London Escorts sunderland escorts 1v1.lol unblocked yohoho 76 https://www.symbaloo.com/mix/yohoho?lang=EN yohoho https://www.symbaloo.com/mix/agariounblockedpvp https://yohoho-io.app/ https://www.symbaloo.com/mix/agariounblockedschool1?lang=EN
7.9 C
Rīga
pirmdien, 7 oktobris, 2024
Home Blog Page 34

Mūžībā devusies aktrise Svetlana Bless (+VIDEO)

Dažas nedēļas pirms savas 80 gadu jubilejas piektdien mūžībā devusies aktrise Svetlana Bless, starp kuras spilgtākajām lomām bija Žurka Kornēlija, informē Latvijas Nacionālais teātris (LNT).

1942.gada 4.novembrī Krievijā, Omskas apgabalā dzimusī Bless 1962.gadā beigusi Rīgas 5.vidusskolu, vēlāk mācījusies Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējusi 1964.gadā. Savukārt 1968.gadā viņa absolvējusi Klaunādes un muzikālā žanra nodaļu Cirka un estrādes mākslas skolā Maskavā.

No 1969. līdz 1976.gadam Bless strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, bet 1977.gadā sākusi darbu LNT.

Kā rakstīts LNT simtgadei veltītajā mājaslapā, Bless bija plaša diapazona komiskas ievirzes aktrise. Viņas mākslai bija raksturīga izkopta forma, tēlojums reizēm balansēja uz ekscentriskas klaunādes robežas, turklāt arī dramatiskajās lomās Bless izmantoja spēles teātra paņēmienus.

Video

Aktrises spēlējusi tādās izrādēs kā “Lielā cerību stunda” (1977), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…” (1978), “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties” (1985), “Ar būdu uz baznīcu” (1987), “Ar Dievu pie zemes” (1991), “Emīls un Berlīnes zēni” (1979), “Trešais vārds” (1996) un “Mērnieku laiki” (1980). Tomēr viena no spilgtākajām lomām pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņai bija Žurka Kornēlija, kopš 1994.gada satīriski atspoguļojot aktuālas parādības politikā un sadzīvē.

Teātra zinātniece Ieva Struka LNT mājaslapā raksta: “Šodien gribas piesaukt Kornēlijas spožumu, kas, cita starpā, bija arī ārējs. Viņas kostīms spīdēja un vizuļoja, viņa šarmēja un koķetēja, viņa jokoja un nesa cauri tos, kam pieder vara un pie kuriem ikdienas skatītājs “tiek klāt” tikai Saeimas vēlēšanās, viņa radīja ilūziju, ka caur smiekliem var atrisināt problēmas, un vēl – žurka Kornēlija bija gudra, viņai bija tiešais “vads” ar augšām, proti, viņa zināja vairāk nekā ikdienas skatītājs. Uz allaž bēdīgā, nošņurkušā un vārā [aktiera Jāņa Skaņa atveidotā] Circeņa fona Kornēlija jutās kā dāma. Te nu mūža otrajā pusē bija pienākusi viņas zvaigžņu stunda, kurai pamati tika ielikti tik smalkajā profesionālās izglītības iestādē Maskavā.”

Veselībai sašķoboties un Kornēlijas un Circeņa savienībai noejot no teātra skatuves, māksliniecei neieslīgt vientulībā palīdzēja meita – VDT aktrise Ieva Puķe, kura ir mantojusi mātes teicamo humora izjūtu, aso prātu un perfekto formas izjūtu, raksta Struka.

Par nopelniem “politiskās kultūras” laukā 2000.gadā Bless saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.

Vēsture atkārtojas: Karali Čārlzu III sadusmo Keitai Midltonei veltītā uzmanība! (+VIDEO)

Kopš karalienes Elizabetes II nāves karaliskā ģimene piedzīvo pastiprinātu interesi no sabiedrības. Īpašu uzmanību izpelnījies Čārlzs III.

Pasaule jau ievērojusi, ka Čārlzs III savos 73 gados ir saglabājis savu ekspresīvo dabu. Jaunais karalis ir ļoti nesavaldīgas dabas cilvēks, kurš bieži izpelnās sliktu slavu!

Šajā video redzams, ka pat sīkākais misēklis spēj nokaitināt Čārlzu III, te viņš saniknojas uz pildspalvu.

Karaliskās biogrāfe Ketija Nikolas pavisam nesen izdevusi grāmatu “The New Members of the Royal Family” , kurā atklājusi jaunas detaļas par britu karalisko ģimeni.

Video

Autore grāmatā atklājusi, ka Keita Midltone neprātīgi kaitina Čārlzu III divu iemeslu dēļ – spilgtā izskata un lielās publikas mīlestības dēļ. Tas ļoti atgādina viņa attieksmi pret bijušo sievu princesi Diānu, kuru pat vēl pēc viņas nāves mīl karaliskās ģimenes fani.

Interesanti, ka līdz ar Keitas ienākšanu karaliskajā ģimenē Čārlzs III juties atstumts, jo sabiedrība Viljama sievu uzņēma ar sajūsmu un vēlējās atdarināt viņas vienkāršo, un eleganto ģērbšanās stilu. Keita joprojām ļoti diktē modi visā Lielbritānijā. Čārlzs uzskata, ka Keita novērš tautas uzmanību un viņa labie darbi tādēļ paliekot nepamanīti. Nav noslēpums, ka Čārlzs nekad nav izcēlies ar harizmu, tas gluži vienkārši nav viņa lauks. Pastāv liela iespēja, ka Čārlzam III vienkārši skauž tas, ka viņš nav tik iemīļots karaliskās ģimenes pārstāvis.

Mūžībā devies aktieris Robijs Koltreins, kurš Harija Potera filmās attēloja Hagridu (+VIDEO)

72 gadu vecumā mūžībā devies aktieris Robijs Koltreins, kurš “Harija Potera” filmās attēloja tik iemīļoto Hagridu.

Robijs ir arī filmējies Džeimsa Bonda filmās “Goldeneye” un “The World Is Not Enough”, kā arī ITV detektīvdrāmā “Cracker”.

To, ka aktieris ir devies mūžībā, apstiprināja viņa aģente Belinda Raita. Paziņojumā viņa norādīja, ka aktieris miris slimnīcā netālu no Folkērkas Skotijā.

Video

Līdzjūtību izteikusi arī “Harija Potera” autore Džoanna K. Roulinga:

Vides aktīvisti Londonā aplej ar zupu van Goga “Saulespuķes” (+VIDEO)

Vides aktīvisti piektdien Londonas Nacionālajā galerijā ar tomātu zupu aplējuši Vinsenta van Goga gleznu “Saulespuķes”, redzams video, kas publicēti sociālajos medijos.

Organizācija “Just Stop Oil” paziņojumā apliecināja,  ka divi protestētāji plkst.11 aplējuši gleznu ar “Heinz” tomātu zupu no divām bundžām, šādi pieprasot, lai Lielbritānijas valdība aptur visus jaunos naftas un gāzes projektus.

Video

5 zinātniski fakti par olām: Kāpēc tās ir vērts lietot uzturā regulāri?

Piektdien, 14.oktobrī, svin Pasaules olu dienu. Tai par godu, kā arī atgādinot olu nozīmi mūsu ikdienas uzturā, Latvijas Apvienotā putnkopības asociācija (LAPNA) ir apkopojusi svarīgākos ieguvumus, lietojot šo produktu.

“Olas ir veselīgs, viegli pieejams dabisks pilnvērtīgs olbaltumvielu un dažādu citu uzturvielu avots, kas palīdz uzturēt sabalansētu diētu un dzīvesprieku,” piebilda LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.

Atzīmējot starptautisko olu dienu, Rīgā un Iecavā norisināsies zibakcijas un dažādas ar olām saistītas aktivitātes. 14.oktobrī plkst. 11.00 Doma laukumā tiks kopīgi veidota kustības “Olas ir spēks!” atpazīšanas zīme aptuveni 100 m2 platībā. Turpat uz vietas būs “Olas ir spēks!” pavāru busiņš, kurā bez maksas varēs nogaršot dažādus olu ēdienus. Savukārt, sestdien, 15.oktobrī no plkst. 11.30 uz līdzīgām aktivitātēm Iecavas stadionā tiek aicināts ikviens sabiedrības loceklis, olu mīlis, sportists vai veselīga uztura piekritējs. Ikviens pasākuma dalībnieks saņems pārsteiguma balvas.

Olas palīdz sasniegt fitnesa mērķus

Olbaltumvielas ir viena no svarīgākajām uzturvielām, kas nepieciešamas pēc treniņa diētām. Augstas kvalitātes olbaltumvielu patēriņš pēc treniņa palīdzēs atjaunot muskuļus, un enerģijas krājumus, kā arī stimulēt jaunu muskuļu augšanu. Tas nozīmē, ka darba rezultātus varētu redzēt ātrāk.

Lai gan muskuļi galu galā atjaunosies paši, pētījumi liecina, ka pietiekama proteīna ēšana divās stundās pēc treniņa palīdzēs ķermenim atjaunoties ātrāk un  muskuļiem augt efektīvāk. Svarīgi, ka veselas olas stimulē muskuļu augšanu un atjauno pat vairāk, nekā ēdot tikai olu baltumus.

Starptautiskā Sporta uztura biedrība iesaka sportistiem izvēlēties pilnvērtīgus olbaltumvielu avotus, piemēram, olas, lai stimulētu muskuļu proteīnu sintēzi. Tas ir dabisks process, kurā tiek ražots proteīns, lai labotu intensīvas slodzes izraisītus muskuļu bojājumus. Viņi arī apgalvo, ka olas var viegli iekļaut uzturā visas dienas garumā, jo tās var pagatavot kopā ar lielāko daļu ēdienreižu, kā arī līdzņemšanai.

Nepārspējamais holīna spēks

Vēl nesen holīna loma sabalansētā uzturā bija lielā mērā ignorēta. Holīns ir mazāk zināma būtiska uzturviela, kas atrodama olās un ir nepieciešama normālai ķermeņa darbībai un cilvēka veselībai. Liela nozīme holīnam ir smadzeņu veselībā gan attiecībā uz zīdaiņa smadzeņu attīstību grūtniecības laikā, gan normālu smadzeņu darbību pieaugušajiem, piemēram, atmiņu un domāšanu, tomēr daudzi cilvēki neievēro ieteicamo devu.  

Holīns ir būtisks arī aknu darbībai, tauku vielmaiņai un normālai sirds un asinsvadu darbībai. Eksperti iesaka vīriešiem un sievietēm vecumā virs 19 gadiem patērēt attiecīgi 550 mg un 425 mg holīna dienā.

Līdztekus liellopu aknām, olas ir nākamais bagātākais holīna avots. Divas olas dienā nodrošina gandrīz 300 mg holīna, kas ir vairāk nekā puse no ieteicamās dienas devas. 

Nav jāsatraucas par holesterīnu

Pirms vairākiem gadu desmitiem bija uzskats, ka olu dzeltenumos atrodamā holesterīna lietošana var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs, kas galu galā var palielināt sirdslēkmes un insulta risku. Taču Amerikas sirds asociācijas jaunākie pētījumi apstiprina, ka olu ēšana kā daļa no veselīga uztura būtiski neietekmē holesterīna līmeni asinīs un tāpēc lielākajai daļai cilvēku nepalielina risku saslimt ar sirds slimībām. Olu ēšana tieši faktiski var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni.

Olas kā sabiedrotais svara kontrolei

Olām ir vērtīga loma veselīga svara un sabalansēta uztura veidošanā. Pārtikas produktu kaloriju saturs ir ļoti svarīgs faktors, kas nosaka pārtikas ieguldījumu svara kontrolē. 1 ola satur 6 gramus proteīna un tikai 70 kalorijas, tās palīdz arī ilgāk just sāta sajūtu. Ar olām ir iespējams piekļūt daudzām organismam nepieciešamajām uzturvielām, uzņemot maz kalorijas.

Ir pierādīts, ka pārtikas produkti, kas satur augstu olbaltumvielu līmeni, samazina apetīti un palielina sāta sajūtu, salīdzinot ar ogļhidrātiem vai taukiem bagātu pārtiku, kaut arī tie satur tādu pašu kaloriju skaitu. 

Olas var arī palīdzēt uzlabot vielmaiņu. Ēdot olbaltumvielām bagātu pārtiku, īstermiņā var stimulēt vielmaiņu vairāk nekā ar ogļhidrātiem vai taukiem, jo ir nepieciešams lielāks enerģijas daudzums. 

Lielisks risinājums D vitamīna trūkumam organismā

D vitamīnam ir izšķiroša nozīme, palīdzot mums saglabāt savu veselību. Tās galvenā funkcija ir atbalstīt kalcija un fosfora uzsūkšanos un metabolismu, saglabājot kaulu stiprumu, veselīgus zobus. D vitamīns arī palīdz regulēt un uzturēt spēcīgu imūnsistēmu. Papildus šiem primārajiem ieguvumiem pētījumi liecina, ka D vitamīnam var būt nozīme arī depresijas mazināšanā, aizsargāšanā pret dažiem vēža veidiem un akūtu elpceļu infekciju, tostarp saaukstēšanās un gripas ārstēšanu. 

Olas ir ne tikai garšīgas, bet arī lieliski barojošs ēdiens. Olas ir arī viegli pieejamas un daudz lētāka alternatīva salīdzinājumā ar D vitamīna piedevām, padarot tās par ideālu izvēli daudziem cilvēkiem kā kompensēt D vitamīna trūkumu. Jau īpaši Latvijas laika joslā, tuvojoties rudenim un tumšajam laikam, ir svarīgi atrast alternatīvus D vitamīna avotus, ko vasarā bija iespējams saņemt no saules stariem.

Filma atklāj šokējošas apsūdzības slavenam Holivudas aktierim par kanibālisma fantāzijām un sieviešu seksuālu izmantošanu! (+VIDEO)

Ārmijs Hammers (Armie Hammer) un viņa ietekmīgā ģimene vēl pirms pāris gadiem baudīja mierpilnu, ērtu dzīvi, tomēr 2021. gada sākumā skandalozas apsūdzības, kas saistītas ar kanibālisma fantāzijām un sieviešu seksuālu izmantošanu, sagrāva karjeru vienam no pieprasītākajiem Holivudas aktieriem. Tagad par šokējošajām apsūdzībām un Hammeru dinastijas tumšo vēsturi Latvijā skatāma “discovery+” dokumentālā filma trīs daļās “House of Hammer”. 

Apsūdzības par sieviešu seksuālu izmantošanu, kas pēdējos gados izvirzītas pret Ārmiju Hammeru, ir tikai aisberga redzamā daļa, kad runa ir par Hammeru dinastiju. “House of Hammer” ļauj kļūt par liecinieku patiesi šausminošiem noslēpumiem, ko nesekmīgi centās slēpt šīs ģimenes nauda un vara. Dokumentālā filma ir platforma ļoti drosmīgām sievietēm, kas atklāti dalījās ar savu pieredzi, turpinot diskusijas par vardarbību, kas vērsta pret viņām. 

Hammera straujais kāpiens pa slavas kāpnēm apstājās, upuriem nākot klajā ar sensacionāliem un dziļi traumējošiem apgalvojumiem par verdzību, kanibālisma fantāzijām, iniciāļu iededzināšanu uz citu cilvēku ķermeņiem. Apsūdzības par seksuālu izmantošanu, kas pret slaveno un kritiķu augsti novērtēto aktieri Ārmiju Hammeru tika celtas 2021. gadā, pārsteidza Holivudas slavenības un viņa talanta cienītājus visā pasaulē. 

Video

“House of Hammer” dokumentālās filmas notikumi aizsākas 2020. gadā, kad Hammera slava sasniedza kulmināciju. Pateicoties Ārmija tantes Keisijas Hammeres (Casey Hammer) un vairāku sieviešu liecībām, kas apsūdz Ārmiju, dokumentālā filma atklāj līdz šim noklusētus un tumšus noslēpumus, kas slēpjas vienā no Amerikas zināmākajām ģimenēm, sākot no apsūdzībām par vardarbību pret sievietēm līdz politiskām manipulācijām un finanšu krāpšanām.

Katra filmas epizode atspoguļo un iztirzā vardarbības modeli, nākot klajā ne tikai ar jau zināmo informāciju, bet arī dziļi šokējošiem faktiem par Hammeru ģimenes saknēm Amerikas vēsturē un ieilgušo ļaunprātīgu varas izmantošanu. Kopā ar skandaloziem arhīvu materiāliem, “House of Hammer” detalizēti stāsta par spēcīgas, bagātas un manipulatīvas ģimenes gadu desmitiem ilgušo līdzcilvēku izmantošanu un rūpīgi glabātiem noslēpumiem. 

Kā sarunāties ar bērniem par naudu?

Pārdomāta naudas tērēšana ir prasme, kas jāapgūst. Ir svētīgi ļaut bērnam izdarīt savas pirmās izvēles, pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību un izprast dažādas sakarības. Pamācoša būs arī pirmā “bankrota” piedzīvošana vai nožēla par impulsīvu vai nevajadzīgu pirkumu. Vecāku svarīgākais uzdevums ir nodrošināt bērnam iespēju šādu pieredzi veidot un būt klāt ar gudru, iedrošinošu padomu. Kā bērnam saprotamā valodā izskaidrot naudas likumsakarības un iemācīt, ka “nauda kokos neaug”? Swedbank Finanšu institūta eksperti dalās padomos, kā sarunāties ar atvasēm par naudu un veicināt finansiāli atbildīgu ieradumu veidošanu jau no mazotnes.

Iepazīstiniet bērnus ar naudu kā maksāšanas līdzekli un izskaidrojiet pamatsakarības. Izpratne par naudas vērtību ir jāmāca jau no mazotnes. Bērni pret naudu izturēsies atbildīgi, ja sapratīs, ka visam ir sava cena un lietas mājās neuzrodas no nekurienes. Tieši ģimenē bērns pirmo reizi sastopas ar naudu un gūst par to priekšstatu, kas sākas ar vienkāršām un ikdienišķām sarunām – piemēram, kāpēc nevar nopirkt tik daudz saldumu, cik gribētos, vai kāpēc pieaugušajiem jādodas uz darbu. 

Palīdziet bērniem saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku var runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās nauda nereti tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu u. tml. Tāpēc ir svarīgi veidot bērnu izpratni, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā pēc vajadzības, bet atkal – tikai tik, cik nopelnīts. 

Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Paskaidrojiet, ka dažādu profesiju pārstāvji saņem atšķirīgu atalgojumu, jo sabiedrībā radītā profesiju vērtība nav vienlīdzīga. Laba izglītība un dažādu prasmju apgūšana vienmēr palielinās iespējas nākotnē nopelnīt vairāk naudas, un svarīgas būs arī personības īpašības, piemēram, neatlaidība, uzņēmīgums un drosme, mērķtiecība. Tas, ko bērns var darīt jau tagad, ir ikdienā rūpēties par prasmju un personības īpašību attīstīšanu – uzņemties atbildību, rūpējoties par mazāko brāli, māsu vai mājdzīvnieku, izrādīt iniciatīvu, iesaistoties ārpusskolas aktivitātēs, trenēt disciplīnu sporta aktivitātēs u. tml.

Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas mājas darbos vairs negrib palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem. Toties droši var paredzēt atalgojumu par neikdienišķiem darbiem, par ko patiešām kādam būtu jāmaksā, – piemēram, par automašīnas salona tīrīšanu. Vienojoties ar bērnu par atalgojumu, ir svarīgi uzsvērt, ka maksāsiet par kvalitatīvi padarītu darbu un nemaksāsiet, ja darbs būs paveikts pa roku galam.

Palīdziet izprast krāšanas burvību. Lielāki tēriņi ir jāplāno laikus, veidojot uzkrājumus. Uzkrājumu summai vismaz sākotnēji nav izšķirošas nozīmes, jo galvenais ir izkopt paradumu krāt. Māciet bērnam sākt ar mazumiņu un pakāpeniski uzkrājumu summas palielināt. Kopīgi izgatavojiet krājkasīti, piemēram, no stikla burciņas. Tā bērni redzēs, kā “aug” naudas kaudzīte, un iemācīsies galvenos krāšanas noteikumus: tā aizņem laiku, prasa pacietību, taču, jo vairāk atliksim un jo ātrāk sāksim krāt, jo ātrāk sasniegsim savus mērķus. 

Konkrēts krāšanas mērķis un laiks, kad tas tiks sasniegts, dod būtisku motivāciju krāt. Lai palīdzētu bērniem efektīvāk tiekties uz mērķi, aiciniet viņus uzzīmēt savu sapni, kam viņi krās naudu. Nenovirzīties no mērķa un apjaust, ka krāšanas periods nav bezgalīgs, palīdzēs īpašs krāšanas kalendārs, kurā bērns var sekot līdzi gan mērķa izpildei, gan līdz tam atlikušajam laikam. 

Ir svarīgi ar bērniem pārrunāt arī drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Pārrunājiet ar bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Vienlaikus rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e-vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus. Uzsveriet, ka bērniem bez apspriešanās ar jums nevajadzētu pirkt spēļu papildu piedāvājumus un jo īpaši kaut kur ievadīt vai kādam atklāt personas datus, finanšu datus vai paroles.

Īpaša saruna par naudu gaidāma arī 31. oktobrī, kad 2.–4. klašu skolēni visā Latvijā aicināti piedalīties īpašā Swedbank finanšu pratības iniciatīvā “Naudas diena”. Tajā bērni vieglā un aizraujošā veidā uzzinās, kas ir budžets, kā tas top un ekspertu vadībā kopā veidos klases ekskursijas budžetu. Trīs klases izlozes kārtībā saņems arī finansējumu Naudas dienas ietvaros izplānotās ekskursijas īstenošanai. Pasākums norisināsies tiešsaistē visās Latvijas skolās, un dalība tajā ir bez maksas. Vairāk informācijas www.naudasdiena.lv. 

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kuras mēdz ļoti ātri apvainoties!

Šo 3 horoskopa zīmju pārstāvji bieži mēdz apvainoties. Kuri tie ir?

Auns

Aunam ļoti patīk mācīt citus un dzīvot pēc savas taisnības. Traki ir tad, ja šai horoskopa zīmei ko pārmetīsiet, jo Auna dabā ir ilgi turēt ļaunu prātu… Pat, ja Aunam sniegsiet kādus “ieteikumus” tas šo zīmi spēs visai ātri aizskart, jo tikai Auns zina, kas viņam ir labāk!

Vērsis

Jebkurš neuzmanīgs vārds var sāpināt šīs zīmes pārstāvi. Vērsim ir bagāta iztēle, tāpēc pat tad, ja cilvēks nav mēģinājis aizskart šo zodiaka zīmes pārstāvi, viņš var izdomāt un pieņemot šo lēmumu pats. Tajā pašā laikā, ja jūs aizvainosiet Vērsi, viņš neatriebsies, bet gan viņš sevī turēs dziļu aizvainojumu un dusmas.

Skorpions

Ar šo zodiaka zīmi ir mazliet vieglāk. Skorpioniem ir liela pacietība, tomēr ir kāda neredzama robeža, kuru nedrīkst pārkāpt un kad tā ir pārkāpta šo zodiaka zīmju pārstāvji var ”uzsprāgt” un pateikt cilvēkam sejā visu ko domā. Viņš aizvainojumus uztver ļoti nopietni.

Karaļa Čārlza III kronēšana raisījusi jaunas nesaskaņas karaliskajā ģimenē! (+VIDEO)

Lielbritānijas karaļa Čārlza III kronēšanas datums ir nākošā gada 6. maijs, bet šajā dienā ir vēl kāds būtisks notikums. Kronēšanas ceremonija notiks Vestminsteras abatijā (Londonā) un to vadīs Kenterberijas arhibīskaps.

“Ceremonijā kopā ar karali Čārlzu III tiks kronēta arī karaliene konsorte Kamilla” – tā teikts paziņojumā.

Ļoti dīvaini, ka Čārlza III kronēšana notiks šajā datumā, jo 6.maijā savu dzimšanas dienu svinēs karaļa Čārlza III jaunākā dēla prinča Harija un viņas sievas Meganas Mārklas dēls Ārčijs Mauntbatens – Vindzors. Ārčijam paliks 4 gadi.

Nav zināms vai uz kronēšanas ceremoniju ieradīsies princis Harijs ar sievu Meganu Mārklu.

Video

Tapis zināms, ka seriāla “Pilna māja” aktiera Boba Sageta saknes ir meklējamas Latvijā (+VIDEO)

Facebook ir parādījies kāds ieraksts, kurā atklājies, ka nelaiķa aktiera Boba Sageta saknes ir meklējamas Latvijā!

Ļoti interesanti, ka aktiera vectēvs ir dzimis Latvijā. 

“Internetā uzgāju informāciju, ka viņa vectēvs, pēc izcelsmes ebrejs, bija dzimis Varakļānos, Latvijā, un 1913. gadā ieradās ASV ar 19 dolāriem kabatā,” atklāj kāds soctīklu lietotājs.

Boba vectēvs ar uzvārdu Žoguts dzimis 1891. gadā Varakļānos un 1913. gadā ieradās ASV, lai sāktu jaunu dzīvi Latvijā. Viņš ir dzimis posmā no 26. jūnija līdz 8. jūlijam, bet, kā daudzi imigranti, viņš uzstāja, ka ir dzimis 4. jūlijā, kas ir ASV neatkarības diena. 

Bobs Sagets no 1987. līdz 1995. gadam atveidoja televīzijas sporta ziņu vadītāju Deniju Teneru, kuram pēc sievas nāves jāaudzina trīs meitas, 2016.-2020. gadā aktieris atgriezās Denija lomā seriāla turpinājumā “Fuller House” jeb “Pilnāka Māja”.

Video

Princis Harijs izsakās, ka viņam ir pieci bērni! (+VIDEO)

Princis Harijs sarunā ar fonda “WellChild” dalībniekiem “interesanti” izteicies par savu bērnu skaitu. Harijs organizāciju atbalsta no 2007. gada un bieži piedalās labdarības fonda pasākumos. Šogad princis ikgadējo ceremoniju nevarēja apmeklēt klātienē, jo mūžībā devās viņa vecmāmiņa karaliene Elizabete II.

Šī iemesla dēļ Harijs organizēja attālinātu tikšanos ar prēmijas uzvarētājiem, bērnu vecākiem un visiem, kam ar šo fondu ir jebkāda saistība..

Hariju aizkustinājusi saruna ar 4 gadus veco Henriju Veinsu un viņa vecākiem. Harijs atvainojās, ka nav varējis balvu pasniegt pats personīgi, tad viņš nedaudz pastāstīja par saviem bērniem. Prinča Harija un Meganas Mārklas ģimenē aug divi bērni dēls Ārčijs (3) un Lilibeta Diāna (1).

Video

“Tu izklausies tieši tāpat kā mans dēls Ārčijs. Tā pati smieklīgā, “ķērcošā” balstiņa. Man tas ļoti patīk,” – atzina Harijs.

Tad Harijs pastāstīja arī par savu meitu Lilibetu Diānu: “Bērniem viss ir lieliski. Ārčijs visu laiku ar kaut ko ir ļoti, ļoti aizņemts, bet Lilibeta mācās runāt, kas ir patiešām lieliski.”

Princis Harijs arī pastāstīja, ka viņa ģimenē ir vairāki mājdzīvnieki – divi bīgli Gajs un Mamma Mia un melnas krāsas labradors  Pūls.

“Mūsu mājās ir trīs dzīvnieki, tā kā principā mums ir pieci bērni!,” – pajokoja Harijs. “Trijatā viņi skrien apkārt, tvarsta vāveres un sagādā mums daudz un dažādas problēmas katru dienu. Šie suņi patiesībā mums izrāda milzīgu emocionālo atbalstu, kad ir grūti.”

Čārlzu III kronēs 6. maijā (+VIDEO)

Lielbritānijas karaļa Čārlza III oficiālā kronēšanas ceremonija notiks nākamgad 6.maijā Vestminsteras abatijā Londonā, otrdien pavēstīja Bakingemas pils.

Čārlzu “svaidīs ar eļļu, svētīs un konsekrēs” Kenterberijas arhibīskaps, kurš arī vadīs dievkalpojumu.

Monarha dzīvesbiedre karaliene konsorte Kamilla arī tiks kronēta, teikts paziņojumā.

Video

Pēc karalienes Elizabetes II nāves 8.septembrī troni mantoja viņas vecākais dēls Čārlzs, automātiski kļūstot par Lielbritānijas jauno karali.

Troņmantošanas padome Čarlzu III par Apvienotās Karalistes jauno monarhu oficiāli pasludināja 10.septembrī.

Mūžībā devusies seriāla “Noziegumam pa pēdām” zvaigzne Andžela Lensberija (+VIDEO)

96 gadu vecumā Losandželosā otrdien no dzīves aizgājusi īru un angļu izcelsmes aktrise Andžela Lensberija, kas daudziem atmiņā palikusi ar rakstnieces detektīves Džesikas Flečeres lomu televīzijas seriālā “Murder, She Wrote” (“Noziegumam pa pēdām”).

“Dāmas Andželas Lensberijas bērni ar skumjām paziņo, ka viņu māte mājās Losandželosā mierīgi miegā aizgājusi no dzīves tikai piecas dienas pirms savas 97.dzimšanas dienas,” teikts ģimenes paziņojumā.

Video

Karjeras gaitā, kas ilga vairāk nekā septiņus gadu desmitus, Lensberija filmējusies aptuveni 60 filmās un atveidojusi galvenās lomas Brodvejas mūziklos.

Viņa godalgota ar sešiem “Zelta globusiem”, piecām “Tony” balvām, bet 2013.gadā saņēmusi goda “Oskaru” par mūža ieguldījumu.

Kā atpazīt pārpircējus, kuri vēlas no Tevis nopirkt meža zemi pēc iespējas lētāk?

Meža zemes īpašniekiem bieži nākas saskarties ar vietējiem uzņēmējiem (mežu pārpircējiem), kuri vēlas iegādāties īpašumus par iespējami lētāku cenu, kas vairumā gadījumu ir ļoti neizdevīga meža saimniekam. Zīles pieredze rāda, ka vairumā gadījumu meža īpašnieks zaudē 30-50%, ja uzķeras un pārdod īpašumu vietējiem pārpircējiem. Lai Tu nezaudētu no sava īpašuma pārdošanas, lauku īpašumu konsultāciju centrs Zīles.lv piedāvā iepazīties ar vērtīgu informāciju, kā savlaicīgi atpazīt situācijas un pārpircējus, kuri vēlas no Tevis nopirkt meža zemi pēc iespējas lētāk. 

Kādos gadījumos Tu vari saskarties ar meža pārpircēju?

Bieži vien meža saimnieki saskaras ar situāciju, kad nepieciešams ātri pārdot īpašumu, kas paver iespējas pārpircēju aktīvai darbībai. Šāda steiga var rasties dažādu apstākļu ietekmē, piemēram, meža īpašnieka sarežģītas finansiālās situācijas gadījumā, ko pārpircēji var izmantot kā iespēju, lai mudinātu saimnieku steigā pārdot zemi, neiepazīstoties ar situāciju tirgū un neizvērtējot vairākus piedāvājumus. Tāpēc bieži spiediens un steidzināšana no pārpircēju puses liek meža zemes īpašniekiem piekrist sev neizdevīgam darījumam. 

Tāpat arī citās situācijās, kad vēlies pārdot savu meža īpašumu un sāc meklēt pircējus, ar Tevi var sazināties meža pārpircēji, kuri dažkārt pat ar viltus metodēm var panākt neizdevīga darījuma slēgšanu. Nezināšanas un informācijas trūkuma dēļ par meža pirkšanas un pārdošanas jautājumiem zemes īpašnieks var piekrist pārpircēju nosacījumiem. Tāpēc, ja pārdod mežu, lauku īpašumu konsultāciju centrs Zīles.lv, pirmkārt, iesaka nesteigties ar tā pārdošanu un kārtīgi visu apdomāt, jo steigas rezultātā var nākties zaudēt pat 30-50%, un, otrkārt, vērsties pie konsultantiem, kuri ieteiks pareizo ceļu īpašuma pārdošanā vai apsaimniekošanā.

Ir bieži gadījumi, kad šie pārpircēji un nereti arī lielas un atpazīstamas kompānijas var sazināties ar meža īpašniekiem arī tad, ja netiek plānota īpašuma pārdošana. Izmantojot dažādas metodes, saimnieki tiek mudināti un dažkārt pat iebiedēti (piemēram, biedēšana ar straujām cenu izmaiņām, kā rezultātā cena par zemi var samazināties) pārdot savu meža īpašumu.

Kā atpazīt pārpircējus, kuri vēlas pēc iespējas lētāk iegādāties Tavu īpašumu?

Zvani un ierašanās īpašumā

Pat, ja nepārdod savu īpašumu, Tu vari saņemt pēkšņus zvanus no nezināmiem cilvēkiem vai uzņēmumiem ar vilinošu piedāvājumu nopirkt Tavu īpašumu. Meža īpašnieki var saņemt zvanus no vairākiem nezināmiem numuriem, kuri īstenībā ir viena un tā pati kompānija, kas stāsta, ka apzvana visus cilvēkus pēc kārtas, meklējot, kam ir īpašumi. Tāpat šie atjautīgie uzņēmēji var personīgi ierasties pie Tevis mājās ar stāstu, ka tiek zāģēts blakus īpašumā vai ka viņiem pašiem pieder īpašums, tāpēc vēlas pirkt Tavu zemi, lai to apsaimniekotu un lai Latvijas zeme paliktu latviešiem. Protams, visbiežāk tie ir meli, ar kuru palīdzību īpašuma saimnieks tiek mudināts pārdot savu zemi.

Skaistas reklāmas un citi labumi

Meža zemju īpašnieki, meklējot pircējus īpašuma pārdošanas gadījumā, var saskarties ar skaistām un agresīvām reklāmām, kas sola augstākās cenas par hektāru un citus ieguvumus saimniekam, kas visbiežāk ir maldinoša vai nepatiesa informācija. Šīs reklāmas ir tikai ar mērķi iegūt Tavus kontaktus un datus par īpašumu, lai varētu uzsākt “apstrādāšanas” procesu, lai nopirktu Tavu īpašumu pēc iespējas lētāk! Pēdējā laikā šie uzņēmēji ir palikuši sevišķi radoši, solot dažādas balvas – degvielas kartes, mašīnas, ceļojumus un citus labumus. Esi kritisks un aizdomājies, kāpēc kaut kas tāds notiek, vai tās nav lamatas? Galā Tu ceri uzvarēt ceļojumā no tiem, kam pārdevi savu meža īpašumu par 30-50% lētāk!

Pazīstamu cilvēku iesaistīšana

Mazāk izplatītas metodes, ar kuru palīdzību pārpircēji var mudināt saimniekus pārdot savus īpašumus, ir saimniekam pazīstamu cilvēku iesaistīšana, kuri var iedrošināt pārdot zemi konkrētiem uzņēmējiem. Diemžēl var tikt iesaistītas arī dažādas amatpersonas, mērnieki un taksatori, kuri var ieteikt konkrētus uzņēmumus, kas maksā augstākās cenas.

Atpazīstot un izvairoties no šādiem mežu pārpircējiem un uzņēmumiem, varēsi iegūt vismaz par 30% vairāk vai arī saglabāt savu īpašumu, nopelnot vēl vairāk ilgtermiņā. Ja vēlies uzzināt, kā no savas meža zemes iegūt maksimālu ieguvumu, to pārdodot īstajiem gala pircējiem vai viedi apsaimniekojot, sazinies ar Zīles.lv lauku īpašumu konsultantiem.

Latvija ir pasaules līdere palīdzībā Ukrainai karā pret Krieviju

Latvija turpina palīdzēt Ukrainai karā ar Krieviju, ierindojoties pirmajā vietā starp valstīm, kuras ziedojušas visvairāk attiecībā pret savas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Latvija kopš šī gada 24.janvāra līdz 3.oktobrim Ukrainai ir ziedojusi 0,9% no valsts IKP. Otrajā vietā ar 0,8% no IKP ierindojas Igaunija, bet trešo vietu aktīvāko ziedotāju vidū ir Polija ar 0,5% no valsts IKP.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati liecina, ka Latvija ir ziedojusi 314 miljonus eiro, kas ir 16. labākais rādītājs pasaulē un lielākais atbalsts, ņemot vērā valsts IKP.

Visvairāk Latvija Ukrainai ziedojusi tieši militārām vajadzībām, atvēlot 298 miljonus eiro, kas ir astotais labākais rādītājs pasaulē.

Savukārt Igaunija kopumā saziedojusi 263 miljonus eiro. Apmēram 258 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Polija atvēlējusi gandrīz trīs miljardus eiro, kur lielākā daļa jeb 1,82 miljardi eiro tika novirzīti militārai palīdzībai. Polija sniedza arī finansiālu palīdzību Ukrainai vairāk nekā viena miljarda apmēra.

Kaimiņvalsts Lietuva ierindojas ceturtajā vietā ar saziedotiem 244 miljoniem eiro, kur 187 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) valstis Ukrainai ir ziedojušas 16,2 miljardus eiro. Lielākā dala jeb 12,3 miljardi eiro ir finanšu atbalsts Ukrainai, bet militārām vajadzībām tika novirzīti 2,5 miljardi eiro.

Visvairāk jeb 52,3 miljardus eiro Ukrainai ziedojusi ASV. Lielākais atbalsts tika novirzīts militārai palīdzībai, piešķirot 27,6 miljardus eiro. Finansiālā palīdzība sasniegusi 15,2 miljardus eiro, bet humanitārā 9,5 miljardu apmēra.

Jāņem vērā, ka valstu solītā palīdzība Ukrainai var atšķirties no jau saņemtās palīdzības, it īpaši šī atšķirība redzama militārā atbalsta sniegšanā, piemēram, ASV ir apņēmusies piešķirt Ukrainai ieročus 27,6 miljardu eiro apmēra, bet fiziski līdz šim ir piegādāta militārā palīdzība 2,55 miljardu eiro apmērā.

Savukārt Latvijas saziedotā militārā palīdzība 298 miljonu apmērā ir pilnībā piegādāta Ukrainai.

Kopumā NATO un ES ziedojuši Ukrainai 2% no sava kopējā tanku skaita, kā arī Ukrainai tika nodoti 4% no kopējā haubiču skaita un 5% no visām NATO un ES Reaktīvo raķešu palaišanas sistēmām.

Tajā pašā laikā Vācijas ieroču saistību kopējā vērtība nav palielināta jau vairākus mēnešus. Tie paliek nemainīgi 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā ir bijuši tikai ierobežoti jauni solījumi no Francijas, Lielbritānijas, Spānijas vai Itālijas.

5 aizraujoši seriāli, kas izturējuši laika pārbaudi!

Ir seriāli, kurus var skatīties atkal un atkal. Tie ir tik labi, ka katru reizi izdodas pamanīt ko jaunu un interesantu. Laiks, kas pavadīts ar iemīļotajiem varoņiem, ir kā atkalsatikšanās ar seniem draugiem. Arī kanālos FOX un “FOX Life” var gremdēties atmiņās un vērot seriālus, kas jau daudzu gadu garumā ir iemantojuši skatītāju mīlestību. Ne velti tiem ir tik daudz sezonu.

Labākie izmeklēšanas noslēpumi un attiecību līkloči 

“Kāsla metodes” (8 sezonas, 173 sērijas) producents Endrū Mārlovs nāca klajā ar ideju par detektīvseriālu, kurā primāri bija nevis paši noziegumi un to izmeklēšana, bet gan divu pretstatu – detektīves Keitas Beketas (Stana Katiča) un rakstnieka Ričarda Kāsla (Nātans Filions) – attiecības.  

Seriāls ātri vien izpelnījās skatītāju uzmanību un mīlestību, un, otrās sezonas sākumā, tas reitingos sacentās ar tādiem grandiem kā “24 stundas”, “Doktors Hauss” un “C.S.I”. Tādēļ otro “Kāsla metodes” sezonu, kurā bija paredzētas 13 sērijas, sākotnēji pagarināja līdz 22 sērijām un vēlāk līdz 24 sērijām, kas amerikāņu televīzijā notiek ārkārtīgi reti.

Jāpiebilst, ka visas sešas Ričarda Kāsla grāmatas, kuru stāstus seriāls “Kāsla metode” stāstīja no pirmās līdz sestajai sezonai, nonāca pārdošanā un iekļuva “The New York Times” dižpārdokļu saraksta pirmajā desmitniekā. Un ne tikai – ceturtā grāmata no šīs sērijas ar nosaukumu “Heat Rises” pat nokļuva šā prestižā saraksta pirmajā vietā!

Labākie izmeklēšanas noslēpumi un attiecību līkloči seriālā “Kāsla metode” – skaties kanālā “FOX Life” no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 22.00!

Ieskats antropoloģijas pasaulē

Seriāls “Nozieguma skelets” (10 sezonas, 210 sērijas) stāsta par ārkārtīgi gudru, taču vientuļu dakteri Brenanu, kurai vienkārši nav laika veidot attiecības. Visa viņas dzīve ir veltīta antropoloģijai un uzdevumu šķetināšanai vienatnē. Taču tad darbavieta viņai sagādā pārsteigumu – partneri, ar kuru Brenanai turpmāk būs jāstrādā kopā.

Institūtā ierodas Federālā Izmeklēšanas Biroja (FIB) dažādi šķēršļi, lai veiksmīgi atklātu noziegumus. Protams, ka starp galvenajiem varoņiem uzliesmo arī romantiska dzirksts un atklājas, ka viņus vieno kas vairāk par darba attiecībām.

Ieskaties antropoloģijas pasaulē arī tu 20.00!

Reālistiskākais ASV medicīnas seriāls

Seriāla “Rezidents” (5 sezonas, 94 sērijas) sižeta centrā ir jauns ārsts Devons Pravešs (Manišs Dajals), kurš nesen ir ieguvis darbu prestižā slimnīcā. Viņam ir milzīga vēlme palīdzēt cilvēkiem, taču pieredzes šajā jomā nav. 

Interesanti, ka slimnīcas ēkas ārskatu un arī dažu iekšskatu filmēšanai patiesībā izmantoja Atlantas mākslas muzeja ēku. Starp citu, šī ēka ir “atveidojusi” slimnīcu arī citos seriālos un mākslas filmās. Piemēram, muzejā 1986. gadā tika uzņemta filma “Manhunter”. 

“Rezidents” savulaik tika atzīts par reālistiskāko ASV medicīnas seriālu, un labā ziņa seriāla faniem, ka tas vēl nav beidzies, jo 2022. gada maijā tam izsludināja jaunu, sesto sezonu. Kamēr gaidām to, kanāls “FOX Life” piedāvā noskatīties jaunāko, piekto sezonu ik svētdienu plkst. 21.00!

Pēdējās desmitgades kulta seriāls

Vienam no pēdējās desmitgades populārākajiem seriāliem – “Staigājošie miroņi (11 sezonas, 169 sērijas) – šā gada beigās gaidāms grandiozs noslēgums, 2. oktobrī tika svinīgi atklāta noslēdzošo 12 sēriju pirmizrāde. 

Jau ar pirmo “Staigājošo miroņu” sēriju seriāls saņēma daudzu kritiķu uzslavas un kļuva par skatītāko jauna seriāla pirmo sēriju ASV televīzijā 2010. gadā – to noskatījās 5,3 miljoni skatītāju.

Seriāla pamatā ir Roberta Kirkmena komiksi. Interesanti, ka jau gandrīz divus gadu desmitus fani ir vēlējušies uzzināt, kā šie zombiji ir radušies, taču maz ticams, ka tas jebkad tiks atklāts, jo Kirkmens īsti nevēlas tajā iedziļināties. Viņš skaidro, ka stāsts ir par cilvēkiem, kuri cenšas izdzīvot, nevis par zombijiem. Lai gan varbūt tieši zombiji ir tie, kas skatītājus tik ļoti piesaista?

Nenokavē – pēdējā laika kulta seriāls kanālā FOX katru svētdienu plkst. 22.00!

Mediķu drāma 19 gadu garumā

Lielākā daļa seriāla “Grejas anatomija” (19 sezonas, 400+ sērijas) ainu ir filmētas īstās operāciju zālēs Sietlas slimnīcās. Starp masu skatu dalībniekiem slimnīcās bija arī topošie ārsti – interni. Lai operāciju zālē filmētās ainas skatītājiem izskatītos vēl ticamākas, cilvēku orgānus aizstāja ar līdzīgu bioloģisko materiālu, kas ņemti no govīm un buļļiem. Savukārt asinis, ko izmantoja filmēšanai, bija no tauku un želatīna maisījuma.

Galvenās lomas atveidotāja Elena Pompeo ir itāļu un īru izcelsmes amerikāņu aktrise. Loma “Grejas anatomijā” kļuva par viņas veiksmīgāko un slavenāko darbu. Viņu uzskata par vienu no labāk apmaksātajām ASV televīzijas aktrisēm – kopš 2018. gada viņa saņem ap 575 000 ASV dolāru par vienu sēriju un ap 20 miljoniem dolāru par vienu seriāla sezonu.

Skatītājiem šķita, ka seriāla 17. sezona varētu būt pēdējā, taču Pompeo tomēr atjaunoja savu līgumu ar seriāla veidotājiem, un “Grejas anatomiju” pagarināja par vēl vienu sezonu. Kaut gan oficiāla apstiprinājuma vēl nav, izskatās, ka arī pašreizēja, 19. sezona, kas tikko piedzīvoja pirmizrādi, tomēr nebūs pēdējā.

Skaties aizraujošo seriālu kanālā “FOX Life” brīvdienās plkst. 21.55! Labi pavadīts laiks garantēts!

Ar C vitamīnu ne vienmēr pietiek! Kā vēl rudenī stiprināt imunitāti?

Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt. Kādi vitamīni un minerālvielas vēl papildus jāuzņem, lai gādātu par spēcīgāku imunitāti, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

D vitamīns – labāk uzņemt atsevišķi, nevis vitamīnu kompleksā

Imunitātei visvairāk nepieciešami ir A, C, D, E vitamīni, arī tādas minerālvielas kā cinks, selēns, dzelzs un varš, kas piedalās imūnās sistēmas procesos un darbojas kā antioksidanti, aizsargājot šūnas no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Nereti vairākus šos vitamīnus un minerālvielas cilvēki uzņem kopā, lietojot kādu multivitamīnu kompleksu vai minerālvielu preparātu. “Protams, īstermiņā ātrai imunitātes stimulēšanai to var darīt, pirms tam par multivitamīnu izvēli konsultējoties ar farmaceitu. Tomēr es teiktu, ka daudz mērķtiecīgāk ir uzņemt mono vitamīnu vai minerālvielu, lietojot tos pa vienam atsevišķi, lai tie iedarbotos uz imūno sistēmu,” iesaka Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Runājot par D vitamīnu, tā koncentrācijai asinīs jābūt no 50 līdz 70 ng/ml, lai cilvēks justos droši, ka imunitāte vitamīna deficīta dēļ necietīs. “Kaut arī zināms, ka saules gaismas ietekmē notiek dabiska D vitamīna sintēze ādā, mūsu platuma grādos šādi sasniegt vajadzīgo D vitamīna koncentrāciju asinīs un to uzturēt visticamāk neizdosies. Tādēļ D vitamīnu visu gadu iesaka uzņemt papildus. Pēdējo gadu laikā D vitamīns ir izpelnījies zinātnieku uzmanību, veikta virkne pētījumu un pierādīts, ka tiem, kuriem D vitamīna organismā patiek, arī imūnā sistēma labāk spēj turēties pretī kaitīgiem ārējās vides faktoriem, vīrusiem un baktērijām,” piebilst Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Palutiniet zarnu mikrobiomu, tas stiprinās imunitāti!

Imunitāte sākas zarnu traktā. Šis apgalvojums vairākkārt dzirdēts no speciālistiem, tāpēc ikdienā neviļus nākas aizdomāties, ko vēl varētu darīt zarnu traktā mītošā mikrobioma labā, lai šī baktēriju saime atalgotu cilvēku ar labu imunitāti. Labās baktērijas mijiedarbojas ar imūnajām šūnām, kas atrodas zarnu sieniņās. Šīs mijiedarbības rezultātā tiek veicināta jaunu imūno šūnu attīstība, kas savukārt stiprina organisma kopējo imunitāti. Tomēr jāatceras, ka zarnās mīt ne tikai labās, bet arī ”sliktās” baktērijas un būtu jāgādā, lai mikrobiomā valdītu labo baktēriju pārsvars. 

Lai labās baktērijas mikrobiomā būtu vairākumā, jāievēro veselīgs dzīvesveids, atturoties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, jāizvairās no stresa, jāgādā par pilnvērtīgu miega režīmu un atpūtu, jāatrod laiks aktivitātēm ar mērenu un regulāru fizisko slodzi. Tāpat labajām baktērijām var izdabāt ar pilngraudu, skābpiena, fermentētiem produktiem un dārzeņiem ēdienkartē, B grupas vitamīniem, kā arī probiotiķiem, ko lieto pēc slimošanas un antibiotiku kursa. “Antibiotikas nešķiro, tās iznīcina visas baktērijas – gan sliktās, gan labās. Lai atkal nodrošinātu veselīgu baktēriju sastāvu un caur zarnu gļotādu organismā spētu uzsūkties aktīvās vielas, vitamīni, atjaunotos  imūnās sistēmas darbība, noteikti vēlams lietot probiotiķus. Arī profilaktiskos nolūkos imunitātes stiprināšanai probiotiķus var lietot 2-3 nedēļas kursa veidā,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

B grupas vitamīni un E duets veselībai

Arī par B grupas un E vitamīnu uzņemšanu būtu jāpadomā. “B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošie vitamīni, kas jāuzņem katru dienu. Tie iesaistās vairākās organisma bioķīmiskajās reakcijās, tādējādi veicinot efektīvu imūnās sistēmas darbību. Savukārt E vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas pasargā visas organisma šūnas, tai skaitā arī imūnās, tāpēc tam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Tāpat ieteicams ēdienkartē iekļaut piena produktus, gaļu un pākšaugus, lai uzņemtu B grupas vitamīnus, bet neaizmirst arī par graudaugu un eļļu lietošanu uzturā, jo tajos ir E vitamīns. 

C vitamīnu lielās devās īslaicīgu periodu!

Nevar noliegt, ka C vitamīns čakli paveic daudzus labus darbus organismā: veicina kolagēna sintēzi, brūču sadzīšanu, aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, stiprina asinsvadu sieniņas, palīdz uzsūkties dažādām minerālvielām un pozitīvi iedarbojas arī uz imunitātes stiprināšanu. Ja dienas laikā tiek apēsti divi trīs kivi vai citrusaugļi, sauja upeņu vai skābētu kāpostu porcija, cilvēks var būt drošs, ka vajadzīgā C vitamīna dienas deva ir uzņemta! “Ja ir sajūta, ka tūlīt slimība būs klāt, var stiprināt organisma aizsargspējas, lietojot C vitamīnu lielās devās no 1g līdz pat 2 g dienā. Tiesa, to nedrīkst darīt ilgāk par 2-4 nedēļām, jo ilgstoši uzņemtas palielinātas C vitamīna devas pārslogo nieres un var veidoties nierakmeņi. Arī imunitāti nav ieteicams pārstimulēt ar ilgstoši lietotiem vitamīniem, jo tas paaugstina autoimūnu slimību risku nākotnē,” brīdina Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Kas vēl palīdzēs stiprināt imunitāti?

  • Regulāras fiziskās aktivitātes ar zemu vai mērenu slodzi. 30 minūšu pastaiga katru dienu, nūjošana, vingrošana, dziļā elpošana apgādās organismu ar papildus skābekli, mazinās stresu, ļaus atslābināties un uzlabos kopējo veselības stāvokli.
  • Rūdīšanās. Ja to uzsāk pakāpeniski, pareizi un dara regulāri, sadraudzēšanās ar aukstumu palīdz organismam pielāgoties nelabvēlīgiem apstākļiem un uzreiz nesaslimt. Rūdīšanos var sākt, ja guļamistabā pazemina temperatūru līdz +18 grādiem, mazgājas kontrastdušā, vēdina telpas, cik vien iespējams staigā basām kājām, arī vēsā laikā neģērbjas pārlieku silti.
  • Izgulēšanās. Miegā organisms ražo vielu – citokīnu, kas palīdz imūnsistēmai cīnīties pret vīrusiem un baktērijām. Tāpat miegā sintezējas hormoni – melatonīns un serotonīns, kas darbojas pret stresa izsaucēju hormonu – kortizolu. Kā zināms, ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis nevienam par labu nenāk, jo nomāc gan pretvīrusu, gan pretvēža imunitāti.
  • Homeopātiskie līdzekļi un fitoterapija arī nāks par labu organisma aizsargspēju stiprināšanai. Tos var lietot gan profilaktiski, gan saslimšanas sākumā, lai atvieglotu slimības simptomus un saīsinātu slimošanas laiku. 

Dobes karalis burkāns: Kāpēc tas nepieciešams cilvēka veselībai?

Rudens ir ražas laiks, kas nozīmē, ka uzturā gan svaigā, gan pārstrādātā veidā vairāk varam uzņemt dažādus vērtīgus dārzeņus. Viena no populārākajām Latvijas rudens veltēm ir burkāns. Nevelti to dēvē par dobes karali, jo tas ir ne tikai gards, bet arī viens no vērtīgākajiem dārzeņiem – piesātināts ar šķiedrvielām, dažādiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir svarīgi cilvēka veselībai un labsajūtai. Kāpēc burkānus jāēd un kā tie var noderēt cilvēka veselībai, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Ikdienā parasti uzturā lietojam oranžos burkānus, taču, vai zināji, ka paši pirmie burkāni, kas 12.-13. gadsimtā no Dienvidaustrumāzijas un Afganistānas atceļoja uz Eiropu, bija dzeltenā un violetā krāsā? Pasaulē pastāv vismaz 20 dažādas burkānu sugas, turklāt tie mēdz būt arī baltā un sarkanā krāsā. Oranžie burkāni savu spilgto krāsu ir ieguvuši no beta karotīna, kas ir antioksidants. Savukārt dzeltenajos burkānos visvairāk ir antioksidants luteīns, kas nepieciešams cilvēka acu veselībai. 

Burkāns sastāv no aptuveni 88% ūdens, taču vienlaikus tas ir bagāts ar daudz šķiedrvielām, kā arī vērtīgiem vitamīniem un minerālvielām: 

  • vitamīniem – A, C, K un B6; 
  • mangānu;
  • kalciju;
  • kāliju;
  • dzelzi. 

Kā burkāni var noderēt cilvēka veselībai?

  1. Sirds un asinsvadu veselībai

Burkānos ir daudz antioksidantu, kas ir nepieciešami, lai mazinātu saslimšanu ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat burkānos ir daudz šķiedrvielu, kas var palīdzēt pazemināt holesterīna līmeni asinīs. Ja cilvēkam ir paaugstināts holesterīna līmenis, kas ir virs 5 mmol/l, palielinās aterosklerozes veidošanās risks, kas var izraisīt gan miokarda infarktu, gan insultu. 

  • Acu veselībai

Burkāni ir viens no vērtīgākajiem beta karotīna avotiem, kas cilvēka organismā tiek pārstrādāts par A vitamīnu. Piemēram, ja pieaugušais apēd četrus vidēja izmēra burkānus, viņam izdodas uzņemt optimālo A vitamīna dienas devu. Konkrētais vitamīns palīdz acij ražot pietiekami daudz mitruma, lai tās nebūtu sausas un neradītu kairinājumu. 

  • Vēdera veselībai un optimālam svaram

Ņemot vērā, ka šajos veselīgajos dārzeņos ir augsts šķiedrvielu sastāvs, burkānus ieteicams ēst svaigā un neapstrādātā veidā, ja ir vēdera aizcietējums. Šķīstošās šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē gan gremošanas trakta veselību, gan vielmaiņu, kā arī sniedz sāta sajūtu. Piemēram, vienā normāla izmēra burkānā ir aptuveni 1,7 grami šķiedrvielu, kas var veidot līdz pat aptuveni 8% no dienā ieteicamā uzņemamā šķiedrvielu daudzuma. Burkānos ir arī zems kaloriju daudzums, tāpēc tos ieteicams iekļaut uzturā, lai uzturētu veselīgu svaru. Tas ir iemesls, kāpēc daudzās detoksa jeb ķermeņa attīrīšanas programmās tiek iekļautas sulas ar augstu burkānu sulas sastāvu. 

  • Kaulu un zobu veselībai

Burkāns nav pirmais dārzenis, par kuru iedomājamies, ja nepieciešams stiprināt savu kaulu veselību. Taču izrādās, ka burkānos ir pietiekams daudzums gan kalcija, gan K vitamīna, kas palīdz uzturēt kaulu veselību. Šie vitamīni ir svarīgi arī zobu veselībai, jo tie zobus stiprina un aizsargā pret baktēriju radītajiem bojājumiem, kas veicina caurumu veidošanos zobos. Savukārt burkānos esošais vitamīns A palīdz uzturēt labu gļotādas veselību – aizkavē zobu smaganu iekaisumu veidošanos. 

  • Skaistumam

Burkānos esošais A vitamīns labvēlīgi ietekmē sejas ādas stāvokli – novērš noguruma un aizkavē pirmās novecošanās pazīmes rašanos, kā arī aizsargā ādu no UV staru negatīvās ietekmes. Tāpat tas palīdz izlīdzināt vienmērīgu sejas ādas krāsu. Burkānos ir arī C vitamīns, kas atbild par kolagēna ražošanu. Ja organismā ir optimāls kolagēna daudzums, sejas āda ir mirdzoša un tā lēnāk noveco. Mājas apstākļos var pagatavot sejas masku – rīvētiem burkāniem pievieno tējkaroti medus un maigi uzklāj uz ādas. To uz sejas atstāj 10 līdz 15 minūtes un pēc tam noskalo ar remdenu ūdeni. Āda pēc maskas ir pabarota un mirdzoša. Bieži vien tiek izmantota arī burkānu sēklu eļļu, kas der gan matiem, gan sejai. Piemēram, tā var palīdzēt attīrīt galvas ādu no blaugznām un padarīt matus biezākus.

  • Saaukstēšanās laikā

Lai stiprinātu imunitāti pirms vai pēc saaukstēšanās, kā arī tās laikā, ieteicams iekļaut uzturā burkānus jo arī tajos ir vērtīgais C vitamīns. To var uzņemt, piemēram, sulas veidā ar vēl citām sastāvdaļām – citronu, medu un ingveru, jo šķidrumi daudz ātrāk uzsūcas organismā. 

“Ja cilvēkam no burkāniem nav alerģija, kas izpaužas kā nieze mutes kaktiņos, apsārtums dažādās ķermeņa daļās, vispārējs diskomforts, kā arī netraucē tas, ka āda var kļūt nedaudz iedzeltena, tos droši var lietot uzturā. Taču cilvēkiem, kuri saskaras ar šādām problēmām un kuriem burkāni negaršo, tāpat nepieciešams uzņemt svarīgos vitamīnus. Aptiekās ir pieejami dažādi kompleksie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir attiecīgie vitamīni. Par piemērotāko uztura bagātinātāju izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Lāča vajātājs ir noskaidrots! (+VIDEO)

Pateicoties sabiedrības atsaucībai un sniegtajām ziņām, Dabas aizsardzības pārvalde noskaidrojusi vainīgo, kurš ar automašīnu pa meža ceļu ilgi trenkāja pusaugu lācēnu.

Video

Depresija un kontracepcija: Kādu metodi izvēlēties?

Depresija sievietei reproduktīvā vecumā var ne tikai būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, bet pastiprināt nevēlamas grūtniecības risku ar visām izrietošajām sekām, piemēram, pēcdzemdību depresiju. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi piemeklēt kontracepcijas metodi, kas pasargās no nevēlamas grūtniecības un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm pret depresiju, šajā procesā respektējot gan fiziskos un mentālos, gan sociālos aspektus.

“Neesmu izvērsusi pētījumu, taču subjektīvi secinu, ka sieviešu ar depresiju pašreiz manā ginekoloģiskajā praksē ir vairāk nekā pirms pieciem, desmit gadiem. Tā ir bīstama tendence, jo, kā liecina pētījumu dati, šīs sievietes ir vairāk pakļautas nevēlamai grūtniecībai, aborta riskam, kā arī seksuālai vardarbībai,” saka ginekoloģe Veselības centru apvienībā Karlīna Elksne

Ārste uzsver, ka sievietēm ar depresiju ir ieteicams dot priekšroku nevis hormonālajām tabletēm, kuras jālieto katru dienu vienā laikā, tātad – nedrīkst aizmirst iedzert, bet gan kādai ilgtermiņa metodei ar augstu efektivitātes indeksu. “Kā ilgtermiņa kontracepciju vajadzētu izvēlēties tādu metodi, kas prasa mazāku līdzestību, piemēram, spirāli, hormonālo implantu vai, ja paciente ir pārliecināta, ka vairāk pēcnācējus nevēlas, var izvēlēties ķirurģisko kontracepciju vienam no pāra.”

Dažreiz noder tieši tabletes

Pirms kontracepcijas metodes izrakstīšanas ginekoloģe vienmēr iztaujā sievieti par viņas veselības stāvokli un medikamentiem, ja ikdienā tos lieto. “Jautājums, vai jūs regulāri lietojat kādus medikamentus, pirms kontracepcijas metodes ieteikšanas sievietei ir jāuzdod vienmēr. Tāpat ir nozīme arī sievietes vecumam, piemēram, 35 gados sieviete vēl ir reproduktīvā vecumā, tomēr pastāv lielāka iespēja, ka viņai jau ir kāda blakusslimība, kas jāņem vērā, piemēram, hipertensija,” skaidro ārste.  

Taču ir situācijas, kad tieši hormonus saturoša orāla kontracepcija ir palīdzoša konkrētā situācijā. “Pacientēm, kurām nav depresija, taču ir izteiktas garastāvokļa svārstības saistībā ar menstruālo ciklu, hormonālā kontracepcija ir ieteicama kā terapijas metode. Ja ir depresīva simptomātika saistībā ar premenstruālo sindromu, hormonālie kontracepcijas līdzekļi situāciju var ievērojami uzlabot. Tādā gadījumā, lietot kombinētos kontracepcijas līdzekļus, kas satur gan estrogēnu, gan progesteronu, ir būtisks ieguvums,” saka Karlīna Elksne.

Farmaceita atbalsts 

Noderīgi paturēt prātā, ka, iegādājoties aptiekā ārsta izrakstītos medikamentus, gan tos, kas paredzēti depresijas ārstēšanai, gan hormonālo kontracepciju, var būt palīdzīgs farmaceits. “Farmaceits ir tas speciālists, kurš izskaidros katra medikamenta iedarbības mehānismu, pastāstīs par iespējamam blakusparādībām un mijiedarbību, kā arī sakārtos zāļu lietošanas grafiku un sniegs padomu, kā atcerēties lietot zāles un kas var notikt tad, ja, piemēram, hormonālās  kontracepcijas tablete palikusi neiedzerta,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Vai hormonāla kontracepcija veicina depresiju?

Ginekoloģe teic, ka informācija ir pretrunīga: “Pirms vairākiem gadiem veiktos pētījumos bija secināts, ka kombinētā, progesteronu saturošā hormonālā kontracepcija pastiprina depresīvus traucējumus vai, ja tādu nav, hormonālās kontracepcijas lietošana rada to rašanās risku. Taču jaunākajos pētījumos un lielākās metaanalīzēs iegūtie dati liecina par to, ka pieaugušu sieviešu populācijā orālās hormonālās kontracepcijas lietošana nepaaugstina depresijas iestāšanās varbūtību, turklāt, pat, ja arī būtu neliels riska pieaugums, nevēlama grūtniecība un iespējama pēcdzemdību depresija ir daudz nopietnāki sievietes stāvokli pasliktinošie faktori nekā hormonālās kontracepcijas lietošana. Tātad – pat, ja pastāv neliels risks, ieguvumi no drošas hormonālās kontracepcijas lietošanas ir krietni lielāki.”

Lietotie medikamenti un hormonālā kontracepcija

Depresijas ārstēšanai lietotie medikamenti mēdz būt atšķirīgi, tādēļ ginekologam rūpīgi jāizvērtē katra konkrēta medikamenta mijiedarbība ar hormonālās kontracepcijas līdzekli. „Lai arī vairums zāļu aktīvo vielu neveido nevēlamu mijiedarbību ar hormonālās kontracepcijas preparātiem, ir atsevišķi medikamenti, ko tomēr nevajadzētu lietot vienlaikus, pieļaujot šādas mijiedarbības iespējamību. Domāju, ka ginekologam ir vieglāk nomainīt sievietei kontracepcijas līdzekli, nekā ārstam psihiatram piemeklēt vispiemērotāko terapiju depresijas ārstēšanai. Runājot ar kolēģiem psihiatriem, esmu informēta, cik grūti dažkārt psihiatram nākas atrast konkrētai sievietei efektīvu terapiju. Lai sieviete lieto to, kas viņai tiešam palīdz ārstēt depresiju! Ginekologa uzdevums ir piemeklēt kontracepcijas metodi, kas šajā situācijā būs piemērota un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm. 

Jāņem vērā, ka ir antidepresanti, ko noteikti nevajadzētu lietot vienlaikus ar hormonālās kontracepcijas tabletēm.”

Labākais risinājums – sadarbojoties 

Ginekoloģe uzsver, ka būtu svarīgi, lai ārsti interesējas un izglītojas par to, kādas drošas un efektīvas kontracepcijas metodes piedāvāt sievietēm, kas cieš no depresijas. „Datu par Latviju nav, taču ASV tika veiktas vairākas ārstu aptaujas saistībā ar kontracepcijas izrakstīšanu. 60% no aptaujātajiem ārstiem atzina, ka viņiem nav piedāvātas specifiskas mācības par kontracepciju pacientēm ar psihiska rakstura traucējumiem, tostarp, depresijas simptomātiku,” stāsta Karlīna Elksne. Viņa uzsver, ka ginekologs vienas vizītes laikā var arī neievērot sievietē kādas izmaiņas, kas ļautu domāt par depresiju, jo īpaši, ja sieviete jau lieto zāles.

„Ja pie manis atnāk paciente, kura lieto medikamentus pret depresiju, es varu nemanīt nekādas norādes par viņas stāvokli – to kompensē medikamenti. Tad vienīgais veids noskaidrot ir jautāt pašai pacientei. Parasti sievietes arī godīgi atbild. Cita lieta, ja depresijas diagnoze nav uzstādīta, paciente vēl nav vērsusies pie ārsta vai neapzinās palīdzības nepieciešamību – arī šāda iespējamība pastāv un uzliek ginekologam vēl lielāku atbildību – kā izrakstīt piemērotu un drošu kontracepcijas metodi, kas pasargās sievieti no nevēlamas grūtniecības. Nevajadzētu kautrēties atklāt ginekologam sūdzības par savu emocionālo veselību, piemēram, trauksmi, nespēku, motivācijas trūkumu, miega traucējumiem. Ginekologs ir ne vien dzimumorgānu, bet SIEVIETES ārsts, kuram rūp sievietes veselība gan fiziskajā, gan mentālajā un sociālajā aspektā.”

„Veselības centru apvienība” ir viens no lielākajiem privātās veselības aprūpes uzņēmumiem Latvijā ar filiālēm Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Talsos, Madonā un Saldū. Vairāk nekā 1500 VCA darbinieki nodrošina pakalpojumus 120 specialitātēs un pakalpojumu virzienos. 

Uzņēmuma darbība novērtēta, valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirot LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

“Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process”: Advokāti un eksperti atklāj neredzētas aizkadra detaļas par skandalozo tiesas prāvu (+VIDEO)

Pasaulslaveno aktieru Džonija Depa un Amberas Hērdas Amerikas tiesas prāvai sekoja līdzi daudzi miljoni cilvēku, tā polarizēja sabiedrību un joprojām liek šaubīties par vienas vai otras puses apsūdzību patiesumu. Tagad “discovery+” dokumentālā filma “Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process” sniedz unikālu ieskatu šīs prāvas aizkulisēs, izmantojot ekskluzīvus un iepriekš neredzētus kadrus no intervijām ar Džonija Depa advokātiem, Amberu Hērdu, juridiskajiem ekspertiem un žurnālistiem. Skatītājiem tiek dota iespēja izlemt, kurai no pusēm ticēt, jo seriāls sniegs pārskatu par galvenajiem pierādījumiem un satraucošākajiem lietas pagrieziena punktiem.

Pirmajā no divām dokumentālās filmas sērijām tiks pētīta pasaulslavenā aktiera Depa aizstāvība, viņa komandai kameru priekšā sīki aprakstot zvaigznes nelaimīgo un traģisko bērnību, kā arī atkarību no narkotikām. Skatītājiem tiek dota unikāla iespēja sekot līdzi aktiera advokātiem, kamēr viņi gatavojās uzklausīt Amberas Hērdas liecību un gatavoja jautājumus aktrisei par viņas apsūdzībām. Advokāti iepriekš neredzētos kadros piedāvās alternatīvu notikumu versiju, kas parāda Džoniju jaunā gaismā – kā ģimenes vardarbības upuri.

Deps ir viens filmu industrijas smagsvariem, taču viņa reputācija tika sāpīgi iedragāta pēc Londonas tiesas prāvas zaudējuma 2020.gadā, kuras laikā tiesnesis nolēma, ka žurnālisti aktieri var pamatoti dēvēt par “sievas sitēju” (no ang. valodas – “wife beater”). Deps lika uz spēles visu savu reputāciju, izlemjot sākt atkārtotu tiesas procesu pret bijušo sievu Amberu Hērdu un cenšoties atjaunot sava vārda labo slavu. Dokumentālā filma garantē intīmas un personīgas sarunas ar aktiera juridisko komandu, detaļas no tiesas prāvas aizkulisēm par to, kā attīstījās skandalozā cīņa. Tāpat filmā tiek atklātas traģiskas detaļas par abu zvaigžņu laulību.

Video

Otrajā dokumentālās filmas sērijā tiek iztirzāta un pētīta Hērdas aizstāvība, tostarp detalizēti aprakstīts iespējamais seksuālās izmantošanas skandāls, kas pirmo reizi publiski izskanēja tieši prāvas laikā kameru priekšā. Tāpat tiek apskatīti notikumi, kā Depa advokāti, viņasprāt, pret Hērdu vērsa uzbrukumus, izmantojot sociālos medijus. Dokumentālajā filmā “Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process” būs iespēja dzirdēt Hērdas viedokli par vētraino un apsūdzībām pilno laulību, viņai mēģinot pierādīt, ka viens no pasaulē mīlētākajiem aktieriem bijis varmāka.

Kamēr pasaule noskatījās, Hērda stājās tiesas priekšā un pirmo reizi detalizēti aprakstīja nopietnas apsūdzības seksuālā vardarbībā, kam pēcāk sekoja sociālo mediju lietotāju dažādie viedokļi par izskanējušo informāciju. Sērijas laikā tiks aplūkoti arī dažādi attēli un video, kas tiesas prāvas laikā ceļoja sociālajos medijos.

“Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Lai krūts vēzis neatņemtu dzīvi

Sekmīgu izārstēšanos no krūts vēža pacientēm sekmē skrīnings, kad slimība nav ielaista, agrīnā diagnostika, kurai seko katrai sievietei individuāli atbilstoša un neatliekama ārstēšana, intervijā uzsver krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma.


Viņa akcentē, ka, kaut arī krūts vēža diagnoze varētu būt divām sievietēm vienāda, tomēr viņām būs atšķirīgas terapijas, bet visos gadījumos tās jānosaka pēc iespējas ātrāk, un pēc iespējas ātrāk jāuzsaka pacientes ārstēšana. Tāpēc šā gada kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” tiek uzsvērts: “Viena diagnoze – dažādas terapijas.  Saņem atbilstošāku!”

Šķiet, pēdējā gada ieguvums ir krūts rekonstrukcija par valsts naudu?

– Jā, to vajadzētu zināt visiem, ka ir atjaunots valsts finansējums krūts rekonstrukcijas operācijām tām sievietēm, kuras zaudēja krūti vēža operācijas rezultātā, kurām tika veikta vienas vai abu krūšu mastektomija. Valsts finansējumu šiem mērķiem apturēja 2009. gadā ekonomiskās krīzes dēļ, pēc tam gadiem ilgi nesteidzās to atjaunot. Tā turpinājās līdz 2021. gadam, kad Latvijas onkologu, plastisko mikroķirurgu, sieviešu un krūts veža pacientu organizāciju prasības aktīvi atbalstīja 13. Saeimas deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam Evitas Zālītes-Grosas vadībā. Onkoloģisko pacientu vārdā izsaku vislielāko atzinību Evitai Zālītei-Grosai un visiem 30 viņas vadītās grupas deputātiem! Nojaušu, ka ārsti mums pievienotos. Pēdējo divu gadu laikā katru mēnesi notika šīs deputātu Onkogrupas sēdes par visdažādākajām aktuālajām vēža ārstēšanas problēmām Latvijā. Laikam tāpēc arī pozitīvas pārmaiņas onkoloģijas nozarē neizpalika. 2022. gadam krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai tika piešķirts vairāk nekā viens miljons eiro, kas nodrošina krūts atjaunošanu vismaz 300 pacientēm, un šis plāns tiek arī pildīts.

Un jūsu biedrība par šo krūts rekonstrukcijas programmu tagad atgādina arī sievietēm, kuras operētas laikā, kad tā nebija pieejama?

– Jā, tāpēc, ka tās sievietes, kuras zaudēja krūti pirms vairākiem gadiem, nepiesakās uz valsts apmaksātām krūts rekonstrukcijām tik aktīvi, cik būtu atbilstoši viņu skaitam. Es negribu, lai manas diagnozes māsas domā, ka par viņām visi ir aizmirsuši. Cenšamies informēšanā iesaistīt arī pašvaldības un to veselības speciālistus, vietējos reģionālos medijus. Jāuzrunā nezinošās vai kautrīgās pilsētu un pagastu pārstāves, lai vēršas pie saviem ķirurgiem, kas veica krūts vēža operāciju, un piesakās rekonstrukcijai. Nepavisam nav pareizi cerēt iztikt ar krūšturī ieliekamo ārējo krūts protēzi. Tā nav nekāda “izskata uzlabošanas” operācija, jo vienas krūts trūkums izraisa mugurkaula deformāciju un var novest pie smagākām muguras sāpēm vai invaliditātes. Tagad valsts maksā un palīdz, tāpēc ejam uzlabot savu veselību! Atgūstam pareizu stāju! Turklāt, sastādot katrai pacientei individuāli savu krūts rekonstrukcijas plānu, nepieciešamības gadījumā viņai piedāvā arī otrās krūts simetrizāciju, ko arī apmaksā šī valsts mērķprogramma.

Laikam jau par to jāpateicas arī pacientu organizāciju aktivitātēm?

– Kā nozīmīgu ieguldījumu krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanā atzīstu ievērojamu sadarbības uzlabošanu starp sieviešu nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministriju (VM) un Nacionālo Veselības dienestu (NVD). Lai nodrošinātu valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, uzraudzību un krūts veselības uzlabošanu, VM šogad izveidoja darba grupu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanai un krūts veselības veicināšanai. Līdzās NVD un VM speciālistiem darba grupā ir Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldībus savienības pārstāvji, Rīgas Stradiņa universitātes vadošie pētnieki, onkologi no Latvijas Onkoloģijas centra un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, “MFD Veselības grupas” vadošā ģinekoloģe Ingrīda Circene, kā arī pacientu organizāciju pārstāvji – “Sieviešu sadarbības tīkla” valdes priekšēdētāja Inete Ielīte, labdarības fonda  “Rozā vilciens” valdes locekle Zinta Uskale, biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Kitija Janele, un arī es – Latvijas sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma. Tas liecina, ka pacienti ir sadzirdēti. Un priekšā mums ir atbildīgs un skrupulozs darbs.

Ko jaunu nesīs Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.–2024.gadam jeb tā saucamais onkoplāns?

– Kad šo plānu apstiprināja 2022.gada 6.jūlijā, praksē tas jau faktiski bija sācis darboties. Diemžēl iepriekšējām onkoplānam 2017.–2020.gadam  nebija uzraudzības par tā izpildi. Saistībā ar jauno onkoplānu ir labas ziņas – VM vadībā ir izveidota augsti profesionālu ekspertu darba grupa, kurā būs pārstāvētas arī pacientu organizācijas. Darba grupas uzdevums, ko varētu nosaukt par misiju, būs ne tikai sekot jaunā onkoplāna izpildei, bet arī veicināt visas onkoloģijas nozares progresu Latvijā.

Starp galvenajiem onkoplānā iekļautajiem uzdevumiiem jāmin vēža centra izveide uz Latvijas Onkoloģijas centra bāzes, kas īstenos metodisko vadību onkoloģijā Latvijā. Tāpat līdz 2023.gadam paredzēta vēža pacientu reģistra izstrāde. VM izsludināja iepirkumu “Klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un kvalitātes indikatoru izstrāde onkoloģijā, tai skaitā, bērnu”, ko būs jāievieš 2023.gadā. Onkoplāns paredz arī nodrošināt pacientiem kvalitatīvu diagnostiku un tās pieejamību, ieviest jaunās precīzākas iekārtas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tiek veidots arī juridisks pamats pacientu līdzdalībai ārstēšanas procesā, jo, apspriežot ar pacientu organizācijām, ir sagatavots un tiek virzīts uz Ministru kabinetu likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tāpat plāns paredz ieviest pacientu ziņotās pieredzes noskaidrošanu (PREMs – Patient Reported Experience Measures)kas regulāri atspoguļotu pacientu apmierinātību ar aprūpi. 2022. gada beigās onkoplāna uzraudzības darba grupa varēs secināt, cik racionāli būs izlietoti 292 415 eiro, ko novirzīja tā saucamajam “dzeltenajam  koridoram” – vai nebija rindu vēža recidīvu jeb slimības atgriešanās diagnostikā, kā arī vai tika izpildīti visi prioritārie pasākumi atkārtoti saslimušo vēža pacientu ārstēšanā, jo valsts tiem paredzēja 4,253 miljonus eiro gadam. 

Kā ar onkoloģijas atbalsta grupu starp jaunievēlētās Saeimas deputātiem?

–  Pēdējā gadā onkoloģijas nozarei aktīvi seko vēža pacientu biedrības,  kuras, nu jau astoņas, pārstāv to apvienība Onkoalianse. Pacientu organizācijas arī 14.Saeimas deputātiem varētu būt kā jaudīgs atbalsta instruments, ja paši deputāti arī turpmāk darbosies onkoloģijas atbalsta grupā. 2022.gads pierādīja – jā, deputāti var panākt līdzekļu novirzīšanu jauniem, moderniem onkoloģijas medikamentiem. Deputātiem arī ir skaidrs, kur iegūt finansējumu un kādus instrumentus var izmantot, lai palielinātu onkologijai nepieciešamu summu. Tāpat arī 2023. gada budžetā būs svarīgi saglabāt esošo finansējuma jeb savā ziņā pat investīciju apjomu veselības aprūpei, kā arī atbilstoši onkoplānam plānveidā palielināt finansējumu onkoloģijai, tai skaitā jauno medikamentu kompensācijai. Cerams, ka arī 14.Saeima to ņems vērā, un jaunā onkoplāna uzdevumi tiks pildīti.

Kā vērtējat jauno iespēju pieejamību Latvijā – vēža šūnu ģenētisko sekvenēšanu, tai atbilstošo zāļu izvēli, kā arī personalizētās medicīnas pieejamību individuāli katrai pacientei?

– Pacientu biedrībās mēs vēl tikai mācāmies šo tēmu izprast, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums kvalitatīvai vēža ārstēšanai atbilstoši Eiropas medicīnisko onkologu biedrības (ESMO – European Society for Medical Oncology) vadlīnijām. Patlaban bieži ir tā, ka, pat ja sieviete iziet vēža ģenētiskos testus ārzemēs, ieguldot tajā ap diviem un vairāk tūkstošiem eiro, tādu izmeklējumu rezultāti Latvijā ne vienmēr būs efektīvi, jo bieži pretī ģenētiskajam testam pie mums vēl nav tam atbilstošā medikamenta. Pagaidām tas ir nākotnes virziens, kurā sāk darboties Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra laboratorija. Neizbēgami arī Latvijā būs jāpanāk, lai vairākās lokalizācijās vēža šūnu ģenētisko mutāciju testam pretī būtu medikaments,  ko NVD apstiprinājusi Kompensējamo zāļu sarakstā. Tikai tad var runāt par personalizēto jeb precīzo medicīnu. Latvijā vēža šūnu ģenētisko sekvenēšanu pielieto pagaidām tikai atsevišķām vēža diagnozēm.  Liels priekš, ka arī kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” ietvaros 12.oktobra seminārā mūsu vēstneses iegūst zināšanas minētajā jomā.

Vai centieni sadarboties ar pašvaldībām un reģionālajiem medijiem saistīti ar skrīninga veicināšanu?

– Jā! Saskaņā ar NVD datiem, krūts vēža skrīninga aptvere Latvijā 2019.gadā bijusi 39,10 procenti, 2020.gadā – tikai 29,90%, 2021.gadā – 30,80%, bet šā gada sešos  mēnešos – 42,20%. Tie ir neapmierinoši rezultāti, jo, pēc ESMO vadlīnijām, būtu jābūt 90% atsaucībai uz bezmaksas mamogrāfiju. Salīdzinot ar krūts vēža skrīningu, tikai nedaudz labāki rezultāti ir prostatas vēža un dzemdes kakla vēža skrīningā, bet pavisam zema – 9% – atsaucība  ir zarnu vēža skrīningā. Šeit atceros pozitīvu pilotprojektu, ko pirms dažiem gadiem Ingrīdas Circenes vadībā veica “MFD Veselības grupa”. Projekta gaitā, pēc ģimenes ārsta rīkojuma, otra medmāsa vai vecmāte pa telefonu uzrunāja sievietes, kurām skrīninga ietvaros tika sūtīts ielūgums uz valsts apmaksātu mamogrāfiju. Telefonsarunas bija īsas, konstruktīvas – par precīzu datumu un laiku, kad sieviete var tik uz minēto krūts izmeklējumu. Tikai dažām no uzrunātajām  vajadzēja zvanīt atkārtoti. Pilotprojekta rezultātā bija panākta 100% atsaucība uz visiem krūts vēža skrīninga ielūgumiem. Sievietēm izrādījās svarīgi, ka viņas paaicina un pamudina iet pārbaudīt krūtis.

Onkoalianses biedrību pārstāvji tikās ar ģimenes ārstiem – gan lauku, gan pilsētu – un konstatēja, ka ģimenes ārstiem otrajai māsai vienkārši nav telpu un arī nav līdzekļu. Pēc problēmas risinājuma krūts vēža pacientu biedrība “Vita” nolēma vērsties Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīga Domē, cerot, ka jau oktobrī – Krūts veselības mēnesī – izdosies rast kopīgu valodu ģimenes ārstu atbalstam un krūts vēža agrīnās diagnostikas uzlabošanai.

Princis Harijs un Megana Mārkla gatavi atjaunot attiecības ar karalisko ģimeni. Harijs savā grāmatā grib veikt vairākas izmaiņas (+VIDEO)

Princis Harijs un Megana Mārkla vēlētos atjaunot attiecības ar karalisko ģimeni, ja tiks ievēroti daži viņu nosacījumi.

Megana un Harijs pašlaik dzīvo Amerikā un laiku pa laikam sniedz intervijas, šāda rīcība ļoti nepatīk britu karaliskajai ģimenei. Interesanti, ka Saseksas hercogi ir gribējuši uzlabot attiecības ar prinča Harija vecmāmiņu – karalieni Elizabeti II, kura devās mūžībā 8. septembrī. Harijam un Meganai bijis svarīgi, lai tiktu ievēroti daži viņu noteikumi. Saseksas hercogi attiecības vēlējušies uzlabot tikai pēc “NetFlix” dokumentālā filmas tapšanas un Harija grāmatas izdošanas. Iespējams, ka abus uztaucis tas, ka ģimene vēlētos viņus atrunāt no filmas un grāmatas izdošanas.

Video

Tapis zināms, ka Harijs savā topošajā grāmatā vēlas veikt vairākas izmaiņas. Problēma tāda, ka grāmata jau bijusi pilnībā gatava, bet tagad tā būtu jārediģē un nav zināms vai tas maz būs iespējams.

“Vispār nāksies kardināli mainīt grāmatas saturu. Harijs vēlas, lai šīs izmaiņas, ko viņš ieviesa pēc karalienes Elizabetes II došanās mūžībā, tiktu iekļauties. Taču, iespējams, ka ir jau par vēlu,” – medijiem sacījis kāds Harija draugs.

Mežonīgākās upes pasaulē (+FOTO)

Šīs upes ir pazīstamas ne tikai ar savu garumu un dziļumu, bet arī ar to, ka tās ir mežonīgākās pasaulē. To ūdeņos var sastapties ar krokodiliem, anakondām vai piraijām, tajās ir arī krāces, neparedzamas straumes un citi dzīvībai bīstami apstākļi. 

Upes ir svarīgas cilvēku un citu dzīvo būtņu eksistencei, jo nodrošina ūdeni apūdeņošanai, sadzīves apgādei, elektroenerģijas ražošanai un rūpniecībai, kā arī pilda vairākas citas ekosistēmai svarīgas  funkcijas. 

Bet pasaulē ir arī upes, kuras tiek uzskatītas par mānīgām un bīstamām. Starp tām ir arī Āzijas upe Mekonga. Pazīstamais izdzīvošanas eksperts un “National Geographic” raidījumu vadītājs Heizens Odels dosies akmeņainajos apvidos un slidenajos purvos, kas ieskauj Mekongas upes baseinu, un piedzīvos vienu no viņa mūža lielākajiem izaicinājumiem.

Raidījuma “Pirmatnējā izdzīvošana: varenā Mekonga” pirmizrāde jau trešdien, 12. oktobrī, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”! Gaidot to, aicinām vairāk uzzināt par mežonīgākajām upēm pasaulē! 

Garākā upe pasaulē, kas pilna ar briesmām

Nīla ir viena no bīstamākajām pasaules upēm, kas plūst cauri vienpadsmit valstīm, līdz pat Vidusjūrai.

Šeit mīt Nīlas krokodili, kas izaug līdz pat 6 metru garumam un pa sauszemi spēj pārvietoties ar ātrumu aptuveni 50 km stundā. Tiem nav dabisko ienaidnieku. Nīlas krokodili nogalina aptuveni 200 cilvēku gadā.

Nīlā sastopami arī nīlzirgi, kas uzbrūk laivām, indīgas čūskas, piemēram, melnā mamba un ēģiptiešu kobra, pat odi, kurus nevajadzētu novērtēt par zemu. Šie kukaiņi ir vieni no Nīlas upes bīstamākajām radībām to pārnēsāto slimību dēļ – gadā 500 miljoni cilvēku saslimst un simtiem tūkstošu mirst no malārijas un Rietumnīlas vīrusa.

Galerija

Upe, kas apdraud pilsētas 

Jandzi ir aptuveni 6300 kilometru gara, kas to padara par garāko upi Āzijā un trešo pasaulē pēc Nīlas un Amazones. Tā ieplūst Austrumķīnas jūrā un kalpo par robežlīniju starp Ziemeļķīnu un Dienvidķīnu. Daudzas no Ķīnas svarīgākajām pilsētām atrodas tās krastos, tostarp Šanhaja un Čuncjina. 

Taču jāatzīmē, ka Jandzi ne tikai apgādā, bet arī apdraud tās krastos esošās pilsētas. Ķīna pēdējos 100 gados ir piedzīvojusi vairākus nāvējošus Jandzi plūdus, vienā no tiem, 1931. gadā, gāja bojā aptuveni divi miljoni cilvēku. Pēdējie postošie Jandzi plūdi notika 1954. gadā, dzīvību toreiz zaudēja ap 30 000 cilvēku.

Plūdi apdraud arī valsts ekonomiku, piemēram, 1998. gadā Jandzi plūdi radīja vairāk nekā 20 miljardu eiro lielus zaudējumus.

Upe, kurā var kļūt par pusdienām krokodiliem 

Amazones upi uzskata par otro lielāko upi pasaulē pēc Nīlas, bet tās baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru, kas padara to par ūdeņiem un pietekām bagātāko upi pasaulē. Amazones ūdeņos var sastapt daudz bīstamo radību, piemēram, vēršhaizivis, anakondas un melnos kaimanu krokodilus. 

Ne mazāk bīstamās ir dēles, kas piesūcas cilvēkiem un dzīvniekiem, piraijas, kuras ir bēdīgi slavenas ar saviem asajiem zobiem, un odzes, kas ir garākās indīgās čūskas rietumu puslodē. Tas vēl nav viss – Amazonē var sastapt arī elektriskos zušus, kas izdala 600 voltu elektrību, vai Brazīlijas klejojošo zirnekli, pēc kura kodiena cilvēks būs miris jau pēc 25 minūtēm.

Vārdu sakot, Amazone nav no tām upēm, kurā var mierīgi nopeldēties svelmainā dienā. Ja vien nevēlaties stāties pretī ūdens iemītniekiem, kas var jūs apēst pusdienās.

Pasaules dziļākā upe, kurā neiekļūst saules gaisma 

Kongo ir otrā garākā upe Āfrikā un agrāk bija pazīstama kā Zaira. Tā ir arī pasaules dziļākā upe – Kongo ūdeņi sasniedz 220 metru dziļumu, tāpēc tur tikpat kā neiekļūst saules gaisma. 

Šī upe un tās pietekas ir galvenie transporta ceļi cauri tropisko mežu džungļiem. Jāatzīmē, ka tas ir visai bīstams pārvietošanas veids, jo tiek baumots, ka Kongo krastos lietusmežos dzīvo savvaļas pigmeji, kas ir nežēlīgi kanibāli. 

Kongo augšējais posms ir pilns ar bīstamām krācēm un pietekām, savukārt apakšējā daļā ir aizas un ūdenskritumi, kas apdraud tos, kas ceļo pa upi.

Upe, kas ievelk peldētājus 

Misisipi ir garākā upe Ziemeļamerikā un viena no garākajām pasaulē. Tā plūst cauri vairākiem ASV štatiem. Misisipi mīt vēršhaizivis un citas bīstamas radības. 

Šī upe, neskatoties uz tās mierīgo izskatu, ir ļoti bīstama peldēšanai. Tajā ir vairākas apakšstraumes, daudzas no tām ir neparedzamas un var viegli ievilkt peldētāju savos dziļumos.

Vietējie iedzīvotāji arī brīdina par zemūdens vrakiem, no kuriem ir gandrīz neiespējami izvairīties. To skaitā ir laivas, automašīnas, dažādi atkritumi un, diemžēl, arī noslīkušu cilvēku mirstīgās atliekas.

Krāčaina upe, kas pazīstama ar ūdens līmeņa svārstībām 

Mekonga ir 12. garākā upe pasaulē un trešā garākā Āzijā. Tā vijas caur sešām Āzijas valstīm un palīdz nodrošināt iztiku aptuveni 100 miljoniem cilvēku no gandrīz 100 dažādām tautām un etniskajām grupām. 

Atšķirībā no augstāk pieminētājām upēm, Mekongā nemīt ne anakondas, ne asinskāras piraijas, taču ir cita veida briesmas.  Šī upe ir bagāta ar krācēm un labi zināma ar regulārām ūdens līmeņa svārstībām. Starp citu, ūdens līmenis pēdējos gados ir nokrities līdz nebijuši zemai atzīmei, atstājot daudzas kopienas bez transporta līdzekļiem un pārtikas.

Mekonga ir mājvieta 1200 zivju sugām. Dažas no tām cilvēki audzē arī mākslīgi. Interesanti, ka viena no zivju sugām, riels, ir tik populāra, ka tās vārdā ir nosaukta Kambodžas valūta. Tas skaidrojams ar to, ka, ilgi pirms īstas naudas parādīšanas, šo zivi izmantoja apmaiņai pret citām, cilvēkiem vajadzīgām lietām. 

Heizens Odels ir amerikāņu piedzīvojumu meklētājs un televīzijas raidījumu vadītājs, kurš mēros vairāk nekā 800 kilometrus gar Mekongas upes baseinu. Filmēšanas laikā viņam nāksies saskarties ar briesmām, kas slēpjas džungļos un appludinātajos līdzenumos, paļaujoties tikai uz Mekongas pamatiedzīvotāju tradicionālajām izdzīvošanas prasmēm.  

Jāpiebilst, ka tas viss notiks gada grūtākajā laikā – musonu sezonā. Tā parasti ilgst no aprīļa līdz septembrim. Beidzoties ziemai, siltais un mitrais gaiss no Indijas okeāna dienvidrietumiem plūst uz tādām valstīm kā Indija, Šrilanka, Bangladeša un Mjanma, radot nokrišņus un lietusgāzes. Šie laikapstākļi ceļu padarīs īpaši izaicinošu un skatītājiem noteikti aizraujošu.

Kā Odelam veiksies, skatītāji varēs uzzinās raidījumā “Pirmatnējā izdzīvošana: varenā Mekonga”, kura pirmizrāde būs jau trešdien, 12. oktobrī, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”! 

Krimas tilta sagraušanu organizējis Ukrainas Drošības dienests (+VIDEO)

Krimas tilta sagraušana sestdien bija Ukrainas Drošības dienesta (SBU) operācija, žurnālistiem atklājuši anonīms avots Ukrainas tiesībsargājošajās institūcijās.

“Krimas tilta sagraušana ir SBU specoperācija,” paziņojis avots.

Vienlaikus SBU preses dienestā oficiālu komentāru par notikušo nesniedz.

Tikmēr SBU oficiālajā kanālā “Telegram” ir ieraksts, kurā publicēta fotogrāfija ar sabrukušo tiltu un degošajām vilciena cisternām un teksts, ka “šodien ir lielisks iemesls pārfrāzēt mūsu kobzara vārdus: Gaisma aust, Tilts skaisti deg, Lakstīgala ir Krimā, SBU viss izdodas”.

Video

Jau vēstīts, ka sestdien ap plkst.6 uz Krimas tilta, kas ir vienīgais sauszemes transporta savienojums starp Krieviju un okupēto Krimas pussalu, notika sprādziens, kā rezultātā aizdegās pa dzelzceļu braucoša vilciena degvielas cisternas un sabruka daļa autoceļa.

Krievijas varasiestādes paziņojušas, ka eksploziju izraisīja sprādziens kravas automašīnā. 

48 gadu vecumā Hilarija Svonka gaida dvīņus (+VIDEO)

Amerikāņu aktrise Hilarija Svonka 48 gadu vecumā ir gaida dvīņus! Aktrise šos priecīgos jaunumus paziņoja raidījumā “Good Morning America”. Šie būs viņas un vīra Filipa Šneidera pirmie bērni.

“Es to vēlējos jau ilgu laiku – es kļūšu par māmiņu! Un nevis vienam, bet diviem bērniņiem. Es tam nespēju noticēt,” sacīja aktrise.

Video

“Ir tik jauki par to runāt un dalīties ar šiem jaunumiem,” piebilda Hilarija.

Hilarija un Filips apprecējās 2018. gadā, bet iepriekš aktrise no 1997. līdz 2007. gadam bija precējusies ar aktieri Čārlzu Lovu.

Krievijas prokuratūra pārbaudīs Allu Pugačovu saistībā ar naudas un īpašumu atmazgāšanu!

Pavisam nesen Alla Pugačova no Krievijas ir devusies uz dzīvi Izraēlā. Alla nemaz neslēpj savas domas par savā dzimtenē dzīvojošajiem krieviem! Jau rakstījām, ka pirms savas aizbraukšanas dziedātāja pārdošanā izlikusi ģimenei piederošo īpašumu jeb pili.

Portāls “starhit.ru” darījis zināmu, ka policijā uzrakstīts iesniegums, lai pārbaudītu Allas asos komentārus saistībā ar Krievijas iedzīvotāju salīdzināšanu ar vergiem. Tiks pārbaudīti arī Alla ienākumi, kuri varētu nebūt deklarēti. Interesi izraisījuši arī īpašumi, kurus viņa cenšas pārdot.

“Viņa bija Maskavā, tā ir izklaidējoša aktivitāte. Ir arī saimnieciskā darbība – konservēšana. Krasnodaras apgabalā viņa ir reģistrēta kā uzņēmēja,” informē biedrības “Krievijas veterāni” dibinātājs Ildars Pezjanovs.

Ne mazums sašutušo pilsoņu lūdz Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Bastrikinu pārņemt lietu savā vadībā.

“Daudzas Allas darbības izraisa sabiedrības neapmierinātību, viņa mērķtiecīgi izplata informāciju, kas neatbilst realitātei, un paziņojumiem ir bruņoto spēku diskreditācijas raksturs,” tā teikts iesniegumā.

Pagājušajā nedēļā Alla un deviņus gadus vecie dvīņi Garijs un Ļiza pameta Krieviju un devās uz Izraēlu pie Maksima Galkina.

Aktrise Andželīna Džolija darījusi zināmu, ka Breds Pits attiecībās bijis vardarbīgs pret viņu un bērniem! (+VIDEO)

Aktrise Andželīna Džolija apgalvo, ka viņa un viņas bērni jūtušies pamatīgi traumēti pēc strīda lidmašīnā ar Bredu Pitu 2016. gadā.

“Tās dienas notikumi bija traumatiski aktrisei un bērniem,” Andželīnas advokāti apgalvo tiesas dokumentos. Tiesas dokumenti ir nonākuši izdevuma “Page Six” rīcībā. 

Šajā iesniegumā teikts: “Līdz šai dienai viņi visi nav varējuši atgriezties savā Francijas īpašumā, jo tas saistās ar traumatiskajiem notikumiem, tostarp bērniem, kuri tagad juridiski ir pieaugušie.”

Andželīna Džolija un Breds Pits ir vecāki sešiem bērniem.

Aktrise uzsver, ka Breds ir bijis vardarbīgs pret viņu un bērniem. 58 gadus vecais aktieris esot žņaudzis vienu no bērniem, bet citam iesitis pa seju… Breds esot sagrābis Andželīnas galvu un kratījis to! Tad viņš uzlējis aktrisei virsū alu.

Video

Šādi gadījumi ir bijuši vairāki un aktrise ir centusies tos risināt bez vardarbības

Lai tiktu nost no Andželīnas, Breds meties uz muguras, traumējot aktrises muguru un elkoni. Bērni metušies aizstāvēt viens otru. Pirms strīda beigām Breds sācis žņaugt vienu no bērniem un citam iesitis pa seju. Daži bērni lūguši Bredu apstāties.

2016. gadā pēc šī strīda Andželīna iesniegusi šķiršanās dokumentus, kopš tā laika viņi cīnās par bērnu aizbildnību. Šķiršanās vēl nav pabeigta, bet abi tika juridiski pasludināti par brīviem 2019. gadā. Zināms, ka tajā gadā FIB veica izmeklēšanu pret aktieri par iespējamu vardarbību pret bērniem. Varas iestādes neizvirzīja kriminālapsūdzības pret aktieri!

Breds neslēpa faktu, ka ir kliedzis uz bērniem, bet noliedza, ka ir bijis fiziski vardarbīgs. 2021. gada maijā aktierim tika piešķirta kopīga aizbildnība pār viņu nepilngadīgajiem bērniem, taču Andželīnai šis lēmums nepatika un viņa iesniedza pretprasību.

Keita Midltone iziet sabiedrībā kleitā, kuru iespējams iegādāties interneta veikalos! (+VIDEO)

Velsas princese Keita Midltone devusies uz Karaliskās Surejas apgabala slimnīcas dzemdību nodaļu, lai izrādītu savu un karaliskās ģimenes atbalstu.

Savā vizītē Keita devās zīmola “Karen Millen” kleitā. Kleitas cena ir 230 eiro un to ir iespējams iegādāties interneta veikalos. Lielbritānijas sievietes vienmēr zibenīgā ātrumā izpērk jebkuru kleitu modeli, kurā redzama tik iemīļotā Keita.

Video

Keita Midltone bieži redzama zīmola “Karen Millen” kleitas. Karaliskās ģimenes eksperti uzskata, ka šāda kleitas izvēle varētu būt par godu karalienei Elizabetei II, kura mūžībā devās pavisam nesen. Elizabetei II oficiālos pasākumos bieži vien patika ģērbties dzeltenas krāsas tērpos un aksesuāros.

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās samazinājies!

Aizvadītajā diennaktī Latvijas slimnīcās ievietoto ar Covid-19 inficēto pacientu skaits ir samazinājies no 446 līdz 423, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.

Diennakts laikā Latvijas stacionāros ievietots 51 Covid-19 pacients. Pēdējo 24 stundu laikā no slimnīcām izrakstīti 66 Covid-19 pacienti.

No visiem stacionāros esošajiem pacientiem, kuriem konstatēts Covid-19, 165 cilvēkiem Covid-19 ir pamatdiagnoze. No stacionētajiem, kuriem Covid-19 ir pamatdiagnoze, 159 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet seši – ar smagu slimības gaitu.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 1120 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par vienas inficētas personas nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopumā aizvadītajā diennaktī laboratoriski veikti 4670 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 24% bija pozitīvi.

Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā samazinājies no 854,5 līdz 824,4 uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir samazinājies no 384,5 līdz 367,5 uz 100 000 iedzīvotāju.

Aizvadītajā diennaktī saņemta ziņa par vienu ar ar Covid-19 inficēta pacienta nāvi, kurš bijis 80 līdz 89 gadus vecs.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 6009 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos – tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem. Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanās veicinošs faktors.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 936 008 gadījumos.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 6957 cilvēki.

Viedokļraksts: Vai bērnam drīkst būt viedoklis?

Neilgi pirms vēlēšanām Latvijas Bērnu labklājības tīkls vērsās pie lielākajām politiskajām partijām, lai noskaidrotu to viedokli par dažādiem ar bērnu tiesību aizsardzību saistītiem jautājumiem[1]. Kad priekšvēlēšanu kaislības ir pierimušas, sāk veidoties 14. Saeimas aprises un darbu plāni, aicinām atskatīties uz partiju teikto un paanalizēt, par ko tās ir solījušas domāt un kam tad īsti vajadzētu pievērsties. Sāksim ar jautājumu par bērnu līdzdalību – mēs jautājām, kā partijas plāno nodrošināt bērnu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā, kas tieši vai netieši skar viņu dzīvi?

Ko saprotam ar apzīmējumu – bērna līdzdalība?

Domājot par līdzdalību politiskos lēmumos, pirmais, kas nāca prātā partiju pārstāvjiem, bija bērnu darbošanās jauniešu organizācijās un skolu pašpārvaldēs (Progresīvie un Zaļo un Zemnieku savienība). Tai pašā laikā citas partijas strauji pārgāja pie drošākas un, šķiet, zināmākas tēmas – par lielākas ietekmes došanu bērnu vecākiem (Nacionālā apvienība un Latvija pirmajā vietā). Tomēr daži politiskie spēki arī devās līdzdalības jomā nedaudz dziļāk un runāja par nepieciešamību daudz vairāk uzklausīt un ņemt vērā bērnu viedokli visās jomās un lēmumos, kas viņus skar (Jaunā vienotība un Apvienotais saraksts).

Kas tad īsti tiek domāts ar vārdiem “bērna līdzdalība”? Vai tiešām tā aprobežojas ar bērna iesaistīšanos skolas padomē? Visplašāk par bērna līdzdalību runā ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pants, kas nosaka: ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Lai mēs būtu kvalitatīvi uzklausījuši bērna viedokli, ir veicami vairāki soļi. Pirmkārt, bērnam ir jāsaņem informācija, lai saprastu, ko mēs viņam jautājam. Otrkārt, mēs proaktīvi jautājam un ļaujam bērnam paust viedokli drošos apstākļos. Treškārt, mēs izskaidrojam, cik lielā mērā varēsim ņemt viņa viedokli vērā. Un, ceturtkārt, paskaidrojam bērnam arī to, ko viņš var darīt, ja nepiekrīt mūsu pieņemtajam lēmumam. 

Kāpēc svarīgi?

Svarīgi arī atbildēt uz jautājumu, kāpēc bērnu līdzdalība ir svarīga? Varbūt taisnība ir tiem, kuri saka, ka jau tā bērniem ir pārāk daudz tiesību un pārāk maz pienākumu? Šajā jautājumā gan ir gluži pretēji – ja bērnam dodam iespēju izteikties, būt sadzirdētam un piedalīties lēmumu pieņemšanā jau no mazotnes, mēs attīstām bērnos ļoti svarīgas prasmes – stiprinām viņa pārliecību par sevi, mācām izvērtēt iespējas, lemt un pamazām radinām uzņemties atbildību par savu situāciju. Turpretī bērnus, kurus “apklusina” un padara pasīvus, daudz vieglāk pakļaut arī dažādiem vardarbības veidiem.

Bērna viedokļa uzklausīšana ir ārkārtīgi svarīgs faktors bērna labāko interešu īstenošanai, jo ļauj daudz labāk izprast bērna situāciju. Tas norādīts arī Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tomēr ar šī principa piemērošanu sokas dažādi. Piemēram, vecāku šķiršanās gadījumos patiešām bieži vien tiek ņemts vērā bērna viedoklis, taču te pastāv risks radīt lojalitātes konfliktu – situāciju, kurā visa atbildība par to, pie kura vecāka palikt, uzgulstas uz bērnu. Šādā gadījumā bērna viedoklim tiek dots pārāk liels svars, un nepieciešams vērtēt arī citus bērna labāko interešu faktorus. No otras puses – bieži vien bērna domas tiek ņemtas vērā tikai tad, ja viņš tās spēj formulēt vārdos. Taču arī tad, ja bērns savas attīstības vai fizisko ierobežojumu dēļ nevar noformulēt savas domas verbāli, tas nebūt nenozīmē, ka bērns nevarētu paust savu nostāju ar savu ķermeņa valodu, kustībām un attieksmi, kas nolasāma citos veidos. Principā bērna domas un attieksme ir nolasāma jebkurā bērna vecumposmā. 

Kā bērnu sadzirdēt?

Lai arī mūsu sākotnējais jautājums bija par līdzdalību politiskos procesos, bērna līdzdalības pieredze sākas viņa ikdienā – ģimenē, jautājot bērna domas un sadzirdot tās. Protams, ka ne vienmēr mēs varēsim bērna viedokli ņemt vērā – piemēram, situācijā, kad jāveic kādas neizbēgamas medicīniskas procedūras. Tomēr arī šajās situācijas mēs varam rīkoties ar cieņu un par to runāt: kas notiks un kāpēc tas nepieciešams, kā arī atzīt un paskaidrot bērna emocijas. Mēs nevaram vienmēr izpildīt bērna vēlmes, bet mēs varam pamanīt un pārrunāt to, kā viņš par to jūtas, jo tādējādi bērns iegūs pieredzi, ka viņa izjūtas ir nozīmīgas. Interese par bērna viedokli jau no mazotnes apliecina mūsu cieņu pret viņu un pamazām veido bērnā prasmi formulēt un aizstāvēt savas domas, kas ļoti noderēs viņam turpmākajā dzīvē. Turklāt arī bērna iesaistīšana ikdienas lēmumos var pamazām augt – sākotnēji mēs varam vienkārši painformēt bērnu par to, kas notiks, varam dot noteiktas izvēles un pakonsultēties ar viņu, bet varam arī sadarboties, kopīgi pieņemt lēmumu un visbeidzot kādā brīdī ļaut arī bērnam vadīt lēmuma pieņemšanas procesu.

Zīmīgi, ka arī politiķi un likumdevēji var dot savu nozīmīgu artavu bērnu līdzdalības veicināšanā. Jā, bērna līdzdalība tiek arvien plašāk pieminēta normatīvajos aktos – tā, piemēram, pērn tika publiskota Eiropas Savienības stratēģija par bērna tiesībām, kuras tapšanā tika iesaistīti ne tikai eksperti un plašāka sabiedrība, bet arī aptaujāti vairāk nekā 10 000 bērnu, tādējādi apliecinot, ka viens no stratēģijas mērķim ir dot bērniem iespēju kļūt par aktīviem pilsoņiem un demokrātiskas sabiedrības locekļiem. Bērnu līdzdalība ir šajā stratēģijā definēta kā pirmais mērķis.

Savukārt, tepat pie mums lielisku piemēru bērnu iesaistīšanā vēlēšanu laikā demonstrēja Cēsis. Lai jau no mazotnes radinātu pie demokrātiskas lēmumu pieņemšanas un veicinātu jaunās paaudzes interesi par balsošanu, Cēsīs pirmo reizi vēlēja arī bērni un jaunieši – gan ne par 14. Saeimas partijām un deputātiem, bet gan par to, kā turpmāk izskatīsies un attīstīsies pilsēta. Paši mazākie bērni varēja nobalsot, kādā krāsā nākamvasar ziedēs puķes Cēsu pilsētas centrā, lielāki bērnu varēja izvēlēties, kādu rotaļu iekārtu uzstādīt Cēsīs, bet jaunieši varēja noteikt, kur nākamvasar uzstādīt jaunu ūdens ņemšanas iekārtu.

Jāuzsver: nepietiek ar to, ka pieminēsim bērnu līdzdalību normatīvajos aktos – līdzās tam nepieciešams informēt sabiedrību par to, kāpēc bērna iesaiste lēmumu pieņemšanā ir laba un vajadzīga. Ir nepieciešams darbs ar speciālistiem, kuri strādā ar bērniem. Ir jārīko apmācības, kampaņas un diskusijas, kas palīdzētu speciālistiem ieraudzīt ANO Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipus pavisam praktiski, savā ikdienā. Tāpat nepieciešamas arī skaidrākas vadlīnijas, par ko, kurā vecumā un kādā veidā tad īsti vaicāsim bērna viedokli bērna labāko interešu ievērošanai. Tas ir svarīgi bērniem šobrīd, un mums kā sabiedrībai tas ir svarīgi arī domājot par lemtspējīgiem nākotnes pieaugušajiem.

Viedokļraksts veidots projekta “Uzzini. Runā. Ietekmē.” Ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Publikācija  ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir Latvijas Bērnu Labklājības Par publikācijas saturu atbild Latvijas Bērnu labklājības tīkls.


[1] http://www.bernulabklajiba.lv/14-saiemas-velesanas-partijas-atbild-uz-lblt-jautajumiem/?fbclid=IwAR3NQxEZrqLi1YN-IgpdRQAyJ2sT_FbxWukgaS9VbbLtx_2AKM9c8bqRyKg

7 viegli pagatavojamas budžeta maltītes no olām katrai nedēļas dienai 

Olas ir viegli pieejams un maciņam draudzīgs produkts, kuru var izmantot, gatavojot ne tikai brokastis, bet arī pusdienas un pat vakariņas. Turklāt, olas ir veselīgs produkts, kas satur daudz proteīna, kā arī vērtīgas minerālvielas un vitamīnus. 

Kāpēc tieši olu ēdieni? Jo olas ir viens no tiem produktiem, kuras ir bagātas ar proteīnu, kas ir svarīgs gan cilvēka organisma dzīvības procesiem, gan arī sāta sajūtai kopumā.

“Viena no svarīgākajām lietām ir tas, cik paēdis cilvēks jūtas visas dienas garumā. Ja viņš ir sabalansējis savu uzturu un ēd regulāri, nevajadzētu būt tā, ka viņam gribas uzkost starp ēdienreizēm,” stāsta uztura treneris Mārtiņš Bidiņš. 

Pēc Bidiņa vārdiem, tas ir perfektākais rādītājs, kas pastāv. Tas parāda, cik katrs cilvēks reāli ēd un vai viņa uzturā pietiek olbaltumvielas, dārzeņi un viss pārējais, kā arī kalorijas kā tādas. Tāpat, cilvēks noteikti var sekot līdzi savam svaram – ja ir sabalansēts uzturs, svars nemainās. 

Vēl viens rādītājs, kuram katrs cilvēks var sekot, ir enerģijas līmenis – ja vakarā trūkst enerģijas, tad, visticamāk, arī uzturā kaut kas trūkst un cilvēks nav pietiekamā daudzumā uzņēmis vajadzīgās uzturvielas.  

Runājot par galvenajiem principiem, kas jāievēro, veidojot sabalansēto uzturu, Bidiņš atgādina, ka ir ļoti svarīgi regulāri paēst, bet regularitāte katram ir individuāla.

“Paēst vajadzētu no divām līdz četrām reizēm dienā, neizlaižot ēdienreizes savas aizņemtības vai slinkuma dēļ. Pēc ēdienreizes ir jābūt sāta sajūtai – tā, lai turpmākās trīs, četras, piecas stundas negribas ēst,” stāsta uztura treneris. 

Viņš arī piebilst, ka šķīvja saturam vajadzētu būt sabalansētam, proti, jābūt adekvātam daudzumam olbaltumvielu un pārējais saturs ir pakārtots tam. 

“Vismaz ceturtdaļai no šķīvja jābūt olbaltumvielām – nav svarīgi, vai tās ir olas vai gaļa, vai biezpiens. Protams, būtu labi, lai būtu arī dārzeņi vai augļi, par ko daudzi aizmirst. Un tad pārējās lietas – kartupeļi, rīsi, makaroni vai jebkas tamlīdzīgs,” saka Bidiņš. 

Pēc viņa vārdiem, gaļa ir labs olbaltumvielu avots, bet noteikti nav vienīgais. Precīzi tikpat labas olbaltumvielas ir olas un arī piena produkti – biezpiens, piens, vai, piemēram, jogurts ar augstu olbaltumvielu saturu.

Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, kas Latvijā un Lietuvā īsteno Eiropas Savienības finansēto izglītojošo kampaņu “Olas ir spēks!”, piedāvā vienkārši pagatavojamas olu ēdienu receptes katrai nedēļas dienai. 

Lai pagatavotu šos ēdienus, nav vajadzīgas īpašas kulinārijas prasmes vai speciāls aprīkojums. Turklāt, katra ēdiena pagatavošana neaizņems ilgāk par pusstundu. Lai labi garšo!

Pirmdiena: omlešmaizītes ar sieru un šķiņķi

Šīs vienkāršās un gardās omlešmaizītes būs lieliskas brokastīs, vēlās brokastīs, pusdienās vai launagā. 

Sastāvdaļas: 

  • 2 olas
  • 2 maizes šķēles
  • 1 ēdamkarote eļļas
  • 2 siera šķēles
  • 2 šķiņķa vai sagrieztas desas šķēles 
  • Sāls un pipari pēc garšas

Pagatavošana: 

  1. Bļodā sakuļ olas, pievieno sāli un piparus. 
  2. Nepiedegošā pannā uz vidējas uguns sakarsē eļļu.
  3. Abas maizes šķēles iemērc olu maisījumā, pēc tam izlej atlikušo olu maisījumu pannā. Virsū liek abas maizes šķēles, atstājot starp tām 3 cm atstarpi. Cep līdz omlete ir zeltaini brūna.
  4. Ar lielu lāpstiņu apgriež visu omleti tā, lai maizes neizceptā puse pieskartos pannas pamatnei.
  5. Uzliek siera šķēli katrā omletes pusē un liek virsū šķiņķa vai desas šķēli, uzloka omletes malas. Saloka omleti, lai maize šķēles būtu viena virs otras.
  6. Apgriež un cep līdz zeltainai krāsai.
  7. Pārliek uz šķīvja un atstāj uz brīdi, pēc tam pārgriež uz pusēm un pasniedz.

Otrdiena: olu vraps marokāņu gaumē

Varbūt ir pienācis laiks izmēģināt kaut ko eksotiskāku! Pusdienām vai vakariņām var pagatavot veselīgu vrapu jeb tīstoklīti marokāņu gaumē. 

Sastāvdaļas: 

  • 1 tējkarote eļļas
  • Lociņi
  • 1 neliela ķiploka daiviņa
  • 100 g turku zirņu
  • 2 lielas olas
  • Sāls un pipari pēc garšas
  • 1 pilngraudu apaļā vrapa maizīte
  • 2 ēdamkarotes pētersīļu

Pagatavošana: 

  1. Uzkarsē nelielu nepiedegošu pannu, pievieno eļļu, sīpolus, ķiplokus un turku zirņus, un cep vienu minūti, nepārtraukti maisot.
  2. Sakuļ olas ar garšvielām un ielej pannā. Turpina cept, nepārtraukti maisot, līdz olas ir izcepušās līdz sev tīkamai gatavībai.
  3. Ar karoti ievieto izceptās olas pilngraudu vrapa vidū. Pārkaisa pētersīļus. Pārloka pildījumam pāri apakšējo malu, pēc tam pārloka sānu malas. Pasniedz sagrieztu uz pusēm.

Trešdiena: makaroni ar brokoļiem un olām

Nedēļas vidū pusdienām vai vakariņām piestāv makaroni, kuri lieliski garšo kopā ar dārzeņiem un olām. Starp citu, tos var paņemt līdzi uz darbu veselīgām pusdienām.

Sastāvdaļas:

  • 225 g “fusilli” makaronu
  • 225 g brokoļu
  • 6 lielas olas
  • 4 ēdamkarotes pesto mērces
  • Parmezāna siers pasniegšanai

Pagatavošana: 

  1. Verdošā ūdenī izvāra makaronus, pievienojot brokoļus gatavošanas pēdējās četrās minūtēs. Nokāš caurdurī.
  2. Izvāra olas, nokāš un noskalo aukstā ūdenī, nomizo un rupji sakapā.
  3. Pesto mērci iemaisa makaronos un brokoļos. Iemaisa sakapātās olas, pievieno melnos piparus un sāli. Pasniedz ar pārkaisītu parmezāna sieru.

Ceturtdiena: brokastu burito

Kad nedēļa iet uz beigām, gribas kaut ko ātri pagatavojamu, taču maciņam un veselībai draudzīgu. Mums ir risinājums – meksikāņu virtuves pērle burito! 

Sastāvdaļas: 

  • 2 olas
  • 2 ēdamkarotes (30 ml) piena
  • ½ mazu saldo zaļo piparu
  • Sāls un pipari 
  • 2 ēdamkarotes (30 ml) sarīvēta Čedaras siera
  • 1 neliela tortilja
  • 2 ēdamkarotes (30 ml) tomātu mērces

Pagatavošana: 

  1. Bļodā sakuļ olas ar pienu, pievieno zaļos piparus, sāli un melnos piparus.
  2. Uzkarsē pannu uz vidēji lielas uguns.
  3. Ielej pannā olu maisījumu un samazina uguni līdz vidējam. Cep līdz gatavībai, bet seko, lai olas nav pārāk sausas.
  4. Pārkaisa ar sieru.
  5. Ar karoti liek olas tortiljas vidū, pa virsu uzliek tomātu pastu. Aizloka, pasniedz siltu.

Piektdiena: kartupeļu, tunča un fetas siera omlete

Pēdējā darba nedēļas dienā pagatavo sātīgu omleti ar dārzeņiem, tunci un sieru. Tā dos spēku visai dienai!

Sastāvdaļas: 

  • 1 liels kartupelis
  • 8 olas
  • 200 g fetas siera
  • 425 g tunča konservu
  • Lociņi 
  • 20 g sviesta

Salātiem:

  • 200 g ķiršu tomātu
  • Baziliks
  • 1 ķiploka daiviņa
  • 1 ēdamkarote olīveļļas
  • Smalki sarīvēta 1 citrona miziņa
  • 1 citrona izspiesta sula

Pagatavošana: 

  1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200˚C.
  2. Izvāra kartupeļus. Nokāš un atdzesē.
  3. Bļodā samaisa olu, pusi no fetas siera, tunča konservus, sīpolu un kartupeļus, pievieno sāli un piparus pēc garšas.
  4. Uz vidēji lielas liesmas ugunsizturīgā traukā izkausē sviestu. Ātri un vienmērīgi ielej olu un dārzeņu maisījumu un cep 30 sekundes. Pēc tam liek cepeškrāsnī un cep 12-15 minūtes.
  5. Pagatavo salātus, sagriežot visas sastāvdaļas, pievieno sāli un piparus.
  6. Tomātu salātus un atlikušo fetas sieru uzliek virsū omletei un pasniedz.

Sestdiena: cepti rīsi ar olām un dārzeņiem

Ideja vieglām un sātīgām sestdienas pusdienām vai vakariņām – pagatavo rīsus ar dārzeņiem un olām. 

Sastāvdaļas:

  • 250 g rīsu
  • 2 olas 
  • Dārzeņi, piem., zirņi vai konservētā saldā kukurūza
  • Gaļa (pēc izvēles)

Pagatavošana:

  1. Izvāriet rīsus saskaņā ar instrukcijām uz iepakojuma. 
  2. Pannā uz lielas uguns uzkarsē nedaudz eļļas un liek rīsus, apcep dažas minūtes. 
  3. Tikmēr bļodā ar dakšiņu vai putotāju sakuļ olas. Ar koka karoti pārvieto rīsus uz vienu pannas pusi un pievieno olu maisījumu.
  4. Ļauj olām kārtīgi izcepties, pirms tās sajauc ar rīsiem.
  5. Pievieno dārzeņus un, ja ir vēlme, iepriekš termiski apstrādātu gaļu.
  6. Gatavo vēl pāris minūtes un tad pasniedz.

Svētdiena: ātrā rīta olu “pica”

Ja svētdienas rītā ir vēlēšanās apēst picu, nav jāzvana kurjeram – to var ātri un vienkārši pagatavot no olām!

Sastāvdaļas: 

  • 2 olas
  • ½ tējkarotes (2,5 ml) sausā oregano vai bazilika (pēc izvēles)
  • 8 peperoni desas šķēles
  • 2 ēdamkarotes (30 ml) sasmalcināta mocarellas siera 
  • 3 ēdamkarotes (45 ml) tomātu mērces vai sasmalcinātu tomātu savā sulā

Pagatavošana: 

  1. Bļodā sakuļ olas un pievieno oregano.
  2. Uzkarsē pannu uz vidējas uguns.
  3. Ielej olu maisījumu pannā un cep līdz “picas” pamatne jeb omlete ir gandrīz gatava. 
  4. Omletei jeb picas pamatnei virsū uzliek pepperoni desas šķēles, pārkaisa ar sieru un cep vēl apmēram divas minūtes, līdz olas ir gatavas un siers pilnībā izkusis.
  5. Uzliek “picu” uz šķīvja. Pasniedz ar tomātu mērci vai sasmalcinātiem tomātiem.

Bonuss: ideja salātiem, ko paņemt līdzi pusdienās!

Viegli pagatavojami olu salāti ar dārzeņiem, ko paņemt līdzi pusdienām uz darbu vai universitāti.

Sastāvdaļas:

  • 120 g spinātu
  • 50 g gurķu
  • 75 g ķiršu tomātu
  • 82 g konservētu turku zirņu
  • 2 cieti vārītas olas

Mērcei: 

  • 60 ml olīveļļas
  • 2 ēdamkarotes (30 ml) etiķa
  • 1 ēdamkarote (15 ml) lociņu
  • 1 tējkarote (5 ml) sinepju
  • ½ tējkarotes (2,5 ml) medus
  • Sāls un pipari pēc garšas 

Pagatavošana: 

  1. Spinātus, gurķus, tomātus, turku zirņus un vārītas olas saliek plastmasas traukā.
  2. Mērcei sakuļ eļļu, etiķi, lociņus, sinepes, medu, sāli un piparus. Ielej  atsevišķā plastmasas traukā; iesaiņo kopā ar salātiem.
  3. Lai iegūtu papildu proteīnu, salātiem var pievienot sagrieztu vārītu vistas krūtiņu vai citas gaļas gabaliņus.

Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt saukti pie atbildības.

Strauji pieaug negadījumu ar elektroskrejriteņiem skaits: Nevis rotaļlieta, bet transportlīdzeklis ar lielu traumu risku

Mikromobilitātes rīki – skrejriteņi, skeitbordi, velosipēdi, skūteri, skrituļslidas – ir ātri, ērti un ilgtspējīgi pārvietošanās līdzekļi pilsētvidē, tāpēc izpelnās arvien lielāku popularitāti, ko apliecina to lielais daudzums pilsētas ielās. Diemžēl nereti vēlme pavizināties ar elektroskrejriteni ir lielāka nekā prasme to meistarīgi vadīt, turklāt situāciju pasliktina arī piemērotas infrastruktūras trūkums un vājā Latvijas ceļu satiksmes kultūra. AAS BALTA (PZU grupa) izmaksāto atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, krītot no mikromobilitātes transportlīdzekļiem, šī gada 8 mēnešos jau pārsniedz visu 2021. gadā izmaksāto atlīdzību skaitu, un, tendencei saglabājoties, paredzams, ka kopējais gada rādītājs dubultosies. 

Elektroskrejriteņu vadīšana – vienkārša, bet arī bīstama

Negadījumu ar elektroskrejriteņiem, kā rezultātā klienti vērsušies BALTA ar atlīdzību pieteikumiem, kopš 2020. gada ir kļuvis četrreiz vairāk, un nemitīgi pieaug arī izmaksāto atlīdzību apjoms. Biežāk izplatītās traumas ir kritienā gūtas brūces (21%), roku lūzumi un mežģījumi (11%), smadzeņu satricinājumi (8%), potīšu lūzumi (8%) un dažādi sasitumi (8%).

„Ir arvien vairāk gadījumu, kad cilvēki, braucot ar skrejriteni pa ietvi, nesaprotas ar gājējiem, nepamana apmali vai bedri ietves segumā, ir spiesti strauji bremzēt un piedzīvo smagu kritienu. Diemžēl elektroskrejriteņu vadītājus ik pa laikam notriec arī automašīnas, turklāt šādi gadījumi fiksēti, šķērsojot gājēju pāreju pie zaļās gaismas. Kaulu un žokļa lūzumi, galvas traumas un dažādi sasitumi šādās situācijās nav nekas neparasts, īpaši tad, ja pārsniegts ieteicamais braukšanas ātrums vai nav ievēroti citi ceļu satiksmes drošības noteikumi. Diemžēl ir saņemtas arī ziņas par letālu gadījumu, turklāt BALTA pieredze rāda, ka lielo risku un traumu seku nopietnību klienti bieži vien neapzinās, jo ir vecāki, kuri pārkāpj likumu un ar elektroskrejriteņiem atļauj braukt arī bērniem, kuri jaunāki par 14 gadiem, vai pat paši tos pārvadā uz sava elektroskūtera, kas ir aizliegts,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja Ludmila Ščegoļeva.

Braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts tikai no 14 gadu vecuma, ja iegūta velosipēdista vadītāja apliecība vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Tomēr vēl pavisam nesen BALTA saskārusies ar gadījumu, kad 13 gadu vecs bērns, kurš nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskūteri, vizinājies ar vecākiem piederošo spēkratu un ietriecies automašīnā, kā rezultātā gūta politrauma, bijusi nepieciešama galvaskausa operācija un ilgstoša rehabilitācija, bet vecākiem nācies atlīdzināt izdevumus par sabojāto automašīnu. 

Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas, taču jāievēro pārējie noteikumi: ar elektriskajiem skrejriteņiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu; jāatceras, ka nedrīkst pārvadāt pasažierus; ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, priekšroka ir gājējiem un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. 

„Elektroskūteru vadīšana šķietami ir ļoti vienkārša, un diemžēl daudzi vadītāji aizmirst, ka arī elektroskūtera vadīšanai ir nepieciešamas atbilstošas prasmes un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga, un to izmantošanai sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) nav nepieciešama, ja to maksimālais ātrums nevar pārsniegt 25 km/h. Tomēr pieredze rāda, ka negadījumos cieš ne tikai pats vadītājs, bet traumas gūst arī gājēji un citi satiksmes dalībnieki un tiek sabojāts arī citu īpašums, tādēļ nelaimes gadījumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) polišu iegāde būtu pats mazākais, kas jāpaveic, pirms ķerties pie mikromobilitātes rīkiem,” iesaka L. Ščegoļeva.

Valsts policija atgādina – satiksmes noteikumi attiecas arī uz elektroskrejriteņu vadītājiem!

“Jāatgādina, ka elektroskrejriteņu vadītāji, tāpat kā gājēji vai velobraucēji, ir vismazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, elektroskrejriteņu vadītāji gūst ļoti smagas traumas, jo absolūti nav pasargāti. Pamatojoties uz Valsts policijas statistikas datiem, visbiežāk izplatītie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, ir apgāšanās un sadursmes. Vadītāji netiek galā ar transportlīdzekļa vadīšanu, jo brauc pārdroši un pārgalvīgi, kā arī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un izmanto braukšanai neparedzētu infrastruktūru. Visbiežākie pārkāpumi ir neatļauta pasažieru pārvadāšana un braukšana alkohola reibumā. Svarīgi uzsvērt, ka elektroskrejritenis ir paredzēts tikai vienai personai, un pasažieru vai bērnu pārvadāšana nav atļauta,” stāsta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore majore Olga Podžuna. Viņa arī atgādina, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem ir piemērojams tāds pats sods kā velosipēdu vadītājiem.

Pirms doties izbraucienā ar elektroskrejriteni svarīgi pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā (piemēram, vai darbojas bremzes, vai korpuss un riepas nav bojāti). Rūpējoties par savu drošību, ļoti ieteicams lietot aizsargķiveri un atstarojošos elementus, piemēram, gaismu atstarojošu vesti, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki laikus varētu pamanīt elektroskreriteņa vadītāju. Elektroskrejriteņu vadītājam jāatceras arī par cieņu un braukšanas kultūru, piedaloties ceļu satiksmē: uz ietves gājējiem vienmēr ir priekšroka!

Ieteikumi elektroskrejriteņu īpašniekiem un nomātājiem

BALTA un Valsts policija atgādina – elektroskūteri nav rotaļlieta, bet gan transportlīdzeklis, uz kuru, tāpat kā uz automašīnām, motocikliem un veloEesipēdiem, attiecas ceļu satiksmes noteikumi. Tāpēc apkopoti daži ieteikumi drošākai satiksmei.

– Pirms sākt izmantot elektroskrejriteni, iepazīsties ar CSDD publicēto informāciju par atļaujamo braukšanas vecumu un citiem nosacījumiem.

– Ja uztici elektroskrejriteni bērnam (ne jaunākam par 14 gadiem!), pārbaudi viņa zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem – izmanto CSDD piedāvāto testu. 

– Jāapzinās, ka katrs pieaugušais ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti citai personai vai tās mantai, savukārt vecāki ir atbildīgi par savu bērnu nodarītajiem zaudējumiem, tāpēc būtu ieteicams iegadāties CTA polisi, lai atlīdzību cietušajam pēc negadījuma izmaksātu apdrošinātājs, nevis pats vaininieks. 

– Ja noticis negadījums ar traumām, uzreiz jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, zvanot 113, jo traumas var būt ļoti nopietnas.

– Ja negadījumā iesaistīti citi cilvēki vai to manta, par to ir jāpaziņo Valsts policijai.

– Piedaloties ceļu satiksmē, jāatceras, ka, mainot braukšanas virzienu, tas jāparāda citiem satiksmes dalībniekiem.

– Esi redzams uz ceļa! Braucot tumsā, jānēsā atstarotāji.

– Padomā par aizsargapģērbu un ķiveri, lai pasargātu sevi fiziski.

– Atceries, ka pārvietošanās ar elektroskrejriteņiem, kas nepārsniedz 25 km/h ātrumu, paredzēta pa velojoslām un ietvēm.

– Ja nepieciešams īslaicīgi izbraukt uz brauktuves, pārliecinies, ka netraucē autovadītājiem un viņi redz tavu kustības plānu.

– Tu esi atbildīgs par to, lai netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem, dzīvniekiem. Atceries, ka gājējiem uz ietvēm vienmēr ir priekšroka!

– Izmanto skaņas un gaismas signālus, ja braukšanas laikā izveidojas bīstama situācija.

– Izvēlies braukšanas ātrumu atbilstoši laika apstākļiem.

– Braukšanas laika koncentrējies uz ceļu un neizmanto austiņas, kas padarīs tevi “nedzirdīgu”. Situācija uz ceļa var ātri mainīties, un tev ir jābūt gatavam uzreiz reaģēt.

– Pārliecinies par sava spēkrata tehnisko stāvokli: tāpat kā automašīnai, atrī skrejriteņa riepām jābūt piepumpētām, skaņas un gaismas signāliem – kārtībā, bremžu sistēmai jāstrādā nevainojami.

– Atceries, ka uz ietvēm negaidīti var izskriet arī dzīvnieki!

Ar ko bagātas sēnes un kas jāņem vērā, lietojot tās uzturā?

Līdz ar rudens lietavām un drēgnajiem laikapstākļiem klāt sēņu laiks. Lai gan tiek ziņots, ka šogad nav bagātīgas sēņu ražas, cītīgākie sēņotāji noteikti atrod šīs uzturvielām bagātās dabas veltes Latvijas mežos, savukārt citi gardo un sātīgo papildinājumu ēdienkartei atrod veikalu plauktos, izvēloties saimniecībās audzētās sēnes – šampinjonus, austersēnes un šitake sēnes. Ar ko bagātas sēnes, kas jāņem vērā, lietojot sēnes uzturā, kā tās pareizi pagatavot un uzglabāt, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

“Aptuveni 90 % sēņu sastāva veido ūdens, tomēr tās ir uzskatāmas par uzturvielām bagātu produktu. Sēnes satur aptuveni 1,5–5,5 % olbaltumvielu, turklāt katras sugas sēnēm ir atšķirīgs olbaltumvielu daudzums. Piemēram, lielajās dižsardzenēs ir vidēji 6,6 % olbaltumvielu, baravikās – 4,6 %, bet gailenēs – 3,2 % olbaltumvielu. Tāpat sēņu sastāvā ir aptuveni 0,2–1,5 % ogļhidrātu, 1–6 % tauku un dažādas organiskās skābes – sviestskābe, oleīnskābe, pienskābe, ābolskābe, dzintarskābe un citas. Sēnes ir vērtīgs A, B, C un D grupas vitamīnu avots, kā arī tās satur selēnu, mangānu, kāliju, dzelzi, cinku, varu, jodu un fosforu. Turklāt vienlīdz vērtīgas lietošanai uzturā ir gan mežos atrastās, gan saimniecībās izaudzētās sēnes, kas pieejamas veikalu plauktos. Piemēram, austersēnes satur visas tās pašas vielas, ko gaļa un ir piemērotas veģetāriešiem,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Kas jāņem vērā, lai bez bažām iekļautu sēnes ēdienkartē? 

Jāuzmanās no indīgajām sēnēm

Latvijas mežos atrodami vairāki simti visdažādāko sēņu sugu, tai skaitā arī vairākas indīgas sēnes, piemēram, zaļā un baltā mušmire, ķiverene, pacelmene un citas. Indīgo sēņu iedarbība var būt dažāda – tās ietekmē gremošanas un nervu sistēmu, aknu un nieru darbību, bet atsevišķos gadījumos var radīt dzīvībai bīstamus orgānu bojājumus. Dodoties sēņot, jāiemācās atpazīt indīgās sēnes un jānoskaidro, ar kurām ēdamajām sēnēm tās visvieglāk iespējams sajaukt. Šobrīd kā lielisku palīgu sēņu atpazīšanā var izmantot mobilajos tālruņos pieejamās aplikācijas, kas neļaus kļūdīties. Ja ieraugāt sēni, par kuras sugu neesat īsti drošs, labāk to atstāt augam un dot priekšroku tām sēnēm, kas ir skaidri zināmas.

“Uzturā drīkst lietot tikai tās sēnes, par kurām ir nešaubīga pārliecība, ka tās nav indīgas. Ja uz sēnēm redzami dzīvnieku un kukaiņu atstāti bojājumi, tas vēl nenozīmē, ka sēne ir ēdama. Adaptācijas procesā dzīvnieki un kukaiņi ir pielāgojušies un ēd arī indīgās sēnes, kas cilvēkam ir kaitīgas,” uzsver Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Jāpārliecinās, ka sēnes nav bojātas

Arī augstvērtīgas ēdamās sēnes, ja tās ir bojātas vai pāraugušas, var būt bīstamas cilvēka veselībai. Ārējo faktoru iedarbībā sēņu augļķermeņos sākas audu sadalīšanās, kā rezultātā sēnēs var veidoties toksiski blakusprodukti. Arī pēc salasīšanas sēnes nedrīkst ilgi uzglabāt svaigā veidā, jo siltumā tās ātri bojājas. Tāpat nevajadzētu sēnes lasīt rūpnīcu, izgāztuvju vai braucamo ceļu  tuvumā, vietās, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums, jo tur sēnes būs uzsūkušas kaitīgās vielas, nebūs ēdamas un var būt kaitīgas veselībai.

Sēnes jāpagatavo pareizi

Uzturā nav ieteicams lietot termiski neapstrādātas sēnes, tāpēc vairums sēņu veidu pirms lietošanas jānovāra aptuveni piecas līdz desmit minūtes. Atsevišķas sēnes, piemēram, alksnenes un vilnīši, jāvāra līdz pat 20 minūtēm. Izņēmums ir šampinjoni, šitake sēnes un austersēnes – tās var baudīt arī svaigā veidā. Pēc vārīšanas sēnes jānoskalo, jānotecina no tām liekais ūdens, bet pēc tam tās var gatavot, kā iecerēts, piemēram, apcept vai pievienot mērcēm. Bez iepriekšējas novārīšanas drīkst gatavot baravikas un gailenes. Jāatceras, ka saindēšanās ar sēnēm nenotiek tikai tad, ja apēsta kāda no indīgo sēņu sugām – tā var atgadīties arī, ja ēdamās sēnes netiek pareizi pagatavotas.

Ēdot sēnes, nedrīkst lietot treknus produktus un alkoholu

Sēņu šūnapvalkos atrodama organiska viela hitīns – tā apgrūtina gremošanas procesus un fermentu piekļūšanu uzturvielām. Lai sēņu ēdieni neradītu diskomfortu un gremošanas traucējumus, sēnes nevajadzētu kombinēt ar trekniem produktiem, piemēram, treknu gaļu vai krējuma mērcēm. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kuriem diagnosticēta kāda kuņģa, aizkuņģa dziedzera vai barības vada saslimšana – apgrūtināts gremošanas process var izraisīt smaguma sajūtu un citus nepatīkamus simptomus. Pirms gatavošanas sēnes ieteicams pēc iespējas labāk sasmalcināt, bet, plānojot maltītes, pats galvenais ir ievērot mērenību. Tāpat sēnes nebūtu vēlams lietot kopā ar alkoholu, jo tās var pastiprināt toksisko vielu iedarbību.

“Ja tomēr pēc maltītes, kuras sastāvā ir sēnes, ir smaguma sajūta vai citi nepatīkami simptomi, to mazināšanai var palīdzēt zāļu tējas. Piemēram, piparmētru un fenheļu tēja palīdz pret vēdera sāpēm un uzpūšanos, savukārt, kumelīšu tēja nomierina organismu brīžos, kad kuņģis cīnās ar liela pārtikas daudzuma sagremošanu. Lai organisms apēsto ātrāk spētu pārstrādāt, ēšanas laikā var lietot gremošanas fermentu preparātus. Gremošanas fermenti ne tikai šķeļ taukus, bet arī palīdz sagremot ogļhidrātus un pārstrādāt olbaltumvielas,” stāsta Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Sēņu uzglabāšana un apstrāde, lai tās lietotu ilgāku periodu

Sēnes lieliski saglabā savu garšu un struktūru, tāpēc, pareizi uzglabātas, tās varēs ēst vēl ilgāku laika periodu. Sēnes iespējams marinēt, sālīt, apcept taukvielās, kaltēt un sasaldēt. No kaltētām sēnēm var pagatavot arī sēņu pulveri, ko ziemā pievienot zupām, mērcēm vai sautējumiem. Katram apstrādes veidam piemīt atšķirīgas nianses, kam jāpievērš uzmanība, lai sagatavotās sēnes būtu ēdamas pēc iespējas ilgāk – piemēram, ja sēnes iecerēts kaltēt, tās pirms tam nedrīkst mazgāt. Sālītās sēnes pirms lietošanas vairākas stundas jāmērcē aukstā ūdenī, lai atbrīvotos no lielā sāls daudzuma un tikai tad tās var pievienot ēdieniem.

“Ulubele” ziedojumu apjoms kritiski sarucis!

“Ulubele” ir lielākā patversme Latvijā, kas sniedz drošu patvērumu gan pašmāju pazudušajiem un pamestajiem dzīvniekiem, gan arī Ukrainas kara bēgļiem – suņiem. Šobrīd līdz ar Covid-19 pandēmiju, tai sekojošo karu Ukrainā un energoresursu krīzi ir krasi sarucis ziedojumu apjoms – tas samazinājies par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar periodu pirms diviem gadiem. Līdz ar to rūpes par šobrīd patversmē mītošajiem teju 500 dzīvniekiem ir būtiski apgrūtinātas. 

Tuvojoties gada tumšākajam periodam – ziemai, “Ulubele” īpaši aicina uzņēmējus nepalikt vienaldzīgiem un aktualizēt sociālā atbildīguma tēmas gan savos kolektīvos, gan arī klientu lokā. Patversmes darbinieki aicina atbalstīt ķepaiņus dažādos veidos. Ne tikai naudas ziedojumi, bet arī pakalpojumi un iekšēji organizētas ziedojumu vākšanas akcijas ir lielisks veids, kā palīdzēt. Tāpat arī vērtīgs atbalsts ir talkas patversmes teritorijā, kas ne tikai palīdz sakārtot patversmes apkārtni, bet arī kalpo kā lielisks komandas saliedēšanās pasākums.

“Nelaimē nokļuvušu dzīvnieku beztermiņa patvērums “Ulubelē” šobrīd ir apdraudēts. Lai pievērstu sabiedrības un uzņēmēju uzmanību pamesto dzīvnieku izdzīvošanas iespējām šajos krīzes apstākļos, organizējam akciju “Sasildi ķepiņas Ulubelē”. Tās ietvaros aicinām palīdzēt ikvienu, kam rūp tie, kuri paši par sevi nevar parūpēties,” saka “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Šobrīd “Ulubelē” īpaši priecāsies par tādām dāvanām kā kvalitatīva sausā barība, konservi, cementējošās smiltis kaķiem, izmazgātas segas, pledi, palagi, dvieļi, kas noderēs patversmes slimniekiem, mazuļiem un senioriem.

“Mūsu, “Narvesen” un “Caffeine”, kolektīviem kopīga talkošana “Ulubelē” ir kļuvusi par mīļu tradīciju. Mūsu kolēģi labprāt pievienojas šiem pasākumiem, un talka ir labs veids, kā apvienot sirdsdarbu ar komandas saliedēšanas aktivitātēm. Kopīgiem spēkiem esam gan uzkopuši teritoriju, gan uzstādījuši divus suņu voljērus. Tie ir labie darbi, ar ko komanda lepojas un labprāt asociē sevi, tādēļ aicinām jebkuru uzņēmumu pievienoties un atbalstīt patversmi! Tam nebūt nav jābūt lielam finansiālam ieguldījumam – arī laiks ir neatsverama vērtība,” pieredzē dalās “Reitan Convenience Latvia” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Dzīvnieku patversme “Ulubele” (saukta arī par Līču patversmi) atrodas Stopiņu novada Līčos, “Ozolaine” teritorijā, 800 metru no šosejas mežā . Patversmē tiek izmitināti Rīgas pilsētā, Stopiņu un Mārupes novados izķertie klaiņojošie un bez saimnieka palikušie suņi un kaķi. Dzīvniekus patversmē uzņemam arī pēc individuālas vienošanās, ja vien patversmē ir brīva vieta, lai dzīvnieku uzņemtu. Vairāk par patversmi un aktuālajām vajadzībām iespējams uzzināt šeit: https://ulubele.org/atbalsts/

Atklājies, ka īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone! (+VIDEO)

Prinča Viljama un prinča Harija sievas nekad nav varējušas atrast kopīgu valodu. 2018. gadā Megana Mārkla kļuva par prinča Harija sievu, bet īsi pirms kāzām britu presē tika publicēti vairāki raksti, kuros tika apgalvots, ka līgava ir novedusi līdz asarām prinča Viljama sievu Keitu Midltoni. Zināms, ka Megana šīs baumas noliedza un apgalvoja, ka tās ir izdomātas.

Pēc dažiem gadiem princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni un sniedza interviju Oprai Vinfrijai. Megana atklāja detaļas par toreizējo gadījumu. Megana uzskata, ka tieši viņa esot apraudājusies, ne Keita…

Savā jaunajā grāmatā “Courtiers: The Hidden Power Behind The Crown” tās autors Valentīns Lovs komentē šo situāciju:

“Patiesība ir tāda, ka pēc kleitu piemērīšanas Megana bija kā apsēsta ar centieniem pārliecināt pils preses dienestu, lai tas sarunātu kādu publikāciju medijos par šo notikumu.”

Grāmatas autors uzsver, ka Megana vēlējusies uzmanību un bijusi neapmierināta, ka nav to saņēmusi.

Video

“Pils darbinieki uzskatīja, ka tā būtu milzīga kļūda žurnālistiem sniegt jebkādu informāciju, kas attiecas uz britu karaliskās ģimenes privāto dzīvi.

Britu karaliskās ģimenes biogrāfs un publicists Toms Bauers komentē situāciju: 

patiesībā “slavenais strīds” bija par to, ka Keita un Megana nevarēja rast kopīgu valodu, runājot par mazās princeses Šarlotes apģērbu Meganas un prinča Harija kāzās. 

Prinča Viljama un Keitas meita Šarlote piedalījās laulību ceremonijā kā “ziedu meitene”, kas ieejot baznīcā pirms līgavas nokaisa paklāju ar ziediem.

“Megana un Keita nevarēja vienoties par to, vai līgavas māsām jāvelk zeķbikses vai nē. Keita uzstāja uz to, ka tas ir obligāti un nav pat apspriežams, jo to paredz etiķete, bet Megana Mārkla uzskatījusi, ka tas nepavisam neesot obligāti,” – skaidroja rakstnieks Toms Bauers.

Alla Pugačova velta asus vārdus saviem nelabvēļiem

Krievu estrādes zvaigzne Alla Pugačova savā “Instagram” profilā ir publicējusi ziņu saviem nelabvēļiem īsi pēc tam, kad lūdza Krievijas varasiestādes viņu iekļaut “ārvalstu aģentu” sarakstā.

“Mans Dievs! Kāda svētība, ka mani ienīst tie cilvēki, kurus es vienmēr nevarēju ciest. Ja es viņiem patiktu, tas nozīmētu, ka es dziedāju un dzīvoju veltīgi. Iemesls ir skaidrs. Lai viņi griež zobus. Viņi bija dzimtcilvēki, viņi kļuva par vergiem,” raksta Alla Pugačova.

Zvaigzne nav norādījusi, kam šī ziņa ir adresēta.

Foto

Kādi treniņi ir nepieciešami volejbolistiem?

Sportistiem ir ļoti svarīgi apgūt pareizo volejbola treniņu veidu. Galvenais jautājums ir – kāda veida treniņi ir nepieciešami volejbolistiem? Trenējoties ir jāattīsta tādas volejbola pamatprasmes kā sitieni, piespēles un bloķēšana. Tomēr volejbola treniņi ir atkarīgi arī no spēlētāja pozīcijas laukumā, tāpēc ir jāizveido tāds treniņa plāns, lai tas atbilstu katra spēlētāja unikālajām vajadzībām.

Iesildīšanās vingrinājumi

Volejbola treniņi vienmēr jāsāk ar iesildīšanās vingrinājumiem. Volejbolistiem ir jāveic iesildīšanās vingrinājumi traumu profilaksei. Tas ir lielisks veids, kā samazināt traumu risku, jo medaļa pludmales volejbolā un arī iekštelpās ir katra sportista sapnis, tāpēc traumu iegūšana nekādā gadījuma nav vēlama. 

Spēks un fiziskā sagatavotība

Volejbolista treniņu programmā ir ļoti liela nozīme spēka un fiziskās sagatavotības vingrinājumiem. Volejbolistiem ir nepieciešama izturība un spēks, lai labi darbotos laukumā. Ir lietderīgi apmeklēt sporta zāli un veltīt laiku spēka nostiprināšanai. Svaru celšana palīdz uzkrāt daudz spēka un jaudas. Ja smagi strādāsiet sporta zālē, izdosies uzlabot savu sniegumu laukumā.

Volejbola sitieniem ir nepieciešama liela jauda un spēks. Pieņemsim, ka Jūsu komanda ir gatava veikt uzbrukuma sitienu. Šādā gadījumā sitējam ir ātri jāpārvietojas, pēc tam augstu jāuzlec gaisā. Ir vērts atzīmēt, ka spēka treniņi ļauj volejbolistiem attīstīt spēku, kas nepieciešams, lai augstu lēktu. Visbeidzot, bumba ir jāatsit ar spēku. Ja spēks tiek pārnests efektīvi, volejbolists var sasniegt labu atsitienu. Acīmredzot visiem šiem volejbola uzbrukuma elementiem ir nepieciešama izturība un spēks. Tāpēc volejbolistu treniņu programmā ir jāiekļauj spēka un fiziskās sagatavotības vingrinājumi.

To pašu var teikt par bloķēšanu volejbolā. Arī bloķēšana volejbolā prasa lielu spēku un izturību. Bloķējot volejbolistiem ir augstu jāizlec gaisā. Ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt spēku ķermeņa augšdaļā. Sportistiem ir jābūt spēkam arī kājās. Šis spēks ļauj volejbolistiem lēkt augstu gaisā un ātri pārvietoties jebkurā laukuma virzienā. Tāpēc regulāri jāveic ātruma vingrinājumi. 

Lēciena treniņš

Lēkšana ir īpaši svarīga volejbola bloķētājiem un uzbrucējiem. Augsts vertikālais lēciens volejbolistiem atvieglo papildu punktu gūšanu un lielā mērā veicina komandas panākumus. Tiesa, volejbola spēle ir ļoti neparedzama. Tas nozīmē, ka volejbolistiem jābūt gataviem lēkt augstu gaisā jebkurā brīdī, kad rodas šāda nepieciešamība. Lēciena treniņš ietver vingrinājumus, kas palīdz volejbolistiem nostiprināt kāju un gurnu muskuļus. Ja šāda veida vingrinājumus izpildīsiet regulāri, Jūsu vertikālais lēciens laika gaitā palielināsies.

Ātruma treniņš

Volejbolistiem ir jāspēj ātri pārvietoties laukumā. Tāpēc volejbolistiem ir ļoti svarīgi strādāt pie tik svarīga aspekta kā veiklība. Veiklība lielā mērā ir atkarīga no kājām. Tas nozīmē, ka volejbolisti varēs ātri pārvietoties laukumā, ja viņiem būs spēcīgas kājas. Tāpēc volejbolistam ir konsekventi jāveic vingrinājumi, kas stiprina kājas.

Izturības treniņš 

Ir ļoti svarīgi labi darboties laukumā ilgu laiku. Tāpēc volejbolistiem būtu lieliski pievērsties izturības treniņiem. Ir daudz veidu, kā uzlabot izturību volejbolā. Piemēram, ir labi skriet. Ja volejbolists katru dienu no rīta noskrien vairākus kilometrus, laika gaitā izdosies uzlabot izturību. Vēl viens labs veids, kā uzlabot izturību volejbolā, ir veikt tā sauktos sprintus. Veicot šāda veida vingrinājumus, volejbolistiem jācenšas skriet pēc iespējas ātrāk. Tāpat starp sprintiem vajadzētu veikt pauzes. Pauzēm starp sprintiem vajadzētu ilgt aptuveni 15 – 30 sekundes. Šādas pauzes ļauj atpūsties.

Nav nekāds pārsteigums, ka lēkšana ar lecamauklu tiek izmantota daudzos sporta veidos. Piemēram, lecamauklu izmanto boksā. Arī volejbola treniņu programmā būtu lieliski pievienot vingrinājumus ar lecamauklu. Lieliski ir tas, ka vingrinājumi ar lecamauklu stiprina kājas un pozitīvi ietekmē volejbolista izturību.           

Izstiepšanās vingrinājumi 

Izstiepšanās ir lielisks veids, kā atslābināt muskuļus pēc spēles. Stiepšanās palielina muskuļu spēku un palīdz novērst traumas. Tāpēc būtu lieliski, ja volejbolisti pēc spēlēm un treniņiem veltītu laiku stiepšanās vingrinājumiem. Ja spēlējiet volejbolu, ir labi nodarboties ar jogu. Jogā ir daudz labu stiepšanās vingrinājumu. 

Teniss Latvijā

Ir vairāki iemesli, kādēļ Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šķiet, nav tik daudz tenisistu. Varētu apgalvot, ka viens no galvenajiem faktoriem ir mazāks iedzīvotāju skaits, jo tas neizbēgami nozīmē, ka ir mazāk cilvēku, no kuriem izvēlēties, lai attīstītu talantus. Turklāt teniss Latvijā, iespējams, nav tik populārs sporta veids salīdzinājumā ar citām valstīm, kas nozīmē, ka ir mazāk cilvēku, kuri ir ieinteresēti spēlēt. Visbeidzot, dažiem cilvēkiem šķērslis var būt arī tenisa spēlēšanas izmaksas, jo tas var būt dārgs sporta veids, kurā iesaistīties. Visi šie faktori varētu būt par iemeslu tam, ka Latvijā, iespējams, nav tik daudz tenisa spēlētāju.

No Latvijas tomēr nāk daži no labākajiem pasaules tenisistiem, tostarp daudzkārtējā Grand Slam turnīru uzvarētāja Jeļena Ostapenko. Latvijā ir daudz augstas kvalitātes tenisa laukumu, kas padara to par lielisku vietu, kur spēlēt un apgūt šo sporta veidu. Ja meklējat izaicinājumu, ir arī daudz sacensību turnīru, kuros var piedalīties.

Neatkarīgi no tā, vai esat iesācējs vai pieredzējis profesionālis, Latvijas teniss noteikti sniegs Jums patīkamu un vērtīgu pieredzi.

4 izcilākie tenisa spēlētāji, kas nāk no Latvijas

1.     Jeļena Ostapenko (1997 – )

Jeļena Ostapenko ar Augstas veiktspējas institūtu (HPI) 38,65 ir slavenākā tenisiste no Latvijas. Dzimusi 1997. gada 8. jūnijā, pazīstama arī kā Aļona Ostapenko, ir Latvijas profesionālā tenisiste. Viņas karjeras augstākais WTA rangs ir pasaules 5. vieta vienspēlēs, kas sasniegts 2018. gada 19. martā, un pasaules 17. vieta dubultspēlēs, kas sasniegts 2020. gada 2. martā. Ostapenko 2017. gadā izcīnīja Francijas atklātā čempionāta vienspēļu turnīra titulu, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi Grand Slam vienspēļu turnīrā, un pirmo nenosegto tenisisti, kas uzvarējusi Francijas atklātajā čempionātā kopš 1933. gada. Papildus vienspēļu karjerai viņa ir spēlējusi arī Latvijas Federāciju kausa izcīņas komandas sastāvā. ITF Sieviešu apritē viņa ir izcīnījusi septiņus titulus vienspēlēs un astoņus dubultspēļu turnīros, kā arī 2014. gada Vimbldonas čempionātā uzvarējusi junioru vienspēļu turnīrā.

2.     Ernests Gulbis (1988 – )

Ernests Gulbis ar HPI 38,10 ir otrais slavenākais tenisists. Dzimis 1988. gada 30. augustā, iesaukts par “Lord”, “The Gull” vai “Ernie” ir latviešu profesionālais tenisists. Gulbis 2008. gadā ASV vīriešu turnīrā māla kortos kopā ar Raineru Šitleru izcīnīja savu pirmo ATP tūres dubultspēļu titulu, bet 2010. gadā Delrejbīčā izcīnīja savu pirmo ATP tūres vienspēļu titulu, finālā pārspējot Ivo Karloviču. Kopumā Gulbim ir seši ATP tituli. Viņa labākais sasniegums Grand Slam turnīros ir 2014. gada Francijas atklātā čempionāta pusfināla sasniegšana. Pirms tam viņš bija sasniedzis ceturtdaļfinālu 2008. gada Francijas atklātajā čempionātā. Gulbja karjeras rekords vienspēlēs ir pasaules 10. vieta, kas ir vienīgais Latvijas tenisists, kurš jebkad bijis ATP vienspēļu ranga pirmajā desmitniekā. Viņš to sasniedza 2014. gada jūnijā.

3.     Anastasija Sevastova (1990 – )

Anastasija Sevastova ar HPI 33,71 ir trešā slavenākā tenisiste. Dzimusi 1990. gada 13. aprīlī un ir profesionāla tenisiste no Latvijas. Viņa 2018. gada oktobrī sasniedza savu karjeras reitinga  augstāko vietu vienspēlēs – pasaules 11. vietu, pēc tam, kad China Open turnīrā sasniedza savu pirmo Premier Mandatory finālu. Viņa ir izcīnījusi četrus titulus vienspēlēs WTA tūrē, kā arī 13 titulus vienspēlēs un četrus dubultspēļu turnīros ITF apritē. Sevastova ir vislabāk pazīstama ar saviem panākumiem ASV atklātajā čempionātā, īpaši pēdējos gados. 2016. gadā viņa ceļā uz savu pirmo “Grand Slam” turnīra ceturtdaļfinālu pārspēja Francijas atklātā čempionāta pašreizējo čempioni un pasaules trešo numuru Garbiñu Muguruzu, kā arī Austrālijas atklātā čempionāta pusfinālisti Johannu Kontu. 2018. gadā viņa sasniedza savu pirmo “Grand Slam” turnīra pusfinālu, ceturtdaļfinālā pārspējot čempiones titula aizstāvi un pasaules 3. numuru Sloeinu Stīvensu, kurai viņa bija zaudējusi tajā pašā posmā 2017. gadā, bet pēc tam zaudēja Serēnai Viljamsai.

4.     Līga Dekmeijere (1983 – )

Līga Dekmeijere ar HPI 25,18 ir Latvijas 4. slavenākā tenisiste, kura ir dzimusi 1983. gada 21. maijā. Viņa ir izcīnījusi vienu dubultspēļu titulu WTA tūrē, kā arī 19 dubultspēļu titulus ITF Sieviešu apritē. 2002. gada 26. augustā viņa sasniedza savu labāko vienspēļu rangu – 287. vietu pasaules rangā. 2010. gada 5. aprīlī viņa dubultspēļu rangā sasniedza augstāko 54. vietu. Savu vienīgo WTA turnīra titulu Dekmeijere izcīnīja 2008. gada Kačantunas kausa izcīņā, kur viņa iekļuva dubultspēļu turnīrā kopā ar polieti Aliciju Rosolsku, finālā pārspējot Mariju Koritcevu un Jūliju Šrufu. 2008. gadā Dekmeijere, spēlējot Latvijas Federāciju kausa izcīņas komandā, ir izcīnījusi 14-16 uzvaras un zaudējumus.

Iesnu laiks: Kā pareizi lietot līdzekļus degunam?

Ar dažiem sarežģījumiem, piemēram, iesnām, rudens nepārsteidz – tās daudzus apgrūtina, atkārtojoties gadu no gada tieši šajā sezonā.  Līdzekļu, ko ņemt palīgā šādā gadījumā, ir daudz, taču tie var nedot gaidīto efektu, ja tiek lietoti nepareizi.

“Pirms jebkura deguna līdzekļa lietošanas ir jānomazgā rokas un jāizšņauc deguns, lai attīrītu to no gļotām. Nevajadzētu degunu šņaukt strauji un spēcīgi! Vispirms ir jāaizver viena nāss un saudzīgi jāizšņauc deguns vienreiz lietojamā salvetē, tad tā pati darbība jāatkārto ar otro nāsi,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, piebilstot, ka deguna līdzekļi pret iesnām pieejami dažādās formās un katrai no tām ir savi pareizas lietošanas noteikumi. 

Lūk, vērtīgi farmaceites ieteikumi, lai līdzekļi pret iesnām dotu pozitīvu rezultātu!

Deguna aerosols 

  • Uzsākot lietot jaunu deguna aerosolu, vispirms, aerosola uzgali vēršot prom no sevis, vairākas reizes uzspied un pārliecinies, ka šķīdums tiek izsmidzināts. 
  • Ievieto aerosola uzgali nāsī aptuveni vien centimetra dziļumā. Uzgalim jābūt mazliet virzītam uz nāss ārējo sienu. Izsmidzini aerosolu vienu, divas reizes (vai tā, kā noteikts lietošanas instrukcijā). Atkārto to pašu darbību otrā nāsī. 
  • Pēc izsmidzināšanas lēni ieelpo caur degunu, lai līdzekļa deva optimāli sadalās deguna iekšpusē. 
  • Pēc katras lietošanas reizes aerosola uzgali vajadzētu noskalot siltā, tekošā ūdenī. 

Konsultējies ar ārstu vai farmaceitu par līdzekļa iedarbības laiku. Dažus līdzekļus optimāla rezultāta sasniegšanai, nepieciešams lietot līdz pat divām nedēļām. 

Ja aerosola lietošanas laikā sāp deguns vai sākas deguna asiņošana, diskomforts, aerosola lietošana ir jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par tālāko rīcību. 

Pirms deguna aerosola lietošanas bērnam ir jāpārliecinās, vai konkrētā līdzekļa instrukcijā ir minēts vecuma ierobežojums. 

Deguna pilieni

  • Pirms deguna pilienu lietošanas ieteicams apgulties uz muguras un galvu nedaudz pagriezt uz vienu pusi, lai mazinātu līdzekļa iekļūšanu kaklā.
  • Ievieto pipeti nāsī aptuveni viena centimetra dziļumā un iepilini vienu, divus pilienus vai tik, cik noteikts lietošanas instrukcijā.
  • Pēc katras lietošanas reizes pipeti ieteicams noslaucīt ar tīru salveti.

Ja deguna pilieni vai aerosols satur ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu, medikamentu nedrīkst lietot biežāk par divām trim reizēm dienā un tā lietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 10-14 dienas. Jāņem vērā, ka bieža un ilgstoša lietošana var izraisīt atkarību, deguna aizlikumu un hronisku deguna gļotādas iekaisumu (rinītu) vai deguna gļotādas izmaiņas.

Ziedes

  • Nelielu daudzumu ziedes uzliek uz vates kociņa un vieglām kustībām iemasē nāss iekšpusē. Vates kociņu nedrīkst degunā ievietot dziļi (īpaši jāuzmanās, ja deguna ziedi aplicē bērnam). 
  • Pēc tam viegli uzspied ar pirksta galu uz katras deguna nāss no ārpuses.

Inhalācijas zīmulis 

  • Inhalācijas zīmuli, kas satur ēteriskās eļļas elpošanas atvieglošanai, pieliec pie vienas nāss un dziļi ievelc gaisu vienu divas reizes, tad – pie otras.
  • Higiēnas nolūkos inhalācijas zīmuli ieteicams lietot individuāli. 

Deguna aspiratori

  • Deguna aspirators ir medicīnas ierīce, kas palīdz attīrīt bērna degunu no gļotām, jo mazulis vēl nemāk izšņaukt deguntiņu. 
  • Ir pieejami gan manuālie, gan mehāniskie deguna aspiratori.
  • Aprūpējot zīdaini, ar “tautas” metodēm pret iesnām nevajadzētu aizrauties. 
  • Aizlikta deguna gadījumā var lietot pilienus, kas satur jūras ūdeni, un deguna aspiratoru, kas palīdzēs atbrīvot no gļotām. 

Ērika Pētersone uzsver: “Iesnu laikā deguna gļotāda ir jutīga, kairināta, tādēļ jebkurš līdzeklis gan bērnam, gan pieaugušajam ir jālieto, stingri turoties pie norādēm instrukcijā un, protams, vērojot sajūtas. Ja iesnas ir vienīgais simptoms un tās neizraisa citas bažas, kā vien labi pazīstamu diskomfortu, farmaceits noteikti var palīdzēt izvēlēties to līdzekli, kas konkrētajā gadījuma būs piemērotākais. Atceries, ka, ķeroties pie senām metodēm, piemēram, pilinot degunā ķiploka vai sīpola sulu var tikai vēl vairāk sakairināt jau tā jutīgo gļotādu, tāpēc labāk izvēlēties pārbaudītus un drošus aptiekā pieejamus līdzekļus, kas nevar nodarīt kaitējumu veselībai.”  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Jaunākā statistika: TOP10 ziņas septembrī portālā Dieviete.lv

Esam apkopojuši statistiku un 10 lasītākos rakstus septembrī. Uzzini vairāk par Dieviete.lv un paldies, ka esi kopā ar mums!

10 lasītākie raksti 2022. gada septembrī:

1. 96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II (+VIDEO) (3227 lasījumi)

2. Harijs, Megana, Viljams un Keita pārsteidz ar negaidītu vizīti pie Vindzoras pils (+VIDEO) (2924 lasījumi)

3. Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kurām veicas mīlestībā (1841 lasījumi)

4. Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras nemeklē mīlestību (1410 lasījumi)

5. Horoskops: Ko visvairāk savā dzīvē vēlas sasniegt katra horoskopa zīme? (1402 lasījumi)

6. Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras nekad ne uz vienu nav greizsirdīgas! (1170 lasījumi)

7. Karaliskās ģimenes fanus aizkustina prinča Luisa sirsnīgā reakcija uz savas vecvecmāmiņas nāvi (+VIDEO) (1170 lasījumi)

8. Krievijas Tieslietu ministrija atbildējusi uz Allas Pugačovas lūgumu atzīt viņu par “ārvalstu aģenti” (1132 lasījumi)

9. Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras ir vislabākie ceļabiedri (1006 lasījumi)

10. Recepte: Kartupeļu pankūkas ar sieru (923 lasījumi)

Septembra statistika (saskaņā ar Google Analytics):

Lietotāji – 156 236

Lapu skatījumi – 1 655 626

Vid. sesijas ilgums – 00:05:31

Seko mūsu aktuālajām ziņām sociālajos tīklos:

Facebook 82 644 sekotājas 

Facebook autorraksti 34 141 sekotājas 

Draugiem 90 436 sekotājas 

Instagram 15 962 sekotājas 

Twitter 10 607 sekotājas 

Youtube 74 sekotājas 

Telegram 25 sekotājas



Seko Dieviete.lv forumam – forums.dieviete.lv/forums/

Tapis karaļa Čārlza III, konsortes Kamillas, Velsas prinča un princeses pirmais oficiālais foto! (+VIDEO)

Publicēts pirmais oficiālais britu karaļnama foto, kurā redzams pašreizējais Lielbritānijas karalis Čārlzs, karaliene konsorte kopā ar Velsas princi un princesi. Fotogrāfija tapusi Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II bēru priekšvakarā (18. septembrī). 

Šī fotogrāfija simbolizē britu karaļnama nākotni – tajā varam redzēt Čārlzu III, kurš kļuvis par Lielbritānija karali un kroņprinci Viljamu, kurš nākotnē arī kļūs par karali! Ģimene savos sociālajos tīklos darījusi zināmu, ka ir gatava atsākt pildīt karaliskos pienākumus.

Video

Parisas Hiltones čivavas meklēšana ir beigusies (+VIDEO)

Parisas Hiltones čivavas suns Diamond Baby pazuda 14. septembrī. Parisa par sava mīluļa meklēšanu paziņoja savā “Instagram” profilā.

Parisa sunīti iegādājās 2016. gada rudenī. Suņuka vārdu palīdzēja izvēlēties Parisas fani. Zināms, ka zvaigznei pieder vairāki mājdzīvnieki, bet tieši Diamond Baby kļuva par viņas iemīļotāko mīluli, reizēm Parisa suni dēvējusi par savu meitiņu.

Suns pazuda Parisas fotosesijas dienā, kura norisinājās Beverlihilsas rajonā netālu no Mulholland Drive un Clarendon Road. Pēc fotosesijas Parisa atgriezās savās mājās Holivudas kalnos un viņas suns nekur nebija atrodams. Zināms, ka fotosesijas vajadzībām strādnieki pārvāca mantas no Parisas mājas. Tiek pieļauts, ka kāds no strādniekiem mājā atstājis vaļā durvis, pa kurām izskrējis suns.

Video

Tad Parisa izsludināja plaša mēroga meklēšanu, bet dzīvnieka nolaupīšana tika izslēgta, jo netika pieprasīta izpirkuma maksa.

Parisa ļoti neatlaidīgi meklēja savu mīluli un meklēšana tika piesaistīts dzīvnieku detektīvs. Parisa pat plānojusi izmantot dronus, lai atrastu savu mīluli. Par suņa atrašanu pat tika paziņota atlīdzība. Suņa meklēšana tika piesaistīta kompānija, kas izmanto siltuma skenerus un vēl tikai piesaistīti profesionāli suņu meklētāji.

Zināms vien tas, ka suns nav atradies. Pastāv versija, ka suns kļuvis par upuri kādam savvaļas dzīvniekam, piemēram, koijotam. Losandželosā bijis rekordliels karstuma vilnis, un koijoti iebrūk dzīvojamos rajonos, lai sameklētu pārtiku un ūdeni.

Pēc 18 dienām meklēšana tika pārtraukta. Parisa sava suņa meklēšanā iztērēja aptuveni 11 300 eiro dienā. Kopumā suņa meklēšana izmaksāja vairāk nekā simts tūkstošus eiro… Kopā ar suni pazudusi arī aptuveni 40 000 eiro vērtā kakla siksniņa.

Bērnu atstāšana bez uzraudzības: Pārlieka uzticēšanās vai nolaidība? 

Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas datiem šā gada pirmajā pusgadā par bērna atstāšanu bez uzraudzības sākts administratīvā pārkāpuma process 56 gadījumos. Savukārt gadījumi, kad bērna uzraudzība veikta, atrodoties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, fiksēti gandrīz trīs reizes vairāk. Tikmēr mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv kopīgi veiktā aptaujā noskaidrots, ka aptuveni puse vecāku bērnus bez pieaugušo klātbūtnes vienus neatstāj. Vai drūmo statistiku veido otra puse – pārlieku uzticoties vai bērnu ikdienas gaitām nepievēršot pienācīgu vērību? 

Valsts policijas pieredze saistībā ar bērniem, kas atstāti bez uzraudzības, ir gana rūgta – tostarp notikuši gadījumi, kad bērni guvuši nopietnas traumas vai pat gājuši bojā. Protams, ne katrs šāds gadījums viennozīmīgi saistāms ar nolaidību, dažkārt tās ir sekas pienācīgai situācijas nenovērtēšanai – uzticot bērnu personai, kura nespēj pienācīgi veikt bērna uzraudzību, vai bērna drošībai nepiemērotas vides faktors. Dažkārt nelaimes notiek, un diemžēl pat paši apzinīgākie vecāki ne vienmēr spēj tās iepriekš paredzēt un novērst. Taču tas, ko varam iepriekš paredzēt, ir vides faktora uzlabošana bērna drošības vārdā – gan iekštelpās, gan ārpus mājām, gan pašiem veicot nepieciešamos drošības pasākumus, gan arī iepazīstoties un uzturot labas attiecības ar kaimiņiem.

Kā uzraugām savus bērnus? Valsts policijas rūgtā pieredze

Saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošo informāciju gadījumi, kad bērna atstāšana bez uzraudzības raisījusi bēdīgas sekas, nav retums. Nevar viennozīmīgi pateikt, cik bieži bērni tiek atstāti bez uzraudzības, jo Valsts policijas redzeslokā nonāk tikai tie gadījumi, kad bērna dzīvība un veselība bijusi nopietni apdraudēta, tostarp gūtas traumas vai pat iestājusies nāve. Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas datiem šā gada pirmajā pusgadā par bērna atstāšanu bez uzraudzības sākti 56 administratīvā pārkāpuma procesi, kas ir par 4 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Savukārt 164 gadījumos administratīvā pārkāpuma process uzsākts par bērna uzraudzīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību un aizsardzību no iespējamiem bērna dzīvības un veselības apdraudējumiem, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību. Šādu gadījumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pusgadu ir par 21 vairāk.

Jāuzsver, ka tie nav tikai skaitļi – aiz katra šāda fiksēta gadījuma ir bērns un viņa drošība. Valsts policijas pieredze liecina, ka tipiskākās nelaimes, kādās nonāk bez uzraudzības atstāti bērni, ir izkrišana pa logu, nokrišana pa kāpnēm, pakļūšana zem pienācīgi nenostiprinātām mēbelēm, applaucēšanās ar karstu ūdeni, saindēšanās ar medikamentiem vai sadzīves ķīmiju, arī slīkšana. Tāpat ir gadījumi, kad bērni cietuši ceļu satiksmes negadījumos, apmaldījušies, kļuvuši par vardarbības upuri vai nonākuši citās nelaimēs.

Jāteic gan, ka iemesli, kāpēc notiek šādi negadījumi, ir dažādi. Dažkārt vērojams, ka vecāki ne vienmēr apzinās vai pilnvērtīgi izprot situāciju, vai gluži vienkārši nepiedomā pie tā, lai nodrošinātu bērnam atbilstošu vidi. Tāpat arī dažkārt dzirdams uzskats, ka “nekas jau nenotiks” vai ka “bērnam jāmāca patstāvība” un “pašam par sevi jāprot parūpēties”. Būtiski apzināties, ka bērns ir bērns un var nebūt gatavs draudīgām situācijām sava vecuma un brieduma pakāpes dēļ. Īpaši jaunāki bērni, kas vecākiem var šķist jau gana prasmīgi un zinoši, tomēr vēl nespēj kritiski izvērtēt situāciju un var viegli iekulties nelaimē. Tāpat Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka mēdz būt gadījumi, kad vecāki lieto atkarību izraisošas vielas un atstāj bērnu bez uzraudzības vai ir uzticējuši bērna uzraudzību personām, kas to neveic pienācīgi. 

Būtiski ir vecākiem vai citam bērna likumiskajam pārstāvim, ja tāds ir, apzināties, ka primāri tieši viņi ir atbildīgi par bērna drošību – arī tad, ja bērns nodots uzraudzībā citai personai: auklei, vecmāmiņai, kaimiņiem vai radiniekiem. Izvēloties personu, kurai tiek uzticēts bērns, jāizvērtē šīs personas atbilstība un spējas pienācīgi parūpēties par bērnu, jo vecāka pienākums ir pēc iespējas nepieļaut situācijas, kad bērna drošība, tostarp veselība un dzīvība, tiktu pakļauta apdraudējumam. 

Nereti vecāki uztic 7 gadu vecumu nesasnieguša bērna uzraudzību citam bērnam, kurš jaunāks par 13 gadiem un kuram pašam vēl nepieciešama uzraudzība. Pat tad, ja bērns ir šo vecumu sasniedzis, jāizvērtē viņa brieduma un attīstības pakāpe. Jo mazākais bērns cietīs tādēļ, ka ir atstāts bez pienācīgas uzraudzības un aprūpes, var tikt vērtēta gan vecāku, gan bērnu uzraugošās personas atbildība. Ar uzraudzību tiek saprasts, ka bērnam līdz 7 gadu vecumam ir jāatrodas vecāku vai citu personu uzraudzībā, proti, viņu nedrīkst atstāt vienu – ne dzīvoklī, ne rotaļu laukumā, ne uz ielas, ne arī lielveikalā vai citā vietā. 

Cik gadu vecu bērnu drīkst laist vienu uz veikalu vai rotaļu laukumu? 

Vecāku uzticēšanās un pārliecības līmenis, ka bērns tiks galā ar viņam dotajiem uzdevumiem un dažādām dzīves situācijām, aug ar katru brīdi, kad bērns kļūst patstāvīgāks. Katram bērnam, protams, ir savs psiholoģiskās nobriešanas temps. Tomēr, lai nebūtu vienmēr jāvadās pēc izteikti individuāliem scenārijiem un vienlaikus sakārtotu vecāku atbildības tiesisko pusi, valstī ir radīts vienots juridiskais ietvars, definējot vecuma robežšķirtni, kuru pārsniedzot bērni iegūst mazliet lielāku patstāvību. 

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sesto daļu vecākiem vai personām, kuru aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz 7 gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, kas vecākas par 13 gadiem, klātbūtnes. Tas nozīmē, ka bērnu, kurš sasniedzis 7 gadu vecumu, drīkstētu, piemēram, vienu laist spēlēties piemājas rotaļu laukumā. Teorētiski un likuma izpratnē tā ir, taču vienlaikus jāvērtē arī situācijas raksturs un apstākļi, kādiem bērns tiek pakļauts. Tas skaidrots arī Civillikuma 177. pantā, kur noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, proti, vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. 

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu, savukārt uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās puses apdraudējuma novēršanu. Vienkāršiem vārdiem, skaidrojot normatīvajā regulējumā pausto, bērna vecāku pienākums ir katrā situācijā individuāli izvērtēt, vai 7 gadus veca bērna atstāšana bez uzraudzības neradīs draudus bērna drošībai un veselībai. 

Cik ļoti uzraugām savus bērnus, un vai esam gatavi uzticēt bērnu pieskatīšanu citiem? 

Lai noskaidrotu, kāds ir pieaugušo lomu sadalījums ģimenē un attiecības ar bērniem, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” kopā ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv šī gada septembrī veica aptauju, izvaicājot gandrīz tūkstoti vecāku. 

Papildus jautājumiem par iesaistīšanos dažādu ikdienas mājas darbu veikšanā respondentiem tika lūgts sniegt viedokli arī par bērnu pieskatīšanu. Uz jautājumu, vai mēdzat laist savus bērnus vienus spēlēties pagalmā bez pieaugušo uzraudzības, gandrīz 52% respondentu atbildēja noraidoši, savukārt 6% atzina, ka to dara tikai situācijās, ja pagalmā ir vēl citi bērni. Vienlaikus 30% vecāku norādīja, ka uzskata savu piemājas pagalmu par pietiekami drošu, lai viņu bērni tajā varētu atrasties vieni. 

Tāpat aptaujas dalībniekiem tika jautāts par gatavību savu bērnu pieskatīšanu uzticēt kaimiņiem. Apkopojot atbildes, atklājās, ka kaimiņu palīdzību šādam mērķim līdz šim izmantojuši tikai nedaudz vairāk par 11% vecāku, no kuriem 1,6% to vairāk neplāno darīt, savukārt 9,4% noteikti izmantos arī turpmāk. No tiem, kuri kaimiņu palīdzību bērnu pieskatīšanai līdz šim nav lūguši, 7% to būtu gatavi apsvērt nākotnē. 

Drošība sākas no uzticēšanās un draudzīgu attiecību veidošanas

Aptaujas dati rāda, ka vecāku piesardzības līmenis gan iet roku rokā arī ar neuzticēšanos vistuvāk dzīvojošajiem cilvēkiem – kaimiņiem. “Ēkās un to pagalmos ar videonovērošanu cilvēki jūtas drošāk, tomēr nekas nav tik efektīvs kā kaimiņu modrās acis. Ja varam uzticēties cilvēkiem, kuri dzīvo līdzās, ikdiena ir daudz drošāka un ērtāka. Vienlaikus arī pašiem ir jāspēj radīt uzticēšanos savos kaimiņos,” iesaka “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Tiesa, Latvijas iedzīvotāju attiecības ar kaimiņiem patlaban biežāk raksturojamas kā distancētas. 

Saskaņā ar “Bonava Latvija” 2021. gadā veiktas apkaimju kopienu aptaujas rezultātiem tikai 16% iedzīvotāju savus kaimiņus pazīst ļoti labi un attiecības sauc par draudzīgām. Turklāt Rīga izceļas ar vislielāko distanci kaimiņu attiecībās – 63% gadījumu tās raksturo vien pavirša sasveicināšanās vai arī kaimiņi nav pilnībā pazīstami. Tajā pašā laikā dažādos pētījumos pierādīts, ka spēcīgas sociālās saites ar tuviem draugiem, arī kaimiņiem, ir ļoti svarīgas cilvēka labklājībai un labsajūtai. Vēl vairāk – noskaidrots, ka, pat tikai sasveicinoties ar kaimiņiem, cilvēki jūtas par 50% laimīgāki. Cilvēki, kuri biežāk sazinās ar kaimiņiem, apgalvo, ka arī jūtas drošāk savā apkaimē, savukārt drošības sajūta ir faktors, ko cilvēki vērtē kā vissvarīgāko, lai viņiem patiktu atrasties un dzīvot savā apkaimē. Līdz ar to attiecības ar apkārtējiem lielā mērā nosaka arī to, cik lielu uzraudzību veltīsim saviem bērniem. Perfektā pasaulē, kur valdītu tikai harmonija un draudzība, pārliecība, ka ar mūsu atvasēm pagalmā, uz ielas vai parkā nekas slikts nenotiks, visticamāk, būtu daudz lielāka. Pasauli, protams, vienā dienā neizmainīsim, taču kļūt draudzīgākiem pret līdzcilvēkiem mums apkārt – tas gan ir paveicams.  

Valsts policija, mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski izvērtēt riskus un pieņemt atbilstošus lēmumus bērnu uzraudzībā.

Ieteikumi drošībai iekštelpās

Bērns ir pakļauts dažādiem riskiem ne tikai ārējā vidē, bet arī mājās, tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt bērnam drošu vidi atbilstoši vecumposmam un attīstības līmenim. Tās ir pamatlietas, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet var pasargāt vai pat glābt dzīvību. Piemēram, nostiprināt mēbeles tā, lai bērns neko nevar uzgāzt sev virsū; nodrošināt, lai elektrības rozetēs neko nevar iebāzt; mēbeļu stūrus padarīt netraumatiskus; karstus dzērienus novietot bērnam neaizsniedzamā vietā; ēdienu gatavot uz tālākā plīts riņķa; logus atvērt tikai vēdināšanas režīmā; sadzīves ķīmiju un medikamentus glabāt bērniem nepieejamās vietās; neatstāt pa ķērienam sīkas lietas, ar ko var aizrīties u. tml. 

Ieteikumi drošībai ārējā vidē

Valsts policija iesaka vecākiem jau iepriekš strādāt ar bērnu, lai viņu sagatavotu neparedzētām situācijām ārpus mājas – pārliecināties, ka bērnam ir līdzi piefiksēti vecāku kontakti (vārdi, uzvārdi, mobilo tālruņu numuri, dzīvesvietu adreses, vecāku darbavietu nosaukumi un adreses u. tml.), lai neparedzētu apstākļu gadījumā bērns neapjuktu un varētu sazināties ar vecākiem, pat ja viņam nav pieejams mobilais tālrunis vai tas ir izlādējies. Tāpat svarīgi jau iepriekš pārrunāt, pie kādiem pieaugušajiem bērnam šādās situācijās būtu vēlams vērsties pēc palīdzības, proti, lūkoties pēc tuvumā esoša cita pieaugušā ar bērnu, pie veikalu pārdevējiem, apsargiem, pazīstama kaimiņa, tuvumā esoša policista u. tml. Svarīgi jau iepriekš sagatavot bērnu un iedrošināt, lai bērns nekautrētos meklēt palīdzību un mēģinātu sazināties ar vecākiem. Tamlīdzīgās situācijās aicinām arī vecākus nepārvērtēt sava bērna prasmes un ņemt vērā, ka īpaši jaunāku bērnu potenciālā reakcija prombūtnē no vecākiem var būtiski atšķirties no ierastās: piemēram, ikdienā aktīvs un komunikabls bērns nedrošā situācijā var kļūt pilnīgi noslēgts un neparedzams. 

Ja bērns jau ir skolēns, ieteicams kopā mērot ceļu no mājām līdz skolai un atpakaļ, pārrunājot maršrutu un vēršot bērna uzmanību uz drošu uzvedību. Ja bērns vienatnē pārvietosies ar sabiedrisko transportu, ieteicams šīs darbības sākumā veikt kopā, pieaugušā pavadībā, un pārliecināties, ka bērns zina, kurā transportlīdzeklī (numurs, maršruts) ir jāiekāpj un kurā – jāizkāpj. Būtiski pārrunāt, ko darīt, ja ceļā atgadās kas neparedzēts – piemēram, ja gadās izkāpt nepareizā pieturvietā un mazais neorientējas nepazīstamā vidē. 

Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000

Aizvadītajā diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopumā pirmdien Latvijā reģistrēts 991 jauns inficēšanās gadījums un laboratoriski veikts 4481 Covid-19 izmeklējums, no kuriem 22,1% bija pozitīvi.

Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā samazinājies no 863,8 līdz 846,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir samazinājies no 417,6 līdz 404,8 uz 100 000 iedzīvotāju.

Aizvadītajā diennaktī saņemtas ziņas par astoņiem ar Covid-19 inficētiem mirušajiem, no kuriem pa vienam cilvēkam bija 40 līdz 49 gadu vecumā, 50 līdz 59 gadu vecumā, 70 līdz 79 gadu vecumā, četri – 80 līdz 89 gadu vecumā un vēl viens – 90 līdz 99 gadu vecumā. Trīs no tiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet pieci – vakcinēti pret Covid-19.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 6006 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos – tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem. Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanās veicinošs faktors.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 933 476 gadījumos.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 7593 cilvēki.

Praktiskums un komforts: Kādā apģērbā šoruden strādāt birojā?

Rudens un vēsāka laika iestāšanās daudziem nozīmē arī atgriešanos ierastajā biroja dzīvē pēc vasaras atpūtas. Tā kā daļai no mums pandēmijas izraisītās mājsēdes dēļ pērn rudens un ziemas biroja drēbes aizstāja ērtas čības un pidžamas bikses, ir īstais laiks doties uz veikaliem un iegādāties modernas drēbes aukstajai sezonai birojā. Multizīmolu apģērbu veikals VAN GRAAF apkopoja galvenās modes tendences, kas ir aktuālas šajā rudenī. 

Lai kājas ir brīvas 

Ja vēl pirms vairākām sezonām dažāda fasona platajām biksēm nebija vietas modernas sievietes skapī, tad tagad tieši pretēji – tās ir šīs sezonas must have. Vienlīdz modernas būs gan platas bikses jeb tā sauktie bikšusvārki, gan bikses ar paplatinātiem galiem. Iespējams, tādēļ, ka pēc pandēmijas cilvēki arvien vairāk vēlas valkāt ne tikai stilīgu, bet arī ērtu apģērbu, šī rudens aktuālā tendence abiem dzimumiem ir modernās sporta bikses jeb brīvi krītošas auduma bikses ar sašaurinātiem galiem. Lieki piebilst, ka šādam apģērba gabalam pogu un rāvējslēdzēju aizvieto savelkama aukliņa. Brīvi krītošas bikses neatkarīgi no piegriezuma ir daudz demokrātiskākas un universālāk valkājamas salīdzinājumā ar šaurajām. Tās vienlīdz labi pieguļ gan ļoti slaidajām, gan Rubensa tipa sievietēm. Turklāt tās vizuāli pagarina kājas. 

Prioritāte numur viens – siltums 

Apkures cenas šajā sezonā būs augstas, birojos varbūt jārēķinās ar vēsumiņu ilgāk, tāpēc tava ofisa apģērbu klāstā šajā rudenī labi iederēsies silts un komfortabls džemperis. Arī šajā sezonā aktualitāti nav zaudējuši tā sauktie oversizedžemperi gan vīriešiem, gan sievietēm. Tie, kuri nebaidās nedaudz eksperimentēt ar savu stilu, savā biroja garderobē var integrēt šajā sezonā tik aktuālos svītrainos vai apdrukātos oversize džemperus. Savukārt klasiskā stila piekritējām, kurām vienlaikus gribas justies arī silti un sievišķīgi, pasaules modes tendenču noteicēji piedāvā elegantu alternatīvu – pieguloša griezuma adītus džemperus ar izgrieztām detaļām, piemēram, nelielu izgriezumu plecu daļā vai virs krūtīm. Šāds džemperis ir lielisks ieguvums tavai garderobei universālās izmantošanas dēļ. To lieliski var apvienot gan ar auduma vai džinsa biksēm, gan dažāda piegriezuma un garuma svārkiem. 

Sezonas hits – ādas mētelis 

Runājot par šī rudens un ziemas modes tendencēm, nedrīkst aizmirst āra apģērbu. Dažāda piegriezuma putekļmēteļi savu aktualitāti Latvijas drēgnajos rudeņos nezaudē nekad. Jūs vienlīdz labi trāpīsiet desmitniekā, ja izvēlēsieties savam ofisa stilam gan oversize tipa, gan brīvi krītošu (egg-shaped) putekļmēteli. Karstais jaunums šī gada aukstajai sezonai ir ādas un ādas imitācijas mēteļi. Tiem ir arī divi būtiski praktiskie ieguvumi – tie aizsargā gan no brāzmainā vēja, gan dzestrā lietus. Rūpes par apkārtējo vidi un dzīvniekiem ir apsveicamas, tādēļ nebaidies dabīgās ādas vietā izvēlēties mēteli, kas izgatavots no mākslīgās ādas. 

Pamatīgums katrā solī 

Ja runājam par šīs sezonas apavu modi, to raksturo viens vārds – pamatīgums. Dāmas, smailos augstpapēžu apavus pietaupiet pavasarim! Pašreiz ir īstais laiks ērtiem zempapēžu apaviem. Loferu aktualitāti šajā sezonā neviens nav atcēlis. Tie joprojām ir modernākie un vienlaikus ērtākie biroja apavi gan dāmām, gan kungiem. Tikpat elegants un demokrātisks ir šīs sezonas jaunums sieviešu modē – jātnieču tipa garie zābaki.

Rudens rimtums krāsu gammās 

Rudenim piestāv rimtums un miers. Iespējams, tādēļ šīs sezonas aktuālo krāsu paleti sievietēm veido tādas krāsas kā olīvu zaļā, izbalējusi roze (vecrozā), dūmakaini violeta, savu aktualitāti nav zaudējusi arī šajā vasarā tik populārā ceriņkrāsa. Vīriešu apģērbu modē šogad kā īpaši aktuālas krāsas ir izceļamas kafijas brūnā, sarkanvīna, efejas zaļā, gaiši zilā un vintage noskaņas violetā. 

Lai arī kādu stilu jūs šoruden izvēlētos, atcerieties, ka joprojām modē ir dabīgi materiāli un piesātināti toņi, kā arī komfortabli, relaksēti fasoni. Ja ir grūtības izvēlēties apģērbu, kas atbilst tendencēm, konsultējieties ar kompetentu speciālistu. Tam obligāti nav jābūt stilistam – par pakalpojumu, kuru jūs apmaksājat, noderīgu padomu sniegs arī īpaši apmācīti konsultanti veikalos ar tradīcijām un labu reputāciju

Princis Viljams sasmīdina britu karaliskās ģimenes fanus! (+VIDEO)

Pagājušajā nedēļā Velsas princis Viljams un Velsas princese Keita devās uz Velsu, lai tur satiktos ar karaliskās ģimenes faniem.

Viesošanās laikā kāda sieviete paslavējusi karalisko pāri par to, cik labi viņi ir izaudzinājuši savus trīs bērnus – princi Džordžu (9), princesi Šarloti (7) un princi Luisu (4).

“Jums ir brīnišķīgi bērni! Viņi ir tik labi audzināti, tas noteikti ir jūsu nopelns!” – sacīja kāda karaliskās ģimenes fane. Princis Viljams, to izdzirdot, priecīgs atbildēja: “Mēs meklējam auklīti!”.

Šis komentārs izraisījis smieklus, un sieviete atbildēja: “Es jūs mīlu, jūs esat tik patiess! Diāna ar jums tik ļoti lepotos!”. Pēc tam princis Viljams, smaidot paspieda sievietei roku un devās sasveicināties ar citiem faniem.

Video

Šis video vēlāk tika ievietots “Twitter” un guva lielu cilvēku uzmanību.

Zināms, ka kopš 2013. gada prinča Viljama un Keitas Midltones trīs bērnu aukle ir Marija Borallo, kura dēvēta par slavenāko aukli Lielbritānijā jeb “Mēriju Popinsu”.

Kima Kardašjana radījusi elegantu kolekciju kopā ar “Dolce & Gabbana” (+VIDEO)

Realitātes šovu zvaigzne Kima Kardašjana sadarbojusies ar modes grandu “Dolce & Gabbana”. Kima izmēģinājusi savus spēkus modes dizainera jomā un šķiet, ka viņai tas ir izdevies lieliski!

Kima Kardašjana Milānas modes nedēļā kopā ar Dolce & Gabbana prezentēja 2023. gada pavasara/vasaras modes skati.

Video (Ielūkojies Kimas radītajos tērpos)

Kolekcijā apģērbu krāsu paletē galvenokārt dominē melna krāsa ar metālisku spīdumu un vietām arī ar Kimas iecienīto leoparda apdruku. Dažas modeles nēsāja kaklarotas, kurās ar lieliem burtiem bija uzrakstīts Kimas vārds “KIM” vai modes nama “D&G” iniciāļi.

76 gadus vecā Šēra parāda savu fantastisko figūru “Balmain” modes skatē! (+VIDEO)

Parīzes modes nedēļas ietvaros tika prezentēta arī jauna “Balmain” kolekcija. Par “Balamin” kolekcijas zvaigzni kļuva 76 gadus vecā dziedātāja Šēra.

Modes skates sākumā leģendārā dziedātāja parādījās uz skatuves hologrammas formā, bet skates noslēgumā Šēra uz mēles kāpa pati, viņa bija tērpusies sudraba lateksa kostīmā.

Video

Dermatīts mīl vēsu laiku: Kā palīdzēt dermatīta skartajai ādai?

Kad termometra stabiņš nepārprotami ziņo par vēsu laiku aiz loga un pakāpeniski sākas apkures sezona ar sausu gaisu telpās, arī āda zaudē mitrumu, kļūst uzņēmīgāka pret dažādiem ārējās vides faktoriem, šūnas netiek pienācīgi apgādātas ar barības vielām un skābekli, kā rezultātā novājinās arī ādas aizsargspējas. Cilvēks, kuram jāsadzīvo ar dermatītu, arvien biežāk sūdzas par diskomfortu, jo āda iekaist, kļūst apsārtusi, niezoša. Kā izdabāt tādai problemātiskai ādai, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Kamēr āda ir vesela un nevainojami pilda aizsargfunkciju un regulē ķermeņa temperatūru, kamēr caur ādu tiek uzņemtas visas organismam nepieciešamās vielas un izvadītas nevajadzīgās šlakvielas, tikmēr par ādas veselību cilvēki pat īpaši neaizdomājas. Taču tiklīdz sākas iekaisuma procesi un situācija kļūst nepatīkama, nākas domāt, kā atbrīvoties no šiem traucējošajiem simptomiem pēc iespējas drīzāk. Jebkurš ādas iekaisums, ko raksturo kairinājums un nieze, ir vērtējams kā dermatīts. “Lai arī dermatīta cēloņi un paveidi var būt dažādi, gandrīz vienmēr šī problēma izpaužas līdzīgi – ar apsārtumu, niezi, ko dažkārt papildina ādas tūska, lobīšanās un dedzināšanas sajūta,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. Viņa izskaidro, kā atpazīst izplatītākos dermatīta paveidus un sniedz padomus, kā ar šo ādas slimību pēc iespējas veiksmīgāk sadzīvot.

Nealerģisks dermatīts. Tas rodas, ja ādas iekaisumu izraisa kāda kairinoša, ķīmiska viela (skābes, sārmi, organiskie šķīdinātāji), fizikāli faktori (apsaldējums, apdegums, saules apdegums) vai mehāniski bojājumi (berze, trauma). Tas, cik smagi dermatīts izpaudīsies, atkarīgs no kairinošā aģenta iedarbības ilguma, kā arī no ādas jutīguma pakāpes un tās aizsargspējām.

Atopisks dermatīts. Ja ādas iekaisuma procesā iesaistīta imūnsistēmas darbība un izmainīta ādas barjerfunkcija, to dēvē par atopisko dermatītu jeb hronisku ekzēmu. “Atopija ir organisma imūnsistēmas pārāk spēcīga atbildes reakcija uz kādu vielu vai faktoru. Visbiežākie atopiskā dermatīta simptomi ir apsārtums, nieze un ādas sausums, bet var būt vērojama arī ādas tūska, zvīņošanās, lobīšanās un krevelīšu veidošanās vietās, kur āda ir sakasīta,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Lielākoties atopiskais dermatīts ir iedzimta problēma, 90 % gadījumu slimības simptomi rodas pirmajā dzīves gadā brīdī, kad bērnu sāk piebarot. 7–8 gadu vecumā lielākoties atopiskā dermatīta simptomi izzūd, bet, ja tie saglabājas, tad ādas slimību vērtē kā hronisku ekzēmu, ko dzīves laikā mēdz atkal izprovocēt dažādi faktori: gaisa temperatūras paaugstināšanās, pastiprināta svīšana, centrālapkures radīts sauss gaiss, pārāk silts apģērbs, kas sviedrē, arī ādas infekcijas un dažādu pārtikas produktu lietošana uzturā (olas, govs piena produkti, kviešu milti, šokolāde, citrusu augļi), augu ziedputekšņi, putekļu ērcīte, stress un psihoemocionāli pārdzīvojumi. Tomēr visbiežāk atopiskais dermatīts uzliesmo tieši rudens un ziemas periodā, kad ārā ir vējains un auksts gaiss, bet apkurinātās iekštelpās – karsts un sauss. Tas veicina mitruma un lipīdu zudumu ādā, tā zaudē savas aizsarg spējas, kļūst sausāka, apsārtusi, veidojas nieze un iekaisums. 

Alerģisks dermatīts. Tā ir alerģiska ādas reakcija, kas rodas pēc fiziska kontakta ar kādu no alergēniem – ķīmisku vielu, kosmētiku, indīgiem augiem, bižutēriju, smaržvielām, kosmētiku, dezinfekcijas līdzekļos izmantotajām vielām utt. Alerģiskam kontaktdermatītam raksturīgi, ka simptomi parādās pirmo minūšu vai pirmās diennakts laikā pēc saskares ar kontaktalergēnu, uz ādas šai vietā vērojams apsārtums, nieze, izsitumi, pietūkums, bet tikai tajās vietās, kur ādai ir bijusi saskare ar alergēnu. Kontaktdermatīts nekad tālāk neizplatās. Atliek pēc iespējas ātrāk pārtraukt kontaktu ar alergēnu, var lietot antihistamīna līdzekļus un drīz vien alerģiskā reakcija mazinās. Pie ādas alerģiskām reakcijām pieder arī tā dēvētā nātrene, ko nereti mēdz izraisīt medikamenti, dažādi uzturā lietoti produkti, konservanti, baktērijas un pat vīrusi. Nātrene parādās pēkšņi, tā izpaužas ar niezošiem, sarkaniem, piepaceltiem izsitumiem, kuriem ir bāls centrs. Izsitumus pavada dedzinoša sajūta,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Nātrenes simptomi līdzinās reakcijai, ko uz ādas var novērot, ja gadījies basām kājām pļavā iebrist nātru pudurī. Tomēr viens ir skaidrs – ja alerģiskā izpausme ir nātrene, izsitumi saglabājas ne ilgāk kā diennakti un drīz vien izbalē.

Kā palīdzēt dermatīta skartajai ādai?

  • Profilaktiski: ikdienā centieties izvairīties no alergēniem un citiem kairinošiem faktoriem, ja ir zināms, kas tieši izprovocē dermatītu. Tāpat svarīgi savlaicīgi vērsties pie dermatologa, kurš precizēs dermatīta paveidu un ieteiks pareizo ārstēšanās taktiku. 
  • Parūpējieties par ādas aizsardzību: lietojiet emolientus (ādas mīkstinātājus) – losjonus, krēmus, kas mitrina un mīkstina ādu, un arī atjauno lipīdu līmeni. Ja āda ir ļoti sausa un lobās, priekšroku dodiet pēc konsistences biezākiem, taukainākiem krēmiem un ziedēm, bet ikdienā ādas kopšanai un mitrināšanai derēs vieglākas formas losjoni, kas ātri uzsūcas. “Ļoti labi, ja emolientu sastāvā ir omega-3 un omega-6 taukskābes, dabīgās eļļas – naktssveces vai mandeļu eļļa, šī sviests, glicerīns, urīnviela, dekspantenols un lipīdi,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
  • Aukstā laikā: vēlams lietot ziemas sezonai piemērotus krēmus, kas nodrošina ādai hidrolipīdu slāni, aizsargājot to no vēja un mitruma ietekmes. Atcerieties par ādu rūpēties regulāri, nevis tikai tad, kad dermatīts jau atkal liek par sevi manīt. 
  • Ja dermatīts paasinās: jālieto ārsta izrakstītos medikamentus paralēli ikdienas ādas kopšanas līdzekļiem. Īsu laika posmu dermatīta paasinājuma mazināšanai var izmantot kortikosteroīdu ziedes, bet ja dermatīts norit smagā formā, jāņem palīgā jaunākās paaudzes preparāti imunmodulatori (alternatīva kortikosteroīdiem). Pareizo ārstēšanas shēmu vienmēr iesaka ārsts. Tiklīdz dermatīts pierimis, jāturpina atkal ikdienā lietot emolientus, lai nodrošinātu aizsargfunkciju un novērstu dermatīta simptomu atkārtošanos.
  • Ikdienas higiēna. Nav vēlams mazgāties ļoti karstā ūdenī dušā vai vannā, jo tā tiek nomazgāta lipīdu aizsargkārtiņa un āda vēl vairāk sausināta. Mazgāties ieteicams ar speciāliem ādu mīkstinošiem līdzekļiem, kas nesatur smaržvielas, krāsvielas un konservantus, bet kuru sastāvā ir dabīgas eļļas. Tādi līdzekļi ādu ne tikai attīrīs, bet pārklās ar lipīdu kārtiņu, veidojot aizsargslāni. Pēc dušas svarīgi noslaucīties ar mīkstu dvieli un ādai uzklāt mitrinošu un barojošu līdzekli. 
  • Uzturs. Arī ādas veselībai ir svarīgi, lai ar uzturu tiktu uzņemtas visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīni. Uzturā ieteicams lietot svaigus vai pagatavotus dārzeņus, augļus, olas, gaļas produktus, zivis, riekstus, sēkliņas. Ādai svarīgi ir A, E, D un B grupas vitamīni (sevišķi B2, B3, B5, B7), bet jāuzņem arī minerālvielas – selēns, cinks, dzelzs, silīcijs, kā arī vērtīgās taukskābes omega 3, 6, 9, ko satur zivis, dažādi rieksti, naktssveces eļļa. Savukārt aizraušanās ar saldumiem un alkoholu vēl vairāk var izprovocēt ādas iekaisuma veidošanos.