5 C
Rīga
sestdien, 4 aprīlis, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 251

Kā pasargāt sevi no kukaiņiem un ko darīt, ja tie jau sakoduši vai sadzēluši?

Kukaiņi vasarā ir tik par dabiska parādība, kā sniegs ziemā, tiesa, tie var sagādāt daudz nepatīkamu sajūtu, tādēļ, sastopoties ar kukaiņiem, kas kož vai dzeļ, ir labi būt gatavam.

Gatavība nozīmē gan profilakses pasākumus, kas spētu pasargāt no kukaiņu uzmākšanās, gan arī pa rokai esošus līdzekļus pirmajai palīdzībai, ja kāds, piemēram, ods, dundurs, ērce, bite vai lapsene ir pastrādājusi savus nedarbus, radot alerģisku organisma atbildes reakciju.

Ģimenes ārste Linda Šauriņa stāsta, ka saistībā ar kodumiem viņas praksē visbiežāk vēršas mazu bērnu vecāki: “Bērniem asinsvadi ir tuvu ādai, tie ātri paplašinās, bieži pēc kodiena vai dzēliena veidojas tūska. Ja pampums ir galvas apvidū, parasti vecākiem tas rada lielu satraukumu.”

Ārste norāda, ka organisma reakcija var būt viegla, vidēji smaga vai smaga. “Ja tūlīt sniedz pirmo palīdzību, viegla reakcija parasti pāriet dažu stundu laikā. Vidēji smagas reakcijas gadījumā pampums, apsārtums, karstums koduma vai dzēliena vietā pieturas pāris dienu, savukārt, ja ir smaga reakcija, kas ietver, piemēram, elpošanas traucējumus, ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība,” skaidro ārste un aicina paturēt prātā, ka nelielais ādas bojājums, kas radies iekošanas vai iedzelšanas rezultātā, savā ziņa ir vārti infekcijas iekļūšanai organismā.  “Dzelonis ir svešķermenis, ko organismam vajadzētu atgrūst, taču, ne vienmēr tā notiek. Ja tas paliek, var veidoties iekaisums, arī strutaina infekcija, tādēļ dzeloni vienmēr vajadzētu izvilkt – tas nav sarežģīti. Ja tomēr neizdodas, var vērsties ģimenes ārsta praksē akūtajā stundā, daudzās poliklīnikās pieņem dežūrārsti, visbeidzot – ir arī stacionāru uzņemšanas nodaļas.”

Kā līdz tam nenonākt?

“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza uzsver, ka noteikti vajadzētu parūpēties par to, lai ne bērnu, ne pieaugušo kukaiņi neapdraud. Šim nolūkam vai izmantot repelentus – dažādus līdzekļus kukaiņu aizbaidīšanai. Repelenti iedalās divās grupās – ķīmiska un dabīga sastāva.

Ķīmiskie repelenti

“Ķīmiskie repelenti būtībā ir atļautie pesticīdi. Tie var būt pieejami gan aerosola, gan gela formā. Cik ilgi repelents ir iedarbīgs, atkarīgs no aktīvās vielas koncentrācijas. Nav tā, ka kāds līdzeklis ir labāks, kāds – sliktāks. Tiem ir atšķirīga koncentrācija un, līdz ar to, atšķirīgs iedarbības ilgums,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ražotāji norāda arī, vai līdzekli drīkst lietot mazi bērni, pusaudži, grūtnieces, vai tomēr tikai pieauguši cilvēki. “Līdzekļa lietošanai atbilstoši norādēm, ir ļoti liela nozīme. Piemēram, ja repelents ir paredzēts bērniem, to drīkst lietot vienu vai divas reizes dienā, savukārt, ja tas ir pieaugušajiem, tad biežāk – trīs, četras reizes dienā.” 

Jebkurš repelents visaktīvākais ir tūlīt pēc lietošanas – tad patiešām insekti turas pa gabalu. Aptuveni pēc stundas var novērot, ka odi aizvien pietuvojas, aktivizējas un rodas vēlme repelenta pārklājumu atjaunot, taču jāpatur prātā, ka ķīmiskie repelenti ir pesticīdi, kas nelielās devās tomēr caur ādu var uzsūkties organismā (īpaši, caur bērna ādu!), tādēļ, tos lietojot, ir jāvadās nevis pēc odu daudzuma un to aktivitātes, bet gan pēc attiecīga līdzekļa lietošanas instrukcijas. “Repelents, protams, pilda atbaidīšanas funkciju, taču ne trīs, četru metru diapazonā. Odi tur pat vien riņķos, tikai tie būs dezorientēti un neatpazīs cilvēkus kā košanai iekārojamus objektus.”

Dabiskie repelenti

Dabiskie repelenti satur galvenokārt citronzāli un, atkarībā no aktīvās vielas koncentrācijas, tie ir piemēroti gan grūtniecēm, gan mazuļiem jau no triju, sešu mēnešu vecuma. Farmaceite stāsta, ka pozitīvas atsauksmes ir no vecākiem, kuri izvēlas bērniem paredzētas aprocītes – no sešu mēnešu vecuma tās nēsājamas uz kājas, no trīs gadu vecuma – var likt bērnam uz rokas.

Ģimenes ārste atgādina, ka maziem bērniem vispirms tomēr būtu jāizvēlas viegls, gaišs apģērbs ar garām piedurknēm un starām, arī tā nodrošinot zināmu aizsardzību no kukaiņu uzbrukumiem. “Jebkurš, pat dabīga sastāva repelents var izraisīt ādas reakciju, īpaši, alerģiskiem cilvēkiem, tāpēc apģērbs kā mehāniska barjera varētu būt viens no labiem risinājumiem.”

Farmaceite vērš uzmanību uz to, ka repelenti domāti galvenokārt odu un ērču, ne bišu vai lapseņu atbaidīšanai. “Lapsenes ir jāpieskata, jo tās var būt agresīvas. Pieaugušais zina lapseņu dabu, bērns – nē. Tas nozīme, ka, piemēram, ēdot vai dzerot kaut ko saldu, kas pievilina lapsenes, bērns neapjauš briesmas un no lapsenēm, iespējams, nebūs piesardzīgs. Jāņem vērā, ka lapsenes dzēliens mutes gļotādā vai sejas apvidū ir īpaši bīstams.”

Organisma reakcija: citam viegla, citam – spēcīga

Linda Šauriņa skaidro, ka organisma reakcijas uz kukaiņu kodumiem vienam cilvēkam var būt pavisam vieglas, tikmēr citam – ļoti spēcīgas, taču tās var arī dzīves laikā mainīties. “Mēdz būt tā, ka daudzus gadus nav bijusi alerģiska reakcija, bet tad kāda iemesla dēļ, piemēram, pēc imunitāti izmainošas slimības vai medikamentu lietošanas dzīves laikā, cilvēks ir kļuvis alerģisks.

Dažreiz alerģiska reakcija uz bites, irša, lapsenes dzēlienu vai arī vairākiem kukaiņu kodumiem vienlaikus parādās novēloti – nevis stundas vai divu laikā pēc notikuma, bet, piemēram, nākamajā dienā sākas reiboņi, slikta dūša. Tad gan vajadzētu iedomāties par šo simptomu iespējamo saistību ar iepriekš piedzīvoto nepatīkamo tikšanos ar kukaiņiem un vērsties pie ārsta,” saka ģimenes ārste un  mudina tos, kuri jebkad ir piedzīvojuši smagu alerģisku reakciju pēc kukaiņa koduma, laikus nodrošināties – dodoties pie dabas, ņemt līdzi ārsta izrakstītu recepšu medikamentu, ko lietot sakošanas un smagas alerģiskas reakcijas gadījumā. “Par savu alerģiju vajadzētu informēt arī līdzcilvēkus, ar kuriem kopā atpūšaties, izstāstīt, kā viņiem rīkoties, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu pirmo palīdzību.”

Pārbaudījums imunitātei

Par ērču pārnēsātām slimībām, šķiet, zina ikviens. Aizvien biežāk parādās ziņas arī par citu kukaiņu, piemēram, odu iespējamām atnestām slimībām. Linda Šauriņa uzsver: “Jebkurš kukainis var pārnēsāt slimības, turklāt, mainoties klimatam, mūsu reģionā ienāk arī šeit neraksturīgas slimības. Taču! Jebkurai kukaiņu pārnēsātai slimībai ir zināma koncentrācija. Ja kukainis iekož un ar šo slimības izraisītāja koncentrāciju organisms ir spējīgs tikt galā, tad cilvēks nesaslimst, bet, ja koncentrācija ir ļoti liela, var saslimt pat tad, ja ar imūnsistēmu viss ir kārtībā.

Arī ar Laimas slimību inficētas ērces piesūkšanās vēl nebūt nenozīmē obligātu saslimšanu. Tūlītēja laboratoriska noskaidrošana, vai ērce ir bijusi inficēta, neko daudz nepalīdzēs, jo nav medikamentu, ko šādā situācija lietot profilaktiski. Pāris nedēļu ir jāvēro ērces piesūkšanās vieta un pašsajūta.”

Ko iesākt ar kodumiem un dzēlieniem?

Nereti no kukaiņu kodumiem neizdodas izvairīties, un sajūtas ir tik nepatīkamas, ka jāmeklē kāds palīdzošs līdzeklis pietūkuma un niezes mazināšanai.

Ieva Virza norāda, ka aptiekā ir pieejami bezrecepšu medikamenti – krēmi un geli ar indikācijām alerģisku reakciju – pietūkuma, apsārtuma, niezes – gadījumā. Daudziem no šiem līdzekļiem ir pretsāpju sastāvdaļa, kas nodrošina lokālu anestezējošu iedarbību, mazina niezi. Tas noteikti ir īpaši svarīgi, ja cietis bērns. 

Iekšķīgi lietojami līdzekļi ir antihistamīni jeb pretalerģijas tabletes.

“Katram līdzeklim ir savs iedarbības laiks. Tabletes galvenokārt paredzētas lietošanai vienu reizi dienā, krēms vai gels – divas, trīs reizes dienā. Ir arī papildu līdzekļi, piemēram, visai ģimenei piemērots SOS aerosols – ātrā palīdzība ādai. Tas nesatur ķīmiskas vielas, taču sastāvā ir vielas, kas mazina niezi. Aerosola priekšrocība – var noklāt ne tikai vienu pumpu, bet arī plašāku ādas laukumu, ja, piemēram, pumpa ir jau tā sakasīta, ka šķiet niez visa kāja. Tomēr bērniem pat bezrecepšu medikamentus nedrīkst klāt uz plašiem ādas laukumiem,” skaidro farmaceite un piebilst, ka aptiekās ir pieejami arī tā sauktie filmogeli – uzklājot uz ādas, tie izveido plēvīti, mazinot kairinājumu un niezi.

Noderīgi var būt aukstuma maisiņi. “Tie aptiekās nopērkami gan vienreiz, gan atkārtoti lietojami. Maisiņu var turēt ledusskapī (ne obligāti saldētavā) un, ja nepieciešams, uzlikt uz kodumiem vai sadzeltās vietas, jo arī vēsumam ir niezi un sāpes mazinošs efekts. Vienreiz lietojamo aukstuma maisiņu var ņemami līdzi pārgājienā vai ceļojumā. Ja nepieciešama aukstuma komprese, maisiņu saspiež un ķīmiskas reakcijas rezultātā tas paliek auksts,” stāsta farmaceite un īpaši aicina padomāt par mazuļu labsajūtu – dodoties pie dabas vai ceļojumā ar mazu bērnu, noteikti jāņem līdzi arī piemērots pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis.

4 ieteikumi repelentu lietošanai

  • Nevajadzētu uzsmidzināt repelentu uz ādas, ja virsū paredzēts apģērbs (jo īpaši, ja tas ir no sintētiska auduma!). Pareizāk būs apsmidzināt apģērbu un tikai atklātās ādas daļas.
  • Ja vajag aizsargāt arī seju, tieši uz tās repelentu neizsmidzina. To dara uz plaukstām un tad uzmanīgi uzklāj līdzekli sejai, izvairoties no tā iekļūšanas acīs.
  • Ja pēc repelenta lietošanas peldas, to var atkārtoti izsmidzināt tikai, ja pagājis pietiekami daudz laika kopš pirmās lietošanas reizes. Ja atpūta dabā ietver biežas peldes, labāk atkārtotai uzklāšanai izmantot dabīga sastāva repelentu.

Ja ir lietos repelents, atnākot mājās, gan bērnam, gan pieaugušajam ieteicams nomazgāties dušā. 

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada maijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus. Tā atbildējušas 57% sieviešu un 52% vīriešu.  

Kā pasargāt sevi no karstuma un saules dūriena? 

Sinoptiķi Līgo svētku brīvdienās, kā arī gaidāmajā nedēļā sola vasarīgi siltus un pat karstus laikapstākļus. Baudot pirmo karstuma vilni šovasar, jāatceras, ka pārlieku ilga uzturēšanās saulē var ne tikai saasināt dažādas veselības problēmas, bet var iegūt arī saules vai karstuma dūrienu. Ar ko atšķiras saules un karstuma dūriens, kā no tiem izvairīties un kā rīkoties, ja tomēr tas iegūts, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Baudot sauli, ir svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem, kā arī bērniem. “Cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un vielmaiņu slimībām, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas, tikpat svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī tiem, kuri jūtas veseli un stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka tveicē pārāk bieži veselības problēmās iedzīvojas arī jauni un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un pārvērtē savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma periodos īpaši piesardzīgam jābūt ikvienam, jo pārlieku ilga uzturēšanās saulē var novest pie karstuma dūriena”, uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte. 

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens ir stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Šādā stāvoklī organisms vairs nespēj sevi dzesēt, “nobrūk” termoregulācija. Organisma pārkaršanu veicina paaugstināta fiziskā slodze nepiemērotos jeb karstos laikapstākļos, piemēram, ilgstošas pastaigas, riteņbraukšana, arī vingrošana ārā karstā laikā var veicināt risku iegūt karstuma dūrienu. 

Ja iegūts karstuma dūriens, cietušais var izjust ļoti spēcīgus krampjus rokās, kājās, vēdera apvidū, kas var rasties gan karstuma, gan dehidratācijas rezultātā. Var būt ļoti pārspīlēta svīšana vai tieši pretēji – svīšana var apstāties, bet tas notiek pakāpeniski. Pulsējošas un neizturamas galvassāpes ir vēl viena bieži sastopama karstuma dūriena pazīme. Tāpat par iegūtu karstuma dūrienu var liecināt reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums, kad cilvēks vairs nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā arī var būt grūtības pārvietoties. Karstuma dūriena gadījumā ķermenis pārkarst, sirds ir pārslogota, jo tai jāpumpē vēl vairāk asinis, lai iebūvētā ķermeņa dzesēšanas sistēma darbotos, asinsspiediens var paaugstināties, var rasties elpošanas traucējumi, jo cilvēks ir uzņēmis daudz vairāk skābekļa nekā nepieciešams. Karstos laikapstākļos īpaši jānovēro mazuļi un bērni – viņi pārkarstot var kļūt apātiski vai arī gluži pretēji – ļoti raudulīgi. 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par karstuma dūrienu?

Cietušo nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārvietot uz vēsāku vietu, ēnu. Ja nepieciešams, atbrīvot no šaura, spiedoša apģērba, dot padzerties vēsu ūdeni maziem malciņiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, ko iespējams panākt, liekot uz galvas, kakla, padusēs, cirkšņos mitrus, vēsus apliekamos (var izmantot dvieli vai kādu citu auduma gabalu). Dzesēt cietušo nepieciešams  pakāpeniski, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt strauji, jo strauja asinsvadu sašaurināšanās var radīt kaitējumu veselībai. Ja nav pārliecības, ka cietušā stāvoklis uzlabojas, noteiktijāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. 

Saules dūriens

Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu, kam var sekot asinsizplūdums. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir pēkšņs vājums, nespēks, miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes vai reibonis, kā arī raksturīga paātrināta sirdsdarbība un elpošana, vemšana. Smagākos gadījumos cietušos var zaudēt samaņu, var būt apziņas traucējumi, krampji un ķermeņa temperatūra var paaugstināties pat līdz 420 C. 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saules dūrienu?

Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses vai samitrināts dvielītis, var ietīt ledu auduma gabalā un likt pie galvas. Cietušajam jādod padzerties vēss ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba krūškurvja un kakla rajonā. Ja nepieciešams, var lietot pretsāpju un pretdrudža līdzekļus. Smagākos gadījumos, kad cietušais ir zaudējis samaņu vai saules dūrienu guvis bērns vai gados vecāks cilvēks, jāizsauc Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests.

Kā pasargāt sevi no karstuma un saules dūriena? 

  • Karstos laikapstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12 līdz 15.
  • Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu – gaišas, vieglas drēbes no dabīga materiāla.
  • Uzturoties saulē, jāvalkā galvassega. 
  • Dienā izdzert vismaz 1,5 – 3 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos ūdeni lietot pastiprināti.
  • Pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī.
  • Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās.
  • Regulāri iet vēsā dušā vai atvēsināties ar vēsu ūdeni, kaut vai tikai mitrinot seju.
  • Karstos laikapstākļos samazināt kafijas un stipras tējas patēriņu, kas veicina organisma dehidratāciju, izvairīties no alkohola lietošanas.

“Lai gan Līgo svētki nav iedomājami bez laika pavadīšanas svaigā gaisā, baudot vasarīgos laikapstākļus un gardas maltītes, arī svētku laikā nedrīkst aizmirst par veselību, tāpēc aicinām visu darīt ar mēru un sekot līdzi savai pašsajūtai un veselībai – uzturoties saulē, lietot saules aizsargkrēmus, uzņemt pietiekamā daudzumā ūdeni un neļauj ķermenim pārkarst,” aicina Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Lai visiem droši, veselīgi un jauki Līgo svētki!

Kā pasargāt sevi no ērču, odu, dunduru un citu kukaiņu kodumiem?

Atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un šogad to daudzi izbauda, apmeklējot vietējos dabas objektus un apskates vietas, dodoties pārgājienos un visādi citādi baudot dabu. Tomēr jāpatur prātā, ka kukaiņiem šis ir aktivitātes laiks un to kodiens var nepatīkami ietekmēt atpūtas plānus. Kā pasargāt sevi no ērču, odu, dunduru un citu kukaiņu kodumiem, pareizi izvēloties repelentus? Konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Repelenti ir vielas, kuras atbaida kukaiņus no tuvošanās vai saskaršanās ar apstrādāto virsmu, skaidro Ļ.Blaževiča. Visbiežāk tie ir pieejami spreju, aproču un zīmuļu formā, taču ir arī kukaiņu atbaidoši geli, krēmi, losjoni, plāksteri un mitrās salvetes.

Sitnētiskie un dabīgie repelenti

Sastāva ziņa repelentus iedala sintētiskajos un dabīgajos. Sintētiskie repelenti parasti satur tādas vielas kā DEET, IR-3535, pikaridīnu vai permetrīnu. Ar sintētiska sastāva repelentiem jābūt uzmanīgākiem! Pievērsiet uzmanību to sastāvam un, balstoties uz to, izdariet izvēli, kurš līdzeklis jums būs piemērotāks. Piemēram, DEET viela iedarbojas uz kukaiņu ožas receptoriem un dezorientē tos. Parasti repelentu produktos DEET koncentrācija ir 10-35%, kas nodrošina 3-6 stundu aizsardzību, bet bērniem domātos līdzekļos tā koncentrācija ir līdz 10%. Tas var kairināt ādu, tādēļ to iesaka nelietot zem apģērba, bet tikai uz atklātām ādas vietām un nomazgāt, tikko aizsarglīdzeklis vairs nav nepieciešams. 

Savukārt repelentos izmantotajai IR-3535 vielai piemīt ilgāka darbība nekā DEET, un tā ir drošāka bērniem, grūtniecēm un barojošām māmiņām.

Sintētiskajos repelentos mēdz izmantot arī pikaridīnu. Tas ir bez smakas un nekairina ādu, bet tā efektivitāte ir pielīdzināma DEET 10% koncentrācijai.

Īpaši uzmanīgiem jābūt arī ar permetrīnu saturošajiem repelentiem. Tos drīkst izmantot tikai uz drēbēm un virsmām (teltis, moskītu tīkli), bet nedrīkst lietot uz ādas! Tā darbība saglabājas līdz pat divām nedēļām arī pēc apģērba mazgāšanas.

Savukārt no dabīgās izcelsmes vielām repelentos izmanto augu eļļas, piemēram, citroneikalipta eļļu (Eucalyptus citriodora), ko droši var izmantot no 3 gadu vecuma. Tāpat izmanto arī citronellas eļļu, kā arī piparmētras, bazilika, ķiploka, ģerānijas, lavandas, tējas koka, kliņģerīšu un sojas eļļu. Šīs dabīgās izcelsmes vielas saturošie aerosoli nodrošina 6-9 stundu aizsardzību, bet aproce atbaida kukaiņus līdz pat vienam mēnesim. Biežāk šādi produkti sastopami aptieku sortimentā.

Farmaceite aicina vienmēr izlasīt repelentu sastāvu un izdarīt apzinātu izvēli par labu vienam vai otram produktam vai konsultēties ar speciālistu par piemērotākā līdzekļa izvēli.

Lietojiet pareizi!

Tā kā repelenti satur aktīvas vielas ar spēcīgu iedarbību, ir svarīgi tos lietot pareizi un ievērot piesardzību to lietošanas laikā, tāpēc farmaceite iesaka paturēt prātā šos priekšnoteikumus:

  • DEET vai IR-3535 saturošus repelentus var lietot tikai uz atklātiem ādas apgabaliem, bet nedrīkst lietot zem apģērba.
  • Aerosola uzklāšanai uz sejas sākumā tas ir jāpūš uz rokām un tad jāuzklāj uz sejas, neskarot acu un mutes zonu.
  • Repelenti sāk darbību uzreiz pēc to uzklāšanas, tāpēc tie jāizmanto tikai tad, kad jau esat dabā. Uzpūšot aerosolus slēgtā telpā (mājās, mašīnā vai bērnu ratiņos), tie tiks ieelpoti, kas var kairināt elpceļus un izsaukt alerģijas vai citas veselības problēmas.
  • Repelents nedrīkst saskarties ar bojātu, kairinātu ādu.
  • Repelentu aerosolus nedrīkst pūst tuvu ēdienam. 
  • Pēc repelentu uzklāšanas jānomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni.
  • Atgriežoties iekštelpās, repelenti jānomazgā ar ziepēm un ūdeni.
  • Drošības nolūkos jebkāda sastāva repelentus nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem. Dabīgas vielas saturošus līdzekļus ir pieļaujams lietot no 6 mēnešu vecuma vietās, kur ir augsts smagu vektora pārnēsātu slimību risks.

Neaizmirstiet par mājas mīluļiem!

Dodoties pie dabas, neaizmirstiet par līdzi paņemtajiem mājas mīluļiem. Atcerieties – mājas mīluļiem nedrīkst lietot cilvēkiem domātus repelentus! 

Visdrošāk ir izvēlēties tieši konkrētai sugai domātus preparātus. Ir līdzekļi ar dabīgām sastāvdaļām – citronellas, eikalipta, verbenas, lavandas, priedes, rozmarīna, bazilika, piparmētras, fenheļa, nīma sēklu eļļu. Ir arī repelenti ar sintētisku sastāvu, bet ar pierādītu nekaitīgumu dzīvniekiem. Aptieku sortimentā ir dzīvnieku kaklasiksnas pret kukaiņiem, šķidrumi, arī ultraskaņas ierīces-repelenti. Konsultējieties ar speciālistu, lai izvēlētos jūsu mājas mīlulim vispiemērotāko un drošāko risinājumu.

Autors: Benu Aptieka

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Kā pasargāt sevi no ērcēm pavasarī?

Sākoties pavasarim, kad sniegs nokūst un temperatūras stabiņš pārsniedz 3 līdz 5 C grādus, ērces sāk kļūt aktīvākas. Tādēļ, baudot silto sauli pie dabas, ir jāsāk domāt arī par to, kā pasargāt sevi no ērcēm. Kad ir jāsāk domāt par ērču aktivitāti, kā aizsargāties un kādi līdzekļi palīdzēs atbaidīt ērces, stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kad ir jāsāk uzmanīties no ērcēm?

Lai gan ērču aktīvais periods pārsvarā saistās ar vasaru, tās sāk kļūt aktīvas jau agrā pavasarī (kad gaisa temperatūra sāk pārsniegt +3 C grādu robežu) un ir sastopamas dažādās vietās, stāsta farmaceits K. Čerjomuhins. Apskatot ērču aktivitāti pa mēnešiem, varētu teikt, ka martā un aprīlī ērču aktivitāte ir zema, maijā un jūnijā tā ir augsta un parazīti rada maksimālu bīstamību, jūlijā un augustā aktivitāte ir vidēja, bet septembrī un oktobrī tā atkal ir zema. Ērču pamošanos veicina sniega kušana un stabili silts laiks. Ērču aktivitāte parasti sākas aprīlī un maijā, bet sezonas beigas ir septembrī vai oktobrī, kad temperatūra pazeminās un laikapstākļi kļūst mitri. Tajā pašā laikā, pirmie gadījumi, kad ērces ir piesūkušās, sākas jau martā. Ērču aktivitāte ir atkarīga no gaisa temperatūras, tāpēc ir vērts sekot laikapstākļiem dažādos reģionos.

Kā pasargāt sevi no ērcēm?

Lai pēc iespējas labāk pasargātu sevi un savus mīļos no ērcēm, K. Čerjomuhins dalās ar padomiem, kuri palīdzēs izvairīties no ērču piesūkšanās un pēc iespējas mazināt infekciju iegūšanas risku:

  • Vakcinējieties pret ērču encefalītu. Visbiežākā slimība, ar kuru var inficēties, ērcei piesūcoties, ir ērču encefalīts. Lai no tā izvairītos, ir iespēja jau iepriekš vakcinēties. Vakcinācija notiek saskaņā ar noteiktu shēmu. Vispirms tiek veikta pirmā vakcinācija, pēc 1–3 mēnešiem otrā, bet pēc vēl 12 mēnešiem trešā. Tāpat ir nepieciešams veikt revakcināciju ik pēc 3 gadiem. Imūnā aizsardzība pret encefalītu sāk darboties pēc otrās devas, bet trešā deva veido ilgtermiņa imunitāti. Ir svarīgi stingri uzraudzīt laiku starp vakcinācijas reizēm, jo noteiktā vakcinācijas grafika neievērošana var traucēt pilnvērtīgas imūnās atbildes attīstību. Vakcināciju var veikt jebkurā gadalaikā, bet labākais risinājums būtu to ieplānot laikus, lai līdz aprīlim jeb līdz ērču aktīvās sezonas sākumam imunitāte jau būtu sākusi veidoties.
  • Valkājiet apģērbu, kas pēc iespējas vairāk aptver ķermeni. Tas ir īpaši svarīgi, apmeklējot parkus un meža teritorijas, kur ir visvairāk ērču. Apģērbam jābūt vieglam, gaišam un vienkāršam, lai vieglāk pamanītu ērces. Ķermeņa augšdaļai ieteicams valkāt drēbes ar garām piedurknēm un apkakli, kas piekļaujas tuvu kaklam. Apakšējai daļai priekšroka jādod biksēm, nevis šortiem. Cilvēki, kuri daudz ceļo, var iegādāties tā saucamos pretencefalīta tērpus, kas palīdzēs aizsargāties no ērcēm.
  • Izmantojiet aizsarglīdzekļus. Aptiekās ir pieejami dažādi repelenti jeblīdzekļi aizsardzībai pret ērcēm un citiem kukaiņiem. Repelentu veidi ir dažādi, un katrs var atrast piemērotāko, piemēram, ir pieejami šķidrumi, aerosoli, krēmi un emulsijas. Tāpat ir pieejami repelenti gan ar dabīgām sastāvdaļām, gan ar sintētiskām. Ir repelenti, kas jāuzklāj uz atklātām ādas vietām, bet ir tādi, kas lietojami tikai uz apģērba.

Vienmēr pievērsiet uzmanību repelentu lietošanas instrukcijai! Dažus repelentus var lietot ilgstoši, taču citiem ir stingri ierobežojumi attiecībā uz lietošanas ilgumu un personas vecumu. Izvēloties līdzekļus bērniem, pārliecināties, ka tie ir paredzēti lietošanai arī bērniem atbilstošā vecumā. Arī mājdzīvniekiem ir pieejamas speciālas kakla siksnas, kas pasargās no ērcēm. Jums piemērotāko līdzekli izvēlēties palīdzēs farmaceits.

Ko darīt, ja ērce ir piesūkusies?

Ja uz ķermeņa tiek atrasta ērce, tā ir jānoņem pēc iespējas ātrāk, uzsver farmaceits. Vislabāk ir doties uz medicīnas iestādi, kur to izdarīs profesionāļi, bet, ja tas nav iespējams, to var izdarīt mājas apstākļos. Lai ērci noņemtu, ir jāizmanto diegs, pincete vai vislabāk specializēta pincetes veida ierīce. Nepieskarieties ērcei ar plikām un neaizsargātām rokām. Nemēģiniet izspiest ērci vai apstrādāt skarto zonu ar eļļas šķīdumiem, benzīnu vai citām līdzīgām vielām! Lai noņemtu piesūkušos ērti, satveriet ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai ar pinceti vai speciālo ierīci un lēni ar apļveida kustību izvelciet to ārā, nesaspiežot ērces vēderu. Ir svarīgi atcerēties, ka ērce pilnībā jānoņem, tādēļ to nedrīkst plēst, jo pastāv risks, ka ērces galva paliks ādas iekšpusē, un tieši caur parazīta siekalām infekcijas izraisītāji nonāk organismā. Jums ir jāmēģina izvilkt ērci dzīvu. Pēc tam koduma vieta jāapstrādā ar spirtu vai citu dezinfekcijas līdzekli un rūpīgi jānomazgā rokas.

Izņemto ērci var nogādāt laboratorijā analīžu veikšanai. Laboratorijas tests parādīs, vai ērce ir inficēta un bīstama veselībai. Kamēr gaidāt analīžu rezultātus, sekojiet līdzi ķermeņa temperatūrai, koduma vietas stāvoklim un pašsajūtai. Veselības izmaiņu gadījumā nekavējoties sazinieties ar ārstu. Savukārt, ja analīzes apstiprina, ka ērce ir inficēta, ir steidzami jāsazinās ar ģimenes ārstu vai infekcijas slimību speciālistu, lai uzsāktu nepieciešamo ārstniecību.

Lai drošs pavasara sākums!

Kā pasargāt sevi no apsaldējumiem?

Uzturēšanās svaigā gaisā ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa arī ziemā, tomēr, iestājoties īpaši aukstam laikam, ir jāievēro piesardzība. Nepārdomāta rīcība un neatbilstošs apģērbs lielā salā var radīt nopietnas sekas, proti, apsaldējumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Kā no tā izvairīties un kā pareizi rīkoties apsaldējumu gadījumā – par to konsultē BENU Aptiekas mēneša farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Galvenie apsaldējumu iemesli

Farmaceits uzsver, ka viens no galvenajiem apsaldēšanās iemesliem ir nepareizi izvēlēts apģērbs, tādēļ, dodoties ārā lielos mīnusos, šo aspektu nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Apģērbam ir jāaizsargā no aukstuma, vēja un mitruma, bet vienlaikus jābūt arī elpojošam, lai neveicinātu svīšanu, jo tā ievērojami paātrina ķermeņa atdzišanu.

Tāpat vienmēr jāatceras, ka arī spēcīgs vējš un paaugstināts mitruma līmenis ievērojami paātrina salšanu un apsaldējumu veidošanos, tādēļ šādos laika apstākļos ir jābūt ļoti piesardzīgiem, īpaši, ja ārpus telpām plānots pavadīt ilgu laiku.

Kā izvairīties no apsaldējumiem?

Lai izvairītos no apsaldējumiem, īpaši aukstā laikā, ir jāievēro daži pamatprincipi. Primāri, kā jau minēts, ir izvēlēties piemērotu apģērbu, ņemot vērā to, ka bieži vien visvairāk cilvēkiem salst pēdas un plaukstas. Tādēļ ir ieteicami tādi apavi, kas ir ne vien silti, bet arī ērti un nesaspiež pēdu, jo šauri apavi veicinās salšanu. Tāpat salā neaizmirstiet par siltiem cimdiem (ieteicams izvēlēties dūraiņus), cepurēm un šallēm.

Kaitīgie ieradumi lielā salā padara cilvēkus vēl neaizsargātākus pret aukstumu. Tādēļ nav ieteicams kājām mērot lielākus attālumus alkohola reibumā, kā arī smēķēt, jo tas samazina asins cirkulāciju, līdz ar to pastāv liela iespēja apsaldēt pirkstus.

Savukārt, lai pasargātu ādu no sala ietekmes, pirms doties ārā, ieteicams lietot aizsargājošos krēmus uz sejas un plaukstām. Ir pieejami speciāli, tieši aukstam laikam piemēroti krēmi un aizsarglīdzekļi, kas palīdz pasargāt ādu no apsaldējumiem, sausuma un ādas plīsumiem.

Apsaldējumu pazīmes

Pat ja šķiet, ka esat pienācīgi parūpējušies par sevi aukstajos laikapstākļos, jāņem vērā, ka apsaldējumi var veidoties samērā ātri un sākotnēji to var arī nepamanīt. Tādēļ jāpievērš uzmanība pazīmēm, kas liecina par apsaldējumu rašanos, un nekavējoties jārīkojas, lai no tiem izvairītos. Šīs pazīmes ir ādas apsārtums, nieze, bālums, tūska un durstošas sajūtas apsaldējumu vietā.

Kā rīkoties, ja iegūts apsaldējums?

Apsaldējuma gadījumā ir jārīkojas atbilstoši iespējām. Ja esat ārpus telpām, būtu jāsāk ar iespējami ātrāku nokļūšanu siltumā – iekštelpās. Ja apsaldētas ir rokas, tās nedrīkst berzēt, bet vislabāk tās sildīt, ieliekot sev padusēs. Kad esat nonākuši siltumā, nelielam apsaldējumam līdzēs remdens ūdens, taču lielāku un nopietnāku apsaldējumu gadījumā noteikti ir jāvēršas tuvākajā stacionārā.

Kā pasargāt no sala bērnus?

Protams, liela sala laikā noteikti jāatceras par siltām cepurēm, šallēm un dūraiņiem. Kā arī jāņem vērā, ka vislabāk ziemīgā pastaigā palīdzēs aktīva izkustēšanās. Nestāviet aukstā vējā un nepavadiet ārā pārāk ilgu laiku, ja laikapstākļi tam nav piemēroti.

K.Čerjomuhins aicina pievērst īpašu uzmanību tam, ka bērnus līdz viena gada vecumam nav ieteicams vest ārā, ja gaisa temperatūra nokrītas zem -7 C grādiem.

Lielākiem bērniem, līdzās atbilstošam apģērbam, var noderēt speciālie krēmi aukstam laikam, kas paredzēti tam, lai aizsargātu bērnu jutīgo ādu no sala ietekmes.

Farmaceits aicina sala laikā būt piesardzīgiem arī pašiem pieaugušajiem un, pirms doties ārā, pārliecināties gan par gaisa temperatūru, gan par tuvākajā laikā gaidāmajiem laika apstākļiem kopumā.

Autors: Benu Aptieka

Kā pasargāt savus mājas mīluļus no parazītiem?

Vasaras periodā bijām aktīvāki gan paši, gan arī savus mājas mīluļus mēdzām biežāk vest ārpus telpām. Lai arī dzīvniekiem tas parasti patīk, tas palielina parazītu risku. Turklāt arī gadījumos, kad dzīvnieks dzīvo tikai iekštelpās, tas nav pasargāts no parazītiem. Kā pareizi cīnīties pret parazītiem un pasargāt no tiem savus mājas mīluļus – konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte veterinārārste Ingūna Beķere un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

“Tas nevar būt, mans kaķis taču dzīvo tikai istabā!” dzīvnieka saimnieks brīnās par blusu kodumiem. Cilvēki uzskata: kaķi, kurš neiet ārā, nevajag attārpot un atblusot, jo – kā gan tas, dzīvojot istabā, var dabūt blusas un tārpus? Tomēr veterinārārste Ingūna Beķere skaidro, ka patiesībā mēs ar apaviem, pie kuriem pieķeras augsne un smiltis, varam ienest iekštelpās parazītu oliņas un parazītu kāpurus. Pietiek ar to, ka dzīvnieks aposta cilvēka apavus, lai inficētos un saslimtu. Ja kaķis ir aktīvs mednieks un dodas laukā, ar parazitārām slimībām viņš var inficēties arī no peļveidīgajiem grauzējiem. Tāpēc savlaicīga un regulāra kaķu, kā arī suņu attārpošana un apstrāde pret blusām ļauj pasargāt sevi un bērnus no iespējamām saslimšanām.

Cērmes, lenteņi

Kāda ir attārpošanas kārtība? Kucēniem un kaķēniem tā notiek citādi nekā pieaugušajiem dzīvniekiem. Mazuļus attārpo biežāk pēc noteiktas shēmas: otrajā nedēļā pēc dzimšanas un tad vēl trīs reizes ik pēc divām nedēļām. Pēc tam līdz pusgada vecumam vienu reizi mēnesī. Tālāk, tāpat kā pieaugušajiem dzīvniekiem, ieteicamais biežums ir no divām līdz četrām reizēm gadā. Ja kaķis dzīvo mājās, – divas reizes gadā, bet, ja mājas mīlulis dodas laukā, tad jāattārpo ik pēc trim mēnešiem. Galvenais nosacījums – vispirms iedod zāles vienu reizi, pēc tam atkārto pēc 10–14 dienām. Tas ir ļoti svarīgi, jo zāles iedarbojas pret tārpiem, bet ne pret oliņām. Pēc desmit dienām jaunā tārpu paaudze jau būs izšķīlusies, tādēļ nepieciešama atkārtota deva.

Attārpošanas līdzekļi un devas

Kaķiem un suņiem ir katram savas attārpošanas tabletes, tās atšķiras, un šis sadalījums jāievēro, lai nekaitētu dzīvniekam. Tabletes ir viegli iedodamas, vai arī tās var sasmalcināt un iemaisīt barībā, kas dzīvniekam īpaši garšo. Devas atkarīgas no dzīvnieka svara. Attārpošanas laikā svarīgi uzreiz savākt dzīvnieku fekālijas, lai no tām parazītus neiegūtu citi mājdzīvnieki  vai atkārtoti neinficētos paši.

Jāņem vērā – ja mājās ir vairāki mājdzīvnieki, tad visiem attārpošana jāveic vienlaikus. Nevar attārpot suni, bet neattārpot kaķi, jo tad suns atbrīvosies no parazītiem, bet pēc tam var inficēties atkārtoti no kaķa.

Bērns un mājdzīvnieks

Veterinārārste uzsver – suņu un kaķu attārpošana novērš risku, ka bērns var saslimt ar toksokarozi – tikt pie cērmēm. Tipiskākie infekcijas avoti ir bērnu smilšu laukumi, skvēri, parki, teritorijas ap daudzstāvu mājām, kur ved pastaigāties mīļdzīvniekus. Tāpat mazulis var saslimt, tikai paglaudot suni, jo oliņas pielīp pie rokām, un, kā zināms, mazuļu roku mazgāšana ne vienmēr apsteidz brīdi, kad roķele jau ir mutē. Tāpēc svarīgi vispirms parūpēties, lai mājdzīvnieki būtu attārpoti.

Ja mājās ir gan mazi bērni, gan mājdzīvnieki, pareizākā rīcība ir vienlaikus ar suņa un kaķa attārpošanu arī bērniem divreiz gadā profilaktiski iedot attārpošanas līdzekļus. Tikai  jāpatur prātā, ka šeit nav vieta pašdarbībai, noteikti jākonsultējas ar ārstu! Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem ir savi medikamenti, bet dzīvniekiem savi – veterinārie.

Slēptās briesmas – blusu oliņas un kāpuri

Blusu populāciju veido 50% blusu olu, 30% kāpuru, 15% kūniņu un tikai 5% pieaugušo blusu. Cilvēks parasti ierauga blusas dzīvniekam, bet neredz to, kas ir mājoklī, dzīvnieka guļasvietā, proti, oliņas un kāpurus. Viņi apstrādā dzīvnieku ar kādu pretblusu līdzekli, pēc tam nāk uz aptieku un neapmierināti saka – neesot bijis nekāda labuma, ir vajadzīgs cits līdzeklis, jo atkal uzradušās blusas. Ir noteikti jāņem vērā – lai iznīcinātu oliņas, no kurām izšķiļas kāpuri un rodas blusas, nepietiek ar preparātu apstrādāt tikai dzīvnieku, bet tas jāizsmidzina arī vidē, kurā dzīvnieks uzturas.

Pretblusu un pretērču iedarbības līdzekļi

 Šie līdzekļi var būt dažādi:  gan speciāli pilieni, kurus pilina uz skausta, gan speciālas kakla siksnas, gan izsmidzināmi aerosoli.

Skaustā pilināmi pilieni ar 4–5 nedēļu iedarbību – gan suņiem, gan kaķiem. Suņiem paredzēts līdzeklis jālieto atkarībā no dzīvnieka svara, jo medikamenti iedalās četrās svara kategorijās. Kaķiem ir domāts cits  pretblusu preparāts. Arī tā pilienu daudzums jādozē atkarībā no kaķa svara. Jāatceras, ka pēc pretblusu pilienu lietošanas nedrīkst dzīvnieku mazgāt, lai nezaudētu zāļu efektivitāti. Labāk vispirms mazgāt, tad pāris dienu ļaut, lai āda atjauno normālo pH līmeni, un tikai tad iepilināt pilienus. Šāda secība nepieciešama tāpēc, ka pilieni iedarbojas caur ādu. Kad ērce vai blusa iekož, tās aiziet bojā.

Daži pretblusu līdzekļi ir ar kukaiņus atbaidošu iedarbību. Proti, inovatīvās tehnoloģijas ļāvušas medikamentam pievienot īpašas vielas, kas nodrošina to, ka blusas, ērce, odi un mušas nemaz neiekož.

Kaklasiksnas ar ilgstošu iedarbību

Lai nebūtu ik pēc laika jāpilina pilieni, iespējams izvēlēties kaklasiksnas, kas piesūcinātas ar dabisko vielu. Arī tā uzsūcas caur ādu un pasargā dzīvnieku no blusām un ērcēm. Siksnā iestrādātās vielas iedarbības laiks ir četri mēneši. Viena no modernākajām siksnām ir tāda, kuru var uzlikt pavasarī, proti, sezonas sākumā, un tā pasargā mājdzīvnieku no blusām un ērcēm astoņus mēnešus.

Tā kā kaķis visur rāpjas un kāpj kokos, var gadīties, ka viņš aizķeras aiz siksnas. Tāpēc modernā siksnā ir iestrādāts drošības posms. Proti, dzīvnieks pats var atbrīvoties no kakla siksnas, jo šis posms reaģē uz noteiktu spēku un svaru. Tātad, ja tas ir lielāks par noteikto, kas liecina, ka dzīvnieks ar visu svaru karājas siksnā, tas pārtrūkst, tādējādi nevar notikt nelaime kaklasiksnas dēļ.

Mājokļa apstrāde

Ļoti efektīvs ir speciāls aerosols – ar to apstrādā nevis dzīvnieku, bet gan visas virsmas un it īpaši tās vietas, kurās visvairāk uzturas mājdzīvnieks, piemēram, guļvietu. Tāpat arī grīdas, tepiķus, gultas, var izsmidzināt automašīnā, ja mājdzīvnieks ir aktīvs ceļotājs.  Noteikti iepriekš jāizlasa instrukcija, kā aerosols jālieto un kā pēc tam jāizvēdina telpas.

Farmaceita padoms

Savukārt BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – suņi un kaķi ir ne tikai mājdzīvnieki, tie tiek pielīdzināti ģimenes locekļiem. Un, tāpat kā jebkuram Jūsu ģimenes loceklim, svarīgi ir saglabāt savu dzīvnieku veselīgu un bez parazītiem. Jūsu mājdzivnieka aprūpe un labklājība ir atkarīga no regulāra veterinārārsta apmeklējuma.  Veterinārārsts var precīzi diagnosticēt un ārstēt parazītus un citas veselības problēmas, kas ietekmē ne tikai Jūsu suni, bet arī Jūs un Jūsu ģimenes drošību. Diezgan bieži suns vai kaķis kādā brīdī savā dzīves laikā var būt inficēts ar iekšēju vai ārēju parazītu. Parazīti var ietekmēt Jūsu mājas mīluli dažādos veidos, sākot ar vienkāršu kairinājumu līdz iespējai izraisīt dzīvībai bīstamus apstākļus, ja tos neārstē. Daži parazīti var inficēt arī cilvēkus.

Aptiekās ir pieejami bezrecepšu un recepšu medikamenti, kurus var lietot, lai novērstu parazītus. Par recepšu zālēm noteikti jākonsultējas ar savu veterinārārstu, kas nozīmēs pareizo medikamentu un  tā lietošanu. Bezrecepšu medikamentu ir iespējams iegādāties arī  BENU Aptiekās. Pretblusu kakla siksnas ieteicams izvēlēties katram dzīvniekam savu. Kaķim lietot tikai kaķa blusu siksnu, jo tā nesatur permetrīnu, kas dzīvniekam ir indīgs. Prettārpu medikamentus lietot atbilsoši dzīvnieka svaram, neieteiktu dot daudz lielāku devu, jo tas patiešām nebūs labāk – tiks vairāk nodarīts pāri, nesasniedzot vēlamo efektu. Blusu parādīšanās gadījumā lietot arī atbilstošus telpu kopšanas līdzekļus. No dabīgām vielām var izmantot terpentīnu, bet no ķīmiskām – neostomazānu.

Atcerieties – ievērojot visus drošības pasākumus un uzturot savu māju un vidi sakārtotu un tīru, mēs izvairīsimies no nevēlamiem viesiem gan paši, gan pasargāsim savus dzīvniekus!

Kā pasargāt savu bērnu interneta vidē?

Kā uzsākt ar bērnu sarunu par kibermobingu, kā noteikt – bērns ir kibermobinga upuris vai varmāka,  kā savaldīt emocijas, risinot kibermobinga situacijas? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus bērnu vecāki un pedagogi mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros organizētajās diskusijās par kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā uzdod visbiežāk. Atbildot uz šiem jautājumiem, eksperti norāda, ka par upuri un varmāku var kļūt jebkurš bērns, galvenais ir ieklausīties viņā un saglabāt vēsu prātu.

 Šonedēļ šāda diskusija ar norisinājās Rīgas Hanzas vidusskolā. Tās ietvarosiniciatīvas “Iekod pirkstā!” eksperti – Latvijas Drošāka interneta centra (LDIC) vadītāja Maija Katkovska un psiholoģe Gunita Kleinberga stāstīja par raksturīgākajām kibermobinga izpausmes vietām, formām un sekām, tā dalībniekiem un viņu atbildību, kā risināt kibermobinga situācijas, tostarp – kur meklēt palīdzību u.tml.

“Kibermobings ir jauna pieredze ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem, kuri ne vienmēr zina, kā atpazīt šīs situācijas un kā tajās labāk rīkoties. Līdzšinējā pieredze liecina, ka sarunas ar ekspertiem iedrošina vecākus un pedagogus gan vairāk runāt ar bērniem par atbildīgu mobilo ierīču lietošanu ikdienā, gan arī aktīvi iesaistīties kibermobinga situāciju risināšanā ikdienā. Tā ir maza, taču ļoti nozīmīga iniciatīvas “Iekod pirkstā!” komandas uzvara, jo, lai mazinātu kibermobingu, svarīga ir visu pušu – kā bērnu, tā arī pieaugušo, tostarp atbildīgo institūciju – iesaiste un kvalitatīva sadarbība,” uzsver BITES sabiedrisko attiecību vadītāja Karīna Javtušenko.

Līdzīgi kā citās līdz šim šīs iniciatīvas ietvaros apmeklētajās skolās, arī Rīgas Hanzas vidusskolas audzēkņu vecāku un pedagogu vidū vislielāko interesi raisīja jautājums, kā labāk rīkoties, ja bērns ir kļuvis par kibermobinga upuri vai agresoru, tostarp – kā aizsākt sarunu par šīm situācijām, ņemot vērā, ka pusaudži pieaugušos savā privātajā telpā ielaiž nelabprāt.

Aktīva diskusija izvērtās arī par jautājumu, kā savaldīt savas emocijas, risinot kibermobinga situācijas, lai neizdarītu pārsteidzīgus soļus, piemēram, neuzrakstītu vai nepateiktu ko lieku agresoram. Tāpat vecāki un pedagogi vēlējās uzzināt, kā novērst situācijas, kad emocionālai vardarbībai tiek pakļauti bērni, kuri ziņo pa kibemobinga situācijām, ar kurām saskārušies paši vai viņu draugi, skolasbiedri.

 

  1. Kleinberga norāda, ka bērni un pusaudži mēdz būt ļoti nežēlīgi viens pret otru, reizēm to pat īsti neapzinoties. Tāpēc pieaugušajiem ir būtiski veicināt bērnu uzticēšanos, tostarp radīt viņos pārliecību, ka ziņošana par nopietniem skolasbiedru pāridarījumiem – kā fiziskiem, tā emocionāliem – un vēršanās pēc palīdzības ir normāla rīcība.

 

“Ja bērns ir saskāries ar kādu problēmu, piemēram, kibermobingu, un vēlas par to pastāstīt, ir ļoti svarīgi viņu uzklausīt! Saskaroties ar nosodījumu vai vienaldzību, piemēram, tipisko frāzi “Beidz sūdzēties!”, pastāv ļoti liela iespējamība, ka turpmāk viņš par šādām situācijām ar vecākiem negribēs vai baidīsies runāt,” skaidro psiholoģe.

Bērnu apsaukāšanas novēršanā skolās nozīmīga loma ir pedagogiem. Viena no metodēm, ko iesaka praktizēt G. Kleinberga, ir tā dēvētās “slepenās tikšanās”. Proti, ja skolēns vēlas aprunāties ar pedagogu personīgi, viņš noliek skolotājam uz galda zīmīti ar savu vārdu. Pēcāk viņi individuāli vienojas par laiku un vietu, kur var brīvi, nevienam nezinot, izrunāties.

Ikdienā ir teju neiespējami noteikt, kuri bērni izvērš vai varētu izvērst kibermobingu. Par to neliecina ne viņu izskats, ne arī sekmes vai talanti. Tāpēc, skaidrojot, kurā brīdī uzrunāt bērnu un kā, psiholoģe vērš uzmanību uz četrām lietām.

Pirmkārt, vecākiem ir svarīgi iepazīt savas atvases, vērojot viņu tipisko ikdienas uzvedību, emocijas, attieksmi pret skolu, hobijiem u.tml. Tas ļauj ātrāk un vienkāršāk identificēt izmaiņas bērna uzvedībā, tostarp izmaiņas, kas var liecināt par kibermobingu, piemēram, vēlme pavadīt vairāk laika vientulībā, bieža raudāšana vai nevēlēšanās apmeklēt skolu.

Otrkārt, ja šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, ir jāinicē saruna ar bērnu, aicinot viņu izstāstīt par notikušo. Vienlaikus ir jāatceras, ka bērnu nedrīkst vainot un kritizēt pat tad, ja viņš ir izdarījis kādu muļķību, piemēram, ir nosūtījis svešiniekam savu kailfoto, jo atbalsts problēmsituācijās ir svarīgāks par apkārtējo, tostarp vecāku, dusmām. Pieaugušā uzdevums ir uzklausīt, saprast un arī pateikties bērnam par to, ka viņš ir uzticējis savus pārdzīvojumus.

Treškārt, runājot ar bērnu, ir svarīgi pareizi formulēt jautājumus. Piemēram, gadījumos, kad jārunā ar bērnu, kurš izvērš pret kādu kibermobingu, ir jāsaprot, kāpēc viņš to dara. Tomēr jautājums “Kāpēc?” visbiežāk tiks uztverts kā uzbrukums, tāpēc saruna beigsies īsti nesākusies – ar atbildi “Nezinu!”. Šādā gadījumā labāk vaicāt: kāds bija mērķis, darot otram pāri, vai kas īsti notika. Šie jautājumi ļaus iegūt vairāk informācijas par notikušo.

Ceturtkārt, efektīvs veids, kā likt bērnam apzināties savas kļūdas, ir izskaidrot viņa rīcības sekas, izmantojot spilgtus piemērus. Viens no veidiem kā likt bērnam apzināties, ka viņš ir nodarījis otram kaut ko sliktu, ir arī atvainošanās cietušajam.  Lai arī bieži vien vecāki primāri raugās uz dažādiem aizliegumiem kā sekām, psiholoģe uzsver, ka tas nav efektīvākais veids. Šajā gadījumā atbildīgas rīcības skaidrošana, arī divdesmit reizes pēc kārtas, būs efektīvāka nekā aizliegums.

Ņemot vērā, kakibermobinga mazināšanā ir būtiski iesaistīties katru dienu, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” eksperti ir sagatavojuši “Kibermobinga baušļus” vecākiem un pedagogiem, kas jāņem vērā, lai mazinātu kibermobingu:

# Es izglītojos pats un stāstu bērnam par atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu!
# Es iesaistos, jo kibermobings nav tikai bērna problēma, kas jārisina viņam pašam!
# Es biežāk runāju ar bērnu par notiekošo viņa reālajā un virtuālajā dzīvē!
# Es uzskatu, ka kibermobingu var mazināt, darbojoties kopā – vecāki, pedagogi, jaunieši! 
# Es pavadu vairāk laika kopā ar bērnu!

Par iniciatīvu

Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem šoruden uzsāka iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Tās ietvaros visā Latvijā tiek īstenotas dažādas informatīvi izglītojošas aktivitātes, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kā to atpazīt un kā ar to cīnīties.

Autors: Bite

Kā pasargāt personīgo finanšu informāciju?

Attīstoties dažādām informāciju tehnoloģijām, finanšu darījumi nereti tiek kārtoti interneta vidē. No vienas puses tas ievērojami atvieglo cilvēku ikdienu, jo šādā veidā veikt darījumus ir daudz ātrāk, ērtāk un vienkāršāk, taču tam ir arī savas ēnas puses. Darījumi neklātienē paver plašas iespējas krāpniekiem. Gan pirkumi internetā, gan kredīti online, gan pārskaitījumi internetbankā gan daudzi citi tiešsaistes un neklātienes darījumi var kalpot kā lieliska iespēja krāpniekiem iegūt jūsu personīgo un finanšu informāciju. Jāsaprot, ka, veicot darījumus internetā, ir jābūt tik pat uzmanīgam kā rīkojoties ar skaidru naudu. Ko ikvienam vajadzētu zināt, lai pasargātu savu personīgo un finanšu informāciju no krāpšanas gadījumiem?

  1. Sargājiet savas ierīces, kurās veicat darījumus

Daudzi cilvēki īpaši nesargā savus datorus, viedtālruņus, planšetes un citas ierīces, taču tās mēdz glabāt ļoti svarīgi personīgo un finanšu informāciju, tāpēc pret tām jāizturas ļoti uzmanīgi. Visvairāk tiek grēkots tieši ar viedtālruņiem, jo tajos nereti ir atvērti dažādi konti, piemēram, sociālie tīkli, e-pasti un pat internetbanka vai citi norēķinu konti. Atstājot savu viedtālruni nepiesargātu kaut uz pāris minūtēm, jūs principā visu tajā pieejamo personīgo un finanšu informāciju krāpniekiem pasniedzat uz paplātes. Pirmkārt, ir jādomā par to, lai ierīcēm, kas glabā svarīgu informāciju par jums un jūsu finansēm, neviens nevarētu piekļūt bez jūsu atļaujas un, otrkārt, jānodrošinās pret to, lai arī kaut kādā veidā piekļūstot jūsu ierīcēm, nevienam nebūtu iespējams piekļūt jūsu datiem. To var panākt izmantojot paroles, drošības kodus, PIN kodus un īpašas drošības aplikācijas, kas neļauj piekļūt dažādiem kontiem bez papildus parolēm.

  1. Neizpaudiet savu finanšu informāciju nevienam

Nereti piekļūt personas finanšu datiem ir vieglāk par vieglu, tieši tāpēc, ka cilvēki vienkārši nezina, ka nedrīkst šādus datus nodot tālāk citām personām. Nereti krāpnieki uzdodas, piemēram, par bankas darbiniekiem un lūdz atklāt sensitīvus datus, piemēram, bankas rekvizītus, paroles utt. Lai viss šķistu ticamāk, tiek nosaukti arī izdomāti amati, vārdi un apliecību numuri, taču nekas no tā visa nav īsts. Neviens bankas darbinieks vai arī jebkuras citas oficiālas iestādes pārstāvis nelūgs jums sniegt šāda veida informāciju. Arī savus personas datus, piemēram, precīzu dzīvesvietas adresi un personas kodu neviens telefoniski nosaukt vai sūtīt e-pastā neliks. Ja šādi lūgumi tiek izteikti, ir skaidrs, ka tas ir krāpšanas gadījums un kāds pēc tam iegūtos datus centīsies izmantot ļaunprātīgi.

  1. Nenēsājiet līdzi lapiņas ar pierakstītiem bankas datiem

Nekādā gadījumā PIN kodus, internetbankas paroles, kodu kartes un cita veida informāciju nedrīkst nēsāt līdzi ikdienā. Šādu informāciju ir jāglabā ļoti uzmanīgi un to nedrīkst izpaust nevienam nekādā veidā, citādi nepiederošai personai būs brīva piekļuve jūsu finanšu līdzekļiem. Nereti cilvēki izvēlas pierakstīt savas norēķinu kartes PIN kodu uz lapiņas un nēsāt to līdzi, taču tas nav droši, jo, ja karte kopā ar lapiņu tiek nozagta vai nozaudēta, jūsu naudai ir iespējams brīvi piekļūt. Tāpat daudzi ikdienā izvēlas nēsāt līdzi internetbankas piekļuves kodus un paroles, jo nekad nevar zināt, kad var rasties vajadzība piekļūt savai internetbankai. Arī tas nav droši, jo, zinot internetbankas datus, ikviens var piekļūt jūsu naudai, turklāt, arī paņemt kredītus uz jūsu vārda.

  1. Domājiet par paroļu drošību

Vienmēr piedomājiet pie tā, lai jūsu izvēlētās paroles gan internetbankai, gan e-pastiem, gan sociālo tīklu kontiem būtu spēcīgas un unikālas. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, parolei ir jābūt grūti uzminamai un, otrkārt, katram kontam vai profilam ir jāizdomā cita, unikāla parole, lai gadījumā, ja krāpnieks var piekļūt vienam jūsu kontam, citi viņam būtu slēgti. Vislabāk ir izveidot paroles no nejaušām ciparu un burtu kombinācijām. Tiesa, varētu rasties problēmas ar šādu paroļu iegaumēšanu, taču, veltot tam mazliet sava laika, tas nemaz nav tik grūti. Varat arī lietot šifrētus kodus, ko saprotat tikai jūs. Galvenais, lai parole tiešā veidā nesaturētu personīgu informāciju par jums, ko ir viegli uzminēt.

  1. Izmantojiet tikai uzticamus pakalpojumu sniedzējus

Visbeidzot, veicot jebkādus darījumus tiešsaistē, ir jāizpēta konkrētais pakalpojumu sniedzējs, ar ko darījumu slēdzat. Daudzi uzskata, ka internetā krāpnieki brīvi darboties nevar, jo ikviens pakalpojumu sniedzējs tiek pārbaudīts. Patiešām ir instances, kas nodarbojas ar patērētāju aizsardzību arī interneta vidē, taču visu pārbaudīt tāpat nevar. Izmantojiet tikai tādus tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus, kurus labi zināt, un vienmēr pārbaudiet mājaslapas drošības politiku un licences. Arī labi zināmiem tirgotājiem un pakalpojuma sniedzējiem var tikt izveidotas viltus mājaslapas. Arī tad, ja, piemēram, iepērkaties labi zināma zīmola mājaslapā vai tiešsaistē piesakāties tādiem pakalpojumiem kā līzings vai patēriņa kredīts, pārliecinieties, ka informācija tiešām tiek sniegta tai juridiskajai personai, kas norādīta mājaslapā, nevis krāpniekiem.

Diemžēl pilnīgi drošs, veicot dažādus finanšu darījumus tiešsaistē, nevar būt neviens. Krāpnieki uzdarbojas aizvien aktīvāk un izmanto arvien jaunas metodes, kā izkrāpt vai nozagt finanšu informāciju, taču vismaz pamata drošības pasākumus ir jāievēro ikkatram. Sargājiet savus finanšu datus tāpat kā jūs sargātu skaidru naudu.

Kā pasargāt mīluli no pārkaršanas? (+VIDEO)

Foto: https://www.pixabay.com/ 

Vasara mūs lutina ar karstu un saulainu laiku – cilvēkiem vasarīgie laikapstākļi sagādā prieku, taču mīlulim vasaras tveice var kļūt par nopietnu pārbaudījumu. Lai, baudot vasarīgos laikapstākļus, saimnieks var justies droši par mīluļa veselību, Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte Monta Priede un mājdzīvnieku veselības eksperte Anete Kalniņa dalās ieteikumos, kā pasargāt suni no pārkaršanas.

Kāpēc suns pārkarst ātrāk nekā cilvēks?

Svīšana palīdz cilvēkiem uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru, savukārt suņi nesvīst un galvenokārt atvēsinās elšot. Ja gaisa temperatūra tuvojas suņa ķermeņa temperatūrai, elšana vairs nav efektīva un palielinās pārkaršanas risks. Īpaša vērība karstajā laikā jāpievērš brahiocefālajiem suņiem jeb suņiem ar saspiesto purniņu, kuriem saīsināto elpceļu dēļ dzesēšanas sistēma ir mazāk efektīva un pārkaršanas risks ir krietni lielāks. Īpaša uzmanība karstā laikā jāpievērš arī mīluļiem ar biezu vai melnu apspalvojumu, veciem dzīvniekiem, kucēniem, dzīvniekiem ar lieko svaru un mīluļiem, kam diagnosticētas sirds, elpošanas un hormonālās slimības.


Kā atpazīst pārkaršanu?

Lai atpazītu mīluļa pārkaršanu, iepazīsties ar raksturīgākajiem suņu pārkaršanas simptomiem:

  • netipiski ātra un skaļa elpošana, elšana;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra – ja tā pārsniedz 40 grādu pēc celsija, ļoti iespējams, ka cēlonis ir pārkaršana. Ja suņa ķermeņa temperatūra pārsniedz 41 grādu, pastāv nopietni dzīvības riski;
  • sausas vai lipīgas smaganas, kuru krāsa var variēt no tumši sarkanas līdz pat violetai vai zilganai;
  • apjukums un problēmas orientēties telpā;
  • vemšana vai caureja;
  • smagos gadījumos pat bezsamaņa, krampji, sirds aritmija un elpošanas apstāšanās. 

Kā pasargāt suni no pārkaršanas?

Karstā laikā ar suni var veikt mērenas slodzes aktivitātes, piemēram, doties pastaigās. Ja gaisa temperatūra augstāka par 15 grādiem, mērot garas distances vai pārvietoties lielā ātrumā nav ieteicams. Ja skrienot suņa skrējiena solis no galopa kļūst par riksi, tas var liecināt, ka sunim ir par karstu – uz to norāda arī elsošana un izkārta mēle. Ja mīlulim kļuvis par karstu, nekavējoties pārtrauc aktivitāti un piedāvā sunim padzerties! Peldes ir sunim piemērota vasaras aktivitāte, tomēr atceries, ka suņiem ar pavilnu nedrīkst ūdeni ierīvēt ādā.

Karstajā laikā neatstāj suni automašīnā bez uzraudzības! Pat tad, ja esi atstājis puspavērtus logus, auto salons var uzkarst pat dažu sekunžu laikā, tādēļ suni mašīnā bez uzraudzības atstāt nedrīkst pat uz minūti! Ja redzi auto atstātu suni, pievērs uzmanību suņa stāvoklim un nepieciešamības gadījumā esi gatavs izsist stiklu, lai dzīvnieku no transportlīdzekļa evakuētu.

Rimi Mājdzīvniekiem eksperte Anete Kalniņa aicina pirms pastaigas ar mīluli izmantot 5 sekunžu likumu. Noskaties video un uzzini, kā 5 sekunžu laikā pārliecināties, ka pastaigas vietas segums būs mīlulim atbilstošs:

Ko darīt, ja mīlulis ir pārkarsis?

Ja rodas aizdomas par pārkaršanu, parūpējies, lai dzīvnieks neatrodas tiešos saules staros vai pārkarsušā telpā. Dzīvnieku nedrīkst atvēsināt, strauji iegremdējot ūdenī vai aplejot ar lielu daudzumu auksta ūdens – strauja temperatūras maiņa var radīt šoku. Dzesēšanai jābūt pakāpeniskai, mīlulim piedāvājot vēsu ūdeni, liekot mitru dvieli ap suņa ķermeni vai pie ķepām, ļaujot sunim pabradāt pa vēsu ūdeni. Dzīvnieka pārkaršanas gadījumā obligāti sazinies ar veterinārārstu, lai lemtu par tālāko rīcību.         

Par klubu Rimi Mājdzīvniekiem

Rimi Mājdzīvniekiem apvieno mājdzīvnieku saimniekus un mīļotājus, sniedzot viņiem padomus un iedvesmojošus ieteikumus četrkājaino mīluļu audzināšanai un aprūpei, kopīgām aktivitātēm un laika pavadīšanai, aizraujošām rotaļām, kā arī nodrošina izdevīgus piedāvājumus mājdzīvnieku pārtikas un gardumu izvēlē. Vairāk: https://www.rimi.lv/majdzivniekiem.

Kā pasargāt dzīvnieku no pārkaršanas?

Sākoties siltajam laikam, ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem gribas ielīst kādā vēsākā stūrītī un atvēsināties. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir jāsargā sava veselība karstajā laikā, ir svarīgi padomāt arī par mājdzīvnieka veselību un gādāt, lai tam būtu iespēja atvēsināties. Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes, veterinārārste Anete Kalniņa un  felinoloģe Aija Nuķe,  skaidro, kādas ir sakaršanas pazīmes un kā mīluli no tā pasargāt. 

Ir divi termini, kas saistīti ar sakaršanu: karstuma dūriens un saules dūriens. Faktiski tas ir gandrīz viens un tas pats, abos gadījumos notiek kritiska organisma pārkaršana. Karstuma dūrienā var iedzīvoties bez saules, piemēram, ilgi uzturoties karstās, nevēdinātās telpās vai slēgtā automašīnā. Saules dūriena specifika savukārt ir pārkaršana, kas rodas tiešā saules staru ietekmē. Normāli organisms izmanto vielmaiņas procesus, lai pats sevi atdzesētu. Tomēr reizēm tas ar karstumu vairs netiek galā – vai nu trūkst šķidruma, vai vides temperatūra ir pārāk augsta, vai arī pie vainas kāda slimība. Tāpēc jebkurš no abiem dūrieniem ir ļoti bīstams. Karstuma dūriena rezultātā dzīvnieka ķermeņa temperatūra var pārsniegt pat 40,5 grādus, skaidro Aija Nuķe. 

Ekspertes norāda, ka parasti dzīvnieki māk pasargāt sevi no pārkaršanas, meklējot vietu, kur atvēsināties. Gan kaķiem, gan suņiem ir maz sviedru dziedzeru, kas pamatā atrodas uz pēdu spilventiņiem, un jāņem vērā, ka ar tiem nepietiek, lai karstumā spētu sevi atvēsināt. Suņi sevi atvēsina un regulē savu temperatūru ar paātrinātu elpošanu jeb tā saukto elšanu. Savukārt kaķi visbiežāk guļ uz vēdera ‘’lidojošas peles’’ pozā uz vēsas grīdas. Ideāls variants dzīvniekam ir iespēja uzturēties telpās, kuras iespējams vēdināt un atdzesēt atkarībā no laika apstākļiem ārā.  

Kā atpazīt pārkaršanu?

Ja suns ir pārkarsis, visticamāk, viņš sāks strauji elpot, var būt apjucis un zaudēt koordinācijas spējas. Bieži var novērot arī vemšanu un caureju, mēle un gļotādas kļūst zilganas, ir novērojama siekalošanās. Tādā gadījumā ir steidzami jāsniedz palīdzība. 

“Lielākais pārkaršanas risks ir šobrīd tik populārajām brahiocefālajām šķirnēm – franču un angļu buldogiem, mopšiem un citām šķirnēm ar saspiestajiem purniņiem, jo šo suņu iespējas sevi atvēsināt ar elpošanu ir krietni ierobežotas. Tāpat bieži pārkarst dzīvnieki ar izteikti garu un biezu apmatojumu, ļoti aktīvi suņi, kā arī medību un darba suņi. Paaugstināta riska grupā ir suņi ar lieko svaru un sirds problēmām, kuriem karstais periods ir īpaši grūti panesams,” stāsta veterinārārste Anete Kalniņa. 

Felinoloģe Aija Nuķe atgādina: ja kaķis sāk elpot kā suns ar atvērtu muti, tas nozīmē, ka kaķim ir nepieciešama steidzama palīdzība. Sunim elpošana ar atvērtu muti ir viens no termoregulācijas veidiem, un tas ir normāli. Kaķim šāda elpošana liecina par nopietniem draudiem, tāpēc dzīvnieks ir jānovēro un jāsniedz tam palīdzība. Karstā laikā riska grupā ir kaķi grūtniecības periodā, kaķi ar veselības problēmām, kaķi ar lieko svaru, kaķi ar plakaniem purniņiem – persieši, eksoti, kā arī kaķi ar biezu pavilnu vai apspalvojumu. Nereti biezo kažoku īpašniekus saimnieki uz vasaras periodu nocērp, tādējādi atvieglojot kaķim karsto vasaru. Ja kaķim parādās vājums, slikta orientācija telpā, nav reakcijas uz skaņām, acu skatiens slikti reaģē uz kustīgiem priekšmetiem, bieža elpošana, tad pilnīgi iespējams, ka kaķi ir skāris karstuma dūriens.

Ja radušās aizdomas, ka mājdzīvniekam ir karstuma dūriens, nekavējoties jāveic visi atvēsināšanas pasākumi un jāmeklē vetārsta palīdzība. Lai dzīvnieku atvēsinātu, tas jānovieto vēsumā, jāsamitrina kažociņš, ķepas un galva ar aukstu ūdeni, var likt vēsas kompreses no vēdera puses padušu un cirkšņu rajonā. Te ir ļoti svarīgi nepārspīlēt, jo pārāk strauja un intensīva atvēsināšana ir ne mazāk bīstama kā pārkaršana. Nepārtraukti jākontrolē dzīvnieka ķermeņa temperatūra – nevis “pēc deguna”, bet ar termometra palīdzību. Pusstundas līdz stundas laikā vēlams temperatūru samazināt līdz 39,0–39,5 grādiem un beigt atvēsināšanas procedūras. Dzīvniekam normāla fizioloģiska temperatūra ir līdz 39 grādiem pēc Celsija skalas. Temperatūrai pakāpjoties līdz 41 grādam, jau sākas orgānu bojājumi, kas var novest pie to mazspējas un sirds apstāšanās, būt piesardzīgiem aicina Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes. “Nekādā gadījumā nedrīkst lietot ķermeņa temperatūru pazeminošus preparātus. Vēlams dzīvniekam dot padzerties ūdeni, kuram mazliet pievienota sāls, jo līdz ar vispārēju ķermeņa atūdeņošanos dzīvnieks zaudē daudz minerālu un sāļu. Pat ja jums ir izdevies atjaunot normālu dzīvnieka ķermeņa temperatūru, vienalga tas ir jāparāda vetārstam, jo karstuma dūriens var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpat kā ar daudzas citas slimības, arī karstuma dūrienu ir vieglāk ir novērst, nekā pēc tam ārstēt. Tāpēc esiet ļoti uzmanīgi pret saviem mājdzīvniekiem karstajā gadalaikā,“ atgādina Anete Kalniņa.  

Atcerieties trīs vienkāršus nosacījumus, lai nodrošinātu drošu vasaras baudīšanu savam mājdzīvniekiem. 

Iespēja patverties no tiešiem saules stariem 

Suņi bieži tiek ņemti līdzi uz pludmali, un tādā gadījumā ir jāmitrina dzīvnieka kažoks un jānodrošina ēnaina vieta, kur dzīvnieks var paslēpties no tiešiem saules stariem. Būtiski pievērst uzmanību arī ārā, piemēram, voljērā, mītošu suņu nodrošināšanai ar ēnaina patvēruma iespēju. Tāpat arī kaķiem ir jānodrošina ēnaina vietiņa, kur paslēpties. Ja, piemēram, vedat kaķi pavadā ārā un pats ņododaties dārza darbiem, noteikti nodrošiniet, lai apkārt būtu kāds krūms un pavadiņa būtu tik gara, lai kaķis var tur paslēpties. 

Vienmēr pieejams svaigs ūdens

Vienmēr jānodrošina piekļuve tīram un svaigam dzeramajam ūdenim, jo tieši karstā laikā dzīvnieks daudz ātrāk atūdeņojas. Tādēļ pieskatiet, lai mīlulim ūdens bļoda vienmēr būtu pilna, un, dodoties izbraucienos, parūpējieties par ūdens pudeli un bļodiņu savam kompanjonam.

Nekad neatstājiet dzīvnieku vienu automašīnā

Mašīna karstā gadalaikā uzkarst ļoti ātri, un dzīvniekam tas var ātri beigties ar letālu iznākumu. Pat vienkārši saulainā dienā, kad nav karsts, aizslēgtas mašīnas salons 10 minūšu laikā var uzkarst līdz 48 grādiem. Tāpēc, ja esat nolēmis ieskriet veikalā vai citādi atstāt mājdzīvnieku uz īsu brītiņu, tad noteikti pārliecinieties, vai mašīnas logs ir atstāts vaļā, lai ieplūstu svaigs gaiss. Ja esat izlēmuši kaķi vai suni ņemt līdz ceļojumā ar mašīnu, ir svarīgi pārliecināties, ka dzīvniekam ir vieta, kur patverties ēnā. Ja kaķis atrodas pārvadāšanas konteinerā, tam jābūt ērtam, ar daudz spraugām, lai kaķis karstumā nenosmaktu. Konteiners jāaprīko ar pārsegu, kurš nodrošinās kaķim ēnu. 

“Ja dodaties atvaļinājumā un mājdzīvnieku jūsu prombūtnes laikā pieskatīs jūsu draugi vai kaimiņi, noteikti pabrīdiniet par visiem pasākumiem, kas veicami, ja ārā ir karsts laiks,” būt atbildīgiem aicina Aija Nuķe. Būsim uzmanīgi un saudzēsim gan sevi, gan savus mājdzīvniekus. Lai vasara pašiem un mīluļiem sagādā prieku, nevis raizes un veselības problēmas! 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Rimi

Kā pasargāt bērnus no nelaimes negadījumiem vasarā?

Šī gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas atlīdzību skaits par bērnu gūtajām traumām pieaudzis par 14%.Visbiežāk – 76% gadījumu – bērni guvuši sadzīviska rakstura traumas, savukārt 21% negadījumu saistīti ar sporta aktivitātēm, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati.

“Laikā,kad bērni ir vasaras brīvlaikā, vecāki diemžēl ne vienmēr var būt līdzās, izsekojot ikdienas aktīvajām gaitām. Līdz ar to potenciālo negadījumu risks ir augstāks. Sirdsmieram savas atvases ir iespējams apdrošināt, turklāt nodrošinoties arī pret tādām traumām, kas gūtasne tikai lēkājot pa batutu un jautri izklaidējoties, bet arī aktīvi nodarbojoties ar dažādiem sporta veidiem – futbolu, florbolu, džudo un citiem,”komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

Katru dienu BALTA saņem divus līdz trīs atlīdzību pieteikumus par bērnu gūtajām traumām.Šī gada pirmajā pusē apdrošinātājs atlīdzībās izmaksājis jau teju 40 tūkstošus eiro.Lai gan bērni traumējasvisdažādākajos veidos,vasarāievērojami biežāk atlīdzības tiek pieteiktas par gadījumiem, kuros iesaistītsarī velosipēds vai skrituļslidas. Lielākoties tās ir dažāda smaguma pakāpes brūces, lūzumi un galvas traumas. Diemžēl BALTA pieredzē nācies saskarties arī ar bērnu nāves gadījumiem mājas apstākļos.

BALTA atgādina – negadījumi notiek katru dienu, tāpēc, lai pasargātu sevi un savas atvases, īpaši vasaras brīvlaikā aicinām atbildīgi izturēties pret bērnu drošību:

  • braucot ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrejriteni, jālieto drošības aprīkojums – ķivere, ceļu un elkoņu aizsargi, tāpat arī plaukstu aizsargi, jo kritiena gadījumā bērns visbiežāk atbalstīsies uz plaukstām;
  • ir jāpārliecinās par braucamrīka tehnisko kārtību – bremžu darbību, riepu stāvokli, apgaismojumu un atstarotājiem;
  • bērniem jāatgādina satiksmes drošības noteikumi, t.i., uz ietves velosipēda vadītājs respektē gājējus, savukārt uz veloceliņa gājējs respektē velosipēdistus;
  • vedot mazus bērnus uz pieaugušo velosipēda aizmugurējā bagāžnieka, obligāti jālieto speciālais bērnu velo sēdeklītis, lai novērstu nopietnas traumas;
  • sportiskajām aktivitātēm ir jāizvēlas piemērota vieta – skeitparks, sporta trase, parks vai mājas iekšējais pagalms;
  • īpaša uzmanība jāpievērš ielu krustojumiem, mācot bērniem pirms tiem apstāties vai samazināt ātrumu līdz minimumam;
  • atrodoties pie ūdens vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā, lai novērstu, piemēram, bērnu aizrīšanos ar ūdeni, tāpat arī vecākiem jāpārbauda, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās;
  • lai izvairītos no saules apdegumiem un pārkaršanas, ir jāseko līdzi, cik ilgs laiks tiek pavadīts saulē, kā arī jālieto aizsargkrēmi, galvas segas un apģērbs, kas nelaiž cauri saules starus;
  • vecākiem jāpievērš uzmanība arī bērnu ratiņiem, kas atrodas saulē – lai gan tie ir apklāti, ilgstoša atrašanās šādos apstākļos var beigties ar bērniņa pārkaršanu;
  • vecākiem nevajadzētu bērnus laist klāt pie svešiem dzīvniekiem, lai izvairītos no neparedzamiem skrāpējumiem un kodumiem, tāpat arī bērnus nedrīkst atstāt vienatnē ar mājdzīvniekiem;
  • ja iegūtā trauma ir nopietna, nepieciešams izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113 un precīzi norādot negadījuma atrašanās vietu un nepieciešamās palīdzības iemeslu.

Kā pasargāt bērnu no pedofila. Vecākiem noteikti šis ir jāizlasa!

Kā pasargāt bērnu no pedofila. Vecākiem noteikti šis ir jāizlasa! 1

berns-sisana-vardarb-664x442

Bieži vien mēs dzirdam šausminošas vēstis – bērni tiek seksuāli izmantoti, pazūd, kļūst par upuriem noziedzniekiem… Kā pasargāt savu bērnu?

Eksperti – psihologi un kriminālistikas speciālisti – sniedz rekomendācijas vecākiem, lai pasargātu savus bērnus no noziedzniekiem un kā atvasēm rīkoties riskantās situācijās.

Vecāku dežūru organizēšana

Ja palaižat bērnu pastaigāties vienu pašu, tomēr pieskatiet viņu pa logu vai sarunājiet kopīgu vairāku vecāku dežurantu pastaigu laikā.

Ja jums liekas, ka kāds pieaugušais aizdomīgi bieži parādās spēļu laukumā, pārrunājiet savas bažas ar citiem apmeklētājiem, aprakstiet viņa izskatu.

Jau dzirdot pirmo stāstu no jūsu bērna mutes par kādu pieaugušo, kurš viņam kaut ko ir piedāvājis, runājiet ar citiem vecākiem un organizējiet kopīgu pieskatīšanu bērniem ārpus mājas.

Kā rīkoties, ja redziet vardarību pret bērnu

Mēdz gadīties, ka pedofili, lai iemānītu savos tīklos upuri, izmanto savus nepilngadīgos paziņas. Kā likums, bērni nemana nekā aizdomīga tajā, ka vienaudzis, ar kuru viņi iepazinušies tikai stundu atpakaļ, sauc parādīt “kaut ko interesantu” vai aicina ciemos.

Bieži vien noziedznieks zina bērna vārdu, un tas nav pārsteidzoši. Spēlēs bērni sauc viens otru vārdos – pietiek vien pāris minūšu pastāvēt spēļu laukumā, lai uzzinātu, ka mazo sauc.

Labi audzināts bērns ir pieradis klausīt vecākos – viņš var būtībā kļūt par paša “labās audzināšanas upuri”. Tādēļ jums jāmāca bērnam, ka noziedzniekiem ne vienmēr ir briesmīga seja, viņš var būt pat ļoti patīkams sarunu biedrs. Bērnam to jāatceras un jābūt uzmanīgam ar nepazīstamiem cilvēkiem.

Paskaidrojiet bērnam – ja pieaugušais vai vienaudzis mēģina pierunāt kaut kur doties kaut ko skatīties vai paspēlēties, bērnam kategoriski jāatsakās, sakot, ka vecāki neatļauj vai viņam tas nav interesanti – lai cik vilinošs piedāvājums neliktos. Un, atnākto mājās, viņam būtu jāpastāsta par cilvēku, kurš viņam kaut ko piedāvājis.

Nereti pieaugušais (vai vienaudzis) ir ļoti uzstājīgs un cenšas “spēlēt” uz bērna jūtām: “Es domāju, ka tu jau esi liels, bet tev, izrādās, mamma neļauj”. Šādā gadījumā bērnam jāmāca teikt un rīkoties, ka viņš uzies pie vecākiem un viņiem pajautās.

Ja bērnam kāds piedāvā uzstāties uz skatuves vai uzņemties filmā, vai piedalīties skaistumkonkursā, jāmāca, lai bērns, nekautrējoties pajautā, kad un kur viņš var kopā ar vecākiem ierasties.

Bērniem jāmāca, ka, redzot mašīnu, kura bremzē blakus bērnam, viņam jāatiet no tās iespējami tālāk un uz visiem jautājumiem, kā atrast kādu ielu, jāatbild, ka viņš nezina. Ja kāds izkāpj no mašīnas, jāskrien pēc iespējas ātrāk prom. Ieskrienot pirmajā tuvākajā pagalmā, bērns var skaļi kliegt: “Mammu!” un pamāt ar roku, it kā būtu ieraudzījis kādu, kuru sauca.

Palaižot bērnu prom no mājām, var sarunāt, ka bērns kliegs, ja viņam uzbruks: ja cilvēku uz ielas nav, vislabāk saukt: “Ugunsgrēks!” Ja cilvēki beidzot pievērsuši bērnam uzmanību, viņam jākliedz: “Mani sauc… mans mājas numurs… manus vecākus sauc…pazvaniet viņiem pa telefonu…”.

Izejot no dzīvokļa, bērnam jāpaskatās pa dzīvokļa actiņu. Ja aiz durvīm redzami svešinieki, vajag pagaidīt, kamēr viņi aiziet vai jālūdz, lai uz ielas pavada pieaugušais.

Jāiemāca, ka bērns nekādā gadījumā nedrīkst atvērt durvis pieaugušajiem, ja jūsu nav mājās. Pat ja tas ir policists vai komunālo pakalpojumu firmas pārstāvis, pastnieks vai kāds paziņa.

Audzināšanas noteikumi, kurus mēs paši pārkāpjam

Mājai, kurā dzīvo bērns, vienmēr jābūt drošai. Vairums noziegumu pret nepilngadīgajiem notiek māju kāpņu telpās vai citur daudzstāvu mājās – pagrabos, liftos. Padariet savu māju drošāku, neskopojieties un iegādājieties domofonu un slēdzenes. Prasiet no namu apsaimniekotāja, lai pagrabs un bēniņi būtu slēgti un citiem nepieejami.

Lūdziet bērnu stāstīt par nepazīstamiem cilvēkiem, kas vēršas pie viņa uz ielas, arī un it īpaši – ja svešais licis glabāt “noslēpumu”. Daudz atkarīgs no tā, cik vecāki ir vērīgi pret bērna stāstīto, kas ar viņiem noticis vai satraucis ārpus mājas.

Protams, par drošību jārunā bērna vecumam atbilstoši. Turklāt noteikumi par drošību regulāri jāpārrunā atkārtoti. Tam vajadzētu notikt mierīgi, ne uzstājīgi. Turklāt vecāki vienmēr ir piemērs bērniem. Atliek tikai vienreiz pašai mammai vai tētim atvērt durvis, nepajautājot, kas tur ir, kā viss, ko viņš mācījis par drošību, būs vējā.

Avots: ria.ru

untitled

Kā pasargāt acis no kaitīgā UV starojuma – vērtīgi padomi

Sākoties pavasarim, kad saule mūs lutina arvien biežāk, ne visi aizdomājas par saules kaitīgo pusi – ultravioleto (UV*) starojumu un to, kā sevi no tā pasargāt. Ne velti vasarās laika ziņās cilvēkus brīdina un pat aicina atturēties no uzturēšanās tiešos saules staros konkrētos dienas laikos tieši augstā UV starojuma dēļ. Taču jāņem vērā, ka UV stari pie mums nonāk ne tikai vasarā un ne tikai saulainā laikā.

Apdraud arī acis

Kā norāda “Optikas Studija Lonija” un „Outlet Optika” optometriste Agnese Reinvalde, ultravioletais starojums bojā ne tikai ādu, bet apdraud arī acis un var izraisīt nopietnas redzes problēmas.

“UV stari pirmkārt sasniedz radzeni. Ja acis no tiem neaizsargā, ilgstošā laika posmā var tikt bojātas radzenes virsējās šūnas un rasties fotokeratīts jeb radzenes apdegums. UV radiācija palielina arī citu acu slimību risku – kataraktu jeb lēcas apduļķojumu, kas ievērojami samazina redzes kvalitāti. Lai arī līdz tīklenei nonāk pavisam neliels UV starojums, tomēr ir pierādīts, ka tas ir viens no faktoriem, kas veicina tās bojājumus. Ja skarts tīklenes centrālais punkts, cilvēks vairs nespēs normāli lasīt vai veikt precīzu darbu tuvumā, jo zūd attēla centrālā daļa,” stāsta optometriste Agnese Reinvalde.

Atbilstošas briļļu lēcas

Taču no UV kaitīgā starojuma acis iespējams pasargāt, izvēloties drošas briļļu lēcas un saulesbrilles. Īpaši aktuāli tas varētu būt cilvēkiem, kuri ikdienā lieto optiskās brilles vai kontaktlēcas, tāpēc pirms briļļu izgatavošanas svarīgi noskaidrot, vai to lēcas acis pasargās arī no UV kaitīgās ietekmes, norāda Agnese Reinvalde.

“Standarta optiskās briļļu lēcas bloķē lielāko daļu UV starojuma, taču, lai aizsardzība būtu pilnīga, lēcām pieejams speciāls aizsargslānis. Savukārt, izvēloties augsta indeksa lēcu materiālu, tas jau nodrošina 100%  aizsardzību pret UV stariem arī bez speciāla pārklājuma.”

Pērkot saulesbrilles, jāpievērš uzmanība, vai tām ir CE marķējums (ietvara kājiņas iekšpusē vai pievienotā instrukcijā). Tā ir garantija, ka saulesbrilles atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām un nodrošina uzticamu aizsardzību pret īso viļņu – t.i., viļņu, kuru garums nepārsniedz 380 nanometrus, ultravioleto starojumu.

ES, tostarp Latvijā, nopērkamās saulesbrilles pārsvarā visas atbilst drošības standartam, taču jāuzmanās, brilles pērkot ārzemēs.

Lietojot nekvalitatīvas saulesbrilles, kaitējums acīm var būt pat vēl lielāks nekā bez tām. “Atrodoties saules staros, acs zīlīte automātiski sašaurinās, lai samazinātu gaismas daudzumu, kas iekļūst acī. Uzliekot tumšas brilles, tā izplešas, un kaitīgais UV starojums vieglāk un vairāk iekļūst acī nekā tad, ja saulesbriļļu nebūtu. Tas var radīt nopietnus redzes bojājumus. Ja rodas šaubas, vai konkrētās brilles vai saulesbrilles pasargā acis no UV starojuma, to iespējams pārbaudīt optikas salonos,” saka  Agnese Reinvalde.

Saulesbriļļu veidi

Optometristi novērojuši, ka Latvijā daudzi klienti izvēlas fotohromās briļļu lēcas, tādējādi iegūstot „divi vienā” brilles – gan optiskās, gan saules.  Briļļu lēcu darbību ietekmē UV starojuma intensitāte un temperatūra. Attīstoties tehnoloģijām, ir panākts, ka arī dažādu stiprumu lēcas tonējas vienādi tumšas, bet iekštelpās tās ir praktiski dzidras.

Izvēloties saulesbrilles, der arī padomāt, kādos apstākļos tās tiks lietotas – vai ikdienai, auto vadīšanai vai kalnos kāpšanai, jo tonējuma intensitātei ir piecas kategorijas (uzlīme uz lēcas ar skaitli no 0 līdz 4).

0 kategorijai ir 80% līdz pat 100% gaismas caurlaidība, tās ir ļoti viegli tonētas, līdz 20 %. Šādas saulesbrilles nereti izmanto kosmētiskos nolūkos, tās var nēsāt pastāvīgi, arī iekštelpās. 1. kategorijas saulesbrillēm gaismas caurlaidība ir 43%-80%, to tonējums 20%-60%. Piemērota izvēle, ja paredzēts uzturēties galvenokārt pilsētas vidē, kur nereti saule mijas ar mākoņiem vai ir netieši saules stari. 2. kategorijas saulesbrilles laiž cauri 18%-43% gaismas, toņu intensitāte ir 50%-70%. 3. kategorijas saulesbrillēm ir 10%-18% gaismas caurlaidība, tonējums 70%-90%.

„Novērots, ka Latvijā visbiežāk tiek pirktas  2. un 3. kategorijas saulesbrilles, jo mums nav tik stipras saules kā tas ir, piemēram, dienvidu zemēs. Savukārt 4. kategorijas saulesbrillēm gaismas caurlaidība ir tikai 5%-10%, tāpēc tās paredzētas specifiskām situācijām – alpīnismam, pārgājieniem augstu kalnos. Tā kā to tonējums ir 85%-95%, tās nav piemērotas, vadot automašīnu,” stāsta optometriste Agnese Reinvalde.

*UV stari iedalās trīs veidos – UV-C (100-280 nm), UV-B (280-315 nm) un UV-A (315-400 nm). Gandrīz visu UV-C starojumu absorbē  ozona slānis. Nelielā daļiņa, kas nonāk līdz acīm, tiek absorbēta radzenē. Acs lēca absorbē lielāko daļu UV-A un UV-B starojumu. Tikai 1% UV starus no 320-340 nm un 2% no 360 nm absorbē tīklene.

 

Autors: Outlet Optika 18.04.2018

 

Kā pašam uztaisīt zero waste Ziemassvētku eglīti? (+VIDEO)

Nevieni Ziemassvētki nav iedomājami bez šo svētku galvenās rotas – Ziemassvētku eglītes. Un laikā, kad arvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri taupa dabas resursus, arvien aktuālāks kļūst arī jautājums par to, kā eglītes izvēli padarīt par dabai draudzīgu un ilgtspējīgu notikumu.

Lūk, noderīgi padomi patiesi zaļai eglītei zaļiem Ziemassvētkiem. Radi un svini svētkus zaļi!

Mākslīgā eglīte nav labākā izvēle

Tuvojoties svētkiem, veikalos arvien biežāk tiek piedāvāts iegādāties dažādu veidu un garumu mākslīgo eglīšu, kas sākotnēji varētu šķist lieliska alternatīva īstajai eglītei. Tomēr, kā izrādās, tad mākslīgā eglīte nebūt nav labākā izvēle, ja vēlies būt patiesi dabai draudzīgs. Izrādās, ka 85% no visām mākslīgajām eglītēm, kas atceļo uz Latviju, tiek ražotas Ķīnā. To ceļš uz Latviju ilgst vidēji 2 mēnešus jeb vidēji 15 000 jūras jūdzes. Tas nozīmē to, ka viens kravas kuģis gada laikā nodara tikpat lielu kaitējumu videi kā 50 miljoni automašīnas. Turklāt mākslīgo eglīšu sastāvā ir 43% naftas, un tās ražo no polivininhlorīda, kā rezultātā to ražošanas process atstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. 

Un lai arī mākslīgās eglītes pielietojuma laiks ir gana ilgs, jo vidēji tās var tikt izmantotas un atkārtoti lietotas 7-10 gadus, jāatceras, ka šādas eglītes nevar pārstrādāt. Tās tiek apglabātas poligonā un dabā nekad nepārstrādājas, radot kaitējumu videi.

No meža pārnestu svētku eglīti izmanto lietderīgi

Turpinot svētku tradīcijas, vairums cilvēku joprojām izvēlas savu svētku eglīti mājās pārvest tieši no meža. Ja arī tu esi viens no viņiem, tad zini, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju ik gadu decembrī uz svētkiem ļauts nocirst vienu eglīti valsts mežā, kas atrodas meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem. Atceries, ka eglīti aizliegts cirst jaunaudzēs un jauktā jaunu koku mežā, kā arī privātos mežos, dabas parkos, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar norādi – ozollapa. Rūpējoties par dabas resursiem, valsts meži tiek regulāri atjaunoti. Ņemot vērā, ka  viena eglīte gada laikā piesaista 12 kg CO², bet viena hektāra liela platība nodrošina nepieciešamo dienas skābekļa devu 45 cilvēkiem, vienas nocirstas eglītes vietā tiek iestādītas trīs. 

Lai arī īstās eglītes, atšķirībā no mākslīgajām eglītēm, svētkos spēj priecēt vien vidēji 6 dienas, tomēr tieši to izvēle liecina par ilgtspējīgu un dabai draudzīgu rīcību, jo arī pēc svētkiem īsto eglīti iespējams izmantot lietderīgi, piešķirot tai otro dzīvi vairākos veidos. Ziemassvētku eglīti var izmantot iekuram vai pielietot dārzā, kā arī nodot otrreizējai pārstrādei, lai pārvērstu tās mulčā vai stiprinātu smilšu kāpas.  

Jāpiemin gan, ka pēdējo gadu laikā populāras ir kļuvušas arī eglītes podiņos – tās var gan iegādāties, ja plāno tās pēc tam pārstādīt dārzā vai mežā, gan arī iznomāt. Ja esi lēmis iegādāties, tad izvēlies eglītes 10 l podiņos, jo 5 l podos eglītes saknes ir apgrieztas un samazinās iespēja to pārstādīt. Interesanti, ka 98% no Ziemassvētku eglītēm speciāli tiek audzētas Ziemassvētkiem, un to audzēšanas vidējais laiks ir 7 gadi. Latvijā pirmā audzētava tika ierīkota 1994. gadā. 

Radi savu Ziemassvētku eglīti pats

Vai zināji, ka pirmā alternatīvā egle bija taisīta no tualetes poda birstēm tālajā 1930.gadā? Arī mūsdienās, kad zaļā jeb dabai draudzīgā domāšana un dzīvesstils ieņem arvien nozīmīgāku lomu mūsdienu sabiedrībā, radīt pašam savu svētku eglīti varētu būt vislabākā izvēle, turklāt arī ekonomiski izdevīga, jo izmantot var visu to, kas jau atrodas mājās, tādējādi piešķirot lietām otro dzīvi. Lai radītu dabai draudzīgu eglīti, nepieciešama radoša pieeja, laiks un vēlēšanās. Tuvojoties svētkiem, arī Latvijas Zaļais punkts dalās ar idejām, kā pašiem radīt savu svētku eglīti no otrreizēji pārstrādājamiem materiāliem. Iedvesmojies arī tu!

  • VIDEO PIEMĒRS 1: Radi Ziemassvētku eglīti pats! 

  • VIDEO PIEMĒRS 2: Radi Ziemassvētku eglīti pats!

Dabīgo materiālu rotas un videi draudzīgs dāvanu iepakojums

Tāpat kā eglīti, arī eglīšu rotas iespējams izveidot pašiem, izmantojot dažādus dabīgos materiālus – čiekurus, egļu zarus, koku zarus, audumu, kartonu, metālu, kā arī mājās atrodamas lietas – pogas, krelles u.c. Tāpat iespējams pašiem arī apgleznot dažādas stikla burciņas un izmantot kā svečturus. Tas būs gan oriģināli, gan ilgtspējīgi! Arī domājot par dāvanu iepakojumu, galvenais, ko atcerēties, ir – nepārpakot! Dāvanu saiņošanai izmanto to, kas palicis pāri no iepriekšējiem gadiem. Bet ja krājumos nekā nav, tad izvēlies dabai draudzīgus un pārstrādājamus saiņošanas materiālus, jo, piemēram, tādus iepakojumus kā balinātu, laminētu vai ar spīdumiem apstrādātu papīru nav iespējams pārstrādāt. Savukārt plastikāta vai tekstila lentu vietā izvēlies dabīgus dekorus – koka rotājumus, čiekurus, sūnas, dažādu koku zariņus utt. Dāvanai pievieno tādu kartīti, kas var tikt pārstrādāta vai arī uzreiz pielietojama, piemēram, koka figūriņu kā eglītes rotājumu. Atceries arī savu saņemto dāvanu iepakojumu pēc tam sašķirot, dodot tam jaunu dzīvi!

  • VIDEO PIEMĒRS 3: Radi eglīšu rotājumus pats! 

Interesanti fakti par eglītēm

Egle ir trešais izplatītākais koks, kas aug Latvijas mežos. Tā veido 18,3 % Latvijas mežu kopplatības.

Sauta kalnā ir augstākā egle Latvijā – 45,3 m. Salīdzinājumam – Brīvības piemineklis ir 42 m augsts. 

Latvijas dižegles apkārtmērs ir 4,58 m. Tā atrodas Krimuldas muižas parkā. 

Pasaulē aug apmēram 35 egļu sugas. Latvijā dabiski aug viena egļu suga – parastā egle.

Egle ir visātrāk augošā skuju koku suga Latvijā.

Pasaulē vecākais koks ir ~ 9500 gadus veca egle Zviedrijā. 

Egles koksni uzskata par īpaši skanīgu, tāpēc to izmanto mūzikas instrumentu, piemēram, vijoles un ģitāras izgatavošanā. 

Egles koksni plaši izmanto koka ēku konstrukcijas veidošanai, jo tā ilgi kalpo un viegli padodas apstrādei. 

Lai ilgāk saglabātu Ziemassvētku eglīti, ūdenim traukā zem egles kājas var pievienot aspirīna tableti, glicerīnu un pāris karotes cukuru, kas koku baro.  

Autors: Latvijas Zaļais punkts

12.12.2019.

Kā pašam pagatavot mārrutku kā piedevu

 

00

Pēc būtības mārrutki ir vietējais ingvera analogs – spēcīgs vielmaiņas stimulators un detoksikators, neitralizē skābju pārpilnību, kas, aktīvas tauku dalīšanās rezultātā, uzkrājas asinīs un audos.
Kā arī tie ir bagāti ar C vitamīnu apsteidzot tā daudzumā pat citronu. Tam ir antibakteriālas īpašības.
Mārrutkus, kā garšvielu, vislabāk ir pagatavot pašiem, no svaigas saknes, lai saglabātu to vērtīgās īpašības.

Kā pagatavot galda mārrutkus?
Sakni attītam ar nazi, viegli nomazgāt aukstā, tekošā ūdenī. Paņemt stikla, vai keramikas trauku, ieliet tajā nedaudz auksta, vārīta ūdens.
Mārrutkus rīvēt uz smalkās rīves un likt iekšā ūdenī.
Pielikt sāli, citrona mizas dzelteno daļu un citrona sulu. Sagatavei nevajadzētu būt ūdeņainai, bet gan diezgan biezai.
Pirms pasniegšanas mārrutkiem var pievienot skābo krējumu, lai tie kļūtu krēmīgāki.
Uzglabāt ledusskapī ne ilgāk par 12 stundām.

Kā pārziemot bez traumām?

Sniega kupenas, slidenas ietves, aktivitātes dabā – ziemā ir tik daudz riska momentu, kad iespējams gūt traumu! Sasitums, ja vien nav cietusi galva, protams, ir salīdzinoši maza problēma, taču ziema var sagādāt arī krietni nepatīkamākus pārsteigumus. Kā izvairīties no traumas un ko darīt, ja tomēr tā ir gadījusies?

Ziemas stila galvenais noteikums – stabilitāte

“Lai kā gribētos nezaudēt eleganci, zābaki ar papēžiem tomēr būs jānoliek malā. No faktoriem, ko spējam kontrolēt, tieši apavi ir saraksta augšgalā. Ir nozīme gan zoles saskares laukumam ar virsmu, gan arī tam, vai zole ir pietiekami neslīdoša. Nākamais, kam pievērst uzmanību – vai varam droši iziet no mājas. Tas nozīmē, ka vispirms vajadzētu parūpēties par savas mājas slieksni, lieveni, celiņu līdz ielai, tos tīrot un kaisot ar pretslīdes materiālu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Viņa ik dienu aptiekā sastop ne vienu vien klientu, kurš gaužas par sasituma sekām pēc neveiksmīga kritiena. Farmaceite piebilst, ka vēl viena problēma ir cilvēku steiga, ko nemazina arī slidenās ietves un ielas, kaut gan vajadzētu apzināties, ka ar pārvietošanos kājām ir tāpat, kā ar auto vadīšanu – tas jādara, atbilstoši ziemas laikapstākļiem un tātad – mazliet samazinot ātrumu. 

Drošs kritiens – īstena aktiermeistarība!

Zināms taču, ka aktieri ir mācījušies ne tikai iejusties tēlos, bet arī ticami izpildīt dažādas darbības, piemēram, krist, negūstot traumu. Ziema ir gadalaiks, kad drošu krišanu būtu svarīgi prast un, ja nepieciešams, spēt arī pielietot ikvienam. “Varu ieteikt vien to, ko ne reizi uzsvēruši traumatologi: krītot vajadzētu laikus noreaģēt un sagrupēt ķermeni – galvu ieraut plecos, rokas “nemētāt pa gaisu”, bet gan turēt pie ķermeņa, censties krist uz sāna, nevis, piemēram, atmuguriski. Ja tomēr esat horizontālā stāvoklī, nesteidzieties ar celšanos – vispirms jāapjauš, vai nav gūta kāda nopietna trauma. Ja jūtat, ka spējat piecelties, dariet to lēnām, ja nepieciešams un ir iespēja, palūdziet kādam palīdzību,” atgādina farmaceite.

Uzmanību – nopietni signāli!

Šādas pazīmes liecina par to, ka nepieciešama ārsta palīdzība!

  • • Traumas sāpes ir stipras un tās nemazinās.
  • • Nav iespējams kustināt traumētās rokas vai kājas pirkstus.
  • • Traumētā ekstremitāte tirpst, paliek nejūtīga. 

Kam jābūt “traumu aptieciņā”?

Ieva Virza atgādina, ka dažkārt pēc kritiena sāpes nav jūtamas uzreiz. “Nereti, tās sāk just vairākas stundas pēc kritiena vai pat nākamajā dienā. Tad arī skaidrāk iezīmējas traumētā vieta, sāk veidoties hematoma. Protams, ir jānovērtē, vai nepieciešama ārsta traumatologa palīdzība.”

Ja lūzuma nav, var mēģināt sasitumu ārstēt mājas apstākļos. Ļoti labi, ja nepieciešamie medikamenti jau ir pa rokai.

“Rīcības plāns ir sekojošs: vispirms sasisto vietu vajag atpūtināt – nekustināt, nenoslogot, piepacelt augstāk. Nākamais solis ir aukstuma uzlikšana traumētajai vietai. Aptiekā var iegādāties speciālus aukstuma elementus, taču, ja tādu mājās nav, var uzlikt aukstu kompresi. Aukstums būtu jāliek uz traumētās vietas ar pārtraukumiem pirmo diennakti pēc traumas gūšanas. Turpmākajai traumas aprūpei ieteicams izmantot gelu, kas satur dimetilsulfoksīdu, heparīnu, escīnu, dietilamīna salicilātu. Gelu var lietot trīs reizes dienā.Dažkārt sāpes ir ļoti stipras. Tad uz traumētās vietas var klāt pretsāpju gēlu, kas satur, piemēram, naproksenu, iboprofēnu vai diklofenaku. Stipru sāpju gadījumā var iedzert arī kādu bezrecepšu pretsāpju medikamentu. Kad sāpes mazinās, asinsrites uzlabošanai noderīgs būs lokāli lietojams krēms ar augu ekstraktiem,” skaidro farmaceite. 

Zelta vērts padoms

Protams, ka milzīga nozīme ir traumu profilaksei! 

“Neslinkojiet, rūpējieties par veselību, uzturot labu fizisko formu –trenējiet līdzsvara izjūtu, nostipriniet muskuļus – tad ķermenis ir vingrs un kauli kritiena gadījumā – labāk pasargāti,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.  

Kā pārvērst skaudību par iespēju pozitīvi attīstīties?

Skaudība ir viena no tām sajūtām, kura cilvēku “apēd”. Tā vairo toksisko enerģiju un atstāj nepatīkamu pēcgaršu. Tā ir nepatīkama sajūta, kura vairo nepārliecinātību par sevi. Taču mēs nevaram noliegt faktu, ka ikviens periodiski izjūt skaudību. Tikai ir jāatceras svarīga lieta – nevajag par šo sajūtu justies vainīgam.

Dažkārt mēs redzam, ka cilvēki patiesi gūst satriecošus rezultātus, un tā vietā, lai priecātos par viņiem, mēs sākam domāt par sevi, kā par neveiksminieku. Mēs šo domu dēļ izjūtam diskomfortu, un mūsos dzimst nepamatots aizvainojums uz to cilvēku, kuru apskaužam. Mēs nezinām, kā ar to cīnīties, tāpēc cenšamies iegrūst skaudību kaut kur dziļāk un tēlot, ka viss ir kārtībā, un tam nav nekādas nozīmes. Taču, lai arī kā mēs censtos apspiest skaudību, pēc tam mēs parasti jūtamies vēl sliktāk.

Kā sevi no šī sindroma izārstēt?

Process ir diezgan vienkāršs – negatīvo enerģiju ir jāpārvērš pozitīvajā. Tā vietā, lai skaudībai ļautu kļūt par negatīvās enerģijas avotu, kura akcentē tavas vājās vietas, domā par skaudību kā par vienkāršu vēlmi. Vēlme nav nekas slikts! Nav nekas slikts tajā, ka tu saproti, ko vēlies.

Kad tu sāc izskatīt skaudību kā vēlmi, tā kļūst par motivātoru. Tā dāvā aktīvo enerģiju, pateicoties kurai tu spēj saprast, ka patiesi vēlies kaut ko, par ko agrāk pat nenojauti.

Līdz ko tu tiec skaidrībā ar to, ko vēlies, tu vari ķerties klāt plāniem, kā to realizēt. Un tas var sākties ar nelieliem soļiem un beigties ar pilnīgu dzīves pārveidošanu.

Greizsirdība un skaudība var būt diezgan spēcīgs motivātors, ja tu zini, ko ar to darīt. Tev vairs negribēsies nospiest un slēpt savu vēlmi, un tā var pārtapt par sajūtu, kura patiesi mudina tevi uz pārmaiņām un jaunatklājumiem.

Nākamreiz, kad tu izjutīsi skaudību, pacenties nekārt kaklā sev šo sajūtu. Tev nav jājūtas vainīgai vai nepārliecinātai par to, ka tu apskaud kāda cita panākumus vai labklājību. Tā nav slikta skaudība, tā ir produktīva vēlme. Bet vēlme ir tas, kas tevi mudina augt un attīstīties. Atceries – tev ir spēks un iespējas sasniegt to, ko tu patiesi vēlies!

 

Materiāli rakstam no portāla “Power of Positivity”

Autors: Dieviete.lv

Kā pārvarēt pavasara depresiju?

Trauksme, nespēks, apetītes trūkums, nogurums – lielai daļai cilvēku, kuri cieš no sezonālas depresijas, kritiskais periods ir pavasaris. Par to, kā pārvarēt pavasara depresiju un turpmāk izvairīties no tās, bezmaksas seminārā 17. martā pulksten 18:00 veselības centrā Vivendi pastāstīs psihiatrs Dr. Jānis Bušs. 

            Ne visiem pavasara iestāšanās saistās ar pozitīvām emocijām.  Depresijai var būt dažādi iemesli – ģenētiska nosliece, psihoemocionālas traumas (tuvinieka zaudējums, slimības), kā arī sociāli cēloņi (neapmierinātība ar darbu, apkārtējo vidi, komunikācijas trūkums, attiecību problēmas). Arvien vairāk cilvēku pavasarī cieš no dažādām sezonālām alerģijām, kas arī var ietekmēt psihoemocionālo pašsajūtu.

Dr I_Zarde

            Veselības centra Vivendi psihiatre Dr. Inga Zārde atzīst, ka mūsdienās cilvēki dzīvo nemitīgā skrējienā, bieži vien laikus nepievēršot uzmanību sliktai pašsajūtai, trauksmei, spēku izsīkumam. No depresijas daudzi klusējot cieš gadiem, cerot, ka situācija uzlabosies, un ārsta palīdzību meklē tikai tad, kad grūti ir ne tikai pašam, bet arī tuviniekiem. 

            “Ja nomāktība un emocionāli slikta pašsajūta ieilgst, ieteiktu meklēt palīdzību pie speciālista, atrast ārstu, kuram uzticas. Bieži vien risinājums ir vienas sarunas vai dažu konsultāciju attālumā. Ir vērts apstāties un izvērtēt sevi no malas, meklēt palīdzību nevis  turpināt graut savu veselību,“ rekomendē psihiatre Inga Zārde.

 Dr_J_Buss

            Veselības centra Vivendi psihiatrs Dr. Jānis Bušs: “Par sezonālu depresiju arvien vairāk sūdzas cilvēki darba spējīgā vecumā. Depresija, protams, ietekmē ne tikai privāto dzīvi, bet arī darba spējas un karjeru. Jo agrāk cilvēks sapratīs, ka viņam nepieciešama speciālista palīdzība, jo ātrāks un veiksmīgāks būs ārstēšanas rezultāts.” 

            “Mainīt un uzlabot situāciju var vienmēr, pat šķietami bezcerīgā situācijā, ārsta uzdevums ir uzklausīt, palīdzēt izprast veselības problēmas un to cēloņus, sniegt atbalstu, kā arī palīdzēt rast risinājumu un iedrošināt uz pārmaiņām dzīvē,” atzīst psihiatrs Jānis Bušs.

Bezmaksas seminārs psihiatra Dr. Jāņa Buša vadībā Kā tikt galā ar pavasara depresiju notiks 17.martā pulksten 18:00 Veselības centrā Vivendi, Rīgā, Dzirnavu ielā 16.

Uz semināru aicināts ikviens interesents.

 

Papildu informācija un pieteikšanās:

 

Agita Lazdiņa

Tel.nr. 29 469 750

E-pasts: info@vivendicentrs.lv

www.vivendicentrs.lv

image001

Kā pārvarēt pasivitāti un kļūt par savas dzīves saimnieci

“Es esmu tāda sliiiiiiiiinka… Mierīgi varētu uzvarēt slinkuma čempionātā. Visus pārspēšu apātijā. Uzstādīšu pasaules rekordu bezdarbībā”. Lielisks variants kā vājumu pārvērst par spēku. Var kļūt par visu sliņķu iedvesmotāju. Taču labāk rīkosimies savādāk. Vēl interesantāk, un iziesim no pasivitātes kā īstas uzvarētājas!

Slinkums, gribas trūkums, vai kas man traucē rīkoties?

Atbilde it kā atrodas pašā virspusē. Nedaru, tātad negribu. Bet kā gan var negribēt kustēties, strādāt, ar sevi, vingrināt ķermeni, sasniegt panākumus? Kā var dienām ilgi vāļāties gultā, tikai retu reizi aizdegoties ar kādu ģeniālu ideju?

Patiesībā tas ir reāli. Un daudzas no mums ir saskārušās ar slinķa dzīvesveidu. Tikai iemesli tam ir dažādi.

Pasivitāte var būt smagu pārdzīvojumu rezultāts. Šķiršanās, tuva cilvēka nāve, atlaišana no darba. Vai arī viss vienlaicīgi. Cilvēks salūzt apstākļu ietekmē un kļūst par dārzeni. Iespējams, zaudē dzīves jēgu, grimst skumjās un bēdās un negrib redzēt nākotni.

Apātija var pāriet pāris nedēļās vai mēnešos. Tā var pārvērsties par ieradumu. Tad apziņa uz daudziem gadiem ieslīgst miegā, sapņi pazūd un viss pamirst, draudzenes melnā mantijā ar izkapti rokā, gaidās.

Taču jebkuru ieradumu var izmainīt! Un, ja iekšā mīt stingra apņemšanās pārvarēt bezdarbību, tad pietiek vien uzzināt, kas tam tieši vajadzīgs un maigi ievilkt sevi atpakaļ dzīves bangās.

Plaša redzējuma trūkums kā pasivitātes iemesls

 “Kad nezini, kā dēļ tu dzīvo, tu dzīvo kā nebūt, dienu no dienas, priecājies par to, ka pienāk nakts un miegā varēsi iegremdēt garlaicīgo jautājumu par to, kāpēc dzīvoji šo dienu un kāpēc dzīvosi rīt”.
I.A.Gončarovs “Ablomovs”

Vēl viens totāla slinkuma iemesls – sava ceļa neizpratne. Nespēja noformulēt visas savas dzīves mērķi. Ja nezinu, kā dēļ es dzīvoju, tad kāpēc man vispār kaut ko darīt?

Ir tādi cilvēki, kuriem nepietiek vien ar to, ka vienkārši jānopelna nauda, jāizveido ģimene, jāizaudzina bērni un svētdienās jādodas uz kino vai baznīcu. Viņu dvēsele vēlas ko vairāk. Bet tad, kad tie nesaprot, ko tieši viņiem vajag laimei, tad var pārstāt dzīvot aktīvu dzīvi.

Sākumā okupēt dīvānu, ģeniālas idejas meklējumos, diendienā gremdēties sapņos, iedomājoties sevi visdažādākajos ampluā – aktieris, uzņēmējs, ģeniāls koučs, bestselleru autors… Varbūt arī mēģina kaut ko. Taču visbiežāk piekūst no šāda veida izklaidēm, ne no kā negūstot spēcīgu impulsu.

Te nu atnāk īsta apātija. Cilvēku aprij sajūta, ka nevari šai pasaulei neko dot. Dzīves misija nav atrasta, nav vēlēšanās atgriezties “vāveres ritenī”. Es te vēl nedaudz pagulēšu.

Pirmais likums, lai uzvarētu pasivitāti: atrast jēgu

Lai kāds iemesls būtu slinkumam un apātijai, izeja vienmēr ir. Un pirmais, kas palīdzēs to atrast – ir saprast savas dzīves jēgu. Kā dēļ es esmu? Kādai misijai es esmu dzimis?

Jā, šis ir ļoti sarežģīts jautājums, uz kuru atbilde neatnāks uzreiz. Taču, vai patiešām viss ir tik miglaini? Var izdomāt sev “pagaidu” mērķi, kura dēļ kaut vai nedaudz sagribētos kaut ko darīt. Vai arī atrast universālu, iespējams, pat nedaudz banālu tieksmi, kas iedvesmo kustībai uz priekšu.

Ko tu domā par tādu ideju: “Kļūt par savu labako versiju?” Tikai iedomājies, kas tu varētu būt ideālajā variantā. Tas taču ir vesels aizraujošs mūžu garš ceļš! Darbs ar savu ķermeni, pašizaugsme, apmācība, sevis izmēģināšana tajās jomās, kas jau sen tevi vilina… Un nekādu ierobežojumu, var darīt visu, ko gribās. Tādā kustībā pats no sevis atradīsies kāds lielāks, globālāks, individuāls mērķis.

Padomā par bērniem, par mīļoto ciilvēku, vecākiem, draugiem. Šie cilvēki var kļūt par spēcīgiem motivatoriem. Pirmajā laikā – par galvenajiem motivatoriem. Un tad, kad būsi atguvis spēkus un nostāsies uz kājām, viņi kļūs par atbalstu tavā dzīves misijā.

Kā vēl atbrīvoties no pasivitātes? Atgriezt savu gribasspēku

Ablomova sindroma gadījumā atrofējas gribas muskulis. Un lai arī esam maigas būtnes, nedaudz spēcīgā Atlanta mūsos nenāks par ļaunu.

Patiesībā nav nemaz tik grūti iemācīties pārvaldīt savas sajūtas, vēlmes un uzmanību. Ir sevi labi jāizzin un jāsaprot, kā tieši pazūd gribasspēks, kas ir cēlonis tam, ka notiek sabrukums un kā iemācīties sevi kontrolēt.

Par lielisku palīgu šeit var kļūt Keliijas Makgonigalas grāmata “Gribasspēks”

(To izlasīt var šeit krievu valodā: http://www.mann-ivanov-ferber.ru/books/mif/thewillpowerinstinct/)

gribasspeks

Autore vairākus savas dzīves gadus ir veltījusi gribasspēka pētījumiem, ir vadījusi papildizglītības kursus un pateicoties daudzu studentu pieredzei, sapratusi, kā darbojas kārdinājumu mehānisms.

Izlasot grāmatu, jūs sapratīsiet, ka paškontroles trūkums nav netikums, bet gan dabisks cilvēka stāvoklis, kuru var iemācīties pārvaldīt. Un tāpat saņemt daudz vertīgu padomu kā sadraudzēties ar gribasspēku.

Un vēl daži padomi, kas palīdzēs uzvarēt pasivitāti

Apātija jau ir gatava pacelt rokas un iesaukties: “Padodos!!” Taču, ja šajā brīdī tu apstāsies, tā atkal saņemsies spēkā un uzbruks. Neatstāsim tai šādas iespējas – arsenālā ir vēl daži ieroči.

Fokuss uz pozitīvu

Pasīvi cilvēki mīl sev pārmest. Viņi pastāvīgi domā par savu slinkumu, par neizdarītajiem darbiem un pie sevis skaita…. “Kas ar mani notiek? Kas ir ne tā? Kāpēc es esmu tāda muļķe? Tāda sliņķe?”

Viss ar tevi ir kārtībā un neesi tu muļke. Par to vari pārliecināties, ja ieslēdz pozitīvo domāšanu. Atceries un pieraksti savas uzvaras – jebkura lieluma. Atceries savus talantus, kas tev labi padodas. Un pat slinkajās dienās atradīsies labie darbi, kurus esi paveikusi, atklājumi, ko esi veikusi. Paslavē sevi, noglaudi sev galvu par to, ka apzinies to, par to, ka vēlies mainīties. Tā jau ir 50% uzvara!

Instrumentu apzināšana

Mēs jau pamēģinājām noskaidrot mērķi. Tagad padomā, kas tev ir nepieciešams tā sasniegšanai. Sāc ar lietām, kas ir šajā etapā. Piemēram – došanās uz sporta zāli – vēl pagaidām tas ir pārāk dārgi, taču šobrīd internetā ir video rullīši, kurus var izmantot, vingrojot mājās – pa 20, 30, 40 minūtēm dienā. Hanteļu vietā vari izmantot ūdens pudeles (tā mēs darām arī savos treniņos), bet paklājiņa vietā – parasts dvielis.

Te nu atkal strādā koncentrēšanās uz pozitīvo. Domā par to, kas tev jau ir, lai sāktu darboties. Un neiegrimsti ciešanās, domājot par to, ka tev nav naudas, nav inventāra vai piemērota apģērba. Izpildi pirmos soļus un tiem līdzi nāks viss pārējais.

Atrast domubiedrus, atbalstītājus un palīgus

  • Kopā sanāk labāk. Pat tad, ja blakus ir cilvēki, kuri tiešā veidā nevar palīdzēt, viņi var atbalstīt tevi ar vārdiem, apskaut tevi un patiesi ticēt tam, ka tev izdosies.
  • Esi kopā ar tiem cilvēkiem, kuri tevī redz spēcīgu personību. Tie pacels tavu pašapziņu un bez ironijas pados tev roku, ja kaut kas nesanāks.
  • Vēl labāk, ja tu atradīsi sev palīgu. Treneri, skolotāju, kouču, kurš dos tev zināšanas un kontrolēs, lai darbības tiek veiktas pareizi.
  • Var atrast cilvēku – domubiedru, kurš tāpat kā tu iet šo ceļu un negrib vairs būt pasīvs. Jūs varat kļūt atbalsts viens otram, dot viens otram uzdevumus, atskaitīties par to izpildi.

Un nekādā gadījumā nevajag ienīst savu pasivitāti. Katram ir savs unikāls gadījums. Varbūt tu esi lellīte, kas gaidīja savas burvju pārvērtības? Un šis pasivitātes laiks bija vajadzīgs lai uzkrātu spēkus, lai pietiekami atpūstos pirms savas īstas dzīves sākuma, kas pilna dzīvības, enerģijas un laimes.

Klausies sevī un izej no sava kokona mirklī, kad sirds to liek un šo briesmīgā slinkuma periodu uzskati par unikālu un lielisku pieredzi. Nekas nenotiek nejauši un nelaikā – visam ir savs īstais laiks. Un visam ir sava vieta. Un, ja jūti, ka pienācis laiks izplest spārnus, tad dari to un sasniedz tās virsotnes, kas tev ir svarīgas un ko jūt tava sirds.

Tulkoja: Ginta FS

AVOTS

Kā pārvarēt bezmiegu un uzlabot miega kvalitāti?

Miegs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām – tā laikā organisms atjaunojas un uzkrāj spēkus, līdz ar to miega kvalitāte ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī kopējo veselības stāvokli un ikdienā veicamās funkcijas. Saskaroties ar miega traucējumiem, būtiski pasliktinās garastāvoklis un darbaspējas, pieaug nervozitāte, bet ilgtermiņā – palielinās dažādu saslimšanu risks. Kā atpazīt dažāda veida miega traucējumus un uzlabot naktsmiera kvalitāti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Dr. med. Juris Svaža un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešamas aptuveni septiņas līdz deviņas stundas miega, taču precīzs vajadzīgo miega stundu skaits ikvienam ir atšķirīgs. „Ir cilvēki, kuriem pietiek ar sešām stundām miega, un ir tādi, kuriem miegā jāpavada pat astoņas un vairāk stundas, lai justos labi. Ir svarīgi ieklausīties savā organismā un sajust, cik miega stundas pieprasa individuālais bioloģiskais pulkstenis. Jāņem vērā, ka svarīgas ir abas miega fāzes – dziļais miegs un ātrais jeb sapņu miegs, jo katrā miega fāzē notiek organismam būtiski procesi. Miegs ir vitāli nepieciešams, lai mēs varētu funkcionēt, diemžēl cilvēki nereti guļ slikti vai mokās ar bezmiegu,” norāda Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.

Kad iespējams runāt par miega traucējumiem?

Atsevišķas bezmiega epizodes laiku pa laikam var piemeklēt ikvienu, un viena negulēta nakts vēl nav pamats satraukumam. Īslaicīgs miega trūkums lielākoties nenodara kaitējumu mūsu fiziskajai veselībai – cieš kognitīvās funkcijas, proti, spēja komunicēt, saskatīt kopsakarības, būt radošam, taču loģiskā domāšana, ieradumi un automātiskās darbības tiek ietekmētas mazāk. „Par akūtiem miega traucējumiem var runāt vien tad, ja epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā 1–3 mēnešus ilgā laika periodā. Laikus nepievēršot uzmanību miega kvalitātei, bezmiegs var kļūt hronisks un traucējumus novērst jau būs daudz sarežģītāk,” brīdina Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Par miega traucējumiem var liecināt grūtības iemigt – ja neizdodas nomākt domas un pirms aizmigšanas nākas grozīties ilgāk par pusstundu. Tāpat arī regulāra mošanās nakts laikā, nespēšana atkārtoti iemigt, saraustīts un nemierīgs miegs, ko bieži pavada murgi, un trausls miegs – guļot joprojām saglabājas apziņa par apkārtējām skaņām un notiekošo. 

Miega traucējumu cēloņi

Viens no biežākajiem miega traucējumu cēloņiem ir dienas laikā piedzīvotais stress, satraukums un pārdzīvojumi – tās var būt bailes par sevi vai tuviniekiem, nedrošība par nākotni vai dažādi ikdienas sarežģījumi. Pie vainas var būt arī ģeneralizētā trauksme, kam raksturīgs pastāvīgs un pārmērīgs satraukums, nemitīgas bailes par to, ka notiks kas nevēlams, sliktāko iespējamo scenāriju plānošana un nemiers. Tāpat miega traucējumus var izraisīt neirozes, adaptācijas problēmas un dažādas saslimšanas, piemēram, miega apnoja, veģetatīvā distonija, depresija, vai kaites, ko pavada sāpes, kā arī atsevišķu medikamentu lietošana, piemēram, asinsspiedienu mazinošu preparātu vai antidepresantu lietošana. Miega kvalitāti ietekmē arī neregulārs miega režīms un lietotais uzturs – miegam traucē dzērieni, kas satur kofeīnu, treknas maltītes un alkohols. 

„Šobrīd piedzīvojam trauksmainu laiku, un pētījumi apliecina, ka šādos periodos pieaug miega traucējumu izplatība, tai skaitā arī gados jauniem cilvēkiem. Svarīgi ir tas, kā jūtamies un ko darām dienas laikā. Ja nepārtraukti jārisina problēmas, ikdiena ir nervoza, cilvēks no tā nespēj atslēgties arī nakts laikā. Tiem, kuriem dzīvē ir haoss, nav režīma, ir problēmas ģimenē vai darbā, nereti ir sliktāks miegs, savukārt cilvēki, kuriem ir laimīga, sakārtota dzīve, parasti arī labāk guļ,” saka Juris Svaža.

Parūpējies par miega higiēnu

Lai uzlabotu miega kvalitāti, nepieciešams rūpēties par miega higiēnu, proti, jānodrošina atbilstoša vide guļamistabā, kā arī jākoriģē ikdienas ieradumi, pievēršot īpašu uzmanību nodarbēm un rituāliem, kas tiek veikti neilgi pirms gulētiešanas.

  • Guļamistabai jābūt tumšai, klusai un patīkamai. Lai miegu neiztraucētu dienas gaisma, guļamistabā jābūt pietiekami tumšiem aizkariem, bet, ja to nav, iespējams izlīdzēties ar miega masku, kas liekama uz acīm.
  • Miega kvalitāti ietekmē arī gaisa temperatūra, tāpēc jāparūpējas par to, lai guļamistabā nav pārlieku karsti, un pirms gulētiešanas telpa jāizvēdina. Optimālā temperatūra labam naktsmieram ir aptuveni + 18 līdz + 20 grādi, taču ar nosacījumu, ka ir silta sega.
  • Ieteicams doties pie miera aptuveni vienā un tai pašā laikā, tādā veidā iestrādāsies aizmigšanas režīms un ieslīgšana miegā aizņems mazāk laika. Tāpat nevajadzētu palaist garām pirmos impulsus par vēlēšanos gulēt – tie nozīmē, ka organismā izstrādājies pietiekams daudzums miega hormona melatonīna un ķermenis ir gatavs miegam. Ja šis impulss tiek ignorēts, aizmigšanas režīms tiek traucēts.
  • Vakarā būtu jāizvairās no nodarbēm, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti. Aptuveni divas trīs stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu dzert daudz šķidruma un ieturēt sātīgas maltītes, kā arī lietot melno un zaļo tēju, kafiju vai alkoholu.
  • Dienas laikā, aptuveni līdz pēcpusdienai, vēlams  būt fiziski aktīvam, savukārt vakarā no intensīvas fiziskas slodzes ieteicams izvairīties. 
  • Ja diena bijusi trauksmaina, vakarā jācenšas atstāt problēmas aiz guļamistabas durvīm un domāt pozitīvas domas. Lai gan iesākumā tas var būt gana sarežģīti, to iespējams mērķtiecīgi apgūt, koncentrējoties un cenšoties atcerēties vai iztēloties notikumus, kas sagādā prieku.
  • Pirms miega nevajadzētu ilgstoši raudzīties televizora vai viedierīces ekrānā – tā izstarotā zilā gaisma kavē melatonīna sintēzi un aktivizē organismu, savukārt attēlu un iespaidu pārpilnība var nomākt domas, tādējādi traucējot iemigt.

Palīdzēs silta vanna, zāļu tēja un meditācija

Noskaņoties miegam un atpūtai var palīdzēt arī dažādas mierpilnas nodarbes, piemēram, rokdarbi, grāmatu lasīšana, puzles likšana vai meditācija. Vērts apgūt elpošanas vingrinājumus – dziļas ieelpas ar diafragmu un izelpas caur degunu. Palīdzēs arī silta vanna, kam pievienota lavandas vai ilang-ilang ēteriskā eļļa. Ja tomēr nekādi neizdodas iemigt, noteikti nevajadzētu palikt gultā, pretējā gadījumā smadzenes šo vietu asociē ar trauksmi, nevis atpūtu, kā rezultātā iemigšanas process sagādās vēl lielākas grūtības. Gultā vajadzētu atgriezties vien tad, kad atkal jūtama miegainība.

„Aptuveni divas stundas pirms došanās gulēt var iedzer relaksējošu zāļu tēju, piemēram, pasifloras, baldriāna, apiņu, melisas, kumelītes, piparmētras vai lavandas tēju. Tējas dzeršanas rituālu var aizstāt arī ar zāļu ekstraktu saturošiem uztura bagātinātājiem, kam būs līdzvērtīgs efekts. Ja ir traucēts nomoda un miega režīms, kas bieži novērojams cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu, iespējams lietot melatonīnu saturošus preparātus, ko palīdzēs piemeklēt farmaceits. Tomēr, ja, ieviešot uzlabojumus miega higiēnā, miega kvalitāte neuzlabojas, ir jāvēršas pie palīdzības pie ģimenes ārsta, kurš kopā ar atbilstošo speciālistu palīdzēs rast miega traucējumu cēloni un to risinājumu,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Kā pārvarēt apātiju un iegūt dzīvotprieku. Kā iegūstam enerģiju smalkajā plānā

meitenes-prieks

Enerģijas trūkums ir pirmā pazīme, ka jūs tuvojaties nelaimīguma sajūtai un slimībām.

Ājūrvēda ir daļa no svēto viedo atklāsmēm, kuras tie ieguva par Visumu. Tajā rakstīts – ja cilvēks dzīvo garīgu dzīvi, tam vajadzētu izpausties pēc divām pazīmēm:

1. Cilvēks ar katru dienu kļūst laimīgāks un laimīgāks.

2. Uzlabojas viņa attiecības ar citiem cilvēkiem.

Ja šo pazīmju nav, tad, lai ar kādām garīgām vai reliģiozām praksēm cilvēks nenodarbotos, viņš degradējas.

Patiesa laime nāk no došanas, no upurēšanas, jo mēs varam sajust mīlestību tikai dodot. Egoistisks, skaudīgs cilvēks nespēj mīlēt.

Svarīgi ir uzņemt smalko enerģiju.

Smalko enerģiju mēs iegūstam, kad:

* gavējam;

* izpildām elpošanas vingrinājumus;

* nošķiramies no citiem;

* kādu laiku klusējam;

* staigājam vai vienkārši atrodamies jūras malā, kalnos, saplūstam ar dabu;

* nodarbojamies ar mākslu (ne naudas dēļ);

* uzslavējam cienījamu personību par viņa īpašībam un rīcību;

* smejamies, priecājamies, smaidām no sirds;

* kādam no sirds palīdzam (negaidot finansiālu atlīdzību);

* esam pieticīgi;

* lūdzamies pirms ēšanas;

* ēdam produktus, kas ir bagāti ar prānu (dzīvības enerģiju) – dabiski audzētus graudaugus, putras, gī sviestu, medu, augļus, dārzeņus;

* ejam gulēt pulksten 21-22 un, kā minimums guļam līdz pulksten 2 naktī (citā laikā nervu sistēma netiek atpūtināta, lai cik ilgi mēs arī negulētu);

* izbaudām labu masāžu no harmoniskas personības. Vai veicam pašmasāžu;

* aplejamies ar aukstu ūdeni, īpaši no rītiem. Spēcīgāks efekts ir, ja vienlaikus mēs stāvam basām kājām uz zemes;

* ziedojam savu laiku un naudu;

* visā redzam Dieva gribu.

Kad mēs zaudējam enerģiju?

Enerģiju zaudējam, kad:

* īdam, esam neapmierināti ar likteni, nožēlojam pagājušo un baidāmies,  nepieņemam nākotni;

* uzstādām un īstenojam egoistiskus mērķus;

* bezmērķīgi eksistējam;

* esam aizvainoti;

* pārēdamies;

* pieļaujam nekontrolētas, šaudīgas domas, neprotam koncentrēties;

* ja ēdam ēdienu, kurš ir: cepts vai vecs; tāds, kuru gatavojies cilvēks, kurš tobrīd bijis dusmīgs vai citu negatīvu emociju pārpilns; gatavots mikroviļņu krāsniņā; ar konservantiem, ķīmiski apstrādāts, audzēts nedabiskos apstākļos ar ķīmisko apstrādi;

* uzņemam ēdienu, kas mazina prānu – kafiju, melno tēju, balto cukuru, baltos miltus, gaļu, alkoholu;

* ēdam ātri vai ejot;

* smēķējam;

* vedam tukšas sarunas, īpaši, ja tajās kādu kritizē, nosoda;

* nepareizi elpoja,m piemēram, pārāk sekli un ātri;

* atrodamies tiešā saulē no pulksten 12 līdz 16 dienā;

* pieļauj izlaidīgu seksuālo dzīvi; piedzīvojam seksu bez vēlmes mīlēties, īpaši, ja nemīlam partneri;

* pārāk ilgi guļam; guļam pēc pulsten 7 no rīta; nepietiekami guļam;

* esam prāta un ķermeņa sasprindzinājumā;

* esam skopi un alkatīgi.

Pilsētās bagātīgi prānas avoti ir baznīcas, tempļi un klosteri.

Mums ik brīdi ir izvēle – nest pasaulē gaismu, nest labo savā dzīvē un laimi apkārtējiem, smaidīt, rūpēties par citiem, nesavtīgi palīdzēt, ziedot, ierobežot savus zemākos impulsus, redzēt katrā cilvēkā savu Skolotāju, katrā situācijā – Dieva plānu, kurā mums kaut ko mācīties un par kaut ko pateikties… Vai – izvirzīt pretenzijas, apvainoties, žēloties, skaust, iet ar tādu izteiksmi, it kā seja būtu salīmēta, slīgt savās problēmās, naudas lietās, agresijā…

Atbildes uz vienkāršu jautājumu, ko sev laiku pa laikam var uzdot: “Vai es nesu pasaulē gaismu vai nomācu gaismu?” – var mainīt mūsu domas un attiecīgi rīcību. Un mūsu dzīve var pārvērsties gaismas pielietā, mīlestībās pilnā notikumā. Un tad jautājumi – kur raut enerģiju? – vairs neradīsies…

Šī raksta pamatā ir atziņas no Rami Blekta grāmatas.

 

veselam

Kā parūpēties, lai bērna vasara “nepaiet” pie ekrāna

Skolēnu vasaras brīvlaiks ir īstais laiks atpūtai dabā, piedzīvojumiem un jautrībai. Tomēr, ja ģimenē laicīgi netiek padomāts, kā brīvo laiku aizpildīt jēgpilni un lietderīgi, tostarp iesaistot un mudinot arī vecvecākus uzņemties līdzdalību bērna dienas plānošanā, var gadīties, ka augusta beigās jāsecina – bērns lielāko daļu brīvlaika pavadījis “pielipis” pie ekrāna. “Ja bērns zinās alternatīvas, tad arī viņš tik bieži nepazudīs tīmeklī vai spēlītēs,” norāda Friča Brīvzemnieka pamatskolas sociālā pedagoģe un Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstnese Dace Šetlere.

Vecākiem vasaras brīvdienu laikā jābūt darbā, tādēļ liela daļa skolēnu brīvlaiku pavada kopā ar vecvecākiem, kas nereti mīl atvases lutināt un bieži vien ir krietni pielaidīgāki pret bērnu vēlmēm nekā vecāki. Lai vecāku ieguldījums bērna režīma veidošanā neizplēn, svarīgi padomāt par kopīgiem piedzīvojumiem, kas radoši aizpildīs brīvo laiku un būssaistoši gan mazbērniem, gan vecvecākiem. Tostarp ar bērniem ieteicams pārrunāt ekrānā pavadīto laiku arī vecvecāku mājās.Tāpat vecākiem par ieviesto kārtību attiecībā uz noteikumiem viedierīču lietošanā jāinformē arī vecvecāki, jo viņu izpratne par viedierīču lietošanu var būt ļoti atšķirīga.

“Noteikumi strādā tikai tad, ja varam nodrošināt arī ārēju uzraudzību,” skaidro Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstnese, Jelgavas Valsts ģimnāzijas psiholoģe Judīte Iliško. “Protams, vasaras režīms var atšķirties no tā, kāds tas ir mācību laikā, tomēr vecākiem ar vecvecākiem būtiski izrunāt esošos noteikumus un vienoties, lai tie tiktu ievēroti arī vecvecāku mājās. Ja vecāki vienosies tikai ar pašu bērnu, visdrīzāk šāds modelis nedarbosies – ir nepieciešams pieaugušais, kas palīdz atcerēties par savstarpējo vienošanos.” Psiholoģe arī iesaka, ka pirms bērna došanās pie vecvecākiem būtu labi izrunāt, kādas aktivitātes tieši vecvecāki var veikt kopā ar bērniem.Kas ir tas īpašais, ko ar mazbērniem viņi var un vēlās kopīgi paveikt, piemēram, laiks kopīgam laivu braucienam, ceļojums pa vecvecāku bērnības vietām, veco ģimenes albumu apskatīšana vai nakts ekspedīcija mežā.

Kā bērna interesei par tehnoloģijām piešķirt jēgpilnu saturu?

Vecāki  var  daudz darīt, lai bērnu interesi par viedierīcēs pieejamo saturu ievirzītu  jēgpilnā gultnē.“Viedierīcēs pavadītais laiks biežāk ir izklaide, bezmērķīgi vērota informācija, kaut pašiem bērniem tā nešķiet,” norāda Santa Ločmele. “Jēgpilni izmantots viedtālrunis viennozīmīgi var būt labs palīgs mācībās un talantu attīstīšanā. Ir daudz lietotņu, kuras bērni var izmantot, lai apgūtu svešvalodas, attīstītu loģisko domāšanu, iemācītos spēlēt mūzikas instrumentus vai zīmētu,” uzsver sociālā pedagoģe. Lai pie ekrāniem pavadītajam laikam piešķirtu saturu un mērenību, psiholoģe Judīte Iliško atgādina:

  • Ieviešot pat salīdzinoši nelielas pārmaiņas ģimenes ikdienā, iespējams būtiski samazināt laiku, kas tiek bezmērķīgi izniekots pie ekrāna, un attīstīt bērnos vēlmi pašiem izdomāt vērtīgākas aktivitātes.
  • Plānojot dienā noteikto ekrāna laiku, vecākiem nevajadzētu nolikt bērnu priekšā jau viņu vietā atrastas spēles un lietotnes, bet meklēšanu veikt kopīgi, tādā veidā vairāk iepazīstot bērnu intereses un vajadzības. Arī meklēšana ir daļa no radošā procesa.
  • Vecākiem ir jāzina, ko bērni dara un kādas spēlītes spēlē, jo ir tik vienkārši ielādēt telefonā kādu spēli, kas nav piemērota bērna vecumam – neatbilstošā satura dēļ viņš var kļūt nemierīgāks, agresīvāks vai nomāktāks.
  • Tāpat kā uz ielas un sabiedrībā mēs no bērna sagaidām noteiktu uzvedību, arī interneta vidē šai nostājai nevajadzētu atšķirties un būtu jābūt konsekventai.
  • Bērna radošuma attīstību nevajadzētu atstāt paša bērna rokās, bet kopīgi meklēt idejas ekrāna laika alternatīvām, piemēram, mudinot uz aktivitātēm svaigā gaisā vai kopīgiem darbiem.

 

Autors: Amigo 05.06.2018

Kā parūpēties par sejas ādu sejas aizsargmaskas valkāšanas zonā?

Sejas aizsargmaskas un respiratori rada slēgtu vidi deguna un mutes zonai, kurā pakāpeniski palielinās mitruma līmenis, uzkrājas netīrumi, eļļas, sviedri un baktērijas. Nēsājot aizsargmasku īsu laiku, piemēram, iepērkoties pārtikas veikalā vai dodoties uz konsultāciju pie ārsta, veselai ādai tā kaitējumu nerada. Tomēr, valkājot to stundām ilgi un savlaicīgi nemainot atbilstoši ražotāju noteikumiem, var rasties izsitumi un kairinājums uz ādas deguna, zoda, mutes zonā vai vaigiem. Kā parūpēties par sejas ādu, lai tā būtu starojoša un vesela, arī valkājot sejas aizsargmaskas, skaidro Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

“Ja sejas āda regulāri tiek kopta atbilstoši savam ādas tipam, tiek lietots sabalansēts uzturs un pietiekošā apjomā uzņemts ūdens, tad sejas aizsargmaskai nevajadzētu radīt kaitējumu ādai. Savukārt, ja uz sejas jau ir izveidojies ādas kairinājums vai akne, tad zem aizsargmaskas iekaisuma process ādā var tikai pastiprināties. Divas biežākās kļūdas, kas šobrīd novērotas, ir nevēlēšanās veltīt pietiekamu laiku sejas ādas kopšanai, kā arī pārmērīga un intensīva sejas mazgāšana. Neatkarīgi no tā, cik stundas ikdienā tiek lietota sejas aizsargmaska, par ādu ir jārūpējas katru dienu, un kopšanas rituāliem nevajadzētu mainīties – sejas āda jāattīra un jāmitrina no rītiem un vakaros, mitrinošo krēmu vakaros var aizstāt ar barojošu krēmu,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Kā rūpēties par sejas ādu sejas aizsargmaskas lietošanas periodā?

1. Attīri sejas ādu divas reizes dienā

Neraugoties uz to, ka vīrusa izplatības laikā tiek lietotas sejas aizsargmaskas, ar sejas tīrīšanu nevajadzētu pārspīlēt. Pilnībā pietiks ar sejas ādas attīrīšanu divas reizes dienā. Sejas attīrīšanai no dienas laikā uzkrātajiem putekļiem, sviedriem, eļļām un baktērijām, vēlams izvēlēties saudzīgus un maigus līdzekļus, piemēram, gēlu, putas, pieniņu vai micelāro ūdeni. Pēc tam būtu ieteicams ādu tonizēt ar toniku, lai tiktu līdzsvarots ādas PH līmenis. Sausas ādas kopšanai nevajadzētu izvēlēties spirtu saturošus attīrošos līdzekļus. Ja sejas āda nav pārāk taukaina, to no rīta var notīrīt ar toniku, bet vakarā – ar micelāro ūdeni. 

2. Rūpējies par sejas ādas mitrināšanu atbilstoši savam ādas tipam

Sausa āda – pirms krēma ar SPF aizsargfiltru uzklāšanas ādas virsējos slāņus vēlams mitrināt ar serumu. Ieteicams izvēlēties serumu vai krēmu, kura sastāvā ir šādas vielas: hialuronskābes, alantoīns, mannoze, ramnoze, glicerīns, pantenols, urīnskābe, karboksilskābes glikolskābe, polifenoli un šī sviests. Ja āda ir izteikti sausa un jūtams, ka tā iekaist vai kļūst savilkta, tad barojošo krēmu var lietot ne tikai vakaros, bet arī dienas laikā. Tāpat sausa āda būs pateicīga par mitrinošas maskas papildinājumu sejas kopšanā vienu vai divas reizes nedēļā. 

Normāla āda – neraugoties uz to, ka normālas ādas īpašniekiem mitruma līmenis ādā ir sabalansēts un tādējādi tās kopšana neprasa tik lielas papildu rūpes kā sausas, kombinētas un taukainas ādas īpašniekiem, tas nenozīmē, ka veselīgs ādas stāvoklis saglabāsies, neievērojot pamata principus ādas kopšanā. Sejas āda tāpat ir jāattīra un jāmitrina divreiz dienā. Arī normālas sejas ādas īpašniekiem var rasties ādas iekaisums vai akne. Ja tas parādās, ieteicams lietot produktus lokāli uz aknes skartās zonas.

Kombinēta āda – kombinētas sejas ādas īpašniekiem var būt grūtības atrast sev piemērotus sejas kopšanas līdzekļus, jo biežāk pieres zona ir taukaina, bet deguna un vaigu zona normāla vai sausa. Kombinētai ādai ar lielāku noslieci uz taukošanos būs piemēroti fluīdi un gēlkrēmi, savukārt tiem, kuriem ir kombinēta sejas āda ar noslieci uz sausu ādu, patiks krēmīgākas tekstūras produkti. 

Taukaina āda – būtu jāizvairās no taukainiem un barojošiem līdzekļiem. Nedrīkst pārspīlēt arī ar tādu produktu lietošanu, kas pārlieku sausina ādu, jo, panākot mitruma izsīkumu, organisms to radīs pastiprināti, tāpēc ir jāsaglabā balanss. Taukainu ādu īpašniekiem vienu vai divas reizes nedēļā būtu ieteicams lietot mitrinošu masku, lai līdzsvarotu tauku dziedzeru darbību.

Visu sejas ādas tipu īpašniekiem jāatceras, ka sejas ādas mitrināšanai ir svarīga ne tikai ārēja ādas mitrināšana. Lai visas vērtīgās un nepieciešamās ar uzturu uzņemtās barības vielas atspoguļotos veselīgā sejas ādas izskatā, ļoti svarīgi ikdienā uzņemt ūdeni pietiekošā daudzumā. 

3. Tonālo krēmu ieteicams aizstāt ar vieglākas konsistences BB krēmiem

Ja ikdienā pilnvērtīgi un pareizi tiek kopta sejas āda, tonālā krēma lietošanai nevajadzētu radīt kaitējumu sejas ādai, tomēr kombinācijā ar sejas aizsargmaskas lietošanu vairākas stundas dienā, papildu mitrumu un netīrumiem rodas vide, kurā baktērijām patīk vairoties. Tāpēc būtu ieteicams atturēties no tonālā krēma lietošanas, ja ikdienā ilgstošas stundas jāpavada, lietojot sejas aizsargmasku. Ja tomēr ir vēlme nedaudz ietonēt sejas ādu, labāk būtu izvēlēties vieglākas konsistences BB krēmus, dienas krēmus ar toni saturošiem pigmentiem vai arī paštonējošos līdzekļus, tādējādi samazinot uz ādas slāni, kurā var uzkrāties baktērijas.

Nereti tonālais krēms tiek lietots, lai nosegtu rētas, akni vai apsārtumus. Lietojot sejas aizsargmasku, šādos gadījumos labāk tonālā krēma vietā izmanot konsīleri, kuru nepieciešams uzklāt vien nelielos daudzumos uz konkrētās zonas un izpludināt ar tīriem pirkstiem, kosmētikas otiņas vai sūklīša palīdzību.

4. Mitrini lūpas pirms lūpu krāsas uzklāšanas

Lai gan zem sejas aizsargmaskas mitruma līmenis pieaug, lūpām tas var izrādīties maldinošs. Pēc sejas aizsargmaskas noņemšanas tās var kļūt sausas, rasties plaisas, kurās viegli var iekļūt baktērijas. Tāpat lūpas var sausināt arī lūpu krāsas, zīmuļi un tintes, tāpēc labāk būtu atturēties no lūpu krāsu lietošanas. Rūpējoties par lūpu veselību, sejas aizsargmaskas lietošanas laikā, kā arī pirms lūpu krāsas uzklāšanas, ja tomēr ir vēlme izcelt lūpas, ieteicams lietot mitrinošu vai barojošu lūpu balzamu. Lai lūpu krāsas tonis būtu noturīgāks un pasargātāks no izsmērēšanās zem aizsargmaskas, ieteicams izvēlēties matētas vai ilgnoturīgas lūpu krāsas. Ja minēto produktu kosmētikas maciņā nav, bet ir pieejama krēmveida lūpu krāsa ar spīdumu, tad var izmantot senu vizāžistu triku – uzklāt plānu pūdera kārtiņu virs lūpu krāsas, tādējādi tā iegūs matētas lūpu krāsas izskatu. 

5. Izcel acis

Acis ir visizteiksmīgākā sejas daļa, kuru izcelt nekādi netraucē sejas aizsargmaskas lietošana. Panākt pievilcīgu izskatu iespējams arī tad, ja sejas aizsargmaskas lietošanas laikā netiks lietota ierastā kārta tonālā krēma, tā vietā izvēloties akcentēt acis, izmēģinot jaunus toņus un to kombinācijas. Lai paspilgtinātu acu ēnu toņus, var lietot speciālās acu ēnu bāzes, savukārt ar konsīlera palīdzību uz tumšajiem acu ēnu toņiem var uzklāt gaišas krāsas toņus, tādējādi veidojot interesantas toņu pārejas. 

“Ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi sejas ādas stāvoklim sejas aizsargmaskas lietošanas laikā. Ja uz sejas ādas izveidojas milzīgs apsārtums, ir dedzinošas un sāpošas izjūtas, parādās pumpas, kas pielīdzināmas strutainam augonim vai rodas lielākas plaisas ādā, tās ir pazīmes, kas liecina par nepieciešamību jau vērsties pie dermatologa. Šādos gadījumos būs nepieciešami recepšu medikamenti sejas ādas ārstēšanai,” akcentē Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Lai gan šobrīd pieejams ļoti plašs sejas ādas kosmētikas klāsts, ne vienmēr ir viegli izvēlēties vispiemērotāko kosmētiku. Ļoti svarīgi ir izvēlēties kosmētiku atbilstoši savam sejas ādas tipam. Virknē Apotheka aptieku bez maksas ir iespējams pārbaudīt savu sejas ādas tipu – sertificēts farmaceits ar speciālu ierīci noteiks gan ādas tipu, gan mitruma līmeni ādā. Nosakot sejas ādas tipu, var izvairīties no dažādu produktu eksperimentiem un daudz vieglāk atrast tieši savam ādas tipam visatbilstošāko kosmētiku.

Kā parūpēties par savām balss saitēm svētku laikā?

FOTO: ILVA RIMICĀNE

Tuvojas skaistais Dziesmu un Deju svētku laiks! Jāņem vērā, ka šajos svētkos liela slodze ir ne vien balss saitēm, bet arī ķermenim kopumā, kas var izraisīt imunitātes pazemināšanos. Kā šajā laikā parūpēties par kakla un balss saišu labsajūtu un veselību un ko darīt, ja ar to rodas problēmas, skaidro BENU Aptiekaspiesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kāpēc rodas balss aizsmakums?

Balss aizsmakuma iemesls bieži vien ir laringīts jeb balsenes iekaisums. Akūts laringīts parasti ilgst trīs līdz septiņas dienas, bet hronisks – ilgāk par trīs nedēļām. Visbiežāk laringītu izraisa vīrusi, pārslodze balss saitēm, retos gadījumos arī bakteriālas un sēnīšu infekcijas. Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka balss var izmainīties arī emociju ietekmē, jo balsenē un rīklē ir daudz nervu šķiedru, kas pienāk gan no centrālās nervu sistēmas, gan no autonomās nervu sistēmas. Savukārt autonomā nervu sistēma iedalās simpātiskajā un parasimpātiskajā nervu sistēmā. Simpātiskā nervu sistēma atbild par “cīnīties vai bēgt” reakciju, tās ietekmē samazinās siekalu daudzums, palielinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens. Tikmēr parasimpātiskā nervu sistēma atbild par miera stāvokli, un tās ietekmē palielinās siekalu izdalīšanas, samazinās pulss un asinsspiediens. 

Kā pasargāt savas balss saites?

Lai saudzētu un pasargātu savu balsi, ģimenes ārste Z. Zitmane dalībniekiem iesaka:

  • nelietot alkoholu un nesmēķēt;
  • atrast laiku arī atpūtai un miegam;
  • uzņemt sabalansētu uzturu un daudz šķidruma, lai mitrinātu rīkli un balss saites;
  • maksimāli atslogot balss saites – izvairīties no runāšanas un dziedāšanas pārāk ilgi un/vai pārāk skaļi;
  • mitrināt rīkli – košļāt košļājamo gumiju, sūkāt ledenes vai aptiekā nopērkamas pastilas kakla un rīkles veselībai, kā arī elpot mitrinātu gaisu;
  • izvairīties no čukstēšanas, jo tas var radīt lielāku piepūli balss saitēm, nekā runājot normāli.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka balss aizsmakuma ārstēšanai vislabāk palīdzēs miera režīms balss saitēm, palielināta šķidruma daudzuma uzņemšana, izvairīšanās no kairinošām vielām, atteikšanās no smēķēšanas un alkohola, kā arī sūkājamās tabletes, pastilas un konfektes, kuru sastāvā ir ārstniecības augi, piemēram, Islandes ķērpis, smiltsērkšķis, alteja un ceļtekas.

Profilaktiski balss saišu un kakla veselībai ieteicams:

  • ikdienā sekot līdzi pietiekamam uzņemtā ūdens daudzumam;
  • ja nepieciešams, telpās izmantot gaisa mitrinātājus;
  • ierobežot alkoholu un kofeīnu saturošu dzērienu patēriņu; 
  • nesmēķēt un izvairīties no cigarešu dūmiem, jo tie sausina kakla gļotādu un kairina balss saites;
  • iekļaut ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes;
  • uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu, katru dienu ēdienkartē iekļaujot augļus un dārzeņus, kas bagāti ar antioksidantiem – C, A un E vitamīniem, jo tie palīdz rūpēties par gļotādu veselību;
  • izvairīties no asiem, pārāk karstiem vai aukstiem ēdieniem un dzērieniem;
  • atviļņa slimības gadījumā pielāgot savu diētu – tādi produkti kā kafija, šokolāde, piparmētras, ķiploki, sīpoli  vai alkohols noteikti sūdzības var pastiprināt;
  • izmantot sezonai atbilstošu apģērbu, galvassegu un šalli;
  • vīrusu saslimšanu laikā ievērot visus profilaktiskos pasākumus – biežāka roku mazgāšana vai dezinfekcija, distancēšanās un citi;
  • atļaut balsij dienas laikā atpūsties, kā arī īpaši dziedātājiem ieteicams apgūt pareizu runāšanas un dziedāšanas tehniku un iesildošos vingrinājumus. 

Vēlam visiem izbaudīt svētkus un dziedāt no sirds, rūpējoties par savām balss saitēm!

Kā parūpēties par sava miega kvalitāti?

Miegs ir ļoti svarīga cilvēka diennakts cikla sastāvdaļa. Tas nodrošina gan cilvēka fizisko, gan psihoemocionālo labsajūtu. Kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību un vielmaiņu.

“Pietiekams miega daudzums rada priekšnosacījumus produktīvai dienai un labām koncentrēšanās spējām dienas gaitā. Tāpat arī miegs ir būtiska komponente uzkrātās informācijas apstrādei un atmiņas nostiprināšanai un tās formēšanai, kā arī tam, ka vajadzīgā informācija tiek novirzīta ilgtermiņa atmiņā, bet nevajadzīgā tiek izdzēsta. Guļot ciešā miegā, cilvēka ķermenis atjaunojas īpaši atjaunojot muskuļu šķiedras un atgūst spēkus, kā rezultātā rodas labāka pašsajūta un noskaņojums, ” par efektīva miega ietekmi uz cilvēka labsajūtu stāsta Miega slimību centra ārste, miega traucējumu speciāliste Natālija Bērziņa. Tomēr nereti dažādu aspektu – gan fizioloģisko īpatnību, gan izvēlētā dienas ritma – dēļ cilvēkiem ir traucēts miegs. Dažādu pētījumu rezultātā pierādījies, ka šīs problēmas ir iespējams samazināt vai novērst, iesaistoties regulārās fiziskajās aktivitātēs. 

Dr. Bērziņa vērš uzmanību, ka ASV valsts mēroga pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 vīriešu un sieviešu vecumā no 18 līdz 85 gadiem, atklāja, ka 150 minūtes mērenas vai intensīvas aktivitātes nedēļā, kas ir arī ieteicamais daudzums valsts izstrādātajās fizisko aktivitāšu vadlīnijās, nodrošināja miega kvalitātes uzlabošanos par 65%. Pētījuma dalībnieki arī apgalvoja, ka dienas laikā viņi jutās mazāk miegaini, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuri bija mazāk fiziski aktīvi. Mērījumi tika veikti ar akselerometra palīdzību, tāpat dalībnieki atbildēja uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu miegu.

Līdzīgi rezultāti iegūti arī citā pētījumā, kurā dalībnieki trīs nedēļas pēc kārtas katru dienu no rīta veltīja 30 minūtes mērenas intensitātes skrējienam. Dalībniekiem objektīvi mērītais miegs uzlabojās, proti, lēno viļņu miegs pagarinājās, savukārt iemigšanas ilgums saīsinājās skrējēju grupā, salīdzinot ar kontroles grupu. Subjektīvā miega kvalitāte liecināja, ka garastāvoklis un koncentrēšanās spējas dienas laikā uzlabojās, savukārt miegainība – samazinājās. Laiks, nepieciešams aizmigšanai, vidēji bija mazāks nekā 20 minūtes. Par lēno viļņu miegu sauc 3. miega fāzi, kas ir visdziļākā miega fāze, kuras laikā ir novērojamas lēnas acu kustības. Lēno viļņu miegs ir viena no svarīgākām fāzēm veselīgas smadzeņu darbības un vielmaiņas uzturēšanai. Vairāki pētījumi apstiprina, ka regulāra nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā spēj ievērojami samazināt iemigšanas ilgumu un palielināt dziļā miega ilgumu, tāpat arī sekmēt augstāku miega efektivitāti.

MyFitness grupu nodarbību trenere Alīna Silicka aicina atrast tās fiziskās aktivitātes, kas der katram individuāli ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.  Sākumā noteikti jāmācās tās pielāgot savam ikdienas ritmam, kā arī saviem iekšējiem bioritmiem. “Lai nodotos saldam un efektīvam miegam, es ieteiktu izvairīties no augstas intensitātes treniņiem vakarpusē, ja vien tas ir iesējams. Ja nav, tad noteikti pēc augstas intensitātes treniņa, ieviesiet savā treniņa praksē 5-10 minūtes refleksijas (relaksācijas) daļu. 5-10 minūtes, kad netiek darīts nekas, ir absolūts miers un dziļa elpošana. Ieviesiet to pēc katra sava treniņa un jūs sajutīsiet lielu atšķirību savā pašsajūtā un enerģijas plūsmā. Šādā veidā tiek nodoti impulsi nervu sistēmai, ka treniņš ir beidzies un tad organisms var pārslēgties uz nākamo fāzi. Svarīgi atcerēties, ka pēc jebkura treniņa ir jājūtas labi, ja tā nav, tad ir jāmeklē iemesls un jāmaina treniņu prakse, līdz atrodas tas, kas der katram individuāli.”

Kā parūpēties par mutes dobuma veselību un laikus atpazīt saslimšanas?

Skaists smaids, stipri zobi un veselas smaganas – mutes dobuma veselība ietekmē ne vien cilvēka ārējo izskatu, bet arī pašvērtējumu, dzīves kvalitāti un organisma veselības stāvokli kopumā. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem mutes dobuma veselībai ir pareiza un rūpīga higiēna, kā arī regulāras vizītes pie zobārsta un higiēnista. Kā laikus atpazīt mutes dobuma saslimšanas un kas jāņem vērā, rūpējoties par mutes veselību ikdienā, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Mārīte Šukele un SIA Magnum Medical Zobārstniecības preču nodaļas vadītāja, sertificēta zobu higiēniste Māra Užbale.

„Zobu un mutes veselību ietekmē vairāki faktori – ne tikai mutes dobuma higiēna, bet arī ikdienas uzturs, kaitīgie ieradumi, kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana, un citas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts vai kuņģa un zarnu trakta slimības. Jāņem vērā, ka mutes veselības saslimšanas – tā nav tikai estētiska problēma vai diskomforts, ko var ilgstoši atstāt bez ievērības. Pastāvīgs iekaisums un baktēriju klātbūtne var veicināt sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas sistēmas slimības, kā arī ietekmēt organisma vispārējo veselību. Lai tā nenotiktu, par mutes dobuma veselību nepieciešams rūpēties katru dienu, turklāt tas jāsāk darīt jau agrā bērnībā. Papildus pareizai higiēnai reizi gadā nepieciešams apmeklēt zobārstu, savukārt divas reizes gadā – zobu higiēnistu. Tāpat jāpievērš uzmanība saslimšanu simptomiem un laikus jādodas pie speciālista, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu,” uzsver Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Slikta elpa un asiņojošas smaganas – bieži sastopami simptomi

Par mutes dobuma saslimšanu var liecināt tādi simptomi kā smaganu asiņošana, pastāvīgi slikta elpa, zobu, smaganu vai žokļa sāpes, čūliņas mutes apvidū, smaganu, žokļa vai limfmezglu pietūkums un pastiprināts zobu jutīgums. Slimības izpausmes katram pacientam ir individuālas, turklāt katrai no saslimšanām tās var būt atšķirīgas, tāpēc, novērojot izmaiņas vai diskomfortu mutes dobumā, ir svarīgi vērsties pie speciālista.

  • Kariess – zobu cieto audu pakāpeniska bojāeja, ko izraisa baktērijas. Sākotnēji kariess skar zoba emalju, bet pēc tam, to noārdot, veido kariozu dobumu. Kariesu neārstējot, tas var skart zoba nervu un izraisīt iekaisumu. Zoba bojājuma gadījumā pacients var novērot izmaiņas zoba krāsā, zoba jutīgumu, vēlīnā stadijā arī stipras sāpes.
  • Zobakmens – ciets, dzelteni brūnā krāsā mineralizējies zobu aplikums. Tas intensīvāk veidojas starpzobu virsmās un pie smaganu malas, retāk – zobu kožamajās virsmās. Zobakmens veidojas, sacietējot ēdiena atliekām, mikroorganismiem un atmirušiem audiem. Zobakmens ietekmē veidojas slikta elpa, smaganas kļūst jutīgas un apsārtušas, veidojas smaganu iekaisums, tai skaitā smaganu asiņošana.
  • Gingivīts – smaganu iekaisums, ko izraisa zobu aplikuma baktērijas. Smaganas var būt apsārtušas, novērojama tūska un smaganu asiņošana. Gingivītu neārstējot, veidojas periodontīts, proti, zoba balstauda iekaisums, kā rezultātā parādās smaganu kabatas un zobs kļūst kustīgs.
  • Stomatīts – mutes dobuma gļotādas iekaisums. Par stomatītu liecina nelielas čūlas vai izsitumi uz smaganām, mēles, aukslējām, lūpu vai vaigu iekšpusē. Stomatītam tāpat raksturīgs arī pietūkums un dedzinoša sajūta, sāpes, runājot, ēdot vai dzerot.
  • Aftas – nelielas, bālganas čūliņas mutes dobuma gļotādā. Aftas var izraisīt kā mutes dobuma infekcijas, tā arī novājināta imunitāte, stress, alerģiska reakcija un dažādas organisma infekcijas. 

Ieteikumi pareizai mutes dobuma higiēnai

„Viens no izplatītākajiem mutes dobuma saslimšanu cēloņiem ir slikta un pavirša higiēna. Zobus nepieciešams tīrīt divas trīs reizes dienā, pēc katras ēdienreizes, ikreiz tīrīšanai atvēlot divas līdz trīs minūtes. Zobi jātīra ar fluorīdus saturošu zobu pastu, bet zobārsts vai zobu higiēnists var ieteikt papildu līdzekļus, piemēram, zobu diegu, industriālās birstītes, periodisku mutes skalojamo līdzekļu, gelu vai citu preparātu lietošanu. Kā joko zobārstniecības speciālisti, rūpīgi jātīra tikai tie zobi, ko vēlies saglabāt ilgtermiņā,” saka SIA Magnum Medical Zobārstniecības preču nodaļas vadītāja, sertificētā zobu higiēniste Māra Užbale.

Zobi jātīra ar mīkstu zobu birsti, ko ieteicams mainīt vismaz reizi trīs mēnešos. Ja zobu sukas sariņi ir noliekušies, tā jāmaina nekavējoties – bojātie sariņi nespēj pilnvērtīgi notīrīt zobu virsmu. Tāpat regulāri ieteicams mainīt arī zobu pastu, pretējā gadījumā mutes dobuma mikroflora var izveidot rezistenci, kā rezultātā pasliktinās mutes dobuma higiēna. Tam jāpievērš īpaša uzmanība tad, ja tiek izmantotas ārstnieciskās zobu pastas, piemēram, pastas, kas kavē un samazina aplikuma un zobakmens veidošanos. 

Jāizvēlas fluorīdus (F) saturoša zobu pasta, kam pievienota cilvēka vecumam atbilstoša fluorīdu koncentrācija, jāpievērš uzmanība zobu pastas devai:

  • 0−2 gadu vecumam atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1000 ppm, deva − rīsa graudiņa lielumā;
  • 2−6 gadu vecumam atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1000−1500 ppm, deva − zirņa lielumā;
  • no 6 gadu vecuma atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1500 ppm, deva − zobu birstes galviņas garumā (vai pupas lielumā).

„Ja bērns ir jaunāks par desmit gadiem, vecākiem ieteicams ik vakaru kopīgi pārtīrīt bērna zobiņus, jo šajā laikā iemaņas kvalitatīvā zobu tīrīšanā vēl nav izveidojušās. Tās attīstās līdz ar rakstītprasmi,” papildina sertificētā zobu higiēniste Māra Užbale.

Rūpīgi jāiztīra starpzobu virsmas. To iespējams paveikt, ņemot talkā zobu diegu ar vasku, atbilstoša izmēra starpzobu birstītes vai „air floss” veida tīrīšanas ierīci. Neviena no šīm metodēm nav zobiem traumatiska – tas ir pavisam vienkārši un parocīgi.

Mutes skalojamais līdzeklis – tikai pēc speciālista ieteikuma. Antibakteriālus mutes dobuma skalojamos līdzekļus parasti izmanto tad, ja nepieciešams novērst vai ārstēt smaganu iekaisumu. Atbilstošo līdzekli ieteiks ārstējošais speciālists, bez vajadzības to lietot nav ieteicams.

Regulāras vizītes pie speciālista. Pat tad, ja nav novērojamas nekādas sūdzības vai diskomforts, pie zobārsta uz pārbaudi jādodas vienu reizi gadā, bet pie higiēnista – divas reizes gadā. Vairums mutes dobuma saslimšanu sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par mutes dobuma veselību un laikus diagnosticētu izmaiņas. 

 „Rūpes par mutes dobuma higiēnu apgūstam jau no agras bērnības, un ar laiku tās kļūst par pašsaprotamu ikdienas ieradumu. Kā atgādinājumu par zobu tīrīšanu var izmantot uzstādījumus digitālajās ierīcēs – pulksteņos, viedtālruņos vai planšetēs –, tāpat var izvietot atgādinājumus rakstveidā – līmlapiņas pie spoguļa, ledusskapja un citur. Pats galvenais nosacījums ir disciplīna – stingra noteikumu ievērošana. Ieradums veidojas, ja regulāri atkārtojam vienu un to pašu darbību vismaz piecas dienas pēc kārtas, savukārt tad, ja to darām vismaz trīs mēnešus, varam būt droši, ka tam būs rezultāts ilgtermiņā. Laba zobu higiēna – tas ir uzlabojums dzīves kvalitātē, labāka pašsajūta, samazināta kariesa intensitāte, novērstas smaganu slimības un rezultātā – ietaupītas finanses,” uzsver Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Kā parūpēties par matu veselību un skaistumu, sākoties rudenim?

Karstā vasaras saule un ūdens peldes ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē matus, tāpēc rudens ir īstais laiks, lai tos atjaunotu un pievērstu tiem pastiprinātu uzmanību. Kā uzlabot matu veselību un skaistumu, 5 ieteikumos dalās “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

1. Pievērst pastiprinātu uzmanību matu kopšanas rituāliem

Matus ievērojami bojā regulāra matu fēna, taisnotāja, lokšķēru lietošana. Savukārt pēc matu balināšanas, ķīmiskas taisnošanas vai ilgviļņu likšanas, mati var kļūt trausli, sausi un kļūt pat nedzīvi. Jo mazāk mati tiks kairināti un bojāti, jo stiprāki un veselīgāki tie būs, īpaši sezonu maiņā, kad iespējams mati jau tā pastiprināti izkrīt. Tāpat daudzi grēko ar to, ka matus mazgā pārāk siltā ūdenī. Ja arī ir pierasts mazgāt ar ļoti siltu ūdeni, matu skalošana noteikti jāpabeidz vēsā ūdenī. Pēc matu mazgāšanas mitros matos, maigi iemasējot galvas ādā un saknēs, ieteicams ieziest matu nostiprinošas ampulas, kuru sastāvā esošās vielas nostiprina matu saknes un novērš matu izkrišanu, kā arī dabīgi veicina matu augšanu. Savukārt matu galos ieteicams izmantot barojošu matu eļļu. Ja mati tiek žāvēti ar fēnu, žāvēšanas ar siltu gaisu noslēgumā jābūt vēsākai gaisa plūsmai, neradot spurainu matu efektu. 

Matu bojāšanu un izkrišanu var veicināt arī ikdienā cieša matu sakārtojuma izvēle, izmantojot stingras matu gumijas vai sprādzes. Zane Melberga iesaka pievērst uzmanību un iespējams mainīt ikdienas matu kopšanas rituālus. Vēlams mazināt matu karsēšanu, bet, lai veicinātu matu atkopšanās procesu, ieteicams izvēlēties šampūnus, kas stimulē galvas ādas asinsriti, atjauno bojātus matus, vienlaikus stimulē jaunu matu augšanu.

2. Pārskatīt savu ēdienkarti

Olbaltumvielas spēlē būtisku lomu, nodrošinot organismu ar vairākām nozīmīgām funkcijām, tostarp matu un nagu augšanu. Ja ikdienā tiek uzņemts pārāk maz olbaltumvielu, mati var zaudēt spīdumu, kļūt trausli un pastiprināti izkrist, vienlaikus apstādinot jaunu matu augšanu. Farmaceite iesaka katru dienu ēdienkartē iekļaut pietiekami daudz olbaltumvielu. Lai arī standarta deva pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 40-60 grami olbaltumvielu dienā, to var ietekmēt vecumam atbilstošs fizisko aktivitāšu līmenis un veselības stāvoklis. Olbaltumvielas iespējams uzņemt uzturā lietojot tādus pārtikas produktus kā gaļu, zivis, olas, piena produktus, pākšaugus, ķirbju sēklas un citus produktus. 

3. Uzņemt papildu vitamīnus

Ja tam, ko ēdam, netiek pievērsta pastiprināta uzmanība, iespējams, nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus, kas nodrošinātu organismā izsīkušās vitamīnu un minerālvielu rezerves. Matu veselībai vissvarīgākie ir B grupas vitamīni, savukārt to deficīts var veicināt pastiprinātu matu izkrišanu. Ņemot vērā to, ka matu šūnas dalās ļoti ātri, svarīgi, lai šie vitamīni organismā tiktu uzņemti pietiekamā daudzumā un mati varētu pietiekami ātri augt.  Piemēram, biotīns jeb B7 vitamīns aktivizē šūnu vielmaiņu, pantotēnskābe jeb B5 ļoti nepieciešama gan matu šūnu dalīšanās procesā, gan pigmenta veidošanā. Dabā B grupas vitamīni ir atrodams graudaugos – jo īpaši vērtīgi ir nelobītie graudi ar visiem apvalkiem, taču tie ir arī riekstos, aknās, olās, gaļā. 

Tajā pašā laikā jābūt piesardzīgiem, vai gadījumā kāds no vitamīniem netiek uzņemts pārāk lielā daudzumā, radot pretēju efektu – matu izkrišanu. Piemēram, pārāk liela daudzuma A vitamīna uzņemšana ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem veicina matu izkrišanu. Bērniem pēc 4 gadu vecuma un pieaugušajiem dienā vajadzētu uzņemt 5000 vienības A vitamīna. Lai noteiktu A vitamīna daudzumu organismā, nepieciešams vēsties pie ārsta, lai veiktu analīzes un pārliecinātos, kāds ir A vitamīna daudzums organismā. Pēc A vitamīna devas mazināšanas matu izkrišanai vajadzētu apstāties.

4. Izvēlēties atbilstošus matu mazgāšanas līdzekļus

Ja mati ir sausi, pirkt šampūnu, kas paredzēts sausiem matiem, šķiet loģiski. Tomēr tas var izrādīties aplams solis. Visai bieži mati ir sausi, bet galvas āda stipri taukojas, tāpēc lietojot šampūnu sausiem matiem, galvas āda tiks taukota vēl vairāk. Lai izvēlētos piemērotāko šampūnu vairāk jāvadās pēc tā, kāds ir galvas ādas, nevis matu stāvoklis. Šādā situācijā ideāla izvēle būtu lietot divus šampūnus – vispirms galvas ādu kārtīgi izmazgāt ar šampūnu, kas domāts taukainiem matiem, pēc tam matus izmazgāt ar šampūnu, kas paredzēts sausiem matiem. Savukārt balzamu vai matu masku izvēlies tādu, kas domāta sausiem matiem, neuzklājot šos līdzekļus galvas ādai.

Balzamu vai masku nevajadzētu likt tikko izskalotos matos, kad no tiem vēl pil ūdens. Tad lietotais līdzeklis nespēs tajos iesūkties. Farmaceite norāda, ka pareizi būtu pēc šampūna izskalošanas matus kārtīgi nosusināt ar dvieli vai vismaz ar pirkstiem izbužināt, lai tajos paliek pēc iespējas mazāk ūdens, lai tie ir mitri, bet ne slapji, un tikai tad ieklāt masku vai balzamu.

5. Mazāk pārdzīvot

Stress ietekmē ne vien vielmaiņu kopumā, bet ir arī viens no iespējamiem matu izkrišanas iemesliem. Stresa ietekmē galvas apmatotās daļas ādas asinsvadi sašaurinās, matu saknes sliktāk tiek apgādātas ar asinīm, kā rezultātā mati var izkrist. Reizēm matu izkrišana no stresa radītajām situācijām nerodas uzreiz. Matu izkrišana var būt sekas pat trīs mēnešus vecam pārdzīvojumam. Savukārt par stresa esamību ikdienā var liecināt arī sausa galvas āda. Ieteikums pievērst pastiprinātu uzmanību savam dzīvesveidam un ikdienas ieradumiem. Ieteicams izprast to, kas ikdienā rada stresu un, kā no tā iespējams izvairīties. Ne mazāk svarīgi ir parūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, veltot pietiekami daudz laika atpūtai no ikdienas steigas. Lai mazinātu stresu, var iedzert kādu nomierinošu ārstniecības augu tēju. Baldriāns, lavanda, melisa iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu, mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. Piparmētras, apiņu, pasifloras tējas lieto garīgas pārslodzes un bezmiega gadījumā. Stresa mazināšanai līdz arī magnijs – to iespējams uzņemt vairāk ēdot  zaļos lapu dārzeņus, pākšaugus,  avenes, banānus, rupja maluma maizi, sēkliņas un riekstus vai lietojot magnija preparātus. 

Kā parūpēties par matu veselību rudenī?

Pastiprināta matu izkrišana kļūst par aizvien izplatītāku problēmu. Ja agrāk par to sūdzējās galvenokārt vīrieši labākajos gados, kam tā ir ģenētiski mantota izpausme, tad pašlaik šī problēma skar aizvien gados jaunākus vīriešus un sievietes. Rudenī matu kopšanai jāpievērš īpašas rūpes, tādēļ “Euroaptieka” un SMP doktorāta uztura speciāliste Marina Kaplāne iesaka, kā novērst matu izkrišanu un soli pa solim atgūt matu skaistumu.

“Rudenī pastiprināta matu izkrišana ir saistīta ar vasaras sekām – neapdomīgu uzturēšanos saulē un karstumā. Tāpat matu izkrišanas iemesls var būt pārtika, kurā trūcis vajadzīgo minerālvielu, nepietiekama ūdens uzņemšana, neveselīgs dzīvesveids, sadzīves ķīmija un stress. Par matu veselību aukstajos gada mēnešos var parūpēties, ievērojot trīs vienkāršus ieteikumus,” norāda uztura speciāliste Marina Kaplāne.

Mazinām stresu

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mati mēdz pastiprināti izkrist, ir stress. Ne velti radies teiciens – stress ēd matus nost no galvas. Stresa hormonu ražošanai organisms patērē daudz cinka, un tā deficīts būtiski ietekmē matus, nagus un ādu. Bez cinka mati zaudē pigmentu, kļūst sirmi un aug lēni. Stresa laikā visi muskuļi, tai skaitā pie matu saknēm, ir savilkti un nospriegojušies. Ja matu saknes nesaņem vajadzīgās barības vielas, mats aug tievāks, kļūst distrofisks un izkrīt. Līdzīgu efektu rada diētas kļūdas un badošanās – tā mēdz notikt pēc operācijām, antibiotiku kūres u.tml. Viss, kas slikti ietekmē imunitāti, pasliktina arī matu augšanu.

Lai mazinātu stresu, uztura speciāliste iesaka izvēlēties piemērotas fiziskās aktivitātes, kas ne tikai veicinās veselīgu dzīvesveidu, bet arī uzlabos asinsriti, tādējādi stimulējot vielmaiņas norisesarī galvas ādā.

Veselīgs uzturs gan pašam, gan matiem

Lai mati augtu skaisti un veselīgi, ir ļoti svarīgi ar pareizi izvēlētu uzturu nodrošināt matiem nepieciešamās barības vielas. “Ieteicams uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu, kas gādā par matu augšanu: biezpienu, olas, vistas gaļu, jūras produktus, riekstus un eļļas, kā arī augļus un dārzeņus, svaigās sulas un rudzu maizi. Visi šie produkti satur antioksidantus, B grupas vitamīnus, vērtīgas taukskābes un minerālvielas, kas rūpējas par galvas ādas veselību un stimulē jaunu matu veidošanos,” skaidro Marina Kaplāne.

Ja ar atbilstošu uzturvielu uzņemšanu vien nepietiek, papildus var lietot arī speciālos vitamīnu un minerālvielu kompleksus, kas paredzēti matu, nagu un ādas skaistumam.

Matu serumi

Paralēli veselīgam uzturam un stresa mazināšanai matiem palīdzēs losjoni un serumi, kas stimulē matu sakņu apasiņošanu, lielisku efektu dod arī ampulu terapija. Aktīvās vielas dziļi iedarbojas galvas ādas šūnās un nodrošina trūkstošo vielu piegādi matu saknēm, tādējādi veicinot dzīvotspējīgu matu augšanu un vienlaikus stiprinot matu saknes.

Uztura speciāliste atzīmē, ka matu augšanu stimulē arī rūpīga matu ķemmēšana, bet tas jādara regulāri un ar dabiska materiāla ķemmi vai matu suku. Sintētiskās birstes un ķemmes nederēs, jo tās veido statisko strāvu, kas atplēš vaļā mata zvīņas, tie iet pa gaisu, pūkojas un šķeļas.

Kā parūpēties par intīmo kopšanu vasaras sezonā?

Intīmā veselība ir viens no labas pašsajūtas stūrakmeņiem – nereti tieši citiem nemanāmās delikātās problēmas var sagādāt vislielāko diskomfortu. Lai gan vasaras karstie laikapstākļi var būt īsts izaicinājums intīmajai higiēnai, ievērojot dažus nosacījumus, iespējams nodrošināt labu pašsajūtu un justies ērti un pārliecināti gan vasarā, gan visa gada garumā. Kas jāņem vērā, rūpējoties par intīmo kopšanu vasaras mēnešos, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

„Rūpes par intīmo kopšanu ir vienlīdz būtiskas visu gadu, tomēr vasaras sezonā tām nepieciešams pievērst papildu uzmanību. Karstie laikapstākļi veicina svīšanu, kas, savukārt, rada mitru un siltu vidi – labvēlīgus apstākļus dažādu infekciju un iekaisumu attīstībai. Nepienācīgi rūpējoties par intīmo higiēnu, tiek izjaukta maksts dabiskā mikroflora un iespējams piedzīvot tādas veselības problēmas kā bakteriālo vaginozi, vaginālo kandidozi jeb piena sēni vai urīnceļu iekaisumu. Lai pasargātu intīmo veselību, vērts ielāgot dažus vienkāršus nosacījumus, bet, piedzīvojot pirmos intīmo problēmu simptomus, jādodas pie ginekologa,” piekodina Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Pieci padomi intīmajai kopšanai vasarā:

  1. Izvēlieties piemērotus intīmās kopšanas līdzekļus. Ķermeņa intīmo zonu nevajadzētu mazgāt ar parasto dušas želeju vai ziepēm – šie līdzekļi kaitē maksts dabiskajai mikroflorai, rada kairinājumu un iznīcina labvēlīgās baktērijas, tādā veidā veicinot iekaisumu. Tāpat nav ieteicams šīs ķermeņa daļas mazgāšanai lietot sūkli, kas var noskrāpēt vai pārmēru kairināt jutīgo ādu. Maksti nekādā gadījumā nedrīkst skalot iekšķīgi, jo tā tiek samazinātas tās dabiskās aizsargspējas. Intīmo higiēnu ieteicams veikt divas reizes dienā, noskalojoties ar siltu ūdeni vai lietojot atbilstošu intīmās mazgāšanas līdzekli. Jāpārliecinās, ka izvēlētais kopšanas līdzeklis nesatur ziepes, smaržvielas, krāsvielas vai spirtu, ieteicams dot priekšroku produktam, kas ir hipoalerģisks un klīniski pārbaudīts. Intīmās kopšanas līdzeklim jābūt vecumam atbilstošam pH līmenim:
  2. meitenēm no 3 līdz 14 gadu vecumam ir zems estrogēna līmenis, tāpēc jāizvēlas līdzeklis ar neitrālu pH;
  3. sievietēm reproduktīvajā vecumā ir skābs pH līmenis, un būs piemērots līdzeklis ar 4–5 pH;
  4. menopauzes laikā estrogēna līmenis atkal pazeminās, un pH ir neitrāls, jāizvēlas līdzeklis ar 6–7 pH.
  • Nav ieteicams lietot biksīšu ieliktnīšus. Vasaras periodā bez īpašas nepieciešamības vai iemesla nevajadzētu lietot biksīšu ieliktnīšus. Tie veicina svīšanu un neļauj gaisam piekļūt intīmajai zonai, tā radot labvēlīgu vidi baktērijām. Ja tomēr ieliktnīši ir nepieciešami, tie jāmaina ne retāk kā ik pēc četrām stundām, bet, pastiprināti svīstot, – vēl biežāk. Ieteicams izvēlēties ieliktnīšus bez aromatizatoriem un krāsvielām.
  • Ieteicams dot priekšroku dabiska materiāla apakšveļai. Vasaras sezonā ir īpaši svarīgi izvēlēties dabiska materiāla veļu, piemēram, kokvilnas apakšveļu, jo sintētiskie materiāli neļauj ādai elpot. Biksītēm jābūt atbilstoša izmēra, tās nedrīkst būt pārlieku ciešas, turklāt vēlams, lai to aizmugurējā daļa ir pietiekami plata, tādējādi izvairoties no berzes un kairinājuma, kas kaitē intīmās zonas veselībai.
  • Velciet piemērotu apģērbu. Lai izvairītos no svīšanas un nodrošinātu intīmajai zonai pietiekamu gaisa piekļuvi, vasaras sezonā īpaša vērība jāpievērš garderobei. Nebūtu ieteicams valkāt pārāk ciešu apģērbu, būtu jāizvēlas drēbes no dabiska materiāla. Atstājiet bikses un šortus vēsākām dienām, bet karstā laikā dodiet priekšroku svārkiem un kleitām. Tāpat nevajadzētu vilkt zeķubikses, to vietā labāk atstājot kājas basas vai izvēloties garās zeķes. 
  • Pēc peldēšanās uzreiz pārģērbieties. Hlorēts ūdens un sālsūdens var negatīvi ietekmēt ādu un intīmās zonas mikrofloru, turklāt pēc peldēšanās mitrais apģērba gabals neļauj ķermenim vienmērīgi atdzist, kā rezultātā var veidoties urīnceļu iekaisums. Pēc peldes vajadzētu pārģērbties bez liekas kavēšanās, bet pēc peldkostīma novilkšanas kārtīgi jānoskalojas. 

Kad intīmajai higiēnai jāpievērš īpaša uzmanība? 

„Intīmā higiēna ir īpaši svarīga mēnešreižu un grūtniecības laikā, kad organisms piedzīvo hormonālas izmaiņas un palielinās vaginālās kandidozes jeb piena sēnes risks. Tāpat piesardzība jāievēro, lietojot antibiotikas – tās izjauc normālu mikrofloru ne tikai kuņģī un zarnu traktā, bet arī intīmajā zonā, kā rezultātā iespējams novērot diskomfortu un gluži tāpat palielinās piena sēnes iespējamība. Izmaiņas maksts mikroflorā veicina arī citi faktori, piemēram, stress, nepietiekams miegs, ēdienkarte, kurā ir pārmēru daudz cukura un cietes, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana, novājināta imunitāte vai glikozes vielmaiņas traucējumi. Novērojot nepatīkamus simptomus intīmajā zonā – niezi, pietūkumu, dedzināšanu, izmaiņas aromātā vai izdalījumu krāsā vai daudzumā –, jādodas pie ģimenes ārsta vai ginekologa. Speciālists veiks nepieciešamās pārbaudes, noteiks diagnozi un ārstēšanu, kā arī ieteiks, kas jādara, lai no problēmas izvairītos nākotnē,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Kā parūpēties par drošu dzīvi tiešsaistē – iesaka eksperts

Teju puse no pērn interneta vidē reģistrētajiem drošības pārkāpumiem bija ļaunprātīgi, kamēr atlikušos izraisīja cilvēciskais faktors vai kļūdas sistēmā, liecina starptautiskā datu, tirgus izpētes un mārketinga uzņēmuma “International Data Group” pētījuma rezultāti.

 “Tieši tāpēc personisko datu drošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Atruna, ka ir grūti paturēt prātā vairāk nekā vienu paroli, šajā situācijā skan paradoksāli, jo faktiski vieglas paroles ir kā medus maize kibergarnadžiem,” uzskata BITE kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.

Statistika liecina, ka viens cilvēks lieto vidēji četras līdz piecas paroles, taču ikdienā apmeklēto vietņu un lietotņu skaits ir daudzkārt lielāks. Arī četras, piecas paroles nav maz, tādēļ Vala piedāvā praktiskus padomus, kā organizēt drošu dzīvi tiešsaistē.

# Iegaumē – drošu paroli veido vismaz desmit simboli, tā ir viegli lietojama un šifrēta

Jāatceras – jo sarežģītāk uzrakstāma ir parole, jo grūtāk to ir uzlauzt. Tādēļ drošai parolei jāsatur vismaz viens lielais burts (A..Z), mazais burts (a..z), cipars (0..9) un simbols (!@#$%^&*()_+-=).

“Labs risinājums ir lietot paroļu frāzes, vēl labāks – šifrēt tās, aizstājot burtus ar skaitļiem un simboliem. Piemēram, apgalvojumu “Man patīk vasara!” var pārvērst burtu virknē “manpatikvasara!”, kuru savukārt var nošifrēt, radot šķietami neloģisku, taču tā autoram saprotamu kodu – “m4np4t!kv$s$r$!”,” skaidro Vala.

# Izmanto katrai interneta vietnei, sociālo tīklu kontam savu, unikālu paroli, bet reģistrācijai dažādos resursos – atšķirīgus e-pastus

Izpētīts, ka lielākā daļa interneta lietotāju izmanto vienu un to pašu paroli vairākiem tiešsaistes kontiem. Piemēram, ASV 70% lietotāju izmanto septiņas vai mazāk paroles, bet ikdienā lieto vidēji 24 dažādus tiešsaistes kontus, liecina identitātes menedžmenta uzņēmuma “Gigya” pētījuma rezultāti.

“Daudzi cilvēki patiešām izmanto vienu un to pašu paroli, lai piekļūtu dažādām vietnēm, tostarp e-pastiem. Ja kādu no šīm vietnēm uzlauž hakeri, ir ļoti ticams, ka ļaundari mēģinās iegūtos lietotājvārdus izmantot arī citās vietnēs, tādējādi var būt apdraudēta visa jūsu interneta “saimniecība”, sākot no e-pastiem un beidzot ar banku kontiem. Tāpat ļaundari var izmantot jūsu ierīces – mobilos tālruņus, datorus u.c. –, lai, piemēram, izplatītu inficētas mēstules,” uzsver Vala.

# Parūpējies par viedtālruņa drošību, noslēdzot tā ekrānu ar paroli, PIN kodu vai pirksta nospiedumu

Telefona ekrāna noslēgšana mazina iespēju, ka tajā uzglabātajai informācijai, izmantotajām mobilajām aplikācijām u.tml. varētu piekļūt svešinieki, kas īpaši svarīgi ir gadījumos, kad viedtālrunis tiek pazaudēts vai nozagts.

Eksperts gan norāda, ka PIN koda vai pirkstu nospieduma izmantošana ierīces ekrāna noslēgšanai ir mazāk droši risinājumi nekā parole. “Viedtālruņu lietotāji, domājot par savu ierīču drošību, visbiežāk ekrāna noslēgšanai izmanto pirksta nospiedumu. Protams, tā nav ložu necaurlaidīga aizsardzība, taču šāds risinājums ir ievērojami efektīvāks par PIN kodu “1111”, “1234” vai “qwerty”. Ja telefonā tiek uzglabāta sensitīva informācija, es tomēr ieteiktu izmantot paroli, turklāt ko krietni sarežģītāku par jūsu dzimšanas datiem, bērnu, mājdzīvnieku vārdiem u.tml.,” tā BITE drošības eksperts.

# Pārliecinies, ka tavi e-pasti un sociālo tīklu profili nav kompromitēti

“Gigya” pētījuma dati liecina – lielākais vairums jeb 62% lietotāju, atklājot, ka viņu e-pasts vai sociālo tīklu profils ir uzlauzts, nomainīs paroli, 22% nedarīs neko, bet 18% slēgs kontu. “Pieredze gan rāda, ka šādos gadījumos ar paroles maiņu vien parasti nepietiek. Ja runa ir par sociālajiem tīkliem, labākajā gadījumā var nākties mainīt gan paroli, gan šim kontam piesaistīto e-pasta adresi, sliktākajā – slēgt kontu,” norāda Vala.

To, vai e-pasti un sociālo tīklu profili nav uzlauzti, un dati, ko tie satur, nav nopludināti kādā no lielajām lietotāju datu zādzībām, var noskaidrot dažādos veidos, piemēram, vietnē https://haveibeenpwned.com.

# Paroles jāglabā droši un tās nedrīkst atklāt pat draugiem un ģimenes locekļiem, ja vien nav jārisina kāda ārkārtas situācija

Līdzīgi kā banku karšu paroles, arī viedtālruņu, datoru, e-pastu un dažādu interneta vietņu reģistrācijas paroles nav vēlams pierakstīt uz papīra lapas, glabāt nešifrētā dokumentā vai neaizsargātā datorā. Visērtākais un drošākais risinājums daudzu paroļu uzglabāšanai ir īpašas mobilās aplikācijas, piemēram, “Keepass” un “Lastpass”. Ja šim mērķim tomēr tiek izmantots interneta pārlūka piedāvātais paroļu glabāšanas rīks, datoram obligāti ir jābūt aizsargātam ar paroli.

# Maini paroles regulāri – vismaz reizi gadā

Izpētīts, ka liela daļa lietotāju savu viedtālruņu paroles maina reti vai nemaina vispār. Piemēram, identitātes kompānijas “Telesign” pētījums atklāj, ka katrs piektais lietotājs paroli nav mainījis vismaz desmit gadus – kopš laikiem, kad par labāko viedtālruni tika uzskatīts “Nokia N95”. Savukārt divi no pieciem lietotājiem paroles nav mainījuši aptuveni sešus gadus.

“Mēs lietojam internetu un mobilās aplikācijas, lai glabātu naudu, iepirktos visā pasaulē, sazinātos ar draugiem, uzglabātu informāciju un datus, tādēļ regulāra paroļu atjaunošana būtu jāuztver kā ikdienas higiēna – tai jābūt pilnībā pašsaprotamai lietai,” uzsver BITE eksperts.

Kā parūpēties par drošību Jaunā gada svinību laikā?

Mēdz teikt – kā Jauno gadu sagaidīsi, tā arī to pavadīsi. Lai gads neiesāktos uz skumjas nots, bez bagātīgi klātiem svētku galdiem, grezniem tērpiem un šampanieša glāzēm, kuras saskandināt, pulkstenim nositot divpadsmit, ir svarīgi parūpēties arī par savu un apkārtējo cilvēku drošību.

Lai uguņošana nepārvērstos nelaimē

Kas gan būtu Jaunā gada svinības bez krāšņas uguņošanas! Taču, neprasmīgi lietojot pirotehniku, iespējams iegūt traumas, kas ir smagas un ar paliekošām sekām, tādēļ visdrošāk uguņošanu uzticēt profesionāļiem. Par godu gadu mijai krāšņi uguņošanas priekšnesumi tiek rīkoti teju katrā Latvijas pilsētā, taču, ja esat nolēmis uguņošanu sarīkot savas mājas pagalmā, svarīgi ir ievērot piesardzības pasākumus un parūpēties ne tikai par savu, bet arī par apkārtējo drošību.

Pirotehniku uguņošanai ieteicams iegādāties tikai sertificētos veikalos, un pirms pirotehnikas lietošanas rūpīgi izlasiet tās pamācību. Uzstādot pirotehnikas izstrādājumus, ņemiet vērā vēja stiprumu un virzienu, kā arī novietojiet palaišanas izstrādājumu uz stabilas virsmas, lai tas uguņošanas brīdi nevarētu apgāzties un mainīt šaušanas virzienu.

Tāpat neatstājiet pirotehniku bez uzraudzības, lai tā nenonāktu bērnu, pusaudžu vai kāda cita nepieredzējuša cilvēka rokās, un parūpējieties par to, lai uguņošanas laikā gan jūs pats, gan arī skatītāji atrastos pietiekami drošā attālumā no pirotehnikas palaišanas vietas.

 

Arī viena dzirkstele var izraisīt ugunsgrēku

Neatņemama Jaunā gada svinību sastāvdaļa ir arī brīnumsvecītes, kas sagādā īpašu prieku bērniem. Diemžēl brīnumsvecīšu dzirksteles var izraisīt nopietnus apdegumus gan bērniem, gan pieaugušajiem, tādēļ tās jādedzina īpaši uzmanīgi. Svarīgi atcerēties, ka brīnumsvecītes nedrīkst dedzināt iekštelpās, kā arī viegli uzliesmojošu priekšmetu un svētku dekorāciju tuvumā – pat viena uz svētku eglītes vai paklāja nokritusi dzirkstele var viegli aizsvilties un izraisīt ugunsnelaimi.

Tāpat jāpievērš pastiprināta uzmanība arī svecēm, kas līdzās citām dekorācijām bagātīgi grezno svētku galdu – sveces nedrīkst atstāt bez uzraudzības, tās jānovieto stabili un uz līdzenas virsmas. Sveces nedrīkst novietot tuvumā citiem siltuma avotiem – radiatoriem, sildītājiem, kā arī viegli uzliesmojošiem priekšmetiem, piemēram, aizkariem.

Izrādās, ka arī krāsainās gaismu virtenes, ar kurām mēdzam rotāt ne tikai eglīti, bet arī mājas fasādi, var izraisīt ugunsnelaimi. Pievērsiet uzmanību, vai gaismu virtenes piemērotas lietošanai ārpus telpām – iekštelpām paredzētās elektriskās spuldzītes ārā nederēs, jo tās neizturēs gaisa temperatūru un nokrišņus un sabojāsies.

Lai izvairītos no ugunsnelaimes, svarīgi ir ievērot dažādus piesardzības pasākumus – viens no risinājumiem ir dūmu detektora uzstādīšana, kas ar skaļu trauksmes signālu reaģēs uz uguns dūmiem un sniegs papildu drošību mājoklī īpaši nakts laikā. „Dūmu detektoru uzstādīt ir pavisam vienkārši, turklāt mūsdienās vairs nav jāuztraucas, ka ierīces uzstādīšanas laikā tiks sabojāti griesti,” stāsta automatizēto ēku vadības sistēmu centra JUNG pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimunds Skurdenis. „Jaunākajiem dūmu detektoriem ir magnētiski pievelkoša sistēma, kas atvieglo dūmu detektora uzstādīšanu – nepieciešams vien noņemt drošības plēvi no ierīces un ar magnēta apakšdaļu piespiest dūmu detektoru pie griestiem.”

Gadu mija – aktīvākais laiks kramplaužiem

Svētku laiks ir īpaši aktīvs periods arī garnadžiem, jo daudzi svētku brīvdienās dodas prom un atstāj savus mājokļus nepieskatītus. Dodoties prom, lieku reizi pārbaudiet, vai visi logi ir cieši aizvērti, savukārt durvis – aizslēgtas. Tāpat pārliecinieties, ka pa mājokļa logu nav redzama dārga elektrotehnika vai citas vērtīgas lietas, kas varētu piesaistīt zagļu uzmanību.

Ja svētkus ārpus mājām svinat bieži un dodaties prom uz ilgāku laiku, vērts apdomāt par gudro tehnoloģiju ieviešanu savā mājoklī. Tehnoloģijas par mājokļa drošību parūpēsies jūsu vietā – viena no gudro māju priekšrocībām ir spēja imitēt cilvēka klātbūtni, tādā veidā maldinot kramplaužus un liekot viņiem domāt, ka kāds ir mājās, piemēram, ieslēdzot apgaismojumu vai arī atverot aizkarus. Papildus tam gudrās mājas automatizācijas sistēma aizsargā ne tikai pret ārējiem draudiem, bet arī pret pašu mājokļa iemītnieku aizmāršību un dažādiem nelaimes gadījumiem, piemēram, ūdens plūdiem, kas radušies ūdensvada bojājumu dēļ. Tādā gadījumā sistēma ne tikai var sazināties ar mājokļa iemītniekiem, kas svētku brīvdienas pavada ārpus mājas, bet arī dod ziņu drošības dienestiem un automātiski bloķē ūdens piegādi.

Autors: Jung

28.12.2018.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā parūpēties par acu veselību mūsdienu dzīves ritmā: farmaceita ieteikumi 

Kā parūpēties par acu veselību mūsdienu dzīves ritmā: farmaceita ieteikumi 

Acu veselība ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas paradumiem — no skatīšanās uz ekrāniem līdz uzturam un higiēnai. Mūsdienās, kad acu noslodze arvien pieaug, ir īpaši svarīgi laikus pievērst uzmanību acu labsajūtai un ievērot vienkāršus, bet būtiskus profilakses pasākumus. Oktobrī, kad tiek atzīmēta Pasaules redzes diena, ar praktiskiem ieteikumiem par acu veselības saglabāšanu dalās BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. 

Acu veselību negatīvi ietekmē vairāki ikdienā bieži sastopami faktori. Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins skaidro, ka pārmērīga viedierīču lietošana un ilgstošs darbs pie datora bez pārtraukumiem var izraisīt acu sasprindzinājumu, sausumu un nogurumu, kas veicina redzes pasliktināšanos. Farmaceits norāda, ka svarīgi ir pievērst uzmanību arī lasīšanas paradumiem — lasīšana tumsā, guļus stāvoklī, pārāk tuvu monitoram (tuvāk par 45 cm) vai bez regulārām pauzēm rada papildu slodzi acīm. Ne mazāk būtiska ir acu higiēna, jo intensīva acu berzēšana, īpaši ar nemazgātām rokām, var sabojāt radzeni un izraisīt apsārtumu. 

Praktiski ieteikumi acu veselības saglabāšanai 

Lai palīdzētu nogurušām acīm, ir svarīgi ievērot regulārus pārtraukumus darba laikā, veikt redzes vingrinājumus, lietot mitrinošus acu pilienus, kā arī nodrošināt pietiekamu miegu un sabalansētu uzturu, uzsver BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. 

Ļaujiet acīm atpūsties: pareizi organizēta darba vide būtiski ietekmē redzes labsajūtu — jānodrošina labs apgaismojums un pietiekams gaisa mitrums telpā. Strādājot pie ekrāniem, farmaceits iesaka ik pēc 20–30 minūtēm ieturēt pārtraukumu un paskatīties tālumā, lai mazinātu acu slodzi. Tāpat svarīgi nodrošināt piemērotu apgaismojumu un samazināt laiku, kas tiek pavadīts pie ekrāniem, jo ilgstoša zilās gaismas iedarbība var kaitēt redzei. 

Ievērojiet pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu: acu veselībai nepieciešams sabalansēts uzturs, kas bagāts ar vitamīniem un minerālvielām — īpaši karotīnu un C vitamīnu. Uzturā ieteicams iekļaut augļus un dārzeņus, bet no kaitīgiem ieradumiem, tostarp smēķēšanas, vēlams atteikties, jo nikotīns negatīvi ietekmē asinsriti un var veicināt acu slimību attīstību, skaidro farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.  

Sargājiet acis no apkārtējās vides ietekmes: ārā uzturoties, lietojiet saulesbrilles ar kvalitatīvu UV aizsardzību, kā arī ievērojiet acu higiēnu: nelasiet guļus stāvoklī, nelietojiet zemas kvalitātes kosmētiku un ievērojiet kontaktlēcu lietošanas noteikumus. 

Stipriniet redzi un rūpējieties par profilaksi: regulāri acu vingrinājumi palīdz uzlabot asinsriti, mazināt nogurumu un veicina barības vielu piegādi acs audiem, kā arī profilaktiskas acu pārbaudes palīdz savlaicīgi atklāt un novērst redzes problēmas, nodrošinot acu veselību ilgtermiņā. Tomēr pie pirmajām diskomforta pazīmēm — apsārtuma, sausuma vai neskaidras redzes — farmaceits iesaka nekavējoties vērsties pie oftalmologa.  

Vitamīnu nozīme 

Visu nepieciešamo vitamīnu nodrošināšana organismam ir būtiska, lai atbalstītu normālu tīklenes darbību, pasargātu acis no bojājumiem, veicinātu redzes nerva darbību un uzlabotu asinsriti. Svarīgākie acu veselībai nepieciešamie vitamīni ir: 

  • A vitamīns – piedalās rodopsīna veidošanā; 
  • C un E vitamīni – antioksidanti, aizsargā acu audus no brīvo radikāļu iedarbības; 
  • B grupas vitamīni – uzlabo nervu vadītspēju un veicina labāku asinsriti. 

Tāpat nozīmīgi ir karotinoīdi – luteīns un zeaksantīns, kas aizsargā acis no ultravioletā starojuma, kā arī omega-3 taukskābes, kas palīdz novērst sausās acs sindromu un uztur acu gļotādas veselību. 

Acu vitamīni un uztura bagātinātāji ir īpaši ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuriem ir diagnosticētas acu slimības (piemēram, katarakta, tīklenes deģenerācija), biroja darbiniekiem vai cilvēkiem, kuriem ir iedzimta nosliece uz redzes problēmām. Tie ir noderīgi arī cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar augstu redzes slodzi.  

Regulāra vitamīnu lietošana palīdz palēnināt ar vecumu saistītās izmaiņas, mazināt acu nogurumu, uzlabot audu apasiņošanu un samazināt komplikāciju risku, tādējādi veicinot acu veselības saglabāšanu ilgtermiņā. Tomēr farmaceits Konstantīns Čerjomuhins atgādina, ka acu labsajūtas saglabāšana iespējama tikai kopumā ievērojot līdzsvarotu dzīvesveidu — nodrošinot pietiekamu atpūtu, pilnvērtīgu uzturu, mazinot kaitīgos ieradumus un veicot regulāras profilaktiskas pārbaudes. 

Atcerieties! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! 

Kā pārsteigt un padarīt vīrieti laimīgu? 9 idejas iedvesmai

Couple on a walk in autumn park throwing leaves by Jozef Polc on 500px.com

Pa starpu bērnu vešanai uz skolu, vakariņu gatavošanai un, šķiet, jau veselu mūžību notiekošajam remontam vannas istabā, ir visai viegli ieslīgt attiecību rutīnā. Lai tā nenotiktu, ņem iniciatīvu savās rokās un iepriecini mīļoto cilvēku!

Pārsteidz ar randiņu, nevis uztici kārtējo pienākumu

Cenšoties paveikt obligātos pienākumus, nereti aizmirstam par dzīves baudīšanu, kas ir svarīga dzīves un attiecību sastāvdaļa. Lai nedaudz atsvaidzinātu jūsu sadzīvi, pārsteidz mīļoto ar negaidītu randiņu! Tam nav jābūt nekam lielam un greznam. Dažkārt pilnībā pietiek ar kino, romantisku pastaigu vai kafejnīcas apmeklējumu.

Sarīko svinības bez iemesla

Pat, ja nelepojies ar izcilām kulināres dotībām, pagatavo kaut ko gardu un nopērc vīnu, ko baudīt pie ēdiena. Sagaidi mīļoto mājās ar uzklātu galdu un paziņo, ka šodien esi nolēmusi svinēt viņa trešo nedēļu jaunajā darbavietā vai kādu citu šķietami nenozīmīgu notikumu, ko ar nelielas izdomas palīdzību vari pārvērst īpašā!

Sastādi pateicību sarakstu

Laika gaitā mīļoto cilvēku un viņa paveiktos darbus sākam uztvert kā pašsaprotamu parādību, tomēr tas var veicināt attālināšanos pat sirsnīgākajās attiecībās. Lai to novērstu, uzskaiti lietas, par ko viņš ir pelnījis pateicību un paud to caur komplimentiem, skūpstiem un apskāvieniem – viņš jutīsies kā varonis, un tieši tas ir vajadzīgs jebkuram vīrietim!

Izkāp no komforta zonas… arī seksā

Sekss ir viena no svarīgākajām attiecību sastāvdaļām, un, ja jūsu intīmajā dzīvē valda panīkums, tas iestāsies arī attiecībās kopumā. Novērs to, izmēģinot mīlēšanos neierastā vietā, laikā vai veidā – nebaidies eksperimentēt un pārsteigt viņu!

Aizstāj vai atjauno viņa tik mīļās, tomēr novalkātās drēbes/apavus/lietas

Katram no mums ir iecienīts apģērbs vai apavi, kas laika gaitā ir nolietojies. Uz “aizgājējiem” ir grūti noskatīties, tāpēc, ja tas iespējams, iegādājies mīļotā iecienīto apavu modeli un aizstāj nolietotās kurpes ar tādām pašām, bet jaunām, vai arī nodod remontā viņa iemīļoto mugursomu.

Atvelc elpu kopīgā izbraucienā

Ļoti iespējams, ka jau sen plānojat pavadīt nedēļas nogali kopīgā izbraukumā, tomēr to nekādi neizdodas realizēt. Ņem iniciatīvu savās rokās un maini to, aizvedot partneri kaut vai ar vilcienu uz kādu sen neapmeklētu pilsētu un pavadiet dienu tur, baudot līdzi paņemto kafiju un vietējo restorānu vai omulīgo kafejnīcu piedāvājumu.

Nedēļas nogalē atstāj viņu vienu

Gluži tāpat kā mēs dievinām pasēdēšanas ar draudzenēm, arī vīrietim nepieciešams laiks, ko pavadīt ar draugiem. Vienojaties, ka gaidāmajā nedēļas nogalē katrs nodarbosieties ar savām lietām, lai pēc tam ar vēl lielāku prieku baudītu viens otra sabiedrību.

Seksīgas bildes un zīmītes

Vīrieši patiesi mīl ar acīm, tāpēc nelaupi viņam prieku aplūkot seksīgas fotogrāfijas, kuras esi viņa dēļ uzņēmusi. Tāpat laiku pa laikam noslēp viņa kabatā ar roku rakstītas mīlas zīmītes – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tām ir lielāka vērtība.

Interesējies par viņa vaļaspriekiem

Atceries, ka tavam partnerim ir svarīgs tavs atbalsts visās viņa dzīves jomās. Izrādi to, laiku pa laikam dodoties vērot vīrieša sniegumu viņa un draugu basketbola mačos, vai arī pievienojies kādam braucienam uz copi. Pat tad, ja sēdēsi līdzās un lasīsi grāmatu, viņš priecāsies par tavu klātbūtni.

Kā pārstāt sevi kritizēt

Vai esat pamanījuši, cik bieži mēs sevi kritizējam? Ir svarīgi prast sevi mīlēt, tomēr tas nav viegli. Ir nepieciešams iemācīties sevi nekritizēt, bet kā gan to izdarīt?

Slavē sevi

Katru dienu slavē sevi par paveikto. Tev ir jāmīl sevi. Uzslavē sevi. Sāki lasīt jaunu grāmatu? Izcili! Sakārtoji drēbes skapī? Lieliski! Vai biji ciemos pie saviem vecākiem? Pārsteidzoši! Pabarojāt pamestus ielas kaķēnus? +100 karma! Visi šie mazie, šķietami nemanāmie sīkumi papildinās jūsu pašapziņu, un aiz šiem jautājumiem jūs vairs nevarēsiet dzirdēt balsi, kura jūs kritizē.

Analizē savu kritiku

Emociju dienasgrāmatā analizējiet visas frāzes, ko jums saka jūsu iekšējā balss. Sāciet katru frāzi atsevišķi analizēt. Uzdodiet atbildes jautājumus. Piemēram, “cilvēki to nedara”. Pretjautājums: “Ko cilvēki dara?”, “Kas ir tik slikts manā rīcībā?”, “Vai es būtu laimīgāks, ja rīkotos citādi?” Pierādi sev, ka esi rīkojies pareizi un tev nav par ko sevi kritizēt.

Kā pārstāt mīlēt cilvēku, kurš tevi nemīl

Vai tava sirds ir salauzta? Vai tavam partnerim pret tevi nav jūtu? Sākumā tas var būt diezgan skumji, bet, par laimi, slavenais teiciens, ka laiks dziedē visas brūces, patiešām ir taisnība.

Kā pārstāt kādu mīlēt?

Dodiet sev laiku

Jūs joprojām esat iemīlējies. Tāpēc tavā galvā notiek īsti amerikāņu kalniņi. Pieņemiet visas emocijas, kas rodas, un dodiet sev laiku. Varbūt jūs tagad atcerieties visus kopā pavadītos mirkļus un atmiņas. Var paiet dienas, nedēļas vai pat mēneši, lai pieņemtu savu jauno realitāti un dotos tālāk.

Pavadiet laiku ar draugiem

Tas nav viegli, bet labāk piespiest sevi satikties ar draugiem, nekā raudāt vienatnē. Draugu kompānijā jūsu garastāvoklis mainīsies. Varbūt jūs dzirdēsiet labu padomu vai vismaz uz mirkli aizmirsīsiet par savu nelaimi.

Pārtrauciet visus kontaktus

Izvairieties no saskares ar šo personu. Īsziņas un tālruņa zvani jūs tikai padarīs nervozus, un viss process būs jāsāk no jauna. Vai tiešām to vēlaties?

Kā pārstāt justies vientuļai, esot attiecībās?

Vientulība mēdz būt labs veids, kā novērsties no ikdienas steigas, taču pamestības sajūta, kas rodas pat tad, kad partneris ir līdzās, ir kaut kas cits. Kā atgūt bijušo emocionālo saikni?

Mēdz gadīties, ka tu jūties vientuļi tādēļ, ka viņš aizkavējas darbā, bet mājās pastāvīgi skatās datora vai telefona ekrānā. Risinājums tam ir vienkāršs – jācenšas pavadīt vairāk laika kopā, obligāti pastāstot viņam par savām raizēm.

Ja problēma ir dziestošajās jūtās, pie tām ir jāstrādā. Ja tu attiecībās jūties vientuļi, uzdod sev pāris jautājumu un rīkojies, izrietot no godīgām atbildēm.

Vai es viņu mīlu?

Tikt skaidrībā ar savām jūtām ir svarīgāk par visu citu. Atceries, kādi bija pirmie jūsu kopdzīves mēneši un gadi, novērtē esošo situāciju. Vislabāk ir pierakstīt savas domas un padomāt, kad jūs sākat attālināties viens no otra.

Kur izgaisa mīlestība?

Mīlestība var slēpties aiz nosodījuma, skumjām un bailēm. Ir sarežģīti mīlēt cilvēku, kurš pastāvīgi tevi pazemo un ar tevi nerēķinās. Izanalizē savu un viņa uzvedību. Varbūt tā vienmēr ir bijis, vienkārši tu to neievēroji?

Vai ir vajadzīga ārējā stimulēšana?

Labas attiecības pieprasa laiku, uzmanību un koncentrēšanos, bet mēs nereti apvainojam otru par to, ka viņš nepietiekami mūs iepriecina. Nomierinies un padomā, kas tieši ir tas, kas tev attiecībās pietrūkst, un, kā to var iegūt.

Vai es esmu vainīga pie vientulības?

Atbilde, kā likums, ir noliedzoša. Frāzes „neviens nevienam neko nav parādā” un „nedrīkst būt vientuļam, kad pasaulē ir tik daudz iespēju” ir maldinošas. Katra pieredze ir citādāka, tāpēc jāizvērtē ir tikai un vienīgi jūsu gadījums. Neļauj sevi apmānīt. Cilvēks var justies vientuļš arī pūlī.

Vai ir vērts ar viņu runāt?

Pavisam noteikti! Tā ir ļoti svarīga informācija jūsu attiecībām. Atturies no apvainojumiem un padomā kopā ar viņu, kā jūs varat mainīt situāciju un atgūt emocionālo saikni, lai tev vairs nebūtu jājūtas vientuļai. Varbūt arī viņš pats jūtas vientuļš?

 

Autors: Dieviete.lv

Kā pārstāt izjust greizsirdību un nepārliecinātību attiecībās

Bailes no partnera pazaudēšanas liek cilvēkam justies trauksmainam un vienmēr „būt sardzē”. Tās ir jūtas, kuras laužas uz āru tad, kad tu ieguldi visas savas pūles un emocijas vienā konkrētā cilvēkā. Pie tam, ik pa laikam tu izjūti arī šaubas. Un tieši tad nepārliecinātība par sevi un greizsirdība kļūst par hroniskām emocijām, kas apdraud attiecības. Ko darīt, lai tas nenotiktu?

Atrodi vērtību sevī

Lai atbrīvotos no nepārliecinātības sajūtas, pārstāj koncentrēties uz to, kā, tavuprāt, tev trūkst. Patiesība ir tāda, ka mēs sev esam lielākie kritiķi. Mums ir tendence pārspīlēt savus trūkumus un novērtēt sevi par zemu. Mēs slavējam citus, bet neprotam slavēt sevi. Veselīgās attiecībās katrs partneris realizē sevi savā veidā, un šīs atšķirības papildina. Tāpēc atgādini sev par savām labākajām īpašībām. Tā vietā, lai koncentrētos uz saviem mīnusiem, padomā par saviem plusiem, un to, kas padarīs tevi pārliecinātāku par sevi.

Paliec neatkarīga

Protams, tu vari domāt, ka tava dzīve bez partnera kļūs tukša, bet tas nenozīmē, ka tev no viņa ir jābūt atkarīgai. Iemesls, kādēļ viņš tevi iemīlēja, ir tāds, ka tu biji unikāla, apmierināta ar sevi un neatkarīga. Iespējams, tev ir grūti uzturēt to neatkarības līmeni, kurš tev bija pirms attiecībām, bet ir vērts mēģināt. Lielisks veids, kā saglabāt neatkarību, ir atrast savus hobijus un tiekties pēc pilnveidošanās.

Tici jūsu abpusējai mīlestībai

Tev šķiet, ka tavs partneris vakar ar kādu kafejnīcā flirtēja? Iespējams, tā bija, iespējams, tā nebija. Taču ņem vērā, ka jums abiem ir kopīgs stāsts. Katrs cilvēks dažkārt flirtē, pie tam, nemaz to neapjaušot. Nav izslēgts, ka tavs partneris vienkārši bija draudzīgs un pieklājīgs, bet tu nepareizi iztulkoji viņa uzvedību. Ja tev nav nekādu pierādījumu, nepūt no mušas ziloni. Rezultātā tu vari iznīcināt savas attiecības.

Noskaidro, kādēļ tu esi greizsirdīga

Liela daļa cilvēku izjūt greizsirdību un nepārliecinātību attiecībās tādēļ, ka ir pārdzīvojuši kaut ko nepatīkamu ar iepriekšējiem partneriem. Tu ilgi atguvies pēc pēdējās šķiršanās? Tu projicē vecās, negatīvās emocijas jaunajās attiecībās? Tu guvi traumu bērnībā, kura arī tagad tevi vajā? Tiec skaidrībā ar sevi. Tikai tad tu sapratīsi, kad patiesi ir jāšaubās, bet kad tu vienkārši nepareizi uztver situāciju.

Nespēlē spēlītes

Nereti greizsirdīgi cilvēki vēlas sajusties labāk, tāpēc meklē iemeslus, lai liktu partnerim justies greizsirdīgam. Nedari tā. Ja tu sāksi stāstīt par saviem bijušajiem un flirtēt ar citiem cilvēkiem esošā partnera priekšā, labāk tev nekļūs.

 

Autors: Dieviete.lv

Kā pārstāt grauzt nagus reizi par visām reizēm – 8 padomi

Kā likums, ieradums grauzt nagus parādās bērnībā un saglabājas diezgan ilgu laiku (dažkārt visu dzīvi) un noved pie ne tikai kosmētiskiem defektiem, bet arī daudz nopietnākām problēmām.

Kāpēc nevajadzētu grauzt nagus

Regulāra nagu apgraušana, protams, nevienu nenogalina, taču nepatīkamus brīžus gan var sagādāt:

  • Tiek bojāta nagu forma un ādas stāvoklis ap tiem, kā dēļ var rasties iekaisums;
  • Pasliktinās zobu stāvoklis, taču, kā zināms, zobi nav nagi. Neataugs. Pie tam, visvairāk cieš tieši priekšējie zobi, un tos apkārtējie vienmēr pamana pirmos.
  • Palielinās gremošanas sistēmas darbības traucējumu risks. Uz rokām, it īpaši zem nagiem, dzīvo liels daudzums mikrobu. Ja tu regulāri liec rokas mutē, agri vai vēl sliktās baktērijas uzbruks tev no iekšienes.

Kā atbrīvoties no kaitīgā ieraduma

1.Regulāri griez nagus – jo īsāks nags, jo grūtāk ir to grauzt.

2.Veido profesionālu manikīru – Tev būs žēl to izbojāt. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir skaists, un, otrkārt, tāpēc, ka nav lēts. Ja uzliek mākslīgos nagus, tad graušanas process tiek apgrūtināts vēl vairāk.

3.Sāc saudzēt vienu nagu – atmet ieradumu pakāpeniski: iesākumā aizliedz sev grauzt, piemēram, īkšķa nagu. No sākuma nebūs viegli iegaumēt aizliegumu, bet galu galā vismaz viens pirksts būs pasargāts. Ar laiku pievieno vēl vienu nagu, un tā līdz negrauzīsi vispār.

4.Izmanto speciālos pārklājumus ar rūgtu garšu – Šādus līdzekļus var nopirkt aptiekās un skaistumkopšanas preču veikalos. Kāds prieks ir grauzt nagus, ja nav garšīgi?

5.Valkā cimdus vai aizlīmē nagus ar plāksteriem – agresīva, bet efektīva metode. Šajā gadījumā tu fiziski netiksi nagiem klāt.

6.Pavēro sevi – Pamēģini saprast, kādos gadījumos un kādā emocionālajā stāvoklī tu stiep rokas mutē. Iespējams, ka tevi provocē nelīdzena naga maliņa vai arī tev vienkārši ir garlaicīgi. Ja tu zināsi iemeslu, kontrolēt būs vieglāk.

7.Nomaini vienu ieradumu pret citu – Biežāk turi kaut ko rokās – pamīsi pretstresa bumbiņu, paklikšķini pildspalvu. Nagu vietā pagrauz ābolu vai pakošļā košļeni.

8.Aizej pie ārsta – Dažkārt nagu graušana signalizē par emocionālo pārslodzi. Ja tu jau visu esi izmēģinājusi, bet atmest ieradumu nav izdevies, dodies pie speciālista.

 

Avots: Lifehacker.ru

Kā pārstāt dusmoties strīda laikā

Tiek uzskatīts, ka šādas emocijas nevar uzkrāt, tās ir jāizsaka. Bet labāk to darīt mākslā, sportā vai citos veidos. Bet strīda laikā dažreiz ir nepieciešams ātri atgūties. Noskaidrosim kā to ātri izdarīt.

Paskatieties uz kaut ko zilu

Vienkārša krāsu psiholoģija. Ir zināms, ka sarkanais ir uzbudinošs. Zilā krāsa palīdz atpūsties un nomierināties. Ja, piemēram, jūsu darbā ir daudz konfliktu, tad paņem līdzi zilas krāsas lapas, lai spētu vajadzīgajā brīdī nomierināties.

Ieslēdziet patīkamu mūziku

Vislabāk šim ir sagatavoties jau iepriekš sastādot mūzikas sarakstu. Mēģiniet atcerēties, kura kompozīcija jūs nomierina. Iemācieties vārdus no galvas (ja tie ir svešvalodā). Tiklīdz jūti, ka tevi pārņem dusmas, sāc pie sevis dungot kādu dziesmu. Vai arī klausieties šo dziesmu, ja iespējams.

KĀ PĀRSTĀT BAIDĪTIES NO SEKSA

KĀ PĀRSTĀT BAIDĪTIES NO SEKSA

Wedding-Night-Sex-Expectation-and-Reality-OG

Starp jums ir mīlestība, maigums, uzticība un viss pārējais, ko saprot ar “labām attiecībām”. Bet ar seksu ir slikti: neizdodas atslābināties, uzticēties un gūt vēlamo apmierinājumu. Eksperti skaidru, kāpēc sekss ar mīļoto cilvēku var radīt bailes.

Vai mēs baidāmies no seksa kā tāda? Diez vai. Tas nozīmē, ka bailes no tuvības ar mīļoto var izskaidrot ar konkrētu iemeslu. Dažreiz tas ir nopietns un saprotams: piemēram, izvarošana, bērnības psiholoģiskās traumas, kas prasa nopietnu darbu ar speciālistu. Vai arī jaunība un pieredzes trūkums, un tas nozīmē, ka ar laiku bailes no intīmā kontakta pāries pašas. Bet, ja jums sen jau vairs nav 16 un blakus ir mīļotais cilvēks, tad koitofobijas iemesli var būt pilnīgi savādāki.

Nevajag vērtēt seksu no pozīcijas “izdevās – neizdevās”. Sekss – tas ir radošs process, kurā svarīga ir uzticēšanās partnerim un vēlēšanās izmēģināt kaut ko jaunu. Eksperti iesaka tieši sev pajautāt, kāds ir intīmo problēmu iemesls. Godīgas atbildes palīdzēs tikt galā ar savām bailēm. Iespējams, tā ir nepārliecinātība par sevi vai partneri, aizvainojums uz partneri, bet varbūt bailes no sāpēm un iespējamām seksa sekām. Iemesls var būt viens vai vairāki. Galvenais, ka nosakot savu baiļu cēloni, var ar to strādāt. Un tas nozīmē – beidzot attiecības padarīt pilntiesīgas un harmonisksas. Un tā – saraksts ar populārākajiem iemesliem, kuru dēļ mēs baidāmies no seksa.

Iemesls Nr. 1: neveiksmīga pieredze

No seksa attiecībās parasti izbēdz tie, kas pieredzējuši nepatīkamu, sāpīgu vai pazemojošu kontaktu ar kādu sen atpakaļ. Pagātni nevar izmainīt, bet var pārskatīt savu attieksmi pret to. Kas bijis, bijis. Citā laikā, ar citu vīrieti, pat citā vietā un savādāku noskaņojumu viss būs savādāk. Būs labi. Psihologi iesaka runāt ar partneri par to, kas jums nepatīk seksā, kas biedē, ko gribētos. Palūdz palīdzību un sapratni. Izrādi iniciatīvu un izmēģini ko jaunu un savādāku. Tad pozitīvā pieredze nomainīs negatīvo.

Eksperti iesaka nekoncentrēties uz rezultātu, nevērtēt seksu no pozīcijas “izdevās – neizdevās”. Sekss – tas ir radošs process, meklēšanas un izziņas process. Un šeit domāts viss, kas nepieciešams – uzticēšanās partnerim, lubrikants (kas palīdzēs bez sāpēm pārvarēt sasprindzinājumu), pozas, kurās sieviete spēs kontrolēt kustības.

Iemesls Nr. 2: seksa sekas

Mēs zinām, ka kontracepcija nedod 100% garantiju, ka vienai audzināt bērnu ir grūti, ka venēriskās saslimšanas noved pie briesmīgām sekām. Ir,no kā baidīties un nolemt: nav seksa – nav problēmu. Atbrīvoties no bailēm var tikai rūpīgi izvēloties partneri un drošus kontracepcijas līdzekļus. Jo ir dīvaini baidīties palikt stāvoklī vai saslimt, bet tajā pašā laikā palaist visu pašplūsmā. Atkal jau pozitīva seksa pieredze bez negatīvām sekām noņems trauksmes sajūtu.

Iemesls Nr. 3: sava ķermeņa nepieņemšana

Mūsdienu tehnoloģijas spēj satricināt pat vispārliecinātākās sievietes pašvērtējumu. Mūs aptver miljonie retušētu perfektu ķermeņu bildes, Un pat pornofilmās mums rāda ideālu bildi: uzcelts katrs rakurss, kas parādīts pareizajā gaismā. Nav jau brīnums, ka sievietes baidās izskatīties pārāk tievas vai resnas, neveiklas vai pārlieku spējīgas vīriešu acīs. Ne ideālas. Jā, protams, kailums nav pats dabiskākais stāvoklis mūsdienu cilvēkam, tāpēc kautrums ir dabisks. Bet ne bailes, Un, ja vīrietis ir izdarījis savu izvēli, tas nozīmē, ka viņš vēlas tieši jūs: ar visiem elkoņiem, ceļiem, bedrītēm un nepilnībām..

Bet, ja jūs esat pārāk kritiskas pret sevi, kaunieties par savu ķermeni un seksam piekrītat tikai tumsā, tad ir jāpadomā par pašvērtējumu. Ir jācenšas mīlēt un pieņemt sevi. Jo tieši no mīlestības pret sevi, savu ķermeni, sākas mīlestība pret vīrieti un seksu ar viņu. Galu gala, ja partneris nepamana jūsu redzamās un neredzamās nepilnības, tad kāpēc jums ir jāpamana?

Iemesls Nr. 4: fizioloģiskās īpatnības

Bērna dzimšana ir laimīgs notikums, bet tā spēj sabojāt intīmo dzīvi. Tieši pēc dzemdībām sievietes aizdomājas: vai viņu maksts ir piemērota izmēra? Vai vīrietis gūs baudu? Bet muskuļiem piemīt spēja izstiepties un sarauties. Un, kā likums, ātri atgūst normu. Jebkurā gadījumā Kēgela vingrojumi nekaitēs un uzlabos seksuālās sajūtas. 

Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, “pārāk šauri” biedē ne mazāk kā “pārāk plati”. Tāpēc, aizmirstot par to, ka intīmie muskuļi ir pietiekoši elastīgi, sieviete neapzināti gaida sāpes un nepatīkamas sajūtas, iepriekš saspringst un… sajūt diskomfortu, nostiprinot savas bailes. Šajā gadījumā seksologi ir vienisprātis: ir vērts atcerēties, ka mūsu bailes dzīvo mūsu galvā. Tāpēc pacentieties atslābināties, mēģināt vēl un vēl. Intīmā vingrošana iemācīs kontrolēt muskuļus: tos konsensuāli nesasprindzināt, bet mērķtiecīgi atslābināt. Izvēlieties tādas pozas, kurās pašas varat kontrolēt procesu – tas palīdzēs mazināt trauksmi. Un, protams, lietojiet lubrikantus.

Iemesls Nr. 5 : audzināšana

Tiem, kurus audzināja stingrībā, daudz aizliedza un sodīja par vismazāko pārkāpumu, pieaugušā vecumā rodas kauns par paša jūtīgumu. Bieži vien mēs to neapzinamies. Eksperti – seksologi skaidro, ka vairums sieviešu, kas vēršas pie psihoterapeitiem sakarā ar seksa un orgasma trūkumu, bija vecāku sodītas par erotiskām spēlēm, masturbāciju vai vienkārši par intereses izrādīšanu seksam. Bērniem rodas spēcīga kauna un vainas sajūta, tie atsakās no jebkādas seksuālās aktivitātes, pat fantāzijām. Bieži vien vecāku cenšanās pasargāt bērnu pārvēršas par pilnīgu neveiksmi seksā un analfabētismu. Meitenes izaug ar pārliecību, ka sekss – tas ir kaut kas netīrs, aizliegts, nezināms un tāpēc – briesmīgs.

Līdzīgi modeļi un stereotipi ir diezgan izturīgi. Tos ir grūti izjaukt bez speciālistu palīdzības. Bet vis sir iespējams, ja saprotam: jā, vecāki pārcentās. Bet jums vairs nav ne 8, 12 vai 15 gadu. Jūs esat pieaugusi sieviete. Un tas nozīmē, ka jums ir tiesības izlemt, kas ir labi un kas – slikti, un apmierināt savas pamata vajadzības kā, piemēram, miegs, ēdiens, ūdens un, protams, sekss ar mīļoto cilvēku.

Kā pārstāt ”zāģēt” vīru?

0

Daudzas sievietes sev uzdod šo jautājumu – kā salauzt sevi un būt “baltai un pūkainai” mīļotajam vīram? Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša!!!

Mēs nestrīdēsimies ar sen zināmu apgalvojumu, ka “sievietes ir zāģi” – tas ir viens no galvenajiem apvainojumu, konfliktu un pat šķiršanās iemesliem ģimenē. Mēs varam tikai pieēnmt, ka apzīmējums “sieviete-zāģis” kā kaitīgs ieradums radās ģimenes dzīves laikā, bet nekādi līdz laulībām. Un, kā jau mēs zinām, nekas nav neiespējams, un ir pavisam reāli tikt vaļā no kaitīgā ieraduma. Bet, kā?

Cilvēks pēc savas dabas ir mīļa un labsirdīga būtne, aizkaitinājums rodas vien tad, kad dzīvē notiek pārmaiņas ne uz to labāko pusi, un viss galīgi nenotiek tā, kā gribētos. Ar katru reizi aizkaitinājums uzkrājas un, kad tiek sasniegta virsotne, cilvēks vienkārši iziet ārpus rāmjiem, un apstādināt to dažreiz ir pat ļoti grūti. Laulāto gadījumā, kad sieva kaut reizi ir sākusi izrādīt spilgtu neapmierinātību vīram, un rāt viņu, šī nepareizā pozīcija var kļūt par pieradumu. Ar katru gadu no mīļās un labsirdīgās līgavas, sieviete var pārvērsties par mūžam neapmierināto maitu. Mēs pamēģināsim nedaudz atvieglot Jums dzīvi, un sniegsim pāris noderīgus padomus par to, kā pārstāt būt par “zāģi”.

Daudzos gadījumos “vīra zāģēšana” – tiek uzskatīta kā neatrisināto jautājumu rezultāts starp laulātajiem. Saprotot strīdu iemeslu un to izskaužot, tāds ieradums, kā “zāģēt vīru” pazudīs pats.

  1. Mīļās sievas, izmainiet savu attieksmi pret vīru.

Ir tāds teiciens: “Kā jūs jahtu nosauksiet, tā viņa arī peldēs”. Tad nu šo teicienu var pielietot arī laulāto attiecībās. Ja Jūs savu vīru sauksiet tikai labos vārdos un kultivēsiet viņā pašas labākās īpašības, nav izslēgts, ka pēc kāda laika Jūs sāksiet apskaust pati sevi par to, ka jums blakus ir tāds vīrietis. Psihologi ir pierādījuši, ka cilvēks tiecas attīstīties un attīstīt sevī tās īpašības, kurām sabiedrība pievērš uzmanību. Tāpēc, mīļās dāmas, ja Jūs savam vīram teiksiet, ka “rokas viņam kā stabi un aug ne no tās vietas”, nebrīnieties, ka pie sienas pieliktais plaukts virtuvē nokrīt. Kā saka “ar varu mīļš nebūsi!”, cilvēku izmainīt var tikai MĪLESTĪBA!!! Ņemiet to vērā.

  1. Uzticieties savam vīram

Vīrietim ir nepieciešams sajust uzticību no mīļotās sievas, tas viņam dod spēku, lai gāztu kalnus nospraustā mērķa vārdā. Bet, ja vīrietis nejūt nekādu uzticību, viņš vienkārši pārstāj, vai nu jebko darīt, vai vienkārši dara to tikai tāpēc, lai viņu liktu mierā. Lūk, tāda ir tā laulības dzīves patiesība.

Uzticieties vīram, ļaujiet viņam darīt to, ko viņš uzskata par nepieciešamu. Nesakiet priekšā, un vēl jo vairāk nenorādiet, nekontrolējiet, ļaujiet viņam pašam pieņemt lēmumus, ja viņam būs nepieciešams, viņš pats Jums pajautās. Ticiet viņam, viņš pats ar visu tiks galā.  

Jums liksies, ka asas pārmaiņas gan Jums, gan arī viņam būs grūts un neizpildāms process, sāciet ar visvienkāršāko atvainošanos. Patiess “PIEDOD”, var daudz ko izmainīt Jūsu attiecībās.

  1. Visam pāri pateicība

“Sievietes-zāģi” kā likums visu savu uzmanību koncentrē tikai uz slikto, tādām sievām vienkārši nav iespējams izdabāt, un tas ir tikai tāpēc, ka viņas pašas nezina, ko vēlas. Sievietes, saņemieties, pamēģiniet koncentrēties uz labo. Vai tiešām Jūsu vīrs nav pelnījis kaut nedaudz pateicības”” Sāciet ar mazumiņu, vienu vārdu “PALDIES”, ar to iespējams novērst skandālus, neapmierinātību un vienkārši uzlabot otram garastāvokli.

AVOTS

Kā pārim vairot savu privāto un kopīgo finanšu un tiesisko drošību?

 

Mūsdienās pāri nereti uzskata, ka attiecību reģistrēšana neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puspatiesība. Kopdzīve laulībā ir ne tikai finansiāli izdevīgāka, bet novērš arī virkni risku nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās.

Daudzos likumos ir ietverti nosacījumi par labu tieši reģistrētām attiecībām – laulībai, nevis divu likuma priekšā svešu cilvēku kopdzīvei. Lūk, 13 iemesli, kas rada finansiālus zaudējumus un tiesisko nedrošību, vīrietim un sievietei izvēloties dzīvot kopā, atliekot attiecību reģistrēšanu:

  1. Nav tiesību bez otra vecāka reģistrēt jaundzimušo

Nereģistrētās attiecībās jaundzimušais jāreģistrē abiem vecākiem kopā, tēvam aizpildot paternitātes pieteikumu. Ja bērna māte nav laulībā ar viņa tēvu un līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par māti.

Ērtāks un labāks risinājums: reģistrēt laulību, jo tad bērna reģistrāciju var veikt viens no vecākiem.

  1. Nav adopcijas tiesību

Personas, kas nav laulātas, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.

Ērtāks un labāks risinājums: reģistrēt laulību, jo tad bērnu varēs adoptēt abi laulātie.

  1. Sveša cilvēka statuss, uzņemoties kopīgas finanšu saistības

Slēdzot darījumus un uzņemoties saistības, abi partneri juridiski uzskatāmi par svešiem cilvēkiem. Ja kredīts ņemts, piemēram, mājas iegādei un īpašums reģistrēts uz viena partnera vārda, tad, kopdzīvei izjūkot, nelaulātais partneris paliek bez īpašuma, turklāt, iespējams, ar finanšu saistībām pret banku.

Ērtāks un labāks risinājums: reģistrēt laulību, jo gadījumā, ja tiek šķirta laulība, piemēram, pie notāra, tad laulātajiem būs pienākums vienoties, kā šis jautājums tiks risināts. Turpretī, ja vienošanās nebūs iespējama, strīdu skatīs tiesa, un tas būs gan pietiekami ilgi, gan dārgi.

  1. Nav juridisku tiesību uz kopīgu mantu

Ja īpašums reģistrēts uz viena partnera vārda, otram nav juridisku tiesību uz savu kopīgās mantas daļu īpašumā pat tad, ja tas iegādāts par kopīgiem līdzekļiem un tiek lietots abu partneru un viņu kopīgo bērnu vajadzībām.

Drošāks un finansiāli izdevīgāks risinājums: reģistrēt laulību, vienlaikus noslēdzot arī laulības līgumu  par mantas kopību vai šķirtību. Cita iespēja – reģistrēt īpašumu uz abu partneru vārda, tādējādi izveidojot kopīpašumu un pie notāra noslēdzot savstarpējo vienošanos par īpašuma lietošanas tiesībām.

  1. Nav tiesību iegūt trūcīgās ģimenes statusu

Sociālo palīdzību ģimenei nepiešķir trūcīgām personām, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās.

Finansiāli izdevīgāks risinājums: reģistrēt laulību, lai, rodoties finansiālām problēmām, ģimene varētu iegūt atbilstošu statusu un saņemt atbalstu no pašvaldības un valsts.

  1. Nav tiesību uz pabalstu partnera nāves gadījumā

Bojāgājušā vai cietušā partnerim netiek piešķirti sociālie pabalsti, kas pienākas laulātajiem. Pensionāra nāves gadījumā partnerim nav tiesību papildus apbedīšanas pabalstam saņemt vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

Drošāks un finansiāli izdevīgāks risinājums: reģistrēt laulību, pretējā gadījumā iepriekš minētos pabalstus saņemt nevarēs.

  1. Nav tiesību saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un iesaistīties ārstēšanas procesā

Par nelaimes gadījumu vispirms tiek informēts laulātais. Ja tāda nav – tuvākie radinieki. Arī par aktuālo veselības stāvokli tiek informēts un iespēja iesaistīties ārstēšanas procesā tiek dota laulātajam vai tā tuvākajiem radiniekiem.

Labāks risinājums: reģistrēt laulību vai pie notāra noslēgt nākotnes pilnvarojuma līgumu, kas pilnvarotajai personai dod tiesības pārstāvēt pilnvaras devēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību, piemēram, pēc insulta.

  1. Nav tiesību izmitināt vai deklarēt partneri īrētā mājoklī

Izīrēto telpu īpašnieks var atteikt īrnieka partnera izmitināšanu vai deklarēšanu savā īpašumā.

Labāks risinājums: reģistrēt laulību, jo īrētā mājoklī tiesības dzīvot kā arī dzīvesvietu deklarēt ir tikai īrnieka laulātajam.

  1. Nav tiesību pārņemt īres līgumu partnera nāves gadījumā

Ja telpu izīrētājs nevēlas ar aizgājušās personas partneri turpināt īrnieka un izīrētāja attiecības, viņam vai viņai mājoklis jāatstāj.

Drošāks risinājums: reģistrēt laulību, jo laulātajam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma pārslēgšanu ar viņu otra laulātā nāves gadījumā.

  1. Nav tiesību uz nodokļu atmaksu

Nodokļu atmaksu var saņemt par izdevumiem laulātā izglītībai vai ārstniecībai.

Risinājums: reģistrēt laulību, jo nodokļu atmaksa likuma priekšā svešam cilvēkam nepienākas.

  1. Nav tiesību uz nodokļu atvieglojumiem

Ar nodokli neapliek bezskaidras naudas aizdevumu laulātajam ārstniecības un izglītības izdevumu segšanai, līdzekļus, kas saņemti sakarā ar šķiršanos, un ienākumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas šķiršanās gadījumā, kā arī summas, kas uz tiesas sprieduma pamata vai saskaņā ar notariālā akta veidā noslēgtu vienošanos par laulāto kopīgās mantas sadali saņemtas laulības šķiršanas sakarā. Nodokļa atvieglojums pienākas arī par nestrādājošu laulāto.

Labākais risinājums: reģistrēt laulību vai pie notāra noslēgt vienošanos par kopīgas mantas sadali.

  1. Nav tiesību uz valsts nodevu atvieglojumiem

Slēdzot darījumu laulāto starpā, tiek piemērota 4 līdz 6 reizes mazāka nodeva par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā.

Finansiāli izdevīgākais risinājums: reģistrēt laulību, jo pretējā gadījumā valsts nodevu atvieglojumi nepienākas.

  1. Nav mantojuma tiesību

Mantot pēc likuma ir tiesības tikai laulātajam, bērniem un radiniekiem.

Finansiāli izdevīgākais risinājums: reģistrēt laulību. Var arī pie notāra taisīt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu, tikai tad mantošanas process būs 4 līdz 6 reizes dārgāks.

 

Autors: Latvijas Zvērinātu notāru padome 23.07.2018

Kā pareizi vingrot mājas apstākļos?

Šobrīd sporta klubi ir slēgti, treniņi atcelti un daudziem no mums ievērojami vairāk laika sanāk pavadīt mājās Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas dēļ. Tādēļ īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, kā nodrošināt pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes bez ierastajiem treniņiem un dažādu organizētu sporta iespēju pieejamības. Ko varam darīt paši? Kā pareizi vingrot mājas apstākļos? Kā regulēt slodzi un kam pievērst uzmanību? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, treneris un viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Regulāras fiziskās aktivitātes jo īpaši svarīgas ir tiem, kuriem ikdienā ir sēdošs darbs un kopumā mazkustīgs dzīvesveids, uzsver K. Zlidnis. Kustība ļauj saglabāt jaunību, jo trenēts ķermenis ir vingrs, stiprs un noturīgs pret dažāda veida organisma saslimšanām. Nav runa tikai par izskatu un noteiktām ķermeņa aprisēm. Fiziskie treniņi vienlaicīgi ir arī vielmaiņas, sirds un asinsvadu, nervu un imūnsistēmas treniņi. Ķermenis ir mūsu gara templis, un mums jāparūpējas par tā tīrību, svaigumu un noturību pret ārējiem kairinātājiem, tajā skaitā dažādiem vīrusiem, kas šobrīd ir īpaši aktuāli.

Pareiza vingrinājumu izvēle

Vingrinājumi jāizvēlas atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai, apstākļiem, vietai, laikam un vēlmēm, skaidro K. Zlidnis. Šobrīd sporta klubi ir slēgti un pulcēties lielās grupās nedrīkst, līdz ar to, ja cilvēks dzīvo ārpus pilsētas centra, tad ir iespēja paskriet pa mežu vai parku sev atbilstošā tempā. Nekas nelīdzinās treniņiem āra apstākļos, kad papildus kustībai var baudīt pavasari un svaigo gaisu. Ja skriet nav iespējams, tad treniņi būtu jāorganizē tā, lai tajos būtu iekļauti kardio, dziļās muskulatūras nostiprinošie un spēka vingrinājumi visām muskuļu grupām. Vienu dienu treniņā var iekļaut dinamiskākus, citu dienu – statiskus un stiepjošus vingrojumus.  

Sievietēm, vīriešiem, bērniem vai senioriem treniņi neatšķiras pēc veida, bet gan pēc intensitātes un slodzes. Mums visiem būtu svarīgi apvienot gan kardio, gan spēka, gan stiepšanās treniņus, katram akcentējot to, kas personīgi būtu aktuāli, piemēram, liekā ķermeņa svara zaudēšanu, sirds vai ķermeņa muskuļu spēka trenēšanu, izturības vai spēka īpašību attīstīšanu. Sievietes vingrinājumus var darīt lielākā skaitā, mazākā spēka slodzē, savukārt vīrieši var izmantot papildu inventāru, lai izpildītu izteiktus spēka vingrinājumus. Vingrinājumiem jābūt tādiem, kas trenē visas galvenās muskuļu grupas – krūtis, muguru, plecus, kājas, rokas un vēderpresi. Vēlams iekļaut vingrinājumus, kas pilda vilkšanas (pievilkšanās), grūšanas (atspiešanās balstā guļus, pietupieni), ķermeņa sakļaušanas (vēderpreses) un atvēršanas (muguras ekstenzijas) funkcijas.  

Treniņu garums un biežums

Darot sēdošu darbu, katru dienu no rīta vai vakarā būtu jāatvēl laiks apmēram stundu garam treniņam, kura laikā jāparedz 15 minūšu iesildīšanos ar dinamiskiem lokanības vingrojumiem, 30 minūšu treniņa aktīvo kardio vai spēka daļu un 15 minūšu stiepšanās vingrojumus ar pakāpenisku slodzes un intensitātes samazināšanu.  

Ja vingro mājās

Vingrošanai mājas apstākļos ir vairāki bonusi – nav nepieciešams pieskaņoties noteiktam laikam, nav jāsatraucas par to, cik moderns ir treniņtērps, var klausīties sev tīkamu mūziku vai trenēties pilnīgā klusumā, var ieplānot atbilstošu maltīti pirms un pēc treniņa. Šobrīd internetā gan vietējie, gan ārzemju treneri piedāvā tiešsaistes treniņus dažādos fitnesa veidos – pilates, joga, spēka treniņi, aerobika un daudzus citus. Ir iespējams pildīt šīs programmas katram pēc iespējām un vēlmēm.  

Vingrojot mājās, noteikti var ņemt talkā gan slotas kātu, gan ūdens pudeles ar atbilstošu tilpumu, dvieli un citus priekšmetus, kas treniņus padarīs interesantākus un dažādākus. Tāpat var izmantot galdu, dīvānu, krēslus un citu papildu inventāru, kas ļautu veikt pievilkšanas un atgrūšanas kustības, izklupienus vai, piemēram, lēkšanas vingrinājumus. Tāpat šos sadzīves priekšmetus var izmantot kā papildu apsmagojumu. Te var ļaut vaļu fantāzijai un improvizēt! 

Svarīgi atcerēties! Mājas telpas, neatkarīgi no treniņiem, būtu jāvēdina vismaz divreiz dienā – no rīta un vakarā, lai notiktu svaiga gaisa cirkulācija. 

Vingrošana visai ģimenei

Lai treniņi būtu efektīvi, katram būtu jāpilda savām vajadzībām un iespējām atbilstošas programmas. Tomēr, ja ir vēlēšanās vingrot kopā ar bērniem, treniņi jāpadara par spēli vai veselīgu sacensību, piemēram, plankings vai sēdēšana pietupienā pie sienas uz ilgumu. Protams, nepārspīlējot ar laiku un ievērojot pareizu vingrojumu izpildi! Var veikt pietupienus, atspiešanos balstā guļus vai vēderpreses vingrojumus maksimālā skaitā noteiktā laika vienībā. Tāpat var pildīt dažādus lokanības, līdzsvara, koordinācijas, reakcijas vai precizitātes vingrinājumus, talkā ņemot bumbu vai citu sporta inventāru. Ir arī daudz dažādu vingrinājumu, ko var darīt pārī ar partneri. 

Pievērs uzmanību uzturam!

Uzturēšanās mājās pieprasa lielāku pašdisciplīnu un motivāciju kustēties un ievērot pareizus ēšanas paradumus. Mājas režīmā būtu vēlams laicīgi saplānot ēdienreizes, lai nebūtu lieku reizi jāvirina ledusskapis starp galvenajām ēdienreizēm, iesaka treneris. Šķidruma uzņemšana jāplāno vismaz pusstundu pirms maltītes vai pusotru stundu pēc ēšanas. Treniņus vēlams veikt vismaz stundu pēc ēdienreizes, bet pēc treniņa var ēst jau pēc aptuveni 40 minūtēm. 

Rūpējies par garīgo noskaņu!

Esot mājās, ieteicams ierobežot televīzijas skatīšanos, nosakot laiku, konkrēta raidījuma vai filmas noskatīšanos, nevis padarīt to par fonu svarīgākām nodarbēm. Tas pats attiecas uz nevajadzīgu interneta lietošanu, tā vietā izvēloties izlasīt kādu izglītojošu un apziņu un pasaules skatījumu paplašinošu grāmatu. 

K. Zlidnis novēl visiem šo laiku izmantot savas dzīves pamatvērtību apdomāšanai, nosakot sev svarīgo un atsijājot lieko, novērtējot un pateicoties par to, kas mums katram ir dots, atbalstot un iedvesmojot savus tuvākos un visus tos, kam šis laiks ir liels pārbaudījums saistībā ar veselības, finanšu vai personīgās dzīves problēmām. Lai veselība un miers mums visiem!  

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece ikvienam iesaka šobrīd padomāt par savu vispārējo veselības stāvokli un izvēlēties tam atbilstošas aktivitātes. Veselīgas kustības un aktīvs dzīvesveids ir neatņemama veselības uzturēšanas sastāvdaļa. Vienlaikus nevajadzētu nonākt līdz pārspīlējumiem un uzreiz izvēlēties sev nepiemērotu slodzi. Tāpat jāseko līdzi savām sajūtām – ja jūtams izteikts nogurums vai muskuļu krampji, talkā var nākt magnija preparāti. Tie ir pieejami dažādās formās – tablešu, kapsulu, mutē šķīdināmo pulveru, ūdenī šķīdināmo pulveru un sīrupu veidā. Tie būs gan bezrecepšu medikamenti, gan uztura bagātinātāji. Katrs var izvēlēties sev piemērotāko un ērtāk lietojamo. Pirms lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, kas ieteiks piemērotāko līdzekli. Jāņem vērā, ka magnija preparāti jālieto kursu veidā. Ir pieejami magnija preparāti dažādās kombinācijās ar vitamīniem, piemēram, B grupas vitamīniem, vai minerālvielām un mikroelementiem (kalciju, cinku). 

Svarīgi! Noteikti nevajadzētu aizmirst par pietiekamu ūdens lietošanu un sabalansētu uzturu!

Autors: Benu Aptieka

Kā pareizi vilkt augstpapēžu kurpes, lai nesāpētu kājas

Eksperti paskaidroja, kā pareizi valkāt augstpapēžu kurpes, lai nesāpētu kājas. Tiek uzskatīts, ka augstpapēžu kurpju valkāšana ir viena no pirmajām sieviešu kāju slimību cēloņiem.

Pareizais izmērs

Galvenais papēžu valkāšanas noteikums ir pareiza izmēra apavu izvēle. Tām nevajadzētu berzt un spiest. Tāpat nav vērts izdarīt izvēli par labu lieliem izmēriem. Sievietes stāsta, ka augstpapēžu kurpju pirkšana pārsvarā notiek pēcpusdienā. Šajā periodā kājas nedaudz uztūkst, tāpēc pareizā izmēra izvēle būs vieglāka.

Kad nēsāt

Eksperti neļauj katru dienu valkāt papēžu kurpes. Ja sieviete lielāko daļu laika nēsā labi izvēlētus un ērtus apavus, tad 2-3 reizes nedēļā viņa var atļauties nēsāt kurpes ar augsto papēdi. Tāpat visu dienu nestaigājiet tikai papēžos. Ja darbā ir svarīga sapulce, varat uzvilkt augstpapēžu kurpes un pēc tam tos mainīt uz ērtākiem apaviem.

Kā noņemt kāju nogurumu no augstpapēžu kurpēm

Mājās pirmais solis ir atslābināt kājas. Ir nepieciešams intensīvi izstiept visu pēdu ar rokām. Jūs varat arī staigāt basām kājām uz masāžas paklāja vai izmantot pēdas rullīti. Siltā vanna palīdzēs jums atslābināt kājas pēc ilgstošas augstpapēžu kurpju nēsāšanas.

Kā pareizi uzņemt diennakts nepieciešamo ūdens daudzumu?

Ūdens piedalās dažādos cilvēka organisma procesos – tas uzlabo asins cirkulāciju, regulē ķermeņa temperatūru, “ieeļļo” un aizsargā locītavas, mitrina ādu, palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru, kā arī izvada nevajadzīgās vielas no organisma. Tomēr cilvēka organisms neuzkrāj ūdeni, tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri to uzņemt pietiekamā daudzumā. Kā to darīt pareizi un kādos gadījumos nepieciešams uzņemt vairāk ūdens, padomus sniedz Apotheka sertificēta farmaceite Anna Kivleniece.

Ūdens ir cilvēka katrā šūnā. Pieauguša cilvēka organismā ūdens sastāsta līdz 60 % no kopējās ķermeņa masas. Vidēji dienā cilvēkam būtu jāuzņem aptuveni 30 ml ūdens uz 1 kg ķermeņa masas, proti, ja cilvēks sver 60 kg, tad dienā vidēji būtu jāuzņem 1,8 litri ūdens. “Organismam nepieciešamo optimālo ūdens daudzumu var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, lielāku ūdens daudzumu nepieciešams uzņemt, veicot fiziskās aktivitātes, grūtniecības un zīdīšanas periodā, karstā laikā, kā arī gadījumos, kad uzturā tiek lietots pārāk daudz sāls. Ir svarīgi ūdeni lietot regulāri, darīt to pareizi un iemācīties ieklausīties savā organismā – nereti organisms pats signalizē par ūdens trūkumu, to izpaužot visdažādākos veidos”, norāda Apotheka sertificēta farmaceite Anna Kivleniece.

Par nepietiekamu uzņemtā šķidruma daudzumu var liecināt vairākas pazīmes. Vieglas vai mērenas dehidrācijas pazīmes ir slāpes, sausa mute, nogurums, galvassāpes, neregulāra urinēšana vai tumša tā krāsa, muskuļu krampji, slikta elpa, alkas pēc saldumiem, kā arī mainīgs garastāvoklis. Savukārt, ja dehidrācija ir smaga, tās simptomi ir ātra elpošana un paātrināta sirdsdarbība, tumšs urīns, sausa, sasprēgājusi ķermeņa āda, nogurušas acis, zems asinsspiediens, sviedru trūkums it īpaši situācijās, kad to izdalīšanās būtu nepieciešama, piemēram, sportojot, un pat bezsamaņa.

Padomi, kā pareizi uzņemt ūdeni un kādos gadījumos pievērst īpašu uzmanība ūdens dzeršanas paradumiem un daudzumam:

  1. Iesāc rītu ar 1 – 2 glāzēm silta ūdens!

Lai veicinātu organisma pamošanos, no rīta ieteicams izdzert 1 – 2 glāzes silta ūdens, un brokastis ieturēt vien kādas 15 – 20 minūtes pēc tam. Tieši silts ūdens un neliela pauze pēc tā uzņemšanas līdz brokastīm pozitīvi ietekmēs kuņģa – zarnu trakta darbību un veicinās brokastīs uzņemtā ēdiena pārstrādāšanu. 

  • Dzer ūdeni maziem daudzumiem visas dienas garumā!

Lai dienas laikā būtu vieglāk uzņemt nepieciešamo šķidruma devu, ieteicams ūdeni dzert pat pēc katras pusstundas maziem daudzumiem. Ja organisms nav pieradis ikdienā regulāri uzņemt ūdeni un tas nav papildus lietots, tad šo paradumu vēlams ieviest pakāpeniski, tādējādi būs lielāka iespēja, ka paradums saglabāsies ilglaicīgi.

  • Izdzer glāzi ūdens pirms maltītes, nevis maltītes laikā!

Viena glāze ūdens 20 – 30 minūtes pirms maltītes palīdzēs regulēt apetīti. Nereti cilvēki šķietami izjūt izsalkumu, tomēr patiesībā organisms signalizē par nepieciešamību uzņemt ūdeni. Arī situācijās, kad tiek sajusta kāre pēc našķiem vai kafijas, būtu ieteicams vispirms padzerties ūdeni, un ļoti iespējams, ka iepriekš izjustā kāre pēc ne tik veselīgiem našķiem mazināsies vai pāries vispār.

Būtu ieteicams ūdeni nelietot maltītes laikā vai uzreiz pēc tās, jo tādējādi barība netiek pietiekami sagremota, tā tiek samitrināta ar ūdeni, kas veicina, nevis tās pārstrādāšanu, bet gan tās “aizskalošanu” zarnās nepietiekami pārstrādātā veidā, kas savukārt var veicināt pūšanās un rūgšanas procesus. 

  • Negaidi slāpes, lai padzertos!

Nereti cilvēki sagaida slāpes, lai padzertos ūdeni, taču jāatceras, ka slāpes jau ir signāls tam, ka organisms ir dehidrējies, turklāt organisms ātri adaptējas, un slāpes drīz vien var nejust vispār. Arī tad, ja rodas galvassāpes, ieteicams pirms medikamentu lietošanas vispirms uzdot sev jautājumu, vai šodien ir uzņemts pietiekams ūdens daudzums? Ja nav uzņemts pietiekams ūdens daudzums, tiek būtiski traucēta skābekļa apgāde smadzenēs, kas ir viens no biežākajiem galvassāpju cēloņiem.

  • Lieto ūdeni pareizi, nodarbojoties ar  fiziskām aktivitātēm!

Nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, organisms pastiprināti svīst, tādējādi zaudējot mitruma līdzsvaru organismā. Tomēr nebūtu ieteicams treniņa starplaikos vai uzreiz pēc fiziskām aktivitātēm vienā paņēmienā izdzert veselu glāzi ūdens. Labāk iedzert nelielus malciņus un pirms norīšanas tos paskalināt mutē. Malkojot ūdeni lēnām, nelieliem malkiem, ātrāk tiks remdētas slāpes.

Lai tiktu saglabāts mitruma līdzsvars organismā fizisko aktivitāšu laikā, labāk ūdeni dzert aptuveni 30 minūtes pirms fiziskajām aktivitātēm vai sporta nodarbībām. Tādējādi organisms jau iepriekš tiks nodrošināts ar nepieciešamo šķidrumu, ko izsvīst fizisko aktivitāšu laikā.

  • Izvērtē savu ikdienas ēdienkarti! 

Pat ja ikdienā tiek uzņemts pietiekams daudzums ūdens, der atcerēties, ka atsevišķi ēdieni vai dzērieni var kavēt šķidruma izvadīšanu, kā rezultātā tas var kaitēt veselībai. Piemēram, pārmērīga sāls lietošana veicina šķidruma aizturi, kas var izraisīt tūskas. Uzturā būtu nepieciešams samazināt pievienotā sāls daudzumu, kā arī gatavo produktu, piemēram pusfabrikātu, lietošanu, jo tie satur daudz slēptā sāls. Tūskas samazināšanai uzturā ieteicams lietot kāliju saturošus produktus, piemēram, dārzeņus, spinātus, pupiņas.

Ja ikdienā esi pieradis dzert vairāk par divām krūzītēm kafijas, tad ņem vērā, ka arī kafija veicina ūdens izvadīšanu no organisma, tāpēc pievērs uzmanību tam, cik daudz ūdens dienā uzņem.

Lietojot tējas ar diurētisku jeb urīndzenošu efektu (piemēram, bērzu pumpuru vai miltenes lapu tējas), tiek veicināta ūdens izvadīšana, tāpēc jo īpaša uzmanība jāpievērš, lai dienas laikā tiktu uzņemts pietiekams daudzums ūdens. Arī tad, ja uzturā tiek bagātīgi lietoti produkti ar augstu šķiedrvielu saturu, piemēram, augļi, sakņaugi, klijas, pilngraudu produkti – auzu pārslas, maize, pupiņas, avokado, ir svarīgi uzņemt arī pietiekami daudz ūdens. 

  • Seko līdzi uzņemtā ūdens daudzumam saslimšanas gadījumos!

Ja saslimšanas gadījumā tiek lietoti medikamenti, tad jo īpaši jāseko līdzi uzņemtā ūdens daudzumam. Pat ja tableti iespējams norīt, vien uzdzerot dažus malkus ūdens, daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks risks barības vada kairināšanai. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātināji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns), kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai (piemēram, alendronāts). Savukārt aspirīns ir viens no preparātiem, kas var paaugstināt nierakmeņu veidošanās risku, ja to lietošanas laikā netiek uzņemti vismaz 300 ml ūdens.-

Jo īpaši svarīgi uzņemt nepieciešamo ūdens daudzumu tādu saslimšanas gadījumā kā saaukstēšanās, caureja un vemšana, lai kompensētu zaudēto šķidrumu organismā. 

  • Ko der atcerēties hronisku saslimšanu gadījumos?

Hronisku slimību gadījumā, piemēram nieru vai sirds slimību, svarīgākais būtu ierobežot sāļu un saldu šķidrumu lietošanu, tomēr ūdens patēriņam jābūt normas robežās, it īpaši, ja slimība tiek kontrolēta un nav paasinājuma vai smagas saslimšanas stadijas. Sirds mazspējas gadījumā, ja simptomi ir izteikti, būtu jāierobežo izdzertā ūdens daudzums, tomēr uzņemtā ūdens daudzumam nevajadzētu būt mazākam par 1,5 – 2 litriem. Drīkst dzert arī nesaldinātas zāļu tējas. 

Kā pareizi uzkrāsot sarkano lūpu krāsu

MARIKA1

?Sarkanā lūpu krāsa uz lūpām vairāk nekā jebkura cita, prasa uzmanību. Bet tā arī izskatās satriecoši! Kā uzsmērēt lūpu krāsu, lai tā izskatītos nevainojami, un turētos pēc iespējas ilgāk, lasi tālāk.

?Lai lūpu krāsa turētos vienmērīgi, pirms grima uzlikšanas uzliec skrubi lūpām. Pēc tam uzliec konsīleri vai tonālo krēmu ap lūpu kontūru un to notušē. Mitrini lūpas ar bezkrāsainu balzāmu. Tālāk apvelc lūpas ar lūpu zīmuli ādas krāsā 1 milimetru ārpus lūpu kontūras.

?Tagad apvelc lūpu kontūru ar sarkanu lūpu zīmuli lūpu krāsas tonī, un ar to arī aizkrāso lūpas.

?Pēc tam ķeries pie lūpu krāsas krāsošanas. Pēc tam, kad esi uzklājusi pirmo kārtu, nosusini lūpas salvetītē, un pēc tam uzklāj pūderi lūpām, un tālāk krāso otro lūpu krāsas slāni. Tā tavas lūpas izskatīsies ideāli visa vakara garumā!

avots: VK.com

Kā pareizi uzglabāt produktus saldētavā

Pārtikas produktu ilglaicīga uzglabāšana saldētavā var nopietni ietekmēt to kvalitāti. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, kādi produkti atrodas tavā saldētavā.

Saldēti ēdieni saldētavā nebojājas, tomēr tos tur nevar uzglabāt ilgstoši, jo ​​laika gaitā tie zaudē derīgās īpašības.

Gaļa

Saskaņā ar speciālistu ieteikumiem visilgāk saldētavā var uzglabāt cūkgaļu – līdz pat gadam. Vistas, tītara un liellopu gaļu – nedaudz mazāk, aptuveni deviņus mēnešus. Piemēram, malto gaļu vajadzētu izlietot četru mēnešu laikā. Jāmin, ka saldētavā uzglabāts produkts, kas iepriekš pakļauts termiskai apstrādei, ir jāizlieto iespējami īsā laikā.

Jūras veltes

Liesas zivis saldētavā var uzglabāt sešus mēnešus, bet treknas–uz pusi mazāk. Konservētu jūras produktu derīguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem.

Piena produkti

Sviestu saldētavā var turēt līdz deviņiem mēnešiem, bet pienu – ne ilgāk kā sešus mēnešus. Savukārt saldējums saldētavā uzglabājams līdz diviem mēnešiem, bet biezpiens – ne ilgāk kā mēnesi.

Dārzeņi un augļi

Saldēti dārzeņi saglabā vitamīnus, un tos saldētavā var uzglabāt pat 12 mēnešus. Augļus var uzglabāt tikpat ilgi. Vienīgais izņēmums ir citrusaugļi – tos vislabāk izlietot trīs mēnešu laikā pēc sasaldēšanas.

Kā pareizi uzglabāt dažādus pārtikas produktus?

 

Lūk vairāki padomi, kā pareizi virtuvē uzglabāt dažādus pārtikas produktus!

 

Ķiploki, sīpoli: tos var uzglabāt apmēram divas nedēļas sausā, vēsā vietā( piemēram, virtuves plauktā). Ledusskapī viņiem veidojas nepatīkama struktūra un viņi zaudē lielāko daļu sava aromāta.

Tomāti, kartupeļi, ķirbis: jāuzglabā sausā, vēsā vietā, ledusskapī nedrīkst.

Banāni, citrusaugi, melones: atstājiet šos augļus traukā uz galda, tikai, ja tie nav pārgriezti. Pārgrieztus produktus jāuzglabā ledusskapī, savādāk tie savītīs.

Maize: lai palēninātu kartupeļu cietes molekulu kristalizāciju, maizi dažas dienas jāuzglabā istabas temperatūrā, cieši ietinot folijā vai maisiņā ar ziploc aizdari, lai būtu pēc iespējas mazāks mitruma zudums. Pēc divam dienām, maizi ietītu follijā, jāievieto saldētavā.

Lai to atsvaidzinātu pēc saldētavā pavadītā laika, vajag to dažas minūtes uzsildīt cepeškrāsni. Pīrāgi: augļu pīrāgs divu dienu garumā var tikt uzglabāts tieši uz galda, pēc tam gan labāk ielikt ledusskapī.

Pieliekamais vai tumšs skapis Putraimi un citi beramie produkti: viņi uzglabājas ļoti ilgi, pat vairākus gadus. Kad atvērsiet iesaiņojumu, pārberiet saturu hermētiskā konteinerā. Tā svaigi putraimi saglabāsies ilgāk.

Rieksti: riekstus labāk uzglabāt neattīrītus , hermētiski noslēgtos traukos.

Garšvielas: garšvielu ienaidnieki – siltums, gaisma, gaiss un mitrums. Tāpēc uzglabājam pieliekamajā vai skapī iesaiņotus nelielās hermētiskās burciņās. Drupinātas un maltas garšvielas uzglabā 6 mēnešus, bet veselas – 2 gadus.

Piena produkti, olas: ar piena produktiem viss ir skaidrs, bet olas nav vērts ievietot ledusskapja durvju nodalījumā, tāpēc, ka tur ir vissiltākā vieta. Atstājiet viņas iepakojumā un novietojiet plauktā.

Sēnes: supermārketā pirktās sēnes labāk atstāt tajā iepakojumā, kurā jūs viņas atnesāt. Ja jūs saplēsāt iesaiņojumu, paņemot daļu sēņu, atlikušās apsedziet ar pārtikas plēvi. Meža sēnes labāk uzglabāt papīra maisiņā nodalījumā priekš dārzeņiem.

Dārzeņi: visus dārzeņus, izņemot tos, kurus minējām pirmajā punktā ir jāuzglabā nodalījumā priekš dārzeņiem, iesaiņotus perforētos polietilēna maisiņos. Tikai turiet viņus tālāk no augļiem, izdaloties etilēns veicina ābolu, bumbieru, marakujas, bumbieru un kivi pūšanas procesu.

Augļi: augļus, izņemot tos, kurus minējām pirmajā punktā, vajag uzglabāt atsevišķi no dārzeņiem , arī konteinerā ledusskapī. Nemazgājiet pirms uzglabāšanas, liekais ūdens paātrina sadalīšanos. Atšķirībā no veseliem citroniem, pārgrieztus labāk uzglabāt ledusskapī ietītus pārtikas plēvē.

Siers: sieru vajag uzglabāt ietītu pergamentā, kuru praktiski var iegādāties jebkurā supermārketā. Pirms nolikt sieru uzglabāšanā, noslaukiet viņu, lai noņemtu lieko mitrumu, kas var parādīties kamēr tas atrodas istabas temperatūrā. Izvairieties no siera uzglabāšanas plēvē vai polietilēna maisiņā, tāpēc, ka viņš var uzsūkt plastikas smaržu, bet nav nekā briesmīgāka par kvalitatīvu sieru, kas smaržo pēc ķīmijas.

Gaļa: atdzesētu gaļu var un vajag uzglabāt ledusskapī visaukstākajā plauktā. Ja jūs izņemsiet viņu no iesaiņojuma vai maisa, kurā tā tika tirgota un ietīsiet folijā, tā jūs pagarināsiet viņas uzglabāšanas laiku. Bet vienalga tas nedrīkst pārsniegt 4 dienas.

Zivis: pirms ielikt uzglabāšanai zivis ledusskapī nosusiniet viņas un ietiniet vaskotā papīrā. Parasti viņas jāuzglabā visaukstākajā plauktā divas dienas, tomēr pirms gatavošanas uzmanīgi apskatiet viņas un pasmaržojiet. Ja radušās šaubas – labāk neriskējiet un negatavojiet. Vēl zivi var uzglabāt ”gultā uz ledus”: lēzenā traukā ieberiet ledu un ievietojiet tur papīrā ietītu zivi. Tikai atceraties sekot, lai ledus galīgi neizkūst.

Pīrāgi: visi pīrāgi, kuru sastāvā ietilpst krēms uz olu bāzes, jāuzglabā ledusskapī viegli pārsegti.

Raugs: var uzglabāt skapī, bet labāk ledusskapī (vai pat saldētavā, ja reti izmantojat). Gaisma un siltums pat mazās devās var nogalināt rauga mikroorganismus.

Garšaugi un zaļumi: baziliku, pētersīļus, kinzu un tamlīdzīgus zaļumus vajag uzglabāt kā ziedus. Pārlasīt buntītes, mazliet apgriezt galiņus, noņemt savītušās un slimās lapas, ielikt glāzē ar ūdeni.

Glāzi ievietot ledusskapī, virsū uzsedzot polietilēna maisiņu. Nedēļu tie būs svaigi. Izturīgus garšaugus tādus kā rozmarīns un timiāns var vienkārši ietīt mitrā papīra dvielī un polietilēna maisiņā ielikt ledusskapī.

Gaļa: sasaldēt gaļu – labākais veids kā to uzglabāt ilgāku laiku. Maksimālais uzglabāšanas laiks liellopa un aitas gaļai – 6 mēneši, teļa, cūkas, vistas gaļai – 4 mēneši, cīsiņiem – 2 mēneši.

Zivis: sasaldētas zivis ledusskapī var tikt uzglabātas līdz 6 mēnešiem. Treknu zivi nav vēlams uzglabāt ilgāk par 3 mēnešiem. Labākam rezultātam ieteicams uzglabāt “ledus glazūrā”. To dara tā: zivi sasaldē, pēc tam iemērc ledus aukstā ūdenī un atkal ieliek saldētavā. Atkārtojiet vairākas reizes, kamēr zivs būs pārklājusies ar blīvu ledus kārtu. Pēc tam ielieciet viņu sasaldēšanai paredzētā maisiņā un atstājiet saldētavā. Kā alternatīva var būt zivs cieša ietīšana pirms sasaldēšanas plēvē.

Autors: Dieviete.lv

Kā pareizi uzglabāt banānus mājas apstākļos

Lielākā daļa cilvēku zina, ka banānus ir nepieciešams uzglabāt ledusskapī, lai tie nekļūtu melni, bet noskaidrosim kā mājas apstākļos saglabāt to mīkstumu un svaigumu.

Ja banānu miza ir kļuvusi pilnīgi melna un mīkstums pārvērties vienā lielā biezputrā, nesteidzieties ar augļu izmešanu. Tas vēl nenozīmē, ka ir sabojājies. Tas vienkārši ir pārgatavojies. Daudziem cilvēkiem patīk ēst pārgatavojušos banānus, jo tie ir ļoti saldi.

Šādus banānus var lietot uzturā, piemēram, izmantojiet tos pīrāgu gatavošanā, banānu maizei, kokteiļiem, smalkmaizītēm, cepumiem. Sasaldējiet banānu biezeni ledus kubiņos. Šos banānu kubiņus varēsiet pievienot kokteiļiem vai sulām.

Uzglabājot produktus ilgi ledusskapī, tiek zaudētas to derīgās īpašības. Pērciet tik daudz augļu, cik varat apēst vienā reizē. Jāpiemin, ka banāni satur diezgan daudz cukura – vienā banānā ir 14 g, tomēr šajos augļos ir liels daudzums vērtīgu uzturvielu, kas nepieciešamas mūsu organismam.

Kā pareizi un droši pagatavot Līgo svētku maltīti uz ugunskura: Praktiski padomi un receptes!

Līgo svētku galvenā sastāvdaļa ir ugunskurs, ap kuru dziedam dziesmas, ejam rotaļās un pavadām laiku ar mīļajiem. Nereti rodas arī vēlme ugunskurā pagatavot kādu gardu maltīti, bet svarīgi ir atcerēties, ka Līgo ugunskurs nav tas pats ugunskurs, uz kura varam gatavot. Lai sagatavotos svētku galda klāšanai pie dabas, “Maxima Latvija” kopā ar pieredzējušo ekspedīciju vadītāju Andžeju Reiteru ir sagatavojusi noderīgas receptes un padomus, kā droši sagatavot ugunskuru gatavošanai, lai maltīte izdotos kā iecerēta.

“Mēs dzīvojam ļoti neparedzamos klimata apstākļos – vienu brīdi diena var būt saulaina, tad lietaina un tad vējaina. Tāpēc vienmēr jāizstrādā trīs rīcības plāni, kā gatavosim ēdienu ārā. Dodoties pārgājienā vai atpūšoties pie dabas, rūpīgi jāizplāno maršruts. Jānoskaidro, vai konkrētajā teritorijā būs daudz koku, kas karstā laikā pasargās no saules, un jāatceras līdzi paņemt pretodu līdzekli, jo šādas vietas piesaista odus. Ja atrodamies atklātā laukā, nedrīkst aizmirst lietus plēvi – tā pasargās no lietus. Tāpat pienācīgi jāsagatavo dažāda veida traukus, kas atbilst izvēlētajai receptei. Visu nepieciešamo ēst gatavošanai ārā, var iegādāties arī “Maxima” veikalos par īpaši izdevīgām cenām,” stāsta ekspedīciju vadītājs Andžejs Reiters.

Ugunskura sagatavošana ēst gatavošanai

Gatavošanai piemērots ugunskurs ir mazāks un atrodas intīmākā vietā, nostāk no Līgo aktivitātēm. Svarīgi ir atcerēties, ka arī maza uguns ir bīstama un var nodarīt lielu kaitējumu.

1.Izvēlaties pareizu vietu ugunskura veidošanai

Vienmēr nepieciešams izvēlēties vairākas vietas, kurās varēs gatavot. Vislabākā vieta ugunskuram ir pie upēm un ezeriem vai teritorijās ar zaļu zāli, jo tad bīstamības līmenis ir zems. Nekādā gadījumā to nedrīkst ierīkot priežu un egļu mežos vai mežos ar daudziem nolūzušiem sausiem kokiem. Ugunskura vietu savas maltītes gatavošanai var izvēlēties Latvijas Valsts mežu speciāli ierīkotās teritorijās, kuras atrodamas kartē: https://ej.uz/Ugunskura_vietas.

2.Ugunskura vietas sagatavošana

Vispirms jāsagatavo malka un jāpārliecinās, ka apkārt ir nepieciešamie resursi. Ugunskurā uz kura gatavojat, nedrīkst likt iekšā plastmasas pudeles vai citus ķīmiskus produktus, jo tie ēdienam piešķir nepatīkamu garšu un var radīt veselības problēmas. Pašu ugunskuru iekur nelielā bedrē. Izraktās bedres malās var uzlikt ķieģeļus vai akmeņus, uz kuriem atstutēt iesmus vai restītes. Tāpat ugunskura bedri īpaši parocīgi gatavot vējainā laikā, kad pastāv lielākā bīstamība. Papildu no tās puses, kur pūš vējš, jāuzbūvē augstāka maliņa no zemes gabaliem, jo tad iesmi un dzirksteles pārmērīgi nemētāsies apkārt.

3.Ugunskura vietas novākšana

Ugunskura vietas novākšana ietver visu dedzināšanai izmantoto materiālu, piemēram, koku un ogļu atlikumu rūpīgu savākšanu un nogādāšanu tam paredzētajā vietā vai utilizēšanu. Pēc tam ugunskura vieta ir kārtīgi jānostaigā un tai jāuzlej virsū ūdens, kā arī jāklausās, vai tas nečurkst. Ja ugunskurs nečurkst, to var uzskatīt par nodzēstu.

Līgo receptes, ko pagatavot uz ugunskura

Vislabākais gatavošanā uz ugunskura ir tas, ka ir nepieciešams maz sastāvdaļu un visu liekam uz aci, un maltīte tāpat izdosies īpaši garda.

Cālis tabakā

Nepieciešamie trauki:

Divi vienāda izliekuma trauki – kazani vai vokpannas, dēlītis, nazis, dakšiņa, šķīvji.

Sastāvdaļas:

Vesels cālis vai vista

Eļļa cepšanai

3-4 sviesta piciņas

Ķiploki

Sīpols

1 burciņa tomātu mērce

zaļumi, pipari, sāls pēc garšas

Pagatavošanas gaita:

1.Sagatavo ugunskuru iedobē un blakus uzliek ķieģeļus vai akmeņus uz kuriem atstutēt pannu.

2.Veselu cāli vai vistu pārgriež uz pusēm, lai tie būtu plakani.

3.Pannu uzliek uz uguns, tai pievieno eļļu un sviesta piciņas. Kad sastāvdaļas pannā čurkst, pievieno cāli vai vistu un tam stingri uzliek virsū otru trauku. Pēc tam cep 14 minūtes.

4.Kamēr gaļa cepas, sagatavo mērci. Bļodā pievieno tomātu mērci, sagrieztu ķiploku, sīpolu, un zaļumus. Pēc tam visu samaisa.

5.Augšējo trauku noņem no gaļas un apgriež uz otru pusi, uzlej virsū sagatavoto mērci un trauku liek atpakaļ. Visu sutina vēl 10 minūtes.

6.Gaļu apgriež atkal uz otru pusi. Pievieno sāli un piparus, sutina vēl 4 minūtes.

7.Gaļu ar mērci servē uz līdzi paņemtajiem traukiem.

Sātīga sēņu-siera zupa

Nepieciešamie trauki:

Katls, panna, dēlītis, kausiņš, nazis, karotes

Sastāvdaļas:

Mežā salasītās sēnes (vislabāk der gailenes vai baravikas, jo tās iepriekš nav nepieciešams noturēt ūdenī, lai noņemtu rūgumu)

Ūdens

Eļļa cepšanai

Sīpols

Ķiploks

1 paciņa saldā krējuma

2 paciņas kausētā siera

Kartupeļi

Zaļie zirnīši

Savas mīļākās garšvielas

Pagatavošanas gaita:

1. Sagatavo ugunskuru iedobē un blakus uzliek ķieģeļus vai akmeņus uz kuriem atstutēt pannu vai katlu iekar trīskājī, kas jau ir pieejams ugunskura vietās.

2.Sagriež sīpolus, ķiplokus, un sēnes, pēc tam tās liek cepties kopā ar mīļākajām garšvielām. Pēc tam pievieno saldo krējumu.

3.Kamēr viss cepas, katlā ūdenī liek vārīties kartupeļus un zaļos zirnīšus.

4.Kad ūdens jau vārās, visas pannas sastāvdaļas pievieno katlā.

5.Pievieno divas paciņas kausētā siera.

6.Visu vāra līdz kartupeļi kļūst mīksti.

7.Servē līdzi paņemtajās bļodiņās.

1...250251252...457Lapa 251 no 457

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete