Salam iestājoties, daļa cilvēku atsakās no vingrošanas ārā un pārceļas uz sporta zāli. Taču laikā, kad trenažieru zāļu darbība ir ierobežota, arvien vairāk cilvēku ir sastopami vingrojot ārā arī aukstā laikā. Gjensidige Latvija atgādina – ja ir nolemts turpināt aktivitātes svaigā gaisā arī aukstās sezonas laikā, jāievēro vairāki drošības pasākumi, lai saglabātu nekaitētu ķermenim.

Tas, pie kādas temperatūras cilvēks var nodarboties ar sportu ārtelpās, ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības un veselības stāvokļa. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo lielāks kontrasts ar cilvēka ķermeņa un elpošanas temperatūru. 

Apģērbs un ekipējums

Lai trenējoties aukstā laikā ķermenis nesvīstu, zem sporta apģērba nepieciešams lietot termoveļu. Nākamajam apģērba slānim būtu jāuztur siltums, savukārt augšējam – droši jāpasargā no vēja un mitruma. Ir svarīgi izvēlēties tādu sporta apģērbu, kas netraucē kustībām. Tāpat treniņa laikā obligāti jāvelk cimdi un cepure, kas aizsedz ausis. Zem apaviem jāvelk siltas zeķes potītes garumā. Ja plānojas skriešanas treniņš, ieteicams izvēlēties siltinātus skriešanas apavus ar rievotu zoli. Var skriet arī ziemas zābakos, taču tie ir salīdzinoši smagi un būs atbilstoši tikai gadījumā, ja ir vēlme palielināt fizisko aktivitāšu slodzi. 

Iesildīšanās un treniņa intensitāte

Iesildīšanās ir svarīga, jo tā sasilda un pieradina ķermeni pie aukstuma. Pēc iesildīšanās obligāta ir stiepšanās – aukstā laikā cilvēks mazāk kontrolē savas kustības, tādēļ stiepšanās padarīs muskuļus un saites elastīgākas un samazinās traumu risku. Treniņa laikā jāpārvietojas pietiekami enerģiski, lai izvairītos no ķermeņa temperatūras pazemināšanās. Lai gan aukstā laikā fiziskās aktivitātes sadedzina vairāk kaloriju nekā siltā, tas rada papildu stresu sirds muskuļos, tādēļ ir svarīgi tajā pašā laikā nepārslogot ķermeni un ievērot mērenu treniņa intensitāti.

“Sals un vējš nav šķērslis vingrošanai. Taču, ja vingrošana aukstumā ir neierasta, ķermeni ieteicams sagatavot temperatūras izmaiņām, sākot ar nelielām slodzēm (piemēram ātru iešanu) un pakāpeniski palielinot treniņa ilgumu un intensitāti,” skaidro Gjenisdige Latvija Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Organisma sagatavošana fiziskai aktivitātei

Var šķist, ka ziemā fizisku aktivitāšu laikā ķermenis zaudē mazāk mitruma nekā vasarā un slāpes nav jūtamas, taču tā nav taisnība – šķidrumu visvairāk zudējam tieši ziemā (jo daudz uzturamies telpās, kur gaiss ir ļoti sauss) un arī aukstumā. Fiziskās slodzes laikā, jo īpaši zemas temperatūras apstākļos, ir iespējams izjust pirmās dehidratācijas pazīmes – vājuma sajūtu un reiboni, tādēļ uz treniņu obligāti jāņem līdzi ūdens. Vēsais laiks retāk rada organismam slāpju sajūtu, bet ķermenim ir nepieciešams šķidrums ne tikai slāpju remdēšanai, barības vielu transportēšanai, bet arī efektīvai termoregulācijai. Piemēram, skrienot optimāli ir uzņemt 2-3 ūdens malkus uz kilometru. Tāpat, ja treniņš plānojas ilgāks, 2-3 stundas iepriekš ir ieteicams uzņemt nelielu ogļhidrātu maltīti, jo tie palīdz uzturēt enerģiju. 

“Lai treniņš būtu drošs un neradītu draudus veselībai, nepieciešams izvēlēties pareizu vingrošanas tehniku. Šim nolūkam ieteicams konsultēties ar treneri. Ja pēc treniņa jūtami saaukstēšanās simptomi, galvas vai vēdera sāpes, nepieciešams nekavējoties sazināties ar ārstu. Savukārt muskuļu sāpes nav trauksmes cēlonis – šajā gadījumā tie ir jāatslābina mājas apstākļos un jādod sev papildu brīva diena no sporta,” uzsver Z.Johansone.

Iestājoties stabilam salam, vasaras nepatikšanas ar spītīgiem kukaiņiem un karstuma dūrienu tiek aizstātas ar ziemas problēmām – apsaldēšanās risks, saplaisājuši ķepu spilventiņi, iekaisuma procesu saasināšanās, saaukstēšanās, alerģiskas reakcijas un saindēšanās, ko izraisa uz ietvēm kaisītie reaģenti. Gjensidige Latvija sniedz ieteikumus, kā pastaigāties ar suni, kaķi vai citu mājdzīvnieku salā, lai novērstu sala izraisītos draudus mūsu mīluļiem.

Dažādās klimata zonās audzētām šķirnēm ir atšķirīgs pielāgošanās līmenis aukstumam – dažāda veida imūnsistēma un kažoks. Lielākā daļa no ziemeļu reģioniem nākušo suņu šķirņu (haskiji, samojedi) var dzīvoties salā pastāvīgi. Savukārt dienvidos audzētās šķirnes mazāk adaptējas pret temperatūras pazemināšanos un salā uzturas ļoti nelabprāt. Suņi, kuru kažoks nav pietiekami biezs un sildošs (lapdogi, Jorkšīras terjeri, bezspalvainās šķirnes), ir visjutīgākie pret aukstumu un viņiem tas var izvērsties ļoti riskanti.

“Lieli suņi zaudē siltumu lēnāk, savukārt mazi suņi sāk salt daudz ātrāk. Tajā pašā laikā vienas šķirnes pārstāvji var panest aukstumu dažādi, atkarībā no uzturēšanas un kopšanas apstākļiem,” stāsta Gjensidige Latvija 

Pastaigas apģērbs

Lai pasargātu suni no apsaldēšanās, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošu apģērbu pastaigai. Lielākā daļa ziemas kombinezonu, jaku un apsegu, galvenokārt, aizsargā suņa muguru un krūtis, taču ne vārgāko vietu – asti, kas ir īpaši jūtīga pret aukstumu. Izvēloties mājdzīvnieka ziemas drēbes, ir jādod priekšroka tādiem, kas maksimāli apsegs visas ķermeņa daļas. Īsspalvainajiem kurtiem (kurts, itāļu kurts, vipets) ir svarīgi izolēt no aukstuma arī garo kaklu un ausis, jo tās praktiski nav klātas ar spalvu – šo suņu šķirņu apģērbiem ir jābūt ar augstu, vēlams adītu apkakli. Savukārt gludspailvainajām šķirnēm un suņiem ar apgrieztām ausīm ir ieteicams izvelēties ērtu galvassegu vai kapuci. 

Lai drošībā būtu arī ķepas, vairāku iemeslu dēļ, āra pastaigās sala laikā sunim ir jāvelk speciāli apavi. Sniegs ne tikai apsaldē, bet arī ievaino mājdzīvnieka smalkās ķepas, jo tās tiek kairinātas uz sniega izkaisītās sāls un smilšu dēļ, savukārt apavi uzturēs mīluļa ķepas siltumā un drošībā. Bez tā, vēl viens traucēklis sunim salā ir ledus. Apavu valkāšana mazinās arī traumu, sastiepumu un lūzumu risku, kas var rasties mājdzīvniekam paslīdot uz ledus. Suns pie apavu vilkšanas pieradīs ātrāk, ja apavus vilksiet tikai uz jutīgākajam ķepām, pārējās atstājot atsegtas. 

Pastaigas laiks

Garspalvaino suņu šķirnes var atrasties salā daudz ilgāk nekā īsspalvainie. Piemēram, čivava un citas mazas suņu šķirnes var atrasties aukstumā ne ilgāk kā 20 minūtes, ja ārā ir sals. Kas attiecas uz lieliem suņiem, labāk nevajadzētu pastaigai veltīt ilgāk par 30 minūtēm, jo ​​pat visbiezākais kažoks bieži neglābj mīluli no hipotermijas.

Par laikapstākļiem ir ieteicas spriest arī pēc savām personīgajām izjūtām, nepaļaujoties tikai uz termometra stabiņu. Pat ja sals nav zems, taču vējš ir jūtami auksts, ir jāatsakās no garām pastaigām.  

Pirmās pazīmes, ka suns ir nosalis 

Visredzamākā pazīme, ka suns ir nosalis, ir drebuļi, kas ir dabisks ķermeņa veids, kā radīt siltumu. Citas izplatītas pazīmes, ka jūsu mīlulis ir nosalis pastaigas laikā, ir nevēlēšanās iet tālāk, nosalušu muskuļu un locītavu izraisītas neveiklas kustības un periodiska apsēšanās vai apgulšanās – tādējādi suns silda nosalušās ķepas. Bieži hipotermijas simptomi suņiem ir trīce un apsaldējumi. Apsaldējumi suņiem bieži notiek atklātās vietās, piemēram, astes reģionā, ausu galos, sēklinieku maisiņā un ķepu spilventiņos.  Atpazīt apsaldējumus ir iespējams vizuāli – aukstuma skartā zona cirkulācijas trūkuma dēļ kļūst ļoti bāla ar zilgani baltu nokrāsu.

Atgriežoties mājās ir svarīgi pārbaudīt mīluļa ķepas, lai pārliecinātos, ka ķepu spilventiņos nav pieķērusies sāls un tās nav sākušas sprēgāt. Ieteicams ir tās nomazgāt vai notīrīt tās ar siltu saslapinātu dvieli. Mazgāšana noņem ledus kausēšanas ķimikālijas, kas tiek izmantotas uz ceļiem, tās var būt ļoti kaitīgas sunim ne tikai uz ādas, bet arī ja tās nonāk organismā sunim nolaizot ķepas. Ja uz pēdām ir redzamas sasprēgāšanas pazīmes, var izmantot mitrinošu krēmu, kas ir speciāli paredzēts suņiem.

Reti kurš apzināti trenē atmiņu. Visbiežāk par šādu nepieciešamību iedomājamies vien izmisīgi meklējot kaut ko, kas pirms laiciņa nolikts tā, lai viegli atrast, un turklāt saprotam, ka šī nebūt nav pirmā epizode, kad atmiņa pieviļ. Vai, kad un kā rūpēties par atmiņas saglabāšanu – jau zināmo papildina neiroloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Lūdzu, iedodiet kaut ko atmiņai!

„Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs atzīst, ka iemesli, kāpēc aptiekā taujā pēc kāda līdzekļa atmiņas uzlabošanai, mēdz būt visdažādākie un nereti ir atkarīgi no klientu vecuma. „Tā ir, un sūdzības par sliktu atmiņu ne vienmēr var saistīt ar procesiem, kas noris galvas smadzenēs. Jaunieši, piemēram, bieži vien un, sevišķi, pirms eksāmeniem, sūdzas par stresu, kas traucē atcerēties pat to, ko gluži labi zina. Šādā gadījuma lietderīgāk būs piedāvāt kādu nomierinošu augu valsts preparātu. 

Cilvēki darbspējas vecumā izjūt lielu spriedzi darbā, ir pārstrādājušies, jo, lai visu paveiktu, dara to arī naktī, laupot stundas miegam. Protams, ka, neizguļot visas miega fāzes, smadzeņu šūnas neatjaunojas, atmiņa pasliktinās. Šādā gadījumā pirmais ieteikums būtu prioritāšu pārskatīšana un dzīvesveida maiņa. 

Cilvēkiem gados kognitīvo spēju, tostarp, atmiņas, vājināšanos mēdz ietekmēt ikdienā lietotie medikamenti hroniskas slimības ārstēšanai, pretsāpju zāles vai antidepresanti.

Aicinu ikvienu vispirms konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu! Farmaceita konsultācija būs sevišķi noderīga, ja ikdienā jālieto vairākus medikamentus. Iespējams, atmiņas pasliktināšanās ir kādu zaļu vai to mijiedarbības blakne, ko var novērst, veicot korekcijas terapijā. Farmaceits var izanalizēt lietoto zāļu mijiedarbību un informēt par to klientu vai viņa ārstu.”

Kāpēc atmiņa ir tik svarīga

„Visiem zināms, ka tieši atmiņa nodrošina informācijas saglabāšanu un atcerēšanos. Galvenie atmiņas procesi ir iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana. Taču atmiņa nav konstants lielums – šo kognitīvo funkciju var ietekmēt daudzi un dažādi faktori,” teic VCA neiroloģe Dace Bērziņa un min dažus interesantus, pētījumos balstītus faktus par atmiņu.

• Mācīšanās nodrošina izcilu treniņu smadzenēm – jo ilgāk mācamies bērnībā un jaunībā, jo labākas izredzes, ka atmiņa būs lieliska arī seniora vecumā.
• Izpētīts, ka nobriedušā vecumā kaut vai tikai viens mācību gads sievietei  uzlabo atmiņu par aptuveni pieciem gadiem, vīrietim – par diviem. 
• Tāpat pētījumi liecina, ka smadzenēm veselīgāka ir kopdzīve, jo vientulība pēc 65 gadu vecuma nelabvēlīgi atsaucas uz īstermiņa atmiņu.
• Atmiņas funkcionēšanai ir svarīgs kvalitatīvs miegs, tā kā dienas laikā iegūto informāciju smadzenes apstrādā tieši miegā. Nepietiekams nakts miegs var veicināt to, ka informācija aizmirstas vai nepaliek atmiņa pietiekami ilgi.
• Atmiņai nāk par labu regulāras fiziskās aktivitātes. Tās palīdz uzlabot arī koncentrēšanās spējas, veicina radošumu.

Atmiņu ietekmējošie faktori

Neiroloģe apkopo faktorus, kas var ietekmēt atmiņas kvalitāti.

• Iedzimtība. Ģenētikai ir nozīme ne tikai ārējo pazīmju mantošanā no tēva vai mātes.
• Miega kvalitāte, kā arī stress, trauksme, depresija. 
• Atkarību izraisošu, apreibinošu vielu lietošana. 
• Mazkustīgums, fizisko aktivitāšu un svaiga gaisa trūkums un nepietiekama fiziska slodze. 
• Nozīme ir gan uzturam, gan zarnu traktā esošajai mikroflorai. 
• Smagas infekcijas, hroniskas citu orgānu slimības.
• Alcheimera slimība, demence, arī insults.
• Galvas trauma un citi galvas smadzeņu bojājumi.

Kā noteikt atmiņas kvalitāti? 

Doma, ka ir aizmirsties izslēgt gludekli, nevarēšana atrast auto atslēgas vai cītīga briļļu meklēšana, kas patiesībā atrodas tur pat uz galvas, ir situācijas, ko visticamāk kaut reizi ir piedzīvojis ikviens pieaudzis cilvēks. Dace Bērziņa skaidro: „Atmiņu var pasliktināt, piemēram, pārslodze vai kāda nozīmīga notikuma gaidas, stress eksāmenu laikā, gatavošanās kādam svarīgam pasākumam, negulēta nakts. To, ka miegam ir nozīme, apliecina arī pētījumi – vislabāk atmiņa darbojas tad, ja cilvēks ir labi atpūties.”

Atsevišķs aizmiršanas gadījums droši vien nav iemesls satraukumam par atmiņas kvalitāti, tomēr, ja šādas epizodes atkārtojas un kļūst traucējošas, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

„Bieži aizmirstas atslēgas vai regulāri uz karstas plīts piemirsta panna, iespējams, signalizē par nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību. Ir dažādas atmiņas mērīšanas metodes, taču bieži lieto Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas jeb MoCa skalu. Tā ir atrodama arī internetā un to var mēģināt izpildīt patstāvīgi, tiesa, rezultātu korektai interpretācijai tāpat būtu nepieciešama speciālista konsultācija, jo īpaši, ja no maksimāli iegūstamajiem 30 punktiem, rezultāts ir mazāk par 26.”

„Ātrā palīdzība” atmiņai

„Ja atmiņas pasliktināšanās notiek vien atsevišķā gadījumā vai vienreizēja faktora ietekmē, aptiekā var mēģināt piemeklēt konkrētajai situācijas piemērotāko līdzekli,” saka farmaceits.

• Melatonīnu – miega hormonu saturoši bezrecepšu medikamenti, kas paredzēti labākai iemigšanai, noderēs, ja cilvēks cieš no miega traucējumiem. Kā noskaidrojām, neizgulēšanās kaitē atmiņas procesu norisei. 
• Normalizēt nervu sistēmas darbību var palīdzēt uztura bagātinātāji, kas satur B grupas vitamīnus, kā arī magniju un koenzīmu Q10. 

Asinsriti (arī galvā) var uzlabot līdzekļi, kas satur Ginkgo biloba ekstraktu. Tiesa, nevar gaidīt tūlītēju efektu, tas tāpat būs jālieto ilgākā laika posmā, ko ieteiks ārsts vai farmaceits. 

2 darbības, kas trenē atmiņu 

• Dace Bērziņa norāda, ka ir divas visiem pieejamas, vērtīgas un reāli īstenojamas metodes, kā saglabāt labu atmiņu. Viena no tām ir mācīšanās visa mūža garumā, jaunu prasmju un zināšanu apgūšana, aizraušanās ar hobijiem, kas mudina domāt, palīdz aktivizēt smadzeņu darbību un saglabāt labu atmiņu arī seniora vecumā.  
• Otra – fiziskas aktivitātes, kas tiek veiktas nevis, kad gadās, bet regulāri. “Fiziskas aktivitātes, jo īpaši, svaigā gaisā, regulē asinsspiedienu, uzlabo sirds veselību un asinsvadu sieniņu elastību, labvēlīgi ietekmējot vielmaiņu galvas smadzenēs, kas, savukārt, veicina labāku atmiņas procesu norisi. Līdz ar gadiem tas viss nezaudē aktualitāti, tāpēc vecums noteikti nav iemesls fizisko aktivitāšu pārtraukšanai. Neiroloģe gan mierina, ka novecošana nebūt nenozīmē, ka ar to rokrokā nāks slikta atmiņa. Pretēji kādreizējiem pieņēmumiem, jaunākie zinātnieku atklājumi neiroloģijā liecina, ka nervu audi spēj atjaunoties un veidot jaunus savienojumus.