Tuvojas rudens, atvaļinājums izbaudīts un bērniem tūdaļ sāksies skola, kas nozīmē atkal rūpīgu un pārdomātu ikdienas plānošanu. Taču plānošana ne vienmēr ir vienkārša – tā sagādā stresu, bezmiegu, bieži vien dienas ir tik piesātinātas, ka izjūtam pārpūli. Savukārt saspringtā ikdiena un citi faktori mēdz izraisīt aizmāršīgumu. Vai tā tiešām ir un kas ietekmē mūsu atmiņu, un kā to saglabāt un atjaunot skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Nora Jurjāne un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Kāpēc atmiņa pasliktinās?

Labu atmiņu raksturo tas, ja cilvēkam ir viegli uztvert un atcerēties informāciju, kas saistīta ar dažādiem dzīves notikumiem pat tad, kad tas noticis senākā pagātnē. Taču ne visiem cilvēkiem ir laba atmiņa – dažādu iemeslu dēļ tā pasliktinās un ir grūtāk atcerēties, kas darīts un sacīts dažas dienas vai nedēļas atpakaļ. 

Cilvēka smadzenēs ir ļoti svarīgs veidojums, ko medicīnā dēvē par hipokampu. Tur glabājas mūsu atmiņas, informācija, fakti un zināšanas, ko esam ieguvuši visas savas dzīves laikā. Tad, kad hipokamps ir bojāts, piemēram, stresa rezultātā, rodas aizmāršība jeb atmiņas traucējumi. Savukārt, ja mēs atpūšamies un nenoslogojam savu prātu, hipokamps “atpūšas” – tam ir vairāk laika, lai bez spiediena saglabātu un uzglabātu visu dienas laikā uzņemto informāciju. To bojāt var arī dažādi ārējie faktori, piemēram, alkohola lietošana. Ja šie cēloņi netiek laicīgi novērsti, atmiņas traucējumi var būt aktuāli ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Īstermiņa atmiņas traucējumi var būt saistīti, piemēram, ar maznozīmīgas informācijas aizmiršanu īsākā laika periodā, savukārt ilgtermiņa atmiņas traucējumi izpaužas ilgākā laika periodā, kas var būt saistīti ar apjomīga informācijas apjoma un darbību aizmiršanu.

“Sabiedrībā aizmāršība parasti tiek piedēvēta gados vecākiem cilvēkiem, taču atmiņas funkcionalitātes problēmas piemeklē arī jaunus cilvēkus. Tas lielā mērā arī saistīts ar to, ka izteikti ir mainījies mūsdienu dzīvesveids, piemēram, lielu daļu brīvā laika pavadām viedierīcēs, kas papildu noslogo mūsu smadzenes un tādā veidā nelabvēlīgi ietekmē atmiņu. Tāpat nevaram aizmirst par Covid-19 izslimošanas sekām, kas šobrīd ir ļoti aktuālas, piemēram, biežas ir sūdzības, kas saistītas ar tā saucamo smadzeņu miglu jeb brain fog – tās piemeklē aptuveni 20 % Covid-19 pārslimojušos cilvēkus. Savukārt šie un citi faktori kopā ietekmē cilvēka kognitīvās spējas – spēju koncentrēties, rada emocionālo nogurumu, kā arī atmiņas traucējumus,” skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Nora Jurjāne.

Kas ietekmē atmiņu?

Katram cilvēkam var atšķirties īstermiņa atmiņas zuduma cēloņi, taču praksē biežākie ir: 

• vecums,
• depresija, 
• miega trūkums, 
• Covid-19 pārslimošana, 
• mazkustīgs dzīvesveids, 
• dažādu medikamentu lietošana,
• neveselīgs uzturs un aptaukošanās, 
• stress, pārpūle un citi emocionālie pārdzīvojumi, 
• noteiktas saslimšanas vai iepriekš gūtas galvas traumas,
• pārāk daudz laika tiek pavadīts viedierīcēs, 
• sociālā izolācija, piemēram, par maz komunikācijas ar apkārtējiem cilvēkiem.

Kurus cilvēkus biežāk skar atmiņas traucējumi?

Ar atmiņas traucējumiem var saskarties ikviens no mums, taču ir arī noteiktas cilvēku grupas, kuriem šī problemātika ir raksturīgāka. Piemēram, sievietēm ar menopauzes iestāšanos pasliktinās atmiņas funkcija, ko ietekmē straujās hormonālās izmaiņas. Sievietēm biežāk tiek arī novērota Alcheimera slimība, kas ietekmē atmiņu. Cilvēkiem, kuri ikdienā piekopj veģetāru vai vegānu uzturu, arī ir lielāka iespējamība saskarties ar īstermiņa atmiņas traucējumiem. Tas ir saistīts ar B12 vitamīna trūkumu, jo tas atbild par normālu nervu sistēmas darbību, taču tas ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Arī gados jauni cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar paaugstinātu stresu un depresiju ir riska grupā. 

Kā varam uzlabot atmiņu?

Lai uzlabotu savu atmiņu, primārās rūpes ir jāuzņemas par sevi pašu un labsajūtu. Ko tas nozīmē? 

• atpūta no ekrāna – mazāk viedierīču, vairāk laika svaigā gaisā pie dabas,
• esi kustībā – dienā noej vismaz 10 000 soļu vai arī vingro trīs reizes nedēļā, 
• veselīgs miegs – diennaktī guli vismaz 7 līdz 8 stundas, 
• mazāk stresa – nekoncentrējies uz nepatīkamiem dzīves notikumiem un centies izvairīties no situācijām, kas rada stresu.

“Tāpat viens no labas atmiņas priekšnoteikumiem ir veselīgs uzturs. Svarīgi uzņemt dažādus pilngraudu produktus, pupiņas, lasi un valriekstus, kas ir labi smadzeņu veselībai. Tāpat šobrīd sezonā esošās mellenes arī ir noderīgas labas atmiņas uzturēšanai. Ja nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas ikdienā neizdodas uzņemt ar uzturu, ieteicams pievērst uzmanību tādiem kompleksajiem vitamīniem, kuru sastāvā ir B12 vitamīns un dzelzs. Arī omega-3 kapsulas ir vērtīgas, jo tajās esošā dokosaheksānskābe palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību. Par atbilstošāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Vēl prāta nodarbināšanai un labas atmiņas uzturēšanai noderīga ir socializēšanās ar apkārtējiem cilvēkiem par dažādām tēmām, kā arī konkrētas intelektuālās nodarbes – gleznošana, grāmatu lasīšana, jaunas valodas apguve vai mūzikas instrumenta spēlēšana. Bērniem un senioriem atmiņu jo īpaši var trenēt mācoties īsos pantiņus vai tautasdziesmas. 

Vai ir pamats satraukumam?

Ne vienmēr ar īstermiņa atmiņas zudumiem ir tik vienkārši, jo tie patiesībā var norādīt uz kādu citu, nopietnāku saslimšanu. Viena no izplatītākajām ir demence, kuras galvenais simptoms ir atmiņas zudums. To papildina arī tādi simptomi kā vienu un to pašu jautājumu atkārtota uzdošana, grūtības darīt vienkāršas ikdienas darbības, kā arī uzvedības maiņa. 

Par atmiņas zudumu nevajag satraukties, ja dažreiz neatceries, kur esi novietojis konkrētus priekšmetus, piemēram, brilles vai atslēgas, kā arī neizjūti nepieciešamību atkārtoti uzdot vienu un to pašu jautājumu. Arī konkrētu vārdu aizmiršana sarunas laikā nav slikts rādītājs, ja spēj atrast sinonīmu piemirstajam vārdam. Savukārt atmiņas zudumam vajadzētu pievērst uzmanību, ja tie kļūst regulāri, traucē veikt ikdienas pienākumus, sāc apmaldīties iepriekš pazīstamās vietās, ir grūtāk uztvert informāciju no apkārtējiem, grāmatām un TV. Tad ieteicams vērsties pie neirologa, lai saprastu problēmas cēloni un laicīgi to novērstu.  

2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

Vasarā, kad bērni ir aktīvāki nekā ziemā, visbiežākās traumas, ar kurām ikdienā saskaras bērnu mediķi, ir kritienu radītās traumas. Turklāt daudzas no tām rodas tāpēc, ka nav ievērota elementāra drošība. Kampaņa “Pārvērt pārdrošību par drošību!” skaidro, kā samazināt bērnu traumatismu, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks turpina stāstīt par biežāk sastopamajām traumām un to, kā tās novērst.

Bērns krītot var gūt dažādas traumas: sākot no it kā tikai sāpīgiem nobrāzumiem, sasitumiem vai mežģījumiem, līdz pat daudz nopietnākām traumām, kas ne tikai neļaus izbaudīt atlikušo vasaru, bet var ietekmēt arī visu turpmāko dzīvi. “Diemžēl kritiena rezultātā iegūtās traumas smagumu varam noteikt tikai tad, kad tā gūta. Nav universālas receptes, kas noteiktu, no kāda augstuma bērnam krītot, būs tikai sasitums, bet, piemēram, jau par 10 cm augstāka, salūzīs kauls. To nav iespējams paredzēt, viss notiek individuāli. Tāpēc mēs, mediķi, sastopoties ar pacientu un viņa vecākiem, mēģinām noskaidrot, kā trauma gūta. Tas nav tādēļ, lai kādu strostētu vai “pratināšanas” pēc, bet gan lai saprastu traumas smagumu un kā to ārstēt,” stāsta dakteris Jānis Upenieks.

Dažādās vecuma grupās atšķirīgi riski kritienu traumām

Ārsts novērojis, ka ir dažādas riskantas situācijas, kad iespējams gūt traumu kritienā, un tās atšķiras bērniem dažādās vecuma grupās. Pirmais kritiena traumu risks kļūst aktuāls zīdainīšiem apmēram 4-5 mēnešu vecumā. Tas ir brīdis, kad bērns iemācās darīt ko jaunu, proti, sāk velties, pagriezties. “Bijām pieraduši, ka noliekam mazulīti uz gultas un tur viņš mierīgi guļ. Kad bērns iemācās pagriezties, tas var būt sekundes jautājums, kad no sāna viņš jau ir pārvēlies uz vēdera. Ja bērniņš ir dīvāna malā vai uz pārtinamā galdiņa, pat mirklīga uzmanības novēršana no viņa var novest pie kritiena,” skaidro speciālists. Taču vecākiem jāņem vērā, ka arī mazuļi, kas jaunāki par 4 mēnešiem noteikti  nav atstājami vieni uz pārtinamās virsmas, gultas malas vai citām paaugstinātām virsmām. Arī šajā vecuma grupā pastāv risks gūt ievainojumus krītot.

Kad mazais cilvēciņš sāk staigāt, tad ir jau cita veida kritieni un iespējas gūt traumas. Līdzsvara izjūta vēl nav nostabilizējusies, ir vēlme ātri kaut kur doties. Kājiņas cilājot mēdz sapīties, aizķerties, un bērns krīt. Tomēr šāds kritiens bērnam no sava auguma augstuma lielākoties ir nekaitīgs, tās parasti nav dzīvībai kritiskas traumas. Risks iegūt smagākas traumas šādiem bērniņiem palielinās tad, ja vecāki atstāj vaļā logus vai balkona durvis, un bērns, kuram ir liela vēlme izzināt pasauli, mēģina pakāpties pie atvērta loga, iziet uz balkona. Tāpat uzmanīgiem jābūt, ja ir vairāku līmeņu dzīvesvieta ar trepēm. Tāpēc brīžos, kad bērnu nevarat pieskatīt, trepes jānorobežo. Ir jāmāca bērnam kāpt pa trepēm augšā un lejā. Bērniņi augšup kāpt iemācās diezgan ātri, bet drošības nolūkos svarīgāk ir iemācīties pa tām nokāpt. Kamēr bērns patstāvīgi, pieturoties, nevar nokāpt pa trepēm, jāierāda, ka to var droši darīt rāpus un atmuguriski: bērniņš ar dibenu pa priekšu raušas lejā. Protams, šāda pārvietošanās vecākiem ir jāuzmana.

Nākamā vecuma grupa, kura piedzīvo tai raksturīgus kritienus, ir pirmsskolas vecuma bērni (3-6 gadi). Viena no pirmajām papildprasmēm, ko bērns iemācās, ir braukt ar riteni. Sākumā tas var būt ritenītis, kurš ripo, bērnam atsperoties ar kājiņām, vai ar balansu stabilizējošiem ritenīšiem, pēcāk jau “nopietnāks” velosipēds. Izmantojot šos braucamrīkus, bērni mēdz krist no tiem. Šādu kritiena traumu diapazons var būt plašs: tikai nobrāzts elkonis vai kāja, vai arī smagākas traumas. “Ja bērnam ir nopirkts velosipēds, vienalga, cik liels – maziņš balansa ritenītis vai kalna velosipēds pusaudzim –, kā obligāts nosacījums – jāvelk ķivere. Turklāt ķiveres vilkšanai nav vecuma cenza: tas jādara kā maziem, tā lieliem bērniem. Varbūt kāds jautās, kāpēc trīsgadniekam, kurš brauc ar balansa riteni, no kura nevar nokrist, vilkt ķiveri? Tas ir jautājums par to, kā bērns pierod pie drošības prasībām. Bērnam jāzina: ja viņš brauc ar riteni, tad galvā obligāti jābūt ķiverei. Ja to nedarīs no mazām dienām, tad arī vēlāk, kad bērns paaugsies un mēģināsiet viņu piespiest vilkt ķiveri, būs liela pretestība. Svarīgi arī, lai nav dubultstandartu ģimenē: lai bērns jau no agras bērnības redz, ka, dodoties izbraukumā ar velosipēdiem, arī mamma un tētis (ne tikai bērni) velk ķiveri. Ja bērns vēl nav tik labi apguvis riteņbraukšanu, drošībai var noderēt arī elkoņu, ceļu sargi,” saka J. Upenieks.

Skolas vecumā bērniem jau ir citas intereses un aktivitātes, tāpēc biežāki ir kritieni no kustīgiem braucamrīkiem. Mediķi atzīst: pēdējā laika aktualitāte ir traumas, kas gūtas, krītot no skrejriteņiem jeb skūteriem, kas var būt arī elektriski darbināmi. “Šobrīd tas ir ļoti nesakārtots lauciņš. Jauns arī, jo pirms vairākiem gadiem par šādām ierīcēm un to radītām traumām nerunājām. Pašreiz skūteri ir ļoti populāri, turklāt attīsta diezgan ievērojamu ātrumu. Rodas nopietns traumu risks, tos nepareizi lietojot. Pašlaik procesā ir šo ierīču lietošanas regulējuma izveide, kas noteiktu arī prasības skūteru vadītājiem,” stāsta mediķis. Viņš iesaka bērnam noteikti lietot ķiveri, bet vecākiem izvērtēt bērna vecumu, prasmes un satiksmes noteikumu zināšanas, lai pieļautu pārvietošanos ar šo braucamrīku. Kā arī neļaut uz skrejriteņa pārvietoties divatā – ne diviem draugiem, nemaz nerunājot par vecākiem ar bērniem. “Kritieni no skūteriem notiek bieži, jo tie tiek ļoti aktīvi lietoti, un kritiena traumas, tostarp ļoti smagas, gūst gan pieaugušie, gan jaunieši. Mazāki bērni vairāk izmanto “parastos” skrejriteņus vai skrituļslidas, ar kurām traumējas. Novērojam arī diezgan lielu skaitu kritienu traumu, lēkājot pa batutiem (ja vēl vecāki noslinko un neuzliek batutam aizsargtīklu, tad var gūt arī nopietnas traumas),” secina J. Upenieks.

Siltajā laikā bērni traumas krītot gūst, arī kāpjot kokos, mēģinot pārkāpt pāri sētai, rotaļu laukumos. Arī zirgu izjādes kļuvušas populāras, īpaši meiteņu vidū. Kopumā izjāde ir ļoti laba nodarbe bērnam, bet risks savainoties ir kā jebkurā aktīvā darbībā. Tāpēc arī izjāžu laikā noteikti jāvelk ķivere. “Tie ir atsevišķi gadījumi, kad bērni gūst traumas no kritiena, šī statistika nav satraucoša, pretēji kritieniem no braucamrīkiem,” piebilst ārsts. 

Ja bērns guvis traumu krītot

Vecāki no savas bērnības noteikti atceras gadījumus, kad sanāca nobrāzt elkoni vai celi krītot. Toreiz brūču apstrādei bija jods, kas koda brūcē, un briljantzaļais šķīdums, kas koda vēl vairāk. Mūsdienās ir pieejams daudz dezinficējošo šķīdumu, kas ir nekodīgi, un bērniem brūču apstrāde nav sāpīga, kā arī ir dažādi līmējami plāksteri brūces pārklāšanai. 

Ja bijis smagāks kritiens, kā izvērtēt, vai bērns ir jāved pie ārsta? Ja bijusi galvas trauma un zaudēta samaņa, ārsts noteikti būtu uzmeklējams, jo tā ir pirmā pazīme, kas liecina, ka bērnam var būt galvas smadzeņu satricinājums vai pat kaut kas nopietnāks. Ja pēc kritiena bērnam ir slikta dūša, vemšana, viņš ir kļuvis apātisks, miegains, arī tad noteikti būtu jāvēršas pie ārsta. Satraumējot roku vai kāju, ir izteikta tūska – palielinās pietūkums, bērns neļauj tai vietai pieskarties, locītavu nekustina un katra kustība bērnam rada sāpes. Tad būtu jācenšas nekustināt satraumēto vietu, un tā būtu jāparāda mediķim, lai ar rentgena palīdzību var pārliecināties, vai ir tikai spēcīgs sasitums vai tomēr kaulu lūzums. Asiņojošu brūci (nevis vienkāršu nobrāzumu) iesaka notīrīt, liekot tai virsū spiedošu pārsēju. Ja brūce ir lielāka par diviem trim centimetriem un tā pat ļoti neasiņo, tā tomēr būtu jāparāda ārstam, jo var gadīties, ka brūce būs jāsašuj, lai sadzīstot nepaliktu neglīta rēta. Turklāt tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, kamēr vēl brūces malas ir svaigas. 

Braucot ar riteni, var gadīties gūt vēdera traumu, piemēram, krītot uzsisties uz riteņa rokturiem. Ja pēc šādiem gadījumiem bērns sūdzas, ka sāp vēders, ir slikta dūša, jāvēršas pie ārsta, lai  izvērtētu, vai nav gūta nopietna trauma. Vēdera dobumam tiek veikta sonogrāfija, lai redzētu, vai triecienā nav skarti iekšējie orgāni, jo tas diemžēl var traumēt gan aknas, gan liesu vai aizkuņģa dziedzeri. 

Kur vērsties pēc palīdzības? Viss ir atkarīgs, kur jūs ar bērnu atrodaties. Ja ir darbdiena un darba laiks, iespējams, varat tikt bez rindas pie sava ģimenes ārsta. Ja pie tā netiekat vai arī, ja trauma ir nopietna, jādodas uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Ja esat devušies atpūsties, tad būtu jāvēršas jebkurā tuvākajā slimnīcā, kur neatliekamās palīdzības nodaļā sniegs palīdzību arī bērnam. Savukārt, pirms doties ārzemju ceļojumā, ieteicams noskaidrot savas veselības apdrošināšanas nosacījumus un iespējas medicīniskās palīdzības saņemšanai, piemēram, kur atrodas tuvākās slimnīcas vai traumpunkti, uz kādu tālruņa numuru zvanīt nepieciešamības gadījumā.

Paredzēt risku un mācīt drošību

Saprotams, ka ik sekundi savam bērnam klāt nenostāvēsi. Bērnam ir jābūt aktīvam, lai attīstītos un augtu, taču daudzos gadījumos vecākiem tomēr iespējams novērst nepatikšanas, pirms tās notiek. Ir vienkāršas lietas, kuras var paredzēt, atpazīt pārdrošu rīcību un bērnu ieceres, lai vēlāk nebūtu jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu. “Katrs vecāks savu bērnu pazīst labāk par citiem. Zinot bērna dabu un paradumus, varam laikus novērst traumu risku. Tāpat kā mēs bērnam mācām dažādas ikdienā nepieciešamas prasmes, ir jāmāca drošības prasmes, jāstāsta, kādas traumas iespējamas krītot. Tieši tāpat, kā mēs bērnam skaidrojam, kāpēc automašīnā nepieciešams lietot drošības jostu, jāpaskaidro arī kritienu riski. Tas ir nepieciešams pašam bērnam, nevis tāpēc, ka to grib mamma vai tētis. Pieaugušajam ar vienu acs kaktiņu vienmēr jāspēj redzēt, ko bērns dara, īpaši – mazi bērni. Mūsu varā ir pašiem novērst riskus, piemēram, neturot vaļā logus vai balkona durvis bez uzraudzības, lietojot ķiveres. Mums, pieaugušajiem, ir jāspēj paredzēt situācijas attīstības scenārijus (kā bērns varētu rīkoties), tā palīdzot izvairīties no kritienu traumām,” padomu sniedz ķirurgs Jānis Upenieks.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālajos tīklos.

Teju ikvienam cilvēkam, kurš ikdienā lieto redzes korekcijas līdzekļus, ik pa laikam rodas jautājums, ko labāk izvelēties – brilles vai kontaktlēcas? Īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad nododamies sporta aktivitātēm un atpūtai ārpus telpām. Šādos brīžos kontaktlēcas ir lieliska alternatīva, jo tās nodrošina ne vien redzes korekciju, bet arī komfortu pārvietojoties. Plašāk par to, kādas kontaktlēcas izvēlēties vasarā stāsta Dr. Lensor konsultējošā optometriste Kristīne Detkova. 

Ikdienā lietojot kontaktlēcas, atšķirībā no brillēm, tās nodrošina plašāku redzes lauku, jo atrodas tieši uz acs virsmas un pilnībā nosedz acs zīlīti. Šī iemesla dēļ kontaktlēcas ļauj izbaudīt maksimālo redzes lauku, kāds cilvēka ķermenim iespējams, sniedz labāku dinamisko redzes asumu, reakcijas ātrumu, kā arī garantē vislabāko optisko kvalitāti redzes korekcijai. Ņemot vērā to, ka kontaktlēcas sniedz cilvēkam arī labāku kustību brīvību, tās ir lieliska izvēle īpaši vasaras sezonā, kad aktīvāk pavadām laiku ārpus mājas.  

Uzsākot kontaktlēcu lietošanu, vispirms noteikti nepieciešams doties uz vizīti pie speciālista, ko ieteicams veikt pie primārā redzes speciālista optometrista vai acu klīnikās, kas specializējas kontaktlēcu pielaikošanā. Redzes pārbaudes laikā optometrists pārbaudīs acu veselību, kā arī individuāli piemeklēs atbilstošākās kontaktlēcas, lai tās labi piegulētu acs virsmai, to nežņaudzot, kā arī apmācīs to pareizai lietošanai. Lai sekotu līdzi tam, cik labi acis pieņem kontaktlēcas, kontroles vizīti pie speciālista ir ieteicams veikt ik pēc 6 mēnešiem, bet ne retāk kā reizi gadā. Tāpat vizītes laikā speciālisti var piemeklēt dažādas receptes – kontaktlēcas ikdienas lietošanai un īpašām situācijām, piemēram, krāsainas kontaktlēcas, vienas dienas, kas būs atbilstošas aktivitātēm pie ūdens, netīrākiem darbiem vai fotohromās, kas piemērotas saulainām dienām. Taču noteikti jāatceras – pirms jaunu kontaktlēcu lietošanas nepieciešams konsultēties ar redzes speciālistu, savukārt, ja vēlamies iegādāties kontaktlēcas, bet īstais stiprums nav pieejams veikalā, “kaut ko līdzīgu” nedrīkst iegādāties! Tāpat patvaļīga kontaktlēcu zīmolu maiņa ir bīstama, jo mūsdienās kontaktlēcām acs un lēcu saderības noteicošie faktori ir dizains un materiāls, kas katrai lēcai ir unikāli. 

Vasaras sezonā visbiežāk iesaka un piemēro vienas dienas lēcas, kurām nav nepieciešama kopšana un tās pēc vienas lietošanas reizes izmet. Tā tiek garantēts, ka ik reizi acī tiek ielikta laba un sterila kontaktlēca, no kuras var atbrīvoties, tiklīdz rodas tāda vēlme. Ceļojot, izklaidējoties, veicot remontdarbus vai laivojot vienas dienas kontaktlēcas ir ideāla izvēle. Savukārt, ja lietojam mēneša vai divu nedēļu lēcas, tās ir jāizmet 14 vai 30 dienas pēc iepakojuma atvēršanas, neatkarīgi no tā, cik reizes lēcas ir ieliktas acīs – vienu vai katru dienu. Vasarā biežāk kā citos gadalaikos cilvēki izvēlas arī fotohromās kontaktlēcas jeb tā sauktos “hameleonus”. Telpās šīs lēcas ir caurspīdīgas un nemanāmas, bet saules gaismā ietonējas kā saulesbrilles, palīdzot samazināt acu apžilbšanu arī tad, ja saulesbrilles ir piemirsušās. Šīs kontaktlēcas ir lieliski piemērotas aktīvam sportam dabā, jo tās pielāgosies atbilstoši apgaismojuma intensitātei. Jāatceras, ka mūsdienās daudzām lēcām ir iebūvēts UV staru filtrs, taču tas nav pietiekams, lai sniegtu pilnvērtīgu aizsardzību pret kaitīgajiem UVA un UVB stariem, tāpēc jebkurā gadījumā nepieciešams lietot arī saulesbrilles, kā arī noder platmales vai cepures ar nagu, kas noēno seju un samazina saules staru ietekmi. 

Ikvienam kontaktlēcu lietotājam jābūt uzmanīgam attiecībā pret ūdeni – atpūšoties pie jūras vai citas atvērtas ūdenstilpnes, baseinos un SPA, kā arī dušā. Ikkatrā ūdens pilienā atrodami miljoniem mikroorganismu, kuri nokļūstot acī, ja tajā ir kontaktlēca, var radīt infekcijas risku. Atrodoties mājās, mazgājoties kontaktlēcām ir jābūt izņemtām. Peldoties ārā, ja iespējams, kontaktlēcas nevajadzētu lietot, bet, ja gadījumā tās ir palikušas, jāparūpējas, lai acīs neiekļūtu ūdens. Drošs aizsardzības rīks ir peldbrilles, jo tās var lietot ar vai bez optiskā stipruma. Pēc ūdens baudīšanas kontaktlēcas ir ieteicams izņemt. Ja tas nav iespējams, jāizskalo acis, kārtīgi sapilinot mitrinošos acu pilienus. Savukārt apmeklējot SPA un baseinus, regulāriem apmeklētājiem vēlamas būs optiskās peldbrilles, bet, ja kontaktlēcas ir nepieciešams atstāt, piemērotākās būs vienas dienas lēcas, sargājot acis no šļakatām. Lai rūpētos par acu labsajūtu un veselību, nav ieteicams apmeklēt saunu vai pirti lietojot kontaktlēcas. Atrodoties pie ūdens, nav ieteicams lietot mēneša kontaktlēcas, jo ūdens var radīt acu kairinājumu un sabojāt lēcu. 

Ko ņemt vērā, rūpējoties par kontaktlēcu tīrību:

• Pirms tiek aizskartas acis vai kontaktlēcas, vispirms noteikti jānomazgā rokas ar ziepēm un jānoslauka tīrā, sausā dvielī. Ārkārtējās situācijās var izmantot roku dezinfekcijas līdzekli, bet ne ikdienā!
• Ja tiek lietotas vienas dienas lēcas, jāatceras, ka tās ir vienreizējas lietošanas lēcas. Pēc izņemšanas no acīm tās jāizmet miskastē. Nav pieļaujama šo lēcu otrreizēja izmantošana. 
• Mēneša lēcas precīzi katru reizi pēc izņemšanas no acīm ir jānomazgā, mehāniski noberžot plaukstā ar kontaktlēcu kopšanas līdzekli un jāieliek uz 4-6 stundām dezinficēties svaigā kontaktlēcu kopšanas šķīdumā. 
• Pirms kontaktlēcu konteineris tiek uzpildīts ar jaunu šķīdumu, veco ir nepieciešams izliet un izmazgāt konteineri ar kontaktlēcu kopšanas līdzekli, pretējā gadījumā, konteinerī sāk uzkrāties un vairoties baktērijas. 
• Kontaktlēcas ir tikai veselu acu prieks! Ja acis ir savainotas, ieskrāpētas, sapampušas, vēja appūstas vai saules apsvilinātas, sūrst vai ir apsārtušas, tas ir signāls, ka acs virsma ir bojāta. Tādā gadījumā kontaktlēcas lietot nedrīkst, jo tas ievērojami palielina acs infekcijas risku un palēnina acs virsmas dzīšanas procesu. Ja rodas šaubas vai ir jūtams diskomforts, labāk sazināties ar optometristu, konsultēties vai atrādīt acis optikā, lai pārliecinātos, ka neērtības atrisināsies. 

Izvēloties sev piemērotākās kontaktlēcas no Dr. Lensor lielā kontaktlēcu klāsta, uzlabosies ne tikai vasaras ikdiena, bet arī skats uz dzīvi. Vasaras karstajā svelmē reizēm nepieciešams atveldzēties ūdenī, tomēr ar brillēm peldēt nav ērti. Ja brilles tiek noņemtas, redze kļūst sliktāka, tādā veidā veicinot diskomfortu. Taču izvēloties sev piemērotas, kvalitatīvas kontaktlēcas, nebūs jāuztraucas par sabojātu atpūtu. Dr. Lensor piedāvā lielisku kontaktlēcu klāstu, no kurām nozares speciālisti palīdzēs izvēlēties tieši Jums piemērotas kontaklēcas, kā arī saviem klientiem garantē 100% oriģinālas kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus par izdevīgākajām cenām.

Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, līdz ar to – arī laiks parūpēties par skolai nepieciešamajām lietām. Nereti vecākiem vislielākās rūpes sagādā skolēna mugursomas izvēle. Kam pievērst uzmanību, lai tā būtu ne vien bērnam atbilstoša un tīkama, bet arī ergonomiska, stāsta Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Lai soma nav pārāk smaga

“Pateikt vienu konkrētu recepti, kas derētu visiem bērniem, nav iespējams. Pat vienā vecumā katram bērnam ir citāds garums un svars, tomēr ir vairākas lietas, ko nepieciešams ievērot, izvēloties skolēnam mugursomu,” norāda Jekaterina Bovtramoviča.

Kā uzsver eksperte, izvēloties skolas somu, vispirms vajadzētu pievērst uzmanību tās svaram. Tukšai somai vajadzētu svērt ne vairāk par vienu kilogramu. Tas ir būtiski, jo ir noteikts svars, cik drīkst svērt skolēna soma kopā ar mācībām nepieciešamajām lietām:

• līdz 9 gadu vecumam – 2,5 līdz 3,5 kg;
• 9–11 gadu vecumā – 3,5 līdz 4 kg;
• 12–13 gadu vecumā – 4 līdz 4,5 kg;
• 14–15 gadu vecumā – 4,5 līdz 5 kg;
• 16 gadu un vecākiem – 5 kg un vairāk.

Tāpat uzmanība jāpievērš somas izmēram. Tās sānu malām nevajadzētu sniegties tālāk par bērna ķermeņa aprisēm. Augšējai malai būtu jāatrodas nedaudz zem plecu līnijas, bet apakšējai malai jāsniedzas līdz gurnu līnijai. 

Arī mugursomas lencēm ir nozīme

“Skolas somas muguras daļai jābūt stingrai un izturīgai, polsterētai un tādai, kas palīdz mugurkaulam saglabāt S veida izliekumu. Savukārt lencēm – regulējamām, mīkstām un vismaz piecus centimetrus platām. Ideālā gadījumā vēlama arī savelkama krūšu un jostas siksna. Tā palīdzēs noturēt somas svaru uz muguru, nevis pleciem,” stāsta Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Regulējot siksnu garumu, vajadzētu ievērot to, ka lencēm jābūt simetriskām. Tām nevajadzētu būt tik vaļīgām, ka mugursoma atvelk plecus atpakaļ un nokarājas pārāk zemu – uz dibena. Taču lences arī nedrīkst novilkt tik stingri, ka bērns, nesot somu, spiests noliekties uz priekšu.

Tāpat ar bērnu vajadzētu pārrunāt to, ka mugursomu nevajag nest uz viena pleca, aiz vienas lences vai arī turot rokā. Tā jānēsā uz abiem pleciem, lai slodze uz muguru tiktu sadalīta vienmērīgi. 

Cik ilgi nēsāt mugursomu?

“Lai izvairītos no stājas problēmām, mugursomu skolas lietu pārnēsāšanai vajadzētu izmantot pēc iespējas ilgāk, ne tikai mazākajās klasītēs,” uzsver eksperte. “Starp citu, tieši pusaudžiem diezgan bieži ir problēmas ar muguru. Tādēļ arī veidojas muguras, plecu, galvas sāpes. Ja vēl izvēlēsies neergonomisku somu, veselības stāvoklis var tikai pasliktināties.” 

Citādi ir situācijās, kad pedagogi mājasdarbus neuzdod un nav jānēsā līdzi grāmatas. Kancelejas piederumi nav smagi, tādēļ tos var pārnēsāt kaut vai neliela izmēra plecu somā.

Ja bērnam jau ir konstatēta skolioze, ieteicams izvēlēties ceļojumu somai līdzīgu skolas somu – tādu, kam ir ritentiņi un izvelkams rokturis, lai varētu to vilkt pa zemi. “Skolioze ir mugurkaula izliekums frontālā plaknē. Tas var būt S vai C veidā,” skaidro Rimi bērniemeksperte. Viņa piebilst, ka diagnozi nevar uzstādīt vecāki paši. To veic ārsts-speciālists pēc rentgena izmeklējuma.

Ieteikumi somas svara samazināšanai

Pārskatīt somas saturu, lai tajā būtu tikai konkrētajai dienai nepieciešamais un nebūtu:

• lieku grāmatu;
• spēļu ierīču;
• dzērienu liela tilpuma pudelēs.

Noskaidrot, vai nav iespējas glabāt skolā:

• sporta tērpu un apavus;
• zīmēšanas krāsas;
• zīmēšanas albumus.

Sadarboties ar klases audzinātāju un ieteikt: 

• rast iespēju skolā atstāt grāmatas, ja nav jāpilda mājasdarbi;
• katram skolēnam ieviest kastīti savu mantu glabāšanai.