Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no saaukstēšanās un kā piemeklēt piemērotāko ārstēšanas veidu, skaidro Veselības centrs 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste, alergoloģe Signe Puriņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Putekšņu alerģija – ne tikai pavasarī

Par putekšņu alerģijām ir mīts, ka tā ir tikai pavasara problēma, skaidro S. Puriņa. Putekšņu alerģijai Latvijā raksturīgi 3 viļņi:

• Pavasarī, kad zied koki – alksnis, bērzs, lazda. Koku ziedēšana sākas agri – pat janvārī un februārī, taču lielāko putekšņu koncentrāciju gaisā varam sagaidīt līdz ar marta atnākšanu. Putekšņi pavasarī gaisā saglabājas līdz pat aprīļa sākumam.
• Pļavas zāļu putekšņu – timotiņa, auzenes, skarenes – kulminācija ir jūnijā, īpaši Vasaras saulgriežu laikā. 
• Vasaras otrajā pusē (jūlijs, augusts, septembra sākums) – nezāļu putekšņi. Izplatītākie alerģijas izraisītāji ir vērmele, vībotne un balanda.

Starp šiem alergēniem gan pavasarī, gan vasarā un arī rudenī gaisā ir pelējuma sēnes, kuras arī var izraisīt putekšņu alerģijai līdzīgus simptomus, atgādina alergoloģe.

Alerģija vai saaukstēšanās?

Putekšņu alerģijas simptomi ir dažādi, un katram cilvēkam tie var izpausties citādāk.  Alergoloģe uzsver, ka ir pacienti, kas jutīsies slikti, ja gaisā būs 100 bērzu putekšņu uz kubikmetru, citam vajadzēs 1000 bērza putekšņu uz kubikmetru gaisa, lai sajustu pirmos simptomus. 

Ir bērni, kuriem augot alerģijas simptomi mazinās, taču ir gadījumi, kad notiek otrādi – gadiem ejot, tie tikai pastiprinās. Tāpēc ir būtiski sekot līdzi pirmajiem simptomiem un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai speciālistu. Alerģiju diagnosticē alergologs, izmantojot testus un veicot asinsanalīzes. 

Biežāk sastopamie simptomi:

• niezošs, tekošs vai aizlikts deguns;
• niezoša rīkle vai ausis;
• niezošas acis;
• krekšķis vai astma;
• ādas nieze vai izsitumi;
• Daļai pacientu ir arī orālās alerģijas sindroms. Ko tas nozīmē? Dažādiem putekšņiem ir līdzīgi dažādi augļi, dārzeņi un rieksti, kas atšķiras pēc struktūras un uzbūves. Piemēram, ja pacientam ir alerģija no bērza putekšņiem, viņam var niezēt mute, ēdot svaigu ābolu, burkānu, riekstus, pieskaroties svaigiem kartupeļiem. Un tas var notikt arī ārpus alerģijas sezonas. Atšķirībā no īstās alerģijas, šīs krusteniskās reakcijas neizraisa smagus simptomus – no tām nevar rasties alerģiskais šoks, bet tikai īslaicīgs diskomforts. Būtiski, ka šie simptomi var rasties tikai pret svaigiem augļiem, dārzeņiem, bet, ja tos termiski apstrādā, simptomi nerodas.

Kā atšķirt no saaukstēšanās?

Alerģijas simptomi nenoliedzami ir līdzīgi arī dažādu vīrusu un saaukstēšanās simptomiem, taču alergoloģe S. Puriņa uzsver būtiskākās atšķirības: 

• Kad gadījies saslimt, visbiežāk simptomus papildinās arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. 
• Savukārt vīrusu iesnām raksturīgi, ka tās sākas ātri, akūti un izdalījumu caurspīdīgo krāsu nomaina zaļi dzeltena, taču jau pēc dažām dienām iesnas sāk pāriet. Alerģiju gadījumā izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un ilgstoši, atkārtojoties sezonu no sezonas. 

Ārstēšanas veidi

Ja ir diagnosticēta alerģija, viens no veidiem, kā sevi pasargāt, ir dažādu alerģijas kalendāru vai īpaši izstrādātu lietotņu izmantošana. Šādās lietotnēs tiek paziņots, kuros mēnešos un laika posmos kuri alergēni atrodas gaisā. Saskaroties ar pirmajiem simptomiem, ieteicams lietot alerģijām paredzētos medikamentus, konsultējoties ar ārstu. Speciāliste uzsver, ka jāizvēlas nevis pirmās paaudzes, bet otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi – daļa no tiem pieejama bez receptes. 

Arī degunu būtu ieteicams skalot ar jūras ūdeni, kā arī izmantot glikokortikoīdu preparātus. Īslaicīgai lietošanai (5-7 dienas) var izmantot arī dekongestantus, kas palīdzēs samazināt deguna nosprostošanās sajūtu. Acu niezei var izmantot antihistamīna vai kromolīnnātrija pilienus. 

Alergologu arsenālā ir arī imūnterapija, uzsver alergoloģe, kuras pamatā ir pacienta pieradināšana pie noteiktā alergēna. To iespējams panākt, izmantojot zemmēles pilienus, zemmēles tabletes vai zemādas injekcijas. Terapija ir ilgstoša, un to veic 3 līdz 5 gadu garā periodā. Šī terapija ir jāsāk vismaz 3 līdz 4 mēnešus pirms alerģijas sezonas sākuma. Svarīgi, ka imūnterapija būs efektīva tad, ja rūpīgi būs izpildīti visi posmi – precīzi noteikts pacienta alergēns un attiecīgi ir izvēlēts piemērotākais līdzeklis ārstēšanai.

Farmaceita padoms

Lai pavasari sagaidītu bez liekām raizēm, jāatceras par dažādiem veidiem, kā sevi pasargāt gan mājās, gan dodoties dabā, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Putekšņu alerģiju gadījumā ieteicams:

• atturēties no sportošanas ārā un garām pastaigām, kad putekšņu koncentrācija ir vislielākā;
• piesardzīgiem jābūt arī ar telpu vēdināšanu, lai putekšņi mazāk nonāktu telpās;
• izmazgāto veļu labāk žāvēt iekštelpās, lai putekšņi nenonāktu uz tīrajām drēbēm.
• regulāri veikt mitro telpu un virsmu uzkopšanu;
• dodoties ārā, valkāt saulesbrilles un galvassegu, atgriežoties iekštelpās, noskalot seju un nomainīt drēbes un apavus, virsdrēbes glabāt atsevišķi;
• pēc pastaigām ieteicams noskaloties dušā, kā arī pirms gulētiešanas izmazgāt matus, lai guļamistabā ienestu mazāk putekšņu; 
• deguna higiēnai var izmantot jūras ūdens aerosolus, acīm mākslīgo asaru pilienus, lai noskalotu alergēnus. Ir nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai;
• imūnsistēmas stiprināšanai visa gada garumā ieteicams pilnvērtīgs un veselīgs uzturs, D vitamīna lietošana atbilstoši tā līmenim, pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana, sabalansēts darba un atpūtas režīms bez kaitīgajiem ieradumiem, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes.

Farmaceite atgādina, ka aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi, ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas. Par piemērotāko bezrecepšu līdzekļu izvēli aicinām konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, jo pieejamo produktu klāsts ir plašs. Recepšu zāles pēc konsultācijas nozīmē ārsts, izrakstot recepti.

• Aptiekās pieejami dažādi antihistamīna līdzekļi, kuri bloķē histamīna receptorus.
• Pretalerģijas tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, kā arī nātrenes gadījumā. Farmaceite iesaka labāk lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību.
• Alerģijas simptomus – šķaudīšanu, deguna tecēšanu vai aizliktu degunu, niezi degunā – palīdz mazināt speciālie deguna aerosoli. Aptiekās ir pieejami aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonalā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli, kam piemīt pretiekaisuma darbība.
• Deguna higiēnai izmantojami jūras ūdens aerosoli. Deguna spreji ar dabīgiem polimēriem veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai.
• Acu alerģijas simptomus (acu apsārtums, niezēšana un asarošana, pietūkuši acu plakstiņi) atvieglo pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus.
• Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai, ja ir ādas reakcijas – izsitumi, nātrene, ekzēma, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Lai alerģija neizjauc pavasara baudīšanu!

Tiklīdz termometra stabiņš sasniedz +3 līdz +8 grādus, sarosās visa dzīvā daba, tai skaitā ērces. Dzīvojot Latvijas platuma grādos, katram būtu jācenšas ievērot 7 sadzīvošanas paņēmieni, lai neļautu sīkajām ērcēm aizēnot prieku par gada skaistāko sezonu. Kas ir šie vērtīgie pamatprincipi, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Nr.1 Vakcinējies! Jo laicīgāk, jo labāk!

Lai gan vakcinēties pret ērču encefalītu var visu gadu, vislabāk to darīt rudenī, ziemā vai agrā pavasarī. “Jo savlaicīgāk tas tiks darīts, jo lielāka iespēja, ka līdz sezonai, kad ērces kļūs īpaši aktīvas, organismā jau būs izveidojies pietiekami liels antivielu daudzums. Tas ir būtiski, jo iespēja inficēties ar ērču encefalītu mūsu platuma grādos ir augsta, slimība var noritēt smagi un izraisīt nopietnus veselības bojājumus,” teic Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Lai imunitāte pret ērču encefalītu izveidotos stabila un noturīga, nepieciešams saņemt trīs vakcīnas: pirmā vakcīna, tad pēc 1-2 mēnešiem vakcīnas otrā deva un pēc gada – revakcinācija. Pirmreizējai vakcinācijai iesaka izvēlēties viena un tā paša ražotāja vakcīnu, bet revakcinācijai pieļaujams izmantot arī citas firmas ražoto vakcīnu. “Ideālā gadījumā pirmās divas vakcīnu devas jāsaņem līdz marta, aprīļa mēnesim. Taču, protams, arī tad, ja par vakcinēšanos cilvēks atceras īsi pirms sezonas sākuma, kad zāle jau lekni zaļo, arī tad vēl nav par vēlu potēties. Arī tad var vakcinēties pēc paātrinātās shēmas, un jau pāris nedēļu laikā pēc vakcīnas saņemšanas organismā būs izveidojies neliels daudzums antivielu,” uzsver Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Nr.2 Ejot dabā, tērpies baltā

Atpūta dabā vienmēr sev līdzi nes risku sastapties ar ērcēm. Iespēju robežās jācenšas izvairīties uzturēties vai pastaigāties vietās, kur aug gara zāle, ir brikšņi – tādās aizaugušās vietās ērces uzturas vislabprātāk. Dodoties dabā, nav mazsvarīgi arī saģērbties pareizi – bikšu galiem jābūt ieliktiem zeķēs, kreklam – biksēs, piedurknēm un apkaklītei cieši piegulošai, bet, pārnākot mājās, pirmais uzdevums ir izģērbties, aplūkot savu ķermeni, lai pārliecinātos, vai ērce nav piesūkusies, kā arī drēbes izpurināt un pašam nomazgāties dušā. “Atpūtai pie dabas piemērotāks būs gaišas krāsas apģērbs, jo uz tā mazās, tumšās ērces būs vieglāk pamanīt,” saka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Nr.3 Izsmidzināmie “ieroči” ērču atbaidīšanai

Ērču atbaidīšanai var izmantot aerosolus, ko izmanto insektu atbaidīšanai. To ieteicams izsmidzināt uz apģērba un vietās, ko apģērbs nesedz (kakls, delnas locītavas). Šo aerosolu sastāvā parasti ir citriodiols (citronu eikalipta ekstrakts) dažādās koncentrācijās, kas ar savu smaržu atbaida ērces. 

Nr.4 Prātīgi ar bērzu zariem plaucēšanai

Ērcēm ir termoreceptori, ar kuriem tās uztver siltumu. Sajūtot tuvumā siltasiņu būtni, ērce krīt, pieķeras un uzsāk barošanos. “Ērces nedzīvo koku galotnēs, bet gan krūmos, zālē. Augstāk par vienu metru ērces nespēj uzrāpties, un šis ir iemesls, kādēļ arī mājdzīvniekiem jebkura pastaiga nozīmē iespēju pārnest mājās nevēlamo ciemiņu – ērci. Tādēļ pēc pastaigām ieteicams pārbaudīt arī savu suni un kaķi. Pastāv iespēja, ka ērce būs iekritusi dzīvnieka kažokā, mājās mīlulis to nokratīs un ērce atkal meklēs citu siltu “saimnieku,” piebilst Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Tāpat arī jābūt uzmanīgiem, nesot mājās no pļavas ziedus vai no birzs bērza zarus plaucēšanai. Pirms tos nest istabā un likt vāzē, ieteicams nedaudz nopurināt, lai līdz ar šo dabas skaistumu mājās neienestu arī kādu ērci.

Nr.5 Atbrīvojies no ērces ātri, bet pareizi

Aptiekās var iegādāties speciālus komplektus ērču noņemšanai. Būs labi, ja šis komplekts tiks iekļauts mājas aptieciņā jau pirms pavasara un vasaras sezonas sākuma. Ja ērce piesūkusies, pirms tās izvilkšanas ieteicams vispirms uzvilkt vienreizlietojamos gumijas cimdus, konkrēto vietu nodezinficēt ar spirta salveti. Tad ar smailu pinceti ērce jāsatver iespējami tuvu ādai un ar apļveida kustībām uzmanīgi jāizņem. Pēc procedūras koduma vieta vēlreiz jādezinficē un jānomazgā rokas. “Nekādā gadījumā pirms ērces izvilkšanas tai virsū nedrīkst liet spirtu, ēteriskās eļļas, smērēt sviestu vai jebkuru citu vielu. Tas ir kategoriski aizliegts! Tādā veidā ērce sāks smakt un izvems savu vēdera saturu, līdz ar to organismā nonāks lielāks daudzums slimības ierosinātāju gadījumā, ja ērce būs inficēta,” brīdina Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Ja trūkst pārliecības, ka ērci spēs pašrocīgi izņemt pareizi, var vērsties tuvējā neatliekamās medicīnas punktā un lūgt, lai to izdara speciālists.

Nr.6 Neuztraucies, bet novēro savu veselību

Jāatceras, ka ērču encefalītam nav specifisku simptomu – slimība sākotnēji var izpausties līdzīgi kā daudzas citas saslimšanas – ir drudzis, paaugstināta temperatūra, galvassāpes. Parasti ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst 7-14 dienas, dažkārt pat līdz 28 dienām. Jāņem vērā, ka slimībai ir vairākas attīstības stadijas. “Sākumstadijā 2-4 dienu laikā parādās tādi simptomi kā augsta temperatūra, galvassāpes, sāpes mugurā un ekstremitātēs, slikta dūša. Savukārt, nākamā stadija izpaužas jau kā konkrēta saslimšana – meningīts ar stiprām galvas sāpēm, sliktu dūšu, sprandas stīvumu un augstu temperatūru. Ja pēc ērces koduma paaugstinās temperatūra, sākas drudzis vai vairākas dienas saglabājas apsārtums, nekavējoties jādodas pie ārsta,” iesaka farmaceite.

Nr.7 Gādā par imunitātes stiprināšanu

Vakcinējoties sevi var pasargāt tikai no vienas slimības, ko pārnēsā ērces – no ērču encefalīta. Taču pret Laimas slimību jeb laimboreliozi, ko arī izraisa ērču pārnēsātās borēlijas, vakcīnu nav. Tādēļ arī situācijās, ja cilvēks vakcinējies, bet ir gadījies sastapties ar ērci, jāturpina novērot sava veselība un, pamanot pazīmes, kas var liecināt par laimboreliozi, jāvēršas pie ģimenes ārsta. “Citu profilaktisku ieteikumu nav,” saka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. “Pat ja ērce tiek nodota laboratoriskai izvērtēšanai un tiek konstatēts, ka tā ir inficēta ar borēlijām, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims. Jāvēro sava veselība, bet jebkurā gadījumā šajā periodā ir būtiski uzņemt pilnvērtīgu uzturu, dažādus vitamīnus, lietot papildu šķidrumu vairāk nekā ikdienā ierasts, kā arī izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās vai jebkurām citām darbībām, kas varētu vājināt imunitāti.”

Ārsts izraksta vai iesaka zāles, taču ar to jau ārstēšana tikai sākas. Lai sasniegtu gaidīto terapeitisko efektu, zāles ir pareizi jālieto. Izrādās, ka tas vienmēr nemaz nav tik vienkārši.

“Visai bieži par savu informētību pārliecinātais klients pie aptiekas letes, atgriezies mājās, kļūst par apjukušu pacientu,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Linda Fevraļeva. “Iespējams, ārsta kabinetā steigā un uztraukumā nemaz tik labi nav izpratis, kā tad īsti zāles lietojamas. Šo informatīvo robu vienmēr var novērst aptiekā. Taču dažkārt arī aptiekā noskaidrotais nepaliek prātā. Ja vien pacients neatgriežas un neprecizē, kā pareizi lietot zāles, viņa līdzestību jeb iesaisti sekmīgā ārstēšanas procesā ir apdraudēta.”

Farmaceite uzsver, ka tikai retos gadījumos, lielākoties hronisko pacientu aprūpē, zāļu iegāde sokas raiti un farmaceita palīdzība nav tik vajadzīga, jo medikamentu lietošanā jau ir gadiem ilga pieredze. Taču tiem, kam zāles nepieciešamas akūtas situācijas risināšanai vai arī slimība ir nesen diagnosticēta, iztikt bez farmaceita konsultācijas ir gandrīz neiespējami.

Linda Fevraļeva nosauc biežākās medikamentu lietošanas kļūdas un iesaka, kā no tām izvairīties, piebilstot, ka pat tad, ja pacients ir labi sagatavojies un zina šos riskus, vairumā gadījumu atbildes izdomāt pašam īsti nebūs iespējams, tādēļ kontroles saruna ar farmaceitu ir būtiska un garantē labākus ārsta noteiktās terapijas rezultātus.

Ne vienmēr lētāk ir arī ekonomiskāk

Šobrīd kompensējamajām recepšu zālēm aptiekā tiek piedāvāta zemākā cena, ja vien ārsts nav izrakstījis konkrētu medikamentu. Un kā ar bezrecepšu zālēm un uztura bagātinātājiem? Noteikti aprunājieties ar savu farmaceitu par labāko, piemērotāko un nevis lētāko preparātu! Iespējams, lētākās zāles būs ar mazāku aktīvās vielas devu un tās būs jālieto vairākas reizes dienā, bet konomiski izdevīgāks ir reizi dienā lietojams medikaments, kas satur aktīvo vielu nepieciešamajā koncentrācijā. Arī zāļu forma var ietekmēt cenu un var izrādīties, ka lētākā (piemēram, šķīduma formā) jums ir tik neērta vai nepiemērota (piemēram, grūti dozējama), ka racionālāk būtu lietot nedaudz dārgākas, taču lietošanā parocīgākas zāles.  

Ievērojiet norādījumus un veidojiet stingru režīmu

Puse no zālēm, kas izrakstītas, piemēram, augsta asinsspiediena, 2. tipa cukura diabēta un citu hronisku slimību ārstēšanai, netiek lietotas saskaņā ar ārstu norādījumiem, par to liecina visai pārliecinoši dati. Farmaceites ieteikums: “Izveidojiet visu savu recepšu un bezrecepšu medikamentu sarakstu un lietojiet tās katru dienu vienā un tajā pašā laikā, cik vien precīzi iespējams. Ja neizdodas izveidot ieradumu, izmantojiet tablešu kastīti ar nedēļas dienām un novietojiet to uz virtuves galda vai citur, kur tā vienmēr būs pamanāma. Var lejupielādēt atgādinājuma lietotni savā viedtālrunī. Ja tomēr grūti tikt galā ar šādu pašdisciplīnu, lūdziet padomu farmaceitam.”

Nepārspīlējiet ar pretsāpju līdzekļiem

Literatūrā ir pieejami dati, ka katrs piektais cilvēks pārsniedz nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, piemēram, ibuprofēna vai naproksēna, ieteicamo devu. Gandrīz 25% cilvēku vienlaikus lieto divus vai vairākus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Tas var bojāt aknas vai nieres, vai izraisīt asiņošanu. “Ir svarīgi ievērot norādītas devas. Bērniem devu nosaka pēc svara, nevis vecuma. Ja ir hroniskas galvassāpes vai migrēnas tipa galvassāpes, būtu jāpievērš uzmanību, cik dienas mēnesī tiek lietoti pretsāpju medikamenti. Atkarībā no pretsāpju medikamenta sastāva, to nebūtu ieteicams lietot vairāk nekā 10 (kombinētie pretsāpju medikamenti) līdz 15 (pretsāpju monopreparāti, piemēram, paracetamols, ibuprofēns, naproksēns) dienas mēnesī. Ja pieļaujamo lietošanas ilgumu pārsniedz, var rasties medikamentu atkarīgas galvassāpes. Tās biežāk attīstās migrēnas pacientiem. Raksturīgākās pazīmes ir nestipras, bet pastāvīgas galvassāpes starp migrēnas lēkmēm. Novēro arī pret migrēnas medikamentu efektivitātes samazināšanos, migrēnas lēkmes var kļūt biežākas un spēcīgākas. Šādā gadījumā būtu svarīgi ārstu informēt arī par bezrecepšu medikamentiem un to lietošanas biežumu,” skaidro farmaceite.

Tablešu dalīšana

Nekad nedaliet, ja vien to nav ieteicis ārsts vai farmaceits! Dažas tabletes jālieto veselas, jo speciālais apvalks nodrošina to pareizu uzsūkšanos organismā. Apvalks ir veidots vairāku mērķu dēļ, piemēram, lai pasargātu kuņģa gļotādu vai tādēļ, ka zāles ietver divus medikamentus. “Ja tabletes ir jādala, dariet to tieši pirms lietošanas, lai vide (karstums, mitrums) neietekmētu zāļu kvalitāti. Ja nepieciešams dalīt, izmantojiet tablešu griezēju, kas pieejams aptiekās, vai jautājiet farmaceitam par tabletēm ar dalījuma līniju.”

Pievērsiet uzmanību garastāvokļa izmaiņām

Medikamentiem, tostarp kontracepcijas tabletēm, asinsspiediena un grēmas mazinošām zālēm, ir iespējamas blakusparādības. Tajā skaitā – depresija vai suicidālas domas. Ja, uzsākot lietot zāles, novērojat šādus simptomus vai jūtaties nomākts ilgāk par pāris nedēļām, jautājiet savam ārstam, vai pie vainas varētu būt kāds no lietotajiem medikamentiem. Pastāv iespēja samazināt devas vai mēģināt citas zāles.

Pārskatiet lietojamo medikamentu klāstu

Ja gadiem ilgi lietojat recepšu vai bezrecepšu medikamentus, vai arī uztura bagātinātājus, regulāri (piemēram, reizi gadā) pārskatiet tās kopā ar savu ārstu vai farmaceitu. Varbūt dažas no zālēm vairs nav nepieciešamas vai organisms tām ir pielāgojies un vairs nereaģē tik labi kā iepriekš. Tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri lieto vairākus medikamentus jeb tā saucamajiem polimorbīdajiem pacientiem.

Salāgojiet zāles ar pārtikas produktiem un ēdienreizēm

Tam, ko un kad ēdam, ir saistība ar medikamentu lietošanu – arī tas jāņem vērā, veidojot zāļu uzņemšanas rutīnu. Dažas zāles iedarbojas labāk vai ātrāk tukšā dūšā, savukārt citas vislabāk lietot ēšanas laikā. Daži pārtikas produkti un zāles var radīt nelabvēlīgas vai pat bīstamas kombinācijas, piemēram, piena produkti kombinācijā ar dažām antibiotikām, noteiktas holesterīna līmeni pazeminošas zāles ar greipfrūtu sulu, kā arī zaļie lapu dārzeņi un citi ar K vitamīnu bagāti pārtikas produkti kombinācijā ar asins šķidrinātāju varfarīnu. Ja jums zāles ir vai būs jālieto regulāri, noteikti jautājiet padomu savam farmaceitam un izrunājiet visas ar zāļu lietošanu saistītās nianses.

Medikamenti un alkohols

Ikvienam ir zināms, ka nedrīkst lietot apreibinošas vielas un vadīt automašīnu, taču iespējams, nav zināms, ka noteiktu medikamentu lietošana kopā ar alkoholu arī nav pieļaujama. Miegazāles, zāles pret saaukstēšanos un citi preparāti, kas izraisa miegainību, var padarīt vēl miegaināku, ja tos lieto kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem. Alkohols var mijiedarboties ar dažām zāļu sastāvdaļām un nelabvēlīgi ietekmēt aknu veselību. Vienmēr konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu par drošu medikamentu lietošanu!

Pareiza zāļu uzglabāšana

Siltums un mitrums liek saskābt ne tikai pienam un uzmesties pelējumam aizvakardienas putrai, bet arī bojā medikamentus. Tas nozīmē, ka iedarbības efektivitāte zūd. Lielāko daļu zāļu vislabāk uzglabāt vēsā, sausā vietā. Insulīns un dažas citas zāles ir jāglabā ledusskapī. Medikamenti, jāsargā no tiešajiem saules stariem. Jāpatur prātā, ka medikamenti jāuzglabā tā, lai tie nav sasniedzami bērniem.

Nelietojiet zāles “uz savu galvu”

“Zāles ir jālieto tik ilgi un tieši tā, kā noteicis ārsts pat, ja jūtaties labāk pirms noteiktās devas izbeigšanās. Taču vairāk nekā puse cilvēku, kam jālieto zāles, to neievēro. Ja jums ir grūtības ievērot zāļu lietošanas shēmu, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, kā šīs grūtības pārvarēt. Ja zāles ir pārāk dārgas vai rada blakusparādības, var meklēt alternatīvu, kas ir lētāka vai mazāk apgrūtinoša. Pašrocīgi pārtraukt zāļu lietošanu pirmajā brīdī šķiet vieglākais solis, taču pēcāk tas var smagi atmaksāties, pasliktinot veselību,” atgādina farmaceite

Medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš

Pētījumi liecina, ka lielākā daļa medikamentu saglabā līdz 80% no sākotnējās paredzamās efektivitātes pat gadu vai divus pēc derīguma termiņa beigām. Tomēr, ja derīguma termiņš ir beidzies, medikamentus lietot var būt riskanti. Tāpēc ir svarīgi izrevidēt aptieciņu un nomainīt vecās zāles. Jaunajās versijās var būt arī uzlabojumi – dažādi norādījumi vai brīdinājumi, bērniem drošs iepakojums vai precīzāki rīki devu mērīšanai.

Devas ir svarīgas

Ne vienmēr medikaments ir dozēts kapsulās vai tabletēs. Dažreiz tas ir jādozē pašiem. “Kādā pētījumā konstatēts, ka cilvēki, kuri izmantoja vidēja izmēra karoti, lai ielietu klepus sīrupu vai citu šķidro medikamentu, visticamāk, to lietoja pārāk maz. Savukārt tie, kas izvēlējās lielu karoti, biežāk pārdozēja. Tas nozīmē, ka, ja par mērtrauku izmantojat karoti no virtuves atvilktnes, var rasties dozēšanas kļūdas. Tāpēc vienmēr izmantojiet mērglāzi, mērkaroti, šļirci vai citus mērinstrumentus, kas pievienoti medikamenta iesaiņojumam. Pārliecinieties jau aptiekā, vai mērtrauks ietilpst komplektā. Ja nav, pajautājiet farmaceitam, un, iespējams, to varēs iegādāties atsevišķi. Precīzai devai ir nozīme, jo sevišķi, ja zāles ir paredzētas bērnam. To apstiprinās ikviens farmaceits.”

Izvēlieties un esiet uzticīgi savai aptiekai

Vislabāk būtu izmantot savas receptes un iegādāties zāles vienā un tajā pašā aptiekā, lai farmaceitam ir pilnīgāks priekšstats par jums nepieciešamajiem medikamentiem. Tas var palīdzēt izvairīties no nelabvēlīgas zāļu mijiedarbības un novērst citas ar zāļu lietošanu saistītas problēmas. Paturiet prātā, ka farmaceits ir savā jomā kvalificēts speciālists, turklāt pats pieejamākais veselības aprūpes sistēmā. Piesaiste vienai aptiekai un, iespējams, vienam farmaceitam, kuram uzticaties un varat saukt par savu, var pozitīvi ietekmēt gan jūsu ārstēšanas rezultātu, gan veselības uzturēšanu ilgtermiņā,” saka farmaceite Linda Fevraļeva.

Sāpju sajūtās nav nekā patīkama, taču tās mums ziņo par kādu neveselīgu procesu organismā, piemēram, locītavu problēmām, pārslogotu muguru. Tādēļ šos signālus ir svarīgi prast pareizi tulkot un uz tiem atbilstoši reaģēt. 

 “Sāpes ir sarežģīts process, ko kontrolē nervu sistēma. Tās izraisa fizisku diskomfortu: traucē normāli funkcionēt, dažkārt rada pat neizturamas ciešanas. Tomēr jāsaprot, ka sāpes ir svarīgs ķermeņa aizsargmehānisms. Ilgstoši ignorējot sāpju sajūtas vai neatbilstoši pret tām izturoties, risks nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai ir ļoti augsts,” brīdina Rīgas Vecpilsētas Mēness aptiekas vadītāja, farmaceite Linda Fevraļeva un atklāj, ka teju katrs otrais aptiekas klients sūdzas par sāpēm un lūdz palīdzību to novēršanai.

“Pirms kaut ko ieteikt, farmaceitam vienmēr ir svarīgi noskaidrot, kas tieši klientam sāp, cik ilgi, vai cilvēks jau ir lietojis kādus medikamentus, vai viņam ir kāda hroniska slimība, vai ir konsultējies ar ārstu.”

Farmaceite uzsver, ka svarīgi ir nekavējoties izslēgt bīstamas sāpes, piemēram, tādas, kas saistītas ar stipri paaugstinātu asinsspiedienu, iekšējo orgānu bojājumiem, sirds slimībām.

“Visbiežāk cēloņi sūdzībām par sāpēm ir locītavu vai muskuļu iekaisums, mehāniskas traumas, termiski vai ķīmiski apdegumi, muguras sāpes dažādās tās vietās pārslodzes, deformācijas vai cita iemesla dēļ, spazmas menstruāciju laikā. Daudzi iegriežas aptiekā, lai meklētu palīdzību galvassāpju novēršanai, tostarp, ja tās radušās alkohola lietošanas rezultātā, pārslodzes vai bezmiega dēļ. Saskaņā ar Starptautiskās galvassāpju klasifikācijas jaunāko versiju pastāv aptuveni 300 galvassāpju veidu, turklāt bieži vien tās tiek ārstētas pilnīgi atšķirīgi.”

Dažreiz galvassāpēm var līdzēt arī glāze ūdens

“Jāņem vērā, ka sāpes ir dažādas un atšķirīgas. Nereti, piemēram, klients lūdz zāles pret galvassāpēm un nosauc kādu populāru nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli, kas aptiekā vienmēr ir pieejams. Ar tā izsniegšanu nevajag steigties! Dažkārt pēc cilvēka iztaujāšanas un asinsspiediena mērīšanas nākas izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo izrādās, ka mūsu klienta asinsspiediena rādītāji ir bīstami augsti. Ja sāpes censtos novērst, lietojot neatbilstošas zāles, ko vēl pirms brīža klients vēlējās iegādāties, savu stāvokli viņš būtiski pasliktinātu. Jāteic, ka ar šādām situācijām aptiekā saskaramies regulāri,” stāsta farmaceite.

Biežs galvassāpju cēlonis var būt miega režīma traucējumi vai, piemēram, neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, smēķēšana un citi kaitīgi ieradumi. Galvassāpes var rasties arī, ilgstoši sēžot pie datora, it īpaši, nevēdinātā telpā. Tādēļ ir svarīgi ieturēt pauzes – izkustēties, iziet nelielā pastaigā svaigā gaisā, izvēdināt telpu. Tā pat ir svarīgi pietiekami izgulēties, un guļamistabā noteikti nevajadzētu lietot viedierīces, jo ekrāna zilā gaisma spēj izjaukt normālu nakts miega režīmu.

“Ja ir grūtības aizmigt, ja nākas piedzīvot lielu nervu slodzi, farmaceits var ieteikt dažādus nomierinošus augu preparātus, kas satur, piemēram,  baldriānu, māteri, lavandu, melisu. Kādam labi palīdz piparmētru tēja, aptiekā ir iegādājami arī uztura bagātinātāji ar pasifloru tablešu vai kapsulu formā. Taču vēlos uzsvērt – lai izvairītos no iespējamām galvassāpēm, ikvienam ir nepieciešamas ikdienas fiziskās aktivitātes. Bieži iesaku klientiem ar galvassāpēm izmēģināt arī pavisam vienkāršu metodi – nesteidzīgi izdzert glāzi ūdens un vienmēr atcerēties par pietiekamu ūdens uzņemšanu katru dienu,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. 

Dažādām sāpēm – atšķirīga palīdzība 

Muskuļu pārslodze

Ja par muskuļu sāpēm sūdzas jauns cilvēks, bieži vien izrādās, ka sāpes izraisījusi pārmērīga fiziskā slodze – kāds pēc pamatdarba būvē māju, kāds – pārāk intensīvi trenējas sporta zālē, kāds cits – skrien kā maratonists. Pret muskuļu sāpēm labi noder sildoši plāksteri un mitras siltas kompreses, mentolu saturoša ziede, silta vanna ar priežu skuju ekstraktu. Efektīvas var būt arī ziedes un geli, kas satur dabīgās ēteriskās eļļas. Tās var palīdzēt tiem, kuru muskuļi ikdienā pakļauti pastiprinātai slodzei, jo cilvēks daudz staigā, profesionāli dejo, visu darbdienu stāv kājās.

Trauma

Ja radusies trauma, kā rezultātā izveidojies zilums, var palīdzēt ziede ar atvēsinošu efektu – tā novērsīs iekaisuma attīstību, mazinās tūsku un zemādas asiņošanas risku. Farmaceits var ieteikt pretsāpju plāksterus, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augus – arniku, baltā vītola ekstraktu.

Ir pieejami geli, ko lieto kāju vēnu slimību profilaksei, kā arī vieglu sadzīves un sporta traumu gadījumos. Iespēju ir daudz! Saruna ar farmaceitu palīdzēs saprast, kurš līdzeklis konkrētajā gadījumā ir piemērotākais.

Savilkts sprands, pleci

Sāpoši, savilkti spranda muskuļi – arī tās ir izplatītas sūdzības. Šādā gadījumā noder ziede ar sildošu efektu, kas var uzlabot asinsriti. To ieteicams lietot, piemēram, pēc ilgstoša darba pie datora, ja jūtamas sāpes un muskuļu sasprindzinājums plecu, spranda zonā.

Var mēģināt uz sāpošās vietas uzlikt piparu plāksteri, taču to nedrīkst līmēt uz dzimumzīmēm. Labāk to pārgriezt un pielīmēt tieši gar savilkto muskuli, bet ne uz mugurkaula.

Kakla daļas osteohondroze

Ja ir sūdzības par sāpēm kakla daļā, pakausī, var ieteikt lokālo pretsāpju, pretiekaisuma līdzekli. Tiesa, tas būs piemērots lietošanai īsu laiku – līdz vizītei pie ārsta, kas šajā gadījumā noteikti ir nepieciešama. 

Locītavu, muguras sāpes

Ja gados vecākam cilvēkam sāp locītavas, mugura, tas vienmēr ir iemesls, lai dotos uz konsultāciju pie ārsta. Pirmajai palīdzībai aptiekā var iegādāties pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, ko gan nedrīkst lietot ilgstoši. Papildus ieteicami būtu arī B grupas vitamīni.

Roku, kāju locītavu stīvumu un sāpes var meģināt mazināt ar glikozamīna uztura bagātinātāja lietošanu, taču efekts nebūs tūlītējs – to lietot ieteicams ilgākā laika posmā un vēlams uzsākt jau profilaktiski. 

Artrīta vai reimatisma izraisītu hronisku sāpju gadījumā noder sildoši ārīgi lietojami līdzekļi, kas aktivizē asinsriti. Parasti tie satur, piemēram, kamparu, propolisu.

Bezrecepšu preparāti pret sāpēm 

Farmaceite uzsver, ka aptiekās ir pieejams diezgan plašs bezrecepšu līdzekļu klāsts, kas paredzēti uzklāšanai uz ādas, lai mazinātu sāpes. “Piedāvājumā ir geli, krēmi, ziedes, aerosoli, plāksteri, ko aplicē uz sāpīgajiem muskuļiem, cīpslām vai locītavām. Šie līdzekļi var palīdzēt mazināt sāpes, turklāt neizraisa nopietnas blakusparādības. Tomēr jāpatur prātā, ka, lietojot, piemēram, diklofenaku saturošu ziedi, ir jāizvairās no saules stariem, kas, saskaroties ar šo medikamentu, var izraisīt ādas alerģisku reakciju.

“Ja aptiekā izvēlētais pretsāpju vai pretiekaisuma līdzeklis rekomendācijās noteiktajā lietošanas laika posmā nedod pozitīvu efektu, ja pašsajūta pasliktinās, ja sāpes pastiprinās naktī, ir apgrūtināta staigāšana – steidzami jādodas pie ārsta!” mudina farmaceite Linda Fevraļeva.

Pavasara spožās saules ietekmē acis reizēm grauž, kņudina un asaro. Lai gan ar sabalansētu uzturu var uzņemt teju visus labai redzei nepieciešamos vitamīnus, tomēr ar pārtiku nevar uzņemt tik daudz luteīna, kas nodrošinātu acīm aizsardzību pret UV staru kaitīgo iedarbību. Diemžēl šī antioksidanta trūkums var izraisīt arī nopietnas acu saslimšanas. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kādos gadījumos ieteicams lietot vitamīnus redzei.

Nereti ziemā par redzes pasliktināšanos sūdzas pat tie, kuriem citkārt šādu sūdzību nav. Vējš, sniegs, gaismas trūkums, aukstums – acis vienmēr reaģē uz ārējām izmaiņām, cenšoties tām pielāgoties un reizēm pastiprināti asaro. Līdzīgi notiek arī, iestājoties pavasarim, kad saule spīd spožāk. Līdzko parādās sūdzības par redzes traucējumiem, noteikti jākonsultējas ar oftalmologu, bet arī profilaktiski katrs var parūpēties, lai izvairītos no redzes pasliktināšanās nākotnē. Regulāras profilaktiskās apskates pie acu ārsta, gaisa mitrināšana telpās, acu atpūtināšana pēc ilgstoša darba pie datora, arī vitamīnu lietošana redzei nāks tikai par labu. “Profilaktiski lietojot acīm un redzei domātos vitamīnus, var izvairīties no sausās acs sindroma riska, tas palīdz aizsargāt tīkleni, makulu (tīklenes centrālā daļa) un lēcu no bojājumiem, kā arī izvairīties no A vitamīna deficīta, kas, kā zināms, var būtiski ietekmēt redzi,” skaidro Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Kas redzes veselības vitamīnu kompleksam “vēderā”?

Acīm un redzei paredzēto vitamīnu kompleksu sastāvā būs vairāku vielu un antioksidantu “buķete”, kas gādā, lai acis tiek “pabarotas” ar visu, kas tām nepieciešams. Sastāvā visbiežāk būs luteīns, zaļās tējas un žibulīšu ekstrakti, folskābe, citrusu bioflavonoīdu komplekss un noteikti kāds vai vairāki no šiem komponentiem:

• Cinks. Svarīgs mikroelements redzes funkciju uzturēšanai, kas aizsargā tīkleni un samazina ar vecumu saistītās makulas deģenerācijas attīstības risku. Ja sākas makulas deģenerācija, tas būtiski ietekmē redzi – kļūst grūti lasīt, nav iespējams adīt, izšūt vai darīt citus smalkus rokdarbus. Gan cinka, gan A vitamīna deficītam ir tieša saistība arī ar nakts redzes pasliktināšanos.
• A vitamīns. Nodrošina, lai uz acs virsmas veidotos mitrinoša asaru plēvīte un sargā acis no izžūšanas. Tiklīdz samazinās asaru ražošana, radzene vairs netiek pietiekami mitrināta un acis šķiet nogurušas, palielinās iekaisuma risks, jo sausas acis ir vairāk pakļautas ārējās vides faktoru nelabvēlīgai iedarbībai. Ne velti A vitamīnu mēdz dēvēt par galveno redzes vitamīnu!
• Riboflavīns. Ja būs sācies riboflavīna trūkums organismā, tas rada nopietnus riskus redzei, jo pastāv iespēja, ka asinsvadi ieaug radzenē, veidojas vaskularizācija, apduļķojas lēca un kataraktas attīstības risks būtiski pieaug.
• Omega-3 taukskābes. Vērtīgās taukskābes nepieciešamas visdažādāko procesu nodrošināšanai organismā, tai skaitā, lai gādātu par acu aizsardzību un palēninātu dažādu acu slimību attīstību.
• Melleņu ekstrakts. Šo bioloģiski aktīvo vielu (antociānu) avotu ieteicams uzņemt pēc acu operācijām, kā arī pie paaugstinātas slodzes acīm. Tāpat melleņu ekstraktu lietot iesaka visiem pēc 50 gadu vecuma. 
• B grupas vitamīni, C vitamīns.  Ja B grupas vitamīni piedalās vielmaiņas regulācijā, uzlabo redzes aparāta krāsu uztveri un adaptāciju tumsā, tad C vitamīns palīdz nostiprināt asinsvadus un kapilārus, novēršot priekšlaicīgu acs kataraktas attīstību.

Acu vairogs – luteīns 

Makulas deģenerācija un katarakta ir divi visbiežāk sastopamie akluma cēloņi pasaulē. Mūsdienās  redzes traucējumi, ko izraisa makulas deģenerācija un katarakta, skar aptuveni 25 miljonus cilvēku, un tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaits trīskāršosies. Šo risku varētu mazināt vai arī problēmu progresēšanu palēnināt, ja tiktu uzņemts pietiekams luteīna daudzums.

Gan luteīns, gan zeaksantīns ir karotinoīdi, kas sastopami acs tīklenē. Luteīns ir tīklenes galvenais pigments un atbild par redzes asumu, nodrošinot mums spēju saskatīt pat vissīkākās detaļas priekšmetos. Gan luteīns, gan zeaksantīns ir arī spēcīgi antioksidanti, kas sargā acis no UV staru kaitīgās ietekmes, aizsargājot tīklenes centrālo daļu makulu no brīvo radikāļu nodarītā kaitējuma. “Ar pārdomātu un sabalansētu uzturu varam uzņemt lielāko daļu organismam un veselībai nepieciešamo vielu, bet diemžēl ne tādu luteīna daudzumu, kas nodrošinātu acīm aizsardzības efektu. Ar uzturu uzņemam tikai 1,5 mg luteīna, bet aizsardzības efekts būs, ja uzņem vismaz 6 mg luteīna dienā,” skaidro Apotheka farmaceite Mārīte Šukele. Arī klīniskos pētījumos konstatēts, ka lielāks iegūtā luteīna daudzums (30 mg dienā) izraisa lielāku tā koncentrāciju organismā un vienlaikus arī makulā. 

Rūpēties par acīm, lai pasauli ilgāk var skatīt

Par to, kādus vitamīnus acīm labāk izvēlēties, ieteiks ārsts vai farmaceits. Tomēr cerībā saglabāt labu redzi ilgāku laiku, visas kārtis nevar likt tikai uz vitamīniem vai uztura bagātinātājiem – ne mazāk svarīgi atcerēties, ka arī acis nogurst un tām vajag atpūtu. Apotheka farmaceite Mārīte Šukele iesaka: “Ja regulāri tiek strādāts pie datora, laiku pa laikam acis jāatpūtina, jāizvingrina, pamīšus jāpaskatās tuvumā un tad atkal tālumā, kā arī ikdienā jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums, kas nodrošinās asaru ražošanas kvalitāti un nepieciešamo mitruma līmeni acīs. Tiklīdz asaru plēvīte izžūst, par to signalizēs kairinājuma sajūta, arī galvassāpes. Jāatceras, ka brīvo radikāļu veidošanos veicina arī apkārtējās vides piesārņojums – cigarešu dūmi, starojums, arī iekaisuma procesi organismā, vielmaiņas traucējumi, gaismas izraisītas fotodinamiskās reakcijas un gaisā esošās smalkās daļiņas, kas rodas no automašīnu dzinējiem, spēkstacijām un malkas apkures, samazina redzamību un padara gaisu piesārņotu paaugstinātā līmenī.”

Kādos gadījumos ieteicams lietot vitamīnus redzei:

• Ja darbs saistīts ar biežu atrašanos brīvā dabā vasaras sezonā, ilgstoši uzturoties tiešos saules staros vai pie ūdeņiem. Ja ādai kaitīgāki ir UVB stari, acīm bīstamāki ir UVA stari, kas spēj iziet cauri radzenei, acs priekšējai virsmai, absorbējoties lēcā un tīklenē. UV staru iedarbība var izraisīt acs lēcas apduļķošanos, attīstoties kataraktai. 
• Ja moka sausās acs sindroms.
• Ja ikdienā acīm ir liela slodze – darbs pie datora, ilgstoša lasīšana, ilgstoša transportlīdzekļa vadīšana.
• Ja ģimenē kādam ir bijusi ar vecumu saistīta makulas deģenerācija vai citas acu saslimšanas.

Sāpes vēderā, slikta dūša, caureja un vemšana – šie simptomi raksturīgi vairākām saslimšanām, tomēr visbiežāk pie vainas ir vēdera vīruss vai saindēšanās ar pārtiku. Kā atpazīt saslimšanas cēloni un kas jādara, lai atvieglotu nepatīkamās sajūtas, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Vēdera vīrusi biežāk sastopami rudens un ziemas sezonā, savukārt saindēšanās ar pārtiku biežāk novērojama vasarā, kad augstā gaisa temperatūra un nepareiza pārtikas uzglabāšana veicina ēdiena bojāšanos. Tomēr jāņem vērā – katra no šīm kaitēm var piezagties jebkurā gadalaikā. Lai gan nereti šo saslimšanu izpausmes ir līdzīgas, ir vairākas nianses, kas palīdz atpazīt vaininieku, tai skaitā atsevišķi slimības simptomi, kā arī saslimšanas gaita un ilgums. Lielākoties abos gadījumos nav nepieciešams piemērot specifiskas ārstēšanas metodes, taču ir vairākas lietas, kas jāņem vērā, lai situāciju nepasliktinātu un vienlaikus atvieglotu nelāgos simptomus,” norāda Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Visbiežāk vainojams rotavīruss

Vēdera vīrusu veidi ir dažādi – izplatīts ir norovīruss un enterovīrusi, taču visbiežāk sastopamais ir rotavīruss – akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izraisa caureju un gremošanas trakta gļotādas iekaisumu. Šī vīrusa infekcijas ierosinātājs ir ļoti lipīgs un izdalās no saslimušā cilvēka organisma ar fekāliju palīdzību. Slimniekam neievērojot personīgo higiēnu, slimības ierosinātājs tiek pārnests uz ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetiem un virsmām, tādā veidā apdraudot arī līdzcilvēku veselību. Jāņem vērā, ka slimības ierosinātājs var atrasties uz virsmām līdz pat divām nedēļām ilgu laika posmu, tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri dezinficēt tās virsmas, kas ir bijušas saskarsmē ar vīrusa pacientu.

„Raksturīgākās rotavīrusa slimības izpausmes ir ūdeņaina un bieža caureja, kas atkārtojas biežāk nekā trīs reizes dienā, vēdera sāpes, vemšana, drudzis un paaugstināta temperatūra. Dažkārt iespējams novērot arī dedzināšanu kuņģī, rūgtu garšu mutē un izteiktu vājumu. Simptomi parādās aptuveni vienas divu dienu laikā, un saslimšanas sākums ir straujš un saasināts. Rotavīrusa infekcijas ārstēšanai nav specifiskas medikamentozās terapijas. Visi medikamenti, kas šajā gadījumā tiek lietoti, ir vērsti uz to, lai uzlabotu slimnieka pašsajūtu un paātrinātu atveseļošanās procesu. Tādi medikamenti ir probiotiķi un adsorbenti, kā arī preparāti, kas pazemina temperatūru, un tie lietojami pēc vajadzības,” skaidro Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Piedzīvojot rotavīrusam raksturīgo caureju, organisms strauji zaudē lielu daudzumu šķidruma, kas var izraisīt dehidratāciju. To ir svarīgi kompensēt, dzerot daudz šķidruma. Labākais risinājums ir lietot speciālu pulveri akūtas caurejas ārstēšanai, ko iespējams iegādāties aptiekā – tas noteiktās proporcijās satur organismam nepieciešamos sāļus un glikozi, un to lieto, izšķīdinot pulveri noteiktā ūdens daudzumā. Dienā ieteicams izdzert aptuveni trīs litrus šķidruma, tai skaitā tīru ūdeni un zāļu tējas, piemēram, kumelīšu vai pelašķu tēju. Nav ieteicams lietot dzērienus, kam bagātīgi pievienots cukurs – tie var pasliktināt slimības gaitu. Uzturā vēlams lietot produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus, piemēram, maizi vai biezputru.

Saindēšanās ar pārtiku – nepatīkama, taču īslaicīga

Saindēšanās ar ēdienu ir nekvalitatīvas vai nepietiekami termiski apstrādātas pārtikas lietošana uzturā, kā rezultātā rodas toksīni, kas kaitīgi iedarbojas uz gremošanas traktu. Saindēšanās simptomi ir atkarīgi no apēstā ēdiena daudzuma un indīgajām vielām, ko tas saturējis. Tie parādās ātri pēc maltītes, aptuveni 30 minūšu laikā, un parasti novērojams nelabums, vemšana un caureja. Atšķirībā no vēdera vīrusa saindēšanos parasti nepavada temperatūra un drudzis, un simptomi sāk mazināties, tiklīdz no organisma ir izvadīts to ierosinātājs – apēstais ēdiens.

„Saindēšanās simptomi ir organisma aizsargreakcija. Saskaroties ar nelabvēlīgu vielu, ķermenis cenšas pēc iespējas ātrāk no tās atbrīvoties. Arī saindēšanās gadījumā – līdzīgi kā ar vēdera vīrusu – nepieciešams lietot daudz šķidruma, turklāt to ir svarīgi darīt pēc iespējas ātrāk, jau uzreiz pēc pirmajām saindēšanās pazīmēm. Ar šķidruma palīdzību no organisma ātrāk tiks izvadīti caurejas un vemšanas ierosinātāji un to toksīni. Var lietot arī aktivēto ogli, kas palīdzēs uzsūkt kaitīgās vielas. Parādoties ēstgribai, noteikti vajadzētu izvairīties no ceptiem, trekniem un asiem produktiem, cukura un kofeīna, tā vietā dodot priekšroku auzu pārslām, sāļajiem krekeriem vai vārītiem dārzeņiem,” piekodina Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Ja pārtikas saindēšanās simptomi nemazinās 48 stundu laikā, kā arī tad, ja simptomi pastiprinās, parādās vēdera krampji, kļūst neskaidra redze, ir nekavējoties jāvēršas pie palīdzības pie ārsta vai jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Insults ir pēkšņs galvas smadzeņu asinsrites traucējums, asinsizplūdumam vai trombam nosprostojot asinsvadu. Lai gan pirmajās stundās pēc insulta iespējama efektīva ārstēšana, tas joprojām ir viens no biežākajiem invaliditātes un nāves iemesliem pasaulē. Ieteikumus insulta profilaksei atgādina neiroloģe „Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa un  „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.

Kā un kādēļ rodas insults

Galvenais insulta iemesls ir ateroskleroze, kuras dēļ sašaurinās asinsvadi, mazinot asins pieplūdi galvas smadzenēm, un veicina asins receklīšu jeb trombu veidošanos, kas atraujas no asinsvada sieniņas un nosprosto dziļākos asinsvada zarus. Ateroskleroze ir viena no biežākajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kuras gaitā uz asinsvadu sieniņām izgulsnējas taukiem līdzīga viela, kas sastāv galvenokārt no holesterīna. Holesterīns ir nepieciešams audu atjaunošanās procesā – no tā tiek veidoti hormoni, kas ir svarīgi šūnu apvalka veidošanā. Taču ar gadiem audu nomaiņa noris lēnāk, samazinās arī hormonu sintēze un holesterīns vairs netiek patērēts tādā daudzumā, kā agrāk, tādēļ paliek pāri.

Bīstams ir arī paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, kad palielinās asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām un galvas smadzenēs. Paaugstināts asinsspiediens palielina insulta risku, jo tā ietekmē var atrauties trombs vai plīst asinsvads. Mainīgais asinsspiediens rada mikroplaisas asinsvadu iekšējā sieniņā, kuras organisms pats cenšas sadziedēt, pielipinot trombocītu. Lai šo vietu nostiprinātu, pievienojas aizvien jauni trombocīti un lipīdi. Bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens nerada sūdzības, tādēļ ir svarīgi to regulāri pārbaudīt, jo ilgtermiņā tas paātrina asinsvadu novecošanu, veicinot aterosklerozes attīstību. Lai novērstu insulta riskus, ieteicams regulāri apmeklēt ārstu, veikt nepieciešamos izmeklējumus, ārstēt slimības, kas var to provocēt. Piemēram, aritmija. Tās gadījumā asins plūst ar dažādu ātrumu, un, paātrinājumu brīžos, no asinsvada sieniņas var atrauties trombs. Arī, ja trombs atrodas kādā no sirds dobuma kabatiņām, aritmijas laikā tas var tikt izspiests. Aritmija bieži vien izraisa hroniskus asinsrites traucējumus, kuri ar laiku ietekmē atmiņu un citas smadzeņu funkcijas. Cukura diabēta pacientam liekā glikoze pārvēršas ketonvielās, kas ne tikai bojā asinsvadu sieniņas, bet arī piesaista ūdeni un asinsspiediens palielinās.

5 ieteikumi, kā izvairīties no insulta

Seko saviem asinsspiediena un holesterīna līmeņa rādītājiem

Pastāv pieņēmums, ka vispiemērotākais vecums orgānu sistēmu, kas nodrošina normālu centrālās nervu sistēmas darbību, rūpīgai izmeklēšanai ir ap 40 – 50 gadiem, tiesa, daudziem, īpaši vīriešiem šajā vecumā jau ir galvas smadzeņu asinsrites traucējumi vai aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados. Tādēļ jau aptuveni 30 gadu vecumā ir ieteicams noteikt holesterīna un to frakcijas, kā arī triglicerīdu līmeni asinīs, un, ja zema blīvuma holesterīns ir palielināts, izvērtēt asinsvadu stāvokli. 

Kopējā holesterīna normas robeža ir 5,0 mmol/l, zema blīvuma (ZBH) – 3 mmol/l, bet triglicerīdu – 1,7 mmol/l. Asinsvadu veselību īpaši nelabvēlīgi ietekmē zema blīvuma jeb sliktais holesterīns. Savukārt par optimālu arteriālo asinsspiediena rādītāju jebkurā vecumā uzskata 120/80, bet par paaugstinātu – virs 140/90 mmHg

Ievēro veselīgus ēšanas paradumus  

Ikdienā lietojot mazāk dzīvnieku izcelsmes, bet vairāk šķiedrvielām bagātos augu valsts produktu – pākšaugus, graudaugus, augļus un dārzeņus, iespējams samazināt holesterīna uzsūkšanos un kavēt tā sintēzi aknās. Lai gan treknās jūras zivis arī pieder dzīvnieku valstij, tajās esošās omega-3 un citas vērtīgās taukskābes veicina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeņa palielināšanos, tādēļ tās būtu jāēd vismaz divas trīs reizes nedēļa. Tiesa, nevajag pilnīgi atteikties arī no dzīvnieku valsts taukvielām. Piemēram, ja garšo sviests, labāk to arī lietot, nevis aizstāt ar margarīnu, jo, pārveidojot augu valsts taukus cietajās formās, rodas transtaukskābes, kas nav gluži nekaitīgas. Ieteicams pārskatīt savu iepirkumu grozu un apdomāt, kas no tā satura ir paaugstināta holesterīna līmeņa iemesls. 

Seko savam svaram un lieto mazāk sāls

Pārmērīga sāls lietošana – vairāk par 5 gramiem jeb vienu tējkaroti sāls dienā – veicina asinsspiediena celšanos un pārslogo nieres, kas arī piedalās asinsspiediena regulēšanā, ilgtermiņā nodarot veselībai kaitējumu. Sāli vajadzētu aizstāt ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām, savukārt veikalā izvēlēties produktus ar minimālu sāls daudzumu vai bez tā. Samazinot sāls patēriņu, rūpēsies gan par aterosklerozes, gan hipertensijas profilaksi.

Liekais svars var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Svara dēļ sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā, lai apgādātu organismu ar asinīm un skābekli, tādēļ paaugstinās asinsspiediens. Svara samazināšana to pazemina, vienlaikus mazinot arī insulta risku.

Esi kustībā

Smadzeņu apasiņošanas traucējumi var būt arī hroniski, sākumā – nepamanāmi, līdz nākas saskarties ar tā radītajām sekām. Lai tā nenotiktu, jāpalielina asins plūsma un tajā esošā skābekļa daudzums. Noderīgas ir ātras pastaigas vai viegls skrējiens, nūjošana vai citas fiziskas aktivitātes svaigā gaisā. Insulta risks mazinās, pieaugot aktivitāšu apjomam, taču profilaksei vērtīgas ir arī vieglas un vidējas intensitātes vismaz 30 minūšu ilgas aktīvas nodarbes trīs četras reizes nedēļā.  

Zināms, ka psihoemocionālā pārslodze un stress veicina asinsspiediena paaugstināšanos, tādēļ ir vērtīgi apgūt dažādas relaksācijas tehnikas, piemēram, dziļo elpošanu, meditāciju, nodarboties ar jogu, cigunu, peldēšanu. Relaksācija rada labsajūtu, tās laikā izdalās labie hormoni, neiromediatori, kas paildzina organisma šūnu mūžu.

Atsakies no alkohola un cigaretēm

Jāņem vērā, ka smēķētājiem ir divas līdz četras reizes lielāks risks piedzīvot insultu nekā nesmēķētājiem, jo tabakas sastāvā esošā nikotīna ietekmē sašaurinās galvas smadzeņu asinsvadi un samazinās skābekļa piegāde smadzenēm. Tas ir nopietns iemesls atmest smēķēšanu vai vēl labāk – to nekad neuzsākt. Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā risks piedzīvot insultu ievērojami samazinās. 

Neliela deva alkohola sākumā uzlabo asins plūsmu – paplašina perifēros asinsvadus, paaugstina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeni, taču, lietots pārmēru, tas veicina ketonvielu rašanos, kas bojā asinsvadus, arteriālo hipertensiju un pastiprinātu asins recēšanu jeb hiperkoagulāciju.

No insulta ir iespējams izvairīties pat tad, ja veselība nav ideāla 

Ārsta izrakstītos medikamentiem holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu  veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga. 

“Ikviens var veikt preventīvas darbības, ar kuru palīdzību iespējams novērst vai samazināt insulta risku. Noderīgi paturēt prātā, ka aptieka ir ikdienā viegli sasniedzama un farmaceits – pieejamākais veselības aprūpes specialists, pie kura var vērsties gan pēc padoma un konsultācijas, gan arī, lai veiktu pamata ekspresdiagnostiku – regulāri izmērītu asinsspiedienu, pulsu, noteiktu holesterīna līmeni, glikozes līmeni asinīs,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Farmaceits var ieteikt līdzekli, kas palīdzēs atmest smēķēšanu, jo tā ir nopietns drauds veselībai, turklāt piedāvās šo līdzekli izvelēties tablešu, plākstera, košļājamās gumijas vai aerosola formā. 

Insulta risks noteikti mazinās, ja asinsvadi, jo sevišķi galvas asinsvadi, ir elastīgi, brīvi no holesterīna plāksnītēm, un, ja organismā ir laba asinsrite, tāpēc profilaktiski un neliela insulta riska gadījumā ieteicams lietot preparātus, kas satur sarkano rīsu auga ekstraktu. Tas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni un normalizē to, ja līmenis ir nedaudz paaugstināts. Asinsvadiem būt elastīgiem un veseliem palīdz arī omega-3 taukskābes jeb zivju eļļa, lietota regulāri un pareizās devās. 

Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu miegu un mazināt ikdienas stresu, tāpēc ieteicams lietot preparātus, kas satur vilkābeles ekstraktu, māteres ekstraktu, magniju, lecitīnu, B grupas vitamīnus, melatonīnu. Preparātu piedāvājums aptiekās ir plašs un farmaceits noteikti var palīdzēs izvēlēties piemērotāko, ka arī atgādinās par to, ka insulta risku var mazināt un novērst tikai regulāri pārbaudot un uzturot savu veselību. 

Ja ir aizdomas, ka tuvinieku skāris insults, svarīgi rīkoties ātri.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Lai neriskētu ar nieru veselību, cilvēkiem vajadzētu uzmanīties no paaugstināta asinsspiediena, pārbaudīt nieru veselību analīzēs un līdztekus veselīgam uzturam izvairīties no nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem jeb bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Šīs lietas ir pirmās, ko nefrologi vēlas uzsvērt, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamajām rūpēm. 

Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa brīdina, ka, profilaktiski uzmanot nieru veselību, pats galvenais ir nenonākt pie hroniskas nieru slimības (HNS) – tās pašas, ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju un kas ir ilgstošs jeb hronisks nieru bojājums.

Analīzes un skrīnings simptomu vietā

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis apkopo, ka svarīgākais ir veselīgs dzīvesveids un savlaicīga analīžu veikšana, lai atklātu nieru bojājuma atklāšana. “Ir lietas, kurām vienkārši vajadzētu pievērst uzmanību. Tas, ko mēs vēlamies, ir lai cilvēki padomā par nieru slimībām, apzinās nieru slimību riskus, kur izšķiroša nozīme ir profilaksei, jo simptomi parādās tikai tad, kad jau ir par vēlu. Ja tu neesi veicis skrīningu un laicīgi nodevis analīzes, tad slimība var būt jau ļoti tālu progresējusi un bieži vēlīnā stadijā. Ļoti daudzas nieru slimības ir autoimūnas ģenēzes, kas nozīmē, ka cilvēka nierēm uzbrūk viņa paša imunitāte,” skaidro K. Rācenis.

“Tā arī ir Pasaules nieru dienas [šogad – 9.martā] būtība un jēga – atgādināt sabiedrībai par uzmanību un apzinātību rūpēs par nieru veselību, jo par hronisku nieru slimību neziņo sāpes organismā. Cilvēks nejūt neko tādu, nenojauš, izšķirošais ir domāšana un profilakse. Par hronisku nieru slimību var ziņot daudzi tādi simptomi, ko cilvēki nemaz nesaista ar nierēm, tādi kā, piemēram, slikta dūša, vemšana, ādas nieze, bet ar hronisku nieru slimību ir tā – jo tu agrāk to konstatē, jo lielākas ir iespējas novērst progresēšanu un sliktos gala iznākumus. Un tāpēc vienmēr martā mēs vēlreiz un vēlreiz par to atgādinām,” uzsver I. Ziediņa.

Viņa skaidro, ka līdztekus rūpēm par veselību un veselīgu uzturu kopumā rūpes par nierēm sākas jau pie ģimenes ārsta. Un tas tiešām nav daudz – ir jāizmēra asinsspiediens, kas tāpat ir jāizmēra jebkuram pacientam vizītē, tālāk seko cukura līmeņa noteikšana, kas ir nepieciešama jebkurā asins analīžu veikšanā un ir divi no nieru rādītājiem, kas būtu jānosaka un kas galīgi nav dārgi. Tā ir seruma kreatinīna noteikšana, kas maksā aptuveni vienu eiro, un otra ir albumīna noteikšana urīnā, kas maksā 1,80 eiro. Tā ir mikroalbuminūrijas jeb albuminūrijas noteikšana, un tās tiešām nav dārgas analīzes, turklāt reizi gadā valsts apmaksātās analīzēs ietilpst urīna analīzes, kur papildus būtu ļoti vēlama albuminūrijas ikgadēja noteikšana. Ar to pietiek.

“Mēs, speciālisti, par nierēm aizdomājamies, ja parādās asins vai olbaltumu piejaukums urīna analīzē, un tāpēc, ja skrīnings nav veikts, tad par nieru slimībām ir ļoti grūti aizdomāties,” brīdina K. Rācenis.

Bezrecepšu pretsāpju zāļu problēma

Viņš uzsver, ka, lai saudzētu nieres, nebūtu vēlams lietot pārāk daudz pretiekaisuma līdzekļus jeb, precīzāk, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, jo tie bojā nieres, un tur var veidoties kā akūts, tā arī ilgstoši hronisks nieru bojājums. Būtu nevis visu laiku jālieto šis pretsāpju medikaments, bet jārisina tā problēma, kāpēc sāpes ir radušās un kāpēc tās atkārtojas. Ilgstoši lietojot šos pretiekaisuma līdzekļus, cilvēki var sabojāt savas nieres.

Runājot par dzīvesveidu, svarīga ir svara samazināšana un fiziskās aktivitātes – vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā, kas varētu būt vismaz pastaigas, soļošana, peldēšana, tas būtu pats minimums, ko cilvēkam vajadzētu ievērot. Viens no svarīgajiem faktoriem, kas saistās tieši ar nieru veselību, ir arī smēķēšanas atmešana. 

“Jā, starp cilvēku netikumiem smēķēšana nierēm ir lielāks drauds nekā alkohols, liekais svars un arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – lielākā daļa pretsāpju zāļu – ir lielāks drauds nierēm. Alkohols vairāk kaitē, piemēram, aknām nekā nierēm. Protams, ja cilvēks par daudz lieto alkoholu, tad viņa organismā notiks izmaiņas, kas var kaitēt nierēm, bet tiešā veidā nieres vairāk ietekmēs pretsāpju tabletes un liekais svars,” ieskicē Kārlis Rācenis.

Ieva Ziediņa rezumē, ka trīs lielākie draudi nierēm, kuri var noverst pie hroniskas nieru slimības, ir – arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, kam daudzi cilvēki nepievērš uzmanību, paaugstināts cukura līmenis, jo paaugstināts cukurs visu laiku cirkulē asinīs un bojā visus asinsvadus, un trešais ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kuri, remdējot sāpes, nerisina šo sāpju cēloņus.

Šie trīs galvenie faktori arī kļūst vairāk raksturīgi vecumā pēc 40 – asinsspiediens, cukura līmenis un bezrecepšu pretsāpju zāļu lietošana.

Saistība ar sirdi un asinsvadiem

Daudzi pamatoti pamana līdzības vai sakritības starp apdraudējumiem nierēm un kardiovaskulārajiem riskiem. I. Ziediņa izceļ jēdzienu “kardiovaskulārie”, kur “kardio” ir pati sirds, bet “vaskulārie” ir asinsvadi, savukārt asinsvadi nebeidzas ar aortu, arī tālāk visur – arī nierēs – ir asinsvadi. “Ja valstī un sabiedrībā lielāka uzmanība tiks pievērsta visiem kardiovaskulārajiem notikumiem, šo slimību skrīningam, tad, pievienojot tos divus rādītājus, ko es minēju, – seruma kreatinīnu un mikroalbuminūriju, cilvēki tikai iegūs.

Diabēts, liekais svars – tas viss līdzīgi kaitē gan sirdij, gan nierēm. Runājot par veselīgu uzturu, nefroloģe iesaka tā saucamo Vidusjūras diētu, tas ir, ar olīveļļu, daudz dārzeņiem, zivīm, bet arī ekstrēmas galējības nenākot par labu. “Kas ir labs vispār veselībai, tas ir labs arī nierēm, un ir vajadzīgs pilnvērtīgs miegs, fiziskās aktivitātes un atbilstošs uzturs,” rezumē I. Ziediņa.

Jauni medikamenti un zināšanu trūkums

Nefroloģe skaidro, ka saistībā ar nieru slimību ārstēšanu pēdējos gados ir nākušas klāt jaunas zāles – divu jaunu grupu medikamenti. Arī Latvijā tie ir pieejami, bet pagaidām netiek kompensēti hroniskas nieru slimības pacietniem. Viena grupa ir nātrija-glikozes kotransportvielas 2 (SGLT2) inhibitori, kas nefroloģijā ir ienākuši no 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas, un otra grupa ir – nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti jeb aldosterona antagonisti. Šī ir pilnīgi jauna grupa, bet līdzīga grupa līdz šim bija steroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti, ko lietoja gan kardioloģijā, gan nefroloģijā, bet tiem bija diezgan daudz blakusefektu. 

“Patlaban ir jaunākas paaudzes līdzīgas grupas medikamenti, kas gan aizkavē hroniskas nieru slimības progresēšanu, gan mazina albuminūriju,” skaidro Ieva Ziediņa. Ar daudziem jauniem medikamentiem ir tā, ka sākumā tie ir jāpērk, un pēc tam, kad valsts saskata ieguvumu, tos iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, kurā pagaidām nosauktie jaunie līdzekļi nav iekļauti. 

Viņa informē, ka saistībā ar profilaksi, analīzēm un citu medikamentu izvēlēm plašākā līmenī ģimenes ārstiem tiek rīkoti izglītojoši semināri, un šajos semināros stāsta, rāda piemērus, kā nevajadzētu un kādas ir alternatīvas. Arī attiecībā uz pretsāpju medikamentiem ir citu grupu medikamenti, kas noņem sāpes un nav nierēm kaitīgi.

Arī šā gada 9.martā no pulksten 14.30 līdz pulksten 16.40  Latvijas Nefrologu asociācija sadarbībā ar ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu organizē tiešsaistes konferenci ārstiem “Nieru veselība 2023”. Dalība konferencē ir bez maksas, bet nepieciešama reģistrācija dalībai konferencē: https://ej.uz/konference_nieru_diena (Pēc konferences katrs klausītājs saņems apliecību ar 3.1 TIP.)

“Mūsdienās nozīmīgāks kļūst tāds rādītājs kā kvalitatīvi nodzīvotie gadi, nevis, piemēram, vidējais vecums Latvijā. “Ir tāds ļoti prominents medicīnas žurnāls “The New England Journal of Medicine” (NEJM), un nupat tajā tika uzsvērts, ka hroniska nieru slimība 2040. gadā, tātad ļoti drīz, pasaulē būs piektajā vietā starp cēloņiem, kā dēļ cilvēki zaudēs kvalitatīvas dzīves gadus,” informē Ieva Ziediņa.

Viņa rezumē, ka, runājot par sabiedrības uzmanību kopumā, trūkums ir tas, ka skolā neesot veselības mācības, un līdz ar to vispārējā populācijā krītas zināšanas par veselību, par ķermeņa funkcijām, orgāniem un tamlīdzīgi. Tāpēc ir svarīga Pasaules Nieru diena un līdzīgas akcijas, kampaņas un aktivitātes, lai izglītotu sabiedrību un mudinātu rūpēties par savu veselību.

Pasaules Nieru diena tiek atzīmēta katru gadu marta otrajā ceturtdienā (šogad 9. martā), šo tradīciju ieviesa Starptautiskā nefrologu asociācija, un to atbalsta arī Latvijas Nefrologu asociācija. Mērķis Pasaules Nieru dienai ir veicināt uzmanību, rūpes un izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimības un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.

Plašāka informācija par nieru veselību https://nefrologs.lv/ un https://www.facebook.com/nefrologs