Vienalga kāda ir tava brīvdienu aktīvās pavadīšanas izvēle – ģimenes izbrauciens ar velosipēdiem, pārgājiens, atpūta pie ūdeņiem vai ceļojums pāri robežām, pienācīga sagatavošanās, domājot par veselību un iespējamiem negadījumiem, ļaus justies drošāk un pilnvērtīgi izbaudīt brīvdienas.

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone saka: “Ar sagatavošanos aktīvām brīvdienām var būt kā ar lietussarga ielikšanu somiņā, dodoties ārā no mājām – ja to paņemsi, lietus visticamāk nebūs, bet, ja aizmirsīsi, lietussargs izrādīsies pat ļoti vajadzīgs. Tādēļ – lai cik bezrūpīgi šķiet brīvdienu plāni, mazs mirklis pārdomām par to, vai pa rokai būs viss veselībai svarīgais, lai to uzturētu vai novērstu kādas ķibeles sekas, noteikti nenāk par ļaunu.” 

Gudra plānošana un kompakta aptieciņa

Patīkami pārsteigumi priecē vienmēr, taču nepatīkami var sabojāt brīvdienas visiem. Tādēļ pirms došanās brīvdienās ir vērts izveidot sarakstu ar veselībai nepieciešamajām lietām un rūpīgi salikt tās līdzi ņemamā somā, viegli pieejamā nodalījumā. Protams, šādas aptieciņas saturs atšķirsies atkarībā no atpūtnieku individuālajam vajadzībām, tomēr dažas zāles un medicīnas preces būs universālas ikvienam jebkurā vecumā un jebkādā aktīvā brīvdienu pavadīšanas programmā.

“Visu brīvdienu aptieciņai nepieciešamo var iedalīt piecās grupās – medikamenti, pirmās palīdzības līdzekļi, higiēnas līdzekļi, krēmi vai losjoni aizsardzībai pret sauli un kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi. Šķiet daudz, tomēr varu apgalvot, ka tie neveidos tik nozīmīgu svaru un neaizņems somā tik lielu vietu, lai no šāda veselībai svarīga satura atteiktos,” teic farmaceite.  

Medikamenti 

1. Ikdienā lietojamās zāles

Ja dienā zāles jālieto vairākas reizes vai brīvdienu plāni ārpus mājām paredzēti vairākām dienām, noteikti jāņem līdzi medikamenti, ko lieto hroniskas slimības ārstēšanai, vai kas ir nepieciešami noteiktu iespējamo stāvokļu (piemēram, migrēnas saasinājuma) novēršanai.

• Pret sāpēm

Nesteroīdais pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis, ko aptiekā var iegādāties bez receptes, būs noderīgs, ja piemeklē galvassāpes (menstrualās u.c.), ja sāpes radušās kritiena, sastiepuma rezultātā.

• Gremošanas sistēmai

Nereti brīvdienās pie dabas vai kādā kafejnīcā baudītais ēdiens var radīt gremošanas traucējumus. Lai tos novērstu, aptieciņā var ielikt gremošanas fermentus saturošu medikamentu, ka arī kuņģa skābi mazinošu līdzekli.

Noteikti jāņem līdzi arī līdzeklis pret caureju, piemēram, aktivētā ogle vai diosmektīts. 

• Pret alerģijas simptomiem

Antihistamīna līdzeklis ir īpaši svarīgi tiem, kuri ir alerģiski, pakļauti sezonālajai alerģijai jeb siena drudzim. Došanās pie dabas var izraisīt alerģiskus simptomus (acu asarošana, nieze, šķaudīšana), kas traucēs izbaudīt brīvdienas.

Pirmajai palīdzībai 

1. Līdzeklis brūču dezinficēšanai 

Ūdeņraža peroksīds brūču tīrīšanai un dezinficēšanai, aerosols, ziede vai gels brūču apstrādei, kas palīdz novērst infekcijas attīstību brūcē.

• Antibakteriālie plāksteri

Plāksteri jāiegādājas dažādu izmēru, jo var būt nepieciešami gan nelielai tulznai, gan pamatīgam nobrāzumam.

• Elastīgā saite 

Elastīgā saite noderēs, piemēram, traumētas potītes, ceļgala, elkoņa vai plaukstas aptīšanai.

• Marle (5 – 10 cm plata)

Ja ir dažādi plāksteri, marle var nebūt obligāta, tomēr ieteicams paņemt, jo tā var noderēt, ja gadījusies kāda lielāka brūce. Tad jāizmanto arī līmlente, ar ko var fiksēt marli, lai tā nenoslīd. 

• Uzreiz lietojami aukstuma maisiņi 

Paredzēti traumu un apdegumu dzesēšanai, var lietot arī izmežģījuma, sastiepuma gadījumā. Pieejami aptiekās.

• Šķēres (ar noapaļotiem galiem) 

Ar tām ir visērtāk nogriezt marli, taču, ja līdzņemšanai piemērotu šķēru nav, var izlīdzēties ar saliekamo nazi, kam taču vajadzētu būt, dodoties pārgājienā vai izbraucienā uz vairākām dienām.

• Pincete un speciālā pincete ērču noņemšanai

Var noderēt gan parasta pincete, ko izmantot gadījumā, ja no brūces jāizņem kāds svešķermenis, jāizvelk skabarga vai dzelonis, gan arī speciālā pincete, kas paredzēta pareizai piesūkušās ērces izvilkšanai.

Higiēnai

1. Antiseptiskas salvetes

Šīs salvetes nepieciešamas, lai dezinficētu instrumentus, piemēram pinceti vai rokas.

• Antibakteriālas salvetes vai cita veida līdzeklis rokām 

Vajadzīgas roku dezinfekcijai gan pirms brūces apstrādes, gan pirms ēdienreizes, ja nav iespējams rokas nomazgāt ar ziepēm zem tekoša ūdens. 

• Vienreiz lietojamie gumijas cimdi

Ieteicams izmantot, apkopjot asiņojošu brūci.

Drošībai saulē

1. Saules aizsargkrēms 

Uzturoties saulē ilgstoši – dodoties velo izbraucienā vai atpūšoties pie ūdeņiem – noteikti vajadzētu izvelēties aizsargkrēmu ar SPF 30 vai vairāk.

• Želeja saules apdegumiem

No apdeguma var izvairīties, ja lieto situācijai un ādas tipam atbilstošu saules aizsarglīdzekli, taču, ja tomēr gadījies apdedzināt ādu, tai nekavējoties ir jāsniedz palīdzība, uzklājot alvejas želeju.

Komfortam un cīņai pret insektiem

1. Līdzeklis bērniem 

Jāizvēlas speciāli bērniem paredzēts līdzeklis kukaiņu atbaidīšanai. Tas nedrīkst saturēt vairāk par 10% – 15% dietiltoluamīda (DEET), jo, uzsūcoties organismā caur ādu, sastāvā esošā ķīmiskā viela var nodarīt kaitējumu veselībai. Jāņem vērā, ka zīdaiņiem līdz divu mēnešu vecumam šādus līdzekļus lietot nedrīkst.

• Līdzeklis pieaugušajiem

Pieaugušajiem būs piemērots līdzeklis, kas satur 30% – 50% DEET vai līdz 15% pikaridīna.

“Kad brīvdienu aptieciņa ir nokomplektēta, svarīgi pārbaudīt, vai līdzi paņemto medikamentu derīguma termiņi ir spēkā un vai zāles ir iesaiņotas tā, lai tām nevar piekļūt bērni. Ne mazāk svarīgi ir instruēt bērnus par drošības pasākumiem ceļā, mežā, pie ūdeņiem,” izdevušās brīvdienas vēlot, atgādina farmaceite Ērika Pētersone.  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”.„Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Sēņošanas sezona Latvijā, šķiet, ir nepārtraukts process – gaileņu “medības” vasarā plūstoši pāriet beku un baraviku maratonā agrā rudenī. Pareizi pagatavojot sēnes, savas garšas kārpiņas varēsim lutināt visas ziemas garumā. Gadsimtu gaitā cilvēki ir atraduši daudz veidu, kā pagatavot sēnes un uzglabāt tās ziemai. Populārākos paņēmienus mūsdienīgas saimnieces virtuvē apkopojusi “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Sēņu sagatavošanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu

Lai cik kārdinoši šķistu atgulties un atpūsties pēc garas pastaigas pa mežu, jāatceras svarīgs noteikums: sēnes ir jātīra un jāapstrādā tajā pašā dienā, kad tās salasītas. Šo darbu nevar atlikt līdz nākamajai dienai, jo sēnes ļoti ātri bojājas, zaudē uzturvērtību un izdala veselībai kaitīgas vielas. 

“Pārnākot mājās no meža, nesāciet citus darbus. Visātrākais un vieglākais veids, kā sēnes notīrīt, ir iemērkt tās ūdenī, taču tā sēnes zaudē aromātu un lieliskās garšas īpašības. Tāpēc labāku rezultātu iegūsiet, izvēloties ķēpīgāku un laikietilpīgāku apstrādes veidu – tīrīšanu ar nazi. Baravikas, apšubekas, gailenes un sviestbekas uzreiz var likt pannā un cept, visas pārējās sēnes gan ir jāvāra vismaz 10 minūtes. Kad sēnes nogrimst katliņa dibenā un pārstāj veidoties putas, sēnes ir gatavas tālākai apstrādei,” atgādina “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Speciāliste iesaka jau laikus pārliecināties, vai virtuvē atrodas viss sēņu pagatavošanai nepieciešamais – ietilpīgs katls un ērta panna, parocīgs nazītis tīrīšanai un, protams, burkas, kurās sagatavotās sēnes uzglabāt. Nedrīkst aizmirst par pienācīgu burku sagatavošanu, tās rūpīgi izmazgājot un izkarsējot, lai meža veltes nenonāktu saskarē ar baktērijām.

Saldētas sēnes – kā no meža

Viens no visērtākajiem veidiem, kā saglabāt sēnes ziemai, ir tās sasaldēt. Saldētas sēnes saglabā tajās esošās uzturvielas un pēc atkausēšanas nezaudē savas garšas īpašības, tādēļ vienmēr garšos kā tikko no meža. Tās ir arī viegli pagatavojamas, vienīgi tām ir jāatrod vieta saldētavā un jāatceras pāris svarīgu lietu. Pirmkārt, nav ieteicams sasaldēt ūdeņainas, sulīgas sēnes, piemēram, apšubekas. Otrkārt, tikai baravikas, gailenes un sviestbekas drīkst sasaldēt bez iepriekšējās novārīšanas. Gailenes pirms sasaldēšanas var apcept pannā. 

“Ja gadījusies bagātīga raža, bet nav piemērota pagraba, kur to visu uzglabāt, labs risinājums ir atsevišķas saldētavas iegāde. Mūsdienās ne vienā vien virtuvē blakus ikdienā lietojamam ledusskapi atrodama arī papildu saldētava, ko daudzas saimnieces izmanto tieši ziemas krājumu uzglabāšanai. Ražotāju sortimentā pieejamas saldētavas ar plašu ietilpības amplitūdu, kas pielāgojamas gan maziem pieliekamajiem, gan plašām virtuvēm, – no kompaktām 72 vai 85 litru tilpuma saldētavām līdz kārtīga ledusskapja izmēra glabātuvēm ar 200 un pat 248 litru ietilpību,” stāsta Līva Briede.

Svaigi sasaldētas sēnes saldētavā drīkst uzglabāt līdz pat gadam, bet pirms saldēšanas novārītas sēnes – tikai četrus mēnešus.  

Aromāta esence – kaltētas sēnes 

Sēņu kaltēšana ir lielisks veids, kā uzglabāt meža velšu krājumus ziemai. Kaltētas sēnes var viegli atpazīt pēc to izcilā aromāta un izteiktās garšas. Žāvēšanai labi noder baravikas, apšubekas, sviestbekas un citas sēnes, kuras nav tārpainas vai bojātas. 

“Speciāli sēņu žāvētāji ir izcils risinājums aizņemtajiem: šajās ierīcēs sēnes tikai jāieliek, automāts visu pārējo izdarīs jūsu vietā, vienīgi jārēķinās, ka šādi žāvētas sēnes mēdz zaudēt daļu aromāta. Elektriskajā dehidratorā var pagatavot dažādus gardus našķus gan no dārzeņiem un augļiem, gan sēnēm. Dehidratora darbības princips ir liekā šķidruma iztvaicēšana zemā temperatūrā apmēram 12–48 stundu laikā atkarībā no produkta veida,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” speciāliste. Galvenais ir sēnes nepārkaltēt, lai tās nezaudētu aromātu un uzturvielas. 

Ja laiks ir labs, sēnes var savērt uz auklas un žāvēt saulē, bet tas ir diezgan ilgs process. Vēl viena alternatīva ir sēņu žāvēšana cepeškrāsnī ļoti zemā temperatūrā; kad sēnes jau zaudējušas daļu mitruma, temperatūra jāpaaugstina līdz 60 grādiem. Šis process ilgst dažas dienas, vienīgi jāņem vērā, ka žāvēšanas laikā sēnes izdala diezgan spēcīgu aromātu, tāpēc būtu ieteicams aizvērt dzīvojamo telpu durvis un parūpēties par vēdināšanu. 

“Kaltētas sēnes var uzglabāt burkās vai dabiska auduma maisiņos, tad tās nezaudēs savu lielisko aromātu. Lai tās pagatavotu, atliks vien ielikt kaltētās sēnes siltā ūdenī vai pienā un atstāt uz dažām stundām, bet tālākā pagatavošana ir atkarīga no jūsu fantāzijas: tās var sasmalcināt un apcept ar sīpoliem, iegūto masu izmantot pildījumiem, pievienot zupām un sautējumiem,” iesaka Līva Briede.

Kad saldētavā nav vietas, laiks sālīt un marinēt

Tiem, kam trūkst pacietības sēņu žāvēšanai vai saldētava jau pilna, jāķeras pie sēņu sālīšanas vai marinēšanas. Sēnes var sālīt vairākos veidos: ar silto vai auksto apstrādi. Izvēloties auksto apstrādi, sēnes jāievieto emaljētā traukā, jāpārkaisa ar rupjo sāli, jāpārklāj trauks ar marli, jānoslogo un jāatstāj vēsā vietā uz trim dienām, pēc tam marle jānomaina. Divu nedēļu laikā katru trešo dienu marle jāmaina, pēc tam sēnes var likt burkās un noglabāt vēsumā. 

Karstā sālīšanas metode praktiski neatšķiras no aukstās, vienīgā atšķirība ir tā, ka sālītās sēnes tiek vispirms izvārītas un tām var pievienot papildu garšvielas. Sālītās sēnes vajadzētu izlietot pusgada laikā, un pirms gatavošanas tās labi jānomazgā.

Ja sēnes tiks marinētas, ieteicams izvēlēties vienas sugas jaunās, cietās sēņu galviņas. Notīrītām sēņu galviņām jāuzlej karsta 3–4% etiķa marināde, burkas labi jāaizskrūvē un jāļauj atdzist. 

“Katrai saimniecei ir sava ideālā ziemas sēņu recepte, kas tiek pilnveidota un ar mīlestību gatavota katru gadu. Mazāku ražu var gadīties apēst arī uzreiz pēc salasīšanas – gardā mērcē vai zupā. Tāpēc galvenais, lai būtu labs sēņu gads un aromātiskās meža veltes var nest mājās lieliem groziem,” katra kaislīga sēņotāja ilgas atklāj “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Sociālie tīkli jau sen ir neatņemama gan pieaugušo, gan jauniešu dzīves sastāvdaļa: tie tiek izmantoti darbam, izklaidei un saziņai. Vienlaikus jau kopš pirmo tīklu un vietņu izveides ir izvirzīti arī jautājumi par psiholoģisko atkarību un citām ar internetu saistītām problēmām.“Kaspersky” atgādina vienkāršus soļus populārākajos sociālajos tīklos, lai nodrošinātu to patīkamu lietošanu un palīdzētu cīnīties pret kiberņirgāšanos.

Nesenā „Facebook” aptaujā noskaidrots, ka „Instagram” negatīvi ietekmē pusaudžu, it sevišķi meiteņu, psihi. Piemēram, 32 % pusaugu meiteņu apgalvoja, ka tad, kad viņas jutās slikti, „Instagram” viņām lika justies vēl sliktāk. Starp bieži minētajiem iemesliem, kas pusaudžiem izraisa stresu, bija sacensība ar nereāliem skaistuma standartiem un sava dzīves līmeņa neatbilstības izjūta ekrānā redzamajiem.

„Instagram” cenšas atrisināt šādas problēmas, ieviešot dažādas funkcijas. Piemēram, tagad var paslēpt “Patīk” skaitītāju, un sociālais medijs ir aizliedzis filtrus, kas demonstrē nereālus skaistuma standartus.

Turklāt ir dažas vienkāršas darbības, ko lietotāji var veikt, lai justos labāk:

• Atsekot kontiem, kas liek justies skumji, neiederīgi, nedroši vai sarūgtinātam.
• Censties samazināt tiešsaistē pavadīto laiku.
• Ieturēt mazus pārtraukumus un digitāli attīrīties: iziet no sociālajiem tīkliem, atpūsties un koncentrēties uz sevi. Piemēram, „Kaspersky” ir izveidojis digitālo telpu „CyberSpa”, lai palīdzētu novērsties no raizēm un nomierinoši ieelpot, kad nepieciešams pārorientēties.

Sociālajos tīklos, sevišķi jauniešiem un turklāt pandēmijas ierobežojumu apstākļos, noris liela daļa ikdienas komunikācijas. Gluži tāpat kā var izvērsties nepatīkama klātienes komunikācija, tas var notikt arī sociālajos tīklos. Tomēr būtiskākā atšķirība ir tā, ka ņirgāšanās internetā jeb kiberņirgāšanās var piesaistīt nevēlamu plaša cilvēku loka, tostarp svešinieku, uzmanību.

Arī sociālo mediju tīkli nodrošina lietotājiem dažādus rīkus un funkcijas pašaizsardzībai pret ņirgāšanos. Piemēram, viens no populārākajiem paņēmieniem ir huligāna bloķēšana un sūdzības nosūtīšana sociālā tīkla administratoriem. Ir lietderīgi apkopot pierādījumus — saraksti un ziņu ekrānuzņēmumus sociālajos tīklos —, lai apliecinātu notiekošo.

Mēs visi vēlamies izskaust kiberņirgāšanos, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi ziņot par kiberņirgāšanos. Tomēr ideālās kibertelpas izveide neaprobežojas tikai ar pretdarbošanos vajātājiem. Ir svarīgi neaizmirst, ka tas, ko pasakām tiešsaistē, var kādu sāpināt. Mums ir jābūt laipnākiem citam pret citu gan internetā, gan reālajā dzīvē

Ja kļūsti par ņirgāšanās upuri, tālākie īsie norādījumi var palīdzēt aizsargāt tevi dažādos sociālo mediju kanālos un apturēt vainīgo. Iesakām iepazīstināt ar šiem norādījumiem draugus un tuviniekus, kas saskārušies ar līdzīgām problēmām.

Ko es varu darīt „Facebook”, lai izbeigtu ņirgāšanos?

„Facebook” piedāvā dažādus rīkus cīņai ar kiberņirgāšanos. Piemēram, uzņēmums ir izstrādājis atsevišķu iebiedēšanas novēršanas centru tīņiem. Lūk, ko tu vari darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos „Facebook”:

• Seko līdzi, kas tevi atzīmē savā saturā. To var izdarīt laika joslas un atzīmju iestatījumos.
• Pārbaudi jau publicētos materiālus ar savām atzīmēm un, ja nepieciešams, izmantojot darbību žurnālu, noņem tās no materiāliem, ar kuriem nevēlies būt saistīts.
• Izņem agresorus no draugu saraksta, lai viņiem nav iespējas sazināties ar tevi. Ja dzēšana nepalīdz, lietotājus var bloķēt. Neaizmirsti, ka viņi par to netiks informēti. Bloķēšana neļaus pāridarītājiem atrast tavu profilu un atzīmēt tavu saturu. Turklāt viņi nevarēs pievienot tevi pie saviem draugiem un sekot līdzi tavām darbībām.
• Noteikti ziņo atbalsta dienestam par kompromitējošiem materiāliem. Tu vari iesniegt sūdzību par saturu blakus ziņai, fotoattēlam vai komentāram — tas piesaistīs „Facebook” administratoru uzmanību.

Kā cīnīties pret ņirgāšanos „Instagram”?

• Tu vari ignorēt huligānu ziņas vai izmantot ierobežojošo rīku, lai aizsargātu savu kontu, nepaziņojot par to bīstamajiem lietotājiem.
• Tu vari pārvaldīt komentārus pie savām ziņām.
• Nomaini sava konta konfidencialitātes iestatījumu: tu vari izvēlēties, kurš drīkst skatīties un komentēt tavu saturu.
• „Instagram” seko līdzi lietotāju publicētajam saturam. Ja platforma saskata varbūtēju pārkāpumu, tā paziņo lietotājam, ka viņš gatavojas publicēt informāciju, kas pārkāpj nospraustās robežas.
• Turklāt „Instagram” nesen ir ieviesis mākslīgo intelektu, kas palīdz noteikt kiberņirgāšanās pazīmes publicētajos materiālos (fotoattēlos, videoklipos vai komentāros).

Ko es varu darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos „Twitter”?

Tāpat kā citi sociālie tīkli, arī „Twitter” savā platformā apkaro kiberņirgāšanos. Uzņēmumam ir savs palīdzības centrs pret ņirgāšanos internetā, kur var saņemt palīdzību un padomu. Iespējamās darbības ir šādas:

• Paziņojumu filtru izvēršana ļauj filtrēt kontus, no kuriem tu saņem paziņojumus. Piemēram, tu vari nesaņemt paziņojumus no lietotājiem, kam nav profila attēla.
• „Twitter” ir paziņojumu izslēgšanas iespēja, ko vari pielāgot savām vajadzībām. Piemēram, var izslēgt paziņojumus par noteiktiem atslēgvārdiem vai veselām frāzēm. Paziņojumus var izslēgt uz dienu, mēnesi vai nenoteiktu laiku.
• Efektīvs pasākums ir arī iespēja bloķēt lietotājus. Tas neļaus bloķētajiem kontiem publicēt, redzēt tavus tvītus un lasīt tavu ziņu plūsmu.
• Ja esi ņirgāšanās upuris, tev ir arī jāziņo par aizvainojošo saturu. Tas ļaus „Twitter” rīkoties un bloķēt lietotāju vai saturu.

Kā cīnīties pret ņirgāšanos „TikTok”?

Arī „TikTok” veido dažādus rīkus, kas ļauj lietotājiem norobežoties no nevēlamas uzmanības. Tāpat uzņēmums ir sagatavojis norādījumus, kas palīdz noteikt huligānisku uzvedību un veikt pasākumus pret to. Lūk, ko var darīt, lai sevi aizsargātu „TikTok”:

• Personiskā konta videoklipu konfidencialitātes iestatījumu konfigurēšana ļauj izvēlēties, kas var skatīties katru videoklipu, un ierobežot personisko videoklipu augšupielādi.
• Nevēlamo komentāru filtrs ļauj izveidot nevēlamo atslēgvārdu sarakstu, kas tiks bloķēti videoklipu komentāros vai tiešraižu laikā, lai aizsargātu lietotājus no izsmiešanas.
• Lietotāju filtrs ļauj izvēlēties, kas var pievienot duetu lietotāja videoklipam.
• Lietotāju bloķēšana ļauj bloķēt huligānus, kas pārkāpj vietējos noteikumus, un informēt platformu par viņu darbībām.
• Ģimenes iestatījumi aizsargā tīņus un atbalsta viņu radošos centienus, nepārkāpjot personiskās robežas.

Ikviens var dot ieguldījumu cīņā pret ņirgāšanos internetā: ziņot par notikušo, saukt vainīgos pie atbildības  un pievērst citu uzmanību šai problēmai. Liela nozīme var būt pat vienkāršai laipnībai.

Miegs ir viena no svarīgākajām ikdienas sastāvdaļām, lai mēs uzturētu ne vien labu fizisko, bet arī mentālo veselību. Pilnvērtīga un regulāra miega nodrošināšana organismam ir neaizstājama, lai mēs varētu izvairīties no dažādām nopietnām slimībām. Par to, kā uzlabot un rūpēties par miega kvalitāti un ko darīt, ja parādās miega traucējumi, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Miega nozīme 

Miegs kalpo kā profilaktisks līdzeklis daudzu saslimšanu gadījumā, un, ja miegs nav pietiekams, tad dienas laikā varam saskarties ne vien ar nogurumu, bet arī ar galvassāpēm, garastāvokļa izmaiņām, kustību koordinācijas traucējumiem, traumatismu un citām sūdzībām. Turklāt nepietiekams miegs var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu, imūno un nervu sistēmu, kā arī nepietiekama miega gadījumā pastāv lielāks aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēta risks, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Miega traucējumi skar visu vecumu cilvēkus – gan jauniešus, gan seniorus. Šie traucējumi var izpausties kā ilga nespēšana iemigt, atkārtota pamošanās, trausls miegs un citi līdzīgi simptomi. Tiem var būt vairāki iemesli, tai skaitā maiņu darbs, krākšana, stress, neatbilstošs dienas un miega režīms, sāpes, depresija, sirds un asinsvadu, nieru vai vairogdziedzera un citas slimības.

Padomi, kā uzlabot miega kvalitāti

Ja saskaraties ar nelieliem, īslaicīgiem miega traucējumiem vai vienkārši vēlaties savlaicīgi rūpēties par miega kvalitāti, klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka:

• Atvēliet miegam pietiekami ilgu laiku! Cilvēkam katru dienu ir jāguļ vismaz 7 līdz 8 stundas. Darbadienās un brīvdienās ir ieteicams ievērot noteiktu miega režīmu – doties gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā. 
• Izvēdiniet telpas un iekārtojiet ērtu guļvietu! Veselīgu miegu veicina svaigs gaiss, tādēļ pirms došanās gulēt ir ieteicams izvēdināt telpas. Vislabāk izgulēsieties, ja iekārtosiet sev ērtu guļvietu – labākam miegam ir nepieciešams klusums un pilnīga tumsa. 
• Pirms miega izvairieties no elektronisko ierīču lietošanas! Pirms gulētiešanas izvairieties no TV skatīšanās vai viedierīču lietošanas, vislabāk palasiet kādu grāmatu vai paklausieties mierīgu mūziku.
• Vakarā nelietojiet kafiju, alkoholu un nikotīnu saturošus produktus! Dienas otrajā pusē nelietojiet arī līdzekļus, kas satur ārstniecības augus ar tonizējošu iedarbību, piemēram, žeņšeņu vai eleiterokoku. 
• Ikdienā ieviesiet fiziskās aktivitātes! Sportošana uzlabo miega kvalitāti un garastāvokli, kā arī mazina stresu.

Palīglīdzekļi labākam miegam

Aptiekā ir pieejami arī dažādi bezrecepšu medikamenti un uztura bagātinātāji, kas satur ārstniecības augus un melatonīnu. Melatonīns ir gan hormons, gan antioksidants, ko izmanto kā miega līdzekli, tas palīdz  samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku un atvieglo ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas, piemēram, ceļojot vai strādājot maiņu darbu. Melatonīnu saturoši preparāti ir pieejami dažādās formās – tablešu, pulveru, aerosolu, mutē šķīstošu plāksnīšu veidā. To izmanto kombinācijās ar ārstniecības augiem, piemēram, baldriānu, pasifloru, melisu un apini, kā arī ar magniju un B grupas vitamīniem.  BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka labam miegam īpaši nozīmīgs ir magnijs, jo tas veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz mazināt nogurumu un nespēku.

Iemigt un mazināt stresu pirms naktsmiera palīdzēs arī dažādi ārstniecības augi, kam piemīt nomierinoša darbība. Pazīstamākās ārstniecības augu drogas ir baldriāna saknes, kumelītes ziedi, māteres laksti, piparmētru un melisas lapas, taču var izmantot arī auzu, pasifloras un raudenes lakstus, apiņus, liepziedus un vīgriezes. Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā. Aptiekā ir pieejami arī ārstnieciskos augus saturoši preparāti – sīrupi, pilieni, kapsulas, tabletes vai aerosoli. Piemērotāko produktu jums palīdzēs izvēleties farmaceits.

Svarīgi! Īslaicīgai lietošanai iemigšanas traucējumu gadījumā var izmantot uztura bagātinātājus un ārstniecības augus saturošus preparātus, taču, ja sūdzības nemazinās vai pastiprinās, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta!BENU Aptiekas 

Kā un kam krāt naudu? Kāpēc vajadzīgs iepirkumu saraksts? Cik maksā dzimšanas dienas ballīte? Kā pašam nopelnīt, un vai tiešām viss jāpērk par naudu? Šie jautājumi agri vai vēlu kļūst aktuāli katrā ģimenē, kurā aug bērni. Daudziem vecākiem tik labi pazīstamā drāma, kad bērns niķojas, jo grib jaunu mantu, bet vecāki atsakās to pirkt, ir skaidrs signāls – mazajam pienācis laiks apzināties naudas vērtību. 

“Šīs situācijas nav svešas arī tikko iznākušās stāstu grāmatas “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas” varoņiem – māsai Katei un brālim Gustavam Par laimi, viņiem ir brīnumjauki un ļoti saprātīgi vecāki, kuri palīdz atrast vērtīgas atbildes,” stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Dažus no grāmatā lasāmajiem padomiem viņa apkopojusi arī šajā rakstā.

1. Izpratne par naudas vērtību un tās krāšanu jāmāca jau no mazotnes. Palīdziet saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. “Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku varat runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās liela daļa naudas tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu. Šajā gadījumā ir svarīgi palīdzēt bērnam saprast, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā, bet tikai tik, cik iepriekš nopelnīts,” iesaka Evija Kropa.

2. Palīdziet bērniem attīstīt plānošanas prasmes. “Palīdziet bērniem izvērtēt jebkādu finanšu lēmumu sekas. Ja bērns grib gan lielas dzimšanas dienas svinības, gan iespaidīgu dāvanu, taču ģimenes finanšu iespējas to neatļauj, jums būtu skaidri jāpasaka – ja tiks organizēti lieli svētki, lielu dāvanu saņemt nevarēs. Tā vajadzētu būt arī tad, ja, piemēram, bērns grib videospēli, taču vienlaikus viņam ir vajadzīgi jauni sporta apavi. Bērnam jāspēj izvērtēt lēmumus un jāsaprot to iespējamie rezultāti,” saka Evija Kropa.

Bērns ir izdomājis par visu savu kabatas naudu iegādāties saldumus? Lieliski, bet tad, kad viņš gribēs nopirkt kaut ko jaunu, atgādiniet, ka visa kabatas nauda tika iztērēta konfektēm, lai gan to varēja sadalīt vairākiem mazākiem pirkumiem. “Svarīgi ir ļaut bērnam ar savu kabatas naudu rīkoties pēc paša ieskatiem, bet, ja bērns tomēr veic, jūsuprāt, nesaprātīgus pirkumus, tā vietā, lai viņam pārmestu, pārrunājiet pirkuma nepieciešamību, cenu un kvalitāti,” iesaka finanšu speciāliste.

3. Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem. “Bērnam ir svarīgi mācīties nopelnīt, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu,” atgādina eksperte. Maksājiet bērniem par neikdienišķiem uzdevumiem, par kuriem jūs tik un tā kādam maksātu, taču nemaksājiet par mājas uzkopšanas darbiem vai labām atzīmēm. Vienojieties ar bērniem, kādi mājas darbi ir viņu pienākums. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas vairs negribēs palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem. 

4. Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Pastāstiet par ienākumu nevienlīdzību. Vieni cilvēki dzīvo ļoti trūcīgi, citi – ļoti turīgi. To var noteikt dažādi apstākļi – mantotais īpašums, ieņemamais amats, tērēšanas paradumi, veselība, ekonomiskā situācija un daudz citu lietu. “Ļoti svarīgi bērnā attīstīt sabiedriskumu, līdzjūtību, iejūtību un sapratni. Nauda un cits materiālais īpašums nav rādītājs – par cilvēku mums vajadzētu spriest pēc viņa attieksmes. Daudzi cilvēki labprātāk dara to, kas viņiem patīk un liek justies labi, pat ja par to nopelna mazāk,” atgādina Evija Kropa.

5. Ir svarīgi pārrunāt ar bērniem drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Ļoti ticams, ka nākotnē bērni norēķināsies tikai ar elektronisko naudu (bet varbūt pat ar acu zīlītes lasītājiem, kas to lai zina), tāpēc ir svarīgi palīdzēt viņiem iemācīties droši izmantot viedās tehnoloģijas. Pārrunājiet ar savu bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Interneta pasaule ir droša, ja sekojam noteikumiem un neesam pārdroši, publicējot par daudz personiskās informācijas. Stāstiet, ka īpaši rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e-vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus.

“Pats galvenais – it visā rādiet piemēru,” iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. “Tieši no pieaugušo piemēra mūsu mazie iemācās visvairāk. Bērnos atspoguļojas gan mūsu labās, gan sliktās īpašības, apzinātā un neapzinātā uzvedība. Tas nozīmē, ka saviem bērniem jūs varēsiet iemācīt tikai to, ko darīsiet arī paši.”

Šos un daudzus citus vērtīgus ieteikumus meklējiet grāmatā “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas”, kur apkopoti desmit aizraujoši stāsti par bērnu piedzīvojumiem un mācībām, apgūstot naudas pasauli. Grāmatas autori ir Swedbank Finanšu institūta eksperti Evija Kropa un Reinis Jansons, kā arī lietuviešu blogeris un komunikācijas speciālists Simons Urbons. Katrs stāsts papildināts ar vērtīgiem Swedbank Finanšu institūta ekspertu padomiem un diskusiju tematiem, lai veicinātu vecāku sarunas ar bērniem. Stāstu audioversijas,ko ar savu balsi iedzīvinājuši sabiedrībā pazīstami vecāki – Laura un Toms Grēviņi un Kristīne un Kaspars Virsnīši, jau šobrīd bez maksas klausāmas Swedbank Spotify un Youtube kanālā.

Iepazīšanās interneta vidē ir digitālā laikmeta iespēja, ko sava sapņu prinča vai princeses meklējumiem izmanto daudzi, īpaši laikā, kad satikšanās klātienē ne vienmēr ir droša. Tomēr arī interneta vidē ir savi riski, kas var apdraudēt personas drošību reālajā dzīvē un radīt nepatīkamas sekas ilgtermiņā. No pērn Datu valsts inspekcijā (DVI) saņemtajām sūdzībām aptuveni ceturtā daļa bijusi par iespējamu prettiesisku personas datu izmantošanu sociālo tīklu vietnēs, tostarp dažādās iepazīšanās platformās.

“Lielākoties sūdzības saistītas ar personas datu – fotogrāfiju un kontaktinformācijas – publiskošanu bez piekrišanas. Bieži vien cēlonis ir nesakārtotas attiecības, kad tā saucamais princis jau ir pārvērties par krupi un šādā veidā notiek savstarpējā izrēķināšanās. Tāpat mēdz būt situācijas, kad prettiesiski tiek izmantoti reālas personas dati vai profils, lai tā aizsegā mēģinātu veikt kādas prettiesiskas darbības, piemēram, grautu personas reputāciju, piedāvātu neeksistējošus pakalpojumus vai izplatītu nepatiesu informāciju citas personas vārdā. No šādām situācijām būtu iespējams izvairīties, ievērojot vienkāršus drošības noteikumus un neaizmirstot, ka interneta vidē neesam anonīmi – jo vairāk par sevi atklājam, jo lielāks ir apdraudējuma risks,” stāsta DVI Juridiskās nodaļas vadītāja Evija Kreišmane.

. 

Lai iepazīstoties interneta vidē netīšām neatklātu par sevi pārāk daudz informācijas, tādējādi radot draudus reālajā dzīvē, DVI aicina:

• Autorizēties droši. Iepazīšanās vietnes piedāvā dažādus autorizācijas veidus – ar sociālo tīklu profiliem, e-pasta adresi, tālruņa numuru un citus. No datu aizsardzības viedokļa drošākais veids ir reģistrācija ar e-pasta adresi, ko vēlams izveidot tieši šim nolūkam, vai tālruņa numuru, kur attiecīgi saņemsiet apstiprinājuma saiti vai kodu. Ja autorizējamies ar sociālo tīklu kontiem, dodam datu pārzinim lielāku pieeju savai personīgajai informācijai un esam vieglāk identificējami. 

• Iepazīties ar platformas privātuma politiku – īpaši pievēršot uzmanību, kam tiek nodoti lietotāju dati un kur tie tiks izmantoti, nepiekrist personas datu nodošanai trešajām pusēm komercdarbību veikšanai. 

• Izvērtēt, kādus personas datus norādīt, veidojot savu profilu. Tas būs redzams ikvienam platformas lietotājam un ir viena ekrānšāviņa attālumā no mūžīgas dzīves interneta vidē. Piemēram, jādomā, vai norādīt savu seksuālo orientāciju, darba vietu, tālruņa numuru, vai tiešām vēlamies publiski dalīties ar šādu informāciju. Salīdzinot ar reālo dzīvi – vai šos datus mēs uzticētu tikko kafejnīcā sastaptai personai. DVI iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka kopumā tieši vīrieši ir mazāk piesardzīgi un biežāk nekā sievietes pauž viedokli, ka aizsargāt dažādas personas datu kategorijas nav būtiski. 

• Pievērst uzmanību profila fotogrāfijām, vai tajās nav norādes, kas palīdzēs mūs uzmeklēt reālajā dzīvē, piemēram, dzīvesvietas adrese uz mājas sienas, automašīnas numurs. Tāpat būtiski izvērtēt, vai fotogrāfijās nav redzamas citas personas – ģimenes locekļi, draugi, darba kolēģi, kas nav devuši piekrišanu savu fotogrāfiju publiskošanai. Vēlams izvietot fotogrāfijas, kas citur tiešsaistē nav atrodamas.

• Izslēgt atrašanās vietas noteikšanas iespēju, ja tas iespējams. Pat tajos gadījumos, kad lietotnē tiek rādīts tikai attālums starp divām personām, ļaunprātīga persona var noteikt diezgan precīzu atrašanās vietu, fiziski mainot savu atrašanās vietu vai izmantojot tam īpaši radītas lietotnes.

• Uzmanīties no krāpniekiem. Iepazīšanās platformās, tāpat kā sociālajos tīklos netrūkst viltus profilu un krāpniecisku darbību mēģinājumu. Piemēram, tā saucamie boti, kas maskējas aiz viltus profila, mēģinot provocēt uz vienu vai otru rīcību, bieži vien mudina tieši dalīties ar personas datiem. Ir vērts pievērst uzmanību detaļām un tomēr neatklāt savu tālruņa numuru pēc pāris pieklājības frāžu apmaiņas. 

• Ziņot par aizdomīgām darbībām, izmantojot platformu drošības iestatījumus. Ja esam zaudējuši piekļuvi savam kontam, vai to mūsu vietā izveidojusi cita persona, izmantojot mūsu Facebook vai cita kanāla piekļuvi, ir jāvēršas pie datu pārziņa. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, pārziņa pienākums ir nodrošināt datu dzēšanu. Ja datu pārzinis nereaģē uz pieprasījumu, ikvienam ir iespēja ar sūdzību vērsties Datu valsts inspekcijā. 

Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju izpratni par personas datu aizsardzības nozīmi un iespējām tos pasargāt, Datu valsts inspekcija uzsāk informatīvu kampaņu “Tavi dati – Tava drošība”. Plašāka informācija pieejama Datu valsts inspekcijas tīmekļvietnē un Facebook lapā. 

“Kantar TNS” 2020. gada novembra-decembra pētījums “Sabiedrības informētība un izpratne par personas datu aizsardzību”. 

Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības priekšnoteikums – tas ļauj ķermenim atjaunoties, nodrošina mūs ar enerģiju un dzīvesprieku, turklāt no miega daudzuma un kvalitātes atkarīga virkne organisma funkciju, tai skaitā imunitāte un smadzeņu darbība. Lai gan miega kvalitāti ietekmē vairāki ikdienišķi faktori, viens no būtiskākajiem ir miega hormona melatonīna līmenis organismā – ja tas ir pazemināts, attīstās miega traucējumi, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas veselībai. Kāda ir melatonīna nozīme organismā un kādos gadījumos to nepieciešams uzņemt papildus, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.

Melatonīns ir hormons – bioloģiski aktīva viela, ko fizioloģiski izstrādā cilvēka smadzenes. Tas rūpējas par normālu miega un nomoda ritma regulāciju, palīdz iemigt un nodrošina miega nepārtrauktību. Melatonīna izstrādes aktivitāte dienas laikā ir zema, savukārt, iestājoties tumsai, melatonīna koncentrācija organismā pieaug, radot nogurumu un miegainību. Melatonīna bioloģiskais pulkstenis uzsāk darbu aptuveni 21.00 vakarā un pakāpeniski palielina izstrādātā melatonīna apjomu, sasniedzot maksimumu laikā no plkst. 2.00 līdz 4.00 naktī. 

„Cilvēka ķermenis melatonīnu pietiekamā daudzumā izstrādā aptuveni līdz 18 gadu vecumam, taču ar laiku, organismam novecojot, tā daudzums samazinās, kā rezultātā cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma samērā bieži ir novērojami miega traucējumi. Tāpat melatonīna līmeni organismā ietekmē dažādi citi faktori, piemēram, nepietiekams un nesabalansēts miega režīms, stress, smēķēšana, nepiemēroti apstākļi guļamistabā, pārēšanās, saslimšanas un citi. Miega traucējumus nereti piedzīvo cilvēki, kuri strādā nakts maiņās, tādējādi neievērojot bioloģiskā pulksteņa ritmu – nomodā ir diennakts tumšajā laikā, bet guļ pa dienu. Lai samazinātu melatonīna deficītu, to iespējams uzņemt papildus,” skaidro Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

Kas jāņem vērā, lietojot melatonīnu?

Melatonīnu saturoši preparāti ļauj sakārtot diennakts miega režīmu un uzlabot miega kvalitāti, tie regulē ķermeņa temperatūru un asinsspiedienu miega laikā, turklāt melatonīns piedalās arī citu hormonu darbības regulēšanā. Melatonīnam piemīt audus aizsargājošas un antioksidatīvas īpašības, tādēļ to mēdz izmantot arī skaistumkopšanas līdzekļu sastāvā, piemēram, sauļošanās un pretnovecošanās krēmos. Melatonīnu rekomendē lietot gadījumos, kad ir grūtības ar iemigšanu, īpaši tad, ja cilvēks strādā naktsmaiņas. Tāpat tas var būt īslaicīgi nepieciešams cilvēkiem, kuri ceļojuma laikā šķērsojuši laika zonas un šī iemesla dēļ izjūt pastiprinātu nogurumu un īslaicīgus miega traucējumus.

„Ieteicamā melatonīna deva ir atkarīga no organisma individuālās jutības. Lietošanu vēlams uzsākt vienu vai divas stundas pirms miega, sākot ar nelielu devu, piemēram, 0,5–1 miligramu. Ja netiek novēroti uzlabojumi un neparādās blaknes, devu iespējams palielināt līdz trīs miligramiem. Melatonīns pieejams gan tablešu un kapsulu veidā, gan izsmidzināma aerosola, ampulu un mutē šķīstošu plāksnīšu veidā – ikviens var izvēlēties sev ērtāko preparāta uzņemšanas veidu. Tomēr jāņem vērā, ka šo hormonu nekādā gadījumā nevajadzētu lietot patvaļīgi pie pirmajām bezmiega naktīm, bet gan gadījumos, kad miega traucējumi novēroti ilgākā laika periodā, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,” piekodina Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

Melatonīnu nav ieteicams lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, izņēmuma gadījumos melatonīna lietošanas devu nosaka ārstējošais ārsts – to bērniem mēdz izrakstīt noteiktu saslimšanu vai veselības traucējumu gadījumā, piemēram, uzmanības deficīta sindroma, hiperaktivitātes, autisma vai galvas traumu gadījumā. Tāpat to nedrīkst lietot grūtnieces un ar krūti barojošās mātes, piesardzība jāievēro cilvēkiem, kuri sirgst ar autoimūniem traucējumiem, kā arī sievietēm, kuras lieto orālās kontracepcijas tabletes. Mijiedarbībā ar citiem medikamentiem var rasties blaknes, tāpēc pirms tā lietošanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu-speciālistu vai farmaceitu. Rūpīgi jāievēro rekomendētā melatonīna deva – pārdozēšanas gadījumā var būt novērojami galvas reiboņi, galvassāpes un miegainība dienas laikā.

Farmaceites ieteikumi labākai miega kvalitātei

Iemigšanas un miega procesu ietekmē dažādi faktori, kam nepieciešams pievērst uzmanību, tādā veidā rūpējoties par miega higiēnu. Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča sniedz padomus, kas var palīdzēt novērst miega traucējumus un baudīt pilnvērtīgu atpūtu.

• Pirms gulētiešanas telpas ieteicams izvēdināt, lai istabas temperatūra būtu aptuveni 18–20 grādus augsta. Lai organismam nakts laikā tiktu nodrošināts nepieciešams siltums, jāparūpējas par pietiekami siltu segu.
• Jāpievērš uzmanība gultasveļas, spilvena un segas kvalitātei, kā arī to izmēram – tiem jāatbilst ķermeņa vajadzībām.
• Vismaz stundu pirms miega nevajadzētu izmantot jebkāda veida ierīces, kas izdala zilās gaismas starojumu (televizoru un viedierīces). Zilā gaisma kavē melatonīna izstrādi organismā, tādējādi traucējot iemigšanas procesam.
• Vismaz divas stundas pirms miega jāatturas no pārmērīgas ēšanas, našķošanās un šķidrumu uzņemšanas. Nav ieteicams lietot dzērienus, kas iedarbojas kā stimulanti – enerģijas dzērienus, kafiju un tēju, kas satur kofeīnu.
• Jācenšas nomierināt prātu un domas, piemēram, lasot grāmatu, veicot elpošanas vingrinājumus, meditējot, pievēršoties rokdarbiem vai ieejot atslābinošā vannā.

„Ja, ieviešot uzlabojumus, pienācīgi rūpējoties par miega higiēnu un lietojot melatonīnu ilgāk par 2-3 nedēļām, nav novērojami uzlabojumi miega kvalitātē, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta, kurš veiks nepieciešamās pārbaudes un rekomendēs terapiju,” uzsver Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

Kaķi ir apveltīti ar zinātkāri, izteiktiem medību instinktiem un rotaļīgumu, tādēļ dažādi priekšmeti, piemēram, rotaļlietas, diegi un spīdumi var nonākt kaķa mutē un nosprostot gremošanas traktu, izraisot ļoti nopietnu saslimšanu – gremošanas trakta obstrukciju. Kā parūpēties par kaķa drošību, stāsta Rimi Mājdzīvniekiemkaķu dzīves eksperte Anita Štelfa.

“Anatomiski kaķa mēle veidota tā, lai, laizot apmatojumu, tas tiktu attīrīts, bet uz mēles esošās bārkstiņas palīdz salaizīto virzīt tālāk gremošanas traktā, tādēļ rotaļas ar dažādiem priekšmetiem kaķim var izrādīties bīstamas,” skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Pazīmes, ka svešķermenis iesprūdis kaķa gremošanas traktā

Pazīmes var būt gan ļoti izteiktas, gan mazāk pamanāmas, tomēr visbiežāk var novērot:

• samazinātu apetīti vai tās trūkumu;
• vemšanu;
• defekācijas jeb izkārnīšanās neesamību vai netipiskas fekāliju porcijas – nelielas vai pašķidras. 

Vēršoties klīnikā, parasti kaķim tiek konstatēta atūdeņošanās, sāpes gremošanas traktā. Bieži speciālisti veic papildizmeklējumus – ultrasonogrāfiju un rentgenu. Veiksmīgos gadījumos svešķermeni izdodas sajust vai ieraudzīt uzreiz.

Kāpēc priekšmeti iesprūst gremošanas traktā?

Pārtika no kuņģa tiek pārvirzīta uz tievajām zarnām, kuru diametrs ir salīdzinoši šaurs, tādēļ svešķermeņi nespēj virzīties tām cauri. Ja svešķermenis iesprūdis gremošanas traktā, dzīvnieks nespēj virzīt pārtiku un to sagremot, tādēļ pārtika nespēj uzsūkties – tas pats notiek ar šķidrumu, radot nopietnu apdraudējumu kaķa veselībai un dzīvībai. 

Kas attiecas uz salaizītā apmatojuma izvadi, kaķi, sevi kopjot, atvemj matu kamolus vai desiņas. Retos gadījumos arī šie matu kamoli iesprūst, tādēļ kaķiem (sevišķi ar garu apmatojumu), kas intensīvi sevi laiza, ieteicams regulāri dot matu izvades pastu, kas palīdz matu kamoliem virzīties uz priekšu.

Ko labāk paslēpt no kaķa acīm?

Tāpat kā mazi bērni, arī kaķi var nejauši norīt dažādus mazus priekšmetus, tādēļ nelieliem priekšmetiem, piemēram, rotaļlietām vai matu gumijām, jāatrodas kaķim nepieejamā vietā. Tāpat kaķiem ir tieksme košļāt un norīt vates diskus un ausu kociņus, kā arī rotaļāties ar dziju – kaķiem parasti patīk to zelēt, un ļoti bieži tā tiek salaizīta un pat norīta.

“Noteikti jāsaka nē svecēm, ja neatrodaties blakus – liesmas var radīt apdeguma traumas, ja kaķis ir aktīvs. To pašu var teikt arī par lampiņu virtenēm – vadi jāizvieto tā, lai kaķim neradītu ziņkāri un tieksmi “pagaršot” tos. Arī virtenes piesaista mājdzīvnieku uzmanību – vizuļu virtenes ir bīstamas, jo mājdzīvnieks var ar tām aizrīties, savukārt dažādas dekoratīvas virtenes, tai skaitā eņģeļu mati, ir bīstamas, ja tiek norītas,” stāsta Anita Štelfa, uzsverot, ka visbīstamākie svešķermeņi ir diegi. “Mēs esam redzējuši, kā kaķi rotaļājas ar kamoliņu, diedziņiem un lentītēm, taču tieši lineārie svešķermeņi ir paši bīstamākie.” Tam jāpievērš īpaša vērība Ziemassvētku laikā, kad egle tiek rotāta ar kaķim tik ļoti kārdinošajiem spīdumiem. Diegveidīgi svešķermeņi ir ļoti traumatiski, jo zarnu dabisko kustību jeb peristaltikas procesā zarniņa uzmaucas uz svešķermeņa, tiekot nopietni traumēta. Pamanot, ka kaķim no mutes vai anālās atveres karājas diegs, to nedrīkst vilkt un raut, jo pastāv liela iespēja pārgriezt zarnas.