Hello!!!! Sveiki!!!! Tas ir mans pirmais dienasgrāmata par lilit.lv un, cerams, ne pēdējais. Es tikai gribēju teikt, ka es mīlu pavasari! Šī sezona ir tik skaista un pilna ar dzīvi. Zaļā zāle ir visur, ziedi zied. Laimīgu pavasari visiem, un es vēlos, lai jūs iemīlēties.
Par dažu modes tendenci… Tā teikt: a kamdēļ vīrieši nevar staigāt t.s. "sieviešu ģērbā"? Viss mums te apkārt ir relatīvs. Laikam jau no aizseniem laikiem. Šo vārdu patiesajā nozīmē. Tostarp ari brīvībā ģērbties- … es šajā profilā (kā sagērbies) jūtos vislabāk. Bet: uz ielas gan neeju, jo esu dažās aprindās pazīstams, un mūsu līdzcilvēku dziļie aizspriedumi traucēs gan. Esam kāda jauna ceļa sākumā: lai tālāk ir kāda fantāzija. * Tātad: par ģērbšanos. Ļoti daudzkas šajā pasaulē ir relatīvs. Tostarp arī ģērbšanās kultūra. Laikam viss sākās pašos senākajos laikos: kad "tikko no kokiem nokāpām" un sākām izrādīt pirmās saprāta pazīmes. Un sākām, sargājoties no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, ģērbties. Vīriešiem bija jāiet medībās – tamdēļ vajadzēja pieguļošus apģērbus, kas reizē neierobežo kustības (medījot, kaujoties ar kaimiņu cilšu dalībniekiem), sievētēm- drēbes platākas (kā nekā: reizēm bērniņš jānēsā zem sirds, vēlāk jāsilda jaundzimušais…). Tamdēļ vēsturiski izveidojusies tradīcija – vīriešiem bikses+jakas, sievētēm svārki- kleitas. Bet šodien esam (jācer…) nogājuši lielu attīstības daļu. Un urbanizētā sabiedrībā viss – joprojām ir pēc tradīciju inerces. Vīriešiem bikses, sievētēm kleitas un augspapēžu kurpes. * Par tām augspapēžu- … vēsturiski tās: vispirms lietojuši vīrieši. Vīrieši- jātnieki, kuriem kāpjot kāpšļos, bija daudz ērtāk turēties sedlos. Un no malas lūkoties slaidākiem. Tamdēļ viduslaikos augspapēžu zābākus valkāja tieši labi situēti augstmaņi. Tikai Francijā – apmēram 100 gadus pirms Lielās Revolūcijas (kas deva sākumu kapitālismam) sievietes ievēroja, ka augstākos papēžos pašas riktējas taisnākas, slaidākas. TRADĪCIJA (un mode augstākā) bija rokās. Tikai tradīcijas dēļ mēs ģērbjamies tradicionāli, un krasi pretēji viedokļi ļoti lēnām ieviešas sadzīvē… Brīvība- tā ir lieta, kas jāapgūst. Reizēm pavadot laiku vairāku paaudžu gaitā. 🙂
Kad es absolvēju augstskolu, es varēju doties jebkur. Man bija daudz iespēju, bet, kad bija jāpieņem lēmums, es izvēlējos biroja darbu vietējā pilsētā, lai paliktu kopā ar draugu, kuram vēl viens gads bija jāmācās. Mani nosodīja par to, ka izvēlējos attiecības, nevis karjeru, bet es nevienu brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli.
Es joprojām esmu neatkarīga sieviete. Tas, ka es izvēlējos vīrieti, nenozīmē, ka esmu kļuvusi no viņa pilnīgi atkarīga. Manas attiecības nav ietekmējušas to, kāda es esmu. Man vēl joprojām ir hobiji un draudzenes. Es spēju pati radīt sev prieku.
Viņš dara mani laimīgu. Cilvēki saka, ka ir jādara tas, kas dara tevi laimīgu. Es uzskatu, ka tam ne vienmēr ir jābūt kādam hobijam vai darbam. Svarīga ir arī vide un cilvēki, kas ir tev apkārt. Es zināju, ka vēlos būt ar viņu kopā un viņš dara mani laimīgu. Nē, viņš nav vienīgais manas laimes avots, bet es noteikti esmu laimīgāka ar viņu, nekā bez.
Labu puišu nav daudz, tāpēc es nevēlos laist garām iespēju būt ar tādu kopā. Ikdienā man daudz nākas dzirdēt par to, kā kārtējā draudzene satikusies ar totālu idiotu. Tādos brīžos es novērtēju to, ka man blakus ir lielisks cilvēks. Es esmu kopā ar kādu, kurš ir jauks un rūpējas par mani.
Viņš ir līdzās, kad man to vajag. Es varu paļauties uz to, ka man vienmēr būs kāds cilvēks, kas atbalstīs, uzklausīs un palīdzēs. Es mēdzu pārāk daudz satraukties par niekiem, taču mans partneris prot ar to tikt galā.
Viņš mani padara par labāku cilvēku. Viņš mani regulāri izaicina. Mums patīk diskutēt par dažādām tēmām, pieņemt jaunus izaicinājumus… Tā rezultātā es kļūstu par labāku cilvēku ar plašāku skatu uz pasauli.
Es neaizmirstu par draugiem. Man patīk pavadīt laiku ar draugiem. Mums regulāri ir filmu skatīšanās un vīna vakari, došanās pusdienās un uz ballītēm. Tas, ka esmu attiecībās, nenozīmē, ka man ir jāpārvēršas par kūniņu istabas stūrī. Man ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar savām dāmām!
Viņš mani neattur no sapņu piepildīšanas. Viņš man palīdz tos īstenot! Viens no maniem lielākajiem dzīves mērķiem ir ceļošana. Nesen mēs devāmies ceļojumā uz Taizemi. Neviens mans mērķis netiek aizmirsts un atmests tikai tāpēc, ka partneris nevēlas, lai kaut ko daru.
Viņš ir mans labākais draugs. Dzīvot kopā ar labāko draugu ir lieliski un satraucoši! Es viņam varu stāstīt visu, un es novērtēju viņa viedokli. Viņš manu dzīvi padara jautrāku un vienkāršāku!
Es cienu citu cilvēku izvēles, un es vēlos, kaut viņi cienītu manējās. Katrs cilvēks dzīvo savu dzīvi, un ir tikai normāli, ja kaut kādā mērā mūsu dzīves uzskati nesakrīt. Man ir draugi, kuri koncentrējas mācībām, ir tādi, kas karjerai, un tādi – kas ģimenei. Un tas ir forši! Es vēlos, kaut tie cilvēki, kas teica, ka pieļauju kļūdu, izvēloties attiecības, saprastu, ka es daru to, kas man šajā brīdī šķiet pareizāk. Man patīk mana dzīve. Kad es jutīšu, ka vēlos pārmaiņas, es tām ļaušos.
Avots: Bolde.com
Katru reizi, kad es kaut kādā veidā sastopos ar izcili racionālu, dzelžaini loģisku, absolūti saprātīgu un dzīvi teju matemātiski kalkulēt spējīgu jaunu sievieti, es gandrīz noelšos. Reizēm sajūsmā, reizēm apbrīnā, reizēm mazā pārākumā (ha, cik muļķīgi!), reizēm arī žēlumā, jā. Es tā neprotu. Lai gan lielākoties spēju dzīvot, sabalansējot saprātu un pāri plūstošās sajūtas, pieredze ir apbrāzusi ceļgalus, ļoti bieži gadās reizes, kad uzvar impulsi, emocijas, sajūtas, siltums. Slāpes pēc kaut kā vairāk. Jo dzīvei taču ir jābūt kaut kam vairāk par kārtīgi pa mapītēm saliktu lietu nomenklatūras sistēmu, vai ne? Tajā mapītē līgumi, tajā – rīkojumi, tajā – akti un nolikumi, tajā – tāme, pie kuras es worked my ass off un tajā – atmiņas, kuras dara vāju, tātad to mapi labāk nekustināt. Kā jau teicu – es tā neprotu. Un tas ir tikpat labi, cik slikti, jo svarīgi jau, pa kuru logu uz šo faktu paskatās.
Es nekad neesmu mācējusi apieties ar nazi. Pat tad, kad jau biju vecumā, kurā pati drīkstēju griezt un mizot, es bieži iegriezu pirkstā. Tas gan nenozīmē, ka no nažiem izvairījos. Griezu, ka šņakst. Tomēr ar nazi apieties es nemāku vēl tagad, kad saulainā bērnība aiz kalniem. Nē, es vairs negriežu pirkstos. Gluži otrādi – ir lietas, kuras es neprotu griezt vispār. Cilvēkus, attiecības, pagātni – es nespēju ar nozīmīgām (kaut arī izbijušām un, nav šaubu, pensijā sūtāmām) manas dzīves sastāvdaļām apieties kā agresīvs ķirurgs operāciju zālē, vienkārši nošņāpjot nost to, kas lieks. Kaut gan ļoti vajadzētu. Šovakar es atkal nodarbojos ar šī fakta konstatāciju praksē.
Man bija liels, trekns plāns šim vakaram. Galvenie pieturas punkti – mājas, pulksten 19.00, rūtainās flaneļa bikses, kartupeļu pankūkas, piparmētru tēja, Remarks, vanna, gulēt. Un rīt kā pumpuriņam mosties jaunai dienai. Uzstājīgs durvju zvans. Cilvēks aiz tām. Rokās milzīgs ziedu pušķis un pudele laba šampanieša. Redz, kā tas ir – it kā būtu jāpriecājas, ka bijušajiem vīriešiem (lielākoties) ir laba gaume un ciešamas manieres, bet te nu es atkal esmu – nekādas kartupeļu pankūkas, nekāds Remarks un ne tuvu nekāda burāšana pa putu vannu. Sēžu uz grīdas spilvena, dzeru šampanieti un skatos uz tām neizstāstāmi skaistajām puķēm tā, it kā tās man ko būtu parādā. Un turpinu nesaprast, ko tās meklē manās mājās.
Tām klāt bija arī kartīte. “Es katru vakaru domās nobučoju Tev pieri. Mīlu. Vēl vairāk”. Jā, lūk, kā iet ar daiļrunīgiem bijušajiem vīriešiem. Trakums tāds, ka acis sausas kā Sahāra. Pagātnei jāpaliek pagātnē un manā dzīvē iegriezušies citi vēji, arī viņam ir sava dzīve, bet. Lai gan tā vairāk nekā gada laikā kopš esam šķīrušies, es diezgan bieži šo apjausmu lauzu, lai atkal asiņojošiem pirkstiem sev teiktu, ka viss labākais šajā kopīgajā ceļā jau sen kā izdzīvots un nav nekādas nepieciešamības par to pārliecināties atkal un atkal, šovakar pirms miega es mazliet meitenīgi sapņošu par to, kaut varētu būt viena no tām loģiskajām, racionālajām, dzelžainajām sievietēm. Kaut vai tikai uz mirkli, kamēr es aizcērtu durvis pagātnes degungalā tā – pavisam, salti un necilvēcīgi, uzgriežu skaļu mūziku un aizmirstu to bezvārdu valodu, kurā trīs gadu garumā runāju vienā elpā ar šo vīrieti. Un tad es atkal varu būt emocionālā, impulsīvā, bērnišķīgā es. Jo patiesībā mīlestība te vairs nedzīvo. Un tas ir vislabākais, kas ar mani šajā sakarā varēja notikt. Tikai tas bļaurīgais pieradums un jau pieminētā nespēja salti un bezceremoniāli apieties ar skalpeli maisa gaisu.
Tas ir apmēram tā, kā atlaižot darbinieku. Kad manā dzīvē pienāca brīdis to darīt, viens veiksmīgs biznesa cilvēks man teica – tikai neko necenties padziļināti paskaidrot un netaisnojies. Esi pieklājīga, korekta, laipna un vienkārši paskaidro, ka jūsu darba attiecības jābeidz. Ha, es visu izdarīju pavisam otrādi – nopirku kūkas, uzvārīju tēju un knapi valdīju asaras, kad redzēju, cik aizvainots jūtas cilvēks galda pretējā pusē. Jo tie taču bija gadi, kas līdzās nodzīvoti. Tieši tik kļūdaini es uzvedos arī privātajā sfērā – ar savām kūkām, tēju un pinkšķīgumu visu mazliet balaganizēju.
Bet es turpinu prātot – mana sirds ir ļoti viesmīlīga, mazliet infantila vai vienkārši – mana sirds ir kā vaļīga rakstura meitene – nevar pateikt nē, kaut gan zina, ka vajag? Un tieši cik slikti tas ir?
Baigā man te pirmdiena, ne? Priekā! Mums visām priekšā tāāāāāds pavasaris! 🙂
Laikam šī ir mana pirmā reize, kad es pa visiem saviem 27 gadiem vēlos kkur izteikties kādas jūtas es jūtu un ko es domāju(analizēju sevi un dzīvi) varbūt man kkāda psihisks traucējums/depresija 1jā stadijā kaut arī plāni man galvā vnm ir. Vēlos būt neatkarīga no vīrieša ne fiziski, ne emocionāli, materiāli. Vēlos nobloķēt visas iespējas sevi sāpināt un saprotu ka pirmais solis ir pelnīt tā, lai viņi vēlētos but ar tādu ka es, ja vīrietis redz, ka tev ir power necentīsies tevi izmantot. Pagaidām maniem plāniem stāv manas emocijas. Protams jūtas un domāju tas ir visām mums sievietēm! Es savu dzīvi vnm analizēju pa punktiem, lai vismaz Kkā saprastu! Un pirmais ir ka neuzticība cilvēkiem! Un Vrb tas ir pareizi jo cilvēki vnm izmanto tavus:1.pirmais ir vājības un jebkurš labs manipulators centīsies to izmantot un es tādu esmu satikusi bieži un tgd izskatās ka manas jaunās atiecības ir tieši tādas vajag noskaidrot kas viņam Galvā. Un atrast izeju no šīm lamatām. Cik es saprotu no visa šī laika cik pa 3 nedēļām varu uzzināt ka viņš šādas spēles ir darījis bieži iemīlina sevī sievieti/meiteni un tad jau viss viņš dara ar viņu ko vēlas. Bet es nebūšu viena no tam es zinu kas man tieši ir jādara,lai es neskrietu prom nākošo reizi uz istabu, lai žēlinātu sevi ka pamēsls. Jo jutos dēļ viņa draņķīgi, Itka kāds mani butu izmantojis un ja ta liekas dat ta noteikti ir! Es jau vairākus gadus kko tādu neesmu jutusi un lēti iemīlēties gan es nevēlos
Sveikas 🙂 Sen nav sanācis rakstīt.. Laikam jau tāpēc, ka beidzot man ir draudzenes ar ko papļāpāt un izstāstīt bēdas un priekus 😀 Bet vispār- diemžēl pašā cosmo arī sanāk ieiet ar vien retāk..man tiešām! un tad, kad ienāku tad tikai pasalu interesantākos blogus un kādas diskusijas! Vienkārši skolā ir tiiik daudz darbu! bet cenšos nečīkstēt- bet darīt! negribās visu atstāt uz pēdējo brīdi, jo darāmie darbi jau nāk tikai klāt! un vispār- kā laiks skrien! ārprāts! nesen skolā atšķīru klades pirmo lapu- un tur datums ar gada skaitli 2008! un tagad ir 2010- nu pa kuru laiku??! 😀 un pavisam, pavisam drīz pienāks brīdis, kad beigšu skolu.. un kāds super jauks un pozitīvs un pieredzi nesošs posms manā dzīvē būs noslēdzies! eh..jau tagad sentiments 😀 šī skola man tiešām ir devusi daudz- sākot no sevis izzināšanas un jauniem draugiem! vienu vakaru riktīgi sagruzījos..par to sasodīto situāciju valstī!nu nav naudas, nav! un man ir tik žēl..ka ir jānoskatās, kā tas ietekmē man apkārt esošo vīriešu pašlepnumu, dzīvi.. Tas tiešām ir traki! un krīze nav galvā! var domāt cik vien pozitīvi iespējams- bet kā nevar tā nevar samaksāt rēķinus vai atļauties ko vairā par ikdienas tēriņiem.. Eh! nu šī tāda skumjā atkāpe, tādēļ pietiks! aaa!meitenes, es tač Humanā, tagad kad bija lielās atlaides, nopirku divus kolosālus mēteļus un kopā samaksāju 0,60 sant.!!! forši, ne:-D viens tāds bēšīgs rudens-pavasara otrs melns, riktīgi silts un smuks un no H&M! mētelis pa 0,30 sant.! es atbraucu un saku mammai- nopirku 2 mēteļus- viņa jau sažmiedz seju, bet kad pateicu cik samaksāju 😛 attiecībās man arī viss ir super (l) protams, kašķi arī turpinās, bet vakar bija vienkārši aaa… es tiešām esmu laimīga, ka viņš man ir! no rīta teica, ka atkal esot manī iemīlējies1 viss ir patiešām forši 🙂 nenoskaudiet tikai 😀 nu tā, kas vēl..nez! gribu pavasari ātrāk 😀 apnicis jau tuntulēties un tas aukstums.. Labi, pietiks kavēt jūsu laiku 😀 Lai jums viss forši 🙂 — Viena sieviete teica, ka brīžos, kad ir pavisam grūti jāskaita rindiņas: Dieviņ, Laima, Mīlā Māra, Nāc man palīgā! pamēģiniet, varbūt kas mainās 😉
Godīgi sakot, man nekad nav bijis kāds viens mīļākais aktieris, režisors, mākslinieks. Bieži vien pat neatceros viņu vārdus, bet drīzāk sajūtas, kādas bijušas, skatoties kādu labu filmu, klausoties mūziku vai aplūkojot mākslas darbu. Tomēr ir viens cilvēks, kurš mani patiesi valdzina un iedvesmo. Tā ir Bjorka. Viņas balss, mūzika, spilgtās un pārsteidzošās kleitas. Bjorka ne tikai kā dziedātāja un mūziķe, bet Bjorka kā tēls.
Laikam jau visvairāk mani fascinē viņas lielā iekšējā (un arī ārējā) brīvība, tas, ka viņu nevar ielikt kaut kādos rāmjos, viņa ir neprognozējama – tāpēc saglabājas nemitīgs pārsteiguma moments, kas ir tik ļoti nozīmīgs radošā procesā. Bjorka nebaidās izskatīties neglīta, nebaidās būt nesaprasta.
1996. gadā Rīgā festivālā Rock Summer uzstājās arī Bjorka. Atceros, ka lija lietus un es ar savu ziepju kameru slepus mēģināju fotografēt uz skatuves notiekošo. Man ir saglabājusies viena fotogrāfija – tālumā redzama izplūdusi figūra, kurā laikam tikai es pati spēju saskatīt Bjorku.
Pavisam nesen Sestdienā bija ekskluzīva intervija ar viņu. Manuprāt, viena no sliktākajām intervijām, kādu jelkad esmu lasījusi. Jo žurnālistei neveidojās it nekāds kontakts ar Bjorku. Viņas runāja katra savā valodā. Žurnāliste nespēja izrāpties no klišejisma rāmjiem, spēja runāt vien par slavu un par Bjorkas dīvainībām.
Citāts no intervijas: ”Jā, un vēl viņai ir ļoti dīvaina loģika. Piemēram, par savu radošo procesu viņa saka: ”Mūzika man ir kā eksakta zinātne. Kā algebra.” Saprotiet, kā gribat.” Un kāpēc lai mūzika nebūtu kā algebra?
P.S. Vai tev arī ir kāds elks? Kāds populārs cilvēks, kas tevi iedvesmo?
Bērni-skaistākais, maigākais un apbrīnu bagātākais dzīves kumoss, kas sniedz mums neticamus piedzīvojumus, pārdzīvojumus un jūtu virpuļus.
Es darbā katru dienu satieku neskaitāmus bērnus no pirmajām klasītēm līdz vidusskolas vecumam un dažkārt gribās pajautāt-tev vecāki, bērniņ, vispār kaut ko ir mācījuši? vīzdegunīga attieksme pret saviem vienaudžiem, pasniedzējiem un skolas darbiniekiem viņiem ir ikdiena, bet laipnu vārdu izteikšana, vai palīdzēšana sola biedram ir smags pārbaudījums, ko uzlicis Dievs.
Bērnībā es uzaugu tēva darbnīcā- biju galdnieka meita. zēnu mājturības stundās ”izgriezu pogas” ne vienam vien puisim. mājās nebija ne lelles, ne citas mīkstās rotaļlietas vai kaudze Lego klucīšu. tādējādi ātrāk apzinājos dzīvi un nedzīvoju uz pūkainā mākonīša, kurš visas manas iegribas pienes man klāt. Man iemācīja dārza darbus, labo un slikto cilvēkos un pasaulē. Bet tagad, kad vīrietis jau sievietē ielaidis savu mīlas augli, jaunie vecāki jau sapērk neskaitāmu mantu kaudzi un tad brīnās, kur ir nauda pazudusi uņ kapēc bērns vai nepievēršs viņiem uzmanību.
Un tagad kad bērns sasniedzis savus 18, viņš nav ne mājās, ne skolā, bet kādā noplukušā garāžā, kur ar saviem draģeļiem svin kārtējo pastrādāto riebeklību. un tad vecāki vaino visus apkārtējosskolotājus, kas viņus nepieskata un neimāca labo un ļauno, kaimiņus, kas bļauj mīļajiem bērniņiem, kad tie apvemj visu trepju telpu un, protams, pat neiedomājas to satīrīt uut., bet lai paši vecākie ieskatītos spogulī un atzītu svau vainu- nekad.
Un jo jaunāka paaudze, jo trakāk, jo tur viss parādās, viņš dara tikai nedaudz trakāk, kā es savā jaunībā un tas vēl ir pieļaujami, jo es jau biju tāds pats viņa vecumā,tādēļ jau tā latiņa ar katru jaundzimušo krīt un krīt. Un tad jau vairs nebūs starpība ko mēs auklējam, savus bērnus vai no zooloģiskā dārza izbēgušus pērtiķēnus…
Beidzot pabeidzu savu somu,kuru noteikti varu saukt par savu “muuza darbu”-nekad neko taadu noteikti vairs neuztasiisu sava dziivee!Vienmeer gan saku,nekad nevajag teikt nekad,ko var zinaat,varbuut peec kaada laika uzsaaksu veel ko taadu!Es vienmeer saku,ka man patiik radosa darba process,ja arii neizdodaas,nekad nenozeeloju to ,ko esmu darijusi,jo katru reizi apguustu kaadu jaunu tehniku,izdomaaju kaut ko taadu,kas maaca mani dariit taalaak kaut ko ,kas ir vel sarezgiitaaks,veel gruutaaks darbs-un tas ir man kaa “saldais eediens”-maaciities,tiekties peec kaut kaa sarezgiitaaka.Laikam sajaa darbaa sapratu vienu-ar aadu straadat ir tiesaam loti gruuti,iipasi ja visu iznaak suut ar roku!
Sveika,jaukā,kura lasa šo rakstu! 🙂 Dzeru savu ikdienas kafiju ar saldējumu un aizdomājos par to,cik gan dīvaini tas ir, mēs savā dzīvē satiekam tik ļoti daudzus cilvēkus, daži uzkavējas ilgāku laiku, daži paziņu līmenī tā arī paliek, daži ir cilvēki, bez kuriem nemaz nevaram iedomāties savu dzīvi, bet reizēm pienāk mirklis, kad viss izsapņotais sabrūk kā ziepju burbulis un rodas jautājums – kādēļ gan viņš, kuru saucu par savu vīrieti vairs nav mans(?), "piederēs"kādai citai un šis aplis kādu laiku turpinās, protams,ir arī veiksmīgi gadījumi.Bet cilvēks jau cilvēkam nepieder…un no katrām sāpēm ir jāpaņem kaut kas sev…tik daudz domu un smagums..
Tiekoties ar kādu pirmo reizi, gribas atstāt pašu labāko iespaidu. Tieši tāpēc abi partneri noteikti kaut ko noklusēs vai pamānīsies. Lūk, ko nozīmē dažas vīriešu frāzes:
“Parast es ēdu veselīgi, bet šoreiz gribējās burgeri” – Visticamāk tā nav. Viņš vienkārši grib tevi pārliecināt par to, ka tas ir tikai viens izņēmums.
“Jā, “Sekss un lielpilsēta” es arī esmu skatījies” – Maz ir tādu vīriešu, kas patiesi ir seriālu skatījušies. Bet viņš noteikti grib rast ar tevi vairāk saskarsmes punktu.
“Es nekad šeit neesmu bijis” – Tikai pavadīju šeit pirmo randiņu ar savu bijušo. Bet tas bija sen…
“Es esmu izdzēris tikai vienu glāzi” – Šeit, jā. Bet tas, ka sir izdzerts mājās, neskaitās.
“Tev ir jānoskatās šī filma, tūlīt pat!” – Jā, var arī paskatīties. Bet patiesībā viņš vēlas, lai tu divas stundas pasēdi viņam blakus.
“Man nav auksti” – Ir auksti! Pat ļoti! Bet viņam taču ir jāizskatās kā varonim, kurš glābj sievieti no aukstuma ar savas jakas palīdzību.
“Visa mana ģimene ir lieliski cilvēki” – Tā domā viņš…
“Manas pēdējās nopietnās attiecības beidzās pirms gada” – Vai pirms nedēļas. Bet tev tas nav jāzina.
“Es samaksāšu” – Sirds dziļumos viņš gan vēlas, kaut varētu sadalīt maksājumu.
“Darbā viss ir labi” – Neviens normāls cilvēks neapspriedīs darbu pirmajā randiņā. Viņam laikam ir garlaicīgi un nav vairs par ko runāt.
“Brīvdienās es būšu aizņemts” – Šeit ir vairāki varianti: a) viņš tā saka, lai tu domātu, ka viņš ir ļoti aizņemts cilvēks; b) tu viņu neinteresē un viņš nezina, kā to pateikt; c) lai tu nedomātu, ka viņam nav draugu.
Avots: Cosmo.ru
Kamēr vēl tipogrāfijā žūst tinte no svaigi nodrukātajām lapām, kamēr vēl vāki nav apbružājušies veikalu plauktos, iepazīsties ar veikala Manilla pirmo plānotāju.
Pirmais, ko pamanīsiet ir 4 vāku dizaini – varat tos uztvert kā 4 gadalaikus vai 4 raksturu tipus, būtiskākais, ka katrs no mums varēs izvēlēties atbilstošāku savam stilam vai attiecīgā brīža noskaņojumam. Plānotāja iekšlapas gan mums visiem būs vienādas – ērtas, praktiskas un skaistas. Kreisajā lapā plānosim nedēļu, bet labajā – rakstīsim, sapņosim un skicēsim punktotā lapā, kuras malā atrodams arī nedēļas darbu saraksts. Nav aizmirsts arī par dažādiem citiem mazajiem labumiņiem, tādiem kā projektu plāns, sīkumu kabata, vārdadienu un svētku kalendārs. To visu paspilgtina akvareļu pludinājumi, Kaivas Narbutes kaligrāfiskie elementi un Manilla piešķirtā īpašā sajūta, ko var tikai tvert un baudīt.
Īsumā par svarīgāko:
Modē ir arī dažādas formas mākslīgie nagi no kantainiem līdz pat smalkai mandeļu formai, bet ne tik gari kā agrāk.
Arī mūsu Cosmopolitan modes un skaistumkopšanas redaktore Dace Krieviņa-Bahmane ļāvās salona Wellslim nagu speciālistes Elgas Kalniņas radošajām idejām. Kā stāsta Dace, "Mani nagi pārtapa īstā mākslas darbā – vispirms tika noklāti nagu gali melnā krāsā, tad Elga ar smalku otiņu uzgleznoja dzeltenus ziedus, tie tika novietoti uz katra naga citā vietā. Saliekot visus pirkstus kopā, ziedi veidoja vienotu kompozīciju."
Aplūko to foto galerijā!
Noteikti visiem zināms ir apavu dizainers Kristiāns Labutēns, kurš cītīgi darbojas modes pasaulē. Lielākā daļa cilvēku atpazīst viņu pēc ģeniālās idejas radīt apavus ar sarkanu zoli un augstpapēžu kurpes. Jā, tas bija viņa darbs!Nav šobrīd iedomājama dzīve bez augstpapēžu kurpēm…. Bet ar ko nagi ir sliktāki? Šajos manikīros ir izmantots tieši tāds pats princips: tiek izmantotas divas krāsas, kuras ir saskaņotas savā starpā. Labutēna nagu lakas, tāpat kā dizainera modelētie apavi, atradīsies visaugstākajā cenu kategorijā – nagu lakas pudelīte maksās aptuveni 50 ASV dolārus, bet tas nenozīmē, ka ar citām nagu lakām sanāks sliktāk.
2012. gadā vienā no ceremonijām dziedātāja Adele parādījās uz sarkanā paklāja ļoti izteiksmīgā un piesaistošā manikīrā. Modes dāmas ļoti ātri šo ideju arī iegaumēja un sāka viena pč otras veidot tādus…
Šobrīd manikīru stila «Labutēns» ir pāršalcis popularitātes vilnis un tas tikai pieņemas spēkā. Lūk, tev idejas lai izskatītos tāpat kā kāda no šīm modes dāmām. Izskaties mirdzoši un apbur apkārtējos!
Vienīgais trūkums dizainera radītajās idejās manikīram – tās visas ir paredzētas jau diezgan gariem nagiem. Īso nagu īpašniecēm šie varianti nederēs, bet kā saka – Ja nemēģināsi, tad nezināsi! Iespējams ir vērts pamēģināt un vienmēr var jau izmantot speciālo nagu lakas noņēmēju, lai atbrīvotos no neveiksmīga manikīra. Koptas rokas un kājas nav iespējams iztēloties bez kvalitatīva manikīra un pedikīra, tādēļ seko līdzi jaunākajiem modes kliedzieniem!
Manikīra un pedikīra meistari pirmdien, 23.novembrī, no plkst.9 līdz 10 pie Saeimas ēkas Rīgā piketā pieprasīs atļauju atsākt darbu, kas aizliegts ārkārtējās situācijas laikā, informē piketa organizatore Anastasija Rozonova.
Skaistumkopšanas nozares pārstāvji vēloties pierādīt, ka var nodrošināt drošu vidi klientam un meistaram manikīra un pedikīra procedūras laikā.
“Lai to nodrošinātu, mums ir viss nepieciešamais – sejas maskas, cimdi, atdalošie ekrāni, pietiekamā platība, kā arī visu instrumentu un virsmu dezinfekcija. Lūgsim atļaut mums atsākt darbu, izpildot un ievērojot visus drošības pasākumus,” piketa mērķus ieskicēja Rozonova.
Nozares pārstāvji piketā gribot pastāstīt, kā visas drošības prasības pakalpojuma sniegšanas laikā tiek nodrošināti. Plānots, ka pasākumā piedalīsies ap 50 cilvēku.
Rīgas domē aģentūrai LETA apliecināja, ka piketa norise ir saskaņota. Arī domē pieteiktais pasākuma dalībnieku skaits ir 50.
Jau ziņots, ka valdība nolēma uz ārkārtējās situācijas laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.
Šogad ir ļoti grūti izvirzīt kādu vienu aktualitāti nagu dizainā. Tā vien liekas, ka stilīgs ir viss. Viena raksturīga iezīme gan ir… nekādi garie nagi. Īsi, kopti nadziņi ar interesantu manikīru. Ģeometrija, franču manikīrs, ziedu raksti, asimetrija, metāls, dažādi toņi… Lai ko arī tu darītu ar saviem nagiem – tu būsi trendā! Iedvesmojies!
Rakstu iesaka – 
Jauno gadu sagaidi spoži un pārliecinoši – lūk, sešas manikīra idejas, kas piestāvēs gadu mijai.
1. Zaļi ar zelta franču manikīra galiņiem.
1. Uzklāj divas kārtas zili-zaļas nagu lakas.
2. Izmantojot tievu otiņu, iemērktu zelta nagu lakā, sāc no vienas naga puses un uzkrāso tievu līniju līdz pusei.
3. Izmantojot to pašu otiņu, pabeidz līniju, sākot no otras naga puses.
4. Pabeidz, uzklājot caurspīdīgo nagu laku.
2. Mirgojošās zvaigznes.
1. Uzklāj divas kārtas tumši sarkanas nagu lakas.
2. Izmanto tievu otiņu, iemērktu baltā nagu lakā, un uzzīmē mazu vertikālu līniju uz naga.
3. Izmantojot to pašu otiņu, uzzīmē horizontālu līniju perpendikulāri pirmajai. (šai līnijai vajadzētu būt 3 reizes īsākai, kā pirmajai).
4. Uzzīmē īsu līniju diagonāli pāri viduspunktam.
5. Uzzīmē vēl vienu diagonālu līniju otrā virzienā, lai pabeigtu zvaigzni.
6. Izmanto kādu kociņu, iemērktu tajā pašā baltajā nagu lakā, lai uzzīmētu baltus punktiņus apkārt lielajai zvaigznei.
3. Jaukās sniegpārsliņas.
1. Uzklāj caurspīdīgu nagu laku, kā pamatu.
2. Izmanto tievu otiņu, iemērktu baltā nagu lakā, lai uzzīmētu 3 līnijas un naga.
3. Uzzīmē mazus V burtiņus katras līnijas galā.
4. Uz dažiem nagiem uzzīmē lielāku sniegpārsliņu, lai pamainītu kopējo izskatu. (uzzīmē horizontālu līniju un tad ‘X’ pāri vidum. Tad uzzīmē mazus ‘V’ burtiņus galos).
5. Uzzīmē sešstūri, savienojot visas sniegpārslas līnijas.
6. Pievieno mazus punktiņus starp visām sešām līnijām.
7. Pagaidi, kamēr nožūst baltā nagu laka un uzklāj caurspīdīgo, lai nagi būtu super-spīdīgi.
4. Metāliski ar matētiem galiņiem.
1. Nokrāso nagus sudraba krāsā.
2. Uzzīmē horizontālu līniju pāri nagam mazliet augstāk par kutikulu. Izmanto tievu otiņu, iemērktu tumši zilā nagu lakā.
3. Izkrāso apakšējo daļu tajā pašā tumši zilajā krāsā.
4. Uzklāj matējošu virskārtu pāri tikai tumši zilajai daļai.
5. Lampiņu virtenes manikīrs.
1. Uzklāj divas kārtas tumši zaļas nagu lakas.
2. Izmantojot tievu otiņu , uzzīmē sudraba līniju, lai izveidotu virteni gaismiņām. (Vari būt radoša un uzzīmēt virteni kā vēlies, piemēram, ar cilpu vai tikai mazliet izliektu).
3. Uzliec mazus līmes punktiņus, kur vēlies, lai būtu gaismiņas.
4. Uz līmes punktiņiem uzliec dažādu krāsu kristāliņus.
6. Divu toņu gliteri.
1. Uzklāj divas kārtas tumši sarkanas nagu lakas.
2. Uzklāj virskārtu, lai spīdumiem ir, kur pielipt, un uzreiz uzber sarkanus spīdumus.
3. Uzber arī gaiši rozā spīdumus pirms virskārta ir nožuvusi. Pamaini vietas, kur ber spīdumus, interesantam dizainam.
4. Ar mazu, sausu otiņu notīri spīdumus, kas nav pielipuši.
5. Uzklāj vēl vienu kārtu virskārtas, lai nagi būtu super-spīdīgi.
Rakstu sagatavoja Keita Rudzinska
Es uzaugu ar tēti. Tas pavisam noteikti ietekmēja to, kā es uzvedos un izturos pret citiem. It īpaši pret vīriešiem. Lūk, kā manas tuvās attiecības ar tēti palīdzēja man romantisko attiecību jomā:
Es neesmu pārlieku sentimentāla. Man patīk romantika, bet es esmu diezgan vienaldzīga pret pārlieku lielu centību no vīrieša puses. Materiālās vērtības man nav svarīgas. Man svarīgas ir „mazās ikdienas lietiņas”, kas liek man priecāties. Ja vīrietis saka, ko patiesi domā un dara, ko saka, tad es esmu apmierināta.
Es saprotu, ka arī vīrieši var būt jūtīgi (un man tas patīk). Mans tētis ir viens no jūtīgākajiem vīriešiem, ko zinu. Es varu viņam uzdāvināt dāvanu vai kartīti, un nav svarīgi, cik nesentimentāla tā būs, viņš apraudāsies. Tas pat ir mazliet smieklīgi, bet mīļi. Uzaugot ar viņu, es sapratu, ka arī vīriešiem ir jūtas (pat, ja viņi negrib to atzīt).
Es vienmēr cenšos uz visu skatīties no vīrieša skata punkta. Man tas ir mazliet vieglāk, jo es uzaugu mājā, kur biju vienīgā sieviete. Es mazliet labāk redzu to, kā vīrieši redz pasauli.
Mīlestība mēdz būt dažādās formās. Vīrieši ir tikpat dažādi un unikāli kā sievietes, un arī viņu mīlestība ir atšķirīga. Mīlestība ne vienmēr izskatās tā, kā es domāju, ka tā izskatīsies. Un es esmu bijusi attiecībās ar vīriešiem, par kuriem es agrāk vispār nebiju iedomājusies.
Visi vīrieši nav šausmīgi – viņi vienkārši nav perfekti. Jā, tur, ārā, ir arī ļooooti slikti vīrieši. Es patiesi neatbalstu sliktu izturēšanos pret apkārtējiem un vardarbību. Bet no otras puses, pasaulē ir arī daudz ļoti labu vīriešu, kas netiek pienācīgi novērtēti. Jā, arī viņi dažkārt mēdz „savārīt ziepes”, tāpēc es viņiem vienmēr dodu brīdi atgūties un nomierināties.
Arī brīnišķīgiem vīriešiem sievietes šķiet nesaprotamas. Un viņi tam nevar līdzēt! Pat jaukākais un labākais vīrietis var apjukt no sarežģītās sievietes dabas. Tas nenozīmē, ka viņi mūs vairs nemīl. Tas nozīmē, ka viņi vienkārši nesaprot netiešus mājienus un piezīmes.
Es zinu, ko esmu pelnījusi, jo es uzaugu ar lielisku piemēru. Mani audzināja ne vien par spēcīgu un patstāvīgu sievieti, bet arī par tādu, kura attiecībās ir pelnījusi labāko. Viņš man parādīja to, kas man var piederēt, ko es varu iegūt, un deva man cerību, ka tas patiesi ir iespējams. Tieši tāpēc es ātri pārtraucu attiecības ar kādu, ja jūtu, ka netieku pienācīgi novērtēta.
Esmu mīloša, bet ne prasīga. Man tētis vienmēr teica, ka, lai es būtu pilnīga, man nav vajadzīgs vīrietis. Es esmu viena no mīlošākajām draudzenēm, bet man ir vajadzīga arī personīgā telpa un neatkarība. Es ticu, ka nav nekā labāka, kā divi cilvēki, kuri labprātāk pavada laiku vienatnē, bet izvēlas pavadīt laiku ar kādu kopā.
Es cenšos pārlieku neanalizēt attiecības, jo zinu, ka vīrieši to nedara. Nav jēgas sevi mocīt par katru sīkumu, ja partneris vispār par to nedomā. Daudzi vīrieši dzīvo loģiski un vienkārši, tāpēc es cenšos nespraukties iekšā katrā viņu darbībā ar saviem niekiem. Arī man viss ir vienkārši: ja mani kaut kas patiesi satrauc, es par to runāju. Tieši un bez mājieniem.
Es mīlu spēcīgi un cenšos saglabāt savas prioritātes. Tētis mani vienmēr ļoti mīlēja un pārliecinājās par to, lai viņa bērni ir pirmajā vietā. Viņš man ir labs piemērs, un es sapratu, ka man attiecībās ir jāiegulda sevi visu un ka nedrīkst ieciklēties uz sīkumiem. Man ir svarīgi tas, kā kāds pret mani izturas, nevis, cik daudz naudas viņš manis dēļ var iztērēt. Vīrietis var man teikt visus saldākos vārdus, bet tam nav nozīmes, ja viņš to neatspēko ar darbībām.
Avots: Bolde.com
Vakar ievēroju draugiem.lv to fīču ar karti, kurā var redzēt, kur mani draugi svinēs Jāņus. Nevienam nav jāzvana un jāprasa – viss skaidri redzams. Un, ja pēkšņi kļūst garlaicīgi, zināms, pie kā un uz kurieni var doties ciemos.
Es šogad izvēlējos svinēt Jāņus divatā ar draugu. Jo man ir sajūta, ka mēs pārāk maz laika pavadām divatā. Tikmēr, kamēr rakstīju maģistra darbu, es patiešām gribēju būt viena. Tā bija vieglāk koncentrēt uzmanību un varēju apmierināt savu vajadzību pēc pilnīga klusuma rakstīšanas laikā. Pēc aizstāvēšanās biju aizbraukusi uz nedēļu – un atkal nācās izlīdzēties ar telefona zvaniem.
Es domāju, ka diviem cilvēkiem vajag katram savu personiski aktīvo dzīvi. Lai ir, ar ko dalīties un pārrunāt tad, kad satiekas. Tad abas dzīves papildina viena otru, mēs mācamies viens no otra un attiecības ir kā miera osta, kur var rast sapratni, atbalstu, mīļumu. Bet, ja telefona sarunas laikā es nespēju nolikt klausuli, tad, iespējams, kaut kas jāmaina. Tāpēc tad, kad atbraucu uz Latviju, man bija skaidrs, ka vēlos palikt divatā.
Izlēmām, ka brauksim uz Raiskumu izdziedāties Paula dziesmas un pēc tam paliksim kādā viesu namā. Pavisam vienkārši. Varbūt pagūsim izrunāt visu neizrunāto un izjust neizjusto, kas šai laikā sakrājies.
Dziesmu svētkos esmu piedalījusies tikai vienu reizi. Tie bija skolēnu Dziesmu svētki, un notika pirms kādiem desmit, ja ne divpadsmit gadiem. Atceros – tas bija neaizmirstams piedzīvojums vairāku dienu garumā. Mēģinājumi, koncerti, ballītes, tusiņi – un viss ar dziesmām un dziedāšanu. Šogad Dziesmu svētkos gan esmu tikai skatītāja lomā.
Brīžiem jau mani pārņem tāda balta skaudība un ļoti gribas būt starp dalībniekiem, dziedāt (tāpat kā toreiz) uz lielās Dziesmu svētku skatuves, iet gājienā un ar prieku un tādu iekšēju lepnumu staigāt tautastērpā (lai visi redz, ka arī es esmu piederīga šim lielajam notikumam).
Nu jau vairākus gadus korī nedziedu, dažreiz vien uzdziedu sava prieka pēc. Bet skolas laikā mums bija fantastisks koris, kurā dziedāja arī daudzi, kas skolu jau sen bija beiguši (es arī biju starp viņiem). Koris bija kā tāda liela ģimene, mēs ne tikai dziedājām, bet arī atpūtāmies kopā. Bijām nešķirami gan koncertos, gan tusiņos. Tagad gan nekādi nevaru saņemties sākt dziedāt kādā citā korī, jo tā, kā bija toreiz, vairs nebūs nekad.
P.S. Un kā ir ar tevi? Vai esi Dziesmu un deju svētku dalībniece vai tikai skatītāja?
Tagad arī es esmu piedzīvojusi to drausmīgo sajūtu, kas pārņem, kad tevi apzog. Un tā pa īstam apzog. Vakardiena bija viena no manām visdīvainākajām dienām pēdējā laikā. No rīta mājai, kurā atrodas mūsu birojs, aizdegās jumts. Taču vakarā aplaupīja manu mašīnu, izsita tai stiklu un pilnībā nozaga visas manas un mana drauga mantas, kas tajā atradās.
Tagad, kad pagājusi nakts, es pat vairs īsti nezinu, kas man kremt visvairāk. Laikam jau vislielākās sirdssāpes sagādā tas, ka kāds svešinieks ir rakājies par tev mīļām mantām un atņēmis tev tās, kaut pašam nemaz tās nav vajadzīgas. Nu labi – nauda paliek nauda, bet, iedomājoties, kā tas cilvēks, kas man šo skādi nodarījis, šodien manā mp3 pleijerī klausās manu mīļāko dziesmu izlasi, fotoaparātā skatās atvaļinājuma bildes vai izpēta, kas ir manā kosmētikas maciņā, man tiešām no dusmām un skumjām sariešas acīs asaras. Nu kam viņam mani maģistra darba materiāli, kuros es pus gadu dienu no dienas esmu pasvītrojusi sev svarīgās rindkopas un nepieciešamās vietas!? Nu kam viņam mani Cosmo.lv lapas iesāktie projekti? Un manas puiša fotogrāfijas?
Lūk, meitenes, tā ir patiešām pretīga sajūta. Apzināties, ka izķidā tavas mantas, izvēlas vērtīgāko un pārējo izmet miskastē. Turklāt varu saderēt, ka patiesībā tās pašas mīļākās lietas zagļiem nemaz nešķiet tik dārgas. Protams, visus dokumentus jau ir iespējams atjaunot, atslēgas nomainīt, drēbes un apavus nopirkt, bet veco, mierpilno un harmonisko sajūtu jau neatgriezīsi – laiks saprast, ka ne visi cilvēki pasaulē ir jauki. Taču uz visu var lūkoties arī no pozitīvās puses – laikam jau man jābūt pateicīgai, ka tie nelieši vismaz manus vecos zābakus bija atstājuši. Sak, jaunās futbola kedas un skriešanas apavus savācam, tu vari turpināt staigāt ar pērnā gada zābakiem. 🙂
Zinu, ka nav prāts mūsdienās kaut ko tādu atstāt mašīnā. Es to godavārds darīju pirmo reizi. Uz zvēru, ka tā bija arī pēdējā. Un silti jums iesaku, mīļās lasītājas, nekad, nekur un neko savās automašīnās neatstāt. Un sargāt sev mīļās lietas, jo, tikai tad, kad tās pazūd, mēs saprotam, cik daudz visi šie sīkie nieciņi mums tomēr nozīmē.
Lai jums brīnišķīga diena!
Anda
Sastāvdaļas – mango, čili pākstis, kartupeļi, seleriju kāti, burkāni, saldais krējums, garneles, citrons, sviests, kinza, sīpoli, sāls, pipari.
Pagatavošana.
Garneles apslaka ar citronu sulu, pievieno sakapātu svaigu čili un kinzu. Marinē vienu stundu. Kartupeļus, burkānus, sīpolus un seleriju kātus notīra, sagriež vidēji lielos gabalos, pannā sviestā apcep. Nomizotus, sagrieztus mango, lai tie nezaudē krāsu, pievieno beigās. Vēl brīdi pasautē. Pielej nedaudz saldā krējuma, virumu sablendē. Garneles cep sviestā – pusminūti no katras puses. Liek zupā, rotā ar kinzu un ceļ galdā.
Brīvu, skaistu tērpu plūdumu Mango ir panākuši, pateicoties viegliem, gaisīgiem audumiem, tajā pašā laikā saglabājot miksētas un kombinētas audumu un stilu proporcijas, lai sasniegtu modernu galarezultātu. Kolekcijā atradīsi gan garus, gan īsus zīmuļveida svārkus, kas piešķirs īpašu jutekliskumu tavam izskatam. Vīriešu sporta apģērba detaļas tiek kombinētas ar klasiku. Vienlaicīgi tiek miksētas A silueta un brīvas, krītošas auduma formas, veidojot kontrastu. Tīrais modernistu izskats īpaši atspoguļojas izmantotajā krāsu paletē. Krāsu bloki – spilgti citrondzelteni un zaļi piparmētras toņi piešķir optimistisku gaisīgumu, savukārt arbūzu rozā, dažādi krēmkrāsas un gaiši brūnie toņi piešķir kolekcijai piešķir īpašu luksusa garšu. Kolekcijas veidošanā piedalījusies arī ASV populārā modele un TV seja Olīvija Palermo.
Šajā sezonā vērojama acīmredzama pāreja no ideāli ķermenim piegulošiem modeļiem uz lielizmēra T-krekliem un brīvi krītošām blūzēm, formīgām kleitām un grafiskiem rakstiem. Tomēr, neatkarīgi no tā, ikkatrs apģērbs Mango veikalā jau pa gabalu izstaro sievišķību – tieši to, kas tev šopavasar nepieciešams!
Veikalu plauktos atspoguļotas 50-to un 60-to gadu modes tendences, spilgtie toņi – lillā, smaragdu zaļais, dzeltenais, sarkanais, kas padara kolekciju īpašāku un izteiksmīgāku. Mēs jaunajā kolekcijā atradām daudz apģērbu, bez kuriem stilīgai meitenei šopavasar neiztikt. Turklāt jau otro sezonu Mango mīl arī pazīstamā modele un aktrise Milla Jovoviča.
Aizej uz Mango veikalu un pārliecinies pati!
Vairāk informācijas par jauno kolekciju meklē www.mos.lv.
“Man šķiet, ka visiem bērniem garšo vafeles,” spriež Rimi Bērniem bērnu lietu eksperte Sāra Smildziņa un piebilst, ka arī pati prot pagatavot vafeļu mīklu. Tas ir vienkārši! Viņa kopā ar māsu Lību un brāli Klāvu atklāj jaunas vafeļu receptes – no mandeļu, ķirbju, kukurūzas miltiem un pat no frī kartupeļiem!
“Parasti vafeļu receptes ir diezgan vienkāršas, tāpēc iesaku tās iemācīt bērniem un ierādīt, kā droši apieties ar vafeļu pannu,” rekomendē Lība Smildziņa, Rimi Bērniem garšas eksperte. Viņa norāda, ka vafeļu mīklu var pagatavot arī iepriekšējā vakarā – tad pat darba dienas rītā var celt galdā siltas vafeles, kā arī paņemt tās līdzi uz skolu pusdienu kārbiņā.
Zināšanai
Receptes paredzētas cepšanai mīksto jeb beļģu vafeļu pannā.
Frī kartupeļu un siera vafeles
“Vafeles no frī kartupeļiem un siera ir laba izvēle, kad ciemos nāk draugi – tādas var viegli un ātri pagatavot. Ideāli garšo ar svaigiem salātiem, krējumu, bekonu, laša fileju – būtībā ar visu, kas vien pašiem garšo,” iesaka Rimi Bērniem jauniešu lietu eksperts Klāvs Smildziņš.
Nepieciešams:
Gatavošana
Saldētos kartupeļus atlaidini aptuveni 10 minūtes. Uzkarsētā vafeļu pannā bagātīgi liec kartupeļus. Pa virsu uzber sieru. Cep vafeles zeltaini brūnas.
Mandeļu un ķirbju miltu biezās vafeles
“Mana mamma visvairāk slavē šīs vafeles,” norāda mazā Rimi Bērniem eksperte Sāra.
“Ķirbju miltu dēļ: šie veselīgie milti ir jaunums tirgū – vafeles iegūst zaļganu nokrāsu, un tas izskatās forši,” papildina Lība, uzsverot, ka šīs vafeles garšos arī tiem, kas no ķirbjiem parasti atturas.
Nepieciešams:
Gatavošana
Uzkarsē pienu, pievieno sviestu. Olām pieber cukuru, miltus, cepamo pulveri, sodu. Mīklu rūpīgi samaisi, pielej siltu pienu. Vafeles liec cepties uzkarsētā pannā.
Kukurūzas miltu un lazdu riekstu krēma vafeles
“Šīs ir pavisam labas vafeles!” īsi komentē Rimi Bērniem eksperte Sāra Smildziņa. Viņa šīs šokolādīgās vafeles iesaka ēst ar saldējumu, saldētām ogām vai svaigi vārītu augļu ievārījumu. Citi eksperti piebilst, ka šīs vafeles labi sader ar putukrējumu un lieliski garšo arī bez piedevām.
Nepieciešams:
Gatavošana
Olas sakul ar jogurtu un lazdu riekstu krēmu. Pievieno kanēli, eļļu un mīklu rūpīgi samaisi. Pieber abu veidu miltus un samaisi vijīgā masā. Vafeles liec cepties iepriekš uzkarsētā pannā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums nav saskatījis Ētikas kodeksa pārkāpumus deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) izteikumos Saeimas debatēs par Civilās savienības likumprojektu, aģentūra LETA noskaidroja komisijā.
Šodienas sēdē deputātu vairākums nekonstatēja nevienu Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumu deputāta Kiršteina rīcībā, informēja komisijas pārstāvji.
Komisija pērnā gada nogalē nolēma ierosināt Ētikas kodeksa iespējamā pārkāpuma lietu par Kiršteina izteikumiem 15.decembra parlamenta sēdē, piedaloties debatēs par Civilās savienības likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Iesniegumu par Nacionālās apvienības politiķa rīcības izvērtēšanu iesniedza “Progresīvo” parlamenta frakcijas pārstāvji.
Kiršteins debatēs runāja par valodas lietojuma mainīšanos, iekļaujot vārdus “nēģeri”, “pederasti” un “žīdi”. “Progresīvo” ieskatā, deputāta runa bijusi aizskaroša, lietojot apvainojošus un ar Saeimas cieņu nesavienojamus vārdus.
“Progresīvo” ieskatā, Kiršteins ar savu rīcību pārkāpa Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7.punktu, kas nosaka, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. Tāpat opozīcijas politiķi pauda nostāju, ka esot pārkāpts kodeksa 16.punkts, kas paredz, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli un 18.punkts, kurš nosaka, ka deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
Nepieciešams (2 porcijas)
1,5 tējkarotes melnās tējas
250 ml ūdens
Nogatavojies persiks
2 tējkarotes brūnā cukura
8-10 ledus kubiņi
2 mandarīni
Rotāšanai
2 citrona šķēlītes
Brūnais cukurs
Pagatavošana
– Uzvāra ūdeni, aplej tēju un atstāj piecas minūtes ievilkties. Tad tēju izkāš caur sietu, pieliek cukuru un atdzesē.
– Nomizo persiku un pārdala uz pusēm, izņem kauliņu.
– No Mandarīna izspiež sulu.
– Mandarīnu tēju pasniedz lielajās tējas glāzēs un katrā glāzē ieliek 3-4 ledus gabaliņu, tiem pārlej mandarīnu sulu, ieliek persiku pusītes un visam pārlej atdzesēto tēju.
– Glāzi vari izrotāt ar citrona šķēlīti, kurai uzkaisīti cukura kristāli.
Lai labi garšo!
Autors: Dieviete.lv
Ja tu vēlies ģimeni un draugus palutināt ar kādu pašgatavotu kārumu un vairot Ziemassvētku sajūtu, izvāri mandarīnu ievārījumu!
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Mandarīnus nomizo, sadala daiviņās un notīra baltās stiegriņas.
Mandarīnu mizas liek katlā ar verdošu ūdeni un 5 minūtes vāra. Pēc tam miziņas pārber sietā, notecina un sagriež tievās strēmelēs.
Sagatavotās daiviņas sagriež gabaliņos, izņem sēkliņas un pārliek marlē.
Mandarīnus ieber katliņā, pieber cukuru, pielej glāzi ūdens un uzvāra. Tiklīdz sīrups sāk vārīties, pievieno miziņas, iekarina maisiņu ar sēklām (tas veicinās ievārījuma saželēšanu) un turpina vārīt vēl 45 minūtes.
Kad sīrups sāk želēt, maisiņu ar sēklām izņem laukā, ievārījumu labi samaisa.
Pēc tam ievārījumu iepilda burciņās, atdzesē un aizvāko.
Autors: Dieviete.lv
Pēdējā laikā par populāru veidu, kā atpūsties no ikdienas steigas, ir kļuvusi mandalu krāsošana. Tagad krāsojamās grāmatas vairs nav tikai bērnu aizraušanās, bet arī iespēja pieaugušam cilvēkam atbrīvot prātu.
Kāds atpūtina prātu, nodarbojoties ar meditāciju, kāds – ar jogu, bet tie, kam šādi vingrinājumi neiet pie sirds, var izmēģināt krāsošanu. Tas ir efektīvs prāta treniņš, kas darbina abas smadzeņu puslodes – izvēloties savai gaumei un noskaņojumam atbilstošākos toņus, cilvēks koncentrējas uz krāsām un ļauj prātam atpūsties no ikdienas rūpēm un problēmām.
Arī mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Blūms-Blūmanisjeb Kašersvakarus pavada, krāsojot mandalas digitāli – savā Samsung Tab S4 planšetdatorā.
“Aizsāku to ļoti nemanāmi. Vakaros, sēžot pie televizora, ieslēdzu savu planšeti, atvēru lietotni “PENUP”, un sāku krāsot. Pat nepamanīju, ka esmu izkrāsojis jau vairākas lapas un jūtos atpūties! Pēc krāsošanas jūtu, ka pazūd satraukums par darbiem un rodas jauna iedvesma. Tagad jau es to daru katru dienu, jo ērti varu paņemt līdzi savu Tab S4. Planšetdators ir aprīkots ar S Pen irbuli, kas ļauj precīzi izkrāsot pat vissīkākās detaļas, izvēloties nepieciešamo otiņas vai zīmuļa izmēru un jebkuru krāsu no plašās paletes,” stāsta Kašers.
Krāsojot mandalas vai kādus citus attēlus, katrs neapzināti izvēlas krāsas, kas raksturo viņa tā brīža noskaņojumu, tāpēc krāsošana var kļūt par veidu, kā ne tikai atpūsties, bet arī izprast sevi. Samsung ir apkopojis dažādu krāsu nozīmes.
Zilā krāsa
Zilā krāsa tiek uzskatīta par uzticamības, pastāvības un apņēmības krāsu, kas nomierina. Savukārt elektrozilais vai tirkīzs ir dramatiskas un dinamiskas krāsas, kas uzmundrina. Zils nepiepūlē acis un atvieglo to koncentrēšanos, ja attēli un objekti izvietoti uz zila fona.
Zaļā krāsa
Zaļā ir dabas pasaules krāsa, kas ir ideāls fons interjera dizainam, jo mēs esam pieraduši redzēt to visur. Dabā sastopami neskaitāmi zaļie toņi, sākot no tumšiem meža toņiem līdz laima spilgtajam, Pastāv uzskats, ka zaļais ir nomierinošs un atsvaidzinošs, kā arī ļauj acīm vieglāk uztvert priekšmetus, uzlabo redzi.
Dzeltenā krāsa
Dzeltenā krāsa simbolizē optimismu, gaišumu un laimi, kā arī rosina uz radošumu. Šī krāsa aktivizē atmiņu un pievērš uzmanību.
Oranžā krāsa
Oranžā krāsa ir tuva sarkanā radiniece, tā rada vairāk pretrunu nekā jebkura citas krāsas nokrāsa. Oranžs izstaro siltumu un enerģiju. Lai arī oranžs ir mazāk aktīvs par sarkano, tas stimulē skābekļa piegādi smadzenēm, kā arī veicina uz garīgu aktivitāti.
Sarkanā krāsa
Pazīstama kā enerģijas stimulants. Sarkanā krāsa visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Tā simbolizē dinamiku, trauksmi un kustību. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina, kā arī stimulē vielmaiņu.
Violetā krāsa
Violetā jeb lillā krāsa iemieso sevī līdzsvaru starp sarkano aktivitāti un zilo mieru. Lillā ir izteikta polarizācijas krāsa, un tā vai nu patīk, vai ne.
Baltā krāsa
Baltā krāsa reprezentē tīrību un neitralitāti. Ārsti nēsā baltus halātus, līgavas parasti izvēlas baltas kleitas, un balts žogs ieskauj drošas un laimīgas mājas. Šī krāsa var reprezentēt augsto tehnoloģiju vienkāršību un medicīnisko preparātu drošību un tīrību.
Melnā krāsa
Melnā krāsa ir autoritatīva un spēcīga, tā var izraisīt spēcīgas emocijas, ja tiek lietota pārlieku lielos laukumos. Klasiska apģērbu krāsa, kas padara valkātāju vizuāli tievāku. Mākslā un jo īpaši glezniecībā ir pieņemts melno neuzskatīt par krāsu, jo tā rodas, sajaucot visus krāsu toņus kopā, un dabā vienmēr ir ar kādas citas krāsas pieskaņu.
Autors: Samsung
Mančesteras vadošās skaņu ierakstu izdevniecības kolektīvs – Manchester Underground Music (MUM) ķēries pie pamatīga darba jau šī gada sākumā. Dažu 2013.gada mēnešu laikā leibls ir izdevis vairākus singlus tech un deep stilos, kas iekļuvuši pārdošanas topos. Un 11.martā, ikgadējās Maiami Ziemas mūzikas konferences priekšvakarā, kompānija savā sarakstā ir prezentējusi jaunus māksliniekus – Bogdana Tarana un Maksa Lomova duetu no Latvijas – Taran + Lomov.
Izdevuma pavadošajos materiālos teikts, ka MUM ir gandarīti izdot jaudīgo “Barbarella EP” ar trīs satriecošiem oriģinālajiem trekiem, ka pastiprināti ar dažādiem remiksiem, tajā skaitā arī no leibla rezidenta, tehno producenta Nika Ferala. Treki uz EP variē no deep līdz tech, un parāda klausītājam košas un plašas peizāžas no citām galaktikām, ieskaitot smilšaino tuksnesi “Mars”, kas MUM kolektīvam iepatikusies visvairāk.
Skaņdarba “Mars” video: www.youtube.com/watch?v=-o5oZJC5hKw
Noklausīties “Barbarella EP”: www.soundcloud.com/bogdan-taran/sets/taran-lomov-barbarella-ep-mum
Iegādāties “Barbarella EP”: www.beatport.com/release/barbarella/1049969
Man nevajadzētu rakstīt blogu ceturtdienās, jo tas ir uzreiz pēc Dombura "Kas notiek Latvijā?". Man pēc tam vienmēr ir, ko teikt. Bet šeit, manuprāt, to darīt nevajadzētu, jo man radies iespaids, ka piedalīšanās sabiedriski politiskajā dzīvē interesē ļoti nedaudzas cosmo.lv lasītājas.
Šī interneta lapa ir vieta, kur meitenēm un dāmām izrunāties un izlasīties par visu sievišķīgo, kas aktuāls dzīvē. Tradicionāli politika pie tā netiek pieskaitīta. Tāpēc arī žurnālā tu nekad par to nelasīsi. Taču es domāju, ka piedalīšanās sabiedriski politiskajā dzīvē vismaz informētības līmenī tomēr ir katras jaunas un domājošas sievietes aktualitāte.
Ja es par to neinteresētos, man nebūtu ne informācijas, ne viedokļa. Ja man nav informācijas, tad es nevaru zināt, kādas ir iespējas ir uzlabot savu dzīvi vai cīnīties pret tiem, kas mani apdraud – vai tas ir mans finanšu stāvoklis (inflācija), vai mana brīvība (demokrātiskie principi), vai vērtības (nemelot, negvelzt muļķības, izturēties pret cilvēkiem ar cieņu). Ja es nemāku uzlabot savu dzīvi vai cīnīties pret tās apdraudētājiem, tad es nevaru būt ar dzīvi apmierināta, jo man vienmēr kaut kas nepatiks.
Vakar Domburšovā kāds labi pateica – ka tauta ir pārāk toleranta, tāpēc jau tās kalpi var atļauties visu. Es vēl piebilstu, ka cilvēki tiešām necīnās par savām interesēm – gan baidās, gan ir piekusuši no sadzīves kreņķiem.
Nu labi, neizplūdīšu pārāk savās pārdomās. Es šoreiz esmu ļoti atklāta, tāpēc gribētu dzirdēt arī Tavas domas – vai sabiedriski politiskajai dzīvei ir nozīme tavā dzīvē? Vai tu vēlies tajā iedziļināties? Ja tu padalītos ar savu viedokli, man būtu vieglāk izlemt, vai šad un tad uzrakstīt vismaz kaut kādas pārdomas par notiekošo un padiskutēt ar Tevi, vai labāk tomēr pieslieties tradicionālajam viedoklim, ka jaunas sievietes un sabiedriski politiskā dzīve nav savienojamas?
Ir vakars. Es neguļu,bet draugs jau aizmidzis blakus.. Šis vakars bija sāpīgs,ļoti,ļoti…. sen šitik nelabi nebiju jutusies. Draugs atnāca mājās no darba,runājām par to,kārtējais strīds izvērtās par darba samaksu,viņa šefiem utt..pateicu savas domas. Viņu tas sadusmoja,jo viņam ļoti nepatīk,ka es viņa darbu ”nolieku”…bet es neko nepareizu nesaku,es tikai komentēju tur notiekošo. Beigās runājām jau normālākā tonī, un bāc- viņš man saka tā mierīgi,ka viņš gribot padzīvot viens pats. Jau pirms gada tas no viņa mutes atskanēja,bet beigās nonācām pie secinājuma,ka tomēr mēģināsim būt kopā,labot savas kļūdas.. Šovakar atkal otro reizi viņš saka,ka grib dzīvot viens.. jautāju vai viņam esmu vienaldzīga, atbildēja,ka nē… radās jautājums,kāpēc tad grib prom…varbūt krāpj mani-atbilde,ka nē… es prasu-varbūt jau cita meitene- nē… Bet tad sākās pats ”jaukākais”….viņš teica,ka gribot viens pats iet tusēties,ka gribot atkal medīt…gribot brīvību… ar mani jūtoties kā ar vecākiem.. es saku,ka arbi varam iet tusēties,kā mēs to daram līdz šim..a šis man prasa-a kas būs,ja es tevi nejauši nokrāpšu? Es biju šokā…. viņš man teica,ka skatoties uz citām jau kādu laiku un,ka es mazāk saistu kā agrāk… Es jutos drausmīgi….ļoti,ļoti drausmīgi…. Pēctam es viņam jautāju vai tiešām viņš grib,lai es esmu ar citu? Vai tiešām viņš negribēs atpakaļ? Viņš teica-varbūt…. es raudāju un teicu,ka es nesaprotu,kāpēc viņš grib sāpināt cilvēku,pret kuru ir jūtas,tiek veidota ģimene,runāts par kāzām, par bērnu….kopīgi mērķi,plāni…. Es raudāju, arī viņš sāka raudāt…es teicu-ja es kaut ko daru nepareizi saki…viņš man teica-nav tā.. es jautāju vai mēs paliksim kopā? Pateicu viņam to,ko jau pirms pāris dienām tiku teikusi,ka man pietrūkst viņa uzmanības,tāpēc es arī saku,lai tik daudz nestrādā…es gribu viņa tuvumu… esnegribu nevien citu.. beigās palikām pie tā,ka kopā paliksim,mēģinās viņš neaiziet..un nemedīs citu…tad beigās pateica,ka grib,lai es notievēju (pavasarī biju notievējusi,grib,lai es esmu tāda)…teicu,ka to darīšu (ne tikai viņa dēļ,pati gribu,bet ne jau,lai noturētu viņu)..es ļoti mīlu viņu,negribu,lai mēs šķiramies… Bet….šīvakara notikušais nebūtu tik traks trieciens man….ja vien es nebūtu bijusi vakar uz HCG analīzēm…kuras man parādīja mazu ciparu,un man ir aizdomas,ka varētu būt stāvoklī…pats sāpīgākais arī tas,ka šodien visu dienu gaidīju,kad viņš prasīs kādi ir analīžu rezultāti,bet nekā… pat nejautāja…. un šis arī ir tik ļoti sāpīgi… Kad viņš pateica,ka mēs tomēr paliksim kopā,tad apķēra mani,mēs skūpstījāmies kā attiecību sākumā….un es nodomāju-ja nu mēs jau esam trīs????? Tikko biju tualetē, man asiņoja tur…un tādi kā recekļi iznāca mazi,mazi…… man tik ļoti sāp….varbūt šīvakara emocionālais trieciens nogalināja mūsu bērniņu?? Pirms nedēļas apmēram bija arī strīds…jo viņš ļoti daudz strādāja,lai pabeigtu objektu.. nostrādāja visu dienu,tad nakti…es gaidīju mājās.. viņš man telefoniski pateica,ka tā esot mana problēma,ja man nepatīk,ka viņš tik daudz strādā,viņam patīkot strādāt arī pa nakti….man tik ļoti sāpēja tas,jo jebkura meitene grib,lai puisis nāk mājās un grib pie viņas…….bet man no viņa šāda attieksme. Manai mammai ir apsolīts,ka kaut kad šonedēļ brauksim ciemos…pirmo reiz iepazīties ar manu draugu…nezinu,kā šis viss beigsies….es zinu,ka es gribu ar šo puisi būt kopā,bet nezinu vai vajag….man liekas,ka attiecības nebūs iespējams glābt…mana sirds ir salauzta…….man tik ļoti sāp. Šovakar arī viņš apķēra mani, un aizmiga….
tram ta ram ta ram. īsti jau nemaz nav ko raxtīt. gribeju vnk parātīties,lai Jūs zinātu ka es vel starp dzīvajiem. gāja man dažādi pa šito laiciņu. mocijos ar veselibu (veljoprojām) bet tai pašā laikā baudiju mīļus,jaukus uzmanibas apliecinājumus no mana Mr puses. Feina sajūta kad Tu nakts vidū uzmodies no tā ,ka kāds Tev nobučo pieri. vai mīļi apskauj. skatās uz Tevi ar mīlīgām ačelēm.tēlo baigi nopietno un stipro mirklī kad man ir ļoti slikti,tādā veidā cenšoties mani morāli atbalstī, bet lidz ko esi mājās viena viņš uzraxta ,ka viņš tik ļoti jūtot līdzi,ka varot just manas sāpes. Ka viņš plāno kā iepazīstinās mani ar savu tēti(kas mani vel biede jo ir par ātru) un parādīs savu dzimto pilsētu. . . varetu vel turpināt un turpināt. šo sestdien pirmo reizi iepazīstināšu Mr ar saviem draugiem. jo esu uzaicināta uz dzimšanas dienu kurā drikstu ņemt līdzi savu +1. exciting. . . kā jau teicu- nekā īpaša,bet nu gribējās uzraxtīt kko 😀
Dieviete.lv redakcija saņēma lasītājas Līgas vēstuli: „Manas dzīves skaistākais randiņš notika 2017.gadā, kad man bija 26 gadi. Tolaik es biju palikusi viena ar divām meitiņām, kopš šķiršanās veltīju sevi tikai darbam, studijām un bērniem.
Kādā jaukā vakarā portālā Draugiem.lv kāds simpātisks, gados vecāks vīrietis man izteica jaukus komplimentus, un mēs uzsākām saraksti. Viņš nedzīvoja Latvijā, ar savu ģimeni jau vairākus gadus dzīvoja Anglijā. Tolaik, kad iepazināmies un sarakstījāmies, viņa ģimenes dzīvē bija iestājies rutīnas pilns posms, viņš ar bērna māti bija pašķīries un jau kādu laiku dzīvoja atsevišķi.
Trīs mēnešu garumā mēs sarakstījāmies, sazvanījāmies un man jau šķita, ka tas ir viens liels sapnis un ka mums nekad nebūs iespēja tikties. Taču tad viņš piedāvāja pavadīt nedēļas nogali kopā. Viņš nopirka mani biļetes lidojumam uz Angliju un viss notika tik ātri! Mana ģimene bija pret, teica, ka esmu neprātīga, ka vīrieti nemaz nepazīstu utt. Bet es viņiem tikai atbildēju: „Uzticieties man, ja negribat ticēt viņam”.
Pienāca 24.marts – lidojuma diena. Es nekad iepriekš nebiju lidojusi, viss bija jādara vienai, angļu valoda arī nav mana stiprā puse… Bet vīrietis man visu sīki un smalki izstāstīja. Londonā mani sagaidīja tas pats lieliskais, pievilcīgais vīrietis ar skaistu rožu-liliju ziedu pušķi.
Divas dienas Londonā, pirmais romantiskākais randiņš mūžā, pirmais lidojums… Tā bija kā pasaka! Londonā mēs daudz staigājām, braukājām apkārt, apmeklējām populārākos objektus. Tas bija viens liels randiņš divu dienu garumā. Kaut kas jauns, neprātīgs un neaizmirstams.
Pēc tam vīrietis atgriezās pie savu bērnu mātes. Tā mūsu tikšanās bija kā asumiņš gan manā, gan viņa dzīvē. Es nenožēloju un nepārdzīvoju. Man bija labi, mums bija labi, bet vēl labāk ir viņa bērniem, jo vecāki atkal ir kopā. Neaizmirstamas un skaistas atmiņas…”
Par skaistākā randiņa stāsta iesūtīšanu autore dāvanā saņem AVEPIN priežu krēmu!
Autors: Dieviete.lv lasītāja Līga
Vairs nav aiz kalniem sēņu laiks un arī jaunie kartupeļi tirgū ir nopērkami, tāpēc piedāvājam jums lielisku un ļoti garda ēdiena recepti ar šīm divām sastāvdaļām pamatā.
Sastāvdaļas:
Visu dienu sēžu pārdomās par savu dzīvi, ko un kā darīt tālāk.Aiz loga ir skaista diena ar sauliti kas tik patīkami silda, zaļa zāle putni..bet kautkā pietrūkst! Ikdienas rutīna dzīvi ir padarijusi par pelēku un vienuļu-velme aizbēgkt no visa un sākt jaunu dzīvi ir nepārvarama!Bet mēs visi lieliski zinam ka no nekā neaizbēgksi līdz tam nebūsi stājies pretī , bet kur šeit ir loģika?Kam dzīvē ir dotas neveiksmes un problēmas?Li mēs no tā mācītos?Manuprāt nē jo galu galā pēc gadiem mēs atkal pieļaujam dzīvē to kļudu no kā esam bēguši!Mēs visi cenšamies pēc kļūdu pieļaušanas būt labāki ,savādāki..bet nē- mēs nemainamies..varbūt kādu laiku kad piedomājam pie tā kas ir noticis, bet paiet nekonkrēts laiks un mēs atkal esam tādi paši kādi bijām..Kas dzīvē mūs spētu izmainīt?Laikam jau nekas, varbūt citā dzīvē..Es sēžu pie datora un kas man dzīvē ir?Nekā..tukša dzīve kas nau balstīta ne uz ko, man ir lieli sapņi vēlme dzīvot labāk, taču vienmēr kad šī vēlme uznākn es atduros pie tā ka man nekā nau..Ik dienas pienāk moments kad nolaižas rokas, parādas nespēks kas liek iegruzīties par visu-domāt par to kam es esmu vajadzīga , ko man jāpaveic savā dzīvē..Es esmu meita , māsa, mīļotā meitene..bet tāpat jūtos viena.Dzīve man iespļāvusi sejā ar to ka man nau tēva..es meklēju savā vīrietī drošību, manas pagātnes rēgi mani vajā jūtos vārga!
Dzīve man liek pārbaudijumus ik uz soļa, man praktiski nekad un nekur neveicas lai es teiktu ka esmu cilvēks kam ir dzīve un mērķi!Es daudz sevi nosodu jo jūtos pie visa vainīga jo mēs paši veidojam savu dzīvi, ikdienu…Es tik ļoti ilgojos pēc atbalsta rūpēm un sapratnes!
Manī mājo bailes-bailes palikt vienai kad tu esi cilvēkam atklājis tik daudz kad katrs ikdienas sīkums kas pašai nesanāk tiek lūgkts otram.Bieži domāju kam ir domāts otrs cilvēks-jā mēs viņus mīlam, cienam un rūpējamies.Bet galu galā tāpat zaudējam ja ne tagad tad zaudēsim tad kad debesīš būs vieta.
Cik gan nežēlīgi tas ir…Reizēm es nekur nespēju saskatīt to patīkamo-ikdienā esmu viena ar savām domām kuras neviens nezin jo nejautā, visu laiku domāju un domāju..Tas man uzdzen bailes par visu-par sevi, šodienu un galu galā vai par rītdienu vai tā vismaz pienāks.Kad jūtos tā kā tagad es pārcilāju pagātni-es esmu viena no tām kurai varbūt ir veicies ar to ka esmu kopā ar svu pirmo mīlestību un kā man šķiet ar savu vienīgo..ikdienā nau jādomā par to kas bijis pirms viņa.
Vismaz tas man ikdienā dod spēku saņemties iet uz priekšu, lai nu kā šeit uzrkastiju visas šī brīža emocijas!
Palika vieglak zinot ka tās nau tikia manā galvā!
Tā kā mēs tev lūdzam atklāt savu skaistumkopšanas dienasgrāmatu, tad es nolēmu, ka nav jau īsti godīgi, ja pati Cosmo redakcija par to klusē. Lūk, mana bilance!
Patiesībā no skaistumkopšanas procedūrām, kuras veic salonos, regulāri izmantoju tikai vaksāciju. Tās dēļ mēnesī šķiros no aptuveni 18 latiem. Savukārt manikīru un pedikīru salonā esmu taisījusi vien pāris reizes. Man vienkārši šķiet, ka ar tām štellēm es pati ļoti labi tieku galā. Tiesa, karstais laiks manus nagu laku krājumus ir krietni paputinājis (lasi – sabojājis), tāpēc tuvākajā laikā nāksies tās iepirkt. Lielu robu manā makā tās gan neradīs, jo, pateicoties Cosmo skaistumkopšanas redaktorei Nanai, par velti šad un tad tieku pie citas dekoratīvās kosmētikas.
Atceros, kad tik tikko sāku strādāt Cosmo un Nana man ļāva izvēlēties kaut ko no saviem kosmētikas krājumiem, es grābu kā tāds negausis. Acu ēnas, ķermeņa mirdzumi, tušas, šampūni – elpa aizrāvās, cik ļoti man tos visus gribējās! Pirms pāris gadiem izrevidēju mājās sastiepto, un tagad mani dekoratīvās kosmētikas krājumi ietilpst nelielā kosmētikas makā. Laikam dzīvē ar visu ir tā – vajag kaut ko saēsties (sadabūt) tik, cik sirdij tīk, lai pēc tam pret to izturētos veselīgi. Tagad Stokmenā mierīgi varu pastaigāties pa kosmētikas nodaļu un zinu, ja kaut ko tiešām nevajadzēs, tad arī iziešu no tās ar tukšām rokām.
Turpinot manu skaistumkopšanas dienasgrāmatu, varu pavēstīt, ka uz solāriju neeju un arī pie friziera eju reizi pusgadā (ja Nana šito dzirdētu, viņa droši vien man sadotu pa kaklu). Tātad mani ikmēneša tēriņi skaistumkopšanā sastāv no ikdienā nepieciešamām lietām (šampūniem, dušas želejām, sejas un ķermeņa krēmiem), šādas un tādas dekoratīvās kosmētikas (nagu lakām, skropstu tušām, pūderkrēmiem) un vaksācijas. Manuprāt, tas viss kopā mēnesī summējas uz kādiem 35, 40 latiem. Tiešām ne vairāk, tāpēc man ir grūti saprast sievietes, kuras par skaistumu var atdot vairākus simtus. Kur var izgrūst tādu piķi?
Tad nu stāsts sākas ar to,ka vakar manējais gāja ārā ar saviem draugiem. es nepiebiedrojos,jo iemesls kapec viņi gāja ārā bija -drauga dzimšanas diena,tad nu tas bija puišu pasākums. man pret to nekas nebija pretī,jo tas nozīmeja- es varu iet ārā ar meitenēm. Biju sartunājusi ,ka iešu ārā ar labu draudzeni,bet viņa beigās mani nedaudz piekāsa. nekas cits neatlika,kā palikt mājās ,jo pēdējā mirklī nevienu ar ko iet ielās neatrastu. tad nu uztaisiju tādu kā ”sevis palutināšanas” vakaru. ilga vanna,kafija,izdomaju ka tā kā mājās esu viena izmantošu izdevibu un iesmērēšos ar paštonējošo krēmu. tad nu iesmērējos,kad saņēmu zvanu no citas draudzenes ,ka jāiet ielās.tā kā pulkstens bija jau 11 man bija pavisam maz laika sataisities. 30 minutes un es jau biju ielās. steigā- es aizmirsu noskalot paštonējošo no rokām. tagad staigāju ar orandžām plaukstām. vismaz kkas košs 😀 ha ha bija jasatiek draudzene,pie kāda kluba ieejas,tā kā viņa nedaudz kavējās es apsēdos pieturā,lai viņu pagaiditu. sagadīšanās- garām gāja draugi kurus nebiju satikusi ilgu laiku. šodien no viena no šiem draugiem saņēmu meilu ar uzaicinājumu uz randiņu,protams es atteicu,jo man jau ir otrā pusīte,bet pašapziņu nedaudz pacēla hihi. tad nu kad nonācām ar draudzeni beidzot līdz pabam,es ieeju iekšā un ko es redzu???? savejo! pirmais kas man ienaca prātā,jāizlavās ārā kamēr mani nepamana-kāpēc? tāpec ,ka es negribēju iejaukties viņa puišu vakarā. zinu ka jubilārs par to nebutu bijis sajusmā,jo vakaram bija jābut par viņu un viņa draugiem. tā kā es tiešām gribēju tikai labu. bet bija jau par vēlu,manējais mani ieraudzija un bija jau klāt. kad es viņam mēģināju ieskaidrot ,lai iet atpakal pie draugiem,šis sapūcējās jo domāja ka es no viņa gribu tikt vaļā (bet es atkartoju,iemesls kapec es to dariju bija lai viņš pavaditu laiku ar saviem draugiem). kad redzēju ka jubilārs jau sāk vārīties,paliek sarkans no dusmas,ka atkal blondā latviete ”atņem draugu” es devos prom. manejais palika diezgan noskumis. tā kā man šī situacija nepavisam nepatika.sarunājām,ka tiksimies pie busiņa kurš ved no paba uz klubu. tad nu vizmaz nonācām pie kautkāda kompromisa. bet nu Krisam(jubilāram) es tagad tikuntā nepatīku , bet es tak nevareju zinat ka viņi no visiem pabiem kas ir Deen būs tieši tajā kuru izvelemies mēs. aizbraucām uz klubu,un es atkal spiedu uz to,ka mēs izklaidesimies atseviski. jo es esu ar savu draudzeni,viņš ar draugiem. varetu jau tā kā laiku pavadit kopā. bet Krisam un manai draudzenai ir tads kā neleils naids vienma pret otru,tā kā tas atkrita. tad nu mēs meitenes aizgājām uz citu stāvu,puiši palika pie bāra. mans tālākais vakars?- ideāls! 2vas blondīnes saņēma dikti daudz komplimentus hi hi hi kad bija laiks iet uz māju pusi raxtu savējam kur šis ir,kā izrādās,ka viņš jau ir gūltā. aizejot mājās dikti ilgi runājām,jo viņš bija diezgan upset. kā izrādās ,ka kopš mirkla kad viņš ieraudzija mani klubā viņš gribēja pavadit laiku tiaki vienigi ar mani. tad nu es gribēju,kā labāk,bet sanāca kā vienmēr… man dikti gari sanāca haha (l) (l) (l)
Jau bērnībā mana sapņu pilsēta bija Liepājā. Vasarās dzīvoju laukos pie vecmāmiņas, kas ir kādi 50 km no Liepājas. Mans vislielākais piedzīvojums vienmēr bija brauciens uz Liepāju – kopā ar tēti mēs klīdām pa pilsētu, meklējām dažādas interesantas mājas, ēdām saldējumu, gājām uz jūru. Kad biju jau paaugusies, sapņoju, ka savu īsto un vienīgo mūža mīlestību satikšu Liepājā uz gājēju ielas. Tagad tas šķiet visais uzjautrinoši… Tomēr šī pilsēta vienmēr ir bijusi manā sirdī un sapņos.
Uz gājēju ielas savu mūža mīlu gan nesatiku, bet dzīve iegrozījās tā, ka gandrīz visi mani draugi vairāk vai mazāk ir saistīti ar šo pilsētu. Liepājā dzīvo ļoti sirsnīgi un mīļi cilvēki – vēl pirms pāris gadiem bija tā, ka jebkurā laikā pie draugiem vai viņu vecākiem varēja sarunāt naktsmājas. Bet laikam jau visvilinošākā ir jūra – tikai pāris soļu attālumā no pilsētas kņadas.
Pagājušajā nedēļas nogalē atkal biju Liepājā un sapratu, ka šajā pilsētā ļoti labprāt kādreiz dzīvotu vai vismaz pavadītu savas vecumdienas. Žēl tikai, ka tas ir tik tālu no Rīgas un 200 km ir mazliet par daudz, lai mērotu tik garu ceļu diendienā uz darbu. Bet, citādi labprāt sevi sauktu par liepājnieci.
P.S. Kura ir tava vismīļākā pilsēta Latvijā?
Jau 2 nedēļas esmu 24 Karat salona kliente. Izmēģinājuma procedūrā, uz kuru man laipni aicināja, es nolēmu nopirkt viņu kosmētiku un tagad vēlos izstāstīt par to arī jums. Protams, kad atnācu majās ar parakstīto līgumu un kosmētikas pilno somu, biju ļoti dusmīga pati uz sevi, jo pa ceļam paspēju izlasīt komentārus, par šo salonu. Kopējo negatīvo noskaņojumu saņemu arī es. Taču kosmētika bija nopirkta, nauda samaksāta, vīrs zināja un tagad man bija tikai jāizmanto to un jācer, ka tā tiešām darbosies un jādomā pozitīvi.
Pirmais iespaids par kosmētiku – tā ir dārga, izskatas dārgi sākot no iepakojuma un biedzot ar kosmētikas konsistenci. Kosmētikas sastāvs priecina ar dabīgajiem elementiem, kā arī ar inovatīvu (kā es atradu viņu mājās lapā) kompleksu. Kosmētikas smarža ir ļoti patīkama, es pat nevaru atcerēties, vai kāds no maniem iepriekšējiem līdzekļiem smaržoja tikpat labi. Līdzekļu sastāvā ir vairākas eļļas, kas labvēlīgi ietekmē ādu. Runājot par to, vai tā kosmētika ir iedarbīga, varu teikt laikām jā, dažass problēmas man ir pazudušas. Turpināšu lietot un salonu arī apmeklēšu, jo par to naudas summu vēlos saņemt pēc iespējas visu. Kopējais noskaņojums man ir vairāk pozitīvs, un tas būtu pozitīvs uz 100% ja es neizlasītu negatīvos komentārus, kas piespieda mani uzskatīt sevi par pilnīgu muļki. Es saprotu, ka man ir sava galva, un ka apzināti nolēmu to iegādāties, bet citu cilvēku viedoklis ļoti stipri mani ietekmē. Kopumā 24 K klientu apkalpošana ir daudz labāka, nekā izmēģinājuma vizītes laikā, kosmētika ir laba. Cik adekvāta ir tās cena, laiks rādīs.
(turpinājums sekos)
12. jūnijs 20:20: kas lēni nāk, tas labi nāk.. (sens teiciens jebkurā situācijā).
8. jūnijs 14:20. “Lietus sandaļu” konkursa topiks tepat ir: http://cosmo.lv/forums/topic/162421-lietus-sandales-konkursa-2-dalavasara-2014/
8. jūnijs 14:15. Drusku strādāts “Lietus sandaļu” konkursā, redzama mūsu publikas mērenā attūrība. Kas arī bija sagaidāms…
Sēžu mīkstā atpūtas krēslā, ar vienu aci lūkoju,ko "veido" mans bērns ar manu Lielisko Vīrieti, un domāju,kāda gan es biju muļķe..!!! Nē, es nenožēloju ne savu mammas, ne sievas statusu..,bet gan ko citu. Kad piedzima meita, protams, viss mainījās- uzmanība bērniņam, viss darāmais, nu, secinājums tāds, ka vīram mazāk uzmanības, man mazāk uzmanības no viņa. Un tad, laikam ejot, sākās visādas nomācošas domas..- varbūt mīlestība sāk noplakt, varbūt es vairs neesmu tik interesanta, varbūt, varbūt un varbūt. Tik tālu varbūt, kamēr prātā iešāvās doma- ja nu es tagad satiktu kādu, kuru ieraugot, aizraujas elpa, kādu, ar kuru lidotu tauriņi vēderā. Nē, es negribēju pamest vīru, gribēju atkal tās foršās sajūtas. Es gluži vienkārši nespēju samierināties, ka iemīlēšanās, čubināšanās un starošana ir pārtapusi ikdienā. Tā kādu laiku es klejoju pa iepazīšanās portāliem, tā arī nevienam neko neuzrakstot. Kāpēc? Tāpēc, ka atverot kādu profilu, manas acis neredzēja adresātu, bet gan domās restaurēja mana vīra tēlu.. un tad, vienu dienu viņš atbrauca mājās, ienāca pa durvīm un paņēma meitiņu klēpī /gluži tāpat, kā jebkuru vakaru/, Tajā brīdī viņš paskatījās uz manis un teica:"Paldies,Mīļā,ka Tu esi. Bez Tevis es nebūtu nekas!" Šajā sekundē es sapratu, ka mēs paši taču veidojam savu dzīvi- tik skaistu un laimīgu, cik protam, cik gribam un varam. Es nebūtu nekas, ja man nebūtu mana fantastiskā meita un viņas fantastiskais tētis. Neko būtiski neesmu mainījusi ne mūsu ikdienā, ne lielākos mērogos, tomēr es mēģinu katrā dienā ienest prieku. Vīru mājās gaidīt ar prieku, nevis "zāģēt", ka 5minūtes vēlāk, nekā solīja, uzcept pankūkas un ritināt rullīšos ar zemeņu zapti, reizēm izplānot brīvdienas tikai mums trijatā, nevis ar visiem draugiem un radiem un vēl tūkstošiem lietu.. un tagad, kad lapas jau tik skaisti sāk krāsoties, jāiet laukā, jāskraida pa lapām, jāmet tās gaisā, jāmeklē debesīs varavīksnes, naktī jāskaita zvaigznes, jābaro pīles, jāiet stadionā skriet.. bet galvenais- tas jādara kopā ar saviem pašiem mīļākajiem. Un katru dienu jāatcerās un arī jāpasaka, ja ne ar vārdiem, tad vismaz ar darbiem, ka ES TEVI MĪLU. Un es taču mīlu. Savu meitu un vīru. Uz mūžu 🙂 Mīliet arī jūs, meitenes:)
Challenges are what make life interesting; overcoming them is what makes life meaningful. /Joshua J. Marine/
Velobraucēji var priecāties, jo pavasaris ir klāt, kas nozīmē, ka ir pienācis laiks dot jaunu elpu un piedzīvojumus savam velosipēdam, savukārt autobraucējiem tas ir laiks, kad uzņemties lielāku atbildību uz ceļa.
Gan velobraucējiem, gan autovadītājiem sezonā jābūt īpaši piesardzīgiem – abi ir līdzvērtīgi. Uzzini, kas tev noteikti ir jāiegaumē neatkarīgi no tā vai pārvietojies ar auto vai velosipēdu. Tu esi atbildīgs gan par sevi, gan citiem.
Velobraucēji:
Autobraucēji:
Mēs dalām vienu ceļu, mums ir vienādi noteikumi – respektē to un respektēs tevi. Iebrauksim pavasarī skaisti un gudri!
Raksts tapis sadarbībā ar 
Avots: http://wyomingmedicalcenter.org/
Ietekmējoties no Andas vakardienas ieraksta par labajām lietām, sāku domāt, kas ir tās labās lietas, kas man palīdz dzīvot. Pozitīvisms, iekšējais miers un mīlestība – tie ir trīs vaļi, uz kuriem balstās mana pasaule. Tas gan nenozīmē, ka manā dzīvē nemaz nav skumju, grūtuma un mirkļu, kad bezspēkā nolaižas rokas. Bet tad es mēdzu sev teikt nevis maģiskos vārdus: ”Viss būs labi!”, bet gan ”Viss ir labi!”
Laikam viens no grūtākajiem periodiem manā dzīvē bija šķiršanās no ļoti mīļa cilvēka. Vienīgais, ko tad varēju darīt, bija raudāt, žēlot sevi, jukt prātā no skumjām un atkal raudāt un raudāt. Kādu laiku jau vajag izsāpēt skumjas, bet tas nevar turpināties mūžīgi. Tad es izdomāju ”savu formulu”, kā attīrīt galvu no sāpīgajām atmiņām un domām.
Kad man ienāca prātā kāds sīkums no pagājušās dzīves, es aizvēru acis un sev teicu: ”Piedod un atlaid!” Tā es mēģināju attīrīt sevi no skumjām un sāpīgām atmiņām. Nevis nogrūst visu zemapziņā un noslēpt dziļi, dziļi, bet palaist vaļā, lai lido debesīs. Beigās es tā biju iztīrījusi savu ”cieto disku”, ka manī nebija gandrīz nekādu emociju. Bet ar laiku jau viss nostājās savās vietās. Tajā laikā tapa arī šis dzejolis.
***
man pieder visi brīvie
kafejnīcas galdiņi
dzērienu glāzes un cigarešu dūmi
daudzkrāsaini kokteiļu salmiņi
uz bāra letes
oficiantes saprotošais smaids
lēnās dejas
jūras viļņu sakustēšanās
šķietami sasniedzamā harmonija
aiz horizonta
krievu romances
Umberto Eko, Rušdi un Airisa
[jo biezāk, jo labāk]
Taro kārtis
vecas melnbaltas filmas
pastaigas ar suni
[tas ir mans jaunais iedomu draugs]
un gaisma
neciešami spoža
neizturami spilgta
tik ļoti, ka gribas kliegt
piedod un atlaid
Tas bija vakars kā jau parasts vakars. Līdz šim nemaz nenojautu,ka viss izvērtīsies tā. Sāku skatīties kādu seriālu, no pašas pirmās sezonas. Pie pirmās sērijas es nodomāju- ”Ok,ko es daru, tas ir bezjēdzīgi.” Taču..jau pirmajā sērijā mani piedūra kaut kas īpašs. Tā bija Kerija. Vienkāršā Kerija Bredšova un viņas pasakainās draudzenes – Miranda,Samanta un Šarlote. Viņas visas veidoja tādu lielisku četrotni,tādu draudzību,līdz es sāku viņas apskaust. Viņas ikdienas gaitas. Lielisko vīriešu meklējumi. Katru dienu es noskatījos vismaz piecas sērijas. Visvairāk mani uzrunāja Kerija… viņas tēls ir pasakains,lai neteiktu vairāk. Skaista,šarmanta,gudra sieviete lielajā Ņujorkā.Šī sieviete mani ir tik ļoti iespaidojusi. Ar prieku un skaudību es vēroju visu šo sieviešu gaitas. Es zinu,ka es noteikti gribētu būt viņu vietā. Cik jocīgi, esmu ”iemīlējusies” seriāla varonē. Bet es ticu,ka pašai Kerijai šī loma ir ļoti tuva. Tāpat kā man viņas imidžs, stils un lieliskā gaume. Kā arī viņas ”Lieliskais”. Velku līdzības ar savu Lielisko 🙂 Lai vai kā, Kerija ir mana sapņu sieviete. Vienmēr esmu domājusi,kas tās par muļķībām,kā var tā aizrauties ar kādu slavenību,taču es esmu saslimusi ar šo seriālu, ar manu ”Seksu un lielpilsētu” Kā es gribētu satikt viņu un pateikt cik ļoti apbrīnoju viņas daiļradi,lai gan zinu,ka teorētiski tas ir gandrīz neiespējami,taču domās,vienmēr viņa man būs pati tuvākā,mana dīva un iedvesma!
es vēlos satap savu oto pusīti es vēlos iepadzīties ar kādu puisi es vēlos lai viņam patiktu tāda kāda esmu relajā dzīvē.betlai viņš mani mīētu, vai viņš mācētu dziedād,bet man pašai nav neviena drauga un draudzenes,manā pilsētā. kā es ienīstu savu džīvi es nevaru ciet savu dzīvi es vēlos izlaudēties ja man būtu draugi īstajā dzīvē?!. 😎 😉 😀
Šorīt pamodos pirms puksteņa zvana. Tas ļāva vēl nedaudz ilgāk pagulēt. Ātri saģērbos, paēdu brokastis un fonā ieslēdzu savu mīļāko mūziku. Paskatījos pa logu, ārā līst. Saģērbos, uzvilku mēteli, šalli, zābakus, paņēmu lietussargu un devos ārā. Sejā pūta ledains vējš.Tas traucēja man turēt lietussargu. Es devos pāri gājēju pārejai, un kāds neuzmanīgs autobraucējs man gandrīz uzbrauca virsū. Ielas otrā pusē kāda meitene zaļā mētelī skrēja uz tramvaja pieturu. Aiz manis raitā solī gāja zēni, kuri apsprieda kādu notikumu no skolas. Es pagāju garām maiznīcai. Ak, cik burvīgi tur smaržoja!Tomēr nenoturējos un iegāju iekšā nopirkt tikko ceptu kanēļmaizīti.Apsēdos pie galdiņa, pasūtīju vēl kafiju ar pienu un cukuru.Nolēmu,ka šorīt varu pārāk nesteigties.Es sāku caur logu vērot garāmgājējus.Visi steidzās savās gaitās,mašīnas veidoja sastrēgumus un nepacietīgākie autobraucēji taurēja.No rītiem un vakaros,šeit,manā Rīgā, valda kņada,juceklis un nemiers.Bet naktīs,ak,naktīs,šeit ir tik skaisti – klusums visapkārt,tumsa,tikai laternu gaismas un mēs,daži,kuriem patīk baudīt šādu naksnīgo Rīgu.Par to domājot,es neapzinoties pasmaidīju.Puisis,kurš stāvēja aiz letes,tā nedaudz dīvaini uz mani paskatījās,taču tad,ka es uz viņu turpināju skatītis,arī viņš sāka smaidīt. Maiznīcā ienāca vēl daži nosaluši cilvēki,kuri vēlējās savu silto ik rīta kafiju un tomr nespēja,tāpat kā es,pretoties vilinošai tikko ceptu maizīšu smaržai.Ir tik interesanti lūkoties uz tiem cilvēkiem ārā,tur,aukstumā,kuri domā katrs savas domas un kaut kur dodas,kamēr mēs,te,siltumā,nekur nesteidzamies un lēnām baudam rītu.Bet arī tā reizēm vajag,jo tikai lēnām un nesteidzoties,var par pa īstam izjust Rīgas burvību.Tai ir sava smarža,tā gandrīz vienmēr ir kustībā, un tai,kā jau īstai sievietei,visvairāk ir ko teikt tieši tadad tā klusē. Biju jau sen apēdusi savu gardo maizīti ,izdzērusi rīta kafiju, un tagad arī manbija jādodas tajā pilsētas burzmā.Ejot ārā no maiznīcas,vēl paspēju ievērot,ka puisis aiz letes man vēl uzsmaida.Es devos tālāk pa ielu ar smaidu uz lūpām.Un kas par to,ja ārā auksts un līst lietus?Ak,nē! Biju atstājusi savu lietussargu maiznīcā.Bet nekas – iegriezīšos tur arī rīt un to paņemšu.Lietus man lija uz galvas.Bet tas nekas,ka salīšu.Es izbaudīju Rīgu un visu turpmāko dienu smaids no sejas nepazudīs.Rīga,mana Rīga,es vienmēr būšu daļa no tevis!
Ir tik grūti pašai ar sevi.Mana diena sākas uzreiz ar domu – neesmu perfekta…Ēdiens manu dzīvi savā ziņā ir padarījis par elli – nevaru bez tā un nevaru ar to … Manas rīšanas lēkmes mijās ar badošanos.Mana diena paiet domājot par ēdienu – ko ēst, cik daudz, nē,to nedrīkst,tu jau tā resna…Kad skatos spogulī,redzu tikai taukus.Reti ievēroju arī ko skaistu savā ķermenī,bet tās ir īpašas dienas!Dienas,kad jūtos laimīga tāda, kāda esmu, cik žēl,ka tās ir tik reti..Loģiski domājot saprotu,ka neesmu resna,manam augumam pat ļoti atbilstošas formas,bet…es tās ienīstu.IENĪSTU!!! Man žēl sava puiša,kuram dienu no dienas nākas to visu klausīties – atkal un atkal…Un lai ko man apkārtējie neteiktu,es NEVARU CIEST SAVU ĶERMENI. Reizēm domāju,mēģinu saprast kad tas viss man ir sācies.Kad?Kad bij tā PIRMĀ reize,kad ēdiens sāka pārņemt visu manu prātu (veselo saprātu)? Netieku skaidrībā… Kad uznāk rīšanas lēkmes,varu ēst VISU un DAUDZ, līdz paliek slikti.Tad es sevi ienīstu! Reizēm atbrīvojos no ēdiena.Tad atkal jūtos labi, līdz nākamajai dienai. Jo rīts tomēr nekādus brīnumus nesola un sākas kārtējā cīņa – vai šodien atkal būs kā vienmēr? Vai šodien es ēdīšu vai tomēr nē? Kad man uznāk badošanās posms, sevi ļoooti stingri kontrolēju.Un esmu laimīga, kad svari rāda PAREIZO ciparu. Tad es lidoju! Līdz atkal…atkal sākas viss no gala. Vairs nezinu kā ir normāli dzīvot un ēdienu uztvert TIKAI kā ēdienu. Man tas ir kas vairāk, savādāk…Mana diena paiet domājot tikai par to – vai šodien es būšu normāla, vai patikšu sev un būšu laimīga, vai tomēr kādu citu dienu………
