Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk tiek runāts par to, ka Latvijas izglītības sistēma nenodrošina jauniešiem turpmākajai dzīvei nepieciešamās zināšanas. Tajā pašā laikā ikvienam vecākam ir svarīgi, lai izglītība, kuru saņem bērns, ietvertu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tostarp arī par savu ķermeni un veselību, kas var pasargāt gan no saslimšanām, gan vardarbības. Drošība un prasme veidot attiecības un nodibināt ģimeni nākotnes cilvēkam ir tikpat svarīga kā matemātika, fizika vai svešvaloda.
Protams, dažs varētu iebilst, sakot, ka “velns jau nav tik melns kā mālē” un problēma ir stipri pārspīlēta, tomēr realitāte liecina par pretējo – Latvijājauniešu vidū turpina pieaugt inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām un HIV, nepilngadīgām meitenēm joprojām dzimst bērni un tiek veikta neplānotas grūtniecības pārtraukšana. Un galvenais iemesls šai veselam saprātam nepieņemamai situācijai ir elementāru zināšanu trūkums. To labi redzam ikdienā, strādājot ar skolu jauniešiem un viņu vecākiem, – jauniešu, kam nav pat elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, laikam ejot, nebūt nekļūst mazāk. Viens no pusaudžu uzdotajiem jautājumiem, kas pēdējo mēnešu laikā patiešām ir satriecis manus kolēģus,– vai mēnešreizes sievietei ir tikai vienu reizi mūžā,vai visu dzīvi?
Lūkojoties nākotnē, ar nožēlu jāsecina, ka šāds zināšanu deficīts jauniešu vidū saglabāsies, ja vien skolās netiks pievērsta pastiprināta uzmanība zināšanām par jaunieša ķermeni un attiecībām. Diemžēl šobrīd šo tik vienkāršo risinājumuīstenot traucē populistiski noskaņotu politiķu iniciētie un pirms diviem gadiem pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. To dēļ skolotāji, baidoties krist konservatīvāko vecāku un izglītības iestāžu vadības nežēlastībā, cenšas nerunāt ar skolēniem par tēmām, kas skar seksuāli reproduktīvo veselību. Jo, kas to lai zina, – iespējams, kādam stāsts par to, kā rodas bērni un kā var saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām, var šķist netikumisks un sodīšanas cienīgs.
Lai saprastu, kādas ir jaunieši zināšanas par veselību, savu ķermeni un attiecībām, biedrība “Papardes zieds” šovasar aptaujāja 500 jauniešus vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Vairāk nekā trešdaļa – 35% respondentu –savas zināšanas par ķermeni un veselību uzskata tikai par apmierinošām. Trešdaļa – 30% jauniešu –uzskata, ka skolas solā sniegtās zināšanas par ķermeni un veselību varētu būt arīlabākas. Daudzi šeit bildīs – bērnu izglītošana taču ir vecāku ziņā. Diemžēl tas tā nenotiek. Teju puse aptaujas dalībnieku – 43% – atzīst, ka vecāki ar viņiem nav runājuši par seksu un seksuāli reproduktīvo veselību.Tāpat aptauja liecina, ka pusei aptaujāto jauniešu vecāki nav stāstījuši par to, kas ir seksuāli transmisīvās slimības, kur nu vēl – kā sevi pasargāt no tām.
Jāpiebilst, ka nerunāšana par šiem jautājumiem nes līdzi daudz risku. Viens no tiem – gadījumā, ja pret bērnu būs notikusi seksuāla vardarbība, atvasei būs krietni grūtāk par to izstāstīt vecākiem. Tas bērnam prasīs daudzkārt lielāku saņemšanos un nereti tieši šī nespēja saņemties liek bērnam noklusēt un noglabāt sevī pāridarījumu, liedzot iespējuidentificēt un sodīt varmākas.
Pornogrāfija pieejama 67% pusaudžu
Jauniešu aptaujas dati atklāj vēl kādu nepatīkamu faktu – vairāk nekā divas trešdaļas – 67% jauniešu –atzīst, ka ir redzējuši vai skatījušies pornogrāfiju. Turklāt teju 9% to dara regulāri. Tie ir 15-18 gadus veci jaunieši!Tātad mēs, vecāki, saviem spēkiem nespējam savas atvases nosargāt no šīs psihi postošās ligas. Kādas ir sekas? Pornogrāfijas skatīšanās neatbilstošā vecumā var radītpsihotraumu, kas veicina sakropļotu izpratni par seksuālām attiecībām kā fizisku kontaktu, nevis sirsnīgu attiecību izpausmi. Redzētais katru bērnu ietekmē atšķirīgi. Būs gan tādi, kuriem redzētais liksies pretīgs un nepatīkams, taču ar laiku aizmirsīsies. Bet ir arī bērni, uz kuriem tas atstās neizdzēšamu iespaidu un ietekmēs seksuālo uzvedību pieaugot. Jāatzīmē, kasaskaņā ar aptaujas rezultātiem, vairums jauniešu pornogrāfijai uzdūrušies nejauši. Lielākā daļa – 43% – to skatījušies mājās. Tātad mēs– vecāki –to esam varējuši un joprojām varam novērst.
Ko noklusē jūsu bērni?
Caurlūkojot jauniešu atbildes uz “Papardes zieds” uzdotajiem jautājumiem, mani visvairāk satrauc, ka vairums – teju 60% – bērnu par redzēto pornogrāfijas materiālos nav runājušiar nevienu. Tas nozīmē, ka jaunieši baidās dalīties savās izjūtās ar citiem. Pat ar vecākiem. Šajā gadījumā vecākiem būtu svarīgi bērniem izskaidrot, ka redzētaisneatbilst reālajai dzīvei. Tiesa, pieaugušajiem parasti ir grūti uzsākt sarunu ar bērnu par tik jūtīgu tēmu kā seksualitāte, daudz ērtāk ir atstāt šo tēmu pašplūsmā. Taču tārīkoties nedrīkst– ir jāsaņemas un jārunā. Svarīgi ir izskaidrot bērnam, ka pornogrāfiskajos materiālos redzamajam nav sakara ar reālo dzīvi un tajos atainotās attiecības nav īstas.
Rezumējot jāteic, ka šī jauniešu aptauja ne tikai apstiprinājusi sabiedrības veselības speciālistu, mediķu un pedagogu aizdomas par jauniešu zināšanu robiem un izpratnes trūkumu jautājumos, kas saistīti ar veselību un ķermeni, bet ir arī trauksmes zvans mums – vecākiem. Vecākiem ir jāseko līdzi tam, kā uzvedas bērns un, pamanot ko neparastu, noteikti jācenšas noskaidrot uzvedības cēloni. Ir jāpārvar psiholoģiskā barjera un ir jārunā pat par dažbrīd neērtiem vai mulsinošiem jautājumiem, kas skar seksualitāti un intīmo higiēnu, jo uz skolā sniegtajām zināšanām paļauties nevar. Un visbeidzot, par savu bērnu jāatceras arī, pildot savu pilsoņa pienākumu, ejot pie vēlēšanu urnām. Pirms mest biļetenu urnā, ikvienam vecākam vajadzētu ieskatīties izvēlētā saraksta programmā un noskaidrot, ko tas paredz izglītības jomai. Pretējā gadījumāneviļus var sanākt nobalsot par tiem, kas mūsu bērnus nolemj tikumiskai neziņai, kuras sekas ir HIV un citu seksuāli transmisīvo infekciju, pusaudžu grūtniecības, abortu un seksuālās vardarbības statistika.
Autors: Iveta Ķelle, biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja 14.08.2018
