Valsts prezidents Egils Levits šodien izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algaspaaugstināšanas atlikšanu.

Latvijas sabiedrībai ir nepieciešams mobilizēties, lai kopīgiem spēkiem spētu apturēt Covid-19 straujo izplatību valstī, svētdien vēstījumā sabiedrībai uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Pēdējo dienu laikā Latvijā ir vērojama strauja saslimšanas ar Covid-19 izplatīšanās – pēdējās dienās regulāri ir tikuši fiksēti jauni negatīvi saslimušo skaita rekordi, inficēto skaitam katru dienu sniedzoties vairākos simtos, no slimības mirušo skaits ir audzis līdz 56 personām, turklāt strauji aizpildās vietas slimnīcās.

Video

Šādos apstākļos Levits ir nācis klajā ar aicinājumu Latvijas sabiedrībai, lai cilvēki apzinīgāk ievērotu Covid-19 kontrolei noteiktos ierobežojumus, tādējādi valsts spētu apturēt Covid-19 epidēmijas izplatību.

“Ik diena nāk ar jauniem satraucošiem skaitļiem par pandēmijas izplatību. Tā nav tikai statistika – aiz tās stāv mūsu līdzcilvēki,” sacīja prezidents, “šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos. Viņu viltus ziņas apdraud līdzcilvēkus un visu sabiedrību.”

Politiķis atzīmēja, ka vairākas Eiropas valstis ir atzinušas, ka pandēmijas izplatība ir izgājusi ārpus kontroles, tādēļ Latvijā “nav vietas nedz haotiskai rīcībai, nedz liekai pašpārliecinātībai”.

“Mūsu rīcībai ir jābūt racionālai. Mūsu mērķis ir pārtraukt pandēmijas spirāli. Mums jābūt izšķirīgi izlēmīgiem. Ja situācija to prasīs, mums visiem uz laiku ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk. Piemēram, ja tas būs nepieciešams, attiecībā uz attālinātām mācībām skolās, uz mūsu profesionālo ikdienu vai pulcēšanos,” sacīja Levits.

Levits uzsvēra, ka ierobežojumi nav jāievieš un jāpilda “valdības dēļ” vai kāda cita dēļ. “Tas ir jādara mūsu pašu dzīvības un veselības dēļ. Mums nav vajadzīgas slimnīcas stadionos. Atcerēsimies – patiesi sāp tad, kad zaudējam tuvu cilvēku,” sacīja politiķis.

Prezidents uzsvēra, ka veselības drošības pasākumus, kas balstās ekspertu ieteikumos, valdība pastāvīgi pielāgojot aktuālajai situācijai, kas esot “racionāli un pareizi”.

“No valdības es tagad sagaidītu divas lietas. Pirmkārt, ekspertu ieteikumos balstītu plānu ne vien par to, ko darīt šodien, bet arī kādi būs gaidāmie drošības pasākumi, ja pandēmija attīstīsies vienā vai otrā virzienā. Šo plānu var vienmēr papildināt un koriģēt, bet tas mums dos lielāku skaidrību. Otrkārt, es sagaidu precīzu sarunu ar sabiedrību. Mums jāzina ne tikai tas, ko mēs varam un ko nevaram darīt, bet arī kādēļ konkrētie pasākumi ir nepieciešami un samērīgi un kādēļ citi, kas šķiet loģiski, nav nepieciešami. Drošības pasākumi jāskaidro nepārprotami, lai nebūtu neziņa un dažādu interpretāciju,” pie valdības vērsās prezidents.

“Brīvība ir apzināties nepieciešamo. Mums visiem kopā ir jāmobilizējas, lai noslāpētu šo pandēmijas vilni. Mēs to spējām pavasarī, mēs to spēsim arī tagad,” sabiedrībai sacīja prezidents, “lai izturība, možs gars un laba veselība mums visiem!”

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļa sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai.

Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Taču, ja iedzīvotājs potēts ar “AstraZeneca”, tad viņš par vakcinētu tiek uzskatīts arī no 21. līdz 90.dienai pēc pirmās devas. Tāpat noteikts, ka par vakcinētu persona tiek uzskatīta, ja saņemta vakcīna, kuru atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra, Pasaules Veselības organizācija vai regulators, ar kuru Eiropas Savienība vai Latvijai ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli – digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem (SAC), karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem ar laiku varētu tikt ieviestas papildu priekšrocības, norādīts otrdien Ministru kabinetā skatāmajā Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas kopīgi sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, papildu ieguvumus vakcinētajiem Latvijā varētu ieviest tad, kad vakcīnas būtu pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja būtu vakcinējusies pietiekami liela sabiedrības daļa un jo īpaši riska grupas, valstī būtu droša epidemioloģiskā situācija un būtu nodrošināta efektīva vakcinācijas fakta pārbaudes iespēja.

Plānots, ka pilnībā vakcinētām personām ierobežojumu mazināšana notiktu pakāpeniski un pa posmiem. Pirmajā posmā uz atsevišķām pilnībā vakcinētām sabiedrības grupām pakāpeniski tiktu attiecināti mērķēti izņēmumi, piemēram, neveikt obligāto skrīningu darba vietā, neievērot mājas karantīnu, mazināt drošības pasākumus sociālos aprūpes centros u.c.

Savukārt otrajā posmā tiktu lemts par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Piemēram, plānots atļaut pulcēties sporta un kultūras pasākumos, iekštelpās apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, kā arī noteiktās situācijās nelietot sejas masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Tieslietu ministrija norāda, ka vakcinācija pret Covid-19 pašreizējos apstākļos ir brīvprātīga un netiek paredzēti papildu ierobežojumi personām, kas nebūs vakcinējušās. Izvērtējot pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju grupām darba pildīšanai, Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, tomēr atsevišķās nozarēs un profesijās, kur drošību nevar panākt citādi, iespējams izvērtēt un pārskatīt nevakcinētiem cilvēkiem individuālus profesionālos pienākumus, ņemot vērā valsts drošības intereses, darbu ar riska grupu cilvēkiem un ētiskos aspektus.

Papildu sabiedrības iedrošināšanai vakcinēties plānots ieviest dažādus motivējošus pasākumus, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas.

Veselības ministrija norāda, ka jau šobrīd tādās valstīs kā ASV un Izraēla, kur ir augsti vakcinācijas pret Covid-19 rādītāji, vakcinētās personas var brīvāk ceļot, kā arī izmantot dažāda veida pakalpojumus – apmeklēt sporta klubus, restorānus, izklaides un kultūras vietas.

Līdz ar sabiedrības plašu vakcināciju un kolektīvās imunitātes izveidošanos būtu iespējams pārskatīt arī šobrīd Latvijā noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus. Tas savukārt veicinātu ekonomikas atveseļošanos un uzlabotu iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, ļaujot iedzīvotājiem pilnībā atgriezties darbā, savukārt uzņēmējiem – atsākt uzņēmējdarbību un atgriezties ekonomiskajā apritē.

Jau ziņots, ka rosināts apspriest iespēju blakusparādību gadījumā pēc vakcinācijas, ja tās ietekmē personas darbaspējas, paredzēt iespēju piešķirt uzreiz “B” darba nespējas lapu. Tas novērstu iespējamus zaudējumus vakcinētajai personai un mazinātu slogu darba devējiem.

Tāpat darba devēji Veselības ministrijas ieskatā varētu paredzēt motivācijas iespējas vakcinētiem cilvēkiem, piemēram, paredzot darbiniekam brīvdienu vakcinācijas veikšanai.