Iedzīvotāju masveida vakcinācija sāksies aprīlī. Tā sola valdība, balstoties uz jaunākajām prognozēm par vakcīnu piegādēm. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien valdības vārdā atvainojās visiem tiem, kuri saskārušies ar vakcināciju saistītām problēmām. Ministri vienojušies pasūtīt vēl vairāk nekā miljonu “Pfizer” un “Biontech” vakcīnu devu, no kurām daļu saņemsim otrajā ceturksnī – no aprīļa līdz jūnijam. Tas ļaus ievērojami paātrināt vakcinācijas gaitu.
Video
Valdība atbalstīja vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti.
Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.
Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem – 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.
Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ceturtdien pieņemti valdības sēdē. Grozījumi vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.
LETA jau vēstīja, ka vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama “24/7 aprūpe”.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.
Video
Pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus varētu samazināt, pieaugot pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju skaitam, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” prezidents sacīja, ka Latvijā ir jāpanāk cilvēku savstarpējās kontaktēšanās samazināšana, jo tikai tā var samazināt Covid-19 pārnesi. Viņaprāt, ir svarīga ierobežojumu pastāvīga koriģēšana detaļās, taču ierobežojumu virzienam ir jābūt ļoti skaidram – samazināt kontaktus, kamēr cilvēki nav savakcinēti.
“Pagaidām savakcinētu iedzīvotāju ir maz, kas saistīts ar mazo vakcīnu piegādi, bet ar laiku vakcinēto skaits pieaugs, un tad varētu sākt ierobežojumus samazināt. Šī perspektīva visiem jāapzinās,” uzsvēra valsts pirmā amatpersona.
Vērtējot esošo ierobežojumu efektivitāti, Levits norādīja, ka pašreizējie ierobežojumi noved pie saslimstības līmeņa, kas patlaban ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā un vienlaikus arī traucē ekonomiku.
“Valdības uzdevums ir atrast līdzsvaru starp saslimstību, jo veselības aprūpes sistēma atrodas pilnīgā pārslodzē, un to, ka cilvēkiem ir nepieciešams darīt lietas. Pareizo ceļu atrast ir valdības uzdevums, par ko arī viņi diskutē,” teica Levits.
Jautāts, vai, viņaprāt, valstī būtu ieviešama pilnīga karantīna, Levits uzsvēra, ka ir jāvērtē tas, kā Latvijā un citur pasaulē izplatīsies jaunais Covid-19 paveids. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā līdz šim nav ticis ieviests tik stingrs karantīnas režīms, kāds tas bijis citās valstīs, kad 23 stundas diennaktī ir aizliegts iziet no mājām.
“Tāds mums Latvijā nekad nav bijis, un ceru, ka nevajadzēs. Ja mēģināsim noturēt situāciju tādu, kāda tā ir ar pašreizējiem ierobežojumiem, kaut ko piekoriģējot, ceru, ka pilnīgu karantīnu ieviest nevajadzēs, bet to nevar izslēgt, jo ir jāredz jaunā vīrusa paveida izplatība,” teica Levits.
Prezidents arī pauda, ka atsevišķās pasaules valstīs jau ieviestās Covid-19 pases ir labs veids, kā mudināt cilvēkus vakcinēties, piebilstot, ka priekšrocību noteikšana vakcinētiem cilvēkiem nevarētu tikt uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu. Tomēr vienlaikus viņš akcentēja, ka šādas pases varētu ieviest vien tad, kad ikvienam iedzīvotājam būs iespēja saņemt vakcīnu brīdī, kad to vēlēsies.
“Tagad cilvēki vēlas vakcīnu, bet tā nav pieejama. Tagad nebūtu pareizi ieviest šīs pases. Izraēlā jau tā ir ieviesta, un tas rada vilkmi,” sacīja prezidents.
Video
Nesen tapa zināms, ka princis Harijs un Megana Mārkla piekrituši ekskluzīvai intervijai ar leģendāro šovu vadītāju Opru Vinfriju. Jaunā ieskatā gaidāmajā intervijā, kas iznāks 7. martā, Megana paskaidroja, ka nesaprot, kā karaliskā ģimene varētu gaidīt, ka viņa ar vīru turpinās klusēt…
“Kā tu šobrīd jūties, zinot, ka karaļpils dzirdēs tevi atklājam visu patiesību?” vaicā Opra.
“Es nezinu, kā viņi var gaidīt, ka mēs turpināsim klusēt, ja firma aktīvi izplata melus par mums,” norādīja Megana, ar vārdu “firma” apzīmējot karalisko ģimeni.
“Un, ja tas ir saistīts ar risku kaut ko zaudēt, man šķiet, ka daudz kas tāpat jau ir pazaudēts,” tā piebilda Saseksas hercogiene.
Nupat Bekingemas pils paziņoja, ka sāks pārbaudi par mobinga apsūdzībām pret Meganu Mārklu un princi Hariju!
“Nepārprotami esam noraizējušies par laikrakstā “The Times” izteiktajiem apgalvojumiem no Saseksas hercoga un hercogienes agrākā apkalpojošā personāla puses. Mūsu personāla komanda izpētīs rakstā minētos apstākļus un izteiktās apsūdzības,” teikts Bekingemas pils oficiālajā paziņojumā. Megana noraidīja, ka būtu slikti izturējusies pret savu personālu.
Video
Vispār nav svarīgi, vai tu pozē savai kārtējai profila bildei, kuru ievietot savos sociālajos tīklos, vai profesionālā fotostudijā. Ir svarīgi zināt īstos knifiņus, kas tev liks justies daudz pārliecinātākai par veiksmīgu rezultātu.
1. Lai fotogrāfijās izskatītos labi, ir nepieciešams treniņš pie spoguļa. Nemaz nekautrējies to darīt to regulāri, jo tikai tā tu sapratīsi, kā izskatīties vislabāk. Pašpārliecinātība fotogrāfijās ir pats svarīgākais elements.
2. Fotogrāfi brīdina neaizrauties ar pārspīlētām kustībām. Piemēram, nenoliekt savu zodu pārāk zemu, jo tas rada dubultzoda efektu.
3. Atbrīvojies! Tik daudzi saspringst, tiklīdz pret viņiem tiek pavērsta fotokamera. Es tu pati, smaidi, bet tikai nepārcenties! Atceries kaut ko smieklīgu, kas tev liks smaidīt iekšēji. Ja tu pozē portretam, bet nevēlies smaidīt tas arī ir pieņemami. Garastāvoklis, kuru centies attēlot, būs redzams tavās acīs.
4. Mums katrai ir savi labie un ne tik veiksmīgie rakursi, tāpēc ir svarīgi tos apzināties. Aplūko fotogrāfijas, kas tev pašai šķiet pievilcīgas un saproti, kas tev piestāv vislabāk, fotogrāfējoties centies to atdarināt. Visbiežāk fotogēniskākā ir sejas kreisā puse. Palūdz draudzenei tevi nofotogrāfēt no dažādiem leņķiem un tad arī izvērtē rezultātu.
5. Priecājies! Fotogrāfēšanās procesā galvenais ir saglabāt jautru noskaņojumu un neuztvert to pārāk nopietni. Sliktākajā gadījumā vienmēr ir pieejams fotošops.
24. februārī tika nozagti dziedātājas Lady Gaga suņi. Abiem franču buldogiem nekas nekaiš, un viņi atdoti saimniecei, bet sašautais vīrietis Raiens Fišers, kurš dziedātājas suņus bija izvedis pastaigā, joprojām ārstējas slimnīcā. Ārsti prognozē Raiena pilnīgu atveseļošanos, piektdien pavēstījusi viņa ģimene.
Video
Franču buldogi nozagti 24.februāra vakarā, laikā, kad Raiens tos izveda pastaigā. Medijos parādījies arī novērošanas kameru video, kurā, domājams, redzams laupīšanas brīdis. Tajā redzams, kā uz ielas no automašīnas izkāpj divi vīrieši un uzbrūk Lady Gagas suņu staidzinātājam. Cietušais sauc pēc palīdzības, līdz atskan šāviens, tad uzbrucēji ar suņiem iekāpj mašīnā un aizbrauc, bet trešajam dziedātājas sunim izdevies aizbēgt un viņu vēlāk atradusi policija.
“Help me, I’ve been shot!” Shocking home surveillance video of the moment Lady Gaga’s dog walker was shot, and two of her three French Bulldogs were dognapped. Lady Gaga has authorized release of the video hoping it will help identify the criminals in the white car. pic.twitter.com/Z5yTc1l38n
— Mike Sington (@MikeSington) February 25, 2021
Dziedātāja pēc notikušā jutusies briesmīgi, izsakot lielu pateicību Raienam, kurš uzbrukumā cietis, kā arī piesolot 500 000 ASV dolāru lielu atlīdzību tam, kurš suņus viņai atgriezīs. “Es mīlu tevi, Raien Fišer, tu riskēji ar savu dzīvību, lai cīnītos par mūsu ģimeni. Tu mūžīgi būsi mūs varonis,” tā rakstīja dziedātāja.
VIDEO: Lady Gaga’s dog Asia gets rescued by the LAPD. pic.twitter.com/NRTQV4s2je
— Little Monsters Community (@ladygaganowco) February 25, 2021
Informācija par to, kā suņi atgūti, nav skaidra. “Associated Press” ziņo, ka kāda sieviete suņus nogādājusi policijas iecirknī, bet pati nekādi neesot saistīta ar laupīšanu. Nav arī zināms vai sieviete saņēmusi iespaidīgo atlīdzību, uzbrucēji joprojām nav atrasti.
99 gadus vecais princis Filips aizvien atrodas slimnīcā. Šobrīd viņs ir ārstu uzraudzībā, bet britu mediji jau ir sākuši satraukties – ja princim nav nekādu nopietnu veselības problēmu, kādēļ viņš ir slimnīcā jau 15 dienas?
Agrāk oficiālā ziņojumā Bekingemas pils sabiedrībai paziņoja, ka princis Filips slimnīcā atrodas, lai tiktu uzraudzīts viņa pašreizējais veselības stāvoklis. Par vīra tēva pašsajūtu un veselības stāvokli komentāru sniegusi Kornvollas hercogiene Kamilla, prinča Čārlza sieva. 3.martā Kamilla apmeklējusi Covid-19 vakcinācijas centru Londonas dienvidos. Kāds no centra darbiniekiem uzdeva hercogienei jautājumu par prinča Filipa pašsajūtu. Un Kamilla labprāt sniedz atbildi, ka princis Filips ar katru dienu jūtas aizvien labāk. Tāpat viņa piebilda, ka reizēm viņš “izjūt sāpes”, neprecizējot, kādas tieši tās ir.
Video
Nedaudz vēlāk arī Bekingemas pils preses dienests sniedza oficiālu ziņojumu – 99 gadus vecais princis Filips ir pārcietis sirds operāciju!
“3.martā, princis Filips ir veiksmīgi pārcietis nopietnu operāciju, kura bija nepieciešama saistībā ar jau agrāk konstatēto sirds saslimšanu. Viņa Augstība paliks slimnīcā tik ilgi, cik tas būs nepieciešas un tas var aizņemt vairākas dienas.”
Pils paziņojumā arī tika minēts, ka princis Filips tiek ārstēts no iepriekš izraisītas infekcijas, bet nav precizēts, kāda tieši ir šī infekcija, tomēr viens ir zināms, ka tas nav Covid-19 vīruss. Princis Filips un viņa sieva, karaliene Elizabete II pret Covid-19 vīrusu saņēma vakcīnas šī gada janvārī.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi Krievijas Gamaleja nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 “Sputnik V” paātrināto vērtēšanu, aģentūru LETA informēja Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane.
Vērtēšanas pieteikuma iesniedzējs Eiropas Savienībā ir “R-Pharm Germany GmbH”.
Lēmums sākt paātrināto vērtēšanu ir balstīts uz laboratorisko un klīnisko pētījumu rezultātiem, kas iegūti pētījumos ar pieaugušajiem. Šie pētījumi norāda, ka “Sputnik V” izraisa antivielu un imūno šūnu veidošanos pret SARS-CoV-2 vīrusu un var palīdzēt aizsargāt organismu pret Covid-19.
EZA izvērtēs datus, tiklīdz tie būs pieejami, lai lemtu par šīs vakcīnas guvuma un riska attiecību. Paātrinātā vērtēšana tiks turpināta, līdz būs pieejams pietiekami daudz pierādījumu oficiāla reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.
Video
Tāpat EZA izvērtēs “Sputnik V” atbilstību tās ierastajiem efektivitātes, drošuma un kvalitātes standartiem Eiropas Savienībā. Lai gan EZA nevar paredzēt kopējo vērtēšanas ilgumu, tai vajadzētu aizņemt mazāk laika nekā parastai pieteikuma vērtēšanai, pateicoties paātrinātās vērtēšanas ietvaros veiktajam darbam.
EZA sniegs plašāku informāciju, kad EZA tiks iesniegs pieteikums “Sputnik V” vakcīnas reģistrācijai.
ZVA skaidro, ka sagaidāms, ka “Sputnik V” sagatavos organismu aizsardzībai pret SARS-CoV-2 vīrusa infekciju. Šis vīruss izmanto uz tā ārējās virsmas esošos proteīnus, ko dēvē par pīķa proteīniem, lai iekļūtu organisma šūnās un izraisītu Covid-19.
“Sputnik V” sastāv no diviem dažādiem adenovīrusu dzimtai piederošiem vīrusiem – “Ad26” un “Ad5”. Šie adenovīrusi ir modificēti, lai tie saturētu SARS-CoV-2 pīķa proteīna gēnu. Šie vīrusi nevar organismā vairoties vai izraisīt slimību. Katrs no adenovīrusiem tiek ievadīts atsevišķi – “Ad26” tiek ievadīts ar pirmo devu un “Ad5” tiek ievadīts ar otro devu, lai pastiprinātu vakcīnas iedarbību.
Pēc vakcīnas ievadīšanas tā nogādā SARS-CoV-2 gēnu organisma šūnās. Šūnas izmanto šo gēnu pīķa proteīna veidošanai. Vakcinētās personas imūnā sistēma uztver šo pīķa proteīnu kā organismam nepiederošu un veido pret to dabīgās aizsardzības reakcijas – antivielas un T šūnas.
Ja vakcinētā persona vēlāk saskaras ar SARS-CoV-2, imūnā sistēma atpazīs uz vīrusa virsmas esošo pīķa proteīnu un būs gatava pret to cīnīties: antivielas un T šūnas var sadarboties, lai nonāvētu vīrusu, novērstu tā iekļūšanu organisma šūnās un iznīcinātu inficētās šūnas, tādējādi palīdzot aizsargāt pret Covid-19.
Paātrinātā vērtēšana ir viens no EZA regulējošajiem rīkiem, kas tiek izmantots, lai paātrinātu daudzsološu zāļu vērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā. Parasti oficiāla reģistrācijas pieteikuma gadījumā visi dati par zāļu efektivitāti, drošumu un kvalitāti, kā arī visi nepieciešamie dokumenti ir jāiesniedz vērtēšanas sākumā.
Paātrinātās vērtēšanas gadījumā EZA Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) izvērtē datus, tiklīdz tie kļūst pieejami no klīniskajiem pētījumiem. Kad CHMP pieņem lēmumu, ka pieejamie dati ir pietiekami, uzņēmums var iesniegt oficiālu pieteikumu. Izvērtējot datus, tiklīdz tie kļūst pieejami, CHMP var ātrāk pieņemt lēmumu par attiecīgo zāļu reģistrāciju.
Paātrinātās vērtēšanas un visas pandēmijas laikā EZA un tās zinātniskās komitejas ir saņēmušas atbalstu no EZA Covid-19 pandēmijas darba grupas ekspertiem. Šī darba grupa tika izveidota, lai apvienotu Eiropas zāļu normatīvā regulējuma tīkla ekspertīzi vienuviet, sniegtu padomus saistībā ar zāļu un vakcīnu izstrādi, reģistrāciju un drošuma uzraudzību Covid-19 pandēmijas ietvaros un veicinātu ātru un koordinētu regulējošo darbību veikšanu.
“Sputnik V” sastāv no diviem komponentiem, kas satur divus atšķirīgus adenovīrusu dzimtai piederošus vīrusus – “Ad26” un “Ad5”. Par katru no komponentiem ir saņemti atsevišķi iesniegumi.
Vai visi vīrieši var pretendēt uz uzticamākā vīrieša titulu? Mēģināsim saprast, kuras zodiaka zīmes vīrieši ir visuzticīgākie un uz kuriem mēs varam paļauties.
Vērsis
Sāksim ar Vērsi. Ekonomisks, stingrs un spējīgs sasniegt savus mērķus. Vērsim svarīga ir pastāvība un stabilitāte, nodevība nav domāta viņiem, taču viņi arī no partneriem sagaida tādu pašu attieksmi. Pateicoties savai stingrajai attieksmei, viņi ilgu laiku var meklēt dvēseles draugu, bet, atrodot to izveidosies spēcīga savienība. Un tomēr – viņi ir ekonomiski, un nauda viņus mīl.
Mežāzis
Mežāžus bieži apsūdz par to, ka viņiem vissvarīgākā ir karjera, nevis attiecības. Bet tas tā nav. Vienkārši Mežāža raksturs izpaužas it visā, un, ja viņš daudz laika pavada darbā, tad viņš to dara, arī savas ģimenes labklājības labā. Arī viņš ir viena no tām zīmēm, kura pilda savus solījumus. Viņam svarīga ir arī konsekvence un lojalitāte. Ja jūs esat viena no tā, kas mīl komfortu, kārtību un dod priekšroku veltīt savu enerģiju mājas darbiem, tad jūsu savienība būs vienkārši perfekta.
Skorpions
Pilnīgi negaidīti, visuzticamāko sarakstā mēs varam atrast Skorpionu. Skorpioni bieži tiek apsūdzēti par indīgo raksturu, taču šis apgalvojums nav pilnīgi patiess. Vīrietis skorpions var būt ļoti dāsns un gādīgs, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik ērti viņš jūtās mājās, vai viņam ir sava personīgā telpa, kamīna siltums un citi sadzīves prieki. Ja viņš jūt, ka otrās pusītes enerģija iet “uz sāniem”, un viņa draudzenei darbs un hobijs ir svarīgāks par mīļoto vīrieti – jā, tad nevarēs izvairīties no konfliktiem. Bet, ja viņš būs apmierināts, viņš labprāt palīdzēs arī mīļotajai relaksēties no ikdienas rutīnas.
Dieviete.lv
Pēdējā laikā Rīgas zoodārza darbiniekiem bieži nākoties atbildēt uz jautājumu, kāpēc rudais ķengurs Kingarū guļ uz muguras, daudzuprāt nedabiskā pozā, kas liekot domāt par viņa kritisko veselības stāvokli.
Kādu apmeklētāju neapmierināja zooloģiskā dārza darbinieku paskaidrojumi un tapa iesniegums policijai. Pēc ilgstošas komunikācijas ar policijas pārstāvjiem, kas šādu “izlaidīgu” ķengura gulēšanu sliecās uzskatīt par nepiedienīgu un apmeklētāju dzīvniekmīlestības jūtas aizskarošu, tiks lemts par turpmāko rīcību.
Viena no iespējām esot izslēgt grīdas apsildi, lai neveicinātu dzīvnieka vēlmi gulēt siltākajā un komfortablākajā vietā. Otra iespēja – nepārtraukti radīt dzīvniekam stresa sajūtu, lai tas visu laiku atrastos trauksmes stāvoklī un neatļautos relaksēti apgulties.
Taču zooloģiskā dārza darbinieki uzskata, ka vienīgā pareizā rīcība ir cerēt uz apmeklētāju uzticēšanos zoodārza darbinieku profesionalitātei un dzīvnieku uzvedības un paradumu pārzināšanai.
Rudie ķenguri Rīgas Zooloģiskajā dārzā regulāri vairojas un vēl nesen visi priecājās par ķengurēnu, kurš uzsāka patstāvīgas gaitas ārpus mammas somas. Dzīvnieku vairošanās liek domāt, ka dzīvnieki jūtas labi.
Ķenguriem esot raksturīga visai spontāna reakcija uz jebkuru traucējumu, tāpēc mītnes apsildei nevar tikt izmantoti radiatori, un, sekojoši, mītnes apsilde tiek realizēta ar apsildāmas grīdas palīdzību. Tad nu ķenguri meklē vietu, kur vissiltāk.
Ķenguru mītne tiekot uzkopta katru dienu ap plkst.12, kad tiek veikta arī mītnes grīdas dezinfekcija un barības izvietošana.
Vasarās, kad ķenguriem ir karsti, tie izrok vēsajās smiltīs bedri un apguļas tajā līdzīgā pozā. Tātad pie dzīvnieku gulēšanas paradumiem nevarot vainot iekštelpu grīdu.
Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētāji tiek lūgti ļaut ķenguram Kingarū gulēt tā, kā viņam patīk, nevis tā, kā gribas apmeklētājiem.
Vai cilvēkam, kurš ir neārstējami slims un izcieš sāpes, jāļauj nomirt no brīvas gribas? Diskusijas par eitanāzijas legalizēšanu pārcēlušās uz Saeimu, un deputātiem trūkst viedokļu vienprātības. Februāra sākumā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss” tika savākti vajadzīgie 10 000 paraksti par iniciatīvu Latvijā legalizēt eitanāziju. Pirms lēmumu pieņemšanas parlamentārieši vēl vēlas uzklausīt mediķus un ekspertus.
Video
Daudzi ir dzirdējuši viedokli, ka jo biežāk pāris strīdas, jo ciešākas ir attiecības starp partneriem. Kāds daļēji piekrīt šim apgalvojumam, citi to uzskata par maldiem. Lūk, padomi tiem, kuri pastāvīgi nonāk konfliktā ar savu dvēseles palīgu!
Ieturiet pauzi
Dusmu lēkmē ir diezgan grūti sevi kontrolēt, un tas ir fakts. Vēl grūtāk ir formulēt domas, tāpēc tiek pateikts pārāk daudz pārsteidzīgu vārdu, kas parasti tikai saasina strīdu. Pirms runāšanas ieteicams veikt īsu pauzi: tādā veidā jūs varat ne tikai gudri izvēlēties nepieciešamos vārdus, bet arī atdzist, kas nozīmē mazāku kaitējumu kopīgai laimei.
Humors
Humora izjūta ir ne tikai pievilcīga īpašība, kas tiek novērtēta, meklējot partneri, bet arī efektīvs līdzeklis strīda laikā. Protams, bieži tas viss ir atkarīgs no konflikta rakstura, taču dažreiz humors palīdz mazināt strīda intensitāti.
Tehnoloģijas
Pastāv situācijas, kad jums steidzami jāsakārto attiecības ar partneri, taču otro pusīti satikt nevarat: sociālie tīkli nāk talkā. Tomēr ar teksta palīdzību ir grūti pareizi nodot informāciju, un otra pusīte var saprast vārdus pilnīgi citādi. Ir ieteicams uzsākt sarunu tikai kad ir izveidojies fizisks kontakts.
Dieviete.lv
Nereti bērnu kārotākā dāvana dzimšanas dienā ir telefons, lai dalītos ikdienā piedzīvotajā gan ar vienaudžiem, gan sociālajos tīklos. Bērniem un jauniešiem ir svarīgi iet līdzi laikam un tehnoloģiju plašajām iespējām, lai neatpaliktu no saviem vienaudžiem, bet līdz ar modernajām tendencēm nāk jaunas atbildības gan vecākiem, gan tehnoloģiju ražotājiem. Bērnam domātu viedtālruni ir jāsagatavo un jāpielāgo attiecīgā vecuma vajadzībām un galvenokārt drošībai. Tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperte sniedz praktiskus padomus, kā sagatavot bērnu un viņa viedtālruni drošai lietošanai.
1. Drošības pamatā – komunikācija ar bērnu
Visa pamatā ir veiksmīga komunikācija starp vecākiem un bērnu no pirmās tālruņa lietošanas dienas. Izklāstot bērnam savu pieredzi un piedzīvotās neveiksmes, bērns jutīsies drošāk un dalīsies ar sev neskaidriem jautājumiem vai piedzīvotām nepatīkamām situācijām. “Apgūstot jaunā viedtālruņa piedāvātās iespējas, bērni priecāsies par kopā pavadītu laiku ar vecākiem un labprāt komunicēs par saviem jaunatklājumiem. Bērna un viedtālruņa sagatavošana drošai lietošanai var izvērsties par patīkamu piedzīvojumu abām iesaistītajām pusēm, kura laikā var mācīties viens no otra un nostiprināt savstarpējās attiecības,”stāsta Gunta Kursiša-Butkāne, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā.
Viedtālruņu un interneta plašās iespējas paver jaunu pasauli bērna acīm, kur iespējams komunicēt ar draugiem, dalīties sev interesējošās lietās un attīstīt radošos talantus. Vecākiem kopīgi ar bērnu, izvērtējot nepieciešamās vadlīnijas drošai tālruņa lietošanai, būs vieglāk garantēt patīkamu un no riskiem brīvu lietotāja pieredzi.
2. Dalīšanās iespējas sociālajos tīklos
Pirms uzticēt mazajam lietotājam viņa pirmo viedtālruni, vecākiem ir jāuzņemas atbildība un jānodrošina bērnam izpratne par to, kā droši lietot internetu un pats galvenais – kā pasargāt sevi no ļaundariem. “Bērni nereti vēlas sekot pasaules tendencēm un dalīties savos ikdienas piedzīvojumos populārākajās sociālo tīklu vietnēs, tāpēc it sevišķi svarīgi ir izklāstīt, ar kādu informāciju ir droši dalīties. Pie sensitīvas informācijas noteikti var pieskaitīt foto vai video ar dzīvesvietu un tās apkārtni, personīgo tālruņa numuru un citu bērnam vai ģimenei personīgu informāciju. Kopīgi pārrunājot, ko ir droši publicēt citu acīm un ko nē, vecākiem būs lielāka pārliecība par bērna darbībām interneta vidē,” uzsver eksperte.
Tāpat īpaši jāuzsver, kā rīkoties, kad kādā no interneta platformām ir ierakstīts komentārs pie ieraksta vai uzsākta saruna no svešinieka puses. Šajā gadījumā bērnam ir jāizskaidro, ka šāda situācija ir līdzvērtīga reālajā dzīvē sastaptam svešiniekam uz ielas, un jāizvairās no kontakta labākajā gadījumā, bloķējot ieinteresēto personu. Laikus informējot bērnu par potenciālajiem draudiem interneta vidē, abi – gan vecāki, gan bērns, jutīsies drošāk un zinās, kā rīkoties nestandarta situācijās nākotnē.
G. Kursiša-Butkāne atgādina: “Līdz ar aktīvu dalību sociālajos tīklos un citās lietotnēs ir jāuzsver kiberdrošības nozīme. Stingras paroles izveide ir pirmais solis ceļā uz drošāku lietotāja pieredzi. Kopā ar bērnu ir jāuzrauga viņa esošie profili sociālajos tīklos un jāizveido katram portālam sava unikālā parole, sastādot to no dažādām rakstu zīmēm un simboliem, kā arī nesaistot to ar viegli uzminamu informāciju kā, piemēram, mājdzīvnieka vārds vai bērna dzimšanas dienas datums.”
3. Piemērotas lietotnes katrai vecuma grupai
Kopā ar jaunākajiem tehnoloģiju risinājumiem tiek izstrādātas arī dažādas satura un aktivitāšu pārraudzīšanas funkcijas. Tādā veidā vecākiem ir lielāka kontrole par to, kādām lietotnēm bērnam ir pieeja un vai viņam pieejamais saturs būs atbilstošs vecumam.
“Šādas pārraudzīšanas funkcijas ir būtisks vecāku rīks cīņā ar nepiemērotu saturu mazākajiem tālruņu lietotājiem. Īpaši svarīgi ir izvērtēt, kuras lietotnes vai spēles būs atbilstošas konkrētajai vecuma grupai. Lai atvieglotu bērniem pieejamo lietotņu izvērtēšanu, Huawei oficiālajā lietotņu veikālā AppGallery ir izveidota vecuma ierobežošanas funkcija, kas lietotņu veidotājiem liek norādīt satura piemērotību attiecīgajam vecumam. Lietotnes tiek kategorizētas vecuma grupās no 3+ līdz 18+. Tādā veidā, vecākiem iestatot tālrunī bērna vecumu, AppGallery piedāvās piekļuvitikai tādām lietotnēm, kas būs piemērotas bērna vecuma grupai un saistošas viņa interesēm,” skaidro eksperte.
Par lejuplādētajām lietotnēm arī ir jārūpējas, tās regulāri atjaunojot. Ražotāju paredzētie programmu atjauninājumi bieži paredz jaunu drošības līmeņu instalāciju, kas palīdz, lietotājam nemanot, novērst datu noplūdi vai ļaundaru mēģinājumus iegūt presonīgus datus un lietotājam svarīgu informāciju. Neregulāra tālruņa un tajā esošo lietotņu atjaunināšana var arī ievērojami palēnināt ierīces darbību un lieki patērēt baterijas jaudu.
Līdz ar vecumam atbilstošām lietotnēm svarīgi ir ierobežot patērēto laiku tālruņa lietošanai, atvēlot pietiekami daudz laika mācībām un fiziskajām aktivitātēm. Šobrīd, mācībām notiekot attālināti, bērns ilgu laiku pavada iegrimis tālruņa vai datora ekrānā, tāpēc ir svarīgi iekļaut bērna dienas plānā laiku fiziskām nodarbēm un komunikācijai ar ģimeni, lai netiktu zaudētas iespējas socializēties ar tuviniekiem un izkustēties.
Būt blondīnei ir dārgs un grūts prieks, taču ja pareizi kopj gaišus matus, tad tas grūtības nesagādās. Papildus matu krāsošanai, meitenēm ar balinātiem matiem dzīvē parādās veseli kopšanas rituāli.
Blondīnēm matu krāsošanai ir vajadzīgs daudz vairāk laika. Tumšmatēm pietiek tikai ar parasto krāsošanu, taču ne blondīnēm. Gaišo matu īpašniecēm jāveic procedūra, kura noņem dzelteno toni. Jāveic daudz un dažādas procedūras, kuras padara matu struktūru brīvāku. Vienkārši sakot, ja gaišus matus nekopj tie kļūst sausi, blāvi un nedzīvi.
Ir svarīgi lietot speciālus šampūnus jūsu matu struktūrai, tad tie nezaudēs savu skaistumu un izskatīsies dabiski. Nozīme ir arī ūdenim ar kuru matus mazgājat. Krāna ūdens var pasliktināt matu struktūru, tie var savelties, kļūt kā salmi vai kā gumija. Blondīnēm mati daudz ātrāk zaudē krāsu nekā tumšmatēm, tādēļ ir svarīgi vienmēr laicīgi doties pie friziera.
Stilisti iesaka blondīnēm pilnībā atteikties no matu fēna. Fēna iedarbība pilnībā matus padarīs kā salmus. Frizieri iesaka matus žāvēt dabiskā veidā – gaidot. Lai nepieļautu, ka mati izskatās pēc salmiem, tie ir jāmitrina. Tātad, ieteicams iegādāties mitrinošu matu serumu, krēmu, losjonu vai eļļu. Pēc šampūna lietošanas noteikti uzklājiet matiem balzamu un pēc tam kondicionieri. Lai atjaunotu matu dabiskumu, atbrīvotos no sausuma un padarītu matus elastīgākus, kondicionierim jābūt biezam, tad mati izskatīsies kā no salona.
Dieviete.lv
Tiek uzskatīts, ka lasīšana ir visātrākais veids, kā pārvarēt stresu. Lasīšana darbojas labāk un ātrāk nekā mūzikas klausīšanās, tējas dzeršana vai pastaigas.
Pie visbiežāk izmantotajām relaksācijas metodēm tiek pieskaitīta arī lasīšana. Šī ir viena no metodēm kā efektivitāti normalizēt pulsu un normalizēt muskuļu tonusu. Daudzi uzskata, ka lasīšana stresa līmeni samazina par 68%. Lai normalizētu pulsu un atslābinātu muskuļus, pietiek ar klusu lasīšanu vismaz sešas minūtes.
Nav svarīgi, kuru grāmatu lasīt, lai tiktu galā ar stresu. Iespējams kādam palīdz atslābināties asa sižeta grāmatas. Lasītājam vienkārši jāiedziļinās tajā, “izpētot autora iztēles apjomu”. Pietiks vien ar pāris minūtēm, lai lasot grāmatu cilvēks atslābinātos. Nākamreiz kad jūti stresu vai satraukumu, velti 6 minūtes, lai lasītu sev tīkamu grāmatu.
Dieviete.lv
Sastapt labus draugus dzīvē nav nemaz tik vienkārši. Varētu pat teikt, tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, jo tikšanās nav tik biežas kā ar mīļoto cilvēku vai ģimenes locekļiem, tāpēc attiecību uzturēšana prasa lielākas pūles. Vai tev ir ļoti labs draugs, kas ir šo zodiaka zīmju pārstāvis?
Mežāzis
Mežāzis ir viena no uzticīgākajām zodiaka zīmēm. Viņi ir labākie draugi, kuri būs līdzās gan labos, gan sliktos laikos. Viņi var būt nedaudz skarbi, taču, kad viņus labāk iepazīst, izrādās, ka viņi spēj būt arī jūtīgi un maigi cilvēki.
Pateicoties savam atbildīgajam un mērķtiecīgajam raksturam, Mežāži sniegs labāko atbalstu un palīdzēs rast izeju no kritiskas situācijas. Viņi mudinās tevi sasniegt vairāk, jo uzskata, ka ar panākumiem ir jādalās. It īpaši ar labiem draugiem. Ja tev šķiet, ka nekas vairs nenotiek tā, kā vajag, vari saukt palīgā Mežāzi.
Mežāzis ir ļoti gādīgs cilvēks, kurš draudzībā augstu vērtē atklātību.
Svari
Runā, ka, ja vēlies draugu uz mūžu, izvēlies Svarus. Viņi būs labākais draugs un terapeits vienā personā. Viņi vienmēr ir gatavi uzklausīt un sniegt nepieciešamo atbalstu.
Tavi noslēpumi pie Svariem tiks glabāti aizslēgti ar septiņām atslēgām. Viņi ir miera nesēji un diplomāti, kas nozīmē, ka starp jums nebūs daudz strīdu un drāmas. Neraugoties uz to, ka Svari ir mierīgi, viņiem piemīt lieliska humora izjūta, viņi draudzējas bez rūpēm, komfortabli un pārsteidzoši.
Dziļdomīgas un dvēseliskas sarunas vienmēr būs Svaru dienas plānā. Tāpēc, ja tu meklē kādu, ar ko parunāties un padalīties savos pārdzīvojumos, dodies pie Svariem.
Svari ir nesavtīgi un vienmēr rūpēsies par citiem cilvēkiem. Varbūt viņi šķiet viegli ietekmējami cilvēki, taču viņi ir gudrāki un spēcīgāki, nekā izskatās, un vienmēr būs gatavi cīnīties par taisnīgumu.
Zivis
Zivis ir godīgi un uzticīgi cilvēki. Viņas nebaidās izteikt savu viedokli un zvanīt tev, ja tas ir nepieciešams. Zivis ir viena no līdzjūtīgākajām zodiaka zīmēm. Tu vari runāt par visu, ko vēlies, un Zivis tevi par to nekritizēs.
Labākais draugs Zivs atklās tevī drosmīgo un radošo personības pusi, par kuru tu pat nenojauti.
Dažreiz šīs zīmes pārstāvji šķiet atturīgi, taču patiesībā viņi ir uzticīgi un mīloši. Savus dažus tuvos draugus viņi vienmēr tur sev līdzās.
Zivīm patīk jautrība un laba laika pavadīšana kopā ar draugiem, tāpēc, ja meklē piedzīvojumus un pārsteidzošus ceļojumus, sadraudzējies ar Zivīm.
Lielākā daļa cilvēku izvēlas izvairīties no laika pavadīšanas vienatnē, tāpēc izvēlas to darīt ar draugiem vai tuviniekiem. Daži cilvēki gan labprātāk izvēlas grāmatas vai telefonu, kas rada ilūziju, ka viņš nav viens. Dažreiz cilvēki ir gatavi uz visu, lai tikai izvairītos no vienatnes. Taču patiesībā tas nav nekas tāds, no kā būtu jābēg…
Ir pierādīts, ka ar dažiem grūtākiem uzdevumiem cilvēks labāk tiek galā tieši tad, kad risina tos viens pats. Vienatnē tev nav jārēķinās ar apkārtējo cilvēku viedokli un idejām. Tu ņem vērā tikai to, kas notiek tavā prātā, un tieši tā var gadīties rast labākos risinājumus gan darbā, gan dzīves problēmās.
Katru dienu mums ir jāspēj tikt galā ar milzīgu informācijas apjomu, stresa situācijām vai apkārtējo gaidām. Vientulība ir lielisks veids, kā nomierināties, sakārtot domas, izanalizēt dzīves notikumus.
Harmoniskas attiecības ar citiem cilvēkiem
Daudzi cilvēki nesaprot, kā vientulība var palīdzēt uzlabot attiecības ar citiem cilvēkiem. Taču tur patiesi ir saistība. Kad tu paliec vienatnē ar savām domām, tu analizē savu uzvedību un to, kā tu komunicē ar citiem cilvēkiem. Tu izskati brīžus, kuros tev nebija taisnība vai arī uzvedies ne tā, kā vajadzētu. Tādas analīzes rezultātā tu izstrādā jaunu uzvedības modeli, ar kura palīdzību vari uzlabot attiecības ar citiem cilvēkiem. Taču, lai tas izdotos, tev ir jāpaliek vienai. Arī telefonu ir jānoliek malā.
Kad mēs komunicējam ar cilvēkiem, tad bieži vien veidojam atbildes, balstoties nevis uz paša uzskatiem, bet uz tā, kādu atbildi sagaida apkārtējie. Vienatnē mēs varam būt godīgi ar sevi, domāt un paļauties tikai uz savu pārliecību, jūtām un vēlmēm. Izmanto vientulības brīžus tam, lai labāk sevi izprastu. Kas liek tev justies labāk? Kādu tu redzi savu dzīvi? Ko tu gribētu sevī mainīt? Biežāk uzdod sev šādus jautājumus, lai vienmēr zinātu, kas tu esi un ko vēlies.
Kad darba laikā cilvēks komunicē ar citiem cilvēkiem, tad viņam ir grūtāk koncentrēties darba izpildei. Tas ir produktivitātes ienaidnieks. Tāpēc, ja tev ir jāstrādā pie svarīga projekta vai uzdevuma, pacenties to darīt vienatnē. Tu manīsi, kā uzlabojas gan koncentrēšanās spējas, gan produktivitāte, gan rezultāts!
Cilvēki, kas regulāri pavada laiku vienatnē, daudz labāk spēj “nolasīt” apkārtējo cilvēku emocijas. Viņiem ir labāk attīstītas tādas īpašības, kā līdzjūtība un līdzcietība. Taču, kāpēc tā notiek, nav skaidrs. Zinātnieki jau sen mēģina to noskaidrot, un viena no hipotēzēm pieļauj, ka vienatnē cilvēks analizē ne tikai savas jūtas, bet arī mēģina izprast apkārtējo cilvēku emocijas. Vienatnē ar savām domām ir daudz vieglāk iztēloties citu cilvēku motīvus, viņu jūtas un situācijas.
Daudziem cilvēkiem ir bail palikt vienatnē ar savām domām. Taču šo baiļu pārvarēšanai ir jēga. Ja mēs protam baudīt vientulību, tad esam daudz mazāk atkarīgi no citiem cilvēkiem. Un tas padara mūs daudz stiprākus un pašpārliecinātākus.
Bez saknēm, dārzeņiem, salātiem un garšaugiem nav iedomājams pilnvērtīgs ikdienas un svētku ēdiens. Tie ne tikai ir veselīgi, bet arī piešķir maltītei bagātīgu garšu. Dārzeņi un saknes ir ļoti daudzveidīgi krāsās, izskatā, garšās un konsistencē. Turklāt, atkarībā no pagatavošanas veida, tie maina garšas īpatnības. Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis iesaka 3 dārzeņu receptes ikdienai un svētkiem.
“Cepot lielākā daļa sakņu un dārzeņu kļūst saldāki, tiem karamelizējas dabiskie cukuri, tāpat tie iegūst patīkamu dūmu garšu. Pamēģini apslacīt burkānus ar eļļu, pievienot ķiplokus un izcept 200 grādu temperatūrā, līdz tie viegli karamelizējušies, un tad pasaki, ka tev tie negaršo! Pēdējā laikā ir aktuāli uzturā lietot vairāk vai pat tikai dārzeņus, tāpēc to pagatavošanā nevar vairs aprobežoties ar sautēšanu, tvaicēšanu vai cepšanu, tas vienkārši kļūs garlaicīgi,” atzīst Rimi Gardēdis un šefpavārs Normunds Baranovskis un iesaka trīs gardas un neparastas dārzeņu biezeņa receptes.
Burkānu un saldo kartupeļu biezenis (30 minūtes, 4 personām)
Sastāvdaļas:
2 burkāni;
4 saldie kartupeļi;
2 cm ingvera saknes;
ūdens pēc nepieciešamības;
sāls pēc garšas;
2 ēd. k. gī sviesta;
150 ml kokosa krēma.
Pagatavošana
Nomizo saknes un sagriez mazākos gabalos. Liec katlā, pievieno rīvētu ingveru, sāli un ūdeni. Novāri, lai saknes mīkstas, un nokās šķidrumu. Ar blenderi samal un liec karsēt, pievieno kokosa krēmu un gī sviestu. Maisi, līdz iegūsi krēmīgu biezeni. Šis biezenis būs ideāls ar zivi un jūras veltēm, kā arī ar putna gaļu.
Ziedkāpostu un zaļo zirnīšu biezenis (30 minūtes, 4 personām)
Sastāvdaļas:
1 mazs vai puse liela ziedkāposta;
1/3 selerijas saknes;
200 ml piena;
ūdens pēc nepieciešamības;
sāls pēc garšas;
150 g atlaidinātu zaļo zirnīšu Rimi;
70 g sviesta.
Pagatavošana
Sagriez selerijas sakni un saplucini ziedkāpostu mazākos gabaliņos. Liec katlā, pielej pienu un ūdeni tik daudz, lai nosedz dārzeņus. Pieber sāli un vāri, līdz viss mīksts. Nokās šķidrumu un liec dārzeņus atpakaļ katlā, pievieno sviestu un saspied ar stampu. Pieliec zirnīšus un uzsildi. Ideāli garšos ar zivīm un cepešiem.
Biešu un kartupeļu biezenis (30 minūtes, 4 personām)
Sastāvdaļas:
2 bietes;
6 kartupeļi;
ūdens pēc nepieciešamības;
sāls pēc garšas;
50 g sviesta;
100 ml piena;
1⁄2 tējk. ķiploku pulvera.
Pagatavošana
Sagriez bietes četrreiz mazākos gabalos nekā kartupeļus un liec vārīties kopā. Kad bietes un kartupeļi mīksti, nokās šķidrumu. Katlā lej siltu pienu ar sviestu un ķiploku pulveri. Sastampā biezeni. Tas ideāli garšos ar cepeti vai kūpinātu gaļu un desām.
Kopš pandēmijas sākuma, esot spēkā dažādiem ierobežojumiem, augusi spriedze ģimenēs. Arvien vairāk pusaudžu meklē speciālista padomu.
Video
Vairāk informācijas atradīsi – www.pusaudzim.lv
Tieši pirms gada Latvijā tika atklāts pirmais Covid-19 saslimušais. Kopš šī brīža Latvijā reģistrēti vairāk nekā 87 tūkstoši Covid slimnieku. Daļa slimību pārcietuši bez jūtamām sekām, bet daļai Covid atstājis veselības problēmas, par kuru tālāku attīstību varēs spriest pēc ilgāka laika. Pašlaik Veselības ministrijas darba grupā nobeigumam tuvojas vadlīniju izstrāde Covid pārslimojušo ilgstošai paturēšanai mediķu redzeslokā. Un tas nav bez pamata.
Video
2021. gadā dzīvojoša cilvēka vide, iespējas, ikdiena krietni atšķiras no, piemēram, viduslaiku cilvēka dzīves. Tomēr ir lietas, kas nemainās. Visos laikos un jebkurā pasaules malā cilvēki piedzīvo bēdas, skumjas, prieku, dusmas, kaunu, interesi un vēl neskaitāmas emocijas.
Par emociju nozīmi un tehnikām, kas palīdzēs rast atbildi un šo jautājumu, stāsta sertificēta mākslas terapeite Terapijas Telpā Inga Liepiņa.
Ir daudz teoriju par emociju izcelsmi, klasifikāciju un to regulāciju, taču tās visas nemaina emociju būtību – mēs tās piedzīvojam ik dienu, ik stundu un ik minūti. 2015. gadā publicētā pētījumā (Trampe, Quoidbach, Taquet, 2015) secināts, ka 90% no dienas cilvēki izjūt kādu no emocijām. Ja pieņemam, ka cilvēks ir nomodā 16 stundas, tātad vairāk nekā 14 stundas cilvēks ir pakļauts dažādām emocionālām reakcijām. Bet vai mēs pamanām, ko mūsu prāts un ķermenis piedzīvo šajās 14 stundās?! Vai ir vērts to pamanīt? Atbilde ir viennozīmīga – Jā! Jo pamanām tās vai nē, bet emocijas ietekmē gan mūsu uzvedību, gan mūsu domas, gan mūsu lēmumus, gan mūsu ķermeni īstermiņā un ilgtermiņā.
Lai par to pārliecinātos, pamēģiniet vienkāršu eksperimentu – uz brīdi, aizveriet acis, veiciet pāris ieelpas un izelpas, un atsauciet atmiņā, kādu notikumu, kurā jutāties skumji – vizualizējiet konkrētu vietu vai cilvēkus, kas tajā bija iesaistīti, pāris minūtes ļaujiet skumjām būt. Pavērojiet, kas notiek ķermenī, vai redzat kādas izmaiņas sejas vaibstos, varbūt plecos vai kādā citā ķermeņa daļā, vai ķermeņa novietojumā. Tagad pakustiniet kāju pirktus, roku pirkstus un veiciet atkārtotas pāris ieelpas un izelpas. Atveriet acis. Ja ir vēlēšanās, atkārtojiet šo pašu uzdevumu, atminoties, piemēram, kādu priecīgu notikumu. Tās bija tikai dažas minūtes, bet, ja bijāt vērīgi, noteikti pamanījāt izmaiņas arī fiziskajā ķermenī. Iedomājaties, ko piedzīvo ķermenis, ja kāds emocionālais stāvoklis Jūs ir pārņēmis daudz ilgāk nekā šīs pāris minūtes!
Apzinoties emocijas, mēs tās pieņemam un ļaujam tām pāriet. Neirozinātniece J. B. Teilore (2009) apraksta, ka emocijas mūsu smadzenēs un ķermenī “dzīvo” 90 sekundes, tomēr pārsvarā mēs tās “uzturam pie dzīvības” daudz ilgāk – ar savām domām, neapzinātiem stāstiem, interpretācijām, izvairīšanos, noliegšanu utt.
Pajautā sev – kā Tu pārsvarā izturies pret savām emocijām? Vai pret visām izturies vienādi, vai kādu tu ļauj sev izjust, vai varbūt, kādu, tev liekas, tu vispār nepiedzīvo? Pārsvarā mūsu attieksme pret emocijām ir vienā no šīm veidiem:
1. Emocijas ir normālas – tu tās akceptē, izrādi, mācies no tām;
2. No emocijām ir jāizvairās – lai izvairītos var izmantot dažādus līdzekļus, piemēram, disociāciju, alkoholu, narkotikas, nejūtīgumu;
3. Emocijas ir sliktas – tu tās interpretē negatīvi un rodas vainas izjūta, nespēja tās akceptēt, bažas, izvairīšanās no situācijām, kas izraisa emocijas, citu vainošana par savām emocijām.
Pēdējos divos variantos emocijas uztveram kā problēmu, kas pakāpeniski mazina mūsu iespēju tās kontrolēt. Emocijas nemanot sāk ietekmēt ne tikai mūsu psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Ir pierādīts, ka ilgstoši apspiestām emocijām ir tendence izpausties caur kādu ķermeņa simptomu un radīt psihosomatiskas saslimšanas.
Emocijām viennozīmīgi tiks atvēlēts būtisks laiks jebkura teorētiskā virziena terapeitiskā procesā. Terapijā noteikti meklēsiet atbildes – kādas domas rada emocijas, kāda uzvedība seko, meklēsiet cēloņus un veidus, kā tās regulēt. Tomēr primārais uzdevums būs tās pamanīt un apzināt. Un to noteikti ir iespējams darīt arī ārpus terapijas kabineta. Un līdzīgi kā, trenējot muskuļus, emociju apzinātību iespējams “uztrenēt”, to darot.
Izmēģini:
Ir daudz teorētisko pieeju, metožu un tehniku, kā strādāt ar emocijām. Un noteikti vari vērsties pie speciālistiem un terapeitiem, lai saņemtu atbalstu. Tomēr arī viņi neizdarīs Tavā vietā. Līdzīgi kā uzstājīgs ciemiņš pie durvīm, emocijas klauvēs tik ilgi, kamēr tās durvis atvērsi un iepazīsi, kas atnācis ciemos. Kamēr durvis turēsi ciet, arī pats nekur tālāk no mājam netiksi.
Operatīvajai vadības grupai līdz nākamai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē – pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē pauda nostāju, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai. “Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli,” teica Pavļuts.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.
Epidemiologu ieteikumi, ar kuriem sēdē iepazīstināja Perevoščikovs, attiecībā pret ierobežojumiem paredz, ka būtu jāpastiprina nosacījumu strādāt attālināti un visiem biroju darbiniekiem maksimāli būtu jāstrādā attālināti, savukārt klātienē darbotos tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.
Vienlaikus ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas vienās telpās – organizējot darbu plūsmās, maiņās un uzturot kolektīva “burbuļus”.
Tāpat epidemiologu ieskatā būtu jāveic strādājošo kolektīvu, kur nevar nodrošināt savstarpēju distancēšanos, darbinieku plānveida testēšana.
Citu starpā epidemiologu ieteikumi paredz pasākumu, kas samazina savstarpējo kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darbalaika, ieviešanu kopā ar noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Tāpat viņu ieskatā būtu jāsniedz tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, kā arī jāievieš plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.
Sēdes laikā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) rosināja valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdēs uzaicināt arī Operatīvās vadības grupas (OVG) pārstāvjus, lai tie sniegtu informāciju par šajā grupā lemto attiecībā uz priekšlikumiem Covid-19 krīzes mazināšanai. Pabrika ieskatā, Operatīvās vadības grupas sēdes ir pārāk ilgas un tajās lemtais ne vienmēr top ministriem zināms. Šim viedoklim pievienojās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš rosināja reorganizēt Operatīvās vadības grupu.
Pēc Pabrika vārdiem, daudzās pasaules valstīs tiek lemts, kā sabalansēt cīņu ar pandēmiju, neiznīcinot ekonomiku. Pabriks norādīja, ka cilvēces izdzīvošanas māksla ir saistīta ar tās spēju pielāgoties. “Dinozauri izmira, jo nespēja pielāgoties,” salīdzināja ministrs.
Lai valdība nepārvērstos par semināru un tā spētu racionālāk pieņemt lēmumus, ministriem ir svarīgi, lai valdības sēdēs OVG pārstāvis ziņo par to, “kas ir lemts un kāds ir piedāvājums”, ņemot vērā ekonomiskos, veselības, izglītības un citu jomu aspektus.
Pabriks gribētu redzēt OVG piedāvātus risinājumus par to, cik izmaksātu dažādi Covid-19 ierobežojumi un cik tie ir efektīvi. “OVG un ekspertiem ir jādod maksimāls uzdevums nākt klājā ar risinājumiem, kā cīnoties ar pandēmiju nenogalināt ekonomiku. Tagad iznāk, ka visi vienkārši apmainās ar informāciju, lai gan valdība tādā formātā nevar ilgstoši strādāt,” uzsvēra Pabriks.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka Covid-19 krīze ir jāiznes visai valdībai, nevis Veselības ministrijai. Vienlaikus ministrs pauda bažas par valdības plānotajiem ierobežojumiem un sabiedrības gatavību tos ievērot. “Pie papildus ierobežojumu noteikšana, ir jāraugās, kā sabiedrība uz tiem reaģē. Ja pieņemam nepieciešamus ierobežojumus, bet sabiedrība tos neievēro, tad tas rada lielas problēmas,” uzsvēra Plešs.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka līdzīgi kā citi Ministru kabineta kolēģi vēlas saprast laika grafiku, kādā valdība turpmāk lems par ierobežojumiem.
Savukārt Kariņš norādīja uz sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Covid-19 krīzē, kā arī problēmām ministriju sadarbībā. “Ja ministrijas sadarbotos un skatītos plašāk, nevis caur savām zirga klapēm, mums būtu labāki lēmumi. Ja ir bijusi nekonsekvence, tad tas ir atspulgs tam, kā mēs līdz šim strādājām,” uzsvēra premjers, piebilstot, ka bez valdības neviens cits neuzņemsies atbildību par notiekošo.
Ministru prezidenta vērtējumā, situācija ar Covid-19 izplatību ir dinamiska, jo parādās ne tikai jauni Covid-19 paveidi, bet arī jārisina jautājums ar vakcinācijas procesu. “Ja kāds iedomājas, ka kāds varēs pasniegt uz paplātes skaidru modeli, tad tādam cilvēkam nav vietas Ministru kabinetā. Mēs strādājam sarežģītos apstākļos ar trūkstošu informāciju. Sabiedrības viedoklis vienmēr būs mainīgs – kāds kaut ko atbalstīts, kāds neatbalstīs. Tāpēc mums ir jāapzina varianti, kā turpmāk rīkoties,” uzsvēra Kariņš.
Valdība atbalstīja Kariņa priekšlikumu, ka Operatīvā vadības grupa līdz nākamajai nedēļai izstrādās vismaz divus rīcības variantus Covid-19 krīzē. Pirmais variants būtu izvērtēt Veselības ministrijas priekšlikumu ieviest lielākus ierobežojumus, bet otrs variants paredz, ka ministrijas sagatavotu priekšlikumus ar jomām, kurās tās vēlētos mīkstināt ierobežojumus.
2. martā Amerikas Komponistu un autoru apvienība (Society of Composers and Lyricists) apbalvoja 2020. gada izcilākos komponistus filmu mūzikā. Augstāko apbalvojumu kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai” ieguva Lolita Ritmanis par mūziku filmai “Dvēseļu putenis”. Līdzās mūsu kara drāmai otru augstāko apbalvojumu ieguva ASV ietekmīgā animācijas studija Pixar kopā ar komponistu trio Trentu Reznoru (Trent Reznor), Atikusu Rosu (Atticus Ross) un Džonu Batisti (Jon Batiste) par mūziku filmai Soul.
Viens no prestižākajiem izklaides ziņu avotiem pasaulē Variety nodēvēja šo apbalvošanas ceremoniju par “Dvēseļu puteņa” un Soul vakaru, jo abām filmām izdevās saņemt augstāko iespējamo novērtējumu no apvienības biedriem un īpašas balvu komitejas pārstāvjiem.
“Tas patiesi ir katra komponista sapnis, veidot mūziku tik vērienīgai un dziļai filmai, kāda ir “Dvēseļu putenis”! Es būšu mūžam pateicīga režisoram Dzintaram Dreibergam un visai filmas komandai, ka man tika dota iespēja komponēt mūziku šai elpu aizraujošajai kara drāmai. Sirsnīgs paldies vairāk nekā simt mūziķiem, kuri pirms diviem gadiem vasarā piedalījās mūzikas ierakstā pašā Rīgas sirdī, un, kuriem pateicoties, Latvija tagad izskan visā pasaulē,” savu prieku pauž komponiste Lolita Ritmanis.
Video
Amerikas Komponistu un autoru apvienības balvā komponisti par savu veikumu sacentās piecās kategorijās. Lolita Ritmanis sacentās kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai”. Tajā kvalificējas filmas, kuru budžets nepārsniedz 15 miljonus ASV dolāru. Lolita Ritmanis pārspēja komponisti Emīlu Moseri (Emile Mosseri, filma Minari), kuru Variety nodēvēja par vienu no spēcīgākajiem konkurentiem šajā kategorijā, tāpat arī Šeriju Čunu (Sherry Chung, filma The Lost Husband), Stīvenu Praisu un Deividu Atenboro (Steven Price, David Attenborough, filma A Life on Our Planet) un Tamarkali (Tamar-kali, filma Shirley).
“Kino aprindās šo augsto apbalvojumu var uzskatīt par soli tuvāk ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijai, kura nākamajā kārtā jeb tā saucamajā short list ir iekļuvusi Lolita Ritmanis ar mūziku filmai “Dvēseļu putenis”,” uzsver filmas producente Inga Praņevska. “Cīņā par starptautisku pamanāmību un “Oskara” nomināciju mums noteikti jāsaka paldies veikalam-noliktavai “DEPO”, Nacionālajam Kino centram un Kultūras ministrijai, ar kuru atbalstu tiek īstenota filmas mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņa ASV un kas bruģē Latvijas kino ceļu uz panākumiem!”
Vēsturiskās kara drāmas “Dvēseļu putenis” mūzikas ierakstā piedalījās diriģents Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieki kora menedžera Māra Ošleja vadībā. Filmai tika izveidots īpašs orķestris, kurā orķestra producents un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts Edgars Saksons apvienoja mūziķus no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas. Mūzikas ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā Māra Briežkalna un skaņu režisora Vara Kurmiņa virsvadībā. Filmas mūzikas instrumentācijas autors ir Larijs Renčs (Larry Rench) no ASV, papildu instrumentāciju veicis Stīvens Rade (Steven Rade), savukārt mūzikas miksēšanu īstenoja amerikāņu producents un skaņu režisors Marks Matsons (Mark Mattson). Filmas skaņu režisors ir Aleksandrs Vaicahovskis.
Īpaši filmas mūzikas radīšanu atbalsta Latviešu Fonds un Valsts kultūrkapitāla fonds.
www.dveseluputenis.lv
Trūkst enerģijas, šie ir 7 triki, lai tu justos mundrāk un enerģiskāk!
1. Dzer minikafiju – Kafija vai jebkurš dzēriens, kas satur kofeīnu, miegainām dienām, protams, palīdzēs. Neņem XXL izmēra krūzi, ja ikdienā kafiju vispār nelieto vai lieto pavisam maz. Kafijas tases vēlamais izmērs miegainajam rītam – mazāka kā tās, ko tev piedāvā kafeinīcās. Svarīgi atcerēties, ka kofeīns iedarbojas 30-60 minūšu laikā. Tāpēc paredzi šo laiku pirms rīta svarīgās sapulces vai sēšanās pie stūres. Ja jūties nogurusi, tad iesakām izsaukt taksi vai čāpot uz vilcienu.
2. Ēd proteīnu, ogļhidrātus brokastīs – Domā ko ēd! Atceries, ka cukuram ir īslaicīgs efekts un beigās sajūtas ir visai sliktas. Protams, ka smalkmaizītes, virtulis un augļu sulas pamatīgi paaugstinās glikozes līmeni asinīs, bet šai saldajai ballītei sekos nepatīkams kritums.
3. Lieto piparmētru košļenes – Koventri universitātē (Lielbritānijā) ir veikts pētījums – tumšā telpā tika nosēdināti cilvēki ar mērķi padarīt tos miegainus. Pusei no šiem cilvēkiem iedeva košļājamās gumijas ar piparmētru garšu. Secinājums bija tāds, ka tie, kuri ēda šīs košļenes uzrādīja mazāk noguruma pazīmju nekā tie, kuri palika bešā. Citi pētījumi liecina, ka pats košļāšanas process paagstina elektrisko aktivitāti smadzenēs, kas dara tevi mundrāku un uzmanīgāku. Vispilgtākais šāds smadzeņu aktivitātes efekts novērojams 15 minūtes pēc košļāšanas!
4. Dziedi – Skaļi dziedi! Vienkāša mūzikas klausīšanās tev nepalīdzēs. Klausīšanās ir pasīva darbība, bet skaņu izdošana burtiskā nozīmē uzmundrina visu tavu organismu. Derēs arī mūzikas ritma sišana pa ceļgaliem, galdu vai automašīnas stūri.
5. Pacenties sevi izmasēt – Tev var palīdzēt akupunktūra. 2 patiesi iedarbīgas metodes: kādu minūti pasit ar pirkstu galiem pa galvaskausa augšpusi – tas palīdzēs prāta skaidrībai, jo tiks stimulēta četru punktu summa, ko akupunktūristi dēvē par Si Shen Cong. Otras darbības veikšanai izmanto plaušas. Pirms apsēšanās veic trīs dziļas elpas – ieelpa caur muti. Izelpas beigās izdves ha skaņu. Šī tehnika ir efektīvs veids, kas palīdzēs atbrīvoties no ogļskābās gāzes, kura liek tev justies nogurušai, un bagātināt asinsriti ar skābekli.
6. Ēd šokolādi – Bērklī universitātē (ASV) pierādīts interesants fakts – miega trūkums nākamajā dienā veicina interesi par JUNK FOOD, tāpēc nemaz nebrīnies, kāpēc tik ļoti kārojas fri kartupeļi, nageti vai kāds burgeris… Neliels daudzums šokolādes var nedaudz palīdzēt (labāk izvēlēties tumšo šokolādi). Kakao satur teobromīnu – tam ir viegli stimulējoša iedarbība, tomēr vājāka ietekme uz centrālo nervu sistēmu nekā kofeīnam, kas nozīmē, ka pēc šādas uzlādes tu nejutīsi nervozitāti.
7. Dzer B vitamīnu – Lielākajai daļai vitamīnu, kurus uzņemam ir nepieciešams laiks. Lai tu saspurotos miegainajā rītā, mēs rekomendējam B vitamīnu kompleksu ar magniju. Šāda B vitamīna deva tev palīdzēs apēsto pārtiku ātrāk pārvērst tik ļoti nepieciešamajā enerģijā, bet magnijs tev līdzēs uzņemtā skābekļa efektīvākā izmantošanā, attiecīgi ļaujot tev ātrāk atjaunot spēkus.
7. martā Opras Vinfrijas kanālā būs pieejama video intervija, kurā slavenais pāris izstāstīs, kādēļ pameta Lielbritāniju un karalisko ģimeni. Gaidāms, ka intervija būs viena no atklātākajām, kādu pāris jebkad piekritis sniegt. Tiek baumots, ka intervijā tiks apspriesti karaliskās ģimenes noteikumi un pāra savstarpējās attiecības ar karalieni Elizabeti II.
Jau publicētajā intervijas fragmentā ir redzams, ka Opra uzdod ļoti jūtīgu jautājumu. Vai laikā, kurā Megana bija karaliskās ģimenes pārstāve, viņa drīkstējusi atklāti paust savas emocijas? Vai arī Meganai nācies šīs emocijas slēpt aiz mākslīga smaida?
Fragmentā redzams, ka Opra Vinfrija norāda: “Pagaidiet, jūs tikko pateicāt diezgan šokējošas lietas. Oho!” to, ko tieši pāris teica, varēs uzzināt gaidāmajā intervijā.
Video ir redzams, ka princis Harijs runā par savu māti, princesi Diānu, kura traģiski gāja boja 1997. gadā. “Zini, es vienkārši esmu ļoti atvieglots un arī priecīgs, ka šeit varu sēdēt ar sievu līdzās, jo es nevaru iedomāties, kā viņai bija vienai iet tam visam cauri pirms daudziem gadiem,” tā norādīja Harijs.
Video (intervija iznāks 7. martā)
Mājas uzkopšana dažreiz aizņem daudz laika. Dažām sievietēm problēmas sagādā tieši vannas istaba, jo iztīrīt vannu nemaz nav tik vienkārši. Tomēr vēlējāmies padalīties ar dažiem padomiem, kā viegli un ātri iztīrīt vannu.
Vai arī jūsu vannā vai dušas kabīnē mēdz parādīties pelējums, rūsa vai kaļķakmens?
Citronskābe
Citronskābe var palīdzēt notīrīt netīrumus no virsmas. Protams, vannas tīrīšanai izmanto nevis koncentrētu citronskābi, bet gan tās šķīdumu. Citronskābi izšķīdina ūdenī – 1 paciņa uz 300 gramiem ūdens – un iegūto šķīdumu uzklāj uz vannas virsmas. Tad jāļauj līdzeklim iedarboties. Parasti tam pietiek ar 15 minūtēm. Pēc tam jānoslauka vannas virsma ar sūkli un jānomazgā ar tīru ūdeni.
Ūdeņraža peroksīds un soda
Šī metode ir labi piemērota akrila vannām. Labs palīgs vannas istabā būs ūdeņraža peroksīds. Šim šķidrumam ir reducējošas un oksidējošas īpašības. Ļoti labi var noņemt rūsas paliekas. Pagatavojiet šķidrumu no abām sastāvdaļām. Uzklājiet uz virsmas. Ļaujiet līdzeklim iedarboties vismaz pusstundu. Vēlāk ar sausu sūkli vannas virsmu noslaukiet.
Padoms
Pēc katra vannas apmeklējuma tā ir jāiztīra, lai neveidotos pelējums un rūsa. Tīrīšanas līdzekļiem jābūt piemērotiem jūsu vannas istabai. Nemēģiniet vannu apstrādāt ar tualetes podu tīrīšanas līdzekļiem, jo tā virsmu var tikai sabojāt.
Dieviete.lv
Katra meitene sapņo par veselīgu un mirdzošu ādu. Lai to panāktu, jums gandrīz nepārtraukti jārūpējas par savu sejas ādu. Liela nozīme ir skrubim. Galu galā tas palīdz attīrīt ādu. Ne visas meitenes zina, ka nav nepieciešams to iegādāties. Jūs varat pagatavot to mājās no visbiežāk izmantotajiem produktiem.
Skrubis no rīsiem
Rīsi palīdz ne tikai iegūt slaidu figūru, bet arī ir izcils sejas skrubis. Šis skrubis palīdz seju atbrīvot no netīrumiem un attīra poras. Nepieciešams 100 g rīsu. Pirmkārt, rīsi ir rūpīgi jāizskalo, lai ūdens paliek tīrs. Tad jums rīsi ir labi jāizžāvē. Tas prasīs laiku, apmēram 2 dienas. Tad jums vajadzētu izmantot blenderi vai kafijas dzirnaviņas un sasmalcināt rīsus. Lai pagatavot rīsu skrubi vienkārši sajauciet pareizo rīsu daudzumu ar ūdeni. Lai iegūtu vislabāko efektu, varat izmantot gurķa vai citronu sulu.
Skrubis no medus un sāls
Šo skrubi ir ļoti viegli pagatavot. Jāņem 200 g sāls un 100 g medus. Tad viss ir rūpīgi jāsajauc. Jūs varat lietot šo skrubi visam ķermenim. Ar masējošām kustībām skrubi uzklājiet uz visa ķermeņa. Vajadzētu nedaudz pagaidīt, līdz tas uzsūcas ādā. Skrubis palīdz attīrīt toksīnus.
Dieviete.lv
Apliecinot to, ka esi Sieviete – Dieviete, Tev un kādai Tev īpašai mīļai būtnei ir iespēja iepriecināt un iegūt savā īpašumā divas vieglas, siltas, maigas mohēras šalles, kas Tevi gan pasargās, gan sildīs ne vien ziemas, bet arī skaistajos Latvijas vasaras vakaros.
Kā piedalīties izlozē:
SEKO More Than Knitwear un Dieviete.lv Facebook lapām
SEKO More Than Knitwear un Dieviete.lv Instagram profiliem
Spied PATĪK ierakstam un dalies ar to
IETAGO draudzeni, mammu, meitu, kolēģi, kura labprāt ietītos siltā maigumā!
Izloze 8.martā pēc plkst.13:00 ar “Random” rīka palīdzību. Rezultāti tiks publicēti rakstā un komentāros pie ieraksta: https://www.facebook.com/dievietelv/posts/1814676612039324
Konkursa uzvarētāja ir Indra Krastiņa!
Sarkanā krāsa – Dod pašpārliecinātību un veicina kaislības, jo stimulē nervu sistēmu un seksualitāti. Tā kā sarkanā ir vispēcīgākā krāsa, to dziedniecībā izmanto ļoti uzmanīgi. Sarkanā krāsa ir noderīga visu iekaisumu procesu, arī sejas ādas iekaisumu ārstēšanā.
Dzeltenā krāsa – Ir saules krāsa, un tai piemīt stimulējošā funkcija. Tā aktivizē limfas plūsmu, stiprina nervu sistēmu, palīdz novērst vielmaiņas traucējumus un veicina gremošanu. Dzeltenā un zeltainā krāsa veicina mentālā stāvokļa uzlabošanos, tās izmanto arī acu slimību ārstēšanai.
Zaļā krāsa – Nomierina un līdzsvaro nervu sistēmu, tāpēc to ieteicams izmantot depresiju, nervozitātes un pašsajūtas traucējumu mazināšanas nolūkā. Zaļā krāsa simbolizē harmoniju, rada labsajūtu un likvidē spriedzi. To lieto ēteriskā ķermeņa un asins plūsmas attīrīšanai, kā arī iekaisuma mazināšanai.
Šodien diskutēs par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu, lai samazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību. Veselības ministrija atsakās komentēt, kādus pasākumus varētu piedāvāt, taču valdības jau apstiprinātajā ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi.
Video
Kopš pirmā saslimšanas ar Covid-19 gadījuma apstiprināšanas Latvijā, kas notika tieši pirms gada, inficēšanās apstiprināta kopumā 86 458 iedzīvotājiem jeb 4,5% populācijas, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Pirmais Covid-19 gadījums Latvijā tika atklāts tieši pirms gada – 2.martā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopotajiem datiem, Latvijā kopumā veikts 1 451 361 Covid-19 tests, savukārt saslimšana apstiprināta 86 458 personām.
Vienlaikus kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā apstiprināta 1621 ar šo slimību sasirgušas personas nāve.
Līdz šim visvairāk jeb kopumā 15 824 Covid-19 gadījumu atklāti personu vecumā no 50 līdz 59 gadiem vidū, savukārt vecumā no 30 līdz 39 gadiem atklāti 15 283 Covid-19 gadījumi, kas ir otrais lielākais gadījumu skaits, nodalot pacientus pēc vecumiem. Vēl 14 491 Covid-19 gadījums atklāts personām vecumā no 40 līdz 49 gadiem, savukārt kopumā 12 429 Covid-19 gadījumi atklāti vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem.
Vismazāk Covid-19 gadījumu līdz šim konstatēts tieši bērniem, jo vecuma grupā līdz deviņiem gadiem inficēšanās ar Covid-19 līdz šim apstiprināta 2552 personām. Arī vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem sasirgušo ir relatīvi mazāk – kopumā 4829, kas ir aptuveni divreiz mazāk nekā vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kur līdz šim konstatēti 9779 Covid-19 gadījumi.
Tikmēr kopumā 5063 personām vecumā virs 80 gadiem ir apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, savukārt vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem – 6208.
Raugoties dzimumu griezumā, no visiem apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem 56,4% jeb 48 772 bijušas sievietes, bet 43,6% jeb 37 686 – vīrieši.
Līdz šim visvairāk – 30 629 – Covid-19 gadījumi reģistrēti Rīgā, 7286 – Daugavpilī, 2843 – Jelgavā, 2109 – Jūrmalā un 2098 – Rēzeknē. Pārējās Latvijas pašvaldībās reģistrēto gadījumu skaits ir zem 2000 gadījumiem. Tādējādi Rīgā kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā atklāti 35,4% Covid-19 gadījumu, bet minētajās piecās pašvaldībās ar lielāko saslimušo skaitu – 52%.
Savukārt, raugoties pēc saslimušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir teorētisks rādītājs, kuru izmanto, lai salīdzinātu slimības izplatību konkrētās teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, vislielākais šis rādītājs kopš pandēmijas sākuma bijis Aknīstes novadā, kur reģistrēti 15 754 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju
Tikmēr otrā augstākā saslimstība ir Aglonas novadā, kur šis rādītājs ir 10 423 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Turpretim Daugavpilī, kur ir trešā augstākā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju kopš pirmā gadījuma apstiprināšanas Latvijā, šis rādītājs ir 8880 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Varakļānu novadā šis rādītājs ir – 8294 -, savukārt Ādažu novadā – 7716. Visai augsts tas ir arī Rēzeknē, kur saslimstība ir 7598 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un Krustpils novadā, kur šis rādītājs ir 7537.
Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.
Šuplinska uzsvēra – lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām – neformālo.
“Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem,” sacīja Šuplinska.
LETA jau ziņoja – lai ilgtermiņā strādātu “drošās skolas” princips, nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai.
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000 iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza apdzīvotība. Rādītājs strādā tikai lielajās pašvaldībās un nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau aizvadītajā nedēļā “drošās skolas” principam neatbilda pāris pašvaldības, jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā konstatēja vienu saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības divu nedēļu saslimstības rādītājs strauji mainījās un pašvaldība vairs neatbilda “drošās skolas” principam.
LETA jau ziņoja, ka pēc SPKC aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.
Kopumā uz 24.februāri “drošās skolas” principam atbilst 22 novadi – Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas, Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.
LETA jau ziņoja, ka no pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.
Pārsteidzoši, ka visu mūžu mēs cenšamies noskaidrot un saprast, kā veidot spēcīgas un mierpilnas attiecības. Bet ir ļoti grūti iemācīties vienam otru saprast un dzīvot bez strīdiem.
Reiz psihologs Mihails Labkovskis savā praksē dalījās ar interesantu gadījumu. Parasta 64 gadus veca sieviete ieradās pie viņa, lai lūgtu padomu, vai šķirties no vīra. Viņiem bija kaut kādas domstarpības, kuras diez vai pat var saukt par problēmu, lai gan kundzei tas bija svarīgi.
Labkovskis bija pārsteigts par šo sievieti. Galu galā viņai bija vairāk nekā 60 gadu, viņa izskatījās pilnīgi parasta, taču viņā bija cieņa pret savu otro pusīti. Viņai pietika drosmes stāstīt psihologam par ko viņa nav apmierināta. Šī kundze nebaidījās ne no vecuma, ne izskata, ne no vientulības, ne no grūtībām sadalīt īpašumu ar savu vīru. Viņa paņēma nopelnīto naudu un devās pie psihologa, lai saprastu sevi.
Psihologs uzsver, ka lielākā daļa sieviešu nekad nav spējušas runāt skaļi par savām problēmām. Viņas ik ļoti baidās no pārmaiņām, ka ir gatavas gadiem ilgi izturēt un klusējot ciest, kamēr ģimenē nav konfliktu. Viņas nevēlas tikt pamestas, tādēļ savas problēmas slēpj sevī. Šī kundze nebaidās tikt pamesta, jo zina savu vērtību. Viņa arī zina, ka to vīriešu vietā, kuri viņu pametīs, vietā nāks citi vīrieši. Viņa zina savu vērtību un to apzinās. Un vīrieši to jūt!
Kad sieviete ciena sevi, neļauj sev darīt pāri un nekad neklusē par problēmām, tas ir acīmredzams. Vīrieši uzskata, ka, ja viņi rīkojas nepareizi, tad tad viņiem par to nekas nebūs, ja sieviete klusībā norīs šo problēmu. Tikai zinot, ka vīrietis var zaudēt savu sirdsdāmu, viņš sāk viņu patiesi novērtēt.
Cita sieviešu kategorija uzskata, ka vīrieti var ar varu noturēt ģimenē. Un viņas pat nedomā, ka šādi rīkojoties, viņas saindē gan attiecības, gan savu psihi. Aizmirstiet par romantisma laikmeta stāstiem, kur skaistule satiekas ar princi, un šeit sākas mūžīgā laime un visas problēmas beidzas. Priekšā ir reālas problēmas divu pieaugušo cilvēku saskarsmē. Zināt, kā sazināties un panākt kompromisus. Izrādās tas patiešām ir grūti.
Aizmirstiet par principu atrast “dvēseles draugu”. Ja jūs jūtaties nepilnvērtīgs, tad jūs meklējat kādu, lai aizpildītu tukšumu sevī, jūs pats sev sagādāsiet milzīgas nepatikšanas. Nekad neklusējiet par to, kas jums nepatīk. Mācīšanās pareizi formulēt problēmas ir visa māksla, kas jāuzlabo visa mūža garumā. Jā, tas ir grūti. Jā, tas dažreiz izraisa ļoti nepatīkamus konfliktus. Bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka laimīgas attiecības var izveidot tikai abi partneri apvienojoties.
Dieviete.lv
Koalīciju pārstāvošās partijas šodien konceptuāli vienojušās par vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksu pensionāriem un personām ar invaliditāti, pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka šodien partiju pārstāvji vienojās turpināt vienreizējo pabalstu piešķiršanu. Valdība nesen jau lēma piešķirt 500 eiro vienreizēju pabalstu par katru apgādībā esošo bērnu, taču šodien koalīcija konceptuāli vienojās paplašināt pabalsta saņēmēju loku.
Premjers norādīja, ka Labklājības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāja šo piedāvājumu. Koalīcija to ir konceptuāli atbalstījusi.
Trešdien, 3.martā, par to diskutēs stratēģiskās vadības padomē, bet ceturtdien, 4.martā, to iecerēts izskatīt Ministru kabinetā. Pēc tam likumprojekts tiktu sūtīts izskatīšanai Saeimā.
2020.-2021.gada kalendārā ziema ar vidējo gaisa temperatūru -2,7 grādi Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2012.-2013.gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pirms astoņiem gadiem decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija -4,4 grādi. Kopš tā laika vēl tikai vienu reizi – 2017.-2018.gadā – ziemas vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par -2 grādiem.
Šī ziema Latvijā bija 5,4 grādus aukstāka par iepriekšējo, 2019.-2020.gada, ziemu, kas ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.
Lielākais sals šajā ziemā bija janvāra vidū, 17.janvārī Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -31 grādam.
Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija +0,4 grādi, janvārī tā pazeminājās līdz -3,2 grādiem, februārī – līdz -5,2 grādiem jeb pusotru grādu zem normas.
Līdz ar to šā gada februāris kļuva par aukstāko mēnesi valstī kopš 2018.gada februāra, kad vidējā temperatūra bija -6,9 grādi.
Pagājušā mēneša sākums un vidus bija piecus grādus aukstāks par normu, bet februāra trešajā dekādē gaisa temperatūra pakāpās sešus grādus virs normas un sākās meteoroloģiskais pavasaris.
Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -28,5 grādi 6.februārī Staļģenē, bet maksimālā gaisa temperatūra, +14,3 grādi, tika novērota 25.februārī Kolkā. Tas ir jauns mēneša siltuma rekords Kolkā. 22.februārī arī Saldū ar +12,2 grādiem tika labots mēneša siltuma rekords.
Valstī kopumā februārī tika pārspēti divi aukstuma rekordi un 11 siltuma rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11 milimetri – tikai 30% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 22 milimetri – bija Alūksnē, bet vismazāk lija un sniga Dobelē, kur nokrišņu summa nepārsniedza trīs milimetrus.
Februāra vidējais sniega segas biezums bija no pieciem centimetriem Ventspilī līdz 29 centimetriem Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega bija 45 centimetri 1.februārī Ogres novadā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84% – no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Lielākās vēja brāzmas – 19 metru sekundē – tika reģistrētas 26.februārī Alūksnē.
Pāvels Globa ir pazīstams astrologs. Viņš sastāda prognozes un horoskopus, kuros tiek prognozēti nākotnes notikumi. Daudzi mūsdienu astrologi mācās no Globas grāmatām.
Vai vēlies uzzināt ko slavenais astrologs paredzējis marta pirmajai nedēļai tieši tavai zodiaka zīmei?
Auns
Labvēlīgās dienas: 5. un 6. marts
Nelabvēlīgās dienas: 1. marts
Tevi sagaida mīlestība. Notikumi neattīstīsies, kā plānots. Tas ietekmēs arī attiecības. Iespējams, ka jūsu kaislīgos impulsus otrā pusīte nesapratīs. Lai nepasliktinātu situāciju, esiet mierīgs un nosvērts, tad ar laiku attiecības stabilizēsies. Darbā jābūt uzmanīgam un rūpīgi jāieklausās priekšniecības teiktajā.
Vērsis
Labvēlīgās dienas: 7. marts
Nelabvēlīgās dienas: 3. marts
Mīlestībā zvaigznes iesaka atbrīvoties no konservatīviem uzskatiem. Galu galā pats liktenis var jūs nostādīt situācijā, kad nekas cits neatliek kā ļaut savā dzīvē ienākt pārmaiņām. Tas nozīmē, ka nevajag plānot neko konkrētu, apstākļi var mainīties jebkurā laikā. Darbā meklējiet pašrealizācijas iespējas.
Dvīņi
Labvēlīgās dienas: 1. un 2. marts
Nelabvēlīgās dienas: 6. marts
Mīlestība. Ļoti iespējams, ka aktuālu problēmu risināšana prasīs visu jūsu laiku, un personiskajai dzīvei vairs neatliks laika. Stress var pasliktināt pašsajūtu un atmosfēru mājās. Lai viss izdotos, mēģiniet atrast kopīgu valodu ar mīļajiem. Darbā ir svarīgi pieņemt arī citu viedokli.
Cik daudz dalīties ar savu privāto dzīvi? Kādu profila bildi labāk izvēlēties? Atbildēsim uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem.
Ko par tevi liecina tavs profila foto?
Profila fotogrāfijas ne tikai izceļ profila īpašnieku, bet rada aplamu ilūziju jeb idealizētu savas dzīves portretu. Atceries, ka jāatrod vidusceļš starp idealizēti skaisto un dabisko, protams, ka foto pie izlietnes nebūtu gluži laba izvēle vai foto, kurā esi redzama atkailinātu nabu, bet nevajag arī pārspīlēt ar sava izskata uzlabojumiem, piemēram, gludu seju bez porām.
Vai publicēt ballīšu fotogrāfijas?
Fotogrāfijas, kas uzņemtas ballītes laikā, parasti publicē jaunieši. Šādus foto parasti publicē cilvēki līdz 30 gadu vecumam, mums bieži šķiet, ka šādi foto nav nekas īpašs, bet patiesībā tie lielākoties nav glaimojoši. Svarīgi atcerēties kādu iespaidu tu vēlies atstāt. Iespējams, ka tu ballējies labi, ja divas reizes gadā, bet ievietojot foto no trakas ballītes var maldīgi liecināt par ko pilnīgi citu. Vēl daudz, kas ir atkarīgs no tavas profesijas izvēles, atceries, ka viss paliek internetā, pat tie foto, kurus dzēšam no saviem sociālajiem tīkliem, kādiem tie joprojām var būt pieejami.
Vai likt sava bērna foto?
Fotogrāfijas, kurās redzams tavs bērns nav nekas slikts, bet atceries, ka visam ir sava robeža. Svarīgi ir savu Instagram vai Facebook kontu nepārvērst par bērna bilžu albumu, ja vien šāds nav paša profila mērķis. Vēl svarīgi atcerēties to, ka daloties ar savu privāto dzīvi ir jābūt ļoti uzmanīgam, labāk nedalīties ar vietas lokāciju, ja tā ir tavas mājas adrese vai vieta, kurā bieži atrodaties kopā ar bērnu. Drošība pirmajā vietā!
Fotogrāfiju uzlabošana
Nav nekāds noslēpums, ka vairums cilvēku izvēlās uzlabot savus foto. Kādēļ jau agrāk slavenības tika uzskatītas par pārdabiski skaistām? Tam visam ir viens izskaidrojums – šādas programmas bijušas jau sen, bet tikai tagad tās ir pieejamas jebkuram. Nav nekas traks, ja foto noņem kādu pumpu, bet atceries, ka uzlabojot savu vidukli un citas ķermeņa daļas, tas var beigties ar skumjām un pārpratumiem. Labāk ir sportot un ēst veselīgāk, nevis melot, ka esi “ideāla”, jo dzīvē neko nenoslēpsi… Neviens nav tā vērts, lai tu melotu arī pati sev.
Smaidīšana
Esi patiesa un smaidi, nebaidies no sava smaida! Smaids liecina par pašpārliecinātību un sevis pieņemšanu, smaids palīdz radīt smaidu.
Atbildi uz komentāriem
Labākais veids, kā dalīties ar tevis radīto saturu ar citiem – caur trešo personu. Neviens netic, ka tu esi lieliska, kamēr kāds cits to nepasaka. Atbildi cilvēkiem, kas ievieto komentārus un veido savu komūnu. Esi pateicīga, ka citi izrāda interesi par tevi un neaizmirsti šo interesi izrādīt arī citiem!
Nepublicē vienu informāciju visos sociālajos tīklos!
Piedomā pie tā, kādu informāciju tu publicē katrā sociālajā tīklā, jo katram no tiem ir savas raksturīgās īpašības. Ja vēlies ko pateikt Facebook un uzskati, ka tam jāparādās arī Instagram, tad labāk ir izvēlēties dažādu pieeju.
Nekopē citu kontentu, bet raksti oriģinālus tekstus un citātus
Kad veido savu sociālo tēlu, tad sāc domāt kā producente! Raksti oriģinālas lietas, dalies ar to, kas tev ir svarīgs un raksti to ko tu tiešām zini. Nekopē citu citātus, ja pat izvēlies to darīt, tad paskaidro kādēļ izvēlies šo domu graudu pie sava foto. Nav nekāda māksla atsauties un jau esošiem autoriem, labāk ir radīt pašam, bet no autoriem tikai iedvesmoties.
Nebaidies dalīties ar savu dzīvi
Nebaidies no tā, ka tava ikdiena nav ideāla, jo tā tāda nav nevienam! Kam tu seko sociālajos tīklos? Vai tev svarīgi, lai viss būtu ideāli? Pārsvarā cilvēki vēlas sekot tām personībām, kuras ir īstas un patiesas, nevis samākslotas. Samākslotība un pārlieku lielais perfekcionisms var negatīvi ietekmēt un citiem pat radīt nopietnus pārdzīvojumus.
Twitter nav miris!
Interesanti, ka daudzi uzskata, ka aplikācija Twitter jau sen zaudējusi savu spozmi, bet tā nebūt nav! Twitter ir lieliska vieta, kurā diskutēt par sev interesantiem tematiem un atrast jaunus domu biedrus.
Interesanti fakti:
Ar pārspīlēti priecīgiem “ideālās dzīves foto” bieži tiek slēpta attiecību krīze vai ģimenes problēmas, tā tas nav vienmēr, bet šajos foto ir ārkārtīgi svarīgi nepazaudēt sevi, nemelot sev un citiem.
Facebook dati liecina, ka sievietes savu profila foto maina biežāk, kā vīrieši!
2021. gada 5. februārī klajā nāca Britnijas Spīrsas dokumentālā filma “Framing Britney Spears”, kas vēsta par amerikāņu dziedātājas Britnijas Spīrsas ceļu uz slavu, karjeras spožajiem gadiem un arī cīņu ar garīgās veselības problēmām. Šīs filmas autors ir izdevniecība “The New York Times”.
Filmā likts uzsvars uz mediju un paparaci līdzatbildību Britnijas “emocionālajā sabrukumā”, kā arī Britnijas tēva aizbildniecību pār dziedātāju jeb to, ka viņš kotrolē katru meitas soli. Filma tapusi pēc kustības #FreeBritney (Brīvību Britnijai) izveidošanas 2019. gadā.. Šim sauklim pievērsta pamatīga uzmanība, sašutuši ir ne tikai fani, bet arī vairākas pasaules slavenības, piemēram, Mailija Sairusa, Parisa Hiltone, Džastins Timberleiks un pat Opra Vinfrija. Vairums persona, kuras sastapūšās ar Britnijas tēvu uzskata, ka šī situācija ir nopietna, Britnijas dzīve patiesi tiekot kontrolēta!
Amerikāņu popzvaigzne savas karjeras augstāko punktu sasniedza 2000. gadu sākumā un kopš 27 gadu vecuma ir sava tēva Džeimija Spīrsa aizbildniecībā. Pašlaik dziedātājai ir gandrīz 40 un ir skaidrs, ka šādā vecumā tikt kontrolētai nav normāli… 2007. gadā Britnija piedzīvoja bēdīgi slaveno epizodi, kad publiski nodzina savus matus, uzbruka paparaci un pat zaudēja aizbildniecību par saviem bērniem. Britnijas tēvs pārvalda meitas finanses, pie kontroles ir arī ģimenes advokāts Endrjū Valleta. Viņi pieņem lēmumus, kas saistīti ar mūzikas ierakstīšanu, koncertturnejām, uzstāšanos televīzijā un citos projektos. Tāpat Džeimijam ir pieejama Britnijas nauda. Jau gadiem tiek baumots, ka Britnijas dīvainie ieraksti vietnē “Instagram” tiek rediģēti un publicēti bez viņas kontroles. Dziedātāja nekomentē šo situāciju, zināms vien tas, ka Britnijas māte aizstāv savu meitu un vēlas viņai palīdzēt, bet joprojām nav skaidrs kā šī situācija atrisināsies.
Video
Sasvīdušas plaukstas, paduses vai pēdas var radīt, gan aromātu, kuru cenšamies dažādi nomaskēt. Šeit daži interesanti fakti par svīšanu!
1. Pētījumi pierāda, ka vesela cilvēka organisms 24 stundas izdala aptuveni puslitru sviedru.
2. Gandrīz 100% sviedru ir tīrs ūdens – tie ir bez smaržas, taču piekritīsiet, ka cilvēka smarža atmiņā paliek vēl ilgi.
3. Svīšanu var veicināt pārtika, kas ir pikanta vai karsta. Smadzenes sajūt to kā temperatūras pieaugumu, un ķermenis reaģē ar svīšanu.Problēmu gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas jūs tālāk nosūtīs pie atbilstoša ārsta – ginekologa, dermatologa, endokrinologa.
4. Sviedriem nav smaržas, to rada ādas mikroflora.
5. Klimata apstākļos, kuros gaida temperatūra pārsniedz 33 grādus pēc Celsija, diennaktī var izdalīties pat 10 litri sviedru.
6. Pretsviedru līdzekļus drīkst lietot tikai uz sausas ādas, jo pretējā gadījumā var rasties iekaisums!
7. Ja ķermenis svīst bieži, tad var iekaist sviedru un tauku dziedzeri un pastiprināti veidoties pinnes. To veicina sintētiska vai nepiemērota apģērba valkāšana un higiēnas neievērošana.
8. Pastirpinātu svīšanu var izraisīt aptaukošanās – cilvēki ar lieko svaru svīdīs vairāk. Tas ir tāpēc, ka sviedru dziedzeri strādā divreiz vairāk nekā parasti, lai izvadītu liekās minerālvielas un atkritumus no ķermeņa. Tāpēc ķermenis izdala vairāk sviedru.
9. Tiem cilvēkiem, kuri svīst vairāk, gluži fizioloģiski sviedru dziedzeri ir izvietoti tuvāk ādai vai arī viņi cieš no nervu sistēmas disfunkcijas, nereti dažādas svīšanas īpatnības arī pārmanto.
10. Ja tev pastirpināti veidojas pinnes, ir vērts pārskatīt savu garderobi un paskatīties vai tajā nav pārāk daudz sintētiska apģērba.
Apmēram līdz viena gada vecumam mēdz būt ierasts, ka bērniņš guļ kopā ar vecākiem – notiek zīdīšana, mamma var justies nogurusi, un bērniņš arī mierīgāk guļ, jūtot tuvu cilvēku klātbūtni. Diemžēl bieži vien šāda kopā gulēšana beidzas ar kreņķiem brīdī, kad mazais tiek izraidīts no siltās vecāku gultas. Kā mācīt bērniņu gulēt savā gultā, skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
“Labākais profilaktiskais pasākums ir nemaz nesākt gulēt kopā,” saka psiholoģe Iveta Aunīte. Tomēr, ja mamma izlemj par labu gulēšanai kopā ar zīdainīti, der ievērot dažus principus, kas vēlāk ļaus vieglāk pieradināt bērniņu gulēt savā gultiņā.
Kopā, bet tomēr atsevišķi
“Tuvums, mammas roka un elpošana bērniņam, īpaši pavisam mazam zīdainītim, rada drošības sajūtu. Pieņemts, ka vienam cilvēkam labam miegam nepieciešami 30 cm savas telpas gultā. Tātad – ja gultā guļ trīs cilvēki, tad optimālais gultas platums ir divi metri. Tāpat, guļot vienā gultā, jāatceras par drošību – lai gultā nav lieku spilvenu, segu vai mantu, kas var apdraudēt mazo, lai mazais neizkrīt no gultas. Taču viens no labākajiem risinājumiem, kā saglabāt tuvumu miegā, ir cieši pie vecāku gultas novietota bērna gultiņa tādā attālumā, lai mamma ar savu roku varētu aizsniegt bērnu. Apmēram gada vecumā distanci starp vecāku gultu un mazuļa gultasvietu ir vērts palielināt,” skaidro psiholoģe.
Ņem vērā! Sensitīvais periods, kad bērniņš īpaši asi izjūt šķiršanās trauksmi un var emocionāli reaģēt uz izmaiņām ikdienas gulēšanas rituālos, ir 6.–10. mēnesis un 18 mēnešu vecums. Tas vecākiem jāņem vērā, ja ir plāns sākt mazuli radināt gulēt atsevišķi.
Vecāku uzmanība dienā – saldāks miedziņš mazajam naktī
“Lai labi gulētu, bērnam no vecāku puses vajag ne vien ķermenisko klātbūtni, bet iespēju atslābt, ļauties miegam un spēju uzticēties. Mazais, kas pa dienu būs saņēmis pietiekami daudz nedalītas vecāku uzmanības, naktī gulēs mierīgāk un nemeklēs vecāku tuvumu viņu lielajā gultā. Ja bērnam ikdienā uzmanības pietiek, bet viņš vienalga grib gulēt ar vecākiem, iespējams, ir vērts apmeklēt speciālistu – psihologu. Nereti iemesls ir vecāku nenoteiktās robežas. Viņi piekāpjas visam, ko grib bērns,” skaidro Aunīte.
Kā bērnu mācīt aizmigt savā gultiņā
Līdz gada vecumam bērniņš var gulēt pie vecākiem, un iemesla uztraukties par to, ka viņš nepieradīs gulēt atsevišķi, nav. Ja līdz šim bērns ir gulējis pie vecākiem, bērnu radina gulēt atsevišķi, vispirms pārceļot uz savu gultiņu, tad pamazām attālina mazo gultiņu no vecāku gultas. Lai miegs būtu labs un bērniņš naktīs nemostos, svarīgi izveidot pareizu aizmigšanas rituālu stāsta Rimi Bērniemeksperte.
Laiku pa laikam var ļaut bērnam pārnakšņot vecāku gultā. Piemēram, pēc ģimenes kino vakara vai kad mazais ir saslimis. Bet, ja nākšana uz vecāku gultu kļūst par regulāru ieradumu, jāpadomā, vai tas nav veids, kā bērns mēģina saņemt vecāku uzmanību, ko viņš nepietiekami saņem dienas laikā. Ap 4 gadu vecumu bērns jau ir gatavs gulēt savā gultā un pat savā istabā. “Ļaujiet viņam izvēlēties gultas veļu, iekārtojiet guļvietu tā, lai bērnam tā patiktu,” iesaka psiholoģe.
Vecāku vajadzības ir tikpat svarīgas kā bērna vēlmes
“Bērns, kas ilgi guļ kopā ar vecākiem, sāk ietekmēt pāra attiecības. Pirmkārt, pieaugušie nevar īsti atpūsties un pilnvērtīgi izgulēties, otrkārt, var ciest pāra seksuālā dzīve. Noguruši pieaugušie kļūst īgni un viegli aizkaitināmi. Ja mamma nav atpūtusies, viņa var neapzināti atstumt bērnu, bet bērns, kam trūkst mammas uzmanības, vēl centīgāk mēģina atgriezties vecāku gultā. Sākas apburtais loks, no kura ģimene netiek ārā”, norāda emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.
Kā iespējamo iemeslu, kāpēc citkārt mamma labprāt ļauj bērnam gulēt laulības gultā, psiholoģe min problēmas pāra attiecībās un seksuālajā dzīvē, kad bērns ir kā iegansts tās nerisināt. Vēl viens iemesls, kāpēc sieviete ļauj bērnam gulēt kopā ar viņu, ir šķiršanās ar vīru, un bērns it kā aizpilda tukšo vietu. Psiholoģe norāda, ka abi šie iegansti, kāpēc bērns tiek paturēts gultā pie mammas, nav īsti godīgs pret bērnu.
Ar radošo enerģiju un aizraujošu dzīvesprieku piepildītā aktrise Olga Dreģe šodien, 1.martā svin dzimšanas dienu. Viņas skaistie gadi gan nav “apaļi”, astoņniekam pievienojies trijnieks. Teātrī šobrīd viņai mēģinājumu nav, ir pandēmijas laiks un leģendas ir jāsaudzē. Bet pirms pāris mēnešiem iznāca Olgas Dreģes grāmata “Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!”. Tajā aktrises izvēlētā dzeja mijas ar sarunām.
Video
“Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente “Nomadland” (“Klejotāju zeme”), kas atzīta par labāko dramatisko filmu.
Filma vēsta par sievieti, kas krīzes dēļ zaudējusi mājokli un ar auto apceļo ASV Vidējos Rietumus.
“Nomadland” režisore Hloja Džao saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.
Pandēmijas dēļ “Zelta globusa” ceremonija šogad norisinās attālināti Ņujorkā un Losandželosā. To vada komiķes Tīna Feja un Eimija Polere.
Video
Uzvarētāji balvas pieņēma attālināti, pieslēdzoties ceremonijai no savām mājām.
Balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma dziedātāja un aktrise Andra Deja par lomu filmā “The United States vs Billie Holiday”.
Savukārt balva kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” tika piešķirta nelaiķim Čedvikam Bouzmenam par lomu filmā “Ma Rainey’s Black Bottom”.
Bouzmens aizgāja mūžībā pērnā gada augustā pēc ilgstošas cīņas ar vēzi.
Kategorijā “labākā komēdija vai mūzikls” balvu ieguva filma “Borat Subsequent Moviefilm”, kuras zvaigzne Saša Barons Koens saņēma balvu kategorijā “labākais aktieris komēdijā vai mūziklā”.
Savukārt par labāko aktrisi komēdijā vai mūziklā atzīta Rozamunde Paika par lomu filmā “I Care a Lot”.
Visvairāk “Zelta globusus” seriālu kategorijās saņēma seriālu straumēšanas platforma “Netflix”, kuras produkti bija nominēti 42 kategorijās.
Kā jau prognozēts, balvu kategorijā “labākais dramatiskais seriāls” saņēma “The Crown”, kas vēsta par britu karaļnamu. Pie balvām tikuši arī seriāla aktieri Džošs O’Konors, Emma Korina un Džiliana Andersone.
“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.
“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:
FILMAS
Labākā dramatiskā filma – “Nomadland”;
Labākā aktrise dramatiskā filmā – Andra Deja, “The United States vs Billie Holiday”;
Labākais aktieris dramatiskā filmā – Čedviks Bouzmens, “Ma Rainey’s Black Bottom”.
Labākā komēdija vai mūzikls – “Borat Subsequent Moviefilm”;
Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Saša Barons Koens, “Borat Subsequent Moviefilm”;
Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – Rozamunde Paika, “I Care a Lot”;
Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džodija Fostere, “The Mauritanian”;
Labākais aktieris otrā plāna lomā – Denjels Kaluja, “Judas and the Black Messiah”;
Labākā citvalodu filma – “Minari”;
Labākais režisors – Hloja Džao, “Nomadland”;
Labākais kinoscenārijs – Ārons Sorkins, “The Trial of the Chicago 7”;
Labākā animācijas filma – “Soul”.
TELEVĪZIJAS SERIĀLI
Labākais dramatiskais seriāls – “The Crown”;
Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Emma Korina, “The Crown”;
Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Džošs O’Konors, “The Crown”;
Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Schitt’s Creek”;
Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā – Katrīna O’Hara, “Schitt’s Creek”;
Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Džeisons Sudeikis, “Ted Lasso”;
Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džiliana Andersone, “The Crown”;
Labākais aktieris otrā plāna lomā – Džons Boiega, “Small Axe”;
Labākais miniseriāls vai televīzijas filma – “The Queen’s Gambit”;
Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā – Anja Teilore Džoja, “The Queen’s Gambit”;
Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā – Marks Rufalo, “I Know This Much Is True”.
Latvijas sabiedrībai kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai neļautu saslimstības ar Covid-19 trešajam vilnim ieskrieties, turklāt saslimstības līkni nepieciešams mazināt jau tagad, uzskata Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Kā aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja, ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina pakāpeniski samazināties – aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4667 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4813 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Šajā laika periodā saslimstība ar Covid-19 ir samazinājusies par 3%.
Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā veikti kopumā 70 477 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir samazinājies līdz 6,6%, kamēr pirms septiņām dienām tika veikti kopumā 66 173 testi un pozitīvo testu īpatsvars bija 7,3%. Veikto testu skaita dinamika pieaugusi par 6,5%, veicot vidēji 10 068 testus dienā, savukārt pirms septiņām dienām tika veikti 9453 testi dienā.
Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā uz 28.februāri bija 0,97, kas ir par 0,03 mazāk nekā pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka patlaban 100 saslimušo teorētiski inficē 97 citus cilvēkus.
Stacionēto Covid-19 pacientu skaita dinamika pēdējo septiņu dienu laikā saglabājusies iepriekšējā – tika stacionēti vidēji 70 cilvēki dienā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) 28.februāra datiem, stacionāros ārstējas 759 Covid-19 pacienti, no kuriem 682 cilvēki – ar vidēju slimības gaitu, bet 77 pacienti – ar smagu slimības gaitu.
Lai mazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību un trešā saslimstības viļņa risku, SPKC ieskatā, ir jāturpina atbildīgi ievērot visus noteiktos drošības pasākumus – netikties ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, ievērot fizisko distanci sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī pareizi jālieto sejas maska, lai tā nosegtu degunu un zodu.
Tāpat SPKC aicina stingri ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, izmantojot skaistumkopšanas nozares pakalpojumus, kas kļuvuši pieejami no šodienas, 1.marta. Vienlaikus centrs uzsver, ka būtu jāievēro attālinātā darba princips, kur tas ir iespējams. Savukārt, ja jādodas uz darbu klātienē, būtu nepieciešams izvērtēt drošības principus un ieviest tos ikdienā.
SPKC atgādina, ka no inficēšanās efektīvi pasargā tikai visu drošības pasākumu kopums.
Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir visbiežākā endokrīnā slimība sievietēm reproduktīvā vecumā. PCOS raksturīgas izpausmes ir neregulāri menstruālie cikli, palielināts vīrišķo hormonu līmenis, pastiprināta apmatojuma veidošanās, akne, liekais svars, sīkcistiskas olnīcas un neauglība.
Šobrīd norisinās pētījums “Svara regulēšanai pielietotās metodes pieaugušu, reproduktīvā vecuma PCOS pacienšu vidū Latvijā: gaidas no dzīvesveida izmaiņu programmām un to sniegtā rezultāta”. Sievietes ar PCOS tiek aicinātas piedalīties šajā pētījumā, norādot informāciju par personīgo pieredzi un paužot savu viedokli. Lai piedalītos pētījumā, nepieciešams aizpildīt anketu (anonīmi) (https://forms.gle/UP9arkbuBVUyREtD6)*.
*SVARĪGI!! Lūgums anketu aizpildīt tikai gadījumā, ja Jūsu ginekologs, endokrinologs vai ģimenes ārsts Jums ir apstiprinājis diagnozi “policistisko olnīcu sindroms” UN Jūs esat sieviete vecumā no 18-49 gadiem, šobrīd neesat grūtniece un nebarojat bērnu ar krūti.
Iegūtie dati būs pilnīgi anonīmi un tiks izmantoti tikai apkopotā veidā, kā arī tiks nodrošināta personu fizisko datu aizsardzība un konfidencialitāte.
Jautājumu gadījumā sazināties ar pētījuma autori, uztura speciālisti Zandu Mihailovsku (zanda.mihailovska@gmail.com).
Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka alkoholu kopš Covid-19 sākuma kopumā biežāk lieto 18% aptaujāto (6% – izteikti vairāk, 12% – nedaudz vairāk), 43% izmaiņas novērojuši nav, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet 23% snieguši atbildi, ka alkoholu nelieto vispār. Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.
Attiecībā uz tabakas patēriņu 10% norādījuši, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē vairāk nekā iepriekš, 20% izmaiņu nav, 3% smēķē mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 65% snieguši atbildi, ka nesmēķē vispār. Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīļa datiem arī tabakas izstrādājumu patēriņš ir pieaudzis. 2020. gada aprīlī 6% aptaujāto atzīmēja, ka ir sākuši biežāk lietot tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādīja, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelietoja vispār, bet 4% atzina, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē mazāk nekā parasti.
Par kaitīgajiem ieradumiem krīzes apstākļos stāsta klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete.
Arī globālā aina neviennozīmīga
Drīz jau būs apritējis gads kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kas lielai daļai ir licis pārkārtot ikdienu, kā arī rēķināties ar saslimšanas, ekonomiskajiem un mentālās veselības riskiem. Ilgstošs sasprindzinājums un neziņa rada piemērotu augsni pastiprinātai tabakas un alkoholisko dzērienu lietošanai. Arī vairāki nacionālie pētījumi, kas veikti pandēmijas laikā, parāda, ka ir pieaudzis alkohola patēriņš. Vienlaikus globālās aptaujas rezultāti (Global Drug Survey)[1], kas iekļauj 55 811 respondentus no 171 valsts, nav viennozīmīgi – gandrīz trešdaļai iedzīvotāju (29%) alkohola lietošana ir samazinājusies, jo ir bijušas ierobežotas socializācijas iespējas, tomēr 39% respondentu alkohola patēriņš pandēmijas laikā ir palielinājies. Biežākie iemesli alkohola lietošanai, kas tikuši nosaukti aptaujā: vairāk laika (42%), garlaicība (41%), alkohola lietošana kopā ar partneri vai mājsaimniecības ietvaros (37%). Respondenti, kuri aptaujas veikšanas brīdī saskārās ar psihiska rakstura traucējumiem (tie bija 15% no visiem respondentiem), biežāk nekā citi alkohola lietošanu saistīja ar stresu un trauksmi (42%), nomāktību (36%), vientulību (30%) un vēlmi kompensēt ar alkoholu citus pandēmijas kontekstā piedzīvotos ierobežojumus (26%). I. Lietaviete skaidro, ka pandēmijas laikā ir samazinājusies socializācijas loma alkohola lietošanai, turpretī tā lietošana šobrīd ir vairāk saistīta ar emociju regulācijas nepieciešamību – vēlmi justies labāk (pacilājums, aktivitāte, stresa un sasprindzinājuma mazināšana) vai būt produktīvākam, enerģiskākam.
Kā veidojas atkarības?
Atkarības veidošanās tiek skaidrota ar smadzeņu atalgojuma sistēmas (limbiskās smadzeņu daļas) darbības traucējumiem, kas rodas, izjaucot neirotransmiteru (īpaši dopamīna – “laimes vielas”) dabīgo regulāciju. Limbiskajā smadzeņu daļā nostiprinās labā sajūta, ko izraisījusi alkohola lietošana, veidojas tieksme šo sajūtu piedzīvot no jauna, neraugoties uz negatīvām blaknēm. Alkohols kā psihoaktīva viela ilgtermiņā ietekmē visas organisma sistēmas, tai skaitā aktivizē stresa ķēdes[2] (paaugstināts kortizola līmenis, paaugstināta kortikotropīna atbrīvojošā faktora (CRF) un neiropeptīdu izdale). Līdz ar to, ilgstoši lietojot alkoholu, cilvēks piedzīvo izteiktāku spriedzes un stresa sajūtu, ko nereti kļūdaini noraksta uz ārējiem apstākļiem (piemēram, stresa pilnu darbu, pandēmijas izraisītu neziņu utt.), un tādējādi veidojas apburtais loks – problēmas risinājums tiek meklēts alkohola lietošanā, kas patiesībā ir bijusi problēmas cēlonis.
Par pārmērīgu alkohola lietošanu liecina nelabvēlīgas sekas (piemēram, braukšana dzērumā, darba kavējumi, finansiālas grūtības, traumas). Lai negaidītu sekas, svarīgi laikus pamanīt arī citus pārmērīgas lietošanas signālus: mainās alkohola tolerance (palielinās devas, daļēji izzūd pārdozēšanas aizsargrefleksi), alkohols tiek lietots kā līdzeklis psihiskā komforta iegūšanai, mainās uzvedība (tiek atrasti pašradīti iemesli alkohola lietošanai) un parādās uzmācīga tieksme lietot. Ja neizdodas apstāties šajā fāzē, nākamajā ir runa jau par atkarību, kas ir hroniska, progresējoša slimība. Bīstamo robežu (vīriešiem: 22 alkohola devas nedēļā, sievietēm: 12 devas nedēļā) var noteikt ar AUDIT testa palīdzību.
Riska grupas
Atkarības ir biopsihosociāli izraisīti traucējumi, līdz ar to riska grupā ir cilvēki, kuriem ir iespējama ģenētiska pārmantojamība (iedzimtība skaidro aptuveni 22% no riskiem). Līdzīgu procentuālo daļu (24%) skaidro arī ārējās sociālās vides apstākļi. Individuālā attieksme un uzvedība atkarības veidošanās procesā tomēr nosaka visvairāk (36%) – šeit varam iekļaut personības iezīmes (iemācītu bezpalīdzību, kauna un pārmērīgas vainas izjūtas, zemu pašvērtējumu), neadaptīvus pārvarēšanas mehānismus (izvairīšanos no emocijām, nespēju tās atpazīt un paust adekvātā veidā, pasivitāti problēmu risināšanā, apkārtējo apstākļu vainošanu). Vairāki starptautiski pētījumi par alkohola patēriņa pieaugumu pandēmijas laikā norāda, ka alkohola riska grupas ir gados jaunāki cilvēki, kā arī sievietes.[3]
Speciāliste secina, ka BENU Aptiekas pētījumā iegūtie dati lielā mērā saskan ar globālajos pētījumos iegūtās situācijas atspoguļojumu – lielākajai iedzīvotāju daļai alkohola lietošanas un smēķēšanas paradumi nav mainījušies, tomēr ir vērojamas divas iedzīvotāju apakšgrupas, kur alkohola patēriņš ir vai nu būtiski palielinājies, vai arī samazinājies, ierobežojot sociālās iedzeršanas iespējas. Izteikti lielākas svārstības kaitīgo ieradumu jomā ir jauniešiem. Tikai 34% jauniešu vecumā no 18-24 gadiem pandēmijas apstākļi nav ietekmējuši alkohola lietošanas paradumus (citās vecuma grupās paradumi ir bijuši stabilāki). Tas ir skaidrojams ar to, ka jauniešu personība, kura šajā vecumposmā vēl turpina veidoties un nobriest, kopumā ir daudz elastīgāka, bet arī uzņēmīgāka pret dažādiem ārējās vides faktoriem (piemēram, pandēmijas ierobežojumu izraisītais stress var negatīvāk ietekmēt psihisko veselību agrīnākos vecumposmos). Nevar izslēgt arī to, ka daļa jauniešu pārkāpj sociālās distancēšanās noteikumus, turpinot sociālo alkohola lietošanu mazās grupās vai arī interneta platformās (dažādas sociālās spēles ar alkohola lietošanas elementiem). Garlaicība, interese par dažādiem eksperimentiem ar psihoaktīvām vielām un alkoholu, laika struktūras trūkums (piemēram, iespēja lietot alkoholu arī dienas laikā, piedaloties Zoom lekcijās vai sapulcēs), sociālo saistību neesamība (lielākā daļa šajā vecumposmā vēl neveido noturīgas partnerattiecības, ir brīvi no rūpēm par bērniem, kā arī dzīvo autonomi no vecākiem) – tie ir daži no faktoriem, kas var veicināt biežāku alkohola lietošanu, tostarp nereti ar neatgriezeniskām sekām, rezumē I. Lietaviete.
Jāpārskata dienas režīms
Ieilgstot pandēmijas ierobežojumiem, ir vērts no jauna izskatīt savu dienas ritmu un atgriezties pie pamatlietām, kas ļauj parūpēties par savu fizisko un psihisko labsajūtu: fiziskas aktivitātes, atrašanās svaigā gaisā, pilnvērtīgs uzturs, dienas strukturēšana, nodalot darbam paredzēto laiku no atpūtas. Svarīgi meklēt jaunus saziņas un komunikācijas ceļus ar draugiem un tuviniekiem (biežāk uzzvanīt, nevis rakstīt ziņas), būt radošiem, izmantojot arī saziņu Zoomplatformā (piemēram, kopīgi dejot, ēst vakariņas, spēlēt spēles, improvizēt kādu uzdevumu). Ļoti svarīgi ir mācīties arī kaut ko jaunu, piemēram, sākt rakstīt ikdienas pieredzi dienasgrāmatā, iemācīties pavadīt laiku arī vienatnē dabā, iepazīt noderīgas mobilās aplikācijas, kas palīdz psiholoģiskās veselības un labsajūtas uzturēšanai, atrast domubiedru vai atbalsta grupu internetā, kas palīdz iziet no problēmu nolieguma un risināt emocionālās grūtības.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra beigās aptaujājot 1713 respondentus.BENU Aptiekas
Literatūras avoti:
[1] GDS COVID-19 Special Edition Key Findings Report (2020). Winstock A.R., Zhuparris A., Gilchrist G., Davies E.L., Puljević C., Potts L., Maier L.J., Ferris J.A. & Barratt M.J.
[2] Milivojevic, V., Sinha, R. (2017). Targeting Stress Pathophysiology to Improve Alcoholism Relapse Outcomes. Neuropsychopharmacol, 42, 987–988.
[3] Pollard, M.S., Tucker, J.S., Green, H.D. (2020). Changes in adult alcohol use and consequences during the COVID-19 pandemic in the US. JAMA Netw Open, 3(9): e2022942. doi:10.1001/jamanetworkopen.2020.22942
Jau senāk stāstīts par vardarbību ģimenē, kura norisinājās Krāslavā. Lai atriebtos sievai, kura pameta vīru varmāku, vīrs nogalināja viņu abu kopīgo meitu, nodedzināja īpašumu un pats pakārās. Tas notika pērn, pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Tagad, nepilnu gadu pēc traģēdijas, sieviete notikušo salīdzina ar baisu elli, kura… joprojām nav beigusies.
Video
Iedzīvotāji pārliecināti – asfaltu ielauzusi sniega tīrīšanas tehnika. Bet Rīgas domes Satiksmes departamentā uzsver, ka celiņu regulāri bojā autobraucēji. Pēc daudzo plaisu apzināšanas šovasar sekos remontdarbi.
Video
Ziemā mati tiek pakļauti vairākiem izaicinājumiem. Auksts vējš, stindzinošs sals un centrālā apkure ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ rodas blaugznas, pastiprināti izkrīt mati, kā arī tie kļūst sausi un regulāri saveļas. Kādas ir piecas biežākās matu problēmas, ar kurām saskaramies ziemas periodā, un kā tās risināt? Ieteikumos dalās “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Sausa galvas āda
Ņemot vērā to, ka ziemā lielāko daļu laika pavadām telpās, apkures radītā sausā gaisa dēļ āda kļūst daudz sausāka. Lai mazinātu ādas sausumu, jāseko līdzi dienā uzņemtajam ūdens daudzumam. To ziemā uzņemt regulāri ir tik pat svarīgi kā vasarā, jo āda īpaši jutīgi uztver temperatūras maiņas, kas rodas no aukstā gaisa ieejot sausā un siltā telpā. Ja dienā tiks uzņemts pietiekams ūdens daudzums, āda būs redzami veselīgāka un ādas šūnu nomaiņa notiks daudz raitāk. Tāpat pilnvērtīgai sausas galvas ādas kopšanai būtisks ir arī vitamīniem bagāts uzturs. Papildu tam ieteicams lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus, kas satur B un C vitamīnus, kā arī cinku un dzelzi.
Blaugznas
Ziemas aukstais un sausais gaiss izraisa niezošu un sausu galvas ādu, kas rada blaugznas. Daudziem blaugznas parādās tikai sezonāli, piemēram, rudens un ziemas periodā, kad ir ievērojamas temperatūras svārstības, jo šādos apstākļos galvas ādas šūnas strauji zaudē mitrumu un ātri pārragojas, kā rezultātā rodas nieze un blaugznas.
Pirmais un galvenais pasākums cīņā pret blaugznām ir pareiza šampūna izvēle, tādēļ blaugznu gadījumā jāizvēlas šampūns, kura sastāvā nav sulfātu. Papildu tam ieteicams lietot matu eļļu, kas mīkstinās, atmiekšķēs plēksnītes, kas ir izveidojušās uz ādas un labāk attīrīs galvas ādu, to vienlaikus mitrinos. Lai normalizētu ādas tauku sastāvu, ziemas periodā papildus iekšķīgi var lietot gurķenes, naktssveces vai linsēklu eļļu, kas satur nepiesātinātās taukskābes.
Sausi, savēlušies mati
Ziemā jebkurš matu tips kļūst sausāks nekā parasti, jo ir vairāki kairinošie faktori – centrālā apkure, sals, vējš un vēss gaiss. Matus viscaur klāj zvīņas, kas optimāla mitruma apstākļos ir aizvērtas, gludas. Savukārt, ja mitruma rezerves matiņā ir izsīkušas, zvīņas atveras un mata struktūra, ko ar aci nevaram redzēt, kļūst spuraina. Kad šāds, negluds matiņš nepārtraukti berzējas ar daudziem citiem tādiem pašiem “spuraiņiem”, šīs spuriņas saķeras un salauž cita citu. Tas tiek izjusts kā matu sausums un matu regulāra sapiņķerēšanās. Arī pārāk bieža matu mazgāšana var padarīt tos sausus, jo rezultātā tiek zaudēti matu dabīgie lipīdi, kuru funkcija ir matus aizsargāt no ārējo apstākļu ietekmes. Ieteicams matus mazgāt 2-3 reizes nedēļā remdenā ūdeni, jo karsts ūdens veicina matu sausumu.
Lai matus saglabātu mirdzošus un zīdaini gludus, ir svarīgi tos mitrināt. Lielisks veids ir matu eļļas kā, piemēram, argāna, kokosriekstu vai rīcineļļas, taču, lai izvēlētos sev piemērotāko, ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Tās lietojot tiek atjaunoti matu struktūrā esošie dabīgie lipīdi, tādējādi mati atgūst dzīvīgumu, mirdzumu un ir zīdaini gludi. Ja sausi un trausli ir tieši matu gali, tos var mitrināt lietojot diždadžu eļļu. Neaizmirstiet arī par mitrinošiem matu kondicionieriem un maskām. Pietiks, ja tos ieklāsiet uz pāris minūtēm- mati tiks pabaroti un atgūs dzīvīgumu. Sausu matu kopšanai talkā nāks arī matu maskas, kuras ieteicams lietot katru trešo mazgāšanas reizi, kā arī serumi, kas sargās matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.
Matu izkrišana
Viens no biežākajiem iemesliem pastiprinātai matu izkrišanai ziemas mēnešos ir vitamīnu un minerālvielu trūkums. Farmaceite skaidro, ka, lai mati būtu veseli un tie neizkristu, ikdienā jāuzņem olbaltumvielas, omega-3 taukskābes, B vitamīns un dzelzs. Aptiekās iespējams iegādāties arī īpašas matu ampulas, serumus, eļļas, kā arī šampūnus un kondicionierus, kas nostiprinās matu saknes, novērsīs matu izkrišanu, kā arī dabīgi veicinās matu augšanu.
Matu izkrišanu var radīt arī ārēji faktori, piemēram, ziemā garu matu īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, lai mati neberzētos gar augstajām mēteļu apkaklēm un tādējādi neradītu matu pastiprinātu izkrišanu. Savukārt, ja mati pastiprināti izkrīt vairāk nekā trīs mēnešus, kļūst ievērojami plānāki vai sāk atkāpties – ieteicams konsultēties ar speciālistu.
Matu taukošanās
Ir daļa cilvēku, kuriem ziemā novērota pastiprināta matu taukošanās. To veicina cepure vai citas siltās galvassegas zem kurām mati ir ciešāk saspiesti kopā, tāpēc taukainais sekrēts, kuru tie dabiski izdala, izplatās ātrāk. Protams, tas nenozīmē, ka jāatsakās no cepures. Šādos gadījumos farmaceite iesaka lietot tieši taukainiem matiem paredzētu šampūnu, kura sastāvā ir vairāk mata virsmas attīrošu vielu. Nepieciešams sekot līdzi arī temperatūrai, kādā mati tiek mazgāti, jo pārāk karsts ūdens var aktivizēt matu tauku dziedzerīšu darbību. Jācenšas izvairīties arī no dažādiem matu karsējošiem līdzekļiem – matu fēna, lokšķērēm vai taisnotāja.
Farmaceite norāda, ka matu taukošanos var mazināt pareizs un sabalansēts uzturs, kurā ir daudz olbaltumvielu, svaigu dārzeņu un augļu. Svarīgi arī ierobežot našķēšanos ar saldumiem, kas stipri vien uzlabos matu izskatu. Svarīgi uzņemt pietiekami daudz nepiesātināto taukskābju, tās atrodas zivīs, zivju un krila eļļā. Savukārt brūnie rīsi, rieksti satur E vitamīnu, kas arī gādā par veselīgiem, spīdošiem un gludiem matiem.
Rūpes par matiem, kad slēgtas frizētavas
Vairākas matu problēmas var rasties jau iepriekš minēto ārējo faktoru ietekmē, jo īpaši laikā, kad slēgtas frizētavas un matiem netiek veiktas atjaunojošas un barojošas procedūras. Lai uzlabotu matu stāvokli mājas apstākļos ieteicams vismaz reizi nedēļā lietot matu maskas. Īpaši ziemas sezonā farmaceite iesaka lietot matu maskas, kuru sastāvā ir B5 un E vitamīns, kā arī burkānu eļļa un šī sviests, kas novērsīs gan matu bojājumus, ko izraisa pārmērīga ķīmiska apstrāde matu veidošanā, kā arī aizsargā matus no kaitīgiem vides apstākļiem.
Farmaceite norāda, ka vairums matu problēmu rodas arī vitamīnu un uzturvielu trūkuma rezultātā. Lai no tā izvairītos, jo īpaši ziemas sezonā, kad uzņemam ievērojami mazāk vitamīnu ar uzturu, ieteicams lietot kompleksus uztura bagātinātājus, kas uzlabos ne vien matu, bet arī ādas un nagu stāvokli. Tos lietojot, pirmie rezultāti ir pamanāmi aptuveni pēc viena mēneša lietošanas, taču ieteicamais kurss gan ir ilgāks – no trim līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, pēc trim mēnešiem kursu var atkārtot.
Matu lielākais ienaidnieks – sals
Farmaceite norāda, ka svarīgi ziemā nepakļaut matus ledainā sala un vēja ietekmei. Cepures, šalles, lakati un kapuces ir matu labākie draugi šajā gadalaikā. Turklāt ziemā ļoti būtiski ir atcerēties, ka no mājas ārā jādodas ar pilnībā izžāvētiem matiem, jo katra, kaut niecīgākā, ūdens pilīte, kas palikusi matos, sasalstot izplešas uz burtiski plēš matus.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Tuvojoties Starptautiskajai Reto slimību dienai, kas ik gadu tiek atzīmēta 28. februārī, aktualizējas jautājums – cik daudz zinām par retajām slimībām, to diagnostiku, ārstēšanas iespējām un situāciju Latvijā? Uz šiem un citiem saistītajiem jautājumiem atbild BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja Ieva Mālniece, Reto slimību kabineta pediatre Madara Kreile un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
2018. gadā Latvijā, Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, tika izveidots Reto slimību koordinācijas centrs, kur ārsti, kas ar lielu entuziasmu darbojās šajā jomā, savā uzraudzībā pārņēma Reto slimību reģistru ar 224 pacientiem. Tagad, pēc trim gadiem, šajā reģistrā ir 12 000 pacientu ar apstiprinātām retām diagnozēm.
8000 slimību
Retas slimības skar nelielu cilvēku skaitu, tāpēc tās arī sauc par retajām vai ultra retajām. Piemēram, tagad Latvijā ir bērniņš ar diagnozi, kāda vēl ir tikai trim cilvēkiem visā pasaulē. Taču lielākā daļa reto slimību pacientu cieš no kaitēm, kas skar vienu cilvēku no 2000 vai retāk. Kā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja Ieva Mālniece, Eiropā slimība tiek uzskatīta par retu vai ļoti reti, ja tā skar vienu vai mazāk nekā vienu cilvēku no 2000. Iespējams, kādā reģionā šī slimība ir reta, bet citā – izplatīta. Piemēram, talasēmija, kas ir ģenētiskas izcelsmes anēmija jeb mazasinība, Ziemeļeiropā un arī Latvijā skaitās reta, bet Vidusjūras reģionā tā ir bieži sastopama. Ir arī visai izplatītas slimības, kuru atsevišķi varianti ir reti. Pašlaik zināmas aptuveni 8000 atšķirīgu reto slimību. Tās ir nopietnas, bieži vien hroniskas un progresējošas kaites. Daudzām retajām slimībām simptomātiku var novērot dzimšanas brīdī vai bērnībā – piemēram, proksimālās mugurkaula muskuļu atrofija, neirofibromatoze, nepilnīgā osteoģenēze. Arī Reta sindroms, ko dažkārt sauc par kluso eņģeļu slimību: bērns līdz gada vecumam attīstās normāli, bet tad sākas regress, un mazulis pamazām zaudē iegūtās iemaņas… Tomēr vairāk nekā puse reto slimību parādās pieaugušo vecumā, piemēram, Hantingtona slimība, amiotrofā laterālā skleroze, Kapoši sarkoma, arī Šarko – Marī – Tūta (Charcot-Marie-Tooth) slimība jeb iedzimta polineiropātija, kad ir pēdas deformācija ar gaitas traucējumiem, krišanas epizodēm, muskuļu vājumu un daudzas citas. Apmēram 73–75% reto slimību ir ģenētiski determinētas – tātad tās nosaka izmaiņas gēnos, biežāk slimības tiek atklātas bērnu vecumā, bet 30% reto slimību pacientu nesasniedz piecu gadu vecumu.
Uzmanība grūtniecēm
Katru gadu Latvijā izdodas apmēram 200 bērniņiem atpazīt retas slimības jau pirms viņu dzimšanas. Kā skaidro I. Mālniece, grūtniecēm par valsts naudu tiek veikta sijājošā diagnostika jeb skrīnings gan ar bioķīmiskām analīzēm, gan ar ultrasonogrāfu. Šajā izmeklējumā iespējams atpazīt pazīmes, kas var norādīt uz nopietniem veselības traucējumiem auglim. „Ja ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas skrīningā konstatē redzamas izmaiņas, topošo māmiņu nosūta uz Bērnu slimnīcas Prenatālās diagnostikas nodaļu – tādas vēl ir Rīgas Dzemdību namā un P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā,” stāsta ārste. „Tur vēlreiz pārskata topošā bērniņa datus, mēs to saucam par augļa fenotipu, ko izvērtē ar sonogrāfijas metodi, un tiek lemts par nepieciešamību veikt smalkākus izmeklējumus, lai apstiprinātu diagnozi. Metodes ir divas. Ja ģenētisko patoloģiju nepieciešams noskaidrot ātrāk, veic horija biopsiju, kad grūtniecības 11. – 14. nedēļā tiek paņemts neliels daudzums placentas bārkstiņu, kuras izmeklē laboratorijā. Otra metode ir amniocentēze jeb augļūdens analīze, kad, sākot no grūtniecības 16. nedēļas, ultrasonogrāfijas kontrolē caur vēdera priekšējo sienu paņem augļūdeņu paraudziņu, laboratorijā no tā izdala DNS un nosaka retās slimības. Tas ir vairāku pakāpju izmeklējums. Vispirms meklē biežākās reto slimību grupas, pārsvarā tās, kuras nosaka hromosomu skaita izmaiņas. Pēc tam otrā pakāpē mēs skatāmies noteiktas ģenētiskas mutācijas. Ir vēl trešais solis – ja redzam, ka topošajām bērniņam nepareizi veidojas kāds orgāns vai orgānu sistēma, veicam CMA jeb hromosomu mikrorindu analīzi, kas šobrīd iespējama tikai Bērnu slimnīcā. Arī tā kopš 2018. gada ir valsts apmaksāta pēc ārstu ģenētiķu konsīlija. Faktiski Latvijā reto slimību diagnostika vēl nedzimušam bērniņam tagad notiek pēc labākajiem Eiropas standartiem.”
Ko darīt tālāk?
I. Mālniece turpina: „Ja analīzēs noskaidrojas, ka topošajam bērniņam nav atklāta iedzimta vai pārmantota slimība, viņa vecākiem būtiski samazinās emocionālā spriedze un bērniņa gaidīšanas laiks ir daudz, daudz patīkamāks. Taču, ja analīzēs pierādās, ka gaidāmais bērniņš būs ar īpašām vajadzībām, tālāk vecāki lemj, kā rīkoties. Ārsti tikai informē un atbalsta viņus jebkurā situācijā – gan, ja viņi izšķirsies par grūtniecības turpināšanu, gan par pārtraukšanu, kas pēc medicīniskām indikācijām Latvijā iespējama līdz 23 grūtniecības nedēļām un 6 dienām. Šie jautājumi ir ļoti smagi. Mēs vecākiem izskaidrojam visu par slimības gaitu, iespējamām komplikācijām, dzīves kvalitāti, dzīvildzi, bet tālāko nosaka vienīgi viņi. Īpaša bērniņa ienākšanai ģimenē jāsagatavojas laikus un ne tikai vecākiem, bet arī pārējiem – brāļiem, māsām, citiem radiniekiem. Bērnu slimnīca organizē multidisciplināru ārstu komandu, kurā ietilpst, piemēram, bērnu kardiologs, neiroķirurgs, radiologs, ortopēds, kuri reizi mēnesī izvērtē bērniņa veselības stāvokli līdz pat dzimšanai un arī pēc tās. Grūtnieces, ja gaidāmajam bērniņam atklāta ģenētiska patoloģija, var saņemt valsts apmaksātu psihologa palīdzību.”
Konstatē arī vēlāk
Ģenētiskās slimības izpaužas ļoti dažādi un – arī dažādā vecumā. Piemēram, bērns ir maza auguma, bet endokrinologs konstatējis, ka augšanas hormona deficīta nav. Tātad varbūt viņam ir ģenētisks sindroms, kāpēc augumā neaug garāks. Cits piemērs – bērns ar garīgu atpalicību. Iespējams, ka vainojamas komplikācijas dzimšanas brīdī, varbūt viņš dzimis priekšlaikus, bet iespējama arī ģenētiska patoloģija. Tāpēc, ja kādam ārstam rodas aizdomas par ģenētisku saslimšanu, viņš var pacientu sūtīt uz Bērnu slimnīcu pie ģenētiķa.
Vecākiem šādās reizēs bieži rodas jautājums – kāda gan tam jēga, jo gēnus tāpat nav iespējams mainīt? „Mainīt nevar,” piekrīt I. Mālniece. „Bet, ja bērns vai pieaudzis cilvēks gadus desmit staigājis pa dažādiem dakteriem, lai noskaidrotu, kāpēc viņš jūtas slikti, un beidzot saņem atbildi, ka viņa veselības problēmu cēlonis ir izmaiņas vienā vai vairākos gēnos un ka slimība vienkārši rit savu gaitu, tad beidzot ir radusies skaidrība. Reizēm šāda atbilde noņem vainas sajūtu no vecākiem, ka viņi grūtniecības laikā kaut ko ne tā izdarīja vai neizdarīja un tāpēc bērniņš tagad ir slims. Otrkārt, ja cilvēks zina, kādā veidā viņam ar konkrētu gēnu defektu slimība izpaudīsies un ar ko tālāk rēķināties, kas ir tās vājās vietas, kuras jāpieskata, viņš var preventīvi rīkoties – labāk tikt galā ar situāciju, kurā dzīvo. Piemēram, ja cilvēkam ir kāda reta vielmaiņas slimība, viņš ievēro īpašu diētu un šādi attālina slimības progresēšanu. Piemēram, ja cilvēkam ir reta vielmaiņas slimība, kuru sauc fenilketonūrija. Tas nozīmē, ka viņam organismā uzkrājas viena no aminoskābēm, kas bojā smadzenes. Taču, ja pacients rūpīgi ievēro diētu ar samazinātu olbaltumvielu saturu uzturā – neēd gaļu, zivis, olas, piena produktus un daudzus citus –, kā arī ja papildus lieto speciālus maisījumus, viņš attīstības, uzvedības un intelekta ziņā būs tāds pats kā citi cilvēki. Vai, piemēram, – Vilsona slimība, kad varš neizdalās ar žulti, tāpēc pārmērīgi izgulsnējas iekšējos orgānos, galvenokārt aknās. Cilvēks var laikus lietot medikamentus un nodzīvot savu paredzēto mūžu, bet, ja viņš nezinās par šo ģenētisko slimību un neārstēsies, viņam sāksies psihoze, krampji, hepatīts un viņš nomirs divdesmit piecos gados. Tāpēc noskaidrot diagnozi ir tik svarīgi.”
Taču konkrēti nosaukt simptomus, vai ar kādām veselības problēmām jau pieaugušam cilvēkam būtu jāvēršas pie reto slimību speciālista, lai konstatētu, vai pie sliktās pašsajūtas vainīgi gēni, nav iespējams, jo šobrīd ir zināmas 8000 dažādas retu slimību diagnozes. Tad būtu jāuzskaita visas pazīmes, kādas vien ir. Iemesls ģenētiski pārbaudīties var būt jebkurš traucējošs simptoms, kam ar klasiskajiem izmeklējumiem attiecīgas specialitātes ārsts nevar rast izskaidrojumu, bet cilvēks gadiem jūtas slikti. Kā liecina pieredze, lai pieaudzis pacients nokļūtu līdz savai retas slimības diagnozei, meklējumos paiet vidēji desmit gadi.
Pozitīvas pārmaiņas
Daudzas no retajām slimībām sastopamas vien reizi 50 gados, un ārsti tās neatpazīst, nezina, kā ar šiem pacientiem strādāt. „Parasti ikdienas pieņemšana ilgst 15 minūtes, ārsts nav sagatavojies šādai situācijai, viņam vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar pacienta atnesto dokumentāciju un ar reto slimību kā tādu. Tāpēc pacienti stāstīja, ka viņi bieži sastopas ar noliegumu, rodas sajūta, ka ārsts no viņiem mēģina atbrīvoties – neko nezinu, ejiet pie kāda cita. Tā pacients klejoja no viena ārsta pie otra, no vienas veselības aprūpes iestādes uz citu, bet galu galā viņš palika viens ar medicīnisko dokumentāciju, reizēm atstumts ne tikai no sabiedrības, bet arī no veselības aprūpes sniedzēju puses,” problēmu ieskicē I. Mālniece. Tāpēc tika izstrādāts plāns, kā uzlabot reto slimību pacientu aprūpi, 2018. gadā valsts piešķīra arī 5 miljonu eiro finansējumu tā realizācijai: reto slimību molekulārai diagnostikai, specifiskiem medikamentiem, plaušu transplantācijai, multidisciplināras veselības aprūpes organizēšanai reto slimību pacientiem un citiem pasākumiem. 2018. gada 28. februārī, Starptautiskajā Reto slimību dienā, tika atklāts Reto slimību koordinācijas centrs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tas tagad nodarbojas ar reto slimību molekulāro diagnostiku un pacientam palīdz nonākt līdz speciālistiem, kuri vislabāk zina viņa slimību. Proti, pēc diagnozes precizēšanas un apstiprināšanas pacienta novērošana un ārstēšana tagad turpinās Reto slimību kabinetā – tādi izveidoti gan Bērnu slimnīcā, gan P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. „Tur pacientus pieņem internists vai pediatrs, uztura speciālists un psihologs. Ir organizētas ambulatorās aprūpes multidisciplinārās komandas, kurās savas zināšanas apvieno vairāki dažādu nozaru speciālisti un apskata šo vienu pacientu vienā etapā,” skaidro Reto slimību kabineta pediatre Madara Kreile. „Esam pievienojušies arī Eiropas references tīklu kustībai, kur koncentrējas Eiropas Savienības vadošie speciālisti noteikto reto slimību jomā. Caur šiem tīkliem var atrast citus ārstus, kas ar šo diagnozi savā praksē jau ir saskārušies, uzzināt, ko un kā darīt vai nedarīt. Mēģinām iegūt maksimāli daudz informācijas par konkrēto reto slimību un tad sagatavojam pavadvēstules citiem speciālistiem, lai arī viņi zina, par ko ir stāsts.” I. Mālniece atzīmē, ka reto slimību pacientu aprūpe katru gadu uzlabojas. Viņa atgādina, ka šobrīd ir katastrofāla situācija ar speciālistu trūkumu: „Taču, neraugoties uz to, ārsti ir ļoti atsaucīgi. Tāpēc gribu pateikt paldies visiem speciālistiem, kuri iesaistās reto slimību pacientu ārstēšanā. Tas ir speciāli atvēlēts laiks tieši viņiem, mēģinot nenodarīt pāri ne-reto slimību pacientiem, jo arī viņi gaida palīdzību.”
Reto slimību pacientu aprūpē noticis milzīgs progress. Taču tas nenozīmē, ka nevarētu vēl labāk. Tuvākajos plānos, kā piebilst daktere Mālniece, ir rehabilitācijas programmu paplašināšana un Transition projekts – atrisināt sarežģījumus, kas rodas, kad bērns ar retu slimību sasniedz 18 gadu vecumu un no pediatriskās ambulatorās aprūpes pāriet uz pieaugušo ambulatoro aprūpi.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta – noteikti medikamenti reto slimību ārstēšanai ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Tomēr ir arī medikamenti, kas šajā sarakstā nav, tādējādi tiem var būt nepieciešams individuālais kompensācijas līgums. Šādā gadījumā ārstējošais ārsts izvērtē situāciju un pacients iesniedz noteiktos dokumentus Nacionālajam veselības dienestam, lai būtu iespēja saņemt nepieciešamās zāles.
Ja nepieciešamo medikamentu aptiekā nav uz vietas, tad medikamentus ir iespējams aptiekā pasūtīt. Farmaceits informēs par zāļu saņemšanu. Šobrīd īpaši ērti tam ir izmantot medikamentu piegādes iespēju, lai riska grupu pacientiem lieku reizi nevajadzētu doties uz aptieku.
Farmaceite atgādina, ka, lietojot kādus medikamentus, vienmēr jāatceras par to informēt ārstu un farmaceitu, piemēram, apsverot citu medikamentu, arī uztura bagātinātāju un ārstniecības augu preparātu lietošanu. Speciālisti palīdzēs novērtēt mijiedarbības iespējas un ieteiks pareizu, drošu lietošanas režīmu.BENU Aptieka
Pagājusi pirmā nedēļa, kopš atsevišķās pašvaldībās skolas drīkstēja daļēji atsākt darbu klātienē. Vairākas skolas gan šādu valdības atļauju nemaz neizmantoja, nevēloties riskēt ar Covid-19 izplatību, tāpēc palika pie attālināto mācību modeļa arī sākumskolā. Bet citas skolas durvis atvēra, taču prieks nebija ilgs. Nākamnedēļ septiņās pašvaldībās Covid-19 dēļ atkal būs jāmācās attālināti. Kādi secinājumi skolām un amatpersonām, noslēdzoties šai nedēļai?
Video
