Kāpēc ir tā, ka vienmēr atceroties savas bērnu dienas, tu atceries tikai tās saulainās? Es kaut kā nemaz nespēju atcerēties nevienu dienu, kad būtu lijis, vienmēr spīdēja saule. Ak tad tāpēc to sauc par dzīves saulaino daļu. (l) Pats pirmais, ko es atceros no savas dzīves bija tas kā gulēju koka redeļu gultiņā. Nākamo filmu es atceros, kad man bija 3 vai 4 gadi – no tā laika es atceros savas istabas iekārtojumu. Bet es labāk pastāstīšu par to, ko es darīju vasarās. Tas bija laiks, kad skolā vēl negāju un rakstīt vēl nemācēju. Mēs ar kaimiņu draudzeni spēlējām kantoros. Tā kā draudzenes kaimiņiene bija pagasta kantora ierēdne, viņa allaž atdeva viņai veidlapu blokus, kurus mēs pildījām. Katra sadalījām sev profesijas, jeb kas mēs būsim pēc vārdiem, vai nu kantora Līga vai kantora otrā Līga. Tā kā man brāļu nebija, draudzenes brālis pieteicās reiz būt mūsu priekšnieks Elmārs. Veidlapas mums bija jāpilda uz ātrumu, jeb kura ātrāk savilks ķekšus, kas izskatījās pēc rakstītajiem n vai v burtiem, lapās. Tā visbiežāk tika pavadītas mūsu dienas kantora darbībā. Kad vēroju savus ceļgalus, es bieži iedomājos par to – kāpēc uz tiem nav rētas? Katru vasaru kā tika krists uz asfalta, zemes ceļiem, bet nekādu rētu no tā nav palicis. Lai arī man meitenei būdamai vajadzēja būt kārtīgākai, bet ceļgali gan bija nobrāzti kā sētas pirmajam bosikam. Vispār atceraties, ka visnepatīkamāk bija nobrāzt plaukstas, tā drausmīgā sūrstēšana bija vēl riebīgāka par ceļu un elkoņu nobrāšanu. Ziniet, kas vēl bija briesmīgi? Man bija tādi paši dzelteni gumijas zābaki kā ciema lielākajam palaidnim. Un viņš bija puika! Saprotiet, man bija tādi zābaki kā puišelim! Vēl man ir kāds noslēpumus, kuru nezina pat mana mamma. Stāsts par pirmo uzpīpēšanu. Neatceros gan cik tad man bija gadu, bet es laukos no papus biju paņēmusi Prīmas cigareti, neatceros vai tad bija jau filtri tām cigaretēm, bet no tādas cigaretes es uzvilku savu pirmo dūmu. Biju paslēpusies siena zārdā, kur mani neviens neredz un nu izdomājusi, ka vajag pamēģināt kā tās lietas notiek. Par laimi siena zārds nenodega un visi dzīvi. Kādreiz, kad modē bija mūzikas kasetes, es klausījos kaut kādus šlāgerus. Man topā bija dziesma – "Es brunete, es brunete, tu esi salds kā rulete". Uzlikusi to dziesmu, mūsu viesistabā griezos uz riņķi, kamēr saķēru lielo kaifu, apkritu gultā un visa pasaule griezās. Bet tā bija īstākā izklaide, ja biju viena. http://www.youtube.com/watch?v=D-b3f-pqQKQ Tad, kad dzīvojos pie omes, man tādu sētas draugu nebija, tad nu es viena pati biju uztaisījusi avīžu kiosku, pie loga biju salikusi vecas avīzes un žurnālus, un tirgoju saviem iedomu draugiem, pa retam arī omei kaut ko iesmērēju. O, tad vēl laiks, kad piedzima māsa. Vispār drausmas, man bija konkurente! Un viņas rati bija tik augsti, ka es nemaz iekšā nevarēju ieskatīties tajos. Kad viņa maza bija, tad viņa bija tīri tā neko – ciešama. Ak, kāda man bija Bārbija. Viņai locījās kājas un rokas. Tāda ar ogļmelniem matiem un garu, zilu kleitu. Iespējams, ka man kopš tā laika tik ļoti patīk zilā krāsa. Ļoti spilgti atceros kā mācījos braukt ar velosipēdu. Man bija glauns divritenis ar mazajiem palīgritenīšiem. Vecāki bija izdomājuši, ka man nu laiks iemācīties braukt bez palīgritenīšiem un tos noskrūvēja. Cik tad bija bēdīgi! Bija jāmācās no jauna! Raudādama sēdos uz tā velosipēda un braukāju apkārt traktoram. Kā īsta lauķe. Bet iemācījos arī. Un vispār, tas bija laiks, kad nebija datora, mobilā telefona, play-station utt. Mums bija jāspēlē klasītes, akmentiņ, lēc laukā, kāpostiņus, krāsas, paslēpes, sālstabus, tupsunīšus, augstāk par zemi. Tad bērni nebija ne resni, ne atkarīgi no datorspēlēm. Lielā sacenšanās notika pagalmā, kurš tiks tālāk klasītēs, nevis mājās pie datora, kurš kuru virtuāli novāks kādā datorspēlē. Modē bija Flinstoni, Bruņurupuči Nindzas. Modīgie apģērbi bija bārkšaini t-krekli. Visiem mammas iegrieza kreklos bārkstis un tā nu mēs stilodami dzīvojām. Cik daudz blēņu atceries Tu? 🙂
Dzīves patiesības: Kas tēviem būtu jāzina par meitu audzināšanu?
Pildīt vecāka lomu nav viegli. Būt par tēvu meitai ir vēl grūtāk. Diemžēl, runājot par meitas audzināšanu no tēva puses, daudzas lietas netiek pieminētas vai arī tiek aprunātas par maz. Kas ir tas, kas tēviem būtu par savām meitām jāiegaumē?
-Nevajag spriest par viņas interesēm pēc tā, ka viņa ir meitene. Iepazīstini viņu arī ar mašīnām un lego klučiem, ne tikai lellēm.
-izdomājiet paši savus jokus un spēles, kuras sapratīsiet tikai jūs abi. Tās viņai būs jaukas atmiņas visai atlikušajai dzīvei.
-Jau ar pirmo savas dzīves dienu, viņa kļūs par tavu „mazo meitiņu”, bet laika gaitā būs jāpieliek pūles, lai tas tā paliktu.
-Ļauj viņai palīdzēt tev mājas darbos. Tā viņa iemācīsies būt patstāvīgāka.
-Pildi solījumus un nesoli, ko nevari izdarīt.
– Iedrošini viņu darīt lietas, no kurām viņa baidās, jo tu vienmēr būsi viņas atbalsts.
-Parādi viņai, ka arī tev ir jūtas. Tas viņai liks saprast, ka emociju izpausmes nav nekas slikts.
-Izturies pret viņas mammu kā pret līdzvērtīgu, nevis zemāk stāvošu cilvēku.
-Centies saprast viņas intereses pat tad, kad nesaproti. Galvenais ir, ka tu izrādi interesi.
-Ja meita nāk pie tevis ar kādu problēmu, nesūti viņu pie mammas. Pat, ja nevari palīdzēt, vismaz uzklausi.
-Parādi viņai, ko tu proti, un aicini parādīt viņu prasmes, kādas nav tev.
-Nerunā par viņas ķermeni vai seksualitāti ar nepatiku un riebumu, citādi tu iemācīsi, ka no tā ir jākaunas.
– Viņas klātbūtnē runā arī par stiprām sievietēm, ne tikai stipriem vīriešiem. Tas iedvesmos par tādu kādu dienu kļūt.
-Uzklausi viņas mātes viedokli meitas klātbūtnē. Tas iemācīs, ka arī sievietei ir tiesības izteikties.
-Nerunā par citu sieviešu ķermeņiem salīdzinot, viņa klausās un to salīdzina ar savu ķermeni.
-Iemāci, ka vājākie ir jāaizstāv un pret netaisnību ir jācīnās. Tā viņa iemācīsies līdzjūtību un neļaus darīt sev pāri.
-Ja rādīsi labu piemēru (attiecībās ar mammu), nebūs jābiedē prom sliktie puiši. Viņa meklēs labos.
-Saki komplimentus viņai un viņas mammai. Bieži.
-Saki, ka mīli viņu. Dari zināmu, ka, lai kas arī notiktu, tu vienmēr būsi blakus.
Iesaki izlasīt šo visiem tētiem, kuriem ir meitas!
Autors: Dieviete.lv
Dzīves mācības, kuras var gūt vienkāršā atpūtā pie dabas
Vasaras laikā tev noteikti rodas iespēja aizdoties pie dabas, tālāk no betona džungļiem, tāpēc nelaid garām šo iespēju. Izjūti mieru, nebeidzamo dzīvības plūsmu un, iespējams, gūsti no šīs atpūtas arī kādu mācību. Pat viena diena svaigā gaisā var palīdzēt tev atjaunot enerģiju un dzīvesprieku.
Atpūta – tas ir normāli
Godīgi runājot, tas pat ir svarīgi un nepieciešami. Taču dažkārt ir tik grūti atslēgties no ikdienas rutīnas, vai ne? Tu baidies atslēgties no civilizācijas, nebūt uz sakariem un vienkārši kaut ko palaist garām. Taču šīs bailes „izkrist no aprites” ir ne tikai iznīcinošas, bet arī smieklīgas. Dabā viss un vienmēr mainās: mainās gadalaiki, dzīvnieki dodas miegā, aug raža… Laiks strādāt un laiks atpūsties. Un cilvēkam arī! Pretējā gadījumā tu ātri izdegsi.
Atbrīvošanās no drūzmas
Daba vislabāk zina, kas ir pacietība. Mēs nesējam sēklas un nekliedzam uz tām, lai tās augtu ātrāk, neuzstādām augiem taimeri vai atgādinājumu. Mēs vienkārši ļaujam tām augt tā, kā tas ir paredzēts. Mēs varam tikai padarīt apstākļus labvēlīgākus, bet viss pārējais notiek un attīstās savā laikā. Lai arī kādu spiedienu tu izdarītu uz sēklām, tās neizaugs ātrāk. Tad, kāpēc tu pastāvīgi dzen un baksti uz priekšu sevi? Tā vietā tu varētu koncentrēties tam, kā izveidot vidi ap sevi labvēlīgu. Dod sev telpu, lai attīstītos mierīgi un līdzsvaroti.
Visa pietiks visiem
Kad tu raugies uz okeānu, vīnogu dārzu vai jebkuru skaistu ainavu, tas ir skaistums, kas ir redzams un pieejams visiem. Ja tu krūzē iesmelsi okeāna ūdeni, tā vienalga pietiks arī citiem. Okeāns atgādina par Visuma nebeidzamo enerģiju, tāpēc arī tu neskopojies un nedomā, ka tev kaut kā nepietiks.
Tu vienmēr esi līdzdalībnieks
Visums vienmēr sniedz mums atbalstu, bet ārējie spēki sastājas attiecībā pret mūsu iekšējiem spēkiem. Kad tu radi, dari un rīkojies, pasaule nevar nekustēties tev līdzi. Pateicoties tavām uzstājīgajām un secīgajām darbībām, notiek brīnums pārmaiņu, plūsmas, progresa un kustības formā.
Saule vienmēr aust un riet
Vai ir skaistāks un nomierinošāks skats par saulrietu? Tas dāvā miera un komforta sajūtu. Atceries, ka saullēkts un saulriets ir vienīgais, kas nomainīs viens otru, neraugoties ne uz ok. Runā, ka saulriets ir pierādījums tam, ka, neatkarīgi no visa notiekošā, katra diena var beigties ļoti skaisti, lai pēc tam tikpat skaisti atkal no rīta sāktos.
Autors: Dieviete.lv
Dzīves krustceles.
Beidzot 28.janvāri kļuvu par sievu.
Lai saprastu kādi ir manas dzīves līkloči drusciņ ļaušu tajos ieskatīties.
Kopš sevi atceros es cīnījusies par to lai kaut ko sasniegttu un domāju, ka lielākā daļa no mums.Skolas likā nebiju populāra galvcenokārt tādēļ ka dzīvoju laukos bet skola atradās netālā mazpilsētā parējie klasesbiedri dzīvoja tur un tikai daži no mums nebija no turienes lielākā daļa bija jau kopā mācījušies no bērnudārza laikiem.Ģertbos vnk varētu teikt pat “laucinieciski”, bet es nežēlojos domāju ka man tā ir nevienam nav jāzina par to bet tad sākās vidusskola.
Mans pirmais puisis bija tad kad man bija 11.gadi 3gadus vnk draudzējāmies tad kad palika man 14 sāku domāt ka es negribu neko vairāk kā vien draugu, bet puisis gribēja lai mums ir nopietnas attiecības bet kādas gan nopietnas attiecības var būt 14. gados un tad arī viss sākās. No mazotnes par mani un manu jaunāko māsiņu lielāko daļu audzināja omīte jo vecāki mīlēja iedzert un lielāko daļu naudas aizgāja tur bet nju tad es neizturēju un sāku klaiņot,dumpojos domāju ka tas līdzēs lai viņi beigtu bet nelīdzēa to visu redzēja mana krustmamma kura mani paņēma pie sevis un veselu gadu centās no manis izaudzināt labi audzinātu jaunkundzi kaut kas izdevās līdz atgriezos pie vecākiem.Dumpošanos vairs nedarīju turpināju vākt pēc viņiem.Gāja grūti mācības nevedās līdz vidusskolā satiku savu draudzeni kura palīdzēja man tajos priekšmetos kuri man nevedās.Vidusskolā man nebija daudz laika puišiem vai izklaidēm bet es to arī nemeklēju nevaru rtakstīt ka biju mūķene bez puišiem nē tādu bija es ballējos bet neko nopietnu nemeklēju.Līdz mūsu klase izdomāja braukt uz Stokholmu ar kuģi.Tad bija atlaides un visi arī devāmies.Tikai lieta bija tāda ka man bija ļoti sāpošs kakls un skaņas kas no manis nāca bija kā no veca traktora:D
Bet draudzenes mani pierunāja lai braucu lai mums višam ir ko atcerēties no vidusskolas un bija arī.Pirmajā vakarā devāmies uz kuģa galveno zāli apsēdāmies uyn mūsu galdiņam gāja garām divi puiši viens paspēra krēslu un tad, tas bija gluži kā filmā manas acis sastapās ar otra puiša acīm tā viņš riņķoja ap mūsu galdiņu vairākas reizes bet klāt nepienāca. Manas draudzenes man teica lai es eju bet man bija bail viņu nobiedēt.
Devāmies ar draudzenēm uz deju gŗidas de4jojām līdz es teicu ka iešu atpakaļ uz kajīti nejutos labi,pagriezos un tur bija viņš sāka dejot ar mani un tā mēs visu nakti norunājām uz kuģa klāja viņs man iedeva savu numuru. Pēc mēneša bijām pāris mums viss bija lieliski ja neskaita to ka es biju no Talsiem bet viņš no Madonas. Vienu dienu viņš pazvanīja teica ka jāaprunājas viņš man teica ka viss cauri jo viņš nevarot noturēties mani nekrāpt. Es pārdzīvoju mēģināju labot bet nekas nelīdzēja.Tā bija mana vilšanās vīriešos. un tad pienāca mana 12klase.
Otrā semestra sākumā satiku savu tagadējo vīru, mes satikāmies nolēmām dzīvot kopā.Mani vecāki to atbalstīja bijām nolēmuši dzīvot kopā pēc izlaiduma. Tā jau bieži paliku pie viņa. Līdz kādu vakaru man zvanīja tētis lai eju mājās bet lai puisis mani nepavada viņš it kā justams ka kautkas nav kārtībā mani pavadīja līdz mājām viņi visi tur bija dzēruši mans tēvs mēģināja puisi izmest no mājām es izskrējulaukā un teicu ka tur neatgriezīšos jo man apnicis būt kalponei kas vāc aiz viņiem devāmies pie man kaimiņa pagaidījām dažas stundas tyad devāmies uz drauga mājā. T ad es redzēju pa logu ka piedzēries tēvs ar diviem tādiem pašiem viņi staigāja apkārt mājai draudēja izsita logus. Tālāko nerakstīšū vis beidzās ar to ka tēvam piesprieda probāciju uz gadu bet es ar draugu nju jau divus gadus dzīvojam kopā ir mums meitiņa un laime.
Ar šo visu vēlos teikt ka vajag ticēt saviem sapņiem.
Jo mans stāsts laimīgi beidzies.
Dzīves ķibeļu horoskops. Kā ar nedienām tiek galā dažādas zodiaka zīmes?
AUNS visas nepatikšanas atrisina. Jebkuras. Un tūliņ, turklāt pats, lepnā klusumā.
VĒRSIS ar ziepēm tiek galā, un pēc tam izstāsta. Visiem. Lai nodrošinātos, – uzraksta arī avīzē. Tā, lai par to droši zinātu visi.
DVĪŅI ziepēs labprāt dalās. Pacentīsies visu uzgrūst Aunam, bet, ja Auns uz visu nepiekritīs, atdos Strēlniekam.
VĒZIS sāks vaimanāt jau tad, kad ziepes vēl ne tuvu nebūs sākušās, un, lai viņš beidzot aizvērtos, kāds uzņemsies gan atrisināt tās, gan noslaucīt Vēža puņķus un asaras. Bet, ja neviens to neizdarīs, Vēzis ar visu lieliski tiks galā pats. Kāda joda pēc vispār vajadzēja īdēt, nekļūst skaidrs…
LAUVA sasauks visus kopā, pats tiks galā ar ziepēm, cēli paklanīsies, paņems ziedus, sniegs gribētājiem autogrāfus… un aizies.
JAUNAVA būs sarūgtināta. Īpaši, ja viņa šīs ziepes neplānoja. Jaunava padomās. Atradīs risinājumu. Tiks galā un izdarīs secinājumus.
SVARI visu apsvērs. Apsvērs vēlreiz. Secinās, ka ir par daudz, un kādu nieku kādam atsvērs – Lauvam, varbūt Aunam. Cenšoties kādu savu ziepju iesvērt Jaunavai, dabūs ”bietē” – Jaunava ziepes ņem pretī tikai pēc grafika.
SKORPIONS aplūkos aktuālās ziepes no visām pusēm, jautri noteiks: “Velns, kādas ziepes!” un atmetīs ar roku.
STRĒLNIEKS būs sarūgtināts. Tad kļūs mazliet priecīgāks. Pēc tam ilgi smiesies gan par sevi, gan par ziepēm, atcerēsies, kādas vēl ziepes viņam dzīvē gadījušās, visiem visu izstāstīs un aizmirsīs. Ja Strēlnieka ziepes nepāries pašas no sevis, tās, visticamāk, nāksies izstrēbt kādam nebūt Lauvam.
MEŽĀZIS pacentīsies uzreiz novelt ziepes uz kādu citu, paziņojot, ka viņam tās nav vajadzīgas. Nez kādēļ 90% gadījumu viņam tas izdodas. Ja neizdosies, – Mežāzis ar visu tiks galā godam, bet obligāti – uz cita rēķina.
ŪDENSVĪRS savas ziepes sāks priecīgi pētīt. Tad par tām uzrakstīs grāmatu. Ja šāda veida ziepes viņam jau kādreiz bijušas, Ūdensvīram kļūs garlaicīgi, un viņš sāks meklēt Dvīņus. Ziepes no tā mazākas nekļūs (Dvīņi, tās pamanījuši, laidīsies lapās), bet kļūs jautrāk.
ZIVIS, atšķirībā no Vēža, raud klusiņām. Tādēļ ziepes tām ir mūžīgas, neviens viņām ne suņa nepalīdz, bet Zivis jau uz to nemaz vairs arī necer.
Dzīves ironija – Opra nokrīt brīdī, kad stāsta par balansu (+VIDEO)
Opra Geila Vinfrija ir amerikāņu televīzijas sarunu šovu vadītāja, kura iedvesmo cilvēkus visā pasaulē. Savas runas laikā viņa piedzīvoja “nelielu izgāšanos”, stāstot par dzīves balansu, viņa nokrita uz skatuves… Šis video ir uzjautrinājis daudzus un kļuvis par interneta jaunāko sensāciju. Noskaties video!
Video
Autors: Dieviete.lv
Dzīves ironija
Cosmo, paldies Tev par tām vīriešu smaržām, kuras es laimēju. Diezgan riebīgi, ņemot vērā faktu, ka mans aktuālākais čīkstēšanas temats tagad ir tas, ka man nav drauga. Es smaržas atdevu tēvam, kurš solījās man par to uzdāvināt kolonnas dāvanu karti, lai es sev arī kaut ko dabūtu pretī, bet, solīts makā nekrīt. Un vēl man nežēlīgi vajag atrast darbu, izmisums, izmisums ir klāt! p.s. vai nav kāda, kura gribētu ar mani braukt uz Angliju zemenes vai kaut ko tādu lasīt? Es nopietni!
Dzīves ironija
Cosmo, paldies Tev par tām vīriešu smaržām, kuras es laimēju. Diezgan riebīgi, ņemot vērā faktu, ka mans aktuālākais čīkstēšanas temats tagad ir tas, ka man nav drauga. Es smaržas atdevu tēvam, kurš solījās man par to uzdāvināt kolonnas dāvanu karti, lai es sev arī kaut ko dabūtu pretī, bet, solīts makā nekrīt. Un vēl man nežēlīgi vajag atrast darbu, izmisums, izmisums ir klāt! p.s. vai nav kāda, kura gribētu ar mani braukt uz Angliju zemenes vai kaut ko tādu lasīt? Es nopietni!
Dzīves gudrības: Cik tu esi vērts? Tiem, kuriem ir zems pašnovērtējums
Gudrs pastāsts, kas iemācīs būt pārliecinātam par sevi.
Pie Meistara atnāca jauns cilvēks un teica :
-Es atnācu pie tevis, jo jūtos tik niecīgs un nekam nederīgs, ka negribas pat dzīvot. Visapkārt to vien runā, kāds es esmu neveiksminieks, tūļa un idiots.
Lūdzu tevi, Meistar, palīdzi man !
Meistars tikko uzmetis skatienu jauneklim, steidzīgi atbildēja:
-Atvaino, bet es pašlaik esmu aizņemts un nekādi nevaru tev palīdzēt. Man jānokārto kāda steidzama un svarīga lieta, un nedaudz padomājis, piebilda:
-Ja tu būsi ar mieru palīdzēt man šajā lietā, tad es ar prieku palīdzēšu tev.
-Ar lielāko prieku, Meistar, – nopurpināja jauneklis ar rūgtumu, saprotot, ka viņu kārtējo reizi atstāj otrā plānā.
-Labi – teica Meistars un noņēma no kreisās rokas mazā pirksts nelieli gredzenu ar skaistu akmeni.
-Ņem un auļo uz tirgus laukumu. Man steidzīgi jāpārdod šis gredzens, lai atdotu parādu. Centies to pārdot pēc iespējas dārgāk un nekādā gadījumā nepiekrīti cenai, kas ir zemāka par zelta monētu. Auļo un atgriezies pēc iespējas ātrāk.
Jauneklis paņēma gredzenu un aizauļoja. Ierodoties tirgus laukumā, viņš sāka piedāvāt gredzenu uzpircējiem, un tie sākumā ar interesi aplūkoja viņa preci.
Bet tikko viņi padzirdēja par zelta monētu, tā tūlīt interese par gredzenu zuda. Vieni atklāti smējās par par viņu, citi vienkārši novērsās un tikai viens padzīvojis tirgotājs laipni paskaidroja viņam, ka zelta monēta – tā ir par daudz liela cena par gredzenu, jo par to var dot labi, ja vara monētu, nu labākajā gadījumā sudraba monētu.
Dzirdot tirgotāja teikto, jaunais cilvēks ļoti satraucās, jo viņš atcerējās Meistara teikto nekādā gadījumā nepārdot gredzenu lētāk par zelta monētu.
Apstaigājis visu tirgus laukumu un piedāvājot gredzenu simtiem pircēju, jauneklis apsegloja zirgu un atgriezās atpakaļ. Sadrūmis par neveiksmi, viņš iegāja pie Meistara.
-Meistar, es nespēju izpildīt tavu uzdevumu – ar skumjām teica viņš. Labākajā gadījumā es saņemtu pāris sudraba monētas, bet tu piekodināji nepārdot lētāk par zelta monētu.
Bet kāda ir šī gredzena patiesā vērtība?
-Dēls, tu tikko pateici ļoti svarīgus vārdus – atsaucās Meistars.
-Pirms gribi pārdot gredzenu, nebūtu par sliktu noskaidrot tā īsto vērtību. Un kas to izdarīs labāk nekā juvelieris? Auļo pie juveliera un pajautā, cik viņš vat piedāvāt mums par šo gredzenu. Tikai, lai arī ko viņš tev atbildētu, nepārdod gredzenu, bet atgriezies pie manis.
Jauneklis atkal sēdās zirgam mugurā un devās pie juveliera.
Juvelieris ilgi pētīja gredzenu caur lupu, pēc tam nosvēra to uz maziem svariem, un visbeidzot vērsās pie jaunekļa:
-Pasaki Meistaram, ka pašlaik es nevaru viņam dot vairāk par 58 zelta monētām. Bet, ja viņš dos man laiku ,es nopirkšu gredzenu par 70 zelta monētām, ņemot vērā darījuma steidzamību.
– 70 zelta monētas ? – jauneklis jautri iesmējās, pateicās juvelierim un pilnos auļos traucās pie Meistara.
-Sēdies, dēls – teica Meistars, noklausoties sajūsminātā jaunekļa stāstu.
Un zini, dēls, ka tu arī esi tas gredzens!
Dārgs un vienreizējs!
Un novērtēt tevi var tikai zinošs eksperts.
Tad kāpēc tu staigā pa tirgu un gaidi, ka to izdarīs pirmais pretimnācējs?
avots: fit4brain.com
Dzīves gudrības, kuras būtu jāiemāca dēlam, pirms viņš pieaug
Vecākiem bērna dzīvē ir liela ietekme. Tieši viņi ir tie, kas veido tās pamatus ar savām materiālajām un garīgajām vērtībām. Atgādini savam dēlam, ka…
Tu vari (un vajag) tikt galā ar grūtībām – Dzīvē grūtību var būt daudz, un izaicinājums būs jāpieņem. Centīgi strādā, nebaidies lūgt palīdzību, kad tas ir nepieciešams un domā līdzi tam, ko dari.
Zini savu cenu – Nepiekrīti mazākam ne ikdienā, ne darbā, ne mīlestībā. Esi labākais un izvēlies labāko.
Ieklausies savā sirdī – It īpaši gadījumos, kad tev šķiet, ka tā saka kaut ko saprātīgāku, nekā apkārtējie cilvēki.
Nauda nenosaka tavas dzīves vērtību – Dzīve ir kaut kas vairāk par naudu. Laimīgākie dzīves brīži nebūs saistīti ar tiem papīrīšiem un monētām. Centīgi strādā un pelni labi, bet nevērtē sevi pēc maka biezuma.
„Nē” nozīmē „nē” – Kad lieta nonāk līdz randiņiem, atceries, ja sieviete saka „nē”, tas nozīmē „nē”.
Raudāt ir normāli – Tava sirds nav no akmens. Tu esi labs un taisnīgs cilvēks. Dažkārt tas, pēc kā tu dzīvē tieksies, neīstenosies. Ik pa laikam nāksies zaudēt. Ja tev šķiet, ka asaras atvieglos situāciju, ļaujies tām.
Rūpējies par savu veselību – Obligāti apmeklē ārstus, ēd dārzeņus un augļus, izgulies un sporto.
Atceries par savu ģimeni – Ģimene vienmēr būs līdzās: priecāsies ar tevi, kad tu būsi laimīgs un atbalstīs grūtos brīžos. Neattālinies no tā.
Tu neesi labāks par pārējiem – Tu esi brīnišķīgs, bet tu neesi labāks par tiem, kas vada autobusu, remontē tavus apavus vai uzkopj tavu mājokli. Atceries, tev ir jāciena citus cilvēkus un viņu darbu.
Norobežo sevi no liekiem pārdzīvojumiem – Sāpes un drāma sekos tev visas dzīves garumā. Izvairies no cilvēkiem un notikumiem, kuri neienes tavā dzīvē neko, izņemot pārdzīvojumus, intrigas, vilšanos un haosu. Dzīve ir pārāk īsa, lai viņu tam visam tērētu.
Dzīves baltās lapaspuses
Daudzi tikai saka, ka tas ir ziemas drūmums, kas līdzīgs tāpat kā rudens depresija… Cenšos ielūkoties savā dienasgrāmatā, aizpildīt tās balto lapu, bet emocijas ir tik mirklīgas, ka liekas – nākamajā brīdī tās jau izgaisušas un baltās lapas vairs nav ar ko aizpildīt… Jauno gadu sāku ar nopietnu lēmumu (vismaz šķita, ka tas ir nopietns), bet es priecājos, ka pilnīgi neviens nav pajautājis, vai ar šo lēmumu esmu apmierināta, jo atbilde būtu negatīva – vismaz es tā pašlaik domāju – bet šajos apstākļos vairs tāpat neko nevar mainīt un varbūt tam ir kāda nozīme, ka esmu pieņēmusi varbūt ne galīgi garām, bet nepareizu izvēli. Varbūt tā būs jauna pieredze, no kuras kaut ko iegūšu, iemācīšos paturēt negatīvo pie sevis, paklusēt, kad tas vajadzīgs…. Varbūt tāpēc saka, ka viss kas notiek, notiek TIKAI uz labu… Bet laikam jāsaka atklāti, meitene, jauno gadu esmu iesākusi šaubu un pārdomu pilna.. Esmu nogurusi, garīgi nogurusi! Vairs nespēju augstskolā pamācīties, vairs nejūtu sevi tajā, ko studēju, mājasdarbi kavējas, nevaru piesēsties, lai tos pabeigtu. Viss ir pusratā. Un, ņemot akadēmisko gadu, būs vēl viena lieta, kas paliks nepadarīta… Kāpēc es nevaru atrast sevi šai pasaulē? Kāpēc manas intereses tik ātri izplēn? Kāpēc man neizdodas aizpildīt savas dzīves baltās lapas? Liekas, es baidos no lēmumiem. Baidos, ka atkal izlemšu nepareizi. Baidos kļūdīties, bet liekas, ka tikai kļūdoties varam sakārtot sevi un savu dzīvi. Kļūdoties varbūt izdodas veltīt laiku sev… Iespējams, tā ir tikai ziemas nomāktība un putniņu čivināšana pavasarī sakārtos lietas īstajās vietās…. Brīžos, kad saules stari sildīs!
Dzīve ziemeļos: Ziemā saule virs koku galotnēm uzaust tikai uz vienu stundu! (+VIDEO)
Noskaties iedvesmojošu stāstu par dzīvi ziemeļos, kur ziemā saule virs koku galotnēm uzaust tikai uz vienu stundu, taču, turpretī, vasarā saule pie debesīm paliek 24 stundas diennaktī.
Foto un video satura veidotāja ir apmetusies uz dzīvi Zviedrijas ziemeļos, kas ir pateicīga vide vizuālā satura veidošanai. Dabas skati patiesi ir satriecoši. Tāpat arī zvaigžņotās debesis un ziemeļblāzma. Vai tev šāda dzīve šķiet omulīga? Vai tu varētu padzīvot šādos apstākļos?
Video
Dzīve zābakā, šādu sapni piepildīja kāds pensionāru pāris (+VIDEO)
Šis pāris izlēma, ka pat pārgalvīgākās idejas vajag realizēt! Protams, ka sākumā šī ideja bija joks, bet pēc kāda laika tas mainījās.
Māja ir pasakaina, tajā nav šaurības, īsta vecumdienu sapņu māja! Iespējams, ka šis ir vienīgais zābaks, kurā dzīvo cilvēki, interesanti, ka šim pārim nav televizora un mājoklī ir slikts internets, viņi ir ārpus visas elektroniskās pasaules un bauda viens otra kompāniju, ne velti zābaks ir radīts tieši divām personām, pat duša ir divām personām!
Vai tu gribētu padzīvot šāda mājoklī?
Video
Autors: Dieviete.lv
Dzīve uz vientuļas salas: Patiesi stāsti par izdzīvojušajiem! (+VIDEO)
Neticami stāsti par izdzīvojušiem kuģu katastrofu upuriem gadsimtiem ilgi ir iedvesmojuši rakstniekus, taču ir arī gadījumi, kad cilvēki brīvprātīgi pametuši civilizāciju un tās labumus, lai dzīvotu uz vientuļas salas, vēsta kanāls “National Geographic”.
Viens tāds pāris – beļģiete Marjoleina un viņas partneris, indonēzietis Ans – 2020. gadā atteicās no mūsdienu ērtībām, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Indonēzijai piederošajā Mentavai salā. Tās diametrs ir aptuveni pieci kilometri. Ans ir celtnieks un paša spēkiem uzbūvēja nelielu koka māju, kurā viņi dzīvo jau vairāk nekā trīs gadus.
Marjoleina un Ans paši gādā sev pārtiku, vācot kokosriekstus un zvejojot, kā arī dzer savākto lietus ūdeni. Viņiem ir vistas, kuras dēj olas. Citas pārtikas preces viņi pērk veikalā, kas atrodas blakus salā. Reizi nedēļā pie salas piestāj arī prāmis, kas piedāvā iegādāties sadzīvē nepieciešamas lietas.
Lai gan viņai patīk salas dzīve, Marjoleina saka, ka ir jārēķinās ar neparedzamiem laikapstākļiem, indīgām čūskām, kā arī vientulību. Tas viņus mudināja sākt veidot blogu vietnē YouTube.
Video
29. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā tropu diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību tropisko reģionu aizsardzības jautājumiem. Kanāls “National Geographic” jūlijā aicina doties līdzi piedzīvojumu meklētājam Heizenam Audelam raidījumā “Pirmatnējā izdzīvošana: bēgšana no Amazones” 5. jūlijā, pulksten 19.30, ar atkārtojumu 6. jūlijā, pulksten 12.45, un 26. jūlijā, pulksten 12.30. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā atcerēties neticamos stāstus par dzīvošanu un izdzīvošanu uz vientuļām salām!
Robinsona Krūzo prototips pavadīja uz salas vairāk nekā četrus gadus
Stāsts par skotu jūrnieku vārdā Aleksandrs Selkirks (1676 – 1721), kurš četrus gadus pavadīja uz vientuļas salas, iedvesmoja britu rakstnieka Daniela Defo (1660 – 1761) romānu “Robinsons Krūzo” (“Robinson Crusoe”), kā arī daudzus citus.
1704. gadā Selkirks dienēja uz britu flotes kuģa kapteiņa Tomasa Stradlinga vadībā. Ekspedīcijas vidū kapteinis lika piestāt vienā no Huana Fernandesa vārdā nosauktā arhipelāga salām, lai papildinātu pārtikas un dzeramā ūdens krājumus. Selkirks pauda bažas par kuģa drošību, ņemot vērā tā pārmērīgi lielo svaru. Viņš mēģināja mudināt citus neturpināt ceļu, taču neveiksmīgi.
Selkirks dusmās teica, ka labāk paliks viens uz salas, nekā turpinās bīstamo ceļu. Kapteinis nolēma sodīt nemiernieku un atstāt Selkirku uz salas aptuveni 670 kilometru attālumā no Čīles. Selkirks izrādījās diezgan prasmīgs izdzīvotājs un kopumā pavadīja vientulībā četrus gadus un četrus mēnešus.
Selkirku salā atstāja ar musketi, cirvi, nazi, katlu, Bībeli, gultas veļu un dažām drēbēm. Jāpiebilst, ka jūrnieks ātri vien nožēloja teikto un lūdza neatstāt viņu vienu, taču Stradlings atteicās viņu laist atpakaļ uz klāja.
Sākumā Selkirks palika tur, kur jutās visdrošāk – gar krasta līniju. Gaidot, kad kāds nāks viņam palīgā, viņš pārtika no austerēm, vēžveidīgajiem un visa cita, ko varēja noķert. Taču tas varēja turpināties tikai līdz brīdim, kad izsalkušās jūras lauvas vēlējās atgūt savu teritoriju pārošanās sezonai.
Selkirks bija spiests doties dziļāk džungļos. Tur viņam paveicās sastapties ar savvaļas kazām, kas apgādāja viņu ar pienu, gaļu un apģērbu, kā arī savvaļas kaķiem, kas pasargāja viņu no alkatīgajām žurkām, kas naktīs viņam varēja uzbrukt.
1709. gada 1. februārī viņu beidzot izglāba kāds garām peldošs kuģis. Selkirka stāsts kļuva par sensāciju. Neskatoties uz piedzīvoto, viņš drīz vien atkal devās jūrā un turpināja savu karjeru. Nāves brīdī viņš bija leitnants uz britu karaliskās flotes kuģa “Weymouth”.
Rakstnieks un viņa mūza gandrīz nomira uz vientuļas salas
1980. gadā, tolaik 49 gadus vecais britu žurnālists, rakstnieks un piedzīvojumu meklētājs Džeralds Kingslends (1930 – 2000) žurnālā “Time Out Magazine”, ievietoja sludinājumu. Tajā viņš rakstīja, ka meklē sievieti, kura vēlas doties viņam līdzi un dzīvot kopā uz neapdzīvotas salas.
Uz sludinājumu atsaucās 24 gadus veca meitene vārdā Lūsija Ērvina. Drīz vien abi devās uz Tuinas salu Toresas šaurumā starp Austrāliju un Papua-Jaungvineju.
No 1982. līdz 1983. gadam viņi divatā dzīvoja uz vientuļās salas. Tomēr viņiem bija grūtības atrast dzeramo ūdeni, un, ja palīgā nebūtu nākuši citas salas iedzīvotāji, pāris visticamāk turpat būtu arī gājis bojā. Jāpiebilst, ka uz salas viņus piemeklēja dažādas slimības un infekcijas, kā arī viņi pastāvīgi bija badā.
Pēc atgriešanās civilizācijā Kingslends un Ērvina uzrakstīja katrs atsevišķu romānu par savu kopīgo piedzīvojumu. Jāpiebilst, ka Lūsijas sarakstītais “Castaway”, kas tika publicēts 1983. gadā, iedvesmoja tāda paša nosaukuma 1986. gadā iznākušo filmu. Savukārt Kingslenda grāmata “The Islander” tika izdota 1984. gadā.
Kingslendam un Ērvinai nebija romantisku attiecību, lai gan, pirms doties uz vientuļo salu, viņi bija apprecējušies, jo to pieprasīja Jaunzēlandes likums. Savā grāmatā Lūsija rakstīja, ka viņi drīzāk ienīda viens otru.
16 gadi vientulībā
Populārās autobiogrāfijas “Sala sev” (“An Island to Oneself”) autors Toms Frānsiss Nīls bija jaunzēlandietis, kurš kopumā 16 savas dzīves gadus pavadīja vientulībā uz vienas no Kuka salām.
Pirmo reizi Nīls devās uz salu ar diviem kaķiem, dzeramā ūdens rezervēm, telti un dažām grāmatām. Tur viņš atrada paliekas no Otrā pasaules kara – bojātu laivu, savvaļas meža cūkas un vistas.
Uz salas viņš ierīkoja dārzu, pieradināja vistas un salaboja laivu. Cūkas viņš nomedīja un apēda, jo tās iznīcināja viņa dārzu.
1954. gadā viņš guva nopietnu muguras traumu un tika paralizēts uz četrām dienām. Viņam paveicās, ka viņu pamanīja un izglāba kāds pāris, kurš kuģoja uz jahtas. Viņi apsolīja, ka nosūtīs viņam palīgā kuģi. Pēc divām nedēļām Kuka salu valdības pārstāvji ieradās, lai nogādātu viņu atpakaļ civilizācijā.
Nīls sagaidīja, kamēr viņa mugura sadzīs, un 1960. gada pavasarī atgriezās uz salas ar krājumiem, kuru pietiktu trīsarpus gadiem. Tomēr 1964. gada janvārī viņš brīvprātīgi pameta salu, jo viņam sāka traucēt blakus salu iedzīvotāji, kuri pelnīja iztiku, nirstot pēc pērlēm.
Nīls atgriezās atolā vēl vienu reizi 1967. gada jūnijā un palika tur desmit gadus – līdz 1977. gadam. Tajā pašā gadā viņš vēlreiz saslima un viņu atkal izglāba garām kuģojošas jahtas pasažieri. Tomēr Nīlam drīz tika diagnosticēts kuņģa vēzis un viņš tika nogādāts mājās, kur astoņus mēnešus vēlāk nomira.
Lai sajustu piedzīvojumu garšu, nav jādodas uz džungļiem, pietiek ieslēgt televizoru, kad ēterā ir raidījums “Pirmatnējā izdzīvošana: bēgšana no Amazones”. Tas būs skatāms 5. jūlijā, pulksten 19.30, ar atkārtojumu 6. jūlijā, pulksten 12.45, un 26. jūlijā, pulksten 12.30.
Dzīve tev neko nav parādā
Miljoniem cilvēku visā pasaulē jamaikieti Entoniju Polu Mi-Jangu zin ar citu vārdu. Viņš pazīstams kā Mudži – Advaita Vēdanta meistars un vieds garīgais skolotājs. (Advaita Vēdanta vai neduālisms – tā dēvē Vēdantas filozofijas atzaru, kas apgalvo, ka pastāv tikai viens Avots, viss notiek tajā un nav nekā, izņemot to. Avotu sauc par Brāhmanu, Ātmanu, Apziņu, Potencialitāti, Klusumu, Dievu, Sirdi utt).
Mudži ļoti skaidri un vienkārši runā par diezgan parastām lietām – tā, ka šķiet, šīs domas dzimušas kopā ar tevi.
- Klausot savai sirdij, tu sāksi kustēties pareizajā virzienā, pat neiedomājoties par to, vai tas ir pareizs.
- Dzīve tev neko nav parādā. Ja tava attieksme būs tāda, tu būsi pateicīgs par visu. Ar ko gan tu esi nopelnījis 30 gadus elpot svaigu ar skābekli pildītu gaisu? Ko esi izdarījis, lai tev būtu sirds, kura pukst un strādā pat tad, kad tu guli? Ko tu esi izdarījis, lai vispār kaut ko saņemtu? Un kas tu vispār esi? Ja dziļi padomāsi par to, tu vairs necietīsi, bet sāksi novērtēt dzīvi visās tās izpausmēs.
- Katra doma ir tieši tik spēcīga, cik spēcīga ir uzmanība, ko tu tai piešķir. Lai arī kas notiktu – tas vienkārši ir tas, kam tu pievērsi savu uzmanību.
- Attiecības — tas nav tas, kas jāsaglabā par katru cenu, attiecības ir jābauda. Pārāk liela piepūle rada spriedzi. Kad esi tukšs, kad esi brīvs no vajadzības pēc attiecībām, tev nav vajadzīgs atbalsts, tev pat nevajag lai tevi mīl. Visi vēlas būt tev blakus, kad esi brīvs no piepūles.
- Neviens nevēlas lai tu būtu brīvs, pat tie, kuri tevi mīl. Tāpēc, ka, kļuvis brīvs, tu kļūsi neprognozējams.
- Varenu personību nav. Maķedonijas Aleksandrs ir vienīgi mīts. Kur viņa diženums ir šobrīd? Es neesmu saticis nevienu, kurš glabātu savā sirdī Maķedonijas Aleksandra piemiņu. Toties bija viens cilvēks, kurš jāja uz ēzeļa, par kuru nav iespējams aizmirst pat pēc tūkstošiem gadu. Tev jānoskaidro, sevis dēļ, kāda atšķirība ir starp viņiem.
- Ja tu neesi ieinteresēts kādā domā, tad tai nav varas pār tevi. Tev pat nav vajadzības no tās atbrīvoties. Tās vienkārši nav.
- Pasaule nav tāda, kādu tu to iedomājies. Taču pasaule tev sevi parāda tieši tādu, kādu tu to iedomājies. Tik milzīgs ir ticības spēks.
- Atrodi mieru, kura uzturēšanai nav vajadzīgas nekādas prakses, tāpēc, ka tas miers, kurš radīsies pateicoties kaut kādai praksei, pazudīs pie pirmā stresa tavā dzīvē.
- Neraizējies par sevi. Patiesībā Visumam tu esi pārāk dārgs, lai tā vienkārši pazustu.
Avots: http://yogajournal.ru/
Tulkoja Ginta FS
avots: gintafiliasolis.wordpress.com
dzive siltaja pusee
cau! man nav garumzimes un ir tizla klaviatura, bet nu es tomer nedaudz varu atskaitities par notikumiem seit! nekas daudz jau nav, es esmu seit tikai 5 dienas, bet man jau tagad visa dzive ir manijusies, un smagi uz labo pusi… es varu teikt, ka esmu seit laimiga… darbu es atradu otraja diena jau, dzive seit ir pasakaina, visu laiku silts, nenak prata nekadas tizlas pesimistikas domas+zinu, ka sita ir mana vieta… protams, ka var jau gadities visadi un bus ka pirms pus otra gada, kad es pec 3 menesu dzives seit aizbraucu atpakal uz lv, bet tad es jutu, ka tas vel nav istais laiks, lai tur dzivotu… tagad es varu teikt, ka jutu ar visu sirdi, ka tagad ir tiesji ta, ka tam ir jabut, man ir kur dzivot, man ir labi ienakumi, + zinu, ka domasiet, ka esmu traka, bet es gribu bebi un taisos pie ta stradat… 😀 es te vienai meitenei pieskatu vinas delinju, fantastisks sikais, un man ari gribas, es tagad katru dienu kunkstu, ka man vajag siiko 😀 driz taisos parvakties uz citu vietu, dzivosju kopa ar sito meiteni un vinas delinju un meklesu sev ari donoru, jo nu seit, ja sikais piedzimst, vinam ir taaaaaadi pabalsti, kadi lv sapnos tikai radas, +spanijas pilsoniba 😀 es zinu, ka varbut izklausos traka, bet es seit parversos par pilnigi citu cilveku… protams, ka veca ragana Agnese ari izlien uz kadu laicinju, bet taaa, man ir pilnigi savadas sajutas un domas par cilvekiem, un man taaaaa patik, ka es gulju pie baseina un visi apkart spaniski runa un es pusi nesaprotu un tas ir tik kaifigi, ka nav jadzird lv valoda 😀 es vakar guleju pie baseina un gandriz apraudajos no ta, cik es labi jutos… tiesam… ta ka jasaka man paldies dzive, vina mani pamoka, bet vienmer atdara ar labu dubultaa, varbut es nemaz neesmu tik sausmigs cilveks! bucas jums meitenes! bilzu nav, jo es fociku aizmirsu, bet rit braucu uz loro parku – http://www.loroparque.com/en/mapa.asp (ja nu kadai interese, kas tas ir), gan jau ieliksu kadu bilditi, ja dabusju fociku 🙂
dzīve pēc…
Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā. „Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“jautā viens dvīnis otram. „Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis. „Man šķiet, ka tās ir muļķības!”saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“ „Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“ „Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.” „Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.” ”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.” „Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.” „Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?” „Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!” „Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.” „Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli…”
DZĪVE PĒC ŠĶIRŠANĀS – PAR TO NERUNĀ, BET TAS IR JĀZINA
Žēl, ka mēs nevaram neko paredzēt uz priekšu. Tā mēs būtu pasargāti no daudziem pārdzīvojumiem, vieglāk uztvertu notiekošo un būtu gatavi pieņemt realitāti. īpaši svarīgi to būtu zināt kritiski emocionālos brīžos, kā piemēram, laulības sķiršana. Kāpēc neviens nerunā, kas īstenībā notiek pēc šķiršanās.
1. Tev nav jāizliekas, ka nekas nav noticis un ,ka viss ir vislabākajā kārtībā. Tev nav jāizskatās ideāli. Protams, cilvēki tevi vēros- īpaši jau tavs bijušais un radinieki. Taču tas nenozīmē, ka tev jābūt supercilvēkam. Nesēdi līdz pusnaktij pie datora, un aizmirsti par agro celšanos, lai uzkrāsotos.
2. Tu pašlaik esi viena, bet tas nav mūžīgi un uz visiem laikiem Tu atradīsi kādu, kad pati to vēlēsies. Ber šajā brīdī atrodi vientulības pozitīvas īpašības-to ir daudz.
3. Tava māte to pārdzīvos. Tā ir taisnība!
4. Jaunas iepazīšanās neviens nav aizliedzis un tas nav nekas nosodāms. Galu galā tas ir jautri!
5. Tava gulta sākumā liksies tukša un auksta, bet vēlāk tevi priecēs fakts, ka tā tev pieder vienai pašai! Visa!
6. Tev būs pilnīgi jaunas attiecības ar bērniem. Nav svarīgi ,ka pašlaik arī tās ir labas un ciešas, attiecības starp bērniem un vientuļiem vecākiem vienmēr ir vairāk unikālas un apbrīnojamas.
7. Tie kilogrami, kurus tu zaudēji vai ieguvi stresa situācijas dēļ – ar laiku atgriezīsies savā vietā! un emociju ēdienreizes arī pāries. Un stresa badošanās arī. Viss pāries!
8. Aizmirsti par to, ko esi zaudējusi. Domā par to, ko esi ieguvusi. Tavā priekšā paveras durvis uz pavisam jaunu pasauli, pilnu izaicinājumu, iespēju, kuras tu izvēlēsies pati.
9. Skumjas par viņu pāries. Ļoti drīz tu pārstāsi skumt par jums. Tu varēsi sākt skumt pat attiecībām, bet ne par viņu, un tas ir labojams.
10. Ne jau tu cieti sakāvi, bet gan jūsu laulība. Tev vēl būs panākumi citās jomās,un, iespējams, cita laulība.
11.Novērtē sīkumus. Vairāk vietas skapī, ēdienkartē tikai tavi iemīļotie ēdieni,vannas istaba pieder tev vienai pašai, arī par neglīto, bet tik ērto pidžamu neviens nepārmet .Tas viss ir svarīgi!
12. Tava dzīve ir tavās rokās. Tā ir tīra lapa, kurā tikai tu veiksi jaunus ierakstus.
13. Viņš bija idiots jebkurā gadījumā. Lai tā arī paliek!
14. Tev nav jātiek skaidrībā par visu nedēļas laikā. Tu kļūdīsies. Nesteidzies. Atliec darāmo uz vēlāku laiku, sapurinies. Tikko tava dzīve kardināli mainījās. Tev būs daudz jāmācās.. Dod sev pacietību, kuru tu ikdienā dod bērniem.
15. Viss norimsies un notikušais arī. Lai kas arī būtu noticis, viss ir relatīvs. Ja tas ir kaut kas labs, centies to noturēt un saglabāt. Ar katru dienu tu esi tuvāk laimei. Ievelc dziļi elpu un atceries, ka tā ir tikai pirmā nedēļa (mēnesis, gads) . Tālāk būs labāk un vieglāk! Noteikti!
avots: soulpost.ru
Dzīve pēc pieraksta
Zane vakar rakstīja par laimes sajūtu, un mans šodienas ieraksts ir cieši saistīts ar laimi. Es jau pagājušajā sestdienā biju noformulējusi bloga ieraksta pirmo teikumu: "Sestdien man gadījās baigā laime." Un nevarēju sagaidīt, kad pienāks mana kārta rakstīt blogu. Nu lūk, sestdien man gadījās baigā laime.
Es pamodos no rīta un bija pilnīgi skaidrs: vajag frizieri. Tev nekad nav gadījies tā, ka pilnīgi no zila gaisa tu pēkšņi zini, ka tev vajag to, par ko vakar pat iedomāties nevarēji? Vēl ļaunāk. Tu zini, ka tas, ko vēlies, ir gandrīz neiespējami… bet neiespējamība nemazina vēlēšanos.
Neiespējami tāpēc, ka vispār visa mana dzīve ir pēc pieraksta. Zobārsts: mēnesi uz priekšu, kosmetoloģe – no nedēļas līdz mēnesim, manikīre divas trīs dienas, ginekoloģe divus mēnešus, ģimenes ārste (atkarībā no nepieciešamības pakāpes) no divām stundām līdz nedēļai. Tapešu līmētājs – mēnesis, elektriķis – nedēļa, utt. Visā manā iepriekšpierakstītajā dzīvē vienīgi galdnieks pirms diviem mēnešiem teica: "Nu labi, brauciet kaut vai tagad." Visa pārējā sadzīve notiek pēc pieraksta. Kur es sestdienas rītā izraktu kādu, kas normāli nogrieztu matus?
Man ir brīnišķīga draudzene, kura strādā par frizieri. Pāris reižu viņa bija veidojusi man matus, bet ne griezusi. Tajā sestdienas rītā biju gatava riskēt par visiem 100%. Galu galā – sliktākajā gadījumā mati ataugs. Un es viņai zvanīju, kaut man nebija cerību ne uz to, ka viņa tajā dienā strādā, ne uz to, ka, ja viņa strādā, viņai varētu būt brīvs brīdis. Taču viņa teica: "Nu brauc! Man ir divas stundas brīvaa laika." Meitenes, kā tas skanēja! Kas tie bija par maģiskiem vārdiem tajā brīdī! Bez pieraksta. Tad, kad gribās, nevis tad, kad vajag. Kāds vieglums un kāda brīvība!
Man nogrieza ne tikai matus. Nogrieza iepriekšējo pierakstu. Un šī spontanitāte manā dzīvē bija… pēdējā reize, kad es jutos laimīga, Zane.
Dzīve pēc mafijas: Bijušie gangsteri, kuriem izdevies nostāties uz pareizā ceļa
Tikai retajam ir izdevies saraut visas saites ar mafiju – ne tikai palikt dzīvam, bet arī publiski izstāstīt savu stāstu, lai brīdinātu citus par šādas nodarbošanās bīstamību, vēsta kanāls FOX.
Par mafiju sākotnēji sauca atsevišķas kriminālās bandas, kas izveidojās Itālijas salā Sicīlijā 19. gadsimta beigās. Taču pēc vairākiem emigrācijas viļņiem mafijas darbība izplatījās arī otrpus okeānam – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā un pat Austrālijā. Mūsdienu izpratnē mafija ir jebkāda veida krimināls grupējums ar savu struktūru un likumiem.
Mafijas fenomens vienmēr ir valdzinājis kino un seriālu veidotājus. Ne velti par to uzņemtas daudzas filmas un seriāli. Daži no tiem pat ir balstīti uz reāliem dzīves notikumiem.
Starp tiem ir seriāls “Hārlemas krusttēvs”, kurš stāsta par mafijas bosa Bampija Džonsona dzīvi. Gangsteris, īstajā vārdā Elsvorts Reimonds Džonsons, pēc desmit cietumā pavadītiem gadiem, atgriežas dzimtajā Hārlemā, vienā no apkaimēmŅujorkas.
Gaidot seriāla “Hārlemas krusttēvs” otro sezonu, kas būs skatāma sestdienās plkst. 22.00, kanāls FOX aicina iepazīties ar bijušo gangsteru dzīvesstāstiem, kuriem ir izdevies izkļūt no mafijas ķepām un sākt jaunu dzīvi!
“Mafijas prinča” jaunā dzīve
Maikls Frančeze (Michael Franzese) piedzima 1951. gada 27. maijā Ņujorkā, mafijas bosa Džona “Sonija” Frančeze ģimenē. Viņa tēvs, ietekmīgās mafijas ģimenes Kolombo bandas loceklis, negribēja, lai dēls ir šā organizētā noziedzīgā grupējuma dalībnieks.
Taču 1971. gadā, 20 gadu vecumā Maikls pameta studijas koledžā, lai palīdzētu savai ģimenei pelnīt iztiku. Jāatzīmē, ka viņa tēvam 1967. gadā tika piespriests 50 gadu ilgs ieslodzījums par bruņotu bankas aplaupīšanu.
1986. gadā, kad Maiklam bija 35 gadi, viņš tika iekļauts prestižā finanšu izdevuma “Fortune” “50 bagātāko un varenāko mafijas bosu” listē. Frančeze šajā sarakstā bija ierindots 18. vietā. Toreiz Maikls pelnīja ap 10 miljoniem ASV dolāru nedēļā. Viņš arī ieguva iesauku “mafijas princis”.
Tajā pašā gadā Frančeze tika piespriests desmit gadu cietumsods, taču jāsaka, ka tikai pusi no tā viņš pavadīja ieslodzījumā.
Pēc iznākšanas brīvībā viņš izlēma saraut saites ar pagātni un pārcelties no Ņujorkas uz Kalifornijas štatu, jo baidījās par savu dzīvību. Bija zināms arī, ka tikusi pasūtīta viņa slepkavība. Jāatzīmē, ka šo pasūtījumu atbalstīja arī viņa paša tēvs.
Frančeze sāka uzstāties publiski, mudinot jauniešus izvēlēties citu dzīvesveidu. Šodien viņš ir septiņu bērnu tēvs un kristietis, kas regulāri apmeklē baznīcu.
Maikls kļuvis par pieprasītu motivācijas spīkeri un rakstnieku. Bijušais “mafijas princis” ir septiņu autobiogrāfisko grāmatu autors. Pirmā, ar nosaukumu “Pamest mafiju”, iznāca 1992. gadā, savukārt jaunākais viņa garadarbs – “Mafijas demokrātija” – nācis klajā pērn.
Viņam ir arī savs kanāls vietnē Youtube. ar vairāk kā miljons abonentiem. Tajā skatāmas intervijas gan ar pašu Maiklu, gan citiem cilvēkiem. Viņš arī stāsta, kas ir patiess un kas nav filmās un seriālos par mafiju.
Mafijas rokaspuisis, kas palīdzēja FIB atklāt noziegumus
Lūzuma punkts rūdītā noziedznieka Čārlija Vilhelma dzīvē notika 1995. gada vasarā. Tolaik viņam bija 40 gadi un pusi no tiem viņš pavadīja, veicot dažādus likumpārkāpumus. Liktenīgajā rītā viņa mājā Ņujorkā ielauzās policija vienība, lai veiktu kratīšanu. Kā Vilhelms vēlāk atcerējās – viņa sirds salūza, redzot septiņgadīgo dēlu, kas nobijies raudāja.
Jāsaka gan, ka tajā reizē policija Čārliju nearestēja, taču dažas dienas pēc kratīšanas pie durvīm pieklauvēja sens draugs vārda Bilijs. Teju 20 gadu garumā viņi bija kopā paveikuši neskaitāmus noziegumus.
Bilijs bija nule kā iznācis no cietuma, kurā izcieta sodu par liecinieku iespaidošanu. Jāpiemin, ka Vilhelmam arī bija zināms, ka viņa draugs 1978. gadā izdarīja slepkavību, taču nebija saņēmis par to nekādu sodu. Tāpat viņš zināja, ka Bilijs vēlējās nogalināt divus vīriešus, kurus turēja aizdomās par mafijas naudas zagšanu. Šo “uzdevumu” Vilhelms, kurš apgalvo, ka nekad nevienu nav nogalinājis, nevēlējās uzņemties.
Nedēļu pēc šis vizītes Vilhelms devās uz Vašingtonu, lai satiktos ar Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieku un piedāvātu kļūt par brīvprātīgo ziņotāju. Starp citu, FIB darbinieks bija Vilhelma sens paziņa – brāļa labākais draugs bērnībā. Uz tikšanos ar policijas pārvaldi Vilhelms ieradās bez advokāta, tāpat arī viņš nelūdza atbrīvot viņu no atbildības par iepriekš pastrādātiem noziegumiem.
Tā Čārlijs kļuva par FIB slepeno ieroci cīņā pret mafiju. Ar noklausīšanās ierīces palīdzību viņš vāca pierādījumus, tiekoties ar saviem bijušajiem līdzgaitniekiem.Viņiem vēlāk izvirzīja apsūdzības par narkotisko vielu tirdzniecību, kukuļdošanu, naudas izspiešanu un slepkavībām. Čārlijs arī vēlāk uzrakstīja grāmatu par savu dzīvi.
Bijušais algotais slepkava tagad skrien maratonus
Rauls Džadhavs piedzima Indijas pilsētas Mumbajas apkārtnē. Skolā viņš neizcēlās ar īpašu centību, taču veiksmīgi nokārtoja gala eksāmenus un iestājās universitātē. Šajā laikā viņš iepazinās ar meiteni, kuru vēlējās apprecēt. Taču viņas tēvs, zinot, ka Raulam ir grūtības ar studijām, nolēma, ka viņa meitai jāprecas ar perspektīvāku kandidātu.
Džadhavs bija ļoti dusmīgs, pameta studijas un veltīja visu savu enerģiju tam, lai ātri kļūtu bagāts. Sakritība vai nē, bet tajā pašā daudzdzīvokļu ēkā, kur viņš tolaik mitinājās, dzīvoja arī Mumbajas mafijas algotnis.
Pateicoties savam šarmam un pārliecināšanas spējām, 21 gadu vecumā Rauls ieguva darbu pie vietējā mafijas bosa. Sākumā Raula darbs bija naudas izspiešana jeb rekets, kas ienesa mafijas bosam miljoniem rūpiju nākamajos gados. Arods jaunietim pat ļoti patika, un viņš bija labs darbinieks, tomēr organizācijai bija vajadzīgs algots slepkava.
2007. gadā viņa vārds figurēja 11 krimināllietās, piemēram, četros slepkavību mēģinājumos, kā arī iespējamā dalībā apšaudēs dažādos Mumbajas apkaimes rajonos. Nākamos četrus gadus viņš pavadīja cietumā. 2010. gadā, nonākot atpakaļ brīvībā, Rauls sameklēja darbu un uzsāka jaunu dzīvi. Taču, pēc tam kad viņa vārds tika minēts saistībā ar kāda žurnālista slepkavību, Raulu atlaida. Viņš ilgi nevarēja atrast citu darbavietu, tāpēc slīcināja bēdas alkoholā un narkotikās.
Par laimi viņam bija ģimene, kas parūpējās par to, lai viņš saņem nepieciešamo palīdzību un ievietoja Raulu rehabilitācijas iestādē. Tiesa, pēc 30 dienām viņš vēl nebija gatavs atgriezties atpakaļ sabiedrībā, tāpēc palika strādāt centrā kā brīvprātīgais. Par 1000 Indijas rūpijām (apmēram 11 eiro) mēnesī viņš tīrīja tualetes, iznesa miskastes un palīdzēja pacientiem, kad viņiem bija slikti.
Rehabilitācijas centra psihologs pamudināja Raulu sākt trenēties 10 kilometru skrējienam. Šī nodarbe palīdzēja viņam apkarot savus dēmonus. Nākamajos gados viņš piedalījies vairākos desmitos maratonu un noskrēja vairāk nekā 10 000 kilometru. Tagad viņa sapnis ir labot Indijas skriešanas rekordu.
Tie ir bijušie gangsteri, kuriem izdevies uzsākt jaunu dzīvi. Savukārt, sestdienās plkst. 22.00 kanālā FOX, skatoties seriālu “Hārlemas krusttēvs”, skatītājiem ir iespēja doties virtuālā ceļojumā uz 1960. gadu Ņujorku, kur valdīja harizmātiskais mafijas boss Bampijs Džonsons!
Dzīve pēc insulta. 3 ārsta ieteikumi veselības uzlabošanai
Insults jeb pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un trešais galvenais invaliditātes iemesls. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 6500 cilvēku ar šo diagnozi. Lai mazinātu insulta sekas, cilvēkam svarīgi maksimāli ātri saņemt specifisku ārstēšanu, kā arī kopš šī gada 1. aprīļa ir iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu. Tomēr nereti, neskatoties uz savlaicīgi saņemto ārstēšanu, insulta pacientam var saglabāties dažādas pakāpes funkcionāli traucējumi, kur nepieciešama multiprofesionālas rehabilitācijas komandas palīdzība, skaidro neiroloģe Dr. Iveta Haritončenko.
“Insults ir smadzeņu bojājums, kas rodas asinsvadu plīsuma vai nosprostojuma rezultātā. Tas var piemeklēt cilvēku jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tas novērojams pēc 55 gadu vecuma. Īpašā riska zonā ir cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, nekontrolētu cukura diabētu, vai paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī tie, kas smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu. Lai izvairītos no insulta, ikvienam, īpaši pēc 40 gadu vecuma, regulāri jāpārbauda savs pulss, asinsspiediens, holesterīna līmenis, kā arī cukura līmenis asinīs. Ja rādītāji ir paaugstināti, jādomā par to kontroles iespējām, tajā skaitā ar dzīvesveida maiņu. Savukārt, ja nelaime jau notikusi, svarīgi pacientu nogādāt slimnīcā jau pirmajās stundās, palielinot iespēju izvilkt trombu vai izšķīdināt to ar specifiskām zālēm. Jāatzīmē, ka pilnvērtīga rehabilitācija pirmajā pusgadā pēc insulta viennozīmīgi ir vissvarīgākais faktors ceļā uz atveseļošanos,” skaidro Dr. Haritončenko.
Fiziskā rehabilitācija
Diemžēl, visbiežākās insulta sekas ir runas vai kustību traucējumi, piemēram, vienas ķermeņa puses paralīze. Specializēti rehabilitācijas vingrinājumi ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz atlabšanu. Nepieciešamība saņemt konkrētus rehabilitācijas pakalpojumus ir jāvērtē individuāli, balstoties uz slimības nodarītajiem traucējumiem un reāli sasniedzamajiem mērķiem. Rehabilitācijā nereti tiek iesaistīts fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds. Ar dažādiem vingrinājumiem eksperti cenšas atjaunot cilvēka kustību, līdzsvaru, runasspēju u.c funkcijas. Medicīnā ir fenomens, kas tiek dēvēts par neiroplasticitāti – smadzeņu spēju savas dzīves laikā atjaunoties un tikt trenētām. Līdzīgi kā tiek trenēti ķermeņa muskuļi. Kustību laikā smadzenēs tiek veidoti jauni savienojumi no veselajām nervu šūnām, un, balstoties uz jauniegūto pieredzi, cilvēks ir spējīgs atsākt dažādas darbības, ko tas zaudējis insulta dēļ. Rehabilitācija pieejama gan valsts, gan privātajās medicīniskajās iestādēs. Jāņem vērā, ka ļoti svarīga ir līdzcilvēku iesaiste un pacienta atbalsts ikdienas darbībās. Tiešsaistē pieejami arī bezmaksas materiāli latviešu valodā, kas skaidro insulta skarto cilvēku aprūpes procesu, kā arī iezīmē vingrinājumus, kurus iespējams veikt mājas apstākļos.
Medicīniskais papilduzturs
Pēc insulta nereti tiek ietekmēta cilvēka spēja pilnvērtīgi uzņemt ēdienu – var rasties grūtības to sakošļāt vai norīt. Tāpat organismā notiek izmaiņas, kas ietekmē vielmaiņu – ķermenī pastiprināti sairst olbaltumvielas, kas atbild par enerģiju un muskuļu uzbūvi. Ja cilvēks nespēj pilnvērtīgi uzņemt uzturvielas, viņam nebūs spēka arī citiem rehabilitācijas procesiem. Tādēļ, svarīgi konsultēties ar ārstu par nepieciešamību saņemt medicīnisko papilduzturu.Tas tiek uzņemts maltīšu vietā vai papildus tām, saturot visas organismam nepieciešamās uzturvielas (ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas, vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas) sabalansētos daudzumos. Ja cilvēkam ir rīšanas traucējumi, papilduzturs var tikt ievadīts caur barošanas zondi vai vēnu. Savukārt, ja ir grūtības sakošļāt ēdienu vai uzņemtais ēdiena daudzums ir nepietiekams, to dzērienu vai pulveru veidā iespējams lietot mājas apstākļos.
No šī gada 1. aprīļa mājās lietojamais medicīniskais papilduzturs dažādām pacientu grupām tiek apmaksāts no valsts līdzekļiem. Saņemot ārstējošā ārsta vai ģimenes ārsta norīkojumu, pacients tiek nosūtīts uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu. Pēc klātienes vai attālinātās konsultācijas, tiek izvērtēta papilduztura nepieciešamība un tā atbilstošākais veids. Medicīnisko papilduzturu lietošanai mājas apstākļos, uz dzīvesvietu kurjers piegādā 3 dienu laikā pēc tā izrakstīšanas. Pēc 2 līdz 8 nedēļām ārsts izvērtēs medicīniskā uztura tālāku nepieciešamību, atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un ārstēšanās procesa plāna. Kabinets nodrošina ne tikai speciālās pārtikas izsniegšanu un piegādi, bet arī piedāvās uztura speciālista un medicīnas māsas klātienes un attālinātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem. Pacientu tālrunis: 22034606.
Ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā rehabilitācija
Neskaitot fizioterapiju, rehabilitāciju un sabalansēta uztura piekopšanu pēc slimības, pacientiem ir nepieciešams rūpēties arī par savu psiholoģisko veselību. Daudzi insultu pārcietušie cīnās ar pēcinsulta depresiju un trauksmi. To var skaidrot gan ar fiziskām izmaiņām smadzenēs, gan emocionālām pārmaiņām, kas bieži saistītas ar ilglaicīgu daba nespēju vai pēkšņas invaliditātes iestāšanos. Diemžēl šāds psihoemocionālais stāvoklis var mazināt cilvēka spēju motivēt sevi atveseļoties, kas būtiski var ietekmēt rehabilitācijas rezultātu. Šādos gadījumos svarīgi gan vērsties pie profesionāļu, piemēram, psihologu palīdzības, gan ar pacientu strādāt arī tuviniekiem. Svarīgi palīdzēt cilvēkam saglabāt viņa pašcieņu jebkurā situācijā un atturēties no viņa veselības stāvokļa kritizēšanas. Jācenšas pārslēgt viņa uzmanība, runājot par ierastām ikdienas lietām, cenšoties, fizisko iespēju robežās atbalstīt viņa vaļaspriekus vai intereses. Šādos gadījumos var palīdzēt arī radinieku, draugu apciemojumi. Tuvinieku maigums palīdz pacientam pielāgoties viņa stāvoklim un izvairīties no smagas depresijas. Galvenais uzdevums – censties motivēt cilvēku nenolaist rokas un turpināt rehabilitācijas procesu.
Dzīvē noderēs: Padomi tiem, kam šobrīd ap 30
Kas var būt labāks kā mācīšanās no cilvēkiem, kas jau ir pieredzējuši to, kam ejam cauri? Mācīšanās no citu kļūdām ir daudz nesāpīgāka nekā no savējām. Piedāvājam apkopojumu par lietām, kuru darīšanu vai nedarīšanu nožēlo četrdesmitgadnieki, kad viņi bija desmit gadus jaunāki.
Velti laiku vecākiem!
Viena no lietām, ko daudzi cilvēki nožēlo, kad viņi bijuši trīsdesmitgadnieki, ir kopā ar vecākiem nepavadītais laiks, jo tad viņi vēl ir pietiekoši jauni, lai iesaistītos interesantās aktivitātēs.
Vienkārši prieki, piemēram, pastaigas, ceļošana vai pat vienkārša saruna, var kļūt nepieejamāki, kad jūsu vecākiem būs lielāks vecums.
Neliec (vienmēr) darbu pirmajā vietā!
Esot trīsdesmitgadnieka vecumposmā, paturi prātā: ja vienmēr liksi darbu pirmajā vietā, tu to vēlāk nožēlosi. Pavadi laiku ar cilvēkiem, kurus mīli, jo tie ir vērtīgi mirkļi, kurus tu nevari nopirkt par naudu vai kāpjot pa karjeras kāpnēm.
Tiecies tikai ar patīkamiem cilvēkiem!
Tu domājāt, ka negatīvi cilvēki būs pazuduši no tavas dzīves, kad būsi trīsdesmitgadnieks. Nē, daži vēl ir ap tevi, tādēļ netērē tiem laiku. Uzmanies no cilvēkiem, kas neliek tev justies labi “savā ādā” un izvērtē attiecības ar viņiem.
Aizmirsti frāzi “esmu par vecu!”
“Esmu tam par vecu,” tā varbūt ir viena no biežākajām frāzēm, ko lieto savā vecumā. Bet tu neesi! Tam piekritīs arī piecdesmitgadnieki un sešdesmitgadnieki. Izmanto iespējas, dzīvo un izbaudi dzīvi un to, cik jauna esi!
Liec sevi pirmajā vietā
Varbūt tu liec savā dzīvē pirmajā vietā citus, nevis sevi. Atmet šo paradumu! Apzinies, ka, liekot sevi pirmajā vietā, viss pārējais nostāsies savās vietās. Gan zīle rokā, gan mednis kokā būs iegūts!
Rūpējies par savu ķermeni!
Tas ir neliels paradokss – tu saki, ka esi par vecu kaut kam, bet joprojām turpini uzturēt nepareizus ieradumus. Starp šādiem grēkiem ir, piemēram, neveselīga ātro uzkodu ēšana un ķermeņa nenodarbināšana. Šos paradumus ir grūtāk atmest, bet rūpējies pareizi par savu ķermeni uzreiz, un tad arī vēlāk nebūs jācīnās ar sekām.
Izmanto iespējas!
Varbūt tu esi pārāk uzmanīga šajā vecumā un, iespējams, iepriekšminētie “kam vajadzētu būt” ir tie, kas tevi attur. Tomēr riskē un dzīvo ar pilnu krūti!
Krāj, investē, domā par nākotni!
Tā ir liela, jo liela nožēla, kuru sev līdzi nes daudzi trīsdesmitgadnieki. Ja sāksi iekrāt ātrāk, gūsi vairāk labuma, kad dosies pensijā. Un, ja tu nepārstāsi uzkrāt un investēt savā trīsdesmitgadnieka laikaposmā, tev būs lielākas iespējas doties pensijā tajā vecumā, kurā vēlies to darīt.
Ļaujies ceļošanas priekam
Pasaule ir tavā priekšā, tāpēc ļaujies ceļošanas piedzīvojumam. Neatliec to visu – kad kļūsi vecāka, būs grūtāk atrast laiku ceļošanai.
Pārāk daudz rūpju par to, ko domā citi
Izskatās, ka pie šīs lietas esam vainīgi jebkurā vecumā. Netērē vairāk laikam šim nederīgajam paradumam. Pārtrauc investēt laiku un enerģiju, domājot par to, ko domā cilvēki, kam ir vienalga, ko domā tu. Tie, kam esi svarīga, pieņems tevi tādu kāda esi.
Dzīvē noderēs: Kā tu jutīsies, kad būsi kopā ar īsto cilvēku
Varbūt arī pasaulē nav tādas lietas, kā ideāla mīlestība, bet tu noteikti esi pelnījusi tuvāko, kas tai var būt. Tev ir vajadzīgs kāds, kas regulāri liks tev justies:
Cienītai. Tavas idejas, tavs viedoklis un tavas vērtības viņš neapšauba un neapsmej, bet gan ciena. Pat tad, kad viņš tev nepiekrīt, tu zini, ka viņš tevi ciena.
Mīlētai. Neraugoties uz to, kas notiek jūsu attiecībās, viņš tevi mīl. Tev ir vajadzīga mīlestība, kas spēj piedot, kas ir laipna, saprotoša un patiesa. Katru dienu tev būtu jājūt, ka tev ir paveicies ar to, ka vari justies mīlēta.
Patīkami satrauktai. Un ne tikai attiecību sākumā. Jums būtu jāmeklē piedzīvojumi un tev būtu jāpriecājas viņu sagaidīt mājās pēc darba katru dienu.
Skaistai. Gan brīžos, kad tu ļoti centies, gan brīžos, kad tu vienkārši „plūsti pa straumi”.
Spēcīgai. Tev dzīvē ir bijis grūti, bet tu vienmēr esi spējusi piecelties. Viņš tavā dzīvē ir kā bruņas, kuras tev nemaz nav vajadzīgas. Viņš nekad nemēģinās glābt tevi. Viņš palīdzēs tev glābt pašai sevi.
Iedvesmojošai. Viņam būtu tev jāatgādina tas, ka tu viņu padari par labāku cilvēku, ka tevis dēļ viņš vēlas vēl vairāk attīstīties un uzlabot vidi ap sevi. Tu viņu iedvesmo dzīvot!
Atbalstītai. Viņam ir jābūt tavam lielākajam fanam un „karsējmeitenei” . Tev nav jāšaubās par to, ka viņš vēlas, lai tu sasniedz vairāk. Tev ir vajadzīgs partneris, kurš tevi uzmundrinās un noķers, kad tu kritīsi.
Ievainojamai. Vienīgais veids, kā pieņemt patiesu mīlestību ir, atvērt savu sirdi pilnībā. Ielaist kādu savā sirdī ir bailīgi, bet ar viņu tu zini, ka pat lielākie noslēpumi būs drošībā.
Seksīgai. Dzīvē ir arī daudz svarīgāku lietu par vienkāršu fizisko pievilcību, bet viņam būtu tev jāparāda, cik ļoti viņš tevi vēlas un cik ļoti viņam patīk tavs ķermenis.
Drošībā. Pasaule ir bailīga vieta, un dažkārt mūs satriec grūti laiki un traģēdijas, pēc kurām mēs jūtamies nobijušās un vienas. Viņam ir tev jāparāda, ka, neraugoties ne uz ko, tev ir droša vieta, kur atgriezties. Tev ir klēpis, kurā ierāpties un paslēpties…
Dzīvai. Labākā mīlestība ir tā, kura ļauj tev justies dzīvai! Tas tevi uzmundrina un paver jaunu skatu uz pasauli. Tev ir jāspēj ieskatīties viņa acīs un redzēt tur tajās savu nākotni. Tu zini, ka tava dzīve ar viņu ir labāka.
Avots: Bolde.com
Dzīve nav kino: Faktori, kuri veicina attiecību izjukšanu
Patiesas un mīlošas attiecības ir smags darbs, kura pamatā ir pacietība un savstarpējā cieņa. Diemžēl, ikdienā attiecību harmonija var viegli sabrukt. Iepazīsties ar faktoriem, kas spēj klusām un nemanāmi iznīcināt pat spēcīgākās attiecības.
Publiski pārmetumi. Atceries zelta likumu: nekad un nekādos apstākļos nestrīdies publiskās vietās. Šāda uzvedība var samulsināt ne tikai otro pusīti, bet arī apkārtējos. Lai arī cik lielas būtu dusmas, attiecības vajadzētu skaidrot tikai privāti.
Finanses. Jebkurās attiecībās ir ne tikai jāņem, bet arī jādod. Protams, ja strādā tikai viens no pāra, tad pelnītājs uzņemas finanšu jautājumus uz sevis, bet, ja strādā abi, tad jādomā un jāiegulda ir abiem.
Greizsirdība. Diemžēl, no greizsirdības cieš ne tikai pats greizsirdis, bet arī otrs cilvēks. Kāds to uzskata par normu, bet kāds – par briesmoni. Kamēr domas šajā jautājumā nebūs līdzīgas, harmonijas attiecībās nebūs.
Meli. Meli ir spējīgi iznīcināt jebkuras attiecības. Melo, protams, visi, bet to nekādā gadījumā nedrīkst pavērst pret partneri. Saki patiesību, pat, ja tas nav patīkami.
Salīdzināšana. Savu attiecību salīdzināšana ar citu cilvēku attiecībām ne pie kā laba nenovedīs. Vēl trakāk, ja tu esošās attiecības salīdzini ar bijušajām.
Telefons/dators. Jā, jā, pavisam nemanot šīs ikdienā nepieciešamās ierīces var kļūt par ienaidnieku. Tā vietā, lai baudītu cits cita sabiedrību, jūs to vien darāt, kā urbjaties telefona/ datora ekrānā. Kur pazūd attiecības?
Vienmēr kopā. Kāpēc cilvēki domā, ka ideālas attiecības ir tās, kurās partneri visu dara kopā? Kur pazūd vientulības laiks? Ļauj partnerim iet uz treniņu, tikmēr pati uztaisi sev manikīru vai noskaties iemīļotā seriāla sēriju. Jūs šķirti būsiet pavisam neilgi, bet tas attiecībām nāks par labu.
Strīdi. Nav tādu pāru, kas vispār nestrīdētos. Bet tas ir normāli. Galvenais ir atcerēties – nepārkāp normas un morāles robežas. Nekļūsti rupja un necilā pagātnes notikumus.
Nesaskan mērķi. Kas notiks, kad beidzot nopirksiet to dzīvokli, kuram tik cītīgi krājat naudu? Viņš grib pāris gadus mierīgi padzīvot, bet tu gribi ātrāk apprecēties un veidot ģimeni? Tur arī radīsies problēmas. Lai attiecības izdotos, mērķiem ir jābūt līdzīgiem.
Dzīve kā teātris – kādas lomas ikdienā cilvēki visbiežāk spēlē?
Mūsdienu pasaulē ir neiespējami dzīvot, nepakļaujoties noteiktiem sabiedrības noteikumiem. Visi cilvēku kaut kādā mērā spēlē kādu lomu, lai atbilstu cerībām un lai apmierinātu savas vajadzības. Lomas izvēle un uzvedība lielā mērā ir atkarīga no situācijas. Tomēr lielai daļai cilvēku ir viena mīļākā loma, pie kuras viņš pieturas.
Gādīgais vecāks
Vecāks ir cilvēks, kurš uzņemas atbildību par cita cilvēka dzīvi. Viņam patīk sniegt neprasītus padomus un burtiski „ielīst” citu problēmās. Paša vēlmes un vajadzības viņš nereti ignorē, jo citu vēlmes ir svarīgākas. Izrādīt rūpes un palīdzēt – tā ir Gādīgā Vecāka dzīves jēga. Ja viņa pūles tiek novērtētas, viņš ir neizsakāmi priecīgs un apmierināts.
Vēl Gādīgais Vecāks patiesi tic, ka zina, kā ir jādzīvo. Tāpēc viņš domā, ka viņam ir visas tiesības sniegt padomus, izteikt kritiku, notiesāt un apspriest cita cilvēka uzvedību. Viņš pret daudziem izturas kā pret bērniem.
Drosmīgais glābējs
Kaut kādā ziņā viņš ir līdzīgs Vecākam, taču viņa filozofija ir nedaudz atšķirīga. Glābējs ir cilvēks, kuram ir atbilde uz jebkuru jautājumu. Viņš ne tikai sniedz padomus un izbauda savu varu, bet viņš ir pārņemts ar varu un „žņaudz” ar to savu „upuri”. Jā, viņš uzspiež savu viedokli.
Glābējs tic, ka dara labu un tic saviem labajiem nodomiem. Viņš domā tā: „Viss, ko es daru, atnes citiem labumu. Tas nozīmē, ka esmu labs cilvēks”. Caur palīdzēšanu citiem, viņš paaugstina sev pašvērtējumu. Glābēja lom ir labākā, kurā viņš var gūt atzinību un pateicību.
Glābēja lielākās bailes ir vientulība. Viņam patīk dzīvot pasaulē, kurā viņš ir vajadzīgs un uzskata, ka cilvēki nespēj bez viņa izdzīvot. Apbrīnojami, bet līdzās Glābējam vienmēr ir cilvēki ar vezumu problēmu.
Naivais bērns
Tā ir ērta loma, kura ļauj cilvēkam būt neprognozējamam, impulsīvam, naivam, aizvainotam, mīļam un ar vajadzībām pēc rūpēm. Tādi cilvēki neprot uzņemties atbildību, gaida, ka apkārtējie cilvēki atrisinās viņu problēmas. Pats Bērns ir radis tikai sūdzēties un spītēties. Tomēr viņš ir spējīgs atzīt, ka viņam ir kaut kāda problēma un ka pats viņš nespēj to atrisināt. Citādi viņu sāks vajāt atbildība, kuru, kā zināms, Bērns nav spējīgs uzņemties.
Viņš ir pieradis manipulēt, izraisīt pret sevi žēlumu, atrast 101 atrunu uz jebkuriem argumentiem. Bērnam nereti ir vajadzīgs ne vien Vecāks, bet arī Glābējs, kurš drosmīgi uzņemsies atbildību par Bērna dzīvi un sāks risināt viņa problēmas.
Bērns dievina attaisnoties. Viņš uzskata, ka jebkuru viņa darbību viņam ir jāpaskaidro, citādi, kā cilvēks sapratīs viņa loģiku vai motīvus?
Aizvainotais upuris
Tā ir daļa iekšējā bērna, kura tikai ievainota. Upuris ir pieradis sūdzēties par savu dzīvi un likteni, meklēt pierādījumu tam, ka pasaule pret viņu ir netaisnīga. Upurim ir nepieciešams Glābējs un Vecāks, taču viņš sāk dusmīgi pretoties, ja rūpes kļūst pārlieku pamanāmas.
Upuris negrib justies pavisam bezpalīdzīgs kā Bērns. Drīzāk viņš uzskata, ka viņam vienkārši nav paveicies. Viņš domā, ka ir jābūt kādam, kam ir paveicies vairāk un kurš spēs nemanāmi un rūpīgi atrisināt viņa problēmas. Pretējā gadījumā Upuris sāks uzvesties agresīvi.
Mīļākā Upura spēle ir „Jā, bet…”. Tu piedāvā viņam risinājumu, bet viņš atbild: „Jā, bet tas nenostrādās, jo…”. Lai arī kā tu censtos, Upuris atradīs vismaz vienu iemeslu, kāpēc nemainīties un neuzņemties atbildību. Visa viņa uzvedība un darbības noved pie tā, ka viņa problēmas ir jārisina citiem. Tikai nemanāmi.
Kuru lomu dzīvē spēlē Tu?
Autors: Dieviete.lv
dzīve kā seriālā.
Varbūt Jums tas liksies pavisam vienkāršs stāsts, bet man tā liekas kā pasaka – pasaka, kurai diemžēl nav beigu.. vismaz pagaidām.. Pēdējie divi manas dzīves mēneši ir pagājuši lidinoties kā pa mākoņiem. Pati nesaprotu tas ir labi vai slikti, jo viss notiek kā seriālos.. Pirms vairāk kā četriem gadiem biju neprātīgi ieķērusies vienā puisī, tikai diemžēl vai nu es viņam nepatiku, vai arī bij kāda cita vaina, to nu man laikam nekad neuzzināt.. Laikam ejot iepazinos ar citu puisi, nodzīvojām kopā vairāk kā 3 gadus, bet tomēr liktenis mums lika šķirties.. Bet tad, kādā pavisam vienkāršā vakarā uzradās šis puisis, kurā biju pirms daudz gadiem ieķērusies.. Ar pavisam vienkāršu vēstulīti – "kādēļ tik vēlu neguļu?" Protams, man tas bij liels šoks, jo nebijām tikušies un pat redzējušies vairākus gadus. Un izrādās, ka iemesls kādēļ nebijām redzējušies ir visiem zināmā un lieliskā Anglija. Pēc pāris sarakstēm konstatēju ka viņš jūnijā brauks uz Latviju. Protams, viņš atbrauca, mēs satikāmies, pavadījām diezgan daudz jaukus brīžus kopā, gan pie jūras, gan ballītēs… Bet pienāca laiks, kad viņam bij jālido atpakaļ, tā kārtīgi pat nepaspējām atvadīties. Nu jau vairāk kā mēnesi viņš ir prom, bet mans prieks nepazūd, jo katru dienu saņemu no viņa zvanus, kas parasti ieilgst no pus stundas līdz stundai. Runājam par visu – par to kas tajā dienā piedzīvots un kas būs rīt.. Jūtos tiešām kā seriālā, jo nekad nebiju domājusi, ka kādreiz kas tāds notiktu, jo patiesībā bijām diezgan atšķirīgi cilvēki, bet tomēr, pēc visa kopā pavadītā laika un garajām sarunām sapratu, ka esam diezgan līdzīgi. Skaisti, pat pārāk skaisti, tik nez kapēc man ar to nepietiek.. Neprotu nolaisties uz zemes.. vēl joprojām jūtos kā mākoņos, jo nezinu kā būs tālāk un vai vispār kaut kas būs.. Runāts ir daudz par to, bet viņš uz Latviju tik ātri ar nevar atgriezties un prom es ar nevaru lidot.. Ir tik daudz iemeslu, kas neļauj mums būt kopā. Brīžiem pat uznāk depresija, ka tad, kad Tu beidzot varētu būt laimīga, vienmēr būs kāds iemesls, kas neļaus Tev tādai būt. Ir dienas, kad liekas, ka jāmet tam visam ar roku, jānolaižas uz zemes un jādzīvo tālāk, bet tad atskan telefona zvans, es sadzirdu viņa balsi un atkal jūtos kā no jauna piedzimusi.. Tik grūti saprast ko darīt tālāk. Mest tam visam ar roku? Nē, tas būtu pārāk viegli. Gaidīt un cerēt, ka tomēr viss izdosies? Jā, tas būtu tas, ko man visvairāk gribētos, bet žēl ka nevar paredzēt kas būs pēc mēneša, diviem vai gada…
Dzīve kā realitātes šovs: Kardašjanu ģimenes spožums un posts!
Jau vairāk nekā 17 gadus pasaule dzīvo līdzi kādai kuplai amerikāņu ģimenei. Tās slavenākās pārstāves – Kimas – ceļš uz panākumiem un vairākos miljonos lēšamo bagātību sākās ar “nopludinātu”, ļoti pikantu video. Taču pašlaik viņa ir krasi mainījusi savu publisko tēlu, iegūst juristes izglītību un palīdz netaisnīgi apsūdzētajiem, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.
Ir tapis zināms, ka skandalozā video parādīšanās interneta plašumos nebija nekāda nejaušība. Proti, šo uzmanības pievēršanas gājienu izdomāja Kortnijas, Kimas, Klojas un Roberta Kardašjanu, kā arī jaunāko atvašu – Kendalas un Kailijas – mamma un menedžere Krisa Dženere. Šo ideju viņa nošpikoja no Kimas toreizējās labākās draudzenes un darba devējas Parisas Hiltones.
Tagad to ir grūti iedomāties, bet Kima Kardašjana patiešām 2000. gadu sākumā bija tolaik ļoti populārās sabiedrības dāmas personīgā asistente! Arī ideju par realitātes šovu Kardašjanu ģimenes galva noskatīja no Hiltones, kuras dzīvei raidījumā “A Simple Life” sekoja miljoniem skatītāju.
Pēc Kimas un viņas tā laika mīļotā, dziedātāja Reja Džeja videoieraksta nonākšanas medijos, Krisa Dženere piedāvāja producentiem realitātes šova “Keeping Up With The Kardashians” ideju. Tā pirmizrāde notika 2007. gada 14. oktobrī.
Skatītāji 15 gadus sekoja līdzi Kardašjanu-Dženeru klana pārstāvju dzīves līkločiem, padarot to par vienu no visu laiku veiksmīgākajiem šāda veida šoviem televīzijas vēsturē. Taču tas nebija viss, jo ģimenes locekļi ir izmantojuši savu platformu, lai izveidotu veiksmīgus uzņēmumus, piemēram, kosmētikas līnijas, apģērbu, apakšveļas un citu produktu zīmolus.
2021. gadā, pēc 20 sezonām, šovu tika nolemts slēgt, taču ģimenes fani drīz vien atkal varēja skatīt savas iemīļotās māsas, viņu bērnus, vīriešus un skandālus jaunajā šovā – “The Kardashians”. Tā jaunākā, piektā, sezona būs pieejama straumēšanai “Disney+” platformā no 23. maija. Gaidot pirmizrādi, “Disney+” piedāvā uzzināt neparastus faktus par šīs pasaulslavenās ģimenes atpazīstamāko locekli – Kimu!
Pirmais draugs – Maikla Džeksona brāļadēls
Kimberlija Noela Kardašjana un viņas māsas, kā arī vienīgais brālis uzauga advokāta Roberta Kardašjana (1944–2003) un bijušās “American Airlines” stjuartes Krisas ģimenē. Kardašjans bija daudzu slavenību advokāts, un ģimene dzīvoja prestižajā Kalabasasas apkaimē, Losandželosā.
Tīņu vecumā Kimai bija attiecības ar popa karaļa Maikla Džeksona (1958–2009) brāļa Tito dēlu Tīdžeju Džeksonu. Viņi bija pāris vairākus gadus, proti, no 1994. līdz 1996. gadam. Savu 14 gadu jubileju Kima svinēja slavenajā, Maiklam Džeksonam piederošajā rančo “Neverland”.
Taču šo attiecību laikā meitenei bija arī kāds traumatisks pārdzīvojums. Kādu dienu Kima kopā ar Tīdžeju viņa mājas baseinā atrada drauga mammas līķi. Tolaik Kima bija 14 gadus veca. Četrus gadus vēlāk viņa arī sniedza liecības tiesā, lai gan vairs nebija kopā ar Džeksonu.
Parisas Hiltones skapju kārtotāja
Pasaule pirmo reizi Kimu ieraudzīja 2003. gadā viņas tā laika draudzenes un arī darba devējas Parisas Hiltones realitātes šovā “A Simple Life”. Viņas darba pienākumi bija sabiedrības dāmas garderobes kārtošana.
Nevajadzīgās drēbes un aksesuārus Kima pārdeva vietnē “eBay”. Par nopelnīto naudu viņa pirka jaunas drēbes gan Parisai, gan sev. Abas kopā arī ceļoja, apmeklēja restorānus, naktsklubus un ballītes. Tomēr Kima, pareizāk sakot, Kimas mamma Krisa, nevēlējās, lai Kardašjana mūžīgi būtu pazīstama tikai kā Hiltones “skapja pārzine”.
Tāpēc tapa bēdīgi slavenais seksa ieraksts, kuru pārfilmēja vairākas reizes, lai mammai un menedžerei būtu no kā izvēlēties, un Kima uzsāka savu ceļu uz panākumiem. Drīz vien Kardašjanas un viņas ģimenes popularitāte apsteidza Hiltones un abu draudzībai pienāca gals. Parisa kādā intervijā pat izteicās, ka nevēlētos, lai viņai būtu tāda pēcpuse kā bijušai draudzenei, jo tā izskatoties pēc biezpiena.
Tomēr pēdējos gados Kima un Parisa atkal ir labās attiecībās. Pirms diviem gadiem Kima bija Parisas kāzu viesu vidū.
Ieslodzīta vannasistabā un aplaupīta Parīzē
2016. gada 3. oktobrī, agrā stundā pieci vīrieši iebruka Kimas Kardašjanas apartamentos, kurus viņa īrēja Parīzes modes nedēļā. Sākumā ļaundari uzlika rokudzelžus ēkas konsjeržam un ar ieroci pie deniņiem piespieda viņu atvērt realitātes šova zvaigznes dzīvokļa durvis.
“Viens no viņiem pievilka mani sev klāt. Man mugurā bija halāts un zem tā – nekas. Tāpēc es nodomāju, ka mani izvaros. Bet tad viņš sasēja manas rokas un aizlīmēja muti ar līmlenti,” vēlāk stāstīja Kima, kuru ļaundari ieslodzīja vannasistabā. Viņai brīnumainā kārtā izdevās izlauzties un no balkona saukt pēc palīdzības.
Iebrucēju mērķis bija nozagt dārglietas daudzu miljonu eiro vērtībā, tostarp gredzenu, kurš tika novērtēts par četriem miljoniem eiro. Francijas tiesībsargi vēlāk izvirzīja apsūdzības 12 cilvēkiem saistībā ar Kardašjanas aplaupīšanu, tostarp par laupīšanu ar ieroci, kas izdarīta organizētā grupā, nolaupīšanā un piespiedu ieslodzīšanā. Taču dārglietas tā arī neatrada.
Tomēr realitātes šova zvaigzne arī stāstīja, ka šī pieredze bija savā ziņā svētīga, un viņa ir “pateicīga” par piedzīvoto. “Daudzi mani vērtēja pēc tā, cik daudz lietu man ir, un es arī domāju – ak, es esmu tik daudz vērta! Man bija jāmainās.”
Kādā no realitātes šova sērijām Kima arī stāstīja, ka pēc Parīzē notikušā nodomāja: “Paldies Dievam, ka tā biju es, nevis kāda no manām māsām, jo tas viņas traumētu uz mūžu”.
No pikantā video līdz Baltajam namam
2019. gadā intervijā žurnālam “Vogue” Kima Kardašjana pirmo reizi atklāja, ka plāno sekot sava mūžībā aizgājušā tēva Roberta Kardašjana pēdās un veidot juristes karjeru. Jāatzīmē, ka Kardašjans ir pazīstams, kā viens no skandalozā amerikāņu sportista O. Dž. Simpsona (1947–2024) advokātiem. Lielā mērā pateicoties juristu darbam, Simpsons tika attaisnots bijušās sievas un viņas drauga nežēlīgajā slepkavībā, lai gan prokuroriem bija viņa vainu it kā neapgāžami pierādījumi.
Lai sasniegtu mērķi un kļūtu par juristi, Kima sāka studēt jurisprudenci. Viņai arī katru nedēļu bija 18 stundas jāseko īstiem advokātiem. Pirmā mācību gada beigās viņai bija jākārto eksāmens, taču sākotnējais mēģinājums bija neveiksmīgs. Kima nepadevās, turpināja mācības un ar ceturto piegājienu nokārtoja eksāmenu.
Jāpiebilst, lai gan viņa vēl nav juriste, Kima kopā ar profesionāliem advokātiem ir panākusi vairāku lietu pārskatīšanu un pat kādas netaisnīgi ieslodzītas, 64 gadus vecas sievietes, vārdā Alise Mērija Džonsone, atbrīvošanu no cietuma. Viņai bija piespriests mūža ieslodzījums par noziegumu, kas bija saistīts ar narkotikām, un viņa pavadīja aiz restēm vairāk nekā divdesmit gadus.
Kimas darbs izpelnījās Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentes Kamalas Harisas uzmanību, un Kima kopā ar kolēģiem vairākkārt tika aicināta uz Balto namu. Plānots, ka juristes eksāmenu Kima kārtos 2025. gada februārī.
“Cerams, ka kādu dienu es varēšu izveidot advokātu biroju, kurā mēs palīdzēsim cilvēkiem pro bono (bez atlīdzības) un pieņemsim darbā cilvēkus, kuri iepriekš bijuši ieslodzīti,” savos plānos dalījās Kima.
Cik īsts ir realitātes šovs?
Ņemot vērā Parīzes notikumus, nav brīnums, ka drošības apsvērumu dēļ šovā tiek rādīti svešu māju ārskati. Pirmajās “Keeping Up With The Kardashians” sezonās ekrānā tiešām bija redzami īstie Kardašjanu mitekļi, taču šāda atklātība noveda pie tā, ka pie vārtiem visu dienu bija cilvēki un daži no viņiem mēģināja arī tikt iekšā, lecot pāri žogam. Daudzos gadījumos nācās izsaukt arī policiju.
“Mēs sapratām, ka drošības apsvērumu dēļ labāk nerādīt, kā patiesībā no ārpuses izskatās mūsu mājas, un izmantojām citas, taču iekšskati joprojām tiek filmēti mūsu dzīvesvietās,” kādā intervijā stāstīja Kima.
Lai gan šova mērķis ir Kardašjanu-Dženeru dzīves aizkulišu atspoguļošana, daži momenti un notikumu pavērsieni ir iestudēti un pat vairākkārt pārfilmēti. Piemēram, ainas, kad Kima saņem bildinājumu no sava otrā vīra Krisa. To nācās filmēt divreiz, jo viņai nepatika viņas reakcija. Jāpiebilst, ka šī laulība ilga vien 72 dienas.
Pilnīgi visi cilvēki, kas redzami šovā, pirms tiek ieslēgtas kameras, paraksta līgumu par ģimenes noslēpumu neizpaušanu. Filmēšana parasti aizņem 10–12 stundas dienā, no kurām pēc montāžas paliek apmēram 45 minūšu garas sērijas.
Jaunākā, piektā, realitātes šova “The Kardashians” sezona būs pieejama straumēšanas platformā “Disney+” no 23. maija! Savukārt cits maija jaunums –– seriāls “Shardlake”, kura notikumi risinās kādā noslēpumiem pilnā Anglijas klosterī Tjūdoru dinastijas valdīšanas laikā, ir pieejams straumēšanai jau no 1. maija.
Dzīve kā (muļķīgs) kino
Dažkārt, skatoties filmas, nodomāju: “Neticu, šitā gan dzīvē nekad nenotiek!” Un tad pēkšņi ar mani pašu gadās kāds muļķīgas komēdijas cienīgs pārpratums.
Pirms kāda laiciņa karināju uz lodžijas izmazgātās drēbes, kad mans divgadnieks piegāja pie durvīm, pievēra tās un par pāris milimetriem nospieda rokturi uz leju, bet pacelt rokturi uz augšu viņam vēl nesanāk… un tā mēs palikām katrs savā durvju pusē… un neviena cita mājās nebija. Izlaižot daļu par sirdsdarbības strauju paātrināšanos un bērna raudāšanu, manas filmas varonis izrādījās kāds garāmejošs vīrietis, kurš nepalika vienaldzīgs pret saucieniem no ceturtā stāva, uzklausīja problēmas izklāstu un piezvanīja uz manis nodiktēto numuru. Pēc tam jau happy end, mierināšana un apskāvieni bija tikai dažu minūšu jautājums.
Izpalīdzīgais varonis vēlāk izrādījās mans kaimiņš, ko līdz tam pat nebiju ievērojusi, taču tagad vienmēr sasmaidāmies un sveicināmies.
P.S. Stāsta morāle – iemācīties vismaz vienu ģimenes locekļa telefona numuru no galvas un nebūt tik kritiskai pret filmu scenārijiem.
Dzīve dod spārnus, bet jālido pašam
Katrs cilvēks ir individualitāte. Katram no mums ir sapņi, cerības un vēlmes. Taču, lai viss notiktu tā, kā mēs gribam, ir nepieciešamība ticēt tam ko Tu dari -ticēt savām spējām. Vai cilvēks, kurš netic pats sev, spētu kāpt pa ”karjeras kāpnēm”, veidot konstruktīvu un saturīgu dzīvi pēc visa iepriekšminētā? Nu,šaubos.. Taču no kā ir atkarīgs tas, kā tiek veidota cilvēka pašapziņa? Vai tie ir draugi? apkārtējā vide? personīgie talanti? Jā, būtībā viss iepriekšminētais. Taču pats pamats tam visam ir Vecāki. Jau bērnam piedzimstot, vecāki ir atbildīgi par audzināšanu un izturēšanos pret tiem. Lai bērns augot kļūtu pašapzinīgs, vecākiem ir jāiemāca tiem, kā tikt galā ar problēmām. Svarīgi ir arī ne tikai viņus uzklausīt, bet arī ļaut tiem paust savu viedokli. Agrīnais vecums, no kura ir jāiemāca bērnam rast izpratni par to, kas ir pareizi/nepareizi ir sākot no 1,5g. – 3,5g. Tai laikā veidojas pamati pašapziņai. Tadejādi vecākiem ir jābūt racionāliem, taču arī nieslīgstot galējībās. Turpretī, kādos gadijumos rodas atkarībnieki? -azartspēļu tīksmotāji, alkoholiķi uc. veida cilvēki, kas ir gan agresīvi, gan ar dzīvi neapmierināti cilvēki, kuri ir lemti sagrāvei, ja radikāli nemainīs savu dzīvi.. tie ir tādi cilvēki, kurus jau kopš mazotnes vecāki ir pārlieku aizsargājuši, izlutinājuši. Centušies izdabāt ikkatrai kaprīzei un vel vairāk.. -darijuši visu viņu vietā. Tādi cilvēki nav spējīgi rīkoties patstāvīgi, jo pieraduši pie bezrūpīga dzīvesveida. šāda tipa cilvēkiem tīk pavēlēt. Diezvai, ja kāds no tādiem nokļūtu viņam neadekvātā stresa situācijā, kurā teiksim, pašam būtu jāpieņem lēmuni, kā rīkoties, lai sevi pasargātu,izvilktu no ‘bedres’ utml. tātad, visnotaļ apšaubāmi, ka cilvēks būtu spējīgs domāt pietiekami racionāli, ja līdz šim, nekad savā dzīvē nav saskāries ar tādām vai līdzīgām situācijām, kad pašam ir jaatbild par savām sekām. Tādi cilvēki nespēj būt pašpietiekami. Kā arī lai sev rastu pašapziņu, tie vislabprātāk ‘baro’ savu EGO uz citu cilvēku noniecināšanas aprēķina, jo regulāri centīsies rast pārliecību tam, ka ir labāki,skaistāki un gudrāki par citiem. Ir labi,ja ir saprotoši draugi, vai kāds, kurš dod Tev tavus "spārnus" -iedvesmu,uzmundrinājumu un dažreiz pat spēju -dzīvot ar prieku. Bet ko lai dara ja šādas personas nav? Ja trūkst spēka un nav neviena kas pamudina un pārliecina Tevi, ka vari labāk,ja vien gribi? Ir cilvēki,kuri "nolaiž savus spārnus" un nedara neko lietas labā, bet ir arī tādi, kuri nepadodas un turpina censties par spīti visam. Tieši šo cilvēku "lidojums" jeb, dzīvē arī izdodas vislabākais,viskvalitātīvākais unn vispatīkamākais. šie cilvēki ir ieguvuši spēju un māku cīnīties,lai cik grūti arī nebūtu,lai kādi šķēršļi dzīves ceļā nestāvētu priekšā. Viņi spēj izveidot savas dzīves tālāko ceļu un "nostāties paši uz savām kājām". Tad nu izsveriet -kādu Jūs vēlaties savu turpmāko "lidojumu"? Skaistu, atmiņām bagātu un baudāmu vai varbūt, centīsieties akli uzticēties liktenim? 😉
Dzīve bez tehnoloģijām
Pagājušajā nedēļā uz pāris dienām biju aizbraukusi uz laukiem. Vecām lauku mājām, no kurām paveras brīnumains skats uz visām debess pusēm. Tālajā ceļā devāmies divatā ar draudzeni. No sākuma braucām ar diviem autobusiem, bet pēc tam trīs kilometrus gājām ar kājām. Jau ejot pa lauku ceļu, tā vien gribējās gavilēt – cik kluss ir visapkārt, tāds miers, ka grūti noticēt.
Lauku mājās nebija ne televizora (pat ne LTV1 vai LTV2, nemaz jau nerunājot par daudzajiem kabeļtelevīzijas kanāliem), ne telefona, ne datora un, protams, arī interneta ne. Virtuvē klona grīda, ūdens no akas, vannas istabas vietā emaljēta bļoda. Jutāmies ļoti labi, jo varēja vienkārši runāties un nevajadzēja sadalīt savu uzmanību starp jaunākajām ziņām TV, kādu labu filmu DVD, mūziku MP3 un e-mailiem iekš www.
Vienīgā ”laikmetīgā tehnoloģija” šajās mājās bija vecs radioaparāts. Nakts vidū klausījāmies Latvijas Radio1, dzērām tēju un runājām par dzīvi. Nākamajā dienā gan tiku izrauta no šī svētlaimīgā miera un klusuma – jo nemitīgi zvanīja mobilais telefons. Man pat bija žēl, ka šajā vietā ir tik laba zona. Izslēgt telefonu jau bija par vēlu, jo visi zināja, ka mani tomēr var sazvanīt (un ja nu kaut kas svarīgs noticis, un ja nu kādam kaut ko steidzami vajag no manis…). Bet tad es tīšām aizmirsu telefonu mājās, gulēju pļavā un lasīju grāmatu – ļāvos dabai, saulei un vējam.
Pēcpusdienā pie mums ieradās kāds draugs. Pirmais, ko viņš izdarīja, izvilka portatīvo datoru un ieslēdza skaļi čerkstošu mūziku. Par laimi, sajuzdams mūsu skaļo iekšējo protestu, viņš datoru pēc kāda laika izslēdza. Bija pat tā kā nedaudz apvainojies, bet vēlāk tomēr saprata, cik labi ir kaut vai pāris dienas dzīvot klusumā un mierā.
dzīve augstpapēžu kurpēs
šodien nonācu pie vairākiem secinājumiem… Pirmkart, jau pie tāda, ka esmu pamatīgi ieķērusies tajā vīrietī [draudzene jau to sāk definēt kā vieglu iemīlēšanos, tomēr mani šis vārds biedē]. Vienkārši nevaru pavadīt nevienu dienu bez viņa un galvā arī ir pilnīgs tukšums. Vai man dieniņ’, tas nu galīgi nav labi, jo iepriekš biju jauna, veiksmīga karjeriste, kas studēja, nodarbojās ar sportu, daudz laika pavadīja ar draudzenēm saturīgās vai mazliet mazāk saturīgas sarunās, bīdīja savus sapņus uz realizāciju, bet tagad no tā vien čiks ir palicis, jo tgad man taču ir Viņš, mans misters Lieliskais. Līdz šim satikos ar vīriešiem, nekad tā nebija gadījies, ar bijušo draugu bijām kopā vairāk kā gadu un es vienmēr spēju veiksmīgi savākties, lai turpinātu dzīvot arī savu dzīvi, bet šeit esmu kļuvusi līdzīga narkomānei, kurai nepieciešama kārtējā deva tā vīrieša. Vakar kopār ar draudzeni aizgājām pasēdēt pie operas un pabaudī sauli, bet es pa klusos uzrakstīju viņam sms, kur esmu, par nelaimi viņš man atzvanīja un es paziņoju, ka neko dižu jau nedaru, man ir garlaicīgi un no sērijas, ka bez viņa nekas jau nenotiek. To dzirdēdama, draudzene vienkārši piecēlās, pagriezās un aizgāja. Man pat nebija sirdsapziņas pārmetumu, jo mans mīļotais ieradās ar saldējumu un pasniedza man kaislīgu skūpstu. šodien, piemēram, viņam visu dienu bija intensīvas darba tikšanās un viņam nebija laika ar mani satikties, bet rīt jau viņš dodas uz kāzām (bez manis). Es neesmu no greizsirdīgajām, nekad neesmu tāda bijusi un cerams, ka arī nekad nebūšu, tomēr arī te es sāku klibot, pie velna, visu laiku domāju par to kā viņam tur ies, jo nenoliedzami viņš tomēr ir sasodīti pievilcīgs vīrietis. Sievietes, rokas nost! Otrkārt, aizdomājos par savu pašreizējo draudzeni, ar kuru esam radikāli pretējas būtnes. Kādā brīdī man liekas, ka labprāt gribētu draudzenes sex and the city stilā – ar kurām var iet šopingā, non-stpā aprunāt vīriešu potenciālu, aiziet uz kādu graujošu ballīti, nēsāt minisvārkus/superseksīgas un košas koktēļkleitas, liekot vīriešiem slienāties, nevis Džūdas, kurām tas viss liekas pārlieku cacīgi un kopumā visnotaļ atgādina emocionālo sadismu. Tomēr es laikam tāda esmu un tur neko nevar padarīt, nu paīk man tās košās un spīdīgās lietiņas. Kā man pietrūkst manas vidusskolas draudzenes, kura gan palikusi dzimtajā pilsētā un pašlaik raujas divos darbos, lai nodrošinātu sevi iztiku, jo nu jau dzīvo patstāvīgi. 220km ir trakoti liels attālums, kas mūs šķir, tagad jau uz Angliju var ātrāk aizlidot, nekā ar vilcienu aizbraukt uz Daugavpili. Es savukārt te peros pa galvaspilsētu un cepjos par visādiem sīkumiem, mana dzīve laikam ir daudz vieglāka, jo vēl arvien dzīvoju uz vecāku rēķina, tomēr tas drīz mainīsies, jo sākšu pelnīt un tad vismaz nebūs maniem vecīšiem jāsēž uz kakla. Tā nu man te iet, raibi. Gaidu sesijas beigas, lai varu baudīt nosacītu mieru un bezrūpību…
Dzīve “iestāsta” !
Es nezinu kur vedīs mans ceļš,un es nezinu kad tas beigsies. Es zinu tikai to, ka pārstāšu sev likt šķēršļus priekšā,neapzināti,bet pamatīgi.. Es vēlos ieraudzīt pasauli savādākās krāsās,es vēlos ieraudzīt sevi atkal no jauna.. To sievieti jauno kas bija pilna ar ticību sev un ticību pasaulei.. Ar ticību saviem sapņiem!Saviem spēkiem!
Pāris gadus atpakaļ es klausījos pieaugušo sarunas,un lasīju pieaugušo grāmatas kurās bija teikts,ka gadiem ejot dzīve iestāsta tev, ka šie mērķi paliks arvien tālāki un nereālāki. Dzīve iestāstīs ka tie tev nav pa spēkam,ka nekad tos nesasniegsi,jo vienmēr kas traucēs-bērni,neizdevušās attiecības,vai tieši pretēji-steidzīgs ikdienas ritms bez nekādām iespējām nodoties sen kārotu sapņu piepildīšanā. Es tam neticēju.. Smējos par grāmatās rakstīto,un uzacis sabozusi un uzrāvusi degunteli strīdējos ar pieaugušiem kas mēģināja man iestāstīt to pašu.. Bet tagad kad izaugu,es sapratu par ko visi tā runāja,man beidzot tapa skaidrs.. Ka tas viss ir bijis tiesa. Velti esmu bozusi uzacis un strīdējusies līdz spēku izsīkumam ar vecākiem gada gājuma cilvēkiem,un velti esmu izsmējusi grāmatas..Tā patiešām notiek..Dzīve tev pašai nemanot iestāsta,klusi iečukst ausī,ka tavs bērnībā kārotais sapnis ir nereāls… Ka pietrūks laika,ka pietrūks iespējas.. Ka pietrūks ar laiku vēlmes to realizēt.. Ar mani tā notika. Es pārstāju ticēt kad mani sapņi ir iespējami.. Es noliku dzīves pildspalvu nost un ļavos vieglam vējam kas nesa mani augšup un lejup.. Ļāvos ikdienai.. Aizmirstot savu būtību,aizmirstot sapņus kas ir daļa manas būtības. Bet ir laiks mainīties! Es nepadošos!!! Es neļausu dzīvei sagraut manus sapņus un smieties par tiem! Es paņemšu rokās dzīves pildspalvu un saspiedīšu to cieši cieši plaukstā! Lai arī mans rokraksts būs neveikls un ka pirmklasniecei-es turpināšu par spīti visam rakstīt pati savu dzīves scenāriju,un iekļaut tajā savu sen loloto sapņu izpildišanas brīdi! Es dzīvošu skaisti un skaļi!
Dzīve
Šodiena – atkal pilna pārdomām,par sevi, par otru cilvēku,kurš pieļauj kļūdas un sāpina kuro reizi,bet tiešām muļķīgas kļūdas…Un es piedodu,kaut agrāk biju nosolījusies nevienam pāridarītājam nepiedot… Un tad liekas,vai atkal esmu muļķe šajā situācijā,vai tomēr visa dēļ šoreiz uzupurēties? Attiecības,kurās vajadzīga pacietība,lai sasniegtu pašu labāko,attiecības, kurās jāiegulda darbs saskarsmē ar šo cilvēku.Jo šoreiz IR cita sajūta.Es gribu būt ar šo cilvēku,drošibas sajūta un sirds siltums,ko viņš man sniedz.. Un lielais jautājums nomoka mani – vai uz to visu parakstīties vai skriet pasaulē tālāk…? Bet es vairs negribu nekur skriet,jo man apnicis.. vēlos laimīgu ģimenes dzīvi..jo dzīve jau nav rožu dārzs,nekas nenāk viegli..
DZĪVE
…es piedzimu! …man ļoti patika šī pasaule! …es ienācu ģimenē, kur jau bija brāļi un māsas! …man viņi ļoti patika! …es augu un pieņēmos prātā! …tad jau sāku iet skolā! …uzradās arī simpātiski puisīši, kas man ļoti patika! …sāku kļūdīties un labot tās! …tad jau izlaidums! …vēl viena skola un izlaidums …visam pa vidu – mācos dzīvot! …satieku vienu vīrieti, kura aura man liek trīcēt labsajūtā! …"ES TEVI MĪLU" …randiņi! …randiņi! …saņēmu viskaislīgāko bildinājumu! …ES PRECOS – garā baltā kleitā! …un atkal visam pa vidu – mācos dzīvot! …saņemu dāvanas un puķes! …turot ciet degunu, lieku veļasmašīnā smirdīgas zeķes! …Bet Es Viņu Mīlu! …grūtniecības tests – POZITĪVS! …skaistākais laiks visā dzīvē – iemīlēšanās un grūtniecība(GRIBĒTA)! …dzemdības- tik grūtas, ka zinu, ja kas ar mums atgadīsies esmu spējīga uz visu! …ESAM FANTASTISKA ĢIMENīTE!!! …un visam pa vidu vēl joprojām – MĀCOS DZĪVOT!!!
Dzīve
24 stundu laikā uzzināju, ka vienai no manām draudzenēm ir pieteicies bērniņš, savukārt otrai mūžībā aizgāja mamma. Šķiet, viņi vēl paspēs satikties debesīs.
Lai arī esam māņticīga un sevī noslēgta tauta, kas par dzīvību un nāvi skaļi nerunā, man tomēr gribējās tev par to pastāstīt. Jo tieši vakar sapratu, ka mēs ar draudzenēm ieejam tajā dzīves posmā, kad kļūstam atbildīgas par nākamo paaudzi un atvadāmies no iepriekšējās. Dzīves ritums tautasdziesmās, taču, kad ar to sastopies aci pret aci…
Un vēl, kas man vismaz šobrīd sāp visvairāk – pirms pāris dienām izdomāju savu mammu aizvest ceļojumā uz Itāliju, lai n-tajās brīvdienās, kas tuvojas, mēs varētu palaiskoties kafejnīcās un parkos. Izpētījusi lidmašīnu biļešu cenas, atmetu tam ar roku. Neatdošu taču lielu daļu no saviem ietaupījumiem par trīs dienu ceļojumu! Tajā pašā laikā mana draudzene šobrīd atdotu visu, lai tikai vēl uz mirkli pabūtu kopā ar savu mammu.
dzīve
Brīžiem dienas gaitā mani aizskara domas par to ,kā man neveicās…kapec man dziivee ir tieshi taa un ne savaadaak,kapec nesmu laimiiga…uttt bet es tik reti aizdomājos,ka citiem iet vēl grūtāk par mani! es te sēžu un raudu par kaut kadam matrealam lietam…aii nabadzite nedabuju jaunos zabacinjus ko skatloga redzeju! Bet ir cilveki kuri ar zabacinjiem staiga 3 gadu un vinji maksā krietni lētāk par tiem kas ir skatlogā…… Un es domāju ka es nesmu taada vieniigaa…mēs piešķiram savaa dziivee lielaako noziimi matreaalaam lietaaam……. domaju ka šobrid ir reti kur tada sieviete kura ar virieti precetos pat ja vinjam nebutu jumta virs galvas…….. TAS KO GRIBEJU PATEIKT IR TAS,KA NE JĀ IR BRIZZI KAD MUMS IET SLIKTI,BET JAATCERAS KA VNM IR KAADS KURAM IET VEEL SLIKTAAAK,KA MUUSU BEEDA AR VINJA BEEDU NAV SALIIDZINAAMA……. JAAIEMAACAAS BUUT CILVEECISKAAKIEM….
Džinsu rudens trakums
Džinsi bieži ir darba ietērpa vai ballīšu ietērpa sastāvdaļa un, protams, kā prasība katrā brīvdienu ceļasomā. Džinsi bieži vien ir apģērbs, kas mums ir mugurā aizvadot klusu vakaru mājās. Tā ir pamatsastāvdaļa un arī vispopulārākais elements bērnu, pusaudžu un pieaugušo garderobē visā pasaulē!
"Reserved" dizaineri, radot savu Rudens kolekciju, lielu uzmanību ir pievērsuši tieši džinsu apģērbam. Viņi ir radījuši daudzus džinsa bikšu, svārku un jaku piedāvājumus. Šo sezonu viņi paļaujas uz biksēm, kas atsedz potīti. ¾ un 7/8 ir garumi, kas iezīmē mūsdienu džinsu klāstu. Kopumā tie cieši pieguļ kājām, lai garas, tievas kājas ir viegli saskatāmas un izceļas. Konservatīvāk noskaņotajām, kuras nevar pārliecināt par cauruļveida bikšu valkāšanu, ir arī nedaudz paplatināti piedāvājumi. Šo sezonu dizaineri atturas no pārliekiem dilinājumiem. Gludas, tumšzilas vai melnas bikses ar interesantiem aksesuāriem ir pievilcīgs skats. Nerunājot par standartu, iecienītie "Reserved" džinsu ražotāji bagātina savus piedāvājumus ar dažādiem spīdīgiem elementiem, kontrastējošiem iešuvumiem un mirdzošiem diegiem. Modernākiem indivīdiem dizaineri džinsus ir izrotājuši ar dimanta uzšuvumiem vai zelta kniedēm, kas nevar palikt nepamanīti lielas pilsētas ielās. Dāmām, kurām patīk izcelt savu sievišķīgumu, šie krāsainie elementi ir sastopami arī uz svārkiem. Gan visu laiku modernie mini svārki, gan pavedinošie piegulošie zīmuļveida svārki apbur, pateicoties to spēcīgajam sievišķīgajam garam, kā arī džinsu šarmam.
"Reserved" arī tevi aicina uz džinsu trakumu. Firmas veikalus tu vari atrast t/c Mols, Spice, Olympia, Domina, Alfa un Galerija centrs. Plašāku informāciju par kolekcijām vari atrast http://www.re-reserved.com/.
Aplūko arī aksesuārus, kas lieliski piestāvēs taviem jaunajiem džinsiem!
Džinsi, kas liks atskatīties divreiz (vārda tiešākajā nozīmē)
Plēstie džinsi ir visur – atklāti ceļgali un augšstilbi ir redzami it visur. Bet, vai cilvēki ir gatavi iet vēl tālāk?
Apģērba zīmols „Pretty Little Thing” Lielbritānijā ir nācis klajā ar jauniem džinsiem, kuri atklāj valkātāja dibena vaigus. Šie džinsi ir likuši nobrīnīties daudziem cilvēkiem…. Paskaties pati:
Daži cilvēki uzskata, ka šādi džinsi ir aizvainojums, daži uzskata, ka ražotāji ir „izkūkojuši prātu”, bet daži nesaprot, kā tādos džinsos vispār var justies ērti. Vai tie neplīstu vēl vairāk ik reizi, kad valkātāja pieceltos un apsēstos?
Labā ziņa par šādiem džinsiem ir tāda, ka tos var valkāt ar jebko, jo cilvēki nepievērsīs uzmanībut aviem apaviem vai krekliņam. Visas acis būs… nu, jūs zināt, kur…
Autors: Dieviete.lv
Džinsi ar „lodziņu” tavam dibenam ir viens no dīvainākajiem apģērba gabaliem, ko nācies redzēt
Plēstie džinsi ir noiets etaps, draugi. Garām ir tās dienas, kad stilīgi bija atklāt savus skaistos ceļgalus vai „pazibināt” ciskas. Pateicoties jauno dizaineru apvienībai „Vetements” , plikumu ēra ir devusies tālāk – uz dibena pusi.
Anonīmā dizaineru apvienība ir radījusi ļoti īpašu džinsu pāri, kuru aizmugurē ir rāvējslēdzējs, ar kura palīdzību tu vari atsegt savu dupsi. Izklausās dīvaini? Tas arī ir dīvaini.
Par šo apģērbu gabalu varētu rasties daudz jautājumu. Kāda ir tā jēga? Piektdienā tu gribi ļaut apkārtējiem skatīties uz tavu dibenu, pirmdienā tu visu kārtīgi aiztaisi ciet? Šķiet, ka neviens nespēj uz to atbildēt. Kas būs nākamais?
Avots: Sofeminine.co.uk
Dzimumzīmju pārbaude: Kāpēc jāpārbaudās?
Dati ir satraucoši – 84% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā nav devušies pie speciālista, lai veiktu dzimumzīmju pārbaudi.Šādu pārbaudi ir veikuši vien 15% aptaujāto. Turklāt aktīvāk šādas pārbaudes ir veikušas sievietes, seniori un respondenti ar augstāko izglītību, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.
Kāpēc jāpārbaudās?
Kā skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa, dzimumzīmes ir labdabīgs pigmentšūnu jeb melanocītu sakopojums ādā. Dažādu iemeslu dēļ, piemēram, saules apdegumu laikā, rodas mutācijas, kas uzkrājas šūnās. Tālāk var tikt dots signāls šūnām pastiprināti vairoties un izraisīt ādas vēzi. Vidēji 80-85% melanomas gadījumu attīstās no jauna jeb rodas uz tīras ādas, un tikai 15-20% melanomu veidojas jau no iepriekš esošas dzimumzīmes.
Saslimstība ar melanomu pieaug katru gadu, tādēļ ir būtiski zināt par melanomas ABCD kritērijiem (A – asimetrija (ang. asymmetry), B – robeža (ang. border), C – krāsa (ang. color), D – izmērs (ang. diameter), taču pēc šiem kritērijiem var diagnosticēt tikai jau ļoti vēlīnu melanomu. Ādas vēzi atpazīt agrīni iespējams ar dermatoskopa palīdzību, kas veidojumu palielina vairākas reizes, un dermatologs spēj to izvērtēt un diagnosticēt.
Cik bieži nepieciešama pārbaude?
Daudzi faktori nosaka to, vai cilvēkam ir lielāks melanomas attīstības risks nekā citiem, stāsta Z. Prikule-Rūsiņa. Šos faktorus varētu iedalīt divās grupās – ģenētiskie jeb pārmantotie un iegūtie riska faktori.
Pie ģenētiskajiem riska faktoriem pieskaitāmi I fototips jeb ļoti gaiša āda, kas nekad neiesauļojas, bet vienmēr apdeg, rudi mati, zilas krāsas acis un vasaras raibumi. Arī dzimumzīmju skaitam ir nozīme. Ja to kopējais skaits uz ķermeņa ir ≥100, tas norāda uz melanocītu potenciālu vairoties, līdz ar to palielinot šī vēža risku. Savukārt pie iegūtajiem riska faktoriem jāpieskaita saules apdegumi, it īpaši, ja tādi bijuši bērnībā. Sauļošanās gan saulē, gan solārijā ir papildu riska faktors, no kura mēs varam izvairīties.
Izvērtējot katra pacienta riska faktorus, ārsts noteiks, cik bieži jāveic dzimumzīmju pārbaude, bet parasti to ieteicams veikt reizi gadā ikvienam. Lai gan melanoma bērna vecumā ir sastopama reti, dzimumzīmju pārbaude ir ieteicama arī bērniem.
Dzimumzīmju pārbaudei jānotiek biežāk, ja pacientiem jau iepriekš ir bijis ādas vēzis, kā arī, ja tas bijis I un II pakāpes radiniekam. Savukārt reizi 1-3 mēnešos katram pašam pie spoguļa būtu jāveic ķermeņa apskate, lai pamanītu jaunu dzimumzīmju parādīšanos vai to mainīšanos. Īpaša uzmanība jāpievērš periodiski asiņojošiem vai izčūlojušiem veidojumiem.
Atbildīgāk pārbaudās sievietes
BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka nedaudz aktīvākas dzimumzīmju pārbaužu veikšanā ir sievietes – 18% respondenšu norādījušas, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikušas dzimumzīmju pārbaudi pie speciālista, kamēr no vīriešiem tie ir 12%.
Z. Prikule-Rūsiņa skaidro, ka vidēji sievietes par savu veselību mēdz rūpēties vairāk un biežāk pamana izmaiņas savā ķermenī. Hormonu ietekmē, it īpaši grūtniecības laikā un pēc tās, daudzas dzimumzīmes izmainās, tās var kļūt lielākas un tumšākas. Pieaug arī dzimumzīmju skaits, ko ietekmē ne tikai hormoni, bet arī dzīvesveida paradumi – sauļošanās un solāriju apmeklēšana. Visi šie faktori var veicināt lielāku vērību pret dzimumzīmju izmaiņām.
Visaktīvāk pārbaudās seniori
Tāpat aptaujas dati atklāj, ka visvairāk pēdējo trīs gadu laika dzimumzīmju pārbaudes ir veikuši respondenti vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – 21%. Tikmēr no respondentiem 18-24 gadu vecuma grupā šādas pārbaudes veikuši vien 13%, 25-34 gadu vecuma grupā – 15%, 35-44 gadu vecuma grupā – 16%, 45-54 un 55-63 gadu vecuma grupā – 13%.
Tāpat interesanti, ka šādas pārbaudes nedaudz biežāk veikuši respondenti ar augstāko izglītību, no kuriem dzimumzīmju pārbaudi pēdējo trīs gadu laikā veikuši 18% aptaujāto. Savukārt no respondentiem ar vidējo izglītību tie bija 12%, bet ar pamatizglītību – 8%.
Ārste uzsver – gadu gaitā saules uzkrātais bojājums ādas šūnās stimulē dažādu veidojumu rašanos, piemēram, seborejas keratožu un pigmentplankumu rašanos. Tie ir labdabīgi veidojumi, kas biežāk novērojami tieši vecākiem cilvēkiem un var nereti līdzināties ādas vēzim. Sākot ar piecdesmit gadu vecumu, strauji pieaug melanomas sastopamība. Iespējams tāpēc cilvēki, ārstu mudināti vai arī pašu satraukuma dēļ, nonāk pie dermatologa dzimumzīmes pārbaudīt.
Vai pārbaude ir sarežģīta?
Pārbaudes veic ārsts ar speciālu ierīci, ko sauc par dermatoskopu. Tas ievērojami palielina katru ādas veidojumu, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Ir vairāki algoritmi un pazīmes, kā var atšķirt, vai konkrētais ādas veidojums ir labdabīgs, aizdomīgs vai ļaundabīgs.
Dzimumzīmju apskates laikā pacientam vienkārši rāmi jāguļ vai jāstāv, kamēr ārsts apskata visus ādas veidojumus. Apskates ilgums atkarīgs no tā, cik daudz ādas veidojumu ir pacientam, bet vidēji tas ilgst 15-30 minūtes.
Ārste aicina neizturēties vieglprātīgi pret savu veselību un censties rast laiku un iespēju, lai reizi gadā veikt dzimumzīmju pārbaudi pie speciālista.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Dzimumzīme vai melanoma – lai būtu drošs, pārbaudies savlaicīgi!
Dzimumzīmes uz ķermeņa nevienam no mums neliekas nekas īpašs, taču diemžēl nereti šķietami aizdomīga dzimumzīme var izrādīties agresīva ādas vēža forma melanoma, kuras dēļ ik gadu pasaulē dzīvību zaudē desmitiem tūkstoši cilvēku. Kādi ir galvenie melanomas iemesli un kā sevi pasargāt no melanomas, skaidro un ieteikumus sniedz BENU Aptiekas skaistuma speciāliste Natālija Gavriļčenko.
Svarīgākais ieteikums, lai izvairītos no saslimšanas ar melanomu, ir ikdienā sargāt ādu no UV starojuma, neaizrauties ar solāriju apmeklējumu un pievērst pastiprinātu uzmanību uz ķermeņa esošajām dzimumzīmēm, jo īpaši tām, kas parādās no jauna un dažu mēnešu laikā maina formu.
“Pat vismazāko šaubu gadījumā ir ieteicams veikt ādas pārbaudes, savlaicīgi saņemt speciālista konsultāciju un,ja nepieciešams, bez kavēšanās uzsākt atbilstošu ārstēšanos,” norāda BENU Aptiekas skaistuma speciāliste Natālija Gavriļčenko.
Melanomas veidošanos var ietekmēt virkne dažādu faktoru – tā, piemēram, riska grupā ir cilvēki ar īpaši gaišu ādas krāsu, vāju imūnsistēmu, tie, kuriem uz ķermeņa ir daudz dzimumzīmju, kā arī īpaši uzmanīgiem būtu jābūt tiem, kuriem pašiem vai kādam no ģimenes locekļiem jau ir tikusi konstatēta melanoma.
“Tikpat svarīgi, kā mazāko šaubu gadījumā veikt pārbaudi, ir ikdienā rūpēties par savu ādu un izvēlēties atbilstošus ādas kopšanas un kosmētikas līdzekļus gan ikdienai, gan vasaras sezonā sauļojoties, jo nereti tieši pārāk nevērīga attieksme pret sauļošanos var būt iemesls tam, ka cilvēkiem nākas saskarties ar melanomu,” skaidro N. Gavriļčenko.
Aizdomīgu dzimumzīmju gadījumā N. Gavriļčenko iesaka nekavējoties vērsties pie speciālista pēc konsultācijas.
Autors: BENU Aptieka 08.05.2018
Dzimumdzīves problēmas :))
Šorīt tā pēc plkst. 4 mūsu daudzzīvokļu mājas pagalmā izvēlās jauniešu kompānija un skaļā balsī sāka apspriest savas „dzimumdzīves” (kā viņi to sauca) problēmas, kā arī to, kāpēc gan pēc apprecēšanās nevarot turpināt dr…… ar visām, ko sagribas. Meitene sāka stāstīt, ka tas esot baušļos paredzēts, bet puisis iebilda, ka vai tad tur esot kas teikts arī par onanēšanu, par to, ka saceļas, skatoties uz meitenēm utt. Tad vēl runāja, ka puisis esot ļoti labs, ka visiem gribot palīdzēt, uz ko meitene iebilda -Nu labi, tu tagad palīdzi vecākiem, bet kad tad tu taisies dzīvot sev? 40 gados vai?- (tas izklausījās kā vecuma raksturojuma kalngals). sad Kāpēc es tik pacietīgi klausījos, kāpēc nebļāvu, ka nav arī tāda baušļa „Tev nebūs savus kaimiņus modināt agrās rīta stundās”, tomēr parasti tā nedara… Nezinu. Laikam biju mēma no brīnuma, ka kāds to pats nesaprot. :-/
Dzimuma diskriminācija: Ko tad īsti saprotam ar dzimumu līdztiesību darbavietā?
Panākt vienlīdzību gan profesionālajā vidē, gan dzīvē pēc darbadienas beigām ir viens no mūsdienu sabiedrības lielajiem uzdevumiem. Tiesa, pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir vienlīdzība. Vai cīnīties par vienlīdzību nozīmē pielikt dzīvei tādas birkas kā “esmu feministe”, “vīrieši dominē” u. tml. un soļot pa dzīvi ar tematiskiem skaļiem saukļiem? Vai tomēr rūpēties par vienādām tiesībām un profesionālās izaugsmes iespējām ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas? Vai mēs cīnāmies par dzimumu līdztiesību pēc būtības vai vārda pēc?
Ikviens būs pamanījis, ka dažās profesijās strādā vairāk vīriešu, citās – vairāk sieviešu, vēl dažās ir izteikts jauniešu vai, tieši pretēji, gados vecāku darbinieku īpatsvars. Bet vai vienmēr tas liecina par nevienlīdzību darbavietā? Kanādiešu psihologs Džordans Pītersons (Jordan Peterson), balstoties Skandināvijas pieredzē, secina, ka, dodot cilvēkiem izvēles brīvību (un attīstītās valstīs cilvēki jūtas daudz brīvāki darīt to, ko patiešām vēlas), vienlīdzīgs iznākums principā nav iespējams. No katrām 20 medmāsām tikai viens ir vīrietis, un no katriem 20 inženieriem viena ir sieviete, un tas notiek dabiski, jo gluži vienkārši vīriešiem vairāk patīk strādāt ar lietām, bet sievietēm – ar cilvēkiem.
Ko tad īsti saprotam ar dzimumu līdztiesību profesionālajā vidē? Tiecoties pēc vienlīdzības, kas kopumā ir apsveicama vēlme, ir diezgan viegli nonākt pie pārprastas dzimumu līdztiesības izpratnes. Piemēram, ja esi darba devējs un vēlies īstenot dzimumu līdztiesību, iespējams, tu rūpēsies, lai vīriešu un sieviešu attiecība uzņēmumā būtu 50:50. Taču kā tu strukturēsi šīs grupas? Vai pieņemsi darbā tikai kristiešus, vai arī islāmticīgos, un ja tā, tad vai arī šai proporcijai jābūt 50:50? Vai arī rūpēsies, lai puse darbinieku būtu homoseksuāli un puse – heteroseksuāli? Vai, izvēloties darbiniekus pēc dzimuma, netiks diskriminētas citas sabiedrības grupas?
Mēģinot izpatikt visām sabiedrības grupām, ir viegli krist galējībās. Uzskatu, ka patiesas vienlīdzības vienīgais kritērijs ir darbinieka profesionālā kompetence, nevienam nedodot priekšroku dzimuma dēļ. Realitāte nereti ir citāda. Mēdz teikt, ka darba devējs, pieņemot darbā vīrieti, pērk viņa potenciālu, bet, pieņemot darbā sievieti, – to, ko viņa jau ir sasniegusi, viņas profesionālo pagātni. Tātad sievietei ir jāpierāda savas spējas, lai iegūtu darbu, kamēr vīrietim tiek dots uzticēšanās kredīts. Tieši šī nevienlīdzīgā attieksme ir daudz lielāks šķērslis patiesai vienlīdzībai nekā sieviešu vai vīriešu skaits darbinieku rindās.
Pasaulē ir daudz tā saucamo lomu modeļu jeb uzskatāmu piemēru, kur sievietes veiksmīgi sevi apliecina izteikti vīrišķīgās profesijās un otrādi. Arī Latvijā gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē varam atrast piemērus, no kā mācīties, iedvesmoties un kam sekot. Taču ne vienmēr šajos labajos piemēros un iedvesmas stāstos ieklausāmies, biežāk tos uztverot kā atkāpi no sabiedrībā iesakņotiem stereotipiem. Lomu sadalījums pēc dzimuma man nešķiet pieņemams, un es kategoriski iebilstu, ja kāds apgalvo, ka sievietes ir mazāk inteliģentas, mazāk drosmīgas, mazāk radošas u. tml. Tomēr arī reklāmas industrijā, kur es strādāju, nenoliedzami dominē vīrieši; to redzam kaut vai Latvian Art Directors Club (LADC) padomes sastāvā, kur darbojas 12 padomes locekļi un no tiem – tikai divas sievietes. Radošie direktori pārsvarā ir vīrieši, sievietes biežāk sastopamas klientu servisā, bet ne jau tāpēc, ka sievietēm trūktu nepieciešamo talantu. Toties sievietēm daudz biežāk nekā vīriešiem ir grūti pateikt “es”. Viņas var būt zinošas un gudras, bet, sastopoties ar kritiku, šaubās par sevi un nereti pat necenšas pamatot savu viedokli un idejas. Arī tas ir profesionālās vienlīdzības aspekts, ko nedrīkst ignorēt – bieži vien sievietes ir daudz vieglāk “stūrēt”, un vīrieši to izmanto.
Priecājos, ka LADC skola izaudzina talantīgas jaunas meitenes, kas veiksmīgi iekļaujas reklāmas industrijas darba tirgū un kam ir lielisks potenciāls veidot jaunu radošo direktoru paaudzi. Mileniāļi salīdzinājumā ar savu vecāku paaudzi vispār daudz labāk tiek galā ar dažādām klišejām un ir brīvāki savās izvēlēs. Var jau teikt, ka jauniešiem, kuri lielāko dienas daļu pavada telefonā, nav saiknes ar ārpasauli. Tomēr tieši šie jaunieši piketē, iet praida gājienos, iesaistās politikā un mobilās ierīces izmanto kā līdzekli sava viedokļa paušanai. Tieši viņi ir tie, kas aizstāv dažādu grupu tiesības pat tad, ja paši pie šīm grupām nepieder, un tas ļauj cerēt uz patiesu vienlīdzību pārskatāmā nākotnē.
Tomēr mūsu vislielākais šķērslis ceļā uz vienlīdzību pēc būtības, manuprāt, ir diskusijas trūkums un neprasme sarunāties. Pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir līdztiesība, kas ir feminisms, kas ir vīriešu dominance, un tikai diskutējot varam nonākt pie kopsaucēja un saprast, kas mums kā sabiedrībai būtu jāmaina. Mēs katrs dzīvojam savā burbulī, savā informācijas laukā, un nespējam līdz galam iejusties otra ādā, un tas vienlīdz attiecas gan uz profesionālo vidi, gan dzīvi ārpus tās. Tāpēc, lai saprastu un pieņemtu atšķirīgo, ir jāmāk sarunāties, bet mēs ļoti ātri nonākam konfliktos. Mums ir jāmācās skaidrot savu pozīciju, artikulēt domas, savaldīt emocijas sarunas karstumā, pārliecināt sarunu biedru. Un izkopt empātiju. Izkāpt no sava burbuļa un mēģināt saprast, kā jūtas citi cilvēki. Jo tikai spēja iedziļināties, uzklausīt un sadzirdēt atšķirīgus viedokļus bruģē ceļu uz pilnvērtīgu vienlīdzību.
Dzimšanas mēneša ietekme uz raksturu – kas vieno vienā mēnesī dzimušos?
Vai tu esi kādreiz pamanījusi to, ka divi cilvēki, kas dzimuši vienā mēnesī, kaut kādā veidā ir līdzīgi? Izrādās, ka tā var būt, jo tas, kurā mēnesī cilvēks piedzimst, ietekmē arī viņa raksturu. Interesanti, vai ne?
Janvāris. Patīk komunikācija un atrašanās uzmanības centrā. Mīl tos, kuri mīl viņu. Cilvēks ar skaistu iekšējo un ārējo pasauli, bet bieži dusmojas. Steidz iegūt jaunus draugus. Šim cilvēkam viegli nodarīt pāri, bet par laimi, viņš arī ātri visu aizmirst! Sapņotājs. Negrib kontrolēt savas emocijas, tādēļ rīcība var būt neprognozējama.
Februāris. Abstrakti domājošs, taču dzīvo realitātē. Inteliģents un gudrs. Raksturīga dažādība izvēlēs un viedoklī. Pievilcīgs. Slēpj sevī mazu velnēnu. Labi saprotas ar cilvēkiem, tāpēc viņam ir ne tikai viens labs draugs, bet vairāki. Temperamentīgs, bet prot būt arī mierīgs un pieticīgs. Mīl brīvību un mērķu sasniegšanu.
Marts. Lielisks cilvēks visās nozīmēs. Pievilcīga personība, kurai piemīt deva seksapīla. Maigs un noslēgts, bet tajā pašā brīdī spēj būt patiess, godīgs un dāsns pret citiem. Patīk uzturēt dziļas un kodolīgas sarunas. Pieliks visas pūles, lai viņa līdzcilvēki būtu laimīgi.
Aprīlis. Piemīt laba humora izjūta. Stūrgalvīgs un pļāpīgs. Labsirdīgs. Raksturīga lojalitāte un atsaucība. Labas komandas darba prasmes. Apveltīts ar labu atmiņu. Dzīves gudrs cilvēks, kas spēj izprast lietas būtību. Patīk aktīva atpūta un kultūra.
Dzimšanas dienas sindroms
Šodien ir mana dzimšanas diena. Atceros, ka bērnībā visa vasara bija īsti gaidīšanas svētki – es skaitīju dienas un gaidīju, kad beidzot pienāks mana dzimšanas diena. Tas bija tāds patīkams satraukums, tauriņi vēderā un prieks (galvenokārt, protams, par gaidāmajām dāvaniņām). Bet šogad (pirmo reizi mūžā) es kaut kā gribu ”izvairīties” no šīs dienas.
Līdz 15 gadu vecumam dzimšanas dienas svinēju laukos – kopā ar radiem un kaimiņiem. Pie mājas zem ozola tika uzklāts galds un svinības turpinājās līdz pat tumsai. Godīgi sakot, neko daudz neatceros, bet ir saglabājusies tā īpašā sajūta, kuru grūti aprakstīt vārdos.
Patiesībā man ļoti patīk organizēt ballītes, aicināt pie sevis ciemos draugus, gatavot cienastus, rūpēties par ciemiņiem, izdomāt visādas trakas lietas un dauzīties līdz pat rīta gaismai. Bet šogad gan vairāk gribas noslēpties. Varbūt tas ir t.s. dzimšanas dienas sindroms. Vai arī āķis ir tajā, ka šogad man paliek trīsdesmit gadu (protams, ka no vienas puses nav svarīgs tas cipars, bet gan tas kā mēs iekšēji jūtamies, tomēr skaitlī 30 slēpjas kaut kas nedaudz biedējošs).
Tomēr zinu, ka tas viss visticamāk ir tāds ”vājuma” mirklis, jo līdz ar pirmajiem apsveikumiem, laimes vēlējumiem un ziediem manu sirdi pārņems patiess prieks.
P.S. Kā ir ar jums, meitenes? Vai jums arī kādreiz ir bijis šāds ”dzimšanas dienas sindroms”?
Dzimšanas dienas ballīte izvēršas 4 cilvēku bojāejā (+VIDEO)
Pirts kompleksā, kurā savu dzimšanas dienu svinēja populārā Krievijas Instagram slavenība Katerīna Didenko, notika traģisks negadījums. Katerīnas ballītē miruši 4 cilvēki.
Viens no mirušajiem ir Katerīnas vīrs. Krievijas mediji vēsta, ka 32 gadus vecais Valentīns miris naktī, slimnīvas reanimācijā.
Ballītes laikā baseinā tika iemesti 25 kilogrami sausā ledus (saseldēts oglekļa dioksīds) kas istabas temperatūru pārvērta par ogļskābo gāzi. Vairāki viesi ieleca baseinā un tūlītēji zaudēja samaņu. Katerīna ir parakstījusi dokumentus par notikušā neizspaušanu, viņa joprojām ļoti pārdzīvo un nespēj noticēt, ka šis viss nav bijis tikai ļauns murgs. Daudzi Instagrama zvaigznes sekotāji bija neizpratnē par radušos situāciju. Vairums atcerējās, ka jubilāre vairākkārt teikusi, ka viņai ir medecīniskā izglītība un, ka viņa pat ir strādājusi aptiekā…
Video
Autors: Dieviete.lv
Dzimšanas diena.
Sveiciens visām šajā brīņišķigajā un saulainajā dienā, dienā kad man vajadzētu pārņemt gaidīšanas un prieka izjūtām jo rīt kā nekā ir mana dzimšanas diena , bet neko tādu diemžēl es nejūtu, tieši pretēji mani ir pārņēmusi mana ikgadējā dzimšanas dienas depresija. Pat vairs nespēju atcerēties sevi tajā vecumā kad man šis depresijas nebija, taču kā katru gadu , arī šogad es prātoju kāpēc mani ir šāda sajūta, un noskaņojums ko sauc par depresiju? Kāpēc? Jo es kļūstu par neatgūstamu gadu vecāka? Es nēsmu izpildījusi sev dodos pagājušā gada solījumus? Nēsmu izdarījusi neko ievērības cienīgu? Esmu bijusi netaisna un nepietiekami laimīga? Nēsmu atradusi savu laimi, un spējusi piedod sev par daudzām lietām? Vēljoprojām esmu viena bez otras pusītes? Nespēju mainīt domāšanu , bet vai vispār vajaga? Nezinu kurš no variantiem ir pareizais , taču rakstot notiekot prāta pašatīrīšanās, tapēc ar dzimšanas dienas noskaņu uzmantoju šo metodi. Jaukus atlikušos vasaras mirkļus, meitenes! xoxo Aiva
Džims Kerijs nosoda Vila Smita rīcību: “Es iesūdzētu viņu tiesā par 200 miljoniem!” (+VIDEO)
Aktieris un komiķis Džims Kerijs reaģējis uz Vila Smita sitienu Krisam Rokam “Oskaru” ceremonijas laikā.
Džims intervijā raidījumam “CBS News” atzina, ka Krisa Roka vietā būtu iesniedzis prasību tiesā pret Vilu Smitu.
”Es šorīt būtu paziņojis, ka iesūdzu Vilu par 200 miljoniem ASV dolāru,” sacīja 60 gadus vecais Džims Kerijs.
Aktieri nepatīkami pārsteigusi zāles reakcija.
“Man bija pretīgi. Man šķita pretīgas šīs stāvovācijas. Man bija sajūta, ka Holivuda ir tāda bezmugurkaulnieku masa. Šis bija skaidrs indikators, ka mēs vairs neesam “foršais klubiņš”,” sacīja aktieris.
“Tas video paliks mūžīgi. Tas būs visuresošs. Šis apvainojums paliks uz ilgiem laikiem.”
Video
Džims domā, ka iemesls, kāpēc Kris Roks līdz šim ir izvēlējies neizvirzīt apsūdzības pret Smitu, varētu būt tāpēc, ka viņš nevēlas apgrūtinājumu.
Džims uzskata, ka Vils Smits varēja atrast citu veidu, kā izrādīt nosodījumu pret komiķa joku. “Ja tu vēlies kliegt no auditorijas un nepiekrist vai pateikt kaut ko “Twitter” vai jebko citu, uz priekšu, bet Tev nav tiesību kāpt uz skatuves un sist kādam pa seju.”
Džims uzskata, ka Vilu kaut kas nomāc iekšēji: “Es viņam novēlu visu labāko, patiešām. Man nav nekas pret Vilu Smitu. Viņš ir paveicis lieliskas lietas, bet tas nebija pareizi.”
Aktieris arī piebilda, ka šī rīcība bijusi savtīga no Vila puses, jo tā aizēnojusi citu aktieru uzrunas un izcīnītās uzvaras.
Vils Smits nākamajā dienā pēc ceremonijas atvainojās par notikušo incidentu “Oskara” balvas ceremonijā:
Džims Kerijs gatavs pamest aktiera karjeru! (+VIDEO)
Aktieris Džims Kerijs pavisam nesen piedalījies animācijas filmā “Sonks 2: Filma”, kurā atveidojis vienu no galvenajiem varoņiem. Slavenais aktieris arvien retāk redzams ekrānos un plāno pamest aktiera karjeru!
Intervijā ar “Access Hollywood” Džims dalījās nākotnes plānos. Aktierim tika jautāts vai viņš nopietni apsver aktiermākslas pamešanu, viņš atbildēja apstiprinoši: “Jā, diezgan nopietni.”
Video
“Jā, es došos pensijā. Droši vien. Es runāju nopietni. Viss atkarīgs no tā, vai eņģeļi man atnesīs ar zelta tinti rakstītu scenāriju, kuru uzskatīšu, ka cilvēkiem ir būtiski redzēt. Tad es varētu turpināt. Šobrīd darbību pārtraucu,” komentē Džims Kerijs.
“Es ļoti izbaudu savu kluso dzīvi. Man patīk gleznot uz audekla. Es mīlu savu garīgo dzīvi un jūtu, ka – šo noteikti nenākas dzirdēt no citām slavenībām – man pietiek. Esmu izdarījis gana daudz. Man pietiek.”
Aktiera fani jau ir pieraduši, ka viņš savā karjerā mēdz ieturēt pauzes, un līdz šim viņš vienmēr atgriezies. Tomēr šoreiz tā varētu arī nenotikt… Džimam ir jau 60 gadi, tādēļ šis lēmums nemaz nešķiet tik neloģisks.
Dziļai ādas mitrināšanai un mīkstināšanai
Lai nu cik šis laikmets būtu ātrs un steidzīgs, mums ir jāatrod laiks, lai sevi palutinātu!
1/4 daļa persika
1 tējkarote 10% saldā krējuma
1/6 tējkarotes medus.
Persiku attīra no mizas (labāk izmantot ļoti nogatavojušos) un saspaida mīkstumu, pievieno saldo krējumu un rūpīgi apmaisa, tad pievieno medu un ļoti rūpīgi apmaisa līdz izveidojas viendabīgas masas konsistence. Uzklāj uz sejas, tur 15 min, nomazgā ar vēsu ūdeni un uzklāj mīkstinošu krēmu.
Āda kļūst nedabīgi samtaina, izlīdzinās sejas tonis, medus ir labs antiseptiķis pinnēm un to atstātajām pēdām
