Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, suņiem un kaķiem ir aktīvākais meklēšanās periods. Dzīvniekiem parādās vēlme aizklīst no mājām, mainīt uzvedību, un ne velti. Tam ir cieša saistība ar gaismas un tumsas periodu un melatonīna sintēzi dzīvnieka organismā. Daba ir gudra un ieplānojusi, ka, apaugļojoties pavasarī, pēcnācēji nāks pasaulē gada siltajā laikā, kas palielina pēcnācēju izdzīvošanas iespējas, kamēr tie kļūst patstāvīgi. Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa skaidro, kam pavasara periodā jāpievērš lielāka uzmanība, un kā rīkoties, ja notikusi neplānota pārošanās.

Lielākā daļa suņu dāmu meklējas divas reizes gadā

Kucēm meklēšanās ilgst ap trīs nedēļām, un tās vidusposmā pastāv vislielākā varbūtība, ka kucīte pārošanās gadījumā kļūs grūsna. Suņu meiteņu saimniekiem jāņem vērā, ka šī dabiskā procesa – meklēšanās – laikā notiek lielas hormonālas izmaiņas, nereti kucīte jūtas vājāka, pat izmainās noskaņojums, var novērot īslaicīgu caureju un nelabumu. “Protams, jārēķinās ar asiņošanu, kas nereti ir apgrūtinoša saimniekiem. Suņu puikas saož kucīti meklēšanās periodā pat milzu attālumos, un, kad daba sauc, mēdz bēgt no mājām. Tāpat suņu puikām var ļoti mainīties uzvedība, tiem mēdz zust apetīte, tie kļūst nemierīgi, var saasināties problēmas ar prostatu,” norāda veterinārārste. 

Eksperte atgādina, ka šajā periodā kucīte īpaši jāpieskata, noteikti nevajadzētu doties pastaigās bez pavadas vai uz vietām, kur ir daudz suņu. Ja tomēr notikusi neplānota pārošana, procesa gaitu ir grūti apturēt. Suņi “saķeras”, un ir gadījumi, kad, mēģinot atraut suņus vienu no otra, tie gūst nopietnas traumas, sevišķi suņu puikas. 

Nesterilizētu kaķi, kurš sasniedzis sešu mēnešu vecumu, ārā laist nedrīkst!

Kaķu saimniekiem jāpatur prātā, ka nesterilizētu kaķi, kurš sasniedzis sešu mēnešu vecumu, ārā laist nedrīkst. “Jāatceras, ka neplānota pārošanās un neplānoti pēcnācēji šajā laikā ir milzu varbūtība. It īpaši šis jautājums ir aktuāls runču saimniekiem, kuri paši neizjūt sava kaķa ceļojumu sekas, bet runcis var aplecināt lielu skaitu kaķeņu, un mums ir ļoti daudz bezsaimnieku kaķu, kas strauji vairojas. Joprojām nav atbildes, kā atrisināt bezpajumtnieku kaķu populācijas pieaugumu. Bezsaimnieku kaķu kontekstā aktuāls ir arī jautājums par dažādu slimību pārnesi un savstarpējiem kautiņiem, kuru laikā var gūt dzīvībai bīstamas traumas,” uzsver Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Kā rīkoties, ja ir notikusi neplānota pārošanās?

“Scenāriji ir vairāki – doties pie veterinārārsta un agrīnu grūsnību ar medikamentiem pārtraukt vai atļaut dzemdēt kucēnus, uzņemoties atbildību. Atbilstoši likumdošanai kucēni ir jāvakcinē, jāveic apzīmēšana ar mikroshēmu un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā, pirms tie tiek nodoti jaunajiem saimniekiem. Kucēnu audzināšana ir visai nopietns un atbildīgs uzdevums, prasa finansiālus resursus, kā arī pamatīgi noslogo kucēnu mammas organismu,” skaidro Anete Kalniņa.

Veterinārārste iesaka kaķu saimniekiem kastrēt mīluli, ja vien kaķēns nav šķirnes un nav paredzēts pārdošanai, savukārt suņu saimniekiem šī lēmuma pieņemšanā – izvērtēt visus “par” un “pret”. “Ja suns dzīvo nenožogotā teritorijā, risks aiziet no mājām vai neplānoti sapāroties ir daudz lielāks. Ja tomēr suns šos periodus panes viegli, saimnieks nevēlas veikt kastrāciju un ir gatavs rūpīgi sekot līdzi sava dzīvnieka veselībai, kas saistīta ar reprodukciju, kastrācija nav obligāti jāveic. Ieguvumu ir ļoti daudz un dzīve – mierīgāka,” stāsta eksperte. 

Mūsu dzīvnieki un to labklājība ir mūsu atbildība. Sargāsim, lolosim un rūpēsimies par tiem!

Pēc garās ziemas mūsu vitamīnu un enerģijas krājumi bieži vien ir izsīkuši, tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš produktiem, kas nodrošina gana daudz vitamīnus – D, C, E, folskābi un citus vērtīgus savienojumus, piemēram antioksidantus. Ko būtu ieteicams iekļaut ēdienkartē, lai, sagaidot pavasari, enerģijas pietiktu visai dienai, skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.

Pirmajā vietā – D vitamīns

Grūti pamosties, nogurums un bezspēks, arī tad, ja diena vēl nav galā, enerģijas un dažkārt arī dzīvesprieka trūkums – tam visam var būt pavisam vienkāršs izskaidrojums, – pietrūkst D vitamīna. “Ziemas periodu esam pavadījuši telpās, vājus saules starus redzot tikai pa logu. Bet, ja D vitamīna pietrūkst, tas ļoti lielā mērā var ietekmēt mūsu pašsajūtu, radīt kaulu un muskuļa sāpes vai vājumu. D vitamīna trūkumu saista arī ar stresa lūzumiem, jo īpaši kājās, iegurņa un gūžas kaulos. Tam ir svarīga loma mūsu imūnsistēmas stiprināšanā, saka uztura speciāliste Lizete Puga un iesaka uzturā iekļaut dažādus pārtikas produktus – gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes. Piemēram, zivis, olas, biezpienu, sieru, riekstus un dažādas eļļas. Eksperte atgādina, ka D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, tāpēc paralēli D vitamīna avotiem ēdienkartē jāiekļauj arī dažāda veida taukvielas, kā, piemēram dažādas eļļas, ko pievieno salātiem, rieksti un to pastas, batoniņi, linsēklas, čia sēklas. Vēlams pievērst uzmanību, vai maltītē ir pietiekami šo sastāvdaļu un, dodoties, piemēram, uz Narvesen pēc pusdienām, izvēlēties maltīti no veselīgo produktu grupas, kas ļauj stimulēt konkrēto vitamīnu uzņemšanu.  

Folskābe un C vitamīns

Pavasaris ir arī tas gada laiks, kad Latvijā ir maz svaigu dārzeņu un augļu, ko paņemt pa taisno no dārza, bet tas savukārt nozīmē, ka mazāk uzņemam arī folskābi un C vitamīnu. 

C vitamīns jeb askorbīnskābe sastopams citrusaugļos, paprikā, zemenēs, kāpostos, spinātos un brokoļos. Tas regulē vielmaiņu, dod enerģiju, uzlabo garastāvokli, kā arī attīra organismu un palīdz pretoties dažādām infekcijām. Tāpat C vitamīns palīdz uzsūkties dzelzij, piedalās folskābes un E vitamīna vielmaiņā, – arī šie vitamīni rūpējas par mūsu pašsajūtu. “Ļoti vērtīgi šajā laikā ir zaļumi un zaļo lapu salāti – spināti, pētersīļi, lociņi. Svarīgi atcerēties, ka katru dienu būtu labi apēst visas varavīksnes krāsas dārzeņus, nepietiek tikai ar tomātiem un gurķiem. Jo veselīgā pamatā ir daudzveidība un katra krāsa, kas atrodas uz mūsu šķīvja ir neaizvietojama ikdienas sastāvdaļa. Piemēram, brokastu vai uzkodu sviestmaizes svarīgi papildināt ar salātlapām vai zaļumiem. Iedvesmu var ņemt no veikalu plauktos pieejamajām maizītēm – cik daudz un dažādas ir šīs kombinācijas. 

Runājot par ēdienkartē iekļaujamajiem augļiem un dārzeņiem, viņa uzsver, ka priekšroka būtu jādod vietējās izcelsmes produktiem, taču jāpatur prātā, ka C vitamīns ir mainīgais vitamīns, tas nozīmē, ja auglis vai dārzenis ilgi stāvējis uz palodzes tiešos saules staros vai blakus radiatoriem, tā uzturvērtība krītas. “Tāpēc mums nav jāpārtiek tikai no pērnajiem āboliem un ķirbjiem, tos ieteicams papildināt ar zaļajiem salātiem, papriku, citrusiem un kivi, kas ir vērtīgs C vitamīna avots,” saka eksperte. Viņa atgādina, ka šobrīd ir arī pēdējais brīdis iztukšot saldētavas pirms jaunās vasaras sezonas, un, ja ogas, dārzeņi un augļi sasaldēti pareizi, tad tajos būs saglabājušies arī mums nepieciešamie vitamīni.  

“Vēl gribu ieteikt izmantot to, ka tūlīt sāksies pumpuru un sulu laiks. Tā ir dabas sniegta dāvana, jo gan pumpuri gan bērzu un kļavu sulas ir bagādīts Folskābes, C vitamīna un minerālvielu avots,” saka Lizete Puga.

Šokolāde un kafija ātrajam enerģijas lādiņam?

Dienās, kad enerģijas sāk pietrūkt, pirmā doma, kas ienāk prātā, – kafija un šokolādes batoniņš. ‘’Šokolāde, tēja un kafija, kā arī tumšās krāsas limonāde tik tiešām var sniegt enerģiju, jo visos šajos produktos ir kofeīns. Mēs no tā iegūstam mundrumu, bet jautājums, cik daudz un cik bieži to izmantojam, jo kofeīnam ir arī savi trūkumi,” teic eksperte. Tas var radīt trauksmainību, kavēt dzelzs un kalcija uzsūkšanos. Tāpat pārmērīga kofeīna lietošana tiek saistīta ar garīgās veselības problēmām, piemēram, lielāku risku depresijai. “Tāpēc, ja cilvēks jūt, ka šokolāde ir viens no biežākājiem veidiem, kā uzlādēt savas baterijas, ieteicamāk tomēr būtu padomāt, kā to aizstāt ar svaigiem augļiem, dārzeņiem, smūtiju un auksti spiestām sulām, piemēram, citrusu un ingvera, kas mūs bagātina ar vērtīgām uzturvielām. Tāpat laba alternatīva ir batoniņi, kā piemēram superfood ogu un augļu batoniņi, kas nopērkami ikvienā Narvesen tirdzniecības vietā, tajos ir tikai 173 kalorijas. Tā ir optimāla uzkoda aktīvam cilvēkam un var aizstāt kāri pēc šokolādes vai citiem ne tik veselīgiem našķiem,” 

Vērtīgais ūdens

Vēl viens produkts, kas mums visiem ikdienā ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu spēku, enerģiju un koncentrēšanās spējas, ir ūdens. Turklāt tas ir ļoti svarīgs arī tam, lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos. “Ir cilvēki, kas daudz patērē kafiju un tēju, jo ziemā gribas sasildīties. Bet tas kavē dzelzs un kalcija uzsūkšanos, kas arī ir ļoti svarīgi pavasarī, kad viss kūst, ielas ir slidenas un īpaša uzmanība jāpievērš kaulu veselībai,” saka Lizete Puga un uzsver, ka divi litri dienā būtu jāizdzer obligāti. “Ja kāds saka, ka tik daudz nevar izdzert, tad man gribas iedrošināt, ka tas ir tikai pieraduma jautājums. Protams, vienā dienā pāriet no pāris uz desmit glāzēm būs diskomforts, bet pakāpeniski sākot papildināt ūdens rezerves organismā, tas noteikti izdosies,” saka Lizete Puga un dalās pieredzē, ka pati enerģiju garai un noslogotai dienai cenšas uzņemt ar veselīgu uzturu, visu laiku piedomājot par uzņemtā ūdens daudzumu, kas dienas steigā mēdz aizmirsties. “Es tiešām jūtu, ja ilgi neesmu dzērusi, mazinās koncentrēšanās spējas. Vēl cenšos neizlaist ēdienreizes, un vienmēr piedomāju, lai uz mana šķīvja būtu dažādu krāsu dārzeņi. Daru to ne tikai tāpēc, lai uzņemtu uzturvielas, bet arī tāpēc, lai ēdiens izskatītos skaisti, būtu kraukšķīgs daudzveidīgs pēc faktūras, jo mēs ēdam arī ar acīm un izbaudot garšas nianses. Ja plāno savas ēdienreizes, iekļaujot daudzveidīgus pārtikas produktus, gana daudz zaļumu, pašsajūta patiešām ir daudzas reizes labāka un to nepieciešams atcerēties ikreiz, kad roka sniedzas pēc kāda cepuma vai kūkas gabaliņa, saka uztura speciāliste Lizete Puga. 

Pavasara atnākšana daļai cilvēku asociējas ar saulainu, siltu laiku, krāšņiem pumpuriem un ziediem, kā arī pozitīvu noskaņojumu un vēlmi doties pie dabas, taču alerģiskiem cilvēkiem pavasara atnākšana var būt īsts pārbaudījums. Ar kādām alerģijām iespējams saskarties pavasarī, kas ir krusteniskās alerģijas un kā mazināt alerģiju simptomus, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Latvijas Alergologu asociācijas biedre, alergoloģe Ineta Grīsle un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Pavasara alerģiju izpausmes

Pirmie alerģijas simptomi cilvēkam var parādīties tūlīt pēc dzimšanas, un tie ir saistīti ar pārtikas nepanesamību un ādas alerģijām. Bronhiālā astma kā alerģijas izpausme biežāk vērojama pirmsskolas vecuma bērniem un var turpināties arī tālāk visas dzīves laikā. Savukārt alerģiskās iesnas visbiežāk skar pusaudžus un gados jaunus cilvēkus, stāsta alergoloģe I. Grīsle. Alerģiju izpausmes ir līdzīgas visos vecumos, atšķirīgs var būt tikai biežums un reakciju smagums. Iespējams, ka vienam cilvēkam vienlaicīgi ir vairākas alerģijas izpausmes, piemēram, alerģiskās iesnas un astma. Tāpat bieži alerģiju izraisītāji jeb alergēni vienam pacientam var būt vairāki, piemēram, koku ziedputekšņi un nezāles.

Pavasara alerģijas sākas agri, februāra beigās vai marta sākumā, un tās izraisa koku ziedēšana. Pirmie zied alkšņi un lazdas, vēlāk maija sākumā – bērzi, gobas, egles, kastaņas. Šogad ziema negrib atkāpties, tāpēc arī alerģijas vēl nav īsti sākušās, skaidro I. Grīsle. Taču alerģijas simptomus vairāk varēs novērot, sākoties siltākam laikam, saulainās un vējainās dienās, kā arī fizisko aktivitāšu laikā. Alergoloģe uzsver, ka nereti pirmie alerģiju simptomi var būt līdzīgi vīrusu infekcijai:

• deguna kņudēšana, tecēšana, aizlikums;
• acu nieze un asarošana;
• smagākos gadījumos pievienojas klepus, elpas trūkuma sajūta un čīkstēšana krūtīs.

Krusteniskās alerģijas

Dažādos, ļoti atšķirīgos alergēnos var būt līdzīgas sastāvdaļas, pret kurām cilvēkam ir pastiprināta jutība jeb alerģija. Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka, zinot alergēnu struktūru, var prognozēt iespējamās krusteniskās alerģijas. Piemēram, pacienti ar alerģiju pret bērza ziedputekšņiem bieži var sajust alerģijas simptomus, lietojot tādus pārtikas produktus kā ābolus, burkānus, seleriju. Tos ēdot svaigus, novēro kņudēšanu aukslējās, kā arī lūpu vai mēles piepampumu. Savukārt, mizojot jaunos kartupelīšus, līdzīgi kā bērzu ziedēšanas laikā, sākas deguna tecēšana un acu asarošanu. Termiski apstrādājot pārtikas produktus, alergēnu struktūra mainās un reakcijas vairs nenotiek. Visjaunākās laboratoriskās izmeklēšanas metodes var noteikt molekulāros alergēnus un apstiprināt krusteniskās alerģijas esamību.

Ko darīt, ja parādās alerģijas pazīmes? 

Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka pirmais solis, lai mazinātu alerģijas simptomus, ir pārtraukt kontaktu ar iespējamo alergēnu, bet diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Ziedputekšņu alerģiju gadījumā ieteicams atturēties no sportošanas ārā, garām pastaigām mežā, telpu vēdināšanas dienas vidū. Ārā ieteicams valkāt saulesbrilles, bet, atgriežoties mājās, noskalot seju un nomainīt drēbes. Simptomu atvieglošanai noder antihistamīna līdzekļi – tie darbojas ātri, bet atvieglo simptomus tikai uz brīdi, tāpēc izmantojami tikai ātrai palīdzībai. 

Sākoties alerģijas izpausmēm, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta – ģimenes ārsts parasti pacientu nosūta pie alergologa. Veicot analīzes, iespējams noteikt alerģijas vaininieku un kopā ar ārstu izvēlēties labāko ārstēšanas plānu. Nevajadzētu alergēnu noteikšanu uzsākt uz savu roku, jo reizēm pozitīvi rezultāti vēl nenozīmē, ka ir apstiprināta alerģija. Alerģisko slimību pamatā ir iekaisums, kuru var ārstēt, un katram pacientam tiek nozīmēta terapija, pamatojoties uz simptomu smagumu un slimības norises ilgumu, skaidro I. Grīsle. Tomēr tas neizslēdz to, ka nākamajā sezonā slimība var atkal atkārtoties. Tāpēc alerģiskiem pacientiem mūsdienās piedāvā ne vien pretiekaisuma, bet arī specifisko imūnterapiju, kura pieradina organismu pie konkrētā alergēna. 

Alerģisko pacientu gļotādas un āda ir ļoti jutīgas, tāpēc alergoloģe profilaksei iesaka regulāri lietot mitrinošus līdzekļus. Protams, jāatceras arī par veselīgu uzturu, labu miegu, fiziskajām aktivitātēm un labu garastāvokli, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz cīnīties ar pavasara alerģijām.

Farmaceita komentārs

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite IlzePriedniece skaidro – aptiekā cilvēki ar jautājumiem par alerģijām biežāk vēršas tieši pavasarī un vasarā, jo šajā laikā aktuālas kļūst problēmas ar ziedputekšņu alerģijām, pārtikas alerģijām, piemēram, no zemenēm, kukaiņu kodumiem un alerģiskām reakcijām, ko var veicināt saule. Savukārt visa gada garumā iespējams saskarties arī ar tādiem alergēniem kā mājas putekļu ērcītes, pelējums, dzīvnieku spalvas, kā arī pārtikas alerģijām un alerģijām no sadzīves ķīmijas.

Aptieku sortimentā ir gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi (izraksta ārsts) – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi, ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas. Antihistamīna līdzekļi bloķē histamīna receptorus. 

• Tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, un nātrenes gadījumā. Pretalerģijas līdzekļus var sākt lietot divas nedēļas pirms alergēnu sezonas. Labāk lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību. 
• Alerģijas simptomus kā šķaudīšana, deguna tecēšana vai aizlikts deguns, nieze degunā palīdz mazināt deguna aerosoli. Ir pieejami aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonālā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli. Aptiekās nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai. Deguna higiēnai noder jūras ūdens aerosoli. 
• Acu alerģijas simptomi – acu apsārtums, niezēšana un asarošana, pietūkuši acu plakstiņi – skar abas acis. Simptomus atvieglo pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus. 
• Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai pie ādas reakcijām – izsitumiem, nātrenes, ekzēmas, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.