Tuvojoties svētku sezonai, virtuvēm visā Latvijā tiks pievērsta aizvien pastiprinātāka uzmanība, jo 46% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku laikā gatavojas uzņemt viesus. Uzņemot pie sevis viesus, prasības pret mūsu mājokļa virtuvēm šajā laikā strauji pieaug. Taču ar pārdomātu plānošanu un vienkāršiem pielāgojumiem pat vismazākās telpas var kļūt par mājīgu un efektīvu svētku svinēšanas vietu. 

Nesen veiktas aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku par Ziemassvētkiem nopietni sāk domāt vien tuvu gada izskaņai – divi no trim respondentiem svētkiem sāk gatavoties tikai pēc novembra vidus, bet 41% aptaujāto nogaida līdz pat decembrim. Taču ap to laiku mēs virtuvē sākam jau aktīvi rosīties – plānot darbus, pārdomāt viesu uzņemšanu. 43% respondentu atzīst, ka mājokļa tīrīšana un sagatavošana rada lielākos izaicinājumus šajā laikā. 

Izveido papildu vietu 

Iegādājoties svētkiem nepieciešamās izejvielas un aizvien papildinot plānoto viesu sarakstu, darbiem pieejamā vieta virtuvē kļūst aizvien svarīgāka. Lai iegūtu vairāk vietas visu nepieciešamo darbu paveikšanai, varam izmantot sienas. Piemēram, izvietojot metāla sliedi vai stangu pie sienas, iegūsim vietu, kur uzglabāt krūzītes, virtuves piederumus vai mazus groziņus garšaugiem, tādējādi atbrīvojot vietu uz darba virsmas un vienlaikus nodrošinot, ka mums nepieciešamās lietas atrodas rokas stiepiena attālumā. 

“Pie sienas stiprināmā sliežu sistēma ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atbrīvot vietu uz virtuves letes, neupurējot kopējo stilu. Ziemassvētku laikā tā var kļūt pat par dekoratīvu elementu, ja to izrotā ar gaismiņām vai svētku zaļumiem. Pēc svētkiem šie uzglabāšanas risinājumi sniedz iespēju rast jaunu, ērtāku virtuves iekārtojumu ikdienas priekšmetiem,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. 

Viņš norāda, ka gadījumā, ja joprojām ir nepieciešama plašāka vieta visiem sagatavošanās darbiem, tad praktisks papildinājums var būt saliekami galdi vai ratiņi, kas arī pēc svētkiem var būt ļoti funkcionāli. Šos risinājumus iespējams izmantot kā papildu vietu ēdienu gatavošanai, desertu izvietošanai vai pat kā servēšanas ratiņus, kad ierodas viesi. 

Viens no četriem aptaujātajiem vēlētos, lai viņam būtu vairāk servēšanas trauku, un līdzīgs skaits cilvēku apgalvo, ka viņiem trūkst pietiekami daudz pārtikas kārbu ēdiena uzglabāšanai, lai process noritētu raiti un organizēti. Savlaicīga sagatavošanās un piemēroti ēdienu pagatavošanas piederumi var haosu pārvērst mierā. 

Fokusējies uz virtuves funkcionalitāti 

Gada noslogotākajās maltīšu pagatavošanas dienās skaidra un efektīva darba plūsma starp sagatavošanas, ēdienu pagatavošanas un tīrīšanas zonām ir ļoti svarīga. Virtuves dēlīšus, nažus un bļodas turi tuvu sagatavošanas zonai, bet katlus, pannas, eļļas un piederumus – pie plīts. Tīra izlietne ar jauniem sūkļiem, ziepēm un viegli pieejamu atkritumu tvertni atvieglo virtuves satīrīšanu, lai virtuvē nevaldītu haoss pat Ziemassvētku trakuma laikā. 

Kā saka Rimkus, “aptaujas dati liecina, ka 79% cilvēku Ziemassvētku ēdienu gatavošanai velta piecas vai vairāk stundas, bet 32% respondentu atzīst, ka maltīšu plānošana un pagatavošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku laikā. Ar skaidri noteiktām sagatavošanas, pagatavošanas un tīrīšanas zonām pat ilgas stundas virtuvē var būt patīkamas.” 

Viņš iesaka domāt par virtuvi kā par deju grīdu – katram solim jābūt dabiskam. Ja instrumenti atrodas pareizajās vietās, viss maltīšu pagatavošanas ritms kļūst vieglāks un patīkamāks. Mazākās virtuvēs šāda funkcionālā zonējuma pieeja palīdz radīt plašākas un kontrolētākas telpas sajūtu. 

Praktiski sagatavošanās darbi, kurus sākt jau šodien 

Tuvojoties decembrim, savlaicīga sagatavošanās samazinās steigu svētku laikā. Sāc ar ledusskapja un saldētavas iztīrīšanu, lai atbrīvotu vietu lielākiem produktiem. Pārliecinies, vai svarīgākie svētku laikam nepieciešamie priekšmeti ir labā stāvoklī, un nomaini visu, kas vēlāk varētu radīt satraukumu. 

Interjera dizainers ir novērojis, ka laba sagatavošanās ir svarīgs priekšnosacījums mierīgiem Ziemassvētkiem. “Kad visam ir sava vieta un viss ir laicīgi saplānots, tu patiesībā vari izbaudīt pat visu procesu, ne tikai rezultātu. Pirms veikali ir cilvēku pārpildīti, iegādājies tādas izejvielas kā milti, cukurs, sviests un garšvielas. Ja vēlies sagatavoties vēl vairāk, savlaicīgi sasmalcini un sasaldē tādas sastāvdaļas kā sīpoli, ķiploki un garšaugi. Ja šīs sastāvdaļas būs jau gatavas lietošanai, iespējams ietaupīt dārgo laiku, kad tiek gatavotas lielas maltītes un vienlaikus uzņemti viesi.” 

Rimkus atgādina, ka prieku virtuvē nerada tieksme pēc pilnības – to nodrošina savlaicīga plānošana, miers un mūsu dzīvē svarīgi mirkļi. Ar nelielu organizēšanu, dažām atjautīgām uzglabāšanas idejām un svētku noskaņu ikviena virtuve – neatkarīgi no tās lieluma – var kļūt par svētku svinēšanas centru, kas šajos Ziemassvētkos piepildīts ar siltumu, gaismu un gardiem aromātiem. 

Šodien, 15. janvārī, “Getliņi EKO” atklāja informatīvo kampaņu “Jāšķiro ir viss! Un viss.” ar preses konferenci, kurā tika prezentēti sabiedriskās domas pētījuma rezultāti, iepazīstināts ar kampaņas radošo koncepciju un turpmākajām aktivitātēm. Kampaņa ir vērsta uz sabiedrības izpratnes un zināšanu uzlabošanupar atkritumu šķirošanu un pārstrādi, kā arī praktiskas rīcības veicināšanu. Lai arī šķirošana Latvijā ik gadu uzlabojas dati rāda, ka iedzīvotāju zināšanas joprojām ir nepietiekamas – gandrīz puse jeb 47% iedzīvotāju atzīst, ka nav pietiekami informēti par pareizu atkritumu šķirošanu, un tikai 15% jūtas patiesi droši par savām zināšanām. Tas nozīmē, ka šķirošana daudzos gadījumos notiek, balstoties uz minējumiem, nevis skaidru izpratni, un tas tieši ietekmē pārstrādes efektivitāti un sistēmas izmaksas. 

“Getliņi EKO” informatīvās kampaņas “Jāšķiro ir viss! Un viss.” mērķis ir šo situāciju mainīt – ne tikai motivēt šķirot, bet iemācīt to darīt pareizi, skaidri un praktiski. Sabiedriskās domas pētījumā* secināts, ka iedzīvotājiem ir šaubas par šķirošanas noteikumiem: 46% nav droši, ko drīkst mest stikla konteinerā, 57% – par plastmasas, metāla un papīra konteineriem, bet 52% – par BIO atkritumiem. Gandrīz puse iedzīvotāju nezina, kas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem pēc nodošanas, un tikai 9% pārzina pārstrādes procesu. Šie dati apliecina, ka neziņa un mīti par šķirošanu – piemēram, ka viss nonāk vienā kaudzē vai nešķirotie atkritumi vēlāk tiek sašķiroti – joprojām kavē šķirošanas kvalitāti un uzticēšanos sistēmai. 

Par kampaņas nozīmi pašvaldību un valsts vides politikas kontekstā preses konferencē runāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija: 

“Pēdējo divu gadu laikā nešķiroto atkritumu apjoms ir samazinājies par 30%, un tas apliecina, ka iedzīvotāju zināšanas un izpratne par šķirošanu aug. Tomēr mūsu mērķi ir vēl ambiciozāki – virzīties uz aprites ekonomiku, kur apglabājamo atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam un šķirošanas rezultātā atkritumi kļūst par otrreiz izmantojamām izejvielām. Lai to sasniegtu, ir būtiski, lai šķirošanas paradumi turpinātu pilnveidoties, tāpēc mēs atbalstām Getliņi EKO iniciatīvas, kas ilgtermiņā informē un izglīto iedzīvotājus.” 

Kampaņa sniedz iespēju iedzīvotājiem iepazīt atkritumu šķirošanu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Vietnē www.skirotprasme.lv/ ir pieejami bezmaksas tiešsaistes kursi, kuros soli pa solim var apgūt šķirošanas pamatprincipus, iepazīties ar dažādiem atkritumu veidiem un saprast, kā tie nonāk tālāk – pārstrādē vai otrreizējā izmantošanā.  

“Mēs redzam, ka cilvēki noteikti nav vienaldzīgi pret vidi un atkritumu šķirošanu, taču bieži trūkst gan pārliecības, gan pietiekamu zināšanu par pareizo rīcību. Daudzos gadījumos šķirošana notiek ar jautājuma zīmi – vai tas ir pareizi, vai nepareizi? Ar šo kampaņu mūsu mērķis ir šo neskaidrību novērst un palīdzēt cilvēkiem iegūt drošu un skaidru izpratni par pareizu rīcību. Mēs vēlamies, lai jautājuma zīme pārtaptu par pārliecību un apzinātu rīcību ikdienā,” uzsver Dārta Grudule, “Getliņi EKO” Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja. 

Radītajā vietnē ir pieejami trīs kursa līmeņi ar atšķirīgu grūtības pakāpi un padziļinātu materiālu – Šķirošanas amatieris, Šķirošanas meistars un Šķirošanas doktors. Katrs līmenis sniedz iespēju ne tikai paplašināt zināšanas un praktiskās prasmes, bet arī saņemt sertifikātu kursa beigās, kas ļauj ikvienam pakāpeniski attīstīt savu izpratni par atkritumu šķirošanu. 

Lai kursi būtu iedvesmojoši un uzticami, kā vēstneši iesaistīti pazīstami Latvijas sportisti – Sandis Ozoliņš, Aļona Ostapenko un Andrejs Gražulis. Viņi uzņemas šķirošanas “pasniedzēju” lomu, demonstrējot, ka šķirošana kļūst vienkārša, ja ir skaidras zināšanas un pareiza pieeja. Preses konferencē kā spilgts piemērs tika demonstrēts praktisks eksperiments – Sandis Ozoliņš kopā ar šķirošanas “neticīgo” Kristapu Skuteli praktiski apguva šķirošanas principus, pārbaudīja savas zināšanas testā un saņēma sertifikātu. Tas apliecina, ka ikviens var iemācīties šķirot pareizi, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes vai attieksmes. 

Konferencē prezentētie dati arī liecina, ka dzīvesvietas tips būtiski ietekmē paradumus – 62,3% privātmāju mājsaimniecību šķiro, daudzdzīvokļu namos – 55,8%, bet katra astotā mājsaimniecība Latvijā joprojām nešķiro vispār. Tikmēr tikai 26% iedzīvotāju skaidri apzinās vides ieguvumus no šķirošanas. Tas nozīmē, ka sabiedrībā vēl ir plaši izplatīta neizpratne un paradumu nevienlīdzība, kas rada nepieciešamību pēc sistemātiskas, praktiskas izglītošanas. 

⁠Signe Grūbe, Ropažu novada domes priekšsēdētāja, konferences laikā uzsvēra pašvaldību atbildību iedzīvotāju izglītošanā un šķirošanas paradumu veidošanā: 

“Ropažu novads ir mājvieta “Getliņi EKO”, tāpēc atbildīga attieksme pret atkritumu šķirošanu ir mūsu ikdienas un nākotnes prioritāte. Mēs apzināti sākam ar pašiem mazākajiem – pirmsskolas vecuma bērniem. Visas Ropažu novada izglītības iestādes aktīvi iesaistās “EKO skolu” kustībā, mācot šķirošanu kā dabisku ikdienas ieradumu. Bērni kļūst par skolotājiem arī savās ģimenēs, palīdzot vecākiem izprast, ko nozīmē pareizi šķirot. Tieši caur izglītību un bērnu piemēru mēs veidojam ilgtspējīgu un atbildīgu Ropažu novada nākotni.”  

Kampaņa “Jāšķiro ir viss. Un viss.” uzsver: šķirošana nav tikai par konteineriem. Tā ir par zināšanām, apzinātu izvēli un nākotni. Tikai tad, kad šķirošana kļūst pareiza, tā patiešām dod reālu labumu videi un sabiedrībai.