2023. gada pirmajos trīs mēnešos apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) jau reģistrēti 15 atlīdzību pieteikumi par saslimšanu ar Laimas slimību. Tas apdrošinātāju pieredzē ir vairāk, nekā ierasts gada aukstajos mēnešos. Saskaņā ar oficiālo Slimības un profilakses kontroles centra (SPKC) statistiku jau šī gada janvārī un februārī reģistrēti 23 Laimas slimības un divi ērču encefalīta gadījumi, kas, visticamāk, norāda, ka šis gads izcelsies ar lielu saslimstības intensitāti. 

Saskaņā ar SPKC statistiku vēsturiski “visaktīvākās” ērces bijušas Kurzemes reģionā, kam seko Rīga un Pierīgas reģions, daudz gadījumu novēroti arī Vidzemē. Apdrošinātājs atgādina – pasargāt sevi no ērču encefalīta un smagajām sekām, ko izraisa šī slimība, var tikai vakcinējoties. 

BALTA katru gadu saņem vairāk nekā 100 pieteikumu saistībā ar ērču koduma izraisītiem Laimas slimības un encefalīta gadījumiem, par kuriem kopējais atlīdzību apjoms ir virs 50 000 EUR. 

“Pēdējos trīs gados ērču encefalīta gadījumu skaits ir pieaudzis – par saslimšanas intensitātes kāpumu liecina arī BALTA pieteikto un izmaksāto atlīdzību skaits, kas palielinās ar katru gadu. Ērču encefalīts ir bīstama slimība, kas var atstāt ļoti smagas sekas, un katrs cilvēks var sevi pasargāt vakcinējoties, tomēr statistika rāda, ka vakcinācijas iespējas joprojām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Diemžēl no Laimas slimības jeb laimboreliozes vakcīna nepasargā,” saka BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva. 

Saskaņā ar SPKC datiem jau tradicionāli lielākais ērču encefalīta gadījumu skaits ir Kurzemē, kur tiek reģistrēta gandrīz trešā daļa visu gadījumu; tam seko Rīga un Pierīgas reģions. SPKC ik gadu publicē tā saukto endēmisko teritoriju sarakstu, kur ir vislielākais vidējais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju, un pēdējo piecu gadu laikā Kurzeme nemainīgi ir saglabājusi pirmo vietu šajā statistikā. Bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajās teritorijās, valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu. 2023. gadā tas ir Kuldīgas novads, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Talsu novads un Tukuma novads.

Savukārt ar Laimas slimību Latvijā ik gadus saslimst 200–600 iedzīvotāju, un vidēji 20–40% ērču pārnēsā slimības izraisītājus. 

“Laimas slimības gadījumu joprojām ir ievērojami vairāk nekā encefalīta gadījumu, kaut arī kopš 2020. gada redzams samazinājums. Kaut arī atsevišķos reģionos, piemēram, Latgalē tiek fiksēti vien daži gadījumi, vidējās izmaksas katram saslimušajam ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi maksimāli izvairīties no ērces piesūkšanās. Ja būs karsta vasara, jāņem vērā, ka aktuāls risks būs arī čūsku kodumi,” brīdina L. Ščegoļeva.

Lai izvairītos no ērces piesūkšanās, BALTA aicina ievērot piesardzības pasākumus, dodoties brīvā dabā:

• nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs;
• valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa;
• pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču;
• svarīgi pārbaudīt arī mājdzīvniekus, vai to kažokā nav ieķērusies vai jau piesūkusies ērce;
• izmanto arī kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus;
• ja ērce tomēr piesūkusies, tā uzmanīgi jānoņem;
• vakcīna pret ērču encefalītu var pasargāt no smagas saslimšanas ar ilgstošām sekām.

Regulāri lietojot uzturā pārtiku un dzērienus, kuru sastāvā ir daudz cukura, kā arī nesekojot līdzi glikozes līmenim asinīs, varam nepamanīt, ka cukura līmenis asinīs ir kļuvis paaugstināts, kas var izraisīt dažādas veselības problēmas, kā, piemēram, nervu un asinsvadu sistēmas bojājumus. Smagākajos gadījumos paaugstināts cukura līmenis asinīs var izraisīt saslimšanu ar 2. tipa cukura diabētu. Lai izvairītos no šādām veselības problēmām, ir ieteicams ikdienā samazināt neveselīgu, cukurotu ēdienu un dzērienu lietošanu uzturā. Kā ikdienā savā ēdienkartē aizstāt cukuru un kā varam nomākt vēlmi pēc kā salda, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.   

Paaugstināts cukura līmenis asinīs – viens no 2. tipa cukura diabēta ierosinātājiem

Paaugstinoties cukura līmenim asinīs, tiek dots signāls aizkuņģa dziedzera šūnām izstrādāt insulīnu – hormonu, kas palīdz cukuram nokļūt organisma šūnās. Cukurs ir galvenais cilvēka enerģijas avots, un, ja šūnas to ir saņēmušas pietiekamā daudzumā, cilvēks var normāli funkcionēt – var būt fiziski aktīvs, strādāt, mācīties. 

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz insulīna vai arī organisms nevar efektīvi izmantot saražoto insulīnu, kas regulē cukura jeb glikozes līmeni asinīs. Cilvēkiem, kuri saskaras ar šādām problēmām, ir bojāts metabolisms un vielmaiņas procesi. Laika gaitā diabēts var radīt risku veselībai un izraisīt sirds, asinsvadu, acu, nieru un nervu bojājumus. 2. tipa cukura diabēts nav iedzimts, par tā ierosinātājiem kļūst mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, paaugstināts stress, neveselīgs ēdiens, paaugstināts cukura līmenis asinīs, tāpēc tas ir biežāk sastopams kā 1.tipa cukura diabēts, kas ir iedzimts. Maldīgs ir uzskats, ka tikai taukaini un trekni ēdieni ir atbildīgi par lieko svaru, visbiežāk tas ir cukurs. Liekais cukura daudzums organismā pārvēršas par taukiem, radot lieko svaru, kas ir viens no cukura diabēta riska faktoriem. Ja ikdienā esam aktīvi, tad organismā esošās cukura rezerves tiek pārvērstas glikozē un enerģijā. 

Cukura veidi – mīti un patiesība

Ikdienā cukuru uzņemam pat neaizdomājoties kuros ikdienā bieži patērējamos produktos un dzērienos tas ir sastopams, bieži vien pat tādos, kuros var šķist, ka cukura nav, piemēram, cīsiņos, maizē. Cukuru klasificē vairākos veidos, tostarp pēc kristāla izmēra (granulēts, pulverveida vai īpaši smalks) un krāsas (balts vai brūns). Dažādie cukura kristālu izmēri nodrošina katram no tiem unikālas funkcionālās īpašības, padarot to piemērotu atšķirīgiem pārtikas produktiem un dzērieniem. Cukura krāsu galvenokārt nosaka uz kristāliem palikušās vai tiem pievienotās melases daudzums – tā ir viela, kas rodas cukurniedru vai cukurbiešu apstrādes rezultātā un, jo tumšāka melase, jo vairāk vērtīgo vielu saglabājušās cukurā. Piemēram, cukurniedru melase ir ievērojama ar augstu dzelzs saturu.

Cukuru uz pārtikas produktu etiķetēm mēdz dēvēt arī citādi, piemēram, agaves nektārs, niedru sulas kristāli, dekstroze, galaktoze, glikoze, kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu, melase un saharoze. Saldi un cukuroti ēdieni var izraisīt dopamīna izdalīšanos, ko smadzenes asociē ar baudas sajūtu, kas savukārt var izraisīt atkarību no cukura. Visbīstamākais cukura veids ir fruktoze – cukurs, kas sastopams saldumos, gāzētos un saldinātos dzērienos, kā arī augļos, tāpēc, lai gan augļus uztveram kā veselīgus un vēlamus ikdienas uzturā, būtu jāievēro mērenība – ieteicams ēst mazāk tādus augļus, kas satur daudz fruktozes (bumbieri, banāni, ķirši, vīnogas un mango). Lielākā daļa fruktozes, ko uzņemam, nonāk aknās, radot tām ievērojamu pārslodzi un patērējot aknu šūnu fosfātu rezerves. Fruktoze ne tikai bloķē hormonus, kas regulē apetīti un rada sāta sajūtu, bet arī izraisa metabolo sindromu, kas izraisa vidukļa aptaukošanos. Īpaši cieš vēdera iekšējie orgāni un aknas, ap kuriem pastiprināti veidojas tauki.

Cik cukura ieteicams uzņemt? 

Dienas cukura deva drīkst būt ne lielāka kā 10% no kopējās dienas enerģijas – vidēji 50 g jeb 10 tējkarotes, savukārt veselības veicināšanai ieteicams uzņemt ne vairāk kā 5% no kopējās dienas enerģijas devas – vidēji 25 g jeb 6 tējkarotes. Šīs normas attiecas uz papildus pievienoto cukuru jeb to, ko pievienojam klāt tējai, kafijai, apēdam kā saldinātos jogurtus, konfektes, ievārījumu šokolādi, smalkmaizītes, kūkas, limonādes, u.c.

Kādas ir alternatīvas cukuram?

Pastāv uzskats, ka 2. tipa cukura diabēta slimnieki un cilvēki, kuriem ir šāds risks, nedrīkst vispār uzturā lietot cukuru un produktus ar augstu cukura saturu, bet tā nav, ir tikai jāseko līdzi tā patēriņam. Tomēr, mājās gatavojot vai, ja ir vēlme saldināt tēju vai kafiju ar cukuru, varam meklēt alternatīvas, piemēram, stēviju, kas ir dabiskais cukura aizvietotājs. Stēvija var būt pat 200 – 300 reižu saldāka par cukuru, tāpēc lietojama daudz mazākās devās. No dabiskajiem saldinātājiem varam lietot arī dateles, medu un kļavu sīrupu. Viens no zināmākajiem mākslīgajiem saldinātājiem ir saharīns, kas ir ķīmisks savienojums ar saldu garšu. To var pievienot ēdienam un tas var būt līdz pat 300 – 400 reizēm saldāks par cukuru. Kā alternatīvu var izvēlēties arī aptieku sortimentā nopērkamos cukura aizvietotājus pulveru formā, ko pievienot ēdienam.

Ko darīt, ja visu laiku gribas ko saldu?

Reizēs, kad kārojas kas salds, meklējam tūlītēju risinājumu, kas acumirklī varētu mazināt šo vēlmi, un pat liels gribasspēks var nepalīdzēt, lai roka nepastieptos pēc kā cukurota. Ieteikums ir nevis aizliegt sev saldus produktus pavisam, bet šo problēmu risināt kompleksi, lai vēlme pēc saldumiem mazinātos. Farmaceite Zane Melberga dalās 7 vienkāršos un praktiskos ieteikumos, lai mazinātu kāri pēc cukura:

1. Ievēro regulāras ēdienreizes. Pieturies pie stingra ēdienreižu režīma, lai situācijās, kad ir aizmirsies paēst, nemeklētu našķus, kas ir viegli pieejami. Atceries, visam jābūt līdzsvarā, tāpēc neēd par daudz un arī nebadojies. 
2. Izvēlies veselīgus našķus. Tie var būt burkāni, gurķi, āboli, kas ir saldeni, bet ne ar augstu cukura līmeni. Tie var būt dabiski žāvēti augļi, rieksti, tādas pavasara veltes kā diedzētas sēklas. Laba alternatīva ir arī tumšā šokolāde, kas satur mazāk cukura un ko nespējam tik daudz apēst.  
3. Uzņem pietiekamu daudzumu šķidruma. Šķidrums organismam ir nepieciešams, lai samazinātu dehidrācijas risku, taču, ja nepatīk ūdens garša, ir iespēja pievienot citrusaugļus, citronu vai arī kādu garšaugu. 
4. Neaizmirsti fiziskās aktivitātes. Tās ne tikai palīdzēs izvairīties no liekā ķermeņa svara, kas ir viens no riska faktoriem 2. tipa cukura diabētam, bet jo vairāk nodarbosimies ar fiziskajām aktivitātēm, jo vairāk cukura patērēsim, lieki neuzkrājot to organismā. Atceries, ka cukuru organisms izmantoto enerģijai. 
5. Uztura bagātinātāji. Aptiekās un to sortimentā ir pieejami dažādi uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir hroms, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs. Atceries, ka pirms iegādes noteikti konsultējies ar farmaceitu. 
6. Maini paradumus. Tās var būt arī tik vienkāršas darbības, kā izvairīšanās no saldumu iegādes, veikala apmeklējuma laikā vai saldumu novietošana tālāk no tādām viegli pieejamām vietām kā uz galda vai plauktā. Atteikties no saldumiem būs vieglāk, ja, piemēram, nospraudīsi mērķi atļaut sev saldumus vienu dienu nedēļā, pārējās dienas no tiem atturoties.
7. Reizi gadā veic pārbaudes. Reizi gadā jāveic asins analīzes tukšā dūšā, kas pārbauda glikozes jeb cukura līmeni asinīs. To var izdarīt gan aptiekās pie farmaceita, gan pie ģimenes ārsta. Aptiekās ir nopērkami arī paškontroles testi cukura līmeņa noteikšanai mājas apstākļos – farmaceits izstāstīs un izskaidros to lietošanu.

Lieldienās, kā daudzos citos svētkos, atļaujamies ēst neveselīgāk un vairāk nekā citās dienās. Kā pavadīt Lieldienas veselīgi un bez pārmetumiem par apēsto maltīti svētkos? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Lieldienas ir kā malks svaiga gaisa pēc garās ziemas, jo pavasaris ir klāt un vasara nav aiz kalniem! Tādēļ šos svētkus vēlamies nosvinēt, neierobežojot sevi un izbaudot visas tradīcijas, kuras esam iecerējuši. 

Lieldienu tradīcijās ietilpst olu krāsošana, meklēšana, sišana un ēšana, kā arī dažādu citu ēdienu gatavošana svētku galdam un saldumu izmantošana Lieldienu aktivitātēs. Taču, lai nākamajā dienā pēc svētkiem justos labi, uztura speciāliste L. Sondore un klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka ievērot pāris vienkāršu padomu, kuri palīdzēs nosvinēt svētkus veselīgāk un atbildīgāk.

Apdomā, cik olu vārīt!

Vārot olas krāsošanai, olu kaujām un ēšanai, mēdzam izvārīt pārāk daudz. Uztura speciāliste iesaka apdomāt, cik olu ir patiešām nepieciešams, kā arī, ja iesim ciemos vai gaidīsim ciemiņus ar saviem mielastiem, cik un kādi ēdieni vēl būs uz Lieldienu galda. 

Olas ir labs olbaltumvielu avots, tās sniedz sāta sajūtu, tādēļ, ēdot gan olas, gan papildus maltītes, varam pārēsties. Pēc uztura rekomendācijām dienā ieteicams apēst vienu olu, bet nedēļā līdz septiņām olām. Lieldienās parasti apēdam vairāk par vienu, bet, ja iepriekšējās dienās neesam ēduši olas, tad divas trīs apēstās olas veselībai neko sliktu nenodarīs. Taču ir jāatceras, ka īpaši maziem bērniem būtu jāievēro lielāka mērenība. 

Izmanto neapēstās olas dažādās receptēs!

Viena no Lieldienu tradīcijām ir olu paslēpšana, lai bērni ar prieku tās meklētu. Kad bērni olas atraduši un olu kaujas izcīnītas, lai neapēstās olas neizmestu ārā, tās var pievienot zaļajiem salātiem kopā ar pirmajiem pavasara gurķiem un zaļumiem. Tas būs sātīgs un veselīgs svētku mielasta papildinājums. Neapēstās olas var pagatavot arī kā pildītās olas, pārgrieztajās olās sapildot samīcītu olu dzeltenumu ar franču sinepēm un kaperiem. Turklāt olas var pasniegt uz vārīta kartupeļa kā uzkodu kopā ar ķilavām. Ja kartupeļu un olu uzkoda šķiet par sarežģītu, var pagatavot ķilavu maizītes ar olu. 

Alternatīvas ar cukuru pilnajiem saldumiem Lieldienās!

Lieldienas bērniem noteikti asociējas ar saldajām šokolādes olām, konfektēm vai šokolādes zaķiem. Uztura speciāliste L. Sondore atgādina, ka svētkos nevajadzētu pārēsties saldumus, lai neizraisītu vēdera sāpes un sliktu dūšu. Lai nepārēstos Lieldienu šokolādes saldumus, speciāliste aicina iesaistīt bērnus desertu gatavošanā, piemēram, tradicionālā garduma pasha vai biezpienu desertu pagatavošanā ar olām, žāvētiem augļiem un riekstiem. Lieldienu svētku galdā arī labi iederēsies biezpiena vai cepumu kūka vai mājiņas, saldais biezpiens ar saldētu zemeņu mērci, buberts un debesmanna. Taisot desertus mājās, ir iespēja receptēs samazināt cukura daudzumu, it īpaši, ja desertiem liekam klāt žāvētus augļus un cepumus. 

Krāso olas ar dabas veltēm!

Lai Lieldienas kļūtu par vēl veselīgākiem svētkiem, BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece iesaka Lieldienu olas krāsot ar dažādām dabas veltēm, no kurām var iegūt visdažādākos Lieldienu olu toņus:

• Olas krāsojot tradicionālajā sīpolu mizu novārījumā, tās kļūs zeltaini brūnas vai sarkanbrūnas.
•  Izmantojot biešu sulu vai sagrieztas, sarīvētas bietes, olas nokrāsosies rozā tonī. 
• Lai iegūtu zilas vai violetas olas būs nepieciešams izmantot upeņu vai melleņu ogas, vai sarkano kāpostu. 
• Ja ir vēlme olām pievienot raibumu vai kādu rakstu, to palīdzēs iegūt dažādas lapiņas, ziedi, sūnas, skujas, smilgas, dzijas gabaliņi, rīsi, putraimi un citi materiāli. 
• Materiālu nostiprināšanai pie olas izmanto marli vai auduma gabaliņus un diegu. 
• Lai olu krāsa būtu izteiksmīgāka un košāka, kā arī, lai olai neplīstu čaumala, vārot olas, ūdenim var pievienot sāli, bet, lai olas būtu skaisti spīdīgas, tās var iesmērēt ar sviestu.

Iesim dabā, gatavosim ēdienus atbilstoši ēdāju skaitam un atcerēsimies, ka svētki ir kopā būšanas un satikšanās laiks!

Kaut arī šogad cīņa par dabas pamošanos norit visai spraigi, ziemai spītīgi ietiepjoties un uzkundzējoties ar kārtējo cīruļputeni, pavasaris strauji tuvojas. Un tuvojas arī vieni no sezonas priecīgākajiem un ģimeniskākajiem svētkiem – Lieldienas. Kamēr šur tur Latvijā zemi vēl klāj slābana sniega kārta un līdz plaukstošu pumpuru laikam mazliet jāpaciešas, tas netraucē pavasara sajūtu radīt pašam, ienesot krāsas savā mājoklī. Svētku gaidās mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” interjera speciālisti dalās piecās idejās, kā paša spēkiem izveidot trendīgas Lieldienu dekorācijas. 

Mazo šokolādes olu trakums

Cilvēku mīlestība pret ikoniskajām mini šokolādes oliņām nav zudusi arī šogad. To lieliski apliecina mirkļbirka #minieggseason, kas vietnē TikTok neilgā laikā ieguvusi jau vairāk nekā 7 miljonus skatījumu. Izmanto šos gardumus visur, kur vien saka priekšā iztēle. Saber tos bļodiņās, dekorē ar tiem Lieldienu cepumus vai radi īpašu svētku dekorāciju – Lieldienu koku, olas sakarinot koka zariņos. Tikai atceries saskaņot krāsas – Lieldienās vispopulārākie ir pasteļtoņi, tāpēc, ja sava galda klājuma kompozīcijā izmanto galdautu, sveces, lentes un citus priekšmetus, lūko, lai dekorācijas savstarpēji iederētos un radītu vienotu noskaņu. 

Sūnu dekori

Šajā pavasarī sūnas ir viens no centrālajiem elementiem svētku galda noformējumā. Neatkarīgi no tā, vai izmanto sūnas ziedu kompozīcijā, vai novieto uz galda atsevišķi, zaļo augu tekstūra būs pavasarīgi svaigs pieskāriens. Sūnas aug izteikti mitrā vidē, tāpēc nāksies doties uz mežu vai purvu, lai tās savāktu. Kad tas izdarīts, ievieto tās bļodā, dekorāciju pēc tam papildinot ar šokolādes zaķiem, olām vai ziediem. Sūnas ir ļoti labs pamatnes materiāls, tāpēc centies to atbilstoši izmantot – kā galveno elementu, kas atrastos zemāk par citiem dekoriem, gluži kā to dabiskajā stāvoklī dabā. 

Pašlocītas svētku salvetes

Šajās Lieldienās pasteļtoņu salvetes ar rakstiem vai ziediem ir neatņemama svētku galda sastāvdaļa. Ja pieproti origami mākslu, vari mēģināt pārvērst salvetes par īstiem mākslas darbiem, izlokot no tām zaķus. Tāpat ar salvešu palīdzību vari padarīt gaidāmos svētkus vēl īpašākus un personiskākus, uzrakstot uz tām kādu svarīgu paziņojumu ģimenes locekļiem vai viesiem. Ja tomēr doma par salvešu locīšanu šķiet nogurdinoša, vari izveidot kādu rotaļīgu salvešu turētāju vai ar salvetes palīdzību pie galda piederumiem piesiet vārda birku, ja paredzētas svētku vakariņas vai viesības. 

Septiņdesmito gadu stils un margrietiņu raksti

Drosmīgi ziedu raksti, kas bija tik populāri septiņdesmitajos gados, ir atgriezušies, lai piedzīvotu slavas brīdi tieši šajās Lieldienās. Īpaša loma, pateicoties saules dzeltenajam tonim, atvēlēta margrietiņām. Ja izdodas sagādāt dzīvos ziedus, tos var kombinēt ar mākslīgajiem ziediem vai niedru kātiem, kas rotāti ar lentēm. Vāzes vietā var izmantot arī vīna pudeli. Margrietiņas rakstu vari integrēt arī citās galda dekorācijās, piemēram, salvetēs un galdautā. Taču, ja gribas kaut ko patiešām neaizmirstamu, izveido arku no pasteļkrāsas baloniem un izrotā ar margrietiņu ziediem, kas izgriezti no papīra. 

Lieldienu vainagi

Tematiskie svētku vainagi, kas bija ļoti pieprasīti pērn, šajās Lieldienās atgriežas vēl pārliecinošāk. Rotā vainagu ar olām, ziediem vai spalvām, savienojot un nostiprinot tos ar floristikas stiepli, kas saturēs kompozīciju kopā. Vari vainagu veidot tikai no viena veida ziediem vai arī apvienot dažādus pavasara ziedus un zaļumus, iegūstot krāsainu un košu rotu, kas lieliski iederēsies ne vien uz svētku galda, bet arī pie ieejas durvīm. 

Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo – ticiet vai ne – tā var pasargāt no slimošanas!

Regulāra smiešanās var nebūt ikdienas veselīgo ieradumu sarakstā, taču ķiķināšanai, irgošanai, pat “zviegšanai” un “rēkšanai” – sauciet to, kā vēlaties – ir pozitīva ietekme uz garastāvokli, psihisko un sirds veselību, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Tas tādēļ, ka smejoties smadzeņu darbība izmainās un tādējādi samazina reakciju uz stresu. Savukārt stress, kā zināms, var būt vainojams dažādu slimību ierosmē.

Smiešanās ir vērtīga – liecina dati 

Smiekli ir fiziska izpausme, reaģējot uz kaut ko jocīgu. Iespējams, esat dzirdējuši izteicienu: smiekli ir labākās zāles. Izrādās, ka tam patiešām ir pamatojums. “Smiekli var palīdzēt samazināt iekaisumu, uzlabot asinsriti un imūnsistēmas darbību,” pētījumos iegūtos datus komentē “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Lai arī šādu datu nav milzums, tomēr tie samērā pārliecinoši uzrāda, ka smiešanās sniedz nelielu ieguldījumu veselībā. Pētījumi, kas analizē cilvēka smadzeņu darbību smiešanās laikā, uzrāda, ka smiekli var stimulēt pašdziedināšanos, līdzīgi, kā tas novērots meditējot. Tieši šī ietekme uz smadzenēm var uzlabot labsajūtu dažos pārsteidzošos veidos. Tiesa, slimības gadījumā ārstēšanai jānotiek tik un tā, taču turēšanās pie labas omas un ieradums meklēt izsmiešanās iemeslus noteikti būs palīdzošs atveseļošanās gaitā. Turklāt ir vēl papildus ieguvumi. “Smaids un veselīgu smieklu šalts var ļaut domāt skaidrāk un radošāk, un stiprināt saikni ar līdzcilvēkiem,” teic Ērika Pērsone. Proti, ar skaidru prātu pieņemsim labākus lēmumus par savu veselību, bet draugu loks būs atbalstošs ne tikai svētkos vai ikdienā, bet arī krīzes laikā, par kādu uzskatāma ikviena slimība.

Smiekli – veids kā justies labāk tagad un tūlīt

Kur slēpjas smieklus spēka noslēpums? “Jūs nevarat vienlaikus gan smieties, gan stresot,” atbild farmaceite un skaidro, ka kārtīga smiešanās izraisa organismā labsajūtu veicinošo ķīmisko savienojumu izdalīšanos, kas palīdz mazināt sāpes un trauksmi. Pašironija un tai sekojoša pasmaidīšana vai pat smiekli pašam par sevi ir patiešām labs veids, kā izvairīties no ikdienas stresa, ko rada, piemēram, atrašanās sastrēgumā, starpgadījums virtuvē, kad saplīsis trauks un kaut kas izlijis, vai cita ikdienišķa ķeza. Smiekli ir viens no ātrākajiem veidiem, kā justies labāk.

Kādā metaanalīzē 45 randomizētās kontroles grupās tika aplūkota smieklu ietekme (vai nu spontāni, vai “imitēti”), un, salīdzinot ar kontroles grupām, kurās smiešanās netika īpaši veicināta, atklājās, ka smiekli cilvēkiem ar mentāliem vai somatiskiem traucējumiem (Mayo klīnikā tie definēti kā traucējumi, kuros fiziski simptomi izraisa emocionālu stresu) ietekmē psihisko veselību – uzlabo garastāvokli, labklājību, dzīves kvalitāti un samazina trauksmi, depresiju un nogurumu. Taču nozīmīgākais atklājums šajā metaanlīzē – fakts, ka lielāks efekts bija sasniegts, kad cilvēki smējās kopā ar citiem (salīdzinājumā ar smiešanos vienatnē), jo smieklu vibrācijas var būt lipīgas.

Tātad – nav šaubu, ka mums ir jāsmejas vairāk un biežāk. Taču kā “aplipināties” ar humoru un smiešanos un, kas vēl svarīgāk, aplipināt ar šo veselīgo bacili citus? 

6 padomi, kā ieviest savā dzīvē vairāk smieklu

Lai ieviestu ikdienā smieklus, nav pat jāsmejas skaļi, saka farmaceite: “Ieraugot kaut ko smieklīgu, vai uzjautrinošu un fiksējot to, jūs gūstat spēcīgas emocionālas priekšrocības. Jums ir divas izvēles – vai nu palaist jautro mirkli garām nepamanītu, pat prātā par to nepasmaidot, vai arī atplaukt, piefiksēt un pārvērst to jaukā jokā, kas pēcāk varētu uzjautrināt draugus un kolēģus, izraisot smieklu kaskādes.”

Tā tas tiešām ir, ka humors ļauj ieraudzīt lietas un norises jaunā un negaidītā gaismā. Humora izjūta allaž ir saistīta arī ar asu un vērīgu prātu. Ne velti latviešu valodā ir vārds asprātība, kas jau pēc noklusējuma paredz intelektuālu darbu laba joka izveidē. Tas nozīmē, ka darbs, ko ieguldīsim savos un līdzcilvēku smieklos, atmaksāsies arī kā prāta spēju uzlabošana. Tomēr farmaceite, kurai ikdienā nākas saskarties arī ar sāpēm un slimībām, brīdina, ka jokot vienmēr ir jāzina robežas: “Ne mēs, ne apkārtējie, ne sabiedrība kopumā nekļūs veselāka un veselīgāka, ja mēģināsim risināt sarežģītas, piemēram, ar diskrimināciju saistītas problēmas, apsmejot, vulgarizējot vai ignorējot citu sāpes un ciešanas.

Labvēlīgs smaids un pašironija ir nozīmīga tādēļ, ka tā ļaujam sev saskatīt dzīves vieglāko pusi, atbrīvoties no spriedzes un uzlādēt savu iekšējo “akumulatoru”, kas ikdienas slodzē un steigā mēdz “nosēsties”.” 

Nebaidies kļūt smieklīgs

Nav jābūt profesionālam komiķim, lai smietos un smīdinātu. Humors nav tikai talants, tas ir izkopjams ieradums. Ievies ieradumu ikdienas situācijās saskatīt jocīgo pusi, jo sevišķi, publiskā situācijā. Piemēram, ja gadās kāda ķeza, pasmejies kopā ar cilvēkiem, kuri ir blakus: “Tagad, kad esmu pievērsis jūsu uzmanību…” Ņem vērā labi zināmo: dzīvē jebkas var būt drāma vai komēdija, tas ir atkarīgs tikai no skatupunkta. Ja kaut kas šķiet smieklīgs, nevaldi smieklus, neaprobežojies ar smaidu, bet smejies skaļi (tomēr atceries, ka ar smiekliem nedrīkst pazemot citus!). Sākumā tas var šķist samāksloti, taču pēc kāda laika atslābsi, dabiski smiesies biežāk un skaļāk, un aplipināsi ar smieklu vitamīniem arī citus.  

Meklē jautrību

“Doomscrolling” — tā dēvē tendenci patērēt galvenokārt negatīvas ziņas. Proti, tas ir ieradums ritināt sociālos medijus un ziņu plūsmas, meklējot nomācošu un negatīvu informāciju. Ja tāds ieradums piemīt, būtu vēlams to koriģēt, cenšoties apzināti meklēt ziņas ar vieglāku, humoristiskāku saturu.

Paņem smieklu pauzi

Iestati tālrunī “modinātāju jautrībai”. Pētījumi liecina, ka plānota 15 minūšu humora pauze var palielināt produktivitāti. Sāc ar piecām minūtēm – noskaties tālrunī kādu smieklīgu video! Un neaizmirsti iestatīt otru modinātāja signālu, kas atgādina atgriezties pie darba, kā arī mazliet izkustēties.

Izmēģini vingrinājumu “3 smieklīgas lietas”

Noteikti ir dzirdēts par veselīgu ieteikumu rakstīt dienasgrāmatu, fiksējot visu, kas noticis konkrētajā dienā. Tas ir brīnišķīgs ieteikums, taču ej soli tālāk! Humora žurnāls varētu būt tikpat iedarbīgs. Kāds neliels pētījums atklāj, ka cilvēkiem, kuri nedēļas garumā katru vakaru pārdomāja un pierakstīja trīs uzjautrinošus dienas notikumus, samazinājās depresijas simptomi un palielinājās vispārējais laimes stāvoklis līdz pat sešiem mēnešiem. Humora dienasgrāmata māca saredzēt smieklīgo un ne tikai. Tā palīdz arī noformulēt jocīgo patiešām smieklīgi un attīsta domātāja un stāstnieka prasmes.

Smejies, lai labāk mācītos

Labs noskaņojums var veicināt mācīšanos, stiprināt atmiņu, un tādējādi var palīdzēt saprast un saglabāt informāciju. Ilgstoša stresa laikā izdalītais hormons kortizols bojā smadzeņu zonu, kurai ir nozīme mācībās un atmiņas procesos. Taču smiekli, kā jau noskaidrojām, ir spēcīgs ierocis cīņā ar stresu. Pētījumi liecina, ka tie palīdz novērst šo bojājumu un atvieglo jaunu atmiņu veidošanos.

Nebaidies priecāties

Spēja pasmieties par sevi palīdz tikt galā ar grūtībām un pārdzīvot nelaimes, tostarp veselības problēmas un slimības. “Kad notiek kaut kas nelāgs vai satraucošs, kas tāds, kas rada stresu, padomā, kā to varētu risināt ar lielāku humora vai vieglprātības devu. Tas trenē smadzenes saskatīt smieklīgo sarežģītās situācijās. Tomēr, ja smieties vai cīnāties ar smagākiem garastāvokļa traucējumiem ir grūti, vislabāk ir meklēt profesionālu terapeita vai ārsta palīdzību,” saka farmaceite, piebilstot, ka pirmo palīdzību un padomu vienmēr var jautāt arī vispieejamākajā veselības aprūpes iestādē – aptiekā. 

Nomierināties un izgulēties, lai jokotu un smietos sirsnīgāk 

Nereti izplūst smieklos un bārstīt jokus liedz miega trūkums vai nespēja tikt galā ar vieglu stresu un nelielu trauksmes sajūtu. Tādos gadījumos palīdzību var meklēt aptiekā.

“Nervu sistēmas stiprināšanai derēs fitoterapijas preparāti, sākot no zāļu tējām līdz augu, piemēram, vilkābeles augļu, māteres vai pasifloras aktīvo vielu saturošiem līdzekļiem. 

Ja stress ietekmē miega kvalitāti, var ieteikt relaksējošas tējas vai augu ekstraktus, kas satur baldriānu, melisu, piparmētru, apiņus – šiem augiem piemīt nomierinoša un miegu veicinoša darbība. Aptiekā ir pieejams arī plašs uztura bagātinātāju klāsts, kas veicina iemigšanu un uzlabo miega kvalitāti. Daudzi aptiekas klienti dod priekšroku tieši šiem līdzekļiem, jo tie ir ērti lietojami un pieejami kapsulu, tablešu vai izsmidzināmā veidā.” 

Kā ar smieklu tabletēm? Būtu labi, ja arī tādas būtu nopērkamas! 

“Lai arī medicīnā, piemēram, zobārstniecībā tiek lietota tā saucamā “smieklu gāze” (tās sastāvā ir slāpekļa oksīds), kapsulā iestrādāta smieklu deva aptiekā vēl nav iegādājama,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. “Smieties un attīstīt humora izjūtu būs jāpapūlas katram pašam. Kādēļ gan to nesākt 1.aprīlī – dienā, kad izjokošanas prasmi ceļam īpašā godā?!”

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Svarīgo ikdienas mazgāšanās rituālu cilvēki apgūst bērnībā, un  pubertātes posmā tas parasti kļūst par ieradumu, ko tad piekopjam mūža garumā. Mazgāšanās dušā, visticamāk, ir daudzu ikdienas paradums. Tomēr, vai esat kādreiz sev pamatojuši, kādēļ mazgāties tik bieži?

Izpētīts, ka aptuveni divas trešdaļas amerikāņu un 80% austrāliešu mazgājas dušā katru dienu. Turpretī Ķīnā aptuveni puse aptaujāto cilvēku atzinuši, ka dušā vai vannā mazgājas tikai divas reizes nedēļā.

 „Iespējams, atbilde ir: mazgāties bieži ir veselīgi,” min „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Apdomāsim kārtīgi! „Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ikdienas duša tomēr vairāk ir saistīta ar ieradumu, pieņēmumu, ka tas ir labi, nevis ar nepieciešamību,” skaidro farmaceite.  

Ietekme uz veselību

Normālu, veselīgu ādu pārklāj tauku slānis, “labās” baktērijas un citi mikroorganismi. Beršana un pārmērīga ziepju lietošana mazgāšanās laikā šo slāni likvidē, īpaši, ja ūdens ir karsts. Rezultātā:

• āda var kļūt sausa, kairināta vai niezēt;
• sausa, saplaisājusi āda ir vairāk pakļauta dažādām baktērijām un alergēniem, ļaujot rasties ādas infekcijām un alerģiskām reakcijām;
• antibakteriālās ziepes iznīcina arī labās baktērijas un izjauc mikroorganismu līdzsvaru, veicinot izturīgāku, mazāk draudzīgu organismu (izturīgāku pret antibiotikām) „iekārtošanos” uz ādas;
• lai radītu aizsargājošas antivielas un imūnsistēmas atmiņu, mūsu imūnsistēmai ir nepieciešama zināma normālu mikroorganismu un citu apkārtējās vides faktoru iedarbības stimulācija. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži pediatri un dermatologi neiesaka bērnus vannot katru dienu. Biežas mazgāšanās var pazemināt imūnsistēmas spēju veikt savu darbu.

Farmaceite vēl piebilst: “Ir arī citi iemesli pārdomāt savus biežos mazgāšanās ieradumus. Piemēram, ūdens, ar ko mazgājamies, kaut nelielā daudzumā, taču var saturēt sāļus, smagos metālus, hloru, fluorīdu, pesticīdus un citas ķīmiskas vielas. Tātad, lietots biezi un lielā daudzumā, tas, iespējams, var radīt kādas veselības problēmas.”

Iemesls mazgāties dušā katru dienu

Cilvēki var ne tikai uzskatīt biežu mazgāšanos par labāku veselībai, bet arī izvēlēties dušu katru dienu vairāku citu iemeslu dēļ. Tie varētu būt:

• bažas, ka ķermenis nelāgi ož;
• duša palīdz pamosties;
• duša ir obligāta nepieciešamība pēc treniņa.

“Katram ir savi iemesli, kāpēc mazgāties bieži. Īpaši, ja bail, ka sviedru smaka varētu ietekmēt personiskās vai darba attiecības. Tomēr tas, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, dažādās kultūrās atšķiras. Jāatzīst, ka arī mārketingam visticamāk ir liela ietekme (varbūt pat pārlieku liela!) uz to, kā veidojas sabiedrības mazgāšanās paradumiem. Vai esat kādreiz ievērojuši, ka uz šampūna iepakojuma rakstīts “saputo, izskalo, atkārto”? Patiesībā nav pārliecinoša iemesla vienā mazgāšanas reizē divreiz mazgāt matus ar šampūnu, taču šī rekomendācija palīdz ražotājiem pārdot vairāk.

Tomēr, runājot par biežas mazgāšanās ietekmi uz veselību, nav pamatojuma, ka bieža mazgāšanās būtu veselībai labāka. Patiesībā ir gluži otrādi – ikdienas duša var pat kaitēt veselībai.”

Iemesli mazgāties retāk

„Protams, ka ikdienas duša nekādi neuzlabo jūsu veselību – tā var padarīt ādu sausāku, eļļas, smaržvielas un citas šampūnos, kondicionieros un ziepēs pievienotās vielas var radīt alerģiskas reakcijas vai citu veselības problēmu. Taču tas nav visas sabiedrības veselības apdraudējums. Galvenais pārmērīgi biežas mazgāšanās ļaunums ir lielais ūdens patēriņš, kas it nemaz nav ekoloģiski. Tāpat jāpatur prāta, ka viss – patērētais ūdens, šampūns, ziepes, dušas želeja – kaut ko arī maksā.”

Nav ideālās recepte, cik bieži mazgāties, tomēr vairumam cilvēku pietiktu ar dušu dažas reizes nedēļā. Protams, ja vien darba specifikas vai citu apstākļu dēļ ķermenis nav kļuvis netīrs, sasvīdis. Jāpievērš uzmanību arī mazgāšanās laikam – pietiek ar īsu – triju, četru minūšu mazgāšanos.

„Ja tiešām dzīvesveids pieprasa biežu dušošanos, ir vērts mazināt iespējamo kaitējumu veselībai, izvēloties ādai maksimāli saudzīgus un videi draudzīgus mazgāšanās līdzekļus tieši aptiekā. Te lieti noderēs farmaceita padoms,” teic Linda Fevraļeva.  

Kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties

Farmaceite saka, ka vispirms vienmēr vajadzētu atcerēties par mazgāšanās ilguma samazināšanu un par to, ka ādas veselībai draudzīgāks ir remdens ūdens, nevis karsts, jo karstā ūdenī zūd ādas dabīgās taukvielas. Tā pat jāņem vērā, ka cītīga ādas beršana ar sūkli, ikreiz esot dušā vai vannā, arī nav nepieciešama. Pēc mazgāšanās miesu nosusina ar viegliem dvieļa pieskārieniem, nevis rīvēšanu.

“Bez jau labi zināmām cietajam ziepēm liels ir gela vai krēma veida mazgāšanās līdzekļu piedāvājums, pieejami arī eļļas tipa līdzekļi. Pirms izvēlēties īsto, jāizvērtē mazgāšanās paradumi un noteikti jāzina savas ādas tips. Ja ir normāla āda un ierasts (vai ir nepieciešamība) mazgājieties bieži, iesaku izvēlēties dušas želeju vai krēmu, kas neizjauc ādas pH līmeni un saglabā hidrolipīdu slāni, pasargājot ādu no sausuma. Ja tā jau ir sausa, mazgāšanās līdzeklim vajadzētu būtu maigam, ar mitrinošām un/vai ādu barojošām sastāvdaļām, piemēram, glicerīnu, dekspantenolu, lipīdiem,” skaidro farmaceite un piebilst, ka  sausas un jutīgas ādas īpašniekiem noteikti nevajadzētu izvēlēties mazgāšanās līdzekli ar parabēniem, krāsvielām, sulfātiem un smaržvielām. Ja ādas attīrīšanas rituālā gribas lietot skrubi, jāizvēlas tādu, kas maigi attīra ādu un saudzīgi noņem ādas atmirušās šūnas, turklāt to nevajadzētu lietot biežāk kā reizi vai divas nedēļā.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

„Lai veidotu labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!” aicina „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte – fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste „Veselības centru apvienībā” Guna Vītoliņa. 

Stīvums vai pat sāpes muskuļos, smaguma sajūta kājās, tirpšana (skudriņas) kājās un rokās, reibonis pieceļoties, redzes asuma izmaiņas (sametas tumšs gar acīm) u. c. liecina par ilgstošas sēdēšanas kaitīgo ietekmi. Tās ir biežākās sūdzības, par kurām stāsta pacienti un kuras darbdienas beigās pazīst arī paši ārsti un farmaceiti. 

Ja ilgstoši sēžam 

Vai tiešām visu dienu ir jākustas, lai būtu vesels? Lūk, kas konstatēts daudzos pētījumos, analizējot, kas notiek organismā, ja ilgstoši – vairāk par četrām stundām dienā – sēžam. 

• Ar ķermeņa svaru tiek nospiesta asinsrite, tāpēc ir traucēta gan limfas, gan venozā asins plūsma. Vēnas paplašinās, un tāpēc primāro vēnu vārstuļu mazspējas dēļ, var sākties venozo asiņu atpakaļplūsma. Visbiežāk pietūkums veidojas kājās, jo, visu dienu stāvot vai sēžot, muskulatūra nepalīdz vēnām aizvadīt atpakaļ asinis uz sirdi.
• Dziļo vēnu tromboze attīstība saistāma ar vairāku nelabvēlīgu faktoru kombināciju un mijiedarbību. Galvenā nozīme ir palielinātai koagulācijai, traucēta venozās asins plūsmai un vēnu iekšēja slāņa bojājumam.
• Sēžot muskuļi nav noslogoti vienādi – muguras un apkakles zonas muskuļi ilgstoši ir saspringti, tiem ir tendence saīsināties, bet pretējās grupas muskuļi (vēdera prese, priekšējie kakla un krūšu  muskuļi) no bezdarbības atslābst. To sauc par muskulatūras disbalansu, kura dēļ mainās stāja un mugurkaula izliekumi (pārsvarā iztaisnojas kakla izliekums, bet pastiprinās jostas  daļas izliekums). Nepareizas stājas ietekmē tiek saspiestas nervu saknītes un rodas tirpšana, sāpes gan pašā mugurā, gan pa nervu gaitu – rokās, kājās.
• Ilgstoši lasot, rakstot vai skatoties monitorā, kakla muskulatūra ir tik saspringta, ka nospiež kakla asinsvadus, un sāk paaugstināties gan arteriālais spiediens, gan acu spiediens.
• Ja kustamies maz un neregulāri, neveselīgi ēdam, rodas izmaiņas vielmaiņā – pieaug ķermeņa svars uz tauku rēķina, notiek iekšējo orgānu (aknu, aizkuņģa dziedzera) aptaukošanās, kas noved pie saslimšanas ar 2. tipa medikamentozi ārstējamu cukura diabētu, aterosklerozi.

Poza ir jāmaina 

Nonākot pie secinājuma, ka „pārmērīga sēdēšana ir letāla aktivitāte”, daudzās pasaules valstīs pirms laika aizsākās kustība stand up – tas ir, birojā pie galda nevis sēdēja, bet stāvēja. Ar laiku šī kustība noplaka, jo arī ilgstoša stāvēšana izraisa gan sāpes mugurā, gan draud ar arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos. 

„Tātad nav atšķirības, ilgstoši sēžam vai stāvam – abos gadījumos kaitējam sev. Ir jāmaina uzvedības modelis – visu dienu jākustas, jāmaina poza,” norāda „Mēness aptiekas” eksperte. 

Mums visiem patīk ērtums – rokasstiepienā atrodas telefons, pults, krēsls ir uz riteņiem – jo tā var veikt savas darbības enerģētiski taupīgāk un darba rezultāts kāpinās. Taču vēlāk tas kā bumerangs izraisa veselības problēmas. Par to liecina arī Pasaules Veselības organizācijas dati – pasaulē pieaug to cilvēku skaits, kuriem ir aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts.

Arī viens ir cīnītājs 

Cilvēkiem nepatīk pārmaiņas. Kādā pētījumā biroja darbiniekiem, kuri piekrita uzņemties stingru shēmu, lai būtu fiziski aktīvi visu darba dienu (ievērojot kustību pauzes, pārvietojoties mazo plānošanas sapulču laikā utt.), sākumā novēroja paaugstinātu spriedzes līmeni. Tikai pēc kāda laika tas mazinājās un sāka pieaugt darba produktivitāte. Šādu visas dienas kustēšanās shēmu ir grūti realizēt vienatnē; labāk, ja to ievēro vismaz lielākā daļa kolektīva. „Bet arī viens ir cīnītājs!” ārste

vedina ikvienu domāt par savām dienas aktivitātēm. „Noteikti ir jārīkojas, negaidot, kad svari uzrāda ne vairs virssvaru, bet jau adipozitāti, kad jāsāk elsot, kāpjot trešā stāvā, kad asinsanalīzē sliktais holesterīns un cukurs ir pie augšējās normas. Svarīgi neēst uz nakti, ievērot regulāras, mazas porcijas ēdienreizēs. Uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Noiet ieteicamos 8 000 soļu dienā. Tur, kur tas iespējams, doties kājām, nevis ar sabiedrisko transportu vai savu auto. Izdomāt, kā vēl var likt sev iet, nevis sēdēt. Piemēram, ja kaut ko vajag kopēt, tad darīt to nevis savā kabinetā, bet citā telpā gaiteņa otrā galā. Pie kolēģiem augšējos stāvos dodos nevis ar liftu, bet kāpjot pa trepēm. Ar draudzeni pa tālruni runāt staigājot. Katru rītu piecelties 15 minūtes agrāk, lai veiktu ikrīta pamošanās rituālu – lielo locītavu izkustināšanu un stiepšanos. Divreiz nedēļā vingrot, vēlams – to vingrojumu kompleksu, ko sagatavojis fizioterapeits.  Katram ir jāatrod sava īstā recepte. Vēl taču var peldēt, vingrot baseinā, doties garajās brīvdienu pastaigās.”

Nevis ātri zaudēt liekos kilogramus, bet dzīvot veselīgāk!

Tātad pamatdoma ir – nevis kā pavasarī ātri zaudēt liekos kilogramus, bet kā sevi radināt pie pastāvīgas kustības, it īpaši darbā, protams, arī mājās, un tikai tad – izmantot trenažieri vai veikt cita veida lielās aktivitātes (skriet, nūjot, peldēt, braukt ar velosipēdu).

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Kamēr daudzi ar nepacietību gaida pirmās īstās pavasara vēsmas, daļa cilvēku šajā laikā var izjust emocionālās pašsajūtas pasliktināšanos un problēmu saasinājumu. Kas tam var būt par iemeslu un ko darīt sezonālās depresijas gadījumā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas virsārsts psihoterapeits dr. Ernests Pūliņš-Cinis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Gadalaiki un mūsu emocijas

Lai arī tiešā veidā Zemes rotācija ap Sauli neizraisa sliktāku pašsajūtu, tomēr reizēm varam novērot –  kādā konkrētā gadalaikā pašsajūta mēdz pasliktināties, stāsta psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Pavasarī sliktu emocionālu pašsajūtu var izraisīt vairāki faktori, savukārt, ja runājam tieši par šī gada pavasari, viens no iemesliem var būt skumjās atmiņas par notikumiem pirms gada, kad sākās iebrukums Ukrainā. Tas var būt ļoti grūti pieņemams atgādinājums tam, cik cietsirdīgā pasaulē dzīvojam, ka tepat kaimiņos notiek šausmīgi notikumi, tiek nogalināti cilvēki un ierobežotas modernajā pasaulē pašsaprotamas cilvēktiesības.

Ja runājam vispārīgāk, gadalaiku ietekmētas emocionālās grūtības biežāk ir novērojamas gada tumšākajos mēnešos. Tumšākā vidē pastiprināti veidojas melatonīns, ar kura sintēzes izmaiņām mūsdienās biežāk skaidro sezonālos garastāvokļa traucējumus. Melatonīns ir būtisks diennakts ritmu veidojošs hormons, kas ir cieši saistīts ar vairākiem iekšējās regulācijas mehānismiem, tai skaitā ar vielām, kas nosaka garastāvokli, “enerģijas” līmeni u.tml. Ja skatāmies ārpus “bioloģiskās depresijas teorijas”, tad garastāvokli ietekmē arī ikdienā notiekošās vai notikušās lietas, kas ir atbilstošāk mūsdienu izpratnei par depresiju kā kompleksu psihosociālu fenomenu, skaidro psihoterapeits.

Ja pavasarī jūtamies slikti…

Kas var būt par iemeslu sliktākai emocionālai pašsajūtai gaišākā un patīkamākā pavasara vidē? Iemesli var būt meklējami vairākos faktoros, uzsver psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Acīmredzamākie ir izmaiņas dienas ritmā, miegam atvēlētā laika samazināšanās, tāpat mazāk laika pavadām iekštelpās ar sev tuvajiem cilvēkiem, kas var mums sniegt atbalstu. Šie visi ir uzskatāmi par riska faktoriem garastāvokļa traucējumu attīstībai. 

Taču vienlaikus jāskatās arī uz dziļākiem un individuālākiem riska faktoriem. Proti, redzot, ka ārā kļūst gaišāks un saulaināks, šķietami vajadzētu uzlaboties pašsajūtai, tomēr šis laiks var arī kontrastējoši izgaismot lietas, kas pašu dzīvē līdz galam neapmierina. Tas vēl vairāk pasliktina pašsajūtu cilvēkiem, kuriem ir tendence sevi salīdzināt ar citiem. Piemēram, cilvēks, kuram jau ir subklīniska vai viegla depresija, kurš dzīvo vienatnē un kuram ir nepiepildītas gaidas par romantiskajām attiecībām, pavasarī var saskārties ar depresīvās simptomātikas pastiprināšanos. Par iemeslu tam ir gan iespējama miega pasliktināšanās, ko izraisa gaišāks laiks un vairāk gaismas stimulu vakaros, gan izmaiņas apkārtējā sabiedrībā – biežāk redzamas tuvas un romantiskas emocijas cilvēkos apkārt, uz ielas, parkos. 

Pašvērtējumam un ķermeņa paštēlam arī var būt būtiska ietekme – siltākā laikā piespiedu kārtā ģērbjamies plānāk un cilvēki, kuri jau tāpat jūtas slikti sava ķermeņa dēļ, tagad to izjutīs vēl biežāk, kas izraisa depresīvu noskaņojumu. Tāpat, neatkarīgi no gadalaika, ir datumi, kuri atgādina kādus skumjus notikumus, atmiņas.

Kas ir sezonālā depresija? 

Sezonālā depresija ir garastāvokļa traucējumi, kas visbiežāk pieminēti saistībā ar depresijas simptomu pastiprināšanos gada tumšajos mēnešos. Lai noteiktu sezonālās depresijas diagnozi, tai jāatkārtojas katru gadu, citādi mēs runājam par vienu depresīvu epizodi, kas sakritības pēc sākusies tieši šobrīd, skaidro psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Depresijas biežākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, negatīvisms, trauksme vai traucēts miegs. Pavasara vai vasaras veida sezonālā depresija var izpausties kā jebkura cita depresija, bet salīdzinoši biežāk saistīta ar miega traucējumiem, apetītes izmaiņām, svara zudumu, trauksmi un paaugstinātu aizkaitināmību. Precīzi sezonālo depresiju izplatības dati nav zināmi, taču tiek pieņemts, ka aptuveni 10% no sezonāli afektīvajiem traucējumiem izpaužas tieši pavasara un vasaras mēnešos. 

Galvenie sezonālo depresiju provocējošie faktori ir:

• izjaukts diennakts ritms (saistībā ar gaismas daudzumu, atvaļinājumiem, vasaras brīvlaikiem);
• paaugstināts stresoru daudzums (gada atskaišu gatavošana, eksāmenu laiks u. tml.);
• pašvērtējuma un ķermeņa paštēla problēmas;
• sezonālie finansiālie izaicinājumi (atvaļinājumu un ceļojumu radītie izdevumi, iepirkumi skolas laikam u. tml.);
• karstuma intolerance;
• personiskie, kulturālie faktori (vientulība, gadadienas vai piemiņas dienas u. tml.)

Kā mazināt sezonālās depresijas riskus?

Kopumā sezonālās depresijas profilakse neatšķiras no vispārējiem psihiskās veselības profilakses faktoriem, stāsta psihoterapeits. Galvenie faktori, par kuriem jāpiedomā sezonālās depresijas jautājumā: 

• sakārtots un stabils diennakts ritms (vai, ja ir nepieciešamas pārmaiņas, tad tās tiek ieviestas pakāpeniski);
• veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes; 
• kvalitatīvas attiecības ģimenes un draugu lokā; 
• “strādāšana ar sevi”, lai kopumā uzlabot savu psihisko veselību; 
• savlaicīga vēršanās pie speciālista.

Ja saskaraties ar sezonālo depresiju, ir vērtīgi sev pajautāt: “Kāpēc tieši šajā laikā sastopos ar šo problēmu?” Tas varētu palīdzēt atrast un risināt arī individuālos riska faktorus.

Sezonālā depresija! Ko iesākt?

Depresīvo simptomātiku parasti paši varam atpazīt un sekojoši to arī noraksturot paziņam vai ārstam, saka dr. E. Pūliņš-Cinis. Skatoties no malas, varam pamanīt būtībā tos pašus simptomus, kas tiek piedzīvoti: trauksmainība, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības un svara izmaiņas. Simptomi katram var izpausties dažādi, tāpēc diagnozi noteiks ārsts, pie kura vērsīsieties pēc palīdzības. Tas var būt ģimenes ārsts, psihiatrs vai ārsts-psihoterapeits. Uzveikt depresiju var gan ar medikamentozo, gan nemedikamentozo terapiju. Tas gan būtu jāizvērtē atbilstošajam speciālistam, kurš vieglākajā gadījumā palīdzēs atpazīt individuālos riska faktorus un vizīte pie ārsta beigsies ar rekomendācijām, bet smagākos gadījumos rekomendēs kādu no ārstniecības pasākumiem.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka vieglu miega traucējumu, nemiera, spriedzes, satraukumu gadījumā noderēs ārstniecības augu līdzekļi ar nomierinošu iedarbību, piemēram, piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgus antidepresantus, taču ar šo līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izraisīt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem.

Tāpat normālai nervu sistēmas darbībai nepieciešami C, D un B grupas vitamīni un magnijs. Nervozitāte, nogurums, trauksme, aizkaitināmība un bezmiegs ir arī magnija deficīta simptomi. Nevajadzētu aizmirst par D vitamīnu, un vērts ir noteikt tā līmeni, kas ir nepietiekams lielākajai daļai iedzīvotāju. Vienai daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai grūti tās atpazīt, taču D vitamīna deficīts var izpausties kā nogurums, nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana un depresija. Bērniem D vitamīna trūkums var izraisīt augšanas traucējumus, nemieru, svīšanu un nemierīgu miegu.

Savukārt, ja ir nepieciešami antidepresanti, tos nozīmē ārsts. Šo medikamentu klāsts ir plašs, un tie atšķiras pēc darbības mehānisma, kas ļauj izvēlēties piemērotāko. Uzsākot lietot antidepresantus, jāņem vērā, ka var paiet pāris nedēļas, līdz zāles sāk iedarboties un varēs just uzlabojumu. Antidepresanti var izraisīt blakusparādības, kas parasti izzūd ārstēšanas pirmajās nedēļās. Iespējamas blakusparādības kā slikta dūša, galvassāpes, reibonis, apetītes izmaiņas, caureja, vemšana, aizcietējumi, sausa mute, svara pieaugums, asinsspiediena un sirdsdarbības izmaiņas, seksuālās disfunkcijas simptomi, svīšana un citas. Lietojot medikamentus, ir jābūt informētiem par iespējamajām blaknēm un par to esamību jākonsultējas ar ārstu par devas vai medikamenta maiņu. Tāpat ļoti būtiski ir konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par nozīmēto medikamentu mijiedarbību ar citiem medikamentiem un augu valsts līdzekļiem, ko lietojat (piemēram, nervu, sirds un asinsvadu sistēmu ietekmējošiem līdzekļiem, antikoagulantiem, antibiotikām, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, zālēm, ko lieto migrēnas ārstēšanai, asinszāli un citiem).

Svarīgi ievērot ārsta nozīmēto medikamentu lietošanas režīmu, gan uzsākot medikamentu lietošanu, gan terapijas laikā, uzsver farmaceite. Arī beidzot medikamentu lietošanu, deva ir jāsamazina pakāpeniski. Antidepresantus saskaņā ar ārsta nozīmēto terapiju lieto ilgstoši – pusgadu un ilgāk, atkarībā no atveseļošanās procesa.