Ir sācies četras nedēļas ilgais laiks līdz Ziemassvētkiem !
Svētīgu, siltu, gaišu Adventa laiku, vēl Irēna

Sveces vainagā var būt vienādas vai dažādas , atkarībā no valsts tradīcijām.
Ir sācies četras nedēļas ilgais laiks līdz Ziemassvētkiem !
Svētīgu, siltu, gaišu Adventa laiku, vēl Irēna

Sveces vainagā var būt vienādas vai dažādas , atkarībā no valsts tradīcijām.
Ja jau kādu laiku prāto, kā šajā gada nogalē iepriecināt vecākus vai vecvecākus, nu atrisinājums ir rokā! Kā zināms, katrs gājiens uz teātri mums ir kā svētki, kad saposties un doties izbaudīt vakaru kopā ar mīļoto vai draudzenēm. Tev ir iespēja pasniegt šo sajūtu kādam svētkos, uzdāvinot Dailes teātra dāvanu karti!
Dailes teātris piedāvā dāvanu kartes Ls 10 (EUR 14,23), Ls 15 (EUR 21,34), Ls 20 (EUR 28,46) un Ls 25 (EUR 35,27) vērtībā. Dāvanu kartes derīgas gadu no pirkšanas dienas. Dāvanu karte izpērkama vienā reizē. Dailes teātra Dāvanu kartes iespējams iegādāties un izpirkt tikai Dailes teātra kasē.
Stress, miega trūkums un apkārtējās vides piesārņojums ir tikai daļa no saspringtā modernās sievietes dzīves ritma. Šie faktori nereti noved pie dažādām ādas nepilnībām – paplašinātām porām, apsārtuma, blāvas, nevienmērīgas ādas krāsas. Tāpēc ir pienācis laiks sevi iepriecināt un iegādāties tonālo krēmu un konsīleri Better Skin no Maybelline New York.
Sekojot līdzi jaunākajām skaistumkopšanas tendencēm, Maybelline New York 2014.gada janvārī piedāvās jaunu tonālo krēmu un konsīleri Better Skin, kas nodrošinās 16 stundu noturību un uzlabos ādas izskatu 3 nedēļās.

Pieejami 8 tonālā krēma un 2 konsīlera toņi.
Tā sastāvā esošais stimulējošais vielu komplekss (vitamīna B5, magnija, vara, cinka kombinācija) acumirklī mitrina un pilnveido ādu, bet anti-oksidants Actyl-C palielina ādas elastību, samazina pigmentāciju, apsārtumu un blāvumu.
Vairāk kā 60% meiteņu kautrējas no sava smaida… Ja arī tev šķiet, ka tavs smaids nav pietiekami skaists, izlasi šo rakstu!

Skaists smaids mūsdienās – tas ir ne tikai Holivudas zvaigžņu slepenais ierocis. Beidzot arī tu varēsi uzsmaidīt VIŅAM tā, ka viņš to vienkārši nespēs aizmirst!
Tagad arī Latvijas tirgū parādījušās Vācijā ražotās zobu pastas un zobu balināšanas līdzekļi – Miradent. Tā ir sērija zobu kopšanai mājas apstākļos, kas palīdz sasniegt lieliskus rezultātus – atbrīvoties no zobu jutīguma, stiprināt tos un padarīt smaidu sniegbaltu. Turklāt Miradent neizputinās tava maciņa saturu. Pārliecinies par to pati!

Zobu pasta visiem dzīves gadījumiem
Zoba virsmu klāj acīm neredzama plēvīte, kurai pielīp dažādas nogulsnes, kas zobiem piešķir dzeltenu nokrāsu. Šīs plēvītes attīrīšanai daudzi izmanto abrazīvās zobu pastas. Tomēr balinošās zobu pastas nevajadzētu lietot nevietā, jo daudzas no tām bojā tavu zobu emalju. Vislabāk tās lietot pārmaiņus ar ārstnieciski profilaktiskajām zobu pastām, kas satur fluoru un kalciju. Tieši tāda ir Mirafluor C. Tās sastāvā ietilpst jaunās paaudzes Amino fluorīds (Olafluor). Tas dziļi iekļūst zoba cietajos audos, tādējādi vēl labāk aizsargājot to no kariesa un zobu aplikuma.
Bet ja tavi zobi jau ir ļoti jutīgi, ir vērts kādu laiku palietot speciālu pastu, kas spēj cīnīties ar šo problēmu – Mirasensitive hap plus. Tās sastāvā ietilpstošā viela Hydroxyapatite palīdz noslēgt jutīgās zoba daļas, bloķējot nervu galus. Jau pēc pāris tīrīšanas reizēm tu varēsi aizmirst par jutīgiem zobiem!

Zobu balināšanas līdzeklis – skaists smaids 7 dienās!
Zobu balināšanas līdzekļi, kas paredzēti mājas apstākļiem, šodien ir samērā daudz – tie ir gan zīmuļi, gan sloksnītes, gan arī dažas zobu pastas.
Miradent piedāvā vienu no visnekaitīgākajiem un saudzējošākajiem līdzekļiem – zīmuli zobu balināšanai MiraWhite Oxygen, kurš tikai 7 dienās paveiks brīnumus ar tavu smaidu! Tas ir piemērots pat jutīgu zobu un smaganu īpašniecēm, jo nesatur peroksīdu un pilnībā nav abrazīvs. To ir arī vienkārši lietot, jo nav nepieciešamas speciālas kapes.
Kur tu vari iegādāties nedārgos skaista smaida līdzekļus – Miradent:
Vācu produkciju Miradent iespējams iegādāties Stockmann, Sky, Rimi, Douglas, Drogas veikalos, Euroaptiekā un citās vietās visā Latvijā.
Uzsmaidi pasaulei, un pasaule uzsmaidīs tev!

Ziemas Rīgas restorānu nedēļas atklāšanā Rīgas labāko restorānu šefpavāri pagatavoja lielākos gardēžu adventes vainagus. Taču nākamās nedēļas laikā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt kādu no restorāniem, lai smeltos idejas gaidāmajām svētku maltītēm.
Ziemas Rīgas restorānu nedēļa norisināsies no 2. līdz 8.decembrim. Tās laikā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs iepazīt Rīgas restorānu ziemas piedāvājumu par īpaši demokrātisku cenu. Gan pieredzējušiem gardēžiem, gan tiem, kuri restorānus apmeklē retāk, tā būs iespēja nobaudīt Latvijas vadošo šefpavāru kulinārās variācijas Ziemassvētku maltītei un smelties idejas savam svētku galdam. Izmantojot savu pieredzi un radošo skatījumu, pavārmākslas meistari piedāvās gan tradicionālos Latvijas Ziemassvētku ēdienus mūsdienīgā veidolā, gan pilnīgi jaunu svētku ēdienkarti.
Ziemas Rīgas restorānu nedēļas ēdienkartes izstrādājuši Latvijas atzītākie šefpavāri, kuru vidū ir Māris Jansons, Raimonds Zommers, Ingmārs Ladigs, Heinrihs Erhards, Māris Astičs un daudzi citi. Tajās iekļauti gan ēdieni, bez kuriem iztiek tikai retais svētku galds – nēģi, skābēti kāposti, dažāda veida cepeši, medījums, cepti āboli, deserti ar rudzu maizi un brūklenēm, gan tādi jaunumi kā līdakas burgers, pīlādžu zupa un jūras asaris.
Ziemas Rīgas restorānu nedēļā piedalīsies 21 Rīgas restorāns, kas saviem apmeklētājiem piedāvās trīs ēdienu maltīti par īpaši pievilcīgu cenu – 10,50 latiem (14,94 eiro).
Ziemas Rīgas restorānu nedēļā baudīt svētku maltīti aicina: 3 naži, 3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”, Academy, Aleks, Ambiente, Aqua Luna, Avalon, B-Bārs restorāns, Benjamiņš, BIBLIOTĒKA No1 Restorāns, Burkāns, Garage, HE’s restorāns, Kaļķu vārti, Key to Riga, La Boheme, Le Dome, Olive Oil Trading Co, Ostas skati, Tinto un Valtera restorāns. Ziemas Rīgas restorānu nedēļas piedāvājums restorānos pieejams, veicot iepriekšēju galdiņa rezervāciju izvēlētajā restorānā.
Klikšķini šeit, lai lasītu restorānu sarakstu un ēdienkartes.


2. decembrī, Pasaules AIDS dienas ietvaros, MFD Veselības centrs “Dziedniecība” piedāvā nodot asins analīzes uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) bez maksas.
Katru gadu decembra sākumā pasaulē tiek atzīmēta AIDS diena, kuras ietvaros notiek dažādi pasākumi un akcijas, lai sabiedrību informētu par AIDS izplatību un bīstamību, kā arī cīņu pret nāvējošo slimību.
Galvenie inficēšanās ceļi ir:
Kaut arī HIV ir neizārstējama slimība, tomēr ar katru gadu medikamentu klāsts HIV inficēto cilvēku ārstēšanai pieaug. Tiek uzskatīts, ka HIV inficēta persona, saņemot savlaicīgu, adekvātu terapiju var nodzīvot pat vairākus gadu desmitus, tāpēc inficētajam ļoti būtiski diagnosticēt šo saslimšanu pēc iespējas ātrāk.
Visi interesenti, kas vēlas nodot asins uz HIV bezmaksas, tiek gaidīti 2. decembrī MFD Veselības centrā “Dziedniecība”, Rušonu ielā 15, Rīgā, no plkst. 13.00 līdz 18.00, 112. kabinetā. Sīkāka informācija: Tālr. 67131313.
“Par cilvēkiem var spriest pēc tā, kur viņi dzīvo, vienalga, lielpilsētā, mazpilsētā, laukos, mežā, siena šķūnī…” Nē.

Protams, mēs visas vēlamies iepriecināt tuviniekus ar foršākajām dāvanām. Taču bieži vien pēc Ziemassvētkiem mēs attopamies ar caurvēju makā un bankas kontā, kas it nemaz nav forši. Lūk, padomi,kā izdarīt gudras izvēles veikalā, neiedzīvojoties sirdsapziņas pārmetumos.
1. Pierēķini papildus tēriņus
Kad tu veido tēriņu sarakstu Ziemassvētku sezonai, padomā arī par citām lietām, ne tikai dāvanām. Neaizmirsti pieskaitīt arī citus izdevumus – sākot no transporta izdevumiem uz mājām, apsveikumu kartiņām, jaunas kleitas cenu, friziera un manikīres apmeklējumu un citus svētkiem raksturīgus tēriņus.
2. Uzmanību, gatavību… Iepērkamies!
Neticami, bet 2012. gada pētījumā tika atklāts – jo agrāk tu sāksi iegādāties svētku dāvanas, jo mazāk naudas tu iztērēsi! Līdz ar to ir vērts apdomāt un iegādāties dāvanas saviem tuvajiem vēl pirms veikalos sākas masu psihoze.
3. Savaldi sevi
Mirdzoša kleita, piemīlīgs bilžu rāmītis, visskaistākais zīda gultasveļas komplekts… Droši vien arī tu ar mokām turies pretī visu to skaisto lietu kārdinājumam, kas ap šo laiku parādās veikalu skatlogos. Bet, ja tiešām vēlies ietaupīt, apņemies šīs liets neaiztikt – pavisam burtiski! Haptikas – pieskāriena zinātnes – pētnieki uzskata, ka kāda priekšmeta turēšana rokās palielina piederības sajūtu, līdz ar to tu vēlēsies to iegūt savā īpašumā. Kādā citā pētījumā atklāts, ka pat visparastākā priekšmeta turēšana rokās palielina vēlmi to nopirkt un iztērēt par 10% vairāk naudas. Tāpēc svētku sezonā seko mantrai: “Skaties, bet nepieskaries!”
4. Apstādini mirkli
Tu taču zini situācijas, kad dodies apģērbu veikalā pēc, piemēram, šalles māsai, bet iznāc arī ar jauniem svārkiem, auskariem un rokassomiņu? Jēlas un Stenfordas pētnieki to sauc par “iepirkšanās mirkļa efektu” – pēc vienas lietas nopirkšanas tev ir daudz grūtāk sevi apvaldīt un neiegādāties vēl ko iekārojamu. Lai no tā izvairītos, pēc katra pirkuma ievelc dziļu elpu – ja iepērcies internetā, tad izslēdz datoru uz pāris stundām un apdomā, vai tas tiešām tev vajadzīgs, bet, ja ķemmē tirdzniecības centru, dodies ārā no veikala un atgriezies tikai tad, kad esi pārliecināta, ka šī lieta tev tiešām ir vajadzīga.
Biju tikko pabeigusi augstskolu un zināju, ka tikai tagad mana dzīve un karjera sāksies pa īstam. Biju jau darba meklējumos, izsūtīju CV uz attiecīgajām darba vietām un man pašai par izbrīnu lielākā daļa no tām mani sauca uz darba interviju. Aizgāju uz trīs daudzsološākajām darba intervijām un atlika vien izlemt man pašai.

Diemžēl pašā vasaras sākumā cietu avārijā, nācās 2 nedēļas pavadīt gultas režīmā un atlikušo vasaru dzīvot mierīgi un apdomīgi. Vecāki mani pierunāja atteikties no visiem darba piedāvājumiem un atsākt meklējumus septembrī. Mēnesi pavadījusi vecāku aprūpē izlēmu, ka man vajag atpūsties vienai un kārtīgi apdomāt savu nākotni un ko tad es pati īsti no tās vēlos. Atcerējos, kādu ļoti mājīgu viesu māju klusā un mierīgā vietā pie jūras. Bija iespēja noīrēt arī mazākus namiņus tai apkārt. Tad nu nolēmu uz nedēļu doties uz turieni, sakopot domas un rast skaidrību. Pirmo nakti pavadīju šūpuļtīklā, klausoties jūras šalkoņā. Nākamajā dienā pamanīju, ka uz blakus namiņu, kas atrodas nepilnus 20 metrus tālāk no namiņa, kurā mitinājos es, ir atbraucis vēl kāds. Nodomāju: “Nu tik vien man bija tā miera un klusuma…”. Par cik bija ļoti karsta vasaras nakts, vienā apakšveļā sēdēju ērtajā šūpuļkrēslā un lasīju kādu romānu. Pēkšņi radās sajūta, ka kāds mani vēro, bet nepievērsu uzmanību, jo kurš gan meža vidū pie jūras varētu mani vērot. Pēc laika šī sajūta mani nepameta, pacēlu acis no grāmatas un pamanīju, ka pie pretējā namiņa loga stāv kāds vīrieša siluets, neko vairāk nevarēja redzēt. Nenoliegšu, ka tajā brīdī man palika neomulīgi, aizslēdzu durvis, izslēdzu gaismu un devos pie miera. Nākamajā rītā pamodos ar šo pašu domu galvā, tāpēc devos ārā ar lielu ziņkāri uzzināt, kas ir šī blakus namiņa iemītnieks. Bet nekā, šis noslēpumainais vērotājs nebija nekur redzams. Nodomāju, ka mani uzmundrināt spēs dzestra rīta pelde. Uzvilku peldkostīmu, paņēmu dvieli un devos uz jūas pusi. Nonākot pie kāpām pamanīju, ka kāds peldas. Par cik mēs bijām vienīgie, kas šajā vietā dzīvo, nodomāju, ka tas ir noslēpumainais vērotājs. Es vēroju viņu no kāpas augšas, kad viņš pacēla galvu un ieraudzīja mani. Šādi mēs lūkojāmies viens uz otru vismaz 3 minūtes, kas tajā brīdī likās kā 3 stundas. Nenoliegšu, ka, vismaz no augšas, šis vīrietis izskatījās ļoti pievilcīgs, vecāks par mani, ar skaistu un trenētu miesasbūvi. Es nesaņēmos, lai nokāptu lejā.
Pienāca vakars un es ar maza bērna nepacietību nevarēju sagaidīt, vai arī šovakar viņš atkal mani vēros? Uz brīdi piemirsusi par šo svešinieku, es nolēmu sakārtot savu istabiņu. Piegāju pie loga, lai aizvērtu aizkarus, un pamanīju viņa skatienu – šoreiz viņš sēdēja un lasīja grāmatu, bet redzēju, ka viņa acis ir pievērstas man. Tagad skaidri varēju redzēt viņa seju, un jā, viņš bija sasodīti pievilcīgs. Nolēmu aizkarus netaisīt ciet. Neticami, bet šīs neomulīgās sajūtas un bailes bija pāraugušas iekārē. Nolēmu izaicināt likteni. Veltīju svešiniekam skatienu un devos ārā. Apsēdos pie ugunskura un iekūru to. Pēc neilga brīža aiz muguras sadzirdēju soļus. Viņš atnāca, apsēdās man pretī un patīkami nosvērtā balsī pajautāja, vai drīkst man pievienoties. Es pamāju ar galvu, neko vairāk tajā brīdī nespēju izdarīt. Kādu brīdi pasēdējuši viņš pajautāja, vai nevēlos nopeldēties. Nezinu, kas tajā brīdī notika manā galvā, bet es piekritu. Nodomāju, ka nu jau tālākais scenārijs ir pavisam skaidrs. Bet nekā, mēs nopeldējāmies, neko daudz nerunājot, bet tieši šādas sajūtas man bija vajadzīgas. Uzkāpuši atpakaļ augšā, mēs draudzīgi atvadījāmies. Stāvēju pie sava namiņa durvīm ar mazu vilšanās sajūtu, šortu kabatā meklēju atslēgas. Ejot iekšā, man no aizmugures virsū uzgrūdās virsū viņš. Spēcīgi satverdams vidukli, viņš mani skūpstīja tik kaislīgi kā neviens to nekad nebija darījis. Es atbildēju ar to pašu un pārējais aizpeldēja kā sapnī. No rīta pieceļoties nudien nesapratu – tā bija realitāte vai sapnis. Ieraudzījusi atstāto zīmīti uz galda, sapratu, ka viss bija pa īstam. Tajā viņš bija uzrakstījis savu e-pasta adresi, lūdzot vēl kādreiz mani satikt. Izejot ārā redzēju, ka viņa mašīna vairs nebija. Atlikušās dienas pavadīju pāris metrus virs zemes.
Braucot mājās visu ceļu domāju par notikumu ar noslēpumaino svešinieku – jā, es pat nezināju viņa vārdu. Skatījos uz viņa atstāto zīmīti nolēmu, ka šim piedzīvojumam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir un jebkāds turpinājums var sabojāt šī brīža sajūtas. Gribēju, lai tādas tās paliek vienmēr. Lapiņu izmetu pa automašīnas logu.
Kad vasara beidzās, bija laiks atkal pievērsties darba meklējumiem. Paziņa man pateica par brīvu vakanci kādā ļoti prestižā uzņēmumā. No rīta saposusies devos uz darba interviju. Ejot iekšā darba devēja kabinetā es gandrīz paģību. Tur viņš sēdēja, mans noslēpumainais svešinieks. Viņa acīs arī bija manāms pārsteigums, bet viņš lieliski spēja noslēpt jebkādas emocijas. Protams, darbu es dabūju un nu jau aprit gads, kopš tur strādāju. Ar šo svešinieku jeb darba devēju man nav pārāk ciešas attiecības, jo šķiet, ka mēs abi no tā baidāmies. Taču ik dienu starp mums ir spēcīga spriedze un zinu, ka jebkurā brīdī kāds no mums to neizturēs.
Sofija (24)

Seišelu salas ir viena no pasaules skaistākajām vietām, kurp doties baudīt sauli, krāšņo dabu un okeāna burvību. Ne velti viens no pirmajiem Seišelu salas Pralēnas apmeklētājiem domāja, ka atradis Ēdenes dārzu.
Kad ziemas aukstums un tumsa mani bija pavisam nogurdinājuši, visvairāk par visu es vēlējos apgulties siltās smiltīs pie ūdens un aizvērtām acīm klausīties putnu un viļņu dziesmās. Vispirms izrēķināju, cik daudz man ir brīvdienu, tad – cik daudz naudas, un pēc tam mēģināju to savienot ar vēlmēm. Turcija, Ēģipte un Apvienotie Arābu Emirāti mani nevilināja, Kanāriju salas biju jau apskatījusi, bet Azoru salās bija vēl auksts. Atlika Karību, Maldīvu un Seišelu salas. Skatoties bildes un lasot pieejamos interneta avotus, izvēlējos Seišelas – granīta un koraļļu salu grupu Indijas okeānā.
Lidojums bija ļoti, ļoti nogurdinošs, bet, attopoties piesātināti zaļajā, svaigajā un siltajā Viktorijā (Seišelu republikas galvaspilsēta, kas atrodas uz galvenās – Mae – salas), tas aizmirsās. Lai izvairītos no burzmas un lieliem tūristu bariem, viesnīcu bija rezervējusi Pralēnā – salā, kas atrodas stundas braucienā ar prāmi. Ar Cosmo lasītājām vēlos padalīties tajā, kas man patika visvairāk.
Pasaules top pludmale
Pralēnā atrodas viena no pasaules top 10 skaistākajām pludmalēm – Ance Lazio. Tā ir klinšu ieskauta lagūna, kas atgādina Bounty šokolādes reklāmā redzēto: baltas, smalkas smiltis, tirkīzkrāsas ūdens un palmas. Nevienas jūras zāles, ūdens tikai par pāris grādiem vēsāks nekā gaiss, cilvēku nav daudz, un, jau ieraugot šo vietu, zināju, ka tieši par to Rīgas drēgnumā esmu sapņojusi. Kāda cita pludmale – Ance Georgette – šķita vēl interesantāka. Tā ir nedaudz mazāka, taču viļņi tur bija tik spēcīgi, ka gāza no kājām. Turklāt, lai nokļūtu šajā pludmalē, jāmēro ceļš cauri kādas luksusa viesnīcas golfa laukumam, kas mežonīgajā dabā izskatās tik sapucēts, ka tur ieiet ļauts vien ar iepriekšēju oficiālu pieteikšanos caur viesnīcu. Pralēnas pludmales ir pieejamas visā 38 km2 lielajā salā. Skaistākas, mazāk pievilcīgas, pilnākas un tukšākas, taču šīs divas tiešām bija īpašas.
Zemūdens pasaule
Viesnīcas un vietējie iedzīvotāji tūristiem piedāvā gan daivingu, gan snorkelēšanu – koraļļi, gliemežvāki, 900 sugu zivis ar savu krāsu daudzveidību burtiski paralizē. Es snorkelēju pirmoreiz un, sapratusi, kā var reizē elpot, peldēt un skatīties, par redzēto biju pilnīgā sajūsmā. Lai pievilinātu zivis, mūsu viesnīcas jahtas kapteinis tās baroja ar maizi, un to saradās īpaši daudz. Viena ziņkārīga zilgani caurspīdīga zivtele peldēja tikai dažu centimetru attālumā no manas maskas, un likās, ka tā skatās man acīs. Aizraujoši. Daudz tūristu uz Seišelu salām brauc makšķerēt, jo šeit ir iespējams noķert lielo lomu – runā, ka te mīt viseksotiskākās zivju sugas.
Mīlestības rieksts
Pralēna ir vienīgā vieta pasaulē, kur brīvā dabā aug kokosrieksts Coco de mer. Tā forma atgādina sievietes klēpi, un šis simbols tiek izmantots visdažādākajos Seišelu salas suvenīros. Koks izaug aptuveni 30 metrus garš, tam ir vēdekļveida lapas. Sievišķie un vīrišķie koki atšķiras – sievišķajiem auglis ir jau pieminētais rieksts, kas attīstās aptuveni 6–7 gadus, izaug lūdz pusmetram diametrā un sver līdz pat 30 kg. Savukārt vīrišķā koka auglis ir līdz metru garš ziedošs… loceklis. Lieki piebilst, ka auglis ir aizsargājams un to izmanto nevis uzturā, bet ajūrvēdas un ķīniešu medicīnā. Šī augļa sula esot viens no spēcīgākajiem afrodīzijiem, taču man to nebija lemts izmēģināt. Kas zina, varbūt tā ir vienkārši skaista leģenda.
Melnās pērles
Pralēna ir vienīgā vieta Indijas okeānā, kur audzē melnās pērles. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet, jo, lai tiktu pie šādām pērlēm, īpašas austeru sugas pērlenēs ar ķirurga precizitāti iestāda Misisipi upes gliemeņu perlamutra bumbiņas, kas trīs gadu laikā izaug par īstām pērlēm sudraba, zilganā, zaļganā, baklažānu un grafīta toņos. Pērļu fermu par simbolisku samaksu iespējams apskatīt klātienē. Fermas baseinos tiek audzēti dažādu krāsu koraļļi, kurus eksportē uz Eiropu, lai izdaiļotu turienes akvārijus. Tā kā pērles audzē okeānā, to klātienē apskatīt nevar. Ja paveicas, ir iespējams pavērot, kā tās tiek lobītas ārā no gliemenēm, taču fermas telpās apmeklētājiem piedāvā noskatīties filmiņu par pērļu audzēšanu un izstādi, kurā redzamas visas audzēšanas stadijas. Promejot, protams, pieejams arī veikaliņš, kurā lētākie pērļu bumbiņu auskariņi maksā ne vairāk ne mazāk kā 900 eiro. Par kaklarotu iespējams tikai sapņot…
Bruņurupuču sala
Seišelu salās mājo visdažādāko sugu putni, to dziedāšana ir neatņemama atvaļinājuma sastāvdaļa. Brokastīs kruasāna drupačas diedelē vietējais “zvirbulis” koši oranžā krāsā un citi ne mazāk eksotiski dziedoņi. Pralēnā dzīvojot arī melnais papagailis, taču ne dabas parkā, ne citur uz salas man to neizdevās ieraudzīt. Starp pastāvīgajiem salu iedzīvotājiem ķirzakām un krabjiem neviena indīga mošķa nav. Katrā ziņā odu, par kuriem mūs tik sparīgi brīdināja viesnīcas administrācija, tur ir vismaz 10 reizes mazāk nekā jūnijā Latvijas laukos. Runā, ka Seišelās esot četru sugu čūskas, taču tās nav indīgas. Toties uz Curieuse salas brīvā dabā sastopami milzīgi bruņurupuči – to tur esot ap 500. Lēnīgie zālēdāji brīvi pārvietojas pa apkārtni, un, šķiet, ka cilvēki viņus netraucē. Vietējie stāsta, ka tie dzīvo aptuveni 200 gadus, tāpēc, iespējams, tos satiks vēl mūsu bērni un bērnu bērni.
Ko vēl piebilst… Ēdiens tur ir garšīgs – kā jau pienākas, visdažādākās zivis un jūras veltes, kreoliešu tradicionālā virtuve, turklāt pagatavota eiropiešu vēderam saprotamā veidā. Bijušās angļu un franču kolonijas ietekme ir jūtama gan kultūrā, gan valodā, gan iedzīvotājos. Tā ir vieta, kas arī man turpmāk asociēsies ar paradīzi un kur es gribēšu atgriezties.
Noderīgi!
Oficiālās valodas ir angļu un franču.
Klimats ir vienmērīgs visu gadu: 24–30 grādu, taču diezgan mitrs. Stiprs vējš ir reti, karstākie mēneši ir marts un aprīlis.
Vairāk nekā 90% salas iedzīvotāju ir kristieši.
Lai arī salās ir vietējā valūta (Seišelu rūpija), visur iespējams norēķināties ar ASV dolāriem un eiro.
Teksts: Linda Burmeistare.

7. decembrī Starptautiskais sieviešu klubs Rīgā sadarbībā ar ārvalstu vēstniecībām aicina apmeklēt eksotisku Ziemassvētku labdarības tirdziņu un iegūt spilgtas emocijas, apmeklējot vairāk nekā 25 vēstniecību sagatavotos dāvanu stendus, baudot dažādu valstu nacionālās virtuves un piedaloties aizraujošā labdarības izsolē.
Tirdziņš ir lieliska iespēja jau laikus iegādāties jūsu mīļajiem neparastas un pārsteidzošas Ziemassvētku dāvanas – gan paštaisītus ēdienus un rotaslietas, interjera lietas, gan savai valstij tipiskas Ziemassvētku dāvanas, piemēram, no Korejas vai Ķīnas, Skandināvijas valstīm, Turcijas, Lietuvas u.c.
Visi ienākumi no izsoles un pārdotās produkcijas tiks ziedoti Latvijas labdarības organizācijām. Pagājušajā gadā tirdziņa laikā tika savākti vairāk nekā 20 000, kas ļāva atbalstīt trūcīgās ģimenes, jaunās māmiņas, vecāka gadagājuma cilvēkus un no vardarbības cietušus cilvēkus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Līdzekļi tika ziedoti Teikas bērnu namam, Krīzes centram bērniem un ģimenēm, Ronald McDonalds mobilajam aprūpes centram, Mātes Terēzes misionāru centram, Iļģuciema sieviešu cietuma jaunajām māmiņām, Auces krīzes centram “Namiņš”, Rīgas Anglikāņu baznīcas zupas virtuvei, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai, “Mārtiņa Māja” Liepājā, Irlavas bērnu namam, Centram cilvēkiem ar atkarībām “Bētlemes māja”, Krīzes centram “Marsa Gatve” un “Māras Centram”.
Tirdziņa norises vieta un laiks: 7. decembrī, no plkst. 11:00 – 16:00, Rīgas Domes telpās, Rātslaukumā.

Nozodz sev laiku…
Tas tak skan smieklīgi – mums pieder mūsu laiks, bet vai tiešām? Starp ikdienas steigu mēs pazaudējam tās 24 stundas vienā mirklī un jau atkal esam ierauti jaunā karuselī – visu sākot no jauna – rīta cēliens, darbs, studijas, māja, ģimene, draugi un vēl tikai nav jāvelta savu uzmanība un vēl vairāk savs laiks. Mēs ieejam ritmā kā pelītes ritenī – tikai uz priekšu, uz priekšu bez sākuma un beigām. Nē, beigas pienāk (cerams, ātrāk nekā, pēdējām mirklī), kad tu vienkārši apstājies un apskaties apkārt – kas notiek?
Mēs dzīvojam laikā, kur bez bezgalīgās skriešanas nekas īsti nenotiks. Tad kā lai atlicina sev kādu laiciņu, kādai labai grāmatai, pārdomām un varbūt pat vienkārši atpūtai, tajā pašā laikā neizjaucot ierasto skriešanas maratonu, kas sākās 7 no rīta un beidzas ap pusnakti. Ir cilvēki, kas pat tās svētās stundas – miega stundas pamanās izmanot kā treniņu nākamās dienas maratonam.
Es esmu iemācījos sev nozagt laiku, netraucējot savu dienas ritmu. Es izvēlos vilcienu – tā ir mana atbilde, es katru dienu pavadu braucienā uz Rīgu, kur iegūstu vairāk kā stundu sev – savām domām, nepadarītajiem darbiem un labām grāmatām, citus rītu pat veltu laiku mazam miedziņam pirms augstskolas. Lai cik ļoti man patiktu braukt ar mašīnu, kas ir daudz ērtāk, mazliet ātrāk, tomēr dodu priekšroku sabiedriskajam transportam. Izbaudu mazumiņu, ko spēju sev dot, protams, iepriecina arī doma par dabas saudzēšana!!
Tiksimies tur!!!
Turpinot iesākto tradīciju, arī šo ceturtdien, 28. novembrī, visas Cosmo meitenes tiek aicinātas uz īpašo Fun Fearless Cosmo Party galvaspilsētas karstākajā izklaides epicentrā – klubā Coyote Fly! Ballītes ietvaros tu varēsi uzklāt grimu īpašajā make-up stūrītī, ballēties DJ Markus Riva un DJ Gustavito ritmos, baudīt welcome drink un fotografēties pie Cosmopolitan foto sienas. Nenokavē un izbaudi ballīti Cosmo stilā!


No perfektām baltu smilšu pludmalēm līdz mežonīgām apbružātām piejūras klintīm – izvēlies tīkamāko atvaļinājuma galamērķi! Cosmo apkopoja foršākās atpūtas vietas Eiropā, kā arī slavenību iecienītus kūrortus visā pasaulē.
Cala d’en Serra, Ivisa
Ivisa ir visas pasaules ballīšu zvēru iekārotākais mērķis un klubu mūzikas meka. Spānijai piederošā Vidusjūras sala var lepoties ar baltām smiltīm, stilīgiem bāriem un lieliskiem naktsklubiem, kas katru nakti pulcē tūkstošiem cilvēku. Ivisas pludmalēs ir patiešām daudz atpūtnieku, tāpēc vietējie augstu novērtē mieru un harmoniju grūtāk sasniedzamos līčos. Lai nokļūtu līdz kārotajai miera ostai, nereti jāmēro tāls un sarežģīts ceļš, taču tas vienmēr ir tā vērts. Viena no skaistākajām vietām noteikti ir Cala d’en Serra pludmale. Lai to sasniegtu, tev nāksies braukt pa akmeņainu, līkumotu ceļu, kas beigās kļūs tik apgrūtinošs, ka tālāk būs vieglāk iet kājām. Pakava formas līci ar perfekti zilo ūdeni ieskauj augstas klintis, kas Ivisas pērli sargā no tūristu pūļiem. Šajā pludmalē tu varēsi baudīt fantastisku zemūdens pasauli, tāpēc paņem līdzi niršanas vai snorkelēšanas aprīkojumu. Pēc peldēšanas, niršanas un sauļošanās dodies iestiprināties vienīgajā pludmales kafejnīcā, ko tur ierīkojis kāds vācu pāris. Nobaudījusi Vidusjūras krastā grilētu zivi un rozā vīnu, tu šajā pludmalē iemīlēsies uz mūžu.
Pozitāno, Itālija
Netālu no Amalfi kalniem tu atradīsi gabaliņu paradīzes – Pozitāno pludmali. Ienirsti topāza krāsas ūdenī vai dodies pastaigā gar krastu un izbaudi pludmales šarmu. Piekrastes klintīs celtais ciemats var lepoties ar dažādu krāsu namiņiem, kas izdaiļo jau tā perfekto pludmales ainavu. Pēc pastaigas gar jūru dodies uz ciematu nobaudīt daudzveidīgo mākslu un vēsturi, kā arī gardākās picas, pastas, saldējumu un kafiju.
Kuršu kāpa, Lietuva
98 kilometrus garā Kuršu kāpa ir viens no lielākajiem Eiropas dabas dārgumiem, kas iekļauts UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā. Jūras, vēja un smilšu kopdarbs tiek dēvēts arī par Lietuvas Sahāru, jo šajā vietā valda mežonīgs un nepieradināts skaistums. Kuršu kāpa atrodas 10 minūšu prāmja brauciena attālumā no Klaipēdas ostas. Izīrē velosipēdu un dodies ceļā pa pludmali, meklējot labāko vietu atpūtai, piknikam vai vienkārši saules baudīšanai. Vēlāk apmeklē netālu esošo zvejnieku ciematu Nidu, kas valdzina ar omulību, viesmīlību un rāmo eleganci.
Punta Molentis, Sardīnija
Lielākā daļa atpūtnieku traucas bagātnieku iecienītās Costa Smeralda pludmales virzienā. Bet, ja tu vēlies rast mieru un harmoniju, izvēlies Punta Molentis. Tā ir vienkārša, nepretencioza un mierīga vieta, kas var lepoties ar pasakaini skaistām smilšu strēlēm. Pludmale atrodas pie Villasimiusas ciemata, kur tirkīzzaļais ūdens skalojas ap augstām klintīm un baltām smilšu pludmalēm. Šeit nekad nav daudz cilvēku (jo apkārtnē trūkst pienācīgu naktsmāju), bet, ja tu meklē romantisku vietu piknikam, šī būs īstā izvēle.
Patara, Turcija
Šī leģendām apvītā Vidusjūras pludmale var lepoties ar senu vēsturi un skaistām ainavām, turklāt tā ir salīdzinoši lēti un viegli sasniedzams galamērķis. Saskaņā ar nostāstiem tieši šajā senajā ostas pilsētā piedzimis grieķu dievs Apollons. Pataras pludmalē tu ne tikai varēsi iegūt skaistu iedegumu un labi atpūsties, bet arī apskatīt aptuveni 2000 gadus senas drupas.

Pinarello, Korsika
Ja vēlies izbaudīt patiesu Vidusjūras romantiku, dodies uz Pinarello līci Korsikā. Piekrastes zvejnieku ciemā vari nogaršot svaigas jūras veltes vai vienkārši iet pastaigā gar krastu, pēdām grimstot pludmales baltajās, mīkstajās smiltīs. Vēlāk vari uzkāpt Dženovas skatu tornī, lai pajūsmotu par kalnu un jūras ainavu. Ja pastaigā iesi pa vietējo iedzīvotāju iemīto taku, varēsi izbaudīt neskaitāmas pasakaini skaistas lagūnas un aromātiskus skujkoku mežus.
Zlatni Rat, Horvātija
Horvātijas garā krasta līnija un neskaitāmās salas var lepoties ar daudzām skaistām pludmalēm. Taču izcilākā no tām ir Zlatni Rat, kas tulkojumā nozīmē zeltainais rags. Lai izbaudītu unikālo dabas fenomenu, šo pludmali apmeklē tūristi no visas pasaules. Atkarībā no vēja virziena tā acu priekšā maina formu un veidolu. Perfekti zilos ūdeņus ieskauj sniegbaltu smilšu strēles un kuplas priežu audzes. Šis ir iecienīts sērfotāju un burātāju galamērķis, tāpēc te var priecāties ne tikai par dabas skaistumu, bet arī par seksīgu sportisku vīriešu klātbūtni. Pateicoties divus kilometrus garam veloceliņam, ceļš līdz jūras krastam ir viegls, ātrs un patīkams.
Vama Veche, Rumānija
Neoficiālā bohēmas, uzdzīves un pludmales ballīšu galvaspilsēta Eiropā ir Vama Veche. Ja tev apnikušas tradicionālās pludmales ar gulšņāšanu saulē un uzspodrinātu naktsdzīvi, šī vieta piedāvā visu pretējo. Vama Veche ir neliels ciematiņš Melnās jūras krastā. 80. gados bariņš draugu ar ģitārām nolēma šo vietu padarīt par hipiju iecienītu galamērķi. Arī pēc vairāk nekā 30 gadiem ciemats joprojām ir saglabājis unikālo, mazliet nobružāto un bohēmisko auru. Gandrīz katru nakti te pludmalē svešinieki kļūst par labākajiem draugiem, dzied pie ugunskura un izbauda lieliskas vasaras naktis. Lielākā daļa atpūtnieku nakšņo turpat jūras krastā uzslietās teltīs − pamošanās viļņu šalku pavadībā šīs vietas burvību tikai pastiprina. Bet, ja tev ir svarīgs komforts, pludmales apkārtnē ir pieejamas viesnīcas un hosteļi. Arī vietējie ir ļoti viesmīlīgi un labprāt piedāvās naktsmājas.
Zvaigžņu medniecēm
Iespējams, šie nebūs tuvākie un lētākie galamērķi, bet, ja savu dvielīti vēlies noklāt blakus Raienam Goslingam vai kādai citai superzvaigznei, pērc biļetes un dodies ceļā!
Sentropēza, Francija
Leģendārais kūrorts turpina piesaistīt tādas slavenības kā Sindija Krauforde, Toms Krūzs, Rianna un Ketrīna Zeta-Džonsa. Lielākā daļa slavenību un greznas uzdzīves cienītāju pulcējas pasaules šikākajā pludmales bārā Club 55.
Mikēnas, Grieķija
Skaistās Grieķijas salas ir ļoti iecienītas slavenību vidū. Šeit atpūšas Kurts Rasels, Naomi Kempbela un Maikls Duglass. Savukārt Toms Henkss un Toms Krūzs Mikēnās ir iegādājušies īpašumus un tur viesojas brīžos, kad tūrisma sezona ir pierimusi.
Maljorka, Spānija
Šī ir klasiska slavenību un aristokrātu atpūtas vieta. Maljorka ir eleganta un ekskluzīva, līdz ar to atvaļinājums šeit nebūs lēts. Īpašumus Maljorkā ir iegādājušies Maikls Duglass ar Ketrīnu Zetu-Džonsu.
Kanāriju salas, Spānija
Datoru ekrānsaudzētāju cienīgie skati Kanāriju salās ir piesaistījuši daudzas slavenības. Šeit vēsus kokteiļus malko Orlando Blūms, Miranda Kerra, Šakira, Meraija Kerija un citi pasaulē atpazīstami cilvēki.
Teksts: Ance Siliņa.
Es nedzīvoju pasaulē pirmo dienu. Vienmēr domāju, ka aptuvenos vilcienos zinu, ko no tās var sagaidīt, bet šķiet, ka šajās dienās manā uztveres un emocionālās pieredzes evolūcijā notika straujš izrāviens – es mazliet izaugu no pāri plūstošās cilvēkmīlestības. Tagad nezinu, ko ar šo sajūtu iesākt, bet laikam jau jāsaka – good for me.
Prātīgāk, protams, būtu nekustināt un neizsaukt jaunus smakas viļņus no tā, kas aprims pats, bet mani tik ļoti pārsteidza šajās dienās foruma sarunās novērotais, ka šoreiz nepaklausīju principam “paturi savu emocionālo caureju pie sevis”.
Runa pat nav par sērošanu, nesērošanu, līdzi jušanu vai nejušanu. Ir tāds jēdziens kā attieksme. Jā, varbūt kāds klusībā, sevī notikušo izjuta daudz dziļāk un sāpīgāk nekā kāds, kurš sistemātiski atskaitījās par savu sašutumu un sāpēm. Varbūt kāds raudāja dienu, varbūt kāds vien skumji nopūtās, varbūt kādam vispār bija vienalga, bet vai tas kādam no mums dod tiesības norādīt otram, kā viņam justies? Kā reaģēt, kā izturēties, ko domāt? Pārmest, demonstrēt savu viedokļa citādību aizskarošā formā? Pat ar visu skaisto virsrakstu “bet katrs sēro citādāk” tas ir pilnīgs bleķis.
Apzinos, kas šis ieraksts ļoti izklausās pēc jaunības maksimālisma sabrukuma epizodes, apzinos, ka šobrīd esmu dīvainā emociju kokteiļa iespaidā (kurš nesastāv tikai no vaimanāšanas, jo es šorīt izlasīju joku un, kauns un negods, iesmējos), apzinos, ka šo ierakstu, visticamāk, nokaunējusies un mīļā sirdsmiera labad drīz vien izdzēsīšu, bet kādēļ kāds savu racionālo un saprātīgo vai dziļi empātisko un līdzdzīvojošo nostāju spēj paust civilizēti, bet kādam jāizgāž tāda mēslu straume, ka pēcāk nezini, kā sevi atmazgāt, turklāt tēmās, pret kurām cieņa un inteliģenta pietāte būtu bijusi jāieaudzina jau mazotnē?
Laikā, kad visi ar siltumu acīs runā par to, cik vienota, sirsnīga un kaut vai domās līdzi esoša ir visa Latvija, man gribas pajautāt – kāds melnais caurums atrodas šeit, ja galvenokārt redzamas nekontrolētas nievas citādi domājošo virzienā?
Lai nu kā arī nebūtu, esmu kaitinošā, uz nerviem krītošā optimiste, tāpēc teikšu, ka es vienalga ticu – mēs visas esam labas. Pat ja no fasādes tas ne vienmēr redzams un ieslēpts dziļi pagrabstāvā.
P.S. Manis uzdotie jautājumi, protams, ir retoriski. Ja kādreiz dzīvē atradīšu atbildes, noteikti padalīšos.
Ir fantastiska sajūta pamosties blakus vīrietim, kuru mīlu, katru rītu būt laimīgai, ieraugot viņa smaidu un sajūtot to, kā viņš ar glāstiem apliecina, ka esi viņam mīļa un tuva, un saņemot rīta skūpstu, kas ievirza tavu dienu uz pozitīvās nots! Taču, kā jūtas tās sievietes, kuras pavada naktis blakus savam vīrietim, zinot vai nojaušot, ka nav vienīgās sava izredzētā dzīvē, un rīta skūpsta vietā saņem vien strupi pateiktu „Labrīt!”?
Sieviešu spēcīgi attīstītā intuīcija jau sen nevienam nav noslēpums, tāpēc daiļā dzimuma pārstāves parasti ir pirmās, kas sajūt šos šķietami, citu acīm nemanāmos signālus un piefiksē sīkumus, kas liecina par iespējamo vīriešu nodevību un sānsoli.
Vīrieši nemelo tik pārliecinoši kā mēs, sievietes. Mēs spējam loģiski izspriest, ka mūsu mīļotais brīvdienas vakarā, uzvelkot savu labāko kreklu un iesmaržinoties ar savām jaunajām, iepriekšējā nedēļā nopirktajām smaržām, droši vien ka nedodas uz pilsētu satikt draugus, no kuriem gandrīz visi ir devušies izbraukumā ārpus pilsētas. Nākamajā rīta, kad pamostamies gultā vienas, mēs nojautīsim, mēs apzināsimies, mēs sapratīsim, ka mūsu iemīļotais ir līksmi pavadījis karstu nakti, un viņš ir labi izgulējies, taču ne mūsu kopīgajā gultā, bet svešas sievietes apskāvienos.
Laikam ejot, mēs kļūstam arvien sīkumainākas. Mēs sākam rast iemeslu netīšām noklausīties svarīgas telefona sarunas, sāksim nemanot piefiksēt izmaiņas viņa dienas grafikā no ierastā, iespējams, pat meklēsim iespēju „iemest aci” viņa sociālajos portālos un aplūkosim pēdējās sarakstes vai zvanus mobilajā telefonā.
Daudzi mēdz teikt: mīlestība ar laiku izzūd, tāpēc arī maigums izzūd. Mūsu glāsti tiek uztveri ar nepatiku, un mirklī, kad piekļaujamies pie mīļotā, saņemam vien viņa ķermeņa valodas atteikumu. Mēs cenšamies un mēģinām, ceram un ticam, ka mūsu aizdomas, par kādas citas sievietes ienākšanu viņa dzīvē, nav nekas vairāk par iedomām un patiesais vīrieša garastāvokļa izmaiņu iemesls tiešām ir darbs, finansiālā situācija vai kāda cita neveiksme, kas viņus nomāc.
Bet ko darīt situācijā, kad mūsu rīcībā ir reāli pierādījumi par vīrieša neuzticību mums?Ticēt, ka tas nebija nekas vairāk par vienas nakts sakaru vai varbūt censties atgūt vīrieša iekāri kādā erotiskā veidā? Atrast šo sievieti un uzaicināt uz sarunu vai cīņas dueli, kā senajos laikos, uzvaras gadījumā paturot mīļoto tikai sev?
Taču ne vienmēr sānsolis nozīmē attiecību beigas. Tas var ienest jaunas vēsmas guļamistabā un izrādīties, kā laba bēgšana no rutīnas, lai saprastu savu kļūdu un nekad to vairs nepieļautu!
Vai cilvēks, kas vienreiz piekrāpis, darīs to atkal? Iespējams, ka nē, taču es izvēlējos neticēt attiecību veiksmes stāstiem, un, lai cik tas būtu sāpīgi, atvadīties no vīrieša, kurš izvēlējās ļauties citu sieviešu kārdinājuma, un neticēt viņa asarām mirklī, kad viņam nācās aiziet no manām mājām, domām un sirds.
Santa Samanta Stivriņa
21. novembrī kinoteātrī “Kino Citadele” vairāki simti cilvēku, kā arī sabiedrībā zināmas personības baudīja filmas pirmizrādes atmosfēru. Jau tagad prognozēts – “Bada spēles. Spēle ar uguni” kļūs par vienu no iecienītākajām šī gada filmām visā pasaulē. Latvijas kinoteātros tā skatāma no piektdienas, 22. novembra.

Filmas pirmizrādi Latvijā apmeklēta arī TV seja un Ghetto Games vadītājs Renārs Zeltiņš. “Pēc filmas jūtos izsalcis. Izsalcis pēc pirmās daļas, ko neesmu redzējis. Centīšos to noskatīties pēc iespējas ātrāk! Šī filma mani pārsteidza. Parasti tāda žanra filmas mani nesaista, taču šī – patika. Acis tīksminājās par Aleksandra Makvīna tērpiem, prāts – par filmas koncepciju, sirds pukstēja par action epizodēm. Galvenās lomas atveidotāja Lorensa bija līmenī,” saka R. Zeltiņš. “Došu filmai trīs acis ar skropstiņām no piecām, jo palika sāta sajūta. Un nevis tāpēc, ka izbira puse popkorna, bet pietrūka kas tāds, ko noteikti atradīšu pirmajā daļā. Pilnas piecas balles dodu “Bada spēļu” vadītāja tēlam – nospēlēja izcili un bija filmas odziņa.”
“Bada spēles. Spēle ar uguni” ir otrā filma, kas veidota, balstoties uz rakstnieces Sjūzenas Kolinsas (Suzanne Collins) pasaulē atzinību guvušajām grāmatām. Darbi stāsta par totalitāru Panemas valsti, kas sastāv no divpadsmit apgabaliem. Nabadzīgie apgabali ar izteiktu sociālo atšķirtību ne tikai uztur valsts galvaspilsētu Kapitoliju, bet arī ik gadu piedalās Bada spēlēs – nāvējošā cīņā par izdzīvošanu, kas izklaidē bagātniekus un kur uzvar tikai viens dalībnieks. Filmā piedalās tādas zvaigznes kā Dženifera Lorensa (Jennifer Lawrence), Džošs Hačersons (Josh Hutcherson), Elizabete Benksa (Elizabeth Banks), Stenlijs Tuči (Stanley Tucci), Laiems Hemsvorts (Liam Hemsworth), Vūdijs Harelsons (Woody Harrelson), mūziķis Lenijs Kravics (Lenny Kravitz) u.c.
Dažkārt, skatoties filmas, nodomāju: “Neticu, šitā gan dzīvē nekad nenotiek!” Un tad pēkšņi ar mani pašu gadās kāds muļķīgas komēdijas cienīgs pārpratums.
Pirms kāda laiciņa karināju uz lodžijas izmazgātās drēbes, kad mans divgadnieks piegāja pie durvīm, pievēra tās un par pāris milimetriem nospieda rokturi uz leju, bet pacelt rokturi uz augšu viņam vēl nesanāk… un tā mēs palikām katrs savā durvju pusē… un neviena cita mājās nebija. Izlaižot daļu par sirdsdarbības strauju paātrināšanos un bērna raudāšanu, manas filmas varonis izrādījās kāds garāmejošs vīrietis, kurš nepalika vienaldzīgs pret saucieniem no ceturtā stāva, uzklausīja problēmas izklāstu un piezvanīja uz manis nodiktēto numuru. Pēc tam jau happy end, mierināšana un apskāvieni bija tikai dažu minūšu jautājums.
Izpalīdzīgais varonis vēlāk izrādījās mans kaimiņš, ko līdz tam pat nebiju ievērojusi, taču tagad vienmēr sasmaidāmies un sveicināmies.
P.S. Stāsta morāle – iemācīties vismaz vienu ģimenes locekļa telefona numuru no galvas un nebūt tik kritiskai pret filmu scenārijiem.


Šo rindu autors, lūkojoties uz kājiņām un uz to, kas tajās savilkts, secina domāt- mode viļnveidīgi mainās un atkārtojas. Biezās zoles jeb t.s. plaformenes bija… 1)ap 70to sākuma gadiem aizvadītajā gadsimtā. Kad radās pirmās rokgrupas. Pēc tam: 2) astoņdesmito gadu sākumā- kaut kur reizē ar “disko” skaņām; 3) tūdaļ pēc Trešās Atmodas norisēm, kad pie tā paša uzradās pirmās “rietumu preču” piparbodītes atjaunojamā kapitālisma ekonomikā; 4) tagad – kad pat spicpadēdenēm ir “pieaugusi” klāt varen bieza zole (sk. Lielo Kurpi attēlā
). Šodienas spriedelējums ir par to- kur it tā lielā jēga skriet modei astē iepakaļus!?
Kas tad tas ir- modei skriet astē?* Laikam šis maratons notiek– lai paceltu pašapziņu. Caur to, ka moderni “es” izskatos un lūkojos no citu acu skatupunkta.
* Ir tik patīkami sajust: ka “par mani” sajūsminās. Latvietes (arī latvieši) gan sajūsmu skaļi neizpauž. Tas nav mūsu mentalitātē. Slēptā sajūsma ļoti bieži pāriet mazāk slēptā skaudībā. Tā gan nereti spiežas ārā caur vīlēm kā nedaudz deformēta āža kāja. Tostarp publiski (internetā, komentos zem rakstiem…) apliekot ar negalaimojošiem vārdiem daiļavas, kas nu pamanās būt modīgas 24/7 režīmā.
* Skriet pakaļ modei– tas nozīmē dārgi dzīvot. Aktuālie ģērbi un aksesuāri ar “lieliem” brendiem aiz astes: maksā jūtami dārgāk, kā parastās “bezvārdu” preces. Dažas modesdāmas, nēsājot zīmolus, nepasakot nevienu vardu, uzsver to – ka pašas (caur Vīrieša naudas maku) var atļauties dārgi dzīvot. Izsaucot jaunu skaudību vilni apkārtējos skatītājos. Un tas ir zināms, skaudība emocionāli “baro” apskaužamās personas ego-ES. Kaut kur dzirdēts arī teiciens: ko tik neizdarīsi mīlestības un… skaudības pēc.
* Pieminētajām kurpītes uz platformas ir vēl viena nianse. Tās padara garākas nēsātājas. Ja agrāk mēs lauzām šķēpus par to: augstie papēži vs veselība, tad tagad krustojam domu zobenus citā frontē – spicenes ar vai bez plaformenes. Garākas (ar daziem izņēmumiem) grib visas Sievietes. Daudzas Dāmas (ne vienmēr pamatoti) slepus pārdzivo “resnuma kompleksu”, un spicenes – pie tam uz augstas plaformas – ir labs līdzeklis, lai publiskā pastaigā apmierinātu papildus ambīcijas pēc slaiduma.
* Modes bumus rada arī paši ražotāji. Piepalīdzot reklāmas kantoriem un pārdevējiem. Lai ar maksimālu atdevi ķertu “uz viļņa” cilvekus. Padarot kaislīgos iedzīvotājus par patēriņa Lielkungiem un reizē arī Upuriem. Iepirkšanās kāre – arī tā ir sava veida atkarība, ar kuru vismaz daži mūsu vidū ir nopietni saslimojušies. Masu noiets- tas ir izšķirigais dzinulis kurpju un modes ģērbu kapitālistiem dzinulis strādāt. Viss mums ir nopietni, arī šis platformeņu uzbrukums!
Man pie mēteļa joprojām ir karoga lentīte, bet tā tur būs tikai vēl šo nedēļu. Jo, kā teica mans kursa biedrs: “Ja to valkāsi katru dienu, vairs nebūs tās īpašās sajūtas svētkos”. Un īpašā sajūta bija.
…
http://ifcatscouldtalkblog.wordpress.com/2013/11/20/iededzies-par-latviju/


Tas mūžīgais jautājums „Vai esmu pietiekami tieva? Cik šajā porcijā ir kalorijas? Šokolādes kūka, nē paldies es esmu uz diētas!” Katrai no mums ik palaikam šis jautājums Vai esmu pietiekami tieva? ienāk prātā. Bet ne pa to šodien galvu lauzu, es ilgi domāju par to cik daudz mēs sevi ar šim domām nomocām, jo vienmēr kaut kas nebūs tā. Man kā vienai no apaļīgajām meitenēm šis jautājums ir aktuāls. Vai man patīk tas ko es redzu spogulī – nē, bet vai tas man traucē dzīvot – nē. Un tad tu sāc aizdomāties, vai ir vērts iekļauties tajās pelēkajās masā un būt ar vienā izmērā ar visiem citiem. Jā, barā tev neviens neuzsauc dzērienu, tomēr tevi uzaicina uz kafiju pēc atklātas sarunas. Ar ko tu vēlies izcelties – ar zināšanās vai perfektu augumu?(Protams, ir meitenes, kas ir perfektas visā – un tomēr viņas sevī vienmēr atradīs mīnusus) Šīs nav atrunas – Nē, es nerunāju par izēšanos un sporta nīšanu. Kas var būt labāks par rīta skrējienu vai labu sporta spēli ar draugiem?! Galu galā nenāk par ļaunu kādreiz pasvīst sporta zālē, bet atgriežoties pie sākuma idejas – Vai ir viss savs laiks jāvelta tam lai ievērotu diētas un domātu par ēdienu kalorijām? Domājot par sevi nonācu pie secinājuma – man ir labi tā kā ir, jā esmu lielāka nekā citas, bet man ir sava pievienotā vērtība. Es smaidu, priecājos par dzīvu un šad tad atļaujos gabaliņu šokolādes kūkas. Un kad tad, ja ne tagad. Manuprāt, nav jāiekļaujas sabiedrībā, bet pašai tā jārada. Un ja šodien saposīsies un iziesi ielās ar smaidu, tad par tavu drēbju izmēru visi aizmirsīs.
Un ja tomēr tev sāk nepatikt kā džinsos izskatās tavs dibens, varbūt vienkārši ir laiks nopirkt jaunus!
10 gadu laikā sieviete izlieto 20 litrus šampūna, 15 kilogramus lūpu krāsas, kā arī 5 litrus smaržas! Aptaujājot pircēju iecienītākos Domina Shopping veikalus, tirdzniecības centrā izveidota unikāla izstāde – 10 gadi modē. Uzskatāmi infografiki sniedz ieskatu, kā pēdējo desmit gadu laikā ir mainījušies iepirkšanās paradumi un modes tendences Latvijā, kā arī iezīmē, kuras no precēm šo gadu laikā ir bijušas vispieprasītākās.
Izstādē 10 gadi modē apkopota informācija desmit dažādās kategorijās – sieviešu apģērbs, vīriešu apģērbs, kosmētika, mobilie telefoni, apakšveļa, rotaļlietas, apavi, aksesuāri, somas. Tāpat izstādē apkopoti interesanti fakti par pašu tirdzniecības centru, Izstāde 10 gadi modē sniegs iespēju uzzināt, cik somas desmit gadu laikā nonēsā Latvijas sievietes, kurš ir dāmu iecienītākais krūštura izmērs, cik kreklu un bikšu iegādājas Latvijas vīrieši. Tāpat noskaidrots, kuras ir iecienītākās bērnu rotaļlietas, populārākās multfilmas un citi fakti.

Katru piedzīvoto dienu var ierindot dažādās kategorijās, piemēram, labās dienas un sliktās dienas. Katru šo kategoriju vēl var iedalīt atsevišķās sadaļās, un sīkāk paskaidrot kāda īsti tā labā diena bijusi, vai ir veicies konkursos un tapēc tā ir laba, vai darbā Tev ienākusi prātā spēcīga un pamatota ideja kādam svarīgam projektam, un par to Tevi apbalvo un slavē, vai varbūt diena ir laba tikai tapēc, ka kāds svešs vai pazīstams cilvēks izrādījis pret Tevi neierastu laipnību, un licis Tev smaidīt visu atlikušo dienu, neatkarīgi no tā, ar kuru kāju pa priekšu esi izkāpis no gultas.
Par labajām un sliktajām dienām mūsu brīdina kalendāri. Piemēram, kurās dienās griest matus, kurās dienās veidot biznesa darījumus utt.. Bet ne visi tic šai sniegtajai informācijai, kas attiecas it kā uz visiem vienlaicīgi neatkarīgi no dzimuma, vecuma un horoskopa zīmes. Un tad tā padomājot, iedomājos par to cik labi būtu zināt tās dienas, kurās būs ideju pieplūdums par dažādām lietām, lai varu pienācīgi sagatavoties.
Man idejas rosina lietainās un drūmās dienas, kaut gan ārā ir drūms pelēcīgs laiks, mans garastāvoklis ir starojoš. Māģināju izsecināt, kāpēc drūms laiks ārpus loga spēj mani iepriecināt un pat tā kā noskaņot kaut kam labam. Pie visa klāt liela krūze ar kafiju un vietu kaut kur tuvumā pie loga, lai ik pa laikam varu pavērties ārā.
Man šis ideju pieplūdums ir vajadzīgs, jo rakstu stāstus (no sākuma tikai un vienīgi priekš sevis), iesākumā ne pārāk garus, drīzāk kā noveles ar negaidītām beigām. Man pazīstamos draugus, tās aizrauj, un vismaz uz mirkli ievelk atkal citā pasaulē. Un, iespējams, šis aizraujošais stāsts bija sanācis tāds, tikai tapēc, ka diena kurā rakstīju un domāju šo stāstu bija tā „labā” ideju diena.
Labs mākslinieks savu māklsas darbu var radīt arī nelabā omā, un arī tādā veidā radīt spēcīgu ziņojumu. Taču daudzi to vienkārši nevar, jo traucē blakus iespaidi par jau tik daudz apbružātām tēmām.
Kā māklsinieki spēj radīt māklsu arī sliktās dienās? Laikam māklsiniekus tapēc arī sauc par MĀKSLINIEKIEM . . .


Tuvojoties gada noslēgumam, mēs esam apņēmušies atrast labāko blogeri Cosmo.lv mājaslapā! Neatkarīgi no tā, vai tu rakstīsi par modi, dzīvesstilu, attiecībām, skaistumkopšanu, kulināriju, ceļošanu vai citām jomām, mēs gandrīz mēneša garumā rūpīgi izvērtēsim visus ierakstus Cosmo.lv dienasgrāmatu sadaļā un kāda no jums tiks pie patīkamas balvas – Guess smaržām Girl Belle.
Lai piedalītos konkursā par Cosmopolitan labākās blogeres titulu un smaržīgo balvu, līdz 18. decembrim iesūti savu ierakstu Cosmo.lv blogu sadaļā. Cosmopolitan redakcija izvēlēsies interesantāko blogu (vērā tiks ņemts arī tā vizuālais noformējums) un tā autore balvā saņems smaržas, kā arī titulu Cosmopolitan Blogere 2013. Nenokavē un piedalies!

Latvijas 95. dzimšanas dienā pagatavo veselīgus un gardus ēdienus sarkanbaltsarkanā jeb Latvijas karoga krāsās! Turklāt 18. novembra svētku mielasts ir īstais laiks, kad galdā celt Latvijā ražotu un audzētu produkciju.
Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis aicina Latvijas dzimšanas dienas svinības padarīt gardākas ar biešu vinegretu, kas papildināts ar olu un siļķi, dzērveņu – jogurta želeju, vai biešu pankūkām ar putotu cidoniju krēmu.
DZĒRVEŅU JOGURTA ŽELEJA

Pagatavošana laiks: 2h un 30 min; porcija 4 cilvēkiem.
Nepieciešams:
Pagatavošana:

Pagatavošanas laiks: 40 min; porcija 4 cilvēkiem.
Nepieciešams:
Pankūkām
Krēmam
Aikāgaršo padoms!
Ja pievienosi mīklai vairāk piena, sulas vai ūdens, iegūsi gardas plānās pankūkas.
BIEŠU VINEGRETS AR OLU UN SIĻĶI

Pagatavošana laiks: 1 h; porcija 4 cilvēkiem.
Nepieciešams:
Pagatavošana:
Aikāgaršo padoms!
Pagatavo šos salātus arī lielā traukā, jaucot visas sastāvdaļas uzreiz kopā. Pamēģini pievienot arī ābolu, tas lieliski garšos kopā ar pārējām sastāvdaļām.
Jau labi sapratām- runa ir par Stiprā Dzimuma it kā diviem apakšvirzieniem. Vieni vīrieši cenšas tikt ātrumā tikt ar visu galā un pie Sievietes (gultā) nokļūt “nākamajā naktī, pēc tam jau redzēs…”. Otrie – ir tendēti uz ilgstošu un stabilu draudzību ar tendenci tai pārvērsties par ko vairāk. Ir dažas domas, kā rīkojas vieni un otri. Un kas slēpjas zem dažām it kā sīkām lietām.
* Vispirms jau pats sapazīšanās tonis. Vai ieverojāt kādu atšķirību starp “ātro” un “lēno” gad’ijumu. Pirmajā versijā vīrietis jau tūdaļ piedavās klātieni. “Padzersim kafiju”, “aizbrauksim uz Burtniekiem” vai “aiziesim uz kino”. Otrajā versijā – būs “apmainīsimies ar foto” (kas gan nav aktuāli šodien- kad soc-tīklos fotogrāfijas redzamas, tā teikt, iztālēm…) un “pastāstiet par sevi”. Vienvārdsakot – Vīrietis NESTEIDZAS! Jo zina- LAIKA BŪS PIETIEKAMI.
* Dzeršana! Ievērojāt – “ātrie” vīrieši daudzreiz uzjautā “ko dzersi?” Labi zinādami, šmiga norauj nost apziņas rāmjus un pietuvina zemapziņu tuvāk sarunas virspusei. Atklājas slēptākās fantāzijas no nedaudz ieķemmējušās Dāmas puses, kas reizē ir tādas kā ieejas atslegas … nu TUR, kur vajag. Vēlams: jau nākošās nakts laikā. “Lēnais” vīrietis ne gluži pirmajā sarunā arī pajautās šo to par dzeršanu, taču jau PAVISAM SAVĀDĀKĀ kontekstā. Ar domu: pilnīgā un stabilā div-tulībā alkoholam nebūs vietas it nekad. Starp citu, pirmajā tikšanās reizē Sievietei neko stiprāku par kafiju arī nepiedāvās…
* Fantāzijas. “Ātrajā” gadījumā fantāzijas izsprūk jau ātrajās sarunās. “Vai zeķubikses velc”, “vai mīli jūrā mēnesnīcā peldēties” utt. Lai gan- fantāziju esamība vispār – liecina par cilvēka smalko domāšanu, kas tālākā draudzībā var izvērsties pacilājošā sarunā un vēl pavelkošākā darbībā (priekšspēlē). Taču daudzās reizēs visas skrejošās fantāzijas ir vien rāmjos “paņemt mutē un pec tam tur, kur vajag…”. Un pašai Sievietei nākas sasprindzināties sarunā, ko tad Vīrietis vēlas “200 attiecību seriālos”? Bet “lēnais” Vīrietis, reizem daudz vairāk apveltītais ar priekšspēļu vīzijām, savas velmes caur puķēm dos tikai otrās kārtas sarunās kādu laiciņu vēlāk.
* Nervozitēte. “Ātrais” sāks manāmi nervozēt, ja tā uz reizi netiek dabūts mērķis. Jau pirmajā vai otrajā reizē parādās zināmi neiecietības toņi (ja ne vēl kas vairāk…). Bet “lēni” ejošs vīrietis- ar nemainīgiem laipniem vārdiem – nemanāmi pazudīs tālēs. Ja šajos krastos samanīs: ka viņam nekas nespīdēs.
* Slengvārdu esamība vai neesamība. “Ātrais” nekavēsies vārdu straumē iepīt nogrūzties, minets, šļūcam pa diegu, ko nu lauzies. Kaut kur aiz stūra netālu klauvējas arī trīsstāvīgie “mātes” teicieni. “Lēnajam” sarunas ir jūtami literārākā valodā pasniegti. Vienkārši, bet saprotami.
* Laika izvēle. “Ātrais” visus randiņus novirza uz vēlākām vakara stundām – un tuvāk (vai pat pavisam iekšā) Sievietes mājvietai ar guļamistabu. “Lēnais” nebūt neiebildīs arī pret dienas laiku vai brīvdienas rītu, un pret kādu neitrālu ģeogrāfisko punktu (kafejnīcu). Jo “lēnajā” versijā Vīrieti interesē dvēseles stīgas vispirms, nevis kas zemāk par jostas vietu.
Tādi tie sīkumiņi- no kurām allaž sastādās arī lielās Mīlestības. Droši vien: ne vienīgie. Un- ko es te vispār runāju? Ko?

Izstāžu nama “Atklāj Rīgu” fasāde Aldaru ielā 5.
Gaismas festivāls “Staro Rīga” ilgs līdz 18.novembrim un četrus vakarus priecēs apmeklētājus ar unikāliem gaismas mākslas objektiem Rīgas ielās un parkos.
Šis būs jau sestais festivāls “Staro Rīga”, kas gadu gaitā ir kļuvis par vienu no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem Rīgas kultūras dzīvē. 2013. gada festivāla mākslinieciskā koncepcija ir “Seši stāsti par prieku”, tādējādi piesakot Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumu programmu, kas arī sadalīta sešās tematiskajās līnijās. Šī gada festivāla devīze mudina arī mums pašiem pa īstam ieslēgt gaismu – ieslēgt prieku! Festivālā ietverti 30 objekti, kas rosinās ieraudzīt pazīstamas vietas jaunā gaismā. Gaismas objektu pamatmaršruts būs pilsētas centrālā pilsētas ass Brīvības iela no Daugavmalas līdz Juglai, metot lokus Vecrīgā, Esplanādē un Miera ielā, ar objektiem arī apkaimēs.
Eiropas kultūras galvaspilsētas pamatidejas atklās interaktīvs objekts “Tu un Tagad”Doma laukumā. Strēlnieku laukumā būs skatāms “Aerodium uzvedums, kurš daudzkārt bijis redzams ārpus Latvijas, taču Latvijā būs skatāms pirmo reizi. Iespaidīgais šovs apliecinās profesionāļu veiklību darbojoties gaismas tunelī.
“Staro Rīga” organizatori gandarīti, ka jau vairākus gadus festivālā iesaistās valsts augstākās institūcijas. Uz Saeimas fasādes interesantā veidā atklāsies Ojāra Vācieša dzeja, savukārt uz Valsts kancelejas fasādes ar gaismas, skaņas un video palīdzību tiks izstāstīti 95 stāsti par brīvību. Šis projekts tapis ar Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos. Ar stāstu par zināšanu un prasmju kopumu kā izdzīvošanas komplektu cilvēces attīstībā tiks izgaismota arī Latvijas Universitātes galvenā ēka.
Vairāki gaismas objekti ne tikai atdzīvinās ēkas fasādi, bet aicinās apmeklētājus iekšā. Festivāla laikā Vecrīgā tiks pieteikts arī jauns izstāžu nams „Atklāj Rīgu”, savukārt uz Miera ielas ar kafijas pupiņu smaržu un stāstu par kafijas pupiņu ciemos gaidīs “Laima”.
Ikvienu kultūras norisi īpaši nozīmīgu padara pašu cilvēku iesaistīšanās, šāds motīvs caurvij Rīga 2014 programmu, tāpēc vairāki gaismas objekti festivālā būs interaktīvi. Apmeklētāji varēs dziedāt, izmēģināt roku diriģenta ampluā un kļūt par žurnāla vāka modeļiem. Mežaparkā būs apskatāms šovasar izveidotais lielākais Latvijas karogs, latvju tautu raksti veidoti gaismā un ikviens aicināts pielikt roku, Mežaparka Lielajā estrādē no svecēm veidojot Latvijas kontūru.
Festivālā būs skatāmi vairāku ārvalstu mākslinieku darbi. Viens no tiem būs uz VEF kultūras pils fasādes, kas tapis sadarbojoties ar portugāļu māksliniekiem – emocionāls bērnu stāsts par fantāziju pasauli, ceļojumu ar kuģi un jūras dzelmes iemītniekiem.
Gada beigas, manuprāt, ir īstais laiks dažādām patīkamām un gaidītām tradīcijām. Parasti tās visas ir saistītas ar svētkiem, ģimeni, draugiem, darbu.. Ballītes, gatavošanās, ikgadējie rituāli, scenāriji. Arī mums, Cosmopolitan redakcijai, ir kāda tradīcija.
Mēs visu gadu gatavojam žurnālu Jums – un tici, tas notiek, pieliekot visas pūles, izdomu un prasmes. Bet gada beigās mēs jau trešo reizi sagādājam nelielu prieku arī sev pašiem.
Mēs izdomājam tēmu un paši iejūtamies modeļu lomās. Mūs sapucē, saģērbj, un mēs nokļūstam fotoaparāta otrā pusē. Tas vienmēr ir jautri, pārsteidzoši (ieraudzīt kolēģus neierastos tēlos) un aizraujoši. Rezultātu gaidām tāpat kā bērni gaida Ziemassvētku vecīti. Un tad smejamies, smejamies, smejamies.
Pirms diviem gadiem mēs iejutāmies iemīļotās filmas „Tāda ir mīlestība” (Love actually, 2003) reklāmas bildes tēlos. Pērn kļuvām par ilustrāciju rakstam par dažādām ballīšu tēmām (mafija, čigāni un reperi).
Šogad gribējām ko nopietnāku. Un ideja mūs pašus ļoti aizrāva. Šodien ir tā diena, kad tapa mūsu tradicionālā gada nogales bilde, kuru decembra numurā varēsi novērtēt arī tu.
Kāda ir Tava mīļākā tradīcija?
Mums ikdiena visu laiku smagi sit pa nerviem un smadzeņu krokām. Ikdienu uzspiežam it visam: sarunām, redzējumiem apkart, apgērbam… Taču ir cilvēki/Dāmas/, kas ar slaidu vēzienu šo ikdienu aizsviež miskatē. Un uz vispārējā pelēkā fona uzzied kā saulaina puķe, lai neteiktu vairāk! Un visiem /Kungiem/ šo gatavo puķigribas noraut un iegūt savā īpašumā. Daudzos gadījumos bez piepūles un ieguldītā darba.

Laikam tā ir kāda visai pazīstama situācija: mājās, ģimenes lokā ir galaicīgas sarunas, jau aiztālēm uz priekšu zināms dienas režīms ar apnīkstošiem rituāliem. Kārtējam Vīrietim dienas aprite sit pa galvu: kad izkāpjam no gultas, iepļaujam rīta kafiju, aizejam patirgot ūdens krānus kādā veikalā (darbs), tad pa ceļam uz mājām aizejam iepļaut aliņu tuvējā pasēdētavā aiz stūra. Pēc tam vakara TV laiks, formāli jautājumi otrajai pusei un atvasēm: kā gāja šodien un kādas sekmes skolā? Un tad caurs miegs ar domām par nākamo dienu, kad atkal šīs pelēkās stundas rullēsies nākošajā pelēkajā riņķī. Drusku vienmuļību atšķaida tās dažas reizes mēnesī, kad izpildām vīra pienākumu vienveidīgaja misionāra pozā.
Pa reizei Vīriešiem iestājas tas, ko sauc par intīmo laiku. Kad ir vēlme pabūt vienatnē un daudzreiz arī slepenajā sirojumā pa tīmekli pie privātā pc. Un tad nu ar draugu vai kāda iepazīšanās portāla stapniecību uz baltā ekrāna uzlec Sieviete- Puķe. Sieviete pamanījusies būt frišā izskatā, labā fotogrāfijā skaistas dabas ielokā. Neaizmirstot parādīt gan gudrības apgarotību, gan skaisti koptās kājiņas. Un Vīrietim vēlā vakara stundā iekarsējas attiecīgie domu centri un parādās “x”, “xx” un reizēm “xxx” līmeņa fantāzijas. Un sākas lielās mokas … ar iepazīšanos. Vispirms virtuāla puķīte, tad kāda vēstulīte. STOP!
———————–
STOP… pēkšņi prāts atjēdzas. Aiz sienas platajā laulības gultā jau kādu brīdi miegā šņāc Paša Laulātā Draudzene. Kurai pēc smagas darba maiņas divās darbavietās miera stundas ir saldas. Un nekas netiek nojausts, ar ko Vīrietis nodarbojas pie sava kompja ekrāna.
Un tad Vīrietim iešaujas prātā … kas pavisam jauns un pavelkošs. “Mana Sieviete ir Karaliene”. Tik vien jāpakustina smadzenes.
3 mēnešus vēlāk… Sieva beidzot pārvertusies par Sievieti! Ir labs apģērbs (nu Vīrietis uz brīdi atlika jaunās mašīnas iegādi). Mētelis krāsains, kājās fifīgas spicenes. Sarunas vairs nevijas ap tēmu “Sieva, nomazgā traukus”, bet gan “uz kādu operu aiziesim šās nedēļas nogalē” vai “kā patika vakardienas Tarantino filma?”. Netika aizmirstas dažas fotosesijas skaistā dabā.
Vēl sešus mēnešus vēlāk… paša Sieva ir Karaliene. Un nav jāmeklējas (vispirms tīmeklī) vēlās stundās cita Sieviete. Pieliktas pūles pašu mājās! Vai ne?
====================
Unnnn morāle… Pastāsta pirmā daļa – daudzviet realitāte. Otrajā pusē rakstītais – nu, maigi runājot, ir kaut kas no pasakas patapināts. Vīrieša psiholoģija līdz tam nevelk. NEVELK! NEEEEEEVEEEEEEEEEELK! Bet varbūt šo rindu autors kļūdas? Pasakiet man priekšā…

No 2013. gada 15. novembra līdz 3. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs aplūkojama Glezniecības katedras pasniedzēju kopizstāde “Privātais process”. Izstāde ir neparasta iespēja redzēt izcilu, pieredzējušu, sabiedrībā un studentu vidū mīlētu gleznotāju darbus vienuviet, savstarpējā mijiedarbē un vietā, kur meistari diendienā skolo jauno mākslinieku paaudzi – Latvijas Mākslas akadēmijā.
Tradicionāli lielas sabiedrības daļas vērtējums par mākslinieku un viņa radošā darba procesu izriet no publiski eksponēta, viņa visumā noslēpumainās darbības gala rezultāta – pabeigta mākslas darba. Tas nezinošajam skatītājam sniedz iespēju neierobežotām interpretācijas iespējām, nereti kļūdaini tulkojot mākslinieka piedāvāto vēstījumu neatkarīgi no medija vai žanra. Dažkārt jāsaskaras arī ar stereotipu un nepamatotu uzskatu, ka mākslinieks ir visumā bezrūpīga, disciplinējoša darba laika neierobežotības priviliģēta persona, kas nav pielīdzināma smagi strādājošam mākslas patērētājam/nodokļu maksātājam.
Lai reabilitētu mākslinieku kā atbildīgu garīga darba veicēju ar savu misiju un nozīmi un dokumentāli apliecinātu radošā procesa norisi, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pasniedzēju izstāde “Privātais process” ļauj izsekot mākslas darba tapšanai no idejas dzimšanas brīža, jeb radošās inspirācijas, līdz pat gala rezultātam – gatavam mākslas darbam. Katrs no autoriem ir unikāla personība, kura privātā darba telpa – darbnīca, jēdziena plašākā izpratnē, ar savu specifisko atmosfēru un atribūtiem ir nozīmīga radošā procesa sastāvdaļa, kas savā ziņā nosaka individuālo māksliniecisko rokrakstu. Izstāde dos iespēju katram nedaudz ieskatīties mākslinieka privātajā mākslas tapšanas virtuvē.
Mākslinieki: Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Aleksejs Naumovs, Irēna Lūse, Andris Vītoliņš, Kristīne Rubene, Vija Zariņa, Juris Jurjāns, Kaspars Zariņš, Imants Vecozols, Kristaps Zariņš, Pēteris Postažs un Normunds Brasliņš.

Modele Beāte Stivriņa veikala atklāšanas ballītē
Ar spilgtu underground ballīti Rīgā tika sagaidīta britu zīmola Superdry pirmā veikala atvēršana Baltijas valstīs.
Pasākuma viesiem nesteidzīgā gaisotnē bija iespēja iepazīties ar jaunākajām zīmola kolekcijām un nobaudīt britu-japāņu gaumē gatavotas uzkodas un dzērienus, kā arī noskaņoties KASPAR KONDRAT enerģiskā seta ritmos līdz pat pusnaktij. Veikals atrodas Rīgas stilīgajā sirdī, Aspazijas bulvārī 26, un tā interjers atspoguļo Superdry identitāti.
Superdry zīmolu dibināja Džulians Dankertons un Džeimss Holders 2003. gadā, un tas ātri vien izpelnījās ievērojamu publikas atzinību, 10 gadu laikā izaugot par globāli pieprasītu modes preču zīmi. Kopš izveides Superdry iecienījušas virkne slavenību, tostarp, Deivids Bekhems, Kristena Stjuarte, Leonardo di Kaprio, Keita Vinsleta, Bredlijs Kūpers un daudzi citi.

Līdz ar rudens iestāšanos, samazinās organisma enerģijas rezerves un daudz biežāk jūtams nogurums, nespēks. Tā organisms ziņo, ka tam nepieciešams uzņemt papildu vitamīnu, minerālvielu un enerģijas devu. Lai to nodrošinātu, eksperti rekomendē rudens un ziemas periodā ikdienas ēdienkartē iekļaut pilngraudu produktus, dārzeņus, kā arī ķiplokus un ingveru. Lūk, trīs gardas receptes, kas drēgnajos rudens vakaros sasildīs tevi un visu ģimeni!

SKĀBU KĀPOSTU ZUPA
Pagatavošanas laiks: 1.5 h; Porcija: 4 cilvēkiem.
Pagatavošana:

CIDONIJU, GAIŠĀ GREIPFRŪTA UN INGVERA JOGURTA PANNA COTTA
Pagatavošana laiks: 50 min; porcija: 4 cilvēkiem.
Pagatavošana:
Aikāgaršo padoms! Jogurta bez piedevām vietā izmēģini jogurtu ar piedevām pēc savas izvēles
VISTAS STILBIŅI AR MELNO PUPIŅU UN SAKŅU SAUTĒJUMU

Pagatavošana laiks: 1 h 30 min; porcija: 4 cilvēkiem
Sautējumam
Pagatavošana:

Tā nu … redziet, mēs – VĪRIEŠI – esam jaustspējīgas būtnes arīdzan. Ar savu ego un psiho centru. Bet vispār ir jautājums: kas tad mūsu lācitim tajā vēderiņā ir iekšā. Parafrāze par Stipro Dzimumu- beidzot. Domāju par Virieti- no Vīrieša viedokļa.
Māte Daba mūsus ir sadalījusi divās daļās – Skaistajā un Stiprajā dzimumos. Arī stiprajā dzimumā! Ieklausieties – STIPRAJĀ! Vai ne?
Cik nu tas stiprs tas dzimums ir, tas ir cits jautājums. Tomēr daži Vīrieša piegājieni romantiskajām lietām ir vispār zināmi:
– Vīrietis visu grib ar “troksni un ātri”, kamēr Sieviete visu grib izvilkt “200 sēriju seriālā” (teiciens izlasīts draugos).
– Vīrietis – vispirms visu uztver ar redzi, viss pārējais tikai pēc tam.
– Vīrietis grib dominēt, nevis pakļauties.
– Vīrietis vienmēr ir gatavs. Vīrietis piedāvajas 24/7, kamēr Sieviete izvēlas meklēšanās reizēs.
– Dabā ir ieveidojies tādējādi: viskrāšņākās spalvas ir gaiļiem nevis vistām, krāsainākās spalvas ir pīļtēviņiem, garākie ragi ir buļļiem, garākā aste ir pāvu tēviņiem, lielākās krēpes ir lauvām nevis lauvenēm. Un arī kautiņu rētas runči uztver daždien kā mēs, kad esam kādu ordeni saņēmuši. Tas vienvārdsakot ir Stiprā Dzimuma piedāvājums un cerība uz novērtējumu no pretējās puses.
Jasaka, ir divu līmeņu Vīriešu attieksme pret pretējo dzimumu. Ir “zemais” – no Dabas patapinātais, ir “augstais” – kas tikai cilvēku vidē ir iestrādājies.
==========
“Zemākajā līmenī”…
– pamatā ir iekāre. Vīrietim ir tieksme ātrāk iegūt, Sievietei – ir pēc iespējas ilgāk izvairīties, tomēr ar iznākumu būt nomedītai.
– Vīrietim patīk skatīties uz atsevišķām t.s. ķermeņa daļām. Patīk redzēt tās “gribošā stāvoklī”. Uzbudina attiecīgie redzes efekti, saukti speciālistu vidū par relišeriem.
– Vīrietis vienmēr fantazē ieraugot Sievieti.
– Vīrietim vienmēr VISMAZ VIENU REIZI gribas noņemties ar JEBKURU SIEVIETI, kas ir izskatīga.
– Vīrietis, vienlaikus ar saiešanos- grib būt arī brīvs.
===========
“Augstākajā līmenī” …
– grib satikties ar savu otro pusi kas reizē ir savs Dvēselisko radinieks.
– grib kopā ar Otro Pusi padarīt pasauli labaku, atstāt pienācīgu turpinājumu (pēcnācējus, nākamo paaudzi).
– Vīrietis novērtē Sievieti, taču arī pats grib būt novērtēts.
– savienībā ar Sievieti vienmēr ilgojas pēc stablitātes, aušupejošas attīstības, droša pamata it visā.
===========
Tēma nav pabeigta.

Meikaps Cosmopolitan Shopping Night skatē. Foto: Wolfstudio.
Varbūt arī tev šķiet, ka lūpu krāsa tumšos toņos ir pārāk drosmīgs solis, kas liks tev izskatīties kā Riannai vai pat Helovīna nakts varonei. Taču ir vērts pārdomāt – burgundijas toņi bija viena no pieprasītākajām grima tendencēm rudens/ziema 2013/2014 modes skatēs, kā arī tika izmantoti Cosmopolitan Shopping Night modeļu grimā. Lūk, 7 Cosmo padomi, kā pareizi uzklāt tumšu lūpu krāsu, kas piestāvēs tieši tev.
1. Krāso burgundijas toņa lūpas rudens mēnešos vai vakara pasākumos
Meikapa mākslinieki tik tumšai un smagnējai krāsai iesaka piemeklēt arī piemērotu apģērbu. Dažādas tērpu tekstūras un smagāki augumi tumši zilā, piesātināti tumšzaļā vai pat sarkanā krāsā būs lieliska kombinācija ar burgundijas, plūmju vai bordo lūpu krāsu. Vasaras mēnešiem un viegliem apģērbiem šī krāsa varētu būt pārāk smaga, savukārt ziemā tā varētu radīt pārāk drūmu un nomācošu iespaidu – tieši tāpēc rudens būs īstais burgundijas toņa gadalaiks.
Vienīgais izņēmums – vakara pasākumi un ballītes!

Meikaps Cosmopolitan Shopping Night skatē. Foto: Wolfstudio.
2. Zini savu īsto toni
Runājot par burgundijas toni, pastāv četras tā nokrāsas – rozā, brūna, zila un sarkana. Ja tev ir gaišas acis, izvēlies burgundijas toni ar rozā nokrāsu, jo tas izcels tavu skatienu. Savukārt, ja tev ir tumšas acis, izvēlies brūnas nokrāsas burgundiju, kas izcels tās vēl vairāk (iedvesmojies no Zac Posen 2013. gada rudens modes skates grima!). Burgundijas tonis ar zilo nokrāsu nav par gaišu vai tumšu, tāpēc to var izvēlēties gan tumšu, gan gaišu acu skatiena īpašnieces. Savukārt izteikti bordo burgundiju, kādu iecienījusi Rianna, ieteicams valkāt brunetēm, jo tumšā matu krāsa rada lielisku balansu ar izteiktajām lūpām. Lai saprastu, kura nokrāsa ir tevis izvēlētajai lūpu krāsai, veikalā uzklāj krāsas testeri uz baltas salvetes – uz gaišā pamata burgundijas toņa nokrāsa izcelsies vislabāk.
3. Izmēģini, pirms pērc
Kad veikalā pēc iepriekšējā padoma esi atradusi toni ar tev piemēroto nokrāsu, izmēģini to uz lūpām. Ar vates kociņu viegli novelc gar lūpu krāsas malu, kur cilvēki parasti tai nepieskaras. Tad ar to pašu kociņu uzklāj toni uz lūpām, lai redzētu, vai tas izgaismo tavu seju vai gluži pretēji – liek tev izskatīties nogurušai. Ja lūpu krāsa atdzīvina un izgaismo seju, tu būsi atradusi pareizo toni.

Meikaps Cosmopolitan Shopping Night skatē. Foto: Wolfstudio.
4. Uzklāj krāsu ar lūpu otiņu
Tas ir labākais un pareizākais veids kā uzklāt burgundijas toņa lūpu krāsu. Tik tumša krāsa var ātri izplūst – vēl izteiktāk kā sarkana lūpu krāsa, tāpēc tu noteikti vēlies to uzklāt pēc iespējas precīzāk. Sāc klāt krāsu no lūpu ārējiem kaktiņiem līdz centram, tad aizpildi pārējo laukumu.
5. Izmanto laineri pēc krāsas uzklāšanas
Kad esi ar otiņu uzklājusi lūpu krāsu, ar laineri pieskaņotā tonī apvelc lūpu kontūru, lai piešķirtu tām izteiktu fasonu. Burgundijas toņa lūpu zīmuļi mēdz būt pārāk izteikti un pārāk izcelties zem lūpu krāsas, tāpēc ir vēlams to uzklāt pēc tam.
6. Izvairies no spīduma
Jebkura cita toņa krāsai tu vari droši piešķirt akcentu ar lūpu spīdumu, taču tik tumši krāsotām lūpām papildus uzmanība nebūs vajadzīga. Turklāt, uzklājot lūpu spīdumu, tu vari sabojāt perfekti uzklāto matēto krāsu. Ja nu galīgi negribi iztikt bez spīduma, uzklāj to tikai lūpu centrā.
7. Valkā ar pārliecību
Neatkarīgi no tā nokrāsas, burgundijas toņa lūpas ir drosmīgs grims un ar tik pamanāmu meikapu tev arī pašai ir jābūt par sevi pārliecinātai. Valkā šo toni kā īsta dīva, jo ikviens skatīsies tieši uz tevi!

“Es radu apģērbu ikvienam cilvēkam un pastāvīgi iedvesmojos no apkārtējās pasaules,” atzīst Izabella Maranta.
Jau no 14.novembra Galerija Centrs H&M veikala apmeklētājiem būs pieejama Parīzes modes dizaineres Izabellas Marantas (Isabel Marant) jaunā apģērbu kolekcija. Šī H&M tērpu kolekcija no citām atšķiras ar īpaši bohēmisku noskaņu, kas vedina domāt par rokenrolu, pilsētniecisku romantismu un francisku šarmu.
Izabella Maranta ir Parīzes modes dizainere, kuras kolekcijām raksturīgs savdabīgs modes skatījums. Pilsētnieciski ikdienišķo tēlu viņa papildina ar bohēmas un rokenrola dzirksti, radot patiesi smalku franču burvības noslēpumu. “Visus apģērba gabalus var kombinēt atbilstoši attiecīgā mirkļa noskaņai- mani tērpi veidoti tā, lai ikviens var paust savu personību,” stāsta Izabella Maranta.
Vakarā, kad Isabel Marant ekskluzīvi H&M kolekcija tika atklāta Parīzē, uz pasākumu pulcējās daudzi pazīstami modes interesenti, tostarp arī Odrija Tatū, Džanuarija Džonsa, Freida Pinto, Astrīda Bergēs-Frīsbija, Olga Kurļenko, Alise Dellala, Melānija Dūteja un Lū Lesāža.
Lūk, neliels ieskats kolekcijā:



Foto: Pinterest.com.
Šorīt, laipojot gar dubļu peļķēm un mašīnu sastrēgumiem, nonācu kādā izcili mājīgā itāļu restorānā, kurā bija paredzēts gatavot publikāciju decembra žurnālam. Kad restorāna menedžeris atslēdza durvis, telpas piepildīja silti zeltaina lampu gaisma un mani apņēma patiesi neatkārtojama atmosfēra. Restorānā vēl pirms tā atvēršanas valdīja viegls liliju, sniegbaltu galdautu un kūpošas kafijas aromāts, taču visam pāri – vietas absolūtais miers un nesatricināmā harmonija. Tajā pašā laikā aiz loga valdīja pavisam cita realitāte – tur pilsētas satiksme bija gluži vai sajukusi prātā no kārtējās absurdi pārspīlētās dabas stihijas – retām lietus lāsēm.
Savā nodabā tur sēžot un izbaudot piecas minūtes miera un klusuma, diezgan labu kafiju un uz vietas gatavotas šokolādes trifeles, es sapratu, cik fascinējošas man šķiet publiskas vietas, kad tās pieder tikai man vienai. Koncertu zāles, kad tās pametuši skatītāju pūļi, aiz sevis atstājot nomīdītus laukumus un tukšas plastmasas glāzes. Tirdzniecības centri, kad izslēdzas spožās gaismas un mūzika, un plašajos gaiteņos dreifē vien reti apsargi un aizkavējušies darbinieki. Zirgu stallis pēc nogurdinošas un treniņu pilnas dienas, kad vienīgā skaņa pustumšajā telpā ir klusa zirgu šņākuļošana pusmiegā un vienīgās uztveramās sajūtas ir dzīvnieku siltums un nesatricināmais miers. Tajā mirklī ir sajūta, ka šīs vietas pieder tikai man, ka šīs telpas gluži vai uzelpo pēc saspringtas dienas un tās laikā uzkrātajām emocijām, spriedzes, steigas un citu iespaidu, kas tajās uzkrātas un gājušas cauri.
Gada nogale ir laiks, kad negaidīti ciemiņi uzrodas visbiežāk. Pat tad, ja tie ir paši tuvākie radinieki vai labākie draugi, vienmēr gribas, lai ciemiņu uzņemšana savās mājas noris gludi. Tāpēc esam sagatavojuši padomu vācelīti, kurā atradīsi labus ieteikumus, kā ātri un ērti sagatavoties negaidītu viesu klātbūtnei. Seko tiem un esi gatava uzņemt viesus jau pēc pusstundas!

Neļaujies panikai! Rīkojies pēc plāna!
Negaidīts zvans ar tekstu “ieskriesim pie jums pēc pusstundas” var būt ne tikai prieka avots, bet arī radīt trauksmi un stresu par to, kā sagatavoties viesu uzņemšanai. Māja nekārtīga, ledusskapis tukšs, bet ciemiņi ar katru mirkli tuvojas. Ko iesākt un ar ko lai sāk?! Pirmkārt, nomierinies – ja darīsi pašas nepieciešamākās lietas, būsi gatava uzņemt ciemiņus jau pēc pārdesmit minūtēm!
Koncentrējies uz viesistabu
Parasti ciemošanās norisinās divās vietās – viesistabā un virtuvē. Tāpēc koncentrējies uz telpām, kurās viesi uzturēsies, nevajadzīgās lietas noglabājot citās telpās un durvis uz tām aizverot. Ja vien pie tevis neierodas mazi bērni, viesi neies istabās, uz kurām durvis būs aizvērtas. Tāpēc droši tajās novieto veļas žāvētāju, tikko lasīto žurnālu kaudzi, savu somiņu, kas joprojām stāv uz viesistabas dīvāna, kā arī citas lietas. Kad tas izdarīts, izslauki esošās telpas, izmantojot uz slotas uzliktu mitru drānu. Putekļu sūcēja lietošana tikai patērēs tavu laiku un piesārņos gaisu!
Atsvaidzini vannasistabu
Vannasistabai jābūt kārtībā, tas ir kā likums. Nav nepieciešams steidzīgi berzt vannu vai dušas kabīni, taču izlietnei jābūt tīrai, gaisam svaigam un taviem kosmētikas piederumiem – sakārtotiem. Tāpat arī neaizmirsti veļasmašīnā ievietot netīrās drēbes un veļasmašīnas durtiņas stingri aizvērt. Viesi noteikti izmantos izdevību pēc atbraukšanas nomazgāt rokas, tāpēc visam jābūt kārtībā! Lai ātri un ērti savāktu kosmētikas piederumus, saliec tos vienkopus pītā grozā vai noslēp atviktnēs. Lai radītu mājīgāku atmosfēru, drošā vietā, piemēram, stūrī uz vannas malas, vari aizdegt aromātisko sveci. Tāpat arī neaizmirsti, ka vannasistabā jābūt noliktiem tīriem dvieļiem roku slaucīšanai. Dvieļus, kurus lieto ikdienā, labāk ieliec skapī vai salocītā veidā ievieto plauktā.

Izveido uzkodu stūrīti
Kad telpas esi uzkopusi, laiks padomāt par uzkodām. Tā kā ciemiņi pieteikušies neplānoti, visticamāk, viņi atvedīs ciemakukuli. Tomēr jauks žests no tavas puses būs, ja izveidosi uzkodu stūrīti jau laikus. Ja patiešām neviens palīgs nevar aizskriet līdz veikalam, vienmēr noderēs sagriezts siers vai dārzeņi. Bieži vien, kad šķiet – mājās patiešām nekā nav, tik un tā ir iespējams atrast svaigus burkānus (tos notīrītus sazgriezt stabiņos), puķkāpostus un kādas sastāvdaļas dresingam. Izrotā galdu ar ziediem vai Adventes vainagu,- tā izskatīsies skaistāk, turklāt dekorācijas arī aizņems papildus vietu un galds neizskatīsies tik tukšs!
Izdekorē telpas
Ja viss izdarīts un pati jau esi paspējusi uzposties, tev atlicis vien laiks mazliet izdekorēt telpas. Šur tur dīvānā pa dekoratīvajam spilvenam, krāsainas salvetes, kā arī iedegtas sveces uz galda ātri vien radīs mājīgāku gaisotni. Nu re, esi gatava uzņemt viesus jau tagad!

Drēgnos rudens vakaros nekas tā nesasilda kā mājās gatavotu saldumu smarža, kas vijas no virtuves un saliedē visus mājiniekus. Siltas karameļu konfektes un aromātiski kārtainās mīklas kanēļa cepumi ir ātri un vienkārši pagatavojami našķi, kurus vari gatavot arī kopā ar bērniem.
KARAMEĻU KONFEKTES

Pagatavošanas laiks: 30 min.; Porcija sešiem cilvēkiem.
Nepieciešams:
Karamelei:
Pildījums:
Papildus nepieciešams cepamais papīrs vai folija – 20 gab. (10 x 10 kvadrātiņi)
Pagatavošana:
Atceries:
Izmanto tikai papīru, foliju vai plēvi, kas nepielīp un nesakūst siltumā.
KĀRTAINĀS MĪKLAS KANĒĻA CEPUMI

Pagatavošanas laiks: 25 min.; porcija vienam cilvēkam.
Nepieciešams:
Pagatavošana:
Aikāgaršo padoms!
Izmēģini uzcept cepumus ar burkānu, biezpiena, rozīņu vai pat ķirbju pildījumu!
Receptes piedāvā Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs.
Atkal mana īsā atbilde ir – JĀ! It sevišķi ar TĀDĀM, kas no pleca pa taisno aug… tā sacīt. Reizēm caur Centrāltirgum staigājot gar tiem mazajiem ne-pārtikas kiskiem: redzu – dažas potenciālas supermodeles turpina aizvien tirgot kaut kādas citiem ne visai vajadzīgas trešās šķiras preces. Neuzdrīkstas sapņot… par kājiņām. Šis raksta gals ir – par uzdrīkstēšanos.
21. gadsimts ar savām IT tehnoloģijām ļauj informāciju izvērst neiedomajamos plašumos. Runājot par mūsu tēmu: nofotografē savas kājiņas ar spicenēm kājās- un pēc 2 minūtēm pasaulē var redzēt šo garadarbu.
Kā jau allažiņ’ – tikai avantūristiem amerikāņiem ienācis prātā… dažām daiļavām. Un atkal TUR, bet ne šeit.
Mēs esam iemācījušies (-šās) PATĒRĒT. Nevis savai lietai dot kādu virsvērtību. Esam “iemācījušies” tikai lietot aizūdeņu trako izgudrotaju lietas – nevis pašiem/pašām gudrot.
Meitenēm ir kājiņas – un tur Merlīna Monro vai Skārlete Medisona spēj parādīt. Mūsējās, tās slēpj un strādā Centrāltirgū kādā sīkā pārdotavā tirgojot atkal aizrobežā uzcirstās spicenes. Nevis pielaiko pašas un rīkojas.
Ir vismaz 6 iemesli- kamdēļ kājiņu dēļ- ir JĀRĪKOJAS:
– tas neviens “Tev” neatņems;
– tās ir “Tavs°” privātīpašums vismaz līdz mūža galam;
– visos modernajos laikos slaidas kājiņas ar kurpītēm kājās IR viens no vislielākiem fetišiem ar visām no tā izrietošajām sekām;
– pārlauzīsi NEDARĪŠANAS kompleksus sevī;
– ierādīsim “amīšiem”, ka neesam sliktākas;
– ierādīsim pašas SEV, ka cienam sevi!
Ir iespējas, kuras nepalaidīsim garām. Un nebūsim tās PĒDĒJĀS. Vai man sacīt, kas jādara?
Garnier Body Ultimate Beauty Oil Skin Perfector tavu ādu bagātinās piecas reizes vairāk kā parastais ķermeņa losjons. Tā atjaunos tavas ādas dabisko skaistumu! Ķermeņa eļļa ir bagātināta ar četrām vērtīgām eļļām: arganas koka, makadāmijas, mandeļu un rožu eļļu.
Patīkami smaržojošā eļļa uzklājot absorbējas, radot tūlītēju maigākas ādas sajūtu. Āda kļūst neatvairāmi starojoša, mitrināta un atjaunota. Āda atgūst elastīgumu, un tās vizuālās nepilnības ir manāmi novērstas. Nav vienkāršāka veida, kā iegūt ideālu ādu!

Ļaujies izsmalcinātības kārdinājumam un jūties neatvairāmi apburoša! Ar valdzinošo magnolijas, bagātīgo jasmīna un izsmalcināto gardēnijas aromātu tev tas noteikti izdosies.
Jasmīns tiek dēvēts par nakts valdnieku, jo tā spēcīgais aromāts īpaši intensīvi sajūtams tieši naktī. Baltās magnolijas zieds simbolizē cēlumu, neatlaidību, cieņu, tīrību un pilnību. Gardēnija saistās ar prieku, tīrību, skaistumu un slepenu mīlu.
PREMIERE LUXE ir aromāts no ziedu – šipra smaržu kategorijas.


Kādas ne īpaši izdevušās Jaungada ballītes laikā, Tima tēvs savam 21 gadu vecajam dēlam atklāj noslēpumu. Viņu ģimenes vīriešiem piemīt unikālas spējas – ceļot laikā. Vēsturi izmainīt viņam nav pa spēkam, taču viņš var izmainīt to, kas notiek un ir noticis viņa personīgajā dzīvē. Tims nolemj mainīt pasauli… un atrast sev draudzeni… Kā izrādīsies, šis uzdevums nav no vieglajiem pat tiem, kas spēj ceļot laikā.
Lai pieteiktos uz filmas seansu 7. novembrī, līdz 6. novembra plkst. 12:00 sūti pieteikuma vēstuli uz kino@cosmopolitan.lv ar norādi “Piesakos Cosmopolitan kino seansam!”. Vēstulē mini savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru, kā arī abonēšanas laika periodu, ja esi Cosmopolitan abonents (tas tev dos priekšroku biļešu izlozē). Ņem vērā, ka tev obligāti ir jābūt Cosmopolitan profila sekotājam portālā Draugiem.lv, Twitter.com vai Facebook.com, tāpēc norādi, kurā portālā tu mums seko. Filmas seanss norisināsies 7. novembrī Cinamon kino plkst. 19:20. Ielūgumi uz šo filmu Cosmo lasītājām tiks piešķirti izlozes kārtībā!
Piektdienas vakars ar tumsam debesim, kuras vel draudigakas padarija melnie makoni. Aukstas veja brazmas lika iekseji nodrebet. Spitejot nogurumam, centos iet atrak. Lenam maju logos iedegas gaismas, sajutama bija tiko ceptas picas smarza, no vietejam kafejnicam, kuras atgadinaja skudru puzni, ar tajas valdoso rosibu. Tuvojoties majam mani parnema skumjas, tur iznemot manu kaki, neviens mani negaidija. Atsledzu durvis, nometu somu uz gridas un panemu rokas savu kakeni. Vina skali murraja un spieda purninu ciesak pie maniem vaigiem. “Manu resnako kirbit” cuksteju klusi un sabucoju vinas pukainos vaidzinus. Kad ik vakara bucosanas rituals bija beidzies, serveju vakarinas vienai personai, staveju zem karstas dusas un lavu udenim aizskalot diena uzkrato emociju un notikumu nastu. Jutos neizsakami vientuli.
Apgulos gulta, nodzesu gaismu un skatijos tumsajos griestos, meness gaisma izgaismoja tos ar gaisam svitram. Es nosutju iszinu Semiram “Sodien bija smaga diena, esmu loti sagurusi. Sis ir viens no tiem vakariem, kad veletos, lai kads mani noskupsta, ciesi apskauj un lauj man justies pasargatai. Bet jaa… rit atkal viss bus labi. 🙂 Ar labu nakti.” Sanemu atbildi “Bucas no manis un no Rudy ari. Saldus sapnisus engelit :*” Tas man lika pasmaidit. Rudy ir vina suns.
Nakosaja diena, agri no rita jau biju darba. Runajos ar klientu, lidz sajutu pieskarienu plecam, pagriezos, uzmetu skatienu un nosarku. Tas bija Semirs. Vins smaidija, sasveicinajas un apskava mani. Tas nepalika neredzets, mani geju kolegi preteja puse, no parsteiguma izdarjia visadas interesantas, tikai gejiem iespejamas, kustibas un zestus. “Ko tu te dari?” izbrinita, bet smaidiga jautaju. “Izdomaju, ka sagadasu tev mazu parsteigumu. Vakar tu juties nomakta un man gribejas tevi iepriecinat.” vins atbildot sanema manu roku un pievika mani sev mazliet tuvak. “Iepazisties ta ir mana tante” vins paradija uz tuvojosos sievieti. Mes sasveicinajamies. “Vina nakosnedel iet uz kazam un grib nopirkt jaunu kleitu, tad es pierunaju vinu atbraut uz tavu pilsetu iepirkties, varbut seit kaut ko izdosies atrast” vins turpinaja. “Tu savu sesdienu pavadisi veikalos, ieperkoties ar savu tanti?” jautaju caur smiekliem. “Ja, ta izskatas. Viss tikai del tevis!” vins smaidot teica.
Es biju soketa. Vins mani iepazistinaja ar savu tanti. Turki ta nemdz darit. Vini neiepazistina savus gimenes loceklus ar meitenem. Ja vien ta nav turciete.
Vina tante ir patikama, apmeram 40 gadus veca sieviete, ar plasu smaidu un dzivam acim. Loti draudziga. Atri atradam kopigu valodu, izstastiju par visiem labakajiem veikaliem sava pilseta un ar to ieguvu vinas labvelibu.
Sarunajam, ka vins atnaks velak un kopigi dosimies paest mana pusdienas partraukuma, kas bija paredzets pec cetram stundam.
“Vins ir tik seksigs, vins ir dievigs, tik izskatigs un augums- ohh my God!” kliegdami un spiegdami, ar Parisas Hiltones cienigam kustibam, tuvojas mani kolegi. “Ja vins ir!” smiedamas teicu un smaidiju. “Ahhhh tas ir tavs jaunais virietis?” Pols savilcis lupas un graciozi ar roku parbraukdams par, pec jaunakas modes tendences, nogriezto matu vilni, izaicinosi jautaja. “Vins nav mans virietis, mes tikai tiekamies.” savilkusi lupas, vinu atdarinot, teicu. Bet vispar nevareja nepiekrist, Semirs patiesam izskatijas satriecosi. Liela auguma, specigs, ka sajutos mazina vinam blakus. Dzinsa bikses, zabacinos, bieza adijuma peleka jaka un baikeru tipa adas jaka. Seksigs, sliktais zens.
Pulkstens 16:30 vins mani gaidja pie durvim. Lija lietus. Vilku meteli, lai dotos ara un pienaca mana kolege” Paskaties, ka vins tur stav, lietu un gaida tevi.” Es pasmaidiju un panemu lietus sargu.
Gajam leni, es izbaudiju drosibas sajutu, jutos pasargata vina apskaviena.


Šonedēļ Rīga ir kļuvusi par Eiropas modes epicentru, jo tieši šeit norisinās viens no nozīmīgākajiem modes un kultūras notikumiem – Riga Fashion Week. Tās ietvaros arī žurnāla Cosmopolitan modes redaktore Dace Krieviņa Bahmane, zīmola Becarousell dizainere, izrādīja jaunāko tērpu kolekciju, kas sajūsmināja visus skates apmeklētājus.
Becarousell savā pavasaris/vasara 2014 kolekcijā iedvesmu smēlies vienā no aristokrātiskākajiem sporta veidiem – tenisā, mēģinot to ienest modernās pilsētnieces garderobē – sākot no ikdienišķa veidola, līdz pat vakarīgam.
Kolekcijā dominē zīmolam raksturīgie izšuvumi ziedu atveidā, kas kontrastē ar grafiskām līnijām gan piegriezumā, gan krāsās. Kā galvenie materiāli izvēlēti āda, zīds un kokvilna. Krāsu gammu caurstrāvo maigi pasteļi, ko papildina tīri baltais un piesātināti melnais. Kolekcija piedāvā kleitas un virsjakas.
Visas fotogrāfijas no skates aplūko Cosmo.lv fotogalerijā!

Fotogrāfs: Marc Litvyakoff, Baltijas modes federācija.
Nedomāju, ka kādreiz rakstīšu seit ko. Varat nelasīt visu, īsā versija beigās dzejolī 😀 😀
Vakardienas viena no diskusijām lika aizdomāties, par sevi, savu dzīvi un cēloņsakarībām. Nonācu pie secinājuma, lai arī ir pagājis nu jau ilgs laiks, es vēljoprojām esmu dusmīgs. Es nepaciešu nodevību, melus, divkosību. Cits pat teiktu, ka tā ir ļoti apsveicama īpašība, bet tas man traucē. Nav drausmīgākas sajūta, kā neticēt nevienam, bet visur ieraudzīt, ko nepareizu, teikšu pat ne nepareizu, bet līdz kaulam biedējošu. Bet tai pat laikā esmu saglabājis ticību labajam un skaistajam cilvēkos tikai neļauju, neriskēju, lai to ieraudzītu.
No vienas meitenes ar kuru laiku atpakaļ draudzējāmies saņēmu interesantu reakciju, viņa brīnijās, kādēļ es vēljoprojām esmu viens. Un galvā man nāk miljons iemesli, kādēļ. Nepatika tas, šitas utt. Bet smieklīgākais ir tas, ka esmu ievērojis, ka nespēju uzturēt kontaktu vairāk par vienu randiņu. Es nobīstos, jo nejūtu, ka šī meitene/sieviete manā dzīvē ir vajadzīga, ieraugu lietas, kuras man neliek justies ērti. Saprotu, ka atkal esmu nonācis situācijā, kurā zaudēšu kontroli pār savu dzīvi, jo būs jārēķinās ar vēl kādu un neizmērojami baidos, ka mani nodos, vai šo neizdzīvoto un apspiesto dusmu rezultātā es pats izdarīšu muļķīgus lēmumus.
Kamēr esmu viens es visu kontrolēju pats un dodos uz mērķiem neskatoties uz nevienu šķērsli, jo riskēju taču tikai ar sevi. Nevēlos es nonākt situācija, ka manu risku dēļ varētu ciest cilvēks, kurš uz mani paļaujas. Jo jā man patīk rūpēties, patīk būt mīļam prot otru cilvēku, bet ja pēkšņi ir situācija, ka nespēšu atbalstīt pietiekami un tādā mērā kā vēlētos. Ko tad? Kaut arī esmu cilvēks, kurš vienmēr atrod risinājumus un alternatīvas, tomēr nereti, šīs lietas tiek noraidītas no otras iesaistītās puses, jo jebkura altrnatīva rada neertības/zaudējumus. Bet otra persona pat nepamanīs, ka esmu izdarījis jau pārcilvēcīgas lietas, lai nodrošinātu kaut vienu no opcijām.
Jā beidzot varu pateikt pār manu dzīvi valda bailes, ko radījušas ir daudzas neveiksmes. Kaut arī viens no maniem dzīves moto ir „Vienīgā lieta no kuras jābaidas ir bailes pašas”. Es baidos no sevis, es baidos iekrist, kā vecā filmas atkārtojumā, kur rezultāts ir zināms. Bet es apzinos, ka šī ir lieta ar kuru man jāstrādā un to arī daru, jo pat tajās reizēs, kad ir tas viens randiņš, es kaut nedaudz sāku uzticēties un ļauties tam, ko sauc par dzīvi – nedrošībai, nenoteiktībai, un visai plašajai emociju gammai.
Kā iegūt bangojošā upē mieru
Un kritienā vairs nebīties
Tad laikam jābūt ir bez prāta
Ar ticību, kas nenoriet
Kaut pieredze mums stāsta
Kā sāpes toreiz pamodies.
Bet kas ir tas, kas mūsos valda
Un dzīvē krāšņumu mums sniedz
Laikam ļauties dzīvei un bez prāta
Ir tas, kas liek uz priekšu iet
Un lai vai kā mēs izplānotu
Mēs katrs esam neprātīgs
Trakais modinātājs, nu jau viedtālrunī iebūvēts, plkst. 6:30 zvana kā traks. Sieviete (nesauksim nekādā vārdā, lai pēkšņi segvārds nesakristu ar kādu reālo šai saulē) samiegojusies valstās pa gultu, un tad sadomā piecelties.
Kā nekā- vīram ātrās brokastis no atdzisusajiem cīsiņiem jāsakombinē, tad bērni uz skolu jāaizlaiž. Un pašai jāvīkšājās uz darbu. Un, kā jau katru rītu, domas ir – kā komunālos samaksāsim, kā visus līzinga %-tus atlīdzinasim. Viedtālrunis, mēbeles, platā laulības gulta, mikroviļņu krāsns, ledusskapis un pats divistabu dzīvoklis .. viss ir aizņemts, nevis ar vīra kopīgām algām nopelnīts. Drusku gan dzīvoklim vīramāte iedeva, ar lielu skandālu…
Vīrs, kurš vēl šņākuļo blakus gulta, arī “sitas” pa diviem darbiem. Dienā policists, bet brīvdienās apsardzes firmā uzdarbojas. Kopā no abiem darbiem pārnes mājās mēnesī kādus 400 latus. Sieviete ir skolotāja, vakara stundās bērnudārzā pieskata grupiņu, brīvienās uzkopjs 2 ofisus. Uz rokas sagādā ls 300 tādā pašā mēnesī.
Par ņemto kredītu katru mēnesi jāatdod ls 450, par pārējiem 350 jāpaēd pašiem un 2 jaunām (4. un 6. klasē staigājošiem) ir jāpaēd, jāapģērbjas un vispār jādzīvo.
Tad nu vīrs pamodies, pirmais jautājums super-tradicionāls “kur mani makaroni”. – “Makaroni nebūs šoreiz, ir vakardienas cīsiņi”. – “Nu labi, man jāskrien”. Un formas tērpu uzraujot mugurā vīrs pazūd pa durvīm.
Un tad sieviete rauj no gultas augšā pavisam samiegojušos pusauga bērneļus. “Mammuuuuu, gribam pagulēt, nu lūdzu 10 minūtītes”. Tomēr pulksteņa rādītājs neatvairāmi skrien uz plkst. 8:00, bet pirmās stundas sākums ne tik tuvējā skolā ir 8:30…
Beidzot bērni palaisti savās gaitas (lielais brālis jau pa ceļam pieskatīs māselīti). Sievietei arīdzan jāiet uz skolu, šodien labā diena- pirmā matematikas stunda jānovada tikai 12:00, tamdēļ pati var mierīgi izdzert rīta kafiju…
========
Un tad jau vakars atkal noklājas pāri industriālajai aianavai uz loga. Tas skurstenis pie horizonta turpināja kūpet (šoreiz vējš valkano kūdras smaku dzina prom uz citu pusi), bet sieviete jau pēc otrā darba bērnudārzā (pusslodzes veicēja) ceļ vīram un bērniem galdā makaronus. Vīrs paslavēja, bet bērni ġaudulīgā balsī vilka “kad būs kas cits, nevis makarini”. Sievietei standarta atbilde: “kad nomaksāsim kredītus, tad…” (domās pieliekot gadu skaitli “apmēram ap 2025-kto”).
Pēc tam kārtējais “Ugunsgrēks° ar patiesām TV kaislībām un dziļām mīlām. Bet pašai vakarā plata laulības gultā ir iegriezies rutīnas ritenis. Vīrs pēc grūta darba atkal jau šņākuļoja pirmajā nomidzī. Maksu par auksto ūdeni, elektrību, un mājas apsaimniekošanu samaksāja vakar. Pašai drusku brīvākas domas “nu jāaiziet ciemos pie māsīcas, varbūt iedos naudiņu manām sarkanajām lakādas spicenēm, kas vēl guļ veikala plauktos”.
Nākamreiz…
1935. gadā tika izdota Margaretas Mičelas grāmata „Vējiem līdzi,” ko var atrast gandrīz katra lasīt mīļotāja mājas bibliotēkā. Pamatskolā arī manās rokās nonāca šis lieliskais mīlasstāsts (man vienmēr ir licies, ka neskatoties uz spilgtiem politiskiem un sociāliem notikumiem, priekšplānā vienmēr ir izvirzījusies mīlestība) un drīz vien Skārletas O’Hāras spārnotā frāze: „Par to es domāšu rīt,” kļuva par manu moto. Tieši tik vienkārši un visaptveroši. Protams, dažkārt ir lietas, ko vajadzēja izdarīt jau VAKAR, taču šī frāze ir lielisks attaisnojums brīžos, kad kaut ko ļoti negribas darīt, vai nav vēl izstrādāts noteikts rīcības plāns.
Šobrīd Dailes teātris piedāvā savu versiju par šo pasaulslaveno romānu, ko nedrīkst palaist garām. Un kaut arī A.Skrastiņš nav gluži tāds Rets Batlers kādu meistarīgi saviem lasītājiem bija uzbūrusi M.Mičela, K.Nevarauskai nedaudz pietrūkst Skārletas spīta un spēka, kopumā iestudējums atstāj patīkamu pēcgaršu un ilgās Dailes teātra krēslā pavadītās stundas, paskrien nemanot. Pēdējā ainā pat var notvert skudriņas, – tieši tik daudz var panākt ar vienu frāzi: „Par to es domāšu rīt...”
Musu darba grafiki ir pilniba dazadi. Manas brivdienas ir vinam galvenas darba dienas un otradi. Ari attalums ir liels-pus otra stunda, brauciens ar masinu, lai satiktos un pavakarinotu kopa un atkal pus otra stunda- majupcels.
Pagaidam izmantojam telefonu, iszinas un katru brivo bridi, kad ir iespejas parunat. Vins zvana man pastaigas laika ar suni, braucot uz darbu, edot vakarinas, es atbildu gulot vanna, stavot rinda veikala, mazgajot traukos vai iemiegot, kad vienigais ko vel varu pateikti ir “Mhmm mhmm”.
Vins ir loti dzivs cilveks, tas man vina visvairak patik, milziga energija kas plust no vina, ari mani ietekme pozetivi. Vina smiekli ir tik lipigi, ka gribot negribot, smejos lidzi. Vina uzdotie jautajumi ir interesanti, dazreiz pat mazliet biedejosi- “Tu gribetu berninu? Kads ir tavs limits vecumam, kad tu gribetu berninu? Tu esi romantiska? Kada veida romantika tev patik? Esi krapusi? Tev patik mili vai agresivi viriesi?” Atbildesana uz jautajumiem vienmer parversas diskusijas, kuras viedoklis sakrit.
Vakaros vins ir maigs, salda miedzina novelejumi klusa balsi, ir tik neaprakstami mili.
Bet pieceloties no rita, kad saprotu, ka dzivojam divas dazadas pilsetas, ar pilnigi dazadu dzives ritmu un uz doto bridi neizskatas, ka kads no mums butu gatavs so dzivi mainit. Mani parnem domas, ka varbut labak ir neko neiesakt. Jo es nevelos virtualas attiecibas, nevelos vairs distanci, nevelos vairs neko gaidit!!! Jo tas nevilus man atgadina neguletas naktis, kad gaidiju savu “lielisko” pec darba bara, nedelas ko pavadijam tikai sarakstoties, jo vins bija parak aiznemts ar medicinas studijam, svinetos svetkos skirtiem un neticamajam naktim, kuras pavadijam kopa, kuras likas tik ipasas, ka gribejas lugt, lai laiks apstajas.
Nakosaja saruna ar Semiru, ieminejos, ka varbut, mums nav verts neko iesakt, jo viss ir sarezgiti. Vins atbildeja tiesi, loti nopietna balsi: “Ja tev ir velesanas, tu ari atradisi celu!”
“Tu man teici, ka tev vel ir sakrajusas atvalinajuma dienas, kad tu doma vinas izmantot?” Vins turpinaja. “Es vel nezinu, man nekas nav ieplanots” domigi atbildeju. “Ja tu gribi, izmantosim vinas kopa, aizbrauksim kaut kur, vienalga, kur vien velies! Istablula, Barselona, Parize, Londona, Roma.” Es kluseju, nezinaju ko atbildet. “Semir, es nezinu, kopigs atvalinajums. Mes nepazistam viens otru. Esam satikusies tikai vienu reizi. Ja nu mes sastridamies otraja diena, ko tad?” haotiski runaju. Vins iesmejas “Mes nesatridesimies, tici man, bus forsi! Padoma par to un kad izlem pasaki atbildi!”
“Are you kidding me???” tada bija sejas izteiksme mana draudzenei uzzzinot jaunumus. “Kopigs atvalinajums ar cilveku, kuru esi satikusi vienu reizi? Tas ir parsteidzigi!” vina nopietni teica un iekodas bulcina. Kops vina gaida berninu, bez ediena rokas vinas vairs neredzu. “Un paliksana stavokli, pirmaja kopa busanas menesi nav parsteidzigi?” uzmetot skelmigu skatienu jautaju. “Es vinu jau pazinu gadu, zinu kas vins ir par cilveku un ko no vina sagaidit” ar parsvaru vina mani sakava.
Ta, pec padoma labak nav ko prasit. Tas nu bija skaidrs. Nedomaju, ka kadam no maniem draugiem, tas liktos normali. Jaizlemj bija pasai.
Domajot par visiem par un pret. Par sausmigam lietam, kuras varetu notikt un par romantiskiem vakariem un piedzivojumiem, kuri butu gaidami. Izlemu neapstaties. Vienu reiz jau riskeju, atbildot uz vina iepazisanos piedavajumu, riskesu ari tagad. Jo tadi tacu ir speles noteikumi, kas neriske, tas nevinne. Mana kolege, kura ir stradajusi kazino, ieteca triku “Liec tikai uz melno, ja ari gadas zaudet, neapstajies, un tu redzesi, tu laimesi. Tas prasa laiku, bet tu busi laimetaja!” Dzive nav rullete, bet kadreiz ir jasanemas un likmes jaizdara.
Es izvelejos Romu!
Un sodien iesniedzu menedzerim atvalinajuma pieteikumu!
