Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100 000 reižu dienā. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi, jo īpaši iestājoties karstam un pat tveicīgam laikam, kad slodze sirdij vairākas reizes palielinās. Palielinoties gaisa temperatūrai, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi, pazeminās asinsspiediens, kas jo īpaši bīstami ir bērniem, senioriem un cilvēkiem, kuriem jau konstatētas sirdskaites. Par to, kā saglabāt veselu sirdi gan ikdienā, gan karstā laikā un kam nepieciešams pievērst uzmanību dažādos vecuma posmos, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Statistika rāda, ka pasaulē sirds veselība kopumā netiek uztverta tik nopietni, kā ārsti to vēlētos, un tieši tāpēc tam bieži vien ir ļoti nopietnas sekas. Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskā statistika liecina, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija saistīts ar asinsrites sistēmas slimībām.
Kas jāņem vērā visām vecuma grupām?
Sirds veselība ir ilgtermiņa darbs, kam nelīdzēs ātrs medikamentu kurss, lai veiktu uzlabojumus – nerūpējoties par savas sirds veselību jaunībā un pusmūža gados, būs jārēķinās ar veselības problēmām vecumdienās. Sirds slimību attīstību ietekmē dzīvesveids un ikdienas ieradumi – neveselīgs uzturs, nepietiekams miegs, kaitīgi ieradumi, stress, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un citi faktori. Tāpat jāpievērš uzmanība iedzimtībai un citām saslimšanām, kas var ietekmēt sirds veselību. Ja par savas sirds veselību māc bažas vai arī pamani pirmos simptomus – galvassāpes, reiboņus, sāpes krūtīs – nepieciešams doties pie ārsta, jo, tikai savlaicīgi uzsākot ārstēšanu, iespējams novērst nopietnas sekas.
Ļoti liela nozīme ir ikdienas uzturam. Dienā vajadzētu uzņemt vismaz 200 gramu dārzeņu un augļu, samazināt gaļas patēriņu, nelietot uzturā treknus piena produktus, sāļus ēdienus, bet tā vietā uzņemt labos taukus. Aptuveni divas reizes nedēļā ēdienkartē nepieciešams iekļaut zivis, lietot olīveļļu, pilngraudu produktus, kā arī riekstus – aptuveni 30 gramus dienā. Noteikti jāatsakās no saldiem, gāzētiem dzērieniem, kuros ir liels daudzums cukura, kā arī alkohola. Sākoties karstākam laikam, nepieciešams palielināt arī ikdienā uzņemtā ūdens daudzumu. Pieaugušajiem nepieciešams uzņemt vismaz 2 litrus ūdens dienā, bērniem no 7 gadu vecuma – vismaz 1,5 litrus.
Karstā laikā vecākiem nepieciešams veikt preventīvas darbības, lai pasargātu bērnus no pārkaršanas un tās iespējamām sekām. Bērniem dodoties ārpus mājas, jālieto saules aizsargkrēms, jāvelk cepure, lakats, kā arī jāizvairās no tumšas krāsas apģērba, jo tas saulē ātrāk sakarst. Nepieciešams sekot līdzi arī bērna ikdienā uzņemtajam ūdens daudzumam. To iespējams veicināt, iegādājoties personalizētu ūdens pudeli, ko bērnam patiktu izmantot ikdienā. Savukārt mazuļus ieteicams vest pastaigās rīta agrajās stundās, neatstāt nepieskatītus ratos un automašīnā, un atcerēties, ka tajā ir par pāris grādiem karstāks.
Gadījumos, kad karstuma dēļ pašsajūta pasliktinās un jūtamas sāpes sirds apvidū, pieaugušajiem ieteicams zem mēles palikt validolu, ko var iegādāties aptiekā, iepriekš konsultējoties ar farmaceitu. Validolā ir mentols, kas iedarbojas uz aukstuma receptoriem mutē, paplašinot sirds asinsvadus un veicina sirds apgādi ar skābekli. Reizēm var palīdzēt arī piparmētru tēja vai piparmētru konfektes, kas uz cilvēka organismu var iedarboties līdzīgi.
Vismaz reizi gadā nepieciešams nodot analīzes, lai pārbaudītu cukura un holesterīna līmeni asinīs. Vismaz reizi ceturksnī nepieciešams veikt asinsspiediena mērīšanu, lai savlaicīgi konstatētu iespējamus infarkta un insulta riskus. Gadījumā, ja nav iegādāts asinsspiediena mērīšanai nepieciešamais aprīkojums, asinsspiediena mērījumus iespējams veikt bez maksas ikvienā “Euroaptieka” aptiekā visā Latvijā.
Lai ikdienā parūpētos par sirds un asinsvadu sistēmas normālu darbību, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ieteicams lietot B grupas vitamīnus, kas papildus uzlabos arī gremošanas orgānu, nervu un endokrīnās sistēmas darbību. Īpaši vērtīga veselībai arī zivju eļļa – tā satur A, D un E vitamīnus, taču vislielāko vērtību zivju eļļai piešķir tajā atrodamās Omega-3 nepiesātinātās taukskābes.
Bērni vecumā līdz 18 gadiem
Par sirds veselību nepieciešams rūpēties jau no bērnības, tādēļ vecākiem jānodrošina, lai bērni jau pirmsskolas vecumā ir pietiekami fiziski nodarbināti un uzturā lietotu veselīgu pārtiku. Savukārt pirms bērns uzsāk augstas intensitātes sporta nodarbības, vecākiem nepieciešams nodrošināt elementāras veselības pārbaudes, lai noskaidrotu, vai bērnam izraudzītās nodarbības nekaitēs paša veselībai. Sākoties pusaudžu vecumam, bērni ļoti strauji aug un attīstās, tāpēc vecākiem nepieciešams ieklausīties bērnu sacītajā par pašsajūtu, sūdzībām un neuztvert tās par kaprīzēm. Piemēram, ja bērns naktīs guļ pietiekami daudz, taču dienas laikā jūtams pastāvīgs nogurums un bezspēks – nepieciešams apmeklēt ārstu, jo viens no noguruma cēloņiem var būt sirds problēmas. Lai apgādātu ķermeni ar pietiekami daudz skābekļa, sirds darbojas pastiprinātā režīmā, kā rezultātā ķermenis nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Lai noskaidrotu vai satraukumam ir pamats, nepieciešams pievērst uzmanību citiem iespējamiem simptomiem un vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamās veselības pārbaudes.
Vecumā no 18-35 gadiem
Neskatoties uz to, ka 18-35 gadu vecumā sirds slimību risks ir zems, ieteicams vismaz reizi gadā pārbaudīt asinsspiedienu un holesterīna līmeni, lai izvērtētu saslimšanas potenciālo risku nākotnē. Jo īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ģimenē jau bijuši insulta un sirds saslimšanas gadījumi. Šajā vecumā arī īpaši nepieciešams sekot līdzi liekajam svaram, jo tas ir nozīmīgs koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors. To, vai ir palielināts ķermeņa svars, var noteikt, aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI), izmantojiet sekojošu formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m2). Ja skaitlis, ko iegūst, jeb indekss ir 18,5 – 24,99, tad ir normāla ķermeņa masa. Ja 25 – 29,99, tad ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – tev ir aptaukošanās, kas ļoti nopietni apdraud sirds veselību un dzīvību. Svarīgi ir izmērīt arī vidukļa apkārtmēru. Palielināts vidukļa apkārtmērs sievietēm ir virs 80 cm, bet vīriešiem – virs 94 cm.
Vecumā no 35-50 gadiem
Tieši neveselīga dzīvesveida dēļ sirds slimības var attīstīties agrāk, un jau tagad statistikas dati rāda, ka sirds un asinsvadu slimības tiek konstatētas aizvien jaunākiem cilvēkiem. Šajā vecuma grupā esošajiem ir svarīgi zināt savu asinsspiedienu, cukura līmeni un holesterīna līmeni. Jo īpaši par savu veselību nepieciešams domāt cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs, ikdienā nav pietiekami daudz fizisko atktivitāšu, regulāri pārvietojas ar automašīnu un ir pakļauti stresam, maz guļ. Ieteicams vismaz 30 minūtes dienā pavadīt aktīvā kustībā – pastaigāties, skriet, vingrot vai peldēt, atkarībā no fiziskās sagatavotības. Sirdij par labu nāks arī sabalansēts uzturs, pienācīga atpūta, veselīgs miegs, kaitīgo ieradumu atmešana.
Vecumā no 50 gadiem un vairāk
Šajā vecumā jo īpaši jāpievērš pastiprināta uzmanība simptomiem, kas var liecināt par sirds problēmām – ja regulāri ir galvassāpes, reiboņi, sāpes krūtīs – tas viss var liecināt par sirds problēmām. Arī tad, ja visi šie simptomi parādās pēc fiziskas slodzes, būtu jāvēršas pie ārsta. Ja cilvēks jau ilgāku laiku jūt nogurumu un vairs nevar izdarīt to, ko varēja agrāk, nepieciešams apmeklēt ārstu. Kopumā šajā vecumā vairums cilvēku jau zina, kad un kādas zāles nepieciešams lietot ikdienā. Nereti gados vecāki cilvēki, var aizmirst iedzert sev ikdienā tik ļoti nepieciešamos medikamentus, kas nepieciešami viņu sirds veselībai, tāpēc pašiem vai radiniekiem nepieciešams parūpēties par īpašiem atgādinājumiem vai speciāla trauka ar nodalījumiem iegādi, lai vieglāk sekotu līdzi izdzerto zāļu daudzumam ikdienā.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Euroaptieka
