Pāris dienas atpakaļ uzzināju, ka attiecību jomā esmu ļoti kategoriska (lai gan galējības vienmēr bijusi mana specialitāte). Pati jau kuro dienu mokos sirdssāpēs un aizvainojumā, tomēr par sava lēmuma pareizību nešaubos. Uzzinājusi par nu jau bijušā sānsoli kādā pasākumā, bez ierunām izmetu visas viņa mantas un viņu pašu no savas dzīves. Pie viņa gan joprojām vēl aizķērušās gan pāris manu mantu, gan daļa manas sirds. Un, kaut arī sirdī gaidu viņa izrādītu nevaldāmu vēlmi mani atgūt, apzinos, ka nez vai puisim ir spēkos izdarīt ko tādu, kas liktu man atkal būt ar viņu kopā. Lai gan šobrīd ir grūti, apzinos, ka ilgtermiņā tā būs labāk. Sevi taču jāciena un nevar ļaut sev darīt pāri! Un šeit parādās apstāklis, ka ne jau visiem un visām situācijām der šāds risinājums. Daudzi taču piedod – tomēr to var darīt vien tad, ja ir pārliecība, ka ar otru gaidāma perspektīva nākotne un savienība ir lolojama un sargājama. Tad var daudz ko piedot. Bet, ja attiecībās bijušas daudzas "-" zīmes, tad nav vērts. Un ir vērts ar plašām acīm redzēt, kad nav vērts! чувства – как Louis Vuitton – Или настоящие, или не надо!

Tā vienkārši iedomājos…. par virtuālo vidi.Kā ir ar tiem visiem iepazīšanās un draudzēšanās portāliem?Vai nav tā,ka veidojam tur savu vēlamo realitāti? Gandrīz katrā tāda tipa saitā ir tāda opcija kā privātā albuma izveidošana vai vismaz foto pievienošana.Bet kādas fotogrāfijas gan mēs tur pievienojam?Vai tās, kas atspoguļo realitāti?Vai arī tās,kurās mēs sevi redzam tātas,kādas vēlētos redzēt?….fotošops,vēlamais rakurss, pareizā poza, utt. Izvelamies tikai labākās un skaistākās.Tās neveiksmīgās,tās jau paliek pašas pūrā. Saprotu,ka tas iespējams tāds perfekcionisma kultas,kas šo visu stimulē darīt – no žurnālu lapām un vākiem uz mums raugās ideālas skaistules, āda bronzas krāsā, ne kripatiņas celulīta,debeszilas acis, un tik gludi,spīdīgi mati.Nav ne striju,ne nokārušās ādas….viss tik nevainojams?Bet vai tā ir?Vai tas viss ir profesionāļu safabricēts mīts,kas liek arī "parastajām" Zemes iedzīvotājām censties izlikties perfektām,slīgt mazvērtības kompleksos par to,ja īsti nesanāk un audzināt šo perfekcionisma kultu savās mazajās meitās? Vai mēs veidojam realitāti,vai tikai imitējam to – tāds ir jautājums!

Klīst asara pa ceļu klusi, No kā tā kritusi, kam tā ir zudusi? To nepateiks ne viens … Ne saule, mēness, lietus arī vējš… Kam dēļ tā kritusi, No ka tā nākusi? To zina tik šī asara … Šī sāpju pilnā atmiņa … Tik vientuļi, Bet brīžiem cēli. Tā savu ceļu turpina, Bet klusē vien šī asara … Šī mēmā ceļiniece, Kas kāda sāpi nes, Kas nepateiks nevienam … Šo nezināmo stāstu. Tā lēnām gāja laiks … Un asara ar pagaisa, Sev paņemot tik līdzi vien, Šo savu stāstu apslēpto… Šis noslēpums, kas aizgāja. Ši asara, kas pagaisa. Tā pagaisusi cerība, Kas klusi tālē pagaisa …

Raktu jau kādus 2 gadu dzejoļus, droši vien nekādi izcilie jau nav, bet manu dvēseli dziedē. Ikvienam ir iespēja savus daiļdarbus publicēt skolas žurnālā, labprāt to darītu, bet slinkums savus dzejoļus pielabot, pie tam kauns un bailes par apkārtējo viedokli. Un nevaru saņemties. :-/ Uzdrīkstēties bail.

Izlasīju grāmatu, sākums likās vienmuļš, bet beigās iepatikās. Gribējās ātrāk uzzināt kā šopaholiķe no parādiem tiks vaļā. Iespaidīgi, bet man liekas, ka realā dzīvē, tā paveiksies tikai katrai 1000 sievietei 🙂

Kāds ir vienkāršākais veids, kā izmēģināt pozu 69? Varbūt ar kādu pazīstamu vīrieti? Ko pateikt seksa laikā, lai tas neizklausītos garlaicīgi vai pārāk piedauzīgi? Cikos tev rīt uz darbu? Kāda ir patiešām laba dziesma kaislīgam seksam? Jebkura, kuru nedziedi tu pati. Kā es varu sniegt baudu vīrietim ar vibratoru? Uzkuļot ar to saldējuma kokteili. Pēc ilgāka mineta man sāk sāpēt žoklis. Kā no tā izvairīties? Nekod tik stipri. Kur vēl savā dzīvoklī mēs varētu nodarboties ar seksu, kur tas jau nebūtu mēģināts? Uz griestiem. Kāds ir labākais ēdiens, ko iesaistīt mīlas rotaļās? Soļanka. Vai viņam labāk patīk, ja es spermu noriju? Vienalga. Ja vien tā nav jānorij viņam pašam. Ja man nav lubrikanta, ar ko to var aizstāt? Ar bremžu eļļu. Ko darīt pēc tam, kad esmu viņu sasējusi? Spīdzini ar lodāmuru vai gludekli. Vai ir kādi nerātni orālā seksa paņēmieni, ko es varu iemācīt savam vīrietim? Jebkādi, kas varētu patikt viņa draugam. Esmu maza auguma, bet mans draugs ir garš. Kāda poza mums būtu piemērota? Viņš basketbola laukumā, bet tu tribīnēs. Kāds tērps viņu patiešām uzkurinās? Tāds, kādu tev pie dzimšanas izsniedza. Kā es varu likt viņam saprast, ka man patīk tas, ko viņš dara, un ka vēlos vēl? Nosūti draugos vēstuli. Mani uzbudina fantāzijas par mīlēšanos ar nepazīstamu vīrieti, kā es varu īstenot šo erotisko vēlmi ar savu draugu? Piekauj viņu līdz nepazīšanai. Es vēlos, lai viņš man aizsien acis. Kā man viņam pateikt, ka tas mani uzbudina? Latviski. Ja nesaprot, tad citā viņam zināmā valodā. Kā es vislabāk varu pārņemt kontroli procesa vidū? Pieliec viņam pie deniņiem pistoli. Kāda ir atšķirība starp labu un satriecošu orālo seksu? Pēc laba tu jūties labi, pēc satrieciecoša- satriekta. Ko darīt, lai seksu padarītu kaislīgāku un trakulīgāku? Uzaicini sadzērušos britu tūristus. Es izjūtu ļoti spēcīgu orgasmu, masturbējot ar vibratoru. Kā lai panāku tikpat intensīvu kulmināciju, mīlējoties ar vīrieti? Pieslēdz viņam strāvu, lai sāk vibrēt. Ja es nevēlos viņa spermu norīt, kādas ir citas iespējas? Nenorij. Vai mana vagīna izstaipīsies, ja man būs daudz seksa partneru? Ja vienlaicīgi- jā. Kāda locekļa masāža ar rokām viņu padarītu traku? Ja masētu gaļas maļamajā mašīnā. Pat esot attiecībās, es katru dienu masturbēju. Kāpēc? Kāpēc nē? Vai lubrikantu var izmantot, arī mīlējoties dušā? Jā, bet nevajadzetu ar to aizstāt dušas želeju un matu šampūnu. Vai vīrieši jūt atšķirību starp rievotiem un parastiem prezervatīviem? Ja patausta- parasti jūt. Kāda poza ir vispiemērotākā spontānam seksam? Spontāna poza. Kur mēs varētu atrast nedaudz riskantāku vietu, kur pamīlēties, lai mūs nearestētu? Jūrā, vietās, kur mīt haizivis. Mans mīļotais nevēlas mani skūpstīt pēc tam, kad esmu sniegusi viņam orālo seksu. Kā man viņu pierunāt? Sākumam- nerunā ar pilnu muti. Mēs ar draugu vēlamies nofilmēt, kā mēs mīlējamies. Kas mums jāņem vērā? Tas, ka ieraksti var nonākt svešās rokās. Kāda apakšveļa vīriešiem šķiet visseksīgākā? Tīra un bez caurumiem. Ko lai daru ar rokām, kamēr veicu minetu? Rādi jautru ēnu teātri uz sienas! Kā lai es pamodinu viņu nakts vidū, lai iekārdinātu pamīlēties? Uzliec modinātāju. Kā lai lūdzu viņam sevi iepļaukāt? Pēc izvēles- rakstiski vai mutiski. Vai ir iespējams noskaidrot, vai džeks kādreiz ir izmēģinājis seksu ar vīrieti? Varbūt paprasi viņam? Kā izvairīties no skaņas, gaisam izplūstot no vagīnas? Uzgriez skaļāk mūziku. Kāds ir seksīgākais apģērbs, ko paturēt mugurā seksa laikā? Oriģinālais ieteikums ir izcili stulbs- augstpapēžu kurpes. Varbūt slidas? Kad man jāsāk uztraukties, ka mans draugs pārāk daudz skatās porno? Tad, ja viņš atbild nevis vienkārši "Jā!", bet "Yes, yes, deeper, deeper!" Kāpēc viņš grib mīlēties gaismā? Lai pieskatītu, ka kāds nenozog pornofilmu kolekciju. Orālā seksa laikā man kļūst sausa mute. Kā to novērst? Mazāk runā, vairāk dari! Kāda ir vīriešu fantāzija numur viens? Auksts alus. Kāda ir seksa alternatīva manu mēnešreižu laikā? Kāpēc tev vajadzīga alternatīva? Vai viņu uztrauc tas, ka manas kaunuma lūpas nav perfekti simetriskas? Noteikti. Cauras naktis par to skumst. Vai mans draugs fantazē par manām seksīgajām draudzenēm? Tev ir tādas? Iepazīstināsi? Vai auksta duša tiešām aizdzen vīrietim visu gribēšanu? Gribēšanu nē, bet varēšanu gan kā ar roku noņem. Vai, pirmoreiz satiekoties, ir iespējams pateikt, kāds viņš būs gultā? Atkarīgs kur satiec, ja jau esiet gultā, tad- jā. Es vēlos izmēģināt seksu stāvus, bet draugam ir grūti mani noturēt. Kādu pozu jūs ieteiktu? Tu- aerobikā, viņš- trenažieru zālē. Tu tiksi vaļā no liekā svara, bet viņam tad būs vairāk spēka. Kāpēc vīrieši no rītiem ir gribošāki? Tāpēc, ka tev citādākus nav nācies satikt. Kāpēc vīriešiem patīk, ja sieviete mineta laikā skatās viņam acīs? Mazāk pronofilmas skaties! Kas ir labāks — vibrators vai dildo? Atkarībā, ko tu ar to grasies darīt. Pašaizsardzībai- dildo. Kokteiļa pagatavošanai- vibrators. 😀 😀 😀 😀 😀 😀

Nu ko, rīt pēdējā diena Latvijā. Beidzot koferi ir sakrāmēti, cerams, ka mani svari nemelo un lidostā nebūs pēkšņi no kaut kā jāatvadās 🙂 Izberzu arī māju, visu atstāju tīru, istaba mana liekas tik tukša un nekāda 🙂 Plaukti tukši, skapis arī, nekas neliecināti par to, ka es te dzīvoju 😀 Biju domājusi aiziet patusēt pēdējo reizi, bet nezinu, kaut kā nav garstāvoklis. Gribas paskatīties TV, paēst kaut ko garšīgu un riktīgi izgulēties, jo šaubos, ka rīt spēšu normāli pagulēt 🙂 Tenerifē jau 2. dienu līstot lietus, kas tur šajā laikā ir diezgan liels brīnums 😀 Man laikam pietrūks lietus 😀

Šodien bija mana gandrīz no jauna pirmā pieredze braukšanā ar automātu 😀 Sākumā domāju kā var vispār ar kaut ko tādu pabraukt, bet uz beigām, it īpaši sastrēgumā domāju – ak, cik lieliski! 😀 Un tā radās ideja, ka manai mašīnai jābūt automātam 😀 Pašlaik joprojām pārkrāmēju koferus un ar katru reizi apģērbu kļūst arvien mazāk un mazāk 😀 Tēvs saka, ka šturnts ar visu, to sapirkšos uz vietas, bet man ir tik žēl atstāt kādu no savām kleitiņām, biksēm, kurpēm utt 😀 Ir palikušas tikai 2 dienas Latvijā, tad smaga diennakts un hola Las Americas! Un 5592 km attālumā no mājām gulēšu un sauļošos okeāna krasta, juhū!!!!

mana ideālā kombinācija draņķīgas dienas noslēgumam = karsta vanna + mega liela krūze kumelīšu tējas ar karoti medus un saldajā sms no mīļotā puiša (l)

nu kāpēc saslimt vajag tieši nepiemērotākajā laikā? (e) ai,vnk velk uz kašķi (t)

Shodien bijaam ar maneejo muzhiku romantiskaa pastaigaa turaidaa. Baigi forshi iisteniibaa, kaa mazs celjojums sanaca 🙂 Vienu briidi gandriiz apmaldiijaamies kaut kaadaa saules takaa, kur ik pa briidim nesaproti vai atrodies veel latvijaa vai tomeer dzhunglos 😀 Arii suns ir pamatiigi nostaigaajies un tagad gulj kaa beigts. Apvienojaam patikamo ar lietderiigo 😀 Nu ko, riit saaksies peedeejaa mana nedeeljas nogale Latvijaa 🙂 Priecaajos, tikai shkrobe,ka koferus nesanaak piekravaat 😀

Ballītes otrdienas naktī nepavisam nav laba doma! Nesen atvilkos mājās, galva nenormāli sāp un tāda sajūta, ka džingulis vēl tā īsti nav izgājis 😀 Žagojos jau kādas minūtes 20 un nevaru nekādi apturēt 😀 Mācība turpmākajai dzīvei – nevajag jaukt šampi ar vīnu un nevajag dzert tik daudz 😀

Es nebiju domajusi ka dzive ta var mainities viena menesa laika! (t) mani piekrapa milotais cilveks ar pazistamu cilveku, pati zaudeju darbu, nebija iespejas ar ko apmaksat skolas kredituCik gan daudz es taja menesi izleju asaras par sev sagadatajam sapemvel tagad liekas ka nespeju visam parkapt pari un pieceltiesPa galvu mokas dazadas domas…. Bet viena jauka diena mani bildinaja….Vai es piekritu? protamsJa zinu vins mani piekrapa un mani tas sapinaja bet mani preiceja ka vins pats to pateica nevis kad bija jauzzin no citiemes vinu milu nezskatoties ne uz ko citu Toties ienistu to kas man vinu atnema jo vins bija tikai mansEs vareju palielities ka tikai man vins pieder bet tagad vairs nevaru palielities.. Tagad es tik varu ar pilnu atdevi gatavoties kazam un jaunas dzives sakumamZinu ka ir cilveki kas saka ja vienreiz piekrapa tad otreiz ari piekrapsEs saku ka vins ta nedaris jo loti to nozelo ka pat viena reize tada sanaca… Cik gan bija gruti saglabat vesu pratu un izdomat kas bus talakCik gan bija gruti vispar izrunaties jo tas viss sapeja! Bet tomer izdevas to izdarit un varu teikt ka visam pamats ir izrunasanas un vienu reizi var piedot

Shodien, kaa jau visas pedejaas dienas (e) Atnaaku majaas un mans Muris sagaida mani kokaa nu un lejaa kaiminju treknais taksis skalji rej. Ieshu suudzeeties kaiminjam, lai savaac to bezskauniigo lopu. Manam kakjim ir tadas pashas tiesiibas uztureeties pagalmaa, kaa tam sunim!! Shii jau ir otraa nedeelja, kopsh tas suns terorizee manu kakji. Man ir apnicis rapties kokaa un celt to kakji zemee (e) (e) (e) visas rokas saskraapetas! Nu un Muris jau ari kaa taads miikstais! Neko nevar pretii izdarit, tik sez un raud!!!

Nu jau divas nedēļas esam šeit nodzīvojuši. Doma ir, ka mājās aizbrauksim tikai uz Ziemīšiem un atpakaļ. Es gan vēljoprojām esmu bez darba, ir tikai pāris saimnieki kaut ko painteresējušies, nekā īpaša.. Sestdien bijām ievērtēt Lillehammer nakts dzīvi, tika novērots, ka šiem pārsvarā visi pa house party dzīvojas – logi vaļā, mūzika un smiekli.. mmm.. (l) Un jā – viens diezgan pieprasīts klubs, kurš tā vien vilināja mūs iekšā, bet nu nolēmām, ka citreiz. 🙂 Un jā.. daba, daba, daba, tas ir vienīgais, kas mani te tur pie dzīvības pagaidām. aaa, jā, var teikt, ka nesmēķēju vairs nemaz, nu tikai tad, kad sanāk kaut ko iemalkot, pa retai reizei, kas starp citu solās uz šo nedēļas nogali, jo roomie brauks draudzene ciemos no LV. 😛 (l)

Labrīt, pasaule! Vai tu pēc manis ilgojies? Padsmit minūtes pēc pamošanās, tiek nolemts, ka skolas korim mani šodien neredzēt – tā vietā tiek dzerta karsta tēja un cerēts, ka uz ceturtdienas rīta kori gan mana balss jau būs labākā kondīcijā. Par spīti tam, ka šodien ir jauna diena un man ir jāsāk no sākuma, un ar labām domām, es tomēr nespēju skatīties tikai uz priekšu, jo nekas interesants vēl nenotiek – un tapēc es skatos atpakaļ, uz vakardienu un, īpaši, vakarvakaru. Atveru savu blogu un skatos uz to švako, blāvo tekstu, ko saucu par savu vakarvakara ierakstu. Vai tad tiešām bija tik slikti? Nē. Bet es to vēl mācos. Jau kuro reizi es pati par sevi smejos! Tad, kad ir labi, ir viegli teikt, ka skumt ir okei, šaubīties arī ir okei – neviens neesam perfekts, nekad viss nebūs ideāli un mēs visi esam cilvēki. Tad, kad ir labi, ir viegli teikt, ka es īpaši piedomāju pie savas cilvēcības, pie tā, ka ir normāli būt vājai, ka ir normāli pat raudāt – jo visam ir jābūt balansā, visam ir jābūt labi. Pateikt, ‘pēc katra melnā taustiņa nāk baltais’, un dzīvot laimīgi tālāk. Bet tad, kad nav labi? Tad aizmirstās visas pamācības un galvā ir tikai viens – pārtraukt sāpes. Aizmirst visu, visu, visu un, galvenais, pārtraukt sāpes. Padoties, pārstāt censties izdzīvot un iekļauties pelēkajā masā, pazaudēt oriģinalitāti un pazust – ja vien tas nozīmētu pārtraukt sāpes. Padomā tik, cik es esmu vāja! Kā tad būtu tad, ja mani spīdzinātu? Esmu gatava padoties pie pirmajām sāpēm. But then again, kā jau teicu – es vēl mācos. Mani vienmēr ir fascinējis tas, kā, rakstot šādus ierakstus, es attopos par to, cik esmu veca. Like, come on. Es atceros sevi pirms pāris gadiem – ārprāts, cik ļoti man šķita, ka visiem mani jāņem nopietni! Un tagad es smejos, jo zinu – pat es pati sevi toreiz neņemtu nopietni. Kapēc lai tagad kāds ņemtu? Bet zini, pasaule, notiek taču arī labās lietas. Piemēram, vakarvakarā, kopā ar draudzeni, bijām uz baznīcu. Precīzāk, gāju es – un viņa gāja līdzi, paklausīties. Tagad katru pirmdienu tur ir iesvētes lekcijas, decembrī būs iesvētības. Vasaras gaitā izlēmu, ka gribu iesvētīties, un tagad, no septembra sākuma, aktīvi eju uz lekcijām. Un pēc tam nāk miers, nāk pārliecība un nāk iedvesma – es neesmu viena. Lai tur vai kas, lai arī kādas teorijas būtu Neticīgajiem (kaut arī visi jau esam ticīgie, tikai, jautājums – kam ticam?), es palieku pie sava. Dievs ir un esmu arī es – un tieši sevis vērta. Jo ir viegli panākt, ka kāds cits Tevi iemīl, taču visgrūtāk ir iemīlēt pašai sevi. Panākt, ka iekļaujies pašas noteiktajos standartos un attaisnot pašas cerības un sapņus. Nelikt sev vilties.. Nav viegls darbiņš – bet kas tad cits varētu būt mūsu uzdevums uz šīs zemes, ja ne tieši tas? Pasmaidi, jo šodiena noteikti izdosies – un rītdiena arī! 🙂 xo, S.

Pāris dienas izlaidu, bet nekas 😀 Šodien beidzot biju savā pirmajā izbraukumā ar auto, baigi forši! 😀 Man JAU iepatikās ļoti pārkāpt noteikumus ha ha 😀 Tagad jāsāk krāt uz auto Tenerifē 😎 Nekas tās baigi daudz nav noticis, visu laiku esmu skriešanā, pēdējā nedēļa, pēdējās lietas daru, skrienu un daru, skrienu un daru, jau sāk nedaudz apnikt. Nekas, pēc nedēļas jau sauļošos pie okeāna dažas dienas, kamēr darba atļaujas tiks nokārtotas un tad jau būs jāsāk meklēties 😀

Reiz saviem draugiem biju uzdevusi jautājumu – kas piešķir viņu dzīvei jēgu? Cik dažādi ir mani draugi, tik dažādas bija viņu atbildes. Šodien man pašai jāatbild uz šo jautājumu… Vēl aizvien es domāju, ka tādas vienas lielās laimes un veiksmes formulas nemaz nav. Tā lielā laimes sajūta veidojas no daudziem maziem prieka un apmierinājuma mirkļiem. Protams, visa dzīve nav tikai prieks. Gadās arī pa asarai, bet tādi brīži vedina uz domām, ka manas asaras ir kā rasa. Rasa, kas veidojas no manu ilgu karstuma un aukstuma, kas dveš no maniem nepiepildītajiem sapņiem. Bet rasas uzdevums ir dot veldzi tiem krāšņajiem ziediem, kuri zied manas dvēseles un sirds dārzā. Manuprāt, ja uzdrošināmies atmest visu lieko, bet domās tik ļoti nozīmīgo, cilvēka labsajūtai vajadzīgs tik maz, bet reizē arī tomēr tik daudz. Kas vajadzīgs ir sirdij? Acu skats, kas sasilda. Viens no nedaudzajiem glāstiem. Mājas, kurās gribas atgriezties. Darbs, kas sagādā prieku. Drauga plecs, uz kura atbalstīties. Tikt saprastam, daloties savos sapņos ar tuvākajiem. Būt sadzirdētam. Spēja radīt, radīt jebko – šalli, zīmējumu, izšūtu glezniņu vai skaistu foto ar dzejoli draugam. Jaunatklāts mūzikas stils vai jauna grāmata zem spilvena. Spēja uz neprātīgu rīcību un smiekliem pat tad, ja kāda acīm tas šķiet nepiedienīgi. Tas piešķir spēku pateikties dzīvei. Jo vairāk pateicies, jo vairāk ieraugi, par ko pateikties. Šis ir mana spēka avots. Taču vislielāko spēku dod vārdi – tu esi mums tik ļoti vajadzīga! Nav nekā dārgāka par apziņu, ka esi vajadzīgs… saviem mīļajiem un draugiem! A.

Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā… „Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“ jautā viens dvīnis otram. „Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis. „Man šķiet, ka tās ir muļķības!” saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“ „Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“ „Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.” „Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.” ”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.” „Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.” „Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?” „Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!” „Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.” „Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli…” Buča manam dvīnim 😀

" ..Visa dzīve ir iešana pretī sev! Tikai sev. Tas ir galvenais mērķis – izzināt un iepazīt sevi! Lai galu galā nonāktu pie saskaņas. Bet, ja cilvēks no šī ceļa novirzās, tiek dotas sāpes. Lai naktī, kad sāp, viņš būtu spiests domāt. Par sevi!.. " / Zita Ramma /

Pēdējā laikā notikumi manā dzīvē un mans dīvainais (saprast – nebūt ne stabili pozitīvais) domāšanas veids pavisam ir sašūpojuši manas pašapmierinātības laivu – vakar naktī asaras pāri tās malām skalojās uz mīļotā pleciem. Un – bez reāli pamatojama iemesla. Tādos brīžos ir TIK labi, ka blakus ir tāds Viņš, kurš nebeidz atkārtot uz manām gaudām par to, cik nejedzīga mēdzu būt, ka nav jau tik traki un ka Viņš mani mīl un mīlēs arī tādu. Galu beigās vakar pieņēmu lēmumu, ka tā tas turpināties nevar, jāņem lietas savās rokās un jāizgaismo tas skats uz dzīvi reizi par reizēm! Tādam nolūkam nepažēloju naudu un nopirku skaistu bloknotu, kurā turpmāk katru vakaru pierakstīšu labās un vērtīgās lietas, kas ar mani pa dienu notikušas. Un tā nu būs lieta, kas ir tikai mana un radīta TIKAI manai labsajūtai. (l) Padalies – kā Tu izgaismo dzīves ēnainos brīžus un kādi ir Tavi rituāli/paradumi iekšējas labsajūtas un apmierinātības ar sevi un dzīvi uzturēšanai!? 🙂

hmm..5dien braucu no Rīgas uz mājām un ievēroju, ka lapas palikušas vēl rudenīgākā nokrāsā.. Itkā jau gribās to rudens skaistumu! Bet tajā pašā laikā- nu ļoti negribās drēgnās, pelēcīgās dienas! Kas zin..varbūt šogad beidzot ar draugu aizbrauksim uz Siguldu 😀 Bet nevar jau sapriecāties.. Šonedēļ skolā sāksies kārtīgas lekcijas.. diezgan daudz nākušas klāt! Nezinu ko darīšu Vokālajā meistarībā 😀 Es pat nevaru nodziedāt tās visas notis tā skaisti.. Cerams, ka nebūs baigās stingrās prasības- jo galu galā, ne jau katrs ir dziedātājs 😉 Vēl jābeidz domāt un jāsāk kaut kas reāli darīt pie parāda lietas.. Man pietiekoši daudz jau ir iesāksts, ka nevajadzētu padoties.. Bet tiek prasītas tādas lietas, kas, šķiet, man nav pa spēkam! Bet- jāsaņemās, jāsaņemās, jāsaņemās!! un nevis tikai domās, bet arī reālā rīcībā un darbībā! Vakardien atkal jau iemīlējos savā draugā, tik forši pavadījām laiku 🙂 un atkal jau domāju par to, ka rītdien braucu prom, bet viņš paliek te.. Ar bijušo klasi briest atkalredzēšanās tusiņš! lai gan cik nu mēs tur būsim! Tie, kas skolā turējās kopā un tie, kas nav palikuši iedomīgi 😀 Ja novienosimies kad un kur, notei8kti būs forši! Tā lūk..ir daudz un dažādas lietas, kas notikušas, kas notiks. Emociju gamma diezgan plaša! Kaut kā jāmēģina pieņemt to, ko nevar mainīt!

Nekādi nevaru tikt pāri vakardienai… Viņam bija dzimšanas diena.. No rīta pajautāju, kā ar svētku sajūtu, kā jūtas savos 25, pajautāju par mūsu vakara plāniem, bet viņš bija manāmi neapmierināts, ka kaut ko jautāju. Tā mēs visu dienu nostrīdējāmies ar SMS palīdzību… Sākumā tāpēc, ka viņam nav laika, pēc tam, KĀPĒC viņam nav laika utt. Rakstot tās bezgala riebīgās SMS, es visu laiku apzinājos, cik slikti viņš jutīsies SAVĀ DZIMŠANAS DIENĀ, bet visu grāvu arvien vairāk. Runāju par citām sievietēm, par to, ka viņam neesmu vajadzīga un tamlīdzīgas lietas, kas viņu veda aizvien lielākā izmisumā. Lieki piebilst, ka arī mani pašu tas tikai iztukšoja un nepratu izskaidrot, kāpēc, neskatoties ne uz ko, vēlos viņam dienu izbojāt.. 🙁 Doma vien, ka viņš varētu kādai uzsmaidīt, ka kāda viņam dzimšanas dienā iedos buču, mani dzina aizvien lielākā izmisumā, jo likās – a ko tad, ja viņam kāda iepatiksies? Tieši vakar draugos parādījās viena viņa kolēģe un strīds no tā kļuva aizvien nepatīkamāks – tik daudz rupjību no viņa nekad nebiju dzirdējusi…un es tik devu pretī… pēc darba tomēr satikāmies. Viņš kavēja un bija dzēris. Man vairs negribējās atvainoties. ‘Viņš uztaisīja pamatīgu skandālu uz ielas, kur garām gāja cilvēki un uz mums skatījās…viņš kliedza, skatījās acīs un sarunāja tik daudz nepatīkamu lietu… Man izdevās viņu pierunāt aiziet uz Čili picu paēst, jo pa dienu nebija apetītes no visas strīdēšanās…Viņš nebeidza atkārtot, par cik briesmīgu šo dienu biju viņam padarījusi… Es atvainojos tik daudz reizes, viņš lika man pazemoties, vairākas reizes stāstīt sīki un smalki, par ko tieši atvainojos… Nebeidza pacelt balsi arī picērijā, knapi atturēju no tā, ka viņš arī oficianti nolamā.. 🙁 Viņš vairākas reizes atkārtoja – paldies, šī bija briesmīgākā dzimšanas diena manā mūžā! Vienīgais, ko es šobrīd gribu, ir aizbraukt mājās, piedzerties, atlūzt un visu aizmirst. Jā, aizmirst arī pēdējos 2 gadus! – tieši gandrīz tik ilgi esam kopā. Viņš raudāja…un raudāja… un pārmeta man visu notikušo 🙁 man bija tik sāpīgi! Un zinu, cik sāpīgi bija viņam. Es biju sabojājusi viņa vienīgo 25. dzimšanas dienu mūžā… Un viss tikai tāpēc, ka sākām runāt par LAIKU, viss tikai tāpēc, ka esmu slimīgi iemilējusies viņā un, lai ko viņš man teiktu par to, ka viņam nevienu nevajag, tas nostrādā tikai konkrētā brīdī..pienāk nākamā diena un jau atkal vienīgais, par ko es spēju domāt, ir tas, vai viņam kāda nav iepatikusies utt. Tas, kas notika starp mums vakardien, ilgi nepāries.. Ne man, ne viņam. Man ir kauns un nemaz negribas viņam acīs skatīties…zinot, ka ne es viena vainīga – jūtos varen draņķīgi.. Kā man gribas viņu vienkārši mīlēt.. bet pēdējais, ko viņš man pateica pirms gulētiešanas, bija – klau, vai es tev jau teicu, ka šī bija mana briesmīgākā dzimšanas diena mūžā? :’-(

Murgs nevis riits 😀 Paguleets ir vien 4 stundas, reibonis veel galvaa un nennormaali saap mana atsistaa peeda 😀 Bijaam essiitii un nodejojaam 4 stundas bez apstaajaas 😀 ceru,ka tas atsauksies arii uz svariem, ha ha. Tiku pie bildeem ar Fedde le Grand, vinja autograafa un riktiigaam pagjiraam 😀 Bet nu bija iemesls! Priekshpeedeejaa nedeelja Latvijaa + galvenais iemesls,protams, tiesiibas! JuuuuuHuuuuuuu!!!!! 😀 Nee,bija riktigi forshi!!! :))

Jeeeeeeeeeeeeei, shodien esmu kljuvusi par pilntiesiigu shoferiiti 😀 Paldies taam,kas tureeja iikshkjus 😀

Shodien iechekojaamies onlainaa un ermanai jau biljetes ir rokaa, maneejaas veel jaaizprintee. Shodien nu jau tuuliit buut 10. datums, tas noziimee, ka ir palikushas 11 dienas liidz mees jau buusim celjaa uz turieni 😀 Man tomeer laikam ir prieks 😀 kad palasu zinjas, paklausos, ko TV runaa "gudrie viiri" man veemiens naak pa abiem galiem un gribaas vinjiem visiem paraadiit videejo pirkstu un tiities aatraak prom 😀 Izmeegjinaaju piekraameet koferus un izskataas,ka man gandriz no puses buus veel jaatsakaas,jo visam vietas nepietiek 😀 Arii tas nemaz neiepriecina 😀 Starp citu tikai shodien vakaraa piefikseeju,ka ir baigi ziimiigais datums(it kaa) 9 9 9 , taadeelj nevareeju saprast kaadeeljpilseeta pilna ar preciniekiem 😀

Esam tikuši pie gandrīz jauna ledusskapja, vecais uz kaut kādiem štrunta verķīšiem stāvēja. 😀 Mūsu roommate nu ir ievācies un ieņēmis savu mājīgo stūrīti 🙁 Nu guļam uz dīvāna, savienojumā ar matračiem dzīvojamajā istabā, bet itin nemaz nav tik traki, kā biju iedomājusies, esmu iekārtojusi tā, ka ir pat diezgan ērti un mājīgi. 🙂 Iepazināmies ar diviem igauņiem, kas tepat netālu dzīvo – jau aicināja uz prazņik. Esot vodka! 😛 Sarunājām paprazņikot nedēļas nogalē. Vispār man te patīk. (l)

Nu taa…paaris dienas dziivojos pie draudzenes, kaut kaa sheit juutos labaak nekaa maajaas, miers, ir ko dariit, var aardiities ar vinjas suni 😀 Shodien braukshanaa gandriiz porshs man ietrieca saanaa, bet nu es nedusmojos, kaut gan nee…dusmojos gan. Lai nolaadeets tas porshs, visu brauskhanu shodien izbojaaja! 😀 Un jaa, palikushas mazak kaa 2 nedeeljas liidz braukshanai uz turieni 😀

Ģērbtuves sporta klubā kā šodien izrādījās ir ļoti interesanta pasaule. Novēroju kā katra ar savu mērķi nāk – cita grib notievēt,cita tvirtāka kļūt,cita iepazīties, cita paziņas satikt. Interesanti. Vēroju kā sievietes zieķējas un smērējas ar dažnedažādiem krēmiem un serumiem, velk dīvaina paskata bikses, tinas pārtikas plēvēs, masējas ar jokainiem rīkiem,kas dažbrīd atgādina pat virtuves piederumus un visādas citādas eksekūcijas veic skaistuma vārdā. Tur,kur nevienam vīrietim nav ļauts spert kāju, sievietes atļaujas sēdēt neievilkušas vēderu, izmasēt savu celulītu, norīvēties ar raupju dvieli,un visādas tautas gudrības izmēģināt uz savas ādas un nedomāt kā gan tas viss izskatās no malas. Neliegšos – šo to esmu noskatījusi ari es savu procedūru pinveidošanai un dažādībai. Secinājums tikai viens – lai ari ka sievietes to noliegtu – tas viss vīriešu dēļ. Un ir labi,ka tā – labi,ka ir vieta,kur sievietēm noslēpties no izbrīnītiem acu skatieniem un uzlabot savu ārieni tā, lai tas viss izskatās tik viegli un dabiski,lai nevienam vīrietim pat prātā neienāk kādas pūles prasa būt skaistai, vai ne,meitenes?!?

Lēnām sāku aprast ar nemitīgo mieru sev apkārt, liekas, ka tā tam jābūt, pagaidām. Vakardien mūsu istabas biedrs, kurš drīzumā ievāksies pie mums un iztraucēs visu mūsu divvientulību 😀 , atveda mājas kinozāli, kuru viņam atdeva viņa norvēģu draugs, jo viņš pats viņu neizmantoja – stāvēja garažā zem putekļu kārtiņas. 😛 Tādi nu te ir mums draugi norvēģi. No worries! 🙂

Vakar gājām mājās pēc tusiņa un uz Brīvības/Dzirnavu stūra skatamies – baigā asins peļķe…blakus puisis staigā viss asinīs ar cigareti rokās un izmisīgi mēģina kaut ko izdarīt ar telefonu. Laigan sākumā bail bija, ja nu agresīvs un kāvies, bet piegajām, pajautājām vai viss labi un nevajag ārstu. Izrādās puisi notriekusi mašīna no riteņa, zvana ātrajai palīdzibai jau 2. reizi, bet tā galīgi bremzē… Palīdzējām puisim plaisu uz galvas aizspiest, lai neasiņo, sagaidījām ātros. Cilvēku apkārt staigāja daudz, bet brīnos, ka neviens vispār neinteresējās, kas viņam noticis! Labi, ka vismaz pats bija pie samaņas un izsauca ātros, jo neviens cits izskatās, to darīt nevēlējās… Puisis pateicībā palūdza mūsu numurus un teica, ka labprāt uzaicinātu uz teātri savā darba vietā nacionālajā teātrī 🙂 Apziņa, ka palīdzējām svešam cilvēkam ir tik forša 🙂 Ceru, ka arī man palidzēs kāds labs cilvēks, ja man kādreiz kaut kas notiks.

Šodien lasīju dzelteno presi un tur bija raksts par to, ka mūsu valsts prezidentam nav autovadītāja apliecība iegūta. Nu ok, viņu gandrīz visu laiku vadā šoferi..bet bija ziņa arī par viņa dēlu Kārli, kuram ir tikai 16 un viņš braukā ar auto ar saviem draugiem,kuri nav diži vecāki par viņu, kur nu vēl ar 3 gadu stāžu. Stulbums 🙂 Man liekas, ka prezidenta dēla statuss nevis ļauj tev " apiet" likumus, bet gan spiež tos cītīgak ievērot. Atceros,ka bija skaļas diskusijas par to, ka Jūrmalas rezidencei jābūt lieliskā stāvoklī, lai ārzemju viesiem atstātu labu iespaidu…tad kādu iespaidu diez atstāj šis fakts, ka ne prezidentam, ne viņa 16 gadīgajam dēlam nav autovadītaja apliecības un abi braukā ar auto? 🙂

Ādas ap acīm galvenās piecas novecošanas pazīmes ir: maisiņu veidošanās, plakstiņu noslīdēšana, loku parādīšanās, krunciņu veidošanās un ādas sausums. Novecošanos saistībā ar ģenētiku nav iespējams mainīt, bet ādu ap acīm var sabojāt vēl ātrāk, ja to nepareizi kopj. Meitenēm Tiklīdz meitenes sāk lietot kosmētiku, jāzina, ka svarīgi ir to pareizi noņemt. Nedrīkst no acīm noņemt kosmētiku ar jebkuru līdzekli. Vēl bīstamāk to darīt ar ziepēm un ūdeni. Šajos gadījumos ir jālieto speciāli kosmētikas noņemšanas līdzekļi, kas paredzēti ādai ap acīm. Ja iepriekš uzklātā acu tuša ir ūdensizturīga, tad jebkurš līdzeklis nederēs, bet būs vajadzīgi speciāli attīroši līdzekļi ūdensizturīgas kosmētikas noņemšanai. Pēc tušas noņemšanas var acu zonu nomazgāt ar ūdeni, ja āda ir taukaina, taču īpašas vajadzības mazgāt ar ūdeni nav. Pēc tušas noņemšanas vajadzētu uzklāt krēmu. Jaunietēm pietiks, ja krēms ir viegli mitrinošs. Jaunas meitenes nereti sūdzas, ka zem acīm veidojas vēdeklis un sīkas grumbiņas. Tas var būt no pārsauļošanās vai no tā, ka āda zem acīm netiek kopta. Ja viņas sāk rūpētieslaicīgi, tad var iegūt labu rezultātu. Tas attiecas uz sievietēm līdz 30 gadu vecumam, protams, ja nav slikta ģenētika. Vīriešiem Vīriešiem āda ap acīm ir citādi veidota nekā sievietēm, pārsvarā gadījumu tā nav tik plāna. Daba ieprogrammējusi viņiem labu izskatu ilgstošāk nekā sievietēm. Novecošanās viņiem sākas, tuvojoties piecdesmit gadu vecumam. Nelaime ir tā, ka vīrietis to nenovērtē un nekopj ādu. Pēdējā laikā nedaudz situācija ir uzlabojusies, taču diemžēl daļai vīriešu tas nemaz nerūp. Arī vīriešiem ir svarīgi lietot krēmu un likt saulesbrilles, lai aizsargātu acis. Izvēle Ziemā īpaši sausai plakstiņu ādai noteikti jāizvēlas krēms. Šajā gadalaikā tam jābūt barojošākam, protams, jāņem vērā, kāds ir dzīvesveids, vai daudz laika tiek pavadīts laukā vai telpās, kur āda cieš no sausuma. Jāatceras, ka apkures sezonas laikā ādai vajadzīga mitrināšana, bet, ejot laukā, būtu jāuzklāj barojošs līdzeklis ādai ap acīm. Ādas kopšanas līdzekļus ik pa laikam vajadzētu mainīt. To vajadzētu darīt ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem. Labākais variants — lietot vienas firmas sejas krēmu un tās pašas firmas krēmu ādai ap acīm. Ja āda ir jutīga, īpaši vaigu gali, šā faktora ievērošana ir ļoti svarīga. Kombinēt var attīrošos līdzekļus. BIO-OPTIC Īpašas Uzmanības Zona! MAIGAS ĀDAS APRŪPE AP ACĪM Āda ap acīm ir ļoti ļoti plāna, īpaši vārīga sejas daļa. Jebkura sejas izteiksme atsaucas uz ādas stāvokļa ap acīm. Zona ap acīm pastāvīgi tiek pakļauta liela skaita izmēģinājumiem: nemērenā dekoratīvā kosmētika, spilgta gaisma (lampas ofisos un veikalos, automobiļu lukturi, datoru monitoru ekrāni), slikta ekoloģija un putekļi, ofisu un tirdzniecisku centru sauss gaiss, nogurums un stresi. Vēl jo vairāk, acis pirmkārt reaģē uz nesaudzīga dzīves tēla, pīpēšanu, citiem nelabvēlīgiem faktoriem. Tieši āda ap acīm pirmā norāda mūsu vecuma nodevīgas pazīmes. Tādējādi, pilnīgi acīmredzami, ka acu kontūras zonai ir nepieciešama ļoti agra, pastāvīga un rūpīga kopšana. 4 ādas pamatproblēmas ap acīm – ir: aizkaitinājums grumbas maisi un tūskas tumši loki zem acīm Kompānija ERICSON LABORATOIRE izstrādāja efektīvus specializētus līdzekļus, lai atrisinātu katru problēmu, un daiļu procedūru kompleksveida aprūpei plakstiņu ādai. Lietojot līniju BIO-OPTIC kā speciālu procedūru kurssu, kā ekspress-kopšanu vai kā vecošanas profilaksi – jebkurā gadījumā ir vērts sākt to pēc iespējas agrāk, lai var ilgāk saglabāt skaistumu un Jūsu acu jaunību! http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-ericson-laboratoire/bio-optic.html

Pinnes un pūtītes (akne), kā ar tām cīnīties Akne (pinnes, pūtītes) – tā ir tauku dziedzeru slimība. Parasti parādās sārti un iekaisīgi mezgliņi (pūtītes), kā arī komedoni – nesāpīgi un neiekaisīgi melni punkti. "Iecienīta" akne lokalizācijas vieta – sejas, kakla, krūšu un muguras āda. Tā ir hroniska slimība, kas rada smagus emocionālus pārdzīvojumus, it īpaši jauniešiem, un prasa ilgu un rūpīgu ārstēšanu. Pusaudža un jaunieša vecumā piņņu cēlonis ir pārejas vecuma dabiskas hormonālā balansa izmaiņas, kas reizēm tomēr nepāriet pat brieduma gados, kā arī nopietnākas hormonālās izmaiņas, kas saistītas ar dzimumhormonu izstrādes traucējumiem. Pretēji izplatītajam uzskatam, akne nav saistīta ar higiēnas neievērošanu, pārāk bieža mazgāšanās var pat izsausināt ādu un saasināt slimības gaitu. Arī uzturs neietekmē slimību, taču, ja kāds produkts izsauc slimības saasināšanos – no tā labāk atteikties. Piņņu problēmu jārisina, pēc iespējas agrāk konsultējoties ar dermatologu. Parastā kosmētika, kuru reklamē kā pretpiņņu līdzekļus, nesatur tik daudz ārstniecisko līdzekļu, lai ārstētu akne. Ne vienmēr pašiem izdodas tikt galā ar pinnēm. Gluži pretēji, kosmētiskie līdzekļi – krēmi, losjoni, pūderi -, kas satur lanolīnu, var saasināt slimības norisi. Arī kosmetoloģiskās procedūras nav ārstnieciskas, tās ir tikai palīglīdzeklis. Lai atbrīvotos no pinnēm un efektīvi ārstētu akne, vispirms vajag novērst komedonu veidošanos, likvidēt jau esošos komedonus, samazināt ādas tauku izdalīšanos, nomākt baktēriju vairošanās procesu, mazināt iekaisumu. Ieteicama sejas masāža. Visiem kosmetoloģiskajiem līdzekļiem jāveic individuālās panesamības tests. Tāpat ieteicama speciāla anti-akne kosmētika. Tai jābūt bez smaržvielām un ķīmiskām piedevām, no dabīgām izejvielām, kādu to piedāvā interneta veikals www.naturalkosmetik.lv. Problemātiskās ādas kopšanai ietecamas sekojošās kosmētiskās līnijas, katras var izvēlēties pēc saviem ieskatiem: http://www.naturalkosmetik.lv/dabigais-rozudens.html http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-ericson-laboratoire/pure-biotic.html http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-farmona/dermacos-anti-rednes-arstnieciskas-kosmetikas-linija.html http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-rosactive/dabigas-kosmetikas-linija-pure-med.html http://www.naturalkosmetik.lv/minerala-kosmetika.html