Alkohola reibumā esošu autovadītāju izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaits šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Arī mediķi ceļ trauksmi, ziņojot, ka akūto alkohola pacientu skaits pieaug. Par to, kā alkohola lietošana ietekmē braukšanu, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņas “Nebrauc reibumā. Dārgs prieks” ietvaros stāsta VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna.

“Mēs kā mediķi redzam, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš ir augsts. Faktori, kas veicina plašo alkohola patēriņu, ir dažādi. Gadu desmitiem pie mums ir iesakņojušās tradīcijas, ka visi pasākumi, pat bērnu ballītes, tiek saistītas ar alkohola lietošanu. Taču to ietekmēja arī pandēmija un mājsēde, kad alkohols bija plaši pieejams un to pat piegādāja uz mājām. Tāpat arī daudzi turpina strādāt attālināti, kas ļauj alkoholu lietot arī darba laikā,” stāsta Dr. Astrīda Stirna.

Narkoloģe uzsver, ka cilvēki nereti neizprot, kā alkohola lietošana ietekmē auto vadīšanu. Sabiedrībā valda uzskats, ka vienu glāzi jau var un nekādas sekas tam nebūs. Tomēr arī nelielos daudzumos alkohols ietekmē cilvēka rīcību, turklāt ir virkne dažādu faktoru, kas nosaka reibumu: “Ir jāņem vērā ne tikai promiles, bet arī cilvēka fiziskā un psihiskā veselība – kāds ir vispārējais veselības stāvoklis, kā funkcionē gan kuņģa-zarnu trakts, gan sirds-asinsvadu sistēma, kas ir ēsts – tukšā dūšā alkohola iedarbība ir daudz straujāka, atkarīgs arī no vecuma un dzimuma – sievietes apreibst ātrāk. Tāpat arī dažādi medikamenti pastiprina alkohola ietekmi. Alkohola iedarbība ir atkarīga arī no alkohola kvalitātes, daudzuma, stipruma un lietošanas ilguma. Drošas devas nav! Kādam arī viena glāzīte var būs izšķiroša.”

Pat neliela alkohola koncentrācija asinīs ietekmē cilvēka maņas un darbības. Alkohola ietekmē rodas uztveres un koordinācijas traucējumi, samazinās redzes asums, sašaurinās sānu redzes lauks, zūd spēja noteikt attālumus, acis kļūst jutīgākas pret apžilbināšanu, stipri samazinās situācijas novērtēšanas spējas, pazeminās paškontrole, samazinās reakcijas ātrums, pavājinās dzirde, var būt izteiktāka miegainība. Tāpat var būt raksturīgi arī somatiskie simptomi – asinsspiediena un pulsa izmaiņas, pastiprināta svīšana, aizdusa un citi simptomi.

Turklāt alkohola ietekme var saglabāties arī nākamajā dienā pēc tā lietošanas. “Ne vienmēr alkohola lietotāji nākamajā dienā ir gana kritiski – viņiem šķiet, ka pēc izdzertas kafijas tases var sēsties pie auto stūres, taču paģiru laikā cilvēks var būt tikpat bīstams, kā alkohola reibumā. Ne tikai promiles ir noteicošais, bet gan organisma veselības stāvoklis,” uzsver A.Stirna.

Lai mazinātu dzērājšoferu skaitu, ir nepieciešama kompleksa pieeja, tomēr īpaši būtiski ir lauzt stereotipus par to, ka pēc neliela izdzerta alkohola daudzuma ir gana droši sēsties pie spēkrata stūres, kā arī mainīt dzeršanas kultūru svētkos. 

A. Stirna uzsver, ka reibuma stāvoklī cilvēkam zūd kritika, tāpēc viņam šķiet, ka ar viņu nekas nenotiks, ja viņš vadīs kādu transporta līdzekli. Svinībās vēlams jau pašā sākumā vienoties par to, kurš būs šoferis un nelietos alkoholu, un kā visi nonāks mājās, ja tomēr arī šoferis iedzers. 

“Tādas tradīcijas ir ārkārtīgi grūti mainīt. Pieaugušos ir grūti izmācīt, tāpēc izglītošana par alkohola ietekmi un kaitīgumu jāsāk jau no bērna kājas. Par to jārunā skolās, bet īpaši svarīgi ir izmaiņas sākt jau ģimenē. Jārāda bērniem priekšzīme, ka svētkus var svinēt arī bez alkohola,” aicina VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

Daktere uzsver, ka alkohola reibumā ir aizliegts ne tikai sēsties pie auto stūres, bet vadīt arī citus transporta līdzekļus, tādus kā velosipēds vai skrejritenis.

Reti kurš apzināti trenē atmiņu. Visbiežāk par šādu nepieciešamību iedomājamies vien izmisīgi meklējot kaut ko, kas pirms laiciņa nolikts tā, lai viegli atrast, un turklāt saprotam, ka šī nebūt nav pirmā epizode, kad atmiņa pieviļ. Vai, kad un kā rūpēties par atmiņas saglabāšanu – jau zināmo papildina neiroloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Lūdzu, iedodiet kaut ko atmiņai!

„Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs atzīst, ka iemesli, kāpēc aptiekā taujā pēc kāda līdzekļa atmiņas uzlabošanai, mēdz būt visdažādākie un nereti ir atkarīgi no klientu vecuma. „Tā ir, un sūdzības par sliktu atmiņu ne vienmēr var saistīt ar procesiem, kas noris galvas smadzenēs. Jaunieši, piemēram, bieži vien un, sevišķi, pirms eksāmeniem, sūdzas par stresu, kas traucē atcerēties pat to, ko gluži labi zina. Šādā gadījuma lietderīgāk būs piedāvāt kādu nomierinošu augu valsts preparātu. 

Cilvēki darbspējas vecumā izjūt lielu spriedzi darbā, ir pārstrādājušies, jo, lai visu paveiktu, dara to arī naktī, laupot stundas miegam. Protams, ka, neizguļot visas miega fāzes, smadzeņu šūnas neatjaunojas, atmiņa pasliktinās. Šādā gadījumā pirmais ieteikums būtu prioritāšu pārskatīšana un dzīvesveida maiņa. 

Cilvēkiem gados kognitīvo spēju, tostarp, atmiņas, vājināšanos mēdz ietekmēt ikdienā lietotie medikamenti hroniskas slimības ārstēšanai, pretsāpju zāles vai antidepresanti.

Aicinu ikvienu vispirms konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu! Farmaceita konsultācija būs sevišķi noderīga, ja ikdienā jālieto vairākus medikamentus. Iespējams, atmiņas pasliktināšanās ir kādu zaļu vai to mijiedarbības blakne, ko var novērst, veicot korekcijas terapijā. Farmaceits var izanalizēt lietoto zāļu mijiedarbību un informēt par to klientu vai viņa ārstu.”

Kāpēc atmiņa ir tik svarīga

„Visiem zināms, ka tieši atmiņa nodrošina informācijas saglabāšanu un atcerēšanos. Galvenie atmiņas procesi ir iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana. Taču atmiņa nav konstants lielums – šo kognitīvo funkciju var ietekmēt daudzi un dažādi faktori,” teic VCA neiroloģe Dace Bērziņa un min dažus interesantus, pētījumos balstītus faktus par atmiņu.

• Mācīšanās nodrošina izcilu treniņu smadzenēm – jo ilgāk mācamies bērnībā un jaunībā, jo labākas izredzes, ka atmiņa būs lieliska arī seniora vecumā.
• Izpētīts, ka nobriedušā vecumā kaut vai tikai viens mācību gads sievietei  uzlabo atmiņu par aptuveni pieciem gadiem, vīrietim – par diviem. 
• Tāpat pētījumi liecina, ka smadzenēm veselīgāka ir kopdzīve, jo vientulība pēc 65 gadu vecuma nelabvēlīgi atsaucas uz īstermiņa atmiņu.
• Atmiņas funkcionēšanai ir svarīgs kvalitatīvs miegs, tā kā dienas laikā iegūto informāciju smadzenes apstrādā tieši miegā. Nepietiekams nakts miegs var veicināt to, ka informācija aizmirstas vai nepaliek atmiņa pietiekami ilgi.
• Atmiņai nāk par labu regulāras fiziskās aktivitātes. Tās palīdz uzlabot arī koncentrēšanās spējas, veicina radošumu.

Atmiņu ietekmējošie faktori

Neiroloģe apkopo faktorus, kas var ietekmēt atmiņas kvalitāti.

• Iedzimtība. Ģenētikai ir nozīme ne tikai ārējo pazīmju mantošanā no tēva vai mātes.
• Miega kvalitāte, kā arī stress, trauksme, depresija. 
• Atkarību izraisošu, apreibinošu vielu lietošana. 
• Mazkustīgums, fizisko aktivitāšu un svaiga gaisa trūkums un nepietiekama fiziska slodze. 
• Nozīme ir gan uzturam, gan zarnu traktā esošajai mikroflorai. 
• Smagas infekcijas, hroniskas citu orgānu slimības.
• Alcheimera slimība, demence, arī insults.
• Galvas trauma un citi galvas smadzeņu bojājumi.

Kā noteikt atmiņas kvalitāti? 

Doma, ka ir aizmirsties izslēgt gludekli, nevarēšana atrast auto atslēgas vai cītīga briļļu meklēšana, kas patiesībā atrodas tur pat uz galvas, ir situācijas, ko visticamāk kaut reizi ir piedzīvojis ikviens pieaudzis cilvēks. Dace Bērziņa skaidro: „Atmiņu var pasliktināt, piemēram, pārslodze vai kāda nozīmīga notikuma gaidas, stress eksāmenu laikā, gatavošanās kādam svarīgam pasākumam, negulēta nakts. To, ka miegam ir nozīme, apliecina arī pētījumi – vislabāk atmiņa darbojas tad, ja cilvēks ir labi atpūties.”

Atsevišķs aizmiršanas gadījums droši vien nav iemesls satraukumam par atmiņas kvalitāti, tomēr, ja šādas epizodes atkārtojas un kļūst traucējošas, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

„Bieži aizmirstas atslēgas vai regulāri uz karstas plīts piemirsta panna, iespējams, signalizē par nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību. Ir dažādas atmiņas mērīšanas metodes, taču bieži lieto Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas jeb MoCa skalu. Tā ir atrodama arī internetā un to var mēģināt izpildīt patstāvīgi, tiesa, rezultātu korektai interpretācijai tāpat būtu nepieciešama speciālista konsultācija, jo īpaši, ja no maksimāli iegūstamajiem 30 punktiem, rezultāts ir mazāk par 26.”

„Ātrā palīdzība” atmiņai

„Ja atmiņas pasliktināšanās notiek vien atsevišķā gadījumā vai vienreizēja faktora ietekmē, aptiekā var mēģināt piemeklēt konkrētajai situācijas piemērotāko līdzekli,” saka farmaceits.

• Melatonīnu – miega hormonu saturoši bezrecepšu medikamenti, kas paredzēti labākai iemigšanai, noderēs, ja cilvēks cieš no miega traucējumiem. Kā noskaidrojām, neizgulēšanās kaitē atmiņas procesu norisei. 
• Normalizēt nervu sistēmas darbību var palīdzēt uztura bagātinātāji, kas satur B grupas vitamīnus, kā arī magniju un koenzīmu Q10. 

Asinsriti (arī galvā) var uzlabot līdzekļi, kas satur Ginkgo biloba ekstraktu. Tiesa, nevar gaidīt tūlītēju efektu, tas tāpat būs jālieto ilgākā laika posmā, ko ieteiks ārsts vai farmaceits. 

2 darbības, kas trenē atmiņu 

• Dace Bērziņa norāda, ka ir divas visiem pieejamas, vērtīgas un reāli īstenojamas metodes, kā saglabāt labu atmiņu. Viena no tām ir mācīšanās visa mūža garumā, jaunu prasmju un zināšanu apgūšana, aizraušanās ar hobijiem, kas mudina domāt, palīdz aktivizēt smadzeņu darbību un saglabāt labu atmiņu arī seniora vecumā.  
• Otra – fiziskas aktivitātes, kas tiek veiktas nevis, kad gadās, bet regulāri. “Fiziskas aktivitātes, jo īpaši, svaigā gaisā, regulē asinsspiedienu, uzlabo sirds veselību un asinsvadu sieniņu elastību, labvēlīgi ietekmējot vielmaiņu galvas smadzenēs, kas, savukārt, veicina labāku atmiņas procesu norisi. Līdz ar gadiem tas viss nezaudē aktualitāti, tāpēc vecums noteikti nav iemesls fizisko aktivitāšu pārtraukšanai. Neiroloģe gan mierina, ka novecošana nebūt nenozīmē, ka ar to rokrokā nāks slikta atmiņa. Pretēji kādreizējiem pieņēmumiem, jaunākie zinātnieku atklājumi neiroloģijā liecina, ka nervu audi spēj atjaunoties un veidot jaunus savienojumus.

Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Diagnostikas centrsfizioterapeite Baiba Narvila un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Elpošana ir dzīvības pamatā, taču stresa un dažādu saslimšanu ietekmē cilvēki bieži vien elpo pārāk sekli un bieži, tādējādi tiek traucēts dabīgais elpošanas ritms, saka fizioterapeite B. Narvila. Tādēļ elpošanas tehniku un vingrinājumu apgūšana var būt ļoti vērtīga – gan stresa mazināšanai, gan profilaksei, gan pie saslimšanām, piemēram, pulmonālām (katrai no tām būs piemērotāka sava specifika elpošanas tehnika). Tie var palīdzēt arī pie akūtiem bronhītiem ar sekrēciju, kā arī noteiktu Covid-19 komplikāciju mazināšanai. Profilaktiski elpošanas vingrinājumi ir noderīgi paaugstināta asinsspiediena un gremošanas sistēmas problēmu gadījumā, kā arī netieši ietekmē nervu sistēmas darbību. Elpošanas tehnikas un krūškurvja kustināšana tiek pielietota arī pie stājas problēmām, jo stāja var ietekmēt elpceļu caurlaidību un elpošanas funkciju. Primāri elpošanas tehnikas ietekmē elpceļus, taču sekundāri – visu organismu, uzsver speciāliste. Taču, tās veicot, ir jāvēro savs organisms un jāievēro piesardzība, īpaši paaugstināta asinsspiediena gadījumā.

Kā iemācīties pareizi elpot?

Ikdienā daudzi elpo nepareizi, ļoti akcentējot ieelpu, stāsta fizioterapeite. Stresa ietekmē notiek elpas aizture – īslaicīgi tas ir dabisks process, bet ilgstoši hroniski atrodoties stresā, elpošana kļūst seklāka. Cilvēkam ir priekšstats – ja tiek veikti elpošanas vingrinājumi, tad dziļi jāieelpo un jākoncentrējas tieši uz ieelpu. B. Narvila iesaka sākumā veikt izelpu, bet ieelpa nāks dabīgi. Ir jāveicina izpratne par elpošanu, lai varētu uzlabot tās funkciju. Nevajadzētu arī pārcensties un improvizēt. Iesākumā vienu elpošanas vingrinājumu ieteicams veikt 3 līdz 5 reizes, ne vairāk. Kā arī ir nepieciešams laiks, pacietība un varbūt arī kāda korekcija no malas, lai iemācītos to veikt pareizi.

Tāpat elpošanas kvalitātes uzlabošanai noder dziedāšana korī, peldēšana un citas fiziskās aktivitātes. Cilvēkam ar šādu pieredzi būs arī vieglāk veikt elpošanas vingrojumus, kā arī pēc saslimšanas atjaunot elpošanas funkciju. Speciāliste uzsver, ka elpošanu var uzlabot ikviens, jo tas ir ļoti dabisks process, vienkārši ir jāpamaina veids, kā mēs uz to skatāmies.

Arī skriešanu, nūjošanu, riteņbraukšanu un citas līdzīgas aktivitātes var uzskatīt par elpošanas treniņu, jo caur fizisku slodzi elpošana kļūst dziļāka, attiecīgi mēs esam daļēji elpošanas treniņā. Tas nav specifisks elpošanas treniņš, bet notiek dabīgi un ir ne vien sirds un asinsvadu sistēmas, bet arī elpceļu treniņš. Tāpēc šos treniņus vienmēr vēlams veikt svaigā gaisā. Ja tie tomēr notiek pilsētā, neizvēlēties sastrēguma stundas, bet labāk agru rītu, laiku pēc lietus. Gaisa kvalitātei ir būtiska nozīme, un mūsu ķermenis to jūt. Tā, piemēram, esot pie jūras vai mežā, mums instinktīvi gribas ievilkt dziļāku elpu.

Izprotam elpošanu

Pirms sākam veikt elpošanas vingrinājumus un izpildīt kādas elpošanas tehnikas, jāsāk ar vienkāršu savas elpas vērošanu, uzsver fizioterapeite.

• Jāpievērš uzmanība ķermenim, stājai. Pirms sākt vērot savu elpošanu, ir jāiztaisnojas, jāatbrīvo krūškurvis un elpceļi, vēdera dobums, jāieņem noteikta poza. 
• Jāfokusējas uz elpošanu, vienkārši vērojot savu elpu – kā tā notiek? Tas ir arī meditatīvais process, kad varam dziļāk pavērot savas sajūtas. 
• Var saskaitīt ieelpas. Tāpat ir vērtīgi paskaitīt, cik ieelpu veicat vienā minūtē (par normu tiek uzskatītas 8-18 reizes). 
• Jāsāk ar uzsvaru uz izelpu. Mēģiniet pa drusciņai to pagarināt, veikt akcentētāku nekā ieelpu. 
• Nevajadzētu forsēt ne izelpu, ne ieelpu. Tāpat negaidiet, ka ar pirmo reizi viss sanāks ļoti kvalitatīvi. Tāpēc pirmreizējā novērošana ir vērtīga – mēs saprotam, cik bieži un kā elpojam. 
• Jānovērtē savs progress. Pēc tam ir vērtīgi atskatīties, piemēram, pēc 10 treniņu dienām, un pavērot, kas mainījies elpošanā un sajūtās. 
• Kad ir izprasta sava elpošana, var sākt domāt un apgūt noteiktas elpošanas tehnikas un vingrinājumus, meklējot sev piemērotāko metodi.

Dažādās elpošanas tehnikas

Elpošanas tehnikas un vingrinājumu metodes ir ļoti daudz un dažādas, uzsver fizioterapeite B. Narvila. Izplatītākās no tām:

Vēdera jeb diafragmālā elpošana – klasiskais elpošanas veids, ko piedāvā ārstniecībā. Te gan jāuzsver, ka normāli mēs visu laiku neelpojam ar vēderu, jo reizēm kāds pārprot un mēģina visu laiku elpot ļoti dziļi. Tā darīt nevajadzētu.

Elpošana meditējot. Ir arī dažādas meditācijas skolu prakses, taču tās ļoti atšķiras savā starpā. Ir tehnikas, kurās elpojam caur degunu, vairāk ar skābekli apgādājam smadzenes. Ir tehnikas, kur mēs trenējamies pagarināt izelpu, un ir tehnikas, kurās beidzam elpošanu ar kustību, kādu manuālu spiešanu (krūškurvja daļas, vēdera, papildus iesaistot muskuļus).

Specifiskas elpošanas metodes saslimšanu gadījumā (piemēram, astma un citas plaušu saslimšanas) – tās nedaudz atšķiras no citām elpošanas tehnikām. Šādos gadījumos par elpošanas vingrinājumu tehniku ir jāvienojas ar ārstējošo ārstu.

Ir arī dažādi elpošanas trenažieri, kas pagarina izelpu vai rada tai pretestību. Šādam nolūkam bērniem labi noder salmiņu vai balonu pūšana.

Īstermiņā elpošanas vingrināšana sniedz enerģijas pieplūdumu, var būt skaidrāks prāts un redze. Mēs it kā atmostamies, kļūstam enerģiskāki, apzinātāki, fokusētāki, mazinās nogurums un miegainība, stāsta B. Narvila. Taču reizēm sākumā, tikko uzsākot elpošanas prakses, var būt arī pretējs efekts – parādīties nogurums (kā pēc pastaigas svaigā gaisā).

Savukārt ilgtermiņā šādi vingrinājumi labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, asinsspiedienu, šūnu atjaunošanās spēju, sejas krāsu, enerģijas līmeni un sniedz vēl daudz citu bonusu, ko ietekmē kvalitatīva skābekļa apgāde kopā ar kustību.

Elpošana un stress

Stresa ietekmē bieži vien esam aizturējuši elpu, uzrāvuši plecus, tādējādi fiksējam krūškurvi, kas samazina brīvo gaisa plūsmu. Ir svarīgi pamanīt šīs pazīmes. Dabīga reakcija, kad cilvēkam ir beidzies stress vai kāds smags, grūts notikums, ir nopūta – dabīga izelpa, kurā ķermenis relaksējas un mazina spriedzi. Tādēļ cilvēkam stresā būtu jāpraktizē elpošanas tehnikas, lai mazinātu nervu sistēmas uzbudinājumu. Protams, īslaicīgi stress liek ķermenim mobilizēties, taču, ja mēs visu dienu dzīvojam šādā režīmā, elpošanas ritms būs ļoti nepareizs. Tātad pirmais solis – apzināšanās, otrais –reaģēšana ar treniņu, piemēram, aktīvu kardiotreniņu, dinamisku aktivitāti. Tādējādi mainīsies gan elpošana, gan hormonālais fons.

Jāsaprot, ka stress ir mehānisms, un ar vienu slēdzīti mēs nevaram to izslēgt. Taču varam trenēties to mazināt ar elpošanas palīdzību. Ja ķermenī palielinās CO2, tas ir papildu kairinātājs, un, aizturot elpu stresa laikā, mēs ķermenim radām vēl liekāku stresu. Rodas apburtais loks – mēs jau esam stresā, ķermenis ir stresā, un elpošana ir ļoti nekvalitatīva. Daudzi apzinās to un saprot, ka krītas darba un koncentrēšanās spējas, rodas pārgurums. Veicot mazās elpošanas pauzes, varam sev palīdzēt – piemēram, apsēžamies krēslā, ar pleciem pret krēslu, atbrīvojam plecu daļu, vienkārši pavērojam savu elpu, sajūtam, kā mainās ķermenis, kā nomierinās prāts, iesaka fizioterapeite.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka rūpes par elpošanas kvalitāti ir būtiska plaušu veselības profilakses sastāvdaļa. Tāpat ir būtiski savlaicīgi rūpēties par savu plaušu veselību, veicot profilaktiskās veselības pārbaudes un ārstējot saslimšanas, kā arī atmest kaitīgos ieradumus un izvairīties no pasīvās smēķēšanas. Centieties izvairīties no piesārņotām vietām, kā arī, ja darbā ir saskarsme ar putekļiem, ķīmiskām vielām, noteikti jāievēro darba aizsardzības prasības un jāizmanto piemēroti elpceļu aizsardzības līdzekļi.

Plaušu veselību sekmē regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, peldēšana vai skriešana, pastaigas svaigā gaisā. Ieteicams pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kas bagāts ar dažādiem krāsainiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kā arī ikdienā ir jāuzņem pietiekams šķidruma apjoms un jāvelta pienācīgs laiks miegam un atpūtai. Savukārt infekciju saslimšanu profilaktiskie pasākumi ir roku mazgāšana, dezinfekcija, vakcinācija, telpu vēdināšana, uzkopšana un citi.

Plaušu veselībai nozīmīgi ir D, C, A un E vitamīns, kā arī magnijs, selēns un cinks. Elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā plaši izmanto ārstniecības augus, jo tie palīdz atvieglot elpošanu, veicina atkrēpošanu, darbojas antibakteriāli, nomierinoši un tiem piemīt pretiekaisuma darbība. Zāļu tējās lieto Islandes ķērpja lapoņus, mārsila lakstus, ceļtekas, deviņvīruspēka ziedus, raudenes lakstus, altejas saknes, priedes pumpurus un citas drogas.BENU Aptiekas 

Vasara ir atvaļinājumu laiks un ne viens vien steidz izmantot brīvās dienas kādas tuvākas vai tālākas vietas apskatei. Ja esat nolēmuši ceļot kopā ar mājdzīvnieku, lidojums var būt stresa pilna pieredze kā jums, tā jūsu četrkājainajam draugam, tādēļ nereti ceļojot ar dzīvniekiem izvēlamies braukt ar auto.  Gjensidige Latvija ir apkopojusi padomus, kas jāņem vērā dodoties ceļojumā ar savu četrkājaino draugu. 

Sagatavojies ceļam

Pirms dodaties ceļā ar savu mīļdzīvnieku, noteikti iepazīstieties ar dzīvnieku ceļošanas noteikumiem jūsu izvēlētājā galamērķī. Proti, vai jūsu dzīvniekam ir visas nepieciešamās vakcīnas, ir atrodama potēšanas pase un mīlulim ir zemādas izsekošanas mikroshēma. 

Pirms garāka ceļa nepieciešams ieplānot vizīti pie veterinārārsta, lai pārliecinātos par mīluļa veselības stāvokli un  nepieciešamības gadījumā saņemtu kādu iztrūkstošu vakcīnu. Turklāt, ja jūsu suns vai kaķis cieš no nelabas dūšas braucošā auto, ir iespējams konsultēties ar veterinārārstu par ingvera tablešu lietošanu. 

Sarūpē savam dzīvniekam drošu būri

Tā kā ceļojot jūsu mājdzīvnieks vairākas stundas pavada automašīnā, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apsvērt drošības jautājumus. 

“Drošākais veids, kā mīluļiem pārvietoties automašīnā, ir sertificēts, sadursmju pārbaudīts transportēšanas būris. Tas nodrošinās ne tikai drošu pārvietošanos, bet arī ērtu un pazīstamu vietu jūsu mīlulim, kur atpūsties viesnīcā, motelī vai citā naktsmītnē. Turklāt dzīvnieki brauciena laikā nereti mēdz strauji un ātri pārvietoties pa salonu, savukārt tas var apdraudēt šofera koncentrēšanās spējas un apdraudēt satiksmes drošību. Tieši tādēļ pārbrauciens būrī būs labākā izvēle kā ķepaiņa, tā arī jūsu un citu satiksmes dalībnieku drošībai,” padomos dalās Gjensidige Latvija Īpašuma un personu apdrošināšanas produktu vadītāja Kitija Lase.

Izvēloties būri pārliecinieties, ka tas ir gana liels, lai tajā dzīvnieks var piecelties kājās pilnā augumā un brīvi kustēties un ka tam ir laba ventilācija. Būra grīdu izklāj ar kādu sedziņu vai dvielīti. Speciālisti iesaka izmantot auduma gabalu, uz kā dzīvnieks bieži vien atpūšas esot mājās, jo tas ir pazīstams un var mazināt svešas vides radīto stresu. Atceries piesprādzēties ne tikai pats, bet piesprādzēt arī sava mīluļa būrīti! Ja tomēr jūtat, ka transportēšanas būrī ķepainis nejūtas labi, iespējams iegādāties suņu un kaķu drošības jostas.

Rūpīgi izplāno maršrutu

Dodoties ceļā ar četrkājainu draugu rūpīgāk kā jebkad jāplāno maršruts, ieplānojot nelielas pastaigu un ūdens malkošanas pauzes. Pauzes īpaši nepieciešamas ceļojot ar suni, lai mazinātu pārbrauciena radīto satraukumu un ļautu dzīvniekam nokārtoties un izošņāt jauno vidi. Bez pauzēm ar dzīvnieku auto nav ieteicams braukt ilgāk par četrām stundām. Turklāt ievērojot šādu braukšanas un pastaigas intervālu attiecību samazināsiet arī šofera noguršanas risku. 

Braucot aizver logus

Pretēji tam, ko redzam Holivudas filmās, eksperti tomēr iesaka brauciena laikā turēt automašīnas logus ciet un neļaut mīluļiem izbāzt galvu pa to. Tādējādi izvairīsieties no liekām raizēm, ja, piemēram, stāvot sastrēgumā, norēķinoties par maksas ceļu vai uzpildot degvielu, mīlulis nolēmis izlēkt pa atvērto logu. 

Neatstāj dzīvnieku auto

Vasarā, siltā pavasarī un rudenī saulē atstāts auto uzkarst ļoti ātri. Stenfordas Universitātes pētījumi liecina, ja ārā gaisa temperatūra ir 33°C, tad automašīnā, kas novietota stāvēšanai, pēc 20 minūtēm jau sasniedz 50°C, bet pēc 40 minūtēm – gandrīz 60°C. Pat tad, ja ārā temperatūra ir tikai 21°C, tiešos saules staros atstāta automašīna var uzkarst tik ļoti, ka rada draudus veselībai un dzīvībai. Tādēļ ceļojot ar savu četrkājaino draugu neatstāj to vienu auto, pat, ja šķiet, ka atgriezīsies pēc desmit minūtēm. 

Ko likt ķepaiņa ceļa somā? 

Tāpat kā veidojam sarakstu liekot savu ceļa somu ir vērtīgi šādu pašu sarakstu sagatavot arī savam mīļdzīvniekam. Ko tad likt sava ķepaiņa somā? 

• Barību un ēdiena bļodiņu;
• Gardumus;
• Ūdeni, ūdens pudeli un ūdens bļodiņu;
• Kaklasiksniņu un pavadiņu;
• Mīļākās rotaļlietas;
• Medikamentus;
• Dzīvniekiem drošus insektu aizsarglīdzekļus;
• Sedziņu un dvieli;
• Ķemmi un šampūnu;
• Blusu ķemmi un ērču noņēmēju;
• Plastmasas maisiņus izkārnījumu savākšanai.

Dzīvā daba ir skaista un pārsteidzoša, taču var kļūt arī bīstama. Katru gadu vairāki simti cilvēku vēršas pie AAS BALTA (PZU grupa) ar atlīdzību pieteikumiem, kas saistīti ar dzīvo radību sagādātām traumām – kodumiem, skrāpējumiem, sasitumiem un pat lūzumiem. Visbiežāk cilvēki gūst traumas no saviem mājas mīluļiem – kaķiem un suņiem, kā arī lauksaimniecības dzīvniekiem. Tomēr nereti negadījumi saistīti arī ar savvaļas radībām – čūskām un dažādiem kukaiņiem, kuru kodumi var būt arī letāli. Arī šogad saņemti jau 53 atlīdzību pieteikumi par kodumiem un citiem dzīvnieku un kukaiņu izraisītiem negadījumiem.

Karstā laikā īpaši jāuzmanās no savvaļas mošķiem

Katru vasaru BALTA saņem atlīdzību pieteikumus par čūsku kodumiem un smagām alerģiskām reakcijām, ko izraisa lapsenes vai irša dzēliens.

Karstā laikā ir sevišķi jāuzmanās no čūskām, kas labprāt izlien no paslēptuves pasildīties saulītē. Latvijā sastopamas trīs čūsku sugas – zalktis, gludenā čūska un odze. Pēc odzes koduma cilvēkam var parādīties ļoti smaga alerģiska reakcija, kas var novest pat pie letāla iznākuma, ja cilvēks savlaicīgi nesaņem palīdzību. Nepatīkams, kaut arī ne tik bīstams, var būt arī zalkša kodums. Zalktis nav indīgs, taču tā kodums tik un tā var beigties ar tūsku un nepieciešamību meklēt ārsta palīdzību. Turklāt nemaz nav jābrien mežā – lielākoties šādi negadījumi notiek piemājas teritorijā, kur ieklīdusi čūska. Bet, protams, jāpiesargājas arī sēņotājiem, sevišķi sniedzoties pēc bekām kādas zaru vai lapu kaudzes tuvumā. Jāuzmanās arī peldoties, jo BALTA ik pa laikam saņem arī atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kas notikuši, peldētājam nespējot sadalīt ūdens klaju ar čūsku. 

“Katru gadu BALTA saņem vismaz 4-5 atlīdzības pieteikumus, kas saistīti ar čūsku kodumiem, un izmaksātās atlīdzības sasniedz gana lielas summas. Ja iekodusi čūska, svarīgi ir neapjukt un uzreiz izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113. Neatliekamā palīdzība noteikti ir jāizsauc, jo ne vienmēr cilvēks var būt drošs, ka viņam nav iekodusi odze, un cietušajam pēc čūskas koduma palīdzība ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk,” iesaka BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, atpūšoties dabā vai pat tikai pusdienojot dārzā, ir kukaiņi. Sevišķi uzmanīgiem jābūt piknikotājiem, kuri dažādus dzērienus malko no pudeles. Cukuroti dzērieni pievilina lapsenes, bet pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, un iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē vai rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku. Diemžēl pērn šāds gadījums ar letālu iznākumu fiksēts arī BALTA pieredzē, tāpēc apdrošināšanas eksperte iesaka, kad vien tas iespējams, dzērienu baudīt no glāzes, nevis pudeles vai skārdenes, kur kukainis nav redzams, kā arī dzeršanai izmantot salmiņu.

Traumējošākie mājdzīvnieki – suņi, kaķi, liellopi

Runājot par mājdzīvniekiem, visvairāk atlīdzību ik gadu tiek pieteikts par traumām, kas gūtas suņa koduma rezultātā. Otro vietu šajā topā ieņem kaķi, kas savus saimniekus saskrāpē vai pinas pa kājām, izraisot kritienu un dažādus sasitumus un pat lūzumus, bet trešajā vietā, lai cik pārsteidzoši tas šķistu, ir govis. 

“Visvairāk atlīdzību pieteikumu BALTA saņem no suņu īpašniekiem, kurus pašus vai ģimenes locekļus sakoduši mājas mīluļi. Lielākoties ne ļaunprātīgi, bet gan pārpratuma rezultātā: vai nu suns ir iztraucēts ēdot, – un te visbiežāk grēko bērni, izvēloties nepiemērotu brīdi četrkājainā drauga samīļošanai, – vai arī rotaļa beigusies neveiksmīgi, un reizēm tiek sakosti cilvēki, kas mēģina izšķirt sava suņa strīdu ar svešu suni. Jāapzinās, ka suns ir un paliek dzīvnieks, lai cik gudrs arī būtu un lai cik pārliecināts justos saimnieks par to, ka savu lolojumu labi pazīst. Jebkurš dzīvnieks ir neprognozējams,” atgādina Ludmila Ščegoļeva.

Liellopu izraisīti nelaimes gadījumi notiek krietni retāk, toties parasti beidzas ar pamatīgām traumām, jo zirgs vai govs gan ir labdabīgi, taču arī ļoti smagi dzīvnieki. BALTA pieredzē ir gadījumi, kad govs kūtī paslīd un uzkrīt saimniekam uz kājas, salaužot pēdas kaulu, vai ar ragu trāpa pa pieri, kas cilvēkam beidzas ar lielu plēstu brūci un smadzeņu satricinājumu. Šādos gadījumos nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību apmērs ir krietni lielāks par standarta atlīdzību, jo parasti izmaksātā kompensācija par pašu traumas faktu  sasniedz pat vairākus simtus eiro, turklāt tiek kompensēti ārstēšanās izdevumi un izdevumi par dienām, kad cilvēks ārstējas stacionārā. 

Visos gadalaikos jāatceras arī par ērcēm!

Vislielākais atlīdzības pieteikumu skaits BALTA statistikā saistīts ar ērču kodumu izraisītām saslimšanām – gadā tādu ir vairāk par 100. Vasara ir laiks dažādām aktivitātēm dabā, kas savukārt nozīmē gatavās izpriecas ērcēm, kuras vasarā ir ļoti aktīvas – to kodums var beigties ar ērču encefalītu vai Laimas slimību, kas nozīmē ilgstošu un visai dārgu ārstēšanos. Tāpēc pa brikšņiem un kupliem zāles puduriem ieteicams brist apģērbā, kas neļauj ērcēm daudz vaļas – garās biksēs, kreklā ar garām piedurknēm, apģērbā no slīdīga auduma, pa kuru ērcei grūti rāpties, un baltās drēbēs, lai sīko kukaini laikus pamanītu. Pret ērču encefalītu pasargās savlaicīga vakcīna, bet pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc vismaz finansiālai pasargātībai ieteicams apdrošināties.

BALTA atgādina – lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, pret visu dzīvo jāizturas ar cieņu.

Ko darīt, ja iekodusi čūska?

• Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113.
• Nomieriniet un noguldiet cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu. Tas kavēs strauju indes izplatīšanos.
• Cietušajam jāuzņem pēc iespējas vairāk šķidruma.
• Sakostā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk par pārējo ķermeni.
• Uz koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts.
• Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, kā arī nedrīkst čūskas indi mēģināt izsūkt ar muti un dod kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli. 

Lai sevi pasargātu no čūskas koduma: 

• jāpievērš uzmanība, vai tuvumā nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina šņācot;
• pastaigājoties pa pļavu vai mežu, jāizvēlas piemēroti apavi; ar basām kājām staigāt nav ieteicams;
• sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija.

Miegs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām – tā laikā organisms atjaunojas un uzkrāj spēkus, līdz ar to miega kvalitāte ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī kopējo veselības stāvokli un ikdienā veicamās funkcijas. Saskaroties ar miega traucējumiem, būtiski pasliktinās garastāvoklis un darbaspējas, pieaug nervozitāte, bet ilgtermiņā – palielinās dažādu saslimšanu risks. Kā atpazīt dažāda veida miega traucējumus un uzlabot naktsmiera kvalitāti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Dr. med. Juris Svaža un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešamas aptuveni septiņas līdz deviņas stundas miega, taču precīzs vajadzīgo miega stundu skaits ikvienam ir atšķirīgs. „Ir cilvēki, kuriem pietiek ar sešām stundām miega, un ir tādi, kuriem miegā jāpavada pat astoņas un vairāk stundas, lai justos labi. Ir svarīgi ieklausīties savā organismā un sajust, cik miega stundas pieprasa individuālais bioloģiskais pulkstenis. Jāņem vērā, ka svarīgas ir abas miega fāzes – dziļais miegs un ātrais jeb sapņu miegs, jo katrā miega fāzē notiek organismam būtiski procesi. Miegs ir vitāli nepieciešams, lai mēs varētu funkcionēt, diemžēl cilvēki nereti guļ slikti vai mokās ar bezmiegu,” norāda Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.

Kad iespējams runāt par miega traucējumiem?

Atsevišķas bezmiega epizodes laiku pa laikam var piemeklēt ikvienu, un viena negulēta nakts vēl nav pamats satraukumam. Īslaicīgs miega trūkums lielākoties nenodara kaitējumu mūsu fiziskajai veselībai – cieš kognitīvās funkcijas, proti, spēja komunicēt, saskatīt kopsakarības, būt radošam, taču loģiskā domāšana, ieradumi un automātiskās darbības tiek ietekmētas mazāk. „Par akūtiem miega traucējumiem var runāt vien tad, ja epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā 1–3 mēnešus ilgā laika periodā. Laikus nepievēršot uzmanību miega kvalitātei, bezmiegs var kļūt hronisks un traucējumus novērst jau būs daudz sarežģītāk,” brīdina Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Par miega traucējumiem var liecināt grūtības iemigt – ja neizdodas nomākt domas un pirms aizmigšanas nākas grozīties ilgāk par pusstundu. Tāpat arī regulāra mošanās nakts laikā, nespēšana atkārtoti iemigt, saraustīts un nemierīgs miegs, ko bieži pavada murgi, un trausls miegs – guļot joprojām saglabājas apziņa par apkārtējām skaņām un notiekošo. 

Miega traucējumu cēloņi

Viens no biežākajiem miega traucējumu cēloņiem ir dienas laikā piedzīvotais stress, satraukums un pārdzīvojumi – tās var būt bailes par sevi vai tuviniekiem, nedrošība par nākotni vai dažādi ikdienas sarežģījumi. Pie vainas var būt arī ģeneralizētā trauksme, kam raksturīgs pastāvīgs un pārmērīgs satraukums, nemitīgas bailes par to, ka notiks kas nevēlams, sliktāko iespējamo scenāriju plānošana un nemiers. Tāpat miega traucējumus var izraisīt neirozes, adaptācijas problēmas un dažādas saslimšanas, piemēram, miega apnoja, veģetatīvā distonija, depresija, vai kaites, ko pavada sāpes, kā arī atsevišķu medikamentu lietošana, piemēram, asinsspiedienu mazinošu preparātu vai antidepresantu lietošana. Miega kvalitāti ietekmē arī neregulārs miega režīms un lietotais uzturs – miegam traucē dzērieni, kas satur kofeīnu, treknas maltītes un alkohols. 

„Šobrīd piedzīvojam trauksmainu laiku, un pētījumi apliecina, ka šādos periodos pieaug miega traucējumu izplatība, tai skaitā arī gados jauniem cilvēkiem. Svarīgi ir tas, kā jūtamies un ko darām dienas laikā. Ja nepārtraukti jārisina problēmas, ikdiena ir nervoza, cilvēks no tā nespēj atslēgties arī nakts laikā. Tiem, kuriem dzīvē ir haoss, nav režīma, ir problēmas ģimenē vai darbā, nereti ir sliktāks miegs, savukārt cilvēki, kuriem ir laimīga, sakārtota dzīve, parasti arī labāk guļ,” saka Juris Svaža.

Parūpējies par miega higiēnu

Lai uzlabotu miega kvalitāti, nepieciešams rūpēties par miega higiēnu, proti, jānodrošina atbilstoša vide guļamistabā, kā arī jākoriģē ikdienas ieradumi, pievēršot īpašu uzmanību nodarbēm un rituāliem, kas tiek veikti neilgi pirms gulētiešanas.

• Guļamistabai jābūt tumšai, klusai un patīkamai. Lai miegu neiztraucētu dienas gaisma, guļamistabā jābūt pietiekami tumšiem aizkariem, bet, ja to nav, iespējams izlīdzēties ar miega masku, kas liekama uz acīm.
• Miega kvalitāti ietekmē arī gaisa temperatūra, tāpēc jāparūpējas par to, lai guļamistabā nav pārlieku karsti, un pirms gulētiešanas telpa jāizvēdina. Optimālā temperatūra labam naktsmieram ir aptuveni + 18 līdz + 20 grādi, taču ar nosacījumu, ka ir silta sega.
• Ieteicams doties pie miera aptuveni vienā un tai pašā laikā, tādā veidā iestrādāsies aizmigšanas režīms un ieslīgšana miegā aizņems mazāk laika. Tāpat nevajadzētu palaist garām pirmos impulsus par vēlēšanos gulēt – tie nozīmē, ka organismā izstrādājies pietiekams daudzums miega hormona melatonīna un ķermenis ir gatavs miegam. Ja šis impulss tiek ignorēts, aizmigšanas režīms tiek traucēts.
• Vakarā būtu jāizvairās no nodarbēm, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti. Aptuveni divas trīs stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu dzert daudz šķidruma un ieturēt sātīgas maltītes, kā arī lietot melno un zaļo tēju, kafiju vai alkoholu.
• Dienas laikā, aptuveni līdz pēcpusdienai, vēlams  būt fiziski aktīvam, savukārt vakarā no intensīvas fiziskas slodzes ieteicams izvairīties. 
• Ja diena bijusi trauksmaina, vakarā jācenšas atstāt problēmas aiz guļamistabas durvīm un domāt pozitīvas domas. Lai gan iesākumā tas var būt gana sarežģīti, to iespējams mērķtiecīgi apgūt, koncentrējoties un cenšoties atcerēties vai iztēloties notikumus, kas sagādā prieku.
• Pirms miega nevajadzētu ilgstoši raudzīties televizora vai viedierīces ekrānā – tā izstarotā zilā gaisma kavē melatonīna sintēzi un aktivizē organismu, savukārt attēlu un iespaidu pārpilnība var nomākt domas, tādējādi traucējot iemigt.

Palīdzēs silta vanna, zāļu tēja un meditācija

Noskaņoties miegam un atpūtai var palīdzēt arī dažādas mierpilnas nodarbes, piemēram, rokdarbi, grāmatu lasīšana, puzles likšana vai meditācija. Vērts apgūt elpošanas vingrinājumus – dziļas ieelpas ar diafragmu un izelpas caur degunu. Palīdzēs arī silta vanna, kam pievienota lavandas vai ilang-ilang ēteriskā eļļa. Ja tomēr nekādi neizdodas iemigt, noteikti nevajadzētu palikt gultā, pretējā gadījumā smadzenes šo vietu asociē ar trauksmi, nevis atpūtu, kā rezultātā iemigšanas process sagādās vēl lielākas grūtības. Gultā vajadzētu atgriezties vien tad, kad atkal jūtama miegainība.

„Aptuveni divas stundas pirms došanās gulēt var iedzer relaksējošu zāļu tēju, piemēram, pasifloras, baldriāna, apiņu, melisas, kumelītes, piparmētras vai lavandas tēju. Tējas dzeršanas rituālu var aizstāt arī ar zāļu ekstraktu saturošiem uztura bagātinātājiem, kam būs līdzvērtīgs efekts. Ja ir traucēts nomoda un miega režīms, kas bieži novērojams cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu, iespējams lietot melatonīnu saturošus preparātus, ko palīdzēs piemeklēt farmaceits. Tomēr, ja, ieviešot uzlabojumus miega higiēnā, miega kvalitāte neuzlabojas, ir jāvēršas pie palīdzības pie ģimenes ārsta, kurš kopā ar atbilstošo speciālistu palīdzēs rast miega traucējumu cēloni un to risinājumu,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Parasti alveja aug puķu podā uz palodzes un priecē ar savu eksotisko izskatu, bet patiesībā tas ir unikāls ārstniecības augs, kas tiek izmantots skaistuma un veselības uzlabošanai jau kopš seniem laikiem. Alvejai ir dažādi pielietojuma un iedarbības veidi, tāpēc ne velti tā tiek dēvēta arī par “aptieku vienā augā”. Kā alveja var palīdzēt mūsu veselībai un skaistumam šovasar, skaidro “Veselības centra 4” uztura speciāliste Guna Rijkure un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Jau 20. gadsimtā alveja bija moderns telpaugs, ko arī izmantoja medicīnā, lai uzlabotu veselību un rūpētos par skaistumu. Latvijā šobrīd arī varam novērot izteiktu interesi par alvejas izmantošanu un tās pozitīvo iedarbību. Alvejai ir dziednieciskas, pretiekaisuma, kā arī antibakteriālas īpašības, kas ir noderīgas cilvēka veselībai, labsajūtai un skaistumam visos vecumos. Ņemot vērā to, ka alveja satur daudz vitamīnus – A, C, E, kā arī aptuveni 20 minerālvielas, piemēram, magniju, selēnu, varu, dzelzi, cinku un kalciju, aicinu to lietot uzturā kā vasarā, tā arī ziemā,” skaidro “Veselības centra 4” uztura speciāliste Guna Rijkure.

Kā lietot alveju ikdienā?

Ārējam skaistumam

• Lai atvēsinātu un nomierinātu sejas ādu, svaigu alveju var ievietot saldētavā un pēc tam ar želeju noklāto daļu maigi iemasēt ādā. Želeju arī var nenoskalot, jo tā āda tiek dziļāk mitrināta un pasargāta no nelabvēlīgās ārējās vides ietekmes. 
• Alvejā esošais C vitamīns veicina kolagēna veidošanos, kas nepieciešams normālai ādas darbībai. Tā rezultātā āda kļūst tvirtāka, izlīdzinās tās tonis, kā arī lēnāk veidojas jaunās grumbas un krunciņas. 
• Alvejas gēlu ieteicams uzklāt pirms naktsmiera tajās vietās, kur ir izveidojušies pigmentācijas plankumi. Alvejā esošās aktīvās vielas balina ādu un pigmentācijas plankumi kļūst mazāk pamanāmi. 
• Ja ir problemātiska sejas āda, piemēram, paplašinātas poras vai akne, noder speciālie līdzekļi, kuru sastāvā ir alvejas ekstrakts, jo tam ir antibakteriālas un dziedinošas īpašības, kas labi attīra ādu un uzlabo kopējo ādas stāvokli. 
• Ja ir strijas, piemēram, uz augšstilbiem vai vēdera, ieteicams uzklāt alvejas šķidro daļu un kārtīgi iemasēt, tādā veidā samazinot strijas.
• Ekzēmas vai psoriāzes gadījumā var lietot alvejas želeju vai speciālos krēmus, kas nomierina ādu, dziedē to, kā arī mazina apsārtuma veidošanos. 
• Lai mitrinātu pēdu sauso un papēžu saplaisājušo daļu, to ierīvē ar svaigu alveju vai lieto speciālos barojošos kāju krēmus, kuru sastāvā ir alvejas ekstrakts. 

Brūču kopšanai

Vasarā mēs kļūstam aktīvāki, kas arī nozīmē biežāku traumu un savainojumu iegūšanas risku. Ja ir radusies neliela brūce, tad pārgrieztu alvejas lapu var uzlikt tai virsū vai arī alvejas šķidro un želejveidīgo masu uzsmērēt uz brūces. Alvejā esošā viela alonīns veicina dzīšanas procesu, pasargā no baktērijām, kā arī palīdz brūcei savilkties. Tāpat, ja ir parādījies zilums, tad alvejas lapu, ar šķidro daļu uz leju, uzliek tam virsū – tā zilums samazinās un kļūst mazāk sāpīgs. 

“Vasarā vēl saskaramies ar saules radītajiem apdegumiem, kas aktuāli arī tad, kad saules UV līmenis nav pārāk augsts. Ja āda ir apsārtusi un sāpīga, un svaiga alveja nav pie rokas, var uzklāt speciālos krēmus vai aerosolus, kuru sastāvā ir alvejas ekstrakts un deksopantenols. Āda tiks nomierināta un ātrāk atjaunosies,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Imunitātes stiprināšanai 

Alvejā esošais C vitamīns ne tikai veicina normālu kolagēna veidošanos, bet arī veicina normālu imūnsistēmas darbību, kas ir īpaši svarīgi arī šobrīd, ņemot vērā, ka saslimstība ar Covid-19 sāk izteikti palielināties. To var uzņemt svaigā veidā, pievienojot aptuveni 100 g alvejas sulas negāzētam ūdenim. Ņemot vērā, ka alvejai ir rūgtena piegarša, ūdenim var pievienot citrona sulu un medu. Šādu uzlējumu ieteicams dzert dienas pirmajā pusē, jo tas organismam sniedz papildu enerģiju, kas savukārt vakarā var apgrūtināt iemigšanu. 

Vēdera veselībai

Vēdera aizcietējuma gadījumā arī talkā var nākt alvejas uzlējuma dzeršana. Tas nomierina un attīra gremošanas traktu, mīkstina vēderu, kā arī līdzsvaro zarnu mikrofloru. Ja mājās nav pieejama svaiga alveja, aptiekās ir pieejami speciālie alvejas dzērieni, kuru sastāvā ir gan alvejas sula, gan veseli un nelieli gabaliņi. Cilvēki, kuriem ir kuņģa čūla, speciāliste arī iesaka dzert alvejas sulu, jo tai ir pretiekaisuma īpašības, kas paātrina dzīšanas procesu. Par piemērotāku alvejas uzņemšanu iekšēji ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. 

Mutes dobuma veselībai

Vairāku mutes skalojamo līdzekļu, kā arī zobu pastu sastāvā ir alvejas ekstrakts, kuram ir vairākas labās īpašības, kas uzlabo mutes dobuma veselību, piemēram:

• novērš un mazina smaganu iekaisuma veidošanos; 
• mazina zobu aplikuma uzkrāšanos, kas savukārt aizkavē jaunu caurumu veidošanos;
• saudzīgi balina zobus;
• dziedē brūces mutes dobumā, kas radušās, piemēram, no brekešu nēsāšanas. 

Izvēloties mutes dobuma kopšanas līdzekļus, uzmanība jāpievērš tam, cik daudz tā sastāvā ir alvejas ekstrakts. Jo lielākā proporcijā tas būs, jo efektīvāka iedarbība. Par piemērotākā līdzekļa izvēli ieteicams konsultēties ar zobārstu vai farmaceitu. 

Acu gaišumam

Ja acis ir sausas un nogurušas ārējo faktoru dēļ, piemēram, ilgstošas atrašanās saulē vai gaisa kondicioniera izmantošanas dēļ, ieteicams lietot speciālos acu pilienus, kuru sastāvā ir alveja un kālija, kā arī kalcija hlorīds, kas simptomus mazina. 

Alveja nav piemērota visiem

Lai arī alvejai ir daudz labās īpašības, un tas ir nekaitīgs augs, ir noteiktas cilvēku grupas, kurām to nebūtu ieteicams lietot. Dažas no tām ir: 

• grūtnieces, jo alveju saturošu līdzekļu vai lapu lietošana var veicināt mazā iegurņa apasiņošanu, kas var izraisīt risku grūtniecības norisē; 
• sievietēm menstruāciju laikā, jo tas var veicināt pastiprinātu apasiņošanu; 
• cilvēki, kuriem ir nieru darbības traucējumi. Alvejā esošās aktīvās vielas organismam var nepatikt, kas saasinātu konkrēto saslimšanu.

Kā liecina prognozes, straujais cenu kāpums tuvākajā laikā nerims. Finanšu eksperti iesaka ikvienam laikus nodrošināties ar finanšu uzkrājumiem, ieteicams pāris mēnešalgu apmērā, lai varētu veiksmīgi pārvarēt neparedzētas situācijas, ja tādas radīsies.  

“Straujais cenu kāpums atkal mums atgādina, cik svarīgi ir, lai mums būtu pietiekams finanšu drošības spilvens, jo negaidītas finansiālās grūtības var piemeklēt ikvienu, neatkarīgi no ienākumu apjoma. Kā liecina prognozes, tuvākajā laikā cenas un maksājumi turpinās augt, tāpēc ikvienam ieteicams rūpīgi pārdomāt, vai ir atliktas kādas finanses, lai varētu parūpēties par sevi un ģimeni gadījumā, ja izmaksas pārsniedz plānoto mājsaimniecības budžetu,” saka Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča. Viņa sniedz padomus, kā veiksmīgāk pārvaldīt savus izdevumus un ienākumus, lai atrastu iespēju veidot uzkrājumus nebaltai dienai. 

Rūpīga plānošana palīdz izvairīties no spontāniem tēriņiem

Labs veids, kā ietaupīt, ir plānot budžetu, jau laicīgi paredzot, cik daudz naudas un kam varat atļauties tērēt. Plānojot budžetu, ieteicams piefiksēt vienuviet visus ienākumus un izdevumus (arī skaidras naudas), izdevumus sadalot pa kategorijām: fiksētie maksājumi (komunālie maksājumi, kredītmaksājumi utt.) un mainīgās izmaksas (pārtika, transports, apģērbs, izklaide utt.), kuras varam samazināt, mainot savus paradumus. Budžetā jāpiefiksē arī neplānotie tēriņi, kā arī izvirzītie nākotnes mērķi, veicot provizoriskus aprēķinus, kādus ieguldījumus tie varētu prasīt. Pārskatot izdevumus un izvērtējot prioritātes, būs redzams, vai ir kaut kas no kā var atteikties, lai ietaupītu.

Viena no lielākajām izdevumu grupām ir pārtika, kurai ir viens no lielākajiem cenu kāpumiem – lai samazinātu šos tēriņus, ieteicams veidot iepirkumu sarakstu. Tā visbiežāk var izvairīties no spontāniem pirkumiem un rezultātā iztērēt mazāk. Labs padoms ir neiet uz veikalu izsalkušam, jo tad parasti nopērkam vairāk ēdiena, nekā vajadzīgs.

Sadalīt ienākumus gudri

Ideālai izdevumu sadales formulai būtu jāizskatās šādi: līdz 50-60% no ienākumiem tiek tērēti svarīgākajiem ikmēneša maksājumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, pārtikai un kredītu apmaksai, 30% var tērēt dažādiem mazāk svarīgiem pirkumiem, piemēram, apģērbam, hobijiem un atpūtai. Atlikušos 10-20% – cik ģimenes budžets atļauj – vajadzētu atstāt uzkrājumiem vai ieguldīt, piemēram, atsevišķā kontā vai 3. pensiju līmenī. 

Zini, kur paliek nauda!

Ir viegli pārskatīt lielus izdevumus, taču mazas naudas summas bieži vien paliek nepamanītas – piemēram, ik rīta kafija degvielas uzpildes stacijā vai abonementi, kas automātiski pagarinās. Šādi mazi, bet regulāri tēriņi kopā mēnesī var veidot visai ievērojamu summu, ko var ietaupīt, piemēram, mājās, pagatavojot kafiju līdzņemšanai. 

Eksperte iesaka ikvienam pārskatīt savu bankas maksājumu izrakstu par pēdējiem mēnešiem – tur būs redzami ne tikai biežākie tēriņi, bet arī automātiskie maksājumi par mūzikas vai seriālu straumēšanas platformām, mobilajām lietotnēm, ko, iespējams, nemaz neizmantojat. Samazinot vai atsakoties no šādiem maksājumiem, mēnesī var ietaupīt pat vairākus desmitus eiro.

Izvēlies piemērotāko uzkrāšanas paņēmienu

Ir vairāki paņēmieni, kā ikdienā radīt paradumu uzkrāt. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir automātiskais maksājums internetbankā, katru mēnesi sev ērtā datumā pārskaitot konkrētu summu uz atsevišķu norēķinu kontu. Vēl viens paņēmiens ir tieši pirms algas saņemšanas visu no iepriekšējā mēneša palikušo naudu, ja tāda ir, pārskaitīt uz atsevišķu kontu – tas varētu motivēt katru mēnesi atlikt arvien lielāku summu. Savukārt visus negaidītos ienākumus – piemēram, prēmijas, nodokļu pārmaksu vai dzimšanas dienā uzdāvinātos līdzekļus – ieteicams izvērtēt un novirzīt esošajiem uzkrājumiem vai izmantot, lai uzsāktu krāt kādam jaunam mērķim.