22. aprīlī visā pasaulē jau 51. reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli. 

Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga – televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda – arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli. 

Gatavojoties Zemes dienai, “National Geographic” jūs iepazīstinās ar pieciem retāk dzirdētiem faktiem par šo dienu. 

#1 Viss sākās ar plašu naftas noplūdi Kalifornijā

1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma, Santa Barbara kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu, melnu darvas plankumu virs jūras, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti. 

Tomēr, nav ļaunuma bez labuma – noplūde bija kā katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Zīmīgi, ka ar pirmo svinamās dienas idejas konceptu iepazīstināja miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), uzstājoties UNESCO konferencē Sanfrancisko 1969. gada decembrī. 

Savukārt no idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons (Gaylord Nelson), kuram ideja par šādu īpašu datumu “iesakņojās” tieši pēc notikumiem Santa Barbarā. Nelsons ierosināja organizēt valsts mēroga mācības, lai izglītotu sabiedrību par vides jautājumiem. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu iesaistīties un turpināt šo kustību. Viņam tas izdevās – jau 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena. 

#2 Apzināti izvēlēts datums – 22. aprīlis

Zemes dienas datumu neizvēlējās nejauši. Proti, 22. aprīlis iekrita starp pavasara brīvlaiku un dažādiem gala eksāmeniem, tādējādi aktivitātēm varēja piesaistīt vairāk jauniešu, skolēnu un studentu. Tieši Nelsons kopā ar vides aizstāvi un aktīvistu Denisu Haisu (Denis Hayes) stratēģiski izvēlējās šo dienu, jo zināja, ka jaunieši ASV ir ļoti politiski aktīvi un piedalīsies dažādos protestos. 

Tas arī izdevās – tieši pirmajā Zemes dienā, 1970. gadā, aptuveni 20 miljoni amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. 

Tas nav viss – šo svētku datumu iedvesmoja arī Nebraskas štata laikraksta redaktora un aktīvista Jūliusa Sterlina Mortona (Julius Sterling Morton) dzimšanas diena, kas ir tieši 22. aprīlis. Viņš 1872. gadā aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day”, un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās. 

2009. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija 22. aprīli noteica par Starptautisko Zemes dienu.

#3 Starptautiski atpazīta tā kļuva 1990. gadā 

Kaut arī Zemes diena aizsākās ASV, tagad to svin teju visā pasaulē. Tieši 1990. gads ir ļoti zīmīgs Zemes dienai, kad 22. aprīļa tematiskajos pasākumos par un ap šo svarīgo notikumu iesaistījās rekordliels skaits dalībnieku – 200 miljoni cilvēku 141 valstī. Par dienas starptautisko statusu ir jāpateicas jau minētajam Haisam, jo tieši viņš 1990.gadā ASV organizēja nacionālos pasākumus un aizsāka starptautisko kampaņu. 

1990. gadā rīkotās aktivitātes deva milzīgu impulsu izvirzīt vides jautājumus pasaules mērogā. Turklāt tieši šis notikums mudināja toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu piešķirt senatoram Nelsonam prezidenta Brīvības medaļu – augstāko godu, kādu var saņemt ASV civiliedzīvotājs. Medaļu piešķīra par Zemes dienas dibinātāja lomu. 

#4 Zemes dienai ir radīta dziesma

Indijas dzejnieks un diplomāts Abhajs Kumars (Abhay Kumar) 2013. gadā uzrakstīja skaņdarbu ar nosaukumu “Zemes himna” (“Earth Anthem”), lai godinātu planētu un visus tās iedzīvotājus. Tā ir tulkota visās oficiālajās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās, tostarp angļu, franču, spāņu, krievu arābu, hindi, kā arī nepāliešu un ķīniešu valodā. 

Dziesmā liek uzsvaru uz mūsu planētas slavēšanu un cildināšanu. Pirmais dziesmas melnraksts tapa jau 2008. gadā, tomēr līdz 2013. gadam tas vairākkārt tika labots. 2013. gada maijā mūziku skaņdarbam sakomponēja Sapans Ghmire (Sapan Ghmire) un iedziedāja jaunā Nepālas dziedātāja Šreja Sotanga (Shreya Sotang). 

Kumaram ir plāni turpināt “Zemes himnas” projektu, sadarbojoties ar pasaulē vadošajiem mūziķiem un dziedātājiem, lai izveidotu secīgus izdevumus. 

#5 Katru gadu Zemes dienai ir noteikta tēma 

Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam piešķirt atšķirīgu tematu vai fokusu. Tematikas mēdz būt no upju tīrīšanas līdz pat dažādu augu pētīšanai. Zīmīgākās Zemes dienas bija 1990. gadā, kad centrā bija piesārņojuma radīto problēmu risināšana, kā arī 2000. gadā, kad ļoti aktuāla bija globālā sasilšana un tīra enerģija. Toties 2010. gadā Zemes dienā  aizsākts pasaulē lielākais vides pakalpojumu projekts – “Miljards zaļo pasākumu”, kas aicina jebkuru cilvēku apņemties veikt vismaz vienu lietu par labu dabai un reģistrēt to tiešsaistē. 

Šī gada tēma ir “Atjaunot mūsu Zemi” (“Restore our Earth”). Proti, tā koncentrējas uz dabiskiem procesiem, topošajām zaļajām tehnoloģijām un novatorisku domāšanu, kas var atjaunot pasaules ekosistēmas. Šogad nozīmīgais notikums norisināsies attālināti, digitālā vidē – ar virtuāliem pasākumiem, starptautiskām lekcijām un filmām. Vairāk informācijas www.earthday.org. 

 XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šoreiz akcents tiks likts uz dziesmu un deju saturisko izpratni, jo šodienas apstākļos tie nevarēs notiks tradicionālā formātā, bet tiks ielikti tādā formā, kas būs epidemioloģiski droši, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šodien valdībā tiks izskatīti svētku norises iespējamie scenāriji, bet jau tagad ministre ir pārliecināta, ka tiks atbalstīts reģionu princips, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

“Šogad svētku svinēšanā var vilkt paralēles ar pirmajiem dziesmu svētkiem, kad pasākumi notika atsevišķos reģionos, jo tā notiks arī šogad. Proti, šoreiz galvenā doma ir tāda, ka neatkarīgi no apstākļiem un ierobežojumiem latvietis jūtas labi, ja ir atsevišķa telpa, lai varētu dziedāt un dejot,” piebilda Šuplinska.

Protams, viņa nenoliedza, ka kopības sajūtai, kādu to var izbaudīt Mežaparka lielajā estrādē, ir liela nozīme, taču tā tagad tiks nomainīta ar citu.

Video

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien Ministru kabinetā prezentēs savu skatījumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises iespējām.

Ministre iepriekš norādīja, ka svētku norises iespējas izskatīs otrdien valdībā, bet gala lēmumu pieņems skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.

Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C” – , Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc “C” scenārija. Pēc šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs “dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem risinājumiem”.

Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs “burbulis”. Šogad no jūlija līdz 30.oktobrim, vienā dienā varēs norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem.

Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts pirms diviem līdz trīs gadiem. Arī pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.

Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz 5.maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10.maiju būšot dati par kopējo situāciju valstī.

LETA jau ziņoja, ka šogad dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā.

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļa sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai.

Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Taču, ja iedzīvotājs potēts ar “AstraZeneca”, tad viņš par vakcinētu tiek uzskatīts arī no 21. līdz 90.dienai pēc pirmās devas. Tāpat noteikts, ka par vakcinētu persona tiek uzskatīta, ja saņemta vakcīna, kuru atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra, Pasaules Veselības organizācija vai regulators, ar kuru Eiropas Savienība vai Latvijai ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli – digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem (SAC), karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Jau šonedēļ, naktī no 25. uz 26. aprīli pēc Latvijas laika, notiks viens no kino cienītāju gaidītākajiem notikumiem – 93. Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija. Tas ir pasākums, kam jau ierasti seko līdzi miljoniem skatītāju visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Un, lai arī līdz pat pēdējam brīdim neviens nezina, kas šoreiz iegūs zeltītās statuetes, “Betsafe” bukmeikeri par favorītu gada labākās filmas balvai ar pārliecinošu 65% uzvaras varbūtību izvirza drāmu “Nomadland”.

Apskatot citas nominācijas, kas piesaista lielāko sabiedrības uzmanību, labākā režisora kategorijā par līderi bukmeikeru skatījumā izvirzījusies kinolentes “Nomadland” veidotāja Hloja Žao (Chloe Zhao), kuras izredzes tiek vērtētas ar ļoti augstu 90% iespējamību. Turklāt viņa ir līdz šim pirmā minoritāšu rasu pārstāve, kas nominēta “Oskaram” labākā režisora kategorijā. Vislielākās iespējas saņemt labākā aktiera balvu “Betsafe” eksperti prognozē pērn no dzīves pāragri aizgājušajam Čedvikam Bousmenam (Chadwick Boseman), vērtējot to ar 85% iespējamību. Savukārt “Oskara” statueti kā labākai aktrisei lielākās iespējas iegūt tiek lēstas Kerijai Muliganai (Carey Mulligan), vērtējot šādu notikumu attīstības scenāriju ar 50%.

Video

“Kolorītā amerikāņu drāma “Nomadland” jau ir saņēmusi Venēcijas kinofestivāla “Zelta lauvu” un “Zelta Globusu”.Tradicionāli būtiskākais indikators Oskara balvām ir tieši prognozes un rezultāti “Zelta Globusiem”, kas bieži vien dublējas ar “Oskariem”, lai gan galvenās nominācijas ir mazliet atšķirīgas. Jāņem gan vērā, ka šis ir bijis nestandarta gads visā pasaulē un arī filmu industrijā, tāpēc arī dažādi pārsteigumi pavisam noteikti ir iespējami,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Filma “Nomadland” stāsta par kādu sievieti ASV, kura pēc vīra nāves un darba zaudēšanas izlemj dzīvi turpināt kā modernā klejotāja, ceļojot un dzīvojot kemperī ārpus tradicionālās sabiedrības. Galveno varoni filmā atveido amerikāņu aktrise Frānsia Makdormana (Frances McDormand), kura par savu sniegumu nominētā “Oskaram” labākās aktrises kategorijā. Arī iepriekš viņa jau ieguvusi divus “Oskaru” apbalvojumus par labākās aktrises lomu filmās “Fargo” un Three Billboards outside Ebbing, Missouri”.

Starp visām filmām par līderi ar 10 “Oskaru” nominācijām izvirzījusies biogrāfiskā kinolente “Mank”. Tai seko vairākas filmas ar nominācijām sešās kategorijās: “Minari”, “The Father”, “Judas and the Black Messiah”, “Sound of Metal” un “The Trial of the Chicago 7”. Zīmīgi, ka šī gada “Oskari” ir pirmie, kur nomināciju īsajā sarakstā iekļuva arī Latvija. Komponistes Lolitas Ritmanis radītais skaņu celiņš filmai “Dvēseļu putenis” bija starp tām 15 kompozīcijām, kas kandidēja uz nominācijas godu kategorijā par labāko filmas oriģinālmūziku, tomēr starp piecām “Oskaram” nominētajām kompozīcijām tā neiekļuva.

Šogad “Oskara” apbalvošanas ceremonija aizritēs Covid-19 globālās pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka tā ievērojami atšķirsies no ierastā formāta. Šī ir tikai ceturtā reize balvas pastāvēšanas vēsturē, kad apbalvojumu pasniegšanas ceremonija atlikta (parasti tā notiek februāra beigās vai marta sākumā). Svinīgā balvu pasniegšana šoreiz norisināsies divās vietās – “Dolby” teātrī un “Union” dzelzceļa stacijā, Losandželosā. Lai gan Kinoakadēmija iepriekš strikti norādījusi, ka visus viesus vēlas redzēt klātienē, jo neplāno izmantot videozvanu sniegtās iespējas, tomēr pēdējo nedēļu laikā “Oskaru” organizatori nu jau kļuvuši pielaidīgāki. Tam par iemeslu galvenokārt ir sarežģītā ārzemju viesu nokļūšana uz Losandželosu.

Tā kā kopš pagājušā gada kinoteātri daudzviet bija un joprojām ir slēgti, daudzas filmas netika izrādītas uz lielajiem ekrāniem. Tādēļ šogad “Oskariem” izņēmuma kārtā bija atļauts pieteikt arī kinolentes, kuru pirmizrāde notika kādā no video straumēšanas servisiem. Savu uzvaras gājienu pandēmijas gadā sparīgi turpinājušas vairākas video straumēšanas platformas, un tas atspoguļojas arī nomināciju sarakstos. Piemēram, arī Latvijā nu jau tik pazīstamajā “Netflix” skatāmas tādas labākās filmas kandidātes kā “Mank” un “The Trial of the Chicago 7”, kā arī daudzu citu kategoriju nominanti. Turklāt pirmo reizi “Oskaru” vēsturē visvairāk nominācijas no visām filmu studijām saņēmusi tieši “Netflix” – kopumā 35.

“Oskaru” nominantu pulks ASV medijos šogad tiek īpaši slavēts par tā daudzveidību un minoritāšu iekļaušanu. Šie ir pirmie “Oskari”, kur labākā režisora balvai nominētas divas sievietes – Hloja Žao (Chloe Zhao) par kinolenti “Nomadland” un Emeralda Fennele (Emerald Fennell) par “Promising Young Woman”. Turklāt Hloja Žao ir pirmā minoritāšu pārstāve balvas vēsturē, kurai ticis šāds gods. Labākā aktiera/aktrises un labākā otrā plāna lomas aktiera/aktrises kategorijās kopumā ir 20 nominācijas, un sešas no tām saņēmuši melnādainie. Tāpat arī nekad agrāk musulmanis nebija nominēts labākā aktiera balvai (šogad – Rizs Ahmeds par lomu “Sound of Metal”). Turklāt pirmo reizi 50 gados labākās aktrises balvai nominētās arī divas melnādainās sievietes – Vaiola Deivisa (Viola Davis) un Andra Deja (Andra Dey). 

Veselības inspekcijā (VI) saņemti vairāku pacientu iesniegumi par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19, aģentūru LETA informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone.

Viņa norādīja, ka iedzīvotāju sūdzības saņemtas gan no Latgales, gan Vidzemes.

“Patlaban šīs sūdzības tiek pārbaudītas un pirmos secinājumus par to, cik tās ir bijušas objektīvas, varēs izdarīt aptuveni pēc nedēļas,” sacīja VI pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka daļa Daugavpils pedagogu vakcinēties pret Covid-19 atteikusies pēc sava ģimenes ārsta ieteikuma, pirmdien žurnālistiem sacīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

“Man ir liela cerība, ka mūsu kolēģi, paskatoties uz mums visiem, kas ir vakcinējušies, redzēs, ka esam dzīvi, smaidām un kaļam plānus vasarai, un arī būs motivēti pievienoties vakcinēto pulkam,” atzina Isupova.

Pati Izglītības pārvaldes vadītāja esot saņēmusi poti, stāvot “dzīvajā rindā” aizvadītās nedēļas nogalē, un jūtoties lieliski.

Savukārt J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko pastāstīja, ka iestādes pedagogi vakcinēti jau piektdien. Viņa uzteica SIA “Latgales medicīnas centrs”, kas pirms vakcinēšanas iepazinās ar skolas telpām, lai izvēlēties piemērotāko un epidemioloģiski drošāko. Tāpat centra speciālisti atbildēja uz pedagogu jautājumiem par iespējamām blaknēm pēc potēšanas.

“Jo ātrāk mēs vakcinēsimies, jo ātrāk bērni atgriezīsies skolā. Vismaz tāda cerība pastāv,” uzskata Smuļko.

Gaidāmais seriāls “The Lord of the Rings” (“Gredzenu pavēlnieks”) kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums “The Hollywood Reporter”.

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka “Amazon Studios” vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

Video

“Es jums varu pateikt, ka “Amazon” pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru,” pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. “Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls.”

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, “Amazon Studios” plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla “Game of Thrones” (“Troņu spēles”) viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru. Pirmajā sezonā viena sērija izmaksāja aptuveni sešus miljonus dolāru, kas pieauga līdz 15 miljoniem dolāru astotajā sezonā.

“Amazon” 2017.gadā iegādājās tiesības ekranizēt televīzijā britu rakstnieka Dž.R.R.Tolkīna romānu triloģiju.

Seriāls būs priekšstāsts un vēstīs par notikumiem pirms “Gredzenu pavēlnieka” pirmajā grāmatā aprakstītajiem piedzīvojumiem.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaug, arī vakar tika novērots pieaugums – šim rādītājam palielinoties no 373,8 līdz 378,9 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 111 334 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā valstī reģistrēti 7229 Covid-19 gadījumi, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem. Kopš 1.aprīļa šis rādītājs bija zem 7000 gadījumiem, taču tagad tas atkal pārsniedzis šo robežu.

No aizvadītajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi 70-79 gadu vecumā un divi 80-89 gadu vecumā.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2053 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikts 4801 Covid-19 tests, un pozitīvi no tiem bijuši 7%.

Vadlīnijas neesot mainījušās. Joprojām tiekot uzskatīts, ka otro “AstraZeneca” vakcīnas devu ieteicams saņemt starp devīto un 12. nedēļu pēc pirmās potes. Tā norāda Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja. Tomēr, saņemot poti tuvāk 12 nedēļai, varot, tēlaini izsakoties, vienlaikus nošaut divus zaķus. Proti, potēšanu pabīdot mazliet uz priekšu, tiekot sasniegta gan lielāka iedarbība, gan vakcīnu trūkuma apstākļos pa šo laiku var sapotēt vairāk cilvēku.

Video

Lielbritānija sestdien pēdējā gaitā pavadīja karalienes Elizabetes II dzīvesbiedru princi Filipu, kas no dzīves aizgāja 9.aprīlī 99 gadu vecumā.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ atvadu pasākumos bija jāievēro stingri ierobežojumi, un atvadīties no nelaiķa varēja karaļnama bērēm neierasti mazs sērotāju skaits.

Bēru dievkalpojums Vindzoras pils Svētā Jura kapelā ilga 50 minūtes, un tajā piedalījās 30 viesi.

Princis tika apglabāts kapelas karaliskajā kriptā.

Atvadu ceremonijā pirmo reizi kopš prinča nāves sabiedrībā bija redzama karaliene. Tuvākie ģimenes locekļi, kas, tāpat kā Elizabete, bija apvilkuši sejas maskas, XV gadsimta gotiskajā dievnamā bija sasēdušies, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus.

Video

Vēl pirms atvadu ceremonijas, kad prinča šķirsts tika nogādāts kapelā, valstī tika ievērots klusuma brīdis.

Visā Lielbritānijā – arī ielās, veikalos, dzelzceļa stacijās un sporta pasākumos – cilvēki cieņā nolieca galvas.

Uz ceremonijas laiku netālajā Hītrovas lidostā bija apturēti lidojumi.

Atvadu dievkalpojums bija vienkāršs, ievērojot nelaiķa vēlēšanos.

Prinča bēres notika pēc astoņu dienu sērām, kuru laikā valsts karogi bija nolaisti pusmastā.

Filips ar princesi Elizabeti apprecējās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.

Pārim ir četri bērni, astoņi mazbērni un desmit mazmazbērni.

Marta vidū princis tika izrakstīts no slimnīcas un atgriezās Vindzoras pilī, kur pandēmijas laikā kopā ar Elizabeti II dzīvoja izolēti no apkārtējās pasaules.

2017.gadā pēc divu dienu pavadīšanas slimnīcā Filips 96 gadu vecumā beidza aktīvu līdzdalību oficiālos pasākumos. 

Rīt, 17.aprīlī, Anglijā zemes klēpī guldīs karalienes Elizabetes II vīru, Edinburgas hercogu princi Filipu, kuram šogad būtu palikuši 100 gadi. Ar bērēm beigsies arī visā valstī izsludinātās 8 dienu ilgās sēras. Visu nedēļu Vindzoras pilī, kas ir viena no galvenajām karalienes rezidencēm, notiek gatavošanās bēru ceremonijai.

Video

Pie konkrētiem nosacījumiem nākotnē atkal varētu veidot vakcinācijas pret Covid-19 dzīvo rindu, potējot visus vakcinēties gribētājus, žurnālistiem norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka tādā gadījumā būtu jāpiepildās vairākiem priekšnoteikumiem – būtu jābūt pietiekamai sistēmas kapacitātei, vakcīnu pieejamībai un to pietiekamībai prioritāro grupu vakcinācijai.

Vienlaikus šī mēneša beigās un maijā Latvijā sāks pienākt lielākas vakcīnu piegādes, kas, pēc ministra vārdiem, nozīmēs, ka “bada laiki nupat būs beigušies”.

Kā atzīmēja Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča, piektdien visvairāk vakcīnu nogādāts “ATTA” centrā, kur ir 2500 devu, kamēr vismazāk ir Rēzeknē, kur ir aptuveni 390 devu, bet Jelgavā ir teju 1000 devu.

Video

Pagājušās nedēļas beigās “AstraZeneca” vakcīnu atlikums bija aptuveni 24 000 devu, ko lielākoties plānots izmantot šajā nedēļas nogalē. Līdz ar to ministrs paredz, ka pēc šīs nedēļas nogales “AstraZeneca” vakcīnas varētu būt maz un palikt tikai atsevišķās ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestādēs. “Lielāko krājuma daļu, kas bija izveidojusies lielajās privātajās ārstniecības iestādēs, (..) to mēs izmantosim šajos centros,” skaidroja Pavļuts.

Tāpat politiķis atklāja, ka otrdien, 20.aprīlī, plāno sākt vakcinēt nozaru kritisko darbiniekus, kuru vidū tostarp ir armija un iekšlietu sistēmas darbinieki. “Šo piekto grupu no otrdienas mēs pamatā organizēsim kā darba devēju iesniegtos sarakstus,” piebilda Pavļuts.

Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs – būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja “AstraZeneca” vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Lietuvā senioriem, kas potējušies pret Covid-19, tiek piedāvāti bezmaksas ielūgumi uz vairākiem muzejiem.

Kauņas un Kauņas rajona vakcinētie seniori līdz pat aprīļa beigām aicināti apmeklēt Tada Ivanauska Zooloģijas muzeju vai Zooloģisko dārzu, savukārt Skuodas, Mažeiķu, Kretingas un Pluņģes rajonos viņus gaidīs pazīstamais Vaclova Inta Akmeņu muzejs ar lielu brīvdabas ekspozīciju. Tikmēr Klaipēdas un Šilutes rajonu sirmgalvji, kas jau vakcinējušies, varēs bez maksas ciemoties Ventes raga ornitoloģijas stacijā, kur pavasaris ar gājputnu atgriešanos ir īpaši interesants laiks.

“Nešaubāmies, ka vakcinēšanās ir svarīga visas sabiedrības drošības garantēšanai. Vēlamies pamudināt seniorus to izdarīt un drīzāk atgriezties ierastajā dzīvē bez ierobežojumiem. Mūsuprāt, senioriem, kuri jau parūpējušies par savu fizisko veselību un sapotējušies, tikpat būtiski ir uzturēt arī emocionālo veselību,” uzsvēruši visu minēto kultūras un dabas mantojuma objektu vadītāji.

Muzeju brīvdabas ekspozīcijas, zooloģiskos un botāniskos dārzus un dabas takas Lietuvā atkal atļauts apmeklēt kopš 10.marta, bet no 15.marta atvērtas muzeju iekštelpas, kurās gan stingri jāievēro distancēšanās.

Saskaņā ar globālā šokolādes, mājdzīvnieku barības un pārtikas produktu ražotāja “Mars” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veikto aptauju, 32% iedzīvotāju dzimumu nevienlīdzību uzskata par aizvien neatrisinātu problēmu Latvijā. Papildus tam, 41%respondentu norāda, ka šī problēma ir atrisināta tikai atsevišķās jomās. Cilvēki kā vissvarīgākās jomas, kurās uzņēmumiem būtu jāstrādā pie dzimumu vienlīdzības uzlabošanas, atzīmējuši līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšanu un stereotipu mazināšanu par tā dēvētajām “vīriešu” un “sieviešu” profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē. 

Dzimumu nevienlīdzība ir aktuāla problēma jau vairāku gadu garumā. Pat pirms COVID-19 pandēmijas, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) lēsa, ka plaisas novēršana starp dzimumu atšķirīgajām iespējām, prasīs vairāk nekā gadsimtu. Šobrīd ANO norāda, ka pandēmija ir atvirzījusi progresu dzimumu nevienlīdzības mazināšanā par 25 gadiem. Un šīs problēmas ietekme ir īpaši postoša sieviešu vidū.

Nesen veiktā aptaujā Latvijā secināts, ka, pēc 32% iedzīvotāju domām, dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir vēl joprojām neatrisināta problēma. Vislielākais īpatsvars respondentu, kuri dzimumu nevienlīdzību saskata kā aktuālu problēmu, ir jaunāko iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem (45%). Tikmēr 41% to uzskata par atrisinātu problēmu tikai noteiktās jomās. 15% respondentu norāda, ka tā ir atrisināta problēma, taču ir jāturpina darbs, lai tā atkārtoti nesamilztu. To aptaujas dalībnieku vidū, kuri uzskata, ka dzimumu nevienlīdzība ir atrisināta problēma, 22% ir vīriešu un 8% – sieviešu.

Ješima Ozēra, “Mars” tirgus direktore Baltijas valstīs, norāda, ka biznesam ir nozīmīga loma dzimumu līdztiesības stiprināšanā ne tikai darba vidē, bet arī sabiedrībā kopumā. “Ir nepieciešama liela drosme un stingra nostāja, lai paustu savu viedokli un iestātos par vienlīdzīgām dzimumu tiesībām un iespējām. Atšķirībā no vīriešiem, sievietes bieži vien, pirmkārt, domā par citiem, pirms lūdz ko sev. Un arī biznesa vidē ir līdzīgi. Tāpēc 2021. gadā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, kurā sievietes varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, “Mars” ir uzsācis pasaules mēroga iniciatīvu #HereToBeHeard. Šī iniciatīva aicina sievietes paust savu viedokli, neatkarīgi no viņu rases, vecuma, seksualitātes, reliģijas un kompetencēm, ar mērķi veidot iekļaujošāku uzņēmējdarbības vidi un radīt pasauli, kurā visas daiļā dzimuma pārstāves var plaukt,” norāda J.Ozēra. 

Viņa piebilst, ka šobrīd ir noslēgusies iniciatīvas #HereToBeHeard pirmā fāze, kurā tika apkopoti sieviešu viedokļi. Tālāk tos analizēs Oksfordas Universitātes Saida Biznesa skola programmas “Oxford Future of Marketing Initiative” ietvaros. Pētījuma rezultāti tiks paziņoti šī gada vasarā, vienlaikus informējot par “Mars” tālākajiem rīcības plāniem, tostarp kompānijas politiku, kas vēl vairāk varētu palīdzēt īstenot un atbalstīt uzņēmuma apņemšanos veicināt sieviešu iespējas.  

Tikmēr, pievēršot plašāku uzmanību dzimumu nevienlīdzībai darbavietās Latvijā, respondentiem tika lūgts atzīmēt darba vides jomas, kurās šī problēma ir jārisina visvairāk. Lielākā daļa respondentu jeb gandrīz 40% norādīja, ka vienlīdzīgs atalgojums ir viena no jomām, kurā darba devējiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība dzimumu vienlīdzības uzlabošanā. Turpretim 26% norādīja, ka uzņēmumiem ir jāsamazina stereotipi par tā dēvētajām “vīriešu” un “sieviešu” profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē. Bet 12% uzsvēra, ka organizācijām vairāk jādomā par papildu atbalstu jaunajām māmiņām. 10% no aptaujātajiem ir vienisprātis, ka uzņēmumos ir nepieciešama vienlīdzīga dzimumu klātbūtne vadības līmeņa amatos.

“Es esmu pārliecināta, ka uzņēmumi spēj darīt vairāk, nekā tikai paust savu viedokli dzimumu līdztiesības jautājumos. Proti, tiem ir visas iespējas rādīt reālu piemēru. Piemēram, pēdējos gados “Mars” ir sasniedzis vienlīdzīga atalgojuma nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem visu 130 000 darbinieku vidū, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes. Uzņēmums ir arī sasniedzis dzimumu pārstāvības balansu vadības līmeņa komandās 43% apmērā, ar mērķi nākotnē to panākt 100%. Mēs visi zinām, ka, lai atrisinātu šo problēmu, būs nepieciešams vairāk nekā gads, tomēr Covid-19 ir pierādījusi nepieciešamību pēc tūlītējas rīcības,” secina J.Ozēra. 

*Aptauju īstenoja “Mars” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” 2021. gada martā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ne tikai zobo, bet arī visā mutes dobumā samērā ātri parādās vecuma pazīmes. Taču nav ko bēdāties, tas viss ir labojams. Būtībā pārmaiņas notiek smaganās, atmiekšējas to kaulu pamats – žokļi, smaganu velve nolaižas, tā kā žokļi kļūst zemāki salīdzinājumā ar to, kādi tie bijuši jaunībā. Tā rezultātā zods tuvojas degunam. To jūs redzat visvēcākajām vecmāmiņām un vectētiņiem. Viņu žokļi ir gandrīz plakani, un, ja tos saspiestu, tad zods atrastos pie paša deguna.

Vai tā ir neizbēgama vecuma pazīme? Nē, vismaz ne pilnā mērā. Kas rūpējas par saviem zobiem un dara to arī vecumdienās, tas izvairīsies no vissliktākā rezultāta. Tas, kas regulāri apmeklē zobārstu (vismaz reizi 6 mēnešos) var būt pārliecināts, ka zobi saglabāsies ļoti ilgi un žoklis nesaplaks. Ja jums vairs nav savu zobu, tad negaidiet nekādu brīnumu un ielieciet zobu protēzes. Ir grūti pielāgot protēzi plakanām smaganām, bet, ja jūs atnāksiet laikus, jūsu smaganas vēl būs labā stāvoklī. Ar labu protēzi jūs izskatīsieties jaunāka, galvenais – jūs saglabāsiet nepieciešamo zobu funkciju, saglabāsiet veselību.

Pēc trīsdesmit gadu vecuma spoguļa priekšā pārbaudiet savu zobu stāvokli. Sevišķa vērībā ir jāveltī apakšējiem priekšzobiem. Vai nav manāmas saknes? Vai tie neizvirzās un priekšu? Vai nekļūst blāvas smaganas? Vai apkārt zobiem neveidojas smaganu kabatas? Vai nav apsārtušas vai kļuvušas sāpīgas smaganas ap zobiem? Šīs visas ir ne visai patīkamas paradentozes pazīmes. Pret dažām no tām ir iespējams cīnīties. Ar to pilnībā pietiek, lai vecumdienās zobi jums nebojātu dzīvi.

Martā krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” uz bezmaksas diennakts atbalsta tālruni 67 222 922 aptuveni astotā daļa zvanītāju dalās pārdomās par pašnāvības domām, un ir labi, ka cilvēki par to runā, pārliecinājušies konsultanti. Kopējais zvanu skaits martā, salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 4%.

Biedrības “Skalbes” tiešsaistes psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja Astra Ozola informē, ka 2021. gada martā krīžu un konsultāciju centra tālruņa konsultanti ir saņēmuši 1248 zvanus, no kuriem 988 zvani ir tieši krīzes konsultācijas (psiholoģiskā atbalsta sniegšana). Salīdzinājumam februārī šie skaitļi bija attiecīgi – 1196 un 896.

Marta intensitāte bijusi līdzīga februārim. Pirmajā mēnesī pēc Veselības ministrijas finansējuma piešķiršanas, kad tālrunis sāka darboties ar papildu jaudu, bija notikušas būtiskas pārmaiņas, un, salīdzinot ar datiem par 2020. gadu, februārī konsultāciju skaits bija dubultojies, savukārt, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, bija vērojams zvanu pieaugums par 40%. 

“Sabiedrībā valda priekšstats, ka, ja ar satrauktu cilvēku par pašnāvības domām nerunās, tad viņam nebūšot tādas idejas. Tas ir maldīgs priekšstats, un mūsu atbalsta tālruņa konsultanti ikdienā pārliecinās par pretējo – cilvēkam ar tādām domām ir tieši jādod iespēja runāt un dalīties tajā, kas satrauc, un tas arī mazina noskaņojumu uz pašnāvību, jo cilvēks ir sācis risināt savu situāciju sarunās. Protams, vairumā gadījumu cilvēki tādas lietas demonstratīvi nedeklarē, bet tas kļūst skaidrāk sarunas gaitā” skaidro Astra Ozola.

Marta mēneša zvanu statistika parāda, ka pašnāvības domas pieminējuši 164 zvanītāji, savukārt 34 gadījumos zvanītāju runā par reālu plānu veikt pašnāvību.  28 zvanītāji norāda, ka  jau agrāk ir bijis pašnāvības mēģinājums. Novērota sakarība, ka biežāk par pašnāvības tēmu runā vīrieši, bet mēģinājumus piedzīvo sievietes.  Iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi, tiek uzskatīti par iespējamu atkārtotu risku,  un tas var liecināt, ka tā ir aktuāla tēma par kuru ir vairāk jārunā un jāinformē sabiedrība.

A. Ozola informē, ka bezmaksas diennakts atbalsta tālrunim 67 222 922 ievērojams zvanītāju pieaugums novērots Lieldienu laikā un pēc tām, un liela ietekme ir COVID-19 apstākļiem un neskaidrībai nākotnē, daudzus cilvēkus satrauc neziņa. 

“Pilnīgi jauna tendence pēdējā laikā ir intelektuāli spēcīgu un erudītu cilvēku zvanu pieaugums. Tie ir ļoti inteliģenti cilvēki, kas, acīmredzot, agrāk ir paši sekmīgi tikuši ar galā, bet pēdējā laikā izjūt vajadzību meklēt palīdzību,” skaidro psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja.

Joprojām viena saruna parasti ilgst 20 līdz 30 minūtes, taču detalizētāk sarunas ilgums var svārstīties no dažām minūtēm informatīva zvana gadījumā līdz pat 45 minūtēm psiholoģiska atbalsta sniegšanas gadījumā, bet atsevišķos gadījumos arī ilgāk. Naktīs zvanu ir mazāk, bet sarunas parasti ir garākas.

Sarunas gaitā krīžu konsultants palīdz zvanītājam atbrīvot spēcīgās emocijas un strukturēt smagās pārdomas, kā rezultātā klientam ir skaidrāks, sakārtotāks un mierīgāks skats uz savu situāciju. Saruna ļauj ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no jauna, kas palīdz zvanītājam izdarīt pirmos soļus sev svarīgus lēmumu pieņemšanā, skaidro A.Ozola. Tomēr jāatgādina, ka krīzes tālruņa pakalpojums neaizstāj nepieciešamību vērsties pēc papildus palīdzības pie mentālās veselības speciālistiem, psihologiem, psihoterapeitiem, psihiatriem un ģimenes ārstiem, ilgstošas un komplicētas mentālās veselības traucējumu gadījumos. 

Pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, kopš šā gada 1. februāra krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, kas nodrošina plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, sāka darboties ar papildu jaudu. Līdztekus informēšanas kampaņai, centram tika piesaistīti psihologi un īpaši apmācīti krīzes konsultanti, kuri zvanus turpina pieņemt visu diennakti.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti šodien lēma atbalstīt Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo zaļo sertifikātu, kā arī lēma ieviest dažas korekcijas.

Komisijas deputāti šodien izskatīja parlamentārieša Riharda Kola (NA) izteikto priekšlikumu, nosakot, ka Latvijas pirmajā pozīcijā tiks ierakstīts, ka Latvija uzskata, ka zaļā sertifikāta ieviešana ir īstenojama brīdī, kad kopējais vakcinēto personu skaits Eiropas Savienībā būs virs 70%.

Tika pieprasīts balsojums, taču par šo deputātiem neizdevās pieņemt lēmumu, jo septiņi deputāti balsoja “par”, seši “pret” un viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Vienlaikus deputāti Latvijas pozīcijā lēma ierakstīt, ka Latvija uzsver nepieciešamību dalībvalstīm saglabāt iespēju nacionālā līmenī noteikt papildu prasības par ceļotāja ierobežojumiem, par pamatu ņemot citu valstu saslimstības rādītājus, tos nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju.

Komisijā deputāte Jūlija Stepaņenko (Likums un kārtība) teica, ka nevar atbalstīt “cilvēku šķirošanu”, tāpēc nevar atbalstīt šo pozīciju.

Savukārt eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) iebilda pret nosaukumu – digitālais zaļais sertifikāts, sakot, ka tam vajadzētu mainīt nosaukumu, lai tas nerezonē ar “zaļo koridoru” un Eiropā uzņemto “zaļo kursu”. Viens no variantiem, ko piedāvāja politiķe bija saukt to par Covid-19 sertifikātu.

LETA jau ziņoja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paudis atbalstu pēc iespējas ātrākai Eiropas regulējuma izstrādei saistībā ar digitālo zaļo sertifikātu.

Ministrs atzīmēja, ka esam ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk atsāktos normāla aktivitāte, piemēram, tūrisma jomā, atjaunotos darījumu braucieni. Rinkēvičs pieļāva, ka tie, kuri patlaban atrodas darba darīšanās ārpus valsts, labi zina, ko tas nozīmē un cik tas ir sarežģīti, tāpēc ministrs pauda absolūtu atbalstu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemts Eiropas regulējums. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka patlaban Veselības ministrija izstrādā Latvijas nacionālo pozīciju

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pagājušajā nedēļā informēja, ka Latvija gatavo tehnisko risinājumu tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanai, kas tostarp atļautu ceļot pret Covid-19 vakcinētiem vai šo slimību izslimojušiem.

Pavļuts stāstīja, ka patlaban ES tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.

Digitālā zaļā sertifikāta ietvars ļaus izdot šo sertifikātu papīra vai digitālā formā (atbilstoši pieprasījumam), verificēt un akceptēt jebkuru no trīs veidu sertifikātiem: 

• vakcinācijas sertifikāts, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs ir vakcinēts pret Covid-19; 
• testēšanas sertifikāts, kurā norādīts sertifikāta turētāja saņemtais rezultāts un datums, kurā veikts Covid-19 tests; 
• pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs saskaņā ar pozitīvu Covid-19 testu ir pārslimojis SARS-CoV-2 infekciju.

Plānots, ka Latvijā Digitālā zaļā sertifikāta ieviešanu nodrošinās Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar kompetentām iestādēm. Sertifikāta ieviešana Latvijā paredzēta līdz šā gada  jūnija vidum.