Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēljoprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem. Skolēniem arvien ir grūti iejusties atpakaļ mācību procesā, veidot komunikāciju ar saviem vienaudžiem, tādēļ tie jūtas nomāktāki un izjūt papildu spriedzi. Lai gan tuvojamies pirmā mācību semestra izskaņai, skolotājiem un vecākiem nepieciešams jau laikus domāt par skolēnu labsajūtu pirms nākamā mācību posma. Psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere skaidro, kā jauniešu mentālā veselība ir mainījusies pēc Covid-19 pandēmijas un kā skolas var sekot līdzi bērnu labsajūtai. 

Pēc Covid-19 pandēmijas viļņa, skolēniem bija grūti atgriezties ierastajā skolas ritmā. Izolācijas laikā jaunieši tika atdalīti no saviem vienaudžiem, vainagojoties vientulības sajūtā un nomāktībā. Zaudējot ikdienas komunikāciju ar citiem skolas biedriem, bērni to aizvietoja ar laika pavadīšanu sociālajos tīklos. Lai gan tas palīdzēja jauniešiem sazināties ar saviem vienaudžiem un mazināt vientulības sajūtu, sociālie mediji bija arī papildu avots stresam un emocionālajām problēmām. 

“Bērniem vajag sava veida struktūru – skolas vidē to nodrošina skolotāji, konkrēts mācību stundu ilgums un zvana sauciens sēsties atpakaļ skolas solā un mācīties. Pandēmijas laikā šī struktūra tika izjaukta un bērni bija pieraduši pie tā, ka viņi var mācīties, paralēli skatoties Tik Tok un guļot gultā. Tāpēc, kad nāca laiks atgriezties atpakaļ skolā, daudziem skolēniem tas sagādāja grūtības un emocionālus pārdzīvojumus,” skaidro psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere. 

Ir svarīgi, ka skolēni apzinās, ka viņu problēmas tiks uzklausītas, taču ne vienmēr tiem pietiek drosmes spert soli un lūgt palīdzību. Šī iemesla dēļ vairākas ārzemju un arī Latvijas skolas ir ieviesušas sistēmu, kas palīdz bērniem vērsties pie skolotājiem viņiem ērtākā veidā. 

Ļaut skolēniem justies sadzirdētiem 

“Skolēni arvien biežāk izvēlas komunicēt un meklēt risinājumus savām problēmām ar tehnoloģiju palīdzību. Bērni ir pieraduši, ka internetā atliek īsi noformulēt savu problēmu un vien pāris sekunžu laikā tiem tiek sniegta atbilde. Savukārt, komunicējot ar cilvēkiem dzīvē, tie var pārprast situāciju, uzdot papildu jautājumus un uzreiz nesniegt loloto risinājumu. Tas krasi atšķiras no tā, kā problēmas tiek atrisinātas interneta vidē, kas atkal var radīt grūtības jauniešiem komunicēt, vai pat likt tiem justies aizkaitinātiem un vairs nevēlēties meklēt palīdzību,” norāda psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere. 

Lai gan skolotāju aizņemtajā ikdienā var būt grūti pamanīt pirmos problēmsignālus skolēnu emocionālajā veselībā, ir pieejami rīki, kas var palīdzēt. Kā vienu no labās prakses piemēriem realizē King’s College, Britu skola Latvijā. Skolā tiek izmantota digitāla platformā, kurā katru nedēļu skolēni atbild uz sešiem jautājumiem, kas palīdz saprast kopējo labsajūtas situāciju skolā, kā arī to, kā jūtas katrs bērns individuāli. Pamata jautājums katru nedēļu ir tas pats – kā tu šodien jūties? Tāpat tiek uzdoti arī jautājumi par tādām aktuālām tēmām kā skolas dzīve, draudzība, situācija mājās utt. 

Šāda veida sistēma ļauj skolotājiem sekot līdzi tam, kā iknedēļu izmainās skolēnu pašsajūta. Ja tiek pamanīts, ka bērns jau kādu laiku jūtās slikti, tad par to tiek informēti bērna vecāki un piedāvāta skolotāju palīdzība. Taču skolēniem ir iespēja arī pašiem lūgt palīdzību ar programmas palīdzību. Svarīgi ir tas, ka pats skolēns var izvēlēties pedagogu, ar kuru komunicēt, lai tas justos ērti, runājot par savām problēmām. 

Ilgtermiņa ieguldījums skolēnu labsajūtā 

“Lai iedrošinātu skolēnus atvēlēt savu laiku šādas aptaujas aizpildīšanai, tām jābūt pēc iespējas īsākām un nevajadzētu aizņemt vairāk nekā piecas minūtes. Mūsu skolā ir teju 450 skolēnu un visu atbilžu pārskatīšana aizņem vien 20 minūtes no mana laika. Savukārt, pēc aptauju izskatīšanas, ir iespējams veidot lekcijas visai skolai par to, kas skolēniem tajā brīdī sagādā problēmas. Tāpat, ja konkrētā klasē tiek novērota kāda tendence, ir iespējams strādāt ar klasi atsevišķi. Šāda veida labsajūtas monitorēšanai ir redzami arī ilgtermiņa panākumi, kas ļāvuši mums laikus palīdzēt meklēt palīdzību skolēniem ar ēšanas traucējumiem, grūtībām ģimenē un citām problēmām, kas saistītas ar to mentālo veselības stāvokli,” skaidro Britu skolas Latvijā, King’s College stratēģiskās attīstības vadītāja Emīlija Ričardsa.  

Speciālisti skaidro, ka šādu sistēmu ir viegli ieviest jebkurā skolā un tai nav nepieciešamas speciālas maksas programmas. Digitālajā vidē ir pieejami arī bezmaksas rīki, kuros skolēni var sniegt atbildes. Tāpat, šāda veida sistēmu var realizēt ar Google Forms vai pat baltas papīra lapas palīdzību.  Svarīgi, ka ilgtermiņā šāda elementāra sistēma var palīdzēt laikus pamanīt pirmos problēmsignālus un problēmu novērst jau saknē. 

Lai arī 49% miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījies, tomēr gandrīz trešdaļai jeb 31% aptaujāto kopš pandēmijas sākuma miega režīms ir kļuvis kopumā neregulārāks (iešana gulēt, celšanās, miegā pavadītais laiks), kamēr 17% atzinuši, ka pēdējā gada laikā miega režīms ir kļuvis regulārāks. Izteikti neregulārāks miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvis jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viņu vidū miega režīms neregulārāks ir kļuvis 43%, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS. Par miega traucējumiem un tā higiēnu, kā arī t. s. “pūcēm” un “cīruļiem” stāsta RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža. 

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk ar miega režīma izmaiņām saskaras sievietes. 34% sieviešu miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 29%. Salīdzinot datus pēc respondentu reģionālās piederības, visbiežāk miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks tieši rīdziniekiem (37%), kam seko vidzemnieki (33%), zemgalieši (29%), latgalieši (26%) un kurzemnieki (21%).

Miegs – Latvijā salīdzinoši jauna tēma

Daudzās pasaules valstīs miega medicīna ir atsevišķa specialitāte, tomēr Latvijā ar miega kvalitāti saistīti jautājumi ir aktualizēti salīdzinoši nesen, tādēļ izpratne par miega nozīmi un miega higiēnu vēl tikai turpina veidoties, kur būtisku pienesumu sniedz arī Latvijas Miega medicīnas biedrība. Miega medicīna sastāv no vairākām sadaļām, kur lielu daļu veido miega apnoja – elpošanas traucējumi miegā, kuri lielākoties ir pusmūža cilvēkiem ar lieko svaru. Atsevišķa sadaļa ir miega traucējumi – neiroloģiskas dabas problēmas, piemēram, staigāšana vai runāšana miegā. Tāpat ir arī bezmiegs un citi miega traucējumi, kuri bieži vien parādās līdz ar depresiju. Doc. J. Svaža norāda, ka miegam ir liela nozīme un tas ir dabisks process, tomēr atsevišķai cilvēku grupai, piemēram, emocionāli jutīgākiem cilvēkiem, par miega kvalitāti ir jārūpējas vairāk. Eksperts skaidro, ka īslaicīgs miega trūkums (pāris negulētas vai sliktāk gulētas naktis) ķermenim īsti nekaitē, bet ilgstoša neizgulēšanās atstāj iespaidu gan uz fizisko veselību, gan prāta spējām, jo ilgstoši sliktas miega kvalitātes dēļ var rasties vielmaiņas traucējumi, sirds un asinsvadu sarežģījumi, kā arī var ciest imunitāte. Tāpat ilgstošu miega traucējumu rezultātā cilvēks kļūst apātisks un vairs nevar pilnībā izmantot augstākās sava prāta spējas, piemēram, būt radošam, prognozēt notikumus, ātri pieņemt lēmumus, saskatīt kopsakarības u.c.

Kā ar “pūcēm” un “cīruļiem?”

Doc. J. Svaža stāsta, ka katram cilvēkam ir jāguļ tik daudz, cik to prasa fizioloģiskais pulkstenis. Vēlamais miega daudzums nevienam nav noteikts, tas var svārstīties no 5 līdz 10 stundām, tomēr 5 un 10 stundas ir uzskatāmas par diezgan ekstrēmiem gadījumiem, tādēļ lielākajai daļai cilvēku tās ir 7 līdz 8 stundas miega. Arī laiks, kad cilvēks dodas gulēt un ceļas, var atšķirties. Speciālists skaidro, ka cilvēku iedalījums t. s. “cīruļos” un “pūcēs” ir pamatots. Lai arī diennaktī ir 24 stundas, tomēr cilvēka iekšējam pulkstenim tās var nebūt 24, bet gan 23, 24,5 vai pat 25 stundas. “Pūces” ir tie, kuriem diennakts ir garāka, respektīvi, ja viņus ieliektu telpā bez gaismas un bez pulksteņa, viņi ilgāk paliktu nomodā, savukārt “cīruļi” aizies gulēt ātrāk, jo viņam diennakts ir īsāka.

“Pūcēm” ir miega fāzes aizkavēšanās sindroms, kamēr “cīruļiem” – miega fāzes apsteigšanas sindroms. Doc. J. Svaža piebilst, ka ir arī neliela daļa ekstrēmo gadījumu, kad došanās gulēt katru dienu notiek 02:00 vai 03:00, kas bieži vien rada grūtības adaptēties, piemēram, sākt mācības vai darbu laikā, kā arī var pasliktināt dzīves kvalitāti. 

Tāpat eksperts norāda, ka dalījumu “pūcēs” un “cīruļos” nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu kādam sliktam ieradumam, piemēram, ilgai sēdēšanai vakaros pie televizora vai datora. 

Covid-19 un miega higiēnas nozīme

Pandēmijas laikā pastiprinās gan depresija, gan arī miega traucējumi, kā arī esošā situācija veicina brīvāku celšanās un iešanas gulēt režīmu – daļai vairs nav tik agri jāceļas, lai dotos uz darbu, jo daudzi jautājumi tiek risināti attālināti. Tāpat, ilgstoši atrodoties mājās, arī kopējais stresa līmenis paaugstinās, jo daudziem jātiek galā ar attālinātu darbu, bērnu mācībām un citām lietām, kas pandēmijas apstākļos ir mainījušās. 

Doc. J. Svaža piekrīt teicienam, ka rūpes par miega kvalitāti sākas jau iepriekšējā dienā. Kopumā, ja cilvēkiem ir darbs, kas sniedz gandarījumu, ģimene, fiziskās aktivitātes, draugi, izklaides un dzīve ir piepildīta, viņi no miega traucējumiem cietīs retāk, bet ilgstošu sarežģījumu, strīdu vai satraukumu rezultātā cilvēks ir vairāk pakļauts miega traucējumiem. 

Lai miega kvalitāti uzlabotu, īpaši cilvēkiem, kuri ir predisponēti miega traucējumiem, ir ieteicams ievērot vairākus miega higiēnas principus.

• Miegam nepieciešams atvēlēt optimālu stundu skaitu. Doc. J. Svaža skaidro, ka miega medicīnā tiek veikti divi būtiski mērījumi – miegā pavadītais laiks un gultā pavadītais laiks. Šie lielumi būtu jāsalīdzina, un ieteicams, lai miegā pavadītais laiks būtu vismaz 90% no gultā pavadītā laika, respektīvi, no 8 gultā pavadītām stundām 7,5 vai vairāk stundas būtu jāatrodas miegā.
• Gulta tikai miegam. Optimāli būtu, ka ir atsevišķa guļamistaba ar miegam piemērotiem apstākļiem – vēsa, tumša un bez ārējiem traucēkļiem. Tāpat gultu nevajadzētu izmantot citiem nolūkiem – darbam, televizoram, ēšanai vai lasīšanai.
• Ja nenāk miegs, jāceļas augšā un jādara kaut kas cits!
• Pirms miega nevajadzētu intensīvas fiziskās aktivitātes, tās labāk plānot agrākā pēcpusdienā.
• Pirms miega ieteicams nepieēsties, bet arī badā gulēt nevajadzētu.
• Alkohols labākam miegam – nē! Doc. J. Svaža skaidro, ka lielākā daudzumā alkohols laika gaitā sāk izjaukt miega režīmu un miegs kļūst seklāks. 
• Jāmācās tikt galā ar stresu! Ja tas ilgstoši neizdodas, ir jāmeklē psihoterapeita palīdzība.
• Pirms miega neaizraujieties ar ekrāniem! Tā sauktais gaismas “zilais spektrs” caur redzes nervu stimulē smadzenes un liek būt aktīviem. Tādēļ pirms došanās gulēt TV, telefoni, planšetes un datori nebūtu ieteicami. Tāpat arī darbā un mājās apgaismojumam no rītiem ieteicams izmantot “baltos toņus”, lai iedotu organismam un prātam impulsu, bet vakarā labāk izmantot piezemētu apgaismojumu.

Doc. J. Svaža uzsver, ka ar īslaicīgiem miega traucējumiem var saskarties ikviens, jo katram var gadīties satraukuma pilni periodi, bet pamatā tie ir pārejoši. Tomēr, ja regulāras sūdzības vai neapmierinātība ar miega kvalitāti nepāriet 3 mēnešus un tas pasliktina dzīves kvalitāti, noteikti ir jāmeklē speciālista palīdzība.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Dažs labs viedais mudina mūs baudīt mirkli un priecāties vpar to, kas ir, sakot, ka mūžīgi tiekties pēc lielākiem labumiem un sasniegumiem ir neveselīgi un ir viens no neapmierinātības cēloņiem. Savukārt citi apgalvo, ka cilvēks ir radīts, lai ik dienas dotos laukā no savas komforta zonas un tiektos pēc jaunām augstienēm. Cenšoties izveidot pats savu dzīves filosofiju, kas kalpotu tieši maniem nolūkiem, esmu, galvai kūpot, par šo tēmu domājis ne reizi vien. Šķiet, esmu atradis atbildi, risinājumu, kas man liekas pareizs: esmu sapratis, ka viss āķis ir līdzsvarā. Es to dēvēju par ‘’Mandelas līdzsvaru’’.
Nelsons Mandela, cilvēks, ko es visnotaļ apbrīnoju, reiz teica: ‘’Uzkāpjot augstā kalnā, es aptveru, ka ir vēl daudz jo daudz kalnu, kuros varu uzrāpties. Es mazliet apstājos atvilkt elpu, papriecāties par vareno skatu, kas plešas visapkārt, pārdomāt, cik garu ceļu jau esmu paveicis. Bet atpūsties man ir lemts tikai mazu brīdi, jo līdz ar brīvību nāk arī atbildība, un es neuzdrīkstos uzkavēties, jo mans ilgais ceļš vēl nav galā.’’

Manuprāt, Nelsons Mandela ar šiem vārdiem vēsta, ka visa pamatā ir līdzsvars. Izbaudi skatu no savas pašreizējās atrašanās vietas. Priecājies par to, cik tālu esi ticis. Esi pateicīgs par to, cik garu posmu jau esi mērojis dzīves ceļojumā. Dzīvo mirklī. Bet atceries arī to, ka tās veltes, kas mīt tevī, sniedz arī lielu atbildību. Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam ir ‘’pienākums spīdēt’’. Nevajag gulēt uz vakardienas lauriem un kļūt pašapmiertinātam. Ik katru mīļu dienu mums ir jādodas pasaulē un jārīkojas tā, lai palīdzētu citiem, pašrealizētos un kļūtu par pasaules pilsoņiem. Mums nepagurstoši jādodas pretim savām bailēm un jāpilnveido dzīve. Mums arvien jāpaplašina savs personiskais spēles laukums, liekot lietā savus radošos talantus, – ir jādara, jāpiedzīvo un jāredz vairāk. Manuprāt, šī dziņa pašrealizēties ir iebūvēta mūsu DNS kodā, un to noliegt nozīmē noliegt savu cilvēcisko piederību.

Protams, sapņojot vērienīgāk un paceļot savu personisko latiņu, mēs jutīsim neapmierinātību. Bet šo pasauli ir uzbūvējuši tieši tie, kuriem negāja pie sirds tas, kā bija, un kuri zināja, ka viņu spēkos ir rīkoties labāk. ‘’Parādi man pilnībā pašapmierinātu cilvēku, un es tev parādīšu dabas kļūdu,’’ reiz izteicās Tomass Edisons. Mūsdienās tā runāt ir politnekorekti, es zinu. Bet man šķiet, ka viņam bija taisnība. Izcilākie no mums nekad nebija mierā ar esošo lietu kārtību. Teiksim, Gandijs. Vai Māte Terēze. Vai, piemēram, arhibīskaps Dezmonds Tutu. Un Bils Geits. Un Ein;steins.Protams, Mandela.
Tāpēc priecājies par to, kas tev ir. Un tad celies un dodies pēc tā, ko tu vēlies. Izbaudi kalnā kāpienu. Bet paturi prātā, ka tu taču devies ceļā uz virsotni.

Robins Šarma padoms