Tā nu tas ir – ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu kaiti ar lielu komplikāciju risku.
Vēl pirms dažiem gadiem, ja modāmies ar aizliktu degunu, šķavām, muskuļu sāpēm, iekaisušu kaklu, klepu, vai pat vieglu drudzi, neko daudz nekreņķējāmies un pat reizumis tik un tā devāmies uz darbu, nu laiki ir mainījušies. Pašlaik šādi simptomi var liecināt par ko vairāk nekā tikai saaukstēšanos. Tas var būt arī Covid-19 vai gripa, rīkles iekaisums (streptokoku izraisīts faringīts) vai cita slimība, kuras ārstēšanā var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība.
“Nav nevienas konkrētas pazīmes, ka tas, kas jums izraisa simptomu virkni, nav saaukstēšanās,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. “Ducis līdzīgu pazīmju var liecināt par saaukstēšanos, Covid-19, gripu, respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV), sezonālo alerģiju vai kaut ko citu, tāpēc bez testa, ārsta apmeklējuma vai pat abiem kopā ir gandrīz neiespējami uzzināt, kas īsti kait.”
Farmaceite stāsta, ka pirms pandēmijas atpūta, daudz šķidruma un bezrecepšu līdzekļi pret iesnām (gļotu tūskas mazināšanai augšējos elpceļos), iespējams, bija viss, ko droši varēja ieteikt farmaceits, līdztekus rekomendācijām par sekošanu simptomu attīstībai un vēršanos pie ārsta, ja kāds no tiem saasinās. Nu situācija ir mainījusies, un veselības aprūpes sniedzēji visās jomās daudz nopietnāk uztver jebkādas augšējo elpceļu slimības pazīmes. “Pacientiem nevajadzētu būt vieglprātīgiem, cerot, ka pie vainas ir vien saaukstēšanās. Arī ar saaukstēšanos viss nav tik vienkārši – lai gan saaukstēšanās gadījumā parasti nav nepieciešama ārsta palīdzība, jebkura elpceļu infekcija dažkārt var izraisīt komplikācijas, piemēram, pneimoniju, sinusītu (deguna blakusdobumu iekaisumu) un bronhītu (bronhu gļotādas iekaisumu),” uzsver Daiva Āboliņa.
Pārskatīsim simptomus, kam jāpievērš īpaša vērība, jo tie var liecināt par kaut ko vairāk nekā tikai nevainīgu saaukstēšanos.
Augsta temperatūra
Paaugstināta temperatūra vēsta, ka organisms cīnās ar infekciju. Augsta temperatūra parasti nav saaukstēšanās vai alerģijas simptoms, bet var norādīt uz Covid-19, gripu, streptokoku izraisīts faringītu vai citu elpceļu slimību.
Atšķirībā no saaukstēšanās, gripas gadījumā temperatūra parasti pārsniedz 38,3 grādus, ir arī drebuļi un sāpes muskuļos, turklāt gripa sākas pēkšņi – no rīta cilvēks jūtas labi, bet pēcpusdienā jau krīt no kājām minēto simptomu dēļ. Savukārt drudzis un iekaisis kakls, bez citiem saaukstēšanās simptomiem, var norādīt uz streptokoka izraisītu faringītu, kas ir bakteriāla infekcija.
Sazinieties ar ārstu, ja bērnam, kas jaunāks par trim mēnešiem, ir drudzis vai ja drudzi pavada krampji vai citi nopietni simptomi, piemēram, letarģija, neregulāra elpošana, stīvs kakls vai neskaidra apziņa. Ja ir ļoti augsta temperatūra vai tā ilgst vairāk nekā trīs dienas, noteikti meklējiet medicīnisko palīdzību.
Līdzekļi augstas temperatūras kontrolei. “Vispirms jāmin, ka par temperatūras pazemināšanu sākam domāt tad, ja tā sagādā lielu diskomfortu un pārsniedz 38 grādus,” uzsver farmaceite un simptomu mazināšanai iesaka lietot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus preparātus. “Svarīgi ir apskatīt zāļu sastāvu, lai netiktu pārsniegta paracetamola diennakts deva, jo tas ir gan pretsaaukstēšanās karsto dzērienu sastāvā, gan tabletēs. Svarīgi atcerēties, ka bērniem zāļu devu aprēķina pēc svara nevis vecuma. Uzmanību – bērniem temperatūras pazemināšanai nedrīkst dot acetilsalicilskābi!
Galvassāpes
Virkne reprezentatīvu avotu informē, ka, intensīvas galvassāpes ir izplatīts gripas simptoms un bieži novērojamas pie Covid-19, bet reti ir saaukstēšanās pazīme. Galvassāpes var būt saistītas arī ar deguna blakusdobuma infekciju. Ja galvassāpes nepāriet, jāsazinās ar ģimenes ārstu.
Līdzekļi galvassāpju kontrolei. Īslaicīgu galvassāpju mazināšanai farmaceite iesaka ibuprofēnu, naproksēnu, deksketoprofēnu vai paracetamolu saturošu medikamentu. Galvassāpju gadījumā var lietot šo zāļu kombināciju ar kofeīnu, kas pastiprina zāļu efektu. Svarīgi atšķirt migrēnu, kuras gadījumā sāpes izsauc vai pastirpina skaņa, gaisma, var būt vemšana, sāpes ir vienpusējas, pulsējošas.
Galvassāpes var izraisīt arī pārmērīga zāļu lietošana, tādēļ zāles pret galvassāpēm (atkarībā no sastāva) nav ieteicams lietot vairāk par 9 līdz 14 dienām mēnesī. Par drošu zāļu lietošanu izsmeļošu informāciju sniegs farmaceits.
Sāpes ausīs, rejošs klepus
Drudzis, ausu sāpes, uzbudināmība un apetītes trūkums var būt respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) vai paragripas vīrusa pazīmes. Lai gan inficēties un salīdzinoši viegli pārslimot šīs kaites var ikviens, minētie vīrusi spēj izraisīt komplikācijas zīdaiņiem un maziem bērniem, kā arī senioriem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
Runājot par klepu, īpaši jāizceļ bērni, kam vīrusi var izraisīt pneimoniju, krupu (Laringīts jeb laringotraheobronhīts), bronhītu un bronhiolītu (plaušu mazāko elpceļu infekciju), un ārkārtējos gadījumos katra šī slimība var būt dzīvībai bīstamā. Tādēļ nopietni jāuztver tādas pazīmes kā rejošs klepus, aizsmakums, trokšņi vai specifiska svilpšanas skaņa elpojot, un sēkšana.
Līdzekļi klepus kontrolei. Uzsverot, ka ieildzis klepus noteikti jāārstē ģimenes ārsta vai pulmonologa vadībā, farmaceite iesaka dažus populārus līdzekļus simptoma atvieglošanai slimības pirmajām dienām. “Jālieto daudz šķidruma, zāļu tēja ar medu būs lielisks palīgs, kas palīdzēs bronhiem vieglāk attīrīties. Jāsaprot, ka ne vienmēr klepu vajag nomākt. Klepojot no bronhiem tiek izvadīts liekais sekrēts, savukārt tā aizture var kaitēt. Stiprāka klepus gadījumā var lietot krēpas šķidrinošus līdzekļus, kas satur ambroksolu vai acetilcisteīnu.”
Asarojošas acis, nieze degunā
Sezonāla alerģija var izpausties līdzīgi kā saaukstēšanās, jo tā izraisa šķaudīšanu, iesnas vai aizliktu degunu un klepu, bet reti – drudzi. Ja paaugstināta temperatūra parādās alerģijas dēļ (to sauc par siena drudzi), tai vajadzētu saglabāties salīdzinoši zemai.
Ja acu asarošana, nieze degunā vai mutē parādās noteiktos gadalaikos, organisms, iespējams, cīnās ar alergēniem, tostarp koku, nezāļu un graudzāļu ziedputekšņiem. Ziemā un vēlā rudenī šņaukāšanās parasti saistās ar saaukstēšanos, bet pavasarī un vasarā – ar alerģisku reakciju. Tomēr jāmin, ka ziedputekšņi nav vienīgie alerģijas izraisītāji – pie vainas var būt arī putekļi, sadzīves ķīmija, mājdzīvnieku siekalu izdalījumi un citi alergēni, kas vairāk problēmu izraisa tieši aukstajā gada periodā, jo tad ilgāk uzturamies telpās.
Līdzekļi alerģijas kontrolei. Alerģija var ilgt vairākas nedēļas, un to var ārstēt ar antihistamīna līdzekļiem, deguna steroīdu aerosoliem un dekongestantiem. Ieteicams izvelēties jaunās paaudzes antihistamīnus, piemēram, loratadīnu, bilastīnu, cetirizīnu. Atšķirībā no vecākās paaudzes antihistamīniem, šie neizraisa miegainību un pietiek ar vienu devu dienā.
Steroīdu aerosoli ne tikai mazina tūsku, bet arī ārstē iekaisumu. Tie jālieto vismaz 10 dienas. Turpretī, lai neattīstītos zāļu izraisīta deguna gļotādas tūska, dekongestantus, piemēram, ksilometazolīnu, nevajadzētu lietot ilgāk par piecām dienām.
Ja alerģijas ir regulāras un sāk ietekmēt dzīves kvalitāti, noteikti jākonsultējas ar alergologu, jānoskaidro, kas tieši tās izraisa.
Sinusa galvassāpes un spiediens sejas apvidū
Kad saaukstēšanās, gripa vai alerģija progresē, deguna dobumi var pietūkt, un šķidrumā, kas krājas deguna blakusdobumos, var savairoties baktērijas. Ja tā, tad runa ir par sinusītu vai rinosinusītu — vīrusu vai baktēriju izraisītu deguna blakusdobuma infekciju. Tās dēļ rodas specifikas galvassāpes, kuru laikā jūtams spiediens sejas zonā.
Simptomi var atšķirties atkarībā no tā, vai cēlonis ir baktērijas vai vīrusi, un bieži vien saglabājas pat pēc tam, kad ir pazuduši citi augšējo elpceļu simptomi.
Līdzekļi sinusa galvassāpju kontrolei. “Gadījumos, kad aptiekas apmeklētājs sūdzas tieši par šo simptomu, farmaceits visticamāk ieteiks nekavējoties vērsties pie ārsta. Mēģināt izlīdzēties ar simptomu mazinošiem līdzekļiem, tādējādi velkot laiku, nebūtu pareizi.
Pārmērīgi daudz vai neparastas krāsas izdalījumi no deguna
Gļotaini vai ūdeņaini izdalījumi var būt dažādās nokrāsās, tādēļ ir vērts apskatīt mutautiņu, jo izdalījumu, ko tautas valodā saucam par puņķiem, krāsa, var sniegt norādes, kas tieši par kaiti šoreiz ir piemeklējusi. Farmaceite piedāvā vienkāršu “puņķu ceļvedi”.
Dzidri, ūdeņaini izdalījumi pārmērīgā daudzumā var liecināt par sezonālu alerģiju, jo imūnsistēma cīnās ar ziedputekšņiem, putekļiem vai citām kairinošām vielām un cenšas tās izvadīt.
Biezas, baltas gļotas var liecināt par to, ka imūnsistēma veic savu darbu, tverot un izvadot vīrusus, kas iekļuvuši degunā un deguna blakusdobumos.
Zaļi vai dzelteni puņķi var būt normāla imūnsistēmas atbildes reakcija uz saaukstēšanos. Dzeltenā krāsa nāk no mirušām baltajām asins šūnām, savukārt zaļi tie var kļūt, ja ir pilni ar daudzām mirušām baltajām asins šūnām un citām šūnu daļiņām.
Sarkani vai rozā izdalījumi ir gļotu un asiņu sajaukums; deguna ejas var nedaudz asiņot deguna šņaukšanas vai slaucīšanas kairinājuma vai pat sausa gaisa ietekmes dēļ.
Brūni vai oranži – var būt gļotu un izžuvušu asiņu, cigarešu dūmu vai netīrumu kombinācija. Smagākos gadījumos brūni puņķi var liecināt par bronhītu.
Melnas gļotas var būt gļotu un izžuvušu asiņu kombinācija, lai gan dažos gadījumos tās var liecināt par sēnīšu infekciju, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Jākonsultējas ar ārstu, ja esat noraizējies par jebkādām izmaiņām izdalījumu krāsā vai ja šīs izmaiņas parādās kopā ar citiem simptomiem, piemēram, apgrūtinātu elpošanu, dehidratāciju, sāpēm vai citiem saaukstēšanās simptomiem, kas ilgst vairāk nekā 10 dienas
Līdzekļi izdalījumu kontrolei. Farmaceite iesaka dažus vienkāršus veidu, kā palīdzēt degunam attīrīties. “Jūras ūdens aerosoli izskalo degunu un mitrina tā gļotādu. Ja degunā sakrājušies izdalījumi, tad tie vispirms ir jāizskalo ar jūras ūdeni un tad jāattīra. Bērniem šim nolūkam izmanto aspiratoru, pieaugušajiem deguns ir jāizšņauc. Tikai pēc tam bar lietot zāles. Ja deguna gļotāda ir īpaši sausa, var lietot mitrinošus un kopjošus pilienus, kas satur eļļas un pantenolu.
Muskuļu sāpes un vispārējs nogurums
Nogurums un sāpes muskuļos (kā arī zaļi vai dzelteni izdalījumi, šņaucot degunu vai klepojot, augsta temperatūra, svīšana naktī un galvassāpes) var būt sinusīta, bronhīta vai pneimonijas pazīmes. Nogurums un sāpes muskuļos ir arī bieži sastopami Covid-19 simptomi.
Daži no šiem simptomiem var norādīt arī uz posturālo ortostatiskās tahikardijas sindromu (POTS), kad stāvokļa maiņa no guļus uz stāvus izraisa paātrinātu sirdsdarbību.
Līdzīgi var izpausties arī gripa, bet var būt arī citi simptomi, piemēram, sāpes krūtīs, paātrināta sirdsdarbība, svīšana un apgrūtināta elpošana.
Līdzekļi muskuļu sāpju kontrolei. Farmaceite skaidro, ka parasti šis simptoms jau ir iekļauts kompleksajos saaukstēšanās simptomu mazinošajos preparātos, kas satur pretdrudža un pretiesnu līdzekļus. Protams, te vietā ir klasiskie ieteikumi atpūsties, samazināt slodzi, “izgulēt slimību”, kā arī lietot daudz šķidruma. Toties, ja ir aizdomas, ka varētu būt POTS, noteikti jākonsultējas ar ārstu, jo Covid-19 ir ieviesis nozīmīgas korekcijas šī mokoša sindroma kontrolei, kā dēļ ārsta, kas īpaši specializējas sājā jomā, palīdzība ir ļoti nozīmīga.
Caureja, vemšana, slikta dūša vai sāpes vēderā
Parasti saaukstēšanās gadījumā nav neviena no šiem simptomiem, tādēļ diezgan droši saaukstēšanās diagnozi varam atmest. Taču visas šis pazīmes var būt klātesošas gripas vai Covid-19 gadījumā. Ja spēji sākas vemšana un caureja (bieži vienlaikus), tas varētu būt arī nepatīkamais norovīruss. Šis viegli pārnēsājamais vīruss izraisa kuņģa vai zarnu iekaisumu (akūtu gastroenterītu), kā simptomi ilgst no vienas līdz trim dienām
Norovīrusu, ko parasti sauc par vēdera gripu. To var “noķert”, pieskaroties inficētai virsmai, pēc tam – mutei, vai apēdot inficētu pārtiku vai šķidrumu, vai, ja mutē nonāk kaut neliela inficētas personas vēmekļu daļiņa.
Līdzekļi caurejas un vemšanas kontrolei. Vislabāk ir pagulēt, uzturēt organismu hidratētu un gaidīt, kad pāries. Nav jau arī citas izejas, jo šie simptomi burtiski “piesien” mājai un tualetes telpai. Tomēr “Mēness aptiekas” farmaceite iesaka dažus līdzekļus, kas būtu patiešām noderīgi, pat nepieciešami. Pulveri vai tabletes rehidratējoša šķīduma pagatavošanai palīdzēs atjaunot elektrolītu līdzsvaru un mazinās vājumu, kas radies no šķidruma zuduma. Caureju palīdzēs mazināt diosmektītu vai racekadotrilu saturošas zāles.
“Mēdzām jokot, ka ārstētas iesnas jeb saaukstēšanās pāriet nedēļas laikā, bet neārstētas – septiņās dienās. Patlaban tā sacīt vairs nevaram – laiki ir mainījušies, un mums jāizglītojas tiem līdzi savas veselības labad. Neslimosim! Bet, ja nākas slimot, tad – ar prātu un izpratni par veselību!” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.
