Kūstošais ledus uz ietvēm, kā arī dažādas ziemas sportiskās aktivitātes diemžēl reizēm ir iemesls dažādām traumām, tostarp kaulu lūzumiem. Lūzt var jebkurš no mūsu mazliet vairāk nekā 200 kauliem, un no tā nav pasargāts neviens no mums. Kāpēc veidojas lūzumi un ko darīt, lai veicinātu ātrāku un veselīgu sadzīšanas procesu? Konsultē BENU Aptiekaspiesaistītais eksperts, Ortoklīnikas traumatologs ortopēds Andrejs Peredistijs un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Lūzumu iemesli

Visizplatītākais lūzumu iemesls ir traumas. No lūzuma riska nav pasargāts neviens. Tomēr – jo sportiskāks un aktīvāks cilvēks, jo lielāka iespēja gūt lūzumu. Taču kaulu var salauzt arī banālā sadzīves situācijā, piemēram, uz slidenas ielas, ejot un pagriežot ne tā pēdas locītavu. Parādās tūska un zilums, un cilvēks domā, ka tas tikai samežģījums. Bet, jo lielāks zilums un tūska, jo lielāka iespēja, ka plīsušas saites vai noticis lūzums, uzsver A.Peredistijs. Visbiežāk kauli mēdz lūzt tieši potītes un plaukstu locītavas rajonā.

Tāpat kaulu lūzumus veicina dažādas slimības, piemēram, osteoporoze. Gados vecākiem ļaudīm, īpaši kundzēm, krītot mēdz lūzt gūžu kauli, arī plaukstu locītavu kauli.

Kaulu blīvums mainās arī, lietojot specifiskus medikamentus. Piemēram, reimatoīdā artrīta dēļ cilvēkam regulāri jādzer hormonālie preparāti – tie visai nopietni ietekmē gan kaulu apasiņošanu, gan struktūru.

Savukārt stresa lūzumus pārsvarā gūst cilvēki ar lielu fizisko slodzi. Parasti lūst apakšstilba vai pēdas kauls, turklāt lūzuma patiesais iemesls nav līdz galam skaidrs. Cilvēks nav guvis fizisku traumu, vizuāli arī izmaiņas nav redzamas, bet viņam parādās sāpes, kas lēnām palielinās. Veicot kaula izmeklējumu ar rentgenu, reizēm lūzuma līnija nav saskatāma. Bet, veicot izmeklējumu ar magnētisko rezonansi, redzams, ka kauls ir pārlūzis un spontāni sācis saaugt. Tāpēc, ja fiziski aktīvam cilvēkam bez īpaša iemesla sākušās sāpes, ieteicams apmeklēt ārstu, veikt izmeklējumus, lai tiktu līdz pareizai diagnozei, skaidro ārsts.

Ne viss redzams rentgenā

Ja pēc kritiena rodas aizdomas par lūzumu, jādodas uz tuvāko traumpunktu vai jāmeklē traumatologa ortopēda palīdzība, jo ne visi lūzumi vienlīdz stipri sāp un rada tūsku. Kritiena vai sitiena rezultātā kaulā var veidoties tikai plaisa, kas var būt grūti saskatāma pat rentgena uzņēmumā. Ārstam, kurš apskata, piemēram, pacientu pēc rokas traumas, vienmēr jāpatur prātā šāda iespēja un jāizvērtē, vai nepieciešams kaulu papildus izmeklēt, lai nekļūdīgi noteiktu diagnozi. Tāpēc neskaidrību gadījumā dažkārt papildus veic traumētās rokas datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Lūzums nav sīkums! Traumēts tiek ne tikai kauls, bet visi apkārt esošie mīkstie audi, muskuļi un saites. Nepamanīts un neārstēts lūzums dzīst ilgāk, turklāt dzīdams ilgstoši sāp un traucē. Nepareizi saaugot, tas rada arī neatgriezeniskus kustību ierobežojumus.

Lūzumus iedala trijās grupās

• Stabilie lūzumi – tādi, kur traumas rezultātā kauli nav izkustējušies.
• Lūzumi, kuru rezultātā bojātie kauli ir nobīdījušies.
• Šķembainie lūzumi – kauls salūzis divās vai vairākās daļās.

Lūzumu ārstēšanas mērķis ir savietot kaulu anatomiski pareizi. Lai to panāktu, bieži vien pietiek bojātajam posmam uzlikt ģipsi vai bandāžu. Dažkārt nepieciešams nobīdījušās kaula daļas novietot atbilstoši vienu otrai, citos gadījumos atlūzušie kaula posmi savstarpēji jāfiksē ar stieņiem un skrūvēm.

Ģipsis vai skrūves?

Pastāv ļoti atšķirīgi algoritmi, kā ārstēt to vai citu kaulu un lūzuma veidu. Šajā ziņā jāpaļaujas uz ārstu, kuram uzticies, saka A.Peredistijs. Pēdējo gadu tendence pasaules traumatologu ortopēdu vidē ir – nevis uz ilgu laiku nekustīgi nofiksēt lauzto kaulu, bet gan izvēlēties tādas ārstniecības metodes, kuru rezultātā, piemēram, roka pēc iespējas drīz atkal ir kustināma. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ ārsti izvēlas ārstēt lūzumus ķirurģiski – fiksējot bojāto kaulu ar stieņiem vai skrūvēm. Parasti tie ir izgatavoti no nerūsējošā tērauda vai titāna.

Kaļķis nelīdz, vingrošana gan

Kad uzsākta lūzuša kaula sadziedēšana, nereti viena no pirmajām domām, kas iešaujas cilvēkam galvā, ir – sākt dzert kaļķi vai kaļķa preparātus, pieņemot, ka tas veicinās kaula dzīšanu. Tos, kas tā uzskata, man diemžēl jāapbēdina. Pasaulē veiktie pētījumi liecina: pašreiz nav atklāts vai izgudrots nekas tāds, kas patiesi paātrinātu kaulu dzīšanas laiku. Nav neviena ēdiena vai dzēriena, kas paātrinātu lūzuma saaugšanu, tāpēc cilvēkam jāēd tas, ko baudījis iepriekš. Protams, kalcija preparātus var lietot, bet nevajag cerēt, ka tas iespaidos kaula dzīšanu.

Kaulu lūzumi dzīst no trim nedēļām līdz pat dažiem mēnešiem. Mūsu ķermenī dzīšanas palaidējmehānisms ir savainojuma asiņošana, kuras rezultātā bojājuma vietā nonāk vielas, kas aizsāk dzīšanu. Īpašās matricās aug un veidojas jaunas šūnas, kuras aizpilda tukšās vietas starp lūzušajiem kauliem. Būtiskākais jaunu šūnu radītājs mūsu ķermenī ir kaulu smadzenes, bet šūnu augšanu regulē īpašas olbaltumvielas, kuras nosaka, cik un kādas šūnas kurā brīdī nepieciešamas.

Lai gan paātrināt kaula dzīšanu nav iespējams, zinātnieki, kuri meklējuši veidus šī procesa ietekmēšanai, secinājuši, ka kustības un pārdomāta vingrošana iespaido to, cik labi kauls sadzīst. Locītavas, kuras dienām ilgi netiek nodarbinātas, ātri kļūst stīvas. Atsākt kustības pēc nedēļas, divām vai ilgāka laika posma kļūst sāpīgi un grūti. Tādēļ locītavas, kuras nav ieģipsētas, noteikti jāizkustina vairākas reizes dienā. Kā to tieši darīt, jāvaicā ārstam, kurš ārstē lūzumu. Piemēram, ir rokas lūzumu veidi, kuru dzīšanas procesā apļveida kustības plaukstā ir aizliegtas, bet citi – kur tās ir vēlamas.

Dzīve pēc lūzuma sadzīšanas

Jāpaiet vismaz gadam, lai lūzums vairs neatgādinātu par sevi. Tomēr nepatīkamākās parasti ir pirmās dienas pēc ģipša noņemšanas, jo veikt ierastās kustības ir sāpīgi un grūti. Diskomforts un kustību ierobežojumi ir sekas rokas dīkstāvei vairākas nedēļas. Muskuļi nav ne sarāvušies, ne izstiepušies, audos brūces tuvumā izveidojušies saaugumi, kas tiek plēsti vai iestiepti, atsākot kustības. Ja divu vai triju dienu laikā situācija ievērojami neuzlabojas, vērts meklēt zinoša fizioterapeita palīdzību, kurš specializējas traumatoloģijas ortopēdijas pacientu rehabilitācijā. Pareizi un regulāri veikti vingrojumi, pakāpeniski palielinot slodzi, daudz ātrāk palīdz cilvēkam pēc traumām un operācijām atkal būt uz strīpas nekā gaidīšana, kamēr viss pats nostāsies savās vietās, uzsver ārsts.

Ja kauls saaudzis nepareizi

Tā var gadīties, un, protams, cilvēkam rodas bažas, vai tādā gadījumā kauls mākslīgi jāsalauž, lai to saaudzētu otrreiz, jau pareizi. Tomēr mūsdienās kaulu vēlreiz lauž samērā reti. To dara ne jau tāpēc, ka kauls nav pareizi saaudzis, bet gan tad, ja tas var ietekmēt arī blakus esošo locītavu funkciju. Ja cilvēks ar šķībi saaugušu kaulu var spēlēt futbolu un viņu tas apmierina, kauls nav jālauž. Taču, ja nepareizi saauguša kaula dēļ cilvēkam ir ierobežotas kustības kādā virzienā, to iespējams labot.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka – ja ir lūzis kauls, jāapbruņojas ar pacietību. Lai gan nav zinātnisku pētījumu, tomēr daudziem pacientiem pie kaulu lūzumiem atveseļošanos paātrina uztura bagātinātāja mūmija lietošana. Savukārt osteoporozes gadījumā ieteicamā kalcija ikdienas deva ir līdz 1500 mg un tā lietošana ieteicama ilgstoši. Lielu lomu kaulu lūzumu gadījumā, protams, ir kustībai, kā arī ieteicams vairāk atrasties saulē, lai organisms veidotu D vitamīnu, kas ir nozīmīgs dzīšanas procesos.

Pēc ģipša noņemšanas āda būs jutīga, tādēļ to nav ieteicams berzt ar skrubjiem un mazgāt ar karstu ūdeni. Āda ir jākopj saudzīgi – ar siltu ūdeni un maigām ziepēm, pēc tam smērējot ar dziedinošu ziedi vai krēmu, piemēram, kādu dekspantenolu saturošu līdzekļi.

Autors: Benu Aptieka