Jaunajā produktu līnijā ir dabiski maigi atlasa un caurspīdīga šifona pasteļtoni, kas izlīdzina kontrastus un akcentē jaunākās modes tendences. Nekavējies – "Artdeco" romantika jau ir "gatava valkāšanai"!
Pavasara revīzija mājas aptieciņā: Kā pareizi atbrīvoties no nederīgiem medikamentiem?
Medicīniskā aptieciņa ir pirmais palīgs dažādās dzīves situācijās, piemēram, saaukstēšanās gadījumā, nobrāžot celi, apdedzinoties vai sāpju gadījumā. Diemžēl, traumas vai pēkšņas sāpes nav iespējams paredzēt, tāpēc aptieciņas saturu nepieciešams sagatavot savlaicīgi, atcerēties to regulāri pārskatīt un arī pareizi atbrīvoties no medikamentiem, kuriem ir beidzies derīguma termiņš. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte Lielās talkas mēnesī aicina izskatīt arī savu mājas aptieciņu, sniedz padomus, kā pareizi atbrīvoties no nederīgiem medikamentiem, kā arī atgādina, ka medikamentus nedrīkst lietot pēc to derīguma termiņa beigām.
Aptieciņas revīzija
Revidējot aptieciņu, pastiprināta uzmanība jāpievērš medikamentu derīguma termiņiem un to fizikālajām īpašībām. Piemēram, jāspēj noteikt, vai ir mainījies medikamentu izskats, krāsa, smarža, kā arī jāsaprot, vai ir zināms to pielietojums. Ja fizikālās īpašības ir mainījušās pēc zāļu iegādes, vai arī nav zināms, kādiem gadījumiem zāles paredzētas, medikaments noteikti nav derīgs. Ieteicams saglabāt zāļu lietošanas instrukciju, jo stresa situācijās ne vienmēr izdodas saglabāt mieru un atcerēties visu nepieciešamo, īpaši, ja nepieciešamība pēc konkrētajām zālēm ir salīdzinoši reta. Jāizvērtē arī zāļu lietošana, ja ir bojāts medikamentu iepakojums. Pārskatot mājas aptieciņas saturu jāatceras, ka tājāveido un jāpapildina nepieciešamības gadījumā atbilstoši cilvēka vajadzībām. Piemēram, ja ģimenēkāds cieš no hroniskas saslimšanas vai alerģijas, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, aptieciņu nepieciešams papildināt ar atbilstošiem medikamentiem.
Lietošanai nederīgi medikamenti
Bieži vien mājās veidojas zāļu krājumi ar domu, ka reiz tās tiks izmantotas, taču zāļu lietošana, kurām beidzies derīguma termiņš, rada palielinātu saindēšanās risku vai arī nesniegs nekādu efektu. Tetraciklīnu grupas antibiotikas un zāles pret lēkmēm var radīt nevēlamus toksīnus tavā organismā. Ņemot vērā, ka antibiotiku galvenais mērķis ir iznīcināt nevēlamās baktērijas, lietojot tās pēc derīguma termiņa beigām, antibiotikas var nepalīdzēt, turklāt tādējādi nevēlamās baktērijas iespējams padarīt imūnas. Savukārt dažādus pilināmos medikamentus, piemēram, acu vai ausu pilienus nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigām, jo tie kļūst kaitīgi un nav vairs sterili, tādēļ tie drīzāk izraisīs, nevis novērsīs ausu vai acu infekciju. Būtiski atcerēties, ka uz medikamentu iepakojuma norādītais derīguma termiņš ir periods, līdz kuram ražotājs garantē 100% zāļu iedarbību, tomēr medikamentu iedarbību var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, nepareiza uzglabāšana, tāpēc no mājas aptieciņas pēc derīguma termiņa beigām noteikti jāizslēdz nitroglicerīnu, insulīnu, kā arī antibiotikas un medikamentus, kas nav tablešu formā, piemēram, sīrupus.
Nederīgo medikamentu pareiza utilizācija
Saskaņā ar Latvijas Farmaceitu biedrības pētījuma datiem, vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju medikamentus utilizē sadzīves atkritumos, daļa turpina tos uzglabāt, taču tas nav pareizi. Kad pienācis laiks atbrīvoties no nederīgajiem medikamentiem, jānoskaidro vieta, kur atļauts tos atbilstoši izmest. Zāles nav vēlams utilizēt saimnieciskajos atkritumos vai kanalizācijā, bet gan nodot aptiekā. Ja medikamenti tiek izmesti kā sadzīves atkritumi, zāļu aktīvās vielas nonāk vidē – augsnē, gaisā, gruntsūdeņos, ko tālāk patērē citi dzīvie organismi, to skaitā arī pats cilvēks. Lai neizraisītu saindēšanās risku dzīvniekiem, neradītu draudus apkārtējai videi un mums pašiem, no nederīgajiem medikamentiem jāatbrīvojas tiem paredzētajās vietās – piemēram, visās 114 Apotheka aptiekās Latvijā ir iespējams nodot nederīgos medikamentus. Šo medikamentu nodošana aptiekā ir pavisam vienkārša:
- Izņem zāles no ārējā iepakojuma – kastītēm;
- Tablešu plāksnītes, pudelītes, tūbiņas u.c. ieliec maisiņā;
- Nodod nederīgos medikamentus aptiekā.
Atceries! Ja vēlies nodot ieplīsušu dzīvsudraba termometru, ievieto to plastmasas traukā, piemēram, pudelē, kur aptiekā to pārvietos speciālā konteinerī.
Autors: Apotheka 25.04.2018
Pavasara plūdi: Kā sagatavoties tiem jau laicīgi?
Pavasaris tuvojas ļoti straujiem soļiem – dzirdamas pirmās putnu dziesmas, gaisa temperatūra paliek siltāka un lēnām sāk kust sniega un ledus kārta. Tomēr pavasara sākumu daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām – iestājoties atkusnim, pastiprinās plūdu draudi. Gjensidige Latvija ir apkopojusi svarīgākos ieteikumus, kā prognozētajiem pavasara plūdiem sagatavoties jau laicīgi.
Plūdi var veidoties ilgstošu nokrišņu, sniega kušanas vai ledus sastrēgumu rezultātā, kad strauji ceļas ūdens līmenis un ūdens appludina riska zonā esošās dzīvojamās teritorijas. Šajā pavasarī ledus sastrēgumi, kas bieži vien rada strauju ūdens līmeņa celšanos, tiek prognozēti Daugavā, Gaujā, Ventā, Dubnā, Lielupē, Ogrē, Bārtā un upju apkārtnēs – piekrastēs un pļavās. Jāpatur prātā, ka plūdiem nav universāla risinājuma – dažus no tiem ir iespējams novērst ātri, savukārt citos gadījumos jādomā par pielāgošanos vai risku laicīgu novēršanu.
Parūpējies par savu mantu!
Gatavojoties laicīgi gaidāmajiem plūdiem, svarīgi izvērtēt, vai mājvieta atrodas riska zonā. Izvērtējot visus riskus, nākamais solis ir parūpēties par mājsaimniecībā esošajām lietām. Ja jūsu īpašumā ir privātmāja ar pagrabu, ir nepieciešams pārvietot mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai labākajā gadījumā – uz bēniņiem. Jāpārliecinās, ka pagalmā un mājas tuvumā esošie priekšmeti ir nostiprināti, lai ūdens straume tos neaiznes tālāk vai pat neiznīcina. Tāpat nepieciešamības gadījumā jābūt gataviem atvienot elektrisko strāvu.
“Svarīgi ir atcerēties, ka pagrabs un mājas pirmais stāvs ir visneaizsargātākās mājas daļa, kas plūdu laikā cietīs visupirms. Tieši tādēļ nepieciešams parūpēties par to, lai elektrības avoti – vadi un pagarinātāji, ir laicīgi pārvietoti drošībā – uz kādu augstāku vietu. Kā arī uz sienām nepieciešams uzlikt blīvējuma produktus, piemēram, loksnes, kas pasargās no ūdens bojājumiem. Pagrabā vērtīgi uzglabāt arī tvertnes sūkni, kas palīdzēs likvidēt gruntsūdeņus un pasargāt jūsu pagrabu no applūšanas,” skaidro Gjensidige Latvija Īpašuma atlīdzību vadītājs Dmitrijs Neilands.
Sagatavo savu evakuācijas komplektu
Ja laikapstākļu prognozes liecina, ka gaidāmi nokrišņi vai atbildīgie dienesti brīdina par applūšanas risku, nepieciešams laicīgi ieplānot pārtikas rezerves iegādi. Tas ir svarīgi, jo, smagi applūstot lielākai teritorijai, pārvietošanās iespējas var būt ierobežotas. Ja jūsu īpašumā ir mājsaimniecība, ir jāparūpējas arī par īpašumā esošajiem mājlopiem, mājdzīvniekiem, kā arī par viņu barības nodrošināšanu plūdu periodā. Ja dzīvniekus nav iespējams uz plūdu periodu pārvietot uz kaimiņu sētām vai kādu drošāku lokāciju, ir ieteicams savlaicīgi griezieties pēc palīdzības savā pašvaldībā.
Savukārt, ja dzīvojat plūdu riska zonā, ir jāapzinās, ka lielāku plūdu gadījumā var rasties nepieciešamība evakuēties. Lai evakuēšanās process nebūtu haotisks, ir nepieciešams iepriekš parūpēties par to, kuras lietas ņemt līdzi evakuācijas gadījumā. Šādā gadījumā necaurlaidīgā iepakojumā būtu jāsapako dokumenti, nauda, vērtslietas, kabatas lukturītis, medikamenti, apģērbs un apavi. Ir savlaicīgi jānodrošinās arī ar rezerves baterijām kabatas lukturītim un jāuzlādē mobilie tālruņi, lai nepieciešamības gadījumā paziņotu glābšanas dienestam par nepieciešamo palīdzību zvanot uz 110. Atbildīgie dienesti parūpēsies par evakuāciju un nogādās iedzīvotājus viesnīcā.
Pavasara mode no Ņujorkas modes nedēļas – Džeremijs Skots
Aizvadītajā Ņujorkas “Modes nedēļā”, kas noslēdzās 9. oktobrī, jau tika prezentētas vairākas nākamā pavasara modes kolekcijas. Spilgtu kolekciju piedāvā modes dizaineris Džeremijs Skots (Jeremy Scott).
Šajā kolekcijā ir krāsaini, spilgti un spīdīgi, drosmīgi apģērbi. Izmantotie audumi ir zīds, samts, arī latekss un āda.
Krāsas ir visdažādākās, no gaišiem toņiem līdz sulīgi melnam.
Liela nozīme ir aksesuāriem, skaistām un tikpat spīdīgām jostām, spilgtām somiņām un īpaši – spilgtiem apaviem.
Populāri ir ziedu raksti un vidēja smalkuma citi oriģināli un neparasti raksti.
Modē atgriežas minikleitas un minisvārki.
Tērpus no modes skates apskati VIDEO!
Pavasara make-up tendences
Pavasaris beidzot ir klāt! Līdz ar to- arī jaunās Spring / Summer 2015 make- up tendences. Cosmo ielūkojās, kādu grimu izvēlas Ņujorkas un Milānas modes nedēļu modeles. Ieskaties un izlem, kura no šīm tendencēm šopavasar būs tava iecienītākā!
Foto: IMaxTree
Pavasara lielā tīrīšana ir klāt: 5 zelta padomi tīrībai un mirdzumam vannasistabā
Pavasaris ir ideāls laiks, lai atjaunotu savus garīgos un fiziskos spēkus un liktu tos lietā ikdienas telpu atbrīvošanai no netīrumiem un baktērijām. Mārtiņš Ķurbe, santehnikas eksperts un “hansgrohe” pārstāvis, dalās ar noderīgiem un praktiskiem padomiem vannasistabas ģenerāltīrīšanai.
Mūsdienu santehnikas izstrādājumi: ūdens maisītāji, dušas un dušu klausules sastāv no dažādiem materiāliem. Lai izvairītos no bojājumiem un panāktu iekārtu ilgnoturību, būtiski tās pareizi un regulāri kopt. Regulāra un pareiza virsmu kopšana ir pamatnoteikums, lai nodrošinātu to, ka iekārtas kalpotu pēc iespējas ilgāk un drošāk. Pirmais solis tīrīšanas procesā ir piemeklēt virsmu materiāliem piemērotus tīrīšanas līdzekļus.
Kādu tīrīšanas līdzekli izvēlēties?
“Hansgrohe” eksperts Mārtiņš Ķurbe skaidro: “Ieteicams neriskēt ar dažāda veida ķīmijām, ja nu vienīgi nosēdumi nav pārāk “iesēdušies”. Visiem labi zināmā citronskābe ir maz novērtēts, bet efektīvs un universāls tīrīšanas līdzeklis, ar kuru var tīrīt pilnīgi visu – dušas stiklu, paliktni, maisītāju un dušas galvu. Ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi var būt kaitīgi gan mums pašiem, gan santehnikai, ja tie satur spēcīgas ķimikālijas. Vēl jāņem vērā, ka jebkuru tīrīšanas līdzekli sākumā nevajadzētu uzklāt tieši uz virsmas, bet gan uz mīksta auduma, ar kuru paredzēts tīrīt.”
Aprīkojuma zelta izlase: citronskābe, ūdens, etiķis un soda, dezinfekcijas līdzeklis, grīdas tīrīšanas līdzeklis, putekļsūcējs ar dažādiem uzgaļiem, mikrošķiedras lupatiņas, veca zobu birste detaļu tīrīšanai, tualetes birste, gumijas cimdi, spainis un smidzināšanas pudele, kastes vai maisi atkritumiem.
1. Sagatavojies darbiem un atbrīvojies no liekā. Pirms sāc tīrīšanu, izņem visu no skapīšiem un plauktiem un liec kastē vai maisā. Atbrīvojies no nevajadzīgām lietām, lai turpmāk būtu vieglāk uzturēt telpu tīru un sakārtotu. Izsūknē grīdas, ieslēdz ventilatoru un atver visus logus, lai samazinātu tīrīšanas līdzekļu izgarojumus un vannasistaba pēc tīrīšanas izžūtu ātrāk un smaržotu svaigāk!
2. Rūpīgi notīri visas virsmas. Uzvelc cimdus un sāc ar dabīgiem tīrīšanas līdzekļiem, piemēram, sodu un etiķi, kas efektīvi notīrīs flīzes, izlietni un vannu. Sajauc etiķi ar ūdeni (50/50), ielej izsmidzināmajā traukā. Atsevišķā traukā jauc cepamo sodu ar ūdeni, līdz tā veido pastai līdzīgu konsistenci – tā būs paredzēta noturīgākiem traipiem un nosēdumiem. Viegli sašvīkājamu virsmu un santehnikas tīrīšanai ieteicams izmantot citronskābi. Slaucīšanu un mazgāšanu veic ar mīkstu drāniņu, jo abrazīvi materiāli, piemēram, sūkļi, sukas un mikrošķiedru audumi var sabojāt apdari. Zobu birste noderēs, lai piekļūtu flīžu salaidumu vietām.
3. Uzbrūc kaļķakmenim un pelējuma pleķiem dušā ar citronskābi. Vannasistabā bieži veidojas kaļķakmens un pelējuma plankumi, it īpaši dušas zonā. Maigs tīrīšanas līdzeklis uz citronskābes bāzes ir populāra izvēle, jo tas samazina ādas un acu kairinājuma un alerģiju risku, un nesabojā vannasistabā sastopamos materiālus. Santehnikas pārklājumi bieži vien ir jutīgi pret skābēm, tāpēc nevajadzētu ļaut tīrīšanas līdzeklim iedarboties pārāk ilgi. Ieteicams sekot norādēm izvēlētā tīrīšanas līdzekļa lietošanas instrukcijā. Pēc tam līdzekli vajadzētu noskalot ar pietiekamu daudzumu tīra ūdens.
4. Neaizmirsti par dezinfekciju. Tīrīšanas procesā nereti aizmirstam par ventilācijas atverēm, durvju rokturiem un tualetes poda apakšu. Šīs vietas ir būtiski notīrīt un dezinficēt, jo tur mēdz uzkrāties visvairāk baktēriju. Pēc tīrīšanas santehnikas virsmu ieteicams kārtīgi noskalot ar tīru ūdeni un nosusināt, lai novērstu tīrīšanas līdzekļa nogulsnēšanos. Kad noņemti visi tīrīšanas līdzekļa atlikumi, ņem jaunu drānu, izsmidzini uz tās dezinfekcijas līdzekli un dezinficē virsmas.
5. Regulāri uzturi tīrību. Lai pavasara lielā tīrīšana nākotnē būtu vienkāršāka, ievies regulāru tīrīšanas grafiku. Piemēram, vienu reizi nedēļā veic visu virsmu un grīdas tīrīšanu, bet katru dienu – vietas, kas tiek izmantotas biežāk, piemēram, izlietni un tualetes podu.
Ievērojot šos padomus, panāksi, ka vannasistaba ne vien izskatās tīra un svaiga, bet arī ir pašam un līdzcilvēkiem labvēlīga vide. Papildus tam, regulāra un efektīva tīrīšana var samazināt vajadzību pēc smagāku un kaitīgu ķīmisko tīrīšanas līdzekļu izmantošanas, turklāt tīrīšana veiksies ievērojami raitāk.
Pavasara iestāšanos Palladium koncertzālē ieskandinās Rufus Wainwright
19. martā koncertzālē Palladium pirmo reizi Latvijā ar solokoncertu uzstāsies Rufus Wainwright (Rufuss Vainraits) – mūziķis un komponists, kas vairākkārt nodevēts par vienu no savas paaudzes labākajiem dziesminiekiem un nominēts Grammy balvai, sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Elton John, David Byrne, Keane, Sting, Robbie Williams u.c.
Rufus Vainraits spēlē klavieres un ģitāru, koncertos bieži pārmaiņus izmantojot te vienu instrumentu, te otru. Pēdējie gadi Vainraita dzīvē ir bijuši muzikāliem piedzīvojumiem bagāti – šovasar viņš uzstājās uz Glastonbury festivāla galvenās skatuves. Tāpat nesen Rufuss radījis operu un tika nominēts Grammy balvai par Džūdijas Gārlendas (Judy Garland) Carnegie Hall koncerta jauniestudējumu. Visas šīs pieredzes dzirdamas viņa septītajā studijas albumā Out of the Game, kas radīts sadarbībā ar labi zināmo producentu Marku Ronsonu (Mark Ronson), kurš 2009. gadā uzstājās arī Latvijā. Sadarbības rezultātā tika izveidota Vainraita karjeras visatbrīvotākā un pieejamākā mūzika, kurā saglabājas viņam raksturīgie stāsti un greizais humors ar klasiskās popmūzikas pieskaņu. 3. martā Vainraits izdeva savu labāko dziesmu izlasi Vibrate: Rufus Wainwright.
Rufusa Vainraita koncertu iesildīs viņa māsa – indī dzieminiece Lucy Wainwright Roche (Lūsija Vainraita Roša). Ieklausoties indī dziesminieces Lūsijas Vainraitas Rošas daiļradē, klausītājam atklājas viņas neaizmirstamais vokāls, asprātīgie un aizraujošie dziesmu teksti, kā arī unikālais uzstāšanās stils. 2009.gadā par savu dziesmu Snare Drum Lūsija ieguva balvu Independent Music Awards kategorijā Labākā folka dziedātāja/autora dziesma.
Pavasara enerģijai: kāpēc bērnu ēdienkartē iekļaut zaļumus un dīgstus?
Pavasaris ir laiks, kad mūsu organisms dabiski ilgojas pēc svaigiem produktiem un zaļumiem. Brīdī, kad ierastie sezonālie dārzeņi vēl nav pieejami, par lielisku vitamīnu avotu var kļūt pašu audzēti zaļumi un dīgsti. Sertificēta uztura speciāliste un Rimi Bērniem eksperte Viktorija Jansone dalās padomos, kāpēc svarīgi iekļaut zaļumus ģimenes, īpaši bērnu, ikdienas ēdienkartē.
Pavasara vēstneši – dīgsti un zaļumi
Pavasarī, kad cilvēki atgūstas pēc garās ziemas, lielisks veids, kā papildināt uzturu ar vitamīniem, ir maltītēm pievienot dīgstus. Tos ir viegli audzēt mājās gan uz palodzes, gan siltumnīcā. Uztura speciāliste norāda, ka dīgstos ir īpaši koncentrēts mikroelementu un bioloģiski aktīvo vielu daudzums. Dīgsti un zaļumi bieži pārspēj citus dārzeņus ar savu bagātīgo uzturvērtību, nodrošinot būtisku šķiedrvielu un aktīvo enzīmu daudzumu, kas veicina arī gremošanas procesus.
Atšķirība starp zaļumiem un dīgstiem
Nereti, runājot par zaļumiem, cilvēki domā arī par dīgstiem, tomēr šajos jēdzienos ir būtiska atšķirība. Kā skaidro eksperte, zaļumi galvenokārt ietver lapu dārzeņus. Latvijā tie visbiežāk ir spināti, rukola, salātlapas, pētersīļi, dilles un lociņi. Pavasarī ēdienkarti lieliski var papildināt arī savvaļas augi, piemēram, nātres, skābenes vai pašu plūktas gārsas. Tomēr, dodoties pļavās pēc pavasara zaļumiem, svarīgi atcerēties, ka tos drīkst vākt tikai tīrās, neindustriālās vietās – tālāk no ceļmalām un rūpnīcām, lai uzturā netiktu uzņemti kaitīgi savienojumi, kas var būt uzkrājušies augsnē vai nogulsnējušies uz augu lapām.
Savukārt dīgsti, atšķirībā no zaļumiem, ir tikko no sēkliņām izdīguši augu asniņi. Latvijas veikalos atrodami un mājās visbiežāk tiek audzēti brokoļu, redīsu, zirņu, kressalātu un kviešu dīgsti. Tie satur ļoti daudz vitamīnu, īpaši A, C un K vitamīnus. Salīdzinot ar citiem dārzeņiem un zaļumiem, dīgstos ir relatīvi vairāk dzelzs un kalcija.
Kā pareizi iepazīstināt bērnu ar zaļumiem un dīgstiem?
“Pieaugušie zaļumus var baudīt bez raizēm, taču, ieviešot tos bērnu ēdienkartē, nepieciešama piesardzība un pakāpeniskums. Zaļumus bērnu uzturā var iekļaut jau no sešu mēnešu vecuma, kad tiek uzsākta piebarošana. Tomēr to jāveic ļoti uzmanīgi – zaļumi jāsmalcina un jāpievieno maltītēm pavisam nelielos daudzumos. Svarīgi ir sākt ar pavisam nelielu daudzumu, jo tā vecāki var viegli novērot bērna reakciju un pārliecināties, vai nerodas alerģijas riski,” skaidro Rimi Bērniem eksperte un uztura speciāliste Viktorija Jansone.
Savukārt ar dīgstiem bērnus ieteicams iepazīstināt ne ātrāk kā viena vai divu gadu vecumā, jo dīgstu audzēšanas specifika saistīta ar noteiktiem riskiem. Tā kā dīgsti aug siltā un mitrā vidē un regulāri tiek laistīti, šī vide ir īpaši piemērota baktērijām. Tādēļ pastāv lielāks mikrobioloģiskā piesārņojuma risks. Lai maltīte būtu pilnībā droša, pirms dīgstu lietošanas tie rūpīgi jānomazgā.
Mazais dārznieks uz palodzes
Viena no lielākajām zaļumu un dīgstu priekšrocībām, salīdzinot ar burkāniem vai citiem dārzeņiem, ir iespēja tos audzēt mājās, uz palodzes, visa gada garumā. Tas nodrošina ne tikai maksimālu svaigumu un augstu uzturvērtību, bet tas ir arī dabai draudzīgs risinājums bez liekiem plastmasas iepakojumiem. Turklāt, kā norāda speciāliste, dīgstu audzēšana var kļūt par izglītojošu procesu, un, ja bērns pats ir iesaistījies stādīšanā un audzēšanā, viņam ir lielāka interese šo produktu pēc tam nogaršot un lietot uzturā.
‘’Lai audzētu dīgstus, nav nepieciešami lieli ieguldījumi vai specializēts aprīkojums. Diedzēšanai var droši izmantot ikdienā pieejamus plastmasas traukus vai bļodas. Tāpat nav obligāti jāiegādājas dārgas sēklas – lieliski piemērotas būs arī parastās lēcas, kas, iespējams, jau atrodas virtuves skapītī,” stāsta Rimi Bērniem eksperte. Zaļumu un dīgstu audzēšana var kļūt par skaistu ģimenes tradīciju, kas ne tikai bagātina ēdienkarti ar vērtīgiem vitamīniem, bet arī māca bērniem mīlestību pret dabu un veselīgu uzturu no pašas mazotnes.
Divas ātras un sātīgas salātu receptes ar dīgstiem
Lai iedvesmotu izmantot mājās audzētos dīgstus, uztura speciāliste dalās ātri pagatavojamā un uzturvielām bagātā pilngraudu kuskusa salātu receptē ar redīsu dīgstiem un sieru. Gatavošanai nepieciešams 100 grami vārīta pilngraudu kuskusa, rīvēts burkāns, divas ēdamkarotes redīsu dīgstu, 30 grami rīvēta siera un divas tējkarotes bezpiedevu jogurta. Vispirms nepieciešams sajaut kuskusu ar burkāniem un dīgstiem. Kad tas izdarīts, tam visam jāpievieno rīvēts siers un jogurts. Šie salāti ir ātrs, veselīgs un uzturvielām bagāts ēdiens, kas lieliski papildinās ikdienas maltītes.
Savukārt tiem, kas vēlas mazliet sātīgāku maltīti, uztura speciāliste iesaka pagatavot pilngraudu makaronu salātus ar zirņu dīgstiem un vistas fileju. Nepieciešamās sastāvdaļas: sauja svaigu spinātu, divas ēdamkarotes zirņu dīgstu, 100 grami vārītu pilngraudu makaronu, 50-70 grami vārītas vistas filejas vai vistas ruletes un divas tējkarotes bezpiedevu jogurta. Salātu pagatavošana ir vienkārša, un tos noteikti var gatavot kopā ar bērniem. Vispirms jāsajauc spināti ar dīgstiem un makaroniem, pēc tam salātiem jāpievieno vistas filejas gabaliņi un bezpiedevu jogurts.
Pavasara dārzeņi: Kas tajos ir vērtīgs un kā tie var uzlabot mūsu pašsajūtu?
Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši. Kas tajos ir vērtīgs un kā šie dārzeņi var uzlabot mūsu pašsajūtu? Stāsta BENU Aptiekaspiesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.
Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. Tas būs vērtīgs ieguldījums veselības stiprināšanā, skaidro uztura speciāliste L. Sondore.
Pavasara dārzeņi – bagātīgs vitamīnu avots
Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm.
Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste L. Sondore.
Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.
Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka dārzeņi ikdienas uzturā ir nozīmīgi mūsu veselībai – īpaši imūnsistēmai, sirds un asinsvadu sistēmai, acu veselībai un gremošanas sistēmai. Šķiedrvielas veicina zarnu darbību, palīdz novērst aizcietējumus un nodrošina regulāru vēdera izeju. Piemēram, zaļie zirnīši satur C, K un B grupas vitamīnus, kā arī kāliju, cinku, dzelzi un magniju, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Savukārt spināti satur C, A, K, B grupas vitamīnus, īpaši folijskābi, minerālvielas – dzelzi, magniju, kāliju, kalciju, cinku un jodu.
Vērtīgi ir arī dažādi garšaugi. Tā, piemēram, dilles un pētersīļi satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, vitamīnus – C un B grupas, karotinoīdus un minerālvielas. Dilles plaši pazīst kā garšaugu, bet to izmanto arī kā ārstniecības augu – gremošanas un žults izdales veicināšanai, kā arī pret vēdera pūšanos. Savukārt pētersīļiem piemīt pretiekaisuma un diurētiskas īpašības, tos izmanto gremošanas sistēmas veselībai, pret vēdera pūšanos.
Ieteicamais daudzums
Dārzeņi, garšaugi un garšsaknes ir jāēd katru dienu. Vietējo un vispārējo dārzeņu izvēli nosaka sezonalitāte, un arī mēs varam ne vien iegādāties, bet arī paši ko iesēt un izaudzēt, lai papildinātu savu maltīti ar kādu košas krāsas dārzeni un zaļumu, stāsta uztura speciāliste L. Sondore.
Dienā ir ieteicams apēst aptuveni 500 gramus sakņu un 200 gramus augļu un ogu. Kādam tas ir daudz, citam sīkums. Uztura speciāliste uzsver, ka vērtīgāk zaļumus un dārzeņus aizdarīt ar kvalitatīvu pirmā spieduma olīveļļu, linsēklu, kaņepju, ķirbju sēklu eļļu, papildināt ar riekstiem, sēkliņām, nevis ēst tikai ar krējumu.
Ja ir vēlme sākt vairāk iekļaut zaļumus un dārzeņus ikdienas uzturā un tas nav iepriekš īpaši darīts – sāciet ar vienu maltīti, kurā pusi šķīvja paredziet dārzeņiem! Dārzeņi satur daudz šķiedrvielu, un, ja ar dārzeņiem un zaļumiem pirms tam bijāt uz jūs, pēkšņas lielas dārzeņu porcijas var radīt diskomforta sajūtu kuņģa un zarnu traktā, skaidro L. Sondore.
Vislabākie izmantošanas un pagatavošanas veidi
Uztura speciāliste L. Sondore iesaka pirmos zaļumus, redīsus, gurķīšus ēst svaigā veidā. Tos var pievienot biezpienam, lapu salātiem, uz maizītes vai vienkārši kā uzkodu brīvos brīžos. Zaļumu kātiņus var sasmalcināt vai sablendēt kopā ar labu eļļu – tā iegūsiet garšaugu eļļu koši zaļā krāsā.
Savukārt sparģeļus var tvaicēt, cept cepeškrāsnī, gatavot uz grila un ēst kopā ar citiem zaļumiem. Galvenais ir sparģeļus nepārgatavot! Zaļos sparģeļus blanšē vien pāris minūtes, bet baltie sparģeļi jāgatavo nedaudz ilgāk. Sparģeļiem ir jābūt nedaudz kraukšķīgiem, un to gatavošanas laiks ir atkarīgs no izvēlētās metodes. Tos var ēst kopā ar mīksti vārītu olu, rīvētu sieru, kā piedevu jaunajiem kartupeļiem, zupās un salātos.
Kā uzglabāt?
Pavasara dārzeņus ieteicams uzglabāt ledusskapī un izlietot pāris dienas pēc iegādes. Šīs dārza veltes – zaļumi, salātlapas, redīsi un citas – nav ilgi uzglabājamas, tādēļ zaļumus var ietīt mitrā salvetē un likt trauciņā ar vāku. Tas nedaudz paildzinās dārzeņu uzglabāšanas laiku, iesaka uztura speciāliste.
Zaļumus var blendēt kopā ar pirmā spieduma olīveļļu un nelielās porcijās sasaldēt vai kaltēt, un vēlāk izlietot pēc vajadzības.
Lai veselīgām garšām bagāts šis laiks!
Pavasara alerģija? 5 ieteikumi, kā cīnīties ar alerģiju
Pavasaris šogad iestājies strauji, un tikpat strauji daudzus piemeklējusi respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, ko izraisa koku un krūmu ziedēšana. Atkarībā no alerģiskās reakcijas, tā var izpausties kā iesnas, klepus, šķavas, niezošas un asarojošas acis. Lai arī alerģiski cilvēki varētu pilnu krūti izbaudīt skaistās pavasara dienas, jāievēro daži noteikumi, kas palīdzēs mazinās nepatīkamās ziedputekšņu alerģijas izpausmes.
Jāsaka, ka diemžēl alerģijas nav pilnībā ārstējamas, tomēr, ja tiek veikti sagatavošanās pasākumi, tās izpausmes var gandrīz pilnībā apslāpēt. Viens no svarīgākajiem ieročiem cīņā ar alerģiju, ir tās izprašana. Nepieciešams noteikt, tieši pret kāda veida ziedputekšņiem alerģiskā reakcija ir visstiprākā. Medicīnas iestādes šādiem nolūkiem veic alergēnu testus, kuros tiek pārbaudīts, vai nav alerģiskas reakcijas pret izplatītākajiem ziedputekšņiem, dažādām dzīvnieku spalvām, kā arī ķimikālijām – šādas zināšanas tev palīdzēs daudz labāk saprast, ar ko cīnies, un daudz darīt to daudz efektīvāk. Neatkarīgi no ziedputekšņu alerģijas veida, noteikti noderēs šie pieci padomi.
Imunitāte jāstiprina ilgtermiņā
Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumu izpausme, tādēļ svarīgi ilgtermiņā stiprināt organismu ar vitamīniem, īpaši ziemā un pavasarī, kad Latvijas un citu ziemeļvalstu iedzīvotājiem pēc aukstā un tumšā perioda izsīkst vitamīnu rezerves. Vitamīnu lietošanai ir ilgtermiņa iedarbība uz vispārējo veselību – tie stiprina imūnsistēmu, uzlabo pašsajūtu, veicina veselīgu un labu izskatu. Piedevām vitamīnu lietošana pavasarī palīdz cīnīties ar apātiju un bezspēku, kas latviešus piemeklē pēc garās ziemas. Vitamīnu trūkums savienojumā ar stresu, nesabalansētu uzturu un mazkustīgu dzīvesveidu paaugstina risku piedzīvot dažādu alerģiju izpausmes – var atgriezties bērnībā piedzīvotā alerģija, esošajai alerģijai var pievienoties citas, alerģiskās reakcijas var kļūt smagākas utt.
Trīs svarīgākie vitamīni cīņai ar alerģiju
Kā jau minēts, pavasarī ļoti nepieciešams uzņemt pēc iespējas dažādākus vitamīnus, tomēr pret alerģiskajām reakcijām visnoderīgākie ir C, E un A vitamīni.
Lai gan C vitamīns vairāk pazīstams kā lielisks palīgs cīņā ar saaukstēšanos, tā labās īpašības ar to nebeidzas. Šis vitamīns lieliski stiprina imunitāti, un ir tieši tas, kas nepieciešams alerģijas gadījumā. Kad parādās alerģijas simptomi, var lietot C vitamīnu lielās devās (aptuveni 1000 – 2000 mg dienā) kopā ar rutīnu – šī kombinācija palīdzēs stabilizēt kapilāru sieniņas iesnu gadījumā. Jāatzīmē, ka Eiropas ziemeļu daļas iedzīvotājiem šī vitamīna nepietiekamība tiek novērota bieži, piedevām smēķētājiem un cilvēkiem, kas ikdienā pakļauti lielam stresam, ir vēl lielākā riska grupā. C vitamīns lielā daudzumā atrodams pētersīļos, mārrutkos, paprikā, svaigos un skābētos kāpostos, citrusaugļos, spinātos u.c., tomēr lielās devās to varēs uzņemt vienīgi ar aptiekās nopērkamajiem uztura bagātinātājiem ar augstu C vitamīna līmeni (var lietot gan C vitamīnu atsevišķi, gan kompleksos vitamīnus ar C vitamīnu).
E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdzēs cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Tas samazina imūnglobulīna (lgE) līmeni, kas konstatējams cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām. E vitamīns ne vien palīdzēs cīņā ar alerģijas izpausmēm, bet arī veicinās ādas veselību un skaistumu – tas iesaistīts ādas šūnu atjaunošanās procesos, kā arī ierobežo ādas mitruma zudumu. Labo īpašību uzskaitījums ar to vien nebeidzas – pierādīts, ka vitamīns labvēlīgi ietekmē nervu un endokrīnās sistēmas darbību un auglību. Tas sastopams zaļajos lapu dārzeņos, saulespuķu un olīvu eļļā, riekstos, īpaši valriekstos un dažādās sēklās. Dienā pieaugušajiem jāuzņem vismaz 200 – 400 starptautiskās vienības ar E vitamīnu, tādēļ papildus uzturam var lietot arī E vitamīnu uztura bagātinātāja formā.
A vitamīnam, īpaši kombinācijā ar cinku, ir svarīga loma imunglobulīna A (IgA) un antivielu sintēzē. Šīs vielas atpazīst alergēnus gremošanas traktā un nepieļauj to nonākšanu asinsritē. Piedevām šis vitamīns stiprina matus un nagus, palīdz palēnināt novecošanos un uzlabo ādas veselību. Daudz A vitamīna ir visos oranžajos dārzeņos un augļos, zaļajos lapu salātos, sviestā, sierā, aknās, olās. Īpaši labs vitamīna avots ir zivju eļļa, kas satur arī vērtīgās Omega 3 taukskābes.
Paaugstināts risks saslimt ar citām alerģijām
Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, tādēļ cilvēkiem ar vienu alerģiju ir paaugstināts risks iegūt arī cita veida alerģijas. Virkne medicīnisko pētījumu pierādījuši saikni starp respiratorajām (arī putekšņu) un pārtikas alerģijām. Ja tiek novērota alerģiska reakcija pret alkšņu ziedputekšņiem, šo koku ziedēšanas laikā nevajadzētu ēst bumbierus, ābolus, burkānus, kivi, selerijas, tomātus. Līdzīgi cilvēkiem ar alerģiju pret lazdu putekšņiem šo koku ziedēšanas laikā vajadzētu atturēties no lazdu riekstiem.
Dzīvesveida, telpu vēdināšanas un higiēnas izmaiņas ziedēšanas laikā
Pavasara ziedēšanas laikā no ziedputekšņiem alerģiskiem cilvēkiem vajadzētu ievērot īpašu dzīvesveida režīmu. Ieteicams pēc iespējas mazāk vēdināt telpas un darīto to bezvēja laikā, vislabāk pēc lietus. Ienākot telpās, svarīgi pēc iespējas ātrāk noģērbt virsdrēbes un ielikt tās dziļi skapī, lai ierobežotu putekšņu izplatību. Vislabākais laiks pavasara pastaigai arī būtu pēc lietus, kad putekšņu daudzums gaisā ir mazāks. Ļoti noderīgi mājokļa uzkopšanai šajā laikā ir putekļu sūcēji ar HEPA filtru.
Ziedputekšņu sezonai jāgatavojas laikus
Pavasara alerģijas profilakses pasākumus jāveic jau divas, trīs nedēļas pirms ziedēšanas laika sākuma. Ziedputekšņu alerģiju vieglā vai vidējā formā parasti veiksmīgi var apslāpēt ar antihistamīna medikamentiem. Vairumā gadījumu gana būs ar dabas veltēm, vitamīniem un bezrecepšu medikamentiem, tomēr, ja tie nelīdz, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai alerģija nepārietu tās smagākajā formā – astmā.
Pavasara alerģija – kā to mazināt
Lielākai daļai no mums pavasaris saistās ar sauli, siltu laiku un plaukstošiem pumpuriem. Tomēr ir cilvēki, kuriem pavasaris ir visai apgrūtinošs laiks gadā– gaisā esošo ziedputekšņu dēļ asaro acis, sākas iesnas un kņudinoša sajūta kaklā. Īsāk sakot, viens no pavasara vēstnešiem ir sezonālā alerģija, kas var izraisīt visai lielu diskomfortu. Ja arī tevi pavasaros moka alerģija, izlasi, kā to mazināt!
Kas tad ir pavasara alerģija, vai tā iedzimst, vai iegūstam to dzīves laikā un vai no tās var izvairīties? Uz šiem jautājumiem atbild Premium Medical alergoloģe un pulmonoloģe Dr. Līga Ciekure.
Kas izraisa pavasara alerģijas un kā tās izpaužas?
Alerģiskiem cilvēkiem ir vētraina reakcija uz kādu no apkārtējā gaisā esošajiem alergēniem. Pavasarī tie ir koku ziedputekšņi.
Lazdas un alkšņi ir pirmie alergēni, kas izraisa vai nu alerģiskas iesnas, kņudināšanu degunā vai aizliktu degunu. Var sākties alerģisks acu gļotādas iekaisums jeb konjunktivīts. Tas izpaužas kā graušanas sajūta acīs, nieze, apsārtums un acu asarošana. Izteiktu alerģiju gadījumos var būt arī klepus un bronhiālā astma vai spiedoša sajūta krūtīs.
Reizēm alerģiskās iesnas mēdz būt grūti atpazīstamas – šķiet, tā ir pavasara saaukstēšanās. Alerģiskas iesnas parasti nebeidzas tradicionālajās septiņās dienās un ir izteikti sezonālas gadu no gada. To ārstēšanā derīgāki būs pretalerģijas līdzekļi.
Kādreiz liekas, kas tās ir tikai alerģiskas iesnas, taču cilvēki, kam tās ir bijušas, ļoti labi sapratīs, ka dažreiz spiedošā sajūta galvā, galvas sāpes un deguna tecēšana var tik ļoti apgrūtināt dzīvi, ka ir jāņem slimības lapa, jo pašsajūta apgrūtina ikdienas darbu veikšanu.
Alerģiskiem cilvēkiem ir iespējamas krustotās reakcijas, kad ziedputekšņu alerģijas dēļ var būt reakcijas uz kauliņaugļiem. Piemēram, bērza ziedputekšņa dēļ ir iespējamas alerģijas pret sēklaugiem – āboliem, bumbieriem, vai burkāniem, kivi, tomātiem un pat seleriju. Paši pacienti parasti to nesaista ar ziedputekšņu alerģijām, taču mērķtiecīgi izjautājot kādreiz atklājas, ka pacients nevar ēst ābolus ar visu mizu, jo no tiem ir kņudināšana un diskomforts mutē vai tā saucamais orālās alerģijas sindroms.
Cik ilgi turpinās pavasara alerģijas?
Gadījumi mēdz būt ļoti dažādi, jo alergēnu ir ļoti daudz un potenciāli ir iespējams, ka alerģijas moka nepārtraukti visa gada garumā.
Pavasara alerģijas mēdz sākties pat tad, kad ārā vēl ir sniegs, bet pirmajā pavasara saulītē sāk ziedēt lazdas. Ja ir alerģija tikai pret koku ziedputekšņiem, tad vasarā tā pāriet. Taču dabā dažādi augi zied līdz pat septembrim un ir iespējamas alerģijas arī visu vasaru un rudens sākumā.
Aprīlī un maijā zied bērzi, papeles, gobas, oši, skābarži, egles, kastaņi, ozoli. Jūnijā jau ziedēs priedes un sāksies pļavu zāļu ziedēšanas sezona. Izpausmes alerģijai arī pļavu zāļu ziedēšanas laikā var būt līdzīgas, smagākos gadījumos var sākties elpas trūkuma lēkmes un spiedoša sajūta krūtīs. Augustā un septembrī zied ceļmallapas, nātres, balandas, skābenes un vērmeles.
Nereti cilvēki domā, ka viņiem ir alerģija pret papeļu pūkām, tomēr, jāteic, ka papeļu pūkas ir pārziedēšanas produkts. Tomēr pie alerģijas vainīgi ir tieši ziedputekšņi, kas veidojas pirms pūkām. Šajā laikā vainīgie varētu būt pļavu ziedu ziedputekšņi.
Kā mēs kļūstam par alerģiskiem cilvēkiem?
Alerģijas var būt gan iedzimtas, gan iegūtas dzīves laikā. Viennozīmīgi, risks saslimt ar alerģiskām slimībām ir lielāks tad, ja kādam no vecākiem ir bijušas alerģijas izpausmes.
Otrs iemesls, kādēļ alerģijas attīstās ir saistīts ar apkārtējo vidi un uzturu, kuru lietojam ikdienā.
Par to, kāpēc vispār attīstās alerģijas, zinātnieki joprojām nopietni lauza šķēpus. Ir daļa mehānismu, kas jau ir atklāti un kā vaininieki tiek uzskatīti apkārtējās vides piesārņojums, jaunu materiālu un vielu ieviešana sadzīvē, piemēram, tapetes, mēbeles, grīdu segumi un tamlīdzīgas lietas.
Tāpat arī pārtika, ko ēdam, satur dažādas krāsvielas, biezinātājus, stabilizētājus un “e” burtiņus, kuru ietekme uz cilvēku vēl tiek pētīta un daļai cilvēku ir alerģijas arī uz pārtiku.
Vai alerģijas ir ārstējamas?
Jā, ārstēšanas metodes ir vairākas. Vieglāk ir ārstēt alerģijas, ja izraisītāju ir mazāk.
Tie, kurus moka alerģija pret koku ziedputekšņiem pašlaik var lietot antihistamīna jeb pretalerģijas tabletes, deguna aerosolus, acu pilienus un glikokortikoīdus, kas mazina alerģisku iekaisumu, iedarbojoties uz dažādiem mehānismiem. Taču tie apārstē alerģiju un mazina alerģijas simptomus – šķaudīšanu, acu asarošanu utml. Nakamajā sezonā alerģijas izpausmes atkal var atkārtoties. Cita iespēja ir specifiskā imūnterapija, ar kuras palīdzību ārstē alerģiju – citus gadus simptomi mazinās un pat izzūd. Šī ārstniecības metode darbojas pret konkrētu alerģijas izraisītāju. Tādēļ ar to vieglāk ārstēt alerģiju, kurai ir pēc iespējas mazāk izraisītāju. Ja tie ir tikai bērza ziedputekšņi, kas izraisa alerģiju, jāsaņem imūnterapija tieši pret tiem. Specifiskās imūnterapijas laikā organisms savā veidā tiek pieradināts pie konkrētā alergēna. Sākumā tas tiek ievadīts organismā mazās devās, bet pakāpeniski tās tiek paaugstinātas. Imūnterapija uzturošajās devās ir jāturpina vismaz 3 gadus. Ziedputekšņu gadījumā varētu būt, ka imūnterapija ir jālieto sešus mēnešus gadā, 3 gadus pēc kārtas, taču šo lietošanas shēmu nosaka ārsts individuāli.
Vai ir kādi praktiski ieteikumi, kā vēl mēs varētu mazināt pavasara ietekmi uz mūsu labsajūtu, bez tā, ka mēs dzeram pretalerģijas zāles?
1. Nēsāt cepuri: likt cepuri, pat ja ir silti – lai ziedputekšņi mazāk ieķeras matos un ir mazāka iespēja tos ienest mājās.
2. Skalot matus, atnākot mājās ar to pašu mērķi – mazināt ziedputekšņu daudzumu, ko mēs ienesam savās mājās.
3. Likt saulesbrilles, ne tikai saules UV staru dēļ, bet, lai mazinātu ziedputekšņu nokļūšanu acīs.
4. Virsdrēbes mājās labāk turēt atsevišķi no dzīvojamām telpām, vēlams, skapī.
5. Lai mazinātu iekštelpās esošo ziedputekšņu koncentrāciju, telpas vēdināt labāk pēc lietus – uzmanīties ar vēdināšanu, jo ziedputekšņi tadā veidā nokļūst telpās.
6. Braucot ar mašīnu, neturēt vaļā logus.
7. Sekot ziedēšanas sezonai, ja grib atpūsties pie dabas, tad labāk braukt pie jūras, kur ziedputekšņu koncentrācija ir mazāka.
8. Mājās izvairīties no caurvēja. Jāņem vērā, ka vējš pārnēsā ziedputekšņus 200km attālumā, kas nozīmē – pie mājas nav obligāti jāzied bērzam, lai būtu alerģija pret tā ziedputekšņiem.
Ieteikums pirms alergologa apmeklējuma:
Ja ir nepieciešams veikt ādas alerģiskos testus, 3-5 dienas pirms ārsta apmeklējuma nedrīkst lietot antihistamīnus, piemēram, Tavegīlu, Suprastīnu, Klaritīnu, Zirtex, Aerius, Xyzal, Opexa u.c., jo pretalerģijas medikamenti nomāc alerģiskās reakcijas un ādas testi neko neuzrādīs.
Savukārt veicot asins analīzes specifiskā imūnglobulīna E noteikšanai, antihistamīnu lietošanai nav būtiskas nozīmes – asins analīzes vienalga drīkst nodot, pat ja lieto pretalerģijas tabletes.
Pavaris !!
Lai cik arī šī diena nebūtu auksta un vējaina viss tā pat ir daudz krāsaināk nekā liekas (l) (l)
Pavadi brīvo laiku iespaidīgā balto bumbu baseinā “Jump in”
Vēloties sniegt mūsdienīgas un aktīvas atpūtas iespējas, Studija “Jump In” piedāvā iespēju ienirt neparastā, 35m2 lielā baseinā, kas pildīts ar 23 000 baltām bumbiņām. Latvijā vēl nebijis izklaides veids, kas līdz šim priecējis publiku vien Ņujorkā un Londonā.
Piedāvājam Tev skaistas telpas dažāda veida pasākumiem, svinībām, apmācībām, biznesa tikšanām. Jubilejas, vecmeitu un vecpuišu ballītes, kolektīvu saliedēšanas pasākumi. Lieliska atrašanās vieta, tuvumā sabiedriskais transports. Iekārtojam individuāli pēc klienta vēlmēm, ir mūzikas aparatūra, galdi un krēsli.
Mazini ikdienas stresu un bagātini savu izjūtu gammu, pavadot brīvo laiku iespaidīgā balto bumbu baseinā, kas ļaus Tev izpaust savu radošo garu un rotaļprieku. Studijas atklāšana Latvijas iedzīvotājiem paver iespēju baudīt bumbu burbuļvannas priekus kā vieniem no pirmajiem pasaulē. Studija sniedz pilnvērtīgu aktīvo atpūtu individuāliem klientiem, kā arī dod iespēju uzņēmumiem rīkot savus pasākumus radošā vidē. Ir uzsākta sadarbība ar fotogrāfiem, lai piedāvātu Tev neparastas fotosesijas. Esi laipni aicināts uz studiju “Jump In”. Relaksējies, kā arī radoši un jautri pavadi laiku kopā ar saviem draugiem, radiem vai kolēģiem.
Dievietes.lv superpiedāvājums tikai ar mūsu īpašo kodu ‘’Dieviete’’ – Telpu noma svinībām 2 stundām tikai 45 EUR, veicot apmaksu līdz 22.06.
Rezervācijas pieņemam līdz 2016.gada beigām.
https://www.facebook.com/studijajumpin/
Rīgā, Lāčplēša ielā 27
mob. 22430035,
info@studijajumpin.lv
Filiāle Rīgā, Čaka ielā 38 (ieeja no Ģertrūdes ielas)
mob.26267570,
bumbas.jumpin@gmail.com
www.studijajumpin.lv
Paulu Koelju. Iedvesmojošs citāts.
“Ja es gribu būt godīga pret visiem, vispirms man ir jābūt godīgai pašai pret sevi. Ja es gribu atrast īstu mīlestību, vispirms līdz mielēm jāizbauda nejaušas mīlestības. Trūcīgā dzīves pieredze man iemācījusi, ka cilvēks šajā dzīvē nav noteicējs, viss ir ilūzija -gan materiālajā, gan garīgajā laukā. Cilvēks, kas zaudējis ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams, nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder. Un ja man nekas nepieder, man nav jātētērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās. Šodien jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā.”
P.S. Es pati jau sen saprotu, ka cilvēks nevar piederēt, jo tā ir dzīvā būtne. Piederēt tak var tikai lietas.
Un kā Jums šķiet?
Pauls Timrots dalās iespaidos par “Latvijas Gada auto 2019” pretendentiem (+VIDEO)
Žurnālists Pauls Timrots, kurš jau vairākus gadus darbojas žūrijā, raksturo “Latvijas Gada auto 2019” pretendentus, atzīmē sev simpātiskākos modeļus un secina, ka nākamajās mājas viesībās viņš zinās, ko atbildēt uz jautājumu, kas tagad jāņem.
Paula Timrota ieteikumi, ja vajag vienkāršu mašīnu, tad izvērtējam “Kia Ceed, Škoda Fabia, Hyundai Kona”, ja vietas maz, bet naudas daudz, tad “Volkswagen T-Roc”, no spīdīgajām un dārgajām labs ir “Audi A6”, bet emocionālais un ekskluzīvais “Lamborghini Urus” ir “līdzeklis nosvinēt biznesu”.
Video
Izsaki savu viedokli par “Latvijas Gada auto 2019” un balso par Tautas simpātiju gadaauto.iAuto.lv. Turklāt piedaloties balsojumā ir iespēja laimēt vienu no četriem auto’: “Citroën C3 Aircross”, “Ford Focus”, “Mitsubishi Eclipse Cross” vai “Ssangyong Rexton” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” piedalās 29 jaunākie automobiļi Latvijā (pieteikšanās kārtībā): “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Electric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.
Tituls “Latvijas Gada auto” šogad tiks pasniegts jau 20. reizi, un uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”.
Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Avalon Hotel”, “LAMB”, “V4 motors”.
Autors: Latvijas Gada auto
25.11.2018.
Patversmju dzīvnieku atbalstam “Pērc, ziedo, pabaro” Rimi pircēji saziedojuši gandrīz 15 tonnu dzīvnieku barības!
Lai atbalstītu patversmēs mītošos dzīvniekus, jau piekto reizi Rimi Latvia sadarbībā ar Mars Inc. gada nogalē rīkoja akciju “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās laikā Rimi pircēji saziedojuši 14,8 tonnu dzīvnieku barības. Saziedotā dzīvnieku pārtika palīdzēs 712 kaķiem un 522 suņiem, kas šobrīd mitinās 11 dzīvnieku patversmēs Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Alūksnē, Saldū, Liepājā, Ogrē un Ventspilī.
Papildus Rimi pircēju atsaucībai arī Rimi Latvia un akcijas sadarbības partneris, dzīvnieku barības produktu ražotājs Mars Inc., katrs dzīvnieku vajadzībām ziedojis vēl 5 tonnas dzīvnieku pārtikas.
“Esam gandarīti par to, ka atsaucīgi cilvēki ir visā Latvijā – kā parasti, mūsu pircēji ir bijuši atsaucīgi un izrādījuši savas rūpes četrkājainajiem draugiem, ko dzīve šobrīd nelutina. Tā kā ikdienā dzīvnieku labklājības jautājumiem veltām daudz uzmanības ar Rimi Mājdzīvnieku klubu, mums šī tēma ir tuva un svarīga, tāpēc arī prieks par kopā paveikto – divtik liels! Esam no sirds pateicīgi visiem Rimi klientiem, kuri nepalika vienaldzīgi un palīdzēja sagādāt tik nepieciešamās preces dzīvnieku labklājībai, un mūsu sadarbības partnerim – Mars Inc. par atbalstu šai iniciatīvai,” saka SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.
Labdarības akcijas “Pērc, ziedo, pabaro” laikā pircēji bija aicināti papildināt ikdienas pirkumus ar dzīvniekiem noderīgām precēm – barību, smiltīm, rotaļlietām. Šīs preces iedzīvotāji varēja ziedot kādā no Rimi veikaliem visā Latvijā, novietojot ziedojumus speciālās akcijas kastēs, tādējādi atbalstot četrkājainos patversmju iemītniekus.
“Latvijā dzīvnieku patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Lai viena patversme spētu pabarot visus iemītniekus, katru dienu ir nepieciešami 25–50 kg barības. Tāpēc katra ziedotā pārtikas paka ir milzīgs atbalsts tiem, kuri diendienā cenšas nodrošināt četrkājainajiem likteņa pabērniem dzīvas būtnes cienīgu dzīvi. Esam ļoti pateicīgi par sagādātajiem ziedojumiem, jo dzīvnieku barības izmaksas ir lielas un, piemēram, tādu kārumu kā konservus daudzas patversmes nemaz nevar atļauties,” stāsta Sandra Brasliņa, Dzīvnieku aizsardzības biedrības “DzīvniekuSOS” vadītāja.
Autors: DzīvniekuSOS
Patversmes dzīvnieku adopcija: Mīti un patiesības
Kad ģimenē ir pieņemts lēmums iegādāties jaunu mājdzīvnieku, daudzi pat neapsver domu adoptēt dzīvnieku no patversmes, jo sabiedrībā valda dažādi mīti, kas no tā attur. Ko patiesībā nozīmē dzīvnieku adopcija, atklāj dzīvnieku patversmes Ulubele pieredzes stāsts.
Dzīvnieku patversmēs mīt simtiem suņu, kaķu un citu mājdzīvnieku, kas dažādu iemeslu dēļ ir zaudējuši savu saimnieku un joprojām ilgojas pēc jaunām mājām, taču daudzi cilvēki baidās spert soli par labu dzīvnieka adopcijai no patversmes. “Lai arī iemesli, kas kavē patversmes dzīvnieku adopciju, ir cilvēcīgi saprotami, katrs gadījums ir ļoti individuāls, turklāt sabiedrībā arvien nav pietiekami daudz zināšanu par to, kāda ir patversmes loma. Sociālās kampaņas Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks ietvaros esam apkopojuši informāciju, kas var palīdzēt lauzt stereotipus un aicināt izvēlēties par saviem mīluļiem arī patversmē esošus dzīvniekus,” stāsta t/c Alfa vadītāja Liene Apine.
“Oktobri Ulubelē esam pasuldinājuši par adopcijas mēnesi. Mūsu vēlēšanās un izaicinājums: lai vismaz 100 mājdzīvnieki šomenēs atrastu jaunus saimniekus un kļūtu par pilnvērtīgiem savas ģimenes locekļiem. Ulubele ir no-kill patversme, te nonākušie dzīvnieki ir patvērumā un drošībā, taču mūsu visu lielākā vēlme ir, lai viņi būtu laimīgi. Īsti laimīgi viņi var būt tikai savās mājās, kopā ar Savu Cilvēku, ” atklāj dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone.
Lai arī bailes saistībā ar dzīvniekus adopciju ir dabiskas, visi sabiedrībā valdošie mīti un bažas nav jāuztver kā zīmogs katra dzīvnieka gadījumā. Vairāk skaidro dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone.
- Bailes, ka patversmes dzīvnieks nepieradīs jaunajā mājvietā un nepieņems jauno saimnieku.
Lai iepazītos ar adopcijai pieejamajiem dzīvniekiem, sākumā informācija par tiem jāizpēta patversmes mājaslapā, pēc tam – uz vietas patversmē. Šim procesam jāvelta daudz laika. Mēs ļoti novērtējam to adoptētāju apņēmību, kuri ciemos pie sava nākamā ģimenes locekļa atbrauc vairākkārt – iziet pastaigās un pavada kopā laiku, lai sajustu cits citu, sadraudzētos un pamazām pierastu. Tādējādi var izvēlēties visatbilstošāko dzīvnieku, kas mājās pārbrauc jau kā draugs, un tad arī iedzīvošanās process notiek daudz ātrāk un vienkāršāk. Lai pasargātu no liekām domstarpībām ģimenē, svarīgi, lai visi jau iepriekš izrunātu un apzinātos, kādos apstākļos četrkājainais draugs dzīvos, kāda būs tā loma ģimenē, piemēram, sargs vai draugs, un kā tiks sadalīti pienākumi dzīvnieka aprūpei ikdienā.
- Neziņa par patversmes dzīvnieka raksturu un tā izpausmes neparedzamību.
Patversmes darbinieki ikdienā iepazīst tajā mītošo dzīvnieku raksturus un paradumus, tāpēc viņi var ieteikt jūsu dzīves apstākļiem un dzīvesveidam visatbilstošāko dzīvnieku. Kaut arī Ulubelē mīt apmēram 200 suņu un 300 kaķu, iespējams, ka tieši jūsu situācijai atbilst tikai nedaudzi. Dzīvnieku nedrīkst izvēlēties tikai tā izskata vai kādu priekšstatu dēļ. Ļoti svarīgi patversmes darbiniekam godprātīgi un iespējami detalizēti izstāstīt par savām vēlmēm un dzīves apstākļiem, par ģimenes sastāvu un tās dzīvesveidu, par citiem mājdzīvniekiem un pieredzi ar dzīvniekiem, kā arī to, ko sagaidāt no sava nākamā četrkājainā ģimenes locekļa. Mēs esam ieinteresēti, lai patversmes iemītnieki nonāktu visatbilstošākajās mājās un neatgrieztos patversmē tikai tāpēc, ka adoptētājs nav ņēmis vērā kādu svarīgu apstākli. Esiet atklāti un godīgi!
Patversmē var iepazīt ne tikai dzīvnieka raksturu, bet arī novērtēt viņa attieksmi pret citiem mājdzīvniekiem – kurš dzīvnieks ir draudzīgs un labprāt dzīvotu lielākā mājdzīvnieku kompānijā, bet kurš ir individuālists, vienpatis. Tāpat varam novērot dzīvniekus, kuriem piemīt mednieka instinkts un tos, kuri nenodarītu pāri pat mušai. Tomēr vienmēr iesakām: ja jums jau ir suns, bet esat gatavi adoptēt vēl vienu no patversmes, atbrauciet ar savu četrkājaino draugu un iepazīstiniet dzīvniekus savā starpā, dodoties kopīgā pastaigā! Tā jūs varēsiet pārliecināties, vai tie spēs sadzīvot.
- Nevar zināt, vai dzīvnieks ir vesels un vai tam nav iedzimtu slimību.
Adoptētājam ir obligāti jāzina dzīvnieka veselības stāvoklis, un mūsu pienākums ir par to informēt. Ulubeles dzīvnieki jauno saimnieku rokās nonāk jau saņēmuši nepieciešamās vakcīnas, un tie ir attārpoti un sterilizēti atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim. Adoptētāji vienmēr tiek informēti, ja dzīvniekam ir kāda veselības problēma vai saslimšana, jo jaunajam saimniekam jāapzinās savas spējas atbildīgi rūpēties par to turpmāk. Iespējams – jāizvēlas cits dzīvnieks.
Ja adopcijai izvēlas dzīvnieku ar ilgstošām veselības problēmām, patversme vienmēr informē adoptētāju par nozīmēto terapiju, veiktajām veselības pārbaudēm un manipulācijām, analīzēm un vetārstu ieteikumiem turpmākai mīluļa dzīves kvalitātes uzturēšanai.
Jāņem vērā, ka veselība nevienai dzīvai radībai nav garantēta, tāpēc jārēķinās, ka arī, iegādājoties vai adoptējot jaunu, veselu dzīvnieku, problēmas var rasties. Ar gadiem visi noveco, bet rūpes par mīluļa veselību ir saimnieka atbildība visa tā mūža garumā.
- Gados veca dzīvnieka adopcija nozīmē liekus izdevumus un raizes.
Jau trīs gadus Ulubelē darbojas “Senioru programma”, kas veicina dzīvnieku, vecāku par 8 gadiem, dzīves kvalitātes uzlabošanu patversmes apstākļos un atbalsta to adopciju, nodrošinot veterināro aprūpi līdz dzīvnieka mūža galam uz Ulubeles rēķina. Mēs ceram, ka tas ir iedrošinājums tiem adoptētājiem, kas labprāt piedāvātu mājas dzīvniekiem-senioriem, bet raizējas vai spēs nodrošināt visu vajadzīgo aprūpi. Tā ir Ulubeles piedāvātā draudzīgā palīdzības roka līdz konkrētā dzīvnieka mūža galam. Diemžēl patversmes seniorus – suņus un kaķus – adopcijai izvēlas daudz retāk nekā jaunos. Taču tieši seniori visvairāk ilgojas pēc savām mājām un cilvēka. Dzīvniekus-seniorus adopcijai mēs no visas sirds iesakām cilvēkiem, kuriem ir mierīgs dzīves ritms un vēlme pēc sirsnīga drauga un sarunu biedra, jo tie parasti novērtē viņiem uzdāvināto iespēju būt atkal mājās.
- Pieaudzis dzīvnieks jaunam saimniekam neklausīs.
Ļoti bieži dzirdēts, ka nedrīkst adoptēt pieaugušu dzīvnieku, tā kā tas nepieradīšot pie jauniem apstākļiem, jauna saimnieka un jaunas kārtības, jo tādam dzīvniekam nav iespējams iemācīt paklausību. Protams, savs raksturs un temperaments ir ikvienam dzīvniekam, neskatoties uz viņa vecumu, taču, kamēr pieaudzis dzīvnieks to skaidri izpauž, no kucēna vai kaķēna uzvedības tā raksturu var tikai mēģināt nojaust.
Patversmes darbinieki, iepazinuši dzīvnieku uzvedību un paradumus, adoptētējam var ieteikt atbilstošāko. Kādam piemērotāks būs mierīgs un rāms mājdzīvnieks, citam nepieciešams aktīvāks kompanjons ikdienas treniņiem un pārgājieniem. Vēl cits saimnieks lūkojas pēc uzticama sarga, citi, savukārt, vēlas tādu dzīvnieku, kas būtu draugs un rotaļu biedrs bērniem. Ja adopcijai izvēlas sev piemērotu dzīvnieku, ar kuru intereses sakrīt, tad par tā pāraudzināšanu nemaz nav jādomā. Pats svarīgākais ir izturēties pret dzīvnieku ar mīlestību un sapratni, jo tad arī mājdzīvnieks ciena saimniekus un ātrāk iejūtas jaunajā vidē.
Izvēloties jaunos saimniekus patversmes iemītniekiem, Ulubelei principiāli svarīgi izvērtēt, vai jaunajā dzīvesvietā tiks nodrošināti atbilstoši apstākļi. Tiem jābūt līdzvērtīgiem vai labākiem, nekā spējam nodrošināt pie mums patversmē. Piemēram, lai arī Latvijā likumi vēl atļauj, Ulubele nedod adopcijā suņus turēšanai pie ķēdes, un arī paši patversmē to jau daudzus gadus nedarām. Mūsuprāt, suns ir cilvēka draugs un ģimenes loceklis, kuru 21.gadsimtā vairs nedrīkst siet pie ķēdes.
Cilvēki mēdz maldīgi iedomāties, ka adoptēto kucēnu vai kaķēnu dabiskā veidā izaudzinās par tādu, kā vēlas, aizmirstot, ka tas ir regulārs kontakts un darbs ar dzīvnieku, tas prasa pacietību un laiku abām pusēm. Vismaz pusgadu mājās nāksies sadzīvot ar pārsteigumiem, ko rada dzīvnieku mazuļa izdarības. Patversmes pieredze diemžēl rāda, ka, atstājot audzināšanu novārtā un dzīvniekam pieaugot, saimnieks saprot, ka gaidas nav attaisnojušās.
Ja esat nolēmuši adoptēt dzīvnieku, jāņem vērā, ka dzīvnieka izskats un vecums nav tik svarīgs kā raksturu saderība un pārliecība, ka spēsiet parūpēties par mājdzīvnieku. Ja vēlaties palīdzēt patversmes dzīvniekiem, taču nevarat atļauties adoptēt mājdzīvnieku, jūs vienmēr esat laipni gaidīti patversmē kā brīvprātīgie palīgi. Pieredzes stāsti, adopcijas noteikumi un papildu informācija: ulubele.org.
Paturēt vai izmest: Stilistes Indras Salcevičas padomi, kam pievērst uzmanību, pārskatot skapja saturu
Pavasaris jau izsenis asociējas ar tīrību un atbrīvošanos no visa liekā. Tas ir laiks, kad līdz ar dabas mošanos arī paši vēlamies ieviest kārtību gan savā mājoklī, gan tā apkārtnē un mazdārziņos. Lai arī saulīte ik dienas kļūst siltāka, rūpēm par dārzu vēl mazliet par agru, tāpēc martā “Latvijas Zaļais punkts” aicina pārskatīt savus tekstilizstrādājumu krājumus, atbrīvojot vietu pavasarim arī drēbju skapī. Kā izvērtēt, kuru apģērbu, apavus un citus tekstilizstrādājumus paturēt, bet no kuriem atbrīvoties, iesaka stiliste, modes blogere, dzīvesstila žurnāla Morethansize.com izveidotāja Indra Salceviča.
VISPIRMS – NOSKAŅOJIES
Tekstilizstrādājumu pārskatīšana nav viegls pienākums. Tas prasa ne vien laiku, bet arī emocionālu gatavību atteikties no lietām, kas joprojām šķiet mīļas, bet jau gadiem gulst skapjos nelietotas, aizņemot vietu un krājot putekļus. Lai skapja satura revīzija noslēgtos uz pozitīvas nots, Indra iesaka šai nodarbei noskaņoties jau laikus. “Ceļš uz lietderīgu un sakārtotu skapi jeb garderobes revīzija prasa zināmus pūliņus, tāpēc svarīgi ir ne vien laikus noskaņoties, bet arī ieplānot dienu, kad mierīgi un bez steigas vari izvērtēt un sašķirot visu savu drēbju saturu. Tas ir līdzīgi kā ar citiem obligātiem pienākumiem, kas tiek ieplānoti un noteikti jāpaveic,” norāda Indra.
ATBRĪVO SKAPI – PAVISAM
Kā otru obligātu noteikumu skapja veiksmīgai revīzijai Indra iesaka visu tur esošo saturu izlikt uz gultas vai grīdas, tādējādi skapi atbrīvojot pilnībā. “Izņemot visu skapja saturu un novietojot to vienuviet, ir pilnīgi skaidrs, ka, gribot vai negribot, to nāksies pārskatīt un pārkārtot. Protams, pastāv iespēja, ka kāds beigu beigās visu tāpat sametīs atpakaļ skapī, bet tad arī jārēķinās ar vēl lielāku nekārtību un haosu nekā pirms tam. Tukšs skapis ir spēcīgs psiholoģisks instruments – arī turpmāk gribēsies, lai tajā ir kārtība un tīrība. Vismaz uz kādu laiku noteikti,” stāsta Indra.
PATURĒT VAI IZMEST
Pārskatot tekstilizstrādājumus, galvenais noteikums ir kritiska attieksme. Visu, kas neder, ir nokalpojis vai nonēsāts, neatstāj skapī ar domu, ka kādreiz noderēs. Aptaujas rāda, ka eiropiešu skapjos vidēji 30% apģērbu stāv bez pielietojuma. Tāpat izvērtē, vai konkrēto lietu iespējams pārveidot, piešķirot tai jaunu pielietojumu un otro dzīvi. Te daži piemēri, kam pievērst uzmanību, pārskatot savas drēbes, apavus un citus tekstilizstrādājumus.
Apģērbs. Pavasaris ir laiks, kad, revidējot garderobi, pievēršam uzmanību ne vien pašam apģērbam, bet arī tā pielietojumam. Tas nozīmē, ka jāpārskata un jānoliek malā ziemas sezonas drēbes, bet primārā vieta skapī jāpiešķir vasaras sezonas drēbēm un apaviem. “Nav vērts skapī paturēt drēbes, kas ir nonēsātas, nolietotas, mainījušas krāsu vai formu. Tāpat tas attiecināms uz apģērbu, kas kļuvis par lielu vai par mazu,” atklāj Indra. Tā, piemēram, pārskatot T kreklus, svarīgi pievērst uzmanību tam, vai krekls nav zaudējis formu, izstaipījies kakla zonā, vai padušu zonā nav paliekošu sviedru pleķu. Arī džemperu adījums ar laiku mēdz savelties, izdilt (īpaši elkoņu vietās), nepareizas mazgāšanas rezultātā kļūt par lielu vai par mazu. Pārskatot bikses, jāpievērš uzmanība, vai tās vietām nav izdilušas, piemēram, staklē, vai arī zaudējušas formu. Un, ja vien tās nav iespējams pārveidot un pielietot no jauna, skaidrs, ka vietas skapī tām vairs nav.
Zeķes. “Zeķes kā vienu no teikstilizstrādājumu veidiem noteikti ir vērts īpaši atdalīt un uzsvērt, jo bieži vien cilvēki tām pievērš pārlieku mazu uzmanību,” norāda Indra, “tomēr tieši tās mēdz mūs novest situācijā, kad, piemēram, esot ciemos, pēkšņi purngalā vai papēdī parādās caurums. Tāpēc, pārskatot zeķes, svarīgi pievērst uzmanību, vai nav vērojamas diluma pazīmes gan pirkstu, gan pēdas daļā.”
Apavi. Arī apavi laika gaitā nolietojas, maina krāsu un izbalē. Ja apavi zaudējuši savu ierasto skatu un nav vairs izmazgājami (piemēram, auduma kedas), tad laiks no tiem atbrīvoties.
Dvieļi. Gan vannasistabas dvieļu, gan trauku dvieļu galvenā funkcija ir nodrošināt ūdens uzsūkšanos. Ja dvieļi zaudējuši formu, kļuvuši pārlieku mīksti un plāni, laiks no tiem atbrīvoties un iegādāties jaunus.
Galdauti. Galdauta primārā funkcija ir padarīt vidi estētisku. Tomēr to noteikti neveicinās tādi galdauti, kurus rotā neizmazgājami ēdiena vai dzērienu pleķi, kas zaudējuši formu vai gluži vienkārši nav viegli gludināmi, tādējādi radot nekārtības sajūtu.
Gultasveļa. Gultasveļa, tāpat kā citi tekstilizstrādājumi, ar laiku nolietojas un vairs pilnvērtīgi nepilda savas sākotnējās funkcijas. Arī gultasveļu pārskatot, jāpievērš uzmanība, vai tā nav nodzeltējusi, izgulēta (īpaši tas attiecināms uz spilvendrānām), zaudējusi formu un nerotājas ar neizmazgājamiem sviedru pleķiem. Tas būs signāls, ka laiks iegādāties ko jaunu un svaigu. Turklāt vērts atcerēties, ka tieši gultā mēs pavadām lielu daļu savas dzīves.
Aizkari. Nereti, veicinot mājās interjera pārvērtības, tiek nomainīti arī aizkari, kas zaudējuši aktualitāti un vairs neiederas kopējā mājokļa stilā. Tā vietā, lai noliktu tos tālākajā skapja plauktā, atdod tos kādam, kuram tie noderēs, vai arī nodod tālākai šķirošanai.
Somas. Attiecībā uz somām viena no svarīgākajām pazīmēm, kas liecina, ka pienācis laiks atvadīties, ir tās forma. Ja soma zaudējusi formu, tās materiāls ir saskrāpēts, nonēsāts vai izdilis, tai noteikti vairs nav vietas tavā garderobē. Tāpat būtiski izvērtēt, vai soma nav zaudējusi modes aktualitāti.
TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI PIE TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM
Kad tekstilizstrādājumi pārskatīti un sašķiroti, laiks no tiem atbrīvoties. “Pirms izmet tos sadzīves atkritumos, atceries, ka sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā, tādējādi radot būtisku vides piesārņojumu. Tāpēc aicinu ikvienu būt atbildīgam un tekstilizstrādājumus nodot speciāli tiem paredzētajos konteineros,” aicina Indra. Latvijā tekstilizstrādājumus iespējams nodot 60 tiem speciāli paredzētos konteineros, kas šobrīd novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Piņķos, Ogrē un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē. Šajos konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un nodot “jaunai dzīvei” nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Apģērbi tiek pāršķiroti, derīgie – sagatavoti atkārtotai valkāšanai, augstākās kvalitātes bērnu un jauniešu apģērbi – ziedoti organizācijai “Taureņa efekts”, bet kokvilnas un vilnas izstrādājumi – nodoti pārstrādei. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus. Konteineru precīzas atrašanās vietas iespējams noskaidrot “Latvijas Zaļais punkts” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.
Interesanti fakti
- Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju.
- Tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi.
- Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā.
- 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare.
- Viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens.
- 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma ir tekstilizstrādājumi.
- No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam.
Pats veselīgākais enerģijas dzēriens – vecmāmiņu recepte
Ziemā uz mūsu galda trūkst svaigu dārzeņu un augļu. Jūtas nogurums, neveselīga ādas krāsa, trausli mati, vājums muskuļos, garastāvokļa svārstības. Papildināt vitamīnu trūkumu jums palīdzēs vitamīnu tēja. Dzēriens ne tikai apgādās organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, bet arī attīrīs visu organismu, īpaši asinis, uzlādēs to ar enerģiju.
Gatavo tēju no kaltētām mežrozītēm, nātrēm un rozīnēm:
- 3 ēdamkarotes kaltētu mežrozīšu augļu,
- 2 ēdamkarotes nātru lapas
- un 1 ēdamkaroti rozīņu.
1 ēdamkaroti samalta maisījuma pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Vāra 2-3 minūtes, nostāda tumšā vietā noslēgtā porcelāna vai emaljas traukā 3-4 stundas, saldināšanai izmanto medu. Dzert pa pusglāzei vairākas reizes dienā.
Garšīga, aromātiska, ārstnieciska tēja tonizē, palielina organisma izturību pret infekcijām, saaukstēšanās, ar pretiekaisuma efektu, uzlabo asinsriti, labvēlīgi ietekme centrālo nervu sistēmu. Efekts ātri kļūst manāms – seja un ķermenis mainās, kļūst jaunāki.
Pats pacietīgākais saimnieks pasaulē
Šādu dīvainu ainu pēdējā laikā vēro Tokio iedzīvotāji: vīrs brieduma gados pastaigājas ar gigantisku bruņurupuci. Pilnīgi iespējams, ka šī vīra vārdu ir jāieraksta Ginessa rekordu grāmatā kā pašu pacietīgāko mājdzīvnieka saimnieku. Spriežot pēc visa šis pārītis jau ļoti sen ir kopā – milzīgais Āfrikas bruņurupucis vienmēr soļo līdzās savam saimniekam.
Pats lētākais tievēšanas veids! Iemācies pareizi sakošļāt barību…
Pastāv veids, kurš jums ļaus ne tikai ātri notievēt, bet arī uzlabos jūsu veselības stāvokli. Viss noslēpums ir tajā, ka barība ir ilgi un rūpīgi jāsakošļā! Tas var šķist pilnīgi muļķīgi, bet patiesībā viss ir loģiski. Ja jūs sekosiet šīm rekomendācijām, tad jums izdosies atbrīvoties no 10 kg sava svara 3 mēnešu laikā, bez visādām diētām. Ja ēdiena sakošļāšanai tiek veltīts pietiekami daudz laika, tad cilvēks nekad nepārēdīsies. Bez tam tas veicinās gremošanas sistēmas darbības uzlabošanos. Uzzinot visas, šīs tievēšanas tehnikas, nianses ir ļoti grūti pretoties kārdinājumam šo metodi neizmēģināt.
1. Kārtīga ēdiena sakošļāšana samazina ēdienreizes kaloritāti. Tev vajadzēs mazāk ēdiena, lai remdētu izsalkumu, un tas nozīmē, ka tu uzņemsi mazāk kalorijas. Šī ir vienkārša shēma tievēšanai bez stingriem produktu ierobežojumiem.
2. Kārtīgi sakošļāta augu izcelsmes barība ir daudz garšīgāka. Jo rūpīgāk košļā, jo izteiksmīgāka garša! Cilvēki, kuri ir pieraduši ēst steigā un lieliem kumosiem, vienkārši nezin daudzu produktu patieso garšu. Tev ir visas iespējas to uzzināt…
3. Daudzas reizes sakošļāta barība uzsūcas daudz ātrāk. Gremošanas procesi kļūs vieglāki, t nekad nejutīsi smaguma sajūtu vēderā pēc ēšanas, tu pārstāsi pārēsties un izstaipīt savu kuņģi. Produkti, kuri tagad labi uzsūksies tavā organismā piepildīs tevi ar enerģiju un vērtīgām uzturvielām, kas ir ļoti svarīgas veselībai. Jo tas, kas ir slikti sakošļāts, praktiski neuzsūcas!
4. Tu jutīsies labāk jau pēc nedēļas šāda eksperimenta. Uzmanīga barības košļāšana – jebkuru kuņģa saslimšanu profilakse: gastrīta, kolīta, arī parodontozes. Kuņģis vairs nebūs tik ļoti noslogots, atbrīvosies daudz vairāk enerģijas organisma atjaunošanai. Nogurums tiks noņemts kā ar roku!
Ne velti vecāki mums bērnībā mācīja rūpīgi sakošļāt ēdienu. Zinot šo noslēpumu, tu uz visiem laikiem varēsi aizmirst problēmas ar lieko svaru. Ēd lēni, nenovērsies no barības uzņemšanas procesa – nelasi un neskaties televizoru. Pacentieties nedzert, kad uzņemat barību: tas ne visai labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus. Padzerieties, vai nu 15 minūtes pirms, vai arī 15 minūtes pēc ēšanas. Protams, pacentieties izvēlēties veselīgus produktus, bagātus ar šķiedrvielām, tādus košļāt ir daudz patīkamāk. Augļi, dārzeņi, biezputras, liesa gaļa – tas ir pamats veselīgam uzturam.
Pats īsākais un precīzākais psiholoģiskais tests! Izvēlies, kas tev garšo!
Ieklausies savā iekšējā balsī un atbildi uz jautājumu, kas tev garšo vairāk (katrā variantā izvēlies vienu no abiem):
A) Gurķis vai tomāts
B) Melone vai arbūzs
Šķir tālāk, un uzzini, ko tas nozīme!
Pats galvenais iemesls, kas padara sievietes nelaimīgas. Zini savu ienaidnieku!
Pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem var negatīvi ietekmēt jūsu pašvērtējumu un kopējo fizisko stāvokli.
Nebeidzamie selfiji un fotosesijas, kurus jūs izliekat sociālajos tīklos, nesagādās jums prieku, ja jūs visu laiku gaidīsiet uzslavas un “like”. Īpaši jūtīgas pret savu ārējo izskatu ir sievietes. Zinātnieki no ASV atrada kopsakarības starp jaunu sieviešu biežajiem Instagram apmeklējumiem un viņu pašsajūtu.
Psihologi apgalvo, ka pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem var negatīvi ietekmēt jūsu pašvērtējumu un kopējo fizisko stāvokli. Īpaši slikti iespaido regulāra zvaigžņu foto apskate. Jaunas sievietes, jaunietes salīdzina sevi ar saviem elkiem un bieži vien atrod atšķirības ne jau sev par labu. Bieži tas kļūst par stimulu pilnveidoties: diētas svara samazināšanai, nodarbošanās ar sportu, garderobes maiņa. Bet biežāk tāda salīdzināšana nodara pāri psihei un traucē gūt baudu no paša personīgās dzīves, jo izmainīt sevi var tikai savu iespēju robežās.
Pētnieki izanalizēja datus par Instagram apmeklējumiem un jaunu sieviešu un vīriešu pašsajūtu. Lielākais vairums bija neapmierināti ar savu ārējo izskatu, daudzi gribēja līdzināties kādai no zvaigznēm. Dažiem pastāvīgiem Instagram apmeklētājiem bija vērojamas depresijas pazīmes.
Ārsti ir fiksējuši, ka visi šie pārdzīvojumi negatīvi ietekmē cilvēku, kuri cieš no personīgām nepilnībām, veselību. Instagram īpatnība ir tajā, ka šis sociālais tīkls pilnībā ir balstīts uz vizuālas informācijas apmaiņu.
avots: cluber.com.ua
Patrisha izdod dziesmu un videoklipu “Pilsēta no lauskām” (+VIDEO)
Populārā latviešu mūziķe Patrisha šodien, 20. maijā, klausītājiem nodod jaunu dziesmu “Pilsēta no lauskām”, kas vēsta par cīņu ar iekšējiem pārdzīvojumiem un grūtu brīžu pārvarēšanu. Līdz ar jauno skaņdarbu tiek prezentēts arī videoklips šai dziesmai.
“Pilsēta no lauskām” vārdu autori ir pati Patrisha un Dagnis Roziņš, savukārt mūziku sarakstījuši Patrisha, Dagnis Roziņš un JJ Lush, kurš ir arī dziesmas producents. Dziesmā tās autori centušies aprakstīt sajūtu, kas raksturo iekšējo cīņu ar savām domām, kuras nereti piemeklē un vajā katru, kā arī skumjām sajūtām, kas rodas savu dzīves notikumu ietekmē vai līdzpārdzīvojot citiem.
“Dienā, kad braucu uz studiju, lai radītu šo dziesmu, vēroju cilvēkus Rīgas centrā. Redzot ikdienišķas, taču katram cilvēkam dziļi personiskas ainiņas, aizdomājos par to, ka, neraugoties uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem, pats svarīgākais ir tas, ka pie mums valda miers. Mēs katrs varam baudīt savu dienu – kāds nesteidzīgi ēdot smalkmaizīti, cits vērojot skatlogā grāmatas, taču paralēli mūsu realitātei citur pasaulē cilvēki šobrīd iet cauri šausmām un sāpēm,” saka Patrisha.
Patrisha ir pārliecināta, ka ikviens no mums vēlas piedzīvot mazāk sāpju un rūgtuma, bet vairāk prieka, miera un saticības, tādēļ dziedātāja aicina atcerēties, ka pēc grūtiem mirkļiem ir iespējams atkal izkāpt saules gaismā, sajust vēja brīvību, vieglumu un turpināt cīnīties par savu dzīvesprieku.
Video
“Es vēlētos, lai dziesma un tās vēstījums kalpo kā atgādinājums tam, ka mēs visi saskaramies ar situācijām vai cilvēkiem, kas mums sagādā vilšanos un tas var mūs lauzt, radīt nepārliecību un raisīt jautājumus par dzīvi. Tajā pašā laikā ir jāatceras, ka arī grūtie brīži ir pieredze, kas mums ļauj atklāt un nostiprināt savu personību, uzskatus un viedokli, vienlaikus saglabājot turpmāko cīņas sparu,” norāda Patrisha.
Dziesmai “Pilsēta no lauskām” tapis arī videoklips, kuru veidojusi režisore Svetlana Licova ar savu komandu.
Kā norāda režisore, videoklipa ideja bija parādīt, kā dzīves gaitā mūs ietekmē ziņas, cilvēciskās programmas, ārējie apstākļi un sabiedrības viedokļi, kas liek mums pazaudēt savu patieso būtību un aizmirst, ko patiesībā jūtam mēs paši. “Mūsu iekšējais “Es” tiecas pēc brīvības un šī cīņa par atbrīvošanos kļūst par centrālo klipa tēmu. Sadarbība ar Patrishu un viņas komandu bija īsts prieks! Patrisha pilnībā nododas procesam filmēšanas laukumā. Filmēties 12 stundas pēc kārtas aukstos apstākļos nav viegls uzdevums, bet Patrisha pat nemanīja šīs grūtības. Viņas radošā enerģija un iekšējā uguns tiešām ir iespaidīga,” saka Svetlana Licova.
Jaunais singls no 20. maija ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un dzirdams Latvijas radiostacijās.
Patriotiskās noskaņās apskatāma izstāde “Gaismas ceļš” (+FOTO)
Par godu Latvijas svētkiem, no 6. novembra līdz pat 18. novembrim t/c “Galerija centrs”, Rīdzenes ielā, būs apskatāma izstāde no šī gada saulgriežos biedrības “1836” un taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizētā “Gaismas ceļš” skrējiena apkārt Latvijai. Paredzēts, ka izstādē būs iespēja novērtēt Latvijas tautas vienotību, apskatot 34 fotogrāfijas no dažādām Latvijas pierobežas un piekrastes vietām, kam aizvadītā skrējiena piecu dienu laikā cauri devās vairāk nekā 87 skrējēju grupas, veicot maršrutu no Krāslavas līdz Kolkasragam.
“Neskatoties uz to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē, novembrim pienākot, klāt ir arī Latvijas valsts svētki – Lāčplēša diena un Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Lai gan nevaram vienoties kopā būšanā, izlēmām, ka ir lielisks laiks, lai kavētos atmiņās par vasarā aizvadīto skrējienu apkārt Latvijai. 87 skrējēju grupas, kas no Krāslavas devās uz Kolku, sadaloties divās komandās – Ziemeļaustrenī un Dienvidrietenī, izgaismojot sev ceļu ar lāpām, devās pretī viena otrai, lai satiktos Kolkasragā, simboliski apjožot Latviju ar gaismas viju. Fotogrāfijas ir lieliskas un izceļ Latvijas dažādību un skaistumu. Novērtēsim to arī šobrīd, gūstot siltas emocijas,” izstādi apmeklēt aicina Enriko Podnieks, biedrības “1836” vadītājs.
“Šogad, diemžēl, neizvadījām pilnu “Stirnu buka” sezonu, tāpēc līdzās mūsu pasākumiem, viens no aizvadītās sezonas spilgtākajām atmiņām ir “Gaismas ceļš” jeb skrējiens apkārt Latvijai. Ir skaidrs, ka skriešana pa mežiem, takām, gar jūru ir daudzu cilvēku iecienīta aktivitāte, teju tāds kā “tautas sports”, ko apliecināja arī vasaras saulgriežos aizvadītais pasākums. Mēs esam vienoti, un šobrīd mums ir nepieciešams meklēt ceļus kā smelties emocijas, un svētku noskaņās, varam gūt papildu pozitīvās emocijas, kas īpaši, iestājoties tumšajam laikam, nepieciešamas ik vienam no mums,” Rimants Liepiņš taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizators.
Izstāde t/c “Galerija centrs” ātrijā būs apskatāma līdz 18. novembrim. Interesenti ir aicināti smelties patriotiskas noskaņas, novērtējot mūsu valsts dabas skaistumu, nedrūzmējoties apskatīt izstādi sev ērtā laikā, katru dienu no plkst. 10:00 – 21:00.
Akcija “Gaismas ceļš” ietvaros 87 skrējēju vienības nepilnu piecu dienu laikā veica 1836 km garo ceļu pa pierobežu un izgaismoja Latviju, iededzot 87 simboliskus ugunskurus. Akcija sākās 16. jūnijā Krāslavā, bet jau 20. jūnija pievakarē, ar svinīgu skrējēju vienību tikšanos, noslēdzās Kolkasragā. Skrējiens tapa sadarbojoties biedrībai “1836”, Stirnubuks.lv un garo distanču skrējējam Dinam Vecānam.
Patriotiskas nedēļas noslēgumā
Iedvesmojošs video ar Vjetnamiešu mākslinieku Kao Viet Ngujen, kas Latvijā dzīvo nu jau 10 gadus un mūsu tautas iemīļoto varoni Lāčplēsi uzskata par milzīgu iedvesmas avotu. Palūkojies arī Tu, kā citas tautas pārstāvis izjūt šī tautas radītā tēla ietekmi uz mūsu tautu un mums pašiem.
Autors: Kristīne Pelle
Patlaban nevar runāt par būtiskiem atvieglojumiem pēc 7.februāra (+VIDEO)
Patlaban nevar runāt par būtiskiem Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu atvieglojumiem pēc 7.februāra, otrdien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.
Kariņš atzina, ka vēl tiks diskutēts par situāciju pēc 7.februāra, tomēr patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu esot pāragri.
“Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemiloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.
Premjera vērtējumā, Covid-19 apkarošanā Latvija ir uz pareizā ceļa, tomēr tas vēl ir jānoiet. “Tas, ko tagad darām, ir pareizais virziens, jo saslimstības skaitļi samazinās, nevis palielinās,” uzsvēra Kariņš.
Video
Patīkami pārsteidz COS 2016. gada rudens – ziemas kolekcija
COS ir zīmols, kas izslavēts ar funkcionālu dizainu un kvalitāti, tā veikals t/c Galleria Riga iezīmē jaunu nodaļu zīmola attīstībā. COS 2016. gada rudens – ziemas kolekcijai virzienu piešķir pārdomāta funkcionalitāte un ikdienišķa dekadence.
Iedvesmojoties no izteiksmīgajām krāsām, kas atrodamas Linetes Jiadomas Boakjes (Lynette Yiadom Boakye) gleznās, šīs sezonas paleti veido bagātīgi, tumšzili, spilgti zili, okera, vīnsarkani un meža zaļi toņi. Sievietēm klasiskās formas ir izgudrotas no jauna un pārveidotas, lai radītu neregulāru un pārsteidzošu toni. Kolekcijā sastopamo eklektisko un reizēm neparasto elementu iedvesmas avots ir itāliešu dizainera Martino Gampera (Martino Gamper) projekts “100 krēsli 100 dienās” (100 chairs in 100 days).
Materiāli sastopas negaidītos veidos, jo zīda šifons tiek kombinēts ar vilnas ielaidumiem, lai radītu kontrastējošu svīteri, ko kombinē ar izteiksmīgām divu ieloču vilnas biksēm. Bezpiedurkņu augumam pieguļošs tops un pieskaņoti pagarinātie šorti ir veidoti no mīkstas, maigas, pusnakts zilas ādas un sniedz aktualizētu skatījumu uz klasiku. Uzsvars tiek likts uz pārspīlējumiem, ko ilustrē svīteri ar augsto apkakli un pagarinātām piedurknēm, kamēr ģeometriskie griezumi nodrošina daudzfunkcionālu un noteiktu sajūtu.
Pārsteiguma elementu piešķir oversize kombinezons ar vīrišķīgu bikšu formu, kamēr manipulējošie un palielinātie apjomi rada rotaļīgu neregularitāti. Drēbes tiek vilktas kārtās, izvēloties asimetrisku merino vilnas lakatu ar piedurknēm virs adīta topa no viskozes un merino vilnas, ko papildina platas bikses no vilnas; šis tēls atgādina perfektu un dīvainu atjautības uzdevumu. Veidojot tīru un elegantu siluetu, bēši apsienamie vilnas svārki ar utilitārām pogām tiek kombinēti ar bēšu satīna topu ar rievojumu un kokvilnas kreklu ar izgriezumu kakla daļā.
Šosezon būtisku lomu saglabā daudzfunkcionāli apģērbi. Sievietēm iepirkumu soma no mīkstas, krokotas ādas ar alumīnija akcentiem pārlocītā veidā pārtop par klača somu. Rotājumi un izgreznojumi bieži tiek veidoti ar vara apdari, akcentējot virsmas būtiskumu somām un jostām. Hibrīdu šalles vienkāršās ielocēs krīt pāri plecam, bet kabatas piešķir tām funkcionalitātes elementu. Vīriešiem kolekcijas centrā ir brūnas Oksfordas stila kurpes, kā arī aktualizētas kedas ar neapstrādātām malām. Kolekcijai funkcionālu pabeigtību sniedz polsterētie bezpirkstu cimdi.
Patīkami
Nedēļa jau galā 🙂 Patīkams nogurums. Meiteņu ballīte 100% izdevusies un vēl ar afterparty 😀 Izskatās, ka manu sāpīgo šķiršanos tomēr nāksies aizmirst, jo dzīve ir kā dakteris – izraksta pareizās zāles un tieši laikā…:)—> draugiem.lv spēle "Love" – ir viens, kas liek man pasmaidīt. Jau vairākas dienas sarakstamies un izskatās, ka 6dien gaidāms randiņš (l) Tik sen (jo bija attiecības) neesmu bijusi uz nevienu radiņu 😀 Nezinu kā ir – negribu vai nevaru aizmirst. Varbūt ka nepieciešams mesties jaunās attiecībās un baudīt dzīvi 🙂 (mani maizes salāti garšo vienkārši lieliski arī šobrīd – 23.50 (l) )
Patīkamas ziņas! Nākamnedēļ kļūs siltāks
Jaunākās sinoptiķu prognozes nākamajai nedēļai paredz pakāpenisku gaisa temperatūras kāpumu, bet nedēļas beigās iespējams aukstāks laiks.
Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi pēc vēsas pirmdienas gaisa temperatūra otrdienas pēcpusdienā pakāpsies līdz +10..+14 grādiem, turpmākajās trīs dienās – līdz +13..+18 grādiem. Galvenokārt gaidāms neliels ziemeļrietumu vējš, tādēļ par dažiem grādiem vēsāks gaiss saglabāsies piekrastē.
Naktīs gaisa temperatūra vietām noslīdēs nedaudz zem nulles. Pārsvarā gaidāms sauss laiks ar nelielu un mainīgu mākoņu daudzumu.
Iespējams, nākamās nedēļas beigās vai pāris dienas vēlāk ieplūdīs aukstāks gaiss no ziemeļiem, tad arī varētu būt vairāk nokrišņu – lietus, sniegs un krusa.
Autors: nozare.lv
19.04.2020.
Patīkamās atkarības
Civilizācija un modernizācija nes sev līdzi dažādus atklājumus, kas dara mūsu ikdienu komfortablāku un bagātu ar iespējām un iespaidiem, bet kā vienmēr visās lietās, tajā ir arī negatīvais aspekts, jo pastāv dažādas atkarības, kas kaitē mūsu veselībai. Bet šoreiz labāk par pozitīvo, jo atkarības var būt arī patīkamas, protams, visā jāievēro aurea mediocritas [zelta vidusceļš]. Kino Pēc grūtas darba dienas ir tik patīkami noskatīties kādu labu filmu, gūstot pozitīvas emocijas, sniedzot sev iespēj arī aizceļot citā realitātē. Reizēm jautri sarīkot vakaru ar draudzenēm un noskatīties kaut vai to pašu Sex and the city, pafantazējot, kā būtu, ja visas dzīvotu Ņujorkā un tur meklētu savu Lielisko. Protams, ja Lieliskais ir jau sastapts, tad brīvdienās vienmēr nav jādodas kaut kur ārpus mājas, bet var arī, ieritinoties azotē, pavērot dzīvi tv. Šokolāde Kā zināms, laiski skatoties kino, rodas vēlme kaut ko nobaudīt, tas var būt kāds auglis, bet tik pat labi nelielās devās arī dievu ēdiens – šokolāde, kurai piemīt uzmundrinošas un pozitīvu noskaņojumu radošas īpašības, to atklāja jau Spānijas karaļa Filipa II ārsts Francisko Ernandezs (Francisco Hernández), kurš savam pacientam rekomendēja šokolādes dzērienu lietot aukstu karstās dienās, lai izvairītos no diskomforta, kā arī, lai cīnītos ar nogurumu. Arī mūsdienās ārsti un zinātnieki šokolādi rekomendē noguruma likvidēšanai un garastāvokļa uzlabošanai, apgalvojot, ka tās sastāvā ir viela, kas nodrošina mūs ar laimes izjūtu, uzlabo garastāvokli, sniedz baudu. Pēc vairāku zinātnisko pētījumu veikšanas, kāda Austrālijas pētnieku grupa paziņoja, ka viena šokolādes tāfelīte (100 grami) un glāze sarkanvīna (150 ml), ja to lieto ik dienu, spēj paildzināt cilvēka mūžu par sešiem gadiem un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku! 🙂 Osakas universitātes pētnieki Japānā ir atklājuši, ka šokolāde patiesībā nebojā zobus, ka īstais vaininieks ir cukurs un citas sastāvdaļas, ko pievieno šokolādes batoniņiem. Pēc viņu pētījumiem, secina, ka kakao ir antibakteriāls līdzeklis, kas cīnās pret zobu bojāšanos. Dejas un mūzika Pozitīvi uzlādēt ķermeni un gūt dzīvesprieku palīdz arī dejas, jo tās labvēlīgi ietekmē ikviena cilvēka gan motoro, gan kognitīvo attīstību. Tāpēc aktīva izdejošanās kādā klubiņā nāks tikai par labu. Papildus dejas labvēlīgajai iedarbībai gan klubā, gan mājās enerģijas lādiņu varam saņemt arī no mūzikas, kas ir neatņemama dejošanas sastāvdaļa, kaut gan ar īpaši labu garastāvokli iespējams dejot arī bez tās zem silta vasaras lieta, jo pamanot, ka tā spēj mums uzlabot noskaņojumu jebkurā dzīves situācijā un kreatīvi iedvesmot, mēs pie tās pierodams un nevēlamies atteikties no tās baudīšanas, kā no iepriekšminētajām patīkamajām lietām, un nemaz nevajag no tām atteikties! 😀 Mūzikas valoda ir ne tikai universāla jebkuram dzīvam organismam, tā ar mums var veikt pat brīnumus, jo iedarbojas dziedinoši. Ar tās starpniecību pat iespējams manipulēt ar cilvēku. Mūzikas klausīšanās ļauj attīstīt saskarsmes prasmes, radošās spējas, estētiskās vajadzības, relaksācijas spējas, emocionālo jomu un veicināt pārmaiņas organismā. Atsevišķa skaņu apvienošanās vienotā muzikālā skaņdarbā spēj ietekmēt cilvēka prātu, sirdi un dvēseli. Jau vairākus desmitus gadu Bretaņas klosteros mūki muzicē saviem mājdzīvniekiem. Viņi atklājuši, ja govīm tiek spēlēti Mocarta skaņdarbi, tās pienu dod 3,5 reizes vairāk nekā parasti. Pavisam nesen tika izdarīts pagaidām vēl nenovērtēts atklājums: skanot ksilofonam vai cimbalai, uz kuru nepārtraukti tiek spēlēts viens un tas pats skaņdarbs, pēc 21 minūtes sāk noārdīties audzēju šūnas. Mūzika slēpj sevī milzīgu spēku, kas cilvēkam var gan palīdzēt, gan to iznīcināt. Svarīgi izprast, kā izmantot mūziku savā labā. Modernajā medicīnā nozīmīgu vietu ieņem mūzikas terapija, kuras ārstniecības metodes balstās uz cilvēku ārstēšanu, izmantojot pārbaudītas, katrai kaitei piemērotas mūzikas kompozīcijas smadzeņu pareizai ievirzei un noskaņošanai. Internets Arī interneta lietošana ir vērtējama, kā labvēlīga, jo tā bagātina mūs intelektuāli un sniedz dažādas izklaides iespējas, piemēram, pat vairākus savus iemīļotos žurnālus varam izlasīt internetā. Tāpēc šajā mūsdienu ātrajā ikdienas skrējienā, saglabāsim patīkamās atkarības, kas dara katru dienu jaukāku un interesantāku. Kaut vai māc neliels nogurums saņemsimies, piecelsimies un aiziesim padejot vai, ja tomēr ļoti negribas, varam izlasīt pēdējos jaunumus cosmo portālā un pēc tam ērti iekārtoties uz dīvāna, nodrošinoties ar savas iemīļotākās šokolādes tāfelīti, lai noskatītos kādu labu filmu. Piemēram, jautrs un mazliet krimināls gabaliņš ir Feeling Minnesota ar smukulīti Kianu Rīvu galvenajā lomā. 🙂 (l)
Patīkama tradīcija
Gada beigas, manuprāt, ir īstais laiks dažādām patīkamām un gaidītām tradīcijām. Parasti tās visas ir saistītas ar svētkiem, ģimeni, draugiem, darbu.. Ballītes, gatavošanās, ikgadējie rituāli, scenāriji. Arī mums, Cosmopolitan redakcijai, ir kāda tradīcija.
Mēs visu gadu gatavojam žurnālu Jums – un tici, tas notiek, pieliekot visas pūles, izdomu un prasmes. Bet gada beigās mēs jau trešo reizi sagādājam nelielu prieku arī sev pašiem.
Mēs izdomājam tēmu un paši iejūtamies modeļu lomās. Mūs sapucē, saģērbj, un mēs nokļūstam fotoaparāta otrā pusē. Tas vienmēr ir jautri, pārsteidzoši (ieraudzīt kolēģus neierastos tēlos) un aizraujoši. Rezultātu gaidām tāpat kā bērni gaida Ziemassvētku vecīti. Un tad smejamies, smejamies, smejamies.
Pirms diviem gadiem mēs iejutāmies iemīļotās filmas „Tāda ir mīlestība” (Love actually, 2003) reklāmas bildes tēlos. Pērn kļuvām par ilustrāciju rakstam par dažādām ballīšu tēmām (mafija, čigāni un reperi).
Šogad gribējām ko nopietnāku. Un ideja mūs pašus ļoti aizrāva. Šodien ir tā diena, kad tapa mūsu tradicionālā gada nogales bilde, kuru decembra numurā varēsi novērtēt arī tu.
Kāda ir Tava mīļākā tradīcija?
patīk…
… un tā durvis aizvērās. skaņa bija tik ļoti dīvaina – tā itkā lika manīt,ka tā vairs nebūs nekad. Jo viņš neatnāks. Un arī es vairs nebūšu šeit. Mēs būsim aizņemtās dzīvēs un laicīgās krīzēs,bet ne īstā mīlestībā – mēs būsim tur pat,kur bijām – tikai saldās ilūzijās.
Patīk!
Kaut ik pa brīdim uzplaiksnījis, tomēr tikai šogad safari stils liks par sevi runāt atkal un atkal, jo daudzi vadošie dizaineri to ir izvēlējušies kā vienu no motīviem savās 2010. gada pavasara kolekcijās. Un man tas ļoti patīk, jo, manuprāt, no n-tajiem apģērbu stiliem tieši safari ir viens no gaumīgākajiem un smukākajiem. Patiesībā man ir apnikušas lecīgi košās krāsas, kas pieprasa perfektu sejas ādu, iedegumu un noskaņojumu. Dzimis džungļos tveicīgas saules un zebru un lauvu ieskauts, safari mani valdzina ar maigu eksotiskumu un praktiskumu. Kā ir ar tevi?
Oscar de La Renta
Elie Tahari
Celine
Patīk iepirkties internetā? No nākamā gada jūlija par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi! (+VIDEO)
No nākamā gada – kad spēkā stāsies brexit – par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi. Turklāt dārgāk izmaksās ne tikai iepirkšanās britu interneta veikalos, bet arī dāvanu sūtīšana. Līdz ar “Brexit” pārejas perioda beigām, par pirkumiem britu interneta veikalos ar vērtību virs 22 eiro būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, savukārt no 1. jūlija nodoklis būs jāmaksā par pilnīgi visiem pirkumiem.
Video
Patīk ēst vēlu vakarā? Uzzini, kas notiek ar tavu organismu
Tev patīk ilgi palikt nomodā un vēl pie reizes kaut ko apēst? Vai arī tas notiek tikai dažreiz, kad tu pamosties no tā, ka gribi ēst? Jebkurā gadījumā, ja tu prāto, kas šādos ēšanas brīžos notiek ar tavu organismu, portāls „Beauty and Tips” ir sagatavojis atbildi.
Tavs miega režīms ir nepareizs
Ja tu ēd vēlu vakaros vai naktī un nevari aizmigt, tev nav tiesību sūdzēties par to, jo tā ir tava vaina.
Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkam naktī ir grūti aizmigt, taču daudzos gadījumos vaina ir tajā, ka dabiskie organisma procesi zaudē līdzsvaru. Mūsu organismu ietekmē tas, kad mēs uzņemam kalorijas un cik daudz. Ja tu sāc ēst pēc pusnakts, ķermenis sauc: „O, ir laiks ēst! Tas nozīmē, ka man jāmostas!” Ar vēlo ēšanu tu nosūti ogranismam nepareizos signālus.
Tava vielmaiņa palēlinās
Jo vēlāk tu ēd, jo vairāk kalorijas uzņem un mazāk guli. Un, kad tu neizgulies, tava vielmaiņa palēlinās un var novest pie svara pieauguma. Labā ziņa ir tāda, ka tev ir iespēja no tā paglābties – pārstāj ēst vēlu vakaros!
Tu pieņemsies svarā
Mēs zinām, kā tas ir: ir vēls, tu ļoti gribi ēst un, kas gan var slikts notikt, ja apēdīsi vienu sviestmaizi? Teiksim tā, viss augstāk minētais – gan slikts miegs, gan lēna vielmaiņa un svara pieaugums.
Kad mēs ēdam dienas laikā, mēs esam diezgan aktīvi – vielmaiņa ir nomodā un strādā tā, kā tai ir jāstrādā. Vakaros tā nav. Tā kā, ja tu mēģini zaudēt lieko svaru, izvairies no vēlās ēšanas.
Tu apmeklēsi tualeti biežāk
Vai tu esi viens no tiem cilvēkiem, kurš regulāri mostas naktī, lai apmeklētu tualeti? Tas ir kaitinoši, bet iemesls varētu būt tavas vēlās uzkodas. Kad mēs kaut ko apēdam, mēs pārstrādājam to, uzņemam sev nepieciešamo un pārējo izvadām no organisma. Un tas var notikt tieši naktī. Tas var traucēt ne tikai tavu miegu, bet likt tev nākamajā dienā justies nogurušai.
Dedzināšana kuņģī un skābuma sajūta mutē
Ne viena, ne otra nav patīkama sajūta. Kāpēc gan neizvēlēties no tās izvairīties?
Paaugstināts asinsspiediens
„Kad mēs ēdam” ir tikpat svarīgi kā „ko mēs ēdam”. Ja tu ēd vēlu vakarā, tavs asinsspiediens var paaugstināties, un tas nav nekas labs, jo tas ir saistīts ar dažādām saslimšanām. Neaizmirsti ēst brokastis, pusdienas un vakariņas daudz maz konkrētos laikos, neēd naktī un tādējādi uzlabo savu veselību.
Autors: Dieviete.lv
Patiess stāsts! Kā vīrietis pārcieš spontāno abortu?
Ne tikai sievietei spontānais aborts ir smags trieciens, bet arī vīrietim tie ir pavisam jauni pārdzīvojumi …
Aborts ir ļoti liels pārdzīvojums ne tikai sievietei, bet arī vīrietim. Lielākoties gan tiek dzirdēts par to, kā jūtas sieviete un kā viņa ar to tiek galā. Šoreiz stāsts būs no vīrieša skatu punkta.
Tā ir kā braukšana pa amerikāņu kalniņiem, tas ir viss ko es varu pateikt.
Tu iesēdies vagoniņa pirmajā rindā, ieķeries ar rokām, priekšā esošajā, stienī un dzirdi- klak, klak, klak. Vagoniņš sasniedz pašu augstāko punktu un tad ar neaptveramu ātrumu tas nesas lejā. Tev atliek tikai pacelt rokas un kliegt pilnā balsī.
Pirmo reizi, kad mēs bijām stāvoklī, tas bija pirms 10 gadiem. Tajā pašā dienā, kad mēs to paziņojām saviem tuvākajiem draugiem par grūtniecību, Marija, mana sieva, sāka asiņot. No paša rīta cilvēki un mēs bijām tik laimīgi par šo notikumu, bet jau pēcpusdienā mēs jau stāvējām slimnīcas gaitenī un gaidījām ziņas.
Spontānais aborts ir dīvaina lieta. Tas vienkārši notiek. Dažos gadījumos ir kādi apstākļi, kas to var veicināt, bet vairums gadījumu spontāno abortu nākas vienkārši pieņemt un sadzīvot ar to, jo ne ārsti, ne kāds cits to nespēja paredzēt un novērst.
Mēs palātā pavadījām 4 stundas, kurās notika visāda veida izmeklēšanas, analīzes, jautājumu uzdošanas. Kad mēs palikām vieni, bija nepārtraukts klusums. Reizēm paskatījāmies viens otra acīs, bet runāt bija pārāk smagi. Mēs bijām pārliecināti, ka mēs esam zaudējuši bērniņu.
Ārsts tomēr nolēma, ka ir jāveic ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos par bērniņa stāvokli. Es biju sašutis par to, ka tas netika darīts jau agrāk. Mēs bijām emocionāli izpumpēti un nespējām vairs rast nekādu cerību. Ieejot ultrasonogrāfijas telpā, ārsts uzreiz ķērās pie lietas. Viņš veica pārbaudi un nokrekšķinājās :”Es nezinu ko jums teikt, bet asiņošanai šodien bija kāds cits, nezināms iemesls, jo jūsu bērniņa sirdspuksti ir rāmi un spēcīgi.”
Es nevaru aprakstīt to sajūtu, kas mani tad pārņēma. Man nepietiktu ar visiem pasaules vārdiem, lai izteiktos. Es sapratu, ka bērns ir tik trausla dzīvība, kura jebkurā brīdī var aiziet no tevi, tā īsti nemaz neatnākot. Tagad meitenīte mācās 4. klasē, mīl lasīt un spēlēties ar lellēm. Un es ar sievu, esam neizsakāmi pateicīgi par to, ka mums ir iespēja katru dienu lūkoties mūsu meitiņas dzirksteļojošajās acīs.
Patiess stāsts: Viņa zīmju valodu uzskata par savu otro dzimto valodu! (+VIDEO)
Zīmju valodu viņa uzskata par savu otru dzimto valodu un pateicoties tai spējusi īstenot sapni par darbu televīzijā! Zīmju valodas tulci Elzu Veismani daudzi iepazina 2016.gadā, kad LTV pirmo reizi piedāvāja iespēju zīmju valodā vērot arī “Supernovas” dziesmu konkursu.
Emocijas, mīmika, žesti – harizmātiskās Elzas sniegums sajūsmināja daudzus! Elza ir nedzirdīgu vecāku dzirdīgs bērns un kopš pati iemācījās runāt un saprast zīmju valodu, ir savu vecāku ausis un mute. Ko nozīmē būt nedzirdīgam vai vājdzirdīgam cilvēkam un kāda ir sabiedrības attieksme? Par dzīvi, sapņiem un darbu Elza savās pārdomās dalās rubrika “Dzīvei nav melnraksta”.
Video
Patiess stāsts: Viņa uzvarēja plaušu vēzi
Ilgus gadus plaušu vēža pacientiem Latvijā netika apmaksāta mūsdienīga terapija, un medikamentu pieejamības ziņā mēs atradāmies pēdējā vietā Eiropā. Nu tas ir mainījies, un jau vairākus mēnešus kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauts moderns imūnterapijas medikaments. Lai uzzinātu, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientu ikdienu, uz sarunu aicinājām plaušu vēža pacienti, kura vēlējās palikt anonīma.
Jūs esat viena no pirmajām pacientēm Latvijā, kura sākusi saņemt modernu, valsts kompensētu imūnterapiju plaušu vēža ārstēšanā. Kāda bija sajūta, uzzinot par šo iespēju?
Bija sajūta, ka no pleciem noveļas smagums, ko radīja nemitīgā galvas lauzīšana par to, kur ņemt naudu ārstēšanai.
Vai iepriekš pirkāt Jums nepieciešamās zāles par saviem līdzekļiem un būtu varējusi to turpināt, ja medikaments netiktu kompensēts?
Jā, pirku par saviem līdzekļiem, par vienu imūnterapijas reizi maksājot vairāk kā 5000 EUR. Tas radīja pamatīgu robu mūsu ģimenes budžetā, un ilgstoši to nebūtu varējusi atļauties. Ja zāles netiktu kompensētas, nāktos lūgt ziedojumus, taču tas būtu pazemojoši, jo vajadzētu visai Latvijai paziņot, ka man ir vēzis. Tādā gadījumā manis vadītais nelielais uzņēmums pazaudētu daļu klientu, un es nezinu, vai turpmāk būtu varējusi nodrošināt iztiku sev un saviem darbiniekiem.
Jums izdevās iztikt bez ziedotāju atbalsta, bet daļai onkoloģijas pacientu ziedojumi joprojām ir vienīgā iespēja dzīvot.
Manuprāt, nav normāli, ka cilvēkam, kurš visu dzīvi maksājis nodokļus, ir jālūdz līdzekļi savai ārstēšanai, turklāt jāatklāj sava identitāte. Es neizprotu vienu lietu – ja dati par personas veselības stāvokli ir ierobežotas pieejamības informācija un tos aizsargā Datu aizsardzības regula, tad kāpēc, saņemot ziedojumus, šie dati ir publiski jāizpauž visai sabiedrībai? Saprotu, ka Ziedot.lv ir jāatskaitās par saņemtajiem un izlietotajiem līdzekļiem, bet vai šādā veidā? Es to izjūtu kā nepārvaramu problēmu, ar kuru visticamāk saskaras arī citi, kuri ir spiesti lūgt ziedotāju palīdzību. Te vietā būtu citēt LOK ārstes Ivetas Kudabas teikto: “Cik ļoti valsts pazemo savu iedzīvotāju, ja viņam ir jālūdzas nauda savai ārstēšanai! Valsts pazemo gan pacientu, gan ārstu. Citādi es to nosaukt nevaru”.
Vai, uzsākot lietot imūnterapijas medikamentu, esat pamanījusi kādu atšķirību pašsajūtā? Kā ir mainījušies Jūsu izmeklējumu rādītāji?
Pašsajūta viskrasāk uzlabojās pēc trešās terapijas reizes, kad es par imūnterapiju vēl maksāju pati no saviem līdzekļiem. Veselības uzlabojumu apstiprināja arī martā veiktā datortomogrāfija.
Kāda ir medikamenta panesamība? Vai izjūtat kādas blakusparādības?
Tā kā imūnterapiju saņēmu kopā ar ķīmijterapiju, tad nevaru nošķirt, no kā rodas blaknes, bet tās ir gandrīz nepārtraukti līdz pat šodienai. Pēdējā ķīmijterapija kopā ar imūnterapiju bija aprīļa beigās, bet man joprojām ir problēmas ar asinsriti – pietūkst kājas, izspiežas vēnas rokām un kājām, šādas sūdzības man nekad agrāk nav bijušas. Parādījušās arī problēmas ar nagiem (onkologs teica, ka tie var noiet pavisam), no rītiem pēc pamošanās regulāri sāp galva, un ir vēl citas blaknes, ko diez vai ir vērts uzskaitīt.
Imūnterapiju bez ķīmijterapijas esmu saņēmusi tikai 1 reizi, pieļauju, ka blaknes turpinās dēļ saņemtās ķīmijterapijas.
Līdz šim plaušu vēža pacientu dzīvildzi bija izdevies palielināt tikai par dažiem mēnešiem, bet jaunais imūnterapijas preparāts pacientiem ļauj dzīvot ievērojami ilgāk. Runa vairs nav tikai par mēnešiem, bet veiksmīgākajos gadījumos par vairākiem gadiem. Ko personīgi Jums nozīmē iegūtais laiks?
Nevienu mirkli šo neesmu uztvērusi kā iegūto laiku, drīzāk esmu domājusi par zaudēto laiku un to, ka viss varēja būt daudz savādāk, ja…..
Neviens no mums nezina, cik ilgi dzīvosim. Nav patīkami, ka onkoloģijas pacientus sabiedrībā parasti uztver kā nolemtos. To nākas izjust samērā bieži. Šādu attieksmi apstiprina kaut vai fakts, ka ilgstoši pret plaušu vēža pacientiem izturējās kā pret nāvei nolemtajiem, uzskatot, ka šiem pacientiem pietiek tikai ar ķīmijterapiju un viņiem nekas nav jāzina par citām iespējām, jo tāpat jau viņi “ilgi vairs nevilks”.
Arī es imūnterapiju nekad nebūtu saņēmusi, ja pati nebūtu vairāku mēnešu garumā rakusies internetā un vākusi pa kripatiņai kopā tur pieejamo informāciju. Pēc Zaļā koridora onkoloģijas pacienti Latvijā vienkārši tiek pamesti neziņā bez jebkādas informācijas attiecībā uz turpmāko ārstēšanu. Tieši šī neziņa, kad liekas, ka sajuksi prātā, lika pašai meklēt informāciju un rīkoties. Tā internetā atradu, ka normāli būtu jau uz pirmo ārstu konsīliju doties ar uztaisītām mutācijām, un daudzas citas lietas, ko šeit neuzskaitīšu un ko neviens ārsts man nekad nav stāstījis.
Vai uzskatāt, ka nevar paļauties tikai uz ārstu teikto?
Es nevaru spriest par visiem ārstiem, bet man personīgi bijusi negatīva pieredze. Es vienmēr esmu sekojusi līdzi savai veselībai un regulāri apmeklējusi ārstus. Gadu pirms diagnozes uzzināšanas biju uztaisījusi plaušu rentgenu, kurā parādījās aizdomas par plaušu atelektāzi. Tā ka skrienot sāku aizelsties un biju zaudējusi arī svaru, jautāju terapeitam, vai nevajadzētu tālāk pārbaudīties, lai aizdomas vai nu apstiprinātu vai noliegtu. Uz to ārsts atbildēja, ka atelektāze tā nerodas, rentgena aprakstā ir kļūda, un visiem nav jābūt olimpiešiem skriešanā. Jā, ārsts neatpazina vēzi. Ja diagnoze tiktu uzstādīta gadu agrāk, varbūt būtu iespējama operācija, un katrā ziņā tā nebūtu 4.stadija. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izglītot ārstus, lai viņi varētu atpazīt vēzi. Arī ārstēšanas procesā pacienti ne vienmēr saņem pilnīgu informāciju par ārstēšanas iespējām.
Vai tas nozīmē, ka pacientam pašam būtu jāizglītojas un jāmeklē informācija par savu diagnozi?
Attiecībā uz informācijas pieejamību man ir priekšlikums – varbūt šo funkciju līdztekus ārstiem varētu uzņemties daudzās onkoloģijas pacientu un viņu tuvinieku atbalsta biedrības vai vēl kāda cita sabiedriskā organizācija? Es saprotu ārstus-onkologus, kuri atrodas starp diviem dzirnakmeņiem: no vienas puses pacients, kurš vēlas uzzināt un saprast ārstēšanas iespējas, un no otras puses valsts uzliktie ierobežojumi NVD personā medikamentu izrakstīšanā pacientiem.
Manuprāt, būtu svarīgi informēt pacientus kaut vai par mutāciju noskaidrošanas nepieciešamību un katra vēža veidam iespējamajiem mutāciju veidiem (Gulbja laboratorijā tās nevar noteikt, kamēr pacients nezina, kādas mutācijas viņš vēlas noskaidrot). Tāpat būtu lietderīgi, ja pacientiem būtu pieejama informācija par aptuvenajām izmaksām, kuras jāsedz pašam.
Kas ir svarīgākais Jūsu dzīvē, kam šobrīd veltāt savu laiku?
Tie ir man tuvie cilvēki un ģimene.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Divi gani
Patiess stāsts: Viņa izdzīvoja lidmasīnas avārijā! (+VIDEO)
16 gadu vecumā Kečī lidoja no internātskolas uz Nigēriju, lai nosvinētu Ziemassvētku brīvdienas kopā ar ģimeni. Lidmašīnā bija 109 pasažieri no kuriem 60 skolnieki. Negadījumā mira visi Kečī skolas biedri un avārijā idzīvoja vēl tikai viens pasažieris.
Kečī guva 3 pakāpes apdegumus, 65% viņas ķermeņa guva smagus apdegumus. Jaunās meitenes vecāki pārcēlās no Nigērijas uz ASV, lai Kečī saņemtu labāko aprūpi, viņai tika veiktas vismaz 100 rekonstrukcijas operācijas. Savā brīvajā laikā Kečī patika dziedāt, bet viņa nekad šo hobiju nebija uztvērusi kā ko nopietnu. Pēc avārijas viņās balss bija kļuvusi citšda, viņas mamma bija šokā, ka meita tik lieliski dzied un ieteica viņai to pārvērst karjerā, bet Kečī bija ļoti skeptiska, jo nedomā, ka ar šādu izskatu varētu gūt ievērojamus panākumus. Kāda meitenes draudzene pieteica viņu talantu konkursam “America’s Got Talent”, kurā Kečī guva lieliskus panākumus, tagad viņa ieraksta savas dziesmas un piedalās motivējošu runu pasākumos, kuros stāsta par savu pieredzi pēc avārijas.
Video
Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)
Runājām ar Juri, kurš pašlaik pašizolācijā ārstējas no Covid-19. Uzzinājām kāda šobrīd ir viņa pašsajūta, kāds ir viņa viedoklis par šo slimību, kā arī pēc kā viņš ilgojas esot pašizolācijā.
Kāda šobrīd ir jūsu pašsajūta? Vai ir kādi simptomi?
Vēl mazliet ir saglabājies klepus, bet temperatūras nav. Nogurumu praktiski arī vairs nejūtu.
Vai jūs domājat, ka šī slimība atstās kādas sekas uz jūsu veselību?
Es ceru, ka nē, bet nekāda cita viedokļa man nav, neesmu ārsts un nevaru neko tādu prognozēt.
Vai jums ir bail saslimt atkārtoti?
Es ceru, ka, izslimojot šo slimību, man būs imunitāte pret to, bet kā būs, es, protams, nevaru apgalvot.
Iepriekšējā intervijā jūs teicāt, ka ceļojāt ar vēl diviem draugiem, kuri plāno iet pārbaudīties. Vai jums ir kādas ziņas par viņu pašreizējo veselību?
Jā, pirmais ceļa biedrs ir vesels, viņam tests uzrādījās negatīvs, bet par otro vēl nezinu.
Bet vai viņi izjuta kādus simptomus vai tomēr izlēma par labu pārbaudei tikai tādēļ, ka jūsu analīžu rezultāti ir pozitīvi?
Zināmas bažas viņiem bija, jo abiem bija saaukstēšanās pazīmes, bet nebija cēlusies temperatūra kā man.
Šodien medijos pavīdēja ziņas, ka Veselības ministre Viņķeles kundze uzskata, ka pandēmijas datums ir jāpagarina par vēl 3 mēnešiem. Kādas ir jūsu domas par šādu paziņojumu?
Es domāju, ka tas būtu prātīgs lēmums, jo cilvēkiem maksimāli jāsargājas no vīrusa un jo ātrāk tiks reaģēts, jo ātrāk būs iespējams vīrusu uzveikt. Nezinu, uz cik ilgu laiku būtu nepieciešams pagarināt valstī esošo ārkārtas stāvokli, bet uzskatu, ka šobrīd tas, ka cilvēki nedodas uz darbu vai uz skolu, universitāti ir pareizi.
Kā šis pandēmijas laiks pēc Covid-19 ietekmēs jūsu ikdienu? Vai jūs atgriezīsieties mājās, kā tas mainīs ikdienu jums?
Protams, ka tas radīs neērtības, bet cilvēks var pielāgoties jebkādiem apstākļiem, pielāgosimies.
Tagad internetā izlasāmas ne mazums konsperācijas teoriju par Covid-19. Vai jums ir viedoklis, kādēļ šī slimība radusies?
Man ļoti nepatīk, ka cilvēki izsaka viedokli tikai pamatojoties uz kādām baumām vai tikai tāpēc, ka viņiem kāds viedoklis vairāk patika vai nepatika. Es uz šīm konspirācijas teorijām skatos kā uz baumām.
Jūs gan šobrīd neesat mājās, bet kā šobrīd jūsu ģimenē notiek pārtikas iegāde?
Sieva iet uz veikalu, tas tiek darīts retāk, nekā iepriekš un preces tiek iepirktas uz ilgāku laiku nekā parasti.
Kas būs pirmais, ko izdarīsiet atgriežoties mājās, ja viss būs kārtībā ar veselību?
Visvairāk man gribētos satikt ģimeni un bērnus. Noteikti, ka pirmais, ko gribētu izdarīt, ir pastaigāties pie jūras.
Dzīvojot pašizolācijā noteikti ir kas tāds, kas trūkst. Saprotams, ka tā ir ģimene, bet pēc kā vēl ilgojaties?
Šobrīd tās noteikti ir pastaigas svaigā gaisā. Man pietrūkst svaigs gaiss, atrodoties dzīvoklī karantīnā.
Varbūt jums ir kāds ieteikums cilvēkiem, kuri ir panikā, baidās saslimt?
Mans ieteikums būtu maksimāli palikt mājās! Pēc iespējas mazāk iet uz veikaliem, ja iespējams arī uz darbu. Jo arī es, kad no ceļojuma lidoju mājās, negribēju noķert vīrusu un centos ievērot visus drošības pasākumus. Uz katra stūra mazgāju rokas un es tāpat dabūju vīrusu. Cilvēki domā, ka tas ar viņiem nenotiks, bet vīruss ir patiešām lipīgs. Tiem, kas baidās, es iesaku sēdēt mājās un tiešām nevajag nekur doties.
Nupat brīvdienās cilvēki devās uz Saulkrastiem un Jūrmalu. Uz šosejām bija izveidojušās visai lielas mašīnu rindas. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
Ja tika ievērota 2 metru distance, iespējams, ka tas tas ir normāli. Galvenais nepulcēties vairākiem cilvēkiem kopā.
Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis!
Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros!
Autors: Dieviete.lv
31.03.2020.
Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?
Patiess stāsts: Skūtera noma Ēģiptē izvēršas par ciemošanos policijas iecirknī (+FOTO)
Savā stāstā dalās Gatis, kurš Ēģiptē piedzīvojis visai nepatīkamu un nervus kutinošu situāciju.
Gata stāsts:
Meklējiet piedzīvojumus un vēlaties sev atvērt jaunus apvāršņus? Sapņojat nokļūt vietās, kas nav tūrisma ceļvežos? Gribat iekļūt slepenās vietās, kur nokļūst tikai izredzētie?
Man ir Jums recepte!
Īsais stāsts: skūtera noma Ēģiptē man izvērtas ar ciemošanās policijas iecirknī, nakti karcerī un stāšanos Ēģiptes tiesas priekšā.
Vienojoties caur Facebooku, noīrēju skūteri. Uz mēnesi. Viss bija OK. Skūteris bija vecs, lietots ķīniešu mēsls, bet savu funkciju pildīja. Tiesa, mēneša laikā 3 reizes transportlīdzekli neizdevās iedarbināt, bet, nometot to turpat uz ielas ar atslēgām aizdedzē un aizsūtot nomai ģeolokāciju, nākamajā dienā es gāju pakaļ jau atkal ejošam aparātam. Izīrētājs salīdzinoši ātri visas problēmas novērsa. Kopumā ar servisu biju apmierināts, un arī uzņēmuma vadītājs Ahmeds bija ļoti solīds, līdz brīdim, kad es atbraucu uz nomu, lai atgrieztu skūteri atpakaļ …
Šā gada 18.janvārī ap pusdienlaiku aizdzinu skūteri uz nomu un prasīju, lai man atdod ķīlā atstātos dokumentus. Ahmeds, pieņemot to, sāka rādīt uz izplūdes gāzēm un skaidrot, ka dūmam nav pareizā krāsa. Ka motors it kā esot beigts.
Es atbildēju: “Kādu iedevi, tādu atdevu!”.
Ahmeds: “Nē, dūms ir melns. Tu sabojāji motoru. Tas jāremontē. Maksās aptuveni 5000 ēģiptiešu mārciņas (aptuveni 300 eiro ). Tajā brīdī Ahmeds vēl nezināja, ka viņa priekšā stāv viens no lielākajiem kašķiem Latvijā, kuram ēst nedod, bet iedod ar kādu pakasīties…
Es Ahmedam nepiekritu. Kā nu mācēju mēģināju paskaidrot, ka šis nav tas gadījums. Ka motors ir vesels, un nauda viņam nespīd.
Nē, es esot gāzējis, braucis ne tikai pa asfaltu, ka esam braukuši uz tālām pilsētām, ko arī nedrīkstot, un vispār – mēs noteikti lējām “nepareizo” degvielu.
Īsāk sakot saruna nevedās.
Beigās es uzvilkos un izteicu viņam piedāvājumu doties nelielā seksuālā piedzīvojumā, un veikt dzimumaktu pašam ar sevi…, un, ja viņam kaut kas nepatīk, tad var droši zvanīt policijai. Mans piedāvājums viņam patika. Otrais. Policija tika izsaukta. Tā bija klāt “zibenīgi”. Zinot ēģiptiešu ātrumus jautājumu risināšanā, par to biju patīkami pārsteigts. Arī es tai brīdī vēl nezināju, ka manā priekšā ir blēdis ar labi atstrādātu shēmu, kā izdabūt ārā naudu no staigājošajiem bankomātiem…
Policija daudz nerunāja, jau pēc pāris minūtēm veda mūs uz iecirkni.
Tur jau sākās īsta drāma. Aktiermeistarības paraugstunda un lauku teātra pulciņa uzvedums. Visi, kam vien nebija slinkums, nāca man klāt un skaidroja, ka jāvienojas ar “cietušo”. Ja izsaukšot inženieri, mani vedīs uz tiesu, un tad viss tas maksās daudz, daudz vairāk. Ka man būs jāguļ “cietumā”, ka tiesa tikai rīt, ka tiesa noteikti lems man par sliktu. Un tad jau tie būs tūkstoši, ne simti eiro. Tulks, apkopējs, elektriķis, seržants, vienkāršs dīkdienis – visi izmēģināja laimi, mēģinot mani pārliecināt. Es visiem spītīgi stūmu savu versiju – neko nedarīju, neko neesmu lauzis. Arī viņi visi nezināja, ka viņu priekšā ir ķekavietis…
Pat divas reizes mūs ieaicināja policijas priekšnieka kabinetā, kurš ar dusmīgu sejas izteiksmi izlikās uzklausām abas puses, tajā pašā laikā skatoties garām, jo man aiz muguras stūrī stāvēja televizors, kur translēja futbola spēli. Un, kad mēs iekarsām strīdā, un viņš vairs nedzirdēja komentētāju, ar bļaušanu izdzina mūs laukā no kabineta, kur koridorā atkal citi naivie sāka mēģināt pierunāt “balto” tomēr atvērt maku.
Es biju kā klints: Neko neesmu darījis! Neko nemaksāšu! Es uzticos tiesu sistēmai visā pasaulē.
Pēc 7 stundu presinga, ēģiptiešiem sāka aptrūkt cilvēkresursu. A baltais joprojām stāvēja un nekaunīgi skatījās visiem tieši acīs, un pat nedomāja maksāt.
Viņi sāka padoties. Manai sievai paskaidroja, ka es palikšu pa nakti šeit un no rīta 7:00 mani vedīs uz 70 km attālo Nuweibu, kur atrodas tiesa. Lika savākt visas manas privātās mantas un atļāva atnest man pārtiku un citas mantas “cietumam”.
Kamēr gaidīju redzēju, ka vienam “zekam” atnesa matraci, segu, spilvenu, divas lielās ūdens pudeles un ēdienu.
Laikam jau mana sieviete nekad nebija pavadījusi nevienu uz cietumu, jo atnesa man maisiņā sejas dvielīti 30×30 cm, 0.5l ūdens pudeli, 200 ml kefīra pudelīti (Cik tas mīļi! Viņa zina, ka man ļoti garšo kefīrs) un šokolādes batoniņu….
Un mani aizveda.
Karceris kā jau karceris – nekas īpašs. Četras sienas un stūrī pēdiņas ar caurumu grīdā, kur kārtot dabiskās vajadzības. Vairāk nekā tur nebija. Gulēšana paredzēta uz grīdas. Arābi taču dara visu uz grīdas. Stūrī bija nomestas divas plānas segas. Vienu paklāju sev apakšā ar otru apsedzos un sataisījos čučēt – jākrāj spēki tiesai, lai varu sevi aizstāvēt.
Pēc kādas pusstundas, kad jau laidos snaudā, kameras durvis atvērās un tajā ieveda kalsnu balto puisi ap gadiem 25, kurš tika apsūdzēts par izvarošanu.
Viņa stāsts: šis ar vienu balto meiču esot vienojies apmainīties masāžām. Abi profesionāļi it kā. Viss noticis pēc plāna, bet beigās šie kaut kādā veidā esot atčoknījušies viens otra apskāvienos. Viss esot bijis ar piekrišanu. Bet pēc 8 dienām meičai kaut kas saslēdzies smadzenēs savādāk, un viņa aizgājusi uz policiju un uzrakstīja par viņu iesniegumu. Varu tikai pateikt, ka puisi vēlāk attaisnoja.
Mēs ar jauno draugu pačalojām kādu pusstundu un tad laidāmies snaudā. Pareizāk sakot, es laidos, jo puišelis mani ik pa brīdim bukņīja, jo es krācu. Pēc ceturtās piebakstīšanas nācās jaunajam Kazanovam izskaidrot, ka viņš tāpat visdrīzāk šonakt negulēs. Stress, šaubas par nākotni, vecs onkulis blakus krāc… diez vai viņš spēs aizmigt. Tāpēc labāk lai no mums izguļas vismaz viens. Viņš mani saprata…
Gulēju salīdzinoši labi. Bieži gan grozījos, jo neesmu pieradis gulēt uz cietas grīdas, bet bija OK. Kad sāka aust saule, jutos tīri labi.
Tā kā mums solīja, ka 7:00 vedīs uz tiesu, tad, pirmajiem saules stariem iespīdot caur kameras restēm, sapratām, ka varam celties, jo drīz jau mums nāks pakaļ. Bet šī tak ir Ēģipte! Pēc nenosakāma laika brīža, kameras durvis atvērās un mums lika atstāt mantas, un nākt ārā. Ar rokudzelžiem pie kreisās rokas man pieslēdza jauno kameras draugu, bet pie otras pieslēdzās policists. Tā “vilcieniņā”, divu vīru ar automātiem pavadībā, gājām ārā no iecirkņa. Koridorā stāvēja mana sieva, un pēc viņas acu izteiksmes sapratu, ka skats uz mums ir iespaidīgs. Laikam trūka tikai ķēdes uz kājām.
“Ko man darīt mīļais?”, viņa izmisusi sauca, kamēr policists mani vilka uz izeju.
“Es nezinu mīļā. Ja gribi, vari aizbraukt uz Nuweibu, bet varbūt labāk nevajag”, es saucu atpakaļ. Es tiešām nezināju. Man šis piedzīvojums bija tik pat jauns, kā viņai.
Zīmīgi, ka nedēļu atpakaļ mēs abi, baudot saules peldes, sapņojām, ka vajadzētu aizbraukt uz Nuweibu, jo nekad tur neesam bijuši. Mūs gan mulsināja izmaksas, jo tas tomēr nebija lēti. Nu, ko, sapņi piepildās. Es braucu uz Nuweibu. Un pie tam – par brīvu!
“Vilcieniņš” dipināja ārā pagalmā, kur mūs gaidīja “berta” Tas ir smagais ar dzelzs kasti ieslodzīto konvojēšanai. Iekšā gar sāniem ir divi soli, mazi restoti lodziņi, un atsevišķs nodalījums, kur sēž vīrs ar automātu, neskaitot šoferi un viņam blakus esošo bruņoto vīru, un, protams, vēl pavadošās vieglās auto ar bruņotiem arābiem. Hanibāls Lektors mani varētu apskaust par tik kvalitatīvu apsardzi.
Kāpām tik iekšā. Pēc minūtes mums vēl pievienojās viens policists ar pieslēgtu arābu. Kā vēlāk noskaidrojām, šis savākts par kaušanos. Arī ļoti patīkams cilvēks.
Un mūsu ceļš varēja sākties.
Stundas ceļojuma laikā nekas īpašs nenotika, ja nu vienīgi pretī sēdošais policists mūs ilgi vēroja un laikam domāja, kurš no šiem ir tas izvarotājs un kurš sajājis skūteri. Un tad laikam izdomāja, ka izvarotājs noteikti ir tas sirmais. Gan jau, ka tas būs grābstījies gar jaunām meitenēm. Un tas jaunais noteikti neko nejēdz no tehnikas. Policists iebaksta man krūtīs, skatās acīs un prasa: “Masāž?”
Es: “Ko?”
Policists: “Masāž?”
Es pie sevis domāju: „Ko Tu vecais āzi (viņš bija aptuveni mana vecuma) piedāvā masāžu?! Ja pat es atļaušu sevi masēt vīrietim, tad diez vai šeit un tagad”.
Bet mans pie kreisās rokas pieslēgtais Kazanova uzreiz visu saprata, jo izgrieza krūtis, atplauka smaidā un ar lepnumu paziņoja: “Ai am masāž!”
“Āaaaa…. ” novilka policists, ar redzamu vilšanos sejā, jo laikam viņa teorija sāka brukt. Tad vēlreiz pievērsās man: “Scooter?”
Es: “Jes, Scooter”.
Atkal apstiprinājums, ka atbilde uztverta, un atkal vilšanās sejā.
Teorija, ka jaunais puišelis ir izvarotājs, bet pretī sēdošais tēviņš neko nejēdz no tehnikas viņam radīja zināmu apjukumu. Bija redzams, ka viņš ar to nav mierā, tāpēc sāka otro uzbrukumu.
“Haw old are you?”: šis atkal baksta man.
Es: “46”
Tad viņš kādas 5 minūtes strīdējās ar sev pieslēgto arābu, kura laikā abi pētīja mani un, kā redzams, katrs izteica savus argumentus. Pēc konteksta sapratu, ka strīds ir par to, vai man ir 46, vai 64 gadi. Nu, galīgi negribēja pieņemt, ka šis zirgs pat nejēdz skūteri vadīt. Ja tas būtu pensijas vecuma opis, tad vēl varbūt.
Kad ar zīmju palīdzību sapratām, ka man tomēr ir 46, viņš bija pavisam sašļucis. Tādu triecienu savām dedukcijas spējām un pašcieņai lepnais Austrumu vīrietis laikam sen nebija saņēmis. Vairāk viņš ar mani nerunāja.
Pēc stundas brauciena mēs ieradāmies mūsu galamērķī.
Kāpām ārā un “vilcieniņš” tipināja iekšā lielajā tiesas ēkā. Apsēdāmies koridorā un viss. Sēdējām. Sēdējām ilgi. Vienu stundu, otru stundu, trešo….
Kazanovam sagribēja uz tualeti. Tas bija forši, jo deva iespēju izkustēties un vismaz uz brīdi noņemt roku dzelžus. Pēc mazās atelpas gaidīšana turpinājās….
Pēc piecām stundām mani atsprādzēja un ieveda kabinetā pie tiesneša. Es iegāju un smaidot apsēdos viņam pretī. Viņš izskatījās dusmīgs. Salika visus vienas rokas pirkstus kopā sāka rādīt uz augšu. Ui, šo žestu es zinu! Tas nav labs. Un tad es atcerējos, ka pie mums taču arī tiesneša priekšā stāv kājās, kamēr viņš atļauj apsēsties. Un vēl – divas reizes viens vīrs bija gājis caur koridoru, un visi leca kājās. Mūs rāva līdz. Laikam tas arī bija tiesnesis. Apzinoties savu kļūdu, es lecu kājās. Viņš man ļāva pastāvēt minūti un teica: “Sit”.
Apsēdos. Atnāca tulks un prasīja man, lai stāstu visu pēc kārtas. Es arī visu izstāstīju.
Tiesnesi prasa: “Lamājies?”
Es: “Nu, jā, bišķi.”
Tiesnesi: “Ko pateici?”
Es: “Nu, lai viņš iet un nodarbojas ar seksu ar sevi.”
“A viņš lamājās?”
“Jā, arī lamājās.”
“Bet pēc Tevis?”
“Nu, jā, pēc manis.”
Pēc šīs īsās nopratināšanas mani izveda atkal koridorā un pieslēdza atpakaļ maniem jaunajiem draugiem – izvarotājam un policistam, un es varēju mierīgi turpināt baudīt Austrumu kultūru.
Vēlāk es uzzināju, ka Ahmeds (prasītājs) pat neieradās uz tiesu. Vai tas bija labi, vai slikti – nezinu. Bet es biju pārliecināts par savu taisnību, tāpēc mani tas nesatrauca.
Vēl dažas stundas “pamarinējot” koridorā, mani atkal ieveda pie tiesneša un paziņoja – man tiek uzliks naudas sods par lamāšanos publiskā vietā. 50 Ēģiptes naudiņas (3 eiro), un izveda atpakaļ koridorā un, neskatoties uz pozitīvo lēmumu, uzlika roku dzelžus.
Vēl pēc stundas arābs, kurš veica tulka funkcijas, aizdeva man 50 naudiņas, lai es varu samaksāt, un beidzot man noņēma roku dzelžus pavisam. Es saņēmu pasi un tiku izvests ārā no ēkas.
“Go!”: man saka pavadošais policists un ar roku māj, lai eju prom.
“Go?”: es prasu un rādu, ka eju prom.
“Go!”: viņš māj ar roku.
“Go?”
“Go!”
Un es aizeju.
Man ir tikai pase. Nekā cita man nav. Un atrodos es 70 km no naudas, telefona un jeb kā cita. Pie mūsdienu tehnoloģijām pieradis, es, protams, neatceros arī nevienu tālruņa numuru, lai varētu piezvanīt. Bet Ēģiptē tā nav problēma. Apturi jebkuru mašīnu un gan jau sarunāsi. Arābs, kas runāja tik pat labi angliski, kā es arābiski, ar lielu prieku mani aizveda līdz Dahabai.
Tā beidzās mans lieliskais bezmaksas ceļojums uz Nuweibu. Mani secinājumi: Ēģiptes tiesu sistēma ir stinga un zibenīga. Lai Al SīSī laba veselība un ilgs mūžs!
Patiess stāsts: Saņemot atkārtoto Covid-19 analīžu rezultātus! (5. daļa)
Sazinājāmies ar Juri, kuram kā jau rakstījām, ir konstatēta saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimības simptomus Juris konstatēja 23.martā, dienu pēc ielidošanas Latvijā.
Jura analīžu rezultāti uzrādīja, ka viņš ir saslimis ar Covid-19. Viņam tika nozīmētas atkārtotas analīzes, kuras tika paņemtas 7. un 8. aprīlī. Diemžēl abu analīžu rezutlāti uzrādīja, ka Juris joprojām ir slims ar Covid-19
Sakiet, lūdzu, kā šobrīd ir ar jūsu veselību?
Arī otro analīžu rezutlāti uzrādija pozitīvu Covid-19. Es it kā jūtos vesels, bet klepus man vēl ir saglabājies.
Vai ir vēl kādi simptomi, piemēram, nogurums?
Nē, saglabājies ir tikai klepus. Šajās dienās arī vairs nav bijusi temperatūra.
Kad jums tika paziņoti otru analīžu rezultāti?
Rezultātus es saņēmu brīvdienās, ieejot portālā e-veseliba.lv
Kā šobrīd atšķiras jūsu ārstēšana, vai ārsti ir devuši kādas jaunas norādes?
Nē, jaunus ieteikumus es neesmu saņēmis.
Kā vispār norisinās analīžu rezultātu paziņošana?
Man piezvanīja un personīgi paziņoja rezultātu, kā arī teica, ka joprojām ir jāsaglabā pašizolācija un atkārtotas analīzes jāveic pēc piecām vai sešām dienām. Tad man jāsazinās ar ģimenes ārstu un ģimenes ārsts man organizēs nākamo testu.
Vai saņemot rezultātus un norādījumus, jums tika pajautāts kā tiksiet pie pārtikas? Vai ir kāds, kurš jums to sagādās?
Nē, šāda jautājuma nebija, bet pārtiku man vēljoprojām sagādā sieva. Viņa to atstāj pie mana dzīvokļa durvīm.
Kā notiek jūsu apsekošana? Vai ar jums katru dienu sazinās ģimenes ārsts?
Katru dienu nē, bet ik pa laikam sazinos ar ģimenes ārsti.
Kad jums atkal tiks veiktas Covid-19 pārbaudes?
Šonedēļ ģimenes ārste mani jau pieteica pārbaudēm, bet pagaidām vēl nezinu, kurā dienā tās notiks. Bet atkārtotās analīzes būs šonedēļ.
Kāds ir jūsu komentārs par ar Covid-19 saslimušo vīrieti, kurš, neskatoties uz visu, izlēma doties izbraucienā ārpus mājām un tika sodīts ar 2000 eiro naudas sodu veselas 2 reizes?
Viņš šādi apdraudēja citus cilvēkus, tādēļ es uzskatu, ka šāds sods ir pamatots un es šādu soda mēru atbalstu.
Turpmākā informācija sekos nākamnedēļ!
Autors: Dieviete.lv
16.04.2020.
Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?
Patiess stāsts: Pēc smaga Covid-19 apbrīno mediķu darbu (+VIDEO)
Iespējams, šos Ziemassvētkus Dzintra Bankova sagaida, tikai pateicoties mazmeitas ātrai reakcijai un diviem skābekļa baloniem ik dienu Latvijas Infektoloģijas centrā. Viņas saslimšana ar Covid-19 bija smaga un dažas maņas, piemēram, garša un smarža, nav atgriezušās joprojām. Tomēr Dzintras kundze aicina novērtēt mediķu pašaizliedzīgo darbu un darīt visu, lai jau tā pārpildītās slimnīcas netop pārvērstas tikai par Covid slimnīcām.
Video
Patiess stāsts: Mans klusais ienaidnieks – asins vēzis
Toreiz, pirms septiņiem gadiem, es biju gaidībās ar jaunāko no saviem trim bērniem. Pilsētas asfaltu kausēja karsta vasara, mans puncis bija apaļš kā milzu ķirbis, bija atlikuši pāris mēneši līdz noteiktajam dzemdību datumam, un man pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka nogurums un lielā miegainība patiesībā liecina par vēzi, kas, ieperinājies manās asinīs, grāva veselās šūnas.
Kad piemetās kaut kas līdzīgs angīnai, īpaši nesatraucos – šī sērga mani piemeklēja diezgan regulāri, reizi vai divas gadā. Iespīdinot rīklē lampiņu, nekādus strutu kunkuļus neredzēju, tāpēc domāju, tikšu galā pašas spēkiem, mazinot tūsku kaklā ar garšīgu saldējumu, dzerot daudz ūdens un tējas, skalojot rīkli ar sāls šķīdumu un pūšot aptiekā nopērkamos līdzekļus. Maza temperatūra – 37,3–37,5 grādi – nu, ar tādu taču nekas nav jādara. Lai organisms cīnās pats.
Pēc laika simptomi patiešām pazuda, bet tikai uz pāris dienām. Tad vēl no rokām izkrita nazītis, trāpot pa kāju. Tas nebija sāpīgi, un es turpināju darboties, domādama – gan jau pacelšu vēlāk. Taču, noliekusi galvu, izbrīnīta ieraudzīju, ka stāvu asins peļķē. Kā jau vairums latviešu, biju pacietīga un izturīga un tā vietā, lai satrauktos, noskaloju brūci, uzlīmēju plāksteri un satīrīju lipīgo grīdu. Jau iepriekš biju pamanījusi, ka, beržot zobus, ļoti asiņo smaganas, un man bija par maz dzelzs organismā, bet ticēju ginekoloģes sacītajam – grūtniecei tā var būt, un tas ir normāli.
Tomēr, kad pēc pāris dienu pārtraukuma, neskatoties uz pašārstēšanos, saaukstēšanās simptomi – sāpošs kakls, iesnas un paaugstināta temperatūra – atgriezās, kļuvu nemierīga. Taisnību sakot, arī tad – tikai tāpēc, ka raizējos, kā jūtas bērniņš manās miesās. Ģimenes ārste nosūtīja uz analīzēm, lai apskatītu pilnu asins ainu un iekaisuma rādītājus. Rezultātu lapā vairāki rādītāji bija pasvītroti un apakšā maziem, slīpiem burtiņiem nodrukāts teikums, ka ieteicama hematologa konsultācija. Es to pamanīju, noskaidroju, ar ko nodarbojas hematologs, un zvanīju ģimenes ārstei, kura sacīja, ka grūtniecei un vēl pie infekcijas var būt divreiz paaugstināti leikocīti, pazemināti trombocīti, un hemoglobīns jau pirms tam nebija normā, jo man taču bija par maz dzelzs, lai gan ginekoloģe izrakstīja zāles, lai to paceltu. Drošībai daktere lika pēc pāris dienām analīzes atkārtot.
Nākamajā dienā no paša rīta man zvanīja no laboratorijas, sakot, ka ar steigu jādodas pie ārsta. “Kāpēc?!” protams, tas bija mans pirmais jautājums. “Neko vairāk nevaru teikt, jums visu paskaidros ģimenes ārsts.” Uzreiz atvēru analīžu rezultātus, ieraudzīju, ka nav gandrīz neviena nepasvītrota rādītāja – dažs ar vienu, cits – ar divām svītrām. Leikocīti bija pieauguši ģeometriskā progresijā, toties trombocīti uz pusi zemāki par mazāko normas līmeni. Trīcošām rokām momentā zvanīju dakterei, un viņa ieteica pierakstīties pie ausu, kakla un deguna ārsta, jo man joprojām bija grūtības norīt ēdienu un dzērienu. Bet tad atcerējos par piezīmi pirmo analīžu rezultātos un, nolikusi klausuli, sāku vandīties gūglē. Ierakstot atslēgas vārdus: zemi trombocīti, augsti leikocīti, pirmās diagnozes, kas izlēca – akūta leikēmija un mielodisplatiskais sindroms.
Pat tagad, to atceroties, man tirpst kājas, bet toreiz prāts atteicās pieņemt, ka man varētu būt vēzis. Ar mani taču tas nevar notikt, vai ne?! Bet izlikties, ka neko neesmu lasījusi, arī nespēju – mani uztrauca, kas notiek ar mazo, tāpēc zvanīju atkal dakterei. Atvainodamās, ka nevēlos apšaubīt viņas kompetenci, atzinos, ka esmu centusies atrast diagnozi interneta meklētājā un tur parādījušās nesmukas diagnozes. Viņa to uztvēra bez aizvainojuma, solot pakonsultēties ar kolēģiem. Drīz vien atzvanīja un sacīja, lai pierakstos pie hematologa. Bet izrādījās, ka pat par maksu jāgaida garā rindā. “Tu nevari gaidīt,” teica daktere un nākamajā dienā bija sarunājusi vizīti pie Hematoloģijas nodaļas vadītājas Latvijas Onkoloģijas centrā. Tur ārste mikroskopā skatījās stikliņu ar manu asins paraugu, un viņas sejā parādījās rūpju rieva: “Gandrīz nevienas veselas šūnas…” Mirkli vēlāk es zināju – man ir asins slimība un, visdrīzāk, ļauna. Akūta leikēmija. Asins vēzis. Bet toreiz vienīgais, kam pieķēros, bija vārdi: slimība ir ārstējama. Man galvenais bija, kas notiks ar bērnu. Izrādījās, ka viņš vairs nevar palikt manās miesās, citādi, kā teica ārste, pēc pāris nedēļām būsim noasiņojuši abi.
Tā sākās mans ceļš vairāku gadu garumā. Lai gan ne reizi karājos mata galā un patiešām esmu ieskatījusies acīs nāvei, tā ir ārkārtīgi transformējoša pieredze, un, lai cik paradoksāli neskanētu, sagādājusi ne tikai zaudējumus, bet arī ļāvusi pieaugt, no sirds iemīlēt un novērtēt dzīvi, priecājoties par šķietami nebūtiskām, bet patiesībā ļoti svarīgām lietām. Ziniet, tas ir tiešām lieliski, ja uz tualeti vari aiziet savām kājām, nevis pieaugušā vecumā pie skaidra saprāta čurāt pamperī. Un iebāzt degunu ziedošās ābelēs, apgulties sūnās, piesmelt kurpes ar jūrmalas smiltīm; ar visām maņām piedzīvot pasauli, nevis mēnešiem ilgi skatīties uz to caur palātas logu, nezinot, vai kādreiz vēl piecelsies, vai tevi iznesīs no slimnīcas, ietērptu plastmasas maisā, vai varēsi apskaut mīļos – jā, nav dienas, kad es nebūtu pateicīga par savu dzīvi. Esmu kļuvusi drosmīgāka, jo apzinos savu mirstīgumu, neatlieku savu vienīgo un īsto dzīvi uz rītdienu, jo zinu, ka tā notiek tieši šodien; un kad tad, ja ne tagad es dzīvošu no sirds?!
Bet tas, ko varu ieteikt no savas pieredzes, ir neignorēt simptomus. Vienkārša asiņošana no smaganām, kā izrādās, var liecināt ne tikai par pārāk cietiem zobu birstes sariem, bet arī par vēzi. Tāpat kā neliela, bet nepārejoša temperatūra un nogurums, kuru tik bieži mēdzam norakstīt uz stresu, lielu slodzi vai laikapstākļiem.
Atšķirībā no citiem ļaundabīgiem audzējiem asins vēzis skar pilnīgi visu organismu, bet vienlaikus ir arī salīdzinoši viegli pamanāms bez sarežģītiem izmeklējumiem – pilna asins aina un iekaisuma marķieris CRO (C – reaktīvais olbaltums) ir minimums, ko vismaz reizi gadā vajadzētu pārbaudīt arī bez simptomiem, jo hroniskas asins saslimšanas neizpaužas tik ātri un krasi, kā, piemēram, akūta leikēmija.
Nebūs nekāds apkaunojums, ja, redzot pasvītrotus analīžu rādījumus, kas dinamikā nemainās, bet arī neuzlabojas, pavaicāsiet savam ārstam, vai tie nevar liecināt par asins vēzi – galu galā, tā ir jūsu veselība un jūsu vienīgā dzīve, kas ietekmē arī tuviniekus. Šodien es vairs neapmierinātos ar atbildi “tā var būt”, jo faktiski leikēmijas simptomi bija jau pusotru mēnesi, pirms tika noteikta diagnoze, un es par tiem biju teikusi grūtniecību uzraugošajai ginekoloģei. Ja kaut kas var būt, tas vēl nenozīmē, ka tā ir jābūt un viss ir kārtībā. Asins vēzis var skart jebkuru.
Paldies Dievam un dakteriem, nu jau vairāk nekā trīs gadus vēzis ir remisijā, proti, tas nav aktīvā fāzē, bet ārstēšanās bija ļoti smaga, man tika transplantētas cilmes šūnas, un visu mūžu maksāšu cenu par to, ka esmu dzīva. Bet es par to nesūdzos, jo pieturos pie ķēniņa Zālamana gudrības: “Dzīvs suns ir labāks nekā beigts lauva.” Un mans puišelis, īsts prieka vitamīns, kuram manas slimības dēļ nācās dzimt divus mēnešus pirms laika, nupat sāka mācīties pirmajā klasē.
Patiess stāsts: Linda Mūrniece atklāti stāsta par savām sirdssāpēm un skarbo bērnību (+VIDEO)
Bijusī politiķe un tagad uzņēmēja Linda Mūrniece gana daudz un atklāti sociālajos tīklos stāsta par savu privāto dzīvi, ikdienas priekiem un pārdzīvojumiem. Arī dzeltenā prese labprāt steidz pārpublicēt viņas ierakstus un minēt, ko tie varētu nozīmēt. Bet tomēr Lindas dzīvē ir notikumi, kuri līdz šim plašākai publikai nebija zināmi, bet kas atstājuši būtisku iespaidu uz viņu kā personību un kā sievieti.
Video
Patiess stāsts: Krūts vēža paciente lūdz sabiedrības atbalstu
„Kāpēc lai cilvēki palīdzētu tieši tev?” Šis jautājums, kuru kāds bija uzdevis Elēnai, nebūt nav viegli atbildams. Jā, kāpēc tieši tev? Vai gan cīņa par tiesībām dzīvot ir kā dalība konkursā? Kurš uzrakstīs skaistākus, aizkustinošākus vārdus, tiks pie cerības uz veselību un dzīvi? Elēnai ir 47 gadi, un viņai diagnosticēts trīskārši negatīvs krūts vēzis, kuram valsts neapmaksā ārstēšanu. Lai palīdzētu Elēnai Ritumai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804
Elēna pasmaida savu kluso, mierīgo smaidu un saka: „Politiķi, lai izskatītos labāk, paņem sev līdzās ģimeni, bērnus vai kādu mājdzīvnieku, bet ko lai paņemu es? Vienmēr esmu palīdzējusi citiem un nekad nedomāju, ka pienāks šāds brīdis, kad būs jānostājas otrā pusē – palīdzību vajadzēs man pašai. Lūgt nav viegli.”
Bet nu tas vienkārši ir noticis. Izveidojusiessituācija viņas dzīvi ir noārdījusi līdz pamatiem. Taču – ne salauzusi.
Elēna atceras, ka jau kopš bērnības gribējusi kļūt par ķirurģi. „Man ģimenē apkārt ir daudz mediķu, un no pieaugušo sarunām saklausījos, ka ķirurgiem lieti noder kāda mūzikas instrumenta spēlēšana, lai trenētu pirkstu veiklību. Tāpēc skolas laikā sāku mācīties arī mūziku. Ja citi bērni no mūzikas skolas stundām bēga, es ne, jo man bija mērķis – lielā medicīna… Tomēr liktenis lēma citādi, savas sliktās redzes dēļ man nācās atteikties no lielā sapņa, un es pabeidzu Mūzikas akadēmiju. Spēlēju alta vijoli. Daudz esmu uzstājusies kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un jaunajiem talantīgajiem pianistiem Elīnu Gaili un Daumantu Liepiņu. Alts ir vijoļu grupas instruments, nedaudz lielāks par vijoli, un lai no tā izvilinātu samtaino skaņu, rokai ir vajadzīgs arī ļoti liels spēks. Taču tieši tajā vietā, kur pret krūtīm atspiežas mūzikas instruments, man sākās problēmas. Krūts vēzis. Tāpēc tagad spēlēt neuzdrošinos. Man ir rets, riebīgs audzēja veids, kurš gadās salīdzinoši jaunām dāmām.
Ārstēšanās pie Stradiņa slimnīcas onkologiem notiek trešo gadu, un ar manu trīskārši negatīvo un ļoti agresīvi nevaldāmo audzēja paveidu tas patiešām ir ļoti daudz. Jo šisvēža tips aug straujāk, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēža šūnas nesatur nedz hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), nedz cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2), uz to nav iespējams iedarboties ne ar hormonterapiju, ne ar mērķterapiju. Ja trīskārši negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un, iespējams, staru terapija, atkal ķīmija. Bet, ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, kā tas noticis man, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapijas preparāti iedarbina paša cilvēka imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām un, šādi ārstējoties, kā liecina pētījumi, dzīvildzes radītāji krietni uzlabojas.
Esmu daudz lasījusi, meklējusi iespējas, kā savas slimības gaitu palēnināt… Tā kā praktiski pusgadu esmu bez ķīmijterapijas zālēm, jo tās – principā labi medikamenti – pārtrauca konkrēti pret manu slimību darboties, veicu specifisku vēža gēnu molekulāru testēšanu – uztaisīju vēža gēnu karti, lai ārsti varētu piemeklēt tieši man efektīvāko ārstēšanas metodi. Tests parāda, kuras zāles šinī brīdī man derētu un starp tām ir arī dārgais imūnterapijas medikaments. Jā, ne visām sievietēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis, imūnterapija strādā, jo audzējs var būt arī jutīgs pret to. Tāpēc, lai to noskaidrotu, ir jāveic īpašas analīzes – PD-L1 tests. Ja audzējā ir vismaz viens procents imūnšūnu, tad šī imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies. Manā gadījumā tests parādīja, ka audzējā ir 15 procenti imūnšūnu un tāpēc ārsti uzskata, ka šī terapija ir vajadzīga. Vienīgais apgrūtinājums – Latvijā trīskārši negatīva metastātiska vēža gadījumā valsts šo dārgo imūnterapijas medikamentu nekompensē. Tas būtu jālieto sešus mēnešus, divi iepakojumi mēnesī, tātad kopā tie būtu 22 458 eiro, kas vajadzīgi, ņemot vērā, ka pusi no izmaksām ir gatavs segt ražotājs. Kopā ar imūnterapiju ir nepieciešams lietot vēl arī vienu ķīmijterapijas preparātu, kurš Latvijā ir pieejams tikai tad, ja pacients maksā par to pats, un tas sadārdzina terapiju vēl par 1200 eiro mēnesī.’’
Elēna tagad maksimāli cenšas darīt visu, ko vien var, lai ar diētu, dabas līdzekļiem, lūgšanām, iesaistīšanos izdevniecības Patmoss darbā un ar savu joprojām pozitīvo skatu uz dzīvi noturētu slimību mazas aktivitātes stadijā un neļautu vēža šūnām palielināt attīstības tempu. Viņa skaita dienas līdz brīdim, kad varētu tikt pie tik ļoti nepieciešamajām zālēm. Elēnas ārstējošā ārste ķīmijterapeite Sigita Hasnere saka tā: „Ja imūnterapija tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt dzīvildzi. Šādi mēs varam darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.”
Jā, trīskārši negatīvs krūts vēzis, kura ārstēšanai šobrīd vajadzīgās zāles valsts neatmaksā… Tāda ir realitāte. Tai pretī ir Elēna. Kāpēc tieši viņa? Tāpēc, ka ikvienam ir nepieciešama cerība.
Sarunas noslēgumā viņa lūdza uzrakstīt vēl šo: „Vislielākā pateicība visiem, kuri man palīdzēs. Ne formāli, nē. Es tā jūtos – ļoti pateicīga katram no sirds.”
Lai palīdzētu Elēnai Ritumai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804
Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.
Vairāk par kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu
Patiess stāsts: Kādēļ neko neatlikt uz vēlāku laiku?
Vakar priecājos par rozi, kas Salnēnos parasti zied līdz pirmajiem saliem. Apsvēru – ienest iekšā, aizvest uz Rīgu, izkaltēt rožlapiņas ziemai, lai līdz pirmajiem pumpuriem atgādina vasaru. Tomēr – nē, atstāju to ziedam, lai noplūktu citu dienu
Šorīt tā bija nosalusi…
Nenoplūkšu, neaizvedīšu un nesakaltēšu rožlapiņas ziemai.
Sen zināma mācība, par ko atceramies tikai, kad nokavējam.
Neko neatstāj citai dienai. Īpaši jau to, kas iepriecina pašu un citus. Vispirms jau pašu. Gribas rozi vāzē – noplūc tūlīt un ieliec. Gribas tās lapiņas izkaltēt ziemai – dari to uzreiz.
Neko neatstāt vēlākam laikam. Piezvani draugam uzreiz, kad par to iedomājies. Samīļo kaķi, kad ej garām un roka stiepjas to izdarīt. Aizbrauc pie vecmāmiņas, kad no ledusskapja izvelc viņas vārītu ievārījumu.
Nomet visu un skrien pie loga paskatīties, kā aiz tā putnu kāsis kārtojas lidojumam. Nopērc to lielo kafijas krūzi, kas veikala plauktā izliekas gaidījusi tieši tevi. Izdzer to vīna glāzi, kas šodien būtu tieši laikā. Uzvelc visskaistāko veļu zem treniņtērpa un pašu seksīgāko naktskreklu kaut pie vilnas zeķēm.
Nofotografējies ar draudzeni muļķīgā pozā, uzkāp pūpēdim, ja tev to gribas. Izvelc no pirkuma maisa burbuļplēvi un turpat veikalā saspaidi. Uzsmaidi niknajai pārdevējai un izbrauc līkumu ar tramvaju.
Neatliec neko. Dari visu tieši tad, kad vēlies.
Patiess stāsts: Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, bet gribas vēl dzīvot!
Diagnoze – olnīcu vēzis. Šobrīd Ļubovai ir 62 gadi un viņa ir pasniedzēja, kura lasa lekcijas topošajiem finansistiem un grāmatvežiem. Desmit gadu laikā Ļubovai bijušas četras operācijas, kā arī liels ķīmijterapiju skaits. Viņa stāsta, ka ļoti apzinīgi vienmēr sekojusi līdzi savam veselības stāvoklim, divas reizes gadā apmeklējusi ginekologu un veikusi visas analīzes. Tomēr pusgada laikā audzējs bija izpaudis savu agresīvo dabu un attīstījies jau līdz trešajai stadijai.
Par to, ka kaut kas nav kārtībā, liecinājušas stipras sāpes vēderā. Ginekoloģiskās sonogrāfijas rezultāti apstiprināja diagnozi. Ļubovas mammai arī savulaik diagnosticēts audzējs – taisnās zarnas vēzis, un tieši tāpēc viņa regulāri apmeklējusi ārstu. „Tomēr neviens man nevar paskaidrot, kāpēc tas notiek tik ātri,” saka Ļubova. Pēc diagnozes sekoja operācija un ķīmijterapijas kurss. Tomēr pēc pusotra gada slimība atgriezās, veidojot metastāzes citos orgānos, un nācās veikt vēl vienu operāciju. Ļubova atceras, ka tai sekojošā ķīmijterapija bija ļoti grūta: „Tas bija briesmīgi, tomēr to pārdzīvoju.” Trešajā operācijā tika izņemta liesa. Bija cerības, ka varbūt bez operācijas varētu iztikt un slimību uzveikt ar ķīmijterapiju. „Tomēr nekas mums neizdevās,” nopūšas Ļubova. Tā turpinājās viņas cīņa ar olnīcu vēzi, kas 2018. gadā izveidoja metastāzes pie aizkuņģa dziedzera un aknām. Pēc ceturtās operācijas onkoķirurgs ieteica iegūto materiālu nosūtīt uz pārbaudēm ASV. Tas bija pagrieziens ārstēšanās procesā.
Jau pēc trešās operācijas tepat Latvijā Ļubova bija veikusi ģenētiskās analīzes, lai noteiktu, vai viņai ir BRCA1 / BRCA2 gēnu mutācijas. Rezultātā viņa saņēma atbildi: „Testēšanas rezultāti neapstiprina iedzimta krūts un olnīcu vēža risku.” Savukārt ASV veiktajos testos, ko finansēja Ļubovas meita, tika konstatēts, ka ir atrasta iegūta BRCA2 mutācija. Tas nozīmēja, ka viņai šī gēnu mutācija ir radusies dzīves laikā. Pēc ķīmijterapijas un datortomogrāfijas izmeklējumiem Ļubova sāka lietot preparātu olaparibu, kas ir viņas galvenās zāles jau trīs gadus – 16 kapsulas dienā. „Tas nav viegli, bet esmu jau pieradusi. Es jūtos normāli, dažreiz ir nogurums, griežas galva un nelaba dūša. Viss vēders izoperēts, žultspūšļa man nav, liesas nav, dzemdes nav. 12. aprīlī man būs 63 gadi.”
Ļubova atzīst, ka olaparibs jālieto nepārtraukti, bet tas viņas terapijā ir bijis efektīvs. Šis medikaments bija iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā kā tā sauktās otrās līnijas preparāts onkoloģisko slimību ārstēšanā. Iespējams, ka Ļubovas gadījumā šīs zāles, ja tās sāktu lietot agrāk, būtu ļāvušas izvairīties no ceturtās operācijas. Diemžēl šie medikamenti ir ļoti dārgi, un pacients tos no savas kabatas nav spējīgs apmaksāt.
„Es gribētu, lai Latvijā pacientiem būtu tādi speciālisti, kas skatītos uz onkoloģiskajām slimībām kompleksi, skaidrotu ģimenes anamnēzi un mutāciju riskus,” ierosina Ļubova. Viņas ģimenē audzējs bijis gan mammai, gan vecākajai māsai, kuras diemžēl jau mirušas, un arī tētim, kuram izdevies izārstēties.
„Internetā, piemēram, rakstīts – ja man nav iedzimta BRCA mutācija, tad manai meitai it kā nevajadzētu pārbaudīties. Ja būtu iedzimta mutācija, tad vajadzētu. Manai mammai bija, man ir, vecākajai māsai arī bija audzējs. Tas tomēr nozīmē, ka mēs esam riska grupa. Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, tomēr gribas vēl dzīvot,” ar cerībām saka Ļubova.
Kampaņas “Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas” ietvaros tiek aktualizēta problēma, kas ir jārisina steidzami – Latvijā olnīcu vēža pacientēm mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. No 300 sievietēm Latvijā, kuras katru gadu saslimst ar olnīcu vēzi, 40 sievietēm būtu nepieciešama šāda tipa terapija. Tās ir sievietes darbspējīgā vecumā, kuras strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un darbaspēku valstij, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.
Patiess stāsts: Gaidot atkārtotās Covid-19 pārbaužu analīzes! (4. daļa)
Sazinājāmies ar Juri, kuram kā jau rakstījām, ir konstatēta saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimības simptomus Juris konstatēja 23.martā, dienu pēc ielidošanas Latvijā.
“Kad es tikko atgriezos Latvijā, es uzreiz sazinājos ar informatīvo tālruni 8303, lai noskaidrotu, kas man jādara, un vai man vajadzētu nodot analīzes. Man teica, ka man jāievēro karantīna 2 nedēļu garumā un, ja neparādīsies simptomi, tad analīzes jānodod karantīnas beigās. Ja parādīsies simptomi, tad man esot jāzvana vēlreiz un man uztaisīšot analīzes. Nākamajā dienā, tas ir pirmdien, man tiešām parādījās simptomi. Es atkal zvanīju uz telefona numuru 8303 un pieteicos uz analīzēm, un nākamajā dienā man nozīmēja laiku dienas otrajā pusē pie Biķernieku trases.”
Atbraucot no ārzemēm, Juris ar savu ģimeni nesatikās. Viņš bija stingri nolēmis ievērot 2 nedēļu karantīnas periodu. Šobrīd Juris mitinās dzīvoklī, kurā atrodas viens pats. Jura analīzes apmaksāja valsts, un līdz analīžu rezulātiem bijis jāgaida viena diena.
Jura analīžu rezultāti uzrādīja, ka viņš ir saslimis ar Covid-19. Viņam tika nozīmētas atkārtotas analīzes, kuras tika paņemtas 7. un 8. aprīlī. Ja abas analīzes būs negatīvas, tad tas nozīmēs, ka Juris ir vesels un varēs doties mājās pie ģimenes. Diemžēl, pirmajās analīzēs uzrādījās, ka Juris joprojām ir slims ar Covid-19. Nedēļas nogalē vai pirmdien viņš uzzinās otro analīžu rezultātu. Apjautājāmies, vai Juris vēl izjūt kādus Covid-19 simptomus. Šobrīd Jurim nekādu nopietnu simptomu neesot, vienīgi pie paildus slodzes, piemēram, telefona sarunas, Jurim sākoties klepus. Citādi viss esot kārtībā. Divas analīzes tiek paņemtas tādēļ, lai netiktu pieļauta kāda kļūda un būtu pilnīgi droši zināms cilvēks ir vesels vai nav. Pirmdien sazināsimies ar Juri, lai noskaidrotu, kāds ir viņa veselības stāvoklis. Gadījumā, ja pacients ir slims, ir vēl 6 dienas jāievēro karantīnas periods, pēc kura atkārtoti tiek paņemts analīžu paraugs, lai noskaidrotu kāds ir slimnieka stāvoklis.
Dieviete.lv komanda Jurim sūta pozitīvas domas un ļoti cer uz viņa drīzu izveseļošanos.
Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis!
Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros!
Autors: Dieviete.lv
09.04.2020.
Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?
