Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt. 

Kā tik mēs nelietojam rokas ikdienā! Turklāt pat nepievēršot pārlieku uzmanību visām darbībām – aizsienam kurpju šņores, atveram marinēto gurķu burciņu, stūrējam automašīnu, izmantojam, lai piezvanītu pa tālruni – tās ir tikai dažas no komplicētām, atšķirīgu spēku un veiklību patērējošām kustībām. Taču, līdz ar vecumu, pirksti un rokas var kļūt vājāki un to locītavas var zaudēt plastiskumu, arvien grūtāk top izpildīt sīkas motorās darbības. 

Dažas roku problēmas var pat liecināt par noteiktiem veselības stāvokļiem. Neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņaskaidro, kam jāpievērš uzmanību, lai saglabātu rokas labā formā, un ko darīt, ja tās sāk sliktāk klausīt vai kustību grūtībām pievienojas sāpes. Savukārt “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa iesaka piemērotākos ādas kopšanas veidus un līdzekļus, kā arī brīdina par dažām medikamentu grupām, kas var sekmēt roku veselības pasliktināšanos. 

Satvēriena spēks

Novecojot, satvēriena spēks neizbēgami zūd, kas var apgrūtināt ikdienas darbu veikšanu. “To var izraisīt mazo locītavu artrīts vai muskuļu masas zudums, kā arī nerva bojājums nepareiza noslogojuma dēļ.  Ja tas notiek pēkšņi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo pie vainas var būt kāds nopietnāks iemesls, piemēram, rokas artērijas nosprostošanās, strauji noritoša nerva saspiešana vai asinsrites traucējumi galvā,” skaidro neiroloģe. 

Ārsts speciālists vai fizioterapeits var pārbaudīt roku spēku un palīdzēt to atgūt vai saglabāt. Ir ļoti svarīgi pareizi veikt vingrojumus rokām – vieni palīdzēs uzlabot asinsriti rokās un mazināt izmaiņas locītavās, citi – atbrīvot iespiesto nervu.  Ārste norāda: “Locītavu darbības uzlabošanai ir vērtīgas lēni veiktas rotējošās kustības. Savukārt nerva kompresijas gadījumā labāk palīdz stiepjošie vingrojumi locītavām, nevis ilgstoša muskuļu nodarbināšana, saspiežot dūrē bumbiņu. Apgūto vingrinājumu sākotnēji izpildiet tik dažas sekundes, tad  atpūtieties un atkārtojiet to, vēlams 10 reizes ar katru roku. Sāciet ar vienu reizi dienā vai katru otro dienu atkarībā no tā, kā rokas jūtas un tiek galā ar jauno slodzi.”

Trīce

Rokas var trīcēt daudzu iemeslu dēļ jebkurā vecumā, taču biežāk tas notiek pēc 50 gadiem. “Dažas zāles, piemēram, garastāvokļa stabilizatori un medikamenti, kas ārstē krampjus, var trīci izraisīt vai pastiprināt. Ietekme var būt arī trauksmei, stresam, zemam cukura līmenim asinīs, nogurumam vai pārāk lielam daudzumam ar tēju vai kafiju uzņemta kofeīna,” saka farmaceite. 

Trīce ir divu veidu – aktīvā, kas rodas, kad rokas ir darbībā, un pasīvā, kas izpaužas, kad rokas ir miera stāvoklī. Neiroloģe norāda: “Lai gan aktīvā trīce var traucēt, tā parasti ir nekaitīga. Var palīdzēt izmaiņas uzturā un dzīvesveidā, piemēram, samazinot ikdienā patērētā kofeīna daudzumu. Pasīvā trīce var liecināt par galvas smadzeņu slimību, piemēram, Parkinsona slimību, tādēļ, ja ir vērojama pasīvā trīce, nekavējieties jāsazinās ar savu ārstu. Jo ātrāk tiks uzsākta terapija, jo labāka iespēja samazināt slimības progresēšanas ātrumu.”

Artrīts

Artrīts rada iekaisumu locītavās un tas dažkārt ieperinās vietās, kur ir bijuši lūzumi, sastiepumi vai plīsumi pat, ja viss ir ticis izārstēts. Līdz ar vecumu, pastāv lielāka iespēja saskarties ar šo veselības problēmu un laika gaitā tā var izraisīt spēcīgas sāpes, pietūkumu un kustību zudumu.

Neiroloģe Dace Bērziņa skaidro: “Ja izrādīsies, ka roku spēju samazināšanās iemesls ir artrīts, ārsts vēlēsies noskaidrot, cik aktīvu dzīvesveidu piekopiet, kā sāpes locītavās un locītavu stīvums ietekmē ikdienas dzīvi. Var ieteikt pretiekaisuma līdzekļus vai steroīdu injekcijas, kas var mazināt sāpes un pietūkumu uz nedēļām vai, iespējams, mēnešiem. Dažos gadījumos var palīdzēt ortozes, kas pasargā locītavas un neļauj tās pārlieku noslogot.” 

Artrīta sāpes labi var mazināt aptiekā iegādājamie geli, kuru sastāvā ir eikalipta ēteriskā eļļa, daudz mentola, vai sildoši gēli, kas satur ir kapsaicīnu (tas izdalīts no sarkanajiem čili pipariem). Sildošā vai, tieši pretēji, atvēsinošā darbība var labi mazināt sāpes, ja ir osteoartrīts (tas var skart ne tikai ceļa locītavu, bet arī plaukstas). Osteoatrīta gadījumā var palīdzēt arī iekšķīgi lietojami bezrecepšu medikamenti, tādi kā glukozamīna pulveri vai avokado un sojas pupiņu eļļas kapsulas. Šie preparāti gan ir paredzēti vismaz triju mēnešu lietošanai, tomēr tie var samazināt sāpes un, līdz ar to, vajadzību lietot pretsāpju zāles.

Dipitrēna kontraktūra

Kaite ar šo sarežģīto nosaukumu izpaužas kā plaukstas saistaudu slimība, kad slānis zem ādas (fascija) sabiezē. Tas var izraisīt pirkstu, biežāk zeltneša, bet gadās arī vidējā un mazajā pirksta, pievilkšanos pie delnas iekšpuses. Plaukstā var veidoties saaugumi vai biezi mezgli. Dažreiz tas ietekmē arī pirkstu locītavas vai pēdas. Tiek uzskatīts, ka kontraktūra veidojas no pārmērīga muskuļa kairinājuma, nereti – nerva kairinājuma dēļ.  Biežāk šī slimība skar vīriešus, kas vecāki par 40 gadiem.

Lielai daļai cilvēku viegla slimības gaita nerada lielas problēmas vai sāpes, un stāvoklis var arī nepasliktināties, tāpēc ārsts var izmantot nogaidošu pieeju. Ja tomēr tā rada problēmas, lai atgrieztu plaukstas kustību spēju, var veikt operāciju. Tiesa, ārstēšana ne vienmēr pilnībā palīdz, dažreiz sabiezējumi mēdz atkārtoties.

Ādas veselība

Novecojot roku ādas izmaiņas ir acīmredzamas – parādās pigmentācijas vai “vecuma plankumi”. Lai arī šķiet, ka visvairāk posta roku ādai nodara biežā mazgāšana un saskare ar dažādām vielām, tostarp mājas uzkopšanas līdzekļiem, tomēr roku ādas stāvoklis uzrāda gadus, kas pavadīti saulē – tādēļ ilgāk saglabāt roku ādu jauneklīgu var ne tikai uzvelkot gumijas cimdus mājas darbus veikšanai, bet arī sargājot rokas no saules. „Mēness aptiekas” farmaceite norāda: “Āda noveco un līdz ar mitruma līmeņa zudumu, parādās grumbas, var rasties sausuma sajūta un nieze. Ar gadiem izspiežas vēnas, jo plānāki kļūst mīkstie audi. Svarīgi ir izdarīt to, kas noteikti ir iespējams – aizsargāt rokas no saules staru kaitīgās ietekmes, lietojot līdzekli ar aizsargfiltru vismaz SPF 30. Veicot dārza vai tīrīšanas darbus, jāatceras uzvilt cimdus (vēlams – ar kokvilnas oderi) un izvēlieties maigas ziepes vai tīrīšanas līdzekli, lai nenomazgātu no roku ādas dabīgo aizsargslāni, kas izdalās no tauku dziedzeriem. Ādu mitrinoši līdzekļi un veselīgs uzturs, kas satur organismam nepieciešamos vitamīnus, antioksidantus un omega-3 taukskābes arī var palīdzēt saglabāt ādu un nagus veselus.

Aptiekā var iegādāties speciālus roku krēmus, kas satur niacīnamīdu – tas nomierina ādu un atjauno tās aizsargbarjeru no ārējās vides kairinošās ietekmes. Intensīvai mitrināšanai krēmu sastāvā tiek pievienots UREA, glicerīns vai šī sviests. Ir pieejami krēmi, kas satur antioksidantus, kā arī krēmi ar jūras aļģēm pret pigmentācijas plankumiem.

Lielākā daļa aptiekā iegādājamo roku krēmu ir hipoalerģiski un daži arī bez smaržvielām. Jāņem arī vērā, ka sausu roku ādu ir viegli mehāniski traumēt un traumētajās vietās var attīstīties iekaisums.”

Zilumi

Purpura jeb ar vecumu saistītos zilumus uz rokām var izraisīt viegls sitiens (nereti cilvēks sitienu pat nepamana, tik šķietami nenozīmīgs tas ir), un tie biežāk parādās uz plānas, grumbainas vai saules bojātas novecojušas ādas. “Ir lielāka iespēja iegūt zilumus, ja lietojat tādus medikamentus kā aspirīns vai citus asins šķidrinātājus, vai arī, ja bieži lietojat alkoholu. Sākuma uz ādas parādās sarkani plankumi, kas kļūst purpursarkani, pēc tam – tumšāki, un tad – izbalē. Parasti tie nesāp, taču var būt redzami uz ādas ilgāk nekā parasts zilums (nereti – dažas nedēļas),” skaidro farmaceite un aicina sargāt rokas, tostarp plaukstas, kad tās atrodas “uguns līnijā”, piemēram, veicot mājas vai dārza darbus. Tad var palīdzēt apģērbs ar garām piedurknēm un cimdi. 

“Ārsts vai farmaceits var ieteikt krēmu vai losjonu, lai padarītu ādu biezāku un izturīgāku. Ir vērts padomāt par vitamīnu kompleksu senioriem vai speciāliem vitamīniem ādas veselībai, jo tie satur minerālvielas un vitamīnus, kuri iesaistās asins recēšanas procesos organismā. Svarīgākie ir K vitamīns un kalcijs. Ja lietojat asins šķidrinošus medikamentus un ir pamats domāt, ka tie izraisa zilumus, konsultējieties ar speciālistu par iespējamu medikamenta vai tā devas maiņu. Der atcerēties, ka asinis sašķidrina arī pretsāpju un pretiekaisuma zāles,” brīdina Daiva Āboliņa un piebilst, ka sasituma vai traumas gadījumā ziluma mazināšanai der aukstuma kompreses vai atvēsinošs aerosols, ko var lietot divas pirmās diennaktis. Pēc tam noderīgāks būs sildošs gels, kas palīdzes labāk apasiņot sasituma vietu un zilumam ātrāk uzsūkties.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Skriešana ir viena no pasaulē populārākajām fiziskajām aktivitātēm. Pavasarī, sākoties skriešanas un arī maratonu sezonai, bagātīgi atrodami ieteikumi, kādu apģērbu un inventāru izvēlēties, kā sakārtot treniņa programmu, bieži vien iztrūkstot pavisam vienkāršiem, taču ne mazāk vajadzīgiem padomiem – ko darīt ar sāpēm, kā trenēties vasaras karstumā un ko iekļaut skrējēja ēdienkartē. 

Gatavojamies maratonam! Kā kontrolēt sāpes treniņa laikā? 

Cik daudz sāpju ir par daudz, veicot stingru treniņprogrammu, lai sagatavotos maratonam? Kad vajadzētu turpināt, un kad – pārtraukt un atpūsties?

“Muskuļu sāpes un viegls diskomforts nav nekas neparasts, un tas bieži vien liecina par veiksmīgu treniņu programmu,” stāstaFizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Veselības centru apvienībā (VCA), ārste Guna Vītoliņa. “Trenējoties garajām distancēm, ir svarīgi progresēt pakāpeniski un nenoslogot organismu. Pārtrenēties iespējams, ja slodze pārsniedz organisma parasto spēju pielāgoties stresam bez atbilstošas atpūtas vai atgūšanās laika.”

Pirms uzsākt skriešanu, nepieciešama kardiopulmanālā  izmeklēšana, it sevišķi, iepriekš netrenētam cilvēkam vai arī tādam, kam ir liekais svars vai nelabvēlīga ģimenes anamnēze, kur bijis infarkta, insulta gadījums. 

“Jau 30-35 gadu vecumā jāparedz veloergometriju, nosakot individuālo submaksimālo pulsu, ko nedrīkst pārsniegt skriešanas laikā. Rekomendējama padziļināta izmeklēšana sporta laboratorijā,” saka ārste un piebilst, ka reizēm skrējēji tik ļoti aizraujas ar domu par konkrēta mērķa noskriešanu, ka neklausās un nereaģē uz pārpūli un sāpēm. Speciāliste uzsver, cik nozīmīga un vēra ņemama pazīme ir pietūkums: “Daudzi skrējēji piedzīvo sāpes ceļgalos, kas nenozīmē, ka jāatsakās no mērķa sasniegšanas. It īpaši, ja sāpju līmenis ir zems (no 0 līdz 3 10 baļļu skalā), nemainīgs, nepastiprinās un dienā pēc skrējiena nav pietūkuma. Ārste apliecina: ja sāpes celī nav stipras un nemainās/nepieaug, var turpināt skriet. Lai mazinātu sāpes, ieteicams izmantot ledu un stiepšanās vingrinājumus vai tā vietā, lai uzreiz ķertos pie sāpju mazinošiem medikamentiem, samazināt skriešanas intensitāti.

Sāpju saasināšanās nozīmē, ka laiks vizītei pie speciālista

“Ja sāpju līmenis pieaug vai rītos mostaties ar gūžas, ceļa vai pēdas pietūkumu, nepieciešama ārsta apskate, pretējā gadījumā var palielināt iespējamā savainojuma pasliktināšanās risku,” brīdina Guna Vītoliņa, aicinot vērsties pie ģimenes ārsta, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai traumatologa. Ārstes pieredze liecina, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas iesācējiem sportistiem liedz pārbaudīties, ir bailes, ka viņiem paziņos: “Treniņi jāpārtrauc!” Lai gan ir gadījumi, kad ārstam būs jāsaka šie vārdi, biežāk tomēr treniņus drīkst turpināt, jo sevišķi, ja vizīte pie speciālista ir veikta laikus. Jautāta, kādas sāpju sajūtas ir pieļaujamas, ārste definē: “Īslaicīgas sāpes, kas mazinās līdz ar aktivitāšu atsākšanu vai pāriet pēc atpūtas, parasti nav saistītas ar nopietnu iemeslu.”

Sporta zinātnē iegūtie dati liecina, ka skrējēji var mazināt ceļgalu sāpes, mainot tempus. Treneris vai fizioterapeits var palīdzēt mainīt treniņa plānu un izglītot par stiepšanās vingrojumiem un citām darbībām lai sekmīgi varētu pabeigt treniņu un pilnvērtīgi sagatavotos garākam skrējienam.

Fiziskās aktivitātes saulē un karstumā

Saules un siltuma atgriešanās ir lielisks stimuls, lai atsāktu vienu no iecienītākajām pavasara aktivitātēm – skriešanu. Lai gan šogad meteoroloģiskā prognoze vēsta, ka Rīgas maratona dienā laikapstākļi būs skriešanai labvēlīgi, taču vasara un karstums nav aiz kalniem. 

Sekmīgi noskrieta maratona sajūta ir pozitīvi lipīga un daudzi skrējēji vasarā turpinās treniņus un vingrošanu brīvā dabā. Taču tas jādara ar apdomu, mazinot ar karstumu saistītos riskus. “Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm droši var arī karstā laikā, taču ir jāpievērš uzmanību organisma reakcijām, lai labos nodomus uzturēt fizisko formu nepārvērstu par kaitējumu savai veselībai,” teic Guna Vītoliņa.

Esi informēts par laika prognozi! 

Ja šosezon vēl nav bijis treniņš karstā laikā, nevajadzētu izvēlēties karstu dienu. Organismam ir jāpierod pie karstuma, iesākumam tāpēc jāsāk ar īsāku, vieglāku vingrojumu programmu, pakāpeniski pagarinot treniņu. No svara arī mitrums. Augsts mitruma līmenis neļauj sviedriem viegli iztvaikot no ādas, kas rada papildu stresu organismam, arī tādēļ jāpievērš uzmanību meteoroloģiskai prognozei. Nokrišņi var parādīties spēji, un par centieniem skriet pērkona negaisā vai stipra vēja laikā papildus punktus neviens neiegūsi.

Dzer pietiekami daudz ūdens!

Mēs atvēsināmies svīstot, un, ja esi gana labi hidratēts, organisms dzesē sevi pats. Savukārt, dehidrēts organisms siltumu patur sevī. Ķermeņa temperatūra sāk paaugstināties, un tas var apdraudēt iekšējos orgānus un nervu sistēmu. Ūdens jādzer pirms treniņa, tā laikā un pēc tam. Turklāt jāpārliecinās, ka tiek uzņemtas nepieciešamās uzturvielas visas dienas garumā.

Lēnāk ir labāk! 

Karstā, saulainā laikā nevajadzētu mēģināt uzturēt ierasto tempu un intensitāti. Liec aiz auss, ka dzīvsudraba stabiņam paaugstinoties, treniņa intensitātei jābūt mazliet zemākai. Savu mērķi, uzstādīt labāko rezultātu, jāatstāj citai, vēsākai dienai. Nemēģini par katru cenu uzturēt skriešanas tempu vai turēt līdzi, iespējams, daudz labāk sagatavotam treniņa partnerim — vismaz līdz brīdim, kad gaisa temperatūra nedaudz kritīsies.

Ģērbies gudri! 

Apģērbam jābūt tādam, kas treniņa laikā, kad ir karsti, ļauj sviedriem iztvaikot. Jāizvēlas gaišas krāsas, vieglus un brīvi pieguļošus apģērbus, vēlams tādus, kas iegādāti specializētā sporta preču veikalā. Apģērbs un pretiedeguma krēms palīdz aizsargāt ādu no saules.

Ieklausies savā organismā! 

Šajā situācijā sakāmvārds “sūram darbam saldi augļi” nav patiess. Pie pirmajām diskomforta pazīmēm treniņš karstumā un saulē ir jāsamazina vai jāpārtrauc. Citas karstuma radītās brīdinājuma pazīmes ir spēcīga svīšana, muskuļu krampji, nogurums, vājums un reibonis. Par karstuma dūrienu, kas ir nopietnāks, var liecināt ātrs, vājš pulss, apjukums un samaņas zudums. Ja novēro kādu no šīm brīdinājuma pazīmēm sev vai treniņa partnerim, nekavējoties zvani 122 vai lūdz, lai kāds to izdara tavā vietā.

Skrējēja ēdienkarte

Maratonam ir jāsagatavojas laikus, nepietiek vien uzņemt pāris augļus pirms skriešanas, ja pirms tam par ēdienkarti netiek padomāts, uzsver sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane. Vēlams dažas dienas pirms maratona skrējiena uzņemt vairāk ogļhidrātus saturošus produktus – rīsus, griķus, makaronus, kartupeļus, maizi, dārzeņus un augļus. Brokastis vēlams ieturēt trīs, četras stundas pirms maratona skrējiena, iekļaujot daudz ogļhidrātu un maz tauku, jo ēdienam ir jābūt viegli sagremojamam. 

“Lai izvairītos no zarnu trakta kairinājuma, pirms skrējiena sākuma nav vēlams uzņemt šķiedrvielām bagātus produktus, piemēram rudzu vai kliju maizi, arī pākšaugi nebūs labākā izvēle. Tāpat nevajadzētu izmēģināt jaunu sportista dzērienu vai batoniņu, jo nav zināms, kā uz to reaģēs gremošanas trakts. Ja jūties izsalcis, piecas desmit minūtes pirms treniņa, uzēd banānu,” iesaka speciāliste.

Skrējiena laikā, kas ilgst vairāk pa stundu, ieteicams uzņemt sportistiem paredzētos uztura bagātinātājus – želejas, lai būtu jauda noskriet arī pēdējos metrus. 

Kā ēst, ja līdz maratonam palikusi viena nedēļa

Šī rekomendācijas ir domātas tiem, kuri maratonu uztver nopietni, nevis cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, norāda uztura speciāliste.

“Uzturā vajadzētu palielināt ogļhidrātus saturošus produktus – tostētu maizi, plānās pankūkas ar ievārījumu, džemu vai medus, putras, brokastu pārslas, kas papildinātas ar augļiem. Pusdienās un vakariņās var iekļaut makaronus. Olbaltumvielas var uzņemt ar liesu gaļu, liesiem piena produktiem, arī ar zivīm. Noteikti jāizvairās no alkohola lietošanas,” skaidro Anita Baumane.

Pāris stundas pirms treniņa ir ideāls laiks, lai “uzpildītos” ar veselīgajiem ogļhidrātiem. Laba izvēle ir pilngraudi – kviešu grauzdiņi/galetes, makaroni, brūnie rīsi. Arī augļi un dārzeņi var palīdzēt kļūt par labāku sportistu. Vienlaikus pirms treniņa jāizvairās no liela apjoma proteīnus saturošiem produktiem – tā sagremošanai nepieciešams ilgāks laiks. 

30 minūtes pēc skrējiena iedzeriet sulu, kas dos tūlītēju enerģiju muskuļiem.  Vienas, divu stundu laikā pēc treniņa vēlamas uzkodas vai maltīte, kas satur gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus – tie palīdzēs muskuļiem atgūt “sadedzināto”. Izmēģiniet sviestmaizi ar zemesriekstu sviestu vai tītara gaļu un dārzeņus, jogurtu un augļus, krekerus un zema tauku satura šokolādes pienu vai veselīgu smūtiju. “Protams, dzeriet ūdeni, lai atgūtu treniņa laikā svīstot zaudēto šķidrumu, noderēs arī sportista dzērieni (maisījumi), kas satur ogļhidrātus, elektrolītus, vitamīnus un minerālvielas – šāds komplekts atjauno iztērētās enerģijas rezervi, veicina muskuļu atjaunošanos un stiprina imunitāti,” uzsver uztura speciāliste. 

Uzņem šķidrumu! Ūdens neapšaubāmi ir labākā izvēle. Taču daži pārtikas produkti arī var uzlabot hidratācijas līmeni organismā. Augļi un dārzeņi, kas palīdzēs piepildīt sevi ar treniņam tik nepieciešamo šķirtuma daudzumu, ir, piemēram, arbūzs, ledus salāti, selerija, gurķi, zemenes, cukini, ziedkāposti.

Kam jābūt veselīga skrējēja aptieciņā? 

“Vislabākos rezultātus sasniegs tas skrējējs, kurš būs sagatavojies un pratis labi parūpēties par savu veselību,” ārstei un uztura speciālistei piekrīt “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, nosaucot to aptiekas produktu klāstu, kas būtu visvairāk noderīgi aktīviem sportistiem.

Minerālūdens un speciāli līdzekļi atūdeņošanās gadījumiem 

Lai izvairītos no atūdeņošanās, svarīgi uzņemt pienācīgu šķidruma daudzumu gan pirms, gan pēc treniņa, gan arī distances laikā. Šķidrumu vēlams uzņemt maziem malciņiem, lai izvairītos no pilnuma sajūtas, kas apgrūtinātu skriešanu (vai citu sporta aktivitāti). Minerālūdens ar mikroelementiem un minerālvielām – nātriju, kāliju, kalciju, magniji – kompensē elektrolītu zudumu organismā slodzes laikā. Īpaši piemērots tas būs tiem, kam ir intensīva slodze, un tiem, kas veic garas skriešanas distances. 

Pretiedeguma krēms vai losjons

SPF līdzekli ir svarīgi uzklāt ne tikai ikdienā, dodoties uz darbu, pastaigā vai uz pludmali, bet arī sportojot. Ieteicams izvēlēties ar lielāku aizsargfiltru (SPF50, SPF50+) un atcerēties, ka līdzeklis jāuzklāj vismaz 15-20 minūtes pirms došanās ārā. To svarīgi atjaunot ik pēc divām, trim stundām jo īpaši, intensīvi svīstot. Saulainā laikā vajadzētu lietot arī saulesbrilles, atbilstošu galvassegu un censties neuzturēties tiešos saules staros, lai pasargātu sevi no pārkaršanas. 

Saites un plāksteri nelielām traumām vai tulznām

Lai arī brūce vai nobrāzums ir neliels, tas ir jādezinficē, piemēram, lietojot aerosolu ar antiseptiskām īpašībām vai povidonjoda šķīdumu. Izvērtējot savainojumu, var uzklāt kādu gēlu vai ziedi, kas satur hidrokoloīdu vai ir ar bakteriostatisku iedarbību. Tikai tad līmēt atbilstoša lieluma plāksteri vai apsaitēt brūci ar marles saiti, tiesa, tai noteikti jābūt sterilai. 

Tulznām aptiekā var iegādāties plāksterus, kas satur hidrokoloīda tehnoloģiju – tā tūlīt nodrošina pretsāpju efektu, ātru dzīšanu un ūdensnecaurlaidību. Šie plāksteri paliek pielīmētajā vietā vairās dienas, pielāgojas kustībām un neatlīmējas kā parastie plāksteri. 

Sastiepumi un izmežģījumi

Sastiepuma vai izmēžģījuma gadījumā var izmantot abreviatūras RICE produktus. Katrs burts nozīme noteiktu darbību: 

R (angl.v. rest – atpūta) – traumētā vieta ir jāatpūtina; 

I (angl. v. ice – ledus) – ledus vai atvēsinošs gels, kas svarīgs pirmās 48 stundas pēc traumas gūšanas, jālieto ik pēc divām stundām, turot ledu pie sapampušās, sāpīgās vietas 15 minūtes, ietītu drāniņā; 

C (angl.v. compression – spiediens) – traumētā vieta jāfiksē, piemēram, jāapsien ar elastīgo saiti, jāapliek ortoze vai kā citādi jānostiprina.

E (angl.v. elevation – pacelt) – traumēto vietu ieteicamas pacelt augstāk, pat ja trauma nav nopietna.

Stipru sāpju gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta! 

Ziedes un želejas ar vieglu pretsāpju efektu muskuļu sāpēm vai sasitumiem

Muskuļu, locītavu sāpēm un sasitumiem noder geli ar pretiekaisuma un pretsāpju iedarbību, kas satur diklofenaku, ibuprofēns vai naproksēns, kā arī dimetilsulfoksīdu un heparīnu, kas mazina iekaisumu un veicina zilumu uzsūkšanos. 

Kāju kopšanas līdzekļi, atvēsinošie krēmi nogurušām kājām, pēdām

Lai atvieglotu sasprindzinājumu kājās, var izmantot smērējamos gelus vai aerosolus ar aukstuma efektu, kas satur ēteriskās mentola, eikalipta eļļas. Nogurušām kājām piemēroti būs krēmi ar flavonoīdu, kam piemīt antioksidatīva, pretiekaisuma, antialerģiska, antibakteriāla, pretvīrusu darbība. Pēdām pēc intensīvas slodzes noder vanniņas un masāža. 

Vitamīni un uztura bagātinātāji kopējam veselības stāvoklim un kaulu-locītavu stiprībai

Lai pienācīgi sagatavotos maratonam un uzturētu locītavu un kaulu veselību, divas trīs reizes gadā ieteicams lietot hondroprotektīvas vielas – glikozamīnu un/vai hondroitīnsulfātu. Tie palīdzēs uzturēt locītavas veselas, nodrošinās arī pretsāpju efektu, novērsīs locītavu stīvumu un krakšķēšanu. Ieteicamais lietošanas laiks 8–12 nedēļas. Aptiekās pieejami dažādu ražotāju preparāti dažādās formās un devās, tāpēc pirms iegādes vēlams konsultēties ar farmaceitu, lai izvēlētos atbilstošāko. Šīs vielas jālieto ēšanas laikā vai pēc tās un jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma. 

Ne mazāk svarīgi elementi ir magnijs un kalcijs. Magnijs – muskuļu un nervu darbībai, būs piemērots arī kā pirmais palīgs cīņā pret krampjiem. Savukārt kalcijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem kaulu veselībai. Nepieciešams izvērtēt, kāda magnija un kalcija forma ir konkrētajā preparātā. Ieteicams izvēlēties citrātu formu, jo tai piemīt labāka uzsūkšanās spēja organismā.

Fiziskā slodze izraisa brīvo radikāļu veidošanos, kas negatīvi iespaido imūnsistēmu, tāpēc būtiski ir uzņemt arī C, E un A vitamīnus, kas brīvos radikāļus neitralizē. Nevajadzētu aizmirst par D vitamīna lietošanu ikdienā, jo tas gan labvēlīgi ietekmē kaulu veselību, gan arī imunitāti. 

“Veselība mums katram ir viena, tāpēc pret to jāattiecas ar lielu rūpību. Ne par velti ir teiciens: kas par daudz, tas par skādi. Pirms vitamīnu un minerālvielu lietošanas noteikti vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, jo šo vielu lietošana speciālistam ir jāizvērtē individuāli,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. 

Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tās rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Lai gan ar pārtiku organisms var uzņemt vajadzīgās uzturvielas, bieži to daudzums ir nepietiekams. Cilvēka organisms ir gudrs, tas spēj ilgstoši funkcionēt, izmantojot vitamīnu un minerālvielu rezerves. Problēmas visbiežāk sākas, kad sasniegts kritiskais punkts un vitamīnu, minerālvielu trūkuma dēļ rodas nopietnākas veselības problēmas. Uzzini, kuras no minerālvielām ir svarīgas kaulu, locītavu un muskuļu veselībai!

Glikozamīns – veselīgām un stiprām locītavām

Glikozamīns ir skrimšļaudu būvmateriāls, kas palīdz saglabāt veselīgas un stipras locītavas, piedalās jaunu saistaudu izstrādē.Tas aizsargā skrimšļus no pāragras sairšanas un deformācijas, aizkavē skrimšļu pārklājuma nodilšanu, bojājumu gadījumā aizkavē turpmāku audu zudumu, tādējādi ļaujot saglabāt skrimsli, kā arī palielina locītavu šķidruma izstrādi. Glikozamīns sastopams teju visos organisma audos, bet lielākoties – skrimšļos, saitēs, cīpslās, kaulos, muskuļos, nagos, matos un ādā. “Ar gadiem organisma spēja sintezēt glikozamīnu samazinās, kā rezultātā rodas diskomforts un sāpes, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un pat kustībspēju. Jo mazāk glikozamīna organisms producē, jo ātrāk dilst locītavu skrimslis, neatjaunojas locītavās esošais šķidrums un parādās locītavu sāpes un stīvums,” uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Glikozamīnu ieteicams lietot:

• cilvēkiem, kuriem regulāri ir palielināta fiziskā slodze (aktīva sportošana, fizisks darbs);
• lai nodrošinātu normālu metabolismu locītavās, palīdzot saglabāt kustību brīvību;
• deģeneratīvu locītavu slimību, piemēram, osteoartrīta vai reimatoīdā artrīta, gadījumā;
• ja parādījušies pirmie simptomi – diskomforta sajūta, stīvums, kas var liecināt par locītavu problēmām;
• cilvēkiem ar lieko svaru, kas rada pastiprinātu slodzi locītavām.

Ieteicamā glikozamīna diennakts deva ir 1500 mg. Lai justu glikozamīna iedarbību, tas jālieto vismaz 8 – 12 nedēļas. To ieteicams lietot kursa veidā 3 mēnešus, šo kursu atkārtot 2-3 reizes gadā. 

Kalcijs ne tikai kauliem un zobiem, bet arī matiem, nagiem un veselīgai sejas ādai

Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām, kas ne tikai palīdz kauliem un zobiem būt stipriem, bet atstāj ietekmi arī uz matiem, nagiem un sejas ādu, veicina organisma imunitāti, palīdz darboties sirdij un nerviem, atbild par muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību, kā arī tam ir būtiska loma hormonu darbības regulācijā. Šī minerālviela ir vajadzīga gan augošam bērnam, gan pieaugušajam, gan vecāka gadagājuma cilvēkam.

Organisms pats kalciju sintezēt nespēj, tāpēc ir svarīgi papildināt kalcija rezerves, regulāri uzņemot to ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. Par kalcija trūkumu organismā liecina dažādi simptomi – bieža nagu šķelšanās, lūstoši mati, trausli zobi, bieži kaulu lūzumi, muguras vai locītavu sāpes, nervozitāte, nemiers, uzbudinātība, bezmiegs, krampji, spēcīgas galvassāpes, nervu vai muskuļu raustīšanās, paātrināta sirdsdarbība, kā arī paaugstināts asinsspiediens. Ja ilgstoši cilvēks novēro kādu no minētajiem simptomiem, vajadzētu apmeklēt ārstu un veikt asins vai urīna analīzes, lai noteiktu kalcija līmeni organismā.

Lai kalcijs organismā tiktu izmantots jeb uzsūkts, vienlaicīgi jāuzņem arī D3 vitamīns. Kalcijs un D3 vitamīns organismā savstarpēji mijiedarbojas. Ja organismā būs D vitamīna deficīts, tad arī kalcijs, ko ierasti it kā pietiekamā daudzumā uzņemam ar uzturu, organismā neuzsūksies. 

No pārtikas produktiem bagātīgākais kalcija avots ir piena produkti: piens, kefīrs, biezpiens, jogurts un galvenokārt siers. Tas atrodams arī auzu pārslās, pupiņās, lazdu riekstos, mandelēs, sezama sēklās, zaļumos, brokoļos, burkānos, kāpostos, lasī un sardīnēs.

Pieauguša cilvēka ieteicamā kalcija dienas deva ir 1200 mg. 

Magnijs – muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanai

Magnijs no tā kopējās koncentrācijas cilvēka organismā pārsvarā atrodas muskuļos un kaulos. Tas kopā ar kalciju veido zobu emalju, piedalās aminoskābju un ogļhidrātu metabolismā, nodrošina pareizu impulsu pārvadi no nerviem uz muskuļiem, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, un veic citas funkcijas organismā. 

Par magnija deficītu organismā var liecināt apetītes zudums, slikta dūša, vemšana un vājums neliela līdz vidēja magnija deficīta gadījumā, kā arī izteikti krampji, sirds aritmiska darbība un apziņas traucējumi īpaši smaga magnija deficīta gadījumā.

Magnijam ir liela nozīme muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanā. Lai muskuļi funkcionētu pilnvērtīgi papildus magnijam nepieciešams arī kālijs (kopā ar nātriju palīdz mazināt un novērst muskuļu krampjus), kalcijs (palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu) un nātrijs (uztur šķidruma līdzsvaru organismā, nervu darbību, regulē muskuļu kontrakcijas un skābju-bāzes līdzsvaru) jeb tā sauktie elektrolīti. Ja organismā sācies elektrolītu deficīts, cilvēks arvien biežāk var sūdzēties par krampjiem.

Ar uzturu dienā cilvēks var uzņemt 100 – 300 mg magnija, taču tikai trešdaļa no tā uzsūcas. Lai veicinātu magnija uzsūkšanos, liela loma ir ogļhidrātiem, īpaši fruktozei, kā arī D vitamīnam. Ar magniju bagāti ir zaļie lapu salāti, treknas zivis (tuncis, makreles, lasis), pākšaugi, rieksti, sēklas, melnā šokolāde.

Dienā rekomendējamo magnija devu ietekmē veselības stāvoklis, dzimums un vecums. Pieaugušām sievietēm dienā ieteicamais magnija daudzums ir 320 mg, vīriešiem – 400 mg. Pastiprināti magnijs vajadzīgs grūtniecēm – 420 mg dienā. 

Par nepieciešamību papildus uzņemt uztura bagātinātājus ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu.

Šķiet, tik daudz zināms par sezonālajām alerģijām – kāpēc tās rodas un kā izvairīties – taču, kad sākas lielā pavasara ziedēšana un līdz ar to arī šķaudīšana un acu asarošana, paliec viens pret vienu ar mokošajiem simptomiem un aktuāls kļūst jautājums: ko lai es daru tieši tagad? 

“Pacienti ar smagām pārtikas un vielu alerģijām cieši sadarbojas ar saviem ārstiem un zina, ka rīkoties, taču tie, kam kā sniegs no skaidrām debesīm uz galvas uzkrīt sezonālās alerģijas simptomi, parasti vispirms steidzas uz aptieku,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Farmaceite ir apkopojusi biežākos aptiekas apmeklētāju uzdotos jautājums, taču, pirms ķeramies pie to apskatīšanas, uzsver trīs būtiskus soļus, kas jāveic pacientiem, kuriem jau ir ikgadēja pieredze ar sezonālajām alerģijām, tātad – jau ir nojausma, kurā brīdi tās neizbēgami rezultēsies mokošos simptomos. 

Soli pa solim

1. Sāc savu ierasto, pārbaudīto un labi zināmo ārstēšanu jau laikus – pirms simptomu parādīšanās.

2. Visticamāk, jau esi lietojis un arī tagad vari lietot kādu jaunākās paaudzes bezrecepšu antihistamīna līdzekli vienu, divas reizes dienā attiecīgajā laikā posmā, kad paredzama sezonālās alerģijas iespējamība (piemēram, sekojot līdzi putekšņu monitoringam).

3. Ādas un drēbju dekontaminācija (priekšmetu vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem) pēc atgriešanās no pastaigas patiešām darbojas. Atgriežoties mājās, noskalojies dušā un, ja iespējams, izmazgā apģērbu.

Domājot par medikamentu lietošanu, vienmēr ir vietā atgādinājums – konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu, jo īpaši, lai ņemtu vērā iespējamo zāļu mijiedarbību. Noteikti jākonsultējas arī, ja apsver medikamenta devas palielināšanu.

Biezāk uzdotie jautājumi

Kādus antihistamīna līdzekļus labāk lietot?

Izmantojiet otrās jeb jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kuru aktīvās vielas ir, piemēram, cetirizīns, loratadīns un kas ir pieejami bez receptes. Ja vien to nav ieteicis ārsts, nav nepieciešams lietot pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus, jo tie, iespējams, var nedarboties tik labi, un tiem ir vairāk blakusparādību, piemēram, miegainība vai koncertēšanās grūtības.

Vai drīkstu lietot 2. paaudzes antihistamīnu vairāk nekā vienu reizi dienā?

Jā. Lai gan uz zāļu iepakojuma bieži ir rakstīts “24 stundu iedarbība”, zāļu iedarbībai ir tendence “atslābt”, proti, efekts mazinās pēc 12 stundām. Tādēļ, lai sezonālo alerģiju laikā kontrolētu simptomus, vairumam šo medikamentu ir pilnīgi droši lietot otru devu. Smagu alerģisku reakciju gadījumā ārsti pacientiem nereti rekomendē četras devas dienā dažu dienu periodā. “Zāļu deva divas reizes dienā (un pat trīs reizes) ir pilnīgi pieļaujama smagāku simptomu kontrolei. Galu galā šis saasinājums, kā to liecina nosaukums, ir sezonāls, un, visticamāk, pēc dažām dienām vai nedēļas, medikamentu lietošanu varēs pārtraukt vai pāriet uz mazāku devu,” skaidro farmaceite un piebilst: “Ja lietojat citas zāles, noteikti konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat informējiet, ja barojat bērnu ar krūti, jo ir ziņojumi, ka pretalerģijas līdzekļi var ietekmēt piena daudzumu.”

Kad vajadzētu lietot deguna aerosolu?

“Šis ir labs jautājums, un brīnos, kālab pacieti to uzdod tik reti. Iepūšot aerosolu degunā, kad tas ir pilnīgi aizlikts vai arī izdalījumi no tā pil ar pilēšanu, rinīts rezultātu padara neefektīvu. It kā iepūšam zāles, bet pēc pāris minūtēm deguns ir jāizšņauc. Vai aerosolam bija laiks iedarboties? Droši vien nē. Vispareizāk pirms jebkura deguna aerosola lietošanas ir izšņaukt un izskalot degunu (varbūt vispirms tam iedzert antihistamīna līdzekli). Kad deguns ir atbrīvots, lietot deguna aerosolu.” 

Farmaceite atgādina, ka aerosola lietošana jāsāk nedēļu pirms alerģijas sezonas, jo dažiem deguna aerosoliem maksimāli efektīvs darbības laiks iestājas, lietojot to vienu, divas nedēļas. Tādā veidā organisms jau ir sagatavojies atvairīt alergēnus. Tāpēc tā vietā, lai gaidītu, kad gaiss būs putekšņu pilns, un parasti tas notiek aprīlī un maijā, saprātīga ir vienmērīga, uzturoša medikamenta vai medikamentu lietošana jau no marta vidus. Skalošanas līdzekļi, tai skaitā hipertoniskais jūras ūdens, arī ir noderīgi. Aptiekā nopērkami dažādi veidi un tos ir ļoti vēlams lietot pēc katras pastaigas, ne tikai rinīta laikā. 

Apkopojot: pirms alerģijas sezonas sākuma lieto deguna aerosolus, savukārt, kad simptomi ir sākušies, lieto tikai to, par ko esi drošs, kas tas patiešām iedarbosies.

Cik bieži drīkst lietot acu pilienus?

Acu asarošana arī ir bieža sezonālās alerģijas izpausme. Lai mazinātu simptomātiku, lietojami azelastīna hidrohlorīda pretalerģijas pilieni. “Starp devām lietojot mitrinošus acu pilienus, tas var uzlabot pašsajūtu un mazināt alergēnu iedarbību. Aptiekā iegādājami dažādu veidu acu mitrinātāji. Lietojot acu pilienus, jāpievērš uzmanību to derīguma termiņam pēc atvēršanas (nereti acu pilienus var lietot 1-3 mēnešus pēc atvēršanas). Ja esat kontaktlēcu lietotājs, būs jāpiemeklē acu pilieni, ko drīkst izmantot kopā ar kontaktlēcām. 

Vai pēc atgriešanās mājās ir svarīgi iet dušā?

Kad kādu laiku esi atradies ārā, ziedputekšņi ir nosēdušies uz ķermeņa ādas, matiem un apģērba. Ja no tiem neatbrīvosies, ieejot telpās, acis, mute un deguns būs alergēniem pakļauti. Tātad, jo rūpīgāk ir iespējams atbrīvoties no iekštelpās ienestajiem ziedputekšņiem, jo labāk. 

Tas attiecas arī uz mājdzīvniekiem – arī viņi pārnēsā alergēnus.

Vai imūnterapija darbojas?

Jā, un daudzi cilvēki tiek izārstēti no alerģijām pēc tam, kad ir saņēmuši imūterapiju. Imūnterapijas ievades veidi ir dažādi – subkutānas injekcijas, zemmēles pilieni, tablešu forma. 

Tiem, kuri ar bažām sagaida pavasari un koku ziedēšanas laiku, “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone iesaka konsultēties ar ārstu par šādas terapijas iespēju. 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Piedzīvojot sāpes krūšu apvidū, gluži dabiski pārņem bažas par sirds veselību – ikkatram zināms, ka pēkšņas sāpes krūtīs var liecināt par sirdstrieku jeb infarktu. Tomēr nepatīkamās sajūtas var izraisīt arī citi faktori, tai skaitā dažādu orgānu saslimšanas, traumas vai pat panika un trauksme. Kā atpazīt sāpju cēloni un kāpēc sāpes krūtīs nekādā gadījumā nevajadzētu atstāt bez ievērības, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.

„Sirdstrieka jeb miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā no sirds muskuļa daļām, kā rezultātā sirds audos veidojas skābekļa trūkums. Par infarktu var liecināt pēkšņas sāpes krūtīs vai kādā citā ķermeņa daļā, piemēram, rokās vai apakšžoklī, iespējams novērot arī sirdsklauves, elpas trūkumu, svīšanu un reiboni. Lai gan infarkta simptomi katram pacientam mēdz būt atšķirīgi, infarkta gadījumā sāpes vai diskomforts ilgstoši nerimstas, pat atrodoties miera stāvoklī. Ja sāpes krūtīs ir īslaicīgas, to intensitāte pastiprinās vai tieši pretēji – vājinās, mainot ķermeņa pozu vai kustoties, visticamāk, ka sāpju cēlonis meklējams citur. Tomēr sāpes krūtīs nevajadzētu ignorēt – tās piedzīvojot, ir nepieciešams konsultēties ar ārstu,” uzsver Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Ja sāpes ir pēkšņas un īslaicīgas

Piedzīvojot pēkšņu diskomforta sajūtu krūšu rajonā, asas sāpes, kas neturpinās ilgāk par piecām minūtēm, cilvēki visbiežāk nepievērš tām lielu vērību. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi noskaidrot sāpju cēloni, tā pārliecinoties, ka nepatīkamās sajūtas patiešām neapdraud veselību, un nepieciešamības gadījumā laikus piemērojot atbilstošu terapiju.

Pēkšņas un īslaicīgas sāpes krūtīs visbiežāk var izraisīt:

• Traumēts krūšu muskulis – ja sāpes atkārtojas, veicot noteiktas kustības, visticamāk, sastiepts vai savilkts krūšu muskulis. Šāda veida traumas iespējams iegūt, piemēram, intensīvas fiziskās slodzes laikā, un visbiežāk sāpes ilgst vien dažas dienas. Lai mazinātu diskomfortu, iespējams lietot pretsāpju medikamentus un sildošas ziedes, kas uzlabos asinsriti un atvieglos sāpju sajūtu.
• Krūšu skrimšļu vai starpribu iekaisums – iekaisums rada sāpes un spiediena sajūtu krūškurvja apvidū, sajūtas pastiprinās fiziskas slodzes un kustību laikā. Iekaisuma cēloņi ir dažādi, to var izraisīt dažādu orgānu saslimšanas, mugurkaula un locītavu defekti, traumas un citi faktori, tāpēc ārstēšanu iespējams piemērot vien pēc tam, kad veiktas atbilstošas pārbaudes.
• Jostas roze – herpes vīrusa izraisīta infekcija, kam raksturīgas sāpes krūškurvī, bet pēc tam – čulgām līdzīgi izsitumi. Iespējams novērot arī tirpšanas sajūtu ādā, nejutīgumu un niezi. Jostas rozi svarīgi ārstēt pēc iespējas agrīnākā stadijā, tāpēc, novērojot tai raksturīgās pazīmes, steigšus jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
• Grēmas – dedzinoša sajūta barības vada lejasdaļā, sāpes vai smaguma sajūta ribu apvidū var liecināt par grēmām – simptomu, kas raksturīgs virknei kuņģa-zarnu trakta saslimšanu, piemēram, gastrītam un kuņģa čūlai. 
• Fibromialģija – sindroms, kam raksturīgas hroniskas sāpes muskuļos un skeletā, tai skaitā krūšu apvidū. Fibromialģijas pacientiem tāpat novērojamas galvassāpes, pastiprināts nogurums, trauksme un grūtības koncentrēties. Sindromu iespējams ierobežot, lietojot ārsta nozīmētus medikamentus un veicot atbilstošus vingrojumus.
• Stenokardija – ja sirds muskulim netiek pienācīgā daudzumā piegādāts skābeklis, pastiprinātas slodzes laikā iespējams piedzīvot īslaicīgas sāpes krūtīs, kas pāriet, tiklīdz sirds atkal darbojas ierastajā režīmā. Neārstēta stenokardija var veicināt infarktu, tāpēc, novērojot saslimšanas simptomus, jāvēršas pie ārsta.

„Jāņem vērā, ka saslimšanu simptomi katram pacientam var būtiski atšķirties – sāpes krūtīs var būt lokalizētas dažādās vietās, tām var būt atšķirīga intensitāte, iespējama spiediena sajūta, dedzināšana, duršana, var būt tirpšana vai skudriņu sajūta, sāpes var būt īslaicīgas, proti, neturpināties ilgāk par 10 minūtēm, taču var arī ieilgt un kļūt pastāvīgas. Piedzīvojot sāpes pirmo reizi, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, īpaši tad, ja novērojami arī citi simptomi vai pacientam ir saslimšanu riska faktori, piemēram, veselības traucējumi vai kaitīgi ieradumi,” norāda Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Sāpju cēlonis – elpceļu darbības traucējumi

Ja sāpes krūtīs pastiprinās, kustoties vai dziļi ieelpojot, cēlonis, iespējams, meklējams elpceļu vai plaušu darbībā. Šajā gadījumā var būt novērojams diskomforts un asas, durošas sāpes, klepus un apgrūtināta elpošana, turklāt simptomi nereti pastiprinās fiziskas slodzes laikā. Viegls diskomforts krūšu apvidū būs jūtams jau pie parastas saaukstēšanās, savukārt izteiktākas sāpes būs novērojamas, piedzīvojot nopietnu infekciju, piemēram, pneimoniju vai pleirītu jeb plaušu gļotādas iekaisumu. Tāpat sāpes krūtīs var izraisīt astmas lēkme un pat trombs plaušās.

„Ja diskomfortu krūtīs izraisa vīrusu infekcija, talkā nāks pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, ko palīdzēs izraudzīties ārsts vai farmaceits. Lai situācija nepasliktinātos, svarīgi veltīt gana daudz laika atpūtai un miegam, kā arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Pret klepu palīdzēs sīrupi vai sūkājamās tabletes, tāpat var lietot arī dažādas zāļu tējas. Ingvera saknei piemīt iekaisumu mazinošas īpašības, ceļtekas veicinās atkrēpošanu, bet liepziedi palīdzēs stiprināt organisma dabisko aizsargspēju,” stāsta Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Sirdstrieka vai panikas lēkme?

Piedzīvojot īslaicīgu trauksmes epizodi jeb panikas lēkmi, iespējams novērot vairākus fiziskus simptomus, tostarp spēcīgu diskomfortu un sāpes krūtīs, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu un smakšanas sajūtu, kas bieži vien var tikt maldīgi noturēti par sirdsdarbības traucējumiem. Panikas lēkmei var būt arī virkne citu simptomu, piemēram, svīšana, reibonis, drebuļi, trauksme, paniskas bailes un nerealitātes sajūta. Panikas lēkmes parasti neturpinās ilgāk par 30 minūtēm, savukārt pēc tam simptomi izzūd.

„Ja panikas lēkmes atkārtojas biežāk nekā četras reizes mēnesī vai trauksme kļuvusi par ikdienas pavadoni, jādodas pie speciālista. Pēc tam, kad ārsts noteiks diagnozi, panikas lēkmes būs iespējams mazināt, lietojot atbilstošus medikamentus – preparātus depresijas vai trauksmes mazināšanai, sirdsdarbības regulācijai. Tāpat noderēs dažādi atslābinoši vingrojumi un ārstniecības augu preparāti, kam piemīt nomierinoša iedarbība, piemēram, piparmētras vai melisas lapu ekstrakti, baldriāna sakne vai ašvagandas sakņu pulveris. Lai gan, piedzīvojot panikas lēkmi, sirdsdarbības traucējumi var šķist pavisam reāli, jāatceras, ka tā ir tikai organisma reakcija uz trauksmi, un ārstēšanā svarīgi koncentrēties uz simptomu cēloni,” norāda Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Kad ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties?

Ja sāpes turpinās ilgāk par pusstundu, turklāt tās nekādi nav iespējams atvieglot, piemēram, atrodoties miera stāvoklī vai veicot elpošanas vingrojumus, – nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Jāatceras, ka infarkta gadījumā kavēties nedrīkst. Pirmo 12 stundu laikā ir ļoti būtiski veikt nepieciešamās pārbaudes un uzsākt ārstēšanu. Jāņem vērā, ka sirdslēkmes pazīmes var būt netipiskas – simptomi var būt viegli un izpausties arī kā slikta dūša, vemšana, muguras sāpes vai sāpes vēdera augšdaļā. Ja neesi drošs par to, kāds ir diskomforta cēlonis, konsultējies ar mediķi!

Pārsteidzoši, bet visai bieži iemesls tūskai var būt pavisam ikdienišķs. Šai diskomfortu radošai problēmai ir jāatrod iemesls un jācenšas novērst. „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone skaidro, ka tūsku rada liekais šķidrums, kas uzkrājas noteiktās ķermeņa zonās, un iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kā no tās atbrīvoties. 

Tējas maisiņš vai vēsa komprese un kājas uz augšu

Maisiņi zem acīm – tā parasti sākam, ja tūska izveidojusies acu zonā. Izplatītākie iemesli ir miega trūkums, alerģija, pārlieku sāļš ēdiens, smēķēšana. Vienkāršs un diezgan efektīvs līdzeklis, kā atbrīvoties no tūskas ir vēsa komprese. Samitrini tīru drānu vai dvieli aukstā ūdenī, izspied lieko šķidrumu un pāris minūtes paturi drāniņu pie acīm. Ja šķiet, ka vēsums nav pietiekams, drānu uz dažām minūtēm ieliec ledusskapī. Tūskas mazināšanai var izmantot arī atdzesētas gurķa šķēlītes.

Vēl viens veids, kā cīnīties ar pietūkumu ap acīm – kompresēm izmantot tējas maisiņus. Pirms lietošanas tos vajag izmērcēt siltā ūdenī un atdzesēt. Efektīvāka būs  melnā, nevis zāļu, piemēram, piparmētru vai kumelītes tēja. Melnajā tējā esošais kofeīns palīdz mazināt pietūkumu, jo sašaurina asinsvadus.

Tūska var veidoties ne tikai uz sejas, bet arī uz citām ķermeņa daļām, piemēram, uz kājām, ap potītēm. Kāju un pēdu tūska var rasties vairāku iemeslu dēļ. To skaitā var būt grūtniecība, garas stundas uz kājām vai ilgstoša sēdēšana, piemēram, tālos braucienos vai lidojumos.

Paceļot kājas uz augšu un atbalstot, slodze samazinās. Sēžot, kājas var pacelt uz krēsla tā, lai tās būt aptuveni sirds augstumā – tad šķidrums vairs neuzkrājas  ķermeņa apakšdaļā. Lai izvairītos no sejas pietūkuma un maisiņiem zem acīm, var mēģināt gulēt uz stāvāka spilvena – galvas paaugstināšana mazina šķidruma uzkrāšanos. Guļot galvai vajadzētu atrasties virs sirds līmeņa, taču tā, lai nerastos sasprindzinājums kaklam.

Mazāk sāls un vairāk ūdens

“Dažkārt, lai mazinātu pietūkumu, var palīdzēt papildus uzņemts ūdens. Ja ķermenis ir dehidrēts – tajā ir nepietiekams ūdens daudzums, ķermeņa šūnas un audi to absorbē un it kā pievelk noteiktām ķermeņa zonām, veidojot pietūkumu. Taču papildus uzņemts ūdens var palīdzēt atbrīvot uzkrāto šķidrumu,” skaidro farmaceite. Farmaceite atgādina, ka alkohola lietošana arī var veicināt sejas, kāju vai vēdera daļas pietūkumu, sevišķi ja grādīgie dzērieni lietoti vēlā vakara stundā. Tas var ne tikai veicināt tūsku, bet vienlaikus darboties kā diurētiķis jeb urīndzenošs līdzeklis. Parasti pietūkums mazinās 12 līdz 24 stundu laikā, kad ķermenis tiek galā ar alkoholu. Papildus ūdens uzņemšana var palīdzēt aizstāt zaudēto šķidrumu un mazināt pietūkumu.

Savukārt sāls kontrolē šķidruma līdzsvaru organismā. Pārāk daudz sāls var paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt šķidruma uzkrāšanos. Sāls satur nātriju, kas aiztur ūdeni asinsrites sistēmā, tādējādi palielinot asins daudzumu organismā. Rezultātā var rasties sejas, kāju, potīšu vai pēdu pietūkums.

Dienas laikā ieteicams uzņemt ne vairāk par 2000 mg nātrija, kas būtu viena tējkarote sāls. Atceries, ka sāli ne tikai pievienojam ēdienam, to gatavojot, bet tas jau ir daudzos ikdienā lietotajos produktos – maizē, gaļas izstrādājumos, sierā. Arī tas jāierēķina diennakts devā.

Alerģijas vai iekaisuma kontrole

Dažkārt tūskas iemesls acu zonā, deguna gļotādā vai elpceļos ir alerģija. Mazinot alerģiju, var mazināties arī pietūkums. Ieteicams izvairīties no alergēniem, kas ir ne tikai ziedputekšņi, bet arī, piemēram, pelējums. Farmaceite min, ka pietūkumu degunā var mazināt skalošana ar fizioloģisko šķīdumu. Alergēni nokļūst arī uz mūsu plakstiņiem un skropstām, tādēļ ir svarīga plakstiņu un skropstu higiēna. Alerģijas izraisītas spēcīgākas tūskas gadījumā aptiekā var iegādāties bezrecepšu līdzekli, kas satur antihistamīnu, atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Dažkārt pietūkums var norādīt uz ilgstošu iekaisuma slimību, piemēram, čūlaino kolītu. Ir pārtikas produkti, kas var palīdzēt kontrolēt tūskas rašanos, piemēram, augļi, dārzeņi un veselīgie tauki – mononepiesātinātās un omega-3 taukskābes, ko satur taukainās zivis, piemēram, laši. Tāpat palīdzīga būs ar mēru lietota tumšā šokolāde, ingvers, kurkuma, zaļā tēja.

Palīdz kustības

Lai mazinātu šķidruma uzkrāšanos kājās vai ķermeņa lejasdaļā, ieteicams pārāk ilgi nesēdēt vai nestāvēt uz vietas. Ir jākustas! Viena no labākajām nodarbēm ir peldēšana, kas radīs nepieciešamo slodzi, neapgrūtinot locītavas. Turklāt regulāra kustēšanās un peldēšana var palīdzēt samazināt svaru, kas arī nereti ir tūskas iemesls.

Lai grūtniecēm mazinātu tūsku un pietūkumu (piemēram, kājām), var izmēģināt masāžu vai pašmasāžu, kas palīdzētu šķidrumam vienmērīgi plūst tālāk. Viss, kas nepieciešams, ir pirksti – ar tiem masējot pietūkušās kājas un pēdas, tūskai vajadzētu samazināties. Turklāt, masējot muskuļus un mīkstos audus, mazinās arī stress, spriedze, sāpes. Lai veicinātu limfas atteci, masāžu var papildināt ar viegli spiedošām kustībām.Lai izvairītos no sejas pietūkuma un maisiņiem zem acīm, var mēģināt gulēt uz stāvāka spilvena – galvas paaugstināšana mazina šķidruma uzkrāšanos. Guļot galvai vajadzētu atrasties virs sirds līmeņa, taču tā, lai nerastos sasprindzinājums kaklam.

Kas noderīgs no aptiekas produktiem

Novērots, ka hemoroīdu krēms, kas palīdz savilkt ādu, var noderēt arī citu problēmu gadījumā, piemēram, lai mazinātu pietūkumu zem acīm, Tiesa, krēms jāuzklāj plānā kārtā, to var iemaisīt arī ikdienas sejas krēmā. Jāuzmanās, lai krēms neiekļūtu acīs. Pretējā gadījumā veidosies acs kairinājums un stāvoklis tikai pasliktināsies.

Ilgstoši nospriegot kājas, pēdas un potītes, lai novērstu nevēlamā šķidruma veidošanos un uzkrāšanos palīdz kompresijas zeķes. Tās ieteicams uzvilkt no rīta un valkāt tik ilgi, cik vien ir ērti. Kompresijas zeķēm ir atšķirīgas stingruma pakāpes – lai pierastu pie sajūtas, jāsāk būtu ar vājākām.

Var palīdzēt magnija piedevas, jo magnijs palīdz līdzsvarot nātrija līmeni. Ir pētījumi, kas apstiprina, ka tas var palīdzēt mazināt iekaisumu un pietūkumu. Ieteicamā magnija deva ir 200-400 mg dienā. Pirms tā lietošanas, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jo īpaši, ja ir nieru vai sirds slimības. “Smagākos gadījumos, kad tūska ir kāda iekaisuma sekas, lietojami pretiekaisuma līdzekļi. Aptiekā ir pieejami nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kas palīdz mazināt tūsku un sāpes. Jāatceras, ka šie līdzekļi var izraisīt kuņģa darbības traucējumus, turklāt, ja ir sirds slimība vai paaugstināts asinsspiediens, pirms tam būtu jāinformē farmaceits vai ārsts, kas ieteiks ko un kā labāk lietot,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.