Vēl pirms īsa brīža cīnījāmies ar svelmi, un te pēkšņi brrr…, cik auksts! Ir īstais brīdis, lai par labāko draugu kļūtu kūpošas tējas krūze. Ja vēl iegūstam zināšanas, ka ar tēju varam palīdzēt stiprināt veselību, tad līdz ar sasildīšanās un garšas baudu saņemam arī apziņu, ka esam izdarījuši ko labu savam organismam! Ar kādiem būtiskiem ieguvumiem veselībai tēja ir saistīta, stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Tēja ir viens no visbiežāk patērētajiem dzērieniem visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka tējas dzeršanai ir pozitīva ietekme uz veselību, jo tēja satur polifenolus, mikroelementus, kas dabiski atrodami augos, un flavonoīdus, dažādus savienojumus, kas dabiski atrodami augļos un dārzeņos un var palīdzēt mazināt stresu un iekaisumu. 

Pētījumi no vietām, kur zaļā tēja ir populāra, piemēram, Ķīnā un Japānā, ir parādījuši tējas labvēlīgo ietekmi uz veselību. Taču par melnās tējas ietekmi uz veselību iepriekš šādi pētījumi bijuši reti un ir snieguši pretrunīgus rezultātus. Iespējams, ka tāpēc mums bieži vien ir sajūta, ka zaļā tēja ir veselīgāka. Tie, kam zaļā tēja garšo, tas nerada problēmas, taču citi tāpēc atsakās no tējas vispār. Tāpēc šoreiz vairāk uzmanības pievērsīsim melnajai tējai un pārlūkosim vērtīgo zāļu tējās. 

Ko vēstī pētījumu dati

“Tējas dzeršana tiek saistīta ar vairākiem ieguvumiem veselībai, taču lielākā daļa pētījumu par tējas ietekmi uz veselību ir veikti reģionos, kur lielākoties dzer zaļo tēju. Jaunākie pētījumi, kas veikti Lielbritānijā*, kur tieši melnās tējas dzeršanas tradīcija ir vēsturisks mantojums, atklāj, ka arī melnā tēja ir saistīta ar būtiskiem ieguvumiem veselībai,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Šādi secinājumi izriet no pētījuma, kurā piedalījās gandrīz 500 000 cilvēku. Pētījuma dalībnieki izvēlēti no Apvienotās Karalistes Biobankas, kas ir apkopojusi datus par cilvēku uzvedību 20 gadu garumā. Šajā pētījumā tika iekļauti dalībnieki, kuri ziņoja, ka regulāri dzer melno tēju. Dati liecina, ka melnās tējas dzeršana var būt saistīta ar mēreni mazāku nāves risku. Un vismazākais risks bija tiem, kuri dzer divas vai vairāk tējas tases dienā.

Apskatot konkrētus riskus, dati liecina, ka tiem, kuri katru dienu dzēra vismaz divas tases tējas, bija mazāks visu iemeslu nāves risks. Tāpat tējas dzeršana saistīta ar zemāku nāves gadījumu skaitu sirds un asinsvadu slimību dēļ (koronārās sirds slimības un insults). Taču nav pārliecinoši skaidras tendences attiecībā uz nāves gadījumu samazināšanos no onkoloģiskām vai elpceļu slimībām.

Ietekme bija novērojama neatkarīgi no tā, vai tējai tika pievienots piens vai cukurs, tējas temperatūras vai kofeīna. Pētnieku komanda fiksēja un analizēja visus šos faktorus, kā arī citus, tostarp kafijas patēriņu un pētījuma dalībnieku veselības rādītājus, kā arī demogrāfiskos raksturlielumus.

Gandrīz 500 000 pētījuma dalībnieku bija vidēji 56,5 gadus veci. Apmēram 85% dalībnieku atzīmējuši, ka dzer tēju, no tiem 90% bija precizējuši, ka dzer melno tēju.

Pētnieki atzina, ka pētījumu ir ierobežojis atsevišķas informācijas trūkums, piemēram, tējas tases tilpums un tējas stiprums.

Neaizmirsīsim zāļu tējas!

„Lai gan atklājumi par tējas sniegtajiem ieguvumiem rada sajūtu, ka, dzerot tēju, veicinām veselību, tomēr tie nenorāda, ka cilvēkiem vajadzētu sākt dzert tēju vai palielināt izdzertās tējas daudzumu tikai tādēļ, lai gūtu labumu,” skaidro farmaceite. „Tēja labi iederas mūsu ikdienas rituālos, un tā jāuztver kā labs šķidruma uzņemšanas veids vai, lai cik tas neizklausītos paradoksāli – ēdiens, ja lietojam to ar pienu un cukuru.”

Tādēļ speciāliste aicina iegriezties aptiekā un iegādāties arī kādu gardu zāļu tēju, īpaši uzsverot, ka aptiekās nopērkamās ir audzētas, vāktas un fasētas atbilstoši prasībām, lai būtu drošas patērētājam. Atsaucoties uz leģendāro farmaceitu, bioloģijas zinātņu doktoru un Dr. Pakalna produktu līnijas tēvu Dailoni Pakalnu, Ērika Pētersone skaidro, ka zāļu tējas no fitoterapijas skatu punkta uzskatāmas par uzturproduktu, nevis ārstniecības līdzekli, tādēļ lietojamas ikdienā, izvēloties garšai tīkamāko, piemēram, 

aveņu tēju, kas ne tikai labi garšo, bet arī uzlabo vielmaiņu, samazina saaukstēšanās simptomus un veicina gremošanas orgānu darbību, vai melisas tēju ar maigu citrona aromātu un garšu, nomierinošu, pretsāpju, pretkrampju iedarbību. Atcerēsimies, ka piparmētru tējai piemīt ļoti plašs pielietojums, sākot no saaukstēšanās simptomu mazināšanas līdz pat sāpju mazināšanai, lietojot to kompreses veidā. Savukārt ehinācijas tēja ir bagāta ar dažādām minerālvielām un to var lietot imūnsistēmas stiprināšanai. Tāpat labi zināma ir raudenes tēja, kas spēj palīdzēt bezmiega un stresa gadījumā, bet mārsila lakstu tēju izmanto augšējo elpceļu saslimšanas gadījumos, jo tā veicina atkrēpošanos. Un kur tad vēl baldriāņu tēja, kas tik labi noder pirms naktsmiera, jo samazina uzbudināmību, veicina aizmigšanu!

Ne mazāk iemīļoti ir dažādi tēju maisījumi, kuros ir apkopotas saderīgas augu drogas.

Piemēram tēja nierēm, organisma attīrīšanai, sirds un asinsvadu sistēmai, aknām, tēju maisījums miegam, veselībai un imunitātei, plaušām un citi maisījumi. 

Citkārt tējas var iedalīt arī pēc tā, kurš tās lietos. Ir iegādājamas tējas mazulīšiem, sievietēm, vīriešiem, sievietēm, kuras saskaras ar menopauzes simptomiem. Mazulīšiem paredzētās augu tējas visbiežāk sastopamas ir maisiņos un paredzētas miega uzlabošanai, saaukstēšanās gadījumos vai kuņģa zarnu trakta darbības uzlabošanai. Tēju maisījums sievietēm gatavots, lai uzlabotu ikmēneša ciklu, un tam piemīt sāpes mazinoša iedarbība. Arī  dažādas detoksikācijas un svaru mazinošas tējas lielāku popularitāti guvušas sieviešu vidū. Vīriešiem domātās tējas spēj mazināt priekšdziedzera iekaisumu un labvēlīgi ietekmē asinsvadu darbību. 

Aptiekā iegādājamās tējas ir pieejamas gan fasētas maisiņos, kas satur noteiktu daudzumu augu drogas, vai beramā veidā. „Iegādājoties tējas beramā veidā, ir jāpievērš uzmanība norādēm uz iepakojuma, cik daudz drogas jāizmanto, lai pagatavotu vienu tasi tējas,” omulību tējas dzeršanai vēlot, saka farmaceite Ērika Pētersone.  

Pepija ir topošā suņu feja, kas dzimusi februārī un tiek gatavota ļoti atbildīgai profesijai – kļūt par suni-terapeitu. Viņa ir branga auguma Pireneju kalnu suņu meitene, taču raksturā – enerģiska, rotaļīga un, pats galvenais, labsirdīga. Tā ir suņu-terapeitu galvenā rakstura īpašība, jo šo suņu ikdienas darbs ir uzlabot pašsajūtu vientuļiem, noskumušiem un slimiem cilvēkiem. Līdz 8. novembrim “Narvesen” sadarbībā ar biedrību “Suns ar misiju” aicina ziedot suņu terapijas atbalstam.

Suņi-terapeiti – četrkājains mīlestības iemiesojums

Biedrības “Maigais suns” suņu audzētājs un kinologs, Pepijas skolotājs Viktors Mucenieks atklāj – daudzviet Eiropā kanisterapija jeb suņu terapija ir ļoti populāra, taču Latvijā tā ir salīdzinoši jauna prakse. Ar suņu-terapeitu apmācību nodarbojas entuziasti, oficiālas organizētas apmācības notiek samērā reti, tomēr katram sunim-terapeitam ir jānokārto eksāmens un jāsaņem atbilstošs sertifikāts. Tas galvenokārt apliecina, ka suns ir speciāli apmācīts būt kopā ar cilvēku, ļaut sevi glaudīt un bužināt svešiniekiem, savaldīties negaidītās situācijās. Suņa-terapeita darbs ir doties uz aprūpes centriem, speciālajām skolām, pie individuāliem klientiem utt., lai ar savu klātbūtni uzlabotu iemītnieku pašsajūtu un noskaņojumu. 

Visā pasaulē nepārspēti suņi-terapeiti ir zeltainie retrīveri un labradori. Šim darbam nedrīkst izmantot medību un sargsuņu šķirnes, kuru instinkti neatbilst nesteidzīgam maigumam un neizsmeļamai pacietībai. Taču arī Pireneju kalnu suns nav gluži tipisks terapeits – pirenejieši arī ir sargsuņi, taču to funkcija bijusi sargāt ganāmpulkus no vilkiem un lāčiem, nevis cilvēkus vai mantas no citiem cilvēkiem. Pirmie šīs šķirnes suņi terapeita darbam Latvijā apmācīti pirms aptuveni 10 gadiem, iedvesmojoties no lieliskajiem rezultātiem, ko tie uzrādījuši ASV kara veterānu psiholoģiskās rehabilitācijas programmā. Pārsteigti par panākumiem bijuši pat Eiropas kanisterapijas pirmrindnieki poļi, kas sākumā nav ticējuši lielo, lācīgo suņu maigajai dabai.

Apmācīti mīlēt 

“Topošie četrkājainie terapeiti tiek noskatīti jau bērnībā – izvēlamies kucēnus no adekvātiem, perspektīviem vecākiem, kas palielina iespēju, ka arī mazuļi ir mantojuši labo raksturu. Šos suņus audzinot, mēs tiem būtībā jau kopš pašas bērnības melojam – šiem suņiem ir jātic, ka visi cilvēki ir draugi,” ar smaidu stāsta Viktors Mucenieks. 

Vēl pirms speciālās apmācību nometnes kucēni mēdz doties līdzi pieaugušajiem suņiem-terapeitiem uz sociālās aprūpes centriem, lai iepazītos ar cilvēku daudzveidību, saskartos ar specifiskām smaržām un neierastām situācijām. “Ar laiku, kad kucēns paaugas un sāk blēņoties, mācām viņu nekost – nevis tāpēc, ka nedrīkst, bet tāpēc, ka cilvēkam sāp. Pareizi apmācītam sunim varēsiet ielikt roku mutē, un viņš to mierīgi izlaidīs no mutes. Mēs zinām, ka svešam sunim nekad nedrīkst tuvoties no mugurpuses vai aiztikt asti, bet šie suņi ir speciāli apmācīti tā, lai viņiem varētu nākt klāt jebkurā veidā. Šiem suņiem jāapgūst bezgalīga mīlestība pret cilvēku un jākļūst atkarīgiem no glāstiem,” saka kinologs.

Palīdz rast vēlmi dzīvot

Lai gan šobrīd Covid-19 radītie ierobežojumi neļauj suņiem-terapeitiem strādāt tikpat aktīvi kā agrāk, normāla to ikdiena ir ap 200 izbraukumu gadā – uz speciālajām skolām pie bērniem ar īpašām vajadzībām, jauniešu dienas centriem, veco ļaužu pansionātiem. 

“Kad atbraucam ciemos, cilvēku pirmā reakcija parasti ir sajūsma, ieraugot suni, kas labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un asinsriti, jo izdalās laimes hormoni un vairojas prieka sajūta. Ja bērnam ir kustību traucējumi, ļaujam gulēt sunim blakus vai pat uz suņa un vismaz uz to brīdi nedomāt, ka kaut kas sāp. Bērni labprāt cenšas glaudīt suni arī ar mazkustīgo vai sāpošo roku, un tas ir labs treniņš,” stāsta Viktors Mucenieks. Viņš novērojis, ka bērniem, kuri baidās no suņiem, šīs bailes parasti izzūd laika intervālā no vienas dienas līdz četriem mēnešiem. Viņš gan atgādina, ka bērnam, kurš pieradis pie labestīga suņa, noteikti jāmāca, ka svešus suņus bez atļaujas aiztikt nedrīkst, jo ne visi ķepaiņi būs sajūsmā par draudzības piedāvājumu. 

“Arī veco ļaužu tikšanās ar mūsu suņiem mēdz būt ļoti emocionālas, jo nereti tās pavada atmiņas par saviem sunīšiem. Cilvēki jautā, kad mēs atkal atbrauksim, ļoti gaida, šīs tikšanās viņos raisa vēlmi dzīvot tālāk,” novērojumos dalās kinologs. 

Aicina atbalstīt suņu-terapeitu apmācību

Latvijā ir vajadzīga jauna suņu-terapeitu paaudze, jo vecāka gadagājuma suņiem jau laiks doties pelnītā pensijā un laiski izbaudīt vecumdienas.

“Mēs patiesi novērtējam ikvienu sociālo projektu, ko realizē biedrība “Suns ar misiju”. Priecājamies, ka mūsu vērtības saskan un rodam kopīgus risinājumus arī suņu atbalstam, kuri nereti pilda nenovērtējamu misiju – vai tā būtu suņu terapija, darbs dienestā vai draudzība, mīlestība un drošība, ko suns sniedz savam cilvēkam,” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Līdz 8. novembrim visos “Narvesen” veikalos Latvijā iespējams ziedot sociālās aprūpes centros dzīvojošo senioru un bērnu psiholoģiskam atbalstam ar suņa – terapeita palīdzību. Saziedotie līdzekļi palīdzēs nodrošināt suņa-terapeita apmācību, uzturēšanu un projekta administratīvos izdevumus.