliecināt. Tur vajadzīga katram individuāla pieeja, kā smalkjūtīgi pateikt, ka ne vien pašam, bet arī apkārtējiem tas ir nepatīkami. Ja cilvēks ir normāli domājošs, parasti viņš ar laiku savu problēmu pieņem un atzīst. Diemžēl komplektā ar demenci tas var arī neizdoties – ieliktnīši vai autiņbiksītes nepatīk, traucē, un cilvēks tos rauj nost.
Kas ir būtiski, izvēloties higiēnas līdzekļus?
Pirmkārt, jāzina, cik nopietna ir problēma. Pavisam niecīgai spontānai nesaturēšanai dažu pilienu apmērā var lietot plānākus vai biezākus ieliktnīšus; ja problēma ir nopietna, jāizvēlas cilvēka izmēram un noplūdes apjomam atbilstošas autiņbiksītes, bet gulošiem cilvēkiem – pamperi.
Cilvēki nereti jauc pamperus un autiņbiksītes. Pirmie paredzēti uzlikšanai un noņemšanai guļus stāvoklī; aktīviem cilvēkiem, kuri saprot, ka viņiem vajag uz tualeti, bet kuri nespēj tik ātri turp aiziet, noteikti būtu ieteicamas autiņbiksītes. Šo higiēnas preču būtiskākā kvalitāte ir elastīgums, biksītes nedrīkst spiest vai traucēt, tām nevajadzētu būt pārspīlēti biezām. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizo izmēru.
Ļoti svarīga ir arī personīgās higiēnas ievērošana. Ir rūpīgi jāmazgājas; cilvēkiem ar jutīgu ādu vai alerģiskām reakcijām jāatrod piemērotu materiālu higiēnas preces un varbūt jālūdz ārstam papildu krēmi vai ziedes ādas kopšanai.
Ģimenes atbalsts – neatsverams
Ne vienmēr cilvēki uzreiz saprot, ka viņus piemeklējusi urīna nesaturēšana. Tāpēc ļoti būtiska ir tuvāko iesaiste, kuriem būtu jāpalīdz šo problēmu risināt. Sajūtot nepatīkamu aromātu, ir pēdējais laiks sākt kaut ko darīt un, visticamāk, ar ieliktnīti vien vairs nepietiks, vajadzēs autiņbiksītes. Pirms cilvēks kļūst citiem nepatīkams, vienīgais simptoms ir slapjums, savlaicīgi netiekot uz tualeti. Ja tas atkārtojas, klepojot, smejoties, kaut ko smagāku paceļot – par to noteikti ir jārunā. Protams, tas nav viegli. Sākumā var draudzīgi aprunāties, pajautāt, vai cilvēkam nešķiet, ka viņš savlaicīgi netiek uz tualeti, ka nejūtas vairs tik labi un tīri. Lai ikdienā justos ērti, var ierosināt izmēģināt kaut ko no higiēnas līdzekļiem. Noteikti būtu jāiedrošina nekautrēties un parunāt ar ģimenes ārstu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem sevišķi būtiska var izrādīties produkta cena. Viens no izdevīgākajiem risinājumiem ir zīmols DAILEE, kas apvieno lielisku kvalitāti un zemu cenu. Turklāt šie higiēnas līdzekļi ir valsts kompensējamo higiēnas līdzekļu sarakstā – ja ir ārsta nozīmējums, visbiežāk tiek apmaksāti 50% no lētākā pieejamā produkta.
Tas, kas jāmācās ikvienam, arī jauniem cilvēkiem – un ne tikai savu vecāku un vecvecāku, bet arī pašu dzīves kvalitātes labā pēc daudziem gadiem, – urīna nesaturēšana nav kauna lieta. Ar saviem mīļajiem un ārstu ir jādalās un jārunā. Bet pārējā sabiedrība par to pat nenojautīs, ja cilvēku sargās atbilstoši higiēnas līdzekļi!
Autors: DAILEE
Valdība lēmusi ieviest striktākus pulcēšanās ierobežojumus!
Šodien Valdības sēdē, tika pieņemti jauni drošības pasākumi, lai sabiedrība varētu veiksmīgāk izvairīties no saslimšanas ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19
– Turpmāk ārkārtējās situācijas laikā ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem.
– Tāpat būs jāievēro divu metru distance.
– Divu metru atstatums jāievēro visur – veikalā, darbā un arī mežā.
– Izņēmumi attieksies uz vienas mājsaimniecības locekļiem, kas dzīvo kopā.
– Par noteikumu pārkāpšanu varētu paredzēt bargākus administratīvos sodus. Par to valdība lems nākamnedēļ!
– Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu.
Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.
Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.
Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.
Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
29.03.2020.
Atgriešanās Latvijā izvēršas par murgu! (+VIDEO)
Divas latviešu skolnieces šādu starptautisko apmaiņas programmu atcerēsies mūžīgi. Bēgšana no Covid-19 skartās Itālijas, lidojums uz Poliju, tad tēta auto cauri Lietuvai, kamēr robežas vēl vaļā. Bet mājas durvis-slēgtas. Pašizolācija. Sāpošs kakls un mediķi aizsargtērpos. Analīžu gaidīšana un mācīšanās abiem vecākiem un trim bērniem sadzīvot vienam ar otru 24/7. Un, ja viens no viņiem vēl ir trīsgadnieks.
Video
Autors: Panorāma
28.03.2020.
Olimpiskās spēles tiks pārceltas par tieši vienu gadu!
Tokijas olimpiskās spēles nākamvasar norisināsies, visticamāk, no 23.jūlija līdz 8.augustam jeb tajā pašā laika periodā, kad bija paredzētas šovasar, ziņo Japānas raidsabiedrība NHK un “New York Times”.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un olimpisko spēļu organizatori Japānā šonedēļ atlika no 24.jūlija līdz 9.augustam Tokijā paredzētās spēles koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ. Tā ir pirmā šāda veida kavēšanās moderno spēļu 124 gadus ilgajā vēsturē.
Kā pauda SOK prezidents Tomass Bahs, gala lēmums par norisies laikiem tiks pieņemts tuvāko trīs nedēļu laikā. Nākamvasar paredzēti vairāki pasaules čempionāti olimpiskajos sporta veidos, taču vairākas federācijas jau ziņojušas par gatavību pārcelt savas meistarsacīkstes.
Kopš 1948.gada vasaras olimpiskās spēles notikušas ik pēc četriem gadiem. Lai gan olimpiskās spēles pieredzēja boikotus, teroraktus un protestus, tās ne reizi netika pārceltas, taču šoreiz koronavīrusa straujā izplatība pasaulē liegs sportistiem šovasar pulcēties Tokijā.
Pasaules vēsturē līdz šim atceltas tikai trīs olimpiskās spēles un visos gadījumos tas notika kara dēļ.
Autors: nozare.lv
28.03.2020.
Aizvadītajā diennaktī konstatēti 42 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 42 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 347 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 13 805 Covid-19 testi.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.
Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.
Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
29.03.2020.
Īsi pēc pusnakts Latvijā nogādāts aptuveni miljons sejas maskas un respiratori (+VIDEO)
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) pieprasījuma nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” šajā nedēļas nogalē veica īpašu kravas lidojumu uz un no Urumči starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 000 sejas masku un 80 000 respiratoru ar reisu, kas Latvijā nosēdās šonakt plkst.00.10, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.
Viņa skaidroja, ka īpašais lidojums tika veikts ar “airBaltic” “Airbus” “A220-300” lidmašīnu ar reģistrācijas numuru “YL-CSI”. Reiss no Rīgas izlidoja 28.martā plkst.8.11 pēc vietējā laika un nolaidās Urumči starptautiskajā lidostā plkst.19.57 pēc vietējā laika. Speciālais reiss Rīgā atgriezās 29.martā plkst.00.10 pēc vietējā laika.
Kopējais lidojuma laiks uz Urumči starptautisko lidostu Ķīnā bija piecas stundas un 46 minūtes, bet lidojums atpakaļ 29.martā ilga sešas stundas un 35 minūtes.
“airBaltic” ar “Airbus” “A220-300” lidmašīnu vienā virzienā starp starptautisko lidostu Rīga un Urumči starptautisko lidostu veica 4 815 kilometrus garu lidojumu bez apstājas.
Kopumā tika atgādātas 900 000 sejas maskas un 80 000 respiratori 619 kastēs, kravas apjomam veidojot 5,1 tonnu jeb 47 kubikmetrus. Lidojumu veica trīs piloti un divi tehniķi.
Kā ziņots, nākamās nedēļas laikā plānotas vairākas papildu piegādes ar vairāk nekā četriem miljoniem masku un respiratoru.
NVD norāda, ka pasaulē pastāvošo problēmu dēļ individuālās aizsardzības līdzekļu iegādes process nav vienkāršs, taču iestāde velta visus iespējamos resursus, lai pēc iespējas ātrāk sagādātu nepieciešamo līdzekļu daudzumu.
Lai nodrošinātu savlaicīgas piegādes, NVD cieši sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, “airBaltic”, Latvijas vēstniecību Ķīnā, kā arī daudzām citām pusēm.
Kā ziņots, saskaņā ar 27.marta informāciju ar Covid-19 kopumā valstī saslimuši 280 cilvēki.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Video
Masku un respiratoru kravas izkraušana lidostā “Rīga”
Geplaatst door LTV Ziņu Dienests op Zaterdag 28 maart 2020
Autors: nozare.lv
28.03.2020.
Covid-19: Psihoterapeits iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai iesaka neradīt lieku masu psihozi!
Sekmīgai Covid–19 koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai cilvēkiem ieteicams saglabāt kontaktu ar realitāti, pabeigt iepriekš iesāktas lietas un censties neradīt liekas satraucošas situācijas, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.
Miksons sarunā uzsver trīs punktus, kā sabiedrībai sekmīgāk pārvarēt krīzes radītās sekas.
Pirmkārt, Miksons iesaka iedzīvotājiem saglabāt saikni ar realitāti, proti, jāapzinās, ka Covid–19 radītā situācija ir pietiekami nopietna, taču nav katastrofāla. Lai arī daļā sabiedrības valda skeptisks noskaņojums, tomēr Latvijas valsts ir laicīgi veikusi drošības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību.
“Piemēram, veikalos ir izkārtnes, dezinfekcijas līdzekļi, sociālā distancēšanās un veikti citi pasākumi. Tāpat sabiedrība ir laicīgi veikusi pašizolāciju, lai gan protams ir daļa iedzīvotāji, kuri šīs prasības neievēro,” norādīja Miksons.
Lai vīrusa infekciju samazinātu, nepieciešams turpināt ievērot valdības noteiktās ārkārtējās situācijas prasības un padomāt par vecākiem cilvēkiem, kuriem lielāks risks saslimt ar Covid–19, uzsvēra Miksons.
Psihoterapeits atzīmēja, ka satraukums ir dabisks process, taču to ir iespējams dažādiem veidiem mazināt. Ņemot vērā, ka cilvēks nevar ietekmēt ārkārtējās situācijas ilgumu, tad satraukumu var mazināt, piemēram, veicot iepriekš atliktus praktiskus pasākumus profesionālajā izaugsmē vai ģimenes attiecību nostiprināšanā.
“Tagad daudziem cilvēkiem ir pavērušās iespējas pabeigt iepriekš iesāktas un atliktas lietas. Ja šis process notiek produktīvi, tad emocionālajā ziņā būs pozitīvs pienesums,” piebilda Miksons.
Treškārt, Miksons iesaka censties neradīt liekas situācijas, kurās cilvēki kļūst vēl vairāk uztraukti. Ja cilvēks pēc rakstura ir satraukts, tad eksperts, piemēram, iesaka lieki nepatērēt plašsaziņas līdzekļu saturu.
“Krīzes laikā nav nepieciešams regulāri lasīt ziņu portālus un sociālos tīklus. Viltus ziņu patērēšanu es nemaz neminēšu. Es uzskatu, ka atliek apmeklēt Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas, lai uzzinātu visu jaunāko informāciju par vīrusa izplatību un ierobežošanas pasākumiem. Ja cilvēks pārāk patērējot mediju saturu vēl vairāk satrauksies, tad satraukuma rezultātā var rasties fizioloģiskas sekas un radušos simptomus cilvēks pats var interpretēt kā saslimšanu ar Covid–19. Tas ir kā burvju aplis, kad cilvēki arvien tālāk var iedzīt sevi izmisumā,” norādīja Miksons.
Krīzes laikā Miksons aicināja sabiedrību nestāvēt malā un palīdzēt tām sabiedrības grupām, kurām patlaban klājas visgrūtāk.
“Tas tiešām ir jauki, ka vairāki uzņēmumi atvēlējuši savus resursus, lai palīdzētu senioriem, ģimenēm un ārstiem. Protams, problēmas pastāv, taču ceru, ka krīze liks aizdomāties cilvēkiem cik tomēr laba ir mūsu valsts. Mēs vienkārši ikdienas skrējienā aizmirstam par kopīgu sadarbību. Krīzē šī sadarbība uzlabojas un tas labākais ko mēs šajā krīzē varam saskatīt, nevis tikai dusmoties par tiem, kuri neievēro ārkārtējās situācijas prasības,” uzsvēra ārsts.
Miksons arī aicināja sabiedrību neļauties panikai par pārtikas produktu trūkumu veikalos. “Tie iedzīvotāji, kuri metās izpirkt griķus un konservus. Es saprotu viņu rīcību, taču šāda rīcība var radīt jaunu pūļa efektu, proti, pēkšņi masveidā izpērkot produktus, tirgotāji nespēs vēl sliktākā krīzes scenārijā laicīgi piegādāt pārtikas produktus. Tā rezultātā plaukti kļūs tukšāki. Tad nebūs vairs iespējas mazināt savu satraukumu, iepērkot produktus mēnesi uz priekšu, kas radīs vēl lielāku satraukumu nekā sākumā,” piebilda ārsts.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid–19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
Inficēšanos ar Covid-19 atklāj Stradiņa slimnīcas personālam (+VIDEO)
Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību Covid–19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mediķei, sestdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Raidījumam PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš apstiprinājis, ka saslimšana ar Covid–19 apstiprināta Onkoloģijas klīnikas mediķei, kura patlaban atrodas karantīnā.
Ir apzinātas ar Covid–19 saslimušās ārstes kontaktpersonas gan PSKUS darbinieku, gan pacientu lokā. Kopumā līdz šim par kontaktpersonām šajā gadījumā atzīti aptuveni 12 pacienti un 20 ārstniecības personas. Visi minētie cilvēki atrodas karantīnā un tiek novērots viņu veselības stāvoklis. Līdz šim kontaktpersonām nav novēroti slimības simptomi Līdz ar to līdz šim ar Covid–19 saslimuši septiņi medicīnas darbinieki – trīs Rēzeknes slimnīcas darbinieki, trīs zobārsti un viens PSKUS mediķis.
Kā ziņots, Covid–19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 25 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 305 cilvēki. Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid–19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 12 748 Covid–19 testi.
SPKC informēja, ka kopumā slimnīcās ar Covid–19 ārstējas 21 cilvēks, tomēr trīs no viņiem stacionēti ar smagu slimības gaitu.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka trim personām, kuru slimības gaita ir smaga, ir pneimonija un viņi ir skābekļa atkarīgi.
Video
Autors: Nozare.lv/Panorāma
28.03.2020.
