Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Svaigo sieru sagriež kubiciņos, ķiploku smalki sakapā. Pannā uzkarsē eļļu, pieber ķimeņu sēklas, koriandru, sieru un apcep. Pievieno ķiploku, sāli, tomātu gabaliņus, saldo krējumu un uzvāra.
Tomātu mērce ar sieru piestāv rīsiem un griķiem.
Nepieciešams
500g ķirbja
50g grieķu jogurta vai skābā krējuma
100g kartupeļu
1 sīpols
2 ķiploku daiviņas
10g ingvera
1 ēdamkarote olīveļļas
3/4 l dārzeņu buljona
sāls
ķirbju sēklas (dekorēšanai, ja nepieciešams)
Pagatavošana
– Nomizo kartupeļus un ķirbi, sagriež tos nelielos gabaliņos.
– Nomizo sīpolu, ķiploka daiviņas un igveru. Tad tos sīki sakapā.
– Uz pannas apcep sīpolus, ingveru un ķiplokus.
– Aplej ar karstu dārzeņu buljonu un liek vārīties, tad pievieno gabaliņos sagriezto ķirbi, lēcas un kartupeļus. Uzliek katla vāku un vāra 15 minūtes.
– Kad zupa ir uzvārījusies, tad to sablenderē. Iekuļ jogurtu un pieber sāli, piparus.
Lai labi garšo!
Autors: Dieviete.lv
Atbrīvojies no 10 kilogramiem nedēļas laikā
Un tā, piedāvāju jums ēdienkarti:
1. diennakts
Produktu klāsts: vārīta vistas fileja (200 grami), āboli (2 gab.), apelsīns (1 gab.), mazkaloriju biezpiens (100 grami), liess jogurts (1 gab. ), 1 auzu pārslu biezputras porcija (100 grami)
2. diennakts
Produktu klāsts: 1 griķu putras porcija (100 grami), greipfrūts (1 gab.), vārīta liellopu gaļa (200 grami), 1 glāze liesa kefīra, žāvētas plūmes (100 grami), tomāti (2 gab.)
3. diennakts
Produktu klāsts: 1 glāze piena, mandarīni (4 gab.), bumbieris (1 gab.), 1 rīsu putras porcija (100 grami), paprika (4 gab.), 1 krūze zāļu tējas, vārīta vai cepta zivs (200 grami)
4.diennakts
Produktu klāsts: žāvētas aprikozes (100 grami), liess biezpiens (150 grami), bumbieri (2 gab.), vārīta vistas fileja (200 grami), svaigs kāposts (200 grami), gurķi (5 gab.)
5. diennakts
Produktu klāsts: jūras kāposti (100 grami), svaigs burkāns (4 gab.), āboli (2 gab.), 1 griķu putras porcija (100 grami), 2 krūzes melnā tēja, 1 glāze piena, vārīta vai cepta zivs (200 grami)
6. diennakts
Produktu klāsts: ogas, var būt saldētas (200 grami), 1 prosas putras porcija (100 grami), vārīti vai sautēti brokoļi (200 grami), vārīta liellopu gaļa (150 grami), apelsīni (2 gab.)
7. diennakts
Produktu klāsts: liess jogurts (2 gab.), 1 auzu pārslu putras porcija (100 grami), rozīnes (100 grami), vārīta fileja (200 grami), bumbieri (2 gab.), āboli (2 gab.), vārītas bietes (100 grami).
Ik pēc 1 – 2 stundām apēst pa vienam produktam.
Saglabā šo diētu!
avots: VK.com
Mūsdienās burgeri nenoliedzami kļuvuši par vienu no populārākajiem ātri pagatavojamajiem ēdieniem un labi noder gan kā sātīga uzkoda, gan cienasts ballītē. Sulīga gaļa, mīksta, mutē kūstoša maize – pareizi pagatavots, burgers kļūs par īstu baudījumu garšas kārpiņām! “Rakvere” gaļas meistari aicina arī tevi ļauties burgeru valdzinājumam un izmēģināt sātīga burgera recepti, ar ko mieloties šajā rudenī.
Burgers ar kāpostu salātiem un krāsnī ceptiem frī kartupeļiem ar ķimenēm (četrām personām)
Burgeriem nepieciešams:
-4 burgeru maizītes;
-4 gaļas kotletes (piemēram, “Rakvere” burgerkotletes);
-8 šķēles Čedaras siera;
-8 ēd.k. burgeru mērces.
Kāpostu salāti:
-300 g svaigo kāpostu;
-10 cm purava kāta gaišās daļas;
– puse no vidēja lieluma ābola;
– puse tēj.k. sāls;
-2 ēd.k. majonēzes;
-dilles.
Krāsnī cepti frī kartupeļi:
-8 svaigi kartupeļi;
-nepilna tēj.k. jūras sāls;
-1-2 ēd.k. eļļas;
-puse tēj.k. ķimeņu;
-pasniegšanai – kečups un kartupeļu mērce pēc izvēles.
Pagatavošana:
Lai pagatavotu salātus, sagriez kāpostus smalkos salmiņos, sajauc ar sāli un atstāj uz dažām minūtēm bļodā. Pārgriez gareniski uz pusēm puravu un sagriez to šķēlītēs. Sarīvē ābolu uz rupjas rīves, sakapā dilles un pievieno kāpostiem. Visu sajauc ar majonēzi.
Lai pagatavotu krāsnī ceptus frī kartupeļus, sagriez rūpīgi nomazgātus kartupeļus salmiņos un novieto uz plāts, kas pārklāta ar cepamo papīru. Apkaisi kartupeļus ar sāli un ķimenēm un uzpilini eļļu. Kārtīgi samaisi un cep krāsnī 200 grādos apmēram 20 minūtes.
Uz 10 minūtēm krāsnī ieliec un sasildi arī gaļas kotletes. Vari to darīt arī uz grila, bet tad samazini cepšanas laiku apmēram uz pusi. Kad kotletes cepušās pusi laika, apgriez tās otrādi un uzliec uz tām sieru. Nedaudz sasildi arī burgeru maizītes. Kad tās uzsildītas, uzsmērē uz katras maizes apakšējās pusītes 1 ēdamkaroti burgeru mērces, uzliec ar sieru apklātu kotleti un kāpostu salātus. Virsū liec maizes augšējo pusīti, kas apziesta ar 1 ēdamkaroti burgeru mērces. Pasniedz ar krāsnī ceptiem frī kartupeļiem, kartupeļu mērci un kečupu.
Labu apetīti!
Nezinu, vai tev tā ir gadījies, bet man kādreiz regulāri bija tā – dodos uz dzīvokli un jūtu, kā smaržo visa kāpņutelpa. Un smaržo tik garšīgi… Atveru dzīvokļa durvis un tur sagaida vilšanās – ne no mana dzīvokļa nāk šī smarža. Tad, lūk, recepte, par kuru es saņēmu uzslavu ar “Nāku augšā uz dzīvokli, kāpņutelpā garšīgi smaržo, atveru durvis un, izrādās, smaržo pie mums!”
Tev vajadzēs:
Uzreiz jāteic, ka man garšo biezas zupas, tādēļ kartupeļu bija pietiekami daudz, bet ar ūdeni – mazliet pieticīgāk.
Pagatavošana:
Marinētās bietes vari iegādāties veikalā, taču man tās šķiet pliekanas, tādēļ vāru un marinēju bietes pati – izvārītas bietes nomizoju, sarīvēju uz rupjās dārzeņu rīves, pievienoju etiķi, cukuru, nedaudz ķimeņu un šķipsniņu sāls, kad esmu atradusi to garšu un stiprumu, ko vēlos, kārtīgi samaisītas bietes ar visu suliņu lieku burkās, uzskrūvēju vāciņus un noglabāju ledusskapī. Tiesa, neglabāsies tik ilgi kā ziemai sagatavotas un pasterizētas, bet pāris nedēļas noteikti būs ēdamas.
Labu apetīti vēl Dieviete.lv redaktore Lapsa
Ir pēdējais ziemas mēnesis un kas gan var būt labāks par karstu, aromātisku biešu zupu, kas ir ļoti piemērota ģimenes pusdienu galdam vai, lai sasildītos pēc garas darba dienas.
Nepieciešams:
Kartupeļus
Burkānus
Sīpolus
Marinētas bietes
Žāvētu šķiņķi vai cauraudzīti
Garšvielas (sāls, pipari, diļļu un baziliku kāti)
Uzreiz jāteic, ka man garšo biezas zupas, tādēļ kartupeļu bija pietiekami daudz, bet ar ūdeni – mazliet pieticīgāk.
Pagatavošana:
Kūkai nepieciešamsLai labi garšo!
Autors: Dieviete.lv
Viena no pasaules slavenākajām alternatīvā roka grupām Garbage, kas pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma atgriežas ar jaunu albumu, 14. novembrī koncertzālē Palladium sniegs savu pirmo un pagaidām vienīgo koncertu Baltijā.
Pēc septiņu gadu muzikālā klusuma, 1994. gadā ASV dibinātā grupa Garbage, iepriecinot savas mūzikas cienītājus, atgriežas ar piekto studijas albumu “Not Your Kind Of People”, kuru paši pamatoti dēvē par savu labāko albumu. Albumā iekļauto dziesmu lirika ir intensīva un cerību pilna, kas albumam piešķir optimistisku noskaņu, vienlaikus saglabājot grupas oriģinālo skanējumu.
Grupa Garbage klausītājiem ir pazīstama ar tādiem hītiem kā “I’m Only Happy When It Rains”, “Stupid Girl” un “The World Is Not Enough”. Pārdodot vairāk kā 17 miljonus ierakstu un izdodot piecus studijas albumus, Garbage ierindojas starp pasaulē atzītākajām alternatīvā roka, postgrunge un elektro mūzikas grupām.
Garbage joprojām ir svarīgi sniegt klausītājiem aizraujošu klātbūtnes sajūtu savos koncertos. Vokālistes Šērlijas Mensones (Shirley Manson) balss skan tik pat labi kā kādreiz. Bučs Vigs (Butch Vig) ir lielisks bundzinieks un apvienojumā ar ģitārspēli ko sniedz Stīvs Markers (Steve Marker) un Djūks Eriksons (Duke Erikson) koncerta apmeklētāji varēs baudīt īpašo Garbage skanējumu. Bučs Vigs (Butch Vig) savulaik producējis Nirvanas slaveno “Nevermind” (1991) albumu, kā arī sadarbojies ar Muse, Foo Fighters, Green Day un citiem slaveniem māksliniekiem.
Garbage uzstāsies Palladium koncertzālē savas piektās “Not Your Kind Of People” pasaules koncerttūres ietvaros. Biļetes pieejamas visās Biļešu Serviss kasēs un www.bilesuserviss.lv jau no 29. augusta. Pirmās 200 biļetes tikai par LVL 20, vēlāk LVL 24.
Vai jau gatavojies 14.novembra Garbage koncertam, kas notiks Palladium? Šodien kļuvis zināms, ka Garbage iesildīs igauņu daudzsološā alternatīvā roka, blūza un popa grupa Sibyl Vane. Mākslinieku trio 5.novembrī izdod savu debijas albumu “Love, Holy Water and TV”.
Viena no Igaunijas pieprasītākajām muzikālajām apvienībām Sibyl Vane plašu atpazīstamību Latvijā ieguva debitējot šīs vasaras Positivus festivālā. Grupu 2010.gadā Pērnavā dibināja divi ģitāristi – Helēna Randlahta (Helena Randlaht) un Heiko Lēsments (Heiko Leesment), pieaicinot bundzinieku Marku Kostrovu (Mark Kostrov). Sibyl Vane muzikālā stila pamatā ir Helēnas sacerētas un izpildītas dziesmas, kuras grupas biedri izcili papildina ar meistarīgu alternatīvā roka, blūza un popmūzikas aranžējumu. 5.novembrī Latvijas mūzikas apgāds “I Love You Records” izdos grupas debijas albumu “Love, Holy Water and TV”.
Grupa Sibyl Vane
1994. gadā ASV dibinātā grupa Garbage pēc septiņu gadu muzikālā klusuma atgriežas ar savu piekto studijas albumu “Not Your Kind Of People”, kuru paši mākslinieki pamatoti dēvē par savu labāko albumu. Pārdodot vairāk kā 17 miljonus ierakstu un izdodot piecus studijas albumus, Garbage ierindojas starp pasaulē atzītākajām alternatīvā roka, postgrunge un elektro mūzikas grupām. Garbage uzstāsies Palladium koncertzālē savas piektās “Not Your Kind Of People” pasaules koncerttūres ietvaros. Biļetes pieejamas visās Biļešu Serviss kasēs.
Un tātad, lai arī kādas bija brīvdienas, nākamās būs noteikti labākas, jo beidzot būs garāžas izpārdošana! Runājot par izpārdošanām… Biju šodien aizbraukusi līdz dominas tirdziņam, nopirku feinas kurpītes pa 2.50 😀 Tā kā man šie pasākumi sāk arvien vairāk un vairāk iepatikties. Esmu gaidībās uz ienākumiem un arī kaut ko foršu nopirkt. Ja kāda vēl nav paspējusi pieteikties, to var izdarīt vēl rīt, arī parīt laikam 🙂 –> www.garazas-izpardosana.lv Jo vairāk cilvēku – vairāk mantu, vairāk labie atradumi 😀
Nu ko, esmu mājās atgriezusies ar 2 jaunām smaržām(Burberry brit 100ml, J Lo Live Lux 50ml) un tas iemainīts pret man nevajadzīgām kurpēm. Ar draudzeni samainījāmies somām 😀 Plus vēl pārdevu šādus tādus krāmus un nu man ir gandrīz apaļi 40 lati, lai pirktu jaunus 😀 Ņemot vērā ļoooti sliktos laikapstākļus un mazo cilvēku skaitu, kas apmeklēja pasākumu, esmu priecīga par rezultātu un nākamreiz noteikti braukšu vēlreiz piedalīties. Par pasākumu vispār – ļoti pozitīvi, daudz vērtīgas un ne tik vērtīgas lietiņas varējas nopirkt. Jau par antīkām var dēvēt omīšu somiņas,kuras saglabājušās lieliskā stāvoklī, krelles, vāzes utt. Šis tas arī pa jauniešu modei – apģērbs,somiņas, pulksteņi, smaržas utt utt utt. Arī grāmatas. Dabūju sev studijām nepieciešamo grāmatu kaudzi(juristiem) par nieka 2 ls,kur katrai grāmatai aizmugurē vēl cenas 2.45 un uz augšu. ļoti žēl,ka bija tik slikti laikapstākļi, ja būtu bijusi saulīte, ticu, ka cilvēku būtu bijis vairāk un es varētu pārdot vairāk savu krāmu, bbet tāpat ir ok. Priekš pirmās reizes arī 40ls ir nauda, zināšu kam gatavoties nākamreiz. Bija jautri un forši!
Lai padarītu skropstas garākas, daudzas sievietes tās pieaudzē.
Šīs procedūras efekts ir īslaicīgs, turklāt skropstas pēc tam ir jāatjauno. Eksistē iedarbīgākas un noderīgākas receptes jūsu skropstu veselībai. Bāzes elements to kopšanā ir eļļa skropstu augšanai, bez tās ir praktiski neiespējami ataudzēt garas skropstas. Nepieciešamās eļļas: rīcineļļa, dadžu eļļa, olīveļļa, mandeļu un persiku eļļas. Pie tām var pievienot A un E vitamīnu eļļas šķīdumus, alvejas sulu. Lai tavs skropstu kopšanas līdzeklis vienmēr būtu pa rokai, ielej to labi izmazgātā skropstu tušas tūbiņā (otiņa tajā jau būs). Ja līdzeklis satur tikai eļļas un vitamīnus, to var uzglabāt istabas temperatūrā, ja ir vēl kādi komponenti – tad ledusskapī.
Pastāv arī virkne speciālu skropstu kopšanas līdzekļu. Ar tiem ir jābūt piesardzīgai, vienmēr ir jāpievērš uzmanība sastāvam. Šie līdzekļi ir jāuznes tieši uz pašām skropstām vai uz plakstiņiem (skropstu augšanas vietā) ar speciālo otiņu vai vates kociņu. Katram līdzeklim ir savi lietošanas noteikumi, kuri ir uzmanīgi jāizlasa, lai izvairītos no iekļūšanas acīs un blakusparādību rašanos.
Televīzijas seriālu popularitāte, iespējams, slēpjas tajā, ka tie palīdz skatītājiem atpūsties no realitātes, tāpat arī saved kopā dažādu sociālo un vecuma grupu cilvēkus. Turklāt seriālos skatītāji arī iepazīst dažādu profesiju aizkulises.
Žurnāla “Experimental Social Psychology” publicētajā Maiami un Bufalo universitāšu pētījumā secināts, ka cilvēki jūtas mazāk vientuļi brīžos, kad skatās savu iecienītāko seriālu.
Atzīstot televīzijas attīstību un pieaugošo ietekmi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1996. gadā pasludināja 21. novembri par Pasaules televīzijas dienu. Svinot Pasaules televīzijas dienu, kanāls “Fox Life” piedāvā iepazīties ar interesantiem faktiem par pasaulē garākajām televīzijas pārraidēm!
Ne tikai “Santa Barbara”
Daudziem liekas, ka pasaulē garākais seriāls ir “Santa Barbara”, kura nosaukums kļuvis teju par sinonīmu “ziepju operu” žanram. Starp citu, tieši “Santa Barbara” seriālā vienu no savas karjeras pirmajām lomām spēlēja toreiz vēl pavisam jaunais Leonardo Dikaprio. Viņš atveidoja vienu no galvenajiem personāžiem pusaudža vecumā. Kopumā ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” laureāts bija redzams piecās šā seriāla epizodēs.
Sāga par Kepvelu un Lokridžu ģimenēm ēterā tika rādīta deviņus gadus. Kopumā bija nofilmētas 2137 sērijas, kas šķiet daudz, kamēr nesalīdzina ar citiem šī žanra pārstāvjiem.
Ginesa rekordu grāmatā iekļautajam seriālam “Vaduguns” (“Guiding Light”) ir teju astoņas reizes vairāk sēriju nekā “Santa Barbarai” – 18 262. To kopējais ilgums bija 164 dienas četras stundas 30 minūtes jeb 236 430 minūtes.
Šis seriāls, kas atzīts par pasaulē garāko, ir sācies kā radio pārraide 1930. gados, bet 1950. gados tika “pārcelts” uz televīzijas ekrāniem. 57 gadus tas turpināja priecēt televīzijas skatītājus. Kopumā “Vadugunij” ir 72 sezonas. Pilna seriāla noskatīšanās aizņemtu vairāk nekā divus gadus, ja to skatītos astoņas stundas diennaktī.
Pēdējā sērija tika pārraidīta 2009. gada 18. septembrī. Pēc tās noslēguma kanāla pārstāvji uzsvēra, ka seriāls ieņēma nozīmīgu nišu televīzijas vēsturē un tas nekad netiks aizmirsts.
Seriālu izveidoja Irna Filipsa, kuru uzskata par ziepju operas žanra pamatlicēju. Jāpiebilst, ka viņa ir autore arī citiem pasaulē garākajiem seriāliem – “Kā griežas pasaule” (“As the World Turns”), kas bijā ēterā 54 gadus un “Cita pasaule” (“Another World”), kura notikumiem varēja sekot 35 gadus – no 1965. līdz 1999. gadam.
Tieši Irnas raidījumos, kas bija paredzēti mājsaimniecēm, parādījās ziepju reklāmas, kas deva tālāku nosaukumu visam žanram – ziepju operas.
Mediķu seriāli, kas glābj dzīvības
“Galvenā slimnīca” (“General Hospital”) izpelnījās “Pasaulē varenākās ziepju operas” titulu žurnālā “TV Guide”, kā arī ierindojās žurnāla “Time” pasaules top 100 televīzijas seriālu sarakstā. 1981. gada sērija ar Lūka un Lauras kāzām pulcēja pie ekrāniem 30 miljonus skatītāju.
Salīdzinājumam, populārais mūsdienu seriāls “Troņu spēle” pēdējās, astotās sezonas, epizodes spēja savākt ne vairāk kā 20 miljonus skatītāju. “Galvenā slimnīca” drāmai pieder rekordliels skaits televīzijas balvu “Emmy” kategorijā “Labākais dramatiskais seriāls” – desmit reizes.
Viens no visilgāk filmētajiem medicīnas seriāliem ASV televīzijas vēsturē viennozīmīgi ir “Grejas anatomija”. Kopš 2005. gada tas pulcē pie televīziju ekrāniem miljoniem skatītāju visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, kanālā “FOX Life”.
“Grejas anatomija” glāba dzīvības ne tikai uz ekrāna. Piemēram, 2011. gadā kādai 10 gadus vecai meitenei, kura regulāri skatījās šo seriālu, izdevās izglābt savas mātes dzīvību. Kad sievietei pēkšņi apstājās sirds, meita nekrita panikā, bet līdz ātras palīdzības ierašanās brīdim veica sirds masāžu kā to rādīja “Grejas anatomijā”. Vēl viena sieviete, pateicoties seriālam, laikus atklāja, ka viņai ir krūts vēzis.
Seriāla autore ir slavenā televīzijas producente Šonda Raimsa. Viņa pati arī kļuva par lielāko daļu sēriju producenti un scenāristi. Faniem kādā brīdī šķita, ka 17. sezona varētu būt seriālam pēdējā, tomēr “Grejas anatomija” tika pagarināta par vēl divām sezonām.
Šoruden televīzijas ekrānos skatāma jau 19. seriāla sezona, kuru var redzēt darbdienu vakaros kanālā “Fox Life”.Jāpiebilst, ka Elena Pompeo būs redzama tikai deviņās šīs sezonas epizodēs. Taču tas vēl nav viss. “Grejas anatomijas” rudens finālā Meredita paziņoja, ka pieņēmusi darba piedāvājumu un strādās Bostonā, kur nodarbosies ar Alcheimera slimības izpēti. Seriāla faniem gan neliels mierinājums ir tas, ka Pompeo balss joprojām būs dzirdama katras epizodes beigās. Tāpat arī viņa saglabās savu amatu kā seriāla izpildproducente.
Zombiji, kas piesaistīja ekrāniem skatītāju miljonus
Jau pati pirmā ”Staigājošo miroņu” sērija saņēma daudzu kritiķu uzslavas un kļuva par 2010. gada skatītāko jauna seriāla pirmo sēriju ASV televīzijā – to noskatījās 5,3 miljoni skatītāju. Otrās sezonas pirmizrāde pulcēja jau 7,3 miljonus skatītāju, bet rekordlielu skaitu – 17,3 miljonus, sasniedza piektās sezonas pirmizrāde.
Seriāla idejas autors ir Frenks Darabonts, kuru producentu kompānija AMC atlaida otrās sezonas filmēšanas laikā. Viņš vērsās tiesā un saņēma kompensāciju 200 miljonu dolāru apmērā.
Pēc 12 gadiem, 11. sezonām un 177 sērijām seriāls “Staigājošie miroņi” ir noslēdzies, taču fani un tie, kas vēlas atkārtoti noskatīties šo pēdējo gadu kulta šovu, to var darīt darbdienu vakaros kanālā “Fox Life”.
No “Staigājošiem miroņiem” ir izveidoti vairāki atvasinājumi, kuri ir kā atsevišķi stāsti par dažiem no gadu gaitā iemīļotiem varoņiem, piemēram, Derilu Diksonu.
Garākie Lielbritānijas seriāli ēterā “noturas” pusgadsimtu
Lielbritānijā arī ir savi seriālu ilgdzīvotāji, piemēram, “Koronācijas iela” (“Coronation street”), kas ēterā bija pusgadsimtu – no1963. līdz 2013. gadam. Šajā laikā skatītāji pieredzējuši ap simts kāzām un simts piecdesmit varoņu nāvēm. Varoņiem arī ir piedzimuši vairāk nekā 50 bērni.
Interesanti, ka “Koronācijas ielas” dekorācijas ir zināmas arī tiem, kas nav redzējuši nevienu šī seriāla epizodi. Proti, tās tika izmantotas leģendārās grupas “Queen” klipa “I Want to Break Free” video. Solists Fredijs Merkūrijs un viņa grupas biedri klipā redzami “Koronācijas ielas” sieviešu personāžu tēlos.
Vēl viens britu seriāls, kura pirmizrāde notika 1963. gadā, ir “Doktors Kas” (“Doctor Who”). Atšķirībā no “Koronācijas ielas”, to joprojām filmē.
“Doktors Kas” Ginesa rekordu grāmatā ierakstīts trīs reizes – kā pasaulē garākais zinātniskās fantastikas seriāls, pasaulē veiksmīgākais zinātniskās fantastikas seriāls. Savukārt, tā speciālizlaidums “Doktora diena” tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vērienīgākā zinātniskās fantastikas filma, kuru vienlaikus rādīja gan televīzijas kanālā “BBC”, gan 1500 kinoteātros visā pasaulē.
Kaut gan seriāls tiek pārraidīts kopš 1963. gada, tam ir “tikai” 694 epizodes un to laikā galveno lomu spēlējuši trīspadsmit dažādi aktieri, starp viņiem arī viena sieviete – Džodija Vitakere, kas Doktora lomā iejutās 2017. gadā. Tiesa, drīz viņa stafeti nodeva tālāk – šobrīd tiek filmētas jaunās epizodes ar Nkuti Gatvu (Ncuti Gatwa). Viņš kļūs par četrpadsmito šī kulta tēla atveidotāju.
Latvijas ziepju operu pionieris
Latvijas skatītāju iemīļota ziepju opera “UgunsGrēks” tika rādīta no 2009. līdz 2017. gadam. Tā radusies kā turpinājums seriālām “Neprāta cena”, kas televīzijas ekrānos bija redzama no 2006. līdz 2009. gadam.
“UgunsGrēks” izrādījās daudz veiksmīgāks nekā tā priekšgājējs. Pavisam kopā iznākušas 17. sezonas un nofilmētas 2104 sērijas. Tā nu “UgunsGrēks” kļuva par skatītāko Latvijas seriālu – vienai sērijai sasniedzot no 154 500 līdz pat 245 000 skatītāju.
2022. gada 10. oktobrī sāka rādīt seriālu “UgunsGrēks. Atgriešanās”, kas ļauj skatītājiem atkal satikties ar viņu iecienītiem personāžiem.
Kanāls “Fox Life” sveic Pasaules televīzijas dienā un aicina pavadīt darbdienu vakarus jaukā kompānijā, piemēram, ar dakteri Mereditu Greju un viņas kolēģiem vai noskatīties kādu no “Staigājošo miroņu” aizraujošajām epizodēm!
Pasaules Miega dienas pētījumā „Miegs un pāru miega paradumu saderība”, ko veica „Dormeo” sadarbībāar pētījumu kompāniju „SolidData”secināts, ka gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju savu miega kvalitāti vērtē kā vidēju līdz sliktu, turklāt gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju ir miega paradumu nesaderība ar savu partneri, kas negatīvi ietekmē kopējo miega kvalitāti.
Pasaules Miega diena tiek atzīmēta 17. martā un to organizē Pasaules Miega biedrība ar mērķi aktualizēt veselīga miega nozīmi cilvēka dzīvē, kā arī pievērst uzmanību miega traucējumiem un veidiem, kā iespējams tos risināt. 2017. gadā arī „Dormeo” ir pievienojies iniciatīvai un kļuvis par Pasaules Miega dienas atbalstītāju globālā mērogā.
Pētījumā, kas tapis 2017. gada marta sākumā, noskaidrots, ka 75% iedzīvotāju naktī guļ no 6 – 8 stundām un puse aizmieg apmēram 6 – 30 minūšu laikā. Turklāt cilvēki, kas savu miegu vērtē labi, parasti aizmieg mazliet ātrāk un naktīguļ ilgāk.
Visbiežāk izplatītās sūdzības un sastopamie miega traucējumi iedzīvotāju vidū ir noguruma sajūta no rīta, ko izjūt 30% cilvēku, tam seko grūtības iemigt, ērtākas pozas meklēšana un sāpes kakla vai muguras daļā pēc pamošanās. Tās traucē aptuveni ceturtajai daļai cilvēku, kuri šādu diskomfortu izjūt vismaz reizi nedēļā.
Miega kvalitāti ietekmē arī tas, ko darām pirms aizmigšanas. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 76% atzīst, ka stundu pirms gulēt iešanas skatās TV vai filmas, vēl bieži minētās darbības ir interneta lietošana un lasīšana, salīdzinoši daudz mazāk pirms gulēšanas pavada laiku ar ģimeni. Nav novērojama būtiska atšķirība nodarbēs pirms miega starp cilvēkiem, kuri guļ labi un tiem, kuriem ir slikta miega kvalitāte.
Tā kā pētījumā īpaši tika skatīts pāru miega paradumu saderība, secināts, ka 72% iedzīvotāju dzīvo kopā ar savu partneri un no tiem gandrīz 60% guļ divvietīgā gultā uz nedalīta matrača. Savukārt gandrīz 50% no tiem, kuri dzīvo kopā ar partneri, atzīst, ka viņiem ir miega paradumu nesaderība, kas negatīvi ietekmē miega kvalitāti. Kā biežākie miega nesaderības iemesli tiek minēti dažādi gulēt iešanas laiki, kas traucē 73%, kā arī partnera krākšana un grozīšanās pa nakti. Ceturtā daļa no tiem pāriem, kas saskaras ar miega paradumu nesaderību atzīst, ka tas negatīvi ietekmē arī savstarpējās attiecības.
Neiroloģe Dace Tjurina, kura konsultē pacientus ar miega traucējumiem, komentējot pētījuma rezultātus, atzīst: “Pāru kopā gulēšanas ieradumi laikmetu gaitā ir mainījušies no gulēšanas atsevišķās guļamistabās senajā Romā līdz gulēšanai vienā gultā laika periodā pēc industriālās revolūcijas. Mūsu miega paradumus liela mērā nosaka ierobežotā dzīvestelpa un saspringtais dzīves ritms. Šajos apstākļos svarīgi uzturēt labas pāra savstarpējās attiecības, tajā pašā laikā maksimāli respektējot katra indivīda miega paradumus.Palielinot izpratni par miegu, vieglāk rast risinājumus iespējamajām miega problēmam.”
2017.gada martā „Dormeo” Latvija tirgū ievieš absolūtu jaunumu progresīvo matraci DORMEO I MEMORY S PLUS, kas ir 100% personalizēts matracis, ko iespējams pielāgot katra partnera vajadzībām, līdz ar to tas ir piemērots jebkuram, jo ir lietojams 8 dažādās variācijās.
Aktieris Intars Rešetins, kura ģimene jau ir izmēģinājusi jauno Dormeo matraci, atzīst: „Katrā ģimenē, lielākā no mākslām, ir tieši kompromisu māksla. Un, izvēloties matraci, ir ļoti svarīgi, lai abi būtu apmierināti un abiem būtu ērta un komfortabla gulēšana. Un man liels pārsteigums bija, ka matracis ir personalizējams un atbilst jebkura vēlmēm, katrā pusē to var pielāgot mīkstāku vai stingrāku, atbilstoši nepieciešamībai. Tas bija brīnišķīgs atklājums!”
Par „Dormeo”
„Dormeo” matraču izplatītājs Latvijā ir SIA „Studio Moderna”, tirgū tie pieejami no 2003. gada un pašlaik tiek piedāvāti 10 augstas kvalitātes matraču veidi, kas īpaši veidoti, lai būtu ērti, pielāgotos katra gulētāja vajadzībām un nodrošinātu iespējami labāko miega kvalitāti. 2017. gadamartā „Dormeo” Latvija tirgū ievieš absolūtu jaunumu progresīvo matraci I MEMORY S PLUS, kas ir 100% personalizēts matracis, kas pielāgojas un ir piemērots jebkuram, jo ir lietojams 8 dažādās variācijās.
Daudzi jaunie Latvieši vēlās būt profesionāli sportisti, liecina sporta apģērbu veikala 4F veiktā aptauja. 40% no aptaujātajiem vecuma kategorijā līdz 18 gadiem vēlētos profesionāli nodarboties ar sportu, un no šiem 70% jau ir kādi sporta panākumi. Galvenais iemesls, kāpēc pusaudži vēlas kļūt par atlētiem, ir iespēja apskatīt pasauli (40%), bet prestižs (20%), unikalitāte (20%) un lieli ienākumi (20%) daudz retāk tiek norādīti kā galvenie iemesli. Latvijas iedzīvotājiem tiks dota iespēja 17. novembrī jautāt slavenajam Latvijas slēpotājam Kristapam Zvejniekam un snovbordistam Ināram Bīrmanim par to, kā ir būt profesionālam sportistam.
Ziemas sporta veidiem veltītais pasākums notiks modes un izklaides centrā Rīga Plaza, kur viesiem būs iespēja apspriesties ar profesionālajiem sportistiem ne tikai par slēpošanu un snovošanu, bet arī par to, kā pareizi izvēlēties piemērotu apģērbu gan šiem sporta veidiem, gan jebkuram ziemas sportam. Papildus no plkst. 18.00 līdz 19.00 notiks slēpošanas konkurss virtuālajā realitātē. Balvās būs 4F ziemas apģērbs, tajā skaitā ziemas jaka.
Aptaujātie vecuma kategorijās no 19 līdz 30 un no 31 līdz 40 gadiem izrādīja daudz mazāku interesi kļūt par profesionāliem sportistiem – tikai 19% katrā vecuma grupā. Taču arī šiem cilvēkiem galvenais iemesls kļūt par atlētu būtu iespēja apskatīt pasauli (38%). Profesijas prestižs būtu iemesls 23% aptaujāto, savukārt 14% – oriģinalitāte un unikalitāte. Viena piektā daļa no aptaujātajiem norādīja citus iemeslus, piemēram, mīlestība pret sportu, vēlme būt par labu piemēru, un tikai 5% iemesls būtu augstais atalgojums. Atšķirībā no pusaudžiem, pieaugušie četras reizes mazāk norādīja ienākumus, kā galveno iemeslu kļūt par profesionālu atlētu.
Interesanti, ka no aptaujātajiem cilvēkiem vecuma grupā no 41 līdz 50 nodarboties ar sportu profesionāli vēlētos 21%, savukārt vecumā grupā no 50 un uz augšu – 29%.
No tiem aptaujas dalībniekiem, kuriem nav intereses nodarboties ar sportu profesionāli, 49% norādīja, ka galvenais iemesls tam, ir tas, ka uzskata citas profesijas par prestižākām. 12% attur bažas par sekām uz veselību, ko var atstāt profesionāla nodarbošanās ar sportu, savukārt 12% nevēlētos nepārtraukti ceļot. Vēl 5% uzskata, ka šāds dzīves veids atturētu viņus no ģimenes veidošanas, bet 12% ir citi iemesli.
Ja apskatām iemeslus, kas atturētu dažādas vecuma grupas kļūt par atlētiem, tad pusaudži līdz 18 gadu vecumam norādīja, ka viņus piesaista prestižākas profesijas (80%), 13% uzskata, ka tas būtu bīstami viņu veselībai, bet 7% nevēlētos visu laiku braukt komandējumos. Neviens no pusaudžiem nenorādīja grūtības izveidot ģimeni kā vienu no iemesliem, bet cilvēki vecuma grupā no 19 līdz 30 norādīja to kā iemelsu 8% gadījumu, un vecuma grupā 31 – 40 tas tika norādīts 17% gadījumu. Piektdaļu aptaujāto (20%) vecumā no 19 līdz 30 gadiem biedē draudi uz veselību no nodarbošanās ar sportu profesionālā kapacitātē, savukārt vecuma grupā 31 – 40 – vairāk par ceturtdaļu (27%). Cilvēki vecumā no 31 līdz 40 gadiem gandrīz pusotru reizi mazāk norādīja, ka ir citas prestižākas profesijas.
Autors: 4F
16.11.2018.
Laikam kļūstot vēsākam, palielinās risks saslimt ar dažādām vīrusa infekcijām. Gjensidige Latvija veiktā pētījuma* dati liecina, ka gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšas strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.
Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.
“Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,” skaidro Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, slimnieki Latvijā biežāk izvēlas palikt mājās un pilnībā nodoties atpūtai, turpretī Igaunijā iedzīvotāji biežāk izvēlas strādāt no mājām (27%).
“Jāņem vērā, ka slimības gadījumā darbs vai mācības no mājām noteikti ir labāks variants par došanos uz darbu, taču visieteicamākais un ātrākais ceļš uz izveseļošanos ir pilnīga fiziska un emocionāla atpūta,” uzsver Z. Johansone un papildina, ka “saslimšanas gadījumā cilvēkam ir ierobežotas koncentrēšanās spējas un būtiski samazinās produktivitāte, tādēļ jo ātrāk darbinieks izveseļosies, jo ātrāk atgriezīsies pie ierastās darba efektivitātes.”
Aptauja arī norāda uz būtisku atšķirību veselības apdrošināšanas nodrošinājumā no darba devēja puses starp kaimiņvalstīm – Latvijā darba devēji veselības apdrošināšanu ir nodrošinājuši vismaz divas reizes vairāk iedzīvotājiem nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā veselības apdrošināšanu darba devēji ir nodrošinājuši 40% respondentu. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, starpība ir liela – Lietuvā darba devēja iegādāta apdrošināšana ir 14%, bet Igaunijā tā ir vien 7% strādājošo. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar atšķirībām veselības aprūpes sistēmā – Lietuvā un īpaši Igaunijā bezmaksas medicīnas pakalpojumu klāsts ir krietni pieejamāks nekā Latvijā, turklāt veselības apdrošināšanas segtie pakalpojumu būtiski atšķiras.
“Latvijā veselības apdrošināšana aizvien biežāk tiek izvēlēta darbinieku motivēšanai un nereti darbinieki to pieprasa paši. Vadošie nozares uzņēmumi, kā arī valsts iestādes šo apdrošināšanu kā bonusu darbiniekiem nodrošina jau sen, taču pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis mazu un vidēju uzņēmumu skaits, kas apdrošināšanu darbiniekiem iegādājas pirmo reizi,” stāsta Zane Johansone.
*Reprezentatīvu viedokļu pētījumu 2019. gada februārī veica tirgus pētījumu kompānija “Nielsen”. Pētījuma laikā aptaujāti 1600 Latvijas iedzīvotāji, 1600 Igaunijas iedzīvotāji un arī 1600 Lietuvas iedzīvotāji.
Autors: ADB “Gjensidige”
23.09.2019.
Tuvojoties svētku sezonai, virtuvēm visā Latvijā tiks pievērsta aizvien pastiprinātāka uzmanība, jo 46% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku laikā gatavojas uzņemt viesus. Uzņemot pie sevis viesus, prasības pret mūsu mājokļa virtuvēm šajā laikā strauji pieaug. Taču ar pārdomātu plānošanu un vienkāršiem pielāgojumiem pat vismazākās telpas var kļūt par mājīgu un efektīvu svētku svinēšanas vietu.
Nesen veiktas aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku par Ziemassvētkiem nopietni sāk domāt vien tuvu gada izskaņai – divi no trim respondentiem svētkiem sāk gatavoties tikai pēc novembra vidus, bet 41% aptaujāto nogaida līdz pat decembrim. Taču ap to laiku mēs virtuvē sākam jau aktīvi rosīties – plānot darbus, pārdomāt viesu uzņemšanu. 43% respondentu atzīst, ka mājokļa tīrīšana un sagatavošana rada lielākos izaicinājumus šajā laikā.
Izveido papildu vietu
Iegādājoties svētkiem nepieciešamās izejvielas un aizvien papildinot plānoto viesu sarakstu, darbiem pieejamā vieta virtuvē kļūst aizvien svarīgāka. Lai iegūtu vairāk vietas visu nepieciešamo darbu paveikšanai, varam izmantot sienas. Piemēram, izvietojot metāla sliedi vai stangu pie sienas, iegūsim vietu, kur uzglabāt krūzītes, virtuves piederumus vai mazus groziņus garšaugiem, tādējādi atbrīvojot vietu uz darba virsmas un vienlaikus nodrošinot, ka mums nepieciešamās lietas atrodas rokas stiepiena attālumā.
“Pie sienas stiprināmā sliežu sistēma ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atbrīvot vietu uz virtuves letes, neupurējot kopējo stilu. Ziemassvētku laikā tā var kļūt pat par dekoratīvu elementu, ja to izrotā ar gaismiņām vai svētku zaļumiem. Pēc svētkiem šie uzglabāšanas risinājumi sniedz iespēju rast jaunu, ērtāku virtuves iekārtojumu ikdienas priekšmetiem,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.
Viņš norāda, ka gadījumā, ja joprojām ir nepieciešama plašāka vieta visiem sagatavošanās darbiem, tad praktisks papildinājums var būt saliekami galdi vai ratiņi, kas arī pēc svētkiem var būt ļoti funkcionāli. Šos risinājumus iespējams izmantot kā papildu vietu ēdienu gatavošanai, desertu izvietošanai vai pat kā servēšanas ratiņus, kad ierodas viesi.
Viens no četriem aptaujātajiem vēlētos, lai viņam būtu vairāk servēšanas trauku, un līdzīgs skaits cilvēku apgalvo, ka viņiem trūkst pietiekami daudz pārtikas kārbu ēdiena uzglabāšanai, lai process noritētu raiti un organizēti. Savlaicīga sagatavošanās un piemēroti ēdienu pagatavošanas piederumi var haosu pārvērst mierā.
Fokusējies uz virtuves funkcionalitāti
Gada noslogotākajās maltīšu pagatavošanas dienās skaidra un efektīva darba plūsma starp sagatavošanas, ēdienu pagatavošanas un tīrīšanas zonām ir ļoti svarīga. Virtuves dēlīšus, nažus un bļodas turi tuvu sagatavošanas zonai, bet katlus, pannas, eļļas un piederumus – pie plīts. Tīra izlietne ar jauniem sūkļiem, ziepēm un viegli pieejamu atkritumu tvertni atvieglo virtuves satīrīšanu, lai virtuvē nevaldītu haoss pat Ziemassvētku trakuma laikā.
Kā saka Rimkus, “aptaujas dati liecina, ka 79% cilvēku Ziemassvētku ēdienu gatavošanai velta piecas vai vairāk stundas, bet 32% respondentu atzīst, ka maltīšu plānošana un pagatavošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku laikā. Ar skaidri noteiktām sagatavošanas, pagatavošanas un tīrīšanas zonām pat ilgas stundas virtuvē var būt patīkamas.”
Viņš iesaka domāt par virtuvi kā par deju grīdu – katram solim jābūt dabiskam. Ja instrumenti atrodas pareizajās vietās, viss maltīšu pagatavošanas ritms kļūst vieglāks un patīkamāks. Mazākās virtuvēs šāda funkcionālā zonējuma pieeja palīdz radīt plašākas un kontrolētākas telpas sajūtu.
Praktiski sagatavošanās darbi, kurus sākt jau šodien
Tuvojoties decembrim, savlaicīga sagatavošanās samazinās steigu svētku laikā. Sāc ar ledusskapja un saldētavas iztīrīšanu, lai atbrīvotu vietu lielākiem produktiem. Pārliecinies, vai svarīgākie svētku laikam nepieciešamie priekšmeti ir labā stāvoklī, un nomaini visu, kas vēlāk varētu radīt satraukumu.
Interjera dizainers ir novērojis, ka laba sagatavošanās ir svarīgs priekšnosacījums mierīgiem Ziemassvētkiem. “Kad visam ir sava vieta un viss ir laicīgi saplānots, tu patiesībā vari izbaudīt pat visu procesu, ne tikai rezultātu. Pirms veikali ir cilvēku pārpildīti, iegādājies tādas izejvielas kā milti, cukurs, sviests un garšvielas. Ja vēlies sagatavoties vēl vairāk, savlaicīgi sasmalcini un sasaldē tādas sastāvdaļas kā sīpoli, ķiploki un garšaugi. Ja šīs sastāvdaļas būs jau gatavas lietošanai, iespējams ietaupīt dārgo laiku, kad tiek gatavotas lielas maltītes un vienlaikus uzņemti viesi.”
Rimkus atgādina, ka prieku virtuvē nerada tieksme pēc pilnības – to nodrošina savlaicīga plānošana, miers un mūsu dzīvē svarīgi mirkļi. Ar nelielu organizēšanu, dažām atjautīgām uzglabāšanas idejām un svētku noskaņu ikviena virtuve – neatkarīgi no tās lieluma – var kļūt par svētku svinēšanas centru, kas šajos Ziemassvētkos piepildīts ar siltumu, gaismu un gardiem aromātiem.
Šodien, 15. janvārī, “Getliņi EKO” atklāja informatīvo kampaņu “Jāšķiro ir viss! Un viss.” ar preses konferenci, kurā tika prezentēti sabiedriskās domas pētījuma rezultāti, iepazīstināts ar kampaņas radošo koncepciju un turpmākajām aktivitātēm. Kampaņa ir vērsta uz sabiedrības izpratnes un zināšanu uzlabošanupar atkritumu šķirošanu un pārstrādi, kā arī praktiskas rīcības veicināšanu. Lai arī šķirošana Latvijā ik gadu uzlabojas dati rāda, ka iedzīvotāju zināšanas joprojām ir nepietiekamas – gandrīz puse jeb 47% iedzīvotāju atzīst, ka nav pietiekami informēti par pareizu atkritumu šķirošanu, un tikai 15% jūtas patiesi droši par savām zināšanām. Tas nozīmē, ka šķirošana daudzos gadījumos notiek, balstoties uz minējumiem, nevis skaidru izpratni, un tas tieši ietekmē pārstrādes efektivitāti un sistēmas izmaksas.
“Getliņi EKO” informatīvās kampaņas “Jāšķiro ir viss! Un viss.” mērķis ir šo situāciju mainīt – ne tikai motivēt šķirot, bet iemācīt to darīt pareizi, skaidri un praktiski. Sabiedriskās domas pētījumā* secināts, ka iedzīvotājiem ir šaubas par šķirošanas noteikumiem: 46% nav droši, ko drīkst mest stikla konteinerā, 57% – par plastmasas, metāla un papīra konteineriem, bet 52% – par BIO atkritumiem. Gandrīz puse iedzīvotāju nezina, kas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem pēc nodošanas, un tikai 9% pārzina pārstrādes procesu. Šie dati apliecina, ka neziņa un mīti par šķirošanu – piemēram, ka viss nonāk vienā kaudzē vai nešķirotie atkritumi vēlāk tiek sašķiroti – joprojām kavē šķirošanas kvalitāti un uzticēšanos sistēmai.
Par kampaņas nozīmi pašvaldību un valsts vides politikas kontekstā preses konferencē runāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija:
“Pēdējo divu gadu laikā nešķiroto atkritumu apjoms ir samazinājies par 30%, un tas apliecina, ka iedzīvotāju zināšanas un izpratne par šķirošanu aug. Tomēr mūsu mērķi ir vēl ambiciozāki – virzīties uz aprites ekonomiku, kur apglabājamo atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam un šķirošanas rezultātā atkritumi kļūst par otrreiz izmantojamām izejvielām. Lai to sasniegtu, ir būtiski, lai šķirošanas paradumi turpinātu pilnveidoties, tāpēc mēs atbalstām Getliņi EKO iniciatīvas, kas ilgtermiņā informē un izglīto iedzīvotājus.”
Kampaņa sniedz iespēju iedzīvotājiem iepazīt atkritumu šķirošanu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Vietnē www.skirotprasme.lv/ ir pieejami bezmaksas tiešsaistes kursi, kuros soli pa solim var apgūt šķirošanas pamatprincipus, iepazīties ar dažādiem atkritumu veidiem un saprast, kā tie nonāk tālāk – pārstrādē vai otrreizējā izmantošanā.
“Mēs redzam, ka cilvēki noteikti nav vienaldzīgi pret vidi un atkritumu šķirošanu, taču bieži trūkst gan pārliecības, gan pietiekamu zināšanu par pareizo rīcību. Daudzos gadījumos šķirošana notiek ar jautājuma zīmi – vai tas ir pareizi, vai nepareizi? Ar šo kampaņu mūsu mērķis ir šo neskaidrību novērst un palīdzēt cilvēkiem iegūt drošu un skaidru izpratni par pareizu rīcību. Mēs vēlamies, lai jautājuma zīme pārtaptu par pārliecību un apzinātu rīcību ikdienā,” uzsver Dārta Grudule, “Getliņi EKO” Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja.
Radītajā vietnē ir pieejami trīs kursa līmeņi ar atšķirīgu grūtības pakāpi un padziļinātu materiālu – Šķirošanas amatieris, Šķirošanas meistars un Šķirošanas doktors. Katrs līmenis sniedz iespēju ne tikai paplašināt zināšanas un praktiskās prasmes, bet arī saņemt sertifikātu kursa beigās, kas ļauj ikvienam pakāpeniski attīstīt savu izpratni par atkritumu šķirošanu.
Lai kursi būtu iedvesmojoši un uzticami, kā vēstneši iesaistīti pazīstami Latvijas sportisti – Sandis Ozoliņš, Aļona Ostapenko un Andrejs Gražulis. Viņi uzņemas šķirošanas “pasniedzēju” lomu, demonstrējot, ka šķirošana kļūst vienkārša, ja ir skaidras zināšanas un pareiza pieeja. Preses konferencē kā spilgts piemērs tika demonstrēts praktisks eksperiments – Sandis Ozoliņš kopā ar šķirošanas “neticīgo” Kristapu Skuteli praktiski apguva šķirošanas principus, pārbaudīja savas zināšanas testā un saņēma sertifikātu. Tas apliecina, ka ikviens var iemācīties šķirot pareizi, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes vai attieksmes.
Konferencē prezentētie dati arī liecina, ka dzīvesvietas tips būtiski ietekmē paradumus – 62,3% privātmāju mājsaimniecību šķiro, daudzdzīvokļu namos – 55,8%, bet katra astotā mājsaimniecība Latvijā joprojām nešķiro vispār. Tikmēr tikai 26% iedzīvotāju skaidri apzinās vides ieguvumus no šķirošanas. Tas nozīmē, ka sabiedrībā vēl ir plaši izplatīta neizpratne un paradumu nevienlīdzība, kas rada nepieciešamību pēc sistemātiskas, praktiskas izglītošanas.
Signe Grūbe, Ropažu novada domes priekšsēdētāja, konferences laikā uzsvēra pašvaldību atbildību iedzīvotāju izglītošanā un šķirošanas paradumu veidošanā:
“Ropažu novads ir mājvieta “Getliņi EKO”, tāpēc atbildīga attieksme pret atkritumu šķirošanu ir mūsu ikdienas un nākotnes prioritāte. Mēs apzināti sākam ar pašiem mazākajiem – pirmsskolas vecuma bērniem. Visas Ropažu novada izglītības iestādes aktīvi iesaistās “EKO skolu” kustībā, mācot šķirošanu kā dabisku ikdienas ieradumu. Bērni kļūst par skolotājiem arī savās ģimenēs, palīdzot vecākiem izprast, ko nozīmē pareizi šķirot. Tieši caur izglītību un bērnu piemēru mēs veidojam ilgtspējīgu un atbildīgu Ropažu novada nākotni.”
Kampaņa “Jāšķiro ir viss. Un viss.” uzsver: šķirošana nav tikai par konteineriem. Tā ir par zināšanām, apzinātu izvēli un nākotni. Tikai tad, kad šķirošana kļūst pareiza, tā patiešām dod reālu labumu videi un sabiedrībai.
Ilgstošs spēka izsīkums ir bīstams signāls, kas var liecināt gan par fizisko un emocionālo pārslodzi, gan nopietnām saslimšanām. Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 18% Latvijas iedzīvotāju pastāvīgi izjūt ilgstošu nespēku, 24% aptaujāto ar to saskaras pavasarī, 13% snieguši atbildi, ka ilgstošu spēku izsīkumu visbiežāk jūt rudenī vai ziemā, 3% to piedzīvo vasarā, savukārt tikai 28% respondentu norādījuši, ka ar ilgstošu nespēku ikdienā nesaskaras.
Pētījumā secināts, ka ilgstošu spēku izsīkumu biežāk izjūt sievietes. 21% aptaujāto sieviešu atzinušas, ka pastāvīgi izjūt ilgstošu spēku izsīkumu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 13%. Analizējot iegūtos rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājas, ka krievvalodīgie biežāk nekā latvieši saskaras ar ilgstošu spēku izsīkumu (20% pret 16%), savukārt latvieši salīdzinājumā ar krievvalodīgajiem izteiktāku nogurumu izjūt pavasara periodā (27% pret 20%). Interesanta sakarība veidojas, iegūtos rezultātus skatot pēc aptaujāto ienākumu līmeņa, proti, iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni krietni retāk izjūt ilgstošu spēku izsīkumu nekā aptaujātie ar zemiem ienākumiem (12% pret 27%). Raugoties reģionālā griezumā, ilgstošu spēku izsīkumu visbiežāk izjūt rīdzinieki (21%), Latgales iedzīvotāji (20%), kā arī kurzemnieki (17%), savukārt retāk ilgstošu nespēku izjūt Vidzemes (15%) un Zemgales iedzīvotāji (13%).
Cēloņi un sekas
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka biežākie ilgstoša nespēka cēloņi ir pārstrādāšanās, darbs emocionāli grūtos apstākļos (piemēram, skolotājiem, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem). Tāpat pastāvīgu nogurumu var izraisīt saspringtas attiecības ar līdzcilvēkiem, pārmērīgs stresa līmenis, nepietiekams uzturs, kā arī perfekcionisms un pārspīlēta pienākuma vai vainas apziņa. Speciāliste norāda, ka ilgstošs spēku izsīkums var liecināt par daudz nopietnākām saslimšanām, kā, piemēram:
Z. Zitmane uzsver, ka spēka izsīkuma gadījumā sākotnēji jāmēģina meklēt tā cēloņus un censties tos novērst. Ja tas neizdodas divu nedēļu līdz mēneša laikā, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu asins analīzes un citus nepieciešamos izmeklējumus.
Kā atgūt enerģiju un dzīvesprieku?
40% aptaujāto BENU Aptiekas Veselības monitoringa dalībnieku snieguši atbildi, ka, lai mazinātu ilgstošu spēku izsīkuma, ir lietojuši uztura bagātinātājus, 31% darbā ir ņēmuši atvaļinājumu, 19% vērsušies pie ārsta, savukārt 12% lietojuši medikamentus, 23% nespēka mazināšanai darījuši kaut ko citu, bet 27% šīs problēmas risināšanai nav darījuši neko.
Z. Zitmane norāda: ja iestājies spēku izsīkums, ieteicams samazināt internetā pavadītā laika daudzumu un tā vietā veltīt laiku atpūtai, fiziskām aktivitātēm vai miegam. Enerģijas un dzīvesprieka atgūšanu sekmē kārtīgs miegs (vismaz astoņas stundas), pastiprināta dārzeņu un augļu iekļaušana uzturā. Tāpat speciāliste aicina vismaz periodiski neuzņemties pārāk daudz pienākumu un atvēlēt vairāk laika atpūtai, doties atvaļinājumā vai atrast kādu hobiju, lai vismaz uz laiku varētu novērst savas domas un “atslēgties” no ikdienas pienākumiem.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
06.12.2019.
Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši D vitamīna analīzes, 48% respondentu analīžu rezultāti uzrādīja nepietiekamu D vitamīna līmeni (30% – nepietiekams, 13% – deficīts, 5% – kritiski zems), 25% D vitamīna līmenis organismā bija pietiekams, 16% – optimāls, 3% – augsts, savukārt 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS veiktajā aptaujā.
D vitamīna īpašības
Interniste un endokrinoloģeN= 636
Dati no: gemiusAdHoc pētījums, Oktobris 2020
N= 636
Dati no: gemiusAdHoc pētījums, Oktobris 2020
Kas izraisa D vitamīna deficītu?
Dr. M. Gureviča skaidro, ka pasaulē D vitamīna nepietiekamība un deficīts ir plaši sastopami, it īpaši valstīs, kas atrodas tālu no ekvatora. D vitamīna līmenis ir atkarīgs no saules ultravioletā starojuma viļņu garuma, tāpēc novērota šī sakarība – jo tālāk no ekvatora atrodas valsts, jo biežāk sastop D vitamīna deficītu. Lai ādā notiktu D vitamīna sintēze, saules ultravioletajiem stariem jābūt noteikta garuma – no 290 nm līdz 315 nm. Jo tuvāk ekvatoram cilvēks dzīvo, jo vairāk D vitamīna veidojas ādā. Latvija atrodas tālu no ekvatora, līdz ar to mūsu iedzīvotājiem neatkarīgi no gadalaika D vitamīns pietiekamā daudzumā ādā neveidojas.
Papildu faktori D vitamīna deficīta izplatībai ir sociāli kulturālas īpatnības, piemēram, sieviešu ģērbšanās tradīcijas musulmaņu valstīs. Atsevišķās ziemeļu platuma grādu valstīs, piemēram, Somijā, apzinoties D vitamīna nozīmi un deficīta izplatību, notiek pārtikas produktu bagātināšana ar D vitamīnu valstiskā līmenī, kā arī iedzīvotāji tiek mudināti ievērot uztura paradumus (piemēram, uzturā lietot taukainas zivis). Latvijā uztura produkti valstiskā līmenī netiek bagātināti ar D vitamīnu.
Riska grupas
Ādas spēja veidot D vitamīnu ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, līdz ar gadiem āda zaudē D vitamīna spēju sintezēties. Ļoti bieži D vitamīna deficītu novēro senioriem (piemēram, Itālijā – saulainā valstī, D vitamīna deficītu biežāk novēro gados vecākiem cilvēkiem), jo viņiem D vitamīns ādā tik labi vairs neveidojas, seniori retāk atrodas saules gaismā, biežāk lieto medikamentus, kas pastiprina D vitamīna noārdīšanos organismā, kā arī šai cilvēku grupai biežāk ir slimības vai stāvokļi (piemēram, izoperēts žultspūslis), kuru dēļ D vitamīna uzsūkšanās vai aktivizēšanās ir traucēta. Vēl viena deficīta riska grupa valstīs ar nepietiekamu saules gaismu ir veģetārieši un vegāni, kuri neuzņem papildu D vitamīnu. Tāpat saules aizsargkrēmu lietošana praktiski pilnībā bloķē D vitamīna veidošanos ādā, kā arī D vitamīns ādā sliktāk veidojas smēķētājiem. Dr. M. Gureviča atgādina, ka D vitamīna sintēze tiek apturēta, ja notiek ādas apdegums. Tas nozīmē, ka, visu dienu noguļot pludmalē un apdegot, nevar cerēt uz lielākām D vitamīna rezervēm organismā.
Papildu veidi, kā var uzņemt D vitamīnu, ir uztura produkti un medikamenti – preparāti, kas satur D vitamīnu. Eksperte norāda, ka pārtikas produktos esošais D3 vitamīns uzsūcas nedaudz savādāk nekā medikamenti, tāpēc ar uzturu vien nodrošināt sev pietiekamu D3 daudzumu nevar. Labākais risinājums, kā saglabāt labas D vitamīna rezerves, ir papildus lietot D vitamīnu.
D vitamīna deficīta pazīmes
Dr. M. Gureviča skaidro, ka D vitamīna nepietiekamībai un deficītam nav specifisku pazīmju. Laikā, kad sākās industrializācija un cilvēki arvien vairāk laiku pavadīja iekštelpās (piemēram, fabrikās), novēroja pēkšņu rahīta gadījumu skaita palielinājumu bērniem. Kopš tā laika bērniem ir rekomendēta zivju eļļa kā papildu D vitamīna avots. Mūsdienās rahīts attīstās reti, jo D vitamīnu stingri iesaka uzņemt jau kopš dzimšanas brīža. Zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar diezgan nespecifiskām sūdzībām, piemēram, nogurumu, muskuļu vājumu, problēmām ar svara samazināšanu, biežu saaukstēšanos un sausu ādu. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka šādas sūdzības var būt arī, piemēram, dzelzs trūkuma gadījumā.
Abortu kā kontracepcijas metodi Latvijā nopietni apsvērtu 82% sieviešu, visbiežāk jaunietes vecumā no 18 līdz 24 gadiem un sievietes pēc 40 gadu vecuma. Turklāt biežāk abortu kā pieņemamu metodi norādījušas sievietes, kurām nav pastāvīga partnera un kuras priekšroku dod gadījuma sakariem.
“Nevērība kontracepcijas izvēlē, nedrošo metožu popularitāte vai kļūme kotracepcijas lietošanā ir biežākie iemesli tādai radikālai izvēlei kā grūtniecības pārtraukšana jeb aborts. Lēmumu par abortu neviena sieviete nepieņem bez nopietnām pārdomām un šaubām. Lai sievietei neiestātos neplānota grūtniecība un nebūtu jādomā par iespējamu tās pārtraukšanu, kopā ar piecienti rūpīgi apsveram kontracepcijas lietošanu un piemērotākās metodes izvēli. Savukārt ārkārtas situācijās nopietni jāapsver avārijas kontracepcijas lietošana,” komentē medicīnas sabiedrības ARS ginekoloģe un Latvijas Ginekologu asociācijas pārstāve Ieva Erciņa.
Kā liecina pētījuma rezultāti, teju puse jeb 45% Latvijas sieviešu vismaz reizi dzīvē ir nonākušas situācijā, kad pēc neaizsargāta dzimumakta avārijas kontracepcija ir bijis vienīgais risinājums, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības. Katra desmitā no tām jeb 11% sieviešu bija izmantojušas pārtraukto dzimumaktu, savukārt 4% sieviešu paļāvušās uz kādu citu kontracepcijas metodi, vienlaikus šauboties par tās efektivitāti. Taču 38% sieviešu, kuras lietojušas avārijas kontracepciju, pirms tam pat nebija domājušas par izsargāšanos un drošu seksu.
Uzreiz pēc neaizsargāta dzimumakta 28% Latvijas sieviešu būtu gatavas iegādāties avārijas kontracepciju, tikpat daudzas izvērtētu savu menstruālo ciklu un tad iegādātos avārijas kontracepciju, tādējādi pasargājot sevi no nevēlamas grūtniecības. Katra piekta sieviete lūgtu padomu savam ginekologam, katra desmitā – rīcību pēc neaizsargātas grūtniecības pārrunātu ar partneri. Turpretim 8% sieviešu nedarītu neko, pakļaujot sevi nevēlamas grūtniecības un aborta riskam.
Pēc Gedeon Richter iniciatīvas pētījumu par sieviešu kontracepcijas lietošanas paradumiem 14 Eiropas valstīs veikusi starptautiska pētījuma aģentūra Millward Brown, turpretim situāciju Latvijā sīkāk pētījis un analizējis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, aptaujājot sievietes vecumā no 15 līdz 49 gadiem.
Francūži ir zināmi ar savu eleganto humoru pat tik riskantā jomā kā kailums. Lūk, divi francūži izveidojuši humoristisku dejas uzvedumu, kurā dejo piesegušies vien ar dvielīšiem. Skaties un priecājies!
60 % Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51 % bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto– tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.Saskaņā ar ERGO apkopoto informāciju par īpašuma un KASKO apdrošināšanas gadījumiem zādzībām ir novērojams sezonāls raksturs.Gada tumšajā laikā – rudenī un ziemā – ir lielāka varbūtība tikt apzagtiem uz ielas, savukārt vasaras mēnešos skaitliski vairāk atlīdzību pieteikumu tiek saņemts par automašīnu apzagšanas vai to mēģinājumu gadījumiem.
ERGO dati liecina, ka iedzīvotāji arvien lielāku interesi izrāda par iespēju apdrošināt ne tikai nekustamo īpašumu, bet arī iedzīvi, kas atrodas mājoklī, tai skaitā dažādas elektroniskās ierīces – telefonus, portatīvos datorus, planšetdatorus, fotoaparātus un citas mantas.Vidēji katru gadu parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms par iedzīves apdrošināšanu pieaug par 8%.
“Vērtējot ERGO Baltijas valstu drošības indeksa pētījuma rezultātus, redzam, ka Latvijas iedzīvotāju satraukums par iespējamību tikt apzagtiem ir salīdzinoši augsts, un tas ir nemainīgs kopš 2014. gada, kad pētījums tika veikts pirmo reizi. Vienlaikus šis salīdzinoši augstais rādītājs noteikti ir viens no aspektiem, kas veicina iedzīvotāju intereses palielināšanos par mantas apdrošināšanu, kas ļauj finansiāli pasargāt sevi no zaudējumiem gan tajos gadījumos, kad manta nozagta no mājokļa, gan arī ārpus tā, piemēram, ja manta nozagta no balkona, automašīnas bagāžas nodalījuma vai somas, pārvietojoties pa ielu,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.
ERGO vidēji ik gadu vidēji saņem 30 atlīdzību pieteikumus par mantu zādzību, tai skaitā par zādzībām no transportlīdzekļiem. Rudenī un ziemā vairāk pieteikumu tiek saņemts par mantu zādzībām no kabatām vai somām, personai atrodoties uz ielas vai kādā pasākumā, bet vasaras mēnešos nedaudz vairāk kā citos gadalaikos dominē pieteikumi par zādzībām no transportlīdzekļiem. Zagļi nevilcinās izmantot cilvēku neuzmanību vai neapdomību, kad automašīnā redzamā vietā atstātas vērtīgas lietas vai kad tās publiskā vietā, piemēram, automašīnu stāvvietā tiek pārvietotas no automašīnas salona uz bagāžas nodalījumu.
“Lai pasargātu sevi no apzagšanas riska, nevajadzētu atstāt automašīnā vērtīgas mantas. Jebkura vērtīga lieta, kas aizmirsta vai atstāta transportlīdzeklī, piemēram, portatīvais dators, planšetdators, mobilais tālrunis, kā arī soma ar mantām, instrumenti, videoreģistratori un navigācijas iekārtas var piesaistīt garnadžu uzmanību. ERGO vidējā atlīdzība par mantu zādzību no automašīnas jumta bagāžnieka vai bagāžas nodalījuma ir aptuveni 350 eiro, lai gan nereti nodarītais kaitējums ir daudz lielāks, jo zagļi, lai iegūtu kāroto, mēdz uzlauzt auto,” stāsta R.Heniņš.
Rudens un ziemas mēnešos iedzīvotājiem jāņem vērā, ka aktivizējas kabatzagļi, kuri izmanto to, ka biezais apģērbs nereti liedz cilvēkiem sajust zādzības faktu. ERGO ir saņēmusi vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus parpersonisko mantu zādzību, kas veikta, cilvēkam esot uz ielas vai citā publiskā vietā. Galvenokārt tie ir mobilie telefoni, par kuriem tiek izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības, ja, apdrošinot mājokli, cilvēki apdrošinājuši arī savu iedzīvi, tai skaitā mobilo tālruni.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) datiem2016. gadā bija reģistrētas 75 kabatzādzības, no kurām atklātas 12, bet 2017. gada deviņos mēnešos reģistrētas 69 kabatzādzības.Uz šo brīdi atklātas 10.Visbiežāk kabatzādzībasnotiek rīta un vakara stundās, kad cilvēki dodas uz un no darba, galvenokārt – sabiedriskajā transportā un tā pieturās. Lielākais kabatzādzību skaits notiek Rīgas centrā – vilcienu stacijā, autoostā, centrāltirgū, Vecrīgā, pazemes gājēju tuneļos, tirdzniecības centros un sabiedriskajā transportā. Zādzību skaita ziņā dominē 15. trolejbusa maršruts.
“Vairums kabatzādzību paliek neatklātas, jo garnadžus ir grūti noķert, kā arī pēc tam pierādīt konkrētās personas vainu. Ļoti reti gadās, ka apzagtajai personai vai kādam, kurš bijis tuvumā, izdodas pašu spēkiem aizturēt un policijai nodot zādzības īstenotāju. Turklāt mēģinājums aizturēt zagli vai cīnīties par somu, ko viņš cenšas atņemt, nebūt nav tā ieteicamākā rīcība. Vairumā gadījumu nekas no tā, kas atrodas somā, nav tā vērts, lai riskētu ar savu vselību vai pat dzīvību,” norāda VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieka vietnieka p.i. Ēriks Locs. Viņš arī uzsver, ka zagļi upurus nešķiro – pamanot, ka cilvēks ir novērsies un nav pietiekami uzmanīgs, viņi izmantos jebkuru gadījumu, lai īstenotu zādzību.
Lai pēc iespējas samazinātu varbūtību kļūt par garnadžu upuri, ERGO un VP iesaka:
Autors: ERGO 08.12.2017
Nu ko, gandriiz jau nedeelja sheit aizvadiita. Esam jau loti labi iedziivojushaas, taa kaa viss notiek 🙂 Galvenais, ka alus un cigaretes sheit ir super leeti 😀 Leetaakaa cigareshu pacinja maksaa 49 euro centus 😀 Nu taa, kaa jums tur? Briizhiem sheit to karstumu iztureet nevar, visu laiku arii saule spiid, bet nu labaak nekaa lietus jau ir! Riit pirmaa darba diena, tad redzees patiks vai nepatiks 😀 Lai jauks vakars, a nee, jums jau nakts, nu tad labunakti 🙂
Mitrie un vēsie laika apstākļi ziemas sezonā ik gadu veicina saslimstību ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripu. Arī šī ziema nav izņēmums. Lai arī rudenī slimošana sākās salīdzinoši vēlāk nekā gadu iepriekš, šobrīd gripa un dažādas elpceļu infekcijas tikai pieņemas spēkā. Kā izvairīties un ko darīt, ja tomēr gadījies saslimt, konsultē “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
“Gripa ir viena no vislipīgākajām slimībām: uzreiz pēc simptomu parādīšanās un pat vēl nedēļu pēc tam cilvēks var aplipināt citus, turklāt bērni parasti pārnēsā gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Šis vīruss ir īpaši dzīvotspējīgs, iekštelpās tas var izdzīvot no pāris līdz deviņām stundām, ārpus telpām uz dažādiem priekšmetiem pat līdz 10 dienām. Gripas sezonā atspēlējas visi mūsu nelāgie ieradumi – nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgs dzīvesveids – viss, kas vājina imunitāti, jo tieši cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu slimo smagāk,” pauž ”Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Gripa pieņemas spēkā
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra statistiku 2019. gada janvāra beigās (gada piektajā nedēļā) reģistrēti vidēji 362 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar šā gada ceturto nedēļu, kad reģistrēti 298 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, gripas intensitāte palielinājusies par 21,4%. Visaugstākā gripas intensitāte ir Ventspilī – tur reģistrēti 720 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Visbiežāk ar gripu slimo bērni vecumā no 5 līdz 14 gadiem, taču saslimstība palielinājusies arī citās vecuma grupās.
Tāpat strauji izplatās arī akūtas augšējo elpceļu infekcijas: salīdzinājumā ar ceturtās nedēļas vidējo rādītāju, tā augusi par 10,8%. Vidēji reģistrēti 1422 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Akūtas augšējo elpceļu infekcijas visbiežāk skar bērnus līdz 4 gadu vecumam.
“Straujā slimību izplatība veicina arī saaukstēšanās produktu pārdošanas apjomu pieaugumu “Euroaptieka” tīkla aptiekās,” skaidro Ieva Zvagule. “Gripas un saaukstēšanās kategorijas produktu pārdošanas apjomi šobrīd piedzīvo 22% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, un 13% pieaugumu pret pērnā gada decembri. Tomēr, visticamāk, pieprasījums pēc šiem produktiem vēl augs, jo pagājušajā gadā visvairāk līdzekļu pret gripu un saaukstēšanos tika pārdoti martā.”
Saaukstēšanās vai tomēr gripa?
Pirmās gripas pazīmes parādās 48–72 stundas pēc inficēšanās. Galvenā pazīme ir pēkšņs un straujš sākums ar galvassāpēm, drudzi, paaugstinātu temperatūru, lauzošu sajūtu kaulos, aizliktu degunu bez iesnām un sausu, sāpīgu klepu.
Arī citas augšējo elpceļu infekcijas var sākties ar līdzīgiem simptomiem, taču pakāpeniskāk, turklāt tām būs raksturīgas arī iesnas, sāpošs kakls, mazāka temperatūra vai arī paaugstinātas temperatūras nebūs vispār.
Lai gan šādas infekcijas ir gana lipīgas, gripu tām tomēr nepārspēt. “Vislielākais inficēšanās risks ir, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo: klepojot, šķaudot un pat tikai runājot, ap slimo cilvēku veidojas tāds kā aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā,” brīdina farmaceite.
Ziepes un ķiploki – vīrusu bieds
“Tautas metodes ir labi zināmas, un tomēr der tās laiku pa laikam atkārtot un pārliecināties, ka tās nepaliek vienīgi teorijā. Mazgājiet rokas un stipriniet imunitāti! Šie ir visefektīvākie līdzekļi gripas profilaksei.
Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktu, kas satur fitokomponentus – bioķīmiskus savienojumus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Noteikti ieguvēji būs tie, kas laikus parūpējušies par pilnu pagrabu vai vismaz saldētavu: svaigi kāposti, ķiploki, lociņi, mežrozīšu augļi, upenes un jāņogas ir neaizstājami palīgi cīņā ar vīrusiem,” atgādina Ieva Zvagule. Pēc iespējas vairāk uzturā jālieto šķidrums – zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdens. Tāpat ieteicami skābpiena produkti, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Un, protams, nedrīkst aizmirst par C vitamīnu, ko satur gan pagrabā noglabātie pašmāju labumi, gan paprika, kivi un citrusaugļi.
Gripas sezonas obligātāis minimums ir rūpīga roku mazgāšana ar ziepēm vairākas reizes dienā. Labāk izvēlēties šķidrās ziepes, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem. Rokas jāmazgā pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, kontaktlēcu ielikšanas vai izņemšanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, pēc klepus, deguna šņaukšanas vai publisku vietu apmeklēšanas. “Sevišķi rūpīgi jāseko līdzi, lai arī bērni bieži un rūpīgi mazgātu rokas un nebāztu mutē pirkstus vai kādus priekšmetus. Iespējams arī turēt mājās un nēsāt līdzi roku dezinfekcijas līdzekli, lai jebkurā laikā varētu parūpēties par higiēnu, “ uzsver farmaceite.
Ne mazāk svarīgi gripas laikā ir bieži vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, jo gripas vīruss labi jūtas sausā gaisā. Tāpat jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, lai nesaaukstētos, un jāierobežo publisku vietu apmeklējums. Bet kabatlakata vietā labāk izmantot papīra salvetes, kuras pēc lietošanas jāizmet. Bet, atgriežoties mājās no publisku vietu apmeklējuma, var izskalot kaklu un degunu ar kumelīšu vai kliņģerīšu tēju vai sālsūdeni, kas dezinficēs deguna un rīkles gļotādu.
Ja vīruss tomēr stiprāks
“Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentu un dabisko līdzekļu kombināciju. Noteikti ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu un, ja slimošana norit ar komplikācijām, noteikti doties uz slimnīcu. Gripa var izraisīt smagas komplikācijas – bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, miokardītu, tāpēc ar to jokot nedrīkst,” uzsver Ieva Zvagule.
Parādoties gripas simptomiem, ieteicams palikt mājās un konsultēties ar ārstu. Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai. Lai nesaslimtu pārējie ģimenes locekļi, ieteicams lietot atsevišķus vai vienreizlietojamus traukus, rūpīgi vēdināt telpas un izvairīties no pārāk cieša kontakta.
“Ar gripu jāsāk cīnīties, pirms tās sezona sākusies. Ja neesat vakcīnu piekritēji, vismaz pārliecinieties, ka ievērojat veselīgu dzīvesveidu, stiprināt imūnsistēmu, kārtīgi izguļaties, elpojat svaigu gaisu un jūtaties priecīgi – tad arī vīrusi ies ar līkumu,” novēl Ieva Zvagule.
Autors: Euroaptieka
Rudens sezonā, kad vēl gribas apbrīnot Latvijas arhitektonisko skaistumu, bet vienlaikus jau absolūti nepieciešams sasildīties pie tējas tases un sātīgām pusdienām, svarīgāk nekā jebkad ir izvēlēties apmeklēt tādu pili vai muižu, kurā iespējams arī ieturēt gardu maltīti. Latvijas Piļu un muižu asociācija ir sagatavojusi TOP 6 ar vietām, kas priecēs ceļotājus gan estētiski, gan gastronomiski.
Bīriņu Pils atrodas tikai 55 kilometru attālumā no Rīgas un viesiem piedāvā ne tikai iepazīt šīs muižas 800 gadu ilgo vēsturi, bet arī baudīt autentisku vietējā restorāna virtuvi. Jūs varat ieturēt maltīti Velvju zālē pils telpās, iejūtoties senatnes atmosfērā, kā arī ezera krastā vecajās dzirnavās. Kamēr Velvju zāle piedāvā izsmalcinātāku Latvijas un Eiropas virtuvi, vecajās dzirnavās vasaras sezonā var mieloties ar gaļas sautējumu podiņā, zirņiem ar speķi, kāpostiem ar desiņām, krāsnī ceptiem kartupeļiem ar siļķi un daudziem citiem latviešu ēdieniem. Piedāvājumā ir arī pašcepta kūciņa, ar vārītā piena krēmu pildītas vafeles un gardas plātsmaizes. Ūdensdzirnavās visiecienītākā vieta pasēdēšanai un ēdienu baudīšanai ir lielā laipa uz ezera, pieejamas arī piknika vietas. «Šī ir viena no manām iemīļotākajām vietām, – stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektors Armands Muižnieks, – Un pavisam netālu no Rīgas. Tuvumā ir lielas un mazas šūpoles, pieejama laivu un katamarānu noma, atrakcijas bērniem. Dzirnavu ēkas apakšējā stāvā atrodas numuri ar privātu āra terasi, nojumi un kamīnu. Vārdu sakot, noteikti iesaku apmeklēt».
Jaunpils pils – viena no vecākajām pilīm Latvijā, kas saglabājusi īpašu senatnes gaisotni. Šeit iespējams pielaikot viduslaiku tērpus un nogaršot ēdienus, kas gatavoti pēc tikpat senām receptēm. «Ja vienmēr esat sapņojuši iejusties viduslaiku atmosfērā, tad Jaunpils pils jums noteikti jāapmeklē. Viesi var gan baudīt priekšnesumu, gan personīgi tajā piedalīties. Mūks Teodors ar savu kalponi izvedīs viesus pa pili, sniedzot ieskatu tās vēsturē vieglā, humoristiskā manierē, bet pēc priekšnesuma iesaku ielūkoties pagrabā un nobaudīt kazas siera un dūmotu biešu salātus, elles kalnu beku zupu, brieža gaļas steiku ar sarkanvīna un brūkleņu mērci, rukša ribas «Jaunpils» vircējumā ar šķovētiem kāpostiem vai sviestā čurkstinātas plānās pankūkas», – iesaka LPMA izpilddirektors, uzsverot šīs vietas oriģinalitāti.
Ungurmuiža netālu no Cēsīm – ir lieliska apmešanās vieta, plānojot nedēļas nogales ceļojumu Vidzemē. «Pat ja neplānojat nakšņot, bet atrodieties netālu no muižas, noteikti ienāciet šeit, lai pastaigātos pa parku ar gadsimtiem seniem ozoliem un liepām un baudītu nesteidzīgas pusdienas omulīgajā koka muižā, kas celta baroka stilā. Vietējā restorānā pasniedz ēdienus no sezonas produktiem, tāpēc ēdienkarte tiek regulāri papildināta», – stāsta A. Muižnieks, piebilstot, ka saulrietā vai saullēktā iespējams doties aizraujošā izbraucienā ar SUP dēļiem, kas nevienu neatstās vienaldzīgu.
Virkas muiža gleznainajā Kuldīgā pastāv jau vairāk nekā 500 gadus un gadu gaitā ir iejutusies visdažādākajās lomās. Kara laikā tās telpās atradās slimnīca, padomju laikos – auto un traktoru rūpnīca, dienesta viesnīca, pēc tam – minigolfa un vīna klubs un pat netradicionālās medicīnas klīnika. Tagad īpašums ir atguvis savu sākotnējo izskatu pēc rūpīgas atjaunošanas. Izbaudījuši Kuldīgas skaistumu – Ventas rumbas ūdenskritumu, Riežupes smilšu alas, dabas takas un pastaigas pa gleznaino pilsētas centru, kā arī zoodārza apmeklējumu kopā ar bērniem, viesi var nakšņot izsmalcinātajos boutique viesnīcas numuros un ieturēt maltīti elegantajā restorānā “Fon Firkss”. Šī restorāna galvenā un augstākā vērtība ir produkti – ekoloģiski, iepirkti no vietējiem Kuldīgas novada ražotājiem. Gardās sezonālās maltītes, gatavotas pēc oriģinālām receptēm, iepriecinās pat visprasīgāko gardēdi.
Lūznavas muiža – jūgendstila dārgakmens, kas atrodas netālu no Rēzeknes. Šeit bieži var aplūkot oriģinālas glezniecības, fotogrāfijas, keramikas, porcelāna izstādes un muižas apmeklējumu apvienot ar atpūtu uz leģendārās sarkankoka buru jahtas «Sea Esta», dodoties izbraucienā pa Rāznas ezeru, kura iespaidīgie plašumi ļauj to saukt par «Latgales jūru». Turpat var arī doties pastaigā pa dabas takām un apmeklēt netālu esošo podnieka Staņislava Viļuma oriģinālo darbnīcu, kā arī izzināt dzelzceļa tiltu inženiera Staņislava Kerbedza stāstu un papildināt zināšanas inženierzinībās. Visbeidzot, atjaunot spēkus pēc piesātinātās dienas iespējams restorānā “Pērles”, kas atrodas bijušajā muižas pagrabā. Šeit viesus gaida sātīgi un gardi ēdieni, taču galdiņi ir jārezervē iepriekš.
Abgunstes muiža pēdējā laikā ir kļuvusi par radošu pasākumu un dažādu simpoziju Meku, muižā darbojas arī podnieku, tekstilmākslinieku un kokapstrādes meistaru darbnīcas, kā arī lielākais keramikas ceplis Latvijā. Muižas lokācija piesaista viesus no galvaspilsētas, jo tā atrodas netālu no Tērvetes, tikai stundas braucienā no Rīgas. Četru ezeru ielenkumā, tā piesaista ne tikai oriģinālās arhitektūras mīļotājus, bet arī dabas cienītājus. Turklāt muižas viesi var apvienot pastaigu pa skaisto apkārtni un radošās aktivitātes ar gastronomisku ekskursiju, tiesa, galdiņi ir jārezervē iepriekš.
Apmeklējot katru no šīm muižām vai pilīm līdz 30. septembrim, vēl iespējams saņemt atzīmi par tās apmeklējumu. Ikviens, kurš vasaras sezonā sakrās ne mazāk kā 30 šādas atzīmes, var laimēt vērtīgas balvas vai pat piedalīties īstā ballē Rundāles pilī. «Sīkāks muižu un piļu saraksts ar aktuālo pasākumu aprakstu, pieejamajām izklaidēm, nakšņošanas un pusdienošanas iespējām restorānos apskatāms vietnē – www.pilis.lv. Pirms došanās uz kādu no vietām, ļoti iesaku pārliecināties, ka tās ir atvērtas un restorāna apmeklējumu nav jāpiesaka iepriekš, jo pilīs un muižās regulāri notiek slēgtie pasākumi, piemēram, kāzas, bet epidemioloģiskā situācija valstī var mainīties ļoti strauji», – atgādina LIAA tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
Kopumā akcijā piedalās 60 pilis un muižas, daudzās no tām pēdējā laikā ir notikušas lielas pārmaiņas – īpašnieku maiņa, konservācija, renovācija un citas vērienīgas pārmaiņas. To vidū ir pilis Dobelē, Cesvainē, Alūksnē, Jaunaucē, Krustpilī, Lielstraupē, Padurē, Siguldā, Stāmerienā un citur. Aktīvākie ceļotāji šoruden varēs laimēt balvas un piedalīties svinīgajā ballē. Sīkāku informāciju par akciju un kultūras-izklaides programmu, kā arī piļu un muižu darba laiku var atrast vietnē www.pilis.lv.
Par akciju
Kampaņu rīko Latvijas Piļu un Muižu asociācija sadarbībā ar LIAA. Akcijā var piedalīties visi Latvijas iedzīvotāji, kas laika periodā no 1.05. līdz 30.09.2022. apmeklēs akcijā iesaistītās muižas, pilis un parkus un baudīs to pasākumus un kultūras programmu. Piedaloties pasākumos, apmeklētāji saņems atzīmes par objekta apmeklējumu kontrollapā. Kontrollapu var lejupielādēt vietnēs www.pilis.lv, www.latvia.travel vai izdrukāt jebkurā kampaņas norises punktā. Apmeklētājiem ir jāsakrāj ne mazāk par 30 atzīmēm un jāiesniedz aizpildītā kontrollapa jebkurā no pilīm, muižām vai jānosūta to elektroniskā formā (skenētu, fotografētu) uz adresi akcija@pilis.lv līdz 30.09.2022. Katrs apmeklētājs var iesniegt tikai vienu reģistrētu kontrollapu dalībai balvu izlozei un noslēguma pasākuma ielūgumu izlozei. Aicinām ikvienu apmeklētāju rūpīgi iepazīties ar piļu un muižu piedāvājumu un darba laikiem, papildus informāciju par kampaņu meklējot vietnē www.pilis.lv un profilā Latvijas Piļu un Muižu asociācija Facebook.
Bezmiegs, imūnsistēmas darbības traucējumi, svara izmaiņas, strauja garastāvokļa maiņa, palēnināta smadzeņu darbība, samazināta hormonu ražošana un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress. Lai gan zināms, ka stress noteiktās devās ir normāls un pat veselīgs, daudzi cilvēki aizvada savas dienas pārmērīgā satraukumā un steigā, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot savu labklājību.
Mūsdienās stress ir kļuvis par izplatītu parādību ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu un pat bērnu vidū. Apotheka aptieku tīkla eksperti ir apkopojuši noderīgu informāciju, kā ikdienā novērst stresu dažādos veidos.
Noskaidrojiet stresa cēloni
Stress ir organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu. Jebkāds fizisks, bioķīmisks vai emocionāls faktors, kas izraisa fizisku vai psihisku spriedzi. Lai gan šķiet, ka stress ir kaitīgs, nelielās devās tas var nākt par labu. Kad ir jāpaveic kāds uzdevums, neliela spriedze var būt stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai. Savukārt pārlieku liels stresa daudzums izraisa veselības problēmas, un no tā nepieciešams izvairīties.
Daži no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir spriedze darbā, veselības problēmas, nelabvēlīgas attiecības ar apkārtējiem. Lai izvairītos no stresa, ir jāatrodtā cēlonis vai veids, kā to mazināt. Galvenais ir izzināt savu ikdienu un sevi, lai spētu cīnīties pret stresu.Dažas no stresa pazīmēm, piemēram, ir pasliktināta atmiņa, pēkšņas negatīvas emocijas, slikta sava laika plānošana un miegainība, kas rezultējas neapmierinošos darba rezultātos.
Ikdienas darbības
Ar stresu var sākt cīnīties veicot nelielas izmaiņas ikdienas darbībās. Sākot no laika plānošanas, kurā ikdienā tiek veltīts laiks arī sev, un pāris minūtes elpas atvilkšanai starp visiem darbiem, beidzot ar ikdienas dzīves aplūkošanu “no malas”. Laika plānošana ļaus rūpīgi sakārtot ikdienu tā, lai katrai lietai atliktu laiks. No sākuma ir jāpadomā par lietām, kas ir svarīgas tieši jums, un tikai tad ķerieties pie tām, kuras būtu svarīgas citiem. Saplānojiet darbus, maltītes, atpūtas un pārdomu brīžus, veltiet daudz vairāk laika sev, jo tas atmaksāsies ar precīzu ikdienas ritmu bez stresa.
Lai saprastu, kas jums ir svarīgi un kas nav tik svarīgi, ir jāpaskatās uz lielo bildi no malas – jādomā ilgtermiņā un jāizvērtē lietu svarīgums. Nav nepieciešams satraukties par lietām, kuras nevar mainīt šodien, bet rīt jau tās būs aizmirstas.
Jaunu izaicinājumu priekšā
Lai ilgtermiņā uzvarētu stresu un tā radītās sekas, noteikti būtu nepieciešams mainīt ikdienas ritmu un izmēģināt ko jaunu. Esiet fiziski aktīvi, sportošana izraisa tā dēvētā laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, kas dabīgā veidā mazina stresu un uzlabo garastāvokli. Pavadiet laiku, socializējotiesar draugiem vai ģimenes locekļiem, kas būs lielisks veids kā relaksēties, pozitīvi “uzlādēties” un smieties – tas mazinās sasprindzinājumu, uzlabos asinsrites darbību un sirds veselību.
Meditējiet. Ir pierādīts, ka, atvēlot laiku meditācijai, koncentrējoties uz elpošanu, sarūk stresa līmenis, un var samazināties stresa izraisītas veselības problēmas. Mēģiniet pēc iespējas vairāk laika pavadīt pie dabas, svaigs gaiss, saules gaisma un dabas ainavas var samazināt stresa līmeni, labvēlīgi ietekmēt ķermeni un uzlabot pašsajūtu.
Vitamīni pret stresu
B grupas vitamīni labvēlīgiiedarbojas uz mūsu nervu sistēmu un uzlabo smadzeņu darbību. B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu, tas nozīmē – pastiprināts garīgs un fizisks nogurums, depresīvs garastāvoklis, pārlieku uzbudināmība, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās spēju samazināšanās, samazināta izturība pret stresu, bezmiegs. Visi B grupas vitamīni piedalās nervu šūnu metabolisma procesos, nervu impulsu pārvadē, līdz ar to nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību. Lietojot šīs grupas vitamīnus, uzlabojas darba spējas, atmiņa, koncentrēšanās, ilgstošāka stresa noturība.
Pie nervus sistēmas stabilizētājiem noteikti jāatzīmē arī Magnijs, jo tā deficīts organismā arī izpaužas tāpat kā iepriekš minētie simptomi. Magnijs ir ļoti svarīgs minerāls, kas mazinās nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību, kā arī muskuļu krampjus.Ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā var nākt arī augu valsts preparāti, kuriem ir nomierinoša, garastāvokļa stabilizējoša darbība. Te var palīdzēt, tas pats baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un pozitīvi ietekmes jūsu garastāvokli.
Ko piedāvāt – tēju, kafiju? Šķiet, ka šie ir biežāk sacītie vārdi pēc sasveicināšanās, jo īpaši drēgnajos mēnešos. Patiešām, abi dzērieni ir ne tikai gardi un sildoši (kas nav mazsvarīgi ziemā!), bet arī satur daudzas veselību uzturošas vielas.
Kafijas vai tējas tases piedāvājums demonstrē mūsu viesmīlību un savā ziņā ir arī labas veselības vēlējums. “Farmakoloģijā un farmācijā par ietekmi uz veselību runājam, apskatot, kādas aktīvās vielas saturu konkrētā produktā un tās īpašības,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva, skaidrojot par šo populāro dzērienu spēju dot labumu veselībai.
Kafija un tēja, tāpat kā ūdens, ieņem vienu no pirmajām vietām iecienītāko dzērienu vidū visā pasaulē. Gan kafijā, gan tējā ir sastāvdaļas, kas var uzlabot veselību, bet kā viena no pievienotajām vērtībām minama socializēšanās – tējas vai kafijas tasīte ar draugiem vienmēr ir labs iemesls satikties.
Vai zinājāt?
Kafijas pupiņas ienākas kokos, kas atrodami vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Pupiņas tiek grauzdētas un samaltas, pēc tam vārītas, tvaicētas vai vienkārši aplietas ar vārošu ūdeni, lai pagatavotu kafiju atkarībā no tā, kādas konkrētajā vietā ir kafijas pagatavošanas tradīcijas un kāda kafija vislabāk garšo tās baudītājiem.
Tēju dzer vairāk nekā divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju. Parasti tā pagatavota no Camellia sinensis krūma lapām. Tējai ir daudz dažādu nosaukumu – zaļā, melnā, olong, mača, puerh u.c. Kāda ir atšķirība? Tējas lapas izžāvē un sasmalcina, lai izdalītos eļļas, un pēc tam tās fermentē dažādās gatavības pakāpēs, atkarībā no tējas veida. Fermentācija ir ķīmiska reakcija, kas notiek gaisa ietekmē, un tā nosaka dzēriena garšu un aromātu. Jo ilgāk fermentēta, jo vairāk tajā kofeīna. Zaļajai tējai izmanto lapas, kas nav raudzētas, tāpēc tajā kofeīna gandrīz nav. Olung tējai izmanto nedaudz raudzētas lapas, savukārt melnās tējas lapas tiek raudzētas visilgāk.
Mazā “aptieka” tējas un kafijas tasē
Kafija un tēja kā populāri, ikdiena lietoti dzērieni rosina arī zinātnieku interesi un tiek pētītas to īpašības. Tiesa, dažkārt, atklājot kaut ko jaunu, iepriekšējās atziņas nākas kritiski pārskatīt, tomēr šiem dzērieniem, pateicoties to sastāvam, piemīt īpašības, ko grūti apšaubīt. Lūk, kāda var būt tējas un kafijas lietošanas saistība ar veselību!
Brīvie radikāļi
Tās ir ķīmiskās vielas, kas var kaitēt cilvēka šūnām un izraisīt dažādas slimības. Tēja un kafija palīdz organismam ar tiem cīnīties, pateicoties dzērienos esošajām ķīmiskajām vielām, ko sauc par antioksidantiem.
Cukura diabēts
Gan tējas, gan kafijas dzeršanai ir saistība ar 2. tipa cukura diabēta riska samazināšanu. Kafijā ir daudz antioksidantu, kas palīdz regulēt cukura (glikozi) līmeni asinīs, kas šīs slimības gadījuma ir izšķirosi svarīgi. Savukārt tējā atrodamie antioksidanti palīdz organismam pārstrādāt asinīs nonākušo glikozi.
Parkinsona slimība
Kafija un tēja, iespējams, var labvēlīgi darboties šīs smagās slimības, kas bojā cilvēka smadzeņu nervu šūnas, rada runas un kustību traucējumus, attīstības profilaksē. Daži pētījumi liecina, ka kofeīns var atvieglot agrīnus Parkinsona slimības simptomus, savukārt citi liecina, ka kafijas un tējas dzeršana var palīdzēt aizkavēt slimības nodarīto postu smadzenēm.
Sirds slimības
Ārsti kādreiz uzskatīja, ka cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām vajadzētu samazināt tējas un kafijas patēriņu dzērienos esošā kofeīna dēļ. Taču nu noskaidrots, ka šiem dzērieniem ir pozitīva iedarbība. Kādā pētījumā atklājās, ka tiem kuri izdzēra 3 līdz 5 kafijas tasītes dienā, bija mazāka kalcijs uzkrāšanās iespējamība asinsvados, kas piegādā asinis sirds muskulim. Tas varētu nozīmēt mazāku sirds slimību risku.
Aknas
Šīs ir vēl viens orgāns, kas, iespējams, gūst labumu. Izdzerot divas, trīs kafijas tasītes dienā, samazinās risks saslimt ar hroniskām aknu slimībām, cirozi, aknu vēzi un, iespējams, tā varētu būt arī alternatīva papildu terapija cilvēkiem, kuriem jau ir šīs problēmas. Kafijā ir vairāk nekā 100 dažādu ķīmisko savienojumu, un zinātnieki vēl cenšas noskaidrot, kā tie iedarbojas uz aknu veselību.
Insults
Insults ir asinsrites traucējumi smadzeņu asinsvados. Tase kafijas vai tējas dienā varētu samazināt tā risku. Tas izskaidrojams ar to, ka kafija var mazināt iekaisumu un palīdzēt kontrolēt cukura līmeni asinīs.
Alcheimera slimība
Smagā slimība bojā smadzeņu nervu šūnas (neironus), izraisot atmiņas zudumu, izmaiņas domāšanā un uzvedībā. Kafijā ir antioksidanti, kas var palīdzēt aizsargāt neironus. Arī zaļajā tējā ir vielas, kas var palīdzēt izvadīt no organisma proteīnus, kas, domājams, ir pie vainas šai slimībai.
Žultsakmeņi
Tie ir sīki sacietējušā holesterīna un citu vielu gabaliņi, kas veidojas žultspūslī — nelielā bumbierveida orgānā pie vēdera dobuma. Ja žultsakmeņi netiek ārstēti, tie var izraisīt stipras sāpes un veselības problēmas. Kafija var samazināt risku iedzīvoties žultsakmeņos, jo tā palīdz cirkulēt šķidrumiem caur žultspūsli un samazina holesterīna kristalizāciju.
Svara samazināšana
Dzerot nevis saldinātus šķidrumus, bet gan mazkaloriju dzērienus, piemēram, tēju un kafiju, zaudēt svaru būs vieglāk. Pēdējie var sniegt īslaicīgu sāta sajūtu bez liekām kalorijām. Protams, tikai tādā gadījumā, ja papildus nepievieno cukuru un krējumu.
Nepārcentieties!
“Neskatoties uz kafijas un tējas ieguvumiem veselībai, pārāk daudz kofeīna var radīt uzbudināmību, nemieru un apgrūtināt iemigšanu. Dzērieni arī pastiprināti no organisma izskalo kalciju, kas ilgtermiņā var padarīt kaulus trauslākus, pakļaujot tos lūzuma riskam,” norāda farmaceite. “Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, ja jums ir jautājumi par to, cik tasītes dienā šo dzērienu pieļaujams izdzert, lai nekaitētu kauliem, sirdij, veselīgam miegam, bet gan gūtu no tiem labumu pašsajūtai un veselībai.”
Katru dienu veidojot kādu noteiktu tēlu, mēs rūpīgi piemeklējam apģērbu un apavus. Svārki ir vissievišķigākais apģērba gabals. Ar to palīdzību var ārējam izskatam piešķirt romantiskumu un rotaļīgumu vai elegenaci un stingrību, uzsvērt priekšrocības vai noslēpt trūkumus.
Lai svārki izskatītos harmoniski, ir ļoti svarīgi piemeklēt apavus. Tāpēc jāņem vērā ne tikai kopējais svārku stils, krāsa un materiāls, bet arī jāorientējas uz pamata noteikumiem apavu izvēlē atkarībā no svārku garuma.
Lūk, daži padomi apavu izvēlei pie dažāda garuma svārkiem.
Mini svārkus var veiksmīgi sakombinēt ar visdažādākajiem apaviem. Tie var būt zābaki bez papēža vai ar nelielu papēdi, platformas vai sandales, kurpes ar nelielu papēdi.
Tādi svārki labi izskatīsies ar šauriem zābakiem bez papēža, zābakiem ar brīvu stulmu, balerīnām, sandalēm vai kurpēm uz platformas, vai arī sandalēm bez papēža. Tāpat var uzvilkt botiljonus vai zābakus uz šaura papēža.
Apspīlētus vai taisnus svārki līdz celim labāk vilkt kopā ar zābakiem bez papēža vai uz papēža, kurpēm uz platformas vai klasiskajām kurpēm uz papēža. Tāpat iespējams variants ar balerīnām vai sandalēm uz platformas.
Taisni svārki zem ceļa visbiežāk labi izskatās ar zābakiem uz platformas vai papēža, sandalēm vai kurpēm uz platformas, kurpēm ar spiciem papēžiem.
Pie uz leju paplašinātiem midi svārkiem vislabāk vilkt apspīlēta stulma zābakus uz papēža, klasiskas kurpes vai kurpes uz platformas. Balerīnas vai apavi bez papēža kopā ar tāda garuma svārkiem izskatīsies neveiksmīgi.
Maksi svārkus reti kad var veiksmīgi savienot ar zābakiem, toties tie lieliski izskatīsies ar vasaras kurpēm uz platformas, balerīnām un sandalēm. Pavasarī maksi svārkus var vilkt kopā ar akurātiem zābaciņiem uz zema papēža.
Protams, tie ir tikai vispārējie noteikumi, kuros var būt arī izņēmumi. Gala apavu izvēle ir atkarīga no jūsu gaumes un stila izjūtas.
avots: marketium.ru
Slavenības un viņu gērbšanās stils vienmēr tiek apspriests, taču karaliskās ģimenes stils tiek novērots un kritizēts vēl nopietnāk. Anglijas karaliskās ģimenes locekļiem ir jāseko seniem ģērbšanās etiķetes noteikumiem (mūsdienās tiek atļautas arī nelielas atkāpes). Portāls „Who What Wear” ir apkopojis sarakstu ar dažiem izplatītākajiem noteikumiem, kuri ir jāievēro.
Nedrīkst: Dziļi izgriezumi
Nē, tas nenozīmē, ka tagad visām sievietēm ir jāvalkā džemperi un blūzes ar augstām apkaklēm. Skaisti izgriezumi drīkst būt, bet tie nedrīkst būt tik dziļi, lai noliecoties būtu redzams tas, kam nebūtu jābūt redzamam. Interesants fakts: Princesei Diānai gan patika šo noteikumu pārkāpt, tāpēc ikreiz, kad formālos pasākumos viņa tikās ar karalieni Elizabeti II, krūšu daļu viņa piesedza ar rokām vai somiņu.
Nedrīkst: Audumi, kas viegli burzās
Jā, nekāda lina un zīda. Lai jebkurā situācijā saglabātu izcilu izskatu, karaliskā ģimene izvēlas smagākus materiālus, kas tik viegli neburzās (piemēram, tvīds vai vilna). Interesants fakts: Princeses Diānas kleita tika spēcīgi kritizēta par to, ka bija izgatavota no burzīga auduma.
Nedrīkst: Apavi bez papēža
Hercogiene Ketrīna vispār reti ir redzama ar apaviem, kuriem ir atvērts purngals, bet, kad ir, tad tiem vienmēr ir papēdis. Jā, arī sportiskajās aktivitātēs viņa ir piedalījusies ar kurpēm, kurām ir neliels papēdis. Taču, kad viņa nepilda savus darba pienākumus un pasākums it nemaz nav formāls, viņa izvēlas laiviņas bez papēža vai baltas kedas.
Nedrīkst: Plikas kājas/īsa kleita
Lai gan tradīcija par zeķubikšu valkāšanu sāk sašūpoties un pieļauj atkāpes, tērpu garums ir palicis nemainīgs – ne īsāks par ceļgalu. Hercogiene Megana gan pāris reizes ir izvēlējusies zeķubikses nevilkt, un par to saņēmusi gan nosodījumu par etiķetes neievērošanu, gan drosmi, par karaļnama „ievilkšanu” mūsdienās.
Nedrīkst: Lielas somas pasākumos
Mazā cluch tipa somiņa ir karaliskās ģimenes dāmu labākais draugs. Tas ir labs palīgs, lai izvairītos no neveikliem rokasspiedieniem un lai piesegtu krūšu daļu, kad kāpj ārā no automašīnas.
Nedrīkst: Melnā krāsa dienas laikā
Ja nu vienīgi tās nav bēres vai kāds atceres pasākums. Karaliskajai ģimenei ir jāizvēlas citas krāsas, lai pūlī viņus varētu labāk pamanīt.
Autors: Dieviete.lv
Attiecībās jūs vēlaties vienmēr būt ideāls partneris. Jūs uzņematies daudz pienākumu, jūtat atbildību pret savu ģimeni un pat izturaties pret savu vīru kā pret citu savu bērnu. Tomēr ir kļūdas, kuras sievietes pieļauj attiecībās aizvien biežāk.
Problēmas
Redzi, kad kāds atrisina problēmu cita cilvēka vietā, tad no pirmā acu skatiena šķiet, ka tas ir labi. Bet pēc laika jūs redzēsiet, ka jūs nevarat dzīvē kļūt stiprs bez problēmām un grūtībām. Piemēram, vīrietis sāka spēlēties ar bērnu – ļaujiet viņam to darīt, jums nevajag tur iejaukties.
Hiper aprūpe
Patiesībā tā ir slēpta vēlme padarīt cilvēku tik bezpalīdzīgu, ka viņš “nevarētu dzīvot bez jums”. Jūs vēlaties, lai šis cilvēks būtu atkarīgs tikai no jums. Būt vajadzīgam – ir labi. Bet pastiprināta iejaukšanās cita cilvēka personīgajā telpā nav vēlama.
Laika trūkums
Arī ja sievietei ir darbs, hobiji un vēl tikšanās ar draudzenēm, tas nav iemesls atsvešināties no ģimenes. Jums ir jāsaprot, ka arī ģimene vēlas mājās – mammu, sievu un vienkārši labu sarunu biedru. Veltiet laiku visam vienādi.
Redīsi ir vieni no iecienītākajiem dārzeņiem mūsu dārzos. Redīsi lieliski panes zemu temperatūru, ātri izdīgst un neprasa īpašu kopšanu.
Galvenās kļūdas redīsu audzēšanā.
Sēšana karstā laikā
Redīsi ir vieni no pirmajiem dārzeņiem, kurus varam droši sākt audzēt, atklājot vasaras sezonu. Tie lieliski panes gaisa temperatūras pazemināšanos un labi attīstās šādos apstākļos. Pie pārāk karstas dienas temperatūras redīsi sāks nīkuļot un deformēsies. Sēt ir ieteicams no maija līdz jūnija sākumam un no augusta otrās puses līdz septembrim. Tieši šajā laikā gaisa temperatūra būs pēc iespējas labāka redīsu augšanai.
Slikta laistīšana
Redīsiem ir nepieciešams daudz mitruma, lai tie normāli augtu. Ja šos dārzeņus laista reti un tiem ir pārāk sausa augsne, tad redīsi augs lēni un tie var būt saplaisājuši. Un ļoti bieži šādi redīsi ir sausi un bez garšas. Noteikti ievērojiet laistīšanas režīmu un neļaujiet augsnei pilnībā izžūt, ja vēlaties iegūt sulīgus un garšīgus redīsus.
Novēlota ražas vākšana
Dārznieki mēdz pieļaut šo kļūdu: ilgu laiku nenovāc redīsu ražu, cerot, ka tie augs vēl lielāki un būs vēl garšīgāki. Tomēr tas nav pareizi. Tiklīdz tie sāk pāraugt, redīsa garša sāk ievērojami samazināties. Turklāt tie var viegli saplaisāt. Ja jūs nevēlaties zaudēt savu redīsu ražu, tad labāk redīsus savākt laikā.
Bez saules un tās gaismas dzīve uz šīs zemes nebūtu iedomājama. Lai arī vasaras siltie saules stari mēdz radīt vēlmi iegūt iedegumu, tomēr jāpatur prātā, ka tie ne vien veicina iedeguma veidošanos, bet arī izraisa daudzus negatīvus efektus ādā. Kas ikvienam jāzina par saules staru iedarbību, kā atšķirt un izvēlēties sev piemērotākos saules aizsarglīdzekļus? Konsultē BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.
Ultravioletie (UV) stari iekļūst dažādos ādas slāņos un veicina oksidatīvo stresu, pigmentu veidošanos, paātrina ādas novecošanos un traucē daudzus citus ādas pašatjaunošanās mehānismus. Turklāt tie var arī izraisīt nelabvēlīgu ādas veidojumu rašanos, ieskaitot ādas vēzi. Pēc ilgstošākas atrašanās saulē āda var kļūt ļoti dehidrēta, sakairināta, apsārtusi un pat sāpīga. Lai arī daudzus no šiem saules negatīvajiem efektiem uzreiz nav iespējams saskatīt un tie var atklāties pat tikai pēc vairākiem gadiem, tomēr ir būtiski ādu, kas ir cilvēka lielākais orgāns, aizsargāt jau tagad, uzsver farmaceite L. Graudiņa.
Saules aizsarglīdzekļi ar dažādiem filtriem
Šobrīd ir pieejami saules aizsarglīdzekļi ar fizikālajiem jeb minerālajiem un ķīmiskajiem saules aizsargfiltriem. Ir arī atrodami tādi saules aizsarglīdzekļi, kas pasargā ādu no saules kaitīgās iedarbības, veicinot un uzlabojot pašas ādas dabīgo aizsargreakciju un noturību pret saules izstarotajiem stariem.
Minerālie jeb fizikālie aizsargfiltri darbojas kā spogulis, atstarojot UV starus. Minerālie filtri neuzsūcas ādā, paliekot uz tās virskārtas un tikai atstaro UV starus, tādējādi tiem ir arī mazāks risks izraisīt alerģiskas reakcijas uz ādas. Minerālos filtrus saturošus līdzekļus iesaka lietot bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar ļoti jutīgu un alerģisku ādu, kā arī tiem, kam ir nepieciešama īpaši augsta aizsardzība pret sauli. Vienīgais mīnuss šiem krēmiem ir tāds, ka tie ir salīdzinoši biezāki, “baltāki” un neuzsūcas ādā tik labi kā līdzekļi, kas satur ķīmiskos aizsargfiltrus.
Ķīmiskie saules aizsargfiltri. Tie ir visizplatītākie saules aizsargfiltri, un to saturošo līdzekļu klāsts ir ļoti plašs, tādējādi katrs var atrast sev piemērotāko atkarībā no vēlmēm un ādas tipa. Šiem filtriem saskaroties ar UV stariem, notiek ķīmiska reakcija, kas šos UV starus pārvērš siltumā. Mūsdienās daudz tiek ieguldīts un strādāts pie tā, lai arī ķīmiskos aizsargfiltrus saturošie līdzekļi būtu pēc iespējas piemērotāki jutīgai ādai un lai apvienotu vieglāku krēma konsistenci ar iespējami labāku aizsardzību pret UV stariem, skaidro farmaceite.
Kādu SPF līmeni izvēlēties?
Lai pareizi izvēlētos SPF aizsardzības līmeni, ir jāizvērtē vieta, kur atrodaties, gada laiks un arī ādas stāvoklis. Latvijā ziemas laikā lielākoties pietiek ar krēmiem, kuru sastāvā ir SPF 15–30, jo saules intensitāte ir zema. Ja ir kāds īpašs ādas stāvoklis, piemēram, nosliece uz pigmentāciju vai pēc kādām sejas procedūrām, tad pat ziemas laikā līdzeklim vajadzētu saturēt vismaz SPF 30. Tas pats attiecas arī uz došanos kalnos – neatkarīgi no gadalaika jāizvēlas līdzeklis vismaz ar SPF 30. Vasaras laikā viens no galvenajiem faktoriem saules aizsargkrēma izvēlē ir ādas fototips (cik gaiša vai tumša ir āda). Gaišo ādas tipu īpašniekiem ieteicams izvēlēties saules aizsargkrēmu ar SPF 50+, jo dabiski viņu āda nav gatava sevi aizsargāt no saules stariem un tā ātri apdeg. Savukārt tiem, kam dabīgi ir tumšāka āda, arī vasaras laikā SPF 30 var būt pietiekams aizsargfaktors. Papildus ādas fototipam SPF stipruma pakāpes izvēli var ietekmēt kādi specifiski ādas stāvokļi. Bērnu ādas aizsardzībai būtu jāizvēlas aizsarglīdzekļi, kas satur SPF 50+.
Skaitlis pie SPF norāda tikai līdzekļa spēju pasargāt ādu no UVB stariem, kas veicina ādas apdegšanu. Maksimālai ādas aizsardzībai ir jāpievērš uzmanība, vai līdzeklis pasargā arī no UVA stariem, kas rada bojājumus ādas dziļākos slāņos.
Dažādās formas
Lai atrastu sev piemērotāko saules aizsarglīdzekli, ir jāsaprot, kāds ir jūsu ādas tips un stāvoklis, uzsver L. Graudiņa. Tiem, kam ir taukaina sejas āda, ir jāizvēlas pēc iespējas vieglākas konsistences līdzekļi – želejkrēmi vai arī fluīdi. Savukārt sausas ādas gadījumā tieši pretēji piemērotāki būs biezākas konsistences krēmi.
Izvēloties SPF līdzekli ķermenim, papildus konsistencei jāņem vērā arī tāds faktors kā uzklāšanas veids, piemēram, vai līdzeklis ir spreja vai krēms tūbiņas formā, tādējādi izvēloties sev ērtāko. Arī ķermeņa saules aizsargkrēmi ir pieejamas dažādās konsistencēs, līdz ar to ir jāizvērtē ādas stāvoklis un vēlamais efekts, lai izvēlētos piemērotāko. Izvēloties SPF saturošo līdzekli sejai un ķermenim, dažkārt sanāk eksperimentēt un izmēģināt dažādus veidus, lai saprastu, kāda konsistence un uzklāšanas veids patīk un der tieši jums.
Atcerieties – tiem, kam ir ļoti jutīga, alerģiska āda, kā arī grūtniecēm un zīdaiņiem, jāizvēlas līdzekļi, kas satur minerālos saules aizsargfiltrus.
Saules kosmētikas lietošanas ABC
Lai saules aizsarglīdzekļu iedarbība būtu efektīva, tie ir jālieto pareizi. Farmaceite L. Graudiņa atgādina galvenos soļus pareizai saules kosmētikas lietošanai.
Ja tomēr ir sanācis saulē apdegt, vēlams izvēlēties dekspantenola putas vai alvejas gelu, kas palīdzēs ādu ātrāk nomierināt un intensīvi to reģenerēs.
Rūpējieties par savu ādu un saudzējiet to!
BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno 79 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.
Lasīju šo rakstu un brīnījos, cik gan interesanti esam iekārtoti un kādām tik mācībām savā dzīves ceļā cauri jāiet. Taču svarīgākais ir nezaudējot ticību, iet, darīt, mācīties un mainīt to, kas mūs pašus neapmierina. Viss, par ko šeit runāts, pieder arī pie manas dzīves un, to lasot, ik pa brīdim gluži vai sarāvos: taisnība taču. Bet kļūdu nav, ir tikai mācību stundas.
Nodarbojoties ar psiholoģisko praksi, es ievēroju to, ka daudzi cilveki ļoti bieži dzīvo, turot aizvainojumu uz dzīvi: – Viss ir netaisnīgi, viss ir ne tā! Vīrieši – ne tie, darbs – ne tas, pilsēta, valsts, bērnu uzvedība, vecāki, sabiedrība u.t.t.
Nav nekāds brīnums, ka cilvēks ar tadu prāta un dvēseles stāvokli turpina saņemt vienas un tās pašas dzīves mācības, tikai ar katru reizi tās kļūst arvien smagākas un sāpīgākas. Taču, par cik, lielākā daļa cilvēku visas šīs situācijas neuztver kā mācību stundas, tad tās arī paliek kā neizmācītas, nepabeigtas un “upuris” vēl spēcīgāk pieķeras domai par pasaules netaisnību, par dzīvi un to, kas visu to radījis. Pakāpeniski tāds cilvēks parvēršas par aizmirstu, naidīgu radījumu, rodas slimības kā fiziskās, tā arī dvēseliskās.
Taču tādā stāvoklī ilgi dzīvot nevar un cilvēks sāk meklēt risinājumu, un agri vai vēlu uzduras kādai psiholoģiska satura literatūrai, nokļūst kādos kursos vai treniņos. Un tur izdzird ideju par to, ka vispār jau katrs pats ir savas laimes kalējs, tikai pašam jāņem atbildība par savu dzīvi savās rokās, jāpieņem sevi, jāiemīl un jāiemācās metodiski vadīt savu likteni. Un, lūk, kādu laiku bijušais “upuris” strādā ar sevi, uzpumpē savu pašapziņu, uzzin daudz jauna par enerģijām, realitātes vadīšanu un patiešām saņem savus pirmos rezultātus.
Tālāk notiek briesmīga nomaiņa “upuris” kļūst par “radītāju”, tātad cilvēks sāk domāt, ka tagad viņš ir īsts savas dzīves saimnieks un var vadīt savu realitāti pilnībā. Tādā viltīgā veidā lepnība saglabā sev dzīvību un tikai pastiprinās. Cilvēks sāk ievērot pārējo cilvēku “nepilnības” viņš paceļas virs tiem – tie šķiet tik “guloši” un “neattīstīti”. Un tāpēc viņš visu laiku saka: “Kā gan var būt tik tumsonīgs un negatīvs? Vai tad viņi nesaprot, ka viņu dzīve ir pašu rokās.Kāpēc viņi neko nedara, lai mainītu savu dzīvi, bet tikai vaid?”
Tādā veidā cilvēks pats iekrīt sava svarīguma slazdā un visus savus nopelnus piedēvē tikai sev (un nedaudz tiem, kuri devuši viņam šīs zināšanas),sanāk tāds kā “pusdievs”!
Kā likums, dzīve sāk uzgriezt viņam muguru. Atkal atgriežas negatīvie notikumi vai parādās jauni, vēl iepriekš nepieredzēti. Un cilvēks atkal nevēlas to pieņemt, viņš protestē: “Es taču esmu savas dzīves saimnieks, sava likteņa lēmējs, es esmu uzzinājis visus noslēpumus, kāpēc viss notiek ne pēc mana prāta?”. Tikai pasaule diemžēl viņu nedzird un cilvēks paliek viens savā lielumā, “nesaprasts un neatzīts”.
Tā arī ir visaugstākā lepnības izpausme. Atrodoties tadā stāvoklī, cilvēks dzīvo pilnīgā atšķirtībā no pasaules un no tiem spēkiem, kas pasauli radījuši un vadījuši šo pašu cilvēku. Pakāpeniski “iedomīgais radītājs” ieslīgst negatīvā un viļas visās burvju metodikās, pie kurām vērsās pēc palīdzības. Taču cilvēkiem un metodikām ar to visu nav nekāda sakara, visa vaina vien paša cilvēka prāta stāvoklī. Cenšoties kaut ko iemācīties par citiem, viņš tā arī nekļuva par “dzīves skolnieku” un vēljoprojām visās situācijās redz nevis mācības, bet kaitinošas kļūdas.
Lai neiekristu šajas lepnības lamatās, pastāvīgi sev jāatgādina, ka mūsu katra dzīvē ir kāds neizskaidrojams augstākais spēks, kurš mūs vada,atbalsta un virza. Ir nepieciešams atcerēties, ka kļūdu šajā pasaulē nav, ir tikai mūsu nevēlēšanās uzskatīt tās par mācībām.
Un saņemot kadu balvu, iepazīstot veiksmi, nevajadzētu nopelnus piedēvēt sev, bet dalīt tos ar Pasauli, laikā pasakot “paldies” par to, ka tā ļāvusi mums būt labākiem, gudrākiem, spēcīgākiem. Tāpat arī svarīgi saglabāt pateicības sajūtu visiem saviem skolotājiem, kuri atnesuši jums šo gudrību un zināšanas.
Un pat tajos mirkļos, kad šķiet, ka “tagad es varu absolūti visu, svarīgi ir neaizmirst par to, ka šo sajūtu jums dod Pasaule un tā nu gan jums nepieder.
Tāpēc ir ļoti svarīgi vienmēr saglabāt cieņas un pateicības pilnu prāta stāvokli pret tiem spēkiem, kuri radījusi šo pasauli un vada notikumus. Un noteikti vajag atrast savu veidu kā komunicēt ar šiem spēkiem – ar Pasauli, Visumu, Dievu, sauciet to kā vēlaties, tāpēc, ka tikai caur šo avotu mēs varam saņemt mīlestību un laimi visam mūžam.
Autors: Vadims Kurkins
avots: gintafiliasolis.wordpress.com
Latvijā katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek atklāts aptuveni 250 sievietēm, un tā ir trešā biežāk sastopamā onkoloģiskā slimība sievietēm līdz 45 gadu vecumam, kuru >99% gadījumu izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Kopš 2010. gada meitenes no 12 līdz 18 gadu vecumam var saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un ir cerības, ka nākotnē vakcinācijas aptvere Latvijā sasniegs tādus apmērus, kad saslimstība ar dzemdes kakla vēzi un citām CPV izraisītām onkoloģiskām slimībām būtiski samazināsies, kā to jau tagad pierāda citu valstu pieredze. Ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina ir pārliecināta, ka vakcinācija pret CPV var glābt daudzas dzīvības, tai skaitā – vīriešu.
Kas ir CPV vīruss, kāda ir tā būtība? Kopš kura laika šis vīruss ir zināms pasaulē?
Hipotēzi par to, ka cilvēku papilomas vīrusam ir liela loma dzemdes kakla vēža attīstībā, 1976. gadā pirmo reizi izteica virusologs profesors Haralds Curhauzens. 80. gadu sākumā profesors ar kolēģiem atklāja vīrusa augsta riska onkogēnos 16. un 18. tipus. Par šo atklājumu 2009. gadā profesors ar kolēģiem saņēma Nobela prēmiju medicīnā.
Vīruss pēc izmēriem ir ļoti neliels, bet „gudrs”. Inficējoties ar šo vīrusu, sākotnēji ne sieviete, ne vīrietis nejutīs nekādus simptomus vai būtiskas izmaiņas organismā. Vīruss var iekļūt šūnās caur dzimumkontakta laikā radušos mikroplaisiņu dzimumorgānos. Līdz pirmajām šūnu pārmaiņām var paiet vairāki gadi, un cilvēks var nezināt, ka ir inficējies ar šo vīrusu. Vairumā gadījumu vīrusa infekcija ir pašlimitējoša, kas nozīmē, ka tas vienkārši izzūd no šūnas, būtiski to neietekmējot. Visbiežāk ir sastopamas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, un, vīrusam no šūnas izzūdot, arī pati šūna atgriežas sākotnējā stāvoklī, visbiežāk 6–24 mēnešu laikā. Kāpēc vienai sievietei attīstīsies šūnu izmaiņas, bet citai ne? Liela loma ir riska faktoriem. Smēķēšana un pastiprināta alkohola lietošana ir nopietns riska faktors orāla un/vai ģenitāla CPV persistencei jeb ilgstošai klātbūtnei šūnā, un tas arī ir galvenais riska faktors priekšvēža izmaiņu un vēža attīstībai. Riska grupā ir arī pacientes ar novājinātu imūno sistēmu, piemēram, pacientes, kuras blakusslimību dēļ lieto imunitāti nomācošus medikamentus. Protams, risku inficēties ar CPV palielina arī seksuālā uzvedība, t.i., vairāki dzimumpartneri dzīves laikā. Tiesa gan, pieredze rāda, ka dažreiz pietiek ar vienu dzimumaktu un vienu partneri mūžā, lai inficētos, ja šim partnerim tajā brīdī ir aktīva CPV infekcija. Monogāmās attiecībās (viens partneris mūža laikā) vīruss netiek atrasts.
Vai ar CPV var inficēties un kļūt par tā nēsātāju, vienlaikus nesaslimstot?
Jā, tā arī var būt. Mēs katrs varam būt inficēti ar šo vīrusu. Ir pierādīts, ka 80% seksuāli aktīvu sieviešu kaut reizi dzīves laikā ir inficējušās ar CPV, un 40% no viņām inficēšanās ir notikusi tieši pirmo divu gadu laikā pēc dzimumdzīves sākšanas. ~20% gadījumu attīstās dzemdes kakla priekšvēža slimība jeb CIN (cervikāla intraepiteliāla neoplāzija). Tomēr lielākā daļa inficēto nezina, ka ir jebkad ar šo vīrusu inficējušies vai ir tā nēsātāji. Ja runā par dzemdes kakla vēzi, kas ir biežākā slimība, ko izraisa CPV, tas mūsdienās ir pilnībā novēršams.
Kopš 2009. gada Latvijā katra sieviete vecumā no 25 līdz 70 gadiem tiek aicināta veikt dzemdes kakla vēža skrīninga analīzi. Tā ir uztriepe no dzemdes kakla gļotādas, kas ļauj izvērtēt materiālā esošās šūnas mikroskopiski. Pašlaik esošajās vadlīnijās rekomendēts sievieti, kurai konstatētas mikroskopiskas šūnu izmaiņas, aicināt atkārtoti vērsties pie ginekologa CPV vīrusa analīzes veikšanai vai augstākas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā veikt kolposkopiju, kas ir detalizēta dzemdes kakla, maksts un vulvas apskate palielinājumā.
Aktīva CPV infekcija ir nozīmīgs marķieris, lai izvērtētu, vai pacientei ir nepieciešama tālāka izmeklēšana, t.i., kolposkopijas veikšana. Kolposkopijas laikā ir iespēja izvērtēt reālo šūnu izmaiņu pakāpi un attiecīgi rīkoties. Ja tiek konstatētas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, tad mēs iesakām atkārtot analīzes un kolposkopiju pēc 6–12 mēnešiem atkarībā no bojājuma izmēriem, lokalizācijas utt. Šajos gadījumos tiek rekomendēta novērošanas taktika, jo >70% gadījumu šīs izmaiņas izzūd divu gadu laikā.
Vidēji smagas un smagas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā parasti tiek rekomendēta ārstēšana – bojājuma izgriešana, kas atbrīvo sievieti no saslimšanas 95–97% gadījumu. Ārstēšana lielākoties tiek veikta lokālā anestēzijā ambulatorās pieņemšanas laikā, un pēc šādas ārstēšanas sieviete var turpināt savas dienas gaitas kā plānots. Pašlaik šī ir vienīgā iespēja atbrīvoties no vidēji smagas vai smagas pakāpes šūnu bojājuma, jo specifisku medikamentu šādu gadījumu ārstēšanai nav.
Jau 10 gadus mums ir pieejama CPV vakcīna. Kā tā darbojas? Kāda ir vakcinācijas politika un kalendārs?
CPV vakcīna bērnu vakcinācijas kalendārā pirmo reizi tika iekļauta 2010. gadā, kad tika sākta 12–15 gadus vecu meiteņu vakcinācija. Vēlāk vakcinēto meiteņu grupa tika paplašināta līdz 18 gadu vecumam. Līdz 2020. gada 1. janvārim valstī bija pieejama divvalentā vakcīna, kas aizsargā pret visagresīvākajiem, biežāk sastopamajiem onkogēnajiem vīrusa tipiem – 16. un 18. tipu. Sākotnēji bija vērojama sabiedrības pretestība, cilvēki uzskatīja, ka vakcīna nav pietiekami izpētīta, jo tā ir jauna, bet tā nebija taisnība. Jau 1990. gadā pirmo reizi laboratorijā tika sintezētas vīrusam līdzīgās daļiņas, pēc kā arī tika iegūta atļauja sākt pašas vakcīnas izstrādi. Sākot no 2006. gada, vakcīna ir ieviesta vakcinācijas kalendāros lielākajā daļā Eiropas, ASV un Austrālijā. Mēs varam lepoties, jo Latvija ir to valstu vidū, kas savas jaunietes vakcinē ar vislabāko, kas šobrīd ir pieejams, – deviņvalento vakcīnu. Šīs vakcīnas sastāvā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas izveido organismā antivielas pret septiņiem augsta riska onkogēniem CPV tipiem un diviem zema riska onkogēniem CPV tipiem, kuri visbiežāk veicina dzimumorgānu papilomu jeb kārpu veidošanos. CPV izraisītās papilomas nav ļaundabīgas, bet tā var būt ļoti nepatīkama problēma, kura nomāc gados jaunus pacientus, jo dzimumorgānu rajonā pastiprināti veidojas kārpiņas jeb papilomas, kas var vizuāli izmainīt dzimumorgānus, radīt nepatīkamus simptomus pacientiem un ārstēšana var būt apgrūtinoša, jo papilomu veidošanās mēdz atkārtoties.
Tas nozīmē, ka tagad vakcinētie jaunieši ir aizsargātāki pret CPV nekā tie, kuri tika vakcinēti pirms 10 gadiem?
Vakcinējoties ar deviņvalento vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas, efektivitāte var sasniegt pat 90%, divvalentās vakcīnas efektivitāte ir ap 70%. Jāpiebilst, ka neviena no CPV vakcīnām nav tā sauktā „dzīvā vakcīna”, kā jau iepriekš minēju, tās pamatā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas, nokļūstot organismā, sekmīgi veicina antivielu veidošanos pret konkrētiem CPV tipiem. Blaknes pēc vakcīnas saņemšanas var būt sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, nespēks, galvassāpes, kas spontāni izzūd dažu dienu laikā. Ir iespējama arī alerģiska reakcija pret vakcīnā esošām vielām, bet Pasaules Veselības organizācijas pētījuma dati liecina, ka tāda var būt 1,7 gadījumos uz miljonu devu. Vakcīna ir ļoti daudz pētīta, un dati liecina, ka tā tiešām ir efektīva. Piemēram, Austrālijā, kur vakcināciju sāka 2006. gadā, tagad uz 100 000 sieviešu ir septiņi dzemdes kakla vēža gadījumi, Eiropā vidēji – 13, bet Latvijā tikmēr – 25. Šī vakcīna ir mūsu bērnu iespēja nākotnē aizmirst par tādu slimību kā dzemdes kakla vēzis.
Tās meitenes, kas pirmās tika vakcinētas valsts apmaksātajā programmā, tagad ir pieaugušas sievietes. Vai mēs varam jau runāt par vakcīnas efektivitāti Latvijā?
2010. gadā, kad CPV vakcīna tika iekļauta valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā, lielākā daļa vakcinējamo meiteņu bija 12 gadus vecas, un vakcinācijas aptvere pirmajos gados bija nedaudz virs 50%, bet 2016. gadā nokritās zem 50%, tāpēc tuvāko gadu laikā ievērojams uzlabojums attiecībā uz saslimšanas biežumu tikai vakcinācijas dēļ nav gaidāms. Diemžēl joprojām ir novērojama sabiedrības pretestība, kas nopietni ietekmē vakcinācijas aptveri. Ja mēs skatāmies pagājušā gada datus, tad vakcinācijas aptvere meitenēm no 12 līdz 18 gadiem ir nedaudz augusi, bet ne pietiekami, lai varētu runāt par pozitīvu ietekmi uz saslimstības mazināšanos tuvā nākotnē. Gribu ticēt, ka nākamo 7–10 gadu laikā mēs redzēsim labākus rezultātus attiecībā uz saslimstību.
Ir nepamatots pieņēmums, ka ar CPV inficējas tikai sievietes. Ar CPV var inficēties arī vīrieši, un CPV infekcija vīriešiem var veicināt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. Bieži ir dzirdēts, ka vakcīnu sauc par dzemdes kakla vēža vakcīnu, kas nav tiesa. Tā ir vakcīna pret dažādām CPV izraisītām saslimšanām gan vīriešiem, gan sievietēm. Pētījumi ir pierādījuši, ka, vakcīnu saņemot kaut vienam no partneriem, samazinās vīrusa transmisija jeb pārnešana. Liela daļa Eiropas, Austrālija, ASV un Lielbritānija vakcinē arī zēnus. Tas ir droši, efektīvi un ļoti ieteicami. Diemžēl Latvijā mums pagaidām nav valsts apmaksātas CPV vakcinācijas zēniem, bet cerams, ka tas drīz mainīsies.
Tiem, kas ir vecāki par 18 gadiem, vakcīnas izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem. Personām līdz 15 gadu vecumam iesaka divu devu vakcinācijas shēmu, pēc 15 gadu vecuma tiek rekomendētas trīs devas. Arī 55 gadu vecumā neviens neliedz vakcinēties, bet efektivitāte var būt zemāka nekā personām, kuras saņēmušas vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas.
Kā pašlaik, Covid-19 laikā, notiek vakcinācija pret CPV vīrusu?
Visbiežāk ģimenes ārsti, viņu medmāsas vai ārstu palīgi informē konkrētas vecuma grupas pacientes vai viņu vecākus, ka ir pienācis laiks vakcinēties pret CPV, izskaidrojot vakcīnas drošumu un nozīmīgumu. Arī lielākie vakcinācijas kabineti un privātās iestādes piedāvā šādu pakalpojumu.
Vai CPV vīruss sastopams arī pavisam maziem bērniem?
Bērns ar šo vīrusu retos gadījumos var inficēties no mātes dzemdību laikā, kurai grūtniecības laikā, īpaši trešajā trimestrī, ir bijušas dzimumorgānu papilomas. Tomēr nevajadzētu celt paniku un uzskatīt, ka šādas patoloģijas dēļ nedrīkst dzemdēt pa dabiskiem dzemdību ceļiem. Tā nav, dzemdēt drīkst. Inficēšanās notiek reti, un bērniem sastopamas ir tikai labdabīgas izpausmes, piemēram, papilomas mutes/rīkles dobumā, biežāk balsenē. Bet arī šajā gadījumā uzsvars jāliek uz vakcināciju, jo sievietei, kura ir vakcinēta pret CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu papilomas, šāds risks ir ļoti zems. Dzimumorgānu kārpas var ārstēt gan medikamentozi, gan operatīvi, piemēram, kārpas izgriež, lokāli atsāpinot, vai pacienti no tām atbrīvo, izmantojot krioterapiju.
Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds
Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fondu mums izdevās nodibināt pagājušā gada augustā. Fonda galvenais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi, kā to ir rekomendējusi arī Pasaules Veselības organizācija. Ar fonda palīdzību plānojam izglītot jomas speciālistus un vēlāk arī sabiedrību, jo, tikai visiem kopā strādājot, mums ir cerība sasniegt mērķi.
Viens no fonda uzdevumiem ir vēl vairāk uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti, tas attiecas ne tikai uz dzemdes kakla vēža skrīninga pilnveidošanu, bet arī uz citoloģijas jomu, datu apstrādi, pakalpojumu pieejamību, kas ir ļoti svarīgs posms, lai sievietes nenokļūst līdz dzemdes kakla vēža diagnozei. Labā ziņa ir tā, ka jebkurā no dzemdes kakla priekšvēža posmiem ir iespēja apturēt tālāku slimības attīstību ar vienkāršām ārstēšanas metodēm. Ir svarīgi, lai mums ir ne tikai izglītoti speciālisti, bet arī zinoša sabiedrība. Bieži ir situācijas, kad jauna meitene atnāk uz vizīti, lai iegūtu informāciju par CPV vakcīnu, jo mamma ir pateikusi: nē, tādu vakcīnu tu nesaņemsi, jo… un tad seko kāds no ne visai argumentētiem iemesliem. Te jāatgādina, ka cilvēks par savu vakcināciju ir lemtspējīgs no 14 gadu vecuma, nav jāprasa mammas atļauja – to nosaka Pacientu likuma 13. panta 2. punkts.
Mūsu darbs ir panākt, lai šaubas par vakcīnas drošumu un efektivitāti sabiedrībā tiktu kliedētas uz visiem laikiem, kā tas ir, piemēram, Austrālijā, kur jauniešu vakcinācijas aptvere valstī ir virs 85%. Vakcinācija ir primārā profilakse cīņā ar dzemdes kakla vēzi. Sekundārā profilakse, bet ne mazāk svarīga, ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Tāpēc aicinu ikvienu sievieti atsaukties Nacionālā veselības dienesta aicinājumam un vērsties pie ginekologa vai ģimenes ārsta, lai veiktu analīzi.
Vai piekrītiet? No visas publikas – lielākā daļa ir pasīvie skatītāji, kuri pa klusām vāc statistiku. Tostarp dara “like”. Mazākā daļa ir aktīvā publika, kura pārliek (šārē) citu taisītās bildes, komentē. Un ir pavisam maza daļa- darītāji, kuri internetā liek oriģinālo saturu. Proporcijas starp tiem – ir kā zīmējumā. * Šo rindu autorei gribas, lai lielāka kļūtu šārētāju un aktīvo darītāju daļa. Kā to panākt?
Sāpes muskuļos, locītavās, muguras sāpes un galvassāpes var būt īslaicīgas un pārejošas. Kādos gadījumos nevajadzētu sāpes ignorēt un ļaut tām ieilgt, skaidro BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centra 4 filiāles Juglas klīnika neiroķirurgs Rihards Ļuļēns un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Hroniskas un akūtas sāpes
Sāpes ir veids, kā mūsu nervu sistēma norāda uz to, ka kaut kas organismā nav labi. Sāpes varam iedalīt divos veidos – akūtās sāpes un hroniskās sāpēs.
Savukārt neiroķirurgs Rihards Ļuļēns skaidro, ka hroniskas sāpes visbiežāk nepadodas vienkāršiem atsāpināšanas veidiem un signalizē, ka jāveic padziļināta izmeklēšana sāpju cēloņa noteikšanai, jo bieži tās norāda uz kādu nopietnu, reizēm arī dzīvību apdraudošu patoloģiju.
Palīgs pret sāpēm – blokādes
Blokādes ir mazinvazīva atsāpināšanas metode, kuras laikā medikamenti tiek ievadīti lokāli sāpes izraisošajā vietā. Tās lieto kā papildinājumu ierastajai medikamentozajai terapijai, skaidro R. Ļuļēns. Blokādes lielākoties veic pie muguras sāpēm, locītavu sāpēm, arī karpālo kanālu sindroma gadījumos. Blokādes ir dažādas – paravertebrālas, epidurālas, locītavu, trigerpunktu – atšķiras tikai to ievades vieta.
Lai izmantotu blokādes sāpju mazināšanai, pacientam ir jābūt informētam par viņa alerģijām uz medikamentiem un medikamentu nepanesamību. Bieži vien ir nepieciešama vairāk nekā viena blokāde. Blokādes indikācijas nosaka ārsts, nevis pacients.
Kas jāzina par pretsāpju līdzekļiem?
Klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta – aptiekās ir pieejami dažādi pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu, taču pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus savai problēmai un veselības stāvoklim.
Pretsāpju līdzekļus var iedalīt ārīgai vai iekšķīgai lietošanai paredzētajos. Tie var būt bezrecepšu vai recepšu. Ārīgai lietošanai pret sāpēm pieejami geli, ziedes, plāksteri un aerosoli.
“Iedodiet kaut ko pret migrēnu!” ir lūgums, ko tik mulsinoši bieži aptiekā dzird farmaceiti. Taču – vai katras galvassāpes ir migrēna – palīdz noskaidrot neiroloģe „Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
“Cilvēki, kuri nekad nav saskārušies ar migrēnu, bieži vien spriež, ka tās ir tādas pašas galvassāpes, kādas piedzīvo pēc liekas šampanieša glāzes izdzeršanas gadumijas ballītē, tikai mazliet stiprākas,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Daudzi klienti, lūdzot aptiekā “kaut ko pret migrēnu”, patiesībā vēlas vienkāršu pretsāpju līdzekli nelielām galvassāpēm, kas traucē strādāt.
Taču migrēnas lēkmes ir kas vairāk par nedaudz traucējošu sāpošu galvu.
Mokošā migrēna
“Neatkarīgi no tā, vai migrēnas lēkme sākas mājās vai ārpus tās, ikdienas plānus tā var izjaukt, jo šīs galvas sāpes parādās pēkšņi un var turpināties gana ilgi,” skaidro neiroloģe „Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa. “No smagām migrēnas sāpēm cieš daudzi. Nesen publicētā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 52% cilvēku visā pasaulē ir piedzīvojuši dažāda veida galvassāpes, tai skaitā, migrēnas. Pētnieki arī norāda, ka vismaz 15% pasaules iedzīvotāju jeb 1,1 miljards cilvēku katru dienu izjutuši galvassāpes. Pusei no viņiem ir migrēna. ASV Nacionālais galvassāpju fonds (The National Headache Foundation) lēš, ka gandrīz 40 miljoni amerikāņu ir saskārušies ar migrēnas izraisītām galvassāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka tas ir vājš mierinājums, savā ziņā tas vieš cerību. Jo vairāk cilvēku skar kāda konkrēta veselības problēma, jo lielāks iespējas, ka šajā jomā būs daudz pētījumu, tātad – būs arī risinājums,” teic neiroloģe.
Neskatoties uz to, ka liela sabiedrības daļa cieš no migrēnas, veselības eksperti atzīst, ka cilvēki joprojām to neuzskata par nopietnu problēmu. Arī tad, kad migrēnas dēļ var tikt ievērojami ietekmēta ikdiena.
Par pētniekiem viss ir skaidrs – slimības izpēte un izprašana aizvien ir aktuāla, taču kā ar līdzcilvēkiem – migrēnas pacientu darba devējiem, kolēģiem, paziņām, draugiem?
“Cilvēki migrēnas izraisītas galvas sāpes īsti neuztver kā zinātnisku un sabiedrības veselības problēmu,” atzīst neiroloģe. “Tāpat arī sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par to, ka migrēna rada daudz vairāk traucējumu, nekā tikai galvassāpes. Novērojumu un aptauju dati liecina, ka migrēna ir viena no visvairāk neprecīzi diagnosticētajām un nepietiekami ārstētājām kaitēm. Problēma ir tā, ka migrēna ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kavē darbu, piedzīvo sarežģītas attiecības ģimenē un tiek izsisti no līdzsvara ikdienas gaitās.”
Kā migrēna atšķiras no tipiskām galvassāpēm?
Daļa no galvassāpēm parasti ir nelielas un ātri pāriet. Migrēnas gadījumā intensīvas un spēcīgas galvassāpes ir tikai viens no daudziem simptomiem. Katram migrēna var būt atšķirīga un bieži simptomi var būt pat ļoti izteikti.
Daudziem migrēna ir vairāk nekā sāpes – tā izraisa arī sliktu dūšu, nogurumu, bieži sastopama kognitīvā disfunkcija, smadzeņu migla, jutīgums pret gaismu un troksni,” skaidro ārste. Turklāt parasti šie simptomi mēdz apvienoties un cilvēks lēkmes laikā patiešām jūtas pilnīgi nespējīgs funkcionēt. Migrēnas lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat 3 dienām (72 stundām). Dažreiz migrēnas lēkmes var sekot viena aiz otras, atņemot no mēneša dienām gandrīz pusi un dažkārt pat vairāk.
Padomi migrēnas atvieglošanai
“Ar migrēnas simptomiem vislabāk būtu vērsties pie neirologa vai algologa – sāpju speciālista. Cilvēkiem, kuri cieš no migrēnas, parasti tiek piemeklēti speciāli recepšu medikamenti tieši šai kaitei – bez receptes tos aptiekā iegādāties nevar. Tādēļ – ja migrēnas lēkme notiek atkārtoti, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība un zālēm vienmēr jābūt pa rokai,” mudina farmaceite.
Saskaroties ar migrēnu pirmo reizi (un to nevar iepriekš paredzēt) stāvokli var mēģināt atvieglot, lietojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tādiem būtu jābūt katrā mājas aptieciņā, kā arī tā būtu regulāri jāpārskata, lai neuzkrātu medikamentus, kuru derīguma termiņš jau ir beidzies. Taču „Mēness aptiekas” farmaceite arī brīdina, ka zāles var būt efektīvas, ja tiek lietotas uzreiz, nevis, kad sāpes mocījušas jau ilgāku laiku.
Vēl stāvokli atvieglot var ar vēsām kompresēm, masāžu, taču pirms meklēt iespējas kā mazināt simptomus, jācenšas saprast, kas šīs sāpēs izraisa. Profilaktiski jācenšas ievērot regulāru gulētiešanas režīmu, regulāras fiziskās aktivitātes un vajadzētu pārskatīt ēdienkarti, samazināt lietotā kofeīna daudzumu. Kopsakarību starp dienas režīmu un galvassāpēm labi palīdz saprast galvassāpju dienasgrāmata, kas ir pieejama latviešu valodā internetā vai lietotnē “Migrēnas kompass”.
Nepārspīlējiet ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem!
Bezrecepšu pretsāpju medikamenti var palīdzēt, taču jāatceras, ka ar tiem nevajadzētu aizrauties.
“Pārmērīga bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana var radīt problēmu, ko mēdz dēvēt par medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpēm,” teic farmaceite Ērika Pētersone. “Ar laiku galvassāpes ar šiem medikamentiem nevis tiek kontrolētas, bet gan pastiprināsies, tā radot jaunu problēmu klāt jau esošajai. Biežas medikamentu lietošanas dēļ smadzenes “izdomā” veidu, kā tos apiet. Tāpēc nevajadzētu lietot medikamentus pret galvassāpēm vairāk kā divas reizes nedēļā vai 10 dienas vienā mēnesī. Turklāt šīs zāles darbojas kā plāksteris, nevis ārstē problēmu, kas risināma sadarbībā ar ārstu.” Neiroloģe Dace Bērziņa papildina: “Lai nenonāktu līdz tam, ka attīstās pretsāpju medikamentu atkarīgās galvassāpes, ir izveidota profilaktiskā galvassāpju terapija, kuru nozīmē galvassāpju speciālists, neirologs vai algologs.”
Galvassāpes un migrēnu noteikti var uzskatīt par vienu no biežāk sastopamajām veselības problēmām sievietes ikdienā. Lielāku uzmanību veselībai un savām sajūtām ikviena sieviete sāk pastiprināti pievērst bērniņa gaidīšanas laikā. Par to, kā grūtniecība var ietekmēt migrēnu, un kas noteikti būtu jāņem vērā, ja galvassāpes un migrēna ir arī grūtniecības laikā, stāsta Domina Shopping semināra “Gaidību 4diena” lektore, neiroloģe dr. Līga Mekša.
Sākotnēji būtu jāsaprot, ka visas galvassāpes nav migrēna. Migrēnai raksturīgas vidēji vai stipri izteiktas galvassāpes, kuras ilgst no 4 līdz pat 72 stundām.Parasti tās pastiprinās pie ikdienas fiziskām aktivitātēm (piemēram, kāpjot pa kāpnēm), un parasti tās pavada nepatika pret skaņu, gaismu vai smaržām. Migrēnas galvassāpēm raksturīgs, ka tās ir vienpusējas un biežāk pulsējoša rakstura. Galvassāpes, kuras neatbilst aprakstītajām īpašībām, nav nosaucamas par migrēnu. Migrēnu var izraisīt vai ietekmēt ļoti daudzi faktori, piemēram, sieviešu hormonālās svārstības, stress un uzturvielas, kuras lietojam sadzīvē. Bet noteikti ir jāatceras – ja grūtniece sūdzas par galvassāpēm – tas vienmēr ir nopietni novērtējams simptoms arī tad, ja regulāras galvassāpes bijušas pirms grūtniecības.
Gaidību 4dienas lektore, neiroloģe dr. Līga Mekša uzsver: “Katrām galvassāpēm, kuras nav bijušas iepriekš un pirmoreiz parādījās līdz 20. grūtniecības nedēļai, ir jāidentificē cēlonis, jo pastāv iespēja, ka šīs galvassāpes ir priekšvēstnesis eklampsijai – bezsamaņas un krampju lēkmēm, kas apdraud gan bērna, gan mātes dzīvību.”
Kam noteikti būtu jāpievērš uzmanība grūtniecības laikā? Ja grūtniecei parādās galvassāpes ar apziņas un redzes traucējumiem, ja sāpes ļoti strauji pieaug vai pēkšņi, pirmo reizi mūžā parādās migrēnas lēkme – noteikti jādodas pie speciālista. Tāpat jāatzīmē, ka svarīgi novērot un pievērst uzmanību, ja galvassāpes ir kļuvušas citādas nekā pirms grūtniecības – galva sāp biežāk, sāpes ir asākas vai ir mainīgs sāpju centrs. Neiroloģe Līga Mekša atzīst, ka šādu simptomu konstatēšanas gadījumā noteikti ir jādodas pie pieredzējuša neirologa, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu, lai novērstu jebkādas grūtniecības komplikācijas, pasargājot savu un bērna veselību.
Kas jāzina topošajām māmiņām, kurām pirms grūtniecības ir bijusi migrēna? Visbiežāksievietēm, kuras pirms grūtniecības ir piedzīvojošas regulāras migrēnas lēkmes, otrajā un trešajā trimestrī migrēnas galvassāpes mazinās – kļūst vieglākas, īsākām un retākām lēkmēm. Šāds fenomens skaidrojams ar to, ka sievietēm grūtniecības laikā ir augstāks sāpju slieksnis, kā arī izdalās hormoni, kuri atvieglo sāpes.
Ko darīt, ja grūtniecības laikā rodas jautājumi – kur vērsties pēc palīdzības? Ja grūtniecības laikā parādās jaunas un nepazīstamas galvassāpes vai galvassāpes, kas ietekmē pašsajūtu, vispirms noteikti dodies pie sava ginekologa vai ģimenes ārsta. Pārrunājot simptomus, ārsts varēs ieteikt, kā rīkoties, un norīkot tālākiem izmeklējumiem – pie neirologa vai cita speciālista, kas profesionāli palīdzēs tās samazināt vai novērst, nekaitējot ne māmiņas, ne mazuļa veselībai.
Kas jāzina par izmeklējumiem grūtniecības laikā? Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas topošajai māmiņai rodas veselības problēmu laikā, ir nepieciešamie papildu izmeklējumi saslimšanas diagnozes precizēšanai. Nereti daudzām sievietēm rodas bažas, vai tiešām ikviens izmeklējums, kuru veicam, ir nekaitīgs, kā arī, vai to ir iespējams veikt grūtniecības laikā nekaitējot mazuļa veselībai? Neiroloģe skaidro, ka mūsdienās ir vairākas galvas smadzeņu un asinsvadu izmeklējumu metodes, kas nekādi neietekmē ne māmiņu, ne bērniņu, piemēram, magnētiskā rezonanse un ultrasonogrāfija. Pirms izmeklējumiem noteikti ieteicams pārrunāt visus sev interesējošos jautājumus ar speciālistu, kas izvēlēsies piemērotāko un nekaitīgāko izmeklēšanas metodi.
Plašāku informāciju par galvassāpēm un migrēnu grūtniecības laikā, pēcdzemdību izjūtām un depresiju māmiņām un tētiem, mazuļa psiholoģiskajām vajadzībām pirmajā dzīves gadā, kā arī citām jaunajām māmiņām noderīgām tēmām varēs uzzināt “Gaidību 4dienas” seminārā. Tas notiks 2017. gada 23. novembrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 tirdzniecības centrā Domina Shopping, Ieriķu ielā 3, Rīgā (centrālajā laukumā pie restorāna Vairāk Saules). Dalība seminārā ir bezmaksas.
Autors: MM&A
Galvassāpes mēdz būt dažādas, reizi pa reizei tās piemeklē gandrīz katru. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas statistikas1 datiem pēdējā gada laikā galvassāpes ir jutusi puse no visiem mūsu planētas pieaugušajiem. Daļā gadījumu tās viegli pāriet un nerada lielus traucējumus, tomēr ir situācijas, kad nepieciešama medikamentoza palīdzība vai ārsta izmeklējumi. Kādi ir izplatītākie galvassāpju veidi, kā izprast šīs sāpes un kā ar tām cīnīties, par to turpinājumā.
Foto: Mikael Blomkvist, Pexels.com
Pat vienkāršākie ikdienas uzdevumi var kļūt ļoti sarežģīti, ja cilvēks jūt biežas galvassāpes. Lai veiksmīgi novērstu diskomfortu, ir svarīgi tās atpazīt un izprast. Starptautiskajā galvassāpju klasifikatorā2 ir norādīti vairāk kā 150 dažādi galvassāpju paveidi, tie visi tiek iedalīti divās lielās pamatgrupās:
· par primārām galvassāpēm uzskata migrēnu, stresa un lēkmjveida galvassāpes;
· par sekundārām galvassāpēm sauc tādas, kuru izraisītājs ir ārējs cēlonis, piemēram, galvas trauma vai pēkšņa atteikšanās no kofeīna.
Nošķirt šos divus veidus ir ļoti svarīgi, lai atrastu efektīvāko ceļu kā mazināt galvassāpes, jo katram no tiem nepieciešama cita pieeja. Turpinājumā vairāk par izplatītiem galvassāpju veidiem – migrēnu un spriedzes izraisītām galvassāpēm.
Migrēna ir intensīvas, pulsējošas, stipras galvassāpes vienā galvas pusē. Tās lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Migrēnas laikā cilvēks var izjust paaugstinātu jutību pret gaismu, skaņām un smaržām. Izplatītas migrēnas pazīmes ir galvassāpju rosināta slikta dūša un vemšana.
PubMed Central apgalvots, ka 25%3 no visiem, kas cieš no migrēnas, spēj paredzēt lēkmes tuvošanos pēc sekojošām pazīmēm:
· daļējs redzes zudums;
· tirpšana;
· muskuļu vājums;
· grūtības runāt vai atrast vārdus;
· un citas pazīmes.
Ir jāņem vērā, ka šādi simptomi var liecināt arī par citām saslimšanām, tāpēc ikvienam, kas ar tām saskaras pirmo reizi, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Foto: Andrea Piacquadio, Pexels.com
Katrs, kas ar to saskāries zina, ka nav viena vienkārša veida, kā atvieglot migrēnas sāpes. Migrēnas cēloņus atklāt nevar, tāpat to nav iespējams pilnībā ārstēt, tikai atvieglot lēkmes simptomus. Migrēnas lēkmi var atvieglot:
Ja sāpju lēkmes notiek regulāri un ietver arī sliktu dūšu un vemšanu, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai veselības aprūpes speciālistu. Šādā gadījumā ārsts var noteikt, kā apturēt galvassāpes un kādi medikamenti nepieciešami, lai atvieglotu lēkmes norisi.
Vēl viens izplatīts primāro galvassāpju veids ir – spriedzes izraisītas galvassāpes. Biežākie šo sāpju izraisītāji ir stress, trauksme un depresija. Var droši apgalvot, ka tās skar lielāko daļu pieaugušu cilvēku. Tās izpaužas kā blāvas, pastāvīgas sāpes abās galvas pusēs. Biežākie simptomi:
· sejas, galvas, kakla un plecu jutīgums;
· spiediena sajūta aiz acīm;
· jutība pret gaismu un skaņu.
Tiek lēsts, ka šo galvassāpju lēkme var ilgt no 30 minūtēm līdz vairākām stundām. Spriedzes izraisītu galvassāpju mazināšana iet roku rokā ar dzīvesveidu, kas mazina stresu:
· pietiekošs miegs;
· regulāras fiziskās aktivitātes, stiepšanās vingrinājumi;
· pareiza stāja;
· regulāra redzes pārbaude;
· akupunktūra;
· stresa pārvalde.
Foto: Andrea Piacquadio, Pexels.com
Ārstniecības līdzekļi, bezrecepšu medikamenti, ar kuriem mazināt galvassāpes un migrēnu, ērti pieejami un nopērkami interneta aptiekā. InternetAptieka.lv priekšrocības attiecībā pret citām aptiekām ir:
Sazinieties ar InternetAptieka.lv farmaceitiem, ja vēlaties uzdot precizējošus jautājumus par ārstniecības līdzekļiem, kas nepieciešami, lai mazinātu galvassāpes!
Rūpējieties par savu veselību, neatstājiet galvassāpes bez ievērības!
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Avoti:
1. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/headache-disorders
2. https://ichd-3.org
3. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK554611/
nedēļas nogalē brauksim uz galvaspilsētu. esmu no tām, kas Rīgā ikdienā dzīvot negribētu un arī nevarētu. man vajag plašumu. bet bez Rīgas arī nespēju, tās emocijas, tā aura ir nepieciešama kā skābeklis reizi pa reizei! viena no reizēm noteikti ir tad, kad kastaņi zied.. tad man nepieciešams vērmaņdārzs. un noteikti rudenī, lietainā rudenī es vienkārši dievinu Rīgu. un vasarā, kad tuvojas negaiss. un pavasarī, kad gribas košus cilvēkus sastapt. bez Rīgas es nevarētu. kādreiz sapņoju par Liepāju, bet kad sapratu, man vajag būt stundas brauciena attālumā no Rīgas, lai varu tur tikt, kad pēkšņi man savajagas, tad visas citas pilsētas uzreiz atkrita! bez Rīgas es nevaru. un bez Siguldas ar ne. Gauja ir mana upe.
Ričmondu mēdz dēvēt arī par galvaskausu pavēlnieku, jo tieši šos motīvus dizaineris izmanto savās kolekcijās, radot gan aksesuāru, gan apģērbu līniju.
Popa aristokrātijas modes meistars slavina fetiša virzienu, piešķirot sievietes stilam agresivitāti un pikantu izaicinājumu. Arī Džona meita Fēniksa Ričmonda ir uzaugusi tēva modes iedvesmota un, nu uz pasākumiem ierodas pop-roka labākajās tradīcijās. Modes mākslinieku uzrunā ielas modes kultūra, kas palīdz viņam balansēt uz glamūra un anti-glamūra robežas, nepārspīlējot ne ar vienu, ne ar otru.
Pikaso cienīgs uznāciens
Tagad dizaineris var lepoties ar divstāvīgu, 1300 m2 lielo butīku, kur valda dizaina futūristiskais minimālisms un rafinētais lakonisms. Šādu notikumu nevarēja noignorēt arī sabiedrībā pazīstami stila cienītāji. Starp citu, uz pasākumu ieradās arī skandalozā Anna Piadži, itāļu modes rakstniece un kritiķe, kura vienmēr sevi "izdaiļo" kā Pikaso kādreiz ir apgleznojis savus audeklus. Piadži parādīšanās pasākumā vienmēr izvēršas par avangarda triumfu. Taču jāatzīst, ka butīka atklāšanas viesi nodemonstrēja sezonas galveno aktualitāti – melno krāsu dažādu piegriezumu variācijās. Tik tiešām melnā ir ne tikai funkcionāla, bet arī spēj pati pielāgoties garastāvoklim un situācijai, vienmēr paliekot eleganta un intelektuāli seksīga.
TOP tendences no Džona Ričmonda
1. Ādas bikses, vai legingi ar spīdumu kombinācijā ar šifona bluzoniem.
2. Militārā stila galifē bikses un bikses ar paaugstinātu jostas līniju.
3. Asimetrija apģērba piegriezumā (kleitās un blūzēs).
4. Zelta krāsa ir atgriezusies pēc neilgas pauzes. Tā ir gan apdarē, gan aksesuāros!
5. Vestes un bolero jakas – kažokādas, adītas, ādas (arī no mākslīgās kažokādas).
6. Paaugstināta plecu līnija, veidojot uzpleču efektu.
7. Ādas jaka – ja atradīsi kvalitatīvu, tā var nokalpot pat vairākus gadus nezaudējot savu stilīgumu.
Teksts:
Maija Silova, Cosmo.lv modes viesredaktore
Nu nu kas nu būs 😀 es jau ceru ka Tante Maša, jo ja nē tad sāksies nākamie minējumi 😀 trakums 😀 šodien smiekli 😀 a kas būs pēc tam?:D Pats galvenais ka nez kapeec jau man likās ka šāds minējums pienākt varētu 😀 bet ņemot vērā faktus biju pārliecināta ka tante ieradīsies 😀 jautri 😀
26. marta vakarā Galleria Riga telpās norisinājās vērienīgas jaunās pavasara sezonas ieskandināšanas svinības, kas klātesošos visa vakara garumā priecēja ar īpaši sagatavotu krāšņu modes skati. Ielūkojies modes skates aizkulisēs un uzzini, kādas tendences būs aktuālas šopavasar!
Foto: Aleksandrs Fjodorovs
„Veselības noliktava” – šādus vārdus saka par daudziem dārzeņiem. To skaitā ir arī galda biete. Tā ir bagāta ar kāliju, fosforu, mikroelementiem: dzelzi, boru, kobaltu, cinku un varu, kas neitralizē pārmērīgu un kaitīgu skābumu un regulē daudzus bioķīmiskos un fizioloģiskos procesus organismā.
Atšķirībā no citiem dārzeņiem bietēs vairāk uzkrājas nātrijs, nevis kalcijs, kura dēļ paaugstinās asinsspiediens, sabiezē asinis, asinsvadi kļūst trausli un cieti. Tajās ir arī organiski saistīts hlors (8%), kas stimulē limfas kustību un lieliski attīra aknas, nieres un žultspūsli.
Liela nozīme ir organisko skābju kompleksam: ābolskābei, citronskābei, vīnskābei un pienskābei. Tās labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru un attīra organismu no sārņiem. Bietes satur arī svarīgus B grupas vitamīnus, rutīnu, nikotīnskābi un folijskābi, kas paaugstina imunitāti un asinsvadu elastīgumu.
Bietēs ir daudz cukuru, olbaltumvielu, minerālsāļu un organisko skābju. Augsts joda saturs, tāpat kā viss iepriekšminētais, padara bietes par ļoti vērtīgu produktu cilvēkiem, kuri cieš no vairogdziedzera slimībām un aterosklerozes.
Īpaša vērtība no bioloģiski aktīvām vielām ir betaīnam, kas ir nepieciešams vielmaiņas normalizācijai un ātrākai augšanai; kā arī fermentam betanīnam, kas kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Šīs vielas sintezējas tikai bietēs.
Ļoti vērtīga ir arī biešu sula. To ir ieteicams dzert, lai veicinātu sarkano asins ķermenīšu daudzuma palielināšanos un uzlabotu asins sastāvu. Sulu lieto asinsspiediena pazemināšanai, pie menstruāliem traucējumiem, klimaktēriskajā periodā. Tas ir noderīgs pie aterosklerozes, hipertonijas, anēmijas, saindēšanās, veselības atgūšanas pēc vīrusu infekcijām. Biešu un burkānu (vai rutku) sulu maisījums ir ļoti noderīgs pie mazasinības (pa 1-2 ēdamkarotēm pirms ēšanas).
Diabētiķiem rekomendē dzert pa ¼ glāzes biešu sulas 4 reizes dienā, savukārt, pie hipertonijas – pa vienai ēdamkarotei sulas, sajauktas ar medu, 4-5 reizes dienā.
Lai saglabātu ārstnieciskās īpašības, biete nav jātīra, bet rūpīgi jānomazgā ar sūkli. Vāra dārzeni ne ilgāk par 30 minūtēm un nekavējoties atdzesē aukstā ūdenī. Ja vēlaties saglabāt un nostiprināt savu veselību, ēdiet bietes katru dienu. Lai tās neapniktu, gatavojiet dažādus ēdienus. Te būs dažas receptes:
Biešu putra ar āboliem
130 g biešu cep cepeškrāsnī, notīra un sarīvē. Pieliek nomizotus, sarīvētus ābolus (50 g), pievieno 4 g sviesta, cukuru, 40 g krējuma un sautē 10 minūtes.
Marinētas bietes
1 kg rīvētu biešu aplej ar verdošu marinādi (1 ēdamkarote cukura, pusglāze 9 % etiķa, pusglāze augu eļļas un tikpat ūdens) un atstāj uz 30 minūtēm. Pirms pasniegšanas pievieno valriekstus un ķiplokus.
Biešu sulu izmanto arī kā savdabīgu indikatoru: ar tās palīdzību var noteikt, kādā stāvoklī ir imūnā pretvēža organisma aizsardzība. Ja resnās zarnas mikroflora ir normāla, tad biešu sula urīnu nekrāso. Pretējā gadījumā urīns nokrāsojas sarkanīgā krāsā, kas liecina, ka organismā nav viss kārtībā. Vienreizējs gadījums, protams, vēl neko nenozīmē, bet ja tas atkārtojas vairākkārtīgi, tad ir laiks doties pie ārsta.
Jau senos laikos putriņu no bietēm izmantoja kā pretiekaisuma līdzekli uz brūcēm un čūlām.
Gaļas kūpināšana, sālīšana un vītināšana ir sensenas gaļas gatavošanas metodes, kas gadsimtiem izmantotas, lai gaļu būtu iespējams uzglabāt ilgstoši. Arī mūsdienās šie gatavošanas veidi savu popularitāti nav zaudējuši, tāpēc “Rīgas Miesnieka” gaļas meistari piedāvā uzzināt par tiem vairāk.
Kūpināšana
Par kūpināšanu sauc pārtikas apstrādi ar dabiskiem dūmiem. Kūpināšanas mērķis ir piešķirt gaļai pievilcīgu izskatu un garšu, kā arī pagarināt tās uzglabāšanas termiņu. Karstā kūpināšana notiek 60 līdz 80 grādu temperatūrā, bet aukstā kūpināšana – 15 līdz 20 grādu temperatūrā.
Kūpināšanai visbiežāk tiek izmantota tieši sarkanā gaļa – krūtiņa vai ribas. Kūpināt gaļu iespējams, izmantojot īpašu, šim mērķim paredzētu kūpinātavu, kā arī uz ugunskura – īpašā žāvētavā, kurā dūmus iegūst, sadedzinot koka pagales vai zāģskaidas, kas atrodas uz apsildāmās virsmas.Latvijā labākais pieejamais kurināšanas materiāls, ko izmantot kūpināšanai, ir alkšņa pagales vai zāģskaidas. Savukārt skujkoku malka gaļai piešķir rūgtenu piegaršu.
Gaļas sālīšana
Sālīšana, tāpat kā kūpināšana, ir izsenis izmantota gaļas konservēšanas metode. Iesālīta gaļa saglabājas ilgāk, jo sāls iznīcina lielāko daļu gaļā esošo baktēriju, kā arī neļauj tajā attīstīties jauniem parazītiem.
Klasiska sālīšanas metode ir sausā sālīšana, kad gaļas gabali tiek ierīvēti ar sāli, kārtām tiek ievietoti traukā un atstāti uz ilgu laiku.Plaši izplatīta ir arī mitrā sālīšana, kad gaļa traukā tiek pārlieta ar sālsūdeni. Šis process gan ir laikietilpīgs. Iesālīšanu iespējams arī paātrināt, sāli gaļā injicējot, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu šļirci vai liela izmēra medicīnisko šļirci. Sālīšanai tradicionāli izmanto bekonu vai speķi, kā arī jūras sāli vai parasto vārāmo sāli.
Vītināšanas jeb kaltēšanas metode
Tāpat kā sālīšanas arī vītināšanas galvenais mērķis ir gaļu atdalīt no šķidruma un pagarināt tās uzglabāšanas termiņu. Tās pagatavošanai tiek izmantota sāls un dažādas garšvielas. Dienvideiropas valstīs vītināšanai nereti tiek izmantoti lieli gaļas gabali, piemēram, cūkas kāja. Šis process tiek veikts vairākos etapos un kopā var prasīt pat 15 mēnešus. Tikmēr amerikāņi vītināšanai biežāk izmanto sloksnēs grieztus liellopu gaļas gabalus. Protams, visvairāk šī metode izmantota tieši dienvidu valstīs, jo oriģināli gaļa tika kaltēta saules staros. Kaut Eiropā aizvien ir ražotāji, kuri gaļu vītina, izmantojot tradicionālās metodes, rūpnieciski gaļa tiek vītināta, izmantojot karstu, cirkulējošu gaisu, bet procesa beigu posmā tiek paaugstināta temperatūra, lai iznīcinātu baktērijas. Šādi apstrādāta gaļa visbiežāk tiek lietota kā uzkoda.
Sastāvdaļas:
Cūkgaļas fileja – 700g
Sēnes – 500g
Sīpoli – 2gab
Vistu olas – 2gab
Ciets siers – 150g
Salds krējums – 1 glāze
Sāls – pēc garšas
Malti melni pipari – pēc garšas
Saulespuķu eļļa – 40g
| Lasi vēl: |
| Kartupeļu sautējums podiņā ar vistas gaļu |
| Saimnieces gudrība, kā noteikt ceptas gaļas gatavību |
| Pamati galda klāšanā |
Pagatavošana:
Gatavojam sēņu un sīpolu pildījumu. Uz mazas uguns uzsildiet pannu ar 2 – 3 ēdamkarotēm saulespuķu eļļas. Notīriet sīpolus un sagrieziet ¼ ripiņās un apcepiet līdz zeltaina toņa iegūšanai. Cepšanas laikā apmaisiet.
Nomazgājiet un notīriet šampinjonus, sagrieziet kubiciņos. Kad sīpoli apcepušies, pannā pievienojiet sagrieztas sēnes. Visu kopā, regulāri apmaisot, cepiet vēl 10 – 15 min. Sēnes atsulosies un samazinās izmēru – kad sula būs iztvaikojusi pannu var nocelt no uguns.
Pannas saturu izberiet bļodā. Notīriet vārītās olas, sagrieziet un pievienojiet bļodas saturam.
Pievienojiet sarīvētu sieru!
Rūpīgi visu sajauciet, pievienojiet sāli un melnos piparus pēc garšas. Pildījums gatavs. Tagad gatavosim gaļu. Sagrieziet cūkgaļu aptuveni 1cm biezos gabalos.
Katru gabalu pasāliet no abām pusēm un ar gaļas āmuru izklapējiet tā, lai viņš kļūst plāns un tik liels, lai tajā var ietīt pildījumu.
Vienā gaļas malā lieciet 2 ēdamkarotes pildījuma.
Satiniet ruletītē.
Fiksējiet ar zobu bakstāmo vai diegu palīdzību.
Tā izdariet ar visu gaļu.
Uz lēnas uguns uzsildiet pannu ar saulespuķu eļļu. Cepiet gaļas ruletītes no visām pusēm, sākot ar to pusi kur atrodas šuve. Kad tā puse ir pietiekami apcepusies, var izņemt zobu bakstāmos, ruletīte būs pietiekami fiksēta.
Gatavas ruletītes no pannas pārlieciet traukā priekš cepšanas. Pievienojiet aptuveni 1,5 glāzes ūdens.
Pārlejiet ar saldo krējumu.
Pārberiet ar maltiem melniem pipariem un sāli. Ielieciet iepriekš uzsildītā cepeškrāsnī. Cepiet 180 grādu temperatūrā aptuveni 30 minūtes. Pasniedziet karstus kā pamatēdienu ar garnējumu pēc jūsu izvēles. Labu apetīti!
Sastāvdaļas (četrām porcijām):
320 g gaļas bumbiņu ar brokoļiem un zirņiem (var izmantot Rakveres gaļas bumbiņas);
350 g nomizotu kartupeļu;
350 g sagrieztu puķkāpostu;
50 ml saldā krējuma;
50 g sviesta;
citrona sula;
kapātas dilles;
sāls, pipari.
Pagatavošana.
Kartupeļus liek vārošā ūdenī, kam pievienota sāls, un vāra aptuveni 20 minūtes, līdz tie ir mīksti. Atsevišķi aptuveni 10 minūtes vāra puķkāpostus, līdz arī tie ir mīksti. Uzkarsē katliņā līdz vārīšanās temperatūrai krējumu un pusi sviesta. Saspaida kartupeļus putrā. Sablenderē puķkāpostus. Pievieno puķkāpostus kartupeļiem un pielej krējuma maisījumu. Pievieno nedaudz citrona sulas un sāli pēc garšas. Lai rezultāts būtu gaisīgāks, biezeni var viegli saputot ar mikseri.
Uz pannas apbrūnina gaļas bumbiņas. Izkausē atlikušo sviestu un samaisa to ar kapātām dillēm un nedaudz citrona sulas. Liek puķkāpostu-kartupeļu biezeni uz šķīvjiem, uzlej nedaudz kausētā sviesta un pievieno gaļas bumbiņas. Pārkaisa nedaudz ar kapātām dillēm un ceļ galdā!
Sastāvdaļas:
-Maltā gaļa – 500 grami;
-Kausētais siers – 150 grami;
-Biezpiens – 300 grami;
-Rīvēts cietais siers -100 grami;
-Vistas ola -1 gab.
-Garšvielas– sāls, pipari, ķiploku pulveris
Pagatavošana:
Maltajai gaļai pievieno rīvēto sieru, garšvielas un vienu jēlu vistas olu. Biezpienu samaisa ar kausēto sieru. No maltās gaļas veido ligzdiņas un tajās iepilda biezpiena maisījumu. Cep 180 0 40 minūtes. Pa virsu uzber sīpllokus vai zaļumus.
avots: VK.com
