2.8 C
Rīga
trešdien, 17 decembris, 2025
Home Blog Page 133

Paturēt vai izmest: Stilistes Indras Salcevičas padomi, kam pievērst uzmanību, pārskatot skapja saturu

Pavasaris jau izsenis asociējas ar tīrību un atbrīvošanos no visa liekā. Tas ir laiks, kad līdz ar dabas mošanos arī paši vēlamies ieviest kārtību gan savā mājoklī, gan tā apkārtnē un mazdārziņos. Lai arī saulīte ik dienas kļūst siltāka, rūpēm par dārzu vēl mazliet par agru, tāpēc martā “Latvijas Zaļais punkts” aicina pārskatīt savus tekstilizstrādājumu krājumus, atbrīvojot vietu pavasarim arī drēbju skapī. Kā izvērtēt, kuru apģērbu, apavus un citus tekstilizstrādājumus paturēt, bet no kuriem atbrīvoties, iesaka stiliste, modes blogere, dzīvesstila žurnāla Morethansize.com izveidotāja Indra Salceviča. 

VISPIRMS – NOSKAŅOJIES

Tekstilizstrādājumu pārskatīšana nav viegls pienākums. Tas prasa ne vien laiku, bet arī emocionālu gatavību atteikties no lietām, kas joprojām šķiet mīļas, bet jau gadiem gulst skapjos nelietotas, aizņemot vietu un krājot putekļus. Lai skapja satura revīzija noslēgtos uz pozitīvas nots, Indra iesaka šai nodarbei noskaņoties jau laikus. “Ceļš uz lietderīgu un sakārtotu skapi jeb garderobes revīzija prasa zināmus pūliņus, tāpēc svarīgi ir ne vien laikus noskaņoties, bet arī ieplānot dienu, kad mierīgi un bez steigas vari izvērtēt un sašķirot visu savu drēbju saturu. Tas ir līdzīgi kā ar citiem obligātiem pienākumiem, kas tiek ieplānoti un noteikti jāpaveic,” norāda Indra. 

ATBRĪVO SKAPI – PAVISAM

Kā otru obligātu noteikumu skapja veiksmīgai revīzijai Indra iesaka visu tur esošo saturu izlikt uz gultas vai grīdas, tādējādi skapi atbrīvojot pilnībā. “Izņemot visu skapja saturu un novietojot to vienuviet, ir pilnīgi skaidrs, ka, gribot vai negribot, to nāksies pārskatīt un pārkārtot. Protams, pastāv iespēja, ka kāds beigu beigās visu tāpat sametīs atpakaļ skapī, bet tad arī jārēķinās ar vēl lielāku nekārtību un haosu nekā pirms tam. Tukšs skapis ir spēcīgs psiholoģisks instruments – arī turpmāk gribēsies, lai tajā ir kārtība un tīrība. Vismaz uz kādu laiku noteikti,” stāsta Indra. 

PATURĒT VAI IZMEST

Pārskatot tekstilizstrādājumus, galvenais noteikums ir kritiska attieksme. Visu, kas neder, ir nokalpojis vai nonēsāts, neatstāj skapī ar domu, ka kādreiz noderēs. Aptaujas rāda, ka eiropiešu skapjos vidēji 30% apģērbu stāv bez pielietojuma. Tāpat izvērtē, vai konkrēto lietu iespējams pārveidot, piešķirot tai jaunu pielietojumu un otro dzīvi. Te daži piemēri, kam pievērst uzmanību, pārskatot savas drēbes, apavus un citus tekstilizstrādājumus.

Apģērbs. Pavasaris ir laiks, kad, revidējot garderobi, pievēršam uzmanību ne vien pašam apģērbam, bet arī tā pielietojumam. Tas nozīmē, ka jāpārskata un jānoliek malā ziemas sezonas drēbes, bet primārā vieta skapī jāpiešķir vasaras sezonas drēbēm un apaviem. “Nav vērts skapī paturēt drēbes, kas ir nonēsātas, nolietotas, mainījušas krāsu vai formu. Tāpat tas attiecināms uz apģērbu, kas kļuvis par lielu vai par mazu,” atklāj Indra. Tā, piemēram, pārskatot T kreklus, svarīgi pievērst uzmanību tam, vai krekls nav zaudējis formu, izstaipījies kakla zonā, vai padušu zonā nav paliekošu sviedru pleķu. Arī džemperu adījums ar laiku mēdz savelties, izdilt (īpaši elkoņu vietās), nepareizas mazgāšanas rezultātā kļūt par lielu vai par mazu. Pārskatot bikses, jāpievērš uzmanība, vai tās vietām nav izdilušas, piemēram, staklē, vai arī zaudējušas formu. Un, ja vien tās nav iespējams pārveidot un pielietot no jauna, skaidrs, ka vietas skapī tām vairs nav.

Zeķes. “Zeķes kā vienu no teikstilizstrādājumu veidiem noteikti ir vērts īpaši atdalīt un uzsvērt, jo bieži vien cilvēki tām pievērš pārlieku mazu uzmanību,” norāda Indra, “tomēr tieši tās mēdz mūs novest situācijā, kad, piemēram, esot ciemos, pēkšņi purngalā vai papēdī parādās caurums. Tāpēc, pārskatot zeķes, svarīgi pievērst uzmanību, vai nav vērojamas diluma pazīmes gan pirkstu, gan pēdas daļā.”

Apavi. Arī apavi laika gaitā nolietojas, maina krāsu un izbalē. Ja apavi zaudējuši savu ierasto skatu un nav vairs izmazgājami (piemēram, auduma kedas), tad laiks no tiem atbrīvoties. 

Dvieļi. Gan vannasistabas dvieļu, gan trauku dvieļu galvenā funkcija ir nodrošināt ūdens uzsūkšanos. Ja dvieļi zaudējuši formu, kļuvuši pārlieku mīksti un plāni, laiks no tiem atbrīvoties un iegādāties jaunus. 

Galdauti. Galdauta primārā funkcija ir padarīt vidi estētisku. Tomēr to noteikti neveicinās tādi galdauti, kurus rotā neizmazgājami ēdiena vai dzērienu pleķi, kas zaudējuši formu vai gluži vienkārši nav viegli gludināmi, tādējādi radot nekārtības sajūtu. 

Gultasveļa. Gultasveļa, tāpat kā citi tekstilizstrādājumi, ar laiku nolietojas un vairs pilnvērtīgi nepilda savas sākotnējās funkcijas. Arī gultasveļu pārskatot, jāpievērš uzmanība, vai tā nav nodzeltējusi, izgulēta (īpaši tas attiecināms uz spilvendrānām), zaudējusi formu un nerotājas ar neizmazgājamiem sviedru pleķiem. Tas būs signāls, ka laiks iegādāties ko jaunu un svaigu. Turklāt vērts atcerēties, ka tieši gultā mēs pavadām lielu daļu savas dzīves. 

Aizkari. Nereti, veicinot mājās interjera pārvērtības, tiek nomainīti arī aizkari, kas zaudējuši aktualitāti un vairs neiederas kopējā mājokļa stilā. Tā vietā, lai noliktu tos tālākajā skapja plauktā, atdod tos kādam, kuram tie noderēs, vai arī nodod tālākai šķirošanai. 

Somas. Attiecībā uz somām viena no svarīgākajām pazīmēm, kas liecina, ka pienācis laiks atvadīties, ir tās forma. Ja soma zaudējusi formu, tās materiāls ir saskrāpēts, nonēsāts vai izdilis, tai noteikti vairs nav vietas tavā garderobē. Tāpat būtiski izvērtēt, vai soma nav zaudējusi modes aktualitāti. 

TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI PIE TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM

Kad tekstilizstrādājumi pārskatīti un sašķiroti, laiks no tiem atbrīvoties. “Pirms izmet tos sadzīves atkritumos, atceries, ka sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā, tādējādi radot būtisku vides piesārņojumu. Tāpēc aicinu ikvienu būt atbildīgam un tekstilizstrādājumus nodot speciāli tiem paredzētajos konteineros,” aicina Indra. Latvijā tekstilizstrādājumus iespējams nodot 60 tiem speciāli paredzētos konteineros, kas šobrīd novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Piņķos, Ogrē un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē. Šajos konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un nodot “jaunai dzīvei” nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Apģērbi tiek pāršķiroti, derīgie – sagatavoti atkārtotai valkāšanai, augstākās kvalitātes bērnu un jauniešu apģērbi – ziedoti organizācijai “Taureņa efekts”, bet kokvilnas un vilnas izstrādājumi – nodoti pārstrādei. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus. Konteineru precīzas atrašanās vietas iespējams noskaidrot “Latvijas Zaļais punkts” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Interesanti fakti

  • Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju.
  • Tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi.
  • Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā. 
  • 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare.
  • Viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens.
  • 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma ir tekstilizstrādājumi.
  • No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam.

Pats veselīgākais enerģijas dzēriens – vecmāmiņu recepte

      1383759163_travyanoi-chai_sm Ziemā uz mūsu galda trūkst svaigu dārzeņu un augļu. Jūtas nogurums, neveselīga ādas krāsa, trausli mati, vājums muskuļos, garastāvokļa svārstības. Papildināt vitamīnu trūkumu jums palīdzēs vitamīnu tēja. Dzēriens ne tikai apgādās organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, bet arī attīrīs visu organismu, īpaši asinis, uzlādēs to ar enerģiju.

Gatavo tēju no kaltētām mežrozītēm, nātrēm un rozīnēm:

  • 3 ēdamkarotes kaltētu mežrozīšu augļu,
  • 2 ēdamkarotes nātru lapas
  • un 1 ēdamkaroti rozīņu.

1 ēdamkaroti samalta maisījuma pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Vāra 2-3 minūtes, nostāda tumšā vietā noslēgtā porcelāna vai emaljas traukā 3-4 stundas, saldināšanai izmanto medu. Dzert pa pusglāzei vairākas reizes dienā.  

Garšīga, aromātiska, ārstnieciska tēja tonizē, palielina organisma izturību pret infekcijām, saaukstēšanās, ar pretiekaisuma efektu, uzlabo asinsriti, labvēlīgi ietekme centrālo nervu sistēmu. Efekts ātri kļūst manāms – seja un ķermenis mainās, kļūst jaunāki.

Pats pacietīgākais saimnieks pasaulē

Pats pacietīgākais saimnieks pasaulē

t8d2Eo9KCpQ

Šādu dīvainu ainu pēdējā laikā vēro Tokio iedzīvotāji: vīrs brieduma gados pastaigājas ar gigantisku bruņurupuci. Pilnīgi iespējams, ka šī vīra vārdu ir jāieraksta Ginessa rekordu grāmatā kā pašu pacietīgāko mājdzīvnieka saimnieku. Spriežot pēc visa šis pārītis jau ļoti sen ir kopā – milzīgais Āfrikas bruņurupucis vienmēr soļo līdzās savam saimniekam.

Pats lētākais tievēšanas veids! Iemācies pareizi sakošļāt barību…

Pastāv veids, kurš jums ļaus ne tikai ātri notievēt, bet arī uzlabos jūsu veselības stāvokli. Viss noslēpums ir tajā, ka barība ir ilgi un rūpīgi jāsakošļā! Tas var šķist pilnīgi muļķīgi, bet patiesībā viss ir loģiski. Ja jūs sekosiet šīm rekomendācijām, tad jums izdosies atbrīvoties no 10 kg sava svara 3 mēnešu laikā, bez visādām diētām. Ja ēdiena sakošļāšanai tiek veltīts pietiekami daudz laika, tad cilvēks nekad nepārēdīsies. Bez tam tas veicinās gremošanas sistēmas darbības uzlabošanos. Uzzinot visas, šīs tievēšanas tehnikas, nianses ir ļoti grūti pretoties kārdinājumam šo metodi neizmēģināt.

slide_331929_3290807_free

1. Kārtīga ēdiena sakošļāšana samazina ēdienreizes kaloritāti. Tev vajadzēs mazāk ēdiena, lai remdētu izsalkumu, un tas nozīmē, ka tu uzņemsi mazāk kalorijas. Šī ir vienkārša shēma tievēšanai bez stingriem produktu ierobežojumiem.

2. Kārtīgi sakošļāta augu izcelsmes barība ir daudz garšīgāka. Jo rūpīgāk košļā, jo izteiksmīgāka garša! Cilvēki, kuri ir pieraduši ēst steigā un lieliem kumosiem, vienkārši nezin daudzu produktu patieso garšu. Tev ir visas iespējas to uzzināt…

3. Daudzas reizes sakošļāta barība uzsūcas daudz ātrāk. Gremošanas procesi kļūs vieglāki, t nekad nejutīsi smaguma sajūtu vēderā pēc ēšanas, tu pārstāsi pārēsties un izstaipīt savu kuņģi. Produkti, kuri tagad labi uzsūksies tavā organismā piepildīs tevi ar enerģiju un vērtīgām uzturvielām, kas ir ļoti svarīgas veselībai. Jo tas, kas ir slikti sakošļāts, praktiski neuzsūcas!

4. Tu jutīsies labāk jau pēc nedēļas šāda eksperimenta. Uzmanīga barības košļāšana – jebkuru kuņģa saslimšanu profilakse: gastrīta, kolīta, arī parodontozes. Kuņģis vairs nebūs tik ļoti noslogots, atbrīvosies daudz vairāk enerģijas organisma atjaunošanai. Nogurums tiks noņemts kā ar roku!

Ne velti vecāki mums bērnībā mācīja rūpīgi sakošļāt ēdienu. Zinot šo noslēpumu, tu uz visiem laikiem varēsi aizmirst problēmas ar lieko svaru. Ēd lēni, nenovērsies no barības uzņemšanas procesa – nelasi un neskaties televizoru. Pacentieties nedzert, kad uzņemat barību: tas ne visai labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus. Padzerieties, vai nu 15 minūtes pirms, vai arī 15 minūtes pēc ēšanas. Protams, pacentieties izvēlēties veselīgus produktus, bagātus ar šķiedrvielām, tādus košļāt ir daudz patīkamāk. Augļi, dārzeņi, biezputras, liesa gaļa – tas ir pamats veselīgam uzturam.

Pats īsākais un precīzākais psiholoģiskais tests! Izvēlies, kas tev garšo!

Ieklausies savā iekšējā balsī un atbildi uz jautājumu, kas tev garšo vairāk (katrā variantā izvēlies vienu no abiem):

A) Gurķis vai tomāts
B) Melone vai arbūzs

 

Šķir tālāk, un uzzini, ko tas nozīme!

Pats galvenais iemesls, kas padara sievietes nelaimīgas. Zini savu ienaidnieku!

Pats galvenais iemesls, kas padara sievietes nelaimīgas. Zini savu ienaidnieku!

gp

Pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem var negatīvi ietekmēt jūsu pašvērtējumu un kopējo fizisko stāvokli.
Nebeidzamie selfiji un fotosesijas, kurus jūs izliekat sociālajos tīklos, nesagādās jums prieku, ja jūs visu laiku gaidīsiet uzslavas un “like”. Īpaši jūtīgas pret savu ārējo izskatu ir sievietes. Zinātnieki no ASV atrada kopsakarības starp jaunu sieviešu biežajiem Instagram apmeklējumiem un viņu pašsajūtu.
Psihologi apgalvo, ka pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem var negatīvi ietekmēt jūsu pašvērtējumu un kopējo fizisko stāvokli. Īpaši slikti iespaido regulāra zvaigžņu foto apskate. Jaunas sievietes, jaunietes salīdzina sevi ar saviem elkiem un bieži vien atrod atšķirības ne jau sev par labu. Bieži tas kļūst par stimulu pilnveidoties: diētas svara samazināšanai, nodarbošanās ar sportu, garderobes maiņa. Bet biežāk tāda salīdzināšana nodara pāri psihei un traucē gūt baudu no paša personīgās dzīves, jo izmainīt sevi var tikai savu iespēju robežās.
Pētnieki izanalizēja datus par Instagram apmeklējumiem un jaunu sieviešu un vīriešu pašsajūtu. Lielākais vairums bija neapmierināti ar savu ārējo izskatu, daudzi gribēja līdzināties kādai no zvaigznēm. Dažiem pastāvīgiem Instagram apmeklētājiem bija vērojamas depresijas pazīmes.
Ārsti ir fiksējuši, ka visi šie pārdzīvojumi negatīvi ietekmē cilvēku, kuri cieš no personīgām nepilnībām, veselību. Instagram īpatnība ir tajā, ka šis sociālais tīkls pilnībā ir balstīts uz vizuālas informācijas apmaiņu.

avots: cluber.com.ua

Patrisha izdod dziesmu un videoklipu “Pilsēta no lauskām” (+VIDEO)

Populārā latviešu mūziķe Patrisha šodien, 20. maijā, klausītājiem nodod jaunu dziesmu “Pilsēta no lauskām”, kas vēsta par cīņu ar iekšējiem pārdzīvojumiem un grūtu brīžu pārvarēšanu. Līdz ar jauno skaņdarbu tiek prezentēts arī videoklips šai dziesmai.

“Pilsēta no lauskām”  vārdu autori ir pati Patrisha un Dagnis Roziņš, savukārt mūziku sarakstījuši Patrisha, Dagnis Roziņš un JJ Lush, kurš ir arī dziesmas producents. Dziesmā tās autori centušies aprakstīt sajūtu, kas raksturo iekšējo cīņu ar savām domām, kuras nereti piemeklē un vajā katru, kā arī skumjām sajūtām, kas rodas savu dzīves notikumu ietekmē vai līdzpārdzīvojot citiem.

“Dienā, kad braucu uz studiju, lai radītu šo dziesmu, vēroju cilvēkus Rīgas centrā. Redzot ikdienišķas, taču katram cilvēkam dziļi personiskas ainiņas, aizdomājos par to, ka, neraugoties uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem, pats svarīgākais ir tas, ka pie mums valda miers. Mēs katrs varam baudīt savu dienu – kāds nesteidzīgi ēdot smalkmaizīti, cits vērojot skatlogā grāmatas, taču paralēli mūsu realitātei citur pasaulē cilvēki šobrīd iet cauri šausmām un sāpēm,” saka Patrisha.

Patrisha ir pārliecināta, ka ikviens no mums vēlas piedzīvot mazāk sāpju un rūgtuma, bet vairāk prieka, miera un saticības, tādēļ dziedātāja aicina atcerēties, ka pēc grūtiem mirkļiem ir iespējams atkal izkāpt saules gaismā, sajust vēja brīvību, vieglumu un turpināt cīnīties par savu dzīvesprieku.

Video

“Es vēlētos, lai dziesma un tās vēstījums kalpo kā atgādinājums tam, ka mēs visi saskaramies ar  situācijām vai cilvēkiem, kas mums sagādā vilšanos un tas var mūs lauzt, radīt nepārliecību  un raisīt jautājumus par dzīvi. Tajā pašā laikā ir jāatceras, ka arī grūtie brīži ir pieredze, kas mums ļauj atklāt un nostiprināt savu personību, uzskatus un viedokli, vienlaikus saglabājot turpmāko cīņas sparu,” norāda Patrisha.

Dziesmai “Pilsēta no lauskām” tapis arī videoklips, kuru veidojusi režisore Svetlana Licova ar savu komandu.

Kā norāda režisore, videoklipa ideja bija parādīt, kā dzīves gaitā mūs ietekmē ziņas, cilvēciskās programmas, ārējie apstākļi un sabiedrības viedokļi, kas liek mums pazaudēt savu patieso būtību un aizmirst, ko patiesībā jūtam mēs paši. “Mūsu iekšējais “Es” tiecas pēc brīvības un šī cīņa par atbrīvošanos kļūst par centrālo klipa tēmu. Sadarbība ar Patrishu un viņas komandu bija īsts prieks! Patrisha pilnībā nododas procesam filmēšanas laukumā. Filmēties 12 stundas pēc kārtas aukstos apstākļos nav viegls uzdevums, bet Patrisha pat nemanīja šīs grūtības. Viņas radošā enerģija un iekšējā uguns tiešām ir iespaidīga,” saka Svetlana Licova.

Jaunais singls no 20. maija ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un dzirdams Latvijas radiostacijās.

Patriotiskās noskaņās apskatāma izstāde “Gaismas ceļš” (+FOTO)

Par godu Latvijas svētkiem, no  6. novembra līdz pat 18. novembrim t/c “Galerija centrs”, Rīdzenes ielā, būs apskatāma izstāde no šī gada saulgriežos biedrības “1836” un taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizētā “Gaismas ceļš” skrējiena apkārt Latvijai. Paredzēts, ka izstādē būs iespēja novērtēt Latvijas tautas vienotību, apskatot 34 fotogrāfijas no dažādām Latvijas pierobežas un piekrastes vietām, kam aizvadītā skrējiena piecu dienu laikā cauri devās vairāk nekā 87 skrējēju grupas, veicot maršrutu no Krāslavas līdz Kolkasragam. 

“Neskatoties uz to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē, novembrim pienākot, klāt ir arī Latvijas valsts svētki – Lāčplēša diena un Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Lai gan nevaram vienoties kopā būšanā, izlēmām, ka ir lielisks laiks, lai kavētos atmiņās par vasarā aizvadīto skrējienu apkārt Latvijai. 87 skrējēju grupas, kas no Krāslavas devās uz Kolku, sadaloties divās komandās – Ziemeļaustrenī un Dienvidrietenī, izgaismojot sev ceļu ar lāpām, devās pretī viena otrai, lai satiktos Kolkasragā, simboliski apjožot Latviju ar gaismas viju. Fotogrāfijas ir lieliskas un izceļ Latvijas dažādību un skaistumu. Novērtēsim to arī šobrīd, gūstot siltas emocijas,” izstādi apmeklēt aicina Enriko Podnieks, biedrības “1836” vadītājs. 

“Šogad, diemžēl, neizvadījām pilnu “Stirnu buka” sezonu, tāpēc līdzās mūsu pasākumiem, viens no aizvadītās sezonas spilgtākajām atmiņām ir “Gaismas ceļš” jeb skrējiens apkārt Latvijai. Ir skaidrs, ka skriešana pa mežiem, takām, gar jūru ir daudzu cilvēku iecienīta aktivitāte, teju tāds kā “tautas sports”, ko apliecināja arī vasaras saulgriežos aizvadītais pasākums. Mēs esam vienoti, un šobrīd mums ir nepieciešams meklēt ceļus kā smelties emocijas, un svētku noskaņās, varam gūt papildu pozitīvās emocijas, kas īpaši, iestājoties tumšajam laikam, nepieciešamas ik vienam no mums,” Rimants Liepiņš taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizators. 

Izstāde t/c “Galerija centrs” ātrijā būs apskatāma līdz 18. novembrim. Interesenti ir aicināti smelties patriotiskas noskaņas, novērtējot mūsu valsts dabas skaistumu, nedrūzmējoties apskatīt izstādi sev ērtā laikā, katru dienu no plkst. 10:00 – 21:00.  

Akcija “Gaismas ceļš” ietvaros 87 skrējēju vienības nepilnu piecu dienu laikā veica 1836 km garo ceļu pa pierobežu un izgaismoja Latviju, iededzot 87 simboliskus ugunskurus. Akcija sākās 16. jūnijā Krāslavā, bet jau 20. jūnija pievakarē, ar svinīgu skrējēju vienību tikšanos, noslēdzās Kolkasragā. Skrējiens tapa sadarbojoties biedrībai “1836”, Stirnubuks.lv un garo distanču skrējējam Dinam Vecānam.

Patriotiskas nedēļas noslēgumā

Iedvesmojošs video ar Vjetnamiešu mākslinieku Kao Viet Ngujen, kas Latvijā dzīvo nu jau 10 gadus un mūsu tautas iemīļoto varoni Lāčplēsi uzskata par milzīgu iedvesmas avotu. Palūkojies arī Tu, kā citas tautas pārstāvis izjūt šī tautas radītā tēla ietekmi uz mūsu tautu un mums pašiem.

Autors: Kristīne Pelle

Patlaban nevar runāt par būtiskiem atvieglojumiem pēc 7.februāra (+VIDEO)

Patlaban nevar runāt par būtiskiem Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu atvieglojumiem pēc 7.februāra, otrdien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu. 

Kariņš atzina, ka vēl tiks diskutēts par situāciju pēc 7.februāra, tomēr patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu esot pāragri.

“Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemiloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.

Premjera vērtējumā, Covid-19 apkarošanā Latvija ir uz pareizā ceļa, tomēr tas vēl ir jānoiet. “Tas, ko tagad darām, ir pareizais virziens, jo saslimstības skaitļi samazinās, nevis palielinās,” uzsvēra Kariņš.

Video

Patīkami pārsteidz COS 2016. gada rudens – ziemas kolekcija

COS ir zīmols, kas izslavēts ar funkcionālu dizainu un kvalitāti, tā veikals t/c Galleria Riga iezīmē jaunu nodaļu zīmola attīstībā. COS 2016. gada rudens – ziemas kolekcijai virzienu piešķir pārdomāta funkcionalitāte un ikdienišķa dekadence.

Iedvesmojoties no izteiksmīgajām krāsām, kas atrodamas Linetes Jiadomas Boakjes (Lynette Yiadom Boakye) gleznās, šīs sezonas paleti veido bagātīgi, tumšzili, spilgti zili, okera, vīnsarkani un meža zaļi toņi. Sievietēm klasiskās formas ir izgudrotas no jauna un pārveidotas, lai radītu neregulāru un pārsteidzošu toni. Kolekcijā sastopamo eklektisko un reizēm neparasto elementu iedvesmas avots ir itāliešu dizainera Martino Gampera (Martino Gamper) projekts “100 krēsli 100 dienās” (100 chairs in 100 days).

Materiāli sastopas negaidītos veidos, jo zīda šifons tiek kombinēts ar vilnas ielaidumiem, lai radītu kontrastējošu svīteri, ko kombinē ar izteiksmīgām divu ieloču vilnas biksēm. Bezpiedurkņu augumam pieguļošs tops un pieskaņoti pagarinātie šorti ir veidoti no mīkstas, maigas, pusnakts zilas ādas un sniedz aktualizētu skatījumu uz klasiku. Uzsvars tiek likts uz pārspīlējumiem, ko ilustrē svīteri ar augsto apkakli un pagarinātām piedurknēm, kamēr ģeometriskie griezumi nodrošina daudzfunkcionālu un noteiktu sajūtu.

Pārsteiguma elementu piešķir oversize kombinezons ar vīrišķīgu bikšu formu, kamēr manipulējošie un palielinātie apjomi rada rotaļīgu neregularitāti. Drēbes tiek vilktas kārtās, izvēloties asimetrisku merino vilnas lakatu ar piedurknēm virs adīta topa no viskozes un merino vilnas, ko papildina platas bikses no vilnas; šis tēls atgādina perfektu un dīvainu atjautības uzdevumu. Veidojot tīru un elegantu siluetu, bēši apsienamie vilnas svārki ar utilitārām pogām tiek kombinēti ar bēšu satīna topu ar rievojumu un kokvilnas kreklu ar izgriezumu kakla daļā.

Šosezon būtisku lomu saglabā daudzfunkcionāli apģērbi. Sievietēm iepirkumu soma no mīkstas, krokotas ādas ar alumīnija akcentiem pārlocītā veidā pārtop par klača somu. Rotājumi un izgreznojumi bieži tiek veidoti ar vara apdari, akcentējot virsmas būtiskumu somām un jostām. Hibrīdu šalles vienkāršās ielocēs krīt pāri plecam, bet kabatas piešķir tām funkcionalitātes elementu. Vīriešiem kolekcijas centrā ir brūnas Oksfordas stila kurpes, kā arī aktualizētas kedas ar neapstrādātām malām. Kolekcijai funkcionālu pabeigtību sniedz polsterētie bezpirkstu cimdi.

Patīkami

Nedēļa jau galā 🙂 Patīkams nogurums. Meiteņu ballīte 100% izdevusies un vēl ar afterparty 😀 Izskatās, ka manu sāpīgo šķiršanos tomēr nāksies aizmirst, jo dzīve ir kā dakteris – izraksta pareizās zāles un tieši laikā…:)—> draugiem.lv spēle "Love" – ir viens, kas liek man pasmaidīt. Jau vairākas dienas sarakstamies un izskatās, ka 6dien gaidāms randiņš (l) Tik sen (jo bija attiecības) neesmu bijusi uz nevienu radiņu 😀 Nezinu kā ir – negribu vai nevaru aizmirst. Varbūt ka nepieciešams mesties jaunās attiecībās un baudīt dzīvi 🙂 (mani maizes salāti garšo vienkārši lieliski arī šobrīd – 23.50 (l) )

Patīkamas ziņas! Nākamnedēļ kļūs siltāks

Jaunākās sinoptiķu prognozes nākamajai nedēļai paredz pakāpenisku gaisa temperatūras kāpumu, bet nedēļas beigās iespējams aukstāks laiks. 

Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi pēc vēsas pirmdienas gaisa temperatūra otrdienas pēcpusdienā pakāpsies līdz +10..+14 grādiem, turpmākajās trīs dienās – līdz +13..+18 grādiem. Galvenokārt gaidāms neliels ziemeļrietumu vējš, tādēļ par dažiem grādiem vēsāks gaiss saglabāsies piekrastē.

Naktīs gaisa temperatūra vietām noslīdēs nedaudz zem nulles. Pārsvarā gaidāms sauss laiks ar nelielu un mainīgu mākoņu daudzumu.

Iespējams, nākamās nedēļas beigās vai pāris dienas vēlāk ieplūdīs aukstāks gaiss no ziemeļiem, tad arī varētu būt vairāk nokrišņu – lietus, sniegs un krusa.

Autors: nozare.lv

19.04.2020.

Patīkamās atkarības

Civilizācija un modernizācija nes sev līdzi dažādus atklājumus, kas dara mūsu ikdienu komfortablāku un bagātu ar iespējām un iespaidiem, bet kā vienmēr visās lietās, tajā ir arī negatīvais aspekts, jo pastāv dažādas atkarības, kas kaitē mūsu veselībai. Bet šoreiz labāk par pozitīvo, jo atkarības var būt arī patīkamas, protams, visā jāievēro aurea mediocritas [zelta vidusceļš]. Kino Pēc grūtas darba dienas ir tik patīkami noskatīties kādu labu filmu, gūstot pozitīvas emocijas, sniedzot sev iespēj arī aizceļot citā realitātē. Reizēm jautri sarīkot vakaru ar draudzenēm un noskatīties kaut vai to pašu Sex and the city, pafantazējot, kā būtu, ja visas dzīvotu Ņujorkā un tur meklētu savu Lielisko. Protams, ja Lieliskais ir jau sastapts, tad brīvdienās vienmēr nav jādodas kaut kur ārpus mājas, bet var arī, ieritinoties azotē, pavērot dzīvi tv. Šokolāde Kā zināms, laiski skatoties kino, rodas vēlme kaut ko nobaudīt, tas var būt kāds auglis, bet tik pat labi nelielās devās arī dievu ēdiens – šokolāde, kurai piemīt uzmundrinošas un pozitīvu noskaņojumu radošas īpašības, to atklāja jau Spānijas karaļa Filipa II ārsts Francisko Ernandezs (Francisco Hernández), kurš savam pacientam rekomendēja šokolādes dzērienu lietot aukstu karstās dienās, lai izvairītos no diskomforta, kā arī, lai cīnītos ar nogurumu. Arī mūsdienās ārsti un zinātnieki šokolādi rekomendē noguruma likvidēšanai un garastāvokļa uzlabošanai, apgalvojot, ka tās sastāvā ir viela, kas nodrošina mūs ar laimes izjūtu, uzlabo garastāvokli, sniedz baudu. Pēc vairāku zinātnisko pētījumu veikšanas, kāda Austrālijas pētnieku grupa paziņoja, ka viena šokolādes tāfelīte (100 grami) un glāze sarkanvīna (150 ml), ja to lieto ik dienu, spēj paildzināt cilvēka mūžu par sešiem gadiem un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku! 🙂 Osakas universitātes pētnieki Japānā ir atklājuši, ka šokolāde patiesībā nebojā zobus, ka īstais vaininieks ir cukurs un citas sastāvdaļas, ko pievieno šokolādes batoniņiem. Pēc viņu pētījumiem, secina, ka kakao ir antibakteriāls līdzeklis, kas cīnās pret zobu bojāšanos. Dejas un mūzika Pozitīvi uzlādēt ķermeni un gūt dzīvesprieku palīdz arī dejas, jo tās labvēlīgi ietekmē ikviena cilvēka gan motoro, gan kognitīvo attīstību. Tāpēc aktīva izdejošanās kādā klubiņā nāks tikai par labu. Papildus dejas labvēlīgajai iedarbībai gan klubā, gan mājās enerģijas lādiņu varam saņemt arī no mūzikas, kas ir neatņemama dejošanas sastāvdaļa, kaut gan ar īpaši labu garastāvokli iespējams dejot arī bez tās zem silta vasaras lieta, jo pamanot, ka tā spēj mums uzlabot noskaņojumu jebkurā dzīves situācijā un kreatīvi iedvesmot, mēs pie tās pierodams un nevēlamies atteikties no tās baudīšanas, kā no iepriekšminētajām patīkamajām lietām, un nemaz nevajag no tām atteikties! 😀 Mūzikas valoda ir ne tikai universāla jebkuram dzīvam organismam, tā ar mums var veikt pat brīnumus, jo iedarbojas dziedinoši. Ar tās starpniecību pat iespējams manipulēt ar cilvēku. Mūzikas klausīšanās ļauj attīstīt saskarsmes prasmes, radošās spējas, estētiskās vajadzības, relaksācijas spējas, emocionālo jomu un veicināt pārmaiņas organismā. Atsevišķa skaņu apvienošanās vienotā muzikālā skaņdarbā spēj ietekmēt cilvēka prātu, sirdi un dvēseli. Jau vairākus desmitus gadu Bretaņas klosteros mūki muzicē saviem mājdzīvniekiem. Viņi atklājuši, ja govīm tiek spēlēti Mocarta skaņdarbi, tās pienu dod 3,5 reizes vairāk nekā parasti. Pavisam nesen tika izdarīts pagaidām vēl nenovērtēts atklājums: skanot ksilofonam vai cimbalai, uz kuru nepārtraukti tiek spēlēts viens un tas pats skaņdarbs, pēc 21 minūtes sāk noārdīties audzēju šūnas. Mūzika slēpj sevī milzīgu spēku, kas cilvēkam var gan palīdzēt, gan to iznīcināt. Svarīgi izprast, kā izmantot mūziku savā labā. Modernajā medicīnā nozīmīgu vietu ieņem mūzikas terapija, kuras ārstniecības metodes balstās uz cilvēku ārstēšanu, izmantojot pārbaudītas, katrai kaitei piemērotas mūzikas kompozīcijas smadzeņu pareizai ievirzei un noskaņošanai. Internets Arī interneta lietošana ir vērtējama, kā labvēlīga, jo tā bagātina mūs intelektuāli un sniedz dažādas izklaides iespējas, piemēram, pat vairākus savus iemīļotos žurnālus varam izlasīt internetā. Tāpēc šajā mūsdienu ātrajā ikdienas skrējienā, saglabāsim patīkamās atkarības, kas dara katru dienu jaukāku un interesantāku. Kaut vai māc neliels nogurums saņemsimies, piecelsimies un aiziesim padejot vai, ja tomēr ļoti negribas, varam izlasīt pēdējos jaunumus cosmo portālā un pēc tam ērti iekārtoties uz dīvāna, nodrošinoties ar savas iemīļotākās šokolādes tāfelīti, lai noskatītos kādu labu filmu. Piemēram, jautrs un mazliet krimināls gabaliņš ir Feeling Minnesota ar smukulīti Kianu Rīvu galvenajā lomā. 🙂 (l)

Patīkama tradīcija

Gada beigas, manuprāt, ir īstais laiks dažādām patīkamām un gaidītām tradīcijām. Parasti tās visas ir saistītas ar svētkiem, ģimeni, draugiem, darbu.. Ballītes, gatavošanās, ikgadējie rituāli, scenāriji. Arī mums, Cosmopolitan redakcijai, ir kāda tradīcija.

Mēs visu gadu gatavojam žurnālu Jums – un tici, tas notiek, pieliekot visas pūles, izdomu un prasmes. Bet gada beigās mēs jau trešo reizi sagādājam nelielu prieku arī sev pašiem.

Mēs izdomājam tēmu un paši iejūtamies modeļu lomās. Mūs sapucē, saģērbj, un mēs nokļūstam fotoaparāta otrā pusē. Tas vienmēr ir jautri, pārsteidzoši (ieraudzīt kolēģus neierastos tēlos) un aizraujoši. Rezultātu gaidām tāpat kā bērni gaida Ziemassvētku vecīti. Un tad smejamies, smejamies, smejamies.

Pirms diviem gadiem mēs iejutāmies iemīļotās filmas „Tāda ir mīlestība” (Love actually, 2003) reklāmas bildes tēlos. Pērn kļuvām par ilustrāciju rakstam par dažādām ballīšu tēmām (mafija, čigāni un reperi).

Šogad gribējām ko nopietnāku. Un ideja mūs pašus ļoti aizrāva. Šodien ir tā diena, kad tapa mūsu tradicionālā gada nogales bilde, kuru decembra numurā varēsi novērtēt arī tu. 

Kāda ir Tava mīļākā tradīcija?

patīk…

… un tā durvis aizvērās. skaņa bija tik ļoti dīvaina – tā itkā lika manīt,ka tā vairs nebūs nekad. Jo viņš neatnāks. Un arī es vairs nebūšu šeit. Mēs būsim aizņemtās dzīvēs un laicīgās krīzēs,bet ne īstā mīlestībā – mēs būsim tur pat,kur bijām – tikai saldās ilūzijās.

Patīk!

Kaut ik pa brīdim uzplaiksnījis, tomēr tikai šogad safari stils liks par sevi runāt atkal un atkal, jo daudzi vadošie dizaineri to ir izvēlējušies kā vienu no motīviem savās 2010. gada pavasara kolekcijās. Un man tas ļoti patīk, jo, manuprāt, no n-tajiem apģērbu stiliem tieši safari ir viens no gaumīgākajiem un smukākajiem. Patiesībā man ir apnikušas lecīgi košās krāsas, kas pieprasa perfektu sejas ādu, iedegumu un noskaņojumu. Dzimis džungļos tveicīgas saules un zebru un lauvu ieskauts, safari mani valdzina ar maigu eksotiskumu un praktiskumu. Kā ir ar tevi?

oscar_480

Oscar de La Renta

elie_tahari_480

elie_tahari2_480

Elie Tahari

celine_480

celine2_480

Celine

Patīk iepirkties internetā? No nākamā gada jūlija par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi! (+VIDEO)

No nākamā gada – kad spēkā stāsies brexit – par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi. Turklāt dārgāk izmaksās ne tikai iepirkšanās britu interneta veikalos, bet arī dāvanu sūtīšana. Līdz ar “Brexit” pārejas perioda beigām, par pirkumiem britu interneta veikalos ar vērtību virs 22 eiro būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, savukārt no 1. jūlija nodoklis būs jāmaksā par pilnīgi visiem pirkumiem.

Video

Patīk ēst vēlu vakarā? Uzzini, kas notiek ar tavu organismu

Tev patīk ilgi palikt nomodā un vēl pie reizes kaut ko apēst? Vai arī tas notiek tikai dažreiz, kad tu pamosties no tā, ka gribi ēst? Jebkurā gadījumā, ja tu prāto, kas šādos ēšanas brīžos notiek ar tavu organismu, portāls „Beauty and Tips” ir sagatavojis atbildi.

Tavs miega režīms ir nepareizs

Ja tu ēd vēlu vakaros vai naktī un nevari aizmigt, tev nav tiesību sūdzēties par to, jo tā ir tava vaina.

Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkam naktī ir grūti aizmigt, taču daudzos gadījumos vaina ir tajā, ka dabiskie organisma procesi zaudē līdzsvaru. Mūsu organismu ietekmē tas, kad mēs uzņemam kalorijas un cik daudz. Ja tu sāc ēst pēc pusnakts, ķermenis sauc: „O, ir laiks ēst! Tas nozīmē, ka man jāmostas!” Ar vēlo ēšanu tu nosūti ogranismam nepareizos signālus.

Tava vielmaiņa palēlinās

Jo vēlāk tu ēd, jo vairāk kalorijas uzņem un mazāk guli. Un, kad tu neizgulies, tava vielmaiņa palēlinās un var novest pie svara pieauguma. Labā ziņa ir tāda, ka tev ir iespēja no tā paglābties – pārstāj ēst vēlu vakaros!

Tu pieņemsies svarā

Mēs zinām, kā tas ir: ir vēls, tu ļoti gribi ēst un, kas gan var slikts notikt, ja apēdīsi vienu sviestmaizi? Teiksim tā, viss augstāk minētais – gan slikts miegs, gan lēna vielmaiņa un svara pieaugums.

Kad mēs ēdam dienas laikā, mēs esam diezgan aktīvi – vielmaiņa ir nomodā un strādā tā, kā tai ir jāstrādā. Vakaros tā nav. Tā kā, ja tu mēģini zaudēt lieko svaru, izvairies no vēlās ēšanas.

Tu apmeklēsi tualeti biežāk

Vai tu esi viens no tiem cilvēkiem, kurš regulāri mostas naktī, lai apmeklētu tualeti? Tas ir kaitinoši, bet iemesls varētu būt tavas vēlās uzkodas. Kad mēs kaut ko apēdam, mēs pārstrādājam to, uzņemam sev nepieciešamo un pārējo izvadām no organisma. Un tas var notikt tieši naktī. Tas var traucēt ne tikai tavu miegu, bet likt tev nākamajā dienā justies nogurušai.

Dedzināšana kuņģī un skābuma sajūta mutē

Ne viena, ne otra nav patīkama sajūta. Kāpēc gan neizvēlēties no tās izvairīties?

Paaugstināts asinsspiediens

„Kad mēs ēdam” ir tikpat svarīgi kā „ko mēs ēdam”. Ja tu ēd vēlu vakarā, tavs asinsspiediens var paaugstināties, un tas nav nekas labs, jo tas ir saistīts ar dažādām saslimšanām. Neaizmirsti ēst brokastis, pusdienas un vakariņas daudz maz konkrētos laikos, neēd naktī un tādējādi uzlabo savu veselību.

 

Autors: Dieviete.lv

Patiess stāsts! Kā vīrietis pārcieš spontāno abortu?

virietis-bedigs

Ne tikai sievietei spontānais aborts ir smags trieciens, bet arī vīrietim tie ir pavisam jauni pārdzīvojumi …

Aborts ir ļoti liels pārdzīvojums ne tikai sievietei, bet arī vīrietim. Lielākoties gan tiek dzirdēts par to, kā jūtas sieviete un kā viņa ar to tiek galā. Šoreiz stāsts būs no vīrieša skatu punkta.

Tā ir kā braukšana pa amerikāņu kalniņiem, tas ir viss ko es varu pateikt.

Tu iesēdies vagoniņa pirmajā rindā, ieķeries ar rokām, priekšā esošajā, stienī un dzirdi- klak, klak, klak. Vagoniņš sasniedz pašu augstāko punktu un tad ar neaptveramu ātrumu tas nesas lejā. Tev atliek tikai pacelt rokas un kliegt pilnā balsī.

Pirmo reizi, kad mēs bijām stāvoklī, tas bija pirms 10 gadiem. Tajā pašā dienā, kad mēs to paziņojām saviem tuvākajiem draugiem par grūtniecību, Marija, mana sieva, sāka asiņot. No paša rīta cilvēki un mēs bijām tik laimīgi par šo notikumu, bet jau pēcpusdienā mēs jau stāvējām slimnīcas gaitenī un gaidījām ziņas.

Spontānais aborts ir dīvaina lieta. Tas vienkārši notiek. Dažos gadījumos ir kādi apstākļi, kas to var veicināt, bet vairums gadījumu spontāno abortu nākas vienkārši pieņemt un sadzīvot ar to, jo ne ārsti, ne kāds cits to nespēja paredzēt un novērst.

Mēs palātā pavadījām 4 stundas, kurās notika visāda veida izmeklēšanas, analīzes, jautājumu uzdošanas. Kad mēs palikām vieni, bija nepārtraukts klusums. Reizēm paskatījāmies viens otra acīs, bet runāt bija pārāk smagi. Mēs bijām pārliecināti, ka mēs esam zaudējuši bērniņu.

Ārsts tomēr nolēma, ka ir jāveic ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos par bērniņa stāvokli. Es biju sašutis par to, ka tas netika darīts jau agrāk. Mēs bijām emocionāli izpumpēti un nespējām vairs rast nekādu cerību. Ieejot ultrasonogrāfijas telpā, ārsts uzreiz ķērās pie lietas. Viņš veica pārbaudi un nokrekšķinājās :”Es nezinu ko jums teikt, bet asiņošanai šodien bija kāds cits, nezināms iemesls, jo jūsu bērniņa sirdspuksti ir rāmi un spēcīgi.”

Es nevaru aprakstīt to sajūtu, kas mani tad pārņēma. Man nepietiktu ar visiem pasaules vārdiem, lai izteiktos. Es sapratu, ka bērns ir tik trausla dzīvība, kura jebkurā brīdī var aiziet no tevi, tā īsti nemaz neatnākot. Tagad meitenīte mācās 4. klasē, mīl lasīt un spēlēties ar lellēm. Un es ar sievu, esam neizsakāmi pateicīgi par to, ka mums ir iespēja katru dienu lūkoties mūsu meitiņas dzirksteļojošajās acīs.

 

zeltene

Patiess stāsts: Viņa zīmju valodu uzskata par savu otro dzimto valodu! (+VIDEO)

Zīmju valodu viņa uzskata par savu otru dzimto valodu un pateicoties tai spējusi īstenot sapni par darbu televīzijā! Zīmju valodas tulci Elzu Veismani daudzi iepazina 2016.gadā, kad LTV pirmo reizi piedāvāja iespēju zīmju valodā vērot arī “Supernovas” dziesmu konkursu.

Emocijas, mīmika, žesti – harizmātiskās Elzas sniegums sajūsmināja daudzus! Elza ir nedzirdīgu vecāku dzirdīgs bērns un kopš pati iemācījās runāt un saprast zīmju valodu, ir savu vecāku ausis un mute. Ko nozīmē būt nedzirdīgam vai vājdzirdīgam cilvēkam un kāda ir sabiedrības attieksme? Par dzīvi, sapņiem un darbu Elza savās pārdomās dalās rubrika “Dzīvei nav melnraksta”.

Video

Patiess stāsts: Viņa uzvarēja plaušu vēzi

Ilgus gadus plaušu vēža pacientiem Latvijā netika apmaksāta mūsdienīga terapija, un medikamentu pieejamības ziņā mēs atradāmies pēdējā vietā Eiropā. Nu tas ir mainījies, un jau vairākus mēnešus kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauts moderns imūnterapijas medikaments. Lai uzzinātu, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientu ikdienu, uz sarunu aicinājām plaušu vēža pacienti, kura vēlējās palikt anonīma.

Jūs esat viena no pirmajām pacientēm Latvijā, kura sākusi saņemt modernu, valsts kompensētu imūnterapiju plaušu vēža ārstēšanā. Kāda bija sajūta, uzzinot par šo iespēju? 

Bija sajūta, ka no pleciem noveļas smagums, ko radīja nemitīgā galvas lauzīšana par to, kur ņemt naudu ārstēšanai.

Vai iepriekš pirkāt Jums nepieciešamās zāles par saviem līdzekļiem un būtu varējusi to turpināt, ja medikaments netiktu kompensēts? 

Jā, pirku par saviem līdzekļiem, par vienu imūnterapijas reizi maksājot vairāk kā 5000 EUR. Tas radīja pamatīgu robu mūsu ģimenes budžetā, un ilgstoši to nebūtu varējusi atļauties. Ja zāles netiktu kompensētas, nāktos lūgt ziedojumus, taču tas būtu pazemojoši, jo vajadzētu visai Latvijai paziņot, ka man ir vēzis. Tādā gadījumā manis vadītais nelielais uzņēmums pazaudētu daļu klientu, un es nezinu, vai turpmāk būtu varējusi nodrošināt iztiku sev un saviem darbiniekiem.

Jums izdevās iztikt bez ziedotāju atbalsta, bet daļai onkoloģijas pacientu ziedojumi joprojām ir vienīgā iespēja dzīvot.

Manuprāt, nav normāli, ka cilvēkam, kurš visu dzīvi maksājis nodokļus, ir jālūdz līdzekļi savai ārstēšanai, turklāt jāatklāj sava identitāte. Es neizprotu vienu lietu – ja dati par personas veselības stāvokli ir ierobežotas pieejamības informācija un tos aizsargā Datu aizsardzības regula, tad kāpēc, saņemot ziedojumus, šie dati ir publiski jāizpauž visai sabiedrībai? Saprotu, ka Ziedot.lv ir jāatskaitās par saņemtajiem un izlietotajiem līdzekļiem, bet vai šādā veidā? Es to izjūtu kā nepārvaramu problēmu, ar kuru visticamāk saskaras arī citi, kuri ir spiesti lūgt ziedotāju palīdzību. Te vietā būtu citēt LOK ārstes Ivetas Kudabas teikto: “Cik ļoti valsts pazemo savu iedzīvotāju, ja viņam ir jālūdzas nauda savai ārstēšanai! Valsts pazemo gan pacientu, gan ārstu. Citādi es to nosaukt nevaru”. 

Vai, uzsākot lietot imūnterapijas medikamentu, esat pamanījusi kādu atšķirību pašsajūtā? Kā ir mainījušies Jūsu izmeklējumu rādītāji? 

Pašsajūta viskrasāk uzlabojās pēc trešās terapijas reizes, kad es par imūnterapiju vēl maksāju pati no saviem līdzekļiem. Veselības uzlabojumu apstiprināja arī martā veiktā datortomogrāfija.

Kāda ir medikamenta panesamība? Vai izjūtat kādas blakusparādības? 

Tā kā imūnterapiju saņēmu kopā ar ķīmijterapiju, tad nevaru nošķirt, no kā rodas blaknes, bet tās ir gandrīz nepārtraukti līdz pat šodienai. Pēdējā ķīmijterapija kopā ar imūnterapiju bija aprīļa beigās, bet man joprojām ir problēmas ar asinsriti – pietūkst kājas, izspiežas vēnas rokām un kājām, šādas sūdzības man nekad agrāk nav bijušas. Parādījušās arī problēmas ar nagiem (onkologs teica, ka tie var noiet pavisam), no rītiem pēc pamošanās regulāri sāp galva, un ir vēl citas blaknes, ko diez vai ir vērts uzskaitīt. 

Imūnterapiju bez ķīmijterapijas esmu saņēmusi tikai 1 reizi, pieļauju, ka blaknes turpinās dēļ saņemtās ķīmijterapijas.

Līdz šim plaušu vēža pacientu dzīvildzi bija izdevies palielināt tikai par dažiem mēnešiem, bet jaunais imūnterapijas preparāts pacientiem ļauj dzīvot ievērojami ilgāk. Runa vairs nav tikai par mēnešiem, bet veiksmīgākajos gadījumos par vairākiem gadiem. Ko personīgi Jums nozīmē iegūtais laiks? 

Nevienu mirkli šo neesmu uztvērusi kā iegūto laiku, drīzāk esmu domājusi par zaudēto laiku un to, ka viss varēja būt daudz savādāk, ja….. 

Neviens no mums nezina, cik ilgi dzīvosim. Nav patīkami, ka onkoloģijas pacientus sabiedrībā parasti uztver kā nolemtos. To nākas izjust samērā bieži. Šādu attieksmi apstiprina kaut vai fakts, ka ilgstoši pret plaušu vēža pacientiem izturējās kā pret nāvei nolemtajiem, uzskatot, ka šiem pacientiem pietiek tikai ar ķīmijterapiju un viņiem nekas nav jāzina par citām iespējām, jo tāpat jau viņi “ilgi vairs nevilks”.

Arī es imūnterapiju nekad nebūtu saņēmusi, ja pati nebūtu vairāku mēnešu garumā rakusies internetā un vākusi pa kripatiņai kopā tur pieejamo informāciju. Pēc Zaļā koridora onkoloģijas pacienti Latvijā vienkārši tiek pamesti neziņā bez jebkādas informācijas attiecībā uz turpmāko ārstēšanu. Tieši šī neziņa, kad liekas, ka sajuksi prātā, lika pašai meklēt informāciju un rīkoties. Tā internetā atradu, ka normāli būtu jau uz pirmo ārstu konsīliju doties ar uztaisītām mutācijām, un daudzas citas lietas, ko šeit neuzskaitīšu un ko neviens ārsts man nekad nav stāstījis.

Vai uzskatāt, ka nevar paļauties tikai uz ārstu teikto?

Es nevaru spriest par visiem ārstiem, bet man personīgi bijusi negatīva pieredze. Es vienmēr esmu sekojusi līdzi savai veselībai un regulāri apmeklējusi ārstus. Gadu pirms diagnozes uzzināšanas biju uztaisījusi plaušu rentgenu, kurā parādījās aizdomas par plaušu atelektāzi. Tā ka skrienot sāku aizelsties un biju zaudējusi arī svaru, jautāju terapeitam, vai nevajadzētu tālāk pārbaudīties, lai aizdomas vai nu apstiprinātu vai noliegtu. Uz to ārsts atbildēja, ka atelektāze tā nerodas, rentgena aprakstā ir kļūda, un visiem nav jābūt olimpiešiem skriešanā. Jā, ārsts neatpazina vēzi. Ja diagnoze tiktu uzstādīta gadu agrāk, varbūt būtu iespējama operācija, un katrā ziņā tā nebūtu 4.stadija. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izglītot ārstus, lai viņi varētu atpazīt vēzi. Arī ārstēšanas procesā pacienti ne vienmēr saņem pilnīgu informāciju par ārstēšanas iespējām.

Vai tas nozīmē, ka pacientam pašam būtu jāizglītojas un jāmeklē informācija par savu diagnozi?

Attiecībā uz informācijas pieejamību man ir priekšlikums – varbūt šo funkciju līdztekus ārstiem varētu uzņemties daudzās onkoloģijas pacientu un viņu tuvinieku atbalsta biedrības vai vēl kāda cita sabiedriskā organizācija? Es saprotu ārstus-onkologus, kuri atrodas starp diviem dzirnakmeņiem: no vienas puses pacients, kurš vēlas uzzināt un saprast ārstēšanas iespējas, un no otras puses valsts uzliktie ierobežojumi NVD personā medikamentu izrakstīšanā pacientiem.

Manuprāt, būtu svarīgi informēt pacientus kaut vai par mutāciju noskaidrošanas nepieciešamību un katra vēža veidam iespējamajiem mutāciju veidiem (Gulbja laboratorijā tās nevar noteikt, kamēr pacients nezina, kādas mutācijas viņš vēlas noskaidrot). Tāpat būtu lietderīgi, ja pacientiem būtu pieejama informācija par aptuvenajām izmaksām, kuras jāsedz pašam. 

Kas ir svarīgākais Jūsu dzīvē, kam šobrīd veltāt savu laiku? 

Tie ir man tuvie cilvēki un ģimene. 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Divi gani

 

Patiess stāsts: Viņa izdzīvoja lidmasīnas avārijā! (+VIDEO)

16 gadu vecumā Kečī lidoja no internātskolas uz Nigēriju, lai nosvinētu Ziemassvētku brīvdienas kopā ar ģimeni. Lidmašīnā bija 109 pasažieri no kuriem 60 skolnieki. Negadījumā mira visi Kečī skolas biedri un avārijā idzīvoja vēl tikai viens pasažieris.

Kečī guva 3 pakāpes apdegumus, 65% viņas ķermeņa guva smagus apdegumus. Jaunās meitenes vecāki pārcēlās no Nigērijas uz ASV, lai Kečī saņemtu labāko aprūpi, viņai tika veiktas vismaz 100 rekonstrukcijas operācijas. Savā brīvajā laikā Kečī patika dziedāt, bet viņa nekad šo hobiju nebija uztvērusi kā ko nopietnu. Pēc avārijas viņās balss bija kļuvusi citšda, viņas mamma bija šokā, ka meita tik lieliski dzied un ieteica viņai to pārvērst karjerā, bet Kečī bija ļoti skeptiska, jo nedomā, ka ar šādu izskatu varētu gūt ievērojamus panākumus. Kāda meitenes draudzene pieteica viņu talantu konkursam “America’s Got Talent”, kurā Kečī guva lieliskus panākumus, tagad viņa ieraksta savas dziesmas un piedalās motivējošu runu pasākumos, kuros stāsta par savu pieredzi pēc avārijas.

Video

Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)

Runājām ar Juri, kurš pašlaik pašizolācijā ārstējas no Covid-19. Uzzinājām kāda šobrīd ir viņa pašsajūta, kāds ir viņa viedoklis par šo slimību, kā arī pēc kā viņš ilgojas esot pašizolācijā. 

Kāda šobrīd ir jūsu pašsajūta? Vai ir kādi simptomi?

Vēl mazliet ir saglabājies klepus, bet temperatūras nav. Nogurumu praktiski arī vairs nejūtu.

Vai jūs domājat, ka šī slimība atstās kādas sekas uz jūsu veselību?

Es ceru, ka nē, bet nekāda cita viedokļa man nav, neesmu ārsts un nevaru neko tādu prognozēt.

Vai jums ir bail saslimt atkārtoti?

Es ceru, ka, izslimojot šo slimību, man būs imunitāte pret to, bet kā būs, es, protams, nevaru apgalvot.

Iepriekšējā intervijā jūs teicāt, ka ceļojāt ar vēl diviem draugiem, kuri plāno iet pārbaudīties. Vai jums ir kādas ziņas par viņu pašreizējo veselību?

Jā, pirmais ceļa biedrs ir vesels, viņam tests uzrādījās negatīvs, bet par otro vēl nezinu. 

Bet vai viņi izjuta kādus simptomus vai tomēr izlēma par labu pārbaudei tikai tādēļ, ka jūsu analīžu rezultāti ir pozitīvi?

Zināmas bažas viņiem bija, jo abiem bija saaukstēšanās pazīmes, bet nebija cēlusies temperatūra kā man.

Šodien medijos pavīdēja ziņas, ka Veselības ministre Viņķeles kundze uzskata, ka pandēmijas datums ir jāpagarina par vēl 3 mēnešiem. Kādas ir jūsu domas par šādu paziņojumu?

Es domāju, ka tas būtu prātīgs lēmums, jo cilvēkiem maksimāli jāsargājas no vīrusa un jo ātrāk tiks reaģēts, jo ātrāk būs iespējams vīrusu uzveikt. Nezinu, uz cik ilgu laiku būtu nepieciešams pagarināt valstī esošo ārkārtas stāvokli, bet uzskatu, ka šobrīd tas, ka cilvēki nedodas uz darbu vai uz skolu, universitāti ir pareizi.

Kā šis pandēmijas laiks pēc Covid-19 ietekmēs jūsu ikdienu? Vai jūs atgriezīsieties mājās, kā tas mainīs ikdienu jums?

Protams, ka tas radīs neērtības, bet cilvēks var pielāgoties jebkādiem apstākļiem, pielāgosimies. 

Tagad internetā izlasāmas ne mazums konsperācijas teoriju par Covid-19. Vai jums ir viedoklis, kādēļ šī slimība radusies?

Man ļoti nepatīk, ka cilvēki izsaka viedokli tikai pamatojoties uz kādām baumām vai tikai tāpēc, ka viņiem kāds viedoklis vairāk patika vai nepatika. Es uz šīm konspirācijas teorijām skatos kā uz baumām.

Jūs gan šobrīd neesat mājās, bet kā šobrīd jūsu ģimenē notiek pārtikas iegāde?

Sieva iet uz veikalu, tas tiek darīts retāk, nekā iepriekš un preces tiek iepirktas uz ilgāku laiku nekā parasti.

Kas būs pirmais, ko izdarīsiet atgriežoties mājās, ja viss būs kārtībā ar veselību?

Visvairāk man gribētos satikt ģimeni un bērnus. Noteikti, ka pirmais, ko gribētu izdarīt, ir pastaigāties pie jūras. 

Dzīvojot pašizolācijā noteikti ir kas tāds, kas trūkst. Saprotams, ka tā ir ģimene, bet pēc kā vēl ilgojaties? 

Šobrīd tās noteikti ir pastaigas svaigā gaisā. Man pietrūkst svaigs gaiss, atrodoties dzīvoklī karantīnā. 

Varbūt jums ir kāds ieteikums cilvēkiem, kuri ir panikā, baidās saslimt?

Mans ieteikums būtu maksimāli palikt mājās! Pēc iespējas mazāk iet uz veikaliem, ja iespējams arī uz darbu. Jo arī es, kad no ceļojuma lidoju mājās, negribēju noķert vīrusu un centos ievērot visus drošības pasākumus. Uz katra stūra mazgāju rokas un es tāpat dabūju vīrusu. Cilvēki domā, ka tas ar viņiem nenotiks, bet vīruss ir patiešām lipīgs. Tiem, kas baidās, es iesaku sēdēt mājās un tiešām nevajag nekur doties. 

Nupat brīvdienās cilvēki devās uz Saulkrastiem un Jūrmalu. Uz šosejām bija izveidojušās visai lielas mašīnu rindas. Kāds ir jūsu viedoklis par to?

Ja tika ievērota 2 metru distance, iespējams, ka tas tas ir normāli. Galvenais nepulcēties vairākiem cilvēkiem kopā. 

 

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis! 

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros! 

Autors: Dieviete.lv

31.03.2020.

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

Patiess stāsts: Skūtera noma Ēģiptē izvēršas par ciemošanos policijas iecirknī (+FOTO)

Skūteris

Savā stāstā dalās Gatis, kurš Ēģiptē piedzīvojis visai nepatīkamu un nervus kutinošu situāciju. 

Gata stāsts:

Meklējiet piedzīvojumus un vēlaties sev atvērt jaunus apvāršņus? Sapņojat nokļūt vietās, kas nav tūrisma ceļvežos? Gribat iekļūt slepenās vietās, kur nokļūst tikai izredzētie?

Man ir Jums recepte!

Īsais stāsts: skūtera noma Ēģiptē man izvērtas ar ciemošanās policijas iecirknī, nakti karcerī un stāšanos Ēģiptes tiesas priekšā.

Vienojoties caur Facebooku, noīrēju skūteri. Uz mēnesi. Viss bija OK. Skūteris bija vecs, lietots ķīniešu mēsls, bet savu funkciju pildīja. Tiesa, mēneša laikā 3 reizes transportlīdzekli neizdevās iedarbināt, bet, nometot to turpat uz ielas ar atslēgām aizdedzē un aizsūtot nomai ģeolokāciju, nākamajā dienā es gāju pakaļ jau atkal ejošam aparātam. Izīrētājs salīdzinoši ātri visas problēmas novērsa. Kopumā ar servisu biju apmierināts, un arī uzņēmuma vadītājs Ahmeds bija ļoti solīds, līdz brīdim, kad es atbraucu uz nomu, lai atgrieztu skūteri atpakaļ …

Nomas vietas “Facebook” lapa.

Šā gada 18.janvārī ap pusdienlaiku aizdzinu skūteri uz nomu un prasīju, lai man atdod ķīlā atstātos dokumentus. Ahmeds, pieņemot to, sāka rādīt uz izplūdes gāzēm un skaidrot, ka dūmam nav pareizā krāsa. Ka motors it kā esot beigts.

Es atbildēju: “Kādu iedevi, tādu atdevu!”.

Ahmeds: “Nē, dūms ir melns. Tu sabojāji motoru. Tas jāremontē. Maksās aptuveni 5000 ēģiptiešu mārciņas (aptuveni 300 eiro ). Tajā brīdī Ahmeds vēl nezināja, ka viņa priekšā stāv viens no lielākajiem kašķiem Latvijā, kuram ēst nedod, bet iedod ar kādu pakasīties…

Es Ahmedam nepiekritu. Kā nu mācēju mēģināju paskaidrot, ka šis nav tas gadījums. Ka motors ir vesels, un nauda viņam nespīd.

Nē, es esot gāzējis, braucis ne tikai pa asfaltu, ka esam braukuši uz tālām pilsētām, ko arī nedrīkstot, un vispār – mēs noteikti lējām “nepareizo” degvielu.

Īsāk sakot saruna nevedās.

Beigās es uzvilkos un izteicu viņam piedāvājumu doties nelielā seksuālā piedzīvojumā, un veikt dzimumaktu pašam ar sevi…, un, ja viņam kaut kas nepatīk, tad var droši zvanīt policijai. Mans piedāvājums viņam patika. Otrais. Policija tika izsaukta. Tā bija klāt “zibenīgi”. Zinot ēģiptiešu ātrumus jautājumu risināšanā, par to biju patīkami pārsteigts. Arī es tai brīdī vēl nezināju, ka manā priekšā ir blēdis ar labi atstrādātu shēmu, kā izdabūt ārā naudu no staigājošajiem bankomātiem…

Noma

Policija daudz nerunāja, jau pēc pāris minūtēm veda mūs uz iecirkni.

Tur jau sākās īsta drāma. Aktiermeistarības paraugstunda un lauku teātra pulciņa uzvedums. Visi, kam vien nebija slinkums, nāca man klāt un skaidroja, ka jāvienojas ar “cietušo”. Ja izsaukšot inženieri, mani vedīs uz tiesu, un tad viss tas maksās daudz, daudz vairāk. Ka man būs jāguļ “cietumā”, ka tiesa tikai rīt, ka tiesa noteikti lems man par sliktu. Un tad jau tie būs tūkstoši, ne simti eiro. Tulks, apkopējs, elektriķis, seržants, vienkāršs dīkdienis – visi izmēģināja laimi, mēģinot mani pārliecināt. Es visiem spītīgi stūmu savu versiju – neko nedarīju, neko neesmu lauzis. Arī viņi visi nezināja, ka viņu priekšā ir ķekavietis…

Pat divas reizes mūs ieaicināja policijas priekšnieka kabinetā, kurš ar dusmīgu sejas izteiksmi izlikās uzklausām abas puses, tajā pašā laikā skatoties garām, jo man aiz muguras stūrī stāvēja televizors, kur translēja futbola spēli. Un, kad mēs iekarsām strīdā, un viņš vairs nedzirdēja komentētāju, ar bļaušanu izdzina mūs laukā no kabineta, kur koridorā atkal citi naivie sāka mēģināt pierunāt “balto” tomēr atvērt maku.

Es biju kā klints: Neko neesmu darījis! Neko nemaksāšu! Es uzticos tiesu sistēmai visā pasaulē.

Pēc 7 stundu presinga, ēģiptiešiem sāka aptrūkt cilvēkresursu. A baltais joprojām stāvēja un nekaunīgi skatījās visiem tieši acīs, un pat nedomāja maksāt.

Viņi sāka padoties. Manai sievai paskaidroja, ka es palikšu pa nakti šeit un no rīta 7:00 mani vedīs uz 70 km attālo Nuweibu, kur atrodas tiesa. Lika savākt visas manas privātās mantas un atļāva atnest man pārtiku un citas mantas “cietumam”.

Kamēr gaidīju redzēju, ka vienam “zekam” atnesa matraci, segu, spilvenu, divas lielās ūdens pudeles un ēdienu.

Laikam jau mana sieviete nekad nebija pavadījusi nevienu uz cietumu, jo atnesa man maisiņā sejas dvielīti 30×30 cm, 0.5l ūdens pudeli, 200 ml kefīra pudelīti (Cik tas mīļi! Viņa zina, ka man ļoti garšo kefīrs) un šokolādes batoniņu….

Un mani aizveda.

Karceris kā jau karceris – nekas īpašs. Četras sienas un stūrī pēdiņas ar caurumu grīdā, kur kārtot dabiskās vajadzības. Vairāk nekā tur nebija. Gulēšana paredzēta uz grīdas. Arābi taču dara visu uz grīdas. Stūrī bija nomestas divas plānas segas. Vienu paklāju sev apakšā ar otru apsedzos un sataisījos čučēt – jākrāj spēki tiesai, lai varu sevi aizstāvēt.

Pēc kādas pusstundas, kad jau laidos snaudā, kameras durvis atvērās un tajā ieveda kalsnu balto puisi ap gadiem 25, kurš tika apsūdzēts par izvarošanu.

Viņa stāsts: šis ar vienu balto meiču esot vienojies apmainīties masāžām. Abi profesionāļi it kā. Viss noticis pēc plāna, bet beigās šie kaut kādā veidā esot atčoknījušies viens otra apskāvienos. Viss esot bijis ar piekrišanu. Bet pēc 8 dienām meičai kaut kas saslēdzies smadzenēs savādāk, un viņa aizgājusi uz policiju un uzrakstīja par viņu iesniegumu. Varu tikai pateikt, ka puisi vēlāk attaisnoja.

Mēs ar jauno draugu pačalojām kādu pusstundu un tad laidāmies snaudā. Pareizāk sakot, es laidos, jo puišelis mani ik pa brīdim bukņīja, jo es krācu. Pēc ceturtās piebakstīšanas nācās jaunajam Kazanovam izskaidrot, ka viņš tāpat visdrīzāk šonakt negulēs. Stress, šaubas par nākotni, vecs onkulis blakus krāc… diez vai viņš spēs aizmigt. Tāpēc labāk lai no mums izguļas vismaz viens. Viņš mani saprata…

Gulēju salīdzinoši labi. Bieži gan grozījos, jo neesmu pieradis gulēt uz cietas grīdas, bet bija OK. Kad sāka aust saule, jutos tīri labi.

Tā kā mums solīja, ka 7:00 vedīs uz tiesu, tad, pirmajiem saules stariem iespīdot caur kameras restēm, sapratām, ka varam celties, jo drīz jau mums nāks pakaļ. Bet šī tak ir Ēģipte! Pēc nenosakāma laika brīža, kameras durvis atvērās un mums lika atstāt mantas, un nākt ārā. Ar rokudzelžiem pie kreisās rokas man pieslēdza jauno kameras draugu, bet pie otras pieslēdzās policists. Tā “vilcieniņā”, divu vīru ar automātiem pavadībā, gājām ārā no iecirkņa. Koridorā stāvēja mana sieva, un pēc viņas acu izteiksmes sapratu, ka skats uz mums ir iespaidīgs. Laikam trūka tikai ķēdes uz kājām.

“Ko man darīt mīļais?”, viņa izmisusi sauca, kamēr policists mani vilka uz izeju.

“Es nezinu mīļā. Ja gribi, vari aizbraukt uz Nuweibu, bet varbūt labāk nevajag”, es saucu atpakaļ. Es tiešām nezināju. Man šis piedzīvojums bija tik pat jauns, kā viņai.

Zīmīgi, ka nedēļu atpakaļ mēs abi, baudot saules peldes, sapņojām, ka vajadzētu aizbraukt uz Nuweibu, jo nekad tur neesam bijuši. Mūs gan mulsināja izmaksas, jo tas tomēr nebija lēti. Nu, ko, sapņi piepildās. Es braucu uz Nuweibu. Un pie tam – par brīvu!

“Vilcieniņš” dipināja ārā pagalmā, kur mūs gaidīja “berta” Tas ir smagais ar dzelzs kasti ieslodzīto konvojēšanai. Iekšā gar sāniem ir divi soli, mazi restoti lodziņi, un atsevišķs nodalījums, kur sēž vīrs ar automātu, neskaitot šoferi un viņam blakus esošo bruņoto vīru, un, protams, vēl pavadošās vieglās auto ar bruņotiem arābiem. Hanibāls Lektors mani varētu apskaust par tik kvalitatīvu apsardzi.

Kāpām tik iekšā. Pēc minūtes mums vēl pievienojās viens policists ar pieslēgtu arābu. Kā vēlāk noskaidrojām, šis savākts par kaušanos. Arī ļoti patīkams cilvēks.

Un mūsu ceļš varēja sākties.

Stundas ceļojuma laikā nekas īpašs nenotika, ja nu vienīgi pretī sēdošais policists mūs ilgi vēroja un laikam domāja, kurš no šiem ir tas izvarotājs un kurš sajājis skūteri. Un tad laikam izdomāja, ka izvarotājs noteikti ir tas sirmais. Gan jau, ka tas būs grābstījies gar jaunām meitenēm. Un tas jaunais noteikti neko nejēdz no tehnikas. Policists iebaksta man krūtīs, skatās acīs un prasa: “Masāž?”

Es: “Ko?”

Policists: “Masāž?”

Es pie sevis domāju: „Ko Tu vecais āzi (viņš bija aptuveni mana vecuma) piedāvā masāžu?! Ja pat es atļaušu sevi masēt vīrietim, tad diez vai šeit un tagad”.

Bet mans pie kreisās rokas pieslēgtais Kazanova uzreiz visu saprata, jo izgrieza krūtis, atplauka smaidā un ar lepnumu paziņoja: “Ai am masāž!”

“Āaaaa…. ” novilka policists, ar redzamu vilšanos sejā, jo laikam viņa teorija sāka brukt. Tad vēlreiz pievērsās man: “Scooter?”

Es: “Jes, Scooter”.

Atkal apstiprinājums, ka atbilde uztverta, un atkal vilšanās sejā.

Teorija, ka jaunais puišelis ir izvarotājs, bet pretī sēdošais tēviņš neko nejēdz no tehnikas viņam radīja zināmu apjukumu. Bija redzams, ka viņš ar to nav mierā, tāpēc sāka otro uzbrukumu.

“Haw old are you?”: šis atkal baksta man.

Es: “46”

Tad viņš kādas 5 minūtes strīdējās ar sev pieslēgto arābu, kura laikā abi pētīja mani un, kā redzams, katrs izteica savus argumentus. Pēc konteksta sapratu, ka strīds ir par to, vai man ir 46, vai 64 gadi. Nu, galīgi negribēja pieņemt, ka šis zirgs pat nejēdz skūteri vadīt. Ja tas būtu pensijas vecuma opis, tad vēl varbūt.

Kad ar zīmju palīdzību sapratām, ka man tomēr ir 46, viņš bija pavisam sašļucis. Tādu triecienu savām dedukcijas spējām un pašcieņai lepnais Austrumu vīrietis laikam sen nebija saņēmis. Vairāk viņš ar mani nerunāja.

Pēc stundas brauciena mēs ieradāmies mūsu galamērķī.

Kāpām ārā un “vilcieniņš” tipināja iekšā lielajā tiesas ēkā. Apsēdāmies koridorā un viss. Sēdējām. Sēdējām ilgi. Vienu stundu, otru stundu, trešo….

Kazanovam sagribēja uz tualeti. Tas bija forši, jo deva iespēju izkustēties un vismaz uz brīdi noņemt roku dzelžus. Pēc mazās atelpas gaidīšana turpinājās….

Pēc piecām stundām mani atsprādzēja un ieveda kabinetā pie tiesneša. Es iegāju un smaidot apsēdos viņam pretī. Viņš izskatījās dusmīgs. Salika visus vienas rokas pirkstus kopā sāka rādīt uz augšu. Ui, šo žestu es zinu! Tas nav labs. Un tad es atcerējos, ka pie mums taču arī tiesneša priekšā stāv kājās, kamēr viņš atļauj apsēsties. Un vēl – divas reizes viens vīrs bija gājis caur koridoru, un visi leca kājās. Mūs rāva līdz. Laikam tas arī bija tiesnesis. Apzinoties savu kļūdu, es lecu kājās. Viņš man ļāva pastāvēt minūti un teica: “Sit”.

Apsēdos. Atnāca tulks un prasīja man, lai stāstu visu pēc kārtas. Es arī visu izstāstīju.

Tiesnesi prasa: “Lamājies?”

Es: “Nu, jā, bišķi.”

Tiesnesi: “Ko pateici?”

Es: “Nu, lai viņš iet un nodarbojas ar seksu ar sevi.”

“A viņš lamājās?”

“Jā, arī lamājās.”

“Bet pēc Tevis?”

“Nu, jā, pēc manis.”

Pēc šīs īsās nopratināšanas mani izveda atkal koridorā un pieslēdza atpakaļ maniem jaunajiem draugiem – izvarotājam un policistam, un es varēju mierīgi turpināt baudīt Austrumu kultūru.

Vēlāk es uzzināju, ka Ahmeds (prasītājs) pat neieradās uz tiesu. Vai tas bija labi, vai slikti – nezinu. Bet es biju pārliecināts par savu taisnību, tāpēc mani tas nesatrauca.

Vēl dažas stundas “pamarinējot” koridorā, mani atkal ieveda pie tiesneša un paziņoja – man tiek uzliks naudas sods par lamāšanos publiskā vietā. 50 Ēģiptes naudiņas (3 eiro), un izveda atpakaļ koridorā un, neskatoties uz pozitīvo lēmumu, uzlika roku dzelžus.

Vēl pēc stundas arābs, kurš veica tulka funkcijas, aizdeva man 50 naudiņas, lai es varu samaksāt, un beidzot man noņēma roku dzelžus pavisam. Es saņēmu pasi un tiku izvests ārā no ēkas.

“Go!”: man saka pavadošais policists un ar roku māj, lai eju prom.

“Go?”: es prasu un rādu, ka eju prom.

“Go!”: viņš māj ar roku.

“Go?”

“Go!”

Un es aizeju.

Man ir tikai pase. Nekā cita man nav. Un atrodos es 70 km no naudas, telefona un jeb kā cita. Pie mūsdienu tehnoloģijām pieradis, es, protams, neatceros arī nevienu tālruņa numuru, lai varētu piezvanīt. Bet Ēģiptē tā nav problēma. Apturi jebkuru mašīnu un gan jau sarunāsi. Arābs, kas runāja tik pat labi angliski, kā es arābiski, ar lielu prieku mani aizveda līdz Dahabai.

Tā beidzās mans lieliskais bezmaksas ceļojums uz Nuweibu. Mani secinājumi: Ēģiptes tiesu sistēma ir stinga un zibenīga. Lai Al SīSī laba veselība un ilgs mūžs!

Patiess stāsts: Saņemot atkārtoto Covid-19 analīžu rezultātus! (5. daļa)

Sazinājāmies ar Juri, kuram kā jau rakstījām, ir konstatēta saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimības simptomus Juris konstatēja 23.martā, dienu pēc ielidošanas Latvijā. 

Jura analīžu rezultāti uzrādīja, ka viņš ir saslimis ar Covid-19. Viņam tika nozīmētas atkārtotas analīzes, kuras tika paņemtas 7. un 8. aprīlī. Diemžēl abu analīžu rezutlāti uzrādīja, ka Juris joprojām ir slims ar Covid-19

Sakiet, lūdzu, kā šobrīd ir ar jūsu veselību?

Arī otro analīžu rezutlāti uzrādija pozitīvu Covid-19. Es it kā jūtos vesels, bet klepus man vēl ir saglabājies.

Vai ir vēl kādi simptomi, piemēram, nogurums?

Nē, saglabājies ir tikai klepus. Šajās dienās arī vairs nav bijusi temperatūra.

Kad jums tika paziņoti otru analīžu rezultāti?

Rezultātus es saņēmu brīvdienās, ieejot portālā e-veseliba.lv

Kā šobrīd atšķiras jūsu ārstēšana, vai ārsti ir devuši kādas jaunas norādes?

Nē, jaunus ieteikumus es neesmu saņēmis.

Kā vispār norisinās analīžu rezultātu paziņošana?

Man piezvanīja un personīgi paziņoja rezultātu, kā arī teica, ka joprojām ir jāsaglabā pašizolācija un atkārtotas analīzes jāveic pēc piecām vai sešām dienām. Tad man jāsazinās ar ģimenes ārstu un ģimenes ārsts man organizēs nākamo testu.

Vai saņemot rezultātus un norādījumus, jums tika pajautāts kā tiksiet pie pārtikas? Vai ir kāds, kurš jums to sagādās?

Nē, šāda jautājuma nebija, bet pārtiku man vēljoprojām sagādā sieva. Viņa to atstāj pie mana dzīvokļa durvīm.

Kā notiek jūsu apsekošana? Vai ar jums katru dienu sazinās ģimenes ārsts?

Katru dienu nē, bet ik pa laikam sazinos ar ģimenes ārsti.

Kad jums atkal tiks veiktas Covid-19 pārbaudes?

Šonedēļ ģimenes ārste mani jau pieteica pārbaudēm, bet pagaidām vēl nezinu, kurā dienā tās notiks. Bet atkārtotās analīzes būs šonedēļ.

Kāds ir jūsu komentārs par ar Covid-19 saslimušo vīrieti, kurš, neskatoties uz visu, izlēma doties izbraucienā ārpus mājām un tika sodīts ar 2000 eiro naudas sodu veselas 2 reizes?

Viņš šādi apdraudēja citus cilvēkus, tādēļ es uzskatu, ka šāds sods ir pamatots un es šādu soda mēru atbalstu.

 

Turpmākā informācija sekos nākamnedēļ! 

Autors: Dieviete.lv

16.04.2020.

Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)

Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

 

Patiess stāsts: Pēc smaga Covid-19 apbrīno mediķu darbu (+VIDEO)

Iespējams, šos Ziemassvētkus Dzintra Bankova sagaida, tikai pateicoties mazmeitas ātrai reakcijai un diviem skābekļa baloniem ik dienu Latvijas Infektoloģijas centrā. Viņas saslimšana ar Covid-19 bija smaga un dažas maņas, piemēram, garša un smarža, nav atgriezušās joprojām. Tomēr Dzintras kundze aicina novērtēt mediķu pašaizliedzīgo darbu un darīt visu, lai jau tā pārpildītās slimnīcas netop pārvērstas tikai par Covid slimnīcām.

Video

Patiess stāsts: Mans klusais ienaidnieks – asins vēzis

Toreiz, pirms septiņiem gadiem, es biju gaidībās ar jaunāko no saviem trim bērniem. Pilsētas asfaltu kausēja karsta vasara, mans puncis bija apaļš kā milzu ķirbis, bija atlikuši pāris mēneši līdz noteiktajam dzemdību datumam, un man pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka nogurums un lielā miegainība patiesībā liecina par vēzi, kas, ieperinājies manās asinīs, grāva veselās šūnas. 

Kad piemetās kaut kas līdzīgs angīnai, īpaši nesatraucos – šī sērga mani piemeklēja diezgan regulāri, reizi vai divas gadā. Iespīdinot rīklē lampiņu, nekādus strutu kunkuļus neredzēju, tāpēc domāju, tikšu galā pašas spēkiem, mazinot tūsku kaklā ar garšīgu saldējumu, dzerot daudz ūdens un tējas, skalojot rīkli ar sāls šķīdumu un pūšot aptiekā nopērkamos līdzekļus. Maza temperatūra – 37,3–37,5 grādi – nu, ar tādu taču nekas nav jādara. Lai organisms cīnās pats. 

Pēc laika simptomi patiešām pazuda, bet tikai uz pāris dienām. Tad vēl no rokām izkrita nazītis, trāpot pa kāju. Tas nebija sāpīgi, un es turpināju darboties, domādama – gan jau pacelšu vēlāk. Taču, noliekusi galvu, izbrīnīta ieraudzīju, ka stāvu asins peļķē. Kā jau vairums latviešu, biju pacietīga un izturīga un tā vietā, lai satrauktos, noskaloju brūci, uzlīmēju plāksteri un satīrīju lipīgo grīdu. Jau iepriekš biju pamanījusi, ka, beržot zobus, ļoti asiņo smaganas, un man bija par maz dzelzs organismā, bet ticēju ginekoloģes sacītajam – grūtniecei tā var būt, un tas ir normāli.

Tomēr, kad pēc pāris dienu pārtraukuma, neskatoties uz pašārstēšanos, saaukstēšanās simptomi – sāpošs kakls, iesnas un paaugstināta temperatūra – atgriezās, kļuvu nemierīga. Taisnību sakot, arī tad – tikai tāpēc, ka raizējos, kā jūtas bērniņš manās miesās. Ģimenes ārste nosūtīja uz analīzēm, lai apskatītu pilnu asins ainu un iekaisuma rādītājus. Rezultātu lapā vairāki rādītāji bija pasvītroti un apakšā maziem, slīpiem burtiņiem nodrukāts teikums, ka ieteicama hematologa konsultācija. Es to pamanīju, noskaidroju, ar ko nodarbojas hematologs, un zvanīju ģimenes ārstei, kura sacīja, ka grūtniecei un vēl pie infekcijas var būt divreiz paaugstināti leikocīti, pazemināti trombocīti, un hemoglobīns jau pirms tam nebija normā, jo man taču bija par maz dzelzs, lai gan ginekoloģe izrakstīja zāles, lai to paceltu. Drošībai daktere lika pēc pāris dienām analīzes atkārtot. 

Nākamajā dienā no paša rīta man zvanīja no laboratorijas, sakot, ka ar steigu jādodas pie ārsta. “Kāpēc?!” protams, tas bija mans pirmais jautājums. “Neko vairāk nevaru teikt, jums visu paskaidros ģimenes ārsts.” Uzreiz atvēru analīžu rezultātus, ieraudzīju, ka nav gandrīz neviena nepasvītrota rādītāja – dažs ar vienu, cits – ar divām svītrām. Leikocīti bija pieauguši ģeometriskā progresijā, toties trombocīti uz pusi zemāki par mazāko normas līmeni. Trīcošām rokām momentā zvanīju dakterei,  un viņa ieteica pierakstīties pie ausu, kakla un deguna ārsta, jo man joprojām bija grūtības norīt ēdienu un dzērienu. Bet tad atcerējos par piezīmi pirmo analīžu rezultātos un, nolikusi klausuli, sāku vandīties gūglē. Ierakstot atslēgas vārdus: zemi trombocīti, augsti leikocīti, pirmās diagnozes, kas izlēca – akūta leikēmija un mielodisplatiskais sindroms.

Pat tagad, to atceroties, man tirpst kājas, bet toreiz prāts atteicās pieņemt, ka man varētu būt vēzis. Ar mani taču tas nevar notikt, vai ne?! Bet izlikties, ka neko neesmu lasījusi, arī nespēju – mani uztrauca, kas notiek ar mazo, tāpēc zvanīju atkal dakterei. Atvainodamās, ka nevēlos apšaubīt viņas kompetenci, atzinos, ka esmu centusies atrast diagnozi interneta meklētājā un tur parādījušās nesmukas diagnozes. Viņa to uztvēra bez aizvainojuma, solot pakonsultēties ar kolēģiem. Drīz vien atzvanīja un sacīja, lai pierakstos pie hematologa. Bet izrādījās, ka pat par maksu jāgaida garā rindā. “Tu nevari gaidīt,” teica daktere un nākamajā dienā bija sarunājusi vizīti pie Hematoloģijas nodaļas vadītājas Latvijas Onkoloģijas centrā. Tur ārste mikroskopā skatījās stikliņu ar manu asins paraugu, un viņas sejā parādījās rūpju rieva: “Gandrīz nevienas veselas šūnas…” Mirkli vēlāk es zināju – man ir asins slimība un, visdrīzāk, ļauna. Akūta leikēmija. Asins vēzis. Bet toreiz vienīgais, kam pieķēros, bija vārdi: slimība ir ārstējama. Man galvenais bija, kas notiks ar bērnu. Izrādījās, ka viņš vairs nevar palikt manās miesās, citādi, kā teica ārste, pēc pāris nedēļām būsim noasiņojuši abi.

Tā sākās mans ceļš vairāku gadu garumā. Lai gan ne reizi karājos mata galā un patiešām esmu ieskatījusies acīs nāvei, tā ir ārkārtīgi transformējoša pieredze, un, lai cik paradoksāli neskanētu, sagādājusi ne tikai zaudējumus, bet arī ļāvusi pieaugt, no sirds iemīlēt un novērtēt dzīvi, priecājoties par šķietami nebūtiskām, bet patiesībā ļoti svarīgām lietām. Ziniet, tas ir tiešām lieliski, ja uz tualeti vari aiziet savām kājām, nevis pieaugušā vecumā pie skaidra saprāta čurāt pamperī. Un iebāzt degunu ziedošās ābelēs, apgulties sūnās, piesmelt kurpes ar jūrmalas smiltīm; ar visām maņām piedzīvot pasauli, nevis mēnešiem ilgi skatīties uz to caur palātas logu, nezinot, vai kādreiz vēl piecelsies, vai tevi iznesīs no slimnīcas, ietērptu plastmasas maisā, vai varēsi apskaut mīļos – jā, nav dienas, kad es nebūtu pateicīga par savu dzīvi.  Esmu kļuvusi drosmīgāka, jo apzinos savu mirstīgumu, neatlieku savu vienīgo un īsto dzīvi uz rītdienu, jo zinu, ka tā notiek tieši šodien; un kad tad, ja ne tagad es dzīvošu no sirds?! 

Bet tas, ko varu ieteikt no savas pieredzes, ir neignorēt simptomus. Vienkārša asiņošana no smaganām, kā izrādās, var liecināt ne tikai par pārāk cietiem zobu birstes sariem, bet arī par vēzi. Tāpat  kā neliela, bet nepārejoša temperatūra un nogurums, kuru tik bieži mēdzam norakstīt uz stresu, lielu slodzi vai laikapstākļiem. 

Atšķirībā no citiem ļaundabīgiem audzējiem asins vēzis skar pilnīgi visu organismu, bet vienlaikus ir arī salīdzinoši viegli pamanāms bez sarežģītiem izmeklējumiem – pilna asins aina un iekaisuma marķieris CRO (C – reaktīvais olbaltums) ir minimums, ko vismaz reizi gadā vajadzētu pārbaudīt arī bez simptomiem, jo hroniskas asins saslimšanas neizpaužas tik ātri un krasi, kā, piemēram, akūta leikēmija. 

Nebūs nekāds apkaunojums, ja, redzot pasvītrotus analīžu rādījumus, kas dinamikā nemainās, bet arī neuzlabojas, pavaicāsiet savam ārstam, vai tie nevar liecināt par asins vēzi – galu galā, tā ir jūsu veselība un jūsu vienīgā dzīve, kas ietekmē arī tuviniekus. Šodien es vairs neapmierinātos ar atbildi “tā var būt”, jo faktiski leikēmijas simptomi bija jau pusotru mēnesi, pirms tika noteikta diagnoze, un es par tiem biju teikusi grūtniecību uzraugošajai ginekoloģei. Ja kaut kas var būt, tas vēl nenozīmē, ka tā ir jābūt un viss ir kārtībā. Asins vēzis var skart jebkuru.

Paldies Dievam un dakteriem, nu jau vairāk nekā trīs gadus vēzis ir remisijā, proti, tas nav aktīvā fāzē, bet ārstēšanās bija ļoti smaga, man tika transplantētas cilmes šūnas, un visu mūžu maksāšu cenu par to, ka esmu dzīva. Bet es par to nesūdzos, jo pieturos pie ķēniņa Zālamana gudrības: “Dzīvs suns ir labāks nekā beigts lauva.” Un mans puišelis, īsts prieka vitamīns, kuram manas slimības dēļ nācās dzimt divus mēnešus pirms laika, nupat sāka mācīties pirmajā klasē.

Patiess stāsts: Linda Mūrniece atklāti stāsta par savām sirdssāpēm un skarbo bērnību (+VIDEO)

Bijusī politiķe un tagad uzņēmēja Linda Mūrniece gana daudz un atklāti sociālajos tīklos stāsta par savu privāto dzīvi, ikdienas priekiem un pārdzīvojumiem. Arī dzeltenā prese labprāt steidz pārpublicēt viņas ierakstus un minēt, ko tie varētu nozīmēt. Bet tomēr Lindas dzīvē ir notikumi, kuri līdz šim plašākai publikai nebija zināmi, bet kas atstājuši būtisku iespaidu uz viņu kā personību un kā sievieti.

Video

Patiess stāsts: Krūts vēža paciente lūdz sabiedrības atbalstu

„Kāpēc lai cilvēki palīdzētu tieši tev?” Šis jautājums, kuru kāds bija uzdevis Elēnai, nebūt nav viegli atbildams. Jā, kāpēc tieši tev? Vai gan cīņa par tiesībām dzīvot ir kā dalība konkursā? Kurš uzrakstīs skaistākus, aizkustinošākus vārdus, tiks pie cerības uz veselību un dzīvi? Elēnai ir 47 gadi, un viņai diagnosticēts trīskārši negatīvs krūts vēzis, kuram valsts neapmaksā ārstēšanu. Lai palīdzētu Elēnai Ritumai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804

Elēna pasmaida savu kluso, mierīgo smaidu un saka: „Politiķi, lai izskatītos labāk, paņem sev līdzās ģimeni, bērnus vai kādu mājdzīvnieku, bet ko lai paņemu es? Vienmēr esmu palīdzējusi citiem un nekad nedomāju, ka pienāks šāds brīdis, kad būs jānostājas otrā pusē – palīdzību vajadzēs man pašai. Lūgt nav viegli.” 

Bet nu tas vienkārši ir noticis. Izveidojusiessituācija viņas dzīvi ir noārdījusi līdz pamatiem. Taču – ne salauzusi.

Elēna atceras, ka jau kopš bērnības gribējusi kļūt par ķirurģi. „Man ģimenē apkārt ir daudz mediķu, un no pieaugušo sarunām saklausījos, ka ķirurgiem lieti noder kāda mūzikas instrumenta spēlēšana, lai trenētu pirkstu veiklību. Tāpēc skolas laikā sāku mācīties arī mūziku. Ja citi bērni no mūzikas skolas stundām bēga, es ne, jo man bija mērķis – lielā medicīna… Tomēr liktenis lēma citādi, savas sliktās redzes dēļ man nācās atteikties no lielā sapņa, un es pabeidzu Mūzikas akadēmiju. Spēlēju alta vijoli. Daudz esmu uzstājusies kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un jaunajiem talantīgajiem pianistiem Elīnu Gaili un Daumantu Liepiņu. Alts ir vijoļu grupas instruments, nedaudz lielāks par vijoli, un lai no tā izvilinātu samtaino skaņu, rokai ir vajadzīgs arī ļoti liels spēks. Taču tieši tajā vietā, kur pret krūtīm atspiežas mūzikas instruments, man sākās problēmas. Krūts vēzis. Tāpēc tagad spēlēt neuzdrošinos. Man ir rets, riebīgs audzēja veids, kurš gadās salīdzinoši jaunām dāmām.

Ārstēšanās pie Stradiņa slimnīcas onkologiem notiek trešo gadu, un ar manu trīskārši negatīvo un ļoti agresīvi nevaldāmo audzēja paveidu tas patiešām ir ļoti daudz. Jo šisvēža tips aug straujāk, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēža šūnas nesatur nedz hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), nedz cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2), uz to nav iespējams iedarboties ne ar hormonterapiju, ne ar mērķterapiju. Ja trīskārši negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un, iespējams, staru terapija, atkal ķīmija. Bet, ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, kā tas noticis man, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapijas preparāti iedarbina paša cilvēka imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām un, šādi ārstējoties, kā liecina pētījumi, dzīvildzes radītāji krietni uzlabojas.

Esmu daudz lasījusi, meklējusi iespējas, kā savas slimības gaitu palēnināt… Tā kā praktiski pusgadu esmu bez ķīmijterapijas zālēm, jo tās – principā labi medikamenti – pārtrauca konkrēti pret manu slimību darboties, veicu specifisku vēža gēnu molekulāru testēšanu – uztaisīju vēža gēnu karti, lai ārsti varētu piemeklēt tieši man efektīvāko ārstēšanas metodi. Tests parāda, kuras zāles šinī brīdī man derētu un starp tām ir arī dārgais imūnterapijas medikaments. Jā, ne visām sievietēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis, imūnterapija strādā, jo audzējs var būt arī jutīgs pret to. Tāpēc, lai to noskaidrotu, ir jāveic īpašas analīzes – PD-L1 tests. Ja audzējā ir vismaz viens procents imūnšūnu, tad šī imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies. Manā gadījumā tests parādīja, ka audzējā ir 15 procenti imūnšūnu un tāpēc ārsti uzskata, ka šī terapija ir vajadzīga. Vienīgais apgrūtinājums – Latvijā trīskārši negatīva metastātiska vēža gadījumā valsts šo dārgo imūnterapijas medikamentu nekompensē. Tas būtu jālieto sešus mēnešus, divi iepakojumi mēnesī, tātad kopā tie būtu 22 458 eiro, kas vajadzīgi, ņemot vērā, ka pusi no izmaksām ir gatavs segt ražotājs. Kopā ar imūnterapiju  ir nepieciešams lietot vēl arī vienu ķīmijterapijas preparātu, kurš Latvijā ir pieejams tikai tad, ja pacients maksā par to pats, un tas sadārdzina terapiju vēl par 1200 eiro mēnesī.’’

Elēna tagad maksimāli cenšas darīt visu, ko vien var, lai ar diētu, dabas līdzekļiem, lūgšanām, iesaistīšanos izdevniecības Patmoss darbā un ar savu joprojām pozitīvo skatu uz dzīvi noturētu slimību mazas aktivitātes stadijā un neļautu vēža šūnām palielināt attīstības tempu. Viņa skaita dienas līdz brīdim, kad varētu tikt pie tik ļoti nepieciešamajām zālēm. Elēnas ārstējošā ārste ķīmijterapeite Sigita Hasnere saka tā: „Ja imūnterapija tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt dzīvildzi. Šādi mēs varam darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.”

 Jā, trīskārši negatīvs krūts vēzis, kura ārstēšanai šobrīd vajadzīgās zāles valsts neatmaksā… Tāda ir realitāte. Tai pretī ir Elēna. Kāpēc tieši viņa? Tāpēc, ka ikvienam ir nepieciešama cerība.

Sarunas noslēgumā viņa lūdza uzrakstīt vēl šo: „Vislielākā pateicība visiem, kuri man palīdzēs. Ne formāli, nē. Es tā jūtos – ļoti pateicīga katram no sirds.”

Lai palīdzētu Elēnai Ritumai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Vairāk par kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu

Patiess stāsts: Kādēļ neko neatlikt uz vēlāku laiku?

Vakar priecājos par rozi, kas Salnēnos parasti zied līdz pirmajiem saliem. Apsvēru – ienest iekšā, aizvest uz Rīgu, izkaltēt rožlapiņas ziemai, lai līdz pirmajiem pumpuriem atgādina vasaru. Tomēr – nē, atstāju to ziedam, lai noplūktu citu dienu

Šorīt tā bija nosalusi…
Nenoplūkšu, neaizvedīšu un nesakaltēšu rožlapiņas ziemai.

Sen zināma mācība, par ko atceramies tikai, kad nokavējam.

Neko neatstāj citai dienai. Īpaši jau to, kas iepriecina pašu un citus. Vispirms jau pašu. Gribas rozi vāzē – noplūc tūlīt un ieliec. Gribas tās lapiņas izkaltēt ziemai – dari to uzreiz.

Neko neatstāt vēlākam laikam. Piezvani draugam uzreiz, kad par to iedomājies. Samīļo kaķi, kad ej garām un roka stiepjas to izdarīt. Aizbrauc pie vecmāmiņas, kad no ledusskapja izvelc viņas vārītu ievārījumu.

Nomet visu un skrien pie loga paskatīties, kā aiz tā putnu kāsis kārtojas lidojumam. Nopērc to lielo kafijas krūzi, kas veikala plauktā izliekas gaidījusi tieši tevi. Izdzer to vīna glāzi, kas šodien būtu tieši laikā. Uzvelc visskaistāko veļu zem treniņtērpa un pašu seksīgāko naktskreklu kaut pie vilnas zeķēm.

Nofotografējies ar draudzeni muļķīgā pozā, uzkāp pūpēdim, ja tev to gribas. Izvelc no pirkuma maisa burbuļplēvi un turpat veikalā saspaidi. Uzsmaidi niknajai pārdevējai un izbrauc līkumu ar tramvaju.

Neatliec neko. Dari visu tieši tad, kad vēlies.

Patiess stāsts: Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, bet gribas vēl dzīvot!

Diagnoze – olnīcu vēzis. Šobrīd Ļubovai ir 62 gadi un viņa ir pasniedzēja, kura lasa lekcijas topošajiem finansistiem un grāmatvežiem. Desmit gadu laikā Ļubovai bijušas četras operācijas, kā arī liels ķīmijterapiju skaits. Viņa stāsta, ka ļoti apzinīgi vienmēr sekojusi līdzi savam veselības stāvoklim, divas reizes gadā apmeklējusi ginekologu un veikusi visas analīzes. Tomēr pusgada laikā audzējs bija izpaudis savu agresīvo dabu un attīstījies jau līdz trešajai stadijai. 

Par to, ka kaut kas nav kārtībā, liecinājušas stipras sāpes vēderā. Ginekoloģiskās sonogrāfijas rezultāti apstiprināja diagnozi. Ļubovas mammai arī savulaik diagnosticēts audzējs – taisnās zarnas vēzis, un tieši tāpēc viņa regulāri apmeklējusi ārstu. „Tomēr neviens man nevar paskaidrot, kāpēc tas notiek tik ātri,” saka Ļubova. Pēc diagnozes sekoja operācija un ķīmijterapijas kurss. Tomēr pēc pusotra gada slimība atgriezās, veidojot metastāzes citos orgānos, un nācās veikt vēl vienu operāciju. Ļubova atceras, ka tai sekojošā ķīmijterapija bija ļoti grūta: „Tas bija briesmīgi, tomēr to pārdzīvoju.” Trešajā operācijā tika izņemta liesa. Bija cerības, ka varbūt bez operācijas varētu iztikt un slimību uzveikt ar ķīmijterapiju. „Tomēr nekas mums neizdevās,” nopūšas Ļubova. Tā turpinājās viņas cīņa ar olnīcu vēzi, kas 2018. gadā izveidoja metastāzes pie aizkuņģa dziedzera un aknām. Pēc ceturtās operācijas onkoķirurgs ieteica iegūto materiālu nosūtīt uz pārbaudēm ASV. Tas bija pagrieziens ārstēšanās procesā. 

Jau pēc trešās operācijas tepat Latvijā Ļubova bija veikusi ģenētiskās analīzes, lai noteiktu, vai viņai ir BRCA1 / BRCA2  gēnu mutācijas. Rezultātā viņa saņēma atbildi: „Testēšanas rezultāti neapstiprina iedzimta krūts un olnīcu vēža risku.” Savukārt ASV veiktajos testos, ko finansēja Ļubovas meita, tika konstatēts, ka ir atrasta iegūta BRCA2 mutācija. Tas nozīmēja, ka viņai šī gēnu mutācija ir radusies dzīves laikā. Pēc ķīmijterapijas un datortomogrāfijas izmeklējumiem Ļubova sāka lietot preparātu olaparibu, kas ir viņas galvenās zāles jau trīs gadus – 16 kapsulas dienā. „Tas nav viegli, bet esmu jau pieradusi. Es jūtos normāli, dažreiz ir nogurums, griežas galva un nelaba dūša. Viss vēders izoperēts, žultspūšļa man nav, liesas nav, dzemdes nav. 12. aprīlī man būs 63 gadi.”

Ļubova atzīst, ka olaparibs jālieto nepārtraukti, bet tas viņas terapijā ir bijis efektīvs. Šis medikaments bija iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā kā tā sauktās otrās līnijas preparāts onkoloģisko slimību ārstēšanā. Iespējams, ka Ļubovas gadījumā šīs zāles, ja tās sāktu lietot agrāk, būtu ļāvušas izvairīties no ceturtās operācijas. Diemžēl šie medikamenti ir ļoti dārgi, un pacients tos no savas kabatas nav spējīgs apmaksāt. 

„Es gribētu, lai Latvijā pacientiem būtu tādi speciālisti, kas skatītos uz onkoloģiskajām slimībām kompleksi, skaidrotu ģimenes anamnēzi un mutāciju riskus,” ierosina Ļubova. Viņas ģimenē audzējs bijis gan mammai, gan vecākajai māsai, kuras diemžēl jau mirušas, un arī tētim, kuram izdevies izārstēties. 

„Internetā, piemēram, rakstīts – ja man nav iedzimta BRCA mutācija, tad manai meitai it kā nevajadzētu pārbaudīties. Ja būtu iedzimta mutācija, tad vajadzētu. Manai mammai bija, man ir, vecākajai māsai arī bija audzējs. Tas tomēr nozīmē, ka mēs esam riska grupa. Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, tomēr gribas vēl dzīvot,” ar cerībām saka Ļubova. 

Kampaņas “Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas” ietvaros tiek aktualizēta problēma, kas ir jārisina steidzami – Latvijā olnīcu vēža pacientēm mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. No 300 sievietēm Latvijā, kuras katru gadu saslimst ar olnīcu vēzi, 40 sievietēm būtu nepieciešama šāda tipa terapija. Tās ir sievietes darbspējīgā vecumā, kuras strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un darbaspēku valstij, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.

Patiess stāsts: Gaidot atkārtotās Covid-19 pārbaužu analīzes! (4. daļa)

Sazinājāmies ar Juri, kuram kā jau rakstījām, ir konstatēta saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimības simptomus Juris konstatēja 23.martā, dienu pēc ielidošanas Latvijā. 

“Kad es tikko atgriezos Latvijā, es uzreiz sazinājos ar informatīvo tālruni 8303, lai noskaidrotu, kas man jādara, un vai man vajadzētu nodot analīzes. Man teica, ka man jāievēro karantīna 2 nedēļu garumā un, ja neparādīsies simptomi, tad analīzes jānodod karantīnas beigās. Ja parādīsies simptomi, tad man esot jāzvana vēlreiz un man uztaisīšot analīzes. Nākamajā dienā, tas ir pirmdien, man tiešām parādījās simptomi. Es atkal zvanīju uz telefona numuru 8303 un pieteicos uz analīzēm, un nākamajā dienā man nozīmēja laiku dienas otrajā pusē pie Biķernieku trases.”

Atbraucot no ārzemēm, Juris ar savu ģimeni nesatikās. Viņš bija stingri nolēmis ievērot 2 nedēļu karantīnas periodu. Šobrīd Juris mitinās dzīvoklī, kurā atrodas viens pats. Jura analīzes apmaksāja valsts, un līdz analīžu rezulātiem bijis jāgaida viena diena. 

Jura analīžu rezultāti uzrādīja, ka viņš ir saslimis ar Covid-19. Viņam tika nozīmētas atkārtotas analīzes, kuras tika paņemtas 7. un 8. aprīlī. Ja abas analīzes būs negatīvas, tad tas nozīmēs, ka Juris ir vesels un varēs doties mājās pie ģimenes. Diemžēl, pirmajās analīzēs uzrādījās, ka Juris joprojām ir slims ar Covid-19. Nedēļas nogalē vai pirmdien viņš uzzinās otro analīžu rezultātu. Apjautājāmies, vai Juris vēl izjūt kādus Covid-19 simptomus. Šobrīd Jurim nekādu nopietnu simptomu neesot, vienīgi pie paildus slodzes, piemēram, telefona sarunas, Jurim sākoties klepus. Citādi viss esot kārtībā. Divas analīzes tiek paņemtas tādēļ, lai netiktu pieļauta kāda kļūda un būtu pilnīgi droši zināms cilvēks ir vesels vai nav. Pirmdien sazināsimies ar Juri, lai noskaidrotu, kāds ir viņa veselības stāvoklis. Gadījumā, ja pacients ir slims, ir vēl 6 dienas jāievēro karantīnas periods, pēc kura atkārtoti tiek paņemts analīžu paraugs, lai noskaidrotu kāds ir slimnieka stāvoklis.

Dieviete.lv komanda Jurim sūta pozitīvas domas un ļoti cer uz viņa drīzu izveseļošanos.

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis! 

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros! 

Autors: Dieviete.lv

09.04.2020.

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

 

Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)

Patiess stāsts: Dzīve ar autismu! (+VIDEO)

Nodrošināta dzīve un gādīgs vīrs Lielbritānijā, uzvara skaistumkonkursā. Krāšņi tērpi un pielūdzēji, bet pāri tam – bezmiega naktis, jo ģimenē aug bērns ar autismu un smagu garīgo atpalicību. 13 gadus vecā Kamēlija.

Video

Patiess stāsts: Covid-19 prasa abu vecāku dzīvību (+VIDEO)

Tieši pirms nedēļas zemes klēpī guldīja Emīliju un Ivaru Zvinguļus. Viņi abi laulībā bija nodzīvojuši 61 gadu, abi tika nogādāti slimnīcā ar Covid-19 un abi mira diennakts laikā. Dēls, kuram koronavīruss atņēma mammu un tēti, uzsver – tad, kad tas skar tevi un tavu ģimeni, jautājumu par vīrusa bīstamību vairs nav.

Video

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

Trešdien runājām ar Juri (vārds mainīts), kurš pēc atgriešanās no Dienvidamerikas, konstatēja temperatūras strauju paausgtināšanos. Juris bija atbildīgs un palika mājās, kā arī nodeva analīzes. Vakar noskaidrojās, ka viņam konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dieviete.lv redakcija atkārtoti sazinājās ar Juri, lai aprunātos par  esošo situāciju.

Kā jums ieteica rīkoties pēc rezultātu saņemšanas?

Man ir jāturpina atrasties karantīnā līdz atkārtotām analīzēm, kas būs 7. un 8. aprīlī. Tātad, ja tās abas analīzes būs negatīvas, tad tas nozīmēs, ka es esmu vesels un varēšu doties mājās.

Kad man vēlreiz pārjautāja, kādi man ir simptomi, tad teicu, ka man principā temperatūra jau ir pārgājusi un ir normāla (36,6), klepus arī praktiski pārgājis un ir pavisam nedaudz. Nekāda specifiska ārstēšana man šobrīd nav, man ir jādzer vitamīns C, un arī tad, kad man paziņoja analīžu rezultātus, tad man teica, ka par ārstēšanos man ir jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš man arī organizēs atkārtotās analīzes jau minētajā 7. un 8. datumā.

Cik ātrā laikā jums paziņoja, ka esat saslimis ar Covid-19?

Man teica, ka var paiet 24-72 stundas, bet pagāja 48 stundas.

Vai izņemot C vitamīnu dzerat vēl kādus medikamentus?

Nē, citus medikamentus nelietoju, bet dzeru tējas un lietoju daudz šķidruma.

Runājot par simptomiem, cik saprotu, tad jums to praktiski vairs nav, bet kā ir ar papildus nogurumu? Vai varētu teikt, ka nogurums ir izteiktāks kā parasti?

Jā, neliels nogurums vēl ir jūtams.

Mūsu pagājušajā sarunā jūs teicāt, ka svētdien ieradāties Latvijā un pirmdien jau parādījās temperatūra. Vai temperatūra jau sākotnēji bija augsta vai arī tā palielinājās pakāpeniski?

Uzreiz kā es pirmoreiz mērīju man bija 38,4. Visu dienu viņa arī tā turējās. Naktī man bija jau 38,8 grādu temperatūra. Nākamajā dienā (otrdien) bija zem 38 grādiem, 37,7 aptuveni. Trešdien man bija jau normāla temperatūra 36,6. 

Kā turpmāk saņemsiet pārtiku? 

Man turpinās atnest paciņu pie durvīm, sieva ir atvedusi jau otro paciņu, ar pārtiku. Problēmu nav arī ar sadzīves lietām. 

Kā jūs šajā laikā pavadāt brīvo laiku, strādājat no mājām vai atpūšaties?

Cenšos atpūsties, bet ir arī daudz dažādu darbu, kurus varu izdarīt no mājām, kas arī aizņem visai daudz mana laika. Saņemu arī ļoti daudz telefona zvanu, jo visi raksta un jautā par manu veselību. Varu teikt, ka saziņa ar draugiem un ģimenes locekļiem, kuri seko līdzi un uztraucas, aizņem lielu daļu mana laika. 

Kā tuvākie uz šo ir reaģējuši?

Uz pašu rezultātu viņi jau bija gatavi, jo varbūtība, ka esmu saslimis, es domāju, bija visai liela pie tādiem simptomiem. It sevišķi tādēļ, ka man diezgan ātri paaugstinājās temperatūra līdz teju 39 grādiem. Man pašam jau sākotnēji bija aizdomas, ka tas ir kaut kāds vīruss. Kāds tieši, kamēr nav apstiprināts, nevarēju pateikt. Bet gan es, gan tuvie cilvēki bija tam gatavi. 

Kā jūs pats šobrīd jūtaties?

Es teiktu, ka man diezgan ātri pārgāja simptomi, domāju, ka salīdzinoši vieglā formā. Ja nekas nemainīsies, tad man būs paveicies šo jauno slimību, kura satriekusi visu pasauli, noslimot visai ātri un es pat esmu varbūt priecīgs par to, ka es noslimošu, jo cik saprotu, tad ir lielāka varbūtība, ka man būs izveidojusies imunitāte pret šo vīrusu un varbūtība saslimt atkārtoti būs mazāka. 

Jums varbūt ārsts teica, kuri varētu būt citi simptomi, kuri varētu vēl parādīties?

Nē, man teica, ka, ja kaut kas parādās, tad jebkurā gadijumā man ir jāsazinās ar ģimenes ārstu. Ja man parādās apgrūtināta elpošana, tad ir jāzvana uz 113, bet ar citiem jautājumiem vajadzētu griesties pie ģimenes ārsta. 

Vai sekojat līdzi ziņām internetā?

Jā! Es internetā sekoju līdzi jaunākajām ziņām. Skatos cik ir saslimušie, skatos arī statistiku pasaulē un secinu, ka viss izskatās ļoti, ļoti skumji. 

Kā turpmāk tiks uzraudzīta jūsu veselība? 

Ģimenes ārste man teica, ka viņa organizēs atkārtotās analīzes. Pārbaudes man veiks mājās un tikai pēc testiem būs zināms, vai esmu vesels vai nē, Ja būšu vesels, tad varēšu doties mājās. Līdz tam laikam es arī neplānoju iziet ārpus dzīvokļa. 

Jūs teicāt, ka bijāt devies ceļojumā un droši vien, jūs tur devāties kādā kompānijā?

Jā, ar diviem draugiem.

Vai viņi ietur kādu izolācijas periodu?

Jā, viņi arī ievēro pašizolāciju.

Vai šie draugi arī ir veikuši analīzes?

Viņi līdz šim nav veikuši analīzes. Es ar viņiem katru dienu sazinos un pārjautāju kā viņi jūtas. Viņi nav veikuši analīzes, tapēc, ka viņiem nebija paaugstinājusies temperatūra, bet viņiem bija iesnas un nelielas kakla sāpes. Bez temperatūras viņi negribēja braukt un nodot analīzes. Es par šo faktu izstāstiju arī epidemilogam, kurš man paziņoja par rezultātiem, un viņa pajautāja man draugu vārdus, uzvārdus un kontaktus, lai varētu ar viņiem sazināties. Cik ziņu, viņa sazinājās ar viņiem un viņi šodien arī nodeva analīzes.

Draugiem uzzinot, ka jums ir pozitīvs Covid-19, viņi neplānoja uzreiz iet pārbaudīties?

Jā, viņi jau iepriekš teica, ka gadījumā, ja man būs pozitīvs Covid-19, tad viņi arī noteikti ies pārbaudīties, jo, ļoti iespējams, viņiem arī būs šāds rezultāts.

 

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis! 

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros! 

Autors: Dieviete.lv

27.03.2020.

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Dieviete.lv šodien sazinajās un intervēja Juri (vārds mainīts), kuram ir radušās aizdomas par to, ka viņš varētu būt inficējies ar vīrusu Covid-19. Šobrīd Juris gaida analīžu rezultātus. Mēs ziņosim par situācijas tālāko norisi.

Kādēļ jums ir radušās aizdomas, ka esat saslimis ar Covid-19?

Galvenais simptoms ir augsta temperatūra. Augstākā temperatūra, kura man ir bijusi, ir 38,8. Ir arī klepus un nelielas kakla sāpes.

Kad jums radās aizdomas, ka esat saslimis ar Covid-19?

Aizdomas radās šo pirmdien (23.martā), bet Latvijā no brauciena ielidoju svētdien.

Vai, jūsuprāt, ceļošana ir par iemeslu tam, ka jūs, iespējams, skārusi šī slimība?

Es pats neteiktu, ka man ir Covid-19, par to, vai tā tiešām ir, varēs spriest tikai pēc analīzēm, bet tomēr nolēmu pārbaudīties. Atbraucot no ārzemēm, es ar savu ģimeni nesatikos, nolēmu ievērot 2 nedēļu karantīnas periodu. Šobrīd atrodos dzīvoklī, kurā esmu viens pats, pirmdien es sāku just, ka man ir paaugstināta temperatūra, parādījās kakla sāpes un vēlāk arī klepus. 

Kā karantīnas laikā tikāt pie pārtikas un sadzīves precēm?

Tiklīdz es atbraucu uz Latviju, tā uzreiz devos uz dzīvokli. Palūdzu sievai, lai viņa man atved pārtiku un dažas mantas no mājām. Viņa tās atveda un atstāja man pie durvīm. 

Kā norosinājās Covid-19 analīžu nodošana?

Kad es tikko atgriezos Latvijā, es uzreiz sazinājos ar informatīvo tālruni 8303, lai noskaidrotu, kas man jādara, un vai man vajadzētu nodot analīzes. Man teica, ka man jāievēro karantīna 2 nedēļu garumā un, ja neparādīsies simptomi, tad analīzes jānodod karantīnas beigās. Ja parādīsies simptomi, tad man esot jāzvana vēlreiz un man uztaisīšot analīzes. Nākamajā dienā, tas ir pirmdien, man tiešām parādījās simptomi. Es atkal zvanīju uz telefona numuru 8303 un pieteicos uz analīzēm, un nākamajā dienā man nozīmēja laiku dienas otrajā pusē pie Biķernieku trases.

Vai redzējāt vēl cilvēkus, kuri nodeva analīzes?

Redzēju vēl kādas 4  vai 5 mašīnas, kas gaidīja rindā. Pa vienai mašīnai laiž pie telts. Es iegāju teltī. Tur man vaicāja, kur esmu ceļojis un kādi ir mani simptomi. Tad viņi paņēma analīzes un tas arī viss. Manuprāt, mediķi izturējās ļoti korekti. Kad piebraucu pie telts, tur stāvēja policijas mašīna, kas novēroja visu rindu un informēja par notiekošo. Kad es atbraucu, policija teica, ka man ir vēl nedaudz jāpagaida, jo teltī vēl notika dezinfikcija.

Vai jums bija jāmaksā 80 Eiro par analīžu nodošanu?

Nē, analīzes apmaksāja valsts. Analīžu rezultātus man solīja 24-72 stundu laikā. 

Tā kā jums ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, vai ir aizdomas par kādu konkrētu vietu, kurā atrodoties, varējāt inficēties?

Domāju, ka tas verāja notikt jebkurā vietā, piemēram, lidmašīnā. Es biju ceļojumā Čīlē un Argentīnā. No turienes atgriezties bija visai grūti. Tad, kad aizdoju uz turieni, tad situācija pasaulē un Latvijā vēl nebija tik sarežģīta. Taču pēc pāris dienām viss mainījās. Visas robežas tika slēgtas. Lidojums atpakaļ uz Eiropu no Dienvidamerikas bija no Argentīnas un es no Čīles vairs nevarēju uz turieni tikt, jo robeža jau bija slēgta. Tapēc bija jālido no Čīles, tad uz Spāniju, tad no Spānijas uz Vāciju un no Vācijas uz Igauniju. Tikšana atpakaļ uz Latviju sagādāja lielas problēmas. Tādēļ pa vienai dienai uzturējos gan Vācijā, gan Spānijā. Tāpēc, ja esmu saslimis, tad tas varēja būt jebkurā vietā – gan lidostās, gan viesnīcās vai pat pārvietojoties uz ielas.

Vai šobrīd lietojat kādus medikamentus?

Nē, medikamentus šobrīd nelietoju. Es pakonsultējos ar ģimenes ārstu, un man arī teica, ka, ja ir liela temperatūra, tad labāk temperatūru nedzīt uz leju, lai temperatūra paliek un, lai ķermenis pats cīnās.

 

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis! 

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros! 

Autors: Dieviete.lv

25.03.2020.

Patiess stāsts: Cīņa ar dzimumzīmi uz sejas (+VIDEO)

Dzimumzīmes mēdz būt dažādas, dažas no tām nav visai glaimojošas. Šī stāsta varone jau gadiem ilgi sadzīvo ar dzimumzīmi, kuras dēļ cilvēki pat jautājuši vai viņa ieskrējusi durvīs.

Jaunā sieviete gadiem ilgi slēpusi savu dzimumzīmi, bet vēlāk izveidoja Instagram profilu ar kura palīdzību atbalsta cilvēkus, kuri saskarās ar šo pašu problēmu. Mūsdienās ar lāzera palīdzību šādas dzimumzīmes iespējams padarīt mazāk pamanāmas, šajā video redzēsi, kādus brīnumus spēj paveikt mūsdienu medecīna.

Video

Patiess stāsts tavai iedvesmai un mieram!

Pirms divdesmit gadiem es kādās viesībās satiku cilvēku, kurš pastāstīja šo stāstu, kurš mani sajūsmināja un iedvesmoja uz ilgu laiku.  Stāsts bija par viņa jaunāko brāli, kurš centās kļūt par mākslinieku. Stāstītājs izstāstīja zīmīgu, jautru gadījumu, kas labi raksturoja viņa mazā brāļa drosmi, radošumu un paļāvību.

Mazais Brālis, aizrautīgs topošais gleznotājs, izmantoja visus ietaupījumus un aizbrauca uz Franciju, lai pabūtu skaistuma un iedvesmas gaisotnē. Kādu dienu Mazais Brālis kafejnīcā uzsaka sarunu ar pievilcīgu jaunu vīriešu pulciņu, un izrādījās, ka tie ir cilvēki no izsmalcinātu aristokrātu aprindām.
Aristokrātiem Mazais Brālis iepatikās, un tie viņu nedēļas nogalē ielūdza uz sarīkojumu kādā pils ielejā. Viņi solīja, ka tas būšot gada izcilākais pasākums. Tur piedalīšoties bagāti un slaveni ļaudis vairāki Eiropas karaļnamu pārstāvji. Un, pats galvenais – tā būšot masku balle, kurā neviens netaupīšot naudu kostīmam. To nedrīkstot laist garām – Sagādā tērpu, viņi teica, un pievienojies mums!

Mazais Brālis pacilāts veltīja visu nedēļu kostīmam un bija pārliecināts, ka tas izdosies žilbinošs. Viņš apskrēja visu Parīzi, meklēdams audumu un materiālus, neskopojās ar iztēli un drosmi un pievērsa uzmanību ikvienai detaļai. Tad viņš devās uz pili. Mazais Brālis ar paceltu galvu iegāja balles zālē. Un tajā brīdī viņš uzreiz saprata savu kļūdu. Ši patiešām bija masku balle – jaunie draugi nebija viņu maldinājuši, taču, sarunādamies franču valodā, viņš bija palaidis garām vienu detaļu: šī bija tematiska masku balle.
Temats bija viduslaiku galms, bet Mazais Brālis bija pārģērbies par omāru.Visapkārt viņam pulcējās Eiropas bagātākie, skaistākie cilvēki, tērpušies krāšņi zeltainos, izsmalcinātos viduslaiku galma tērpos, rotājušies dzimtas dārgakmeņiem, un žilbinoši pāri eleganti griezās valsī izmeklēta orķestra mūzikas pavadībā. Mazais Brālis turpretī bija ģērbies sarkanā, cieši pieguļošā triko, sarkanās zeķēs, sarkanās baleta kurpēs, un viņa ietērpu papildināja milzīgas, sarkanas porolona spīles. Arī seju viņš bija nokrāsojis sarkanu. Šeit man jāpiebilst, ka Mazais Brālis bija vairāk nekā sešas pēdas garš un diezgan kalsns, bet garie, kustīgie taustekļi uz galvas šķietami padarīja viņu vēl garāku. Un, protams, viņš šajā telpā bija vienīgais amerikānis. Ilgu, mokošu bridi Mazais Brālis nekustēdamies stāvēja kāpju augšgalā. Daudz netrūka, lai viņš kaunā būtu meties projām. Tomēr Mazais Brālis neaizbēga.
Apņēmībā izcīnīja virsroku. Viņš bija nokļuvis līdz šejienei. Viņš bija ieguldījis milzīgas pūles maskas darināšanā un lepojās ar to. Viņš dziļi ievilka elpu un lepni iesoļoja deju zālē. Šis kostīms taču bija viņa veikums, un viņš to bija vēlējies izrādīt šajā sarīkojumā. Tas bija labākais, ko viņš varēja piedāvāt.

Kad viņš ieslīdēja aristokrātu pūli, visapkārt iestājās klusum, dejas pierima. Orķestris pārstāja spēlēt. Ap Mazo Brāli sapulcējās viesu loks. Beidzot kāds jautāja, kas viņš, pie velna, esot. Mazais Brālis zemu paklanījās un pavēstīja: “Es esmu galma omārs.” Un tad atskanēja smiekli. Tas nebija izsmiekls – tas bija prieks. Publikai viņš ļoti patika. Patika viņa labsirdība, viņa dīvainība, viņa milzīgas, sarkanas spīles, viņa kalsnais košā, elastīgā triko ieģērbtais dibengals. Viņš šajā pulkā bija viltnieks, triku meistars un tādējādi kļuva par vakara naglu. Mazais Brālis tovakar pat dejoja ar Beļģijas karalieni. Tieši tā jārīkojas, mīļie! It viss, ko es sava dzīvē esmu radījusi, kādā brīdī man ir licis justies kā zēnam, kurš iegājis masku ballē, ģērbies pašdarinātā omāra kostīmā. Bet tādā brīdī ir stūrgalvīgi jāiet tālāk ar augstu paceltu galvu. Jūs kaut ko esat radījis, un jūs drīkstat pasniegt to atklātībai.

Nekad neatvainojieties, neizskaidrojieties un nekaunieties par to. Varbūt jūs izmetīs pa durvīm – bet varbūt arī neizmetis. Visticamāk, tomēr neizmetīs. Kāds var pat uzlūkot jūs par izcilību. Varbūt jūs beigu beigas pat dejosiet ar karalieni.
Iespējams, arī, ka jūs dejosiet viens nomaļā pils kaktā, vēzējot tukšumā savas lielās, lempīgās porolona spīles. Arī tā nav traģēdija. Reizēm notiek arī tā.

Lai nu kā, nekādā ziņa nevajag pagriezties un doties projām. Jo tad jūs zaudēsiet viesību spožumu, un tas būtu ļoti bēdīgi – jo, ticiet man, mēs neesam gājuši tālu ceļu un ieguldījuši lielas pūles, lai pēdējā brīdī ciestu zaudējumu.

 

Dieviete.lv redaktore Krista Klenataka iesaka izlasīt Elizabetes Gilbertas “New York Times” bestselleru “Lielā Burvība”! Starp citu, Elizabete ir arī romāna “Ēd, Lūdzies, Mīli” autore, grāmatai ir arī filma, kuras galvenajā lomā ir Holivudas zvaigzne Džūlija Robertsa. Grāmata stāsta par drosmi dzīvot radoši, tajā ir ne mazums iedvesmas stāstu, kuri šajā laikā ir tik ļoti nepieciešami. Lai jums laba veselība un gaišas domas!

Autors: Elizabete Gilberta grāmata  „Lielā Burvība”

 

Patiess stāsts par vardarbību ģimenē (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Jau senāk stāstīts par vardarbību ģimenē, kura norisinājās Krāslavā. Lai atriebtos sievai, kura pameta vīru varmāku, vīrs nogalināja viņu abu kopīgo meitu, nodedzināja īpašumu un pats pakārās. Tas notika pērn, pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Tagad, nepilnu gadu pēc traģēdijas, sieviete notikušo salīdzina ar baisu elli, kura… joprojām nav beigusies.

Video

Patiess stāsts par migrēnu

Modernajā pasaulē arvien vairāk dzirdam tādus vārdus kā veģetatīvā distonija vai migrēna. Šie vārdi ir dzirdēti, bet daudziem nav skaidri. Mana dzīve iet roku rokā ar migrēnu, šķiet, ka pirmās migrēnas pazīmes piedzīvoju jau 14 gadu vecumā, bet 20 gadu vecumā tās kļuva teju vai neizturamas!

Sajūtas? Tādas, kādas es nenovēlētu pat savam ļaunākajam ienaidniekam. 

Kas šajos brīžos notiek? 

Sāpes ir divejādas, reizēm galva sāp tikai nedaudz, tad palīdz tādas zāles kā Nalgedol (galvassāpes jānovēro laicīgi). Reizēm sāpes ir tik spēcīgas, ka nav spēka piecelties no gultas, visa pasaule reibst, ēst negribas, jo liekas, ka vemsi, bet jaēd ir, jo citādi organismam paliek pavisam grūti, tad vienīgās cerības ir uz medikamentu Relpax. Šī medikamenta cena ir 24 eiro un iepakojumā ir vien 4 tabletes un to iegāde ir obligāta nepieciešamība, jo citādi diena ir jāpavada tikai gultā – nekam citam nav spēka!

Kā sadzīvot?

Migrēna ir trešais lielākais darba nespējas izraistītājs cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam. 15% cilvēku sirgst no šī “zvēra” un 50% nemaz nevēršas pie ārsta palīdzības, kas ir neprāts! Ārsta palīdzība ir nepieciešama, jo bez tās nav iespējams rast risinājumu. Migrēnas nav vienādas un migrēnu nevar ārstēt ar Ibumetin. Ārstu praksē pat ir bijuši gadījumi, kad pacients domā, ka sirgst ar migrēnu, bet problēma beigās ir saistīta ar ko pilnīgi citu. Migrēna var ilgt 4-72 stundas. Grūtāk ir tad, ja pacientam ir migrēna ar auru, tomēr arī migrēnais ar auru ir savi plusi, migrēnā ar auru parasti redzam kādu plankumu, redze nav pavisam skaidra. Ja to novērojam laicīgi, tad ātrāk varam iedzert zāles un cerēt, ka sāpes pāries savlaicīgi.

Pazīmes, kuras liecina par migrēnu

  • Stipras vai ļoti stipras galvassāpes.
  • Fiziskās aktivitātes galvassāpes pastiprina.
  • Nepatika pret gaismu, trokšņiem arī smaržām.
  • Pavada slikta dūša un/vai vemšana.
  • Vienpusējas pulsējošas galvassāpes.

Kas provocē migrēnu?

  • Vide, dzivesveids (karstums, trokšņi, spilgta gaisma, smaržas u.c.)
  • Fiziskie faktori (izsalkums, miega trūkums, smēķēšana u.c)
  • Emocionālie faktori (stress u.c.)
  • Hormonālie faktori, diētas.

Šie migrēnas provokatori, jeb “trigeri” ir jānovēro katram pacientam atsevišķi. Vislabāk tos izdosies novērot, ja tiks izmantots migrēnas kalendārs. Man galvassāpju trigerus palīdzēja noskaidrot kāds galvaasāpju centrs, kurp devos ar jau sarakstītu kalendāru (vienam mēnesim). Ārste mani konsultēja, apskatīja un secināja, ka man ir migrēna ar aurām. Vēlāk runājām par medikamentiem un veidiem, kā sadzīvot ar migrēnu.

Vai migrēnu var ārstēt?

Nē, ar migrēnu ir jāiemācās sadzīvot, tā nav ārstējama. Tomēr novērojot migrēnas cēloņus, izvairoties no stresa, regulāri ēdot un rūpējoties par sevi, ir iespēja ar to sadraudzēties. Ķermenis signalizē, un tu iedzer attiecīgo medikamentu, tieši tik vienkārši tas ir!

Varbūt migrēnas ārstēšanai palīdz arī kādas citas metodes, ne tikai medikamenti?

Jā! Par divām metodēm uzzināju pie ārsta un aprunājoties ar citiem šīs slimības skartajiem. Viena no metodēm ir masāžas paklājiņi. Tagad tos bieži var, redzēt instagram. Šādi paklājiņi un spilveni ir piejami ļoti daudzām firmām, nav jāsatraucas, ja populārākie ražotāji rada iespaidu, ka produkts ir dārgs. Pēc ilgākiem meklējumiem google ir iespēja atrast arī lētākus un maciņam draudzīgākus risinājumus. Ir arī kāda ierīce vārdā “Cefaly”, kuru migrēnas pacients uzliek uz galvas un dažiem šī ierīce patiesi palīdz. Tas patiesībā ir ļoti labs risinājums, jo tādejādi nav nepieciešams tik ļoti aizrauties ar medikamentiem.

Kā labāk saprast cilvēkus, kuri sirgst ar šo slimību?

Domāju, ka katram ir vērtīgi šajā iedziļināties un vislabāk palīdzēs grāmata ar nosaukumu“Migrēna Izlaušanās”. Šī grāmata ir romāns par kādu sievieti, kura sirgst ar migrēnu. Tikai no stāstiem iz dzīves mēs varam labāk izjust empātiju, labāk iejusties kāda ādā, lai vārds migrēna no tādas, kā cimperlīgo dāmu slimības, kļūtu par ko vairāk. Ja tavai otrajai pusītei ir migrēna, ģimenes loceklim, darbiniekam, jebkam, tad labāk spēsi viņus saprast, izlasot šo grāmatu.

Migrēnas skartie ir pelnījuši, ka viņus saprot. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki domā, ka esmu dusmīga, bet man vienkārši sāp galva. Tad nu sejas grimase ir tāda, kāda tā ir. Migrēnas skartie vizuāli izskatās kā pilnīgi veseli cilvēki, ja vien mūs nenodod šī sejas grimase. Tomēr vārdi “ej ieelpo svaigu gaisu” un “gan jau būs labi” nepalīdz. Ir brīži, kuros mums sāpēs galva. Šajos brīžos ir vajadzīga apkārtējo sapratne, rūpes. Mēs esam liela sabiedrības daļa (20 miljoni) runā paši par sevi, mūsu pienesums sabiedrībai var būt tik pat labs kā jebkuram citam, kurš ir vesels.

Esmu iemācijusies ar šo kaiti sadzīvot, bet tas patiesi ir process, kura rezultātā atradu risinājumu un sapratu cēloņus. Visas migrēnas nav vienādas, katram ir sava migrēnas cēloņu kombinācija, vēlamie medikamenti. Varu apgalvot tikai to, ka ārsta konsultācijas ir obligātas, jo tikai atrodot risinājumu ir iespēja dzīvot pilvērtīgi un maksimāli bez raizēm. Uzskatu, ka sabiedrībā par šo problēmu ir jārunā, un arī citiem ir svarīgi atcerēties, ka migrēna bojā cilvēka dzīves kvalitāti, bet noteikti neatšķir mūs no pārējās sabiedrības. Mēs tikai pavisam nedaudz atšķiramies, tas arī viss!

Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv

Patiess stāsts par depresiju (+VIDEO)

Videomateriāls ar pieredzes stāstu “Patiess stāsts par depresiju” ir tapis Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas “Nenovērsies!” ietvaros. Kampaņas mērķis ir aicināt iedzīvotājus pievērst uzmanību savai un līdzcilvēku psihiskajai veselībai, motivēt vērsties pēc specializētas palīdzības, un mazināt aizspriedumus pret cilvēkiem ar dažādiem psihiskiem traucējumiem.

Video

Autors: Slimību profilakses un kontroles centrs

Patiesie iemesli, kāpēc izjūk laulības (un kā no tā izvairīties)

Woman displeased by boyfriend on digital tablet by photoalto on 500px.com

Labākais veids, kā pārliecināties par to, ka tava laulība ir „veiksmes stāsts”, ir zināt, kas liek attiecībām izjukt, un pielikt pūliņus, lai nekas no tā nenotiktu.

Komunikācijas trūkums

Daudzi pāri vai nu nezina, kā izpaust savas jūtas tā, lai partneris to saprastu un sajustu, vai arī viņi nekomunicē vispār. Varbūt tas izklausās klišejiski, bet komunikācija ir visa pamats. Kā, lai attiecības mainās uz labo pusi, ja partneris pat nenojauš, ka kaut kas būtu jāmaina? Iegaumē – tavs partneris neprot lasīt domas!

Ja komunikācija nav tava kaislība un specialitāte, atvēli vismaz vienu stundu nedēļā, lai apsēstos un ar partneri izrunātu sasāpējušos jautājumus. Izrunājiet, kāda ir bijusi nedēļa, kādi ir bijuši iemesli priekam un pārdzīvojumiem… Regulāri runājot, jūs spēsiet palikt „lietas kursā” par notiekošo jūsu attiecībās.

Pārāk maz rūpēšanās citam par citu

Katrās attiecībās pienāk brīdis, kad mēs novelkam savus baltos cimdiņus un ieslīgstam komfortā. Komfortam ir savi plusi, bet arī mīnusi tur neiztrūkst. Tikai tāpēc, ka jūs jau ilgi esat kopā, nenozīmē, ka tu drīksti aizmirst par partnera jūtām, aizmirst viņu iepriecināt un samīļot. Laulības bieži vien izjūk tad, kad viens no partneriem (vai abi) pārstāj rūpēties cits par citu; kad draudzība tiek aizvietota ar dusmām un vilšanos. Tas liek tev pārstāt redzēt to, kas tev partnerī patīk, un sākt redzēt to, kas nepatīk.

Nedrīkst pieļaut to, ka vairāku mēnešu laikā nenotiek neviens randiņš. Vismaz reizi mēnesī ieplāno kādu teātra vai kino apmeklējumu, pastaigu vietā, kur neesat bijuši vai vienkārši pagatavo romantiskas vakariņas. Partneris to novērtēs un, ja mīl, mēģinās atdarīt ar kaut ko līdzīgu.

Uzticības un apņēmības trūkums

Cilvēki saka, ka, lai kaut kas izdotos, tajā ir jāiegulda daudz darba. Tas pats attiecas arī laulībām. Ja tu esi cilvēks, kuram nepatīk piņķerīgi uzdevumi un tu ātri padodies, tad tu izšķirsies ātrāk nekā pati būtu domājusi. Ja attiecībās ir kāda problēma vai partnerim ir savas problēmas, tev ir jābūt viņam līdzās un jāpalīdz. Tev ir jāpaliek viņam uzticīgai – fiziski un emocionāli. Ieklausies viņā arī tad, ja tu nepiekrīti. Ja katru reizi tu šķiršanos izskati kā problēmas atrisinājumu, tad tas ātri vien kļūs par ieradumu un piepildīsies. Nepadodies pie pirmajām grūtībām.

Intimitātes trūkums

Intimitāte ir par tuvību un kopā būšanu. Taču dažiem pāriem attiecību problēmas var kļūt par šķērsli ceļā uz intimitāti. Tāda veida tuvība, kāda bija attiecību sākumā, visticamāk tagad vairs nebūs. Bet tas nenozīmē, ka tai nav jābūt vispār. Neļaujiet seksam izzust no jūsu ikdienas; sagādājiet cits citam romantiskus brīžus (gatavojiet kopā, smejaties, taisiet masāžu). Uzlabojiet tās lietas, ko jūs kopā jau darāt, un dariet to divatā. Šajos brīžos izslēdziet no savas pasaules visus pārējos.

 

Avots: Huffingtonpost.com

PATIESĪBA.

Sen te nebiju neko rakstījusi,bet man sakrājās un uzrakstīšu. Sākšu ar to,ka tēma būs par Latviešiem un mūsu tautu kā vispār. Šodien es palasīju komentārus pie raksta par Marata (no grupas Mussic) un viņa draudzenes Ievas draudzībību. Nu tas ir tikai piemērs,bet kad palasīju vēl kādus rakstus par ārzemju cilvēkiem tad mani šokēja tas KĀ latvieši izsakās par citiem cilvēkiem! Vienkārši ĀRPRĀTS! Piem- viņa ir resna govs,nu neticu ka viņi ir kopā tik ilgi,man pat pipele nestāv uz tādu,ak kāda resna cūka,man paliek pretīgi no tādas gribu vemt u.c ! Palasot komentāros domāju,kādi tad ir tie cilvēki KAS TIK STULBI IZSAKĀS PAR CITU? Un es esmu sapratusi vienu ļoti labu atziņu- Mums ir paveicies ka mūsu zemē nav kataklizmu,visādas vētras,plūdi,ka nav nekādu karu un viss pārējais sliktais.Mēs dzīvojam pašā Dieva ausī un mēs vēl kunkstam! Vienkārši cilvēki savā starpā nemāk sadzīvot,mūždien par kko purkst un īd un tad viņiem ir tā un šitā,un vispār gribētos pakārties.. Bet varbūt kādā Japanā,cilvēki būtu gatavi atdot jebko lai dzīvotu,viņi ir saliedētāki jo zina kā tas ir ka ir jāpiedzīvo dažādas nelaimes. Es pat gribētu lai kkas traks notiktu,un tad redzētu kā cilvēki uz to reaģētu,cik labsirdīgi un līdzcietīgi viņi būtu. Es pati esmu gatava uz jebko lai kādam palīdzētu,pati esmu iemācījusies saprast,kā būt labākai un iecietīgākai vienam pret otru,un ceru,ka to iemācīsimies mēs visi! Gribētos jau vēl patteikt daudzko,bet par pārējo jau varētu grāmatu sarakstīt 🙂

Patiesība vai mīts? 6 zodiaka zīmes, kuras seksā sagādās vilšanos

Padomā divreiz, pirms liecies ar kādu no viņiem gultā…

Dvīņi

No sākuma viss būs lieliski. Tev pat šķitīs, ka viņam patīk viss, ko tu dari. Tev pat uzlabosies pašvērtējums… līdz sapratīsi, ka patiesībā Dvīņi vienmēr prātā ir kaut kur citur, un viņu ne visai interesē sekss ar tevi.

Vēzis

Pirms paša procesa noteikti būs sarunas. Arī procesa laikā būs sarunas, jautājumi un atzīšanās mīlestībā. Aizmirsti! Vēzi vairāk interesē, kas notiek ārpus gultas. Protams, tas nenozīmē, ka tu viņam nepatīc. Vienkārši… Emocionālā saikne viņam ir svarīgāka par fizisko.

Jaunava

Jaunava tiecas pēc ideāla, tāpēc, ja šīs zīmes pārstāvis jutīs, ka kaut kas neiet pēc plāna vai neatbilst iecerētajam, viņš ātri vien pametīs guļamistabu. Pēc tāda seksa tev noteikti vēl kādu laiku negribēsies likties ar viņu gultā…

 

Šķir tālāk un uzzini vēl trīs zodiaka zīmes.

Patiesība par veiksmes talismaniem. Kādēļ nēsā sarkanu diegu ap plaukstas locītavu!

0

Vai esi pamanījusi, ka periodiski starp zeltu un briljantiem uz dažādu slavenību rokām it kā pazib neuzkrītošs sarkans diedziņš? Tik tiešām, pēdējā laikā šis nieciņš arvien biežāk un biežāk nokļūst mūsu redzeslokā. Un, lūk, arī kaimiņš no blakus dzīvokļa daudznozīmīgi stāsta tev par milzīgo sarkanā diedziņa, ko viņš kā talismanu pārvedis no atpūtas Izraēlā, spēku.

Ko gan nozīmē šis noslēpumainais talismans? Sarkanais diegs ir kabalas mācības amulets, kas, pareizi to apsienot, spēj aizsargāt cilvēku no lāsta, noskaušanas un atbrīvot no ļaunām domām. Slavenā dziedātāja Madonna, sākot aizrauties ar kabalu, viena no pirmajām šovbiznesa zvaigžņu vidū aplika šādu diedziņu. Pakāpeniski šī parādība nonākusi arī līdz mums.

29-405x300

Kāpēc nēsā sarkano diedziņu ap plaukstas locītavu

Saskaņā ar kabalas piekritēju pārliecību, diegu sien uz kreisās rokas locītavas, jo kreisā ķermeņa puse pirmā uzņem visu negatīvo. Īstam kabalas diegam jāiziet speciāls rituāls pie Raheles (visas cilvēces mātes) kapa. Psihologi uzskata, ka talismana spēks var piemist arī parastam diegam, kas nav vests no Izraēlas. Cilvēks, ar savu ticību tā sargājošajam spēkam, pats piepilda sarkano diegu ar nepieciešamo pozitīvo enerģiju.

Tiek uzskatīts, ka pareizam sarkanajam diegam jābūt no vilnas, bez stiprinājumiem, obligāti pirktam par naudu un tuva, ģimenes saitēm saistīta cilvēka, kas patiesi vēl tev labu, apsietam.

Kabalisti runā, ka diegu periodiski vajg mainīt: vislabāk reizi 7 dienās, tāpēc, ka pa šo laiku talismans savāc visu apkŗtējo negatīvismu. Bet ir arī uzskats, ka tieši otrādi – diegu nedrīkst noņemt ne pie kādiem apstākļiem. Tam jāpazūd pašam, kā zīmei, ka cilvēkam pagājušas garām nopietnas briesmas.

Lai arī kādu laimes un veiksmes talismanu tu izvēlētos, atceries, ka atvērta sirds un labsirdība pret cilvēkiem vienmēr nāk atpakaļ tās sniedzējam. Mieru un sirsnību tev un taviem tuviniekiem!

AVOTS

Patiesība par to, kāpēc vīrietis tevi nebildina

Tu domā, ka tu zini, bet tā nav. Ilgu laiku es domāju, ka vienīgais īstais “pierādījums” tam, ka vīrietis tevi mīl, ir brīdis, kad viņš nometas uz viena ceļa un lūdz tevi kļūt par viņa sievu. Taču tagad man ir 34 gadi, un es esmu laimīgākajās attiecībās, kādās esmu bijusi, un par laulībām mēs pat runājuši neesam. Kas laulībā ir tik īpašs, ka uz to tiecas tik daudz sieviešu un vīriešu?

Es domāju, tas ir tāpēc, ka daudzi cilvēki mīlestību un laulību uzskata par sinonīmiem, un, ja vīrietis mīl, viņš bildinās un vēlēsies kļūt par tavu vīru, bet tu – par viņa sievu. Tieši tāpēc, kad vīrietis nebildina, tas var šķist kā noraidījums un šaubas.

Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc vīrietis nebildina savu mīļoto, un tam var nebūt nekāda sakara ar sievieti. Taču ir arī iemesli, kas ir tieši saistīti ar sievieti.

Ko tieši bildinājums nozīmē?

Ko laulība nozīmē tev? Ko tā PATIESI nozīmē?

Vienīgais veids, kā saprast, kurā pusē tu esi – godīgi apdomā, ko laulība nozīmē tev un ko tā nozīmē tavam partnerim. Šis ir jautājums, kurš var uzlabot, un var arī salauzt attiecības. Tieši tāpēc ir svarīgi ieguldīt lielas pūles un saprast viņa skatpunktu pret šiem jautājumiem, pirms tu uzstādi kaut kādus ultimātus.

Pirms sastādi veselu sarakstu iemeslu, kāpēc viņš nebildina, padomā, kāpēc tu gribi, lai viņš to dara. Ko laulība tev tādu dos, ko nevar dot uzticīgas un ilglaicīgas attiecības?

Ir vīrieši, kas nebildina, jo vēl nav gatavi laulībai. Viņš virzās pa dzīvi pats savā ātrumā un tā ir labi jums abiem.

Vēsturiski, sieviete vienkārši dabiski ātrāk jūtas gatava laulībām, nekā vīrietis. Varbūt tur ir bioloģisks iemesls, mūsu “pulkstenis” saka, ka ir laiks nobāzēties kaut kur, vai arī varbūt sievietes emocionāli nobriest ātrāk, nekā vīrieši… lai arī kāds iemesls arī būtu, sievietes laulībām ir gatavas ātrāk, nekā vīrieši.

Tas nenozīmē, ka vīrieši nedomā par laulībām. Ja tu esi ar kādu vīrieti par šo tēmu runājusi, tu saprastu, ka vīrieši uzskata, ka viss notiks īstajā laikā un kad būs visīstākās jūtas pret sievieti.

Vīrietim ir jājūt to, ka viņš zina, ko dara un kur dzīvē dodas. Sievietēm ir svarīgāk zināt, ar ko viņas dodas.

 Daži vīrieši nebildina, jo tu neesi “tā īstā un vienīgā”. Piedod, bet tā ir patiesība.

Jā, tu vari viņam patiks, iespējams, viņš tevi pat mīl. Viņš arī jūtas ar tevi ērti, bet viņam vienkārši nav tās sajūtas, ka tieši ar tevi viņš vēlas pavadīt visu savu dzīvi. Kaut kur prātā viņš patur domu, ka pagaidām viņš būs ar tevi, bet līdz ko uzradīsies tā sieviete, kas dāvās viņam to “viņa ir īstā un vienīgā” sajūta, viņš tevi pametīs. Un tieši šis scenārijs ir briesmīgākais.

Tieši šādā attiecību scenārijā daudzas sievietes izvēlas uzstādīt vīrietim ultimātu par laulībām. Arī viņām attiecībās ir ērti, arī viņas mīl savu vīrieti, bet viņas grib precēties. Dažkārt pat nav svarīgi ar ko, jo, ja jau viņa ar šo vīrieti ir ilgu laiku kopā, tad, kāpēc tas nevarētu būt viņš?

Tas, ka cilvēkiem kopā ir ērti, nav pietiekami nopietns iemesls, lai izteiktu bildinājumu.

Tas, ka jūs esat laimīgi, nav pietiekami nopietns iemesls, lai izteiktu bildinājumu.

Tas, ka jūs ilgu laiku esat kopā, nav pietiekami nopietns iemesls, lai izteiktu bildinājumu.

Laulība ir nopietns solis; tas ir darbs visam atlikušajam mūžam. Ja divi cilvēki nevar tikt galā ar savu attiecību problēmām un tās risināt, tad “atlikušā mūža darbs” jums nebūs pa spēkam. Dažreiz, neraugoties uz mūsu labajiem nodomiem un sapņiem, lietas nenotiek tā, kā mums gribas.

Daži vīrieši nebildina, jo viņi netic laulībām.

Dažiem vīriešiem laulības nav dzīves pirmā nepieciešamība. Ja viņš ir uzaudzis, piemēram, reliģiskā vidē, protams, laulībai viņa dzīvē būs nozīme. Taču ir daudz vīriešu, kuri uzskata, ka laimīgas attiecības mūža garumā var būt arī bez laulībām.

Ir vīrieši, kuri nevēlas precēties, jo ir redzējuši, ka viņu vecākiem tas laimi mūža garumā nenodrošināja. Varbūt viņi paši jau ir bijuši precējušies un vairs to atkārtot nevēlas.

Tā kā tu esi uzticīga savām domām un jūtām par laulībām, viņš ir uzticīgs savām. Nevienam no jums nebūtu jāpiekāpjas tik svarīgā jautājumā. Ja jūsu domas nesakrīt, agri vai vēlu tādas attiecības izjuks.

Ja tu patiesi vēlies zināt, kāpēc tavs partneris tevi nebildina, tev ar viņu par to ir jāaprunājas.

Ja tu esi pārlieicnāta, ka vēlies ar viņu pavadīt visu savu dzīvi, tev ir jāpierod pie runāšanas ar viņu arī par tēmām, kas tevi biedē un liek justies neērti.

Laulības un mīlestība ne vienmēr ir sinonīmi, jo dažādiem cilvēkiem šie termini nozīmē dažādas lietas. Un, kamēr tu ar partneri par to nerunāsi, tu neuzzināsi, kāds ir viņa viedoklis šajā jautājumā.4

 

Teksts tulkots no portāla “Yourtango”.

 

Autors: Dieviete.lv

Patiesība par to, kā vīrieši izvēlas savas sievas. Viss ir vienkārši!

Tu vari būt seksīgākā sieviete visā pilsētā, un tu vari būs satriecoša gultā. Vīrietis var ar tevi mīlēties no rīta un vakarā, un atcerēties visu savu mūžu. Tikai ar to nepietiek, lai viņš gribētu tevi precēt. Tas vispār nav nekā saistīts.

Iemesls, kāpēc vīrietis prec kādu sievieti, atrodas ārpus gultas. Tev noteikti ir interesanti uzzināt, kāds tas ir?

Viss ir vienkārši. Viņi prec sievietes, kuras dara viņus par labākiem cilvēkiem.

Viss sākas tad, kad vīrietis pamana to, ka viņam mašīna ir kļuvusi tīrāka, drēbes ir izgludinātas, mājās atrodami kādi gardumi. Bet pēc tam notiek kaut kas negaidīts – vīrieti pārņem īpašas jūtas, un viņam rodas vēlme rūpēties par tevi.

Viņš vēlas zināt, kur tu esi. Viņš pārdzīvo par to, kādā stāvoklī ir tava mašīna, un parūpējas, lai tajā vienmēr būtu degviela. Viņam interesē tas, kā tu jūties, nevis tikai tas, kā izskaties. Par svarīgu viņam kļūst viss, par ko tu nekad pat neiedomājies.

Kā sieviete tu varētu domāt: „Izklausās forši! Bet, kā to īstenot?”

Patiesība ir tāda, ka tu neko nevari izdarīt. Bet tu vari atļaut tam notikt. Tā ir enerģētika. Pats pirmais un pats galvenais ir tas, ka vīrietis mīl sievieti, kura mīl viņu, bet ne vairāk kā mīl sevi. Daži cilvēki to sauc par pārliecinātību, bet tas ir kaut kas vairāk.

Mīlestība pret sevi – tā ir tava būtība. Mīlestībai ir jāļauj notikt. Tev ir jājūtas komfortabli un cienīgai saņemt mīlestību nevis par to, ko tu dari, bet par to, kas esi.

Ļaut mīlestībai notikt – tas nozīmē, ka tev ir jāļauj viņam darīt kaut ko tavā labā tad, kad viņš to vēlas. Pat tad, ja tu pati spēj ar to tikt galā.

Lai vīrietis kļūtu labāks, viņam ir vajadzīga telpa un iespējas. Vīrietis prec sievieti, kura dara viņa dzīvi labāku.

 

Avots: Soulpost.ru

Patiesība par detektīvseriāliem: Kā īstenībā atklāj noziegumus? 

Detektīvseriāli ir viens no populārākajiem un iemīļotākajiem televīzijas žanriem, jo skatītājiem patīk vērot, kā harizmātiskie un gudrie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nieka 40 minūšu laikā atklāj šausminošus noziegumus. 

Pētnieks Koltans Skrīvners uzskata, ka detektīvseriāli, šausmu filmas un ziņu sižeti, kuros stāsta par noziegumiem, ir tik populāri tādēļ, ka vairumam cilvēku piemīt neveselīga interese par nāvi, vēsta portāls “Psyhology Today”.

Detektīvseriāli daudziem cilvēkiem dod iespēju savu interesi apmierināt nekaitīgā veidā. Tomēr ne viss, kas redzams tādos labi zināmos “Fox” un “Fox Life” seriālos kā “Noziedzīgie prāti”, “Kāsla metode”, “Nozieguma skelets” un “Kendisa Renuāra”, atbilst tam, kā izmeklēšana notiek reālajā dzīvē. 

Tas gan netraucē baudīt ekrānos pievilcīgu un ar asu prātu apveltītu personāžu darbošanos, meklējot slepkavas un citus noziedzniekus!

Kanāli “Fox” un “Fox Life” piedāvā uzzināt, kā īstu detektīvu darbs atšķiras no seriālos rādītā! 

Detektīvi neiet uz laboratoriju 

Bieži televīzijas seriālos, piemēram, “Kāsla metodē”, kas ir skatāms darbdienu vakaros plkst. 21.00 kanālā “Fox Life”, tiek rādīts, kā detektīvi ik dienu dodas uz laboratoriju. Viņi burtiski stāv blakus laboratorijas speciālistiem un lūkojas pāri plecam, lai kopā pētītu atrastos pierādījumu paraugus mikroskopa palielinājumā.

Patiesībā, policijas detektīvi un laboratoriju darbinieki īstajā dzīvē nemaz nesatiekas. Tāpat arī, kā raksta izdevums “Insider”,  pierādījumus bieži sūta uz attālām laboratorijām, kas var atrasties citā pilsētā vai pat valstī.

Laboratorijas darbinieki reti kad zina, kuras krimināllietas pierādījumus viņi analizē, turpretim izmeklēšanas seriālos viņi, lielākoties, ir smalki informēti par mazākajām nozieguma detaļām.

Vairums laboratoriju strādā ļoti saspringtā režīmā, tāpēc viņiem gluži fiziski nav laika izsekot, pie kuras lietas pieder paraugs, kas jāanalizē. Tiklīdz analīze ir pabeigta, viņi nosūta rezultātus detektīviem un pāriet pie nākama uzdevuma. 

Protams, ja runa ir par kādu medijos un sabiedrībā plaši apspriestu noziegumu, tad arī laboratorijas darbinieki, visticamākais, vairāk interesējas par konkrēto gadījumu. 

Uz pirkstu nospiedumiem ne vienmēr var paļauties

Detektīvseriālu skatītāji ir pieraduši, ka nozieguma vietā atrastie pirkstu nospiedumi ir atrodami apjomīgās noziedznieku datu bāzēs un dažu minūšu laikā palīdz atklāt slepkavības vai cita nozieguma veicēju. Reālajā dzīvē tas nav ne tuvu tik vienkārši.

Patiesībā pirkstu nospiedumi reti tiek uzskatīti par neapgāžamu pierādījumu tam, ka konkrētā persona paveikusi noziegumu. Protams, katram cilvēkam pirkstu nospiedumi ir atšķirīgi, taču, piemēram, vienas ģimenes locekļiem pirkstu līniju zīmējumi var būt ļoti līdzīgi. 

Tāpat ir arī ar matu paraugiem – tos uzskata par subjektīviem pierādījumiem. Runājot par DNS, tie var būt lietas izmeklēšanai bezjēdzīgi, ja nav citu paraugu, ar ko tos salīdzināt. Proti, ja policijas darbiniekiem jau ir aizdomās turamais, no kura paņemt paraugu salīdzināšanai, tad DNS paraugs var būt ļoti noderīgs. Taču tas notiek reti, īpaši izmeklēšanas sākuma posmā.

Telefona zvanam nav jābūt garam

Detektīvseriālos bieži vien izmeklētāji vai kāds cits varonis saņem zvanu no aizdomās turamā un tad mēģina turpināt sarunu pēc iespējas ilgāk, lai varētu noteikt noziedznieka atrašanās vietu. Agrāk tā patiesi bija, taču šobrīd tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka zvanītāja lokācijas vietu policijas darbinieki iegūst burtiski sekunžu laikā.

Pateicoties globālās pozicionēšanas sistēmai, īsāk, GPS funkcijai, noteikt mobilā telefona atrašanās vietu ir ļoti vienkārši. Pat ja GPS telefonā nav ieslēgts, policija var izmantot mobilo sakaru torņu signālus, lai izsekotu zvanu.

Izmeklēšana aizņem daudz vairāk laika

Parasti viena detektīvseriāla epizode ir apmēram 45 – 50 minūtes gara. Taču ar šo niecīgu laika sprīdi pilnībā pietiek, lai atšķetinātu vissarežģītākos noziegumus. Reālajā dzīvē krimināllietu izmeklēšana aizņem vairākus mēnešus, daudzos gadījumos pat gadus. Jāsaka gan, ka diemžēl daudzi noziegumi tā arī paliek neatklāti. 

Seriālā “Nozieguma skelets”, kuru var redzēt darbdienu vakaros plkst. 20.05 kanālā FOX, kriminālistikas antropoloģe Temperance Brenana un Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) speciālais aģents Sīlijs Būts izmeklē arī senā pagātnē izdarītās slepkavības. Ne velti seriāla oriģinālais nosaukums “Bones” tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Kauli”. 

Lielu daļu izmeklēšanas laika aizņem arī pierādījumu testēšana laboratorijā. DNS paraugu salīdzināšanai ir nepieciešamas vismaz divas līdz piecas dienas. Lai saņemtu rezultātus no laboratorijas, jāgaida vidēji 30 – 60 dienas. 

Arī atskaišu un citu dokumentu sagatavošana aizņem ļoti daudz laika, tāpēc televīzijas seriālos to īpaši daudz nerāda. Vismaz seriālā “Kāsla metode” detektīve Keita Beketa (Stana Katiča) mēdz ieminēties, ka viņai jāsagatavo atskaites par izmeklēšanas gaitu. 

Nozieguma vietā detektīviem nākas arī rāpot 

Detektīvseriālu skatītāji ir pieraduši, ka galvenie varoņi ierodas un aizbrauc no nozieguma vietas, nesasmērējot drēbes un pat neiesvīstot. Piemērs tam ir seriāls “Kendisa Renuāra”, kas skatāms darbdienās plkst. 23.50 vai brīvdienās plkst. 18.45 kanālā “Fox Life”.

Seriāla galvenā varone ir daiļā Kendisa Renuāra, kas izmeklē noziegumus Francijas Azūra krasta pilsētā Monpeljē. Pilsētā vidējā gaisa temperatūra ziemā ir ap 13 grādiem pēc Celsija, taču aktrises grims vienmēr ir nevainojams. Vairumā gadījumu viņai mugurā ir sievišķīga kleita, bet kājās – kurpes ar augstiem papēžiem. 

Īstas noziegumu vietas parasti ir notraipītas ar asinīm un dubļiem, ārā var būt gan ziemai raksturīgi apstākļi, gan vasaras tveice, mēdz būt nokrišņi, kas traucē izmeklēšanai, raksta Rasmusenas universitātes pētniece Brianna Flavina. Policistiem arī bieži nākas rāpot pa grīdas segumu vai palīst, piemēram, zem mašīnas. Pierādījumu vākšana nozieguma vietā ir patiesi netīrs darbs, un to būtu grūti paveikt sievišķīgā apģērbā un augstpapēžu apavos.

Ekrānā skatītāji redz kā aktieri, kuri attēlo detektīvus, ierodas nozieguma vietā un lietišķi apskata atrastās mirstīgās atliekas, dzerot līdzņemto kafiju vai stāstot jokus kolēģiem. 

Darbs īstā nozieguma vietā pat pieredzējušiem detektīviem nešķiet komfortabls, jo, atšķirībā no televīzijā redzētā, slepkavības upuri neizskatās estētiski. Tāpat arī pašnāvību vai avāriju upuri. Protams, ar laiku policijas darbinieki pierod pie redzētā, taču tas vienalga nekad nebūs patīkams skats, pie kura dzīt jokus vai ēst brokastu maizītes.

Sērijveida slepkavas nav tik izplatītas

Lai gan sērijveida slepkavību izmeklēšanai veltīti daudzi televīzijas seriāli, kā piemēram “Noziedzīgie prāti”, kas skatāms kanāla “Fox” darbdienās plkst. 17.20, šāda rakstura slepkavības reālajā dzīvē, par laimi, nav biežas. 

Piemēram, kā raksta izdevums “Insider”, 2010. gadā veiktais pētījums parādīja, ka tikai 1% no visām slepkavībām paveic sērijveida slepkavas. Jāpiebilst, ka FIB klasificē noziedznieku kā sērijveida slepkavu gadījumos, kad viņš izdarījis trīs un vairāk slepkavības ar ievērojamu laiku atstarpi.

Interesanti, ka Uzvedības analīzes vienība, kas seriālā “Noziedzīgie prāti” izmeklē noziegumus, ir veidota pēc reālā dzīvē pastāvošas FIB vienības parauga ar tādu pašu nosaukumu, ko izveidojis Džons Duglass.  

Elitārā izmeklētāju grupa analizē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bīstamākās sērijveida slepkavības un atsevišķus šausminošus noziegumus, cenšoties paredzēt nākamos noziedznieku soļus, lai tos apturētu un novērstu turpmāku slepkavošanu. 

Patiesība ir tur – blakus istabā

Ko dara ķīniešu valodas studente, kad nav ko darīt? Un ko vispār studenti dara?

Stāsts par Zani.

http://ow.ly/roqx2