Decembrī Dzintaru mežaparkā Jūrmalā tiks atklāts lielākais ziemas Gaismas parks Latvijā. Parkā dažādos gaismas dekoros, skulptūrās jau otro gadu iemirdzēsies tūkstošiem LED gaismiņu. Svinīga Gaismas parka iedegšana notiks sestdien, 1.decembrī, plkst. 16:00, ieeja bez maksas.
Šogad Dzintaru mežaparka Gaismas parks papildināts ar jauniem mirdzošiem gaismas elementiem. Parka apmeklētāju jau iemīļotos dekorus, kas veidoti no 85 tūkstošiem LED gaismiņu, papildinās īpaša aleja – Piena ceļš, kurā ikviens varēs saskatīt krītošas zvaigznes un ievēlēties vēlēšanos. Alejas koka galotnes atgādinās zvaigznājus naksnīgās debesīs. 14 hektārus plašo parka teritoriju šogad “apdzīvos” lāču, ežu un vāveru ģimene, kā arī citi meža zvēri.
Lielākais un iespaidīgākais no gaismas dekoriem arī šogad būs parka tiltiņš – arka, kas veidota jūras viļņa formā. Gaismas tiltiņu veido LED gaismu virtenes kopumā 3,5 km garumā. Dzintaru mežaparka 33,5 metrus augsto skatu torni rotās no gaismas dekoriem veidotas sniegpārsliņas un sniega sanesumi kāpās.
Gaismas parka atklāšanas dienā 1.decembrī no plkst. 15.00 līdz 19.00 uzstāsies folka grupa “Jauno Jāņu Orķestris”, postfolkloras grupa “Iļģi” un enerģiskais mūziķu trio “3Live Project”. Rīgas Danču klubs apmeklētājus aicinās pievienoties kopīgā dejā, bet mazākajiem pasākuma viesiem būs iespēja satikt Ziemassvētku vecīti, piedalīties eglīšu rotājumu, atstarotāju, krūzīšu paliktņu un lellīšu izgatavošanas un citās radošajās darbnīcās. Darbosies arī vēstuļu darbnīca, kurā varēs uzrakstīt un nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. No plkst. 13.00 līdz 22.00 parkā darbosies dāvanu un našķu tirdziņš.
Turpmāk visu decembri, sestdienās un svētdienas (2., 8., 9., 15., 16., 22., 23., 29. un 30. decembrī), no plkst. 16.00 līdz 19.00 Gaismas parkā Jūrmalā notiks radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.
Gaismas parka koncepciju veidojuši 2017. gada Lietuvas pilsētas Viļņas krāšņās Ziemassvētku egles autori – mākslinieki Jolanta Tūraite (Jolanta Tūraitė)un Dominiks Koncevičjus(Dominykas Koncevičius)– un Latvijas iluminācijas eksperte Jevgenija Verovska.
Ieeja parkā un visos tajā notiekošajos parkos ir bez maksas.
Rīt, 28. maijā, ar daudzveidīgu Kūrorta svētku programmu Jūrmalā tiks svinēts vasaras sākums. Jau šodien pilsētā valda īsta svētku rosība.
Majoru pludmalē tiek būvēta grandioza skatuve Laimas Vaikules, grupas “Carnival Youth” un citu mūziķu koncertiem. Dzintaru piekrastē un Dzintaru Mežaparkā savukārt tiek ierīkotas teltis “ZZ Festivālam”, kur uz sportiskām un muzikālām aktivitātēm aicināti gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem. Laukumā pretim Majoru dzelzceļa stacijai Jomas ielā top elegants brīvdabas pop-up restorāns, kurā varēs baudīt izcilu maltīti pie skaisti klātiem galdiem. Tāpat Jomas ielas promenādē iekārtojas pašdarinātu Latvijas labumu un gardumu tirdziņš, kamēr Horna dārzā tiek sagatavota skatuve dziesminiekam Goran Gora, Alisei Jostei un citiem mūziķiem.
Visi Jūrmalas Kūrorta svētku pasākumi apmeklējami bez ieejas maksas.
Jūrmalas Kūrorta svētku programma:
MAJORU PLUDMALE
10.00 ZZ Festivāla lielā atklāšana
13.30 – 14.00 Kūrorta svētku gājiens
14.00 – 14.30 Kūrorta svētku atklāšana
14.30 DJ Toms Grēviņš
15.30 Frankie Animal (EE)
16.00 DJ Dub:Ra, DJ PM2THEAM
16.30 Edavārdi
17.00 Triānas Parks
17.30 Olas
18.00 Justs
18.30 ZZ Čempionāta Lielā Apbalvošana
19.30 DJ Toms Grēviņš
20.00 Carnival Youth
22.00 Laima Vaikule
22.50 Svētku uguņošana
DZINTARU PLUDMALE
ZZ Festivāla Young & Wild aktivitātes kopā ar Renāru Zeltiņu
10.00 – 18.00
ZZ Čempionāta lielais fināls
ZZ Talantu fināls
ZZ Deju cīņas
Pludmales volejbols, teniss un vingrošana
Brazīlijas servju čempionāts
Skimboards
UFO golf – lidojošo šķīvīšu spēle
Surf Pro SUP – sērfošana ar airi Baltijas jūrā
Piedzīvojuma gara izaicinājums
Pūķu darbnīcas
Tea Tree improvizācijas meistardarbnīcas
Rīgas DJ skolas darbnīcas
Pielaiko profesiju kopā ar Prakse.lv tavai nākotnes profesijai
Multimediju telts kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti
DZINTARU MEŽAPARKS
ZZ Festivāla aktivitātes bērniem kopā ar Ketiju Šēnbergu
10.00 – 18.00
Mini ZZ Čempionāts
Skeitborda meistarklases kopā ar Madaru Apsi
Inline meistarklases kopā ar Nilu Jansonu
Balansa velosipēdu čempionāts
ERGO bērnu velo skoliņa
Bērnu zinātkāres centra ZINOO brīnumi
Radošās darbnīcas
Cirka meistarklases
Bērnu modes skates – Za Za, Hebe, Glam, Collection, Linlāde, Oga
Sestdien Jūrmalā, Dzintaru mežaparkā atklāts Gaismas parks. Parkā dažādos gaismas dekoros, skulptūrās jau otro gadu iemirdzas tūkstošiem LED gaismiņu. Gaismas parks apmeklētājiem atvērts katru dienu līdz plkst.22.00, un ieeja tajā ir bez maksas.
Šogad Dzintaru mežaparka Gaismas parks papildināts ar jauniem mirdzošiem gaismas elementiem. Parka apmeklētāju jau iemīļotos dekorus, kas veidoti no 85 tūkstošiem LED gaismiņu, papildina īpaša aleja – Piena ceļš, kurā ikviens varēs saskatīt krītošas zvaigznes un ievēlēties vēlēšanos. Alejas koka galotnes atgādina zvaigznājus naksnīgās debesīs. 14 hektārus plašo parka teritoriju šogad “apdzīvo” lāču, ežu un vāveru ģimene, kā arī citi meža zvēri.
Lielākais un iespaidīgākais no gaismas dekoriem arī šogad ir parka tiltiņš – arka, kas veidota jūras viļņa formā. Gaismas tiltiņu veido LED gaismu virtenes kopumā 3,5 km garumā. Dzintaru mežaparka 33,5 metrus augsto skatu torni rotā no gaismas dekoriem veidotas sniegpārsliņas un sniega sanesumi kāpās.
Visu decembri, sestdienās un svētdienas no plkst. 16.00 līdz 19.00 Gaismas parkā Jūrmalā notiks radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.
Gaismas parka koncepciju veidojuši 2017. gada Lietuvas pilsētas Viļņas krāšņās Ziemassvētku egles autori – mākslinieki Jolanta Tūraite (Jolanta Tūraitė)un Dominiks Koncevičjus(Dominykas Koncevičius)– un Latvijas iluminācijas eksperte Jevgenija Verovska.
Ieeja parkā un visos tajā notiekošajos parkos ir bez maksas.
Dubultos šodien plkst.14 tika atklāts latviešu dzejniecei un dramaturģei Aspazijai veltīts piemineklis. Arī Dieviete.lv redakcija devās uz šo svinīgo pasākumu, lai iemūžinātu tēlnieces darbu.
Pēc Jūrmalas pilsētas domes pārstāves Zanes Leites paustā, godinot Aspaziju, kas bijusi ne tikai dzejniece, bet arī aktīva sabiedriskā un kultūras darbiniece, Jūrmalā tapis jauns vides objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi “Aspazija kāpās”.
Video
Pasākumā piedalījās Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, tēlniece Olga Šilova, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrības pārstāvji.
Galerija
Aspazijai veltīto pieminekli veidojusi jūrmalniece tēlniece Olga Šilova. Mākslinieces veidotā skulptūra atrodas kāpās iepretī Aspazijas ielai – vietā ar skatu uz jūru un arī uz Aspazijas māju, kur dzejniece savulaik dzīvojusi.
Vides objekta “Aspazija kāpās” izveidei Jūrmalas pilsēta piešķīrusi līdzfinansējumu projektu konkursā “Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei”. Projektu īstenoja Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība, piesaistot arī iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumus.
Nepiemērotu laika apstākļu un drošības apsvērumu dēļ Jūrmalā ir atceltas visas Eiropas čempionāta pludmales volejbolā ceturtdienas spēles, vēsta Latvijas Volejbola federācija (LVF).
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka spēcīgā vēja dēļ varētu tikt atcelta vismaz daļa ceturtdienas spēļu.
Šobrīd organizatori strādā pie izmaiņām spēļu grafikā.
Sacensību kalendārs pieļauj spēles aizvadīt turpmākajās dienās, godalgoto vietu ieguvējus noskaidrojot laicīgi.
Ceturtdien laukumā bija paredzēts doties sešiem Latvijas vīriešu un vienam sieviešu duetam.
Video
Ceturtdien laukumā bija paredzēts doties sešiem Latvijas vīriešu un vienam sieviešu duetam.
Rīta pusē cīņas grupu turnīrā Jūrmalā bija plānots noslēgt vīriešu duetiem, bet pēc tam aizvadīt pirmās divas izslēgšanas spēļu kārtas volejbolistēm.
Šoreiz grupu turnīrā katra komanda nespēlē ar katru. Pirmās spēles uzvarētāji noskaidro uzvarētāju grupā, kas uzreiz iekļūst izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, bet zaudētāji – “lieko” komandu sacensību turpinājumā.
Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā notiek no 15. līdz 20.septembrim. Turnīrs pa 32 pāriem vīriešu un sieviešu konkurencē pulcē labākos Eiropas pludmales volejbola vīriešu duetus no 15 valstīm un sieviešu pārus no 13 valstīm.
Galerija
Turnīrs Covid-19 pandēmijas dēļ pretendē uz viena no sezonas spēcīgākajiem turnīriem dalībnieku ziņā statusu pasaulē.
Sieviešu turnīrā par galvenajām titula pretendentēm tiek uzskatītas šveicietes – Tanja Hīberli/Nina Bečarta un Joana Heidriha/Anuka Veržē-Deprē, olimpiskā čempione vāciete Laura Ludviga, kas spēlē pārī ar Margaretu Kozuhu, un nīderlandietes Sanne Kaizere un Madeleina Mepelinka un čehietes Marketa Slukova/Barbora Hermanova. Pašreizējās čempiones ir Graudiņa ar Kravčenoku.
Vīriešu konkurencē titulu aizstāv Maskavā uzvarējušie pasaules ranga līderi no Norvēģijas Annešs Mūls un Kristians Sērums. Uzvarēt grib pasaules čempioni no Krievijas Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis, pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, pasaules eksčempioni – nīderlandiešu duets Aleksandrs Brouvers/Roberts Mēvsens, olimpiskie vicečempioni no Itālijas Daniele Lupo/Paolo Nikolai un spāņu veterāni Eiropas eksčempioni Pablo Erera/Adrians Gavira, kā arī citi spēcīgi ārvalstu dueti.
Kaut gan olimpiskais rangs saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika iesaldēts šī gada 16.martā, tradicionāli Eiropas čempionāts ir viens no turnīriem, kurā komandas cīnās par olimpiskā ranga punktiem.
Volejbolisti cīnās arī par kopējo balvu fondu 200 000 eiro apmērā.
Lēmums par sacensību organizēšanu Latvijā tika pieņemts Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) 2020.gada 7.jūlija valdes sēdē.
Iepriekšējā Eiropas čempionātā Jūrmalā 2017.gadā par vicečempioniem kļuva Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs. 2017.gada augustā Šmēdiņš ar Samoilovu tika līdz finālam, kur piekāpās itāļiem Danielem Lupo un Paolo Nikolai, bet toreiz pārsteidzoši augsto piekto vietu izcīnīja Graudiņa un Kravčenoka, kā arī Mārtiņš Pļaviņš ar Haraldu Regžu.
Šogad Jūrmalā vajadzēja norisināties arī Pasaules tūres posma sacensībām, taču šis turnīrs koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārcelts uz nākamo gadu.
26. jūlijā plkst.20:00 Dzintaru koncertzālē notiks populārās Krievijas grupas IOWA koncerts. Spilgtā apvienība uzstājas uz labākajām skatuvēm, viņu koncerti allaž ir izpārdoti un vienmēr nozīmē karstu ballīti. Jūrmalā klausītāji dzirdēs grupas jaunāko koncertprogrammu „Byot Bit” (Бьёт бит/Ritmisks bīts). Dziesma ar tādu pašu nosaukumu trīs mēnešu laikā savākusi 16 miljonus skatījumu YouTube. Turklāt grupa IOWA uz Latviju dodas kā gada labākā Krievijas grupa (telekanāla RU.TV muzikālās prēmijas laureāti).
Grupa IOWA — mūziķi no Baltkrievijas, kas mērķtiecīgi iekarojuši Krievijas mūzikas virsotnes ar hītiem „Mama”, „Ulibajsja”, „Marshrutka”. Viņu debijas albums „Export” kļuva par vienu no 2015. gada pārdotākajiem Krievijas iTunes. Savukārt kompozīcija „Ulibajsja” – par pieprasītāko NVS valstu izpildītāju dziesmu globālajā iTunes. IOWA dziesmas skan radio un populārajos Krievijas seriālos „Fizruk”, „Kuhnja”, „Molodezhka”. 2012. gadā apvienība piedalījās jauno izpildītāju konkursā „Jaunais vilnis”, kur saņēma Love Radio īpašo balvu un kļuva par festivāla pastāvīgajiem viesiem. 2014. gadā grupa sniegusi vairāk nekā 150 koncertus Krievijā un ārpus tās, uzstājusies Big Love Show, F-1 Krievijas “Grand Prix” kvalifikācijā Sočos, Olimpiādē un citos nozīmīgos notikumos.
Biļetes uz koncertu var iegādāties „Biļešu serviss” kasēs un „Statoil” degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā.
Jau trešo gadu Jūrmalā, Dzintaru mežaparkā, iemirdzēsies gaismas skulptūras un dekori, veidoti no tūkstošiem LED lampiņu virtenēm. Gaismas parks tiks atklāts 1. decembrī – muzikāli izklaidējošā pasākumā ģimenēm ar bērniem. Svētki Dzintaru mežaparkā norisināsies no plkst. 16.00 līdz 19.00.
Gaismas skulptūras parkā tiks iedegtas 1. decembrī plkst. 17.00, taču apmeklētāji tiek gaidīti no plkst. 16.00, kad muzikālus priekšnesumus sniegs Ziemassvētku vecīšu tubu kvartets “Magic 4” un latviešu ekoloģiskās mūzikas grupa “Ducele”. Parkā būs apskatāma svētku eglīšu izstāde un bērni varēs satikt, iespējams, šogad pirmo Ziemassvētku vecīti. Līdz plkst. 19.00 svētki turpināsies ar dejām un rotaļām, radošām darbnīcām, aktivitātēm un izklaidēm lieliem un maziem, būs arī gardumi un silti dzērieni.
Video
Sākot no 1. decembra, krēslas stundās, līdz ar pilsētas apgaismojuma ieslēgšanu Dzintaru mežaparka teritoriju – bērnu rotaļu laukumus, priežu zarus un apstādījumus -, arī Dzintaru mežaparka skatu torni rotās gaismas dekori un dažādi objekti, kas veidoti no vairāk nekā 85 tūkstošiem krāsainu LED lampiņu virtenēm. Mežaparka skatu tornī mirdzēs no gaismas dekoriem veidotas sniegpārsliņas un dažādās krāsās izgaismoti sniega sanesumi kāpās. Lielākais un iespaidīgākais no dekoriem būs parka tiltiņš – arka, kas veidota jūras viļņa formā no gaismu virtenēm kopumā 3,5 km garumā. Parkā būs arī īpaša koku aleja, kas atgādina zvaigznājus naksnīgās debesīs, kur “Piena ceļā” varēs saskatīt krītošas zvaigznes un iedomāties vēlēšanos. 14 hektārus plašo Dzintaru mežaparka teritoriju krēslas stundās apdzīvos no gaismiņām veidoti lāči, eži, vāveres un citi meža zvēri.
Gaismas parka koncepciju veidojuši mākslinieki Jolanta Tūraite un Dominiks Koncevičs (Lietuva) un Latvijas iluminācijas eksperte Jevgenija Verovska.
Ziemas sezonā izgaismotais Dzintaru mežaparks kļuvis par apmeklētāju iecienītu atpūtas vietu Jūrmalā, tas sagādā prieku kā bērniem, tā pieaugušajiem. Pērn ziemas sezonā to apmeklēja vairāki desmiti tūkstošu interesentu – gan jūrmalnieki, gan pilsētas viesi.
Decembra sestdienās un svētdienās un arī 1. janvārī no plkst. 16.00 līdz 19.00 Gaismas parkā notiks radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.
Dzintaru mežaparks apmeklētājiem atvērts katru dienu līdz plkst. 22.00. Ieeja parkā un pasākumos ir bez maksas.
25. maijā vasaras galvaspilsētā Jūrmalā visas dienas garumā tiks svinēts kūrorta vasaras sākums. Jūrmala aicina piedzīvot lielāko Saldējuma festivālu Latvijā, iedvesmoties no pasaulē labākajiem ielu dejotājiem “Ghetto Dance”, izbaudīt street foodgardēžu maltītes, atpūsties pludmalē, klausoties “Ewert and The Two Dragons”, “Bermudu divstūri”, hiphopa mākslinieka anša un citu mūziķu un grupu koncertus. Svētki noslēgsies pludmalē ar leģendārās rokmūziķes Sūzijas Kvatro un Latvijas rokgrupas “Pērkons” uzstāšanos.
Vakara koncerts un uguņošana
Uz lielās skatuves Majoru pludmalē vakara programmu atklās jūrmalnieks, reperis, hiphopa mākslinieks ansis. Pirmo reizi Jūrmalā ar šāgada tūres pirmo koncertu uzstāsies igauņu indīroka un indīpopa grupa “Ewert and The Two Dragons”. Kūrorta svētku apmeklētājus priecēs arī amerikāņu rokmūziķe Sūzija Kvatro. Dziedātāja Jūrmalā izpildīs dziesmas gan no jaunā albuma, gan klausītāju iemīļotākos hītus. Svētkus jūras krastā noslēgs Latvijas leģendārā rokgrupa “Pērkons”, kur Ievas Akurateres vietā uzstāsies operas soliste Ieva Parša. Vakara noslēgumā – svētku uguņošana Majoru pludmalē.
Galerija
Saldējuma festivāls – koncerti un saldējumu “jūra” pludmales krastā
Dzintaru pludmalē lielie un mazie kārumnieki par ļoti saldām cenām varēs baudīt saldējumus, desertus un kokteiļus, ko piedāvās “Ekselence”, “Pols”, “Tio” un “Rasēns”, kā arī našķēties ar Latvijas mājražotāju saldējumiem. Pasākuma viesiem būs iespēja nogaršot arī jauno “Jūrmalas saldējumu”, kas šovasar būs ekskluzīvi nopērkams tikai Jūrmalā. Par muzikālo pavadījumu Saldējuma festivālā rūpēsies “Bermudu divstūris”, Ivo Grīsniņš Grīslis, Chris Noah, “Rahu The Fool” un “Svētdienas aprīlis”.
“Ghetto Dance Jurmala Battle” – ielu deju cīņas pludmalē
Starptautiskās ielu deju sacensībās “Ghetto Dance Jurmala Battle” pulcēsies talantīgākie ielu dejotāji, kas sacentīsies trīs nominācijās – hip hop, poppingun all styles(hip hop, poppingun house). Dalībniekus vērtēs starptautiska ielu deju žūrija – pārstāvji no Francijas (Oomoo), Krievijas (Baturo) un Latvijas (Snickers). Spēcīgākie dejotāji un tiesneši īpašā šovā prezentēs savu deju stilu.
Street food gardēžu maltītes
Kūrortpilsētas svētkos notiks arī festivāls “Street food Jūrmala”, kurā vienkopus varēs nobaudīt gardākās ielu ēdiena maltītes. Festivāls notiks divās vietās – pie Dzintaru koncertzāles un Majoru stāvlaukuma.Majoros svētku apmeklētājus izklaidēs arī populāri Latvijas dīdžeji: Roberts Gobziņš, Mixmaster AG un Toms Grēviņš.
Svētku gājiens – krāšņi tērpi un atraktīvi priekšnesumi
Viena no svētku skaistākajām tradīcijām, kas atklāj kūrorta vasaras sākumu, ir svētku gājiens. Tajā apvienojas tūkstošiem visu paaudžu jūrmalnieki, pilsētas uzņēmumi, organizācijas, kā arī radošie un sporta kolektīvi, kas svētku gājienā pārsteidz ar krāšņiem tērpiem un atraktīviem priekšnesumiem. Arī šogad atraktīvākais gājiena dalībnieku kolektīvs saņems tēlnieces Olgas Šilovas darināto ceļojošo Jūrmalas pilsētas kausu.
Starptautiska gaisotne – ārvalstu vēstniecību zona
Iepretim Dzintaru koncertzālei būs ārvalstu vēstniecību zona, kur būs pārstāvētas 12 ārvalstu vēstniecības un pārstāvniecības no Gruzijas, Ungārijas, Itālijas, Moldovas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Igaunijas, Lietuvas, “ES Mājas” un Francijas institūta Latvijā. Svētku apmeklētāji varēs piedalīties to piedāvātajās aktivitātēs – konkursos, erudīcijas spēlēs un degustācijās.
Dejas pludmalē, kendamas darbnīca un burvju triki
Visas dienas garumā dažādas aktivitātes paredzētas Dzintaru un Majoru pludmalē. Uz lielās skatuves Majoru pludmalē uzstāsies enerģiskais dejotājs no Kubas Angel Zaldivar Ramirez.Tāpat būs iespēja apgūt biodejas, iepazīt zumbas ritmus un sirsnīgi izsmieties smieklu jogas laikā. Kendamas darbnīcā jaunieši un bērni varēs pilnveidot prasmes kendamas spēlē.
Jomas ielā uzstāsies cirka studijas akrobātes, burvju mākslinieks, iluzionists Valdemārs Weiss izklaidēs ar dažādiem trikiem, kas ietver roku veiklību, domu lasīšanu un pat maģiju.
Dzintaru mežaparkā ģimenes ar bērniem varēs izmēģināt minigolfu, kornholu un citas lielās spēles, radoši izpausties tetovējumu darbnīcā, kā arī piedalīties “Avārijas brigādes” atrakcijās.
Visos Jūrmalas Kūrorta svētku pasākumos ieeja bez maksas.
Svētdien, 5.maijā, Jūrmala sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) zinātniekiem un pētniekiem aicina interesentus, īpaši ģimenes ar bērniem, uz izglītojošām aktivitātēm “ZINĀTnieks Ķemeros”. Apmeklētājiem būs iespēja darboties pašiem – veikt urbumus, iegūt ūdens un augsnes paraugus, kā arī izmantot mikroskopus.Savukārt Jūrmalas restorāni piedāvās “Pikniku mežā”.
Pasākums norisināsies Ķemeru Nacionālā parka Ceļotāju dienā, 5. maijā, no plkst. 11.00 līdz 14.00 vienlaikus trīs dažādās vietās. LU zinātnieki un pētnieki, akcentējot Ķemeru dabas bagātības, palīdzēs izprast, kā procesi dabā ietekmē cilvēka dzīvi, kādēļ tie ir nozīmīgi.
Lūžņu grāvis, dumbrāja laipa un melnalkšņu dumbrājs
Pie Lūžņu grāvja sēravota LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Normunds Stivriņš un Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Liepiņš iepazīstinās ar unikālā Ķemeru dabas objekta – Lūžņu grāvja sēravota – veidošanās procesiem.
Savukārt pie dumbrāja laipas LU Bioloģijas fakultātes vadošais kukaiņu pētnieks Uģis Kagainis ar apmeklētājiem pētīs augsni un tajā esošos kukaiņus un augus, skaidros bioloģiskos procesus melnalkšņu dumbrāja augsnēs.
Trešā norises vieta ir dabas izglītības centrs “Meža māja”, kur Bioloģijas fakultātes vecākā laborante Rebeka Šķērstiņa, strādājot ar mikroskopiem, palīdzēs izprast bioloģisko daudzveidību melnalkšņu dumbrāja augsnēs un dažādu mikrodzīvotņu nozīmi.
Pikniks mežā
Ceļotāju dienā būs iespēja apmeklēt arī Jūrmalas restorānu brīvdabas pasākumu “Pikniks mežā”, kurā varēs nobaudīt kūrortpilsētas restorānu “Lighthouse Grill”, “Neptūns”, “Memories” un “Kurshi Terase” ēdienus par īpašām cenām, vienlaikus baudot pavasara dabas noskaņas un piedaloties izglītojošās aktivitātēs.
Ceļotāju diena 5. maijā Ķemeros pie “Meža mājas”
11.00 – 16.00 izzinošas spēles Jūrmalas Tūrisma informācijas centra teltī, radošas aktivitātes, filma par Ķemeru kūrorta vēsturi dabas izglītības centrā “Meža māja”
11.00 – 16.00 orientēšanās un dabas izziņas uzdevumi Ķemeru apkārtnē
11.00 – 14.00 (katru pusstundu) “ZINĀTnieks Ķemeros” pie Lūžņu grāvja sēravota, dumbrāja laipas un dabas izglītības centrā “Meža māja”
12.30 un 14.30 senās Japānas zobenu cīņas mākslas paraugdemonstrējumi
13.00 un 15.00 ekskursijas “Meža mājā” un Ķemeru vēsturiskajā parkā ar jaunajiem Jūrmalas gidiem
13.00 pārgājiens uz Ķemeru apkārtnes sēravotu – Lūžņu grāvja avotu (distance – 5 km, ilgums – 2 stundas)
14.00 un 15.30 ekskursijas “Iepazīsti sūnu pasauli!”
31. augustā Jūrmalā jau piekto gadu tiks svinēti Kauguru svētki. Vakara koncertā svētku apmeklētājus priecēs grupa “Carnival Youth”, populārā dziedātāja Laima Vaikule un Krievijas rokzvaigzne Diāna Arbeņina ar grupu “Nočnije Snaiperi”. Svētkos notiks arī spēkavīru šovs – “Best Nordic Strongman”, kurā tiks noskaidrots spēcīgākais Ziemeļvalstu spēkavīrs. Visas dienas garumā būs daudzveidīgas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. Svētku noslēgumā – uguņošana. Ieeja visos pasākumos ir bez maksas.
Arī šogad svētki Kauguros norisināsies Talsu šosejā 40, starp Kapteiņa Zolta un Brikšķu ielu. Svētki sāksies plkst. 13.00.
Vakara koncertā – grupa “Carnival Youth”, Laima Vaikule un Diāna Arbeņina ar grupu “Nočnije Snaiperi”
Svētkos par muzikālo gaisotni no plkst. 17.00 rūpēsies dīdžejs Toms Grēviņš, betplkst. 18.00 svētku apmeklētājus iesildīs hiphopa izpildītāji Fakts, Reiks un repere Viņa. Plkst. 19.00 uz skatuves kāps jauniešu populārā indie rock grupa “Carnival Youth”, kas koncertā spēlēs dziesmas arī no jaunā albuma “Good Luck”. Koncertprogrammu vakarā plkst. 20.30 turpinās populārā dziedātāja Laima Vaikule, kas atskaņos klausītāju iemīļotās dziesmas. Pirmo reizi Kauguros uzstāsies Krievijas rokzvaigzne Diāna Arbeņina, kas uz skatuves kāps plkst. 22.00 kopā ar grupu “Nočnije Snaiperi”. Māksliniece Kauguros klausītājus priecēs ar savu neatkārtojamo enerģiju un dziesmām, kurās atspoguļojas emociju dažādība.
Spēkavīru šovs “Best Nordic Strongman”
No plkst. 13.00 līdz 17.00 notiks starptautisks spēkavīru turnīrs “Best Nordic Strongman”, kurā tiks noskaidrots stiprākais Ziemeļvalstu spēkavīrs. Turnīrā piedalīsies divpadsmit atlēti no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un Baltijas valstīm. Sacensību starplaikos ikvienam svētku apmeklētājam būs iespēja iejusties spēkavīrā lomā un piedalīties dažādos konkursos.
Karuselis “Baltā grāmata” , asfalta māksla un citas aktivitātes
Svētku laikā no plkst. 13.00 līdz 18.00 gan pieaugušie, gan bērni varēs piedalīties daudzveidīgās radošās un sportiskās aktivitātēs. Svētku apmeklētāji ar krītiņiem varēs atdzīvināt ielu Kauguros, veidojot kopīgu zīmējumu. Tāpat ikviens varēs piedalīties vecāku bērnības iemīļotajās pagalma spēlēs un sacensties gumijas lēkšanā, klasītēs, uzspēlēt akmens, šķēres, papīrītis, desas un citas.Mazākie apmeklētāji varēs doties aizraujošā izbraucienā ar karuseli “Baltā grāmata”, ko radījis mākslinieks Ivars Mailītis, iedvesmojoties no Jāņa Jaunsudrabiņa darba motīviem. Ģimenēm ar bērniem sagatavota arī interesanta spēku pārbaude pirmajā Baltijā pārvietojamo virvju trasē, prāta spēles, kā arī dažādas sportiski izklaidējošas aktivitātes.
Svētkos uzstāsies arī Jūrmalas radošie kolektīvi ar teātra, dziesmu un deju priekšnesumiem, ko varēs vērot no plkst. 13.00 līdz 17.00.
Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu Jūrmala aicina svinēt, iededzot svecītes Gaismas ceļā, kas vairāk nekā 20 kilometru garumā vīsies cauri visai pilsētai.
Latvijas valsts dzimšanas dienā jūrmalnieki jau tradicionāli veido garāko un senāko Gaismas ceļu Latvijā, lai radītu svētku noskaņu visā pilsētā. Cauri visai pilsētai – no Lielupes tilta (sākot no Viestura ielas) līdz pat Ķemeriem – vairāk nekā 20 kilometru garumā gar pilsētas galvenās ielas malu tiks iedegts vairāk nekā 8500 sveču. Gaismas ceļa veidošanā piedalās Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu audzēkņi, jūrmalnieki un pilsētas viesi. Sākot no plkst. 15.30 ikviens tiek aicināts pievienot savu svecīti Gaismas ceļam.
Jau otro gadu 18. novembrī Jūrmalas iedzīvotāji, uzņēmēji un pilsētas viesi aicināti garāko Gaismas ceļu kuplināt ar svecīšu iedegšanu arī Jūrmalas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā. Aptuveni 1,1 kilometru garajā gājēju ielā svecītes tiks iedegtas no plkst. 16.00. Ideja par gājēju sveču ceļa izveidošanu Jomas ielā ir Jūrmalas uzņēmēju – galerijas Korso – iniciatīva, sveicot Latviju svētkos.
Gaismas ceļa veidošana Jūrmalā aizsākta 2002. gadā, kad, turpinot svecīšu iedegšanu Lāčplēša dienā, jūrmalnieki iedegtās sveces novietoja Raiņa ielas garumā.
Svētku vakarā Raiņa ielā, pie Kauguru kultūras nama, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīts koncerts, kurā uzstāsies solisti Ginta Krievkalna, Nauris Puntulis un Roberts Memmēns, Jūrmalas apvienotais koris, Latvijas Universitātes vīru koris “Dziedonis” un “MC Orķestris”. Svētku kulminācijā – lielizmēra svētku torte septiņos stāvos un krāšņa svētku uguņošana. Vakara noslēgumā spēlēs “MC Orķestris”, pūtēju kvartets “Jocker Horns”, dziedās Adrians Kukuvass, Ivo Grīsniņš-Grīslis, Karīna Tropa un Alise Kante.
Svētku programma pieejama Jūrmalas pilsētas mājaslapā
Jau ceturto gadu Jūrmala septembra sākumu aicina svinēt Kauguros – 1.septembrī kūrortpilsētā tiks svinēti tradicionālie Kauguru svētki. Ar vienīgo koncertu Latvijā Kauguru svētku vakarā uzstāsies šarmantā ukraiņu dziedātāja Jolka(Ёлка) kopā ar mūziķu kolektīvu. Pirms tam uz skatuves kāps jūrmalnieku iemīļotais dziedātājs Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, kurš Kauguros uzstāsies ar savu īpašo koncertprogrammu. Svētkosuzstāsies arī hiphopa apvienība “Olas”. Rudens ieskaņas svētkos varēs izbaudītarī ekstrēmu velo šovu, humoristisku stand-up izrādi, kā arī būsdaudzveidīgas aktivitātes bērniem un jauniešiem. Svētku noslēgumā – krāšņa uguņošana. Ieeja visos pasākumiem bez maksas.
Šogad Kauguru svētki norisināsies uz Talsu šosejas – vienā no platākajām ielām Kauguros, kas atrodas tikai 10 minūšu gājiena attālumā no Zilā karoga pludmales. Svētki sāksies jau plkst. 13.00.
Vakara koncertā – grupa “Olas”, Intars Busulis un “Abonementa orķestris” unJolka
Pirms vakara koncerta uz lielās skatuves plkst. 18.30 apmeklētājus ar savu uzstāšanos priecēs jūrmalnieks Žanis Pavlovskis un Arvis Reiks no hiphopa apvienības “Olas”. Vakara koncertprogrammu plkst. 20.00jau tradicionāli atklās dziedātājs Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, kas svētkos atskaņos gan klausītāju jau iemīļotas, gan jaunākās dziesmas. Pirmo reizi Kaugurosuzstāsies šarmantā ukraiņu dziedātāja Jolka (Ёлка), kas uz skatuveskāps plkst. 21.30 kopā ar mūziķu kolektīvu 11 cilvēku sastāvā. Poproka dziedātāja Jolka izceļas ar savu harizmu, plašo balss diapazonu, kvalitatīvo un daudzveidīgo mūzikas raksturu. Mūziķe izdevusi piecus studijas albumus, un ir viena no populārākajām mūzikas izpildītājām Eirāzijā, regulāri ieņemot augstākās pozīcijas populārākās mūzikas topos.
Plkst. 17.30 Kauguru svētku apmeklētāji varēs vērotapvienības “Comedy Latvia” stand-up izrādi.Jauniešus un ekstrēmo sporta veidu cienītājus izklaidēs Baltijas valstīs labākā velo šova komanda “Greentrials”, kas apvieno spēcīgākos BMX un velo un moto triāla sportistus. Ekstrēmajā velo šovā uzstāsies BMX freestyle, BMX flatland unvelotriāla pārstāvji, kas Kaugurus pārsteigsar diviem aizraujošiem šoviem plkst. 14.00 un 16.00.Tāpat apmeklētāji varēs izmēģināt kosmonautu trenažieri, izšūpoties trīs dimensiju šūpolēs un piedalīties daudzās citās aizraujošās atrakcijās visas dienas garumā.
Grafiti mākslinieks Holis (Viesturs Holenders) veidos vides objektu – grafiti sienu “Es ♡ Kauguri”. Ikviens varēs piedalīties grafiti veidošanā, tā radot unikālu mākslas darbu.
Leļļu teātra izrādes, “Zili brīnumi” eksperimenti un radošās darbnīcas
Ģimenes ar bērniem svētku laikā iepriecinās Liepājas ceļojošais leļļu teātris “Maska” ar muzikālām teātra izrādēm “Burvju stabulīte” un “Kliņķīša piedzīvojumi”. Izrādēs būs daudz lielu un mazu jocīgu zvēru un putnu, kā arī visiem labi zināmi un arī pavisam jauni pasaku tēli.Izklaides un izglītības centrs “Zili brīnumi” piedāvāspiedalīties dažādos eksperimentos ar sauso ledu un šķidro slāpekli, kā arī citās aizraujošās aktivitātēs gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Svētkos uzstāsies arī Jūrmalas radošie kolektīvi ar teātra, dziesmu un deju priekšnesumiem, ko varēs vērot no plkst. 13.00 līdz 17.30.
Kauguru svētku programma un informācija par citiem pasākumiem pieejama Jūrmalas pilsētas mājaslapā www.visitjurmala.lv
Kā liecina portālā “iAuto” publicētā informācija, 22.novembrī, Jūrmalā, Dubultos, uz regulējamas gājēju pārejas vadītājs ar “Lexus” markas spēkratu uzbraucis 13 gadus vecam (pēc nepārbaudītas informācijas) bērnam.
Šobrīd iAuto rīcībā nav apstiprinātas informācijas, kāds gaismas signāls dega luksoforā. No notikuma vietā dzirdētās informācija, luksoforā esot iedegusies zaļā gaisma un bērns esot skrējis pāri pa gājēju pāreju.
Notikuma vietā bija ar reanimācijas auto, kas liecina par ļoti smagām traumām. Lai Dievs palīdz un notiek strauja atveseļošanās.
Protams, ka luksofora gaismas signāli ir jāievēro, tas ir smags Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Bet aicinu visus vecākus padomāt par vienu lietu – bērniem ir jāmāca pārliecināties, vai automobiļa vadītāji viņu ir pamanījuši arī uz regulētām gājēju pārejām. Vienalga, kurš ir vainīgs, diemžēl visvairāk vienmēr cietīs gājējs.
Tas ir ļoti svarīgi, jo pats šogad redzēju, kā gandrīz notriec bērnu uz gājēju pārejas. Es biju šokā no nespējas novērst bīstamo situāciju un uz ilgu laiku palika slikta dūša. Tāpēc aicinu labāk lieku reizi, bet pārrunāt ar bērniem ielas šķērsošanas pamatprincipus un paskatīties no malas, kā tie tiek ievēroti.
Tikai novērojums: Uz šīs gājēju pārejas pie Dubultu stacijas ir fotoradars, kurš pie noteikta ātruma luksoforā ieslēdz sarkano gaismu. Tieši pie šādiem luksoforiem man ir nācies redzēt visvairāk sarkanās gaismas signāla pārkāpumus. Pavērojiet paši, varbūt ar, it kā, labu mērķi tiek panākts pretējs efekts.
Ja esi šī negadījuma aculiecinieks, lūdzu raksti komentāros, kas un kā notika.
Lābākais, ko mēs varam darīt, ir izdarīt secinājumus un rīkoties, lai samazinātu šādu negadījumu skaitu!
Dailes teātra aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars neizslēdz iespēju kandidēt uz teātra direktora amatu pēc tam, kad to nolēmis pamest līdzšinējais teātra vadītājs Andris Vītols.
Vienlaikus Žagars uzsvēra, ka skaidru atbildi nav iespējams dot, jo konkurss uz šo amatu vēl nav izsludināts un tā kritēriji vēl nav zināmi. “Pirms atbildēt uz šo jautājumu, vai es piedalīšos konkursā, tomēr jāzina konkursa nolikums un Kultūras ministrijas pozīcija,” piebilda aktieris.
“Neslēpšu, ka esmu domājis un arī teicis, ka divu gadu periodā, iespējams, beigšu štata aktiera karjeru. Esmu to apsvēris,” atzina Žagars, “domājis esmu par studijām teātra nozarē Londonā, vēlāk, iespējams, darbu kultūras menedžmentā vai kādā citā mākslas nozarē vai teātra profesijā. Ja konkursa nosacījumi un ministrijas uzstādījumi pretendentiem atbildīs manām profesionālajām spējām un izglītībai un ja es varēšu koriģēt savus plānus un sakārtot savus darba pienākumus Cēsīs, tad neizslēdzu iespēju, ka pieteikšos konkursam. Laiks rādīs.”
“Sarunā Kultūras ministrijā, kad oktobra sākumā tur bija Artūrs Skrastiņu un Rēzija Kalniņa, cik zinu, ir ticis apliecināts, ka Dailes teātra uzdevums ir un paliek būt augsti profesionālam dramatiskam teātrim. Šajā ziņā attiecībā par mūsu teātra misiju Latvijas kultūrtelpā, cik saprotu, izmaiņu un citu uzstādījumu no ministrijas puses nebūs. Tas, manuprāt, ir pozitīvi,” piebildis Žagars.
Kā ziņots, Vītols pēc desmit gadu ilga darba nolēmis atstāt Dailes teātra direktora amatu.
Vītols norādīja, ka teātris ir nemitīgu pārmaiņu priekšā. Viņaprāt, to apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus – pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā.
Kā uzsvēris teātra direktors, šobrīd teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. “Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju,” sacīja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.
Viņa lēmums atkāpties seko pāris nedēļas pēc tam, kad aktieru īstenotā “apvērsumā” amatu pameta teātra mākslinieciskais vadītājs Džilindžers.
Dailes teātra aktieri izteica neuzticību Džilindžeram. Aktieri medijos publicēja vēstuli, kurā teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast, pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts aktieru vēstulē.
Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.
Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts, ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.
“Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī,” teikts aktieru vēstulē.
Pēc Džilindžera un teātra darba attiecību pārtraukšanas, teātra aktrise Rēzija Kalniņa norādīja, ka Dailes teātrī tiks veidota pagaidu mākslinieciskā padome, kas pildīs līdzšinējā teātra mākslinieciskā vadītāja pienākumus.
Jūras ūdenī esošie sāls kristāli satur lielāko daļu ķīmisko elementu, kādi ir zināmi, un to pozitīvā ietekme uz organismu, arī emocionālo labsajūtu, ir izsenis pierādīta. Lietojot jūras sāli uzturā, tiek stimulēta vielmaiņa un līdzsvaroti bioloģiskie procesi organismā, stiprināta imunitāte, kā arī iespējams mazināt dažāda veida sāpes. Savukārt, ārējam skaistumam to ir vērtīgi pievienot vannai raupjas ādas mīkstināšanai, izmantot kā vienu no sastāvdaļām efektīvai celulīta mazināšanai vai galvas masāžai matu augšanas veicināšanai. Lai gan pielietošanas metodes ir dažādas, arī vienkārša veldzēšanās un pelde jūras ūdenī var dažādos veidos uzlabot matu un ādas stāvokli. Kas sālsūdenī ir vērtīgs un kā pasargāt ādu un matus no sāls radītā sausuma un trausluma, stāsta aptieku tīkla Apotheka konsultante Arta Bogdānova.
“Baltijas jūrā sāls daudzums ir salīdzinoši zems ar citām jūrām vai okeāniem pasaulē, proti, uz katru litru ir vidēji 5 – 7 grami sāls, tādēļ tā iedarbība uz ādu un matiem būs maigāka nekā citviet, kur sāls daudzums var sasniedz līdz pat 35 gramiem litrā. Jo lielāka sāls koncentrācija ūdenī, jo vairāk piesardzības pasākumu jāveic, lai pareizi uzņemtu vērtīgās vielas un arī pasargātu ādu un matus no sāls negatīvās iedarbības,” norāda Apotheka konsultante Arta Bogdānova.
Priekšrocība – piepildītas matu šķiedras un attīrīta galvas āda
Sāls kristāli jūras ūdenī ir bagāti ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram, magniju, cinku, varu, selēnu un citām vielām, kas piepilda matu struktūru, palielina to apjomu, kā arī uzlabo to kopējo veselības stāvokli. Dzelzs rūpējas par matu sakņu apgādi ar uzturvielām, cinks par olbaltumvielu sintēzi, nodrošinot matu elastību, varš veicina pigmentācijas saglabāšanos, savukārt selēns aizkavē šūnu novecošanos un cīnās pret ārēji ietekmējošiem faktoriem.
“Papildus minētajam sālsūdens ir lielisks eksfoliants galvas ādas attīrīšanai jeb dabisks šampūna aizvietotājs. Peldoties matus ieteicams atstāt brīvi plūstošus un nesasietus, lai tie vienmērīgi uzņemtu vērtīgās vielas. Taukainiem matiem sālsūdens noņems lieko sebumu un attīrīs tos no uzkrātajiem kosmētikas līdzekļiem, tādējādi matu folikuls uzņems vairāk barības vielu. Problemātiskai galvas ādai tas mazinās kairinājumu un sausumu, kā arī palīdzēs atbrīvoties no blaugznām. Ja galvas ādas mikroflora ir labvēlīga sēnīšu attīstībai, veidojas ādas zvīņošanās jeb atdalīšanās, kas var izraisīt niezi un apsārtumu. Pēc peldes matos esošais sāls absorbēs lieko mitrumu un palīdzēs izslēgt vidi, kas nepieciešama sēnītēm, lai izdzīvotu, tādējādi mazinot blaugznu veidošanos. Pēc peldes un matu izžūšanas ieteicams veikt nelielu galvas masāžu, stimulējot asinsriti ādai un veicinot matu augšanu,” iesaka Apotheka konsultante Arta Bogdānova.
Sālsūdenim ir arī antibakteriālas īpašības, kas var palīdzēt ārstēt galvas ādas problēmas, piemēram, ekzēmu un psoriāzi. Sāls ir dabisks pretiekaisuma un antioksidanta līdzeklis, tas palīdz atjaunot ādas barjeru galvas ādā. Ja pelde jūrā nav iespējama, psoriāzes uzliesmojumu var novērst arī vannā, kur ūdenim ir pievienota Nāves jūras sāls.
Trūkums – sausi mati un pigmentācijas zudums
Lai gan sālsūdenim ir daudz priekšrocību, pārāk ilga uzturēšanās ūdenī un biežas peldes var arī kaitēt galvas ādai un matiem. Sāls izvelk mitrumu no matiem, tāpēc vēlams ierobežot saskari ar jūras ūdeni līdz vienai divām reizēm nedēļā un censties ievērot pāris soļus matu aizsardzībai:
Pirms peldes sālsūdenī ieteicams matus samērcēt ar svaigu ūdeni. Tas palīdzēs mitrināt matus un samazinās uzņemtā sāls daudzumu peldes laikā.
Pēc peldēšanās sālsūdenī nepieciešams izskalot matus ar svaigu ūdeni, lai noņemtu lieko sāli un atjaunotu matu dabīgo pH līmeni.
Atrodoties pludmalē, mati ir pakļauti saules staru kaitīgajai iedarbībai, tāpēc ieteicams lietot matiem draudzīgus aizsarglīdzekļus ar UV aizsardzību, lai samazinātu saules radītos bojājumus un sausumu.
Pēc saskares ar sālsūdeni ieteicams lietot kondicionieri vai barojošu masku, kuras sastāvā ir E vitamīns, jojobas eļļa, argāna eļļa, kokosriekstu eļļa. Šie produkti palīdzēs novērst sālsūdens izraisīto sausumu un bojājumus.
Ja saskare ar sālsūdeni ir bieža un rezultātā mati kļūst izteikti plānāki vai trauslāki, ieteicams konsultēties ar frizieri vai dermatologu, kurš ieteiks galvas ādas un matu tipam piemērotākos līdzekļus.
It īpaši kaitīga iedarbība būs krāsotiem, balinātiem vai novājinātiem matiem, jo ķīmiskās apstrādes procesā vai matu veidošanas rīku karstuma ietekmē matos tiek zaudētas barības vielas, kā rezultātā sālsūdens var izraisīt papildu bojājumus, piemēram, krāsas izbalēšanu jeb pigmentācijas zudumu.
Priekšrocība – attīrīta un veselīgāka āda
Jūras ūdens var darboties kā dabiskais eksfoliants, veicinot ādas attīrīšanu un atsvaidzināšanu. Ekzēmas vai ādas sausumu gadījumā sālsūdens var uzlabot asinscirkulāciju, šūnu vielmaiņu, palīdzēt atbrīvoties no toksiskiem vielmaiņas gala produktiem, efektīvi attīrīt ādu no atmirušajām šūnām, un rezultātā āda kļūs tīrāka, gludāka un tvirtāka.
“Sālsūdens var palīdzēt arī “izžāvēt” pūtītes, taču uz to nevajag paļauties kā uz vienīgo aknes mazināšanas līdzekli, jo nav pietiekami daudz datu, kas liecinātu par tā vispārējo efektivitāti. Bet tas var būt kā papildu palīgs ādas veselības uzlabošanai,” stāsta Apotheka konsultante Arta Bogdānova.
Trūkums – ādas dehidratācija
Atkarībā no ādas jutības un sāls koncentrācijas līmeņa ūdenī, jūras ūdens var izraisīt ādas aizsargbarjerā dehidratāciju. Zaudējot ādai nepieciešamo mitrumu, tā var kļūt sausa, kairināta un var pieaugt jutība pret sauli, veicinot apdegumus.
Ja visa diena pavadīta saulē un sālsūdenī, ieteicams vispirms noskalot ādu ar parastu ūdeni, savukārt mājās veikt dziļāku attīrīšanu un mitrināšanu, lietojot barojošu krēmu vai losjonu ādas mitruma līmeņa saglabāšanai.
Katram cilvēkam individuāli var būt atšķirīga reakcija uz jūras ūdeni. Dažiem tas var būt labvēlīgs, bet citiem – nelabvēlīgs. Sekojot līdzi un novērojot, kā āda un mati reaģē uz jūras ūdeni, katrs var pielāgot atbilstošo kopšanas rutīnu, lai saglabātu veselīgu ādas un matu izskatu.
Pie Durbes esošajā jūras ērgļu ligzdā, kurā notiekošo Latvijas Dabas fonds (LDF) translē videotiešraidē, ceturtdienas vakarā izšķīlies pirmais cālis.
Gaidot ģimenes pieaugumu, Voldis jau dienas vidū sarūpēja nelielu zivi, ko Milda paglabāja ligzdā starp zāli un zariem, lai pirmā ēdienreize būtu nodrošināta.
Kā vēstīts, šosezon jūras ērgļu ligzdā tika izdētas trīs olas.
Pirmā ola tika izdēta 8.marta vēlā pēcpusdienā, otrā – 11.marta pēcpusdienā, savukārt trešās olas izdēšanas laiks nav fiksēts. Šopavasar olas ligzdā ir dziļi ierušinātas, tādēļ tās ir grūti saskaitīt, taču pirmās olas šķilšanās dienas rītā, kad jūras ērgļu mātīte Milda apgrozīja olas, bija redzams, ka ir trīs olas.
Šopavasar olas uz maiņām perē abi putni. Tēviņš Voldis arī regulāri piegādā zivis un pat vistas galvu, ko, visticamāk, nokodusi kāda lapsa un jūras ērglis to atradis tuvējā apkārtnē. Tāpat abi putni ligzdu papildina ar egļu zariem un sausa siena kumšķiem, lai siltinātu savu mājvietu.
Kā vēstīts, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pirmo olu Milda izdēja nedēļu agrāk. Šogad videotiešraidē ligzdas saimnieku pirmā sezonas pārošanās tika reģistrēta 17.janvārī.
Kā vēstīts, kopš 2017.gada marta šajā ligzdā uzturējās jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2021.gadā jūras ērgļu tēviņš Raimis pazuda.
Kopš 2021.gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturējās tēviņš, kuram skatītāji deva vārdu K kungs. 2022.gada 18.februārī K kungs kamerā bija redzams pēdējo reizi. Savukārt 20.februārī ligzdā parādījās tēviņš, kuram putnu vērotāji 16.martā deva vārdu Voldis.
Durbes ligzda tiek vērota tiešraidē jau kopš 2015.gada. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt “Dabasdati.lv” forumā latviešu valodā un “Looduskalender.ee” forumā angļu valodā.
Jūras ērgļu mītne Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā ir pati populārākā LDF tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015.gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata “Brīnumola”.
Skaudrais, uz patiesiem notikumiem balstītais stāsts par mūsdienu verdzību filmā “Oļegs” izpelnījies arī Francijas kino ekspertu atzinību. Jau mēneša beigās filma nonāks Francijas kinoteātros, kas ir nozīmīgs notikums Latvijai – šī ir pirmā filma, kurai izdevies ielauzties sarežģītajā Francijas kino tirgū. Filma “Oļegs” Francijā tiks izrādīta ne tikai festivālos, bet arī regulārajos kino seansos vairāk nekā 25 kinoteātros.
“Mēs uzskatām, ka filma “Oļegs” ir nozīmīgs stāsts un patiks franču auditorijai, jo tas ir tīrs sociālais trilleris, kas atspoguļo mūsdienu Eiropu,” stāsta filmas izplatītāja Francijā Benedikta Tomasa.
Jau pirms oficiālās Francijas pirmizrādes filma tika izrādīta 25 avant-premiere jeb pirms-pirmizrādes seansos. Dažos no tiempiedalījās arī filmas režisors Juris Kursietis. Tiekoties ar presi un skatītājiem, režisors bija patīkami pārsteigts par lielo franču interesi.
Video
Komentējot filmas izplatīšanu Francijā, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver: “Filma “Oļegs” ir viens no pēdējo gadu Latvijas kino pārliecinošākajiem veiksmes stāstiem. Tam apliecinājums ir gan fakts, ka šī tematiski aktuālā un mākslinieciski pārliecinošā filma pirmizrādi piedzīvoja nozīmīgajā Kannu festivālā, gan atzinīgās recenzijas ietekmīgos pasaules preses izdevumos un tas, ka filma turpina ceļot, gūstot festivālu balvas un atzinību. Filmas “Oļegs” pirmizrāde Francijas kinoteātros ir īpašs sasniegums, kas apliecina ne tikai Oļega kā “festivālu filmas” kvalitātes, bet arī tās aktualitāti un konkurētspējas potenciālu vienā no nozīmīgākajām Eiropas kino lielvalstīm – Francijā.”
Pilnmetrāžas filmas “Oļegs” pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt poļu noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama.
Filma “Oļegs”ir Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas kopražojums.Radošajā komandā Latviju pārstāv pašmāju producentu komanda “Tasse Film” (producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze), kas kopš dibināšanas 2011. gadā producējusi daudzas starptautiski atzītas un apbalvotas filmas, tostarp “Es esmu šeit”, “Paradīze 89” un “Ar putām uz lūpām”. Filma “Oļegs” saņēmusi astoņas nacionālās kinobalvas “Lielais Kristaps” nominācijas, tai skaitā kā labākā filma, labākais režisors, labākais aktieris un labākais scenārijs. Filma nesen arī novērtēta kinofestivālā “CinEast” Luksemburgā, kur saņēmusi Grand Prix.
Godalgoto Jura Kursieša debijas filmu “Modris” no šodienas iespējams noskatīties interneta video nomas platformā vimeo. Filma “Modris” vairākus mēnešus izrādīta kinoteātros, kā arī reģionu kultūras centros, un kopumā to noskatījušies aptuveni 20 tūkstoši skatītāju. Filmas režisors Juris Kursietis norāda: “Joprojām saņemam vēstules ar jautājumiem, vai un kur filmu var noskatīties internetā, tāpēc nolēmām piedāvāt noskatīties filmu par simbolisku samaksu”. Filma būs skatāma latviešu valodā ar angļu subtitriem.
Samaksājot 2,99 dolārus (aptuveni EUR 2,70), filmu “Modris” var iznomāt uz 48 stundām un skatīties vietnē vimeo jebkurā skatītājam ērtā laikā, izmantojot datoru, planšeti vai pat mobilo telefonu. Šis pakalpojums būs pieejams Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem. Kinokritiķe Daira Āboliņa atzinīgi vērtē ideju publiskot filmu labā kvalitātē internetā: “Šāds solis filmu padarīs pieejamu entuziastiskākajiem skatītājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nesaņemas aiziet uz kinoteātri”. Filma “Modris” ir pirmā latviešu spēlfilma, kuru legālā ceļā iespējams noskatīties internetā. Filmas autori cer, ka šādi tiks lauzts paradums datorā skatīties tikai pirātiskā ceļā iegūtas filmas. Filmas veidotāji uzsver, ka šādā veidā ģimenes, draugi vai kolēģi var pat sanākt uz kopēju filmu skatīšanos un tas svaigāko Latvijas kino padara līdz šim vēl neredzēti pieejamu.
Filma “Modris” februārī ieguva skatītāju simpātiju balvu kā gada labākā filma sabiedrisko mediju balsojumā “Kilograms kultūras”. “Modris” turpina saņemt arī starptautisku atznību. Martā filma “Modris” piedalīsies četros starptautiskos kino festivālos: Guadalajaras filmu festivālā Meksikā, Bergamo filmu festivālā Itālijā, Prāgas filmu festivālā Čehijā un Viļņas filmu festivālā Lietuvā. Filmas izrādīšanas tiesības iegādājusies arī Slovēnijas sabiedriskā televīzija.
Sālsvīriņam aiz muguras bija tāls ceļojums pa sausu apvidu un viņš nonāca pie jūras, kuru viņš nekad agrāk nebija redzējis. Viņš krastā apstājās un raudzījās uz svešo, kustīgo virsmu. Uz jautājumu, kas tas īsti esot, viņš saņēma atbildi: “Es esmu jūra.” Sālsvīriņš jautāja tālāk: “Kas tā ir, jūra?” Un jūra viņam atbildēja: “Tā esmu es!” Tad sālsvīriņš domāja: “Es tevi nespēju saprastu, lai arī es labprāt tevi saprastu. Es tikai nezinu, kā?” Tad jūra atbildēja: “Pieskaries man, tad tu mani sapratīsi!” Sālsvīriņš pielieca uz leju savu pēdu un aizskāra jūru. Turklāt tam radās sajūta, it kā svešā radība kļūtu atpazīstama. Vīriņš atrāva kāju atpakaļ un redzēja, ka kāju pirksti bija pazuduši. “Ko tu esi izdarījusi?” – viņš nobijies izsaucās. Tad jūra atbildēja: “Tev kaut kas no sevis jāatdod, lai spētu mani saprast.” Un aizvien vairāk sālsvīriņš izšķīda ūdenī. Un uzreiz viņam bija sajūta, ka viņš jūru saprot aizvien labāk. Peldsezona atklāta – vakar atdevos jūrai! Sajūtas – debešķīgas!!! 😎
Pēc rekordmaza nokrišņu daudzuma maijā Latvijā jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Valstī vidēji jūnijā bija 23,4 milimetri lietus jeb 33% no normas. Sausākā jūnija rekords pieder 1969.gadam, kad nokrišņu daudzums bija 21,6 milimetri.
Pagājušajā mēnesī lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās bija Dobelē, kur tas sasniedza 47,3 milimetrus, savukārt vismazāk lija Stendē, kur reģistrēti vien 4,5 milimetri nokrišņu.
Šā gada maijā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 12,2 milimetri jeb 24% no normas, un tas kļuva par sausāko maija mēnesi kopš 1924.gada, kad sākās šādu datu apkopošana. Turklāt arī aprīlis bija sausāks nekā ierasts.
Jūnija vidējā gaisa temperatūra bija +16,6 grādi, kas ir 1,4 grādi virs mēneša normas, tomēr šā gada jūnijs kļuva par vēsāko kopš 2018.gada. Pagājušā mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi 2.jūnijā Stendē, bet maksimālā temperatūra bija +31 grāds 21.jūnijā Rūjienā.
Mēneša pirmajā pusē tika pārspēti seši aukstuma rekordi, tai skaitā visas Latvijas 2. un 3.jūnija rekords, bet Ainažos ar -2 grādiem tika sasniegs jauns mēneša minimālās gaisa temperatūras rekords.
Savukārt 16. un 17.jūnijā valstī kopumā tika pārspēti 14 karstuma rekordi.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 66% – no 59% Priekuļos līdz 78% Pāvilostā. Vēja ātrums brāzmās novērojumu stacijās nepārsniedza 16 metrus sekundē.
Nākamā nedēļa Latvijā būs līdz šim siltākā šajā gadā, un jūnija sākumā gaisa temperatūra pakāpsies vēl augstāk, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Sagaidāms, ka otrdien un trešdien, 26. un 27.maijā, gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies līdz +17..+22 grādiem, vietām piekrastē gan nekļūs siltāk par +14 grādiem. Nedēļas vidus būs nedaudz vēsāks, bet nedēļas nogalē atkal gaidāms +20 grādu siltums. Gaisa temperatūra naktīs nav gaidāma zemāka par +3..+9 grādiem.
Bieži spīdēs saule, vietām īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, vējš pārsvarā būs lēns.
Lietus un negaisa mākoņi gaidāmi arī jūnija sākumā, kad gaisa temperatūra sasniegs +25 grādus.
Ilgstošs karstums pagaidām netiek prognozēts. Jau ziņots, ka atbilstoši Dānijas Meteoroloģijas institūta teiktajam šogad gaidāma tradicionāla Ziemeļeiropas vasara – vēsas un lietainas dienas mīsies ar saulainām un siltām. Jūlijā prognozēta augstākā varbūtība sagaidīt sausu un karstu laiku.
Jūnijā šogad, salīdzinot ar jūniju pērn, pārtikas produktu cenu kāpums ir bijis visās produktu kategorijās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Savukārt lielākais cenu kāpums ir bijis bakalejas produktiem, dārzeņiem un piena produktiem.
Gada sākumā Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums, kas saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos. Cenu kāpumu izraisīja arī Covid-19 atstātās sekas, sevišķi Ķīnas piekoptā “nulles tolerances” politika, jo Ķīna ir iesaistīta gandrīz visu produktu ražošanas un pakalpojumu ķēdēs, nelabvēlīgie laika apstākļi vairākos pasaules reģionos, loģistikas ķēžu pārrāvumi un aizkavēšanās, galveno resursu cenu kāpums, bet tam visam punktu uz i uzlika karš Ukrainā.
“Ažiotāžas dēļ izpirka sāli, griķus. Par to tagad paši arī dārgi maksājam, jo sāls ir kļuvis divas reizes dārgāks un ir ievērojami dārgāks par cukuru, kam nav nekādas loģikas,” vēsta LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Patlaban veikalu plauktos var redzēt, kuriem produktiem jau ir īsta “jaunā” cena. Izmaiņas pamana gandrīz visi pircēji. Tiem produktiem, kuriem piegādes ir vēl “vecās”, cenu izmaiņas nav tik būtiskas. Piemēram, šokolādes batoniņam “Snickers” vai rīsiem.
Tāpat Gulbe norāda, ka turpmāk ar katru dienu redzēsim aizvien jaunas pieaugošās cenas, produktu sortimenta izmaiņas un arī, visticamāk, izvēles samazināšanos. Tāpat Gulbe prognozē, ka diez vai vēl ilgi būs pieejami 11 svaigo tomātu veidi plauktā, kā tas vēl bija jūnijā. Arī plaša produktu klāsta nodrošināšana maksā naudu. Daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai cilvēku iepirkuma ratiņi nepaliktu tukši pie “jaunajām” cenām”, kur pieaugums būs mērāms reizēs nevis tikai procentos.
LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka bakalejas pārtikas produktu segmentā lielākais cenu kāpums gada laikā ir bijis sālim – par 179% no 0,38 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, griķiem – par 102% no 1,87 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 76% no 2,72 eiro litrā līdz, 4,81 eiro litrā, augstākā labuma kviešu miltiem “Ekstra” – par 53% no 0,95 eiro kilogramā līdz 1,45 eiro kilogramā, kafijas pupiņām – par 32% no 12, 48 eiro kilogramā līdz 16,47 eiro kilogramā, spageti – par 31% no 1,14 eiro 500 gramiem līdz 1,50 eiro 500 gramiem, cukuram – par 27% no 0,76 eiro kilogramā līdz 0,96 eiro kilogramā.
Cenu kāpums bija novērojams arī svaigu dārzeņu preču kategorijā. Lielākais cenu pieaugums bija galviņkāpostiem – par 59% no 0,75 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm par – 67% no 0,55 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, kartupeļiem – par 43% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā, dzeltenajai paprikai – par 31% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,23 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem – par 27% no 3,14 eiro kilogramā līdz 3,99 eiro kilogramā, sīpoliem – par 25% no 0,48 eiro kilogramā līdz 0,60 eiro kilogramā, vietējiem gurķiem – par 16% no 1,74 eiro kilogramā līdz 2,02 eiro kilogramā.
Augļu segmentā lielākais cenu pieaugums ir bijis apelsīniem – par 22% no 1,33 eiro kilogramā līdz 1,63 eiro kilogramā, bumbieriem – par 18% no 1,50 eiro kilogramā līdz 1,77 eiro kilogramā, plūmēm – par 15% no 2,42 eiro kilogramā līdz 2,79 eiro kilogramā, banāniem – par 14% no 1,39 eiro kilogramā līdz 1,59 eiro kilogramā, zaļajām vīnogām – par 11% no 4,55 eiro kilogramā līdz 5,08 eiro kilogramā, importa zemenēm – par 10% no 5,48 eiro kilogramā līdz 6,05 eiro kilogramā, ķiršiem un citroniem – par 7% attiecīgi ķiršiem no 6,17 eiro kilogramā līdz 6,62 eiro kilogramā, un citroniem no 1,93 eiro kilogramā līdz 2,06 eiro kilogramā.
Būtisks mazumtirdzniecības cenu pieaugums bija arī piena produktiem. Lielākais cenu pieaugums bija fasētam vājpienam ar 0,5% tauku saturu – par 53% no 0,89 eiro litrā līdz 1,35 eiro litrā, sviestam ar tauku saturu – no 82 – 85,5% par 48% no 7,40 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar 25% tauku saturu – par 45% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,68 eiro kilogramā, fasētam pilnpienam ar tauku saturu 2% – par 44% no 0,91 eiro litrā līdz 1,31 eiro litrā, kefīram ar 2% tauku saturu – par 36% no 1,01 eiro litrā līdz 1,37 eiro litrā, sieram ar 45-50% tauku saturu – par 26% no 7,19 eiro kilogramā līdz 9,08 eiro kilogramā.
Svaigas gaļas produktu kategorijā lielākais cenu kāpums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67% no 8,24 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā. Mazāks cenu pieaugums gada laikā ir bijis vistas gaļai – līdz 20%. Vistas/broileru cenu pieaugums ir bijis par 19% no 2,09 eiro kilogramā līdz 2,49 eiro kilogramā, vistas stilbiņiem – par 19% no 2,89 eiro kilogramā līdz 3,44 eiro kilogramā, vistas filejai – par 5% no 5,70 eiro kilogramā līdz 5,99 eiro kilogramā. Svaigai cūkgaļai gada laikā ir bijis salīdzinoši neliels cenu pieaugums: cūkgaļas karbonādei par 0,5% no 6,49 eiro kilogramā līdz 6,49 eiro kilogramā, savukārt šķiņķim bija cenu samazinājums – par 2% no 5,62 eiro kilogramā līdz 5,42 eiro kilogramā.
No gaļas pārstrādes produktiem lielākais cenu pieaugums ir bijis kūpinātam cūkas šķiņķim – par 37% no 6,93 eiro kilogramā līdz 9,49 eiro kilogramā, pusžāvētai desai (servilāde) – par 24% no 6,86 eiro kilogramā līdz 8,54 eiro kilogramā, vārītai desai (doktordesa) – par 21% no 4,74 eiro kilogramā līdz 5,74 eiro kilogramā cīsiņiem (Rakveres) – par 16% no 4,90 eiro kilogramā līdz 5,67 eiro kilogramā.
Turpretī cenu samazinājums gada laikā ir bijis salīdzinoši mazam pārtikas produktu skaitam. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis krūmmellenēm – par 35% no 16,01 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā, mandarīniem – par 12% no 2,63 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, ķiplokiem – par 7% no 4,56 eiro kilogramā līdz 4,26 eiro kilogramā.
2022.gada 2. ceturkšņa griezumā vislielākais cenu pieaugums, izņemot sāli (1.maluma), kam cenas pieaugums ir bijis par 89% no 0,56 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, ir bijis dārzeņiem. Galviņkāpostiem cenas pieaugums bijis par 98% no 0,60 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm – par 78,7% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, burkāniem – par 55,9% no 0,56 eiro kilogramā līdz 0,87 eiro kilogramā, kartupeļiem – par 25% no 0,59 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā, sīpoliem – par 22% no 0,49 eiro kilogramā līdz 0,60 eiro kilogramā.
No svaigas gaļas produktiem vislielākais cenu pieaugums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67,4% no 8,17 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā, vistas stilbiņiem – par 30% no 2,64 eiro kilogramā līdz 3,44 eiro kilogramā, cūkgaļas šķiņķim – par 20% no 4,58 eiro kilogramā līdz 5,49 eiro kilogramā.
Piena produktiem cenu pieaugums 2.ceturksnī vidēji ir bijis no 3 – 23% robežās. Šajā pārtikas produktu kategorijā vislielākais cenas kāpums ir bijis kefīram (2%) – par 23% no 1,11 eiro litrā līdz 1,37 eiro litrā, biezpienam ar 9% tauku saturu – par 16% no 4,62 eiro kilogramā līdz 5,38 eiro kilogramā, sviestam ar 82-82,5% tauku saturu – par 14% no 9,65 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā. Sieram cenu palielinājums ir bijis vidēji par 3- 4%, savukārt olām (L izmērs) cena palielinājusies par 24% no 1,78 eiro par 10 olām līdz 2,22 eiro par 10 olām.
Bakalejas produktu kategorijā vislielākais cenu pieaugums ir bijis griķiem – par 30% no 2,89 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 28% no 3,75 eiro litrā līdz 4,81 eiro litrā, saulespuķu eļļai un augstākā labuma kviešu miltiem “Ekstra” – par 27% attiecīgi no 2,49 eiro litrā līdz 3,16 eiro litrā un 1,14 eiro kilogramā līdz 1,45 eiro kilogramā, cukuram – par 23% no 0,78 eiro kilogramā līdz 0,96 eiro kilogramā.
Cenu samazinājums 2. ceturksnī pārsvarā ir bijis augļiem un atsevišķiem sezonas dārzeņiem. Vislielākais cenas samazinājums ir bijis importa gurķiem – par 68,22% no 5,79 eiro kilogramā līdz 1,84 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem – par 36% no 6,27 eiro kilogramā līdz 3,99 eiro kilogramā, importa tomātiem – par 33% no 2,93 eiro kilogramā līdz 1,96 eiro kilogramā, importa zemenēm – par 31% no 8,87 eiro kilogramā līdz 6,05 eiro kilogramā, apelsīniem un mandarīniem – par 30% attiecīgi apelsīniem no 2,33 eiro kilogramā līdz 1,63 eiro kilogramā, bet mandarīniem – no 3,32 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, krūmmellenēm – par 11% no 11,73 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā.
Citās pārtikas produktu grupās cenu samazinājums 2.ceturksnī ir bijis minimāls, vēstīja LTVC.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
Jau pēc mēneša, 6. jūnijā, norisināsies viens no pašmāju modes dzīves gaidītākajiem notikumiem – ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā tiks demonstrētas spilgtākās jauno tērpu dizaineru kolekcijas, kas tapušas aizvadītajā mācību gadā. Šoreiz par modes skates centrālo tēmu izvirzīti kolorītie 90-tie gadi, kas ir arī Modes mākslas katedras dibināšanas laiks.
Ikgadējā LMA modes skate ir unikāla platforma, kas atspoguļo modi kā daudzpusīgu mediju. Tā iepazīstina ar šī brīža un nākotnes modes tendencēm Latvijas jauno modes mākslinieku izpildījumā, piesakot gan kategorijas “gatavs valkāšanai” apģērbus, gan ekscentrisku avangarda modi. Skates ietvaros tiek demonstrētas jaunas, inovatīvas un radošas idejas, kā arī atspoguļoti oriģināli ieceres avotu meklēšanas procesi.
Šogad tiek atzīmēti jau 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizainā, un arī studentu kolekcijas ļaus simboliski atskatīties uz līdz šim paveikto. Turpretī modes skatei izvēlētās telpas scenogrāfisko koncepciju caurstrāvos zīmīgais 1993. gads.
“Ikgadējā LMA modes skate ir jauno dizaineru manifests, vēstījums sabiedrībai, kas apliecina citu skatupunktu, kā raudzīties tuvumā un tālumā, kā smelties iedvesmu pagātnē un kā būt šodienā. Tas ir tērps katram un nevienam!” ir pārliecināts LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš.
Modes skates ietvaros jau ierasti tiks demonstrētas to Modes dizaina apakšnozares bakalaura un maģistra programmas studentu kolekcijas, ko akadēmijas pasniedzēju komisija izvēlēs īpašā atlasē. Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju un attīstot modes skati aizvien jaunā kvalitātē, jūnija sākumā to papildinās atvērtās lekcijas un publiski pieejama jauno dizaineru darbu izstāde jeb “šovrūms”, kas veidos vienotu pasākumu kopumu. Būtiski, ka šīs būs pirmās LMA studentu kolekcijas, kas tapušas jaunās modes katedras vadītājas, docentes Māras Bindes vadībā.
“Studenti ir kā indikators, kas apliecina laikmeta aktualitātes un uzrunā auditoriju, sniedzot savu redzējumu par idejām un norisēm sabiedrībā,” komentē Modes mākslas katedras vadītāja Māra Binde.
Vai zini, kas jūnija mēnesī sagaida ūdens stihijas pārstāvjus Vēzi, Skorpionu un Zivis?
Vēzis
Zvaigznes iesaka jūnijā doties atvaļinājumā. Sapņainais noskaņojums tāpat neļaus produktīvi strādāt. Mēneša vidū palielināsies emocionalitāte, gribēsies kaut ko mainīt savā dzīvē.
Viss sāksies ar neatrisināmu situāciju, kura kā sniega bumba velsies lielāka, audzēs klāt jaunas problēmas un izsitīs no līdzsvara. Ir jābūt gatavam šādam dzīves pavērsienam. Lai arī šķiet, ka nav labi, tomēr viss iet pēc plāna. Tas viss tāpēc, ka tev ir jāmaina attieksme pret sevi un saviem dzīves plāniem. Paies laiks, un tu priecāsies, ka viss notika tieši tā, nevis citādi. Atceries – pēc sliktā nāk labais.
Labvēlīgs laiks jaunu romantisko attiecību uzsākšanai. Iepazīšanās, kuras notiks jūnijā, var izrādīties liktenīgas. Nav izslēgts, ka Vēzis sastapsies ar bijušajiem partneriem.
Vai zini, kas jūnija mēnesī sagaida zemes stihijas pārstāvjus Vērsi, Jaunavu un Mežāzi?
Vērsis
Vasaras sākums Vēršus iepriecinās ar panākumiem profesionālajā jomā. Radīsies iespēja izrādīt iniciatīvu un atrast jaunus sadarbības partnerus. Taču kļūdīties nedrīkst. Nevērīgums un nevīžīga attieksme pret saviem pienākumiem novedīs pie pretēja rezultāta.
Būs arī provokācijas, steidzamu svešu problēmu risināšanas veidā. Ja tas netraucē taviem privātajiem plāniem, vari palīdzēt. Ja tomēr situācija prasa atteikties no pašu interesēm, nepiekrīti. Tu palaidīsi garām iespēju, kura vairs neatkārtosies.
Otrajā mēneša pusē veiksme uzsmaidīs tiem Vēršiem, kas meklē jaunu pamatdarbu vai iespējas piepelnīties.
Vai zini, kas jūnija mēnesī sagaida gaisa stihijas pārstāvjus Dvīņus, Svarus un Ūdensvīru?
Dvīņi
Dvīņiem vairs nedrīkst atslābt un slinkot. Jūnijs viņiem ir aktīvas darbības un ambiciozu plānu izpildes laiks. Lai arī kāds būtu mērķis, tam jādodas pakaļ tieši šajā laika posmā. Tas gan vairāk attiecas uz jau iesāktiem un aizmirstiem projektiem.
Ja tu dari kaut ko, kas aizņem daudz laika, turpini. Pat, ja šķiet, ka tas darbs ir bezjēdzīga laika izšķiešana. Jūnijs dāvā tev enerģiju, kas atver tev acis un iedvesmo.
Privātajā dzīvē gan viss nav tik viennozīmīgi. Pirmās divas mēneša dekādes būs veiksmīgas un mīlestības pilnas, taču mēneša trešā dekāde sola grūtības attiecībās, kas saistītas ar nesaprašanos. Dvīņu pārlieku lielā emocionalitāte situāciju tikai pasliktinās, tāpēc konflikta attīstība būt atkarīga tikai no otra cilvēka.
Vai zini, kas jūnija mēnesī sagaida uguns stihijas pārstāvjus Aunu, Lauvu un Strēlnieku?
Auns
Aunu iekšējais stāvoklis traucēs plānu un ideju īstenošanu. Nesaprotamu iemeslu dēļ viņi zaudēs pārliecību par saviem spēkiem un var pat iegrimt apātijā. Būs jāattīsta izlēmība, pārliecība un diplomātiskums. Iespējams, no sākuma šķitīs, ka notiekošais sev līdzi nes neatrisināmas problēmas. Centies iztikt bez panikas. Ir svarīgi, lai šādā brīdī līdzās būtu tuvi cilvēki, kuri spēs sniegt morālu atbalstu.
Mēneša pēdējos datumos gaidāmi lieli un neplānoti tēriņi. Tādēļ zvaigznes iesaka pievērst uzmanību finanšu plānošanai. Labs laiks rast nepieciešamos sakarus un profesionāli attīstīties. Jārīkojas ir ātri un izlēmīgi.
Atšķir jūnija Cosmo, lai saņemtu savu saules, dzīvesprieka un krāsainu emociju devu! Šomēnes vāka modeles lomā ir iejutusies drosmīgā Mailija Sairusa. Uz interviju viņa ierodas vienkāršā kreklā, bet viņas mati ir koši blondi un sānos noskūti – šādu izskatu var atļauties tikai par sevi pārliecināta sieviete. Un Mailija tāda ir! Atver 32. lappusi, lai mācītos no viņas drosmes un dumpinieciskuma.
Drosme un košums valda arī jūnija modes un skaistuma lapās. Mēs atlasījām aktuālas un vasarīgas lietas, bez kurām tu šovasar nevarēsi iztikt! Eksotiski ziedu raksti tev sniegs Karību paradīzes cienīgu noskaņu, romantiski un eleganti peldkostīmi ļaus tev justies kā pludmales dievietei, savukārt stilīgu kostīmu ar šortiem tu varēsi vilkt gan uz darbu, gan ballīti. Lai sagatavotos vasaras karstākajiem piedzīvojumiem, atšķir 50. lappusi – tur atradīsi festivālu dreskodu. Ja vēlies mūzikas festivālā izskatīties nevainojami, izmēģini padomus, kā saglabāt svaigu sejas ādu vasaras tveicē un aizsargāt to no saules apdegumiem. Noteikti izmēģini arī krāsainās manikīra tendences 61. lappusē!
Košs manikīrs būs lielisks akcents arī darba vidē, taču pārliecinies, lai tu birojā neizskatītos tik kliedzoši kā aprakstītā varone 67. lappusē. Turpat atradīsi vēl citus neiedomājami trakus stāstus par mulsinošām, traģikomiskām situācijām darbā. Mācies no citu kļūdām!
Noteikti arī tu esi novērojusi, ka sievietes vairākas reizes nedēļā savam vīrietim mēdz uzdot tādus jautājumus kā “Tu mani mīli?” un “Es neesmu pārāk resna?”Patiesībā šie jautājumi nozīmē tikai vienu – sievietei trūkst uzmanības. Taču patiesībā ir jautājumi, kurus konkrētos atiecību etapos vīriešiem vajadzētu uzdot pavisam noteikti. Atšķir 72. lappusi, lai uzzinātu, kādi tie ir! Taču ko jautāt un ko padomāt tad, ja tev gribas mīlēties biežāk kā viņam? Visiem šķiet, ka vīrieši ir kā traki uz seksu. Tāpēc, ja drauga seksa apetīte kļūst mērenāka, tev sāk likties, ka ar viņu vai pat tevi pašu kaut kas nav kārtībā. 76. lappusē tu varēsi izlasīt, kā atrast kompromisu!
Noteikti arī tu jau šobrīd nepacietīgi gaidi skaistākos vasaras svētkus – Jāņus! Lai tiem sagatavotos pienācīgi, atšķir 103. lappusi – tur varēsi iepazīties ar pieciem Līgo nakts scenārijiem. Ar ko tu atradīsi papardes ziedu? Uzzini rakstā! Savukārt pāris lappuses tālāk mēs atradām seksīgākos Latvijas Jāņus. Droši – pamielo acis! Savukārt recepšu sadaļā lasi gardas un modernas Līgo receptes modernākam svētku galdam.
Līdz ar jaunā Cosmo numura iznākšanu vasara ir oficiāli sākusies! Un kā gan savādāk, jo jūnija žurnāla lapās valda īsts krāsu un pozitīvas enerģijas sprādziens – šomēnes mēs rakstām par visu, kas vajadzīgs, lai tava vasara bezbailīgi uzņemtu apgriezienus.
Tieši tāpēc uz vāka šomēnes redzēsi Pinku, kura pat pēc bērniņa piedzimšanas savu pārdrošo dumpīgumu nav zaudējusi. Popdziedātāja mums pastāstīja, ka viņas attiecībās bijis ne viens vien krass pagrieziens un arī tagad viņa ar savu vīru nevar izvairīties no strīdiem, taču Pinka uzskata – ja pāris pārstāj strīdēties, tad tās ir attiecību beigas. Arī mēs šomēnes pierādīsim, ka strīdi ne vienmēr ir iemesls, kāpēc zūd romantika – daudz biežāk pie vainas ir konkrētas un nemainīgas sieviešu kļūdas. Atšķir 60. lappusi un izlasi iemeslus, kāpēc tev var neizdoties izveidot attiecības ar sapņu vīrieti.
Ja savu Lielisko vēl neesi satikusi, tad tev noderēs Cosmo ieteikumi, kā pievērst seksīga vīrieša uzmanību ar trim vienkāršiem signāliem. Kad būsi tos apguvusi, ieskaties mūsu apkopotajā ceļvedī ar karstākajām vietām, kur šovasar varēsi iepazīties ar simpātiskiem svešiniekiem. Kad būsiet tikuši pāri randiņu stadijai, kopīgi nosvinēsiet Līgo svētkus un sāksiet iepazīt viens otru arī gultā, tev varētu rasties dažādas neskaidrības, tāpēc atšķir 66. lappusi un uzzini Cosmo atbildes uz 69 drosmīgiem seksa jautājumiem – mēs atbildējām ātri un bez žēlastības!
Īsta vasaras garša jūnijā valda modes lappusēs – sulīgi toņi, tropu motīvi un dabīgi audumi palīdzēs tev izbaudīt atvaļinājumu un saulainās nedēļas nogales. Jūnijs ir arī laiks, kad daudzas no mums atklāj pludmales sezonu, tāpēc 38. lappusē atlasījām satriecošus peldkostīmus jebkurai figūrai. Bet, lai bikini tu izskatītos nevainojami, atšķir 110. lappusi un uzzini labākos Cosmo padomus, kā iegūt skaistu dibenu un augšstilbus.
Beidzot ir klāt sezona, kad meitenes uzvelk kleitas un puiši nomet kreklus! Lai šis gadalaiks izdotos patiešām nevainojams, liec lietā Cosmo ieteikumus seksīgākai vasarai. Un kas gan būtu vasara bez seksīgiem vīriešiem un karstas mūzikas! DJ Toms Grēviņš šomēnes mums pierādīs, ka dāmu laikmetā arī vīrieši visu vēl nav zaudējuši un šosezon mūzikas topos varēs sacensties popularitātē ar sievietēm. Par to vairāk – 93. lappusē.
Lai šī vasara tev izvēršas par neaizmirstamu un skaistu piedzīvojumu!
Jūnijs skanēs rokenrola ritmos – un kā gan savādāk, jo tieši šajā mēnesī pirmizrādi piedzīvos ilgi gaidītā muzikālā komēdija “Mūžīgi roks”. Toms Krūzs, Aleks Boldvins, Rasels Brands, Ketrīna Zeta-Džounsa un jaunās zvaigznes Džuliana Hjū un Diego Boneta ir galveno lomu atveidotāji aizraujošajā stāstā, kas veltīts rokmūzikai.
Šerija, meitene no kādas ASV mazpilsētas, dodas uz Holivudu, lai piepildītu savus sapņus. Tur viņa satiek Drjū, vietējo puisi ar izcilu mūziķa talantu. Abu mīlas stāsts vijas ar notikumiem pilsētas populārākajā mūzikas klubā, kurā dzīve mutuļo rokenrola ritmos. Filma „Mūžīgi roks” balstīta uz populāra Brodvejas mūzikla motīviem, un tajā skan dziesmas no tādām roka leģendām kā Def Leppard, Joan Jett, Journey, Foreigner, Bon Jovi, Night Ranger, Twisted Sister, Poison u.c.
Šo filmu tu varēsi vērot Cosmo seansā 28. jūnijā – informāciju par pieteikšanos meklē Cosmo.lv jau pirmdien!
Ceļošana ar automašīnu ir brīvības un ērtības simbols, bet tā prasa arī rūpīgu plānošanu. Nepareizi novietota bagāža var ietekmēt gan auto vadāmību, gan drošību, gan degvielas patēriņu. Viens no risinājumiem ir jumta bagāžnieks, taču arī tas prasa gudru izmantošanu.
Plānošana pirms ceļojuma
Ceļojums sākas mājās ar mantu sarakstu un stratēģisku iepakošanu. Svarīgākās lietas, kas nepieciešamas ceļā – piemēram, uzkodas, rezerves drēbes, bērnu rotaļlietas – ieteicams novietot auto salonā vai bagāžnieka priekšpusē. Savukārt aprīkojums, kas nepieciešams tikai galamērķī, var ceļot jumta kastē.
Plānojot iepakošanu, noder atstāt nelielu rezervi vietai neparedzētām lietām, piemēram, suvenīriem vai iepirkumiem ceļojuma laikā.
Jumta kastes izvēle un ierobežojumi
Izvēloties jumta kasti, jāņem vērā tās izmērs, forma un atvēršanas mehānisms. Pārāk liela kaste var traucēt bagāžnieka atvēršanu, pārāk maza – neatrisināt vietas problēmu. Aerodinamiskā forma palīdz samazināt troksni salonā un degvielas patēriņu, tādēļ zemāks profils bieži vien ir praktiskāks.
Svarīgi arī novērtēt, kādi stiprinājumi nepieciešami konkrētajam auto. Ja kaste netiek izmantota, to labāk noņemt – tas samazina degvielas patēriņu un troksni.
Ko ielikt kastē un ko – salonā
Jumta kastē nav ieteicams likt trauslas vai vērtīgas lietas, jo tā nav aizsargāta kā salons. Tāpat smagi priekšmeti var ietekmēt auto stabilitāti. Praktiski priekšmeti kastē: slēpošanas aprīkojums, rezerves drēbes, bērnu rati. Ceļā nepieciešamās lietas labāk turēt ērti pieejamā vietā.
Tipiskas kļūdas
Mantas krāmēšana pēdējā brīdī bez plāna.
Pārāk liela vai nepiemērota kaste auto modelim.
Kastē ievietoti smagi vai trausli priekšmeti.
Nepietiekama fiksēšana vai papildu nostiprinājuma neizmantošana.
Ieteicams atstāt 15–20 % brīvas vietas kastē, lai ceļā varētu pievienot kādu neparedzētu pirkumu vai mantu.
Attiecības – tas nav tad, kad jūs nomaināt attiecību statusu sociālajos tīklos. Tas ir kaut kas daudz nopietnāk… Tas parādās ikdienā…
Jūs smejaties par vieniem jokiem. Tiesa, neviens, izņemot jūs, par tiem nesmejas, jo nesaprot. Šie joki ir radušies kaut kur starp virtuvi un guļamistabu. Paskaidrot apkārtējiem nav jēgas, jo tas viss ir pārāk personiski.
Jums ir slepena valoda. Kad jūs runājat par kaut ko savu, citi cilvēki nevar jūs saprast: vārdi it kā ir pazīstami, bet teikumi neveidojas loģiski. Jums gan, protams, viss ir saprotams.
Jūs saprotat viens otru, pat, ja nav iespējams saprast. –„Man steidzami vajag to. Kur tas ir?” –„Tur, kur stāv tas cits,” –„Ā, jā, patiesi! Atradu,”… Kad prātā ir daudz domu, nav laika atcerēties, kā kaut ko sauc. Jums abiem tas arī nav vajadzīgs, viss ir skaidrs arī bez vārdiem.
Jūs klausāties viens otra stāstus atkal un atkal. Stāsts par to, kā jaunākais brālis iztērēja visu savu naudu konfektēm un izdalīja visiem bērniem pagalmā, laikam spēcīgi ietekmēja tavu partneri, tāpēc viņš to stāstu regulāri atceras. Bet tu jau desmito reizi klausies to, kā pirmo reizi.
Tu pārstāj manīt, ka „es” aizvieto ar „mēs”. Mūsu kaķis, mēs pamodāmies, mēs to neplānojām, mēs negribam… Viss šeit ir skaidrs!
Tu vari stāstīt visu. Pilnīgi visu. Un brīvi parunāt par tādām lietām, kuras nepiemin plašākā cilvēku lokā. Tas ir apspriežams tikai ar cilvēku, kurš ir līdzās, saprot un pilnībā pieņem.
Jūs bieži viens par otru runājiet. Bet ne jau tāpēc, ka jūc prātā mīlestības dēļ, bet gan tāpēc, ka liela daļa stāstu ir par jūsu kopīgo dzīvi un piedzīvojumiem. Jūs pavadāt kopā daudz laika, tāpēc tas nemaz nepārsteidz.
Jūs zināt viens otra sadzīviskos ieradumus un gaumi. Tāpēc arī tu nenopirksi veikalā dušas želeju ar vaniļas aromātu (vajag aveņu) vai šokolādes cepumus (vajag ar rozīnēm), nepiedāvāsi vakariņās makaronus (jo vakaros ēdat tikai dārzeņus) un rokmūziku klausīsies tikai austiņās.
Tu diezgan daudz zini par lietām, kas tevi neinteresē. Piemēram, vari nosaukt veselu sarakstu basketbola komandu, lai gan basketbolu neskaties, vai vari nocitēt kādu filmu, kuru nemaz neesi redzējusi. Hobiji un intereses ar partneri var atšķirties, taču tu tāpat ar ziņkāri esi gatava klausīties tajā, ko tev stāsta.
Tu zini partnera dienas grafiku. Tāpēc, kad tevi aicina uz ballīti ceturtdienā, tu atsaki, jo zini, ka partnerim piektdienas rītā ir svarīga prezentācija, un iepriekšējā vakarā viņš vēlēsies just tavu atbalstu.
Jūs apmeklējat draugu ballītes arī vienatnē. Tu pazīsti visus viņa draugus un saproti, ka tādā kompānijā tev būs garlaicīgi. Kāpēc gan nelaist partneri izklaidēties vienu pašu?
Jūs zināt apkaunojošus faktus. Jā, viņš jau ir redzējis to bildi, kur tu sēdi smilškastē ar pliku dibenu, bet tu zini, ka viņš pusaudžu gados ēda no kaķa bļodiņas. Jā, jā, omītes jau visu ir parādījušas un pastāstījušas…
Jo vairāk es izklaidējos, jo vairāk viņš man patīk!!! Jā jā es tik padauzīšos :D:D:D Tagad kad esmu pārbraukusi mājās… man viņa pietrūkst!! ilgojos! un pat besos.. jo atceros tikai to foršo – izteikta idealizaacija… bet reāli apzinos, ka ar šo vīrieti man kopīgas nākotnes nav un nebūs! ne tapēc ka tas nebūtu iespējams, bet tāpēc ka nemaz to nevēlos… es nevēlos mainīt savu dzīvi uz tādu pusi, kurā nejutīšos laimīga!!! Biju sasapņojusies.. vot atbraukšu uz LV un tad jau tas būs EASY… haa haaa :D:D:D
Gan jūlija pirmā, gan otrā dekāde šogad bijusi vēsāka nekā 2017.gadā, kad Latvija piedzīvoja šā gadsimta aukstāko jūliju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Šā gada jūlija pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra bija +14,3 grādi – par trim grāda desmitdaļām zemāka nekā 2017.gadā un 2,4 grādus zem normas.
Mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +15,4 grādiem, kas ir vienu grāda desmitdaļu zem 2017.gada rādītāja un divus grādus zem normas.
13.jūlija saullēktā Madonā un Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja līdz +3,8 grādiem, un tā ir viena no zemākajām jūlijā reģistrētajām gaisa temperatūrām Latvijā pēdējos gados. Gan 13.jūlijā, gan 12.jūlijā tika pārspēts valsts aukstuma rekords, un iepriekšējo reizi nacionālais aukstuma rekords jūlijā krita 2006.gadā.
Nokrišņu daudzums mēneša otrajā dekādē valstī vidēji bija 18 milimetri jeb divas trešdaļas no daudzu gadu vidējā lieluma. Vismazāk lija Liepājā, kur bija tikai trīs milimetri nokrišņu, savukārt Lielpēču novērojumu stacijā, Ogres apkaimē, nokrišņu daudzums sasniedza 37 milimetrus.
Līdz šim karstākā diena šajā mēnesī ir 21.jūlijs, kad gaisa temperatūra pakāpās līdz nepilniem +30 grādiem. Iepriekšējās trijās dienās, 21.-23.jūlijā, daudzviet Latvijā pamatīgi lijis, lielākā nokrišņu summa reģistrēta Bauskas un Stendes novērojumu stacijā, kur tā sasniedza nepilnus 39 milimetrus.
Sagaidāms, ka mēneša trešajā dekādē gaisa temperatūra būs krietni virs normas, tādējādi arī visa mēneša vidējā gaisa temperatūra pakāpsies augstāk nekā 2017.gada jūlijā.
Jūnijs Latvijā, kā arī Eiropā un pasaulē kopumā bija siltākais novērojumu vēsturē. Pašreizējās prognozes augustam liecina, ka nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra Latvijā gaidāma tuvu ilggadējam vidējam rādītājam.
Siguldas pilsdrupu estrādē 26.jūlijā uzstāsies Mančestras apvienība “Hurts”, aģentūru LETA informēja “L Tips Agency” pārstāve Līva Toniņa.
Viņa norāda, ka britu duets koncertā atskaņos gan mūziku no jaunākā albuma “Faith”, gan arī labi zināmās dziesmas, kas ieguvušas hita statusu.
Toniņa atzīmē, ka albuma “Faith” materiāls tapa Covid-19 laikā, un pandēmija arī bija iemesls, kāpēc vēl 2021.gadā saplānoto koncertturneju tā arī neizdevās īstenot.
Video
Duetu “Hurts” 2009.gadā Mančestrā nodibināja vokālists Teo Hačkrafts un multiinstrumentālists Adams Andersons.
“Hurts” atpazīstamību ieguva ar 2010.gadā iznākušo debijas albumu “Happiness”. Seši singli no viena ieraksta pabija dažādu Eiropas topu augšgalā.
Albums ieguva Zelta statusu Lielbritānijā un Austrijā, bet Platīna – Vācijā, kopumā sasniedzot vismaz pirmo desmitnieku 12 Eiropas valstu hitparādēs.
Biļetes no 17.februāra plkst.10 varēs iegādāties “Biļešu servisa” tīklā.
29.jūlijā jau piekto gadu pēc kārtas Pierīgā norisināsies plaši iecienītais Ķekavas velomaratons, kas šoreiz atšķirībā no iepriekšējiem gadiem startēs pašā vasaras pilnbriedā. Augstā līmeņa riteņbraukšanas sacensības jau ierasti pulcēs kāprofesionālus velobraucējus, tāarī virkni citu šī sporta veida entuziastu dažādās vecuma un kvalifikācijas grupās. Ikviens interesents ir aicināts pārbaudīt spēkus kādā no četrām distancēm, sacenšoties par vērtīgām balvām un pavadot nedēļas nogali uz aktīvas un pozitīvas nots.
Ķekavas velomaratons Latvijas sporta dzīves kontekstā ir unikāls notikums – arī šogad tā aizraujošā trase Ķekava – Daugmale – Baldone – Ķekava būs pielīdzināma leģendārā vienas dienas velobrauciena „Parīze-Rubē” trasei, jo sacensību garākās distances vedīs gan pa šoseju, gan arī pa grants segumu, aizsākoties un noslēdzoties Ķekavas pagasta “Bultās” pie vietējā sporta kluba. Par ikgadēju tradīciju kļuvušā pasākuma mērķis ir popularizēt riteņbraukšanas sportu Ķekavā un visā Latvijā, paaugstinot pašmāju velobraucēju meistarības līmeni, kā arī veicinot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu novada iedzīvotāju un viesu vidū.
Kā izaicinājumiem bagātākais sacensību posms velomaratona dalībniekiem tiks piedāvāta 80 km garā un azartiskā Sporta distance, kurā piedalīties varēs licencēti sportisti, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Tāpat neiztrūks arī plaši iecienītā Tautas distance 45 km garumā, kas dalībniekiem ļaus startēt kā individuāli, tā arī komandas sastāvā. Saliedējošā Ģimeņu distances parāde (10 km) jau tradicionāli pulcēs aktīvākās un radošākās ģimenes no visiem Latvijas reģioniem, turpretī Bērnu distance (0.5-1 km) dienas iesākumā pulcēs pašus mazākos, taču ne mazāk apņēmīgos divriteņu stūrētājus. Kā ierasts, arī šogad rezultatīvākie dalībnieki savā īpašumā iegūs naudas prēmijas un citas vērtīgas balvas no sacensību organizatoriem un atbalstītājiem.
“Ķekavas velomaratons ir viens no svarīgākajiem sporta dzīves notikumiem Ķekavas novadā, kas katru gadu pulcē arvien lielāku dalībnieku skaitu.Sacensībāspiedalās ne tikai profesionāli sportisti, bet arī amatieri, ģimenes ar bērniem un aktīva dzīvesveida piekritēji, tādēļ ir patiess prieks, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas brīvo laiku pavadīt veselīgi un kustībā. Pašvaldībai attīstot sporta infrastruktūru Ķekavas novadā, iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šīs piedāvātās iespējas, un tas liek mums turpināt strādāt pie šīs jomas pilnveidošanas. Esmu pārliecināta, ka Ķekavas velomaratons būs lielisks pasākums, kurā sportisko azartu iespējams apvienot ar novada iepazīšanu un skaisto vasarīgās dabas ainavu izbaudīšanu,” komentē Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire.
Velomaratona laikā pasākuma norises vietā apmeklētājiem visas dienas garumā tiks piedāvātas arī dažādas aizraujošas izklaides iespējas: izbraukumu tirdzniecības stendi, konkursi, jautras atrakcijas bērniem,DJ priekšnesumi, enerģiski mūzikas ritmi, kā arī citas jautras aktivitātes. Tāpat, rūpējoties par sacensību dalībnieku labsajūtu, vairākos trases punktos tiks nodrošināts slāpes remdējošs minerālūdens, savukārt braucamrīku tehnisko stāvokli rūpīgi uzraudzīs velosipēdu serviss. Par labu noskaņojumu un sportiski uzlādējošu atmosfēru sacensību laikā rūpēsies atraktīvais pasākuma vadītājs Ivars Bācis.
Pieteikties Ķekavas velomaratonam iespējams, aizpildot anketu mājas lapā www.maratoni.lv.
Vēl karstāks, vēl krāsaināks un vēl izaicinošāks – tieši tā varētu raksturot jūlija Cosmopolitan žurnālu, kurš jau ir nonācis veikalu plauktos. Par dzīvespriecīgu vasaru tev atgādinās ne tikai siltais laiks ārā, bet arī saulainais žurnāla vāks, uz kura šoreiz redzēsi aktrisi Selēnu Gomezu. Mūs aizrāva ne tikai jaunās zvaigznes neticamais gribasspēks un apņēmība, bet arī ticība patiesai mīlestībai: “Tā ir visspēcīgākā lieta pasaulē. Kad tā ienāk ģimenē, attiecībās, kad ar to saskaras draugi… es esmu tur pa vidu.”
Iespējams, arī tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka esi “pa vidu” – varbūt ne mīlestībai, bet diviem vīriešiem, starp kuriem tu nespēj izvēlēties. Atšķir 51. lappusi un uzzini, kā rīkoties situācijā, kad baltos zirgos vienlaicīgi atjājuši divi ļoti dažādi prinči, un kā izdarīt pareizo izvēli. Kad būsi izvēlējusies savu Lielisko, drīz vien pienāks laiks pārvērst draudzību īstās attiecībās – tu taču negribi uz ilgu laiku iestrēgt randiņu stadijā! Par to, kā iegūt “oficiāla pāra” statusu, lasi 56. lappusē.
Dodoties uz pludmali, neaizmirsti somā iemest ne tikai jauno Cosmo, bet arī saules aizsardzības līdzekli – 42. lappusē atlasījām septiņus labākos produktus, no kuriem varēsi izvēlēties sev tīkamāko. Par ādas veselību mēs rakstām arī 73. lappusē, kur apkopoti padomi, lai tava āda būtu neatvairāmi skaista jebkurā vecumā. Bieži vien tu pat nenojaut par situācijām, kad tevi apdraud bīstamie UV stari, tāpēc izlasi, kad ir vērts mazliet izmainīt savus ieradumus veselīgas ādas labad.
Jūlijs ir mēnesis, kad puiši nomet kreklus. Ko tur slēpt – Cosmo vienmēr ir jūsmojis par izskatīgiem vīriešu ķermeņiem. Tāpēc šomēnes žurnālā tu atradīsi īpaši karstu puskailo vīriešu pielikumu. Tajā varēsi pamielot acis ne tikai ar Raiena Goslinga trenēto vēderpresi, bet arī ar seksīgajiem Aerodium lidošanas instruktoriem, kurus mēs atļāvāmies izģērbt.
Protams, seksīgus vīriešus šomēnes tu sastapsi ne tikai pludmalēs vai vēja tuneļos, bet arī mūzikas festivālos. Taču tas nebūt nav galvenais iemesls, kāpēc mēs uz tiem dosimies – pats svarīgākais ir fantastiska mūzika, piedzīvojumi un atmosfēra. Atšķir 66. lappusi un izlasi DJ Toma Grēviņa speciāli Cosmopolitan izveidoto vasaras festivālu ceļvedi. Lai tajos izskatītos kā slavenība, tev noderēs mūsu festivālu dreskods – piemeklē sev visstilīgāko tērpu un ģērbies kā Rianna, Keitija Perija vai citas spilgtākās Holivudas zvaigznes.
Mierīgākiem vasaras novakariem tev noderēs vienkāršās Mārtiņa Sirmā receptes vieglām jūlija vakariņām, kā arī vasaras vīnu buķete. Pie baltvīna glāzes tu noteikti aizsapņosies par skaistām zemēm un romantiskiem piedzīvojumiem, par kuriem mēs rakstām 120. lappusē – tur vari izlasīt par neaizmirstamu ceļojumu pa Kalifornijas piekrasti.
Par krāsainiem sapņiem un saulainiem piedzīvojumiem!
Julia Janus piedāvā jaunāko Ziemassvētku kapsulas kolekciju, kas būs pieejama veikalos jau šonedēļ. Nozīmīgākie kolekcijas iedvesmas avoti ir sniegs, kas vizuļo saltās ziemas naktīs, koku zaru ģeometriskie silueti, svētku spožums un sveču liesmiņas.
Mirgojošas detaļas klāj legingus, kleitas, blūzes, svārkus un jakas. Galvenais Ziemassvētku kolekcijas akcents – īpaša juvelierizstrādājumu sērija no dabīga koka ar spožiem cirkonija elementiem.
Julia Janus ir modes un dzīvesstila zīmols, kurš uzrunā brīvas un neierobežotas dvēseles, radot unikālus apģērbus, ādas izstrādājumus, aksesuārus un ādas izstrādājumus, kā arī dažādus interjera elementus ikdienas lietošanai, kas atbilst 21. gadsimta dzīves ritmam.
„Esmu priecīga, ka DAGAMBA izvēlējusies manu stilu. Man patīk viņu mūzika un domāju, ka mūsu sajūtas un ritms sakrīt“, uzskata dizainere Jūlija Janus (Julia Janus).
Grupas līderis Valters Pūce atzīst: “Mums ir liels prieks, ka varam sadarboties ar lietuviešu dizaineri Julia Janus, jo viņas radītie tērpu lieliski atbilst mūsu grupas DAGAMBA konceptam – klasiskais pamatģums satiekas ar mūsdienu “roķīgumu”. Mūsu radītā mūzika un Julia Janus veidotais vizuālais tēls viens otru papildina. šis apģērbs ir ne tikai foršs, bet arī ļoti ērts”.
Grupas DAGAMBA jaunais albums #LudwigVanRammstein nāks klājā šā gada septembrī.
Tiek prezentēta pati pirmā Julia Janus vīriešu apģērbu kolekcija, ka būs pieejama jau šī gada augsustā. Apģērbi ir paredzēti mūsdienīgam vīrietim, kurš meklē ekskluzivitāti, pašizteiksmi un kvalitāti.
Dizaineri ir pievērsuši uzmanību vīrieša dažādo ķermeņa uzbūvju īpatnībām un formām. Kolekcijā pieejamo modeļu klāsts ir izmēros no S līdz XXL. Apģērbi ir ražoti no patīkamiem, elastīgiem un viegli kopjamiem audumiem. Krāsas atspoguļo ziemeļnieku atturīgo temperamentu un ir piemērotas gan darbam, gan atpūtas brīžiem. Julia Janus kolekcijā ir izmantoti tikai dabīgi audumi vai audumi, kas apvienoti ar dabīgām šķiedrām. Pirms ražošanas uzsākšanas visi kolekcijas modeļi tiek testēti un rūpīgi pārbaudīti, lai tie būtu ērti un viegli kombinējami. Visa lietuviešu dizaineres zīmola Julia Janus vīriešu apģērbu kolekcija tiek ražota Lietuvā.
“Jaunāko kolekciju iedvesmojusi alķīmija – pseidozinātne, kas eksistēja viduslaiku Eiropā. Vairums alķīmiķu bija katoļu mūki. Viņu galvenie mērķi bija radīt filozofu akmeni, dzīvības eliksīru un zeltu. Lai sasniegtu šos mērķus, alķīmiķi jauca dažādus pamata metālus un materiālus. Iedvesmojāmies no idejas par jaukšanu, kombinēšanu un jaunu vielu radīšanu. No šķidras līdz cietai, no caurspīdīgas līdz necaurredzamai, no matētas līdz mirdzošai…” – stāsta zīmola dizainere Jūlija Januss (Julia Janus).
Tumšs noslēpums, ass prāts un caururbjošs skatiens. Kolekcija atklāj seksualitāti: ziemeļniecisku, askētisku, apslāpētu, rituālu. Tas padara to vēl mežonīgāku. Lai gan kolekcija atklāj apslāpētas pievilcības eleganci, atturību, modernu pieklājību – seksīgais šīs kolekcijas akcents vēl aizvien ir mugura. Kolekciju veido divas daļas. Pirmā dominē ar asimetriskiem, viļņainiem, drapētiem akcentiem. Otra ir noslēgtāka, striktāka un klosterim atbilstošāka. Kā cīņa starp divām dažādām izpausmēm: haosu un kārtību, sievišķo un vīrišķo pirmsākumu, dabu un ģeometriju. “Katrs kolekcijas audums tika padarīts daudzkrāsains. To izkrāsoja ar eļļas krāsām, tinti un ūdeni, dūmiem. Baltijas jūras krastos meklējām dažnedažādus, krāsainus akmeņus. Uzņēmām fotogrāfijas un veidojām rakstus,” Jūlija stāsta par unikālajām kolekcijas apdrukām. Audumu materialitāte ir kontrastaina un sasaucas ar kolekcijas tēmu. Materiāli ir ļoti plastiski, dabiski, rievoti, raupji apkrāsoti, izmantojot īpašu tehnoloģiju, tie tikuši mīkstināti un berzti, tāpēc izskatās kā jau iepriekš valkāti. Vienlaikus tie ir gludi, kā ievaskoti vai no ādas, tos klāj īpaša glazūra, materiāli ir pulēti un cieti kā ledus, stīvi un ģeometriski. Tie ir kā alķīmija: vienā apģērba gabalā ir vairākas materialitātes, parasti – trīs. Sajaucot dažādus pirmsākumus, iespējams radīt ko absolūti maģisku, gaumīgu haosu un daudzpusīgus apģērbus.
Kolekcija ir pieejama Julia Janus veikalā modes un izklaides centrā Rīga Plaza Mūkusalas ielā 71.
Sodien mana dienvidu latviete pastastija, ka tur plosas karstuma vetra, eenaa 42-45 gradu karstums. Uz smiltim pludmale plikam kajam uzkapt nav iespejams, uz akmeniem olas var mierigi cept 😀 dzeku kokciku un priecajos 😀 sodien nopirku ka reiz 2 sortinus, varesu gozeeties saulukaa 😀
Izdomāju savus puķkāpost-tomāt pusdiensalātiņus notiesāt laukā uz terases… Un vai dies, cik laukā ir karsti!!! (l) Drauga brālis vēl zāļuku pļauj un savienojumā ar sauli, tikko pļautas zāles smarža liek gandrīz vai krist gar zemi! 😀 Tā vien gribas sevi iedunkāt, ka nav peldiņš pie rokas, pat zinu, ka viņš tagad vientuļš manā dzīvoklī guļ.. :%27-(
Nu ko,ja papildus vēlmei pēc zināšanām, stipendijas bija motivācija cīnīties un labi mācīties, tad tagad… http://www.postfactum.lv/1/3/?id_news=31155 Kāds sakars? Kādēļ jāmaksā iespējams 100x vājākam, studentam zināšanās un spējās nekā es tikai tādēļ, ka,piemēram, viņi ir 3 bērni ģimenē? Ārprāts, tā izglītības sistēma ir pilnīgs sviests,naudu jau žēl uz tādu tērēt.
Trešdienas, 6. jūnijā, vakarā bijušajā tekstilrūpnīcā “Rīgas manufaktūra” norisinājās ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā tika demonstrētas 19 spilgtākās Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares studentu kolekcijas. Plašu atzinību guvušo pasākumu jau ierasti apmeklēja vairāki simti modes entuziastu, kas aizrautīgi baudīja telpās uzburto 90-to gadu gaisotni.
Jau no plkst. 19.00 Brīvības ielā 401 C, pie kādreizējās Juglas tekstilrūpnīcas, kuplā skaitā pulcējās industrijas pārstāvji, mediji un citi interesenti, lai pirmie dzīvē redzētu LMA studentu veidotās kolekcijas, kā arī novērtētu vēsturisko telpu scenogrāfisko iekārtojumu, kas šogad tapis, iedvesmojoties no kolorītajiem 90-tajiem gadiem. 2018. gads LMA modes katedrai ir divtik īpašs, jo reizē ar studentu modes skati tiek atzīmēti jau 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizaina jomā.
Attēls: Publicitātes
Teju divas stundas ilgā modes skate sastāvēja no secīgas jauno dizaineru tērpu parādes, ko pārdomāti papildināja scenogrāfijas studentu izstrādātā telpas noformējuma koncepcija un enerģiski pavadošās mūzikas ritmi. Iespaidīgās kolekcijas tika demonstrētas rūpnīcas angārā, kurā skates viesi nonāca caur slepenām ieejām un kāpņu labirintiem, par kuriem vēstīja vien noslēpumainas norādes. Kā centrālie scenogrāfijas elementi plašās telpas piepildīja senatnīgas mucas, kabeļi un starmešu gaismu spēles, kas tūlītēji aizveda gadu desmitus tālā pagātnē.
Attēls: Publicitātes
“Pamestās industriālās telpas ir labs fons studentu piedāvātajam modes aktualitāšu demonstrējumam un laikmeta paradigmu atspoguļojumam. Esmu patiesi priecīga, jo vakar mums viss izdevās kā iecerēts!” stāsta LMA modes katedras vadītāja, docente Māra Binde.
LMA modes skatē savas kolekcijas sievietēm un vīriešiem demonstrēja talantīgie modes dizaina bakalaura un maģistra programmu studenti: Laura Valtera, Anna Elizabete Kasparsone, Ieva Kupcāne, Elīna Grīnberga, Baiba Tamane, Marta Laima Mielava, Elīna Baltace, Una Bērziņa, Sanita Kapeika, Dita Enikova, Romija Štāle, Ksenija Belca-Beslere, Anita Leina, Monta Petersone, Evija Šaitere, Arvis Kantiševs, Anna Gulbe, Karina Krista Līkanse un Laima Jurča.
Attēls: Publicitātes
Studenti klātesošos pārsteidza ne tikai ar oriģināliem “gatavs valkāšanai” apģērbiem, bet arī ar drosmīgiem avangarda dizaina risinājumiem. Kā galvenās vienojošās tendences jauno modes mākslinieku kolekcijās iezīmējās koši toņi, ādas elementi, volāni, caurspīdīgi audumi, tīkliņveida detaļas, asimetriski piegriezumi, garie cimdi un zābaki, bārkstis, masīvas piedurknes, jostas somas, galvassegas, sejas aizsegi un kapuces. Zīmīgi, ka šogad uz mēles atkal atgriezās interese par šobrīd aktuālo ķermeņa formu akcentēšanu un eksistenciālu tēmu apspēlēšanu.
LMA modes skatē demonstrētie tērpi 8. jūnijā no plkst. 14.00 līdz 19.00 būs apskatāmi publiskā šovrūmā LMA 2. korpusā, bet no 18. jūnija plašākai auditorijai tie būs aplūkojami t/c “Spice”.
2018.gada modes skates vizuālās identitātes autore ir LMA Vizuālās komunikācijas maģistrantūras 2. kursa studente Sigita Sniegs. Modes skates scenogrāfija jau tradicionāli tika veidota LMA Scenogrāfijas katedras pasniedzēja Viktora Jansona vadībā, un to šogad īstenoja 3. kursa students Krišjānis Elviks un 2. kursa studente Paula Kalniņa. Skates vizuālo koncepciju izstrādāja Oslo dzīvojošā arhitekte un profesore Vēsma Kontere-McQuillan.
Sen šeit neesmu neko rastījusi. Tikmēr ar lielu interesi lasīju savas kuras beidrenes blogu iekš klab.lv. Vienkārši viņa tik interesanti raksta. Viņas rakstītajā ir tāds miers… Liekas, ka viņa dzīvo tādā harmonijā ar sevi. Es arī tā gribētu. Nja, patiešībā man tagad vajadzētu ķerties pie kopsavilkuma komunikācijas teorijās, bet es šeit rakstos..Labs ir gan jau, ka ari tam tikšu klāt. Nav jau variantu tāpat man vēl divi darbi jāuzraksta, ja vēlos tikt pielaista pie eksāmeniem. Vakar komunikācijas vēstures eksāmenā lektos daudzus izlidināja ārā tāpēc vien, ka daži darbi nebija nodoti. Līdz šim visi pasniedzēji bija uz to pievēruši acis. Man sievietes intuīcija jau pirms tam teica, ka neko nevajag atstā astē, jo šis pasniedzējs nevienu nežēlos… Nu, jā kaut kā tā. . 🙂 Pašlaik tik daudzi gatavojas Ziemassvētkiem, bet man tas liekas vēl tik tāāālu! Jā, bet kalendārā gan laikam nemaz tik talu nav. Labs ir jāķeras klāt savam kopsavilkumam. Cau! 🙂
Čau!Es jau atkal pāris mēnešus neesmu neko rakstījusi..Joprojām esam kopā,bet attiecības ir jau sagājušas sviestā,ja tā var teikt.. Kopš februāra līdz kādam 11.septembrim dzīvoja pie mums drauga brālis (īrēja istabu)..-sekss bija pasliktinājies,kļuvis tik rets,ka uz pirkstiem varēja izskaitīt.. pat sāku savai zināšanai fiksēt,cik reizes,kuros datumos mums tas ir… sanāca vidēji 2x nedēļā,itkā jau nav slikts rādītājs, bet nu tās reizes tikai zem segas, tumsā, ātri,ātri,bez skaņas,liekām kustībām,jo aiz sienas viss bija dzirdams..un man tas riebās,ka man ir speciāli jāiet uz guļamistabu,jāgaida konkrēts brīdis,kad mēs to varam darīt..visu kāri uzreiz nosit.. Sākām arī vairāk strīdēties, katrs strīds arvien augstākos toņos,un savas taisnības aizstāvēšana. Esmu nomocījusies ar to,ka jākauc par to,lai aiziet dušā,lai pēc pīpēšanas izmazgā zobus,lai manā klātbūtnē cenšas nepīpēt,man tā smirdoņa riebjas.. Dzīvokli kārtot arī viņam nekad nav laika..ja prasu izejam ārā pastaigāt-arī ir nogurums, miegs, TV vai kas cits labāks…. Kad ir kāds tusiņš mājās pēdējā laikā nekontrolē dzeršanu,piedzerās kā lops, guļ kur pagadās, uz grīdas kā bomzis..man kauns par tādu draugu savu draugu priekšā… un viņa draugu priekšā arī. Kaut gan no viņa pēdējā laikā ir piezīmes,ka mani draugi nemaz nevar braukt pie mums (viņam vienmēr ir attaisnojums,ka viņš bija ieplānojis kautko,bet,ja arī esam vieni mājās,tad tā arī uz dīvāna to pavadam).. ja sarakstos,sazvanos ar draudzeni arī piezīmes,ka es VISIEM visu stāstot…nav jāzin.. bet es nevaru to sāpi turēt sevī..kaut vienam cilvēkam ir tas jāpastāsta,jo citādi es beidzos nost…jo te COSMO padomi dienasgrāmatā ir kā nu kurais..un draudzene pazīst mani,manu draugu-viņa var dot padomus tiešākus,atbilstošākus.. un daudzreiz arī palīdz..pārdomāju,kas un kā..sāpe divreiz mazāka… Viņš sācis strādāt jaunā darbā, kā iziet no mājām ap 7 tā atgriežas tikai ap 20 vakarā..bet PATS izvēlas darba laiku,tāpēc mums sanāca strīds par to,ka es jūtu,ka viņš nav ieinteresēts beigt darbu ātrāk…un braukt uz mājām.. zin,ka gaidu,ilgojos,bet nekā.. vienreiz to pateicu viņam,otreiz…viņš uzreiz saprot to kā kautkādu komandēšanu un domā,ka es nevēlos,lai viņš strādā! Es vēlos,es esmu apmierināta,ka viņam ir labāks darbs,alga…es lepojos ar viņu,viņa panākumiem,bet… es jūtu,ka es esmu pēdējā vietā palikusi… kad es palūdzu,lai beidz darbu ātrāk,tad ir atrunas…bet tajā pašā laikā,kad darbadevējs piedāvā nakts darbus (pa nakti strādā,pa dienu guļ) uz mēnesi,tad viņš vēl pateicis,ka padomās…. es biju šokā! Saku viņam-mēs taču normāli neredzēsimies mēnesi! Viņš man atbild- nekas traks nebūs,tu jau arī strādāji naktsmaiņas…! Es viņam – bet tas bija attiecību sākumā,un tu pats arī braukāji uz nedēļu prom uz citu vietu strādāt,tikāmies brīvdienās… Es tiešām esmu izmisumā, esmu galīgi iekšā sabrukusi.. emocionāli salauzta. Jo jūtu,ka es esmu šajās attiecībās izlikusi visu sevi, visu piecietusi,visu piedevusi-melus,visas nelietības…bet kas man tiek atpakaļ?Ņirgāšanās par mani….pēdējos strīdos esmu teikusi,ka es nevēlos tā dzīvot tālāk,vēlos vīrieti,kas manis dēļ ir gatavs uz visu, palīdzēt,atbalstīt gan priekos,gan bēdās… bet es no sava drauga to nejūtu…kā piemērs-pirms pāris dienām skujot kājas,sagriezos (ātri centos,jo vajadzēja uz tusiņu braukt), atnāku uz istabu,rādu kājas-asiņo kādās 10 vietās,asinis notecējušas… viņš paskatās vienaldzīgi-un skatās TV tālāk…. es,protams,šokā…kas tā par attieksmi.. sākās strīds..viņš uzskaata,ka man nav jāpalīdz…viņš teica,ka tur jau nekas traks… es viņam saku-bet man gribējās tikai,lai tu kaut atnāc,noslauki ar salvetīti… un viss. Bet viņš uzskata,ka es pati varu tikt galā.. Kad es palūdzu,lai atnes manu somiņu no viesistabas (kad viņš ir tur,bet es jau esmu gultā guļamistabā),uztver to kā apgrūtinājumu, un,ka es tikai viņu komandējot… tas ir šausmīgi.. Es brīvdienās pamostos,aizeju uztaisu brokastis,kafiju,pienesu gultā…viņam patīk,abi kopā paēdam… tad viņš sāk skatīties TV, es,protams, pēc pāris stundām vēlētos ēst pusdienas,bet no viņa nekādu iniciatīvu neredzu… pats aiziet uz virtuvi,paver ledusskapi,uztaisa sev kādu maizīti,uzēd….es sēžu viesistabā,protams,palieku gribot…ceļos,eju pati sev arī kaut ko taisīt.. Man gribas,lai mēs kopā to darītu,vai kādreiz viņš bez teikšanas pats man kaut ko uztaisa…bet nekā. Kad pateicu,ka nevēlos tā dzīvot tālāk, vēlos,lai arī no viņa puses ir jūtama vēlme mainīties,kaut ko darīt,lai attiecības saglabātu,padarītu jaukākas,lai nestrīdētos…bet viņš man atbildēja-ja nevēlies,nedzīvo… tas laikam pielika punktu visam,ko līdz šim no viņa biju saņēmusi.. Tik brutālu-ej dirst nebiju gaidījusi..jutos un šobrīd joprojām jūtos ļoti slikti.. esmu uzraudājusies,izdusmojusies,mēģinājusi visu saprast…..bet tas teikums man visu laiku ausīs skan… pilnīga bezatbildība par saviem vārdiem..no sērijas-izdomāju,pateicu,gan jau tāpat neies,ja jau ir piedevusi visu…. Man negribas visu dzīvi būt viņa lupatai,kura piedos,cietīs,samierināsies ar visu..un nekad neko nedrīkstēšu teikt,jo visus teikumus saprot kā pārmetumus…es to NEVĒLOS! Es gribu būt laimīga…. Runājām nesen par kāzām, domājām tā kā uz nākamo vasaru, bet viņš pat bildinājis mani nav…pa jokam bez gredzena ir,jā…bet tas neskaitās,manuprāt. Runājam par/gribam bērnu-bet līdz šim vēl neesmu stāvoklī palikusi.. laikam jau emocionāli iekšā viss pretojas.. kā var viņš vēlēties bērnu,ja ar mani nav mīļas,jaukas,mīlestības pilnas attiecības??? Katru dienu viens un tas pats, atnāk no darba,paēd,TV,miegs….vai tad tiešām visās ģimenēs tā notiek?? Es nevaru pat izvilkt pastaigāt..labākajā gadījumā uz veikalu.. Ar manu izskatu nav apmierināts, visu laiku bada acīs par to,ka liekais svars ir.. bet pats man pērk šokolādes,saldumus,alkoholu..biju jau notievējusi,bet pa vasaru palaidos..tagad atkal sāku,pati to vēlos,bet nepatīk,ka viņš man to baksta.. un komplimenti no viņa ir retums..ziedus nedāvina,tikai svētkos.. nekādas romantikas,nekādu svecīšu,nekā…attaisnojas,ka nemāk….bet,ja vēlētos,tad darītu visu,lai mani iepriecinātu…atceroties bijušos puišus ar kuriem man nebija pa ceļam,viņu žēl paliek…jo daudzi no viņiem darīja visu,lai būtu ar mani kopā,dāvināja dāvanas,ziedus, apliecināja uzmanību,lutināja,sūtīja mīļas sms,bij gatavi katru minūti ziedot,lai būtu ar mani…bet es jutu,ka nu nav un nekas nebūs… bet re-mans tagadējais draugs – nekā nepacenšās,lai es būtu priecīga… pacenšās tikai,lai mani sabēdinātu-nenomazgā traukus,piegružo,aiz sevis nenovāc,daudzko aizmirst,nepilda solījumus utt…… Esmu galīgi čupā…jūtu,ka nervu zāles prasās…
Gingams – vārds, kuru noteikti esi šovasar dzirdējusi, bet, ja neesi liela trendu mīļotāja vai apģērba dizaina speciālists, iespējams, nav ne jausmas, ko tas nozīmē.
Tas ir viegls, kokvilnas audums ar rūtainu rakstu, kurš šovasar pārņēmis veikalu plauktus, rotājot gan apģērbu, gan dažādus aksesuārus. Arī es nespēju palaist garām izdevību iegādāties šo vasarīgo kleitu, ne tikai aktuālā raksta, bet arī fasona dēļ.
Pagājušajā naktī visā Latvijā pārbaudīti vairāk nekā sešarpus tūkstoši cilvēki, skaidrojot, kāpēc komandantstundas laikā viņi atrodas uz ielas un vai ir aizpildīti pašapliecinājumi. Aizturēti arī vairāki agresīvi komandantstundas noteikumu pārkāpēji. Mūsu filmēšanas grupa nakts reidā devās kopā ar Jelgavas policijas vienībām.
Dvēseles skaitļa noteikšanai nepieciešams jūsu dzimšanas datums. Ja tas ir robežās no 1 līdz 9, tieši tāds arī ir jūsu dvēseles skaitlis. Ja esat dzimis divciparu datumā, abi cipari jāsaskaita kopā, līdz izveidojas vienciparu skaitlis, piemēram, 29=2+9=11; 1+1=2.
Numeroloģija uzsver – jo augstāks dvēseles skaitlis, jo vairāk tas iespaido jūsu dzīves izvēles gan profesionālajā, gan personīgajā jomā.
Cipars 1 liecina par impulsīvu personību, kas alkst pēc augstiem mērķiem. Individuālisms un egoisms – lūk, jūsu galvenie virzītājspēki! Vieninieki necieš ierobežojumus, ne no kā nebaidās, ir izcili līderi – izlēmīgi un uzstājīgi.
Cipars 2 ir mierīga, maiga, taktiska un līdzsvarota cilvēka skaitlis. Jūs esat kompromisu meistars, kurš lieliski spēj savaldīties. Tajā pašā laikā jūsos cīnās divi līdzvērtīgi, pretrunīgi sākumi, un tieši uz šīs cīņas balstās jūsu miers. Jūs esat pakļāvīgs, pasīvs un maigs, drīzāk padomdevējs un ierosinātājs, ne vadītājs vai izpildītājs.
Cipars 3 ir cilvēks universs, jūsos saplūst vīrišķā griba un sievišķā mīlestība. Trijnieks savieno pagātni, tagadni un nākotni, dzimšanu, dzīvi un nāvi vienotā zīmējumā. Iespējams, tieši tādēļ, ka viss viņos jau ir, vieninieka cilvēki ir vieglprātīgi, dzīvo tikai šai dienai, viņiem vajadzīgs balsts un palīgs, kas veicinātu iekšējā potenciāla atvēršanos. Galvenais trijnieka mērķis – augšupeja dzīvē, kontrole un vara pār citiem, kaut gan paši tikpat labi spējat pavēles izpildīt kā dot.
Cipars 4 simbolizē četras stihijas, četrus gadalaikus, četrus dzīves posmus. Šādi cilvēki ir darbīgi, strādīgi, miermīlīgi, nosvērti un apdomīgi. Visu, ko grib sasniegt, cenšas sasniegt paši. Sapulcēs nereti ieņem pretēju pozīciju, taču loti reti dod vaļu emocijām. Ja esat četrinieks, ir ļoti iespējams, ka neieredzat instrukcijas, striktus noteikumus, un vienmēr nostājaties reformu pusē. Četrinieks norāda arī uz apdāvinātību tehniskajās nozarēs.
Cipars 5 ir nemierīga cilvēka skaitlis – jūs vienmēr esat gatavs pilnveidoties, doties meklējumos un gūt jaunu pieredzi. Jūs esat entuziasma pārpilns un jums kā ēst nepieciešami piedzīvojumi un risks, turklāt vēlme rīkoties var uznākt pavisam negaidot. Piecinieks ir asprātīgs, attapīgs un dzīvespriecīgs, visā saskata tikai labo un vienmēr ir pārliecināts pr veiksmīgu iznākumu, lai pie kā ķertos.
Cipars 6 liecina par radošu garu, taču tas ir arī ģimenes simbols, kas atgādina par sievišķā un vīrišķā apvienošanās nepieciešamību jaunas dzīvības tapšanai. Cipars 6 simbolizē arī saistību starp cilvēku un Dievu. Sešinieki ir uzticami, spēj iegūt cieņu un uzlabot ne tikai savu, bet arī apkārtējo cilvēku dzīvi. Ja jūsu dvēseles skaitlis ir seši, jūs esat pacietīgs, taču savu ieceru īstenošanā varat kļūt stingrs un nepiekāpīgs. Vienlaikus romantisks un māksliniecisks, necieš greizsirdības ķīviņus, un, kaut gan spēj sadraudzēties gandrīz ar ikvienu, labprāt laiku pavada mājās.
Cipars 7 ir viens no svētajiem skaitļiem simbolizē zināšanas un noslēpumus. Septiņi simbolizē septiņas nedēļas dienas, septiņas krāsas baltā spektrā, septiņas notis gammā. Cilvēks septiņnieks ir radoša personība, un, kā jau pienākas, ar dažām īpatnībām. Ja jūsu dvēseles skaitlis ir septiņi, jums, visticamāk piemīt izcila intuīcija, labi attīstīta spēja analizēt un spilgta iztēle. Lielisks priekšnoteikums mākslinieka, dzejnieka vai kādas citas radošas profesijas ceļā!
Cipars 8 ir materiālās labklājības simbols, tas piemīt cilvēkiem, kuri ikvienu iesākto darbu spēj pabeigt vislabākajā iespējamajā veidā. Taču astoņnieki bieži mēdz slēpt savas jūtas, tādēļ, ja jūsu dvēseles skaitlis ir tieši 8, nebrīnieties, ja jūs mēdz pārprast. Dvēselē astoņnieki bieži jūtas nenovērtēti un vientuļi, un viņu īsteno vērtību palaikam līdzcilvēki pamana tikai pēc nāves. Taču nebēdājiet, jo cipars 8 jums dāvājis veiksmi uzņēmējdarbībā, bezbailību visās dzīves sfērās un izcilas vadītāja spējas!
Cipars 9 ir universāls, tā ir veiksmes un pilnības zīme. Deviņnieks ir ārkārtīgi attīstīta un intelektuāla personība, kam piemīt liels fizisks spēks un milzīgs attīstības potenciāls, kā arī magnētisms un radošums. Ja jūsu dvēseles skaitlis ir 9, galvenās grūtības jums varētu radīt nespēja izvēlēties īsto ceļu, jo esat apveltīts ar daudzpusīgiem talantiem, starp kuriem grūti izvēlēties vienu. Iespējams, tieši tas rada impulsivitāti un aizkaitināmību, kas patiesībā ir arī vienīgais, no kā deviņniekiem jāuzmanās.
