Pēc garās ziemas mūsu vitamīnu un enerģijas krājumi bieži vien ir izsīkuši, tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš produktiem, kas nodrošina gana daudz vitamīnus – D, C, E, folskābi un citus vērtīgus savienojumus, piemēram antioksidantus. Ko būtu ieteicams iekļaut ēdienkartē, lai, sagaidot pavasari, enerģijas pietiktu visai dienai, skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.

Pirmajā vietā – D vitamīns

Grūti pamosties, nogurums un bezspēks, arī tad, ja diena vēl nav galā, enerģijas un dažkārt arī dzīvesprieka trūkums – tam visam var būt pavisam vienkāršs izskaidrojums, – pietrūkst D vitamīna. “Ziemas periodu esam pavadījuši telpās, vājus saules starus redzot tikai pa logu. Bet, ja D vitamīna pietrūkst, tas ļoti lielā mērā var ietekmēt mūsu pašsajūtu, radīt kaulu un muskuļa sāpes vai vājumu. D vitamīna trūkumu saista arī ar stresa lūzumiem, jo īpaši kājās, iegurņa un gūžas kaulos. Tam ir svarīga loma mūsu imūnsistēmas stiprināšanā, saka uztura speciāliste Lizete Puga un iesaka uzturā iekļaut dažādus pārtikas produktus – gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes. Piemēram, zivis, olas, biezpienu, sieru, riekstus un dažādas eļļas. Eksperte atgādina, ka D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, tāpēc paralēli D vitamīna avotiem ēdienkartē jāiekļauj arī dažāda veida taukvielas, kā, piemēram dažādas eļļas, ko pievieno salātiem, rieksti un to pastas, batoniņi, linsēklas, čia sēklas. Vēlams pievērst uzmanību, vai maltītē ir pietiekami šo sastāvdaļu un, dodoties, piemēram, uz Narvesen pēc pusdienām, izvēlēties maltīti no veselīgo produktu grupas, kas ļauj stimulēt konkrēto vitamīnu uzņemšanu.  

Folskābe un C vitamīns

Pavasaris ir arī tas gada laiks, kad Latvijā ir maz svaigu dārzeņu un augļu, ko paņemt pa taisno no dārza, bet tas savukārt nozīmē, ka mazāk uzņemam arī folskābi un C vitamīnu. 

C vitamīns jeb askorbīnskābe sastopams citrusaugļos, paprikā, zemenēs, kāpostos, spinātos un brokoļos. Tas regulē vielmaiņu, dod enerģiju, uzlabo garastāvokli, kā arī attīra organismu un palīdz pretoties dažādām infekcijām. Tāpat C vitamīns palīdz uzsūkties dzelzij, piedalās folskābes un E vitamīna vielmaiņā, – arī šie vitamīni rūpējas par mūsu pašsajūtu. “Ļoti vērtīgi šajā laikā ir zaļumi un zaļo lapu salāti – spināti, pētersīļi, lociņi. Svarīgi atcerēties, ka katru dienu būtu labi apēst visas varavīksnes krāsas dārzeņus, nepietiek tikai ar tomātiem un gurķiem. Jo veselīgā pamatā ir daudzveidība un katra krāsa, kas atrodas uz mūsu šķīvja ir neaizvietojama ikdienas sastāvdaļa. Piemēram, brokastu vai uzkodu sviestmaizes svarīgi papildināt ar salātlapām vai zaļumiem. Iedvesmu var ņemt no veikalu plauktos pieejamajām maizītēm – cik daudz un dažādas ir šīs kombinācijas. 

Runājot par ēdienkartē iekļaujamajiem augļiem un dārzeņiem, viņa uzsver, ka priekšroka būtu jādod vietējās izcelsmes produktiem, taču jāpatur prātā, ka C vitamīns ir mainīgais vitamīns, tas nozīmē, ja auglis vai dārzenis ilgi stāvējis uz palodzes tiešos saules staros vai blakus radiatoriem, tā uzturvērtība krītas. “Tāpēc mums nav jāpārtiek tikai no pērnajiem āboliem un ķirbjiem, tos ieteicams papildināt ar zaļajiem salātiem, papriku, citrusiem un kivi, kas ir vērtīgs C vitamīna avots,” saka eksperte. Viņa atgādina, ka šobrīd ir arī pēdējais brīdis iztukšot saldētavas pirms jaunās vasaras sezonas, un, ja ogas, dārzeņi un augļi sasaldēti pareizi, tad tajos būs saglabājušies arī mums nepieciešamie vitamīni.  

“Vēl gribu ieteikt izmantot to, ka tūlīt sāksies pumpuru un sulu laiks. Tā ir dabas sniegta dāvana, jo gan pumpuri gan bērzu un kļavu sulas ir bagādīts Folskābes, C vitamīna un minerālvielu avots,” saka Lizete Puga.

Šokolāde un kafija ātrajam enerģijas lādiņam?

Dienās, kad enerģijas sāk pietrūkt, pirmā doma, kas ienāk prātā, – kafija un šokolādes batoniņš. ‘’Šokolāde, tēja un kafija, kā arī tumšās krāsas limonāde tik tiešām var sniegt enerģiju, jo visos šajos produktos ir kofeīns. Mēs no tā iegūstam mundrumu, bet jautājums, cik daudz un cik bieži to izmantojam, jo kofeīnam ir arī savi trūkumi,” teic eksperte. Tas var radīt trauksmainību, kavēt dzelzs un kalcija uzsūkšanos. Tāpat pārmērīga kofeīna lietošana tiek saistīta ar garīgās veselības problēmām, piemēram, lielāku risku depresijai. “Tāpēc, ja cilvēks jūt, ka šokolāde ir viens no biežākājiem veidiem, kā uzlādēt savas baterijas, ieteicamāk tomēr būtu padomāt, kā to aizstāt ar svaigiem augļiem, dārzeņiem, smūtiju un auksti spiestām sulām, piemēram, citrusu un ingvera, kas mūs bagātina ar vērtīgām uzturvielām. Tāpat laba alternatīva ir batoniņi, kā piemēram superfood ogu un augļu batoniņi, kas nopērkami ikvienā Narvesen tirdzniecības vietā, tajos ir tikai 173 kalorijas. Tā ir optimāla uzkoda aktīvam cilvēkam un var aizstāt kāri pēc šokolādes vai citiem ne tik veselīgiem našķiem,” 

Vērtīgais ūdens

Vēl viens produkts, kas mums visiem ikdienā ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu spēku, enerģiju un koncentrēšanās spējas, ir ūdens. Turklāt tas ir ļoti svarīgs arī tam, lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos. “Ir cilvēki, kas daudz patērē kafiju un tēju, jo ziemā gribas sasildīties. Bet tas kavē dzelzs un kalcija uzsūkšanos, kas arī ir ļoti svarīgi pavasarī, kad viss kūst, ielas ir slidenas un īpaša uzmanība jāpievērš kaulu veselībai,” saka Lizete Puga un uzsver, ka divi litri dienā būtu jāizdzer obligāti. “Ja kāds saka, ka tik daudz nevar izdzert, tad man gribas iedrošināt, ka tas ir tikai pieraduma jautājums. Protams, vienā dienā pāriet no pāris uz desmit glāzēm būs diskomforts, bet pakāpeniski sākot papildināt ūdens rezerves organismā, tas noteikti izdosies,” saka Lizete Puga un dalās pieredzē, ka pati enerģiju garai un noslogotai dienai cenšas uzņemt ar veselīgu uzturu, visu laiku piedomājot par uzņemtā ūdens daudzumu, kas dienas steigā mēdz aizmirsties. “Es tiešām jūtu, ja ilgi neesmu dzērusi, mazinās koncentrēšanās spējas. Vēl cenšos neizlaist ēdienreizes, un vienmēr piedomāju, lai uz mana šķīvja būtu dažādu krāsu dārzeņi. Daru to ne tikai tāpēc, lai uzņemtu uzturvielas, bet arī tāpēc, lai ēdiens izskatītos skaisti, būtu kraukšķīgs daudzveidīgs pēc faktūras, jo mēs ēdam arī ar acīm un izbaudot garšas nianses. Ja plāno savas ēdienreizes, iekļaujot daudzveidīgus pārtikas produktus, gana daudz zaļumu, pašsajūta patiešām ir daudzas reizes labāka un to nepieciešams atcerēties ikreiz, kad roka sniedzas pēc kāda cepuma vai kūkas gabaliņa, saka uztura speciāliste Lizete Puga. 

Pavasara atnākšana daļai cilvēku asociējas ar saulainu, siltu laiku, krāšņiem pumpuriem un ziediem, kā arī pozitīvu noskaņojumu un vēlmi doties pie dabas, taču alerģiskiem cilvēkiem pavasara atnākšana var būt īsts pārbaudījums. Ar kādām alerģijām iespējams saskarties pavasarī, kas ir krusteniskās alerģijas un kā mazināt alerģiju simptomus, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Latvijas Alergologu asociācijas biedre, alergoloģe Ineta Grīsle un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Pavasara alerģiju izpausmes

Pirmie alerģijas simptomi cilvēkam var parādīties tūlīt pēc dzimšanas, un tie ir saistīti ar pārtikas nepanesamību un ādas alerģijām. Bronhiālā astma kā alerģijas izpausme biežāk vērojama pirmsskolas vecuma bērniem un var turpināties arī tālāk visas dzīves laikā. Savukārt alerģiskās iesnas visbiežāk skar pusaudžus un gados jaunus cilvēkus, stāsta alergoloģe I. Grīsle. Alerģiju izpausmes ir līdzīgas visos vecumos, atšķirīgs var būt tikai biežums un reakciju smagums. Iespējams, ka vienam cilvēkam vienlaicīgi ir vairākas alerģijas izpausmes, piemēram, alerģiskās iesnas un astma. Tāpat bieži alerģiju izraisītāji jeb alergēni vienam pacientam var būt vairāki, piemēram, koku ziedputekšņi un nezāles.

Pavasara alerģijas sākas agri, februāra beigās vai marta sākumā, un tās izraisa koku ziedēšana. Pirmie zied alkšņi un lazdas, vēlāk maija sākumā – bērzi, gobas, egles, kastaņas. Šogad ziema negrib atkāpties, tāpēc arī alerģijas vēl nav īsti sākušās, skaidro I. Grīsle. Taču alerģijas simptomus vairāk varēs novērot, sākoties siltākam laikam, saulainās un vējainās dienās, kā arī fizisko aktivitāšu laikā. Alergoloģe uzsver, ka nereti pirmie alerģiju simptomi var būt līdzīgi vīrusu infekcijai:

• deguna kņudēšana, tecēšana, aizlikums;
• acu nieze un asarošana;
• smagākos gadījumos pievienojas klepus, elpas trūkuma sajūta un čīkstēšana krūtīs.

Krusteniskās alerģijas

Dažādos, ļoti atšķirīgos alergēnos var būt līdzīgas sastāvdaļas, pret kurām cilvēkam ir pastiprināta jutība jeb alerģija. Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka, zinot alergēnu struktūru, var prognozēt iespējamās krusteniskās alerģijas. Piemēram, pacienti ar alerģiju pret bērza ziedputekšņiem bieži var sajust alerģijas simptomus, lietojot tādus pārtikas produktus kā ābolus, burkānus, seleriju. Tos ēdot svaigus, novēro kņudēšanu aukslējās, kā arī lūpu vai mēles piepampumu. Savukārt, mizojot jaunos kartupelīšus, līdzīgi kā bērzu ziedēšanas laikā, sākas deguna tecēšana un acu asarošanu. Termiski apstrādājot pārtikas produktus, alergēnu struktūra mainās un reakcijas vairs nenotiek. Visjaunākās laboratoriskās izmeklēšanas metodes var noteikt molekulāros alergēnus un apstiprināt krusteniskās alerģijas esamību.

Ko darīt, ja parādās alerģijas pazīmes? 

Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka pirmais solis, lai mazinātu alerģijas simptomus, ir pārtraukt kontaktu ar iespējamo alergēnu, bet diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Ziedputekšņu alerģiju gadījumā ieteicams atturēties no sportošanas ārā, garām pastaigām mežā, telpu vēdināšanas dienas vidū. Ārā ieteicams valkāt saulesbrilles, bet, atgriežoties mājās, noskalot seju un nomainīt drēbes. Simptomu atvieglošanai noder antihistamīna līdzekļi – tie darbojas ātri, bet atvieglo simptomus tikai uz brīdi, tāpēc izmantojami tikai ātrai palīdzībai. 

Sākoties alerģijas izpausmēm, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta – ģimenes ārsts parasti pacientu nosūta pie alergologa. Veicot analīzes, iespējams noteikt alerģijas vaininieku un kopā ar ārstu izvēlēties labāko ārstēšanas plānu. Nevajadzētu alergēnu noteikšanu uzsākt uz savu roku, jo reizēm pozitīvi rezultāti vēl nenozīmē, ka ir apstiprināta alerģija. Alerģisko slimību pamatā ir iekaisums, kuru var ārstēt, un katram pacientam tiek nozīmēta terapija, pamatojoties uz simptomu smagumu un slimības norises ilgumu, skaidro I. Grīsle. Tomēr tas neizslēdz to, ka nākamajā sezonā slimība var atkal atkārtoties. Tāpēc alerģiskiem pacientiem mūsdienās piedāvā ne vien pretiekaisuma, bet arī specifisko imūnterapiju, kura pieradina organismu pie konkrētā alergēna. 

Alerģisko pacientu gļotādas un āda ir ļoti jutīgas, tāpēc alergoloģe profilaksei iesaka regulāri lietot mitrinošus līdzekļus. Protams, jāatceras arī par veselīgu uzturu, labu miegu, fiziskajām aktivitātēm un labu garastāvokli, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz cīnīties ar pavasara alerģijām.

Farmaceita komentārs

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite IlzePriedniece skaidro – aptiekā cilvēki ar jautājumiem par alerģijām biežāk vēršas tieši pavasarī un vasarā, jo šajā laikā aktuālas kļūst problēmas ar ziedputekšņu alerģijām, pārtikas alerģijām, piemēram, no zemenēm, kukaiņu kodumiem un alerģiskām reakcijām, ko var veicināt saule. Savukārt visa gada garumā iespējams saskarties arī ar tādiem alergēniem kā mājas putekļu ērcītes, pelējums, dzīvnieku spalvas, kā arī pārtikas alerģijām un alerģijām no sadzīves ķīmijas.

Aptieku sortimentā ir gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi (izraksta ārsts) – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi, ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas. Antihistamīna līdzekļi bloķē histamīna receptorus. 

• Tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, un nātrenes gadījumā. Pretalerģijas līdzekļus var sākt lietot divas nedēļas pirms alergēnu sezonas. Labāk lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību. 
• Alerģijas simptomus kā šķaudīšana, deguna tecēšana vai aizlikts deguns, nieze degunā palīdz mazināt deguna aerosoli. Ir pieejami aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonālā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli. Aptiekās nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai. Deguna higiēnai noder jūras ūdens aerosoli. 
• Acu alerģijas simptomi – acu apsārtums, niezēšana un asarošana, pietūkuši acu plakstiņi – skar abas acis. Simptomus atvieglo pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus. 
• Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai pie ādas reakcijām – izsitumiem, nātrenes, ekzēmas, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem. 

Pavasaris tuvojas ļoti straujiem soļiem – dzirdamas pirmās putnu dziesmas, gaisa temperatūra paliek siltāka un lēnām sāk kust sniega un ledus kārta. Tomēr pavasara sākumu daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām – iestājoties atkusnim, pastiprinās plūdu draudi. Gjensidige Latvija ir apkopojusi svarīgākos ieteikumus, kā prognozētajiem pavasara plūdiem sagatavoties jau laicīgi. 

Plūdi var veidoties ilgstošu nokrišņu, sniega kušanas vai ledus sastrēgumu rezultātā, kad strauji ceļas ūdens līmenis un ūdens appludina riska zonā esošās dzīvojamās teritorijas. Šajā pavasarī ledus sastrēgumi, kas bieži vien rada strauju ūdens līmeņa celšanos, tiek prognozēti Daugavā, Gaujā, Ventā, Dubnā, Lielupē, Ogrē, Bārtā un upju apkārtnēs – piekrastēs un pļavās. Jāpatur prātā, ka plūdiem nav universāla risinājuma – dažus no tiem ir iespējams novērst ātri, savukārt citos gadījumos jādomā par pielāgošanos vai risku laicīgu novēršanu.

Parūpējies par savu mantu!

Gatavojoties laicīgi gaidāmajiem plūdiem, svarīgi izvērtēt, vai mājvieta atrodas riska zonā. Izvērtējot visus riskus, nākamais solis ir parūpēties par mājsaimniecībā esošajām lietām. Ja jūsu īpašumā ir privātmāja ar pagrabu, ir nepieciešams pārvietot mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai labākajā gadījumā – uz bēniņiem. Jāpārliecinās, ka pagalmā un mājas tuvumā esošie priekšmeti ir nostiprināti, lai ūdens straume tos neaiznes tālāk vai pat neiznīcina. Tāpat nepieciešamības gadījumā jābūt gataviem atvienot elektrisko strāvu.

“Svarīgi ir atcerēties, ka pagrabs un mājas pirmais stāvs ir visneaizsargātākās mājas daļa, kas plūdu laikā cietīs visupirms. Tieši tādēļ nepieciešams parūpēties par to, lai elektrības avoti – vadi un pagarinātāji, ir laicīgi pārvietoti drošībā – uz kādu augstāku vietu. Kā arī uz sienām nepieciešams uzlikt blīvējuma produktus, piemēram, loksnes, kas pasargās no ūdens bojājumiem. Pagrabā vērtīgi uzglabāt arī tvertnes sūkni, kas palīdzēs likvidēt gruntsūdeņus un pasargāt jūsu pagrabu no applūšanas,” skaidro Gjensidige Latvija Īpašuma atlīdzību vadītājs Dmitrijs Neilands. 

Sagatavo savu evakuācijas komplektu

Ja laikapstākļu prognozes liecina, ka gaidāmi nokrišņi vai atbildīgie dienesti brīdina par applūšanas risku, nepieciešams laicīgi ieplānot pārtikas rezerves iegādi. Tas ir svarīgi, jo, smagi applūstot lielākai teritorijai, pārvietošanās iespējas var būt ierobežotas.  Ja jūsu īpašumā ir mājsaimniecība, ir jāparūpējas arī par īpašumā esošajiem mājlopiem, mājdzīvniekiem, kā arī par viņu barības nodrošināšanu plūdu periodā. Ja dzīvniekus nav iespējams uz plūdu periodu pārvietot uz kaimiņu sētām vai kādu drošāku lokāciju, ir ieteicams savlaicīgi griezieties pēc palīdzības savā pašvaldībā.

Savukārt, ja dzīvojat plūdu riska zonā, ir jāapzinās, ka lielāku plūdu gadījumā var rasties nepieciešamība evakuēties. Lai evakuēšanās process nebūtu haotisks, ir nepieciešams iepriekš parūpēties par to, kuras lietas ņemt līdzi evakuācijas gadījumā. Šādā gadījumā necaurlaidīgā iepakojumā būtu jāsapako dokumenti, nauda, vērtslietas, kabatas lukturītis, medikamenti, apģērbs un apavi. Ir savlaicīgi jānodrošinās arī ar rezerves baterijām kabatas lukturītim un jāuzlādē mobilie tālruņi, lai nepieciešamības gadījumā paziņotu glābšanas dienestam par nepieciešamo palīdzību zvanot uz 110. Atbildīgie dienesti parūpēsies par evakuāciju un nogādās iedzīvotājus viesnīcā. 

Kad ģimenē ir pieņemts lēmums iegādāties jaunu mājdzīvnieku, daudzi pat neapsver domu adoptēt dzīvnieku no patversmes, jo sabiedrībā valda dažādi mīti, kas no tā attur. Ko patiesībā nozīmē dzīvnieku adopcija, atklāj dzīvnieku patversmes Ulubele pieredzes stāsts.

Dzīvnieku patversmēs mīt simtiem suņu, kaķu un citu mājdzīvnieku, kas dažādu iemeslu dēļ ir zaudējuši savu saimnieku un joprojām ilgojas pēc jaunām mājām, taču daudzi cilvēki baidās spert soli par labu dzīvnieka adopcijai no patversmes. “Lai arī iemesli, kas kavē patversmes dzīvnieku adopciju, ir cilvēcīgi saprotami, katrs gadījums ir ļoti individuāls, turklāt sabiedrībā arvien nav pietiekami daudz zināšanu par to, kāda ir patversmes loma. Sociālās kampaņas Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks ietvaros esam apkopojuši informāciju, kas var palīdzēt lauzt stereotipus un aicināt izvēlēties par saviem mīluļiem arī patversmē esošus dzīvniekus,” stāsta t/c Alfa vadītāja Liene Apine.

“Oktobri Ulubelē esam pasuldinājuši par adopcijas mēnesi. Mūsu vēlēšanās un izaicinājums: lai vismaz 100 mājdzīvnieki šomenēs atrastu jaunus saimniekus un kļūtu par pilnvērtīgiem savas ģimenes locekļiem. Ulubele ir no-kill patversme, te nonākušie dzīvnieki ir patvērumā un drošībā, taču mūsu visu lielākā vēlme ir, lai viņi būtu laimīgi. Īsti laimīgi viņi var būt tikai savās mājās, kopā ar Savu Cilvēku, ” atklāj dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone. 

Lai arī bailes saistībā ar dzīvniekus adopciju ir dabiskas, visi sabiedrībā valdošie mīti un bažas nav jāuztver kā zīmogs katra dzīvnieka gadījumā. Vairāk skaidro dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone. 

• Bailes, ka patversmes dzīvnieks nepieradīs jaunajā mājvietā un nepieņems jauno saimnieku.

Lai iepazītos ar adopcijai pieejamajiem dzīvniekiem, sākumā informācija par tiem jāizpēta patversmes mājaslapā, pēc tam – uz vietas patversmē. Šim procesam jāvelta daudz laika. Mēs ļoti novērtējam to adoptētāju apņēmību, kuri ciemos pie sava nākamā ģimenes locekļa atbrauc vairākkārt – iziet pastaigās un pavada kopā laiku, lai sajustu cits citu, sadraudzētos un pamazām pierastu. Tādējādi var izvēlēties visatbilstošāko dzīvnieku, kas mājās pārbrauc jau kā draugs, un tad arī iedzīvošanās process notiek daudz ātrāk un vienkāršāk. Lai pasargātu no liekām domstarpībām ģimenē, svarīgi, lai visi jau iepriekš izrunātu un apzinātos, kādos apstākļos četrkājainais draugs dzīvos, kāda būs tā loma ģimenē, piemēram, sargs vai draugs, un kā tiks sadalīti pienākumi dzīvnieka aprūpei ikdienā.

• Neziņa par patversmes dzīvnieka raksturu un tā izpausmes neparedzamību.   

Patversmes darbinieki ikdienā iepazīst tajā mītošo dzīvnieku raksturus un paradumus, tāpēc viņi var ieteikt jūsu dzīves apstākļiem un dzīvesveidam visatbilstošāko dzīvnieku. Kaut arī Ulubelē mīt apmēram 200 suņu un 300 kaķu, iespējams, ka tieši jūsu situācijai atbilst tikai nedaudzi. Dzīvnieku nedrīkst izvēlēties tikai tā izskata vai kādu priekšstatu dēļ. Ļoti svarīgi patversmes darbiniekam godprātīgi un iespējami detalizēti izstāstīt par savām vēlmēm un dzīves apstākļiem, par ģimenes sastāvu un tās dzīvesveidu, par citiem mājdzīvniekiem un pieredzi ar dzīvniekiem, kā arī to, ko sagaidāt no sava nākamā četrkājainā ģimenes locekļa. Mēs esam ieinteresēti, lai patversmes iemītnieki nonāktu visatbilstošākajās mājās un neatgrieztos patversmē tikai tāpēc, ka adoptētājs nav ņēmis vērā kādu svarīgu apstākli. Esiet atklāti un godīgi!

Patversmē var iepazīt ne tikai dzīvnieka raksturu, bet arī novērtēt viņa attieksmi pret citiem mājdzīvniekiem – kurš dzīvnieks ir draudzīgs un labprāt dzīvotu lielākā mājdzīvnieku kompānijā, bet kurš ir individuālists, vienpatis. Tāpat varam novērot dzīvniekus, kuriem piemīt mednieka instinkts un tos, kuri nenodarītu pāri pat mušai. Tomēr vienmēr iesakām:  ja jums jau ir suns, bet esat gatavi adoptēt vēl vienu no patversmes, atbrauciet ar savu četrkājaino draugu un iepazīstiniet dzīvniekus savā starpā, dodoties kopīgā pastaigā! Tā jūs varēsiet pārliecināties, vai tie spēs sadzīvot. 

• Nevar zināt, vai dzīvnieks ir vesels un vai tam nav iedzimtu slimību.

Adoptētājam ir obligāti jāzina dzīvnieka veselības stāvoklis, un mūsu pienākums ir par to informēt. Ulubeles dzīvnieki jauno saimnieku rokās nonāk jau saņēmuši nepieciešamās vakcīnas, un tie ir attārpoti un sterilizēti atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim. Adoptētāji vienmēr tiek informēti, ja dzīvniekam ir kāda veselības problēma vai saslimšana, jo jaunajam saimniekam jāapzinās savas spējas atbildīgi rūpēties par to turpmāk. Iespējams – jāizvēlas cits dzīvnieks. 

Ja adopcijai izvēlas dzīvnieku ar ilgstošām veselības problēmām, patversme vienmēr informē adoptētāju par nozīmēto terapiju, veiktajām veselības pārbaudēm un manipulācijām, analīzēm un vetārstu ieteikumiem turpmākai mīluļa dzīves kvalitātes uzturēšanai. 

Jāņem vērā, ka veselība nevienai dzīvai radībai nav garantēta, tāpēc jārēķinās, ka arī, iegādājoties vai adoptējot jaunu, veselu dzīvnieku, problēmas var rasties. Ar gadiem visi noveco, bet rūpes par mīluļa veselību ir saimnieka atbildība visa tā mūža garumā.

• Gados veca dzīvnieka adopcija nozīmē liekus izdevumus un raizes.  

Jau trīs gadus Ulubelē darbojas “Senioru programma”, kas veicina dzīvnieku, vecāku par 8 gadiem, dzīves kvalitātes uzlabošanu patversmes apstākļos un atbalsta to adopciju, nodrošinot veterināro aprūpi līdz dzīvnieka mūža galam uz Ulubeles rēķina. Mēs ceram, ka tas ir iedrošinājums tiem adoptētājiem, kas labprāt piedāvātu mājas dzīvniekiem-senioriem, bet raizējas vai spēs nodrošināt visu vajadzīgo aprūpi. Tā ir Ulubeles piedāvātā draudzīgā palīdzības roka līdz konkrētā dzīvnieka mūža galam. Diemžēl patversmes seniorus – suņus un kaķus – adopcijai izvēlas daudz retāk nekā jaunos. Taču tieši seniori visvairāk ilgojas pēc savām mājām un cilvēka. Dzīvniekus-seniorus adopcijai mēs no visas sirds iesakām cilvēkiem, kuriem ir mierīgs dzīves ritms un vēlme pēc sirsnīga drauga un sarunu biedra, jo tie parasti novērtē viņiem uzdāvināto iespēju būt atkal mājās.

• Pieaudzis dzīvnieks jaunam saimniekam neklausīs.

Ļoti bieži dzirdēts, ka nedrīkst adoptēt pieaugušu dzīvnieku, tā kā tas nepieradīšot pie jauniem apstākļiem, jauna saimnieka un jaunas kārtības, jo tādam dzīvniekam nav iespējams iemācīt paklausību. Protams, savs raksturs un temperaments ir ikvienam dzīvniekam, neskatoties uz viņa vecumu, taču, kamēr pieaudzis dzīvnieks to skaidri izpauž, no kucēna vai kaķēna uzvedības tā raksturu var tikai mēģināt nojaust.

Patversmes darbinieki, iepazinuši dzīvnieku uzvedību un paradumus, adoptētējam var ieteikt atbilstošāko. Kādam piemērotāks būs mierīgs un rāms mājdzīvnieks, citam nepieciešams aktīvāks kompanjons ikdienas treniņiem un pārgājieniem. Vēl cits saimnieks lūkojas pēc uzticama sarga, citi, savukārt, vēlas tādu dzīvnieku, kas būtu draugs un rotaļu biedrs bērniem. Ja adopcijai izvēlas sev piemērotu dzīvnieku, ar kuru intereses sakrīt, tad par tā pāraudzināšanu nemaz nav jādomā. Pats svarīgākais ir izturēties pret dzīvnieku ar mīlestību un sapratni, jo tad arī mājdzīvnieks ciena saimniekus un ātrāk iejūtas jaunajā vidē. 

Izvēloties jaunos saimniekus patversmes iemītniekiem, Ulubelei principiāli svarīgi izvērtēt, vai jaunajā dzīvesvietā tiks nodrošināti atbilstoši apstākļi. Tiem jābūt līdzvērtīgiem vai labākiem, nekā spējam nodrošināt pie mums patversmē. Piemēram, lai arī Latvijā likumi vēl atļauj,  Ulubele nedod adopcijā suņus turēšanai pie ķēdes, un arī paši patversmē to jau daudzus gadus nedarām. Mūsuprāt, suns ir cilvēka draugs un ģimenes loceklis, kuru 21.gadsimtā vairs nedrīkst siet pie ķēdes.

Cilvēki mēdz maldīgi iedomāties, ka adoptēto kucēnu vai kaķēnu dabiskā veidā izaudzinās par tādu, kā vēlas, aizmirstot, ka tas ir regulārs kontakts un darbs ar dzīvnieku, tas prasa pacietību un laiku abām pusēm. Vismaz pusgadu mājās nāksies sadzīvot ar pārsteigumiem, ko rada dzīvnieku mazuļa izdarības. Patversmes pieredze diemžēl rāda, ka, atstājot audzināšanu novārtā un dzīvniekam pieaugot, saimnieks saprot, ka gaidas nav attaisnojušās. 

Ja esat nolēmuši adoptēt dzīvnieku, jāņem vērā, ka dzīvnieka izskats un vecums nav tik svarīgs kā raksturu saderība un pārliecība, ka spēsiet parūpēties par mājdzīvnieku. Ja vēlaties palīdzēt patversmes dzīvniekiem, taču nevarat atļauties adoptēt mājdzīvnieku, jūs vienmēr esat laipni gaidīti patversmē kā brīvprātīgie palīgi. Pieredzes stāsti, adopcijas noteikumi un papildu informācija: ulubele.org.