Tas taču ir labi – visu pirms svētkiem paspēt, turklāt izdarīt ideāli, lai pašam, kolēģiem un tuvajiem cilvēkiem prieks! Tomēr perfekcionisms visur un vienmēr nav iespējams, turklāt pārlieka koncentrēšanās uz absolūti ideālu rezultātu var izrādīties milzīga slodze psihei un ar laiku kaitēt arī fiziskajai veselībai. Protams, noteiktās profesijās un dzīves situācijās perfekta precizitāte ir neaizstājama.

„Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atzīst, ka farmaceita profesija ir viena no tām, kas prasa būt vienmēr precīzai, uzmanīgai un organizētai, tātad – savā ziņā perfektai, jo darbs stingri reglamentētā profesijā nepieļauj atkāpes no priekšrakstiem. “Taču ārpus darba gan šo profesionālo perfekcionismu vajadzētu iegrožot, attīstot spēju ieraudzīt prioritātes un ļaujot vaļu arī radošumam un spontanitātei,” saka Ērika un atzīst, ka pašai nācies atrast līdzsvaru starp “perfekti” un “labi diezgan”, lai nepārvērstu savu ikdienas dzīvi par mūžīgu tiekšanos pēc ideāliem rezultātiem visās jomās, jā, arī gada nogalē, kad paveicamo uzdevumu gūzma šķiet bezgalīga.

Kur slēpjas lamatas?

Vienmēr laikā, vienmēr, ievērojot termiņus, vienmēr nevainojami, vienmēr bez kļūdīšanās. Lieliski? Jā, taču tā tas šķiet tikai pirmajā brīdī. Iedziļinoties top skaidrs, ka tiekšanās uz ideālu rezultātu prasa milzīgu piepūli – gan garīgu, gan fizisku. Turklāt paša izvirzītie augstie kritēriji ir kā sargsuns, kas vērīgi pieskata, neļaujot novirzīties.  

“Kaut kādi iedomāti augsti standarti un vēlme tiem atbilst it visā un visur var radīt stresu, kas ar laiku pāraug pastāvīgā trauksmes izjūtā un nereti vainagojas ar somatiskiem traucējumiem – nepatīkamiem fiziskiem simptomiem vai slimību. Piemēram, var rasties sasprindzinājums sprandā, galvassāpes vai gremošanas sistēmas darbības traucējumi. Ar laiku iespējami arī miega traucējumi, izdegšanas sindroms vai kāda cita psihiskās veselības problēma. Arī pēdējo gadu notikumi pasaulē ir radījuši papildu spriedzi. Lai gan, iespējams, cilvēks sakumā tos uztvert tikai kā fonu, izjūtas un domas par tiem tomēr summējas, uzkrājas un maina gan prioritātes, gan spēju visu izdarīt ideāli,” teic Ērika Pētersone.

Kas ir atskaites punkts?

Lūk, ko ir svarīgi saprast! Īsteni perfekcionisti bieži vien ir tādi tikai tādēļ, lai kā izcilākus darbiniekus vai teicamus partnerus viņus uzlūkotu citi. “Pieļaut domu, ka tā varētu nebūt, perfekcionistam var šķist nepieņemami un neizturami. Var būt bail, ka citi neuzslavēs, paveikto neuzskatīs par vērtību vai, vēl šausmīgāk, kritizēs. Nav brīnums, ka pārmērīgā centība un tieksme pēc ideāla var dot negaidītu blakusefektu – kavēt attīstību, un tā noteikti nav pozitīva un perspektīva tendence,” atzīmē farmaceite un piebilst, ka perfekcionisms arī ar viņu savulaik ir izspēlējis kādu “ļaunu” joku – studiju gados, izstrādājot studiju darbus, allaž šķitis, ka var taču vēl labāk, ka vajag vēl iedziļināties, atrast papildu avotus, ka vajag atkal un atkal pārlasīt, labot un pilnveidot, un šis process varētu turpināties bezgalīgi, ja vien nepastāvētu noteikti iesniegšanas termiņi.

“Svarīgi, kādu atskaites punktu izvēlamies. Jo vairāk kādam gribas sacensties ar citiem un viņus pārspēt, jo grūtāk sasniegt ideālu, tādēļ vispirms perfekcionistam ieteiktu veikt korekcijas savā koordinātu sistēmā. Jāpatur arī prātā – jo augstākus standartus sev piemēro, jo lielāka iespēja, ka bargi sevi kritizēsi un noniecināsi, ja neizdosies visu izdarīt ideāli. Tas grauj pašapziņu,” saka farmaceite.  

3 pārbaudīti paņēmieni, kā “ārstēt” perfekcionismu 

1. 1. Neļauj stresam gūt virsroku

“Stress, cenšoties izdarīt ideāli, ilgākā laika posmā var radīt pastāvīgu trauksmi, kas, savukārt, var izpausties ar dažādiem simptomiem – “savilktu” sprandu un plecu zonu, svīšanu, sirdsklauvēm, asinsspiediena paaugstināšanos, baiļu izjūtu, panikas lēkmēm. Ja parādās šādi simptomi, laiks apstāties un apdomāt, kādi tieši faktori to varētu būt izraisījusi un kas darāms, lai stresu mazinātu,” norāda farmaceite un iesaka pamēģināt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, dziļās elpošanas vingrinājumus, ķermeņa masāžas. Dažkārt ir nepieciešama ārsta konsultācija un, iespējams, arī kāds medikaments emocionālā stāvokļa stabilizēšanai, līdz ar ko var mazināties arī fiziskie simptomi.

1. 2. Parunā ar sevi par mērķiem 

Tiekšanās izdarīt ideāli, atšķirībā no citiem, kuri to nespēj, un par apbrīnu tiem, kuru novērtējums ir svarīgs, diez vai var būt veselīgākais mērķis savai darbībai. “Vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc nevainojams rezultāts tev ir tik nepieciešams. Te noderētu dialogs ar sevi, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem: kāpēc es tiecos pēc ideāla; kas notiks, ja to nesasniegšu; kā tieši tas mani ietekmēs? Visbeidzot – vai es varētu būt apmierināts arī ar labi nevis ideāli paveiktu darbu? 

Ja atbildes būs godīgas, iespējams, izrādīsies, ka šis mūžīgais skrējiens pēc ideāla nebūt nav nepieciešams un arī ne tik perfektu rezultātu var uzskatīt par lielisku, kā sasniegšana aiztaupījusi citkārt izjusto trauksmi un bailes no izgāšanās.”

1. 3. Atgriezies sākuma punktā

Arī tas ir noderīgi. Varbūt tieksmē pēc ideāla ir pazudis mērķis – kāpēc? 

Perfekcionisms nepieļauj kļūdas un nepilnības, taču – vai perfekts rezultāts patiešām paaugstina padarītā vērtību? Vai tās nepilnības un procesā pieļautā kļūdīšanās, ko savā darbā zina un redz perfekcionists, ir pamanāmas arī pārējiem un vai tās kaut kā maina attieksmi pret rezultātu, ko citi uzskata par labu esam? Visticamāk – nē. 

“Vajadzētu koncentrēties nevis uz citiem mazsvarīgām nepilnībām, bet gan uz konkrēta darba sākotnējo mērķi un labo rezultātu, ko izdevies sasniegt. Tu esi pelnījis uzslavu vispirms jau no sevis paša – paslavē sevi un apbalvo par ieguldītajām pūlēm. Tavi paveiktie darbi var būt noderīgi un labi arī tad, ja tie nav gluži perfekti. Un svētku laikā viss sarūpētais būs prieka avots tuvajiem cilvēkiem arī tad, ja nebūs tieši tas, ko iepriekš esam savā iztēlē novērtējuši kā obligāti nepieciešamo,” iedrošina Ērika Pētersone.  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Gadalaiku maiņas un ikdienas nestabilitātes radītajam pagurumam raksturīgais enerģijas trūkums izpaužas kā nogurums, miegainība vai apātija. Papildus minētajam var būt arī depresija un motivācijas zudums. Nogurums ir normāla organisma atbildes reakcija uz paaugstinātu stresa līmeni, miega trūkumu, pārslodzi darbā vai studijās, vitamīnu un minerālvielu trūkumu un mazkustīgu dzīvesveidu. „Noguruma sajūta ir uzveicama.  Jāmeklē pareizākais ceļš, kā uzlādēt sava organisma baterijas!” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Rudenī un ziemā aptrūkstas D vitamīns, tādēļ  ir svarīgi lietot uztura bagātinātājus ar šo vitamīnu. Organismā var trūkt arī citi vitamīni un minerālvielas, kuras vasarā saņemam no svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem. 

Aicini talkā miega peli

Labs miegs naktī samazina nogurumu un miegainību dienā. Pieaugušam cilvēkam vidēji nepieciešams gulēt septiņas līdz deviņas stundas. Emocionāls stress, hroniskas sāpes, alerģija, alkohols, svīšana naktī un mobilo ierīču, datoru un televizora skatīšanās tieši pirms gulētiešanas samazina miega kvalitāti. Dienā, ja tas iespējams, tad 10 minūšu snauda ir pietiekama labam enerģijas lādiņam. Tomēr ir jāievēro, ka tā nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm, citādi var būt grūtības ar iemigšanu vakarā. 

Neaizmirsti par kustībām

Lai arī kustības un sports nenāk ne prātā, kad esi noguris, ir daudz pētījumu, kas pierāda, ka tieši fiziskās aktivitātes paaugstina enerģijas līmeni un vienmēr ir bijušas cieši saistītas ar dzīves sparu un vispārējo dzīves kvalitāti. Izvingrojoties uzlabojas sirdsdarbība, efektīvāk strādā plaušas un muskuļi, kas kopumā dod vairāk enerģijas jebkurai veicamajai aktivitātei. Interesanti, ka joga ir īpaši efektīvs enerģijas gūšanas veids, kas ļauj  izjuta vairāk enerģijas, domāšanas spēju uzlabošanos un augstāku pašapziņu. 

Dzer vairāk šķidruma

Dehidratācija jeb nepietiekams uzņemtā ūdens daudzums pavājina cilvēka darbaspējas, mazina modrību un pasliktina koncentrēšanās spējas. Pieaugušam cilvēkam dienā būtu vēlams uzņemt 1,5 – 2 l ūdens, ņemot vērā, ka kafija, tēja, alkohols veicina ūdens izvadi no organisma, tāpēc, jo vairāk šo dzērienu tiek lietots, jo vairāk arī pa dienu jāizdzer ūdens. 

Atceries par labajiem taukiem

Omega-3 taukskābes uzlabo gan koncentrēšanās spējas, gan arī var mazināt nogurumu. Pētījumā Itālijā tā dalībniekiem, kuri katru dienu lietoja pa vienai zivju eļļas kapsulai 21 dienu pēc kārtas, novēroja ātrāku atbildes reakciju, kā arī, viņi atzina, ka jūtas enerģiskāki. 

Lūko, ko liec vēderā

Biežas ēdienreizes ar mazām porcijām palīdz uzturēt vienmērīgu cukura līmeni asinīs, kas nodrošina organismu ar tam nepieciešamo enerģiju visas dienas garumā. Ieteicams dienā ievērot pat piecas līdz sešas ēdienreizes. 

Taujā pēc padoma aptiekā

Aptiekās var iegādāties dažādus vitamīnu un minerālvielu kompleksus, taču, papildus enerģiju dos tie, kuru sastāvā ir koenzīms Q10, žeņšeņs un aminoskābes. Koenzīms Q10 atrodas cilvēka šūnu mitohondrijos, kas nodrošina šūnu apgādi ar enerģiju, kas nepieciešama to dzīvības procesiem. Organismā koenzīms Q10 tiek sintezēts aknās, bet pēc 25 gadu vecuma tā produkcija sāk samazināties, tādēļ to var uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Žeņšeņs ir ārstniecības augs, kam piemīt izteikta tonizējoša darbība, bet no aminoskābēm tiek sintezētas olbaltumvielas, kas, savukārt, ir galvenais cilvēka organisma “būvmateriāls”. 

Ja nogurums neatkāpjas

Konsultējies ar ārstu, jo hronisks nespēks var liecināt arī par kādu nopietnāku saslimšanu, piemēram, diabētu, sirds vai vairogdziedzera slimību, anēmiju, miega apnoju. Arī medikamenti var izraisīt nogurumu, piemēram, dažas zāles asinsspiediena normalizēšanai, antihistamīni, diurētiskie līdzekļi. Saruna ar ārstu var palīdzēt atrast hroniska noguruma cēloņus. 

Sulu receptes enerģijai:

• 2 burkāni, 2 āboli un 2 ēdamkarotes sarīvēta ingvera saknes. 
• 1 apelsīns, 2 burkāni un pus otra krūze sagriezta ananāsa. 
• 2 burkāni, 15 četri tomāti un 2 redīsi. 
• 4 burkāni, 2 seleriju kāti, 1 liels ābols un mazliet citrona sulas. 

Uzturs enerģijai: 

Āboli, paprika, burkāni, selerija, ananāss, zemenes, gurķi, lasis, olas, pupiņas, spināti, grieķu jogurts, melone, banāni, mandeles, melnā šokolāde, mellenes, avokado, godži ogas u.c.

Sinoptiķi Līgo svētku brīvdienās, kā arī gaidāmajā nedēļā sola vasarīgi siltus un pat karstus laikapstākļus. Baudot pirmo karstuma vilni šovasar, jāatceras, ka pārlieku ilga uzturēšanās saulē var ne tikai saasināt dažādas veselības problēmas, bet var iegūt arī saules vai karstuma dūrienu. Ar ko atšķiras saules un karstuma dūriens, kā no tiem izvairīties un kā rīkoties, ja tomēr tas iegūts, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Baudot sauli, ir svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem, kā arī bērniem. “Cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un vielmaiņu slimībām, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas, tikpat svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī tiem, kuri jūtas veseli un stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka tveicē pārāk bieži veselības problēmās iedzīvojas arī jauni un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un pārvērtē savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma periodos īpaši piesardzīgam jābūt ikvienam, jo pārlieku ilga uzturēšanās saulē var novest pie karstuma dūriena”, uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte. 

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens ir stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Šādā stāvoklī organisms vairs nespēj sevi dzesēt, “nobrūk” termoregulācija. Organisma pārkaršanu veicina paaugstināta fiziskā slodze nepiemērotos jeb karstos laikapstākļos, piemēram, ilgstošas pastaigas, riteņbraukšana, arī vingrošana ārā karstā laikā var veicināt risku iegūt karstuma dūrienu. 

Ja iegūts karstuma dūriens, cietušais var izjust ļoti spēcīgus krampjus rokās, kājās, vēdera apvidū, kas var rasties gan karstuma, gan dehidratācijas rezultātā. Var būt ļoti pārspīlēta svīšana vai tieši pretēji – svīšana var apstāties, bet tas notiek pakāpeniski. Pulsējošas un neizturamas galvassāpes ir vēl viena bieži sastopama karstuma dūriena pazīme. Tāpat par iegūtu karstuma dūrienu var liecināt reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums, kad cilvēks vairs nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā arī var būt grūtības pārvietoties. Karstuma dūriena gadījumā ķermenis pārkarst, sirds ir pārslogota, jo tai jāpumpē vēl vairāk asinis, lai iebūvētā ķermeņa dzesēšanas sistēma darbotos, asinsspiediens var paaugstināties, var rasties elpošanas traucējumi, jo cilvēks ir uzņēmis daudz vairāk skābekļa nekā nepieciešams. Karstos laikapstākļos īpaši jānovēro mazuļi un bērni – viņi pārkarstot var kļūt apātiski vai arī gluži pretēji – ļoti raudulīgi. 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par karstuma dūrienu?

Cietušo nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārvietot uz vēsāku vietu, ēnu. Ja nepieciešams, atbrīvot no šaura, spiedoša apģērba, dot padzerties vēsu ūdeni maziem malciņiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, ko iespējams panākt, liekot uz galvas, kakla, padusēs, cirkšņos mitrus, vēsus apliekamos (var izmantot dvieli vai kādu citu auduma gabalu). Dzesēt cietušo nepieciešams  pakāpeniski, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt strauji, jo strauja asinsvadu sašaurināšanās var radīt kaitējumu veselībai. Ja nav pārliecības, ka cietušā stāvoklis uzlabojas, noteiktijāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. 

Saules dūriens

Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu, kam var sekot asinsizplūdums. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir pēkšņs vājums, nespēks, miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes vai reibonis, kā arī raksturīga paātrināta sirdsdarbība un elpošana, vemšana. Smagākos gadījumos cietušos var zaudēt samaņu, var būt apziņas traucējumi, krampji un ķermeņa temperatūra var paaugstināties pat līdz 42⁰ C. 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saules dūrienu?

Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses vai samitrināts dvielītis, var ietīt ledu auduma gabalā un likt pie galvas. Cietušajam jādod padzerties vēss ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba krūškurvja un kakla rajonā. Ja nepieciešams, var lietot pretsāpju un pretdrudža līdzekļus. Smagākos gadījumos, kad cietušais ir zaudējis samaņu vai saules dūrienu guvis bērns vai gados vecāks cilvēks, jāizsauc Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests.

Kā pasargāt sevi no karstuma un saules dūriena? 

• Karstos laikapstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12 līdz 15.
• Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu – gaišas, vieglas drēbes no dabīga materiāla.
• Uzturoties saulē, jāvalkā galvassega. 
• Dienā izdzert vismaz 1,5 – 3 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos ūdeni lietot pastiprināti.
• Pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī.
• Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās.
• Regulāri iet vēsā dušā vai atvēsināties ar vēsu ūdeni, kaut vai tikai mitrinot seju.
• Karstos laikapstākļos samazināt kafijas un stipras tējas patēriņu, kas veicina organisma dehidratāciju, izvairīties no alkohola lietošanas.

“Lai gan Līgo svētki nav iedomājami bez laika pavadīšanas svaigā gaisā, baudot vasarīgos laikapstākļus un gardas maltītes, arī svētku laikā nedrīkst aizmirst par veselību, tāpēc aicinām visu darīt ar mēru un sekot līdzi savai pašsajūtai un veselībai – uzturoties saulē, lietot saules aizsargkrēmus, uzņemt pietiekamā daudzumā ūdeni un neļauj ķermenim pārkarst,” aicina Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Lai visiem droši, veselīgi un jauki Līgo svētki!

Sniega kupenas, slidenas ietves, aktivitātes dabā – ziemā ir tik daudz riska momentu, kad iespējams gūt traumu! Sasitums, ja vien nav cietusi galva, protams, ir salīdzinoši maza problēma, taču ziema var sagādāt arī krietni nepatīkamākus pārsteigumus. Kā izvairīties no traumas un ko darīt, ja tomēr tā ir gadījusies?

Ziemas stila galvenais noteikums – stabilitāte

“Lai kā gribētos nezaudēt eleganci, zābaki ar papēžiem tomēr būs jānoliek malā. No faktoriem, ko spējam kontrolēt, tieši apavi ir saraksta augšgalā. Ir nozīme gan zoles saskares laukumam ar virsmu, gan arī tam, vai zole ir pietiekami neslīdoša. Nākamais, kam pievērst uzmanību – vai varam droši iziet no mājas. Tas nozīmē, ka vispirms vajadzētu parūpēties par savas mājas slieksni, lieveni, celiņu līdz ielai, tos tīrot un kaisot ar pretslīdes materiālu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Viņa ik dienu aptiekā sastop ne vienu vien klientu, kurš gaužas par sasituma sekām pēc neveiksmīga kritiena. Farmaceite piebilst, ka vēl viena problēma ir cilvēku steiga, ko nemazina arī slidenās ietves un ielas, kaut gan vajadzētu apzināties, ka ar pārvietošanos kājām ir tāpat, kā ar auto vadīšanu – tas jādara, atbilstoši ziemas laikapstākļiem un tātad – mazliet samazinot ātrumu. 

Drošs kritiens – īstena aktiermeistarība!

Zināms taču, ka aktieri ir mācījušies ne tikai iejusties tēlos, bet arī ticami izpildīt dažādas darbības, piemēram, krist, negūstot traumu. Ziema ir gadalaiks, kad drošu krišanu būtu svarīgi prast un, ja nepieciešams, spēt arī pielietot ikvienam. “Varu ieteikt vien to, ko ne reizi uzsvēruši traumatologi: krītot vajadzētu laikus noreaģēt un sagrupēt ķermeni – galvu ieraut plecos, rokas “nemētāt pa gaisu”, bet gan turēt pie ķermeņa, censties krist uz sāna, nevis, piemēram, atmuguriski. Ja tomēr esat horizontālā stāvoklī, nesteidzieties ar celšanos – vispirms jāapjauš, vai nav gūta kāda nopietna trauma. Ja jūtat, ka spējat piecelties, dariet to lēnām, ja nepieciešams un ir iespēja, palūdziet kādam palīdzību,” atgādina farmaceite.

Uzmanību – nopietni signāli!

Šādas pazīmes liecina par to, ka nepieciešama ārsta palīdzība!

• • Traumas sāpes ir stipras un tās nemazinās.
• • Nav iespējams kustināt traumētās rokas vai kājas pirkstus.
• • Traumētā ekstremitāte tirpst, paliek nejūtīga. 

Kam jābūt “traumu aptieciņā”?

Ieva Virza atgādina, ka dažkārt pēc kritiena sāpes nav jūtamas uzreiz. “Nereti, tās sāk just vairākas stundas pēc kritiena vai pat nākamajā dienā. Tad arī skaidrāk iezīmējas traumētā vieta, sāk veidoties hematoma. Protams, ir jānovērtē, vai nepieciešama ārsta traumatologa palīdzība.”

Ja lūzuma nav, var mēģināt sasitumu ārstēt mājas apstākļos. Ļoti labi, ja nepieciešamie medikamenti jau ir pa rokai.

“Rīcības plāns ir sekojošs: vispirms sasisto vietu vajag atpūtināt – nekustināt, nenoslogot, piepacelt augstāk. Nākamais solis ir aukstuma uzlikšana traumētajai vietai. Aptiekā var iegādāties speciālus aukstuma elementus, taču, ja tādu mājās nav, var uzlikt aukstu kompresi. Aukstums būtu jāliek uz traumētās vietas ar pārtraukumiem pirmo diennakti pēc traumas gūšanas. Turpmākajai traumas aprūpei ieteicams izmantot gelu, kas satur dimetilsulfoksīdu, heparīnu, escīnu, dietilamīna salicilātu. Gelu var lietot trīs reizes dienā.Dažkārt sāpes ir ļoti stipras. Tad uz traumētās vietas var klāt pretsāpju gēlu, kas satur, piemēram, naproksenu, iboprofēnu vai diklofenaku. Stipru sāpju gadījumā var iedzert arī kādu bezrecepšu pretsāpju medikamentu. Kad sāpes mazinās, asinsrites uzlabošanai noderīgs būs lokāli lietojams krēms ar augu ekstraktiem,” skaidro farmaceite. 

Zelta vērts padoms

Protams, ka milzīga nozīme ir traumu profilaksei! 

“Neslinkojiet, rūpējieties par veselību, uzturot labu fizisko formu –trenējiet līdzsvara izjūtu, nostipriniet muskuļus – tad ķermenis ir vingrs un kauli kritiena gadījumā – labāk pasargāti,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.  

Miegs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām – tā laikā organisms atjaunojas un uzkrāj spēkus, līdz ar to miega kvalitāte ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī kopējo veselības stāvokli un ikdienā veicamās funkcijas. Saskaroties ar miega traucējumiem, būtiski pasliktinās garastāvoklis un darbaspējas, pieaug nervozitāte, bet ilgtermiņā – palielinās dažādu saslimšanu risks. Kā atpazīt dažāda veida miega traucējumus un uzlabot naktsmiera kvalitāti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Dr. med. Juris Svaža un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešamas aptuveni septiņas līdz deviņas stundas miega, taču precīzs vajadzīgo miega stundu skaits ikvienam ir atšķirīgs. „Ir cilvēki, kuriem pietiek ar sešām stundām miega, un ir tādi, kuriem miegā jāpavada pat astoņas un vairāk stundas, lai justos labi. Ir svarīgi ieklausīties savā organismā un sajust, cik miega stundas pieprasa individuālais bioloģiskais pulkstenis. Jāņem vērā, ka svarīgas ir abas miega fāzes – dziļais miegs un ātrais jeb sapņu miegs, jo katrā miega fāzē notiek organismam būtiski procesi. Miegs ir vitāli nepieciešams, lai mēs varētu funkcionēt, diemžēl cilvēki nereti guļ slikti vai mokās ar bezmiegu,” norāda Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.

Kad iespējams runāt par miega traucējumiem?

Atsevišķas bezmiega epizodes laiku pa laikam var piemeklēt ikvienu, un viena negulēta nakts vēl nav pamats satraukumam. Īslaicīgs miega trūkums lielākoties nenodara kaitējumu mūsu fiziskajai veselībai – cieš kognitīvās funkcijas, proti, spēja komunicēt, saskatīt kopsakarības, būt radošam, taču loģiskā domāšana, ieradumi un automātiskās darbības tiek ietekmētas mazāk. „Par akūtiem miega traucējumiem var runāt vien tad, ja epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā 1–3 mēnešus ilgā laika periodā. Laikus nepievēršot uzmanību miega kvalitātei, bezmiegs var kļūt hronisks un traucējumus novērst jau būs daudz sarežģītāk,” brīdina Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Par miega traucējumiem var liecināt grūtības iemigt – ja neizdodas nomākt domas un pirms aizmigšanas nākas grozīties ilgāk par pusstundu. Tāpat arī regulāra mošanās nakts laikā, nespēšana atkārtoti iemigt, saraustīts un nemierīgs miegs, ko bieži pavada murgi, un trausls miegs – guļot joprojām saglabājas apziņa par apkārtējām skaņām un notiekošo. 

Miega traucējumu cēloņi

Viens no biežākajiem miega traucējumu cēloņiem ir dienas laikā piedzīvotais stress, satraukums un pārdzīvojumi – tās var būt bailes par sevi vai tuviniekiem, nedrošība par nākotni vai dažādi ikdienas sarežģījumi. Pie vainas var būt arī ģeneralizētā trauksme, kam raksturīgs pastāvīgs un pārmērīgs satraukums, nemitīgas bailes par to, ka notiks kas nevēlams, sliktāko iespējamo scenāriju plānošana un nemiers. Tāpat miega traucējumus var izraisīt neirozes, adaptācijas problēmas un dažādas saslimšanas, piemēram, miega apnoja, veģetatīvā distonija, depresija, vai kaites, ko pavada sāpes, kā arī atsevišķu medikamentu lietošana, piemēram, asinsspiedienu mazinošu preparātu vai antidepresantu lietošana. Miega kvalitāti ietekmē arī neregulārs miega režīms un lietotais uzturs – miegam traucē dzērieni, kas satur kofeīnu, treknas maltītes un alkohols. 

„Šobrīd piedzīvojam trauksmainu laiku, un pētījumi apliecina, ka šādos periodos pieaug miega traucējumu izplatība, tai skaitā arī gados jauniem cilvēkiem. Svarīgi ir tas, kā jūtamies un ko darām dienas laikā. Ja nepārtraukti jārisina problēmas, ikdiena ir nervoza, cilvēks no tā nespēj atslēgties arī nakts laikā. Tiem, kuriem dzīvē ir haoss, nav režīma, ir problēmas ģimenē vai darbā, nereti ir sliktāks miegs, savukārt cilvēki, kuriem ir laimīga, sakārtota dzīve, parasti arī labāk guļ,” saka Juris Svaža.

Parūpējies par miega higiēnu

Lai uzlabotu miega kvalitāti, nepieciešams rūpēties par miega higiēnu, proti, jānodrošina atbilstoša vide guļamistabā, kā arī jākoriģē ikdienas ieradumi, pievēršot īpašu uzmanību nodarbēm un rituāliem, kas tiek veikti neilgi pirms gulētiešanas.

• Guļamistabai jābūt tumšai, klusai un patīkamai. Lai miegu neiztraucētu dienas gaisma, guļamistabā jābūt pietiekami tumšiem aizkariem, bet, ja to nav, iespējams izlīdzēties ar miega masku, kas liekama uz acīm.
• Miega kvalitāti ietekmē arī gaisa temperatūra, tāpēc jāparūpējas par to, lai guļamistabā nav pārlieku karsti, un pirms gulētiešanas telpa jāizvēdina. Optimālā temperatūra labam naktsmieram ir aptuveni + 18 līdz + 20 grādi, taču ar nosacījumu, ka ir silta sega.
• Ieteicams doties pie miera aptuveni vienā un tai pašā laikā, tādā veidā iestrādāsies aizmigšanas režīms un ieslīgšana miegā aizņems mazāk laika. Tāpat nevajadzētu palaist garām pirmos impulsus par vēlēšanos gulēt – tie nozīmē, ka organismā izstrādājies pietiekams daudzums miega hormona melatonīna un ķermenis ir gatavs miegam. Ja šis impulss tiek ignorēts, aizmigšanas režīms tiek traucēts.
• Vakarā būtu jāizvairās no nodarbēm, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti. Aptuveni divas trīs stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu dzert daudz šķidruma un ieturēt sātīgas maltītes, kā arī lietot melno un zaļo tēju, kafiju vai alkoholu.
• Dienas laikā, aptuveni līdz pēcpusdienai, vēlams  būt fiziski aktīvam, savukārt vakarā no intensīvas fiziskas slodzes ieteicams izvairīties. 
• Ja diena bijusi trauksmaina, vakarā jācenšas atstāt problēmas aiz guļamistabas durvīm un domāt pozitīvas domas. Lai gan iesākumā tas var būt gana sarežģīti, to iespējams mērķtiecīgi apgūt, koncentrējoties un cenšoties atcerēties vai iztēloties notikumus, kas sagādā prieku.
• Pirms miega nevajadzētu ilgstoši raudzīties televizora vai viedierīces ekrānā – tā izstarotā zilā gaisma kavē melatonīna sintēzi un aktivizē organismu, savukārt attēlu un iespaidu pārpilnība var nomākt domas, tādējādi traucējot iemigt.

Palīdzēs silta vanna, zāļu tēja un meditācija

Noskaņoties miegam un atpūtai var palīdzēt arī dažādas mierpilnas nodarbes, piemēram, rokdarbi, grāmatu lasīšana, puzles likšana vai meditācija. Vērts apgūt elpošanas vingrinājumus – dziļas ieelpas ar diafragmu un izelpas caur degunu. Palīdzēs arī silta vanna, kam pievienota lavandas vai ilang-ilang ēteriskā eļļa. Ja tomēr nekādi neizdodas iemigt, noteikti nevajadzētu palikt gultā, pretējā gadījumā smadzenes šo vietu asociē ar trauksmi, nevis atpūtu, kā rezultātā iemigšanas process sagādās vēl lielākas grūtības. Gultā vajadzētu atgriezties vien tad, kad atkal jūtama miegainība.

„Aptuveni divas stundas pirms došanās gulēt var iedzer relaksējošu zāļu tēju, piemēram, pasifloras, baldriāna, apiņu, melisas, kumelītes, piparmētras vai lavandas tēju. Tējas dzeršanas rituālu var aizstāt arī ar zāļu ekstraktu saturošiem uztura bagātinātājiem, kam būs līdzvērtīgs efekts. Ja ir traucēts nomoda un miega režīms, kas bieži novērojams cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu, iespējams lietot melatonīnu saturošus preparātus, ko palīdzēs piemeklēt farmaceits. Tomēr, ja, ieviešot uzlabojumus miega higiēnā, miega kvalitāte neuzlabojas, ir jāvēršas pie palīdzības pie ģimenes ārsta, kurš kopā ar atbilstošo speciālistu palīdzēs rast miega traucējumu cēloni un to risinājumu,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Sejas aizsargmaskas un respiratori rada slēgtu vidi deguna un mutes zonai, kurā pakāpeniski palielinās mitruma līmenis, uzkrājas netīrumi, eļļas, sviedri un baktērijas. Nēsājot aizsargmasku īsu laiku, piemēram, iepērkoties pārtikas veikalā vai dodoties uz konsultāciju pie ārsta, veselai ādai tā kaitējumu nerada. Tomēr, valkājot to stundām ilgi un savlaicīgi nemainot atbilstoši ražotāju noteikumiem, var rasties izsitumi un kairinājums uz ādas deguna, zoda, mutes zonā vai vaigiem. Kā parūpēties par sejas ādu, lai tā būtu starojoša un vesela, arī valkājot sejas aizsargmaskas, skaidro Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

“Ja sejas āda regulāri tiek kopta atbilstoši savam ādas tipam, tiek lietots sabalansēts uzturs un pietiekošā apjomā uzņemts ūdens, tad sejas aizsargmaskai nevajadzētu radīt kaitējumu ādai. Savukārt, ja uz sejas jau ir izveidojies ādas kairinājums vai akne, tad zem aizsargmaskas iekaisuma process ādā var tikai pastiprināties. Divas biežākās kļūdas, kas šobrīd novērotas, ir nevēlēšanās veltīt pietiekamu laiku sejas ādas kopšanai, kā arī pārmērīga un intensīva sejas mazgāšana. Neatkarīgi no tā, cik stundas ikdienā tiek lietota sejas aizsargmaska, par ādu ir jārūpējas katru dienu, un kopšanas rituāliem nevajadzētu mainīties – sejas āda jāattīra un jāmitrina no rītiem un vakaros, mitrinošo krēmu vakaros var aizstāt ar barojošu krēmu,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Kā rūpēties par sejas ādu sejas aizsargmaskas lietošanas periodā?

1. Attīri sejas ādu divas reizes dienā

Neraugoties uz to, ka vīrusa izplatības laikā tiek lietotas sejas aizsargmaskas, ar sejas tīrīšanu nevajadzētu pārspīlēt. Pilnībā pietiks ar sejas ādas attīrīšanu divas reizes dienā. Sejas attīrīšanai no dienas laikā uzkrātajiem putekļiem, sviedriem, eļļām un baktērijām, vēlams izvēlēties saudzīgus un maigus līdzekļus, piemēram, gēlu, putas, pieniņu vai micelāro ūdeni. Pēc tam būtu ieteicams ādu tonizēt ar toniku, lai tiktu līdzsvarots ādas PH līmenis. Sausas ādas kopšanai nevajadzētu izvēlēties spirtu saturošus attīrošos līdzekļus. Ja sejas āda nav pārāk taukaina, to no rīta var notīrīt ar toniku, bet vakarā – ar micelāro ūdeni. 

2. Rūpējies par sejas ādas mitrināšanu atbilstoši savam ādas tipam

Sausa āda – pirms krēma ar SPF aizsargfiltru uzklāšanas ādas virsējos slāņus vēlams mitrināt ar serumu. Ieteicams izvēlēties serumu vai krēmu, kura sastāvā ir šādas vielas: hialuronskābes, alantoīns, mannoze, ramnoze, glicerīns, pantenols, urīnskābe, karboksilskābes glikolskābe, polifenoli un šī sviests. Ja āda ir izteikti sausa un jūtams, ka tā iekaist vai kļūst savilkta, tad barojošo krēmu var lietot ne tikai vakaros, bet arī dienas laikā. Tāpat sausa āda būs pateicīga par mitrinošas maskas papildinājumu sejas kopšanā vienu vai divas reizes nedēļā. 

Normāla āda – neraugoties uz to, ka normālas ādas īpašniekiem mitruma līmenis ādā ir sabalansēts un tādējādi tās kopšana neprasa tik lielas papildu rūpes kā sausas, kombinētas un taukainas ādas īpašniekiem, tas nenozīmē, ka veselīgs ādas stāvoklis saglabāsies, neievērojot pamata principus ādas kopšanā. Sejas āda tāpat ir jāattīra un jāmitrina divreiz dienā. Arī normālas sejas ādas īpašniekiem var rasties ādas iekaisums vai akne. Ja tas parādās, ieteicams lietot produktus lokāli uz aknes skartās zonas.

Kombinēta āda – kombinētas sejas ādas īpašniekiem var būt grūtības atrast sev piemērotus sejas kopšanas līdzekļus, jo biežāk pieres zona ir taukaina, bet deguna un vaigu zona normāla vai sausa. Kombinētai ādai ar lielāku noslieci uz taukošanos būs piemēroti fluīdi un gēlkrēmi, savukārt tiem, kuriem ir kombinēta sejas āda ar noslieci uz sausu ādu, patiks krēmīgākas tekstūras produkti. 

Taukaina āda – būtu jāizvairās no taukainiem un barojošiem līdzekļiem. Nedrīkst pārspīlēt arī ar tādu produktu lietošanu, kas pārlieku sausina ādu, jo, panākot mitruma izsīkumu, organisms to radīs pastiprināti, tāpēc ir jāsaglabā balanss. Taukainu ādu īpašniekiem vienu vai divas reizes nedēļā būtu ieteicams lietot mitrinošu masku, lai līdzsvarotu tauku dziedzeru darbību.

Visu sejas ādas tipu īpašniekiem jāatceras, ka sejas ādas mitrināšanai ir svarīga ne tikai ārēja ādas mitrināšana. Lai visas vērtīgās un nepieciešamās ar uzturu uzņemtās barības vielas atspoguļotos veselīgā sejas ādas izskatā, ļoti svarīgi ikdienā uzņemt ūdeni pietiekošā daudzumā. 

3. Tonālo krēmu ieteicams aizstāt ar vieglākas konsistences BB krēmiem

Ja ikdienā pilnvērtīgi un pareizi tiek kopta sejas āda, tonālā krēma lietošanai nevajadzētu radīt kaitējumu sejas ādai, tomēr kombinācijā ar sejas aizsargmaskas lietošanu vairākas stundas dienā, papildu mitrumu un netīrumiem rodas vide, kurā baktērijām patīk vairoties. Tāpēc būtu ieteicams atturēties no tonālā krēma lietošanas, ja ikdienā ilgstošas stundas jāpavada, lietojot sejas aizsargmasku. Ja tomēr ir vēlme nedaudz ietonēt sejas ādu, labāk būtu izvēlēties vieglākas konsistences BB krēmus, dienas krēmus ar toni saturošiem pigmentiem vai arī paštonējošos līdzekļus, tādējādi samazinot uz ādas slāni, kurā var uzkrāties baktērijas.

Nereti tonālais krēms tiek lietots, lai nosegtu rētas, akni vai apsārtumus. Lietojot sejas aizsargmasku, šādos gadījumos labāk tonālā krēma vietā izmanot konsīleri, kuru nepieciešams uzklāt vien nelielos daudzumos uz konkrētās zonas un izpludināt ar tīriem pirkstiem, kosmētikas otiņas vai sūklīša palīdzību.

4. Mitrini lūpas pirms lūpu krāsas uzklāšanas

Lai gan zem sejas aizsargmaskas mitruma līmenis pieaug, lūpām tas var izrādīties maldinošs. Pēc sejas aizsargmaskas noņemšanas tās var kļūt sausas, rasties plaisas, kurās viegli var iekļūt baktērijas. Tāpat lūpas var sausināt arī lūpu krāsas, zīmuļi un tintes, tāpēc labāk būtu atturēties no lūpu krāsu lietošanas. Rūpējoties par lūpu veselību, sejas aizsargmaskas lietošanas laikā, kā arī pirms lūpu krāsas uzklāšanas, ja tomēr ir vēlme izcelt lūpas, ieteicams lietot mitrinošu vai barojošu lūpu balzamu. Lai lūpu krāsas tonis būtu noturīgāks un pasargātāks no izsmērēšanās zem aizsargmaskas, ieteicams izvēlēties matētas vai ilgnoturīgas lūpu krāsas. Ja minēto produktu kosmētikas maciņā nav, bet ir pieejama krēmveida lūpu krāsa ar spīdumu, tad var izmantot senu vizāžistu triku – uzklāt plānu pūdera kārtiņu virs lūpu krāsas, tādējādi tā iegūs matētas lūpu krāsas izskatu. 

5. Izcel acis

Acis ir visizteiksmīgākā sejas daļa, kuru izcelt nekādi netraucē sejas aizsargmaskas lietošana. Panākt pievilcīgu izskatu iespējams arī tad, ja sejas aizsargmaskas lietošanas laikā netiks lietota ierastā kārta tonālā krēma, tā vietā izvēloties akcentēt acis, izmēģinot jaunus toņus un to kombinācijas. Lai paspilgtinātu acu ēnu toņus, var lietot speciālās acu ēnu bāzes, savukārt ar konsīlera palīdzību uz tumšajiem acu ēnu toņiem var uzklāt gaišas krāsas toņus, tādējādi veidojot interesantas toņu pārejas. 

“Ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi sejas ādas stāvoklim sejas aizsargmaskas lietošanas laikā. Ja uz sejas ādas izveidojas milzīgs apsārtums, ir dedzinošas un sāpošas izjūtas, parādās pumpas, kas pielīdzināmas strutainam augonim vai rodas lielākas plaisas ādā, tās ir pazīmes, kas liecina par nepieciešamību jau vērsties pie dermatologa. Šādos gadījumos būs nepieciešami recepšu medikamenti sejas ādas ārstēšanai,” akcentē Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Lai gan šobrīd pieejams ļoti plašs sejas ādas kosmētikas klāsts, ne vienmēr ir viegli izvēlēties vispiemērotāko kosmētiku. Ļoti svarīgi ir izvēlēties kosmētiku atbilstoši savam sejas ādas tipam. Virknē Apotheka aptieku bez maksas ir iespējams pārbaudīt savu sejas ādas tipu – sertificēts farmaceits ar speciālu ierīci noteiks gan ādas tipu, gan mitruma līmeni ādā. Nosakot sejas ādas tipu, var izvairīties no dažādu produktu eksperimentiem un daudz vieglāk atrast tieši savam ādas tipam visatbilstošāko kosmētiku.

Miegs ir ļoti svarīga cilvēka diennakts cikla sastāvdaļa. Tas nodrošina gan cilvēka fizisko, gan psihoemocionālo labsajūtu. Kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību un vielmaiņu.

“Pietiekams miega daudzums rada priekšnosacījumus produktīvai dienai un labām koncentrēšanās spējām dienas gaitā. Tāpat arī miegs ir būtiska komponente uzkrātās informācijas apstrādei un atmiņas nostiprināšanai un tās formēšanai, kā arī tam, ka vajadzīgā informācija tiek novirzīta ilgtermiņa atmiņā, bet nevajadzīgā tiek izdzēsta. Guļot ciešā miegā, cilvēka ķermenis atjaunojas īpaši atjaunojot muskuļu šķiedras un atgūst spēkus, kā rezultātā rodas labāka pašsajūta un noskaņojums, ” par efektīva miega ietekmi uz cilvēka labsajūtu stāsta Miega slimību centra ārste, miega traucējumu speciāliste Natālija Bērziņa. Tomēr nereti dažādu aspektu – gan fizioloģisko īpatnību, gan izvēlētā dienas ritma – dēļ cilvēkiem ir traucēts miegs. Dažādu pētījumu rezultātā pierādījies, ka šīs problēmas ir iespējams samazināt vai novērst, iesaistoties regulārās fiziskajās aktivitātēs. 

Dr. Bērziņa vērš uzmanību, ka ASV valsts mēroga pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 vīriešu un sieviešu vecumā no 18 līdz 85 gadiem, atklāja, ka 150 minūtes mērenas vai intensīvas aktivitātes nedēļā, kas ir arī ieteicamais daudzums valsts izstrādātajās fizisko aktivitāšu vadlīnijās, nodrošināja miega kvalitātes uzlabošanos par 65%. Pētījuma dalībnieki arī apgalvoja, ka dienas laikā viņi jutās mazāk miegaini, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuri bija mazāk fiziski aktīvi. Mērījumi tika veikti ar akselerometra palīdzību, tāpat dalībnieki atbildēja uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu miegu.

Līdzīgi rezultāti iegūti arī citā pētījumā, kurā dalībnieki trīs nedēļas pēc kārtas katru dienu no rīta veltīja 30 minūtes mērenas intensitātes skrējienam. Dalībniekiem objektīvi mērītais miegs uzlabojās, proti, lēno viļņu miegs pagarinājās, savukārt iemigšanas ilgums saīsinājās skrējēju grupā, salīdzinot ar kontroles grupu. Subjektīvā miega kvalitāte liecināja, ka garastāvoklis un koncentrēšanās spējas dienas laikā uzlabojās, savukārt miegainība – samazinājās. Laiks, nepieciešams aizmigšanai, vidēji bija mazāks nekā 20 minūtes. Par lēno viļņu miegu sauc 3. miega fāzi, kas ir visdziļākā miega fāze, kuras laikā ir novērojamas lēnas acu kustības. Lēno viļņu miegs ir viena no svarīgākām fāzēm veselīgas smadzeņu darbības un vielmaiņas uzturēšanai. Vairāki pētījumi apstiprina, ka regulāra nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā spēj ievērojami samazināt iemigšanas ilgumu un palielināt dziļā miega ilgumu, tāpat arī sekmēt augstāku miega efektivitāti.

MyFitness grupu nodarbību trenere Alīna Silicka aicina atrast tās fiziskās aktivitātes, kas der katram individuāli ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.  Sākumā noteikti jāmācās tās pielāgot savam ikdienas ritmam, kā arī saviem iekšējiem bioritmiem. “Lai nodotos saldam un efektīvam miegam, es ieteiktu izvairīties no augstas intensitātes treniņiem vakarpusē, ja vien tas ir iesējams. Ja nav, tad noteikti pēc augstas intensitātes treniņa, ieviesiet savā treniņa praksē 5-10 minūtes refleksijas (relaksācijas) daļu. 5-10 minūtes, kad netiek darīts nekas, ir absolūts miers un dziļa elpošana. Ieviesiet to pēc katra sava treniņa un jūs sajutīsiet lielu atšķirību savā pašsajūtā un enerģijas plūsmā. Šādā veidā tiek nodoti impulsi nervu sistēmai, ka treniņš ir beidzies un tad organisms var pārslēgties uz nākamo fāzi. Svarīgi atcerēties, ka pēc jebkura treniņa ir jājūtas labi, ja tā nav, tad ir jāmeklē iemesls un jāmaina treniņu prakse, līdz atrodas tas, kas der katram individuāli.”