Dizaina tetovējumi TAADA.AADA lieliski piestāvēs gan tev, gan arī viņam! Iedvesmojoties no tautiskā stila, Līgosvētkos izrotā sevi ar īslaicīgu dizaina tetovējumu. Piemēri Latvijas dabas skaistumu uz savas ādas!
Tetovējumus meklē Paviljons, TasteLatvia un Look at Riga veikalos.
Pēkšņi aptvēru, ka taču ar joni tuvojas Jāņi. Ja iepriekšējos gados jau laicīgi meklēju dažādus variantus, kur svinēt, uz kurieni braukt, tad šogad kaut kā bija gandrīz vai par to piemirsusi. Šajos svētkos laikam pats galvenais (vismaz priekš manis) ir izbraukt kaut kur ārpus pilsētas, lai varētu pabūt kopā ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem.
Kaut gan ir bijušas reizes, kad esmu palikusi pilsētā. Visjaukākie Jāņi pilsētā bija pirms trīs gadiem, kad manai labākajai draudzenei tikko bija piedzimis bērniņš. Mazajam bija tikai desmit dienas, un mēs visi kopā sēdējā uz terases pilsētas nomalē, dzērām vīnu un klausījāmies spāņu mūziku.
Visjautrākie Līgo bija pagājušajā gadā – kopā ar draugiem bijām aizbraukuši uz laukiem. No sākuma mēs, meitenes, gājām lasīt lauku puķes vainagiem, bet vīri gādāja malku ugunskuram. Kad jau pienāca vakars, bija apmācies un smidzināja lietus, tad mēs, sadevušies rokās, stāvējām ap ugunskuru un dziedājām Spīguļo, spīguļo saulīt. Un, kā par brīnumu, mums kopā izdevās aizdzīt lietus mākoņus! Pēc tam bija lauku pirts, apdziedāšanās ar kaimiņu līgotājiem, pastaiga pa nakts mežu (nu gluži vai Blēras raganu stilā) un peldēšanās rīta miglā. Arī šogad domāju braukt uz to pašu vietu. Un ceru, ka būs tikpat jautri un mīļi.
P.S. Kādi ir bijuši tavi visjaukākie Līgo?
Pirmo reizi Igates pils pastāvēšanas vēsturē, atjaunotajā pils parka teritorijā, norisināsies lielā LĪGO zaļumballe, pasākums līdz pat pēdējam saullēkta sagaidītājam.
23. jūnijā ierašanās pils parkā jau no plkst. 15:00. Aicinām ņemt līdzi savas sedziņas, uz kurām ērti iekārtoties zālājā, lai baudītu pasākumu.
Plkst. 17:00 pasākuma viesus priecēs Ogres teātra Jāņa Kaijaka režisēta izrāde “Skroderdienas Silmačos”. Ap plkst. 20:30 sagaidīsim mīlestības vēstnešus, tautā populāros un iemīļotas mūzikas izpildītājus “Mazais princis” ar mīlas retrītu – grupa sola dziedināt un pozitīvi uzlādēt turpmākajai vakara programmai. Līgo vakara lielā zaļumballe kopā ar leģendāro grupu “Credo”, kura izpildīs dažādus hitus, apvienojot visu paaudžu klausītājus. Pasākuma starplaikos, kā arī pēc grupas “Credo” uzstāšanās viesus izklaidēs DJ Ingus.
Video
Lielā Jāņu ugunskura iedegšana populārās folkloras kopas “Delve” un viņu draugu pavadībā, izbaudīsim īstu Līgo nakts uguns rituālu kopā, sasmelsimies spēkus visai vasarai no dabas, uguns un ūdens.
Ierobežotā skaitā būs pieejamas vietas pie galdiņiem atsevišķā paaugstināta komforta zonā – nojumē, kurā darbosies atsevišķs bārs ar dažādiem dzērieniem.
Pusnaktī Igates pils auglības rituāls – pliko skrējiens apkārt pilij. Ātrākajam finišētājam balva no Igates pils Dzirnavu krodziņa.
Nakšņošana būs iespējama savās teltīs telšu laukumā, kā arī kemperos.
Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja iegādāties gardus ēdienus un dzērienus.
Pasākuma iekšējās kārtības noteikumi:
Pasākuma dienā norēķini par ieeju, automašīnas stāvvietu, telts un kemperu vietām tikai skaidrā naudā.
Pasākuma teritorijā drošības un kārtības nolūkos aizliegts ienest savus ēdienus un dzērienus. Noteikums attiecas arī uz telšu un kemperu vietām, jo šie laukumi nav atdalīti no pasākuma teritorijas.
– Iekārtoties telšu un kemperu vietās varēs no 23. jūnija plkst. 14:00 un tās jāatbrīvo līdz 24. jūnija plkst. 13:00.
– Kemperi teritorijā drīkst iebraukt tikai 1 reizi, atkārtota izbraukšana un iebraukšana pasākuma norises laikā nav atļauta.
Par drošību pie ūdens atbild katrs apmeklētājs personīgi un organizators neuzņemas par to atbildību. Alkohola reibumā doties peldēt aizliegts.
Par satiksmes negadījumiem maksas autostāvvietā organizators neuzņemas atbildību. Apmeklētāji ievēro valstī noteiktos ceļu satiksmes noteikumus.
Ieeja pasākumā ar suņiem un citiem dzīvniekiem nav atļauta.
Vairāk informācijas: http://www.igatespils.lv
Tradicionāli plaši apmeklētie Līgo svētku ielīgošanas pasākumi 11.novembra krastmalā šogad nenotiks un arī 4.maija pasākumu ir atcelti, noskaidroja Rīgas domē.
Maija sākumā gaidāmajos Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētkos pašvaldība neorganizēs nekāda veida pasākumus, jo ārkārtējās situācijas regulējums, kas liedz pulcēšanos un cita veida aktivitātes, ir spēkā līdz 12.maijam. Šī iemesla dēļ svētkos akcenti tiks likti uz pilsētvides objektiem.
Vienlaikus dome pieņēmusi lēmumu, ka Līgo svētki, Mātes dienai un arī Bērnu aizsardzības dienai veltītie pasākumi šogad galvaspilsētā nenotiks.
Augusta vidū tradicionāli vairāku dienu garumā notiek arī Rīgas svētki, taču to norise vēl ir uz jautājuma zīmes.
“Jāredz, kādi būs valsts tālākie soļi, attiecībā uz ierobežojumiem. Tiks izskatīti vairāki varianti atkarībā no valdības pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Covid-19,” norāda pašvaldībā.
Arī Rīgas maratona norise patlaban nav skaidra, jo tiek gaidīti valdības tālākie norādījumi.
Jau ziņots, ka ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu Daugavpilī 4.maijā plānotā Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku diena, tostarp parāde, nenotiks.
Komentējot vairāku koncertu un festivālu organizētāju plānus pasākumus rīkot, pirmdien preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pieļāva, ka vasaras festivāli, visticamāk, būs jāatceļ. “Negribētu būt tā ne priecīgo ziņu nesēja, tāpēc mēģināšu kombinēt – vasara būs, bet festivāli, visdrīzāk, nebūs,” sacīja ministre.
No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.
Autors: nozare.lv
24.04.2020.
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, dāmām laiks sākt domāt par pašas darinātām galvas rotām. Viens no veidiem, kā izcelties ar oriģinālu un neatkārtojamu aksesuāru, kurš noteikti nebūs nevienai citai, ir izveidot to pašai pēc saviem ieskatiem.
Ziedu rotu darinātāja un zīmola “LaCrown” dibinātāja Lelde Baņģe pirmssvētku noskaņās dalās ar padomiem, kas ikvienai dāmai palīdzēs izveidot pašai savu galvas rotu. Pirms sievišķīgā aksesuāra veidošanas rūpīgi pārdomā to, kā tava ziedu rota izskatīsies!
Nepieciešamie materiāli: līmes pistole, stīpiņa (pamatne), mākslīgie ziedi, mākslīgie zaļumi, auduma gabaliņš, citi dekori (pēc vēlmes).
Ziedu rotas darināšana:
1.Pirms ziedu rotas veidošanas uz stīpiņas ar līmes pistoli rūpīgi jāuzlīmē kāds materiāls, piemēram, auduma gabaliņš vai mākslīgas zaļas lapiņas, uz kurām tiks piestiprināti ziedi.
2.Izvēlies vietu, kur vēlies līmēt lielākos ziedus un sāc ar lielāko dekoru pielīmēšanu pie pamatnes. Kad tas ir izdarīts, turpini ar mazāko dekoru līmēšanu.
3.Ziedu rotas darināšanas procesā neaizmirsti arī par dažādību! Paralēli ziedu līmēšanai neaizmirsti arī par zaļumiem un citiem dažāda izmēra dekoriem, kas galvas rotu darīs krāšņāku.
4.Nebaidies ziedus un citus dekorus uz stīpiņas līmēt cieši – tā galvas rota izskatīsies bagātīgāka. Kad nepieciešamie dekori ir pielīmēti, tava svētku ziedu rota ir gatava!
Ja vēlies apgūt ziedu rotu darināšanu profesionāļu vadībā, un izveidot savu individuālo Saulgriežu aksesuāru bez maksas, tad 14. un 15.jūnijā no plkst. 16:00 interesentiem būs unikāla iespēja apmeklēt “LaCrown” meistarklasi, kura norisināsies tirdzniecības parkā Alfa. Lai nodrošinātu savu dalību jums vēlamajā dienā un laikā, ieteicams iepriekš pieteikties.
Autors: Nords Porter Novelli 14.06.2018
Līgo svētki jau izsenis tikuši svinēti plašā pulkā, arī kopā ar kaimiņiem. Viens no saulgriežu svinību ticējumiem pat vēsta – Līgo vakarā jārunā ar kaimiņiem, tad visu gadu nebūs jāstrīdas. Arī mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti ir vienisprātis – labām kaimiņattiecībām ir būtiska loma pozitīvu sajūtu veicināšanā: jo draudzīgāk viens pret otru izturamies, jo drošāk, komfortablāk un priecīgāk jūtamies ikdienā. Tuvojoties Līgo, dalāmies padomos, kā caur svētku simboliem un tradīcijām uzlabot vai vēl vairāk stiprināt tik vērtīgās kaimiņu būšanas saites.
Nav Līgo bez jāņuzālēm – kā pļavā, tā pilsētā
Līgo diena nav iedomājama bez jāņuzālēm – tās tiek pītas vainagos, ar tām tiek rotāta māja vai sēta. Turklāt, kā vēsta ticējumi, jūnijā jāņuzālēm piemīt maģisks spēks – tās pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Jāņuzāļu lasīšana, to iepazīšana, kā arī mājas un pasākuma norises vietas rotāšana var būt jautra nodarbe kā maziem, tā lieliem. Iesaistiet kaimiņus kopīgā jāņuzāļu vākšanā, puķu un ozolu vainagu pīšanā un mājas vai pagalma dekorēšanā! Ja dzīvojat pilsētā, iespējams, šī ir īstā reize, kad uzaicināt kaimiņus doties kopīgā braucienā un atklāt labākās jāņuzāļu pļavas, ne vien pavadot patīkamu un lietderīgu laiku kopā, bet arī sadalot un tā ietaupot braucienam nepieciešamās izmaksas. Apziniet, ko un cik daudz rotāsiet, – tikai plānoto svinību norises vietu vai arī visu kāpņutelpu ieejas, dzīvokļu durvis, pagalmu utt. Sagatavojiet noplūkto jāņuzāļu aprakstu, ko var piespraust pie kopējā ziņojuma dēļa, lai ikviens var iepazīties ar to nozīmi un īpašo maģisko spēku, ar ko konkrētā vieta izrotājot tiek apveltīta.
Kopīgas meistarklases un dalīšanās zināšanās
Gan ikvienam no mums, gan arī mūsu kaimiņiem netrūkst talantu visdažādākajās jomās: viens pin izcilus vainagus, otrs veido skaistas dekorācijas, cits cep garšīgākos pīrāgus, bet vēl kāds sien gardāko sieru. Gatavojoties Līgo svinēšanai, sarīkojiet kaimiņu meistarklases un savstarpēji dalieties šajās zināšanās. Tas ne vien ļaus tuvāk iepazīties, bet arī atklās, cik radoši, interesanti cilvēki dzīvo mums līdzās. Turklāt vajadzības gadījumā zināsiet, pie kā vērsties! Otrs variants – aicināt ciemos kādu jau Latvijā zināmu savas jomas lielmeistaru, kurš, esam pārliecināti, ļoti labprāt visiem mājas iedzīvotājiem novadīs kopīgu meistarklasi par Līgo svētkiem atbilstošu tēmu, nododot savas zināšanas un aroda prasmes arī citiem. Un kāpēc lai tā nebūtu, piemēram, zāļu sieva, kura dalīsies Jāņu vainagu gudrībās, izstāstīs par jāņuzālēm piemītošajām maģiskajām spējām un kā ar tām stiprināt veselību, iemācīs, kā pļavas augus izmantot dažādos salātos un dzērienos, ļaus ielūkoties senču tradīcijās, lai svētki izdotos patiesi grezni, kā arī atklās Līgo dziesmu spēku utt.
Kopīgi apmeklējiet vietējos Līgo pasākumus vai ļaujiet tos radīt bērniem
Neatkarīgi no tā, kur plānojat svinēt Līgo svētkus – laukos vai pilsētā, teju visur gan Līgo vakarā, gan Jāņu dienā sagaidāmi svētku pasākumi. Teātra izrāde vai deju priekšnesums vietējā estrādē vai kultūras namā, kopīga ielīgošana pilsētas centrā – svētku programmā noteikti atradīsiet ko saistošu. Nekautrējieties, speriet pirmo soli un uzaicinietkaimiņu kopīgi pavadīt laiku ārpus mājas! Ja tomēr publiski pasākumi jums neiet pie sirds, noorganizējiet paši savu Līgo koncertu, izrādi vai talantu šovu. Kaimiņos noteikti ir radoši un izcili dažādu jomu talanti – bērni, kuri ar prieku metīsies Līgo izaicinājumā un labprāt sagatavos dziesmas, dejas un dzejoļus, ar ko priecēt mājas iedzīvotājus. Bet lai mazajiem būtu vēl lielāks prieks, parūpējieties par īpašu skatuvi pagalmā, kas rotāta ar meijām un citām jāņuzālēm, sagatavojiet pasākuma programmu, ko kā ielūgumu varat nosūtīt elektroniski, piemēram, kādā no apkārtnes vai mājas kopienas WhatsApp grupiņām vai pielikt pie ziņojuma dēļa.
Uzklājiet lielo saimes galdu
Neatņemama Līgo vakara tradīcija ir bagātīgi klāts galds. Tikko cepti pīrādziņi, šašliks, dažādi sieri un salāti, alus, kvass – bagātīgs ēdiens uz galda simbolizē dzīvību, spēku un pārticību. Pagatavojiet mielastu un uzklājiet kopīgu galdu turpat mājas pagalmā! Sadaliet pienākumus, nolemiet, kurš rūpēsies par katru produktu. Ja grūti izlemt, lozējiet: vienojieties par ēdienkarti, kas der visiem un saistās ar Līgo svētkiem, uzrakstiet ēdienu nosaukumus uz lapiņām, ievietojiet traukā un ļaujiet, lai katrs izvelk pa lapiņai. Atcerieties, ka nekas tā nesatuvina kā ēdiens!
Bērni var palīdzēt ar galda klāšanu, bet saimes vīriešiem var uzticēt gaļas un dārzeņu grilēšanu. Uz galda noteikti jābūt Jāņu sieram, vēlams, apaļas formas, jo tā simbolizē sauli. Ņemot gabalu siera, katrs ēdājs paņem sev arī daļu saules spēka. Turklāt īpašā Līgo svētku maltīte nemaz nav jāietur vēlu vakarā, tās var būt arī kopīgas brokastis vai pusdienas, pirms katrs no kaimiņiem izklīst savos svētku svinēšanas ceļos.
Vienojieties dziesmā!
Kas nu tas par Līgo vakaru bez Līgo dziesmām! Tās zina gan folkloristi, gan vecmāmiņas un vectētiņi, un mūsdienās arvien vairāk dzied arī tie, kuri vēlas atgriezties pie sentēvu saknēm un tradīcijām. Iespējams, kāds no kaimiņiem spēlē kādu mūzikas instrumentu – aiciniet likt to lietā! Ja nezināt nevienu Līgo dziesmu, izmantojiet dziesmu grāmatu vai atrodiet tautasdziesmas internetā! Mūzika satuvina un rada spēcīgu kopības sajūtu, tāpēc dziediet kopā ar kaimiņiem svētku norises laikā vai arī esiet radoši un, piemēram, klauvējot pie kaimiņu durvīm, aplīgojiet viņu, tā novēlot veiksmi, pārticību un labklājību.
Ienesiet pagalmā gaismu un sagaidiet saullēktu kopā
Uguns nes svētību, un Līgo naktī lieli vai mazi ugunskuri deg teju katrā sētā. Ugunskuru parasti aizdedzina līdz ar pēdējiem saules stariem un uztur līdz pat saullēktam. Tomēr tam ne vienmēr jābūt tieši tādam ugunskuram, kā ierasts! Ja vieta ļauj, izveidojiet ugunskuram drošu vietu, bet tikpat labi varat pielietot arī citus radošus veidus, kā iekļaut uguns elementu svētku noformējumā, piemēram, izritinot pagalmā lampiņu virtenes, rotājot svinību vietu ar ugunsdrošiem svečturiem utt.
Bet lai būtu vieglāk palikt nomodā līdz pat rītam, parūpējieties par jautrām aktivitātēm visas nakts garumā. Līgo svētki, viennozīmīgi, ir piemērots laiks dažādām spēlēm un jautrām izdarībām. Un arī ticējums pauž: ja paliksi nomodā Jāņu nakti, tad odi nekodīs visu atlikušo vasaru.
Lai jautri, kaimiņu saites stiprinoši Līgo!
Pēc divām dienām, Līgo svētkos, ir mana dzimšanas diena. Ja bērnībā par to jutos aizvainota, tad šobrīd, šķiet, esmu iemācījusies nodalīt savu dzimšanas dienu no Jāņu svinībām. Un pat atzīt, ka 23. jūnijs, iespējams, ir veiksmīgāks dzimšanas dienas datums nekā 1. janvāris.
Atceros – bērnībā, kad nedzīvojām tik trakā skrējiena ritmā, jau pirms Līgo svētkiem devāmies uz laukiem, tāpēc tad, kad dzimšanas dienas rītā pamodos, mani gaidīja brokastis kopā ar radiniekiem un jasmīniem rotāts gaviļnieces krēsls. Šo tradīciju iedibināja mana vecvecmāmiņa, kura jau sen ir aizsaulē. Viņas iesākto turpināja vecmāmiņa, tāpēc pat tagad, ja Līgo laikā neesmu bijusi laukos, man vienmēr ir paglabāts kaut jasmīnu vainags. Esmu viņiem visiem jasmīnu meitene, kura savas dzimšanas dienas beigās, ja juta, ka visi sāk pievērsties Jāņu godināšanai, mēdza uzrīkot pa kādam tracim.
Tagad tračus vairs nerīkoju. Dzimšanas dienu nosvinu rīta pusē, priecājos par apsveikumiem un vairs nemāku dusmoties uz tuvākiem paziņām, kas pat tad, ja Līgo svinam kopā, aizmirst par manu dzimšanas dienu. Tajā paša laikā esmu stingri nolēmusi, ka vismaz pagaidām savas dzimšanas dienas svinības nejaukšu ar Jāņu svinībām. Man tomēr gribas kaut drusciņ, bet saglabāt tikai manu svētku sajūtu. Kā Tev 1. janvāra, 24. jūnija vai citu tikpat savādu datumu gaviļniecei?
P.S. Starp citu pagājušā gadā pirmo reizi savu dzimšanas dienu svinēju tā pa nopietnam – daudz draugu un paziņu lokā. Organizēju to visu dienu iepriekš un tā nu lielākajai daļai sabojāju Jāņus. Tā kā dejās sagaidījām rītu, tad Līgo vakaram spēka vairs nebija 🙂
Kā zināms, katras horoskopa zīmes pārstāves Jāņos vēlas izskatīties skaistāk par visām. Lielisks akcents svētkos noteikti ir vainadziņš. Katra zīmes pārstāve ir īpaša, tāpēc arī vainagam jābūt īpašam, tādam, kas atklāj sievietes personību un iekšējo pasauli. Piedāvājam ziedu apskatu katrai horoskopa zīmei!
Auns – šīs zīmes sievietes ir straujas dabas, ugunīgas, ātras un visbiežāk ļoti kaislīgas. Šādām sievietēm noteikti derēs vainags, kas pīts no dažādiem skaistiem ziediem. Vainagā skaisti izskatīsies dažādu krāsu lupīnas. Nevajag baidīties un veidot vainagu lielu un pamanāmu. Tu to noteikti pratīsi iznēsāt!
Vērsis – pats galvenais – izvēlēties ziedus, kas apbur ar savu smaržu. Vēršu zīmes pārstāvēm patīk, ja viņas pamana, sajūt un izsaka komplimentus. Šeit vari izpausties, jo derēs gan pļavas puķes, gan arī puķes, kas atrodamas dārzā – jasmīni, pujenes un citi ziedi. Galvenais – smaržīgi un koši!
Dvīņi – šīs dāmas ir straujas un jautras dabas. Jāmeklē ziedi, kas ir līdzīgi šādam raksturam. Derēs visi vīteņaugi, vēlams dažādi un ziedoši. Vijīgās pļavas puķes, puķuzirnīši u.c. Dvīņu zīmes pārstāves var arī eksperimentēt un tradicionālā vainaga vietā iepīt ziedus, piemēram, bizē.
Vēzis – sievietes ar labu gaumi, dažkārt mazliet konservatīvas. Tāpēc loģiski, ka jāizvēlas ziedi, kas klasiski un nemainīgi vērtīgi. Derēs pārbaudītas vērtības – rozes, jasmīni, dažādas pļavas puķes. Pats galvenais, lai ir vienotā un ieturētā stilā un ne pārāk košas.
Lauva – lauvai šajos svētkos noteikti ir jāizceļas uz citu fona un jāparāda sava personība. Tieši tādam jābūt arī jāņu vainagam – košam, iespaidīgam un lielam. Nebaidies no krāsām un smaržām un Tu būsi pamanāma!
Jaunava – romantiskai un sievišķīgai jaunavai noteikti piestāvēs vainags no margrietiņām. Akcentam var iepīt arī kādu madaru vai jasmīnu. Šīs zīmes pārstāvēm piestāv visas pļavas puķes,kā nekā tieši šīs zīmes pārstāvēm ir lielākā saikne ar dabu. Galvenais, lai vainags ir harmonisks.
Svari – derēs visi cēlie ziedi, piemēram, lilijas. Svari tiecas pēc skaistuma. Svarīgi pievērst uzmanību arī smaržai, jo tā spēs paspilgtināt skaistumu. Var izvēlēties arī rozes, jasmīnus, pujenes.
Skorpions – seksuālas būtnes. Pat tad, ja to ikdienā neizrāda, tomēr dziļi dvēselē viņas ir dievietes. Tieši tāpēc nebaidies no vainaga spilgtās krāsās. Varbūt tieši šogad vērts izmēģināt sarkanu vainagu no magonēm? Skorpions spēs iznēsāt to tā, ka citiem atliks vien noskatīties un noelsties.
Strēlnieks – Dabas bērni, lai gan savu ikdienu pavada pilsētā. Tieši Līgo ir tas laiks, kad parādīt savu īsto dabu. Derēs gan rudzupuķes, gan citi pļavas ziedi. Galvenais, lai vainags ir oriģināls, jo tik ļoti pierastās margrietiņas tomēr nebūs pareizā izvēle strēlniecēm.
Mežāzis – mežāža zīmē dzimušas dāmas ir praktiskas dabas. Tomēr arī viņam svētkos patīk pucēties un tiekties pēc skaistuma. Mežāzītēm noteikti derēs lupīnas, kā arī madaras un āboliņš.
Ūdensvīrs – sievietes, kurām patīk atšķirties, kā arī būt tuvāk dabai. Noteikti jāizvēlas ziedi un augi, kas zied Latvijas pļavās. Galvenais ir izvēlēties neparastus ziedus, derēs arī smilgas un vārpas. Neaizmirsti iepīt arī ko smaržīgu!
Zivis – sapņotājas un mākslinieces. Tādas sievietes noteikti pratīs uzpīt ideālo Jāņu vainagu. Ļauj vaļu fantāzijai un iepin kaut ko tādu, ko citi nemaz neidomātos, piemēram, ūdensrozes. Mežrozes, rozes, ruķupuķes – arī šīs puķes var droši iekļaut vainadziņā!
Jāņusiers ir populārākais Līgo ēdiens, bez kura svētku galds nav iedomājams, norāda 77% Latvijas iedzīvotāju Rimi veiktajā aptaujā*, otrajā un trešajā vietā ierindojot attiecīgi šašliku un svaigus dārzeņus. Plānojot svētku galda ēdienus, galvenokārt tiek ņemts vērā tas, lai ēdiens būtu viegli pagatavojams un, servējot ikdienā retāk izmantotus ēdienus, rastos iespēja sevi nedaudz palutināt. Tāpēc Rimi Gardēži – Signe Meirāne, Edgars Sanders un Normunds Baranovskis – piedāvā viegli pagatavojamas dažādu sieru receptes, lai Līgo svētkos palutinātu gan sevi, gan ciemos sanākušos jāņabērnus.
Kā atzīst garšas eksperti, jāņusiers viennozīmīgi ir Līgo svētku galda karalis. To var pasniegt, gan vienkārši sagriežot šķēlēs, gan iekļaujot dažādās siera ēdienu receptēs – grilētu un ceptu. Turklāt mūsdienās, kad veikalu plauktos atrodami dažnedažādi sieru veidi katrai gaumei, Līgo svētki ir izcila iespēja izmēģināt ko jaunu un izbaudīt vēl nebijušas garšas.
Signes Meirānes cepts kūpinātais siers ar zaļumiem
(20 minūtes, 4 porcijas)
Nepieciešams:
400 g kūpināta siera 1 cm kubiņos
40 g rukolas
Maza sauja diļļu lapiņu
2 ēdamk. sakapātu maurloku
2 ēdamk. extra virgin olīveļļas
Svaigi malti melnie piapri
Pavisam nedaudz jūras sāls
Pagatavošana
Sakarsē pannu bez eļļas; kad karsta, cep sieru uz vidējas liesmas no visām pusēm, līdz tas zeltains. Liec sieru traukā, uzber rukolu, zaļumus, uzlej eļļu un uzber sāli ar pipariem. Pasniedz siltu, bet derēs arī atdzisis.
Normunda Baranovska halloumi siers uz iesma
(15 minūtes, 2 porcijas)
Nepieciešams:
200 g halloumi siera
1/2 tējk. eļļas
2 ēdamk. saldās barbekjū mērces
2 šķēles olīvu maizes Mani gardumi
2 saujas salātu pēc izvēles
1–2 redīsi
1 laims
Asākai garšai – sriračas majonēze ICA
Pagatavošana
Sagriez halloumi sieru mazākos gabaliņos un saspraud uz iesmiem. Nosusini sieru un ierīvē ar eļļu. Apcep no visām pusēm uz grila restēm. Kad siers apcepies, apsmērē to ar barbekjū mērci, izmantojot otu, un ļauj karamelizēties.
Apgrilē maizes šķēles un pasniedz tās kopā ar lapu salātiem, redīsiem un grilēto sieru. Pēc vēlēšanās visu pārlej ar svaigu laima sulu un sriračas majonēzi.
Edgara Sandera tofu cepetis ar ķiploku mērci un grilētiem dārzeņiem
(30 minūtes, 2 porcijas)
Nepieciešams:
1 paciņa vegāniskā cepeša Sojalita Grill 2×70 g
Buntīte maurloku
500 g dažādu dārzeņu grilēšanai
Sāls pēc garšas
Melnie pipari pēc garšas
Ķiploku mērcei:
100 g Indijas riekstu
1 citrons
1–2 ēdamk. galda etiķa
2 ēdamk. vegāniskas majonēzes
1–2 ķiploka daiviņas
2 tējk. kaltētu diļļu
Sāls pēc garšas
Pagatavošana
Pagatavo ķiploku mērci. Indijas riekstus liec katliņā, pārlej ar ūdeni un uzvāri. Atstāj ūdenī mērcēties, kamēr tie atdziest. Riekstus nokās, noskalo zem auksta tekoša ūdens un liec blenderī. Pievieno 120 ml ūdens un blendē, līdz izveidojas mērce skābā krējuma konsistencē. Pievieno citronu sulu, etiķi un sāli pēc garšas. Kārtīgi samaisi ar majonēzi, smalki sarīvētu ķiploku un kaltētām dillēm. Dārzeņus un cepeti cep uz grila, līdz tie gatavi, un pasniedz ar mērci un sakapātiem maurlokiem.
AK, MALACIS ES (l) (l) PIRMO reizi taisīju jāņu sieru. un dikti gards sanāca. tagad tik stāv zem smaguma, lai forma izveidojas, mmmmmmm…. daudz daudz labāks par veikalā nopērkamajiem, un pagatavošanai pat mazāk kā stunda aizgāja. ar piena sūkalām muti vajagot mazgāt, lai āda skaista, tad nu saņēmos, pēc ilgas minstināšanās, savu seju nomazgāju. ziniet? ādai patīk!!! (l) LĪGO svētkiem jāsagatavojas, lai var pa smuko papardes ziedu meklēt 😉 nākamais solis sarakstā – kāda forša maska matiem. jāizvēlas tagad recepte.
gada īsākā nakts nu aiz muguras, un laiks bija vienkārši ideāls līgošanai. klusi ceru, ka tieši tāds pats vakars būs arī rītdien, un varēsim svinēt līdz saules lēktam. siers jau gatavs, pīrāgi rītdien taps, un gaļa pēcpusdienā tiks marinēta. vēl jāuzpin vainadziņš un LAI LUSTĪGA LĪGOŠAN var sākties 😀 😀 😀
and ignite your bones, and i will try to fix you. Nu sveikas manas mīļās! (l) ‘ Kā jūtaties valentīndienā? vai arī nuptkā atgadīnāju ka ir valentīndiena? 😀 Tagad čilloju pati, vēl biš pasēžu mājās jo biju saslimusi ar gripu. un izveseļojos tikai 5 dienās! kas man liekas ir ļoti ātri. Un pašlaik ir tāds garastāvoklis ka gribas ietīties segā un klausīties coldplay dziesmas. pašlaik man skan dziesma Fix you. 🙂 Nū. pēc idejas kā redzu visas raksta blogus par valentīndienu, cik tā ir stūlba, vai ka tomēr nav tik traka. u.t.t. bet ja nopietni, pamodos šodien no rīta, un nodzīvoju laimīgi līdz pēcpusdiena, un tikai tad man atgādīnāja,ka ir valentīndiena. Par to pilnīgi biju aizmirsusi. bet . Ha! redz, šis blogs arī pārvēršas par valentīndienas aprunāšanu. 😀 bet nu ko darīt. Katru gadu 14. februārī vismaz katra otrā aprunā šo dienu, par un ap VD. Nevajag viņā iedziļināties, nav jēgas meiģināt izprast VD nozīmi, vai patiesumu. Labāk vajag paklausīties kādu coldplay dziesmu un padomāt par ko citu. Kaut vai,ievēroju ka puse coldplay dziesmu ir par mīlestību, bet es viņas tā neuztveru. Nu, mana šodienas dziesma – http://www.youtube.com/watch?v=PrrdLO8fie0 Yes,yes. paklausaties. 🙂 🙂 🙂 un apsveicu jūs valentīndienā 😀 😀 😀
Ir pavasaris. Maijs, ja gribam būt precīzi, tātad jau pat ļoti pavasaris. Mēs, cilvēki, nezinu kāpēc, esam izdomājuši, ka šajā gadalaikā kaut kas ir jāmaina. Nav svarīgi, vai tas ir svars, attiecību statuss vai, varbūt, darba vieta.
Tad nu lūk, te nu mēs esam šajā saulainajā maija dienā- es un mana sjūta, ka neesmu mainījusies pietiekoši, vai, precīzāk, ne tik ļoti kā gribēju. Jo, patiesībā, tik daudz, cik ļoti esmu mainījusies kopš pagājušā pieneņu ziedēšanas laika neesmu, vismaz gada laikā noteikti ne, vēl nekad. To, tieši kādā ziņā, atstāsim Jaungada blogam (tajā taču arī kas jāraksta, vai ne).
Bet, kā jau tas cilvēkiem gadās, man nav labi. Neesmu apmierināta ar paveikto un tagad nezinu, kur šo sajūtu lai nobeidzinu. Nekas, labi, gandrīz nekas nav tā, kā biju cerējusi. Līdz ar to, es nevaru paskatīties uz labajām mācībām, ko esmu guvusi. Nenovērtēju mācības, ko cilvēki man snieguši. Viss, kas šobrīd man ir- nepabeigtības un tukšuma sajūta, un es izmisīgi meklēju ar ko (vai ar kuru) šo tukšumu aizpildīt.
Kāzas ir viens no skaistākajiem un nozīmīgākajiem mirkļiem sievietes dzīvē, tāpēc svarīgi, lai līgava būtu izvēlējusies sev piemērotu un arī aktuālu make-up. Līgavas make-up ir jābūt harmonijā ar līgavas personību! Jāizceļ skaistākās sejas iezīmes un jānomaskē defekti, ja tādi ir. Par aktuālajām līgavu make-up tendencēm vaicājām vizāžistei Zanei Ellerei.
Stāsta vizāžiste Zane: “Pirms īstās dienas es vienmēr tiekos ar līgavu uz izmēģinājuma make-up un frizūru. Izmēģinājums ir ļoti svarīgs, lai sieviete novērtētu gan vizāžista darbu, gan to, kā viņa izskatīsies savā kāzu dienā. Katram māksliniekam, arī vizāžistam ir savs rokraksts. Svarīgi, lai starp meistaru un līgavu būtu labs savstarpējais kontakts. Pirms izmēģinājuma es vienmēr palūdzu līgavām atsūtīt gan iecerētās frizūras, gan make-up foto, lai varētu saprast vēlmes un gaumi. Nereti līgaviņas atsūta man arī savu kāzu kleitu un iecerētos aksesuārus. Tā kā esmu gan stilists, gan vizāžists, tad spēju vizualizēt kopējo tēlu un pateikt, kas piestāvēs, kas nē un dot padomus harmoniska tēla radīšanai.”
Līgavu Make-up tendences
Klasisks, dabisks grims
Joprojām aktuāla ir klasika. Līgavas visbiežāk izvēlas dabisku grimu – maigas, mirdzošas, gaišas un pasteļu toņu acu ēnas. Taču ir gadījumi, kad kopējais tēls prasa drosmīgāku un dramatiskāku make-up.
Dabīgs grims izcels līgavas dabisko skaistumu, bet tajā pašā laikā paliks neitrāls un nenomāks dabiskumu. Viegls, dabisks make-up mierīgos pasteļu toņos ar gaisīgu mirdzumu. Gaiši, caurspīdīgi toņi sniedz grimam vieglumu.
Klasisks līgavas make-up
Klasisks līgavas make-up (izmēģinājums)
Klasisks līgavas make-up
Retro stila grims
Aktuāls ir arī retro stila grims, kad tiek izcelta acu kontūrlīnija, kas tiek pavilkta garāka, Merilinas Monro stilā. Līgavas pārsvarā izvēlas lūpas krāsot dabiskos toņos ar nelielu spīdumu, bet, protams, mēdz būt izņēmumi, kad izvēlas ko košāku.
Retro stila grims
Dūmakainas acis
Līgavas mēdz izvēlēties arī smoky eyes (dūmakainās acis), kas ir vairāk uzkrītošs un spilgtāks grims. Tas izskatās jutekliskāk, nekā klasiskais grims un līgavai liek izskatīties nedaudz viltīgākai un pašpārliecinātākai.
Izteikti dūmakainas acis ar neitrālām lūpām arī ir bieži sastopama tendence. Acu dūmakainās ēnas mēdz saskaņot, piemēram, ar kāzu krāsu vai aksesuāru un rotaslietu krāsu. Ļoti aktuālas ir metāliskas- zeltītas, sudrabainas un bronzas krāsas acu ēnuas.
Dūmakainas acis
Dūmakainas acis
Vēl Zane piebilst, ka svarīgi izmantot noturīgus make-up produktus, lai grims noturētos un izskatītos labi līdz pat rītam.
Vairāk foto meklē Zanes Elleres mājas lapā un Instagram profilā!
Kāzu sezona rit pilnā plaukumā! Neatkarīgi no lomas – topošā sieva, līgavas māsa vai vedējtēvs – šī skaistā notikuma veiksmīgas norises atslēga nenoliedzami ir rūpīga plānošana. Un gatavošanās procesā būtiskas priekšrocības ir arī tehnoloģijām, kas mūsdienās veiksmīgi papildina tradīcijas.
Fotogrāfa konkurents
Visbiežāk kāzu iemūžināšanai tiek piesaistīts profesionāls fotogrāfs, taču jaunlaulātajiem un viesiem nereti ir jāgaida pat mēnesis vai divi, lai redzētu rezultātu. Tāpēc var izmantot vienkāršu triku – aicināt kāzu viesus iemūžināt interesantākos svētku dienas mirkļus ar viedtālruni un publicēt attēlus kādā no sociālajiem tīkliem, lietojot zīmīgu mirkļbirku, piemēram, ar jaunā pāra uzvārdu.
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, arī iesācējam izdosies patiešām labi attēli, turklāt arī selfiji kopā ar jauno pāri sanāks lieliski, jo telefonu priekšējās kameras tiek būtiski uzlabotas ar katru nākamo modeli. Visas publicētās bildes būs apskatāmas jebkurā laikā, un laulātajiem tā var kļūt par lielisku dāvanu, kurā kavēties gan ģimenes jubilejās, gan ikdienā.
“Vasaras mēnešos pieaug pieprasījums pēc tālruņiem ar labu kameru. Ceļojumos, atpūtā, kazās un citos pasākumos ir svarīgi noķert un iemūžināt īsto mirkli,” saka Samsung Electronics Baltics Telekomunikāciju vadītājs Baltijas valstīs Māris Ķikāns. Viņš piebilst, ka daudzu viedtālruņu kameras mūsdienās tiešām sniedz spoguļkamerām līdzīgu kvalitāti. Piemēram “CNN Money” portāls minējis, ka viena no šobrīd tirgū labākajām kamerām ir Galaxy S6 viedtālrunī, un tā ļauj zibenīgi uzņemt attēlus, arī tumsā vai kustībā.
Privātais asistents
Ja medusmēnesī tālrunis tiešām kļūst lieks, tad pirms kāzām un arī kāzu dienā bez tā iztikt noteikti nav iespējams. Sazināšanās ar vedējiem, atgādinājumi par tikšanos ar šuvēju, sazvanīšanās ar pavāriem, telpu rekvizītu fotografēšana, dziesmu saraksta sastādīšana – to visu var paveikt ar telefonu, tā ietaupot laiku. „Lai tik saspringtā laikā nepaliktu bez sakariem, Samsung jaunākajās ierīcēs ir īpašas funkcijas, piemēram, Galaxy S6 var lepoties ar bezvadu uzlādes un īpaši ātras uzlādes iespēju, kas ar 10 minūšu uzlādi ļauj lietot ierīci 4 stundas,” papildina Māris Ķikāns.
Oriģināls aksesuārs
Tradicionālā baltā kleita un baltu rožu pušķis modē būs vienmēr. Taču stilisti norāda – ja līgava vēlas eksperimentēt, tad kāzu tēlu var papildināt ar oriģināliem elementiem. Modes dizainere Indra Salceviča skaidro: „Saglabājot labu gaumi, kāzu tematiku var padarīt interesantu, piemēram, jaunlaulāto fotosesijas laikā izmantojot elegantu viedtālruni, kura dizains pieskaņots kleitai un līgavas pušķim.” Īpaši tāpēc, ka mūsdienās viedtālruņi jau ir kļuvuši par pilnvērtīgu aksesuāru, piemēram, jaunie Samsung Galaxy S6 viedtālruņi ir pieejami arī zeltītā, topāza zilā un smaragda zaļā krāsā, savukārt vairāki pasaulē atzīti dizaineri, piemēram, Swarovski vai Montblanc ir izveidojuši tiem īpašas aksesuāru līnijas.
Līgava stāvoklī – tas jau sen nav tabu, bet gan dubulti svētki. ”Kāzas bērna dēļ” tā jau ir pagātne, tagad cilvēki pārsvarā dzīvo kopā tāpat vien, bet reģistrē laulību tad, kad ir gaidāms mazulis. Ievērojamais puncis līgavas tēlu absolūti nebojā, bet padara to daudz burvīgāku. Pārliecinieties paši:
Šim laimīgajam pārim kāzas bija paredzētas 2007. gadā. Tomēr svētkus bija jāatceļ, bet līgavainim nācās gaidīt astoņus garus gadus līdz laimīgajam mirklim.
\
Hisaši Nišizava un Mai Nakahara bija laimīgs pāris, viņi satikās divus gadus, līdz nolēmu savu savstarpējo saistību noslēgt oficiālā laulībā, 2007. gada martā. Jaunais pāris un vecāki gatavojās svinīgajam brīdim, līdz negaidīti sāpīga traģēdija pārrāva visus plānus.
Līdz kāzām bija palikuši vien trīs mēneši, kad līgava sāka sūdzēties par sliktu pašsajūtu. Jaunajai sievietei parādījās vājuma brīži, kā arī problēmas ar atmiņu, kuru dēļ viņa citreiz pat nespēja atcerēties, ko ir darījusi pa dienu. Turpmāk viss arvien vairāk pasliktinājās. Meiteni aizveda uz slimnīcu, pēc apskates tikai noteikts, ka meitenei ir psihiskas dabas traucējumi. Pēc pāris dienām viņas stāvoklis strauji pasliktinājās: viņas sirds apstājās, neticami, tomēr ārsti spēja glābt Mai. Diemžēl, pēc lēkmes meitene tā arī neatguvās un iekrita dziļā komā.
Radinieki un topošais līgavainis nespēja noticēt tik straujām izmaiņām. Nebija arī nekādas skaidrības, kāds ir šo seku iemesls. Hisaši nācās pārcelt kāzas uz nenoteiktu laiku. Viņš atradās blakus savai mīļotajai katru dienu, vairāku mēnešu garumā, kamēr viņa turpināja atrasties komā. Jaunais vīrietis atbrauca pie viņas no rīta un vakarā, kā arī no darba brīvajā laikā. Visas brīvdienas viņš pavadīja Mai palātā. Vīrietis centās kā vien varēja, lai palīdzētu savai mīļotajai – runājās ar viņu, veica masāžu, slēdza viņas mīļāko mūziku…
Pēc kāda laika ārsti noskaidroja, ka meitenei bija olnīcu vēzis, kurš provocēja retu neiroloģisku slimību – autoimūno limbisko encefalītu. Viens no pirmajiem šīs slimības simptomiem bija savādie atmiņas traucējumi. Tā rezultātā cilvēka antiviela, kura izstrādājas, lai cīnītos ar audzēju, sāka strādāt pret paša cilvēka nervu sistēmu un lēnām sagrāva smadzeņu darbību.
Mai tika veikta operācija, lai izgrieztu audzēju. Visi gaidīja ātru atveseļošanos, bet ārsti nespēja dot nekādas cerības. Rezultātā pagāja divi gadi, bet tuvinieki un līgavainis tā arī nesagaidīja, kad meitene atgriezīsies pie normāla veselības stāvokļa.
Mai tuvinieki bija izmisumā. Reiz Mai māte redzēdama līgavaiņa mocības, ieteica viņam meklēt citu meiteni, citu līgavu, veselu… Sieviete saprata, ka jaunā puiša dzīve paslīd garām. Visus baidīja nezināmais, jo Mai varēja arī nekad nepamosties no komas. Tomēr Hisaši nebija gatavs padoties. Viņš piekrita pacietīgi gaidīt, ticēt un solīja sagaidīt to brīdi, kad atkal varēs ieraudzīt mīļoto smaidām.
Mokošā neziņā un gaidās pagāja vēl divi, gari gadi. Reiz Mai beidzot atvēra acis. Tuvinieku prieku aizēnoja smagie slimības simptomi: meitene pazaudēja atmiņu un pārstāja atpazīt tuviniekus, viņa nereaģēja uz sarunām un mūziku. Šādā stāvoklī viņa atradās vēl veselu gadu. Visu šo laiku Hisaši pacietīgi ticēja pozitīvam iznākumam, viņš turpināja apciemot mīļoto ik dienu. Vīrietis ticēja, ka reiz mīļotā novērtēs un sapratīs, ka visu šo laiku viņš bijis viņai līdzās.
Tas ir neticami, bet šādā cerībā un gaidās pagāja vēl trīs gadi. Meiteni gulēja bez jebkādām emocijām un nereaģēja ne uz tuviniekiem, ne mīļoto.
Kādu dienu Hisaši kā parasti veica mīļotajai masāžu. Te viņš ievēroja, ka meitenes sejā noraustījās kāds muskulis. Pēc brītiņa tas notika vēlreiz.
Vēl pēc neilga brīža notika tas, ko Hisaši bija gaidījis tik ilgus gadus – Mai pasmaidīja. Pēc paša Hisaši vārdiem, tajā brīdī viņš izjuta tādu laimes sajūtu, ko aprakstīt pavisam noteikti nav iespējams. Puisis nespēja nosēdēt uz vietas, jo beidzot viņš ieraudzīja to, ko bija nozvērējies sagaidīt vairākus gadus atpakaļ.
Sākot no šī brīža Mai sāka ātri atveseļoties. Protams, tik ilga atrašanās komā nepalika bez sekām. Meitenei nācās no jauna mācīties ēst, staigāt, runāt un pārvaldīt savu ķermeni kā tādu. Tomēr Hisaši mīlestība un atbalsts deva viņai spēkus. Mai apsolīja, ka kāzu dienā aizies līdz altārim pašas spēkiem. Un lūk, pēc astoņiem, gariem gadiem – 2014. gadā Hisaši atkal piezvanīja aģentūrai, lai vēlreiz noteiktu kāzu datumu.
Svinības notika 21. decembrī 2014. gadā. Uz kāzām tikai ielūgti ne tikai radi un draugi, bet arī klīnikas medicīniskais personāls, kur Mai visus šos gadus ārstējās. Meitene, ar asarām acīs un mātes atbalstu, lēnītēm devās pie altāra. Šis pāris piedzīvojis neticamus pārbaudījumus, tomēr viņu kopīgais spēks un neatlaidība tika apbalvoti.
Nav iespējams aprakstīt arī līgavaiņa emocijas, kurš tik ilgus gadus bija pacietīgi gaidījis šo brīdi – redzēt kā viņa mīļotā smaidot nāks viņam pretī pie altāra.
Mai atradās komas stāvoklī astoņus, garus gadus un Hasaši visu šo laiku bija blakus, viņa ticība bija tā, kura deva viņam spēkus. Puisis mīlēja meiteni no visas sirds un viņa kvēlākā vēlēšanās bija redzēt šo meiteni, kā savu sievu. Kāzu laikā praktiski visiem viesiem bija asaras acīs, šis ir stāsts par patiesu mīlestību un uzticību, stāsts, kurš no tiesas liek noticēt īstenām jūtām, kuras palīdz notikt brīnumam.
avots: marketium.ru
Tallinas fotogrāfe Liisa Luts un viņas jaunais vīrs precējās 2015. gada 28. augustā. Jaunlaulātais pāris, kuram pieder nelies foto-video mākslas uzņēmums, savā kāzu dienā vēlējās sarūpēt sev īpašu pārsteigumu – kāzu foto sesiju izmantojot atspulgu, iemūžinot šo brīnišķo mirkli. Visi bija pārsteigti, par gūto rezultātu!
„Es jutu, ka mums vajag kaut ko savādāk, neierastu, nevis krāšņu foto galeriju kā visiem, bet gan kaut ko savu un vēl nebijušu…” tā Liisa atbildēja PetaPixel.
„Visu cieņu fotomākslas meistariem, bet šo dienu nolēmām īpašu padarīt paši… ”
Avots: boredpanda.com
Kāda ir ideāla kāzu kleita? Žilbinoši balta, šokējoši sarkana vai maigā krēmkrāsā? Katra līgava sapņo par to, lai tieši viņas kleita būtu visunikālākā. Taču ir jāatceras, ka katrai krāsai ir sava nozīme, turklāt tādos svētkos kā ģimenes dibināšanas diena.
Balta krāsa – neitrāla. Tā ir tīrības, nevainības simbols, tieši tāpēc ilgus gadu desmitus tieši balta krāsa ir bijusi kāzu kleitas noteicošais tonis. Sevišķi ja līgava precas pirmo reizi, balta krāsa ir gluži vai obligāta. Nav vēlams izvēlēties sniegbaltu tērpu, ja svinīgais brīdis ir paredzēts rudenī vai pavasarī. Psihologi iesaka, ka sniegbalts tonis piestāvēs trauslām, jūtīgām jaunietēm, kuras dod priekšroku senām tradīcijām un nevēlas eksperimentēt.
Pelēka krāsa – pilnīgi laupa jebkuras stimulējošas vai psiholoģiskas tendences. Pelēka krāsa simbolizē nevis ieņemtu teritoriju, bet gan robežjoslu starp divām karojošām pusēm. Tāda kā nevienam nepiederoša zeme, Berlīnes mūris. Sieviete, kura izvēlas šādu krāsu, vēlas no visa norobežoties, būt brīva no jebkādām saistībām, paslēpties no ārējiem stimuliem un ietekmes. Tautā šādus cilvēkus dēvē par pelēkajiem kardināliem.
Zila krāsa – pilnīgs miers, apmierinājums. Tā ir uzticības krāsa, kura simbolizē tradīcijas, nepārejošas vērtības. Līgava zilā tērpā ilgojas pēc mierīgas un sakārtotas apkārtējās vides, kura ir brīva no uztraukumiem un sarūgtinājumiem. Šādai līgavai notikumi attīstās līgani un pakāpeniski, viņai ir svarīgi uzticēties citiem, bet apkārtējie var droši uzticēties viņai.
Sarkana krāsa – dzīves enerģija, nervoza aktivitāte, simbolizē jebkurus līdzekļus un centienus sasniegt rezultātus. Ja līgava noraida sarkano krāsu, viņa vai nu atrodas milzu uzbudinājuma stāvoklī, vai arī tāpēc, ka viņai trūkst dzīvības enerģijas.
Zaļa krāsa – neatlaidība, mērķtiecība, augsts pašvērtējums. Pieaug lepnums pašai par sevi, pārliecība par notikumu gaitu un iespējām to kontrolēt. Līgava zaļā kleitā vēlas paaugstināt pārliecību par savu vērtību, uzmācīgi gaida, ka apkārtējie izrādīs cieņu tām vērtībām, kuras viņai piemīt (bagātība, skaistums vai kulturālais mantojums).
Dzeltena krāsa – rada viegluma un prieka sajūtu. Šī krāsa ir cerība un lielas laimes gaidīšana visās jomās (no seksa līdz filozofiskām un reliģiskām atziņām). Tā vienmēr tiecas uz nākotni, uz moderno, uz attīstību. Līgava dzeltenā kleitā ļoti vēlas aizmukt no esošajām grūtībām, atrast izeju, kura nesīs atpestīšanu. Taču viņai ir raksturīga virspusēja attieksme pret darbiem, nepacietīgi meklējumi alternatīviem risinājumiem, kā arī nepastāvība.
Violeta krāsa – simbolizē zināmā mērā mistisku savienību, kurā vēlamais un iekārojamais kļūst realitāte. Tas ir sapnis, kas kļuvis par īstenību. Līgava, kura uzvilkusi violetu kleitu, vēlas citus apburt un iedvesmot, kā arī pati labprāt atrodas aizgrābtības eiforijā. Šādu krāsu parasti izvēlas intelektuāli un emocionāli nenobriedušas sievietes, skolnieces, grūtnieces, kā arī seksuālās minoritātes.
Krēmkrāsa, bēša krāsa – derēs tai līgavai, kura nevēlas neko kardināli mainīt, taču grib kaut nedaudz atšķirties no pārējām līgavām.
Rozā krāsa – piestāvēs kautrīgai, mīļai, maigai līgavai. Tiks uzsvērta viņas romantiskā daba. Taču, ja rozā krāsa būs pārlieku spilgta un uzmācīga, līgava atgādinās Bārbiju un radīs mazas meitenes tēlu.
Zelta krāsa – bagātības, varas krāsa. Viegli sajaukt ar dzelteno krāsu.
Oranža krāsa – saistās ar cilvēkiem, kuri izstaro siltumu, mājīgumu, sauli. Šādu kleitu var uzvilkt jautra smējēja.
Nobeigumā – izvēloties sev kāzu kleitu, neaizmirstiet, ka ne tikai jūs esat šīs dienas galvenā persona. Ja jūsu līgavainis būs dzeltenos toņos, bet jūs – izaicinoši sarkanos, pilnīgi iespējams, ka svinību beigās gan jūs, gan jūsu viesi kļūs satracināti un nekāda prieka vairs nevienam nebūs.
Iedvesmojoties no skatītāju lielās atsaucības, Līgas Libertes Dejas Teātris (LLDT)ar laikmetīgā džeza izrādi“VISU”, rudenī viesosies ārpus galvaspilsētas un skatītājus priecēs Alūksnē un Liepājā.
Izrāde “VISU”, kurā apvienojušies 10 talantīgi dejotāji, ir horeogrāfes Līgas Libertes personisks stāsts par vienotību un sašķeltību mūsu sabiedrībā. Izrāde ir skaļš pieteikums nepadoties un nebaidīties doties tālāk brīžos, kad tas ir šķietami neiespējami. Dejotāji izdzīvo un izdejo šo stāstu caur spilgtām emocijām un iekšēju spēku, kas liek skatītājam saviļņojumā aizturēt elpu. Horeogrāfe un dejotāji jauc robežu starp mākslu jeb izrādi un dzīvi.
LLDT ir pirmais un šobrīd vienīgais dejas teātris Latvijā, kas talantīgās horeogrāfes Līgas Libertes vadībā jau deviņus gadus pārsteidz skatītājus ar dziļu vēstījumu nesošām un spēcīgām dejas izrādēm. Pārstāvot laikmetīgās džeza dejas žanru, Līgas Libertes dejas teātrim izdevies izpārdot teju visas Latvijālīdz šim notikušās izrādes. Kopumā gadu gaitā iestudētas astoņas izrādes un jaunāko no tām – “VISU”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2017. gada pavasarī Rīgā, skatītāji uzņēma ar stāvovācijām. Tas iedvesmojis dejas teātri šajā rudenī viesoties arī citās Latvijas pilsētās – 17.septembrī Alūksnē un 1. oktobrī Liepājā.
Horeogrāfe Līga Liberte par savas izrādes “VISU” vēstījumu saka tā: ”Mēs visi esam tikai bērni, kas izliekas par pieaugušajiem. Visus cilvēkus vieno tas, ka mēs visi vēlamies mīlestību – mīlēt, būt mīlēti un pieņemti bez nosacījumiem.Šobrīd tā ir norma – melot, pazemot, cīnīties un izmantot citus, kas man ir nepieņemani. Es radu izrādi, kas parāda to, ka mēs visi esam daudz līdzīgāki, nekā mums pašiem šķiet un būt godīgam un labam pret apkārtējiem ir ļoti viegli un auglīgi.
Viss šajā pasaulē ir enerģija un šī enerģija ir lipīga gan negatīvā gan pozitīvā nozīmē. Es esmu gatava izlikt savu sirdi uz skatuves, lai šī pozitīvā enerģija pielīp cilvēkiem un viņi jūtas iedvesmoti un pacilāti. Tas jau ir kaut kas liekāks par izrādi vai mākslu, tā ir manas dzīves misija!”
Paralēli, gatavojoties “VISU” viesizrādēm, horeogrāfe un dejotāji strādā pie sava jaunākā iestudējuma – izrādes “33”, kas pirmizrādi piedzīvos 3. novembrī, Rīgā.
Biļetes uz izrādi iespējams iegadāties www.bilesuparadize.lv
Līga Andžāne ir festivāla Positivus un labdarības maratona Dod pieci komunikācijas vadītāja. Līdzās intensīvajam darba ritmam Līga savā dzīvē būtisku vietu atvēl sportam un veselīgam uzturam, kas viņai ir palīdzējuši veicināt pašdisciplīnu, mērķtiecību un ikdienas labsajūtu.
Lai rosinātu no dīvāna piecelties arī citus, tīmekļa dienasgrāmatā HappyWhispers.lv Līga dalās pamudinošos iedvesmas stāstos un personīgajā pieredzē. šoreiz Līga atklāj, kā fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs ir veidojis un ietekmējis viņas personību.
Kā Tavā dzīvē ienāca regulāras fiziskās aktivitātes?
Ja neņem vērā ļoti agrā jaunībā neilgu brīdi apmeklēto aerobiku un pāris nodarbību uz tolaik modīgajiem bodybike, sporta klubiem metu līkumu. Uz pirmo īsto treniņu sporta zālē aizgāju vien pirms pāris gadiem. Man vienmēr labāk paticis darīt kaut ko individuāli – nodarboties ar jogu, skriet, braukt ar velosipēdu, pastaigāties pa mežu vai gar jūru. Tomēr pieredzējušā vingruma trenera Ralfa Upmaņa iedrošināta, pārvarēju savus aizspriedumus, bailes un nedrošību. Biju nesen nosvinējusi 37. dzimšanas dienu, kas pēkšņi likās tik draudīgi tuvu četrdesmit, ka izaicināju pati sevi būt vislabākajā formā, kādā jebkad esmu bijusi. Būt vingrai. Būt stiprai. Būt lokanai. Būt veselai. Tādi bija mani galvenie mērķi.
Kādas pārmaiņas piedzīvoji, kad fiziskās aktivitātes kļuva par būtisku ikdienas daļu?
Pirms sāku regulāri trenēties DCH studijā pie Ralfa Upmaņa, man bija pieci lieki kilogrami, no kuriem gribēju tikt vaļā. Sapratu, ka augums vairs nav kā šmaugai divdesmitgadniecei un ir jāsāk domāt ne tikai par uzturu, bet arī regulārām fiziskajām aktivitātēm.
Treneris nodarbībās maksimāli integrēja dažādas kustības, vingrojumus un sporta inventāru, ļaujot pārliecināties, cik dažādas un aizraujošas var būt man līdz šim svešās vingruma nodarbības. Par daudziem vingrojumiem biju sajūsmā, savukārt citus uzdevumus necietu jau no pirmās reizes. Ja man blakus nebūtu tāda pieredzējuša speciālista, domāju, ka pirmā nodarbība būtu izrādījusies pēdējā. Treniņi pie viņa ļāva apzināties savas spējas, pārvarēt savu nevarēšanu un celt izturības latiņu arvien augstāk. Jau pēc pirmajām treniņu nedēļām sapratu, ka daudz svarīgāks par mistisko mērķi – kaut kad iegūt sešpaku – ir pats treniņu process. Es, protams, joprojām gribēju izveidot spēcīgāku un vingrāku augumu ar pievilcīgu muskuļu reljefu, taču ikdienas treniņos par to nedomāju, jo mani ļoti aizrāva pats process un es to ikreiz izbaudīju, neņemot vērā grūtības.
Kā sports un veselīgs dzīvesveids ietekmēja Tavu ikdienu ilgtermiņā?
Ļoti būtiska nozīme sportiskajos panākumos ir sabalansētam uzturam un regulārām ēdienreizēm. Kad ievēroju dzelžainu treniņu grafiku un ēdu atbilstoši noteikumiem, plakanais vēders nebija tikai sapnis – tā bija īstenība. Savukārt periodos, kad pašdisciplīna netiek ievērota, tas mazais mīkstumiņš uz vēdera atgriežas un mīļi atgādina, ka lieliska fiziskā forma nozīmē regulāru darbu.
Kā ikdienas skrējienā rast laiku un vietu sportam un veselīgam dzīvesveidam?
Ja ir pareizā motivācija, nav nekādu problēmu rast laiku sportošanai. Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Pateicoties vingruma nodarbībām, apzinājos sevi disciplinētu un mērķtiecīgu – tādu, kādu iepriekš nepazinu. Sāku sevi par to vairāk cienīt. Pateicoties jauniegūtajai pašdisciplīnai, man labāk sāka veikties arī darbā un citās dzīves jomās.
Arī tagad, kad neievēroju intensīvu treniņu grafiku, priekšroku dodot mierīgākam dzīves ritmam un cita veida aktivitātēm, tieši kustības ir tās, kas palīdz cīnīties ar stresu, atbrīvot galvu no ikdienas rūpēm, nomierināt prātu un uzlabot noskaņojumu. Tā ir daļa no manas labsajūtas plāna, kam nereti pakārtoju citus dienas darbus.
Vai tieksme iegūt lielisku augumu vispār ir nepieciešama? Varbūt mums vienkārši jāmācās pieņemt sevi tādus, kādi esam?
Ralfs Upmanis jau pašā sākumā man iemācīja būtisku lietu, proti, treniņš nekad nav sods, tā ir mīlestība pret sevi. Pat ja esmu sagrēkojusi ar kūciņu vai treknām pankūkām, es neeju uz treniņu ar mērķi kaut ko atstrādāt. Beigu beigās tas vienmēr būs stāsts par motivāciju – vai darām to savas veselības un labsajūtas labad, izbaudot procesu, vai uz treniņiem dzen psiholoģiska rakstura problēmas, sevis nepieņemšana un pārspīlēta tieksme pēc perfekcionisma. Daudz svarīgāka par lieliska auguma iemantošanu ir sevis pieņemšana.
Brīdī, kad iemācāmies nesalīdzināt sevi ar citiem, iemantojam lielāku iekšējo brīvību un daudz pozitīvāku attieksmi pret sevi. Un, kad jūtamies labi savā ādā, arī pārējās dzīves jomās esam pārliecinātāki. Labākais, ko varam darīt, ir pieņemt savu dabas doto ķermeni, rūpēties par to un mīlēt to. Manā izpratnē rūpes par sevi iekļauj gan veselīgu ēdienu, gan regulāras fiziskās aktivitātes atbilstoši katra spējām un interesēm. Atrodi, kas tieši tev sagādā prieku, baudu un veselīgu izaicinājumu, un ļaujies tam! Tad arī pozitīvi rezultāti neizpaliks.
Izlasot šo vārdu salikumu, aizdomājos un sapratu, ka dzīvē patiešām tā arī ir. Lai izdzīvotu, lai dzīvotu ir jāziedojas. Tomēr veids, kā mēs ziedojamies katrai/am ir savādāks, katrai ir savi iemesli un mērķi, kuru sasniegšanai esam gatavas ziedoties. Man radās arī jautājums, cik daudz un cik tālu cilvēks var iet idejas vārdā? Cik daudz cilvēks var ziedot kādam(nav runa tikai par naudu, bet arī par to)? Galvenokārt tas ir atkarīgs no paša cilvēka, vieni ir gatavi velt Sīzifa akmeni bezgalīgi ilgi un bez jebkādiem rezultātiem, vienkārši velšanas pēc, bet atkal citi maina mērķus kā zeķes pēc mazākās neveiksmes, bet ir arī tādi, kas ir uzticīgi savai idejai, to arī realizē. Kurš no variantiem ir labākais? Nezinu, laikam jau visu loģisks sakopojums. Vēl viens jautājums, kam ziedojas cilvēki? Idejai, citiem cilvēkiem, mīļotajam, darbam? Laikam, jau katram ir savi iemesli un vēlmes, kā arī savi mērķi. Jaukas brīvdienas!
Reizēm tā vajag…Pie tevis atbrauc puisis ciemos. Jūs iedzerat tēju, jauki sarunājaties līdz vēlai naktij. Viņš guļ uz grīdas pie Tavām kājām. Būtībā Tev tuvumā ir ļoti jauks cilvēks, kurš ir jauts, mīļš, pozitīvs, izglītots, pieklājīgs un vēlas ģimeni.
Bet no rīta pamostoties tu esi aizmirsusi par viņa eksistenci istabā, ejot uz autobusu skan U2 un pavisam cits vārds galvā.
Es sapratu, ka mīlu to citu. Un šī atklāsme ir šokējoša.
Ar vārdiem vien nepietiek, lai aprakstītu savas iekšējās sajūtas, bet ar katriem centieniem dzīve iet uz augšu, tik augstu cik vien spēju attīstīt ar savu drosmi, spēku un emociju uzplūdumiem, kas liek priecāties par visām lietām, jo mana ikdiena, tā ir vārdos neaprakstāma. Apkārt notiekošais padara manu ārējo un iekšējo pasauli pār pārēm pilnu. Es zinu, tik tiešām zinu, kad spēju sasniegt to, ko vienmēr esmu vēlējusies, kaut šķietami, tās lietas nemaz nav tik svarīgas, noteicošas vai lielu izaugsmi nesošas, bet tomēr tā ir mana dzīve un esmu izvēlējusies, to dzīvot tieši šādi. Turpmākie mēneši, kas būs sagaidāmi, ar lielu slodzi, kas ietver atbildīgu darbiņu ar lielām darba stundām, praksi, manā sapņu nozarē, valodu stundām un tam visam pa vidu, nedrīkstu aizmirst savus jaukos draugus un paziņas, ar kuriem pavadu ikdienas dzerot pēcpusdienas kafijas, vakara vīnus un baudot lieliskas vakariņas. Un, protams, manu pašu svarīgāko cilvēku, kas man ir blakus, kuru cenšos satikt pēc iespējas biežāk, kurš mani atbalsta, priecājas par mani un uzticas man. Kaut gan esmu tālu no savas dzimtenes, tagad neko, neko negribu mainīt. Jūtos laimīga šeit, šajā burvīgajā valstī, kura kusā no atvērtiem un emociju bagātiem cilvēkiem. Valsts, kurā valda pavasaris ziemā. Valsts, no kuras radies viss. Ar prieku, varu teikt , mīlu savu dzīvi Grieķijā…
šinīs brīvdienās pilnīgi ignorēju visas fiziskās sāpes un ļāvu pozitīvajām emocijām sevi dziedēt… jau kopš ceturdienas pavadiju cik vien daudz laika iespējams kopā ar savu mr lielisko. neskatoties uz to ka man bija tik loti daudz jadara koledzai bijām kopā,kamēr es zīmēju viņš strādāja pie savām futbola stratēģijām. kamēr es taisiju ēst viņš sēdēja virtuvē,runāja ar mani,kamēr ēdām,skatijāmies manu mīļāko tv programmu… sestdien bijām uzaicināti pie viņa brāļa uz vakariņām. izdomājām,ka līdz tiem 6šiem negribam ņemties pa māju tāpēc nolēmām paklīst pa pilsētu. izbaudīt visu ko tā sniedz. es kārtīgi sapucējos (man tā patīk darīt ja fiziski ļoti slikti jūtos) un devāmies ielās. staigājām pa veikaliem. viņš man nopirk jaunas kurpītes,jo zina kurpes un somiņas ir tās lietas kas manā sejā smaidu radīs uz visu dienu 😀 gājām mazās kafeinīciņās,baudijām kafiju,tēju,kad tuvojās jau ap pieciem pārgājām uz vīnu… runājām no sirds par visu. baudijām pilsētas romantiku… vēlāk aizgājām pie Maikija (man mr brālis) viņš bija sagatavojis laša sacepumu. mēs kā cienastu aiznesām vīnu un siera kūku. skatijāmies bildes no Dubajas,jo viņš pirms pāris dienām no turienes atrgriezās,un velak skatijāmies dvd. mans mr pamanijās iemigt man klēpī. 24.00 ņēmām taxi un atgriexzāmies mājās… brīvdienas ir manas laimīgās dienas.
mūsu dzīve ir atkarīga tikai no mums pašiem. vai mēs ļausim tai plūst vai ņemsim grožus savās rokās.tā ir mūsu katra paša izvēle. mēs savus mērķus spēsim sasniegt tikai tad ja cītīgi strādāsim. un neļausim ne kam un nevienam mūs apstādināt no plāna īstenošanas. tas liekas skarbi, bet tā ir, ja kavēsimies pie pagātnes mūsu nākotne vienkārši izzudīs. lai sasniegtu, ko vēlies viss liekais jāmet pie malas. liekais ir lielās mīlas meklēšana, kas ir mūsdienās ,mums sievietēm, tā ir lielākā kļūda kādu pieļaujam ik dienu…
Lietuvieši aizņēmušies ideju no latviešiem par Koru karu šovu, kurā Panevēžas koris nolēmis izpildīt latviešu dziesmu no Remix un Igo Fomina repertuāra “Kā senā dziesmā”. Jāteic, mūsu brāļiem izdevies salīdzinoši precīzi iemācīties dziesmas vārdu pareizu izrunu, pie tam skanējums ir lielisks. Izbaudi!
Kā Lietuvas ceļu policija izgāba bērnam dzīvību.
[fb_pe url=”https://www.facebook.com/dievietelv/videos/549794178527580/” bottom=”30″]
Vēstule, kas rakstīta 12 gadus vecai meitenei Lietuvā, tika piegādāta 2021. gada decembrī, gandrīz 51 gadu pēc tam, kad to nosūtīja vēstuļu draugs Polijā.
“Man likās, ka kāds mani izjoko,” pēc vēstules saņemšanas sacīja Genovefa Klonovska.
Vēstule kopā ar 17 citām šovasar izkrita no ventilācijas atveres, netīra un sadrupusi, jo kādreizējā pasta nodaļā Viļņas pievārtē tika nojaukta siena.
“Strādnieki ieteica vecās vēstules izmest, bet es izlēmu piezvanīt uz pastu,” stāstīja ēkas īpašnieks Jurģis Vilutis. “Es esmu tik priecīgs, ka vēstules beidzot sasniegs savu galamērķi.”
Vēstules no 60. gadu beigām un 70. gadu sākuma, visticamāk, paslēpa kāds negodīgs pasta darbinieks pēc tam, kad viņš tajās pārmeklēja skaidru naudu vai vērtslietas, sacīja Vilutis.
Lietuva toreiz bija Padomju Savienības sastāvdaļa, un sūtītāji bija emigrantu radinieki vai vēstuļu draugi no tādām vietām kā Austrālija, Polija vai Krievija.
Viļņā mainījušies ielu nosaukumi un to numerācija, un pasta darbinieki mēnešiem ilgi meklēja īstās mājas un runāja ar esošajiem īrniekiem un kaimiņiem, lai izsekotu uz kurieni saņēmēji pārcēlušies.
Tika atrasti tikai pieci saņēmēji. Vairākos gadījumos mirušo adresātu bērniem tika nodota nozaudētā vēstule.
“Mēs jutām morālu pienākumu tās piegādāt,” sacīja Lietuvas pasta klientu pieredzes nodaļas vadītāja Deimante Zebrauskaite.
“Cilvēki bija emocionāli. Daži juta, ka redz daļu no savu mirušo vecāku ikdienas,” stāstīja Zebrauskaite.
Vēstuli Klonovskai, kas nosūtīta no Kočari Polijā un apzīmogota 1970. gadā, sūtījusi meitene vārdā Eva, viņa sūdzējusies, ka autobusi vairs nesasniedz viņas ciemu, tāpēc viņai jāiet ar kājām -23 grādu aukstumā, un lūgusi aktieru bildes. Tagad 60 gadus vecajai Klonovskai par Evu vairs nav atmiņu. Viņa, iespējams, uzrakstījusi Evu pēc tam, kad laikrakstā atradusi viņas adresi, kas bija paredzēta vēstuļu draugiem, un attiecības pārtrūka pēc vēstules nepiegādāšanas.
“Tik labi, ka mana vēstule bija nenozīmīga. Tās pazušana neizmainīja dzīvi,” sacīja Klonovska. “Ko darīt, ja viņi nogādātu pazaudētu vēstuli no pielūdzēja viņa mīlestībai, un viņu kāzas nekad nenotiktu?”
Marta beigās,investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, savu pirmo veikalu Latvijā atvērs Lietuvā vadošais mēbeļu un interjera veikals “Berry”, kas piedāvā plaša klāsta augstas kvalitātes mēbeles un interjera priekšmetus dažādās cenu kategorijās. Veikals atradīsies klientiem ērti pieejamā vietā – Rīgā, Brīvības gatvē 201. Vairāk nekā divdesmit gadu “Berry” ir veiksmīgi darbojies Lietuvā, taču ar 2017.gadu, ir uzsākta “Berry” atvēršana arī citviet Baltijā.
Veikals “Berry” būs izvietots piecos stāvos ar kopējo platību 10 000 m2. Lai nodrošinātu klientiem pēc iespējas ērtāku un patīkamāku iepirkšanās procesu, veikala telpu renovācijā, interjeru iekārtošanā, kā arī klientu servisā un komunikācijā ir ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro. Klientu ērtībai, veikala apmeklētājiem būs iespēja aplūkot gan gatavusdažādu stilu interjerus, sākot ar moderno klasiku līdz aktuālākajām mūsdienu tendencēm, gan pašiem kombinēt savu unikālo telpu iekārtojumu.Tiks piedāvāta arī iespēja individuāli pasūtīt produktus no ražotāju piedāvātajiem katalogiem.
Veikalā “Berry” būs pieejamas mēbeles un mājokļa aksesuāri visām dzīvojamām zonām – viesistabai, guļamistabai, vannasistabai, ēdamistabai, darbistabai, bērnu istabai, priekštelpām, kā arī dārzam. Piedāvājuma klāstā būs atrodami tādi produkti, kas nav pieejami citos veikalos Latvijā, kā arī unikāli “Berry” zīmoluprodukti, tostarp“SleepIdea”augstas kvalitātes matrači. Preces būs pieejamas visās cenu kategorijās, sākot no zemas cenas mēbelēm, līdz premium klases ekskluzīvām dizaina mēbelēm. “Berry” par vienu no saviem galvenajiem mērķiemuzskata atvieglot cilvēkiem mājokļa iekārtošanas procesu, tādēļ veikalā būs pieejami kompetenti un draudzīgi konsultanti, kas palīdzēs apmeklētājiem izvēlēties labākos un atbilstošākos interjera risinājumus katra individuālajai gaumei.
“Nosaukums “Berry” ietver sevī uzņēmuma filozofiju – mēs vēlamies klientiem padarīt mēbeļu un aksesuāru izvēli patīkamu un aizraujošu, gluži kā baudot pastaigu mežā, lasot ogas. Arī mūsu piedāvāto mēbeļu ražotāju klāsts ir tikpat raibs. Mēs regulāri apmeklējam un izvēlamies produktus starptautiskās mēbeļu izstādēs, sekojam līdzi jaunumiem interjera nozarē, lai nodrošinātu klientiem daudzveidīgāko un aktuālākopiedāvājumu” Skaidro “Berry” mārketinga un pārdošanas vadītāja Giedre Jasiene.
Lietuvā patlaban darbojas astoņi “Berry” veikali, no kuriem trīs ir zīmola frančīzes. Brīvības gatvē 201 atvērtais veikals būs pirmais “Berry” veikals ārpus Lietuvas.Uzņēmums Latvijā plāno nodarbināt 35 cilvēkus, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbinieku rekrutēšanas process.
Lietuvas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par valsts mēroga karantīnas ieviešanu no sestdienas uz vismaz trim nedēļām, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.
“Rīt valdībai tiks ierosināts ieviest vispārēju karantīnu, sākot no šīs nedēļas beigām, domājams, no sestdienas pusnakts,” viņš norādījis pēc Covid-19 krīzes pārvaldības komitejas sēdes.
Kā pastāstījis premjers, valdībai tiks ieteikts ierobežot ēdināšanas iestāžu darbu, atļaujot tām vienīgi izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Veikalu un aptieku darbība netiks ierobežota, bet tiem būs jānodrošina sociālā distancēšanās, savukārt frizētavām un skaistuma saloniem būs jāgādā par higiēnas prasību ievērošanu un iepriekšēju reģistrāciju, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindās.
Paredzēts ieteikt atturēties no viesību rīkošanas, bet kāzās un bērēs atļaut piedalīties ne vairāk par desmit cilvēkiem – tikai pašiem tuvākajiem radiniekiem. Arī citās situācijās karantīnas laikā var tikt aizliegta pulcēšanās kopā vairāk nekā divām mājsaimniecībām jeb desmit cilvēkiem, un baznīcās būs aizliegts noturēt dievkalpojumus klātienē, iesakot tos rīkot internetā.
Pārvietošanos starp pilsētām nav paredzēts aizliegt, taču tiks ieteikts no tās pēc iespējas izvairīties.
Valdībai tiks ierosināts aizliegt sporta klubu, baseinu un SPA centru darbību, kā arī dejošanas un dziedāšanas nodarbības, apturēt muzeju, teātru un kinoteātru darbu, bet bibliotēkām atstāt tiesības darboties attālināti, savukārt sporta pasākumus rīkot bez skatītāju klātbūtnes.
Paredzēts rekomendēt gan attālinātu darbu, gan attālinātas mācības augstskolās, kad vien tas iespējams; skolu vecākajās klasēs ieteikt mācības pēc attālinātas vai jauktas sistēmas, savukārt izvēli attiecībā uz bērnudārziem un sākumskolas klasēm domāts atstāt vecāku ziņā.
Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra dati liecina, ka 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3.novembrī valstī sasniedzis 334. Pagājušajā nedēļas nogalē vienas diennakts laikā atklāto inficēšanās gadījumu skaits pārsniedza 1000, un otrdien inficēšanās apstiprināta 897 cilvēkiem.
Lietuvas pašvaldības, balstoties uz epidemioloģiskajiem kritērijiem, pašlaik sagrupētas trīs Covid-19 izplatības zonās – sarkanajā, dzeltenajā un zaļajā. Sarkanajā zonā jau iekļautas 34 no 60 pašvaldībām, un vietēja mēroga karantīna izsludināta 21 pašvaldībā, tai skaitā trīs lielākajās pilsētās – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Vēl 21 pašvaldība ietilpst dzeltenajā zonā un piecas – zaļajā zonā.
Kā pastāstījis Skvernelis, viņš ieteicis atstāt zaļās zonas pašvaldības bez stingrākiem ierobežojumiem, bet pārējie valdības locekļi tam nav piekrituši.
Valsts mēroga karantīna Lietuvā jau bija spēkā no 16.marta līdz 16.jūnijam.
Lietuvā piektdien stājusies spēkā prasība publiskās vietās nēsāt sejas aizsargmasku.
Lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka līdzšinējais ieteikums sabiedriskās vietās nēsāt aizsargmaskas, respiratorus vai citus aizsarglīdzekļus, kas aizsedz degunu un muti, no piektdienas kļūs par obligātu prasību. No piektdienas plkst.20 līdz pirmdienai plkst.20 Lietuvā ar zināmiem izņēmumiem arī aizliegta iebraukšana visās valsts pilsētās, un šā aizlieguma ievērošanu uzraudzīs policija.
Veselības ministrs Aurēlijs Verīga norādījis, ka prasība par masku nēsāšanu jāuztver elastīgi – seja nav obligāti jāaizsedz ar medicīniskajām maskām, šim nolūkam var izmantot arī šallīti vai lakatiņu.
Viņš pieļāvis, ka tad, ja karantīnas noteikumi Lieldienu laikā tiks ievēroti, nākotnē tie var tikt atvieglināti, bet sīkāku informāciju apsolījis sniegt tikai pēc svētkiem.
Autors: nozare.lv
12.04.2020.
Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija – par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās.
Seima pieņemtajā rezolūcijā teikts. ka Krievijas bruņotie spēki un algotņi Ukrainas teritorijā ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus, jo īpaši Bučā, Irpiņā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā.
Kā pausts dokumentā, nogalinot veselas ģimenes, arī bērnus, nolaupot un izvarojot cilvēkus, ņirgājoties par cilvēkiem un noslepkavoto un kritušo līķiem, nodoms ir pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu tautu un salauzt tās garu.
“Seims Krievijas Federācijas bruņoto spēku un tās politiskās un militārās vadības pilna mēroga agresiju – karu – pret Ukrainu atzīst [..] par genocīdu pret ukraiņu tautu,” lasāms rezolūcijā.
Tajā arī uzsvērts, ka visi noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizveido Īpašais starptautiskais kara noziegumu tribunāls, lai izmeklētu un izvērtētu Krievijas agresijas pret suverēno Ukrainu noziegumu.
Lietuvas parlaments aicina tribunālam piešķirt pilnvaras izdot starptautiskus aizturēšanas orderus un nenoteikt imunitāti valstij vai valsts vadītājiem, valdībai un citām amatpersonām.
“Krievijas Federācija, kuras bruņotie spēki apzināti un sistemātiski bombardē civilus mērķus, ir valsts, kas atbalsta un pastrādā terorismu,” secināts Lietuvas Seima pieņemtajā rezolūcijā.
Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, dzīvību zaudējuši tūkstošiem ukraiņu un iznīcinātas daudzas civilās ēkas, kā arī tiek ziņots par Ukrainas sieviešu un bērnu izvarošanu, kā arī cilvēku nolaupīšanu un citiem noziegumiem.
Līdzīgas rezolūcijas jau pieņēmuši arī Latvijas un Igaunijas parlamenti.
Lietuvā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid–19 miruši vēl divi cilvēki, līdz ar to mirušo skaits sasniedzis 48, pavēstījis Nacionālais sabiedrības veselības centrs.
Pēc tā sniegtajām ziņām, otrdien Klaipēdas Universitātes slimnīcā mirusi vairāk nekā 80 gadus veca paciente, kas slimnīcā nogādāta no veco ļaužu aprūpes nama Kretingas rajona Kartenas mazpilsētā. Otrdien reģistrēts vēl viens nāves gadījums – – miris vairāk nekā 60 gadus vecs Jonišķu rajona iedzīvotājs, kuram bez Covid–19 bijušas vēl citas slimības.
Iepriekš Nacionālais sabiedrības veselības centrs informējis, ka Kartenas veco ļaužu aprūpes namā jaunais korovavīruss diagnosticēts 24 iemītniekiem un pieciem darbiniekiem.
Jau ziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu Lietuvā konstatēta 1423 cilvēkiem.
Autors: nozare.lv
05.05.2020.
Lietuvā ir apstiprināts pirmais jaunā koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne “15min.lt”.
Ar “Covid-19” vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.
Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.
Autors: nozare.lv
28.02.2020.
Lai gan Covid-19 krīzes dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi Lietuvā joprojām ir spēkā, kino un mūzikas cienītāji jau tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu.
Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra “Litexpo” jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.
Pirmajos seansos rīkotāji skatītājiem sarūpējuši filmas ar izteikti pozitīvu noskaņu – gan Lietuvā, gan citur tapušas komēdijas un iedvesmojošas drāmas.
Gādājot par skatītāju veselību un drošību, biļetes uz šādiem seansiem tiek tirgotas tikai internetā, no mašīnas izkāpt nav atļauts un vienā auto drīkst atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Pēdējais noteikums gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem.
Autokino seansus iecerēts turpināt visu vasaru, turpmāk filmas rādot vienlaikus uz trim ekrāniem. Risinās sarunās arī ar Kauņas un Klaipēdas pašvaldībām par iespēju rādīt kino šajās pilsētās.
Kā pastāstījis autokino iniciators Toms Balžeks, kas šādus seansus pirmo reizi Lietuvā sāka rīkot pirms 18 gadiem, tolaik eksperiments turpinājies pāris gadus un pēc tam pārtraukts, bet šoreiz noorganizēt autokino bijis pavisam viegli, jo izklaides industrijā iestājusies dīkstāve, bet cilvēki acīmredzami noilgojušies skatīties filmas uz lielā ekrāna.
Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga gan atgādinājis, cik svarīgi ir arī šādos seansos ievērot maksimālu piesardzību, un ieteicis tos neapmeklēt pie riska grupām piederošiem cilvēkiem.
Jau piektdien, 24.aprīlī, Paluknes lidlaukā netālu no Viļņas pēc līdzīgas kārtības sāksies autokoncertu sērija “Drive In Live”, kurā mūziķus pa mašīnas logu varēs vērot klātienē, bet viņu izpildījumu klausīties radio tiešraidē.
Autors: nozare.lv
20.04.2020.
Opā! Gāž kā no spaiņiem atkal. Skatos pa logu kā nabaga mašīnas tagad mocās,lai cauri peļķēm izbrauktu 🙂
Ir tik patiikami ka liist lietus un laukaa ir silts.. var lekaat pa pelkeem kaa jauniibaa nesaku ka tagad veca juutos bet bij fein..:))
tieši šādam laikam- dāmām!
Labrīt, Dienasgrāmata! Mani pamazām sāk pārņemt skumjas… Vai tas ir pārāk darbīgās nedēļas iespaidā, jo pa nedēļu padarīto darbu apjoms jau sen ir sasniedzis nedēļas beigas, bet kalendārās dienas nespēj tam tikt līdzi? Varbūt vienkārši lietus atnes skumjas? Nezinu… :-/ Vakar, kad sēdēju savā mašīnā stāvvietā, raudzījos uz lietus lāsēm uz priekšējā stikla… Esi kādreiz pavērojusi? Kā viņas nokrīt viena pēc otras – ātri, ātri, vēl ātrāk… un tad sāk pamazām savienoties, veidojot tērcītes, upītes, ieskaujot arvien vairāk un vairāk lāsīšu, līdz beigās tikai atsevišķās vietās uz stikla ir mazas saliņas, kur lietus vēl nav ticis.. un tad viss plūst uz leju, veidojot interesantus zīmējumus un liekas, ka lietus lej gaužas asariņas… un tad – klik – viens pavērsiens un logu tīrītājs notīra visu šo lietus gleznu un pilīšu spēle var sākties no jauna… 🙂 Vērojot lietu es aizdomājos par asarām.. logs raudāja.. bet es pati? Sen neesmu raudājusi.. nav bijis iemesla! It kā jau var teikt – tas taču labi, jo, ja nav jāraud, tad jau viss ir kārtībā un norit labi šajā dzīvē.. Bet no otras puses – kā tad ar to, ka asaras attīra dvēseli? Dažreiz raudot šķiet, ka atbrīvojies no visa sliktā un tad paliek tik labi, tik viegli.. Vai tas nozīmē, ka neraudot, mūsos krājas sliktās lietas? Bet citreiz ir tā, ka raudot nepaliek vieglāk, bet gan tikai smagāk un smagāk…Un kad mēs raudam – tad nav tā kā ar logu – klik, un visas asaras noslaucītas ar vienu vēzienu.. Kas tad palīdz apstāties – noraust redzamās asaras un novērst neredzamās.. (t) 26.11.2009.
Principā viss notiek.
Maira un Pērle satikās kādā nepastarpinātā jūrmalā.
Sākās saruna- – Labdien!– Ā, sveiki, – Pērle atņēma sveicienu.– Mēs jau sazinajamies! Cik labi ka atnācāt. – Maira gaiši pasmaidīja. Apkārt bija saulaina vasara, smiltis sausas. Un jūras viļņi tepat netālu.
No jūras puses šajā tveicīgajā pēcpusdienā vilka daža vēsa vēsma.Mairai šis karstums nebija šķērslis sarunai… – Iesim tuvak pie jūras.– Jā, jā, es arī ilgojos. Redziet, kādas mums kurpītes kājās!
Skatus tā vien vilka šī jūra.
————–
Perle tā kautrīgi pasacīja: – Es gan nezinu, Latvijā neviens tā nedara. Man kopumā patīk, ja lietus laikā ir sandalītes kājās. Bet esmu tik kautrīga!
– Ko dariet ikdienā?
– Strādāju. Kādā diezgan garlaicīgā ofisā. Man Jūsu piedāvājums ir tik negaidīt, taču reizē arī intriģējošs.
Maira pasmaidīja: – Viss reiz ir pirmo reizi.
– Kaut kā man vienmēr sanāk jaunas lietas darīt. Bet šī ir tik amizanta!
—————-
Pēkšņi Pērle iesacījās: – Manas sandales ir tik slapjas. Pat ne lietū tās izmircināju. Vai viņas neizjuks?– Ceru, ka tās nebija gluži pirmajā svaigumā. – Nē, es vēl vakar ar viņām uz darbu gāju.– Rīt tās gan būs jāžāvē. . Ai – ko tad mēs runājamies pr tādām utilitārām lietām! Baudam tagadējo mirkli 🙂Jā, jā 🙂 🙂
—————–
Laiks iet uz priekšu. Tad nu pirmajā “Lietus sandaļu” šovā… sarunas beidzas.– Pusstundu pastaigājām, jāiet uz māju… – Pērle sacīja.– Kādas sajūtas?– Oi, pavelkošas. Romantiskas un vasarīgas. Daža bilde sanāks.– Protams, paldies par dalību! Sazināsimies.BILDES!
Pagāja kāda nedēļa – kopš dienas, kad Tukuma bibliotēkā bija “Lietus sandaļu” prezentācija.
Sāka ienākties pirmās retās atsauksmes. Internetā tukumniece Zane: “man galīgi nekas nesaprotams nebija, ko draudzene man pārstāstīja. Kurpes ūdenī- nu gan baigais šovs!?”
Pēteris no “Piena kombināta”: “Ei, preilene, tev putni galvā! Labāk mēs uz krūmiem būtu aizgājuši”.
Gunārs no Raudas / pie Tukuma: “Man te pansionātā viena nostāstīja, es galīgi nesaprotu – ko tu tur dari. Man liekas, tev visi nav mājas, un tukumniekiem tikai galvu jauc…”
Un vēl piecas reizes rādā pašā garā. Labi, ka Milzkalnes mājā ir mīļā MAMMA! Mammas vārdi silda sirdi: – Mairīt, neņem galvā. Ļaunums vienmēr ir ātrs, labais nāk pēc kāda laiciņa. Ļaunums ir pārbaude. Ļaunums atsijā mazdūšīgos un vājos, vai tu esi vājā? Nē, taču…
Mairai kļuva siltāk. – Nepadodies ļaunumam. Šie cilvēki nav slikti, viņi pat lāgā nesaprot, ko paši saka. Caur viņiem Dieviņš saka “tev būs daudz kas jāpārcieš, jo pasaule tā ir uzbūvēta, zelts slīpējas caur grūtībām”. Nekas nozīmīgs nerodas caur sviedriem un grūtībām…
Mamma sacīja tālāk: – Es to saucu par “pingvīnu sindromu”. Mums pazīstamie pingvīni Antarktīdā dzīvojas baros, reizēm saspiežas cieši jo cieši. Pa reizei kāds atšķias vienatnē. Vispirms pārējie sauc viņu atpakaļ savā barā jeb pierastajā dzīvē. Tomēr, ja tas vienpatnis aiziet prom, tad uz visiem laikiem. Tam pingvīnam ir jāmeklē cits bars, jo pretējā gadījumā tam jāiet bojā. Tāpat ir arī pie cilvēkiem, cilvēki nemīl iet aiz vienpatņiem, vismaz iesākumā…
Mairai drusku garastāvoklis kļuva saulaināks. Pelēkie domu mākoņi aizklīda. Naktī jauns sapnis atnāca: “dari savu darbu” – kāds no malas sacīja. Dari savu darbu!
(Fikcija)Maira skrēja mājās, vasarā nāca virsū negaiss.
Milzkalnē, kur atkal brīvdienās ir būts. Melnais padebesis skrēja pakaļ, un jau sāka locīt tuvējā meža galus- vētrā. Knapi paspēja pārskriet pāri pagalmam un aizcirst dzīvokļa durvis, un pagalmā sāka dārdēt lietusgāze.
Tad sievieta paskatījās pa logu un redzēja, pareizāk sakot, neredzēja – tikai aiz masīvās lietusgāzes knapi varēja samanīt krūmus pagalma otrajā pusē. Lietus smagi lējās labas 20 minūtes. Un mēreni gāzās vēl pusstundu.
Finālā tomēr uzspīdēja saule – kā caur plīvuru. Aizskrēja pie loga un … dabā viss norima. Gribējās izskriet, kā parasti, ārā – kā bērnībā padauzīties pa peļķēm. Bet… varbūt ne.
Mierīgi pagulēs.Kas ar to “Lietus sandaļu” konkursu?
Jādara…Dzīve spiež uz priekšu iet.
Anita no Skotijas rakstīja emailā:”Ir trīs ceļi dzīvē.
* Pirmais – profesionalizēties, brieduma laikos gūstot pat visai lielu algu. Pirmspensiju atsēdēt otršķirīgā amatā. Pēc tam īrētā dzīvoklī pārtikt no mēreni zemas pensijas.
* Otrais – strādāt pēc kārtas visu mūžu visādiem priekšniekiem. Visu laiku saņēmt nelielu un daudzreiz pat pavisam mazu algu. Un tad nevarības gadus atsēdēt nabagmājā, ko šodien sauc par pansionātu.
* Trešais – līdz galam izcīnīt savu lietu līdz galam. Iesākumā kāds laiks jāpadzīvo piedzīvojumu/ ugunsgrēka režīmā, reizēm iegrimstot dziļā bedrē. Tomēr sava lieta ir jāuzceļ. Un beigās viss notiek. Vecuma galā ir normāls nodrošinājums.”
Tā mamma arī reiz sacīja. Tad kruscelēs aiziesim pa īsto celu. Visi trīs ir īsti. Izvēle katra rokās. Arī Mairas rokās.
(Fikcija)
Pēc tādas ne visai laipnas, bet pamācošas sarunas ar tukumniekiem – Maira visu šo dienu domāja par stratēģiju, kā tālāk izvest dzīvē “Lietus sandaļu” konkursu.
Lūk, pa teļļuku rādīja “Dejo ar zvaigzni” konkursu. Pazīstami cilvēki dejoja ar danču profesionāļiem. Kā lai ko sadara?
Šovi šajos laikos – visi iet uz urā! Daži no tiek ir jocīgi, dīvaini un reizēm pavisam muļķīgi.Jaunajām tehnoloģijām attīstoties uz priekšu – aizvien jauni un jauni šovi nonāk apritē. Reizēm liekas, viens taisa kumēdiņus, otrs tos apraksta, trešie par to jūsmo. Pats galvenais- neviens no šiem šoviem nav Latvijā izgudrots – visi ievazāti no ASV, Vecās Eiropas? Tie jau sen gatavi un izmēģināti “uz publiku” t.s. lielajās valstīs. Un visbeidzot nokļūst arī Latvijā, kas pasaulē skaitās kā Eiropas Savienības nomales teritorijas. Kaut kādā provincē esam? Sēž visi te uz dīvāniem un patērē, ko tie “amīši” sagudrojuši.
Tas ir daudz vienkāršāk, nekā pašiem piecelt no dīvāna p*kaļu un iet kaut ko darīt. Kuri ceļ to p*kaļu, tie ari paliek pie sasistas siles. Jā, šodien sile ir sasista. Taču tomēr, kas kaut ko dara- tas jau ir vismaz par milimetru tālāk salīdzinot ar tiem – kas turpina gulēt uz dīvāna.
Varbūt jārod kādi domubiedri? Anita no Skotijas kaut ko rakstīja par “pasisto” Ziediņu fotogrāfu, kas arī savulaik kaut ko par tēmu fotografēja… Pat epasta adresi pavēstīja, lai uzrakstot. Pirms dienām Maira jau otrreiz uzrakstīja tam Ziediņam, atbildes vēl šodien nekādas nebija. Būs noplaucis tas Ziediņš…?
Tomēr bija jādomā citā virzienā. Un tad pie apvāršņa parādījās Viņa Augstība NAUDA. Jā, tā ir pasaules lielākā atkarība- atkarība no naudas. Bez naudas un elektrības vispār pie mums nekas nzīmīgs nenotiek. Nekas nenotiek.
“Domāsim par NAUDU”, Mairas pēdējā doma pirms aizmigšnas bija…
(Fikcija)Maira centās vienā jaukā dienā ar ideju iepazīstināt Tukuma pilsētas iedzīvotājus. Pirms dienām divām pilsētā parādījās plakāti “Iekarosim pasauli”. Pilsētas bibliotēkas zālē uz 20 vietām atnāca 8 cilveki, pāris mamiņas ar maziem bērniem, divas pusmūža kundzītes, trīs skolēni, kādi dīkdieniski vīreļi.
Maira iesāka: – Labdien! Prieks, ka atnācāt…
Viens vīrelis stipri nepieklājīgi sarunas sākuma iebrēcās: – Vai plikas meitenes būs? Pie viņa pienāca bibliotēkas apsargs, puisietis aplusa un vispār aizgāja.
Tikām Maira turpināja: – Mums ir iespējas iekarot pasauli! Pavisam karstā un reizē ūdeņainā pasākumā.
Sieviete ar bērnu klēpī iesaucās: – Kas tad būs?
– Būs “lietus sandales”! Kas tas ir? Kad skaisti papēdīši satiekas ar ūdens šļakatām. Man tā pašai patīk darīt, bet – ja kādam cilvēkam kas patīk, tad arī citiem varētu tas patikt. Saprotu, tas ir kas neredzēts. Un … varbūt pēc divām stundām atnāciet uz mazo pludmalīti pie Slocenes upes. Parādīšu.
…
Pulksten divos Mairai kājās bija mazas laiviņas, kas jau mirka upes vilnīšos. Uz saietu atnāca cetras sievietes labākos gados, līdzi atvelkot arī pāris kungus.
Maira saka: – Ko jūs redziet? – Kaut kāds vājprāts, slapjas kurpes, brrr…
Bet kāds klātesošs kungs iespurcās: – Interesanti! Un vai tu arī tā negribi (pagriezdamies pret savu dāmi)? – Nē, tas ir kaut kas nenormāls, brrr… – un abi aigāja.
Pārejās trīs dāmas čaloja: – Kaut kas tajā viss ir. Bet tad jāorganizē viss pa nopietnam. Vajadzīgi līdekļi un darbs. Nez vai pavilksim uz pasaules konkursu. Iesim. Un, Maira, lai jums veicas!
Maira viena aizvien mirkstošajās laiviņās ir Slocenes krastā un domā: “Iesākums ir sūrs, bet tas jau ir normāli. Jaturpina!”.
Konkurss? Konkurss… Konkurss! Konkursa būšana pārņēmusi visu šo dienu.
Kamēr pašai vēl neiet nekas – nav tā publicitāte. Un ir “testa” dalība kaut kur kādā Latvijas konkursā, ir labs prieks pirms galvenajiem darbiem.
Maira jautru domāja, sēžot vilcienā uz Rīgu. Rīgā bija tā īrētā istaba, kur gaisotne bija derīga darbam. Pagaidām pabrauca garām Vaivariem, rīts bija vēl agrs. Un tad nu vēl miegs pārņēma, Maira atstutējās pie loga. Un iesnaudās.
Sapnītī arī vilciens dunēja, un viļņojās labības lauks, kuram cauri Maira gāja. Tad nu sāka līt lietus, rūtainie svārki samērcējās…… izbijusies Maira pamodās, čuhbānis bija nobraucis kādas pāris stacijas.
Viss mierīgi, daži nedaudzie braucēji arī savā nodabā iegrimuši.
Mairai domas grozījās ap konkursu, kurā jau daža bilde zīmējās. Jādara, kā gan zinās rezultātu un attieksmi, ja nekā nedarīs. Visiem tāpatās neizdabāsi.Tomēr, kaut neliela lieta izdarīta, un tas piepaceļ garastāvokli.
Tomēr esmu “par centu” (kā agrāk sacīja- par kapeiku) labāka. Konkursa bildes gan tapa grūtāk un karstā vasaras dienā. Viss tik pagrūti. Rezultātu redzēsim. Konkursi ir laba lieta, tad : – tad redzi savu reitingu;- redzi attieksmi;- redzi, kas uz nākotni jāuzlabo;- atrodas kļūdas. Redz’ cik daudz kas notiek.
Un tā diena grūta bija. Toties rezultāts. Konkurss bija, sarkanā kleitā un viļņos. Tā ir …
Drīz…
… vai arī nav “jāiet”. Maira tupināja soļot pa Tukumu. Šodien pilsētā nebija ko vērā ņemamu darīt. Tik jāiepērkas bija. Šodien ir brīvdiena, bet rīt jābrauc uz Rīgu, tur jāšancē. Īrētā dzīvoklī savs pc bija. Mairai tagad ir tāds jancīgs garastāvoklis.
Un jādara tas, kas visvairāk patīk. Jāgatavojas konkursam, jāielūdz konkursantes. Bet pašai ir jābūt pirmajai. Un jāaizsūta kāda ziņa Anitai Birmingemā.
Tur, kā raksta draudzene, arī lietas mazpamazām sāk notikt. Tomēr viss lēni rullējās. “Kas lēni nāk, tas labi nāk. Un bez piepūles vispār nekas nozīmīgs nenotiek.” – Mairas mamma sacīja reiz.
Šodien mamma ir dziļā pensijā, un darbadienās par nelielu samaksu kaimiņiene pieskata. Lai nu veicas.
Diena sliecās uz pēcpusdienas pusi, un jaunulei prāts nesās uz kaut ko patīkamu. Šis iepatikās nesen – un gribas to darīt vēl spēcīgāk. Un spēcīgāk, un spēcīgāk. Maira aizdomājās vēl tālāk. “Latvijā tā uz reizi nesanāks, bet pasaulē gan – ir kāda šance”. Ir jāstrādā uz pasauli.
Un … Milzkalnes ezerā ūdens bija silts kā piens. Melnas siksniņsandales jau bija kājās, un tās iemērca visas reizē ūdenī. Bildes ir gatavas.
Un – tad jau var drusku paslaistīties. Tā vienkārši paskatīties debesīs. Tukums jau bija aiz meža, un Milzkalne arī tāpatās aiz meža vien slēpās. Daba nomierina. Un vēlreiz nomierina. Kādas bērnības atmiņas vien bija… šajos pašos pagalmos. Un arī pie kaimiņiem.
Tomēr nākamajā nedēļā būs jāsasprindzinās. No nekā konkursu radīt – tas nav vieglais darbs. It sevišķi, ja apkārt ir depresīva un skeptiska publika. Kad uz visām jaunām aktivitātēm skatās kā uz kumēdiņu taisītājiem. Paši nekā negrib darīt savas dzīves labā, tikai pa grašiem kādam vergo. Un turklāt uzskata, ka ne viņi paši, bet gan “apkārtējā dzīve/ ekonomika/ prezidents/ premjers un Soross” pie visa vainīgi. Paši nevar neko ne pārdot, ne cimdu uzadīt. Un ar internetu nedraudzējas, jo “par vecu tam sevi uzskata”.
Un Maira patīkami mitrās sandalēs gāja mājās. Fotosesija sanāca. Nav nekas sarežģīts, ja arī ministatīvs ir līdzi rokassromiņā. Nav otrs piepalīgs vajadzīgs.
(Fikcija)Anita atšāva ziņu no Birmingemas – kaut kas sāk notikties. Un kaut kas sāk virzīties uz priekšu. Laikam tajā lielajā pasaulē “ledus sakustas”.
Bet mazā Latvija ir lielākas pasaules daļa. Vai šeit kaut kas sakustēsies? Mairai prāts nemierīgs, mamma nekā negrib – tik sēdēt Milzkalnes mazajā ciemā. Tajā galā. kur mežs ir vairāk nekā debesis redzamas.
Mamma var atļauties “sēdēt” (bet nesēž taču, dara dārza darbus un aiziet uz veikalu). Bet Mairai visa dzīve priekšā. Jāgatavojas konkursam Latvijā- tad nu darba pilnas rokas.
—
Nākamajā dienā jaunava vairs nebrida un pilsetu Tukumu, bet mēģināja ielīst tukumnieku feisbuka lapā un par sevi atgadināt. Rezultāts bija – dažas dāmas atcerētjās, bet nesaprata neko par “ūdens priekiem”. Nesaprata – jo bija citas rūpes, komunālie parādi ir lieli, darba nav, kredīti visiem jāmaksā, daudzi ir parādā. Utt., kādas tur “ūdens sandales”? Tikpat viss nesaprotams, kā aitai no jauniem vārtiem.
Tomēr Maira neatlidās, ielika ziņu “Nu kā bija”? tukumnieku ziņu dēlī (www versijā, protams). Reakcija nekāda, tukšums. Pavērās pāri mājas loga slieksnim – tik priedes šalca atbildei. Atkal tādas tukšuma sajūtas.
Kad Mairai jau gribējās kompi aizvērt un doties izmest kādu līkumu ārpusē, tad viena atbilde atnāca. No Vijas, ar kuru vēl nebija iepazinušas. Vija jautāja: – es arī gribu uz šovu, piezvaniet t. tāds un tāds.
Maira paņēma savi mazo mobīlo un piezvanīja: – Labdien! – Otrā pusē pasīka balstiņa atsaucās. – Labdien! – Gribiet piedalīties? – Jā! – Kā jums ar pilngadību? – Man ir 21 gads, es visur varu. Gribas tikties, es izgāju fotomodeles konkursu, gribas piedalīties.
Tāda vienkārša saruna, kāda parasti notiek Tukumā. – Kad varam tikties, pasīkā bērnu balstiņa turpināja sīkt. – Rīt esmu pilsētā, varbūt kas sanāks?
Kaut kur pēkšņi Maira izlasīja garāku seno indiešu teicienu.
Tas skan sekojoši:– vispirms apkārt tev būs klusums;– pēc tam par tevi smiesies;– vēl pēc tam ar tevi sāks cīnīties;– bet “tu” šajā cīņā uzvarēsi.
Jaunā sieviete, šodien atkal ejot garām Brīvības laukuma strūklakai, iedomājās, ar Velgas kundzi par senindiešu tēmu saruna iznāktu ļoti interesanta.
Žēl, ka pirmdienās muzejs ir ciet, un Velga- šarmantā uzraudze, arī sēž mājās un baudu visu muzejnieku brīvdienu/ pirmdienu.Šī pirmdiena bija drusku mākoņaināka, un saule tā nesildīja plecus. Nācās vien pielikt soli. Jāiepērkas un jāpafotografējas.”Lietus sandales” – kur gan tikko domātajā senindiešu kārtainajā hronoloģijā šodienu var ielikt?
Laikam pirmajā “fāzē” jeb – visapkārt būs tik klusums. Visi klusē. Ko lai šie apkārtējie cilvēciņi, kas depresijas pārņemtajā Latvijas pilsētā tik staigā no viena stūra uz otra? Daži mēģina iestāties darbā, citi mēģina kļūt par uzņēmējiem. Vēl citi bezdarbu pieņēmuši kā dzīvesveidu.
Klusums, tas ir tas – kas visu un visus nomāc. Kad reiz nekas nenotiek. “Tu” centies, bet neviens ne ausis neceļ. Jo tāpat ir labi, neko nedarot. Nedomājot par rītdienu. Nedomājot, kā vispār dzīvi pabeigs un ko atstās pēc tam. Lūk, tas ir tas svarīgākais – KO ATSTĀSI PĒC SEVIS! Tieši tas pasauli interesē visvairāk. Pasauli neinteresē, kas “tev” pieder, un cik lielu šodienas troksni radi apkārt. Manta izzūd, pāriet mantinekiem, bet troksni aizpūš pirmā vēja brāzma. Ko atstāsi pasaulei?
Mairai, galvā risinot šīs globālās domas, solis paātrinājās upes virzienā. Slocene, kas gar Tukumu gāja taisni cauri pa vidu, vien brīdī skrēja pāri tādam iebrauktam ceļam. Dāmai bija līdzi fotoaparāts un maisā tādas melnas laiviņas uz neliela papēdīša. Un tur bija tāds ūdens klājs jau drīz pie dzelzceļa sliedēm.
No šodienas kaut kas arī – bija jāatstāj pasaulei. Tad nu Maira novilka tenisa čībiņas un tās kājās pārmainīja pret laiviņām. Kas ne reizi baudījušas ūdens peldes. Šodienas prieki rodas, kad jaunas bildes top šļakatās. Vai ne?
Diena pagājusi ne par velti.Tik senie indiešu dievi vēlīgi no padebešiem māj ar roku – ar “pagaidām visi apkārt klusē, bet tas tikai šodien”…
(stāsts)
Pilsēta Tukums stāvēja, kur stāvēja. Maira sēdēja augusta pēdējā dienā pašā Brivības laukumā, kur strūklaka mētājās mērenā vējā. Cilvēku aizvien ir maz. Pilsēta klusa, nekas nenotiek.
Šķiet, tāda brīvdienu apdzīvotā vieta. Mairai, pēc darba pamešanas un sakasīšanās ar priekšnieku, no darba vienā būvmateriālu noliktavā nācās aiziet. Tagad “brīvais pilsonis”. Dienas režīms brīvais, nakts režīms tāds pats- brīvai. Bet kas nav “brīvais” – tā ir IDEJA.
Par Milzkalnes māju nav ko stāstīt. Maira zina, “visas zina, kur dzīvoju”. Tukumā vien atrodas, ja iestādes jāapmeklē. Un tad nu iestādes visas apmeklētas, jādibina pašai savs SIA. Latvijā negribas – būs jābraic pie Anitas uz Skotiju, kā tur to pilsētu sauc? Acumirklī tas nosaukums no galvas izskrēja. Mairai nesen bija parunāsanās ar Velgu, Tukuma muzeja darbinieci, pirms kādas pusstundas laba kafija padzerta. Saruna ar Velgu risinājās kā pati no sevis.
Vienā brīdī vārdi ievijās:
– Mairīt, ko dari? – Karājos gaisā, tā man patīk sacīt! Vārds “patīk” ir nevietā. Nepatīk! Aizgāju no darba, gribas kaut ko savu darīt…
– Pareizi! Ja nedarīsi savu darbu, visu mūžu to noželosi. Dzīve būs pagājusi. Un tā paies ļoti ātri, pat apjēgties nepaspēsi!
– Jā, Velgas kundze, Maira piekrita. Gados padzīvojusī kundze zināja no dzīves ļoti daudz…
—————–
Maira sēdēja Brīvības laukumā un laiski lūkojās baznīcas torņa virzienā. Dzīve ritēja, un šodien to sarunu atcerējos. Laiks pie jaunā darba.
