18.9 C
Rīga
ceturtdien, 4 septembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 30

Veselības indekss: Smēķēšana populārākais kaitīgais ieradums, jaunieši smēķē arvien vairāk!

Regulāra tabakas smēķēšana ir biežāk pieminēto kaitīgo ieradumu vidū, tā liecina jaunākie Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti. Šis kaitīgais ieradums piemīt nemainīgi lielam skaitam iedzīvotāju – teju katram trešajam. Satraucošs ir fakts, ka tieši jauniešu vidū šis paradums kļūst arvien populārāks, turklāt jauniešu vidū iecienīta ir ne tikai tabakas smēķēšana, bet arī citu nikotīnu saturošo produktu lietošana.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadā veikto Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījumu, 2022. gadā par 3 % mazāk aptaujāto norādīja, ka aizraujas ar smēķēšanu, vēl aizvien šis paradums piemīt teju katram ceturtajam jeb 24 % iedzīvotāju. Tomēr jāņem vērā, ka 2022. gadā veiktā pētījuma ietvaros pirmo reizi tika jautāts arī par citu nikotīnu saturošu produktu lietošanu. Uz šo ieradumu norādīja 4 % respondentu. Summējot kopā tos, kuri regulāri smēķē tabaku un tos, kuri regulāri lieto dažādus citus nikotīnu saturošus produktus, jāsecina, ka kopumā smēķēšana kā kaitīgais ieradums skar 28 % iedzīvotāju, tātad – gandrīz teju katru trešo Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi, smēķēšana kaitīgo ieradumu sarakstā ierindojas 1.vietā, tam seko neizgulēšanās (25 %), neveselīga ēšana (20 %), pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi (18 %). 

Iedzīvotājiem noteikti vajadzētu aizdomāties par to, ka smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē dažādus orgānus un orgānu sistēmas, kā arī nodara nopietnu kaitējumu veselībai – paaugstina hipertensijas un infarkta risku, palielina dažādu audzēju risku, bojā zobus, veicina ādas pāragru novecošanos, dažādu elpošanas sistēmas slimību attīstību. Turklāt nikotīnu saturošo produktu, piemēram, elektronisko cigarešu, lietošana nebūt nav vērtējama ka veselīgāka, jo tie tāpat kā tabakas izstrādājumi izraisa atkarību, tiem ir kairinoša ietekme uz acīm un elpceļiem, nav zināma to  ilgtermiņa lietošanas ietekme uz veselību, bet ir skaidrs, ka to sastāvā esošās ķīmiskās vielas var bojāt organisma šūnas. “Vērtējot pētījuma rezultātus, jāsecina, ka visbiežāk šis kaitīgais ieradums piemīt cilvēkiem, kuri paši atzīst, ka kopumā dzīvo neveselīgu dzīvesveidu un kuriem ir pārāk maz fizisko aktivitāšu ikdienā. Kā rāda Veselības indeksa 2022. gada pētījums, aizvadītajā gadā tikai 27% respondentu spēja godīgi atbildēt, ka viņiem nepiemīt nekādi kaitīgie ieradumi. Ja salīdzinām datus ar 2017. gadu, kad 56 % respondentu bija atbildējuši, ka viņiem nepiemīt kaitīgie ieradumi, tad šobrīd nākas secināt, ka iedzīvotāju skaits, kuriem piemīt kāds no kaitīgajiem ieradumiem ir dubultojies. Turklāt satraukumu raisa fakts, ka jauniešu vidū smēķēšana kā kaitīgais ieradums nevis samazinās, bet pieaug, ko, iespējams, veicina dažādu citu nikotīnu saturošo produktu ar dažādām garšām pieejamība. Domājot par to, kā ilgāk saglabāt savu veselību, labākais lēmums ir preventīvi rūpēties par savu veselību, tai skaitā atteikties no smēķēšanas jau šodien, aizstājot to ar kādu veselīga dzīvesveida ieradumu,” iesaka Aptieku tīkla Apotheka izpilddirektors Māris Lūks.

Jaunieši smēķē arvien vairāk, citās vecuma grupās smēķētāju skaits samazinās

Ja 2021. gadā veiktajā Veselības indeksa pētījumā 19 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādīja, ka regulāri smēķē tabaku, tad pērn veiktajā pētījumā šo kaitīgo paradumu atzīmēja par 4 % vairāk jeb 23 % gados jaunu cilvēku šajā vecuma grupā. Raugoties uz respondentiem, kuri kā kaitīgo ieradumu atzīmējuši citu nikotīnu saturošo produktu lietošanu, redzams, ka tā raksturīga tieši gados jauno iedzīvotāju vidū vecuma grupā 18-24 gadi.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka citās vecuma grupās ir vērojama pozitīva tendence un pamazām mazinās to cilvēku skaits, kuri regulāri piekopj smēķēšanu kā kaitīgo ieradumu: vecuma grupā 25-34 gadi regulāro smēķētāju kļuvis par 12 % mazāk (no 32 % 2021. gadā līdz 20 % 2022. gadā), vecuma grupā 45-54 gadi par 6 % sarucis regulāro smēķētāju skaits (no 32 % līdz 26 %), bet respondentu grupā 64-75 gadi – par 3 % (no 20 % uz 17 %). 

Izglītotajiem un pārtikušajiem mazāka vēlme smēķēt

Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa jaunākie pētījuma dati liek noprast, ka atteikšanās no smēķēšanas nebūt nav saistīta ar iedzīvotāju maksātspēju, kā to varētu domāt, ņemot vērā tabakas izstrādājumu dārdzību. Salīdzinot 2021. gada pētījuma datus ar 2022. gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka joprojām nemainīgi daudz smēķē tieši cilvēki ar zemiem ienākumiem (34 %), bet pārējās grupās ar vidēji zemiem, vidēji augstiem un augstiem ienākumiem smēķēšana kā paradums pakāpeniski mazinās. Vislielākais šī kaitīgā paraduma kritums vērojams iedzīvotāju vidū ar vidēji augstiem ienākumiem (no 29 % 2021. gadā uz 21 % 2022. gadā) un augstāko izglītību (no 18 % 2021. gadā uz 10 % 2022. gadā). Tātad, visticamāk atteikšanās no smēķēšanas kā no kaitīga ieraduma drīzāk saistīta ar cilvēku veselības pratību, izpratni par profilaksi un veselīgu dzīvesveidu.

Sievietes nemainīgi turas pie kaitīgā ieraduma 

Lai arī joprojām regulāra smēķēšana kā kaitīgais ieradums divas reizes biežāk raksturīgs vīriešiem, ja salīdzina pētījuma 2021.un 2022. gadā veiktā pētījuma rezultātus, redzams, ka nekādas izmaiņas nav vērojamas sieviešu vidū – joprojām regulāri smēķē 15 % daiļā dzimuma pārstāvju. Turpretim gada ietvaros vīriešu vidū tabakas smēķēšanas ieradums sarucis no 41 % 2021. gadā līdz 32 % 2022. gadā.  

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.

Selēna Gomesa atbild kritiķiem, kuri uzskata, ka viņa pamatīgi pieņēmusies svarā! (+VIDEO)

Dziedātāja un aktrise Selēna Gomesa pavisam nesen apmeklēja “Zelta globusu” ceremoniju un izpelnījās negatīvus komentārus par savu svaru… Selēna parasti neatbild uz negatīviem komentāriem, bet šoreiz viņa neklusē, jo uzskata, ka apsmiet kāda aprises nebūt nav pieņemami.

Selēna svinīgajā pasākumā ieradās “Valentino” kleitā un kā pavadoni bija uzaicinājusi savu jaunāko māsu. Pēc ceremonijas Selēna video tiešraidē “Instagram” teica: “Es šobrīd esmu nedaudz apaļīga, jo vienkārši izbaudīju brīvdienas!” 

Video

“Pareizi?” viņa vērsās pie deviņgadīgās māsas. “Bet mums ir vienalga!” tā dziedātāja, abas ar māsu izplūstot smieklos.

2022. gada aprīlī Selēna savā “TikTok” paziņoja, ka būt tievai nebūt nav tā vērts, lai laistu garām iespēju izbaudīt viņas iecienītāko ēdienu, jo “cilvēki tik un tā kritizēs viņu par viņas svaru vai jebko citu”.

Interesanti, ka Selēna savas mentālās veselības dēļ nelietoja internetu vismaz 4 gadus! Viņa neslēpa, ka citu “perfektās” dzīves viņu iedzinušas diskomfortā un tādēļ viņa izlēma, ka šī pauze viņai ir nepieciešama.

“Miss Ukraina” pasaules skaistumkonkursā pārsteidz ar zobenu un eņģeļa spārniem (+VIDEO)

Ņūorleānā, ASV, notiekošajā skaistumkonkursā “Miss Universe” Ukraina sevi pieteikusi kā kaujas eņģeli. Šis tēls iekaroja tūlītēju mediju uzmanību. Ukrainas pārstāves skaisto iznācienu komentē visā pasaulē!

Viktorijas Apanasenko (28) priekšnesumu ievērojuši daudzi, viņas tērpa nosaukums ir “Gaismas cīnītāja”. 

Video

“Mis Ukrainas” Instagram publikācijā teikts: “Gaismas cīnītājas kostīms simbolizē mūsu tautas cīņu pret tumsu. Tāpat kā erceņģelis Mihaēls, kurš ar zobenu aizstāv Ukrainu, tas aizsargā arī mūs. Baltā kleita ir ar ukraiņu tautisko rakstu višivankas stilizāciju un darināta no vairāk nekā 10 metru auduma. Galvassegu rotā vārpas, kas ir tradicionāls Ukrainas simbols. Simboliskie spārni dekorēti ar zilām un zelta bruņām Ukrainas karoga krāsās. Tērps tapa Ukrainā četru mēnešu laikā ekstremālos apstākļos, sirēnu skaņās, bez elektrības un sveču gaismā.”

Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk?

Vai brīdis pēc gadu mijas ir īstais laiks, lai pievērstos veselīga uztura ieteikumiem? Jā – ir pārliecināti speciālisti, jo tieši tagad daudzi izvērtē savus un ģimenes ieradumus un prātā ir jaunas ar veselību un labāku dzīvi saistītas apņemšanās. Tāpēc sertificētā uztura speciāliste „Veselības centru apvienībā” Anita Baumane un „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva atgādina vairākas ar uzturu saistītas veselībai īpaši nozīmīgas patiesības. 

Svaigs un pašu gatavots!

„Virkne pētījumu atklāj, ka apstrādāti pārtikas produkti jeb tā saucamie pusfabrikāti, ir saistīti ar vēzi un agrīnu nāvi,” stāsta „Veselības centru apvienības” sertificētā  uztura speciāliste Anita Baumane. Speciāliste skaidro, ka liela daudzuma intensīvi apstrādātas pārtikas produktu (ultra-processed foods) ēšana ievērojami palielina vīriešiem risku saslimt ar kolorektālo jeb zarnas vēzi, kā arī var izraisīt sirds slimības un priekšlaicīgu nāvi gan vīriešiem, gan sievietēm. Par to liecina divi jauni, liela mēroga pētījumi, kas tika publicēti Lielbritānijas medicīnas žurnālā (British medical journal The BMJ).

Intensīvi apstrādātas pārtikas produkti ir fasētas zupas, mērces,  saldētas picas,  cīsiņi, desiņas,  frī kartupeļi,  gāzētie dzērieni,  cepumi, kūkas, arī konfektes, virtuļi, saldējums. Šajā „grēcinieku” sarakstā minamas ir arī pārtikas piedevas, ko lieto ar mērķi atdarināt neapstrādātu vai minimāli apstrādātu produktu radītās garšas izjūtas, piemēram, aromatizētāji, krāsvielas, saldinātāji, emulgatori. „Ne tikai šie divi, jaunākie, bet arī daudzi jo daudzi citi pētījumi saista intensīvi apstrādātas pārtikas produktu ēšanu ar aptaukošanos, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un vispārējo mirstību,” apliecina uztura speciāliste.

Vai vīrieši ir vairāk apdraudēti?
ASV veiktajā pētījumā 28 gadus tika pētīti vairāk nekā 200 000 vīriešu un sieviešu uztura paradumi un tika atklāta saikne starp īpaši intensīvi apstrādātu pārtikas produktu ēšanu un kolorektālo vēzi, kas ir trešais visvairāk diagnosticētais vēzis ASV, uzsverot ka vīriešiem tas ir biežāk.
Neskatoties uz pētījuma rezultātiem, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas, Amerikas vēža biedrības (American Cancer Society) un citām ASV institūcijām sabiedrības veselības jomā, apstrādāta pārtika un īpaši uzsverot – apstrādāta gaļa, piemēram, šķiņķis, bekons, salami, hotdogs, liellopu gaļa un sālīta liellopu gaļa – jau labu laiku tiek saistīta ar kolorektālo vēža risku gan vīriešiem, gan sievietēm. 
Tomēr, kāpēc jaunākajos pētījumos netika konstatēts tik liels kolorektālā vēža risks sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem?
Galvenie iemesli joprojām nav zināmi, tomēr  saistību starp šāda ēdiena patēriņu un zarnu vēža attīstības risku vīriešiem varētu tikt saistīti ar  aptaukošanos, kā arī dzimumhormoniem un vielmaiņas hormoniem. Dažu pētījuma autori lēš, ka sievietes, iespējams, ir izvēlējušās mazāk kaitīgus apstrādātas pārtikas produktus (piemēram, bezpiedevu jogurtu), tādējādi kolorektālā vēža risks ir mazāks. 
Ne tikai kolorektālais vēzis
Aplūkosim arī citus draudus mūsu veselībai.
Kādā pētījumā, kas norisinājās Itālijas Molīzes reģionā, tika iesaistīti vairāk nekā 22 000 cilvēku un 12 gadus pētīti viņu uztura paradumi. Pētījums, kas sākās 2005. gada martā, tika izstrādāts, lai novērtētu vēža, sirds un asinsvadu slimības, kā arī smadzeņu slimību riska faktorus. 
Gandrīz visi citi jaunākie dati, kas pēta vērtīgām uzturvielām nabadzīgu pārtikas produktus (intensīvi apstrādātos ar augstu cukura un piesātināto vai trans-tauku saturu) saistību ar hronisku slimību attīstību un priekšlaicīgu nāves risku, nonāk pie līdzīgiem rezultātiem – šādi pārtikas veidi palielina priekšlaicīgas nāves risku, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt ar piezīmi – izpētītais liek domāt, ka paaugstināts mirstības risks nav tieši (vai tikai) saistīts ar dažu produktu zemo uzturvērtību, bet gan ar to, ka šie pārtikas produkti lielākoties ir intensīvi apstrādāti.
Ātrās ēšanas posts
„Aprīt ēdienu vispār nav vēlams, jo tad netiek pareizi „iedarbināta” mūsu gremošanas sistēma, kas paredz, ka katrs kumoss tiek kārtīgi sakošļāts un apsiekalots,” skaidro VCA sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane. Taču izrādās, ar intensīvi apstrādātu pārtiku ātrās ēšanas posts izpaužas vēl ļaunāk. 2019. gadā ASV Nacionālais veselības institūts (NIH) publicēja kontrolēta klīniskā pētījuma rezultātus, kurā tika salīdzināts apstrādāts un neapstrādāts uzturs. Pētnieki atklāja, ka tie, kas regulāri patērē intensīvi apstrādātas pārtikas produktus, ēda ātrāk un tādējādi notiesāja par 500 kalorijām dienā vairāk nekā cilvēki, kuri ēdienu gatavoja paši no svaigiem produktiem. Pētījuma dalībnieku pirmās grupas pārstāvji vidēji pieņēmās svarā par 0,9 kilogramiem. Tas apliecina, ka intensīvi apstrādāti pārtikas produkti satur komponentus, kas liek ēst vairāk, to nemaz nevēloties vai neapzinoties. 
Kāpēc intensīvi apstrādāti pārtikas produkti ir tik kaitīgi? 
Pirmkārt, tie bieži satur daudz pievienotā cukura un sāls, un pārtikas piedevas, piemēram, mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai stabilizatorus, otrkārt, tajos lielākoties ir maz šķiedrvielu.
„Lai gan daži intensīvi apstrādāti pārtikas produkti var tikt uzskatīti par veselīgākiem nekā citi, kopumā mēs, uztura speciālisti, iesakām atturēties no īpaši apstrādātiem pārtikas produktiem un vairāk koncentrēties uz veselīgu neapstrādātu pārtiku – augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem,” saka Anita Baumane. „Mums Latvijā tādas statistikas nav, taču ASV dati liecina, ka iedzīvotāji lielu daļu savu ikdienas kaloriju iegūst no apstrādātiem pārtikas produktiem – 58% pieaugušie un 67% bērni, kas īpaši bīstami. Vēža, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību profilaksei vajadzētu apsvērt iespēju aizstāt pusfabrikātus ar svaigiem vai minimāli apstrādātiem pārtikas produktiem.” 
Speciālistes ieskatā laiks pēc gadu mijas ir īstā reize, lai palūkotu pēc tikpat gardām, bet daudz veselīgākām ēdina pagatavošanas tehnoloģijām un tad turpinātu ēst tikpat veselīgi visu 2023. gadu!
Ja nu tomēr ieēsts par daudz
Farmaceite Linda Fevraļeva atgādina par preparātiem, kuri būtu lietojami , ja tomēr ir ieēsts par daudz. Tie ir fermenti/enzīmi, ko lieto, lai nerastos smaguma, pilnuma sajūta un vēdera uzpūšanās, spiediens un pat sāpes, vēdera rūkšana un skaļi trokšņi, tos var lietot kopā ēdienreizi, lai veicinātu tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu sagremošanu un mazinātu minēto simptomu rašanos. Var noderēt arī skābi neitralizējoši jeb antacīdie līdzekļi, kam piemīt spēcīgas kuņģa-zarnu trakta gļotādu pārklājošas īpašības un to dažādās zāļu formas apvieno gan neitralizējošo un gan adsorbtīvo darbību. Var lietot arī, piemēram, preparātus, kuru sastāvā ir kurkuma sakne, jo tā uzlabo gremošanu un veicina žults sekrēciju.

	            

            


        


        
        

            

                
Vai dusmoties uz zīdaini ir normāli? Atbild psihoterapeite 

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Bieži vien jaunie vecāki jūtas vainīgi, sajūtot aizkaitinājumu un dusmas pret savu atvasi. Jo bērns mazāks, jo grūtāk tādas sajūtas izturēt. Kāpēc pārņem šādas dusmas un kā pareizāk situāciju risināt, iesaka Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.





“Jā, mazs bērns, pat zīdainis, var sadusmot vecākus,” apliecina Laura Valaine. Viņa norāda, ka par dusmām kā tādām nevajag justies vainīgam – dusmas ir tikai emocijas. Daudz būtiskāks ir jautājums, ko vecāki dara, jūtot aizkaitinājumu. 





Kas ir dusmas? 





Dusmas ir emocijas, kas signalizē par robežas pārkāpšanu, vēlmju vai vērtību “neņemšanu” vērā. Vienlaikus dusmas ir aktivizējošas emocijas, kas mudina rīkoties, aizstāvēt, pasargāt, skaidro Rimi Bērniem eksperte. 





Katrai emociju izpausmei ir noteikts spektrs. Dusmām tas ir no viegla aizkaitinājuma, īgnuma līdz pat niknumam.





Ja cilvēks dusmās noslēdzas un kļūst pasīvs, strādā aizsardzības mehānisms. Tas notiek gadījumos, kad dzīves laikā apzināti vai neapzināti apgūta mācība, ka dusmoties ir slikti. Taču tā nav!





“Reizēm vecāki sabīstas no dusmām vai baidās atzīt, ka dusmojas uz bērnu, jo ar dusmām asociējas kas milzīgs, briesmīgs, iznīcinošs,” secina Laura Valaine. Just ko tādu pret savu bērnu šķiet nepareizi, tāpēc piezogas vainas izjūta, kas apstādina dusmas. 





Svarīgi izprast cēloni 





Ir vecāki, kas baidās no savām dusmām, jo tad gribas bērnu sist, grūst, bļaut uz viņu. Taču ir svarīgi ļaut sev šīs emocijas sajust un atdalīt vēlmi rīkoties no reālas darbības. “Emocijas ir signāls, kas par kaut ko liecina. Tās nesaka, ka uzreiz jārīkojas,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 





“Bet, ja nesajūtam emocijas, nevaram arī izprast, ko tās dara.”





Pārdomām par izjustajām emocijām vajadzētu virzīties šādā secībā.





1. Kas tieši mani sadusmo? Ko es gribēju, bet nedabūju? Varbūt kaitina, ka bērns tik daudz raud, jo tad man nav laika iedzert kafiju vai pagulēt? Tātad dusmas signalizē, ka ir nepieciešams laiks sev, atpūtai. 





2. Ko es varu darīt? Varbūt varu kādam palūgt palīdzību, lai pieskata bērnu, kamēr stundu paguļu? 





Atceries!





Dusmas var liecināt par izdegšanu un depresiju!





Veicina atdalīšanos no bērna 





Dusmas arī motivē veselīgu atdalīšanās procesu no bērna. Piemēram, ja vecākus kaitina, ka mazais naktīs bieži guļ viņu gultā, tas liek domāt, kā mudināt bērnu gulēt pašam savā gultā. 





Ja vecākus kaitina, ka mazulis visur jānēsā, viņi mudina to kļūt patstāvīgākam – rāpot, staigāt, darboties savā nodabā. 





Ja mammu kaitina nepieciešamība diendienā būt kopā ar bērnu, tātad viņai dzīvē jāievada citi cilvēki. Līdz ar to mammai atradīsies laiks pašai sev. 





Ja vecāki neizjūt veselīgas dusmas, tas:





  • kavē atdalīšanos no bērna;
  • uztur neveselīgas simbiotiskas attiecības; 
  • neiemāca bērnam, kā rīkoties dusmu gadījumā.





Īpaši bieži bērni sāk sadusmot, kad viņiem pašiem aktivējas dusmas – pusotra līdz trīs gadu vecumā. Tad arī viņi mācās no pieaugušajiem, kā šīs dusmas regulēt.





Ja vecākiem ir dusmu regulācijas traucējumi, to var novērot arī bērnos. Viņi rīkojas pašdestruktīvi:





  • plēš matus;
  • sit galvu pret sienu;
  • izturas agresīvi pret citiem, piemēram, kož, kniebj, kaujas;
  • mētā mantas, rotaļlietas.





Ko darīt? 





Dusmojoties uz bērnu, var izmantot vairākas metodes, lai nomierinātos. Viena no tām ir “mēģināt sevi savākt”, 10 reizes ieelpojot un izelpojot vai iedzerot ūdeni. Ja blakus ir partneris, var palūgt viņu iesaistīties. Galējais risinājums būtu aiziet uz citu telpu un bērnu atstāt vienu. 





“Ja bērns vēl raud, kad mamma vai tētis ārdās un beigās izskrien blakusistabā, lai nomierinātos, viņš jūtas pamests,” skaidro Laura Valaine. “Tomēr tas jebkurā gadījumā ir labāk, nekā izturēties pret bērnu vardarbīgi.”





Ja rodas doma, ka varētu pret bērnu izturēties vardarbīgi, bet iespējams saglabāt adekvātu reakciju, viss ir kārtībā. “Kamēr tās ir tikai fantāzijas, tās neko sliktu nenodara. Tās visbiežāk veidojas pieaugušajiem, kas paši bērnībā pieredzējuši vardarbību. Taču es aicinu šādas epizodes partneriem savā starpā pārrunāt un ļaut sev tā justies, jo tas mazina emociju izpausmi,” norāda Laura Valaine.





Taču, ja dusmas ir tik spēcīgas, ka nav iespējams sevi kontrolēt un notiek emocionālā vai fiziskā vardarbība, nepieciešams vērsties pie ārsta psihoterapeita. Speciālists palīdzēs apgūt emocionālo inteliģenci un noregulēt dusmu izpausmes.





Lūdzu, piedod! 





Ja aizgājis tik tālu, ka dusmās gadījies uz bērnu sakliegt vai viņam iesist, pirmām kārtām nevēlamo rīcību vajadzētu nofiksēt un apturēt. Pēc tam ieteicams veltīt mazliet laika sev, lai nomierinātos, un atvainoties bērnam par savu rīcību. To darot, nepieciešams paskaidrot, ka tā notika, jo uznāca dusmas, un minēt, kas tās izraisīja. 





Piedošanu vajadzētu lūgt arī tad, ja sakliegt gadījies uz zīdaini. 





“Protams, tik mazs bērniņš nesaprot vārdu nozīmi, bet viņš jūt klātesamību, samīļošanu, mierināšanu,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 





Savukārt pieaugušajam tas ir svarīgi, jo veido ieradumu atvainoties. Ja vecāks šādi rīkosies, kad bērns ir pavisam maziņš, pastāv lielāka varbūtība, ka viņš to turpinās arī vēlāk. 





Svarīgi!





No malas redzot vecāku dusmas un pat vardarbības izpausmes pret bērniem, vajadzētu norādīt, ka šāda rīcība nav akceptējama. Ja ģimenē uzlabojumi nav novērojami, jāvēršas bāriņtiesā vai sociālajā dienestā.

	            

            


        


        
        

            

                
Tuvojas leļļu animācijas filmas “Lielais Indriķis” pirmizrāde (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            






2. februārī plkst. 18.00 k/t “Forum Cinema” notiks filmu studijas “Animācijas brigāde” pirmās pilnmetrāžas leļļu animācijas filmas “Lielais Indriķis” pirmizrāde. Pirms un pēc filmas pirmizrādes būs iespēja tikties ar filmas radošo komandu, kuri sniegs ieskatu filmēšanas radošajā procesā. 





Filmas sižets ir balstīts uz filmu studijas vadītāja un scenārija autora Māra Putniņa grāmatu “Mežonīgie Pīrāgi un Lielais Indriķis”, kuras pamatā ir stāsts par patriotismu un mīlestību pret savu dzimteni. Filmas viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt bērnu un jauniešu interesi par valsts vēstures notikumiem.  





“Bērni un jaunieši ir mūsu nākotne, tāpēc ir svarīgi viņiem stāstīt par mūsu valsti, tās izveidošanos un kāpēc ir tik nozīmīgi dzīvot brīvā un neatkarīgā zemē. Esam radījuši pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu, tāpēc patiess prieks, ka tās pirmizrādi jau pavisam drīz piedzīvos kinoteātri ne tikai Rīgā, bet arī kinoteātri un dažādi filmu demonstrēšanas punkti visā Latvijā,” atklāj Māris Putniņš, filmas producents, scenārija autors un mākslinieks.  





“Pie filmas tapšanas tika strādāts vairāk nekā divus gadus, jo, lai nofilmētu vienu sekundi, animatoriem viena lelle jāpakustina 25 reizes. Kopumā ir izveidotas aptuveni 150 jaunas lelles un, protams, katrai lellei ir sava loma un savas kustības. Tas viss ir ļoti sarežģīts, laikietilpīgs, bet ļoti, ļoti interesants process. Studijā ir izveidotas gandrīz 200 leļļu animācijas filmas, bet visus iepriekšējos gadus vienas filmas garums bija vidēji 10 līdz 20 minūtes, tāpēc priecājamies par šīs filmas tapšanu, par ko īpašs paldies jāsaka visai radošajai komandai,” stāsta filmas režisors Jānis Cimmermanis.





Animācijas filma “Lielais Indriķis” veidota filmu studijā “Animācijas brigāde” un tās kopējais garums ir 75 minūtes. Filmas producents un mākslinieks ir Māris Putniņš, režisors – Jānis Cimmermanis, operators un montāžists – Ēvalds Lācis, skaņu operators – Anrijs Krenbergs, datorgrafikas un vizuālo efektu mākslinieks – Andris Gailītis, video inženieris – Andris Zemītis, animatori – Dace Rīdūze, Māris Brinkmanis, Inese Pavēne, Zane Neimane. 





Filmas ieskaņošanā piedalījās daudzi Latvijā zināmi aktieri, kā piemēram, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Gundars Āboliņš, Zane Daudziņa, Dita Lūriņa-Egliena, Egons Dombrovskis, Gints Grāvelis, Jānis Āmanis u.c., savukārt par fona balsīm rūpējās Latvijas Kultūras akadēmijas studenti. Filma tapusi ar Nacionālā kino centra un AS “Latvijas finieris” finansiālu atbalstu. 





Filmas treileris:














Par “Animācijas brigādi”





Filmu studija “Animācijas brigāde” ir visilgāk pastāvošā animācijas studija un vienīgā leļļu animācijas studija Latvijā. Studijā ir izveidotas simtiem lelles, kuras ar rokām darinājuši talantīgi meistari ar daudzu gadu pieredzi leļļu kinofilmu attīstīšanā. Liela daļa no tām ir saglabājušās un izvietotas leļļu izstādē studijas telpās Rīgas kinostudijā.

	            

            


        


        
        

            

                
Kāds vīrietis mēģina pierādīt, ka ir karaļa Čārlza III un Kamillas dēls (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Saimons Dorente Dejs (56) uzskata, ka ir  karaļa Čārlza III vecākais dēls un pilntiesīgs troņa mantinieks! Vīrietis dzīvo Austrālijā un jau vairākus gadus mēģina pierādīt, ka ir Čārlza un Kamillas dēls.





Saimons ir pārliecināts, ka savu piederību britu karaliskajai ģimenei varētu pierādīt ar DNS paternitātes testa palīdzību. Interesanti, ka Saimons jau no 2018. gada pieprasa veikt šo paternitātes testu, bet viņa centieni nav vainagojušies panākumiem.





Saimons dzimis 1966. gada 5. aprīlī Apvienotajā Karalistē, viņu neilgu laiku pēc nākšanas šajā pasaulē adoptēja britu pāris Kārena un Deivids Deji. 56 gadus vecais vīrietis domā, ka ir Čārlza un Kamillas dēls, dzimšanas brīdī viņi bijuši 19 un 18 gadus jauni. Šo noslēpumu Saimonam ir atklājusi viņa vecvecmamma, kura esot strādājusi karaļnamā!





Video























Vīrietis jau vairākas reizes nonācis ārzemju mediju redzes lokā. Viņš mēģina pierādīt to, kas ir viņa īstie vecāki, viņš arī atklāja, ka princese Diāna īsi pirms savas nāves uzzinājusi, ka Čārlzam un Kamillai ir bērns.





Savā “Facebook” profilā Saimons publicējis vairākas fotogrāfijas, kurās sevi vizuāli salīdzina ar britu karaliskās ģimenes pārstāvjiem. Viņš savas jaunību dienas fotogrāfijas pat salīdzinājis ar Elizabetes II jaunības dienu fotogrāfijām. Viņš pat ir salīdzinājis arī savu bērnu fotogrāfijas! Pavisam neilgi pēc karalienes Elizabetes II nāves, Saimons aicināts uz interviju Austrālijas ziņu kanālā “7 News”. Šajā intervijā Saimons atklāja savas domas par karalienes nāvi un jaunumus par saviem centieniem panākt to, ka Čārlzs un Kamilla veic DNS paternitātes testu. 





Saimons intervijā vēsta, ka ir vīlies savā tēvā Čārlzā, jo viņš pieņēmis lēmumu, ka Velsas prinča tituls tiek piešķirts Viljamam. Saimons uzskata, ka ir vecākais karaļa dēls un tituls pienākas viņam. Vīrietis neslēpa, ka ar nolūku pārcēlies uz dzīvi Austrālijā, jo viņam nepatika karaļnams un tā attieksme, viņš intervijā nemaz neslēpa to, ka neskatīsies karalienes bēres.





Vairums domā, ka Saimons melo, bet viņam gadu laikā izveidojis paprāvs sekotāju pulks, kuri tic, ka viņš patiesi ir Čārlza un Kamillas dēls.

	            

            


        


        
        

            

                
Dziedātāja Šakira publiski izsmej savu bijušo draugu un bērnu tēvu (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Šakira pēc šķiršanās turpina izdot vairākas jaunas dziesmas. Dziedātāja izlikusi savas emocijas un ar mūzikas palīdzību iesmējusi par savu bijušo draugu – spāņu futbolistu Žerāru Pikē.





Pāris izšķīrās 2022. gada jūnijā, jaunā dziesma tapusi kopā ar argentīniešu producentu un dīdžeju “Bizarrap”. Dziesmā Šakira (45) dzied par Pikē (35) jauno draudzeni, ar kuru viņš, ļoti iespējams, ir krāpis Šakiru. Pāra attiecības ilga 11 gadus un tajās dzima divi dēli.





Dziesma ir spāņu valodā un Šakira tajā dzied, ka ir “vairāk vērta nekā divas 22-gadnieces” un salīdzina šīs attiecības, dziedot: “Tu iemainīji Ferrari pret (Renault) Twingo” un “Rolex” pret “Casio””.





Dziesmā viņa piemin arī saķeršanos ar Spānijas varasiestādēm par izvairīšanos no nodokļiem. 





Video























Dziedātāja jaunākajā singlā dara zināmu, ka Pikē pametis viņu nepiemērotā laikā, atstājot Šakiru kaimiņos Pikē vecākiem… 





Šakira skarbi kritizē arī sava bijušā drauga intelektu: “Tu daudz laika pavadi sporta zālē, bet būtu nepieciešams piestrādāt pie tavām smadzenēm.”





Pikē nav reaģējis uz Šakiras jauno dziesmu. 






	            

            


        


        
        

            

                
Noskaidrotas “Muzikālās bankas 2022” 15 fināldziesmas! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

 Ar klausītāju un žūrijas balsojuma palīdzību noskaidrotas 15 dziesmas, kas turpinās sacensību par 2022.gada vērtīgākās popa un roka dziesmas titulu “Latvijas Radio 2” aptaujā “Muzikālā banka 2022”, aģentūru LETA informē Latvijas Radio.





Apkopojot fināla balsojuma pirmos rezultātus, par vērtīgāko dziesmu “Muzikālās bankas 2022” finālā sacentīsies Dons un Rolands Če ar dziesmu “Brīnišķīga diena”, grupa “Prāta vētra” un Asnate Rancāne ar dziesmu “Gads bez kalendāra”, Ivo Fomins un dziedātāja Tipa ar dziesmu “Ielai pāri”, kā arī Mesa ar darbu “Ko vairāk man vajag”.





Tāpat fināla balsojumā iekļuvusi Aminatas un Būū kompozīcija “Kur saule”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Laternas”, “Citi zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”, grupas “Bermundu divstūris” un “Auļi” kopdarbs “Līgava”, dziedātāja Marta un viņas kompozīcija “Mīlestības kontrabanda”, kā arī “Tautumeitas” un Renāra Kaupera kopdarbs “Muoseņa”.





Līdztekus balsot iespējams arī par “Shipsea” dziesmu “Pie upes”, “The Sound Poets” dziesmu “Pie vienas uguns”, Mika Dukura un Veiv dziesmu “Sarunāsim parunāt”, Dona dziesmu “Tavs pieskāriens” un Dārtas Stepanovas dziesmu “Zelta važas”.





Video
































Balsojuma otrā kārtā notiks līdz 24.janvārim tīmekļa vietnē “muzikalabanka.lv”. Balsot iespējams vienu reizi dienā.





LETA jau vēstīja, ka par “Muzikālās bankas 2022” 25 fināla dziesmām varēja balsot līdz 16.janvārim.





“Muzikālās bankas” uzvarētāji tiks paziņoti 28.janvārī īsi pēc plkst.21 “Latvijas Radio 2” un LTV1 tiešraidē no Daugavpils Olimpiskā centra.





Līdztekus klausītāju balsojumam, fināla dziesmas vērtēs arī neatkarīga un profesionāla žūrija, kurā piedalās operdziedātāja Sonora Vaice, pianists Andrejs Osokins, diriģents Jurģis Cābulis, dziedātāja un vokālā pedagoģe Beāte Zviedre, grupas “Pienvedēja piedzīvojumi” mūziķis Māris Žigats, mūziķis un komponists Aigars Voitišķis, komponiste un grupas “Latvian Voices” dziedātāja Laura Jēkabsone, komponists un producents Edgars Vilcāns, Latvijas Nacionālā teātra dziedošais aktieris Raimonds Celms, kā arī kultūras redaktors un mūzikas apskatnieks Kaspars Zaviļeiskis.





“Muzikālā banka” ir “Latvijas Radio 2” rīkota aptauja, kurā ik gadu klausītāji nosaka vērtīgākās un mīlētākās pašmāju dziesmas. Šogad “Muzikālā banka” notiks 23.reizi.

	            

            


        


        
        

            

                
Grupa “Musiqq” izdod mini albumu straumēšanas platformās!

                

	                                                                                            


                

	            

		            







Grupa “Musiqq” laidusi klajā mini albumu ar nosaukumu – “Bijis, ir un būs” un aicina svinēt tā iznākšanu koncertā, kurš notiks 14. februārī, Rīgā, koncertzālē “Palladium”.





Abumā ir iekļautas septiņas dziesmas, kuras veidotas kā sinerģija ar leģendārās grupas “Līvi” populārākajiem skaņdarbiem.





Šis ir jau sestais grupas “Musiqq” studijas albums, taču pirmais, kas veidots kā aranžija jau zināmām un populārām dziesmām.
Albuma tapšanā piedalījies arī ģitārists Uldis Beitiņš, saksofonists Alex Balinskis.





“Noklausoties jauno albumu, jasaka, ka esam patiešām priecīgi, jo mūsu mājsēdes laika eksperiments ir ieguvis pavisam reālas aprises. Šāds dziesmu radīšanas formāts, bija kaut kas jauns priekš Musiqq” dalās grupas dalībnieki Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs.

Albums ir pieejams visās straumēšanas platformās – Spotify, iTunes un Deezer u.c. 





14. februāra koncertā, izskanēs Musiqq populārākās dziesmas, kā arī jaunā albuma kompozīcijas .





“Ar nepacietību gaidām mūsu koncertsērijas “Bijis, Ir un Būs” noslēguma koncertu un jaunā mini albuma prezentāciju vienuviet! Valentīndienas īpašajās noskaņās – 14. februārī, svinēsim albuma iznākšanu, kas jau tagad ir pieejams straumēšanas platformās! Tiekamies Rīgā, “Palladium”, jau pavisam drīz,” aicina Emīls un Marats.





Iegādājies biļetes jau tagad “Biļešu Paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv 
Biļetes ir pieejamas ierobežotā daudzumā!

	            

            


        


        
        

            

                
Ģimenes ārsti var sekmēt atsaucību dzemdes kakla vēža profilaksei

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.





Protams, ikdienas darbā ģimenes ārstiem netrūkst izaicinājumu – Covid, gripa, citas saslimšanas, tāpat izmeklējumi, taču onkoloģiskās saslimšanas vienmēr ir prioritāte. “Ģimenes medicīnā mūsu uzdevums ir agrīna diagnostika un profilakse. Un, runājot par dzemdes kakla vēzi, varbūt pirmajā brīdī tas šķiet tikai ginekologu un onkologu jautājums. Taču onkologi pieslēdzas tikai tad, kad slimība ir pierādīta, kad tā ir jāārstē. Savukārt mūsu uzdevums ir šo slimību diagnosticēt gana agri, lai onkologs nebūtu jāiesaista, lai varētu iztikt ar ginekologa palīdzību, savlaicīgu terapiju un lai vispār novērstu vēža attīstību,” skaidro Ainis Dzalbs.





Šādā ziņā ģimenes ārstu loma ir svarīga, lai arī paši viņi ne vienmēr ir iesaistīti, piemēram, onkocitoloģiju ņemšanā, tomēr esot dažas ģimenes ārstu prakses, kas to dara. “Vairāk mums tas darbs ir informējošs, motivējošs, skaidrojošs un atgādinošs. Pieejas var būt dažādas. Tā kā pacienti pie mums nāk pieņemšanā, tad mēs atgādinām par viņu vecuma posmiem aktuālām lietām. Un onkocitoloģija nepieciešama jau no 25 gadu vecuma. Tad mēs savās pieņemšanās atgādinām arī par dzemdes kakla vēža profilaktiskiem izmeklējumiem. Tā, es domāju, ir mūsu svarīgākā loma šajā ziņā,” pauž ģimenes ārsts. 





Uzaicinājums ir spēkā trīs gadus





Lai nepalaistu garām valsts apmaksāta skrīninga iespēju, ģimenes ārsti var palīdzēt arī ar informāciju par uzaicinājumiem, jo viņiem ir pieejami dati no Nacionālais veselības dienesta (NVD) par izsūtītajām vēstulēm. Tas arī noder, lai varētu atgādināt. Ģimenes ārsts var redzēt, kura šo pakalpojumu ir vai nav izmantojusi. A.Dzalbs skaidro, ka saistībā ar šo informāciju var būt iemesli sazināties ar šīm pacientēm, atkarībā no prakses iespējām – vai tur ir papildus darbinieks, kāds brīvāks ārsta palīgs vai māsa. Un saziņas iespējas mūsdienās ir dažādas – var zvanīt, var sūtīt īsziņas.





“Mēs pāris gadu labi komunicējam, izmantojot Facebook kontu. Mums ir prakses konts, un tad no tā mēs uzrunājam pacientes, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātu pakalpojumu. Atsaucība ir laba. Pirms pāris gadiem man bija kolēģe rezidente, kas praksē veica arī savu zinātnisko darbu. Tolaik mēs konstatējām, ka, vienkārši atgādinot, izsūtot šīs atgādinājuma īsziņas, aptvere palielinās vidēji par 20%. Pacientiem ir svarīgs tāds atgādinājums no sava ģimenes ārsta vai no prakses komandas, pacienti ir priecīgi par šiem atgādinājumiem,” secinājis A.Dzalbs.





Uzrunājot pārbaužu kavētājas, nākas konstatēt, ka daļa nav saņēmusi uzaicinājuma vēstules. Tā gadās, ja paciente, piemēram, nedzīvo deklarētajā adresē. Citām vēstule ir nozudusi, gadās situācijas, ka pati paciente pazaudē vēstuli. Ģimenes ārstiem ir pieeja datu bāzei, no kuras iespējams izdrukāt uzaicinājumu dublikātus. Dzemdes kakla vēža skrīningagadījumā uzaicinājuma vēstule ir spēkā trīs gadus, un ģimenes ārstu piekļuve šiem datiem dod iespēju sekot līdzi, motivēt, atgādināt un arī panākt rezultātu. 





Dalība skrīningā sākusi uzlaboties





Lai mēs varētu runāt, ka skrīningam ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību un uz agrīnu diagnostiku, tad mums ir jābūt vismaz 70% aptverei katru gadu. Iepriekšējos gados atsaucība skrīningam bija vidēji 35% – 40%, kas ir ļoti zems rādītājs. 2022. gadā šie dati ir gana labi. Arī NVD mājaslapā iespējams apskatīt šos datus, un 2022. gada pirmajā pusgadā aptvere bijusi jau 58,9%. Latvijas reģionos šie apjomi ir samērā atšķirīgi – tie svārstās vidēji no 55% līdz 70%.





“Vidzemē tiešām pirmajā pusgadā šī aptvere ir 70%. Manuprāt, tik augsta Latvijā nekad nav bijusi. Tātad iedzīvotājas aktīvāk izmanto šo pakalpojumu. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados Covid ietekmes dēļ daudzas uzaicinājuma vēstules netika izmantotas, jo tās var izmantot trīs gadu laikā, un 2022. bijis tas gads, kad pacientes bija, tā teikt, iekrājušās, un pērn beidzot veica pārbaudes. Rezultātā mēs iegūstam labākus rezultātus nekā citus gadus,” lēš ģimenes ārsts, rezumējot, ka tomēr tendence noteikti ir pozitīva.





Kāpēc pašas lielākās skrīninga aptveres ir Vidzemē un Latgalē? “Pirmkārt, es domāju, ģimenes ārsti ļoti labi strādā un arī ginekologi tam noteikti pievērš lielu uzmanību. Otrkārt, varbūt ticamākais iemesls ir tas, ka tajos reģionos vēl nav tik plaši izplatīti maksas pakalpojumu sniedzēji. Rīgā, Pierīgā bieži ir šīs zemās aptveres, un tas jau ne vienmēr liecina, ka pacientes neapmeklē speciālistus. Viņas veic tādus izmeklējumus, kuri ir maksas pakalpojums. Un tas bieži vien netiek uzskaitīts, jo uzskaitīts tiek valsts nodrošinātais pakalpojums,” secina A.Dzalbs.





Viņš uzskata, ka arī šīs atšķirības novēršanā var iesaistīties ģimenes ārsts. Tas esot administratīvs slogs, bet idejiski tas ir iespējams. Ja ģimenes ārstam pienāk atbilde, ka paciente veikusi maksas izmeklējumu, ir speciāli manipulāciju kodi, ar kuriem šādu atbildi iespējams piereģistrēt atskaišu sistēmā. Atkarībā no noslodzes, to mēģina izdarīt.





Nepieciešama arī sabiedrības atsaucība





A.Dzalbs uzskata, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt sabiedrības modrību. Viens ir ģimenes ārstu un ginekologu atgādinājumi un uzrunāšana, bet otrs ir sabiedrības zināšanas, atbildība un pieprasījums. “Ja pacientes interesējas par šiem jautājumiem, tad bez šaubām mums ir papildu motivācija to visu darīt, skaidrot un, piremēram, meklēt atgādinājuma vēstules,” pauž ārsts.





Viņš atgādina, ka pēdējā laikā, īpaši 2022. gadā, būtiski ir uzlabojusies onkocitoloģiskā izmeklēšana. Kolēģi ginekologi cītīgi strādājuši pie tā, lai ieviestu Eiropas līmeņa diagnostiku. “Šo jaunievedumu dēļ mēs varam vēl agrīnāk atpazīt mūsu riska pacientes un novērot vēl precīzāk, lai samazinātu onkoloģisko slimību risku. Latvijā cilvēka papilomas vīrusa veidi ir ļoti izplatīti, un par to liecina arī augsta saslimstība,” skaidro A.Dzalbs.





Viņš lēš, ka, vadoties pēc statistikas, efektīva skrīninga gadījumā varētu prognozēt, ka aptuveni 50% priekšvēža pārmaiņu tiek diagnosticētas tikai skrīninga rezultātā. Kopumā 2022. gada pirmā pusgada aptvere 58,9% veidojas no tā, ka no 68 805 izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm izmantotas ir 40 526. Savukārt no šī veikto pārbaužu skaita 38 564 sievietēm nav konstatētas pilnīgi nekādas izmaiņas, bet, summējot konstatētās izmaiņas jeb aizdomas, tādu ir bijis 1808 gadījumos, kuros ir sekojušas papildu pārbaudes, un tie ir bijuši 4,7%. Ģimenes ārstu pieredzē novērots, ka apmēram 10% – 15% no pacientēm apgalvo, ka nav saņēmušas vēstules, un tas apjoms ne tuvu nav tas 41,1% ar pacientēm, kas nav veikušas pārbaudes.





Vēlviens svarīgs profilakses rīks – vakcinācija pret CPV





Dzemdes kakla vēzis atšķiras no citiem audzējiem ar to, ka ir zināms konkrēts tā izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV), un pret to ir radītas vakcīnas, turklāt Latvijā tiek izmantota vairākus vīrusa tipus aptverošā un efektīvākā – deviņvalentā – vakcīna. Valsts nodrošina meiteņu vakcināciju no 12 līdz 18 gadiem, 2022. gadā to sāka nodrošināt arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem, bet Imunizācijas valsts padome ar vairāku ārstu organizāciju līdzdalību ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Saeimai par diskriminācijas novēršanu zēniem, lai arī turpmāk vakcinētu zēnus un vecumā no 12 līdz 18 gadiem, jo CPV izplata abi dzimumi, un abi no tā var ciest.





“Imunizācijas valsts padomē mēs esam pārskatījuši arī vakcinācijas kalendāru un ieteikumus, tos mazliet koriģējot. Līdz šim ir bijis tā, ka pēc 15 gadu vecuma ir vajadzīgas trīs vakcīnas devas, bet līdz 14 gadu vecumam – tikai divas. Analizējot pēdējās rekomendācijas un statistikas datus, mēs guvām apstiprinājumu tam, ka arī 15, 16 un 17 gados pietiek ar divām vakcīnas devām. Līdz ar to šis pakalpojums kļūst vēl efektīvāks izmaksās. Un tad mums nav absolūti nekāda pamata ierobežot šo vakcīnas pieejamību zēniem tikai līdz 14 gadiem. Redzēs, ko politikas veidotāji lems. Es domāju, ka šie ir ļoti labi dati par labu vakcinācijas palielināšanai šajā vecumā,” skaidro Ainis Dzalbs.





Viņš novērojis, ka arī atsaucība zēnu vakcinēšanai bijusi negaidīti laba, ņemot vērā, ka tas mūsu valstī bijis jaunievedums, un zēniem tika sasniegta aptuveni 50% aptvere, bet precīzāki dati ir Slimību profilakses un kontroles centrā. Tas liecina, ka arī ģimenes ārsti ir bijuši atsaucīgi šim profilaktiskajam darbam un aktīvi piedāvājuši šo vakcināciju, ņemot vērā arī citus uzdevumus un izaicinājumus.





Šo vēzi iespējams nepieļaut





Ja notiek vakcinācija pret CPV, ja regulāri tiek veikti skrīninga izmeklējumi, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, ja laikus izdodas uzķert priekšvēža izmaiņas, tās novērst, tad, protams, varam apgalvot, ka iespējams novērst dzemdes kakla vēzi kā tādu, pat nepieļaut tā rašanos. Bet ir jābūt visam kopā – gan vakcinācijai, gan skrīningam, un tad mēs varam sasniegt tiešām ļoti labus rezultātus, skaidro A.Dzalbs.





“Pasaules veselības organizācija definēja ļoti augstus mērķus, un, kā piemērs bieži tiek nosaukta Austrālija, kur pietiekami ilgi vakcinē gan zēnus, gan meitenes. Austrālieši jau redz pirmos rezultātus, ka būtiski samazinās arī pirmsvēža saslimšanas. Pamatojoties uz to, viņi paredz, ka tuvākajos gados būtiski samazināsies arī dzemdes kakla vēža problemātika kā tāda. Viņi jau tagad runā, ka pamatā viņiem tie ir ievestie gadījumi migrācijas rezultātā. Nevakcinēti iebraucēji arī veido lielāko slimotāju īpatsvaru,” informē ģimenes ārsts.





Viņš rezumē, ka 2022. gads Latvijā dzemdes kakla vēža profilaksē un novēršanā ir nesis būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Tā ir gan zēnu vakcinācija pret CPV, gan, piemēram, skrīninga citoloģija, jo agrāk pārbaudes iztriepi paņēma un lika uz stikliņa, kur šūnas tika mazliet deformētas, tad tagad tiek pielietota šķidruma citoloģija, un, šūnas šķidrumā tiek mazāk pakļautas deformācijai. Paraugu centrifugē, iegūstot slāni, kurā šūnas var pamatīgāk analizēt. Rezultāti ir daudz precīzāki. Jauna kvalitāte ir arī tas, ka iespējams noteikt CPV klātbūtni tajā pašā paņemtajā materiālā. Ja agrāk daudz kas šķita iedomāts, hipotētisks, tagad to iespējams pierādīt. Tam ir būtiska praktiskā nozīme.

	            

            


        


        
        

            

                
Mūžībā devusies itāļu aktrise Džina Lolobridžida, kura agrāk uzskatīta par pasaulē skaistāko sievieti (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Romas klīnikā 95 gadu vecumā mirusi itāļu aktrise un fotogrāfe Džina Lolobridžida, kas bija viena no pēdējām Holivudas zelta laikmeta ikonām, pirmdien tviterī paziņoja Itālijas kultūras ministrs Dženaro Sandžuliāno.





“Ardievas sudraba ekrāna dīvai, kas vairāk nekā pusgadsimtu bija Itālijas kino vēstures galvenā varone. Viņas šarms paliks mūžīgs,” pēc Itālijas ziņu aģentūras ANSA ziņojuma par viņas nāvi rakstīja Sandžuliāno.





Aktrise pazīstama ar lomām Luidži Komenčīni 1953.gada lentē “Pane, amore e fantasia” (“Maize, mīlestība un fantāzija”) un Žana Delanuā 1956.gada filmā “Notre-Dame de Paris” (“Parīzes Dievmātes katedrāle”), viņas ekrāna partneru vidū ir daudzas tā laika spilgtākās zvaigznes, arī Erols Flins, Bērts Lankasters un Hemfrijs Bogarts.





Video














Lolobridžida dzimusi 1927.gada 4.jūlijā Subjako, kalnu ciematā 50 kilometrus uz austrumiem no Romas.





Plašāku ievērību aktrise izpelnījās ar lomu Džona Hjūstona 1953.gada filmā “Beat the Devil”, kur viņa spēlēja kopā ar Bogartu.





Bogarts tolaik par Lolobridžidu sacīja, ka, salīdzinot ar viņu, “Merilina Monro izskatās kā Šērlija Templa”.





Karjera gaitā Lolobridžida izcīnījusi septiņas Davida di Donatello balvas, kas ir Itālijas “Oskaru” ekvivalents.





70.gados viņa no aktiermākslas pievērsās tēlniecībai un fotožurnālistikai, cita starpā viņa arī intervējusi un fotografējusi Kubas līderi Fidelu Kastro.





Mediju pastiprinātas uzmanības lokā Lolobridžida atkal nonāca 2021.gadā, kad aktrise par saviem īpašumiem tiesājās ar dēlu.





Itālijas Augstākā tiesa nolēma, ka Lolobridžidai nepieciešams likumīgs aizbildnis, lai aktrisi pasargātu no negodprātīgiem viņas mantas tīkotājiem, ņemot vērā, ka viņas realitātes uztvere paliek vājāka.

	            

            


        


        
        

            

                
Ieteikumi jutīgas ādas kopšanai ziemā

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Ziema ir izaicinājumu laiks jutīgas un sausas ādas kopšanā. Aukstais periods ietver sevī dažādus ādai nelabvēlīgus faktorus, piemēram, skarbākus laikapstākļus, iekštelpu apkuri, kā arī karstās vannas un dušas, kas gandrīz jebkuru ādas tipu padara jutīgāku un sausāku. Savukārt sausa un īpaši jutīga āda, ja tā netiek īpaši kopta, var kļūt vēl apsārtušāka, sausāka, sākt sprēgāt un pat iekaist. Kā atpazīt jutīgas ādas pazīmes un kā to pareizi kopt ziemas laikā? Konsultē BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.





Kā atpazīt jutīgu ādu?





Farmaceite L. Graudiņa skaidro, ka jutīga āda pārsvarā ir pašdiagnosticējams stāvoklis un var gadīties, ka redzamu pazīmju nemaz nav, bet ir tikai sajūtas. Ādai saskaroties ar kādu no provocējošajiem faktoriem (tai skaitā ar aukstumu un karstumu, psihoemocionālo spriedzi), var būt sekojoši simptomi: nieze, diskomforts, tirpšana, dedzināšanas, karstuma vai velkoša sajūta, kā arī sāpes, karstuma viļņi, kņudēšana vai arī duroša sajūta. Kā viena no galvenajām vizuālajām pazīmēm ir ādas apsārtuma veidošanās uzreiz vai kādu laiku pēc kontakta ar provocējošo faktoru. 





Lai arī šo jutīgo ādas stāvokli varam pamanīt paši, tomēr ieteicamāk būtu doties uz konsultāciju pie dermatologa un pārliecināties par to, kāds ir jūsu ādas tips un stāvoklis. Zināšanas par savu ādas tipu un stāvokli palīdzēs daudz atbilstošāk izvēlēties jums piemērotākos ādas kopšanas līdzekļus un sasniegt labākus rezultātus.





Jutīgas sejas ādas kopšana ziemā





Sejas ādas kopšana ziemas laikā nedaudz atšķiras no tā, kāda tā ir gada siltajā laikā, stāsta farmaceite. Šajā periodā ir jāizvēlas maigāki ikdienā lietojamie sejas attīrošie līdzekļi, kā arī jāizvairās no ļoti abrazīviem skrubjiem un spēcīgiem mājas apstākļos lietojamiem pīlingiem, jo tie radīs ādai papildu kairinājumu. Ierastos krēmus var nomainīt pret barojošākiem, lai atbalstītu ādas dabīgo lipīdu aizsargbarjeru. Papildus var izvēlēties ādu nomierinošus vai mitrinošus serumus, kas sniegs ādai vairāk komforta. Vienu līdz divas reizes nedēļā var uzklāt nomierinošu, mitrinošu vai barojošu masku. 





Lai nomierinātu sakairinātu ādu, var izmantot arī termālo vai celulāro ūdeni. Taču der atcerēties, ka ziemas laikā to var izmantot vien iekštelpās, uzsver farmaceite L. Graudiņa. Pirms došanās ārā var uzklāt tā saucamos Cold krēmus, kas sniegs ādai papildu aizsardzību pret nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.





Jutīgas ķermeņa ādas kopšana ziemā





Mūsu ķermeņa āda bieži vien nav tik prasīga kā mūsu sejas ādas, līdz ar to tās kopšana ir nedaudz vienkāršāka, saka farmaceite. Svarīgākais, kas būtu jāatceras, ir izvairīties vai pēc iespējas samazināt biežumu, ar kādu dodaties karstās dušās vai vannās. Karstais ūdens paplašina poras un veicina ādā esošā mitruma iztvaikošanu, līdz ar to rodas velkošas ādas sajūta un āda pati par sevi kļūst sausāka un kairinātāka. Tāpēc ir svarīgi pēc mazgāšanās lietot kādu ādu mitrinošu vai barojošu ķermeņa krēmu. Ja āda ir īpaši jutīga, vēlams izvēlēties ķermeņa kopšanas krēmu, kas satur sastāvdaļas, kuras spēj arī nomierināt sakairinātu ādu. Ziemas laikā var nomainīt arī savu ierasto dušas želeju pret citiem attīrošajiem līdzekļiem, piemēram, dušas krēmu vai eļļu, kas paredzēti sausas un jutīgas ādas īpašniekiem. Šie līdzekļi maigi attīrīs ādu, to lieki nekairinot, pasargās ādas lipīdu slāni un nedaudz nomierinās jau tā īpaši kairinātu ādu. 





Rūpīga kopšana ziemas laikā ir vajadzīga arī mūsu roku ādai, jo tā, neskaitot sejas ādu, ir visvairāk pakļauta nelabvēlīgo laikapstākļu iedarbībai, kas traumē mūsu ādas dabīgo aizsargbarjeru, līdz ar to, sākoties aukstajam laikam, tieši roku āda biežāk kļūst sausa, niezoša un pat var sākt sprēgāt. Lai parūpētos par mūsu roku ādu ziemas laikā, ir jāizvēlas barojošāki un ādas barjeru atjaunojoši roku krēmi, kā arī nevajag aizmirst par cimdiem, kas mehāniski aizsargās mūsu roku ādu. 





Izplatītākās kļūdas ādas kopšanā





Visizplatītākā kļūda neatkarīgi no gadalaika ir savas ādas tipam un stāvoklim nepiemērotu kopjošo produktu lietošana, uzsver farmaceite.





Ziemas laikā jo īpaši jāuzmanās, lai pārmērīgi neattīrītu ādu, jo ādas dabīgā aizsargbarjera pret nelabvēlīgajiem laikapstākļiem ir tās lipīdu slānis. Tāpēc arī būtu jāizvairās ziemas laikā lietot ļoti abrazīvus skrubjus un pīlingus, lai papildus netraumētu un nekairinātu mūsu ādu.





Tāpat ziemas laikā svarīga ir ādas mitrināšana, taču nav vēlams uzklāt mitrinošo krēmu tieši pirms došanās ārā. Tas nav vēlams, lai izvairītos no mitrinošo krēmu sastāvdaļu sasalšanas uz sejas, kas var traumēt ādas šūnas. Tāpēc mitrinošie krēmi ziemā ir jāuzklāj vismaz 30 minūtes pirms došanās ārpus telpām. 





Kas patiks un kas nepatiks jutīgai ādai





Jutīgas ādas īpašniekiem būtu jāizvairās no ikdienā lietojamajiem kopšanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir AHA (alfa-hidroksiskābes) un BHA (beta-hidroksiskābes), jo tās var radīt papildu kairinājumu un veicināt ādas apsārtuma veidošanos, iesaka L. Graudiņa. Būtu vēlams izvairīties arī no līdzekļiem, kuru sastāvā ir parabēni un smaržvielas. Tomēr kopumā līdzekļu sastāvdaļas, kas nebūtu ieteicamas, var variēt un katram būt individuālas, jo katram var būt citādāka jutība pret kādu no līdzekļa sastāvdaļām. Tāpēc, ja ir iespēja, būtu vēlams vispirms līdzekli uz savas ādas pamēģināt mazā daudzumā, lai saprastu, vai tas nerada papildu kairinājumu ādai. 





Izvēloties līdzekļus jutīgas ādas kopšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, lai tie uzlabotu ādas tolerances slieksni, mazinātu neirogēno iekaisumu, atjaunotu ādas barjerfunkciju, mitrinātu un būtu hipoalerģiski. Tāpat jutīgas ādas īpašniekiem ir īpaši būtiski lietot SPF saturošu līdzekļus arī ziemā. Šajā laikā būtu ieteicami līdzekļi ar SPF 30, bet vasaras laikā – ar SPF 50+. 





Uztura nozīme





Lai pilnvērtīgāk parūpētos par savu ādu un tā izskatītos veselīga, noteikti jāpiedomā ne vien pie pareizas kopšanas, bet arī pie sabalansēta uztura un visu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas, uzsver farmaceite. Vitamīni un minerālvielas, kas palīdzēs uzlabot mūsu ādas stāvokli, ir: A, E, D, C un B vitamīni, kā arī tādas minerālvielas kā selēns, cinks un dzelzs. Arī līdzekļi, kas satur Omega-3, Omega-6 un Omega-9, var palīdzēt uzlabot mūsu ādas stāvokli un ne tikai. Būtu vēlams arī samazināt rafinētā cukura lietošanu ikdienā, jo ir pierādījies, ka cukurs ir novecošanu visvairāk veicinošais produkts, kā arī tas iesaistās papildu procesos, kas organismā pastāvīgi uztur iekaisuma procesus, līdz ar to radot papildu ādas problēmas. 





Tāpat atcerieties par pietiekamu ūdens uzņemšanu ikdienā, veselīgu un pilnvērtīgu miegu, kā arī stresa līmeņa samazināšanu.





Lai skaista un veselīga āda!

	            

            


        


        
        

            

                
Neļauj glaukomai nozagt redzi

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Glaukoma ir acu saslimšana, kas ierodas nemanot un nepiesakoties, tāpēc ir svarīgi to atklāt savlaicīgi un sākt ārstēšanu. Diemžēl, šī slimība mēdz progresēt, pat tiktāl, ka cilvēks kļūst akls. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem šī slimība ir otrais biežākais akluma cēlonis pasaulē pēc kataraktas. Janvāris ir glaukomas kontroles mēnesis[1]. Plašāk par glaukomu, tās simptomiem un iespējām to apturēt stāsta ārsts oftalmologs Oļegs Kučerenko un optometriste Jeļena Stūriška.





Kas ir glaukoma un kādi ir tās agrīnie simptomi?





„Vairumā gadījumu šī slimība ir asimptomātiska un nav nekādu pazīmju vai sajūtu, pēc kurām pats cilvēks varētu saprast, ka viņam ir glaukoma,” skaidro „OC Vision” galvenā optometriste Jeļena Stūriška. „Retos gadījumos, ja ir ļoti liels acu spiediens, var sāpēt galva pieres daļā. Tātad, ja ir šādas galvas sāpes, tad vajadzētu arī acu spiedienu pārbaudīt. 





Katrs no mums, kurš ir bijis pie acu ārsta vai optometrista, ir dzirdējis par acu spiedienu, kuru mēra ar gaisa plūsmas tonometru. Tieši paaugstināts acu spiediens var liecināt par glaukomu. 





Paaugstināts acs spiediens veidojas no tā, ka izjaukts līdzsvars starp acs iekšējā šķidruma veidošanos un atteci, proti, šķidrums acī veidojas par daudz vai tas netiek pietiekami izvadīts. 





Kāds no tā sliktums? Lielais acu spiediens nospiež acs dziļumā esošo redzes nervu, kurā ir nervu šķiedras. Nervu šķiedras iet bojā, tās, diemžēl, nav atjaunojamas – līdz ar to sašaurinās redzes lauks un sliktākajos gadījumos var pat iestāties neatgriezenisks aklums. Ja savlaicīgi tiek konstatēta glaukoma, tad, to ārstējot, spiediens tiek līdzsvarots, lai tas mazāk ietekmētu redzes nervu šķiedras,” norāda Jeļena Stūriška, piebilstot, ka spiedoša smaguma sajūta acīs no ilgstošas redzes slodzes gan nenozīmē, ka ir paaugstināts acu spiediens. 





Kā atklāt glaukomu?





Lai savlaicīgi atklātu šo acu saslimšanu, nepieciešams vismaz reizi gadā izmērīt acu spiedienu. To var izdarīt arī optikas veikalos. Līdz janvāra beigām izmeklējumam ir atlaide OptiO optika, Vizionette un Vision Express veikalos. Plašāka informācija par piedāvājumu –   https://optio.lv/lv/akcijas/glaukomas-kontroles-menesis/. 





Glaukomas diagnostikai ir nepieciešama aparatūra, ar kuru var pārbaudīt redzes nerva disku un novērtēt redzes lauku, vai tas nav sašaurināts. Optometriste Jeļena Stūriška uzskata, ka glaukomas diagnostikā redzes lauka noteikšanai ir ļoti liela nozīme, jo izmaiņas sākotnēji parasti skar vienu aci. „Tā kā mums ir divas acis, tad viena otru kompensē un cilvēks nejūt, ka kaut kas iztrūkst redzes laukā. Novērtējot redzes lauku, ārsts pamanīs, kurā vietā ir zudis acs jūtīgums un izkrīt redzes lauks. Redzes lauka zudums sākas no ārējām malām, tātad pirmā zūd perifērā redze. Tālu aizgājušas saslimšanas gadījumā cilvēks redz tā kā caur caurulīti, tikai pavisam mazu laukumiņu.”





Kā rodas glaukoma? 





Ārsts oftalmologs Oļegs Kučerenko atzīst: „Diemžēl vēl arvien nav īsti skaidrs glaukomas rašanās cēlonis. Pirms trīsdesmit gadiem bija vienas teorijas, tagad citas. Glaukoma ir vairāk izplatīta cilvēkiem lielākā vecumā, sākot no 40, 50 gadiem, līdz ar to ir pieņēmums, ka tās rašanās ir saistīta ar novecošanās procesu. Tai pašā laikā glaukoma nav visiem cilvēkiem gados, kas šo pieņēmumu neapstiprina kā galveno. Ņemot vērā novērojumus, ka saslimšana parādās vēlākos gados, iesaka acis regulāri pārbaudīt, sākot 40 gadiem, ja iespējams, arī ātrāk,” skaidro ārsts.





Kā ārstē glaukomu?





„Ārstēšana ir gan konservatīva, gan operatīva,” stāsta oftalmologs Oļegs Kučerenko. „Kad ir skaidra diagnoze un skaidra saslimšanas forma, tad sākotnēji ārsti iesaka lietot zāles pilienu veidā. Vienā gadījumā nepieciešams paplašināt visus novadceļus. Citā gadījumā – samazināt šķidruma atteci. Tāpēc ir divu grupu acu pilieni, ko izmanto glaukomas ārstēšanai, atkarībā no konkrētā pacienta situācijas. No tā arī atkarīgs, vai jāpilina acīs zāles vienu vai divas reizes dienā. Ārsts var nozīmēt ne tikai vienu zāļu veidu, bet arī kombinētus preparātus. 





Tikai tad, ja no pilienu lietošanas nav efekta, tiek piedāvāta operatīva ārstēšana, kas ir gan ķirurģija, gan lāzerķirurģija. Lāzeroperācija parasti tiek veikta saistībā ar kanāliņiem, kas atrodas acs dziļumā, lai ievietotu mazas drenas novadceļu problēmas vietā, vai arī izveidotu caurumu un līdz ar to palielinātu šķidruma drenāžu. Kad tiek veicināta notece, normalizējas arī spiediens. Pēdējos gadus tiek pielietota vēl viena jauna metode – implantu ievietošana, kuros ir zāles. Tās no implantiem pakāpeniski izplūst acs dobumā un palīdz normalizēt acu spiedienu.”





Regulāra ārstniecība un uzraudzība.





Oftalmologs Oļegs Kučerenko skaidro, ka pateicoties pēdējām tehnoloģijām ir iespējams precīzi diagnosticēt glaukomu, lai saprastu vai šī slimība jau ir, vai tikai ir uz robežas. “Arī robežsituācijās jāturpina regulāras pārbaudes. Glaukomas pacientiem iesaka rūpīgi ievērot ārsta rekomendācijas par acu pilienu lietošanas biežumu un divas reizes gadā pārbaudīt gan spiedienu, gan arī acu pamatfunkcijas – redzes asumu un redzes lauku. Ja ir bažas, spiedienu drīkst pārbaudīt katru mēnesi. Glaukoma ir slimība, ko nevar pilnībā izārstēt, tā paliek ar cilvēku līdz pēdējām dzīves dienām, tāpēc jāseko un jādara viss, lai tā neprogresētu. Ārstējot glaukomu, var saglabāt to situāciju, kas ir glaukomas diagnosticēšanas brīdī, bet ne uzlabot situāciju.”





Glaukomai ir dažādas formas, tā nav viena saslimšana. Ir sekundārā glaukoma, kas rodas no citām acu saslimšanām, piemēram, no iekaisumiem. Ir arī jaundzimušo glaukoma, kas tiek diagnosticēta pēc dzemdībām. Ja glaukoma nav saistīta ar acu spiedienu, tāpat tiek bojātas nervu šķiedras un zūd redze, jo ir arī normāla acu spiediena glaukoma.





Daudzās darba vietās noteiktu funkciju veikšanai nosūta uz obligāto veselības pārbaudi, kuras laikā nereti secina, ka cilvēkam paaugstināts acu spiediens. Šādos gadījumos ir svarīgi vērsties pie acu ārsta, lai precizētu, vai tā ir glaukoma. Paaugstināts acu spiediens var būt saistīts ar dažādām veselības problēmām, piemēram, reizēm augsta asinsspiediena vai stresa laikā var uz īsu brīdi paaugstināties intraokulārais spiediens.





Diemžēl, Latvijā joprojām ir daudz nediagnosticētu glaukomas gadījumu, nav arī izstrādāta skrīninga sistēma agrīnai glaukomas diagnostikai.





Biežākās ir primāras atvērta kakta glaukomas (augsta un zema spiediena) formas, ko novēro Latvijā, saistītas ar vecumu — slimība lielākoties attīstās pusmūžā, progresē lēni, bet nemitīgi. Spriežot pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (9. VDEĀVK) datiem, ar katru gadu palielinās pirmreizējo redzes invalīdu skaits tieši glaukomas dēļ. No 2005. līdz 2015. gadam šādu indivīdu skaits ir gandrīz divkāršojies.[2] 2017. gadā darbspējīga vecuma iedzīvotāju grupā pirmreizēja invaliditāte glaukomas dēļ noteikta, piešķirot III invaliditātes grupu (69 % gadījumu) un II invaliditātes grupu (31 %), bet pensijas vecuma iedzīvotājiem 42 % gadījumu piešķirta I invaliditātes grupa, kas liecina par ļoti smagu invaliditāti, 35 % gadījumu piešķirta II invaliditātes grupa, kas liecina par smagu invaliditāti, bet III invaliditātes grupa noteikta 23 % gadījumu.[3]





Glaukoma aizņem 36 % kopējā pirmreizējās invaliditātes struktūrā, ieņemot pirmo vietu (2. un 3. vietā ar 25 % katra seko invaliditāte tīklenes slimību dēļ (galvenokārt tīklenes distrofiju un acs traumu seku dēļ). 2018. gadā invaliditāte glaukomas dēļ pirmreizēji noteikta 272 personām (14 % darbspējīgā vecumā, 86 % valsts vecuma pensijas vecumu sasniegušām personām).[4]





Glaukoma rada nopietnu slogu sabiedrības veselībā pasaulē, tā ir otrais galvenais akluma cēlonis pēc kataraktas, un šis aklums parasti ir neatgriezenisks. Tiek lēsts, ka primārā atvērtā kakta glaukoma skar 57,5 miljonus cilvēku visā pasaulē. Paaugstināts glaukomas risks ir cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, to ģimenes locekļiem, kuriem jau diagnosticēta glaukoma, steroīdu lietotājiem, cukura diabēta slimniekiem, kā arī tiem, kuriem ir augsta tuvredzība, hipertensija, centrālās radzenes biezums <5 mm un acu traumas. Paredzams, ka līdz 2040. gadam aptuveni 111,8 miljoni cilvēku cietīs no glaukomas.[5]










[1] https://glaucoma.org/january-is-glaucoma-awareness-month/





[2] Ausekle, S. 05.12.2015. Redzes lauks un invaliditātes ekspertīze. 9.VDEĀK





[3] Ausekle, S. 27.02.2019. Glaukoma un invaliditāte 2018. gadā. 9.VDEĀVK





[4] Ausekle, S. 13.03.2018. Glaukoma un invaliditāte 2017. gadā. 9.VDEĀVK





[5] Allison, K., Patel, D., & Alabi, O. 2020. Epidemiology of Glaucoma: The Past, Present, and Predictions for the Future. Cureus, 12(11), e11686. https://doi.org/10.7759/cureus.11686

	            

            


        


        
        

            

                
Keita Midltone jūtas sarūgtināta pēc skandalozās prinča Harija grāmatas iznākšanas (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Velsas princesi Keitu Midltoni pirmo reizi šajā gadā iemūžinājuši paparaci, tas ir noticis brīdī, kad viņa ar automašīnu vedusi savus bērnus uz skolu.





Princis Harijs pirms dažām dienām laidis klajā savu grāmatu “Spare”, kurā viņš atklāti stāsta par karalisko ģimeni un savu dzīvi. Grāmatā savu kritikas devu dabūjusi arī Keita Midltone. 





Keita tika nofotografēta 11. janvārī, kad viņa izbraukusi no Vindzoras pils teritorijas. Keita savus trīs bērnus – prinčus Džordžu un Luisu, un princesi Šarloti, vedusi uz skolu. Šajās fotogrāfijās ir redzams, ka Keita ģērbusies bēšas krāsas mētelī un ap kaklu viņa aplikusi rūtainu šalli, šķiet, ka fotogrāfijā viņa ir redzama bez kosmētikas, viņas mati ir izlaisti.





Britu karaliskās ģimenes fani domā, ka Keita fotogrāfijās izskatās bēdīga un tam par iemeslu varētu būt Harija izdotā grāmata. 





Video























Savā grāmatā princis Harijs atklāja, ka Keita esot vainojama skandālā pirms viņa un Meganas kāzām. Grāmatā viņš dalījies ar saraksti, kura bijusi starp Keitu un viņa sievu Meganu Mārklu. Prinča Viljama sieva uzrakstīja: “Šarlotes kleita ir pārāk liela, pārāk gara, pārāk masveidīga. Viņa raudāja, kad mājās to uzmērīja”. Megana ieteikusi vērsties pie šuvēja Kensingtonas pilī, kas nodarbojās ar citu puķu bērnu apģērbu darināšanu. Sarakste esot turpinājusies vēl labu laiku, vēlāk Harijs ir atradis Meganu  raudam uz grīdas.





Harijs savā grāmatā apgalvo, ka ir guvis traumas pēc kautiņa ar savu vecāko brāli princi Viljamu, šis kautiņš izcēlies viņa sievas Meganas Mārklas dēļ…





Prinča Harija grāmata “Spare”  izdota vairākās pasaules valstīs, tā tulkota 16 valodās.

	            

            


        


        
        

            

                
Ārkārtējo situāciju applūdušajā Jēkabpilī sola izsludināt pēc vajadzības, kuras patlaban vēl nav (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Patlaban nav nevienas nepieciešamības Jēkabpilī plūdu dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju, svētdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).





Sēdes laikā secināts, ka Latvijas likumi un procedūras rīcībām šādos gadījumos ir ļoti labi izstrādātas, visi dienesti labi un koordinēti strādā. Tāpēc nav nevienas nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju, lai valdībai tiešā veidā tālāk iesaistītos, teica Kariņš, piebilstot, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu Jēkabpilī tiek piedzīvota reģionālā mēroga katastrofa. Likums nosaka, ka pašvaldībās ir civilās aizsardzības komisijas, ko vada attiecīgās pašvaldības vadītājs.





“Valdība ir gatava izsludināt ārkārtējo situāciju, ja pašvaldības civilā komisija uzskata, ka tas būtu nepieciešams. Patlaban vienīgais iemesls, kāpēc to varētu darīt, būtu piespiedu evakuācija, bet nav tādas nepieciešamības. Valdība būtu gatava ātri pieņemt šādu lēmumu, ja tas būtu nepieciešams,” sacīja Kariņš.





Video














Kariņa ieskatā situācija Jēkabpilī patlaban ir nopietna, bet to nevar risināt, piemēram, ar HES palīdzību. Tāpat prognozes neliecina par laikapstākļu īpašu uzlabošanos, tāpēc nav gaidāms ka ledus sablīvējums varētu tuvākajā laikā izkust. Līdz ar to esošā situācija var ievilkties.





“Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) kontrolē situāciju. Tiek stiprināts aizsargdambis, darbi pastāvīgi notiek, palīdzību sniedz arī citas pašvaldības,” teica Kariņš.





Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi atbildīgo iestāžu norādēm, īpaši saistībā ar evakuāciju. Lēmumu par to pieņem pašvaldība, un ļoti svarīgi šīm norādēm sekot, jo tās balstītas uz ļoti skaidriem risku aprēķiniem par plūdu izvēršanos.





“Situācija ir kritiska, nopietna, bet labā ziņa ir, ka mūsu likumi, procedūras un dienesti ir sakārtoti tā, ka viss notiek. Visi dienesti pastāvīgi seko līdzi situācijai. Ja būs kaut kas jāmaina, tas tiks momentā darīts,” sacīja premjers.





Viņš slavēja Ragaiņa līdzšinējo veikumu plūdu seku novēršanā, uzsverot, ka Ragainis kā pašvaldības vadītājs izcili pilda savu lomu. “Visiem jēkabpiliešiem jābūt lepniem, ka domei ir šāds vadītājs, kurš spēj ļoti adekvāti reaģēt,” pauda valdības vadītājs.





Vienlaikus Kariņš apliecināja, ka valdība sniegs finansiālu atbalstu plūdos cietušajai Jēkabpils novada pašvaldībai un iedzīvotājiem.





Viņš norādīja, ka patlaban vēl ir pāragri spriest par plūdu nodarīto postu apjomu, taču, tiklīdz ūdens līmenis stabilizēsies, tiks veikti aprēķini un lemts valdībā par nepieciešamās finanšu palīdzības apjomu.





“Skatīsimies, kādas būs atbalsta iespējas gan katrai ministrijai, gan valdībai, un pieņemsim lēmumu par finansiālas palīdzības sniegšanu gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem,” uzsvēra Kariņš.





LETA jau vēstīja, ka Daugavā pie Jēkabpils no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašas teritorijas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopš 8.janvāra izglābis 34 cilvēkus no applūdušajām teritorijām.





Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņo, ka sestdien plkst.21.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,81 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Nakts laikā ūdens līmenis nedaudz nokrities, taču aizvien pārsniedz sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi.






	            

            


        


        
        

            

                
Mailija Sairusa atgriežas mūzikas apritē ar jaunu singlu par savām bijušajām attiecībām! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Jauns gads, jauns blīkšķis. Pirms vairākām nedēļām Mailija Sairusa atklāja faniem, ka drīzumā izdos jaunu singlu, albumu un dosies koncertturnejā. Mailija beidzot izdevusi savu jaunāko singlu “Flowers”. Savā jaunākajā dziesmā viņa dzied par attiecībām, kurās viņa aizmirsusi, ka pats galvenais ir mīlēt pašai sevi!





Mailijas fani prāto, ka dziesma ir par viņas bijušo vīru Liamu Hemsvortu. Dziesmā ir vārdi – “uzcēlām māju un skatījāmies, kā tā deg. Es negribēju iet prom, es negribēju melot, sāku raudāt, bet tad atcerējās, ka es, es varu nopirkt sev ziedus”. 





Spēcinošajā video redzams, kā viņa trenējas un iegūst jaunu spēku, pēc šķiršanās apņemoties mīlēt sevi.





Savā “Instagram”, dziedātāja atklāja dziesmas izlaišanas datumu, kas bija 13. janvāris. Zināms, ka ši diena ir viņas bijušā vīra Liama ​​Hemsvorta dzimšanas diena. 





Video























Mailija nav komentējusi, vai viņas jaunākajai dziesmai bija paredzēts debitēt viņas bijušā vīra dzimšanas dienā.





Pēc gandrīz desmit gadu ilgām attiecībām, Mailija un Liams salaulājās 2018. gadā. Tā paša gada novembrī viņu māja Malibu nodega savvaļas ugunsgrēkā… Mazāk nekā gadu vēlāk “Bada Spēles” aktieris iesniedza šķiršanās prasību.

	            

            


        


        
        

            

                
Princis Harijs atklāj, ka viņš lūdzis Čārlzam neprecēties ar Kamillu! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Princis Harijs intervijā “60 minutes” atklāj, ka Kamillu uzskata par trešo personu savu vecāku neveiksmīgajā laulībā. Viņš uzskata, ka Kamillai laulības ar Čārlzu bijušas nozīmīgas, lai uzlabotu savu “slikto” tēlu.





Intervijā princis Harijs atklāj, ka gan viņš, gan Viljams bija lūguši Čārlzu neprecēties ar Kamillu. Atbildot uz jautājumu “Kāpēc?”, Harijs komentē: “Mēs nedomājām, ka tas vispār ir nepieciešams. Mēs uzskatījām, ka tas radīs vairāk ļauna nekā laba. Un, ja viņš tagad ir kopā ar savu “īsto cilvēku”, tad tas jau ir pietiekoši. Kāpēc iet vēl tālāk? Mēs gribējām, lai viņš ir laimīgs, un mēs redzējām, cik laimīgs viņš ir, kad ir kopā ar viņu.”





Video























Harijs nemaz nekautrējās atzīt, ka viņš Kamillu uzskatījis par bīstamu, jo viņas saites ar britu presi, bijušas pārāk ciešas… Kamilla esot izmantojusi presi, lai uzlabotu savu tēlu un kāzas viņai nodrošinātu lielāku cilvēku respektu un cieņu.

	            

            


        


        
        

            

                
Rīza Viterspūna un Eštons Kačers apvienosies kopīgā filmā! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Kad Rīza Viterspūna un Eštons Kačers paziņoja, ka piedalīsies “Netflix” komēdijā, daudzi aktieru fani bija sajūsmā! Beidzot filmai iznācis reklāmas rullītis! Zināms, ka filma tiks izdota 21. septembrī.





Filmas nosaukums ir “Your Place or Mine” jeb “Tava vieta vai mana”, un “Netflix” ir izdevies izveidot patiesi lielisku projektu, jo kā jau zināms, Rīza un Eštons ir vieni no labākajiem aktieriem savā žanrā. Rīza un Eštons atveido Debiju un Pīteru, kuri ir bijuši labākie draugi 20 gadus pēc “neaizmirstamās” pirmās tikšanās jeb vienas nakts sakara.





Video



















	            

            


        


        
        

            

                
Kanje Vests slepus salaulājies! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Kanje Vests  ir “apprecējies” ar “Yeezy” arhitekti Bjanku Censori divus mēnešus pēc tam, kad tika pabeigta viņa šķiršanās no Kimas Kardašjanas .





45 gadus vecais reperis ir sarīkojis privātu ceremoniju ar Bjanku, un pāris tika pamanīti valkājam laulības gredzenus. Kanje komentējis, ka gredzens simbolizē viņa uzticību Bjankai.





Neskatoties uz laulību ceremoniju, savienība nav likumīga, jo šķiet, ka pāris nav iesniedzis laulības apliecību, ziņo “DailyMail.com”. 





Nav skaidrs, cik ilgi viņi ir pazīstami vai cik ilgi viņi bija satikušies, taču Bjanka pievienojās Kanje “Yeezy” uzņēmumam 2020. gada novembrī. Viņa ir iekļauta arhitektūras vadītāja amatā un ieguva šo amatu pēc maģistra grāda iegūšanas ēku projektēšanā Melburnas universitātē Austrālijā. 





Video























Pagājušajā mēnesī Kanje izrādīja cieņu savai “sievai”, izdodot dziesmu “Censori Overload”, kas ir luga par viņas uzvārdu. 





Pirmdien reperis tika manīts tērzējam ar Bjanku kādā restorānā Beverlihilsā. Zin/ams, ka Kanje ir likumīgi nomainījis savu vārdu uz Ye.





Bjanka pavisam nesen ir nokrāsojusi blondus matus, esot brunete viņas vizuālais tēls ļoti atgādināja Kanje bijušo sievu Kimu Kardašjanu. Jau studiju gados Bjanka izveidoja juvelierizstrādājumu zīmolu “Nylon’s”. Uzņēmējdarbība aizsākās, kad viņa un draudzene Irēna sāka izgatavot swarovski kristāla kaklarotas un rokassprādzes sev un draugiem.





2020. gadā Bjanka ieguva maģistra grādu un drīz vien piebiedrojās “Yeezy”.

	            

            


        


        
        

            

                
Mirusi Elvisa Preslija vienīgā atvase Līza Marija Preslija (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

ASV dziedātāja Līza Marija Preslija, kas bija rokenrola karaļa Elvisa Preslija vienīgais bērns, ceturtdien mirusi 54 gadu vecumā, apstiprināja viņas ģimene.





Ģimene paziņoja, ka ir “šokēta un satriekta” par Preslijas nāvi. Tas notika dažas stundas pēc tam, kad viņa ceturtdien tika nogādāta slimnīcā Losandželosā pēc sirdsdarbības apstāšanās un ārstiem izdevās viņu reanimēt.





Līza Marija Preslija un viņas māte Priscila otrdienas vakarā Beverlihilzā bija piedalījušās “Zelta globusa” balvu pasniegšanas ceremonijā, kurā Ostins Batlers ieguva labākā aktiera balvu par rokenrola karaļa atveidojumu filmā “Elviss”.





Līza Marija Preslija, kurai piemita daļa no tēva harizmas, gāja viņa pēdās, šī gadsimta pirmajos gados izlaižot savus rokmūzikas albumus un parādoties uz skatuves ar Petu Benataru un citām rokzvaigznēm.





Video














Viņa pat izveidoja tiešas muzikālas saites ar mirušo tēvu, pievienojot savu balsi Elvisa dziesmu “In the Ghetto” un “Don’t Cry Daddy” ierakstiem.





“Tā ir bijusi visa mana dzīve,” Preslija 2012.gadā sacīja intervijā ziņu aģentūrai AP, runājot par sava tēva ietekmi. “Es apzinos, ka vienmēr esmu bijusi [viņa] apbrīnotāja. Viņš vienmēr ir mani ietekmējis.”





Preslija kopā ar savu māti dzīvoja Kalifornijā pēc tam, kad viņas vecāki 1973.gadā šķīrās. Viņa atcerējās savu tēvu no viņa Memfisas privātnama “Graceland” apmeklējumiem. Viena šāda apmeklējuma laikā 1977.gadā Elviss Preslijs nomira 42 gadu vecumā, kad viņa meitai bija deviņi gadi.





Preslija vēlāk iekļuva mediju ziņās gan ar savu cīņu ar narkotikām, gan ar dažām ļoti slavenām laulībām. Viņa bija precējusies četras reizes, tai skaitā ar Maiklu Džeksonu un Nikolasu Keidžu.





Džeksons un Preslija 1994.gadā apprecējās Dominikanas Republikā, bet pēc diviem gadiem šķīrās. Viņas laulība ar Keidžu 2002.gadā ilga tikai četrus mēnešus. 





Preslija arī iesaistījās daudzos labdarības pasākumos – no nabadzības apkarošanas programmām, kuras administrēja Elvisa Preslija Labdarības fonds, līdz palīdzības sniegšanai orkānā “Katrina” cietušajiem. 





Preslijai bija divi bērni – aktrise Railija Kīo un dziedātājs Bendžamins Kīo – no bijušā vīra Denija Kīo, kā arī dvīņumeitas no bijušā vīra Maikla Lokvuda.

	            

            


        


        
        

            

                
Kā salviju izmanto veselībai?

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.  





Kādēļ glābjoša?





Salvijas (Salvia officinalis) vēsture ir visai sena. Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda salvere, kas nozīmē – tikt izglābtam. Romieši to uzskatīja par svētu un ievāca tikai speciālas ceremonijas laikā. Vācējiem nebija ļauts izmantot dzelzs darbarīkus, jo metāls samazināja salvijas ārstniecisko vērtību. Cilvēkiem piešķīra īpašus darbarīkus un lika pirms darba kārtīgi nomazgāties, iesvētīties un nest upuri dieviem. Romieši, kuri uzturā lietoja ļoti daudz gaļas, bez šī gremošanas traktu glābjošā auga visticamāk būtu neskaitāmu vēdera problēmu mocīti. Grieķi salviju izmantoja vēl plašāk – dažādu ādas slimību, čūlu gadījumā un pat kā pirmo palīdzību pēc čūskas koduma. Grieķu paruna vēsta: kā gan cilvēks var nomirt, ja viņam dārzā aug salvija?





Savukārt Amerikas kolonistiem izrādījās noderīga salvijas tēja. Laikā, kad vēl nebija nekādas infrastruktūras, skarbas ziemas un maz iekrātas pārtikas un resursu neražas gadiem, bija īpaši svarīgi saglabāt labu veselību. Stindzinošā aukstumā salvijas tēja ne tikai atslābināja un sasildīja, bet arī ārstēja saaukstēšanos un drudzi. Tieši šā iemesla dēļ salvija bija teju visbiežāk izmantotais ārstniecības augs. Turklāt īpaši noderīga salvija izrādījās sievietēm – tā samazināja asiņošanu mēnešreižu laikā, atviegloja menopauzes simptomus.





Tomēr kolonisti bija ne tikai izturīgi ļaudis, bet arī tādi, kas mīl labi paēst. Vislabprātāk salviju izmantoja Pateicības dienas svinībās, pievienojot to tradicionālajam tītara cepetim ne tikai kā garšvielu – viņi zināja, ka salvija gaļu padara vieglāk sagremojamu.





Pret elpceļu infekcijām un ne tikai





“Mūsdienās produkti ar salviju sastāvā ir pieejami arī aptiekās – šis lieliskais augs tiek pievienots kā veselību uzlabojoša sastāvdaļa. Ārstniecības salvija sastopama uztura bagātinātājos, kas paredzēti elpceļu veselībai, jo salvija atvieglo norīšanu. Salviju izmanto arī tējā – gan atsevišķi, gan kopā ar citam drogām, jo salvijas lapas var palīdzēt uzturēt augšējo elpceļu funkcijas, atvieglot ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Aptieku plašajā piedāvājumā ir spreji mutes un kakla gļotādai, kas satur salviju, un sūkājamās tabletes ar antiseptisku iedarbību. Tāpat salvija atrodama arī sieviešu veselībai paredzēto tēju sastāvā,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.





Krūzi salvijas tējas?





Ziemas sezonā salvijas tēja var būt labs palīgs veselības uzturēšanā. “Uzvāra ūdeni, bet pirms tējas pagatavošanas dažas minūtes pagaida, līdz ūdens mazliet atdziest, jo, uzlejot verdošu, salvijā esošās ēteriskās eļļas iztvaiko. Uz divām tējkarotēm svaigu salvijas lapu vai vienas tējkarotes kaltētu lapu lej ceturtdaļlitru ūdens. Maisījumu apklāj un ļauj ievilkties 10 minūtes. Pirms dzeršanas tēju var saldināt ar medu. Ja nomāc klepus, gripa vai kāda kakla problēma, var pagatavot uzlējumu no salvijas un fenheļa maisījuma. To var dzert kā tēju vai skalot ar to rīkli,” iesaka Ērika Pētersone.  





Pētnieki nesnauž





Zinātnieki ik pa laikam pievēršas šķietami pazīstamu ārstniecības augu pamatīgākai izpētei. “Vienā no šādiem pētījumiem tika noskaidrota salvijas spēja pozitīvi ietekmēt atmiņu. 2003. gadā tika publicēts pētījums, kura ietvaros viena grupa jauniešu dzēra salvijas ekstraktu, bet otra  placebo. Jauniešiem ik pēc noteikta laika posma bija jāpilda atmiņas tests. Izrādījās, ka salvijas devu ieņēmušie dalībnieki uzrāda krietni labāku īslaicīgo atmiņu, nekā placebo grupas jaunieši,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite. 





Tajā pašā 2003. gadā angļu profesors Pīters Houtons Britu farmaceitiskajā konferencē prezentēja atklājumu, kas vēstīja, ka noteiktas salvijas pasugas satur vielas, ko zāļu kompānijas mākslīgi ražo Alcheimera slimības ārstēšanai. Salvia miltorrhiza jeb Ķīnas salviju Āzijā izmanto, lai cīnītos ar cerebrovaskulārajām slimībām jau vairāk nekā tūkstoš gadu. 21. gadsimtā arī zinātne apliecina, ka to var izmantot kā terapeitisku līdzekli Alcheimera slimības gadījumā.

	            

            


        


        
        

            

                
8 punkti šī gada veselības un labsajūtas plānam

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Gada sākums ikreiz saistīts ar paveicamā plānošanu kā profesionālajā jomā, tā privātajā dzīvē, kur nereti solām vairāk lasīt grāmatas, biežāk apciemot gados vecos radiniekus un noteikti pievērst milzīgu uzmanību savai veselībai. Abi pirmie punkti ir izpildāmi, atlicinot tam laiku, bet pievēršanās veselībai, veselīgam dzīvesveidam gan prasa uzņēmību, pacietību un arī zināšanas. Tiesa, ir daži konkrēti soļi, ko savas veselības un labsajūtas labā varam veikt uzreiz. Internās medicīnas ārste „Veselības centru apvienībā” (VCA), VCA „Aura” Dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne un “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina par veselībai nozīmīgu rīcību un vērtīgiem paradumiem, kuriem tad īpaša uzmanība būtu jāpievērš. 





“Pandēmija mums ir pārliecinoši iemācījusi, ka veselību un labklājību nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamām,” teic interniste (vispārīgās medicīnas) ārste Inga Orleāne. “Tomēr arī pārlieka koncentrēšanas uz ideālo dzīvesveidu drīzāk radīs trauksmi, nepiepildāmības un vainas sajūtu. Tādēļ janvārī, pārdomājot visu, ko gadumijā pie eglītes esam apņēmušies, ir vērts dziļi ieelpot, izdzert tasi aromātiskas zāļu tējas un apzināt svarīgāko, kas savas veselības labā būtu jāpaveic tūlīt,” ārsti papildina  “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.





Pārbaudiet vakcinācijas pasi





Imunizācija jeb vakcinācija ir novērsusi neskaitāmus slimību un invaliditātes gadījumus, un, pateicoties tai, katru gadu tiek izglābtas miljoniem dzīvību. Tomēr joprojām daudzi saslimst un iedzīvojas invaliditātē, ir ģimenes, kas sēro par tuvinieku zaudēšanu no slimībām, kas ir novēršamas ar vakcināciju. “Ir svarīgi būt informētam par visām pieejamajām vakcīnām, tostarp arī vīrusu infekcijām – gripu un Covid-19. Šo vakcīnu nozīme palielinās, ņemot vērā gripas, Covid-19 un respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) draudus vienlaikus. Apsveriet arī vakcinēšanos pret pneimokoku un katrā ziņā rosiniet to veikt savas ģimenes senioriem papildus jau minētajām vakcīnām. Ikgadējai vakcinācijai vajadzētu kļūt par rutīnu,” saka  Inga Orleāne. 





Veiciet resnās zarnas vēža skrīningu





Kolorektālais (resnās vai taisnās zarnas) vēzis ir otrais galvenais vēža izraisītais nāves iemesls daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, turklāt šķiet, ka šī vēža gadījumu skaitam nav tendences samazināties. Nu jau kolorektālā vēža biežums pieaug arī vecumā no 20 līdz 49 gadiem. Pēc 50 gadu vecuma skrīnings ir bez maksas. Ja ģimenes ārsts nav rosinājis to veikt, palūdziet skrīninga komplektu paši. Analīzes veikšana ir vienkārša. Ja jūsu ģimenē ir kolorektālā vēža gadījumi, pavēstiet par to savam ārstam – iespējams, ir vērts veikt arī kolonoskopiju. 





Neatlieciet krūts vēža skrīningu





Sievietēm tas noteiki jāpatur prātā! Lai gan nav droša veida, kā krūts vēzi novērst, ir lietas, ko varat darīt, lai samazinātu risku. Regulārs skrīnings noteikti ir veids, kā iespējami samazināt risku, atklājot slimību agrīni.





Samaziniet pie ekrāniem pavadīto laiku





Pandēmijas laikā digitālie rīki ir bijuši īsts glābiņš – tie ļāvuši cilvēkiem strādāt attālināti, mācīties no mājām un uzturēt personiskus sakarus virtuāli. Ir saprotams, ka cilvēki tagad vairāk nekā jebkad agrāk izmanto savas viedierīces. Taču pārāk daudz laika pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt veselību. Pastaiga svaigā gaisā ir labs veids, kā atrauties no ekrāna! Turklāt laikā, kad iekštelpas var nebūt drošas vīrusu dēl, tā ir arī laba iespēja satikties ar draugiem. Taču arī tad, ja dodaties ārā vienatnē, atrodiet veidu, kā sevi nodarbināt, piemēram fotografējot. Tāpat atcerieties pielikt soli, spert to plati, turēt taisnu muguru, vēzēt rokas un ritmiski elpot, tādējādi palielinot slodzi un, iespējams, ar katru dienu pagarinot maršrutu. 





Nepalieciet viens – atrodiet domubiedrus





Lai gan cilvēki, izmantojot sociālos medijus un citus saziņas veidus, kļūst arvien ciešāk saistīti, daudzi joprojām jūtas vientuļi. Vientulībai var būt tālejoša ietekme uz veselību un labsajūtu. “Jau Covid-19 pandēmijas laikā vientulība kā sabiedrības veselības problēma saasinājās, pat izraisot depresīvus stāvokļus. Ja jūtat, ka pārāk norobežojaties, sāciet atgriešanos sabiedrībā ar iesaistīšanos kādā interešu grupā. Tā var būt gan hobija, gan labdarības grupa. Īpaši pēdējā ir ļoti nozīmīga individuālai un visas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo, palīdzot citiem, mēs palīdzam sev,” iedrošina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.  





Vecums nav aiz kalniem – novecosim veselīgi





Lielbritānijas karaliene Elizabete II nomira 96 gadu vecumā pēc 70 gadus ilgas valdīšanas, būdama moža un darbīga teju līdz pēdējam elpas vilcienam. Mēs katrs esam pelnījuši tik daudz veselīgu dzīves gadu. Tas lielā mērā ir saistīts ar veselīgu novecošanos. “Kāds ir noslēpums? Novecošanās procesam nevajadzētu sākt pievērst uzmanību vienīgi pusmūžā, par to jāsāk domāt krietni agrāk – tūliņ pēc skolas beigšanas. Ir svarīgi zināt jau šodien, ko varam ietekmēt un kā rīkoties, lai līdz sirmam vecumam saglabātu fizisko un garīgo veselību. Visi iepriekšminēti punkti bija tieši par to – ka mums jābūt veseliem, radošiem un darbaspējīgiem vēl ilgus gadus!” atgādina ārste Inga Orleāne.





Turēsim kārtībā zāļu skapīša saturu





Pārliecinieties, ka mājas aptieciņā ir visas nepieciešamās zāles. Farmaceite saka: “Arī tad, ja esat gados jauns, piemēram, sezonālā vīrusa infekcija var izpausties spēji. Saķerot gripu, no rīta vēl jūties lieliski, taču jau pēcpusdienā nevari piecelties no gultas. Jaunākās atziņas liecina, ka atveseļošanās un laba atpūta var pasargāt no nevēlamām sekām – tā saucamās “garās” slimības formas. Tāpēc, lai lieku reizi nebūtu jāskrien uz aptieku, jautājiet savam farmaceitam, kādām zālēm jābūt mājās. Pamata komplekts būtu, piemēram, līdzekļi pret drudzi, iesnām, caureju. Noteikti pārliecinieties, vai nav jāatjauno receptes, ja jums ir hroniska slimība. Papildus obligātajam uztura bagātinātājiem – D vitamīnam, drošības pēc vajadzētu iegādāties arī kādu vitamīnu kompleksu vai vismaz C vitamīnu. Ja nu tiešām gadīsies saslimt, tas var palīdzēt atveseļoties,”  teic farmaceite. 





Pārskatiet ikdienas ēdienkarti





Lai justos enerģiski, sāciet rītu ar labām brokastīm. Brokastīm ir jābūt ar augstu šķiedrvielu un olbaltumvielu saturu. Atsevišķos pētījumos secināts, ka pilnvērtīgas un sabalansētas brokastis spēj samazināt cukura diabēta risku un sirds un asinsvadu slimību risku. Centieties ēdienkarti papildināt ar dārzeņiem un augļiem, kā arī plānojiet pēc iespējas daudzveidīgākus ēdienus, kas ir piemēroti jūsu dzīvesveidam. Neaizmirstiet par labajām omega-3,  omega-6 un omega-9 taukskābēm. Ja ļoti garšo dažādi našķi, samaziniet to lietošanu un aplūkojiet, kas jauns veikalu plauktos žāvētu augļu un ogu piedāvajumā.





“Šie soļi veselības labā neprasīs daudz laika vai ieguldījumu, taču, ja būsit tos spēruši, tad tas būs labs pamats, uz kura būvēt savu veselību un labsajūtu, turpmāk ieviešot ikdienas dzīvē arī daudz vairāk aktivitāšu svaigā gaisā,” veselību vēlot teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

	            

            


        


        
        

            

                
Vai augu izcelsmes ēdiens var būt garšīgs? Šefpavāre pieņem izaicinājumu un iesaka 2 receptes

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Kraukšķīgie tako ar sulīgu pildījumu, krēmzupas un silts, pikants karijs – tie ir tikai daži no augu valsts ēdieniem, kas ir garšīgi un viegli pagatavojami. Vegāniskajā janvārī jeb Veganuary katru gadu cilvēki tiek mudināti savā ikdienas uzturā iekļaut vairāk augu valsts produktus. Uztura speciāliste piebilst, ka vairāk augu izcelsmes pārtikas produktu iekļaušana ikdienas uzturā var ne tikai būtiski samazināt ietekmi uz vidi, bet arī ir laba un veselīga alternatīva, kā dažādot ikdienas uzturu.





“Izmantojot uzturā vairāk augu izcelsmes produktu, un šeit es nekādā gadījumā pat nerunāju par pilnīgu vai galīgu atteikšanos no dzīvnieku valsts produktiem, ir iespējams uzlabot sirds un asinsvadu veselību, veicināt gremošanas procesus un uzlabot gremošanas trakta veselību, kā arī samazināt aptaukošanās risku. Taču ir būtiski augu izcelsmes produktus lietot gudri un ar izpratni. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji uzturā lieto salīdzinoši maz augu valsts produktu. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību savai ikdienas ēdienkartei – vai tajā ir iekļauti svaigi augļi un dārzeņi (vismaz 5 porcijas). Veselīgāks ieradums ir starp ēdienreizēm kā uzkodu izvēlēties augļus,” stāsta uztura speciāliste Lizete Puga.





Pozitīvā lieta augu izcelsmes uzturā ir daudzveidība. Mēs bieži lietojam un gatavojam maltītes, izvēloties tikai vien pāris lietas savā ikdienas uzturā. Iemesls ir aizņemtais grafiks, citu ģimenes locekļu vēlmes un mūsu rutīna. Pārskatiet savus uztura paradumus un izvērtējiet, vai ir iespēja gaļu aizstāt arī ar augu valsts produktiem, piemēram, riekstiem, sēklām, pupiņām vai sojas produktiem. Katram pamatēdienam pievienojiet svaigus vai termiski pagatavotus dārzeņus, augļus vai ogas. Uzkodām bieži izvēlieties svaigus, žāvētus augļus, riekstus, pupiņas vai graudaugu uzkodas, iesaka L. Puga.





“Es šo jautājumu esmu dzirdējusi ne vienu reizi vien – vai augu valsts ēdiens var būt garšīgs? Un mana atbilde vienmēr ir – jā! Un nav jābūt profesionālam šefpavāram, lai mājās pagatavotu garšīgas maltītes. Mums vajadzētu censties iekļaut mūsu uzturā vairāk augu valsts produktus, sniedzot ieguldījumu gan mūsu planētas nākotnei, gan veselībai. Tāpēc arī mēs, IKEA, vēlamies piedāvāt ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas izvēles, vienlaikus parādot, ka augu izcelsmes pārtika var būt patiešām garšīga, par pieņemamu cenu un viegli pagatavojama,” stāsta IKEA Latvija virtuves vadītāja Jeļena Siņicina.





Meklējot atbilstošākās sastāvdaļas, IKEA pārstāve iesaka izmēģināt ikoniskās un garšīgās alternatīvas no IKEA tradicionālā zviedru gaļas bumbiņu sortimenta, proti ne tikai dārzeņu, bet arī augu bumbiņas. Augu bumbiņas garšo kā gaļas bumbiņas un ir tikpat sulīgas, bet augu maltā masa, kas ražota no zirņu olbaltumvielām, būs alternatīva parastajai maltajai gaļai un būs lieliska burgeru, čili vai mērču sastāvdaļa. Tāpat, piemēram, ir pieejami jau pagatavoti dārzeņu hotdogi, kurus iespējams vienkārši un viegli pagatavot mājās. Viens no nesenajiem augu izcelsmes produktu klāsta papildinājumiem ir maciņam draudzīgie IKEA auzu dzērieni – tiem pieejamas trīs garšas, tostarp auzu dzēriens ar šokolādi un versija arī kafijas cienītājiem.





Vienmēr ir iespēja izmēģināt un nogaršot augu valsts ēdienus, tāpēc IKEA dalās ar garšīgām alternatīvām:










Dārzeņu karijs ar augu bumbiņām





Sastāvdaļas (5 personām)





  • 350 g kartupeļi (jeb aptuveni 2 gab.)
  • 1 burkāns 
  • 300 g jeb 1/2 ziedkāposta
  • 1 sīpols
  • Ķiploks (2 daiviņas)
  • 100 g konservēti turku zirņi jeb aunu zirņi
  • 100 g zaļie zirnīši 
  • 1-2 saujas spinātu lapu
  • 500 g IKEA HUVUDROLL augu bumbiņas
  • 3 ēd. k. augu eļļa
  • 230 g konservēti tomāti
  • 100 ml dārzeņu buljons vai ūdens
  • Sāls – pēc garšas
  • Citronu sula – pēc garšas                  
  • Ūdens dārzeņu vārīšanai





Garšvielas:





  • 1 ēd. k. karija pulveris                        
  • 1/2 ēd. k. “Garam masala” garšviela
  • 1 tējk. kurkuma





Padoms: karija pulvera, kurkuma un “Garam masala” garšvielu vietā var izmantot karija kopējo garšvielu.





Pagatavošana





Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež lielos gabalos. Ziedkāpostu sadala mazākos gabalos. Dārzeņus liek katliņā un novāra ūdenī līdz tie ir gandrīz gatavi (gatavības pakāpe – orientējoši 75%).





Sīpolus un ķiplokus sakapā, uzkarsē pannu un sautē augu eļļā. Cep līdz tie ir pilnīgi gatavi. Pievieno garšvielas un sautē uz lēnas uguns aptuveni 1 min. Masa nepārtraukti jāuzmana un ik pa laikam jāapmaisa, lai tā nepiedeg.





Pievieno konservētus tomātus, ūdeni vai buljonu un vāra 2-3 minūtes. Pēc tam pievieno novārītus dārzeņus un zirņus. Sautē apmēram 10 min. līdz dārzeņi ir pilnībā gatavi.





Pašās beigās pievieno atkausētas augu bumbiņas, spinātu lapas, sāli un citrona sulu pēc garšas. Visu sautē 5 min. Pasniedz ar rīsiem, kuskusu vai bulguru.










Vegāniskie tako IKEA stilā





Sastāvdaļas (5 personām)





  • 750 g VÄRLDSKLOK augu maltā masa
  • 2 tējk. tako garšviela vai Tandoori garšvielu maisījums
  • 150 g sīpols
  • Ķiploks (4 vidēja izmēra daiviņas)
  • Cepamā eļļa cepšanai





Citas sastāvdaļas*:





  • 480 g vai 2 iepakojumi GRÄDDAT mīksta plānā maize
  • 100 g SYLT LINGON brūkleņu ievārījums 
  • 100 g vai 1 iepakojums ROSTAD LÖK grauzdēti sīpoli 
  • 100 g konservēta kukurūza
  • 100 g sojas pupiņas (edamame pupiņas)
  • 50 g zaļie salāti (rukola, frillice salāti vai līdzīgi)
  • 2 tomāti
  • 2 laimi
  • 2 avokado
  • 100 g salsa ar vēlamo asuma līmeni 
  • 100 g vegāniskais siers (sarīvēts)





*Pārējās sastāvdaļas, kas norādītas, ir tikai rekomendējamas, un tās vienmēr var aizstāt atbilstoši ikviena noskaņojumam un garšas vēlmēm.





Pagatavošana





Sīpolu un ķiploku sagriež mazos gabaliņos. Palielā pannā uzkarsē eļļu. Sagrieztos sīpolus un ķiplokus cep lielā daudzumā eļļas, līdz tie ir caurspīdīgi. Pievieno saldētu VÄRLDSKLOK augu malto masu un iecienītākās  garšvielas vai garšvielu maisījumu. Samaisa un kārtīgi apcep, līdz augu maltā masa ieguvusi skaistu krāsu un labi izcepusies (apmēram 10 min).





Plāno maizi sagriež vēlamajā izmērā. Ja vēlaties kraukšķīgus tako, grauzdējiet maizi cepeškrāsnī 180°C divas līdz trīs minūtes. Apgrauzdēto maizi var salocīt vēlamajā formā un savu formu tā saglabās arī pēc atdzišanas. Tomātus sagriež gabaliņos, izņem sēklas un sagriež tomātu daiviņas mazos kubiņos. Laimu sagriež laimu ceturtdaļās, bet avokado –kubiņos. Sagrieztos avokado apslaka ar laima sulu, lai avokado neapbrūnētu.





Novieto visas sastāvdaļas pusdienu galda vidū, lai ikviens pats varētu salikt savus tako. Gatavos tako var arī apcept cepeškrāsnī 200°C divas līdz trīs minūtes.

	            

            


        


        
        

            

                
Ukrainas bērnunamu bērniem nogādāti vairāki simti dāvanu no Latvijas (+FOTO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            






“Tavi draugi” un vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” labdarības akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija–Ukraina” laikā decembrī saziedotas 550 Ziemassvētku dāvanas ukraiņu bērniem un vairākas tonnas silto apģērbu, apavu, segu un spilvenu. Tās uz pareizticīgo Ziemassvētkiem janvāra sākumā nogādātas Ukrainas bērniem, kas mīt bērnunamos Černihivā un tuvējos apgabalos. 





“Tūkstošiem Ukrainas bērnu šie Ziemassvētki ir citādi – karš viņiem atņēmis vecākus un mājas. Taču bērnu ticība brīnumiem un skaistiem notikumiem ir neparasti stipra. Esam patiesi gandarīti un pateicīgi Latvijas iedzīvotājiem par lielo atsaucību, kas atgādina – brīnumi patiešām ir iespējami, un pat visskaudrākajos apstākļos atrodas vieta priekam, ja nezaudējam cilvēcību, līdzjūtību un ticību labajam. Ziemassvētku dāvanas ir nogādātas Ukrainā, un rotaļlietas, kā arī citas praktiskas lietas, ko bērni norādīja savās vēstulēs, priecē  550 bērnu, bet siltās ziemas drēbes un segas palīdz izdzīvot tumsā un aukstumā. Mēs ticam un zinām, ka Ukraina uzvarēs, un tikmēr darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu un atbalstītu!” saka “Tavi draugi” pārstāve Beāte Bēvalde.





Galerija










Labdarības akcijas laikā aizvadītā gada nogalē īpašos koncertos Dobelē, Valmierā, Tukumā un Rīgā ikviens varēja ziedot rotaļlietas, siltas ziemas drēbes un tekstilizstrādājumus, piepildot Ukrainas bērnu sapņus.





Arī turpmāk ikviens var ziedot ziemas apģērbu, apavus, segas un spilvenus, tos ievietojot “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkanajos tekstila šķirošanas konteineros vairāk nekā 140 vietās visā Latvijā vai nogādājot uz “Tavi draugi” telpām Rīgā, Ventspils ielā 50.





Kampaņas organizatori pateicas par palīdzību akcijas norisē uzņēmumiem “Pixelart Production”, “Dobeles sveces”, “Universal Music”, “Inspired Connect”, “Cēsu alus”, “Fazer Latvija”, Latvijas Zaļajam punktam, “Eco Baltia vide”, “Hanzas Maiznīca”, “Caffeine”, “Egļupiegāde.lv”, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam, “Pro Tonēšana”  un “Baltic Restaurants”.

	            

            


        


        
        

            

                
Iznācis Pamelas Andersones dokumentālā seriāla pirmais reklāmas rullītis!

                

	                                                                                            


                

	            

		            

31. janvārī iznāks dokumentālais seriāls par seksa simbolu Pamelu Andersoni. Seriālā skatītāji tiks iepazīstināti ar Pamelas dzīvi, izaugsmi un attiecībām.





2022. gadā tika publicēts skandalozais šovs “Pam & Tommy”, kas bija balstīts uz viņas un viņas bijušā vīra Tomija Lī mīlasstāstu un skandālu, jo publikai tapa pieejams abu seksa video. Pamela arī atklāja, ka viņai paticis “Pam & Tommy” seriāls, viņa arī uzslavēja aktieru izvēli un patiesi saskatīja līdzību ar sevi.





Video














Ar saviem vārdiem, privātiem video un dienasgrāmatu ierakstiem – Pamela Andersone atklās savu stāstu. Pamela pasaulei vēlas pavēstīt par savu ceļu uz slavu, tikai šoreiz ar saviem vārdiem. Zināms, ka seksa ieraksta skandāls būtiski ietekmēja viņas dzīvi.

	            

            


        


        
        

            

                
“Zelta globusiem” rekordzemi televīzijas reitingi! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

“Zelta globusu” ceremonijas televīzijas pārraides reitingi noslīdējuši līdz rekordzemam 6,3 miljonu skatītāju līmenim, liecina raidsabiedrības NBC trešdien publiskotie provizoriskie dati.





2021.gadā, kad uz ceremonijas norisi iespaidu atstāja Covid-19 pandēmija ar tās ierobežojumiem, pasākumu televīzijā skatījās 6,9 miljoni cilvēku, bet 2020.gadā – vairāk nekā 18 miljoni.





Pērn ceremonija televīzijā netika rādīta, jo NBC atteicās to darīt, reaģējot uz apsūdzībām par dažādības trūkumu Holivudas Ārzemju preses apvienības rindās un ētiskas dabas problēmām organizācijā.





2023.gada ceremonijas televīzijas pārraides reitingi ir zemākie, kādi jebkad ir bijuši “Zelta globusu” pilna apjoma pasākumam, un tikai nedaudz augstāki par reitingiem 2008.gada pasākumam, kad Holivudas scenāristu streika dēļ uzvarētāji tika izziņoti preses konferencē.





Video
































“Zelta globusiem” nav līguma par ceremonijas pārraidīšanu televīzijā no nākamā gada.





NBC atteikusies no daudzgadu līguma un piekrita pārraidīt šā gada ceremoniju kā atsevišķu pasākumu.





Ceremonija tradicionāli notikusi svētdienas vakarā, kad reitingi parasti ir augstāki, bet šogad tā bija pārcelta uz otrdienu.





Vēlāk tiks publiskoti pasākuma reitingi, kuros būs iekļauti NBC straumēšanas platformas “Peacock” dati.





Balvu ceremoniju televīzijas tiešo translāciju reitingi pēdējos gados pieredzējuši kritumu, arī tāpēc, ka jaunākās paaudzes pārslēdzas uz citiem izklaides patērēšanas formātiem, gravitējot vairāk sociālo tīklu un straumēšanas pakalpojumu virzienā.





Galvenās “Zelta globusu” godalgas otrdien tika piešķirtas īru komēdijai “The Banshees of Inisherin” (“Inišerinas Banšī”) un Stīvena Spīlberga pusautogrāfiskajai drāmai “The Fabelmans” (“Fabelmani”).





Abas kinolentes pretendē arī uz galvenajiem “Oskariem” ASV Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, kas paredzēta 12.martā.

	            

            


        


        
        

            

                
Žūrijas atsauksmes par “Latvijas Gada auto 2023” TOP7 (1. daļa): Škoda Fabia, VW Taigo un Dacia Jogger (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Konkursā “Latvijas Gada auto 2023” piedzīvoti blīvākie rezultāti tā pastāvēšanas vēsturē, kad vienādu punktu skaitu ieguva gan 1. un 2. vietas ieguvēji, gan 3. un 4. vietas ieguvēji. Piedāvājam rakstu sēriju, kurā publicēsim konkursa žūrijas atsauksmes par TOP7 automobiļiem. Šoreiz par pirmo trijnieku – Škoda Fabia, Volkswagen Taigo un Dacia Jogger. 





Konkursa organizators Māris Ozoliņš: “Jāuzsver, ka par lietotiem auto medijos un internetā ir pieejams daudz viedokļu un vērtējumu, bet par jauniem modeļiem ir ļoti maz informācijas un tieši tāpēc konkurss “Latvijas Gada auto” cenšas piedāvāt Latvijas auto ekspertu viedokli.”





“Balcia apdrošināšana kā jaunienācējs tirgū lieliski zina, ko nozīmē izcelties jau esošajā industrijā. To varētu salīdzināt arī ar jaunu auto ienākšanu tirgū, kad jābūt radošam, jāparedz nākotne un jāskrien līdzi laikam. Tāpēc esam patiesi gandarīti, būt kopā ar auto industrijas nozīmīgāko konkursu “Latvijas Gada auto”. Bija patiess prieks izbaudīt jaunu auto burvību un vērot uz ko ir gatavi auto grandi, lai vēl vairāk pārsteigtu sabiedrību,”  saka Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns.





Video














Žūrijas atsauksmes par jaunajiem auto.





Škoda Fabia





“Latvijas Gada auto 2023” Škoda Fabia žūrijai jau salīdzinoši agri iezīmējās kā potenciālais uzvarētājs. Vairāki žūrijas biedri uzsvēra apjomīgo vietas daudzumu automobilī un tuvošanos kompaktklases izmēriem. Žurnāla “Profi” galvenais redaktors Guntars Pulss: “Škoda Fabia braukšanas sajūtās ir ļoti pareizs auto, bez liekām izvirtībām dizainā un tehniskos risinājumos. Kvalitatīvi un pārdomāti nostrādāts līdz pat sīkākajām detaļām. Turklāt ikdienas lietošanai pilnīgi pietiekamā izmērā, kurš, starp citu, varētu atbilst vismaz trešā golfa ietilpībai.”





Jānis Rapa, “Tet” infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs uzsvēra Škoda Fabia ergonomiku: “Lielisks mazās klases auto, kas ar vienu kāju jau mēģina iekāpt kompaktklasē. Vadītāja sēdeklī ir gana ērti arī gara auguma braucējam, ir komfortabli sēdekļi. Otrajā rindā gan vietas ir ļoti maz, bet, ja bērni vēl mazi, būs ok. Taču Fabia ir savai klasei liels bagāžas nodalījums. Informācijas displejs ir labi integrēts panelī, visas vadības pogas viegli un intuitīvi sasniedzamas. Arī pie apdares neatradu kur piesieties, turklāt salonam ir laba skaņas izolācija. Jauda viena litra dzinējam kombinācijā ar DSG kārbu ir pietiekami laba, un 5,2 l/100 km degvielas patēriņš neliek justies apdalītam. Cena gan šim mazajam auto pie labas komplektācijas ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Bet ar šo nepatīkamo faktu Škoda nav vienīgā, jo cenu karuselis ir iegriezies visiem auto tirgus dalībniekiem.”





Galerija










Žurnāla “KLUBS” auto eksperts Toms Timoško arī cildina ietilpību, bet norāda uz kompromisiem salona apdarē: “Hečbeks izskatās par sevi pārliecinātāks un respektablāks. Subjektīvi vērtējot, jaunā «Fabia» kļuvusi par vienu no izskatīgākajām Škoda automašīnām, piemēru ņemot no glaunā “Superb”. Pavadot ilgāku laiku hečbeka salonā, ātri vien piemirstas fakts, ka šis ir mazākais klāsta modelis. Par to uzkrītoši neliecina itin nekas. Jau iepriekšējos testos esmu pārliecinājies, ka Škoda firmas zīme ir salona ietilpība un Fabia neliek vilties. Salīdzinot ar priekšteci, riteņu bāze pastiepusies par 8mm, sniedzot papildus brīvo telpu. Braucot četru cilvēku sastāvā, savstarpēji nebūs jāsasitas ar elkoņiem vai ar pakausi jāpārbauda griestu apšuvumu mīkstumu. Pat pasažiera priekšējā sēdekļa atzveltni iespējams nolocīt, pārvadājot garākus priekšmetus vai dodoties atpūtā uz aizmugures sēdekļa. Virs galvām debess jumu var redzēt caur milzīgu panorāmas jumtu. Iespējams, ka, rēķinot uz automašīnas kopējo lielumu, šī attiecīgi varētu būt apjomīgākā stikla virsma, kāda redzēta sērijveida automašīnās.





«Simply clever» risinājumi bagāžas nodalījumu pārvērtuši par zvejas tīklu paradīzi. Šeit iespējams nostiprināt visdažādākās mantas pie sēdekļa, nodalījuma sānos vai pie grīdas un 380 litru ietilpība (par 50l vairāk nekā iepriekš) ir rādītājs, kas «Fabia» izceļ konkurentu vidū. Maksimālā ietilpība ar nolaistām aizmugures atzveltnēm sasniedz 1190 litrus. Vienkāršiem vārdiem sakot, salikt šeit iespējams vairāk nekā sāncenšu modeļos, turklāt viss turēsies savās vietās. Protams, šajā segmentā ir raksturīgi samierināties ar dažiem kompromisiem. Pietiekami kvalitatīva salona apdare mīsies ar skrapšķošām virsmām, ko īpaši var attiecināt uz durvīm un paneļa apakšējo daļu. Neliels, tomēr dažiem tas var izrādīties visai tracinošs sīkums – braucot lietus laikā, būs dzirdama vējstikla slotiņu releja darbība. Ja klusā tikšķoņa krīt uz nerviem, tad ar dažiem atjautīgiem risinājumiem to var novērst, taču ar rūpnīcas iestatījumiem šī releja darbību var dzirdēt arī dažos citos «Škoda» modeļos.





Auto brauc stabili pat uz sniegotām šosejām (izmēģināju ziemā), saglabājot pieaugušā modeļa tēlu. Ja vēlaties nedaudz “pasportot”, tad šis ir viens no retajiem auto, kuram pieejama mehāniskā rokasbremze. To, kā izslēgt pretslīdes kontroli, gan neatradām. Tas noderētu, lai ar inerci būtu vieglāk uzbraukt slidenā kalnā.





«Fabia» nekad nav bijusi tiek liela, tehnoloģiski attīstīta, izskatīga un visai loģiski – arī tik dārga.





Pieredze ļauj paveikt lielas lietas. Šim modelim netrūkst īpašību, lai kļūtu par vienu no pircēju iecienītākajām izvēlēm savā klasē. Šis ir auto, ar kuru ir vienkārši sadzīvot.”










Volkswagen Taigo





Otrās vietas ieguvējs Volkswagen Taigo ir jauns modelis Latvijā un Eiropā, tomēr tas jau ilgāku brīdi tiek piedāvāts Dienvidamerikā ar nosaukumu Nivus. Uz šķietamu jucekli ar Volkswagen modeļu nosaukumiem norāda autoinženieris, autosportists, Latvijas autoinženieru asociācijas valdes loceklis Agris Staņevičs: “Šķiet VW vismaz saviem kompaktklases krosoveru klientiem grib fundamentāli sajaukt galvu ar modeļu klāstu – T-Roc, T-Cross un tagad vēl Taigo! Patiesībā, auto nav ne vainas. Volkswagen akurātums interjerā, saprotama multimediju sistēma. bet gribējās blīvāku un klusāku durvju aizvēršanu. Auto brauciena laikā ir paskaļš salonā. Jautājums, vai Polo segmenta 1 litra benzīna dzinējam vajadzīgi 18″riteņi? Uz to ietaupot, labāk būtu ielikuši hidraulisko motora pārsega pacēlāju.”





Plašo modeļu nosaukumu klāstu, kas sākas ar T burtu akcentē arī Toms Timoško. Viņš vērš uzmanību izskatīgajai Taigo ārienei: “Jauns krosovers no Volkswagen! Ja vēl neesat apjukuši plašajā VW SUV klāstā, tad, lūk, jauns pārbaudījums atmiņai. Tāpat kā Tiguan, T-Cross, T-Roc un “Touareg, arī kupejas krosoveram dots vārds, kas sākas ar skanīgo T burtu. “Taigo“! Ejot pa pēdām elegantajam Arteon, Touareg un Tiguan, Volfsburgas speciālisti sekmīgi salikuši dizaina puzles gabalus, radot krosoveru, uz kuru pat atskatās. Protams, loma ir arī sarkanajam tonim, kas rada papildu uzmanību jaunajam auto.





Būdams salīdzinoši nelielas nišas modelis, tam ir tāls ceļš ejams, lai kļūtu par dižpārdokli, tomēr elegantais izskats nav laupījis tā praktiskumu – tas pilnīgi noteikti palīdzēs iegūt papildu pircēju interesi. Taigo varētu piestāvēt R versija, kas pieejama “T-Roc R“ krosoverā, tomēr mums būs jāiztiek ar krietni racionālākām modifikācijām. Ikdienas gaitām mazā viena litra dzinēja un automātiskās pārnesumkārbas salikums ir ļoti piemērots. Protams, DSG transmisijai paātrinājuma brīdī ir neliela aizture, tomēr tas ir vienojošs faktors vairumam Volkswagen krosoveru. Arī uz ceļa tas demonstrē sakārtotu, sabalansētu un pietiekami komfortablu gaitu, kā Volkswagen modeļiem ierasts.





Taigo liek atcerēties mūžseno patiesību – stils maksā naudu. Par nedaudz mazāk brīvo telpu un vairāk pievērstu acu skatu, Volkswagen var iekasēt nedaudz vairāk naudas. Taigo sākumcena ir 20 930 eiro, bet mūsu testa auto ar R-Line pakotni maksā jau virs 30 000 eiro. Salīdzinājumam mazāk ārišķīgais T-Cross maksā no 19 755 eiro, bet izmēros lielākais T-Roc 28 360 eiro.





Atkarībā no cenu kategorijas dažādu zīmolu modeļiem ir raksturīgas dažādas negatīvās īpatnības un Volkswagen nav izņēmums. Kādam modelim necila salona apdare, citam nepraktisks skārienpogas uz stūres, bet vēl kādam klimata kontrole, kas tumsā pat neizgaismojas. Taigo šajā “laimes ratā” uzgriezis apdari ar cietiem plastmasa paneļiem. Pie tā sākam jau pierast, tomēr ir mazāk prestiži konkurenti, kas šajā lauciņā nodrošina labāku sniegumu.





Jaunais Taigo iemieso to īpašību kopumu, ko esam raduši redzēt Volkswagen kompaktklases un krosoveru segmenta modeļos. Tātad gan gaišās, gan tumšās puses, tomēr tā pievilcīgais izskats daudziem var nospēlēt izšķirošo lomu. Vai varētu būt, ka Taigo ir izskatīgākais savas klases krosovers?”





Dacia Jogger





“Lētākais šī gada konkursa dalībnieks un vienīgais ar manuālo ātrumkārbu – Dacia Jogger. Bet vai tādēļ sliktākais? Domāju, ka nē – praktiski un funkcionāli ērti lietojams auto, kam ir vairāk plusi kā mīnusi,” stāsta Jānis Bite, “Latvijas valsts meži” saimniecības pārvaldes vadītājs: “Sāksim ar dzinējiem – tiek piedāvāts viena litra dzinējs divos izpildījumos – tikai ar benzīnu vai ar benzīnu un LPG darbināms. Ar gāzi darbināmais būs nedaudz kūtrāks – par kādiem 15% mazāki jaudas un griezes momenta rādītāji, bet kopējā distance ar pilnu uzpildi varētu sasniegt gandrīz 1500km – līdz Berlīnei mierīgi varam aizbraukt! Bet dzinēja “kūtrumu” nedaudz kompensē cenas starpība. LPG izpildījums ir nedaudz zem 500 EUR lētāks par tīrā benzīna dzinēju. Un ja jau par cenām, no 15970 līdz 20150 EUR ar PVN. Tur kur beidzas Jogger, sākas VW Taigo! Mana, latvieša praktiskā, izvēle šķiet būtu par labu pirmajam!





Ražotāja norādītais degvielas patēriņš kombinētā ciklā 5.6 l/100 km nav melots. 30 km garā testa braucienā mans rezultāts bija 4.7 l/100 km. Jā, man jāsāk pārvērtēt sava “aklā” pieķeršanās dīzeļiem!





Instrumentu panelis, vadības sviras, stūre, klimata iekārta un vidus displejs – tas viss ir jau labi zināms un apgūts no Latvijā iecienītā Dacia Duster. Pārsteigums ir elektriskā stāvbremze, bet domāju, ka ar šo risinājumu ir jāsamierinās un tas jāpieņem. Galu galā ekspluatācijas laikā nav bijušas problēmas ar šīm elektriskajām rokasbremzēm.





Lielākais pluss šim automobilim ir aprīkojums ar 7 sēdvietām – ģimenēm ar vairākiem bērniem tā ir nepieciešamība! Un neteikšu, ka šī 3 sēdekļu rinda būtu domāta tikai bērniem. Pats ar savu 190 cm augumu iekārtojos tajā un pat ceļi nespiedās priekšējā atzveltnē. Turklāt paliek vēl arī vieta bagāžai! Iepriecināja arī USB ligzdas novietojums blakus info displejam – būs ērti pieslēgt piemēram videoreģistratoru!” 





Sajūsmu par Dacia Jogger vienkāršību pauž Jānis Mežulis, “Kate” arhitekts, mēbeļu dizainers: ”Uff, tas ir kā svaiga gaisa malks pārpičkātajā un supertehnoloģizētajā auto pasaulē. Jogger – vienkārši auto. Auto, par kuru vari samaksāt ar savu uzkrājumu vai vidusmēra pilsonim paceļamu kredītu. Tas liekas vienkāršs, tomēr tajā neatradīsiet podziņas no 90tajiem, kā to vēljoprojām mēdz praktizēt dažs labs japāņu ražotājs. Arī ārējais dizains ir 100% atbilsošs šodienai. Auto nav arī lielas mugursomas izmērā, bet ietilpībā piekāpjas tikai busiņiem. Gāzes izvēles iespēja, kas sniedz bezuzpildes nobraukumu virs 1000km, padara to interesantāku taupītājiem un tālākbraucējiem. Nav pat jāizvēlas aprīkotākās versijas, ar ekrāniem, jo jau bāzes komplektācijā vari pieslēgt un nostiprināt viduskonsolē savu viedtelefonu ar visām tā priekšrocībām. Un tas nekas, ka durvis aizveras kā moskvičam vai piekare ir ar mazāku energo ietiplību, vai ātrumkloķis tevi informē par kārbas leņķi attiecībā pret šasiju. Tu jūti, ka šī mašīna ir patiesa, tā necenšas noslēpt savas nepilnības. Tā ir kā partneris, kas jau pirmajā randiņā pasaka: “jā, es naktīs krācu un gadās arī kāds balodītis, tomēr vari uz mani paļauties, nemēģināšu tevi izputināt”.”





Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, apdrošināšanas sabiedrība Balcia, Sony, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, Tvnet, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, garaza.lv, LAMB, V4 motors.

	            

            


        


        
        

            

                
Aktieris Zaks Efrons paskaidro, kas noticis ar viņa seju (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Amerikāņu aktieris Zaks Efrons intervijā beidzot komentējis pērn izskanējušās baumas, ka viņš veicis sejas plastisko operāciju. 





Zaks komentē, ka viņš nav veicis sejas operāciju, lai uzlabotu savu izskatu ar filleriem, patiesība ir daudz bargāka. Aktieris visai ilgi nekomentēja sava vizuālā tēla izmaiņas to, ka cilvēkiem ir radušies jautājumi par viņa seju, aktieris uzzinājis no savas mātes.





Video














Zaks intervijā žurnālam “Men’s Health” darīja zināmu, ka viņš piedzīvojis negadījumu, kurā salauzis žokli. Aktieris pa māju skrējis zeķēs un paslīdējis, atsities pret strūklakas stūri, zaudējis samaņu un pamodies ar jau atlūzušu zoda kaulu!





Negadījums noticis 2013. gadā! 34 gadus vecais aktieris paskaidroja, ka atlabšanas laikā viņa sejas muskuļi kļuva ļoti lieli. Zaks atklāj, ka viņš strādāja kopā ar fizioterapeitu, lai neitralizētu to augšanu, bet iztikt bez redzamām pārmaiņām nav bijis iespējams. 





Intervijā aktieris savu situāciju komentēja ļoti konkrēti: “Es gandrīz nomiru!”





Aktiera kvēlākie fani pamanīja, ka aktiera seja ir mainījusies, 2021. gada aprīlī, kas daudziem lika prātot, ka viņš gūlies zem skalpeļa. Interesanti, ka pat aktiera māte viņam jautājusi vai viņš ir vecis kādu sejas operāciju. Zaks ilgu laiku juties slikti, ka cilvēkiem radies iespaids, ka viņš apzināti veicis kādas izmaiņas ar savu seju.

	            

            


        


        
        

            

                
Pikantas ainas un “karstās” meitenes lomas: Prinča Harija sievas aktrises karjeras aizkulises

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju par amerikāņu aktrises Meganas Mārklas eksistenci uzzināja pēc tam, kad parādījās informācija par viņas romantiskajām attiecībām ar britu princi Hariju, taču līdz tam viņai ir bijusi diezgan gara un, jāatzīst, ne visai spoža karjera kino un televīzijā.





Mārkla apgalvo, ka viņas aktrises karjeras sākums nebija īpaši veiksmīgs tieši etniskās izcelsmes dēļ. Viņas mamma Dorija ir afroamerikāniete, bet tēvs Tomass – baltādainais amerikānis. Meganai, pēc viņas vārdiem, neesot bijusi ”pietiekami tumša ādas krāsa”, lai spēlētu afroamerikānietes lomas, bet viņas āda nebija arī tik balta, lai spēlētu baltādainās varones.





Megana vēlāk atcerējās, ka savas aktrises karjeras pirmsākumos piepelnījās ar kaligrāfiju, jo viņai ir skaists rokraksts. Viņa pati atzīst, ka tolaik bija vairāk pieprasīta kā kāzu un citu ielūgumu rakstītāja nevis kā aktrise. Sākumā glītrakstīšana  bija tikai kā hobijs, bet vēlāk tas kļuva par iztikas pelnīšanas avotu.





Pie spožākajām lomām viņas aktrises karjerā var pieskaitīt sēriju “Fox Life” skatāmā seriālā “Kāsla metode” un, protams, Reičelas Zeinas tēlu “Fox” kanālā redzamā seriālā “Ģēnijs uzvalkā”. 





Kanāli “Fox” un “Fox Life” piedāvā atcerēties Meganas Mārklas spožākās un skandalozākās lomas kino un televīzijā! 










Pirmo lomu saņēma pateicoties tēvam 





Par Mārklas debiju televīzijā kļuva parādīšanās populārā seriālā ”Galvenā slimnīca” (“General Hospital”). Pie lomas Megana tikusi pateicoties savam tēvam Tomasam Mārklam, kurš savulaik bijis pieprasīts gaismotājs daudzām filmām un seriāliem.





Starp citu, savās intervijās Mārkla stāstījusi, ka burtiski uzaugusi kulta seriāla “Precējies. Ir bērni” (“Married. With children”) uzņemšanas laukumā, jo tā ilgus gadus bijusi viņas tēva darba vieta. 





Atgriežoties pie “Galvenās slimnīcas”, jāsaka, ka Megana tēloja medmāsu vārdā Džilla, kura bija redzama divās sērijās. 





Tālāk sekoja tikpat nelielas epizodes mazāk pazīstamos šovos. Interesanti, ka viens no nosacījumiem, lai tiktu pie lomas seriālā “Gadsimta pilsēta” (“Century city”). Mārkla sameloja, ka ir aktieru arodbiedrības locekle. Kad atklājās, ka tā neesot gluži taisnība, viņas darba devējiem pēc likuma bija jāpalīdz viņai iestāties šajā arodbiedrībā. Lieki piebilst, ka pēc tāda sākuma, ilgi viņa šajā darbā nenoturējās. 










”Karstā meitene” bez vārda





2005. gadā Megana parādījās romantiskas komēdijas “Gandrīz kā mīlestība” (“A Lot Like Love”) epizodē kopā ar Eštonu Kačeru. Jāatzīmē, ka Mārklas varonei pat nebija vārda. Filmas noslēgumā titros viņa ir atzīmēta kā “Hot girl” jeb karstā meitene.





Nākamā Meganas ievērojamā loma bija “koferu meitene” televīzijas raidījumā “Darījums vai nav darījums?” (“Deal or No deal?”). Kopumā Megana laikā no 2006. līdz 2007. gadam  piedalījās 34 šā raidījuma epizodēs līdzās vēl 16 tādām pašām, vienādi seksīgi ģērbtām jaunām meitenēm. Meganas vienīgais uzdevums bija labi izskatīties, stāvot studijā uz skatuves, un turot rokās koferi ar naudu. 





Megana stāstīja, ka meitenēm, kas piedalījās šovā, raidījuma producenti apmaksāja skaistumkopšanas procedūras, piemēram, matu pieaudzēšanu un solāriju. Meiteņu alga tolaik bija aptuveni 800 ASV dolāru (ap 745 eiro) nedēļā. Vienā dienā parasti tika filmētas vairākas sērijas pēc kārtas, kas bija diezgan nogurdinoši.





Vairākus gadus vēlāk Megana saka, ka jutās pateicīga par stabili algoto darbu, tomēr viņu nepameta pazemojoša sajūta, ka viņu novērtē tikai ārējā izskata dēļ. 





Pirmais vīrs mēģināja palīdzēt karjeras veidošanā





Tagad jau piemirsts, taču, pirms teikt “jā” princim Harijam, Megana jau bija precējusies. No 2011. līdz 2013. gadam viņa amerikāņu filmu producenta Trevora Engelsona likumīgā sieva. Pēc ASV likuma, lai gan pārim nebija bērnu, vīrietim bija jāmaksā Mārklai uzturnauda. To viņš arī darīja, līdz brīdim, kad viņa otro reizi iestūrēja laulības ostā. 





Engelsons bija pielicis savu artavu Meganas karjeras veidošanā. Viņš bija devis viņai lomas vairākās sevis producētajās filmās, kā arī licis lietā savas pazīšanās kino industrijā, lai palīdzētu viņai sagādāt darbu.





Megana bija redzama Trevora producētājā filmā  “Atceries mani” (“Remember me”) ar filmas “Krēslas” (“Twilight”) zvaigzni Robertu Patinsonu galvenajā lomā. Megana toreiz tika pie seksīgas bārmenes lomas. Viņas varones vārds arī bija Megana. 





Tomēr pazīstamākā filma ar viņas piedalīšanos ir “Neciešamie bosi” (“Horrible Bosses”), kurā galvenās lomas spēlē Dženifere Anistone, Kevins Speisijs un Džeisons Beitmens. 





Megana parādās nelielā epizodē, kurā viņa tēlo kurjerdienesta “FedEx” darbinieci. Viens no filmas varoņiem Kurts (Džeisons Sudeikis) uzsāk flirtu, apgalvojot, ka viņa ir tik smuka, ka vienkārši nevar būt “tikai “FedEx” meitene”, jo noteikti ir modele. Uz to Megana atbild, ka viņa tomēr ir “vienkārši kurjermeitene”. 





Meganas biogrāfijā ir arī kāda visnotaļ pikanta epizode populārā tīņu seriālā “Beverlihilsa, 90210” (“Beverly Hills, 90210”) 2008. gadā Mārkla tēloja meiteni, kas orāli apmierina puisi mašīnā skolas autostāvvietā un viņus pieķer puiša draudzene. 










Princeses loma “Kāsla metodē”





Raugoties uz prinča sievas spēlēto lomu sarakstu, varētu šķist, ka filmu veidotāji novērtēja tikai viņas ārējās dotības, nedodot iespēju izpausties. Tomēr 2011. gadā detektīvseriālā “Kāsla metode”  (“Castle”), kas darbdienās skatāms kanālā “Fox Life”, režisori piešķīra viņai visnotaļ neparastu lomu.





Ceturtās sezonas 17. sērijā detektīvi meklē slepkavu, kas nogalina jaunas sievietes, iepriekš ieģērbjot viņas princešu tērpos. Meganas atveidoto sievieti Šarloti, kas bija ģērbta ”Dusošās skaistules” kostīmā, pēdējā brīdī izdodas glābt, taču viss nav tik vienkārši… Šajā lomā Mārklai bija iespēja parādīt savas aktrises dotības.





Princis Harijs – nožēlas pilns





Par Meganas aktrises karjeras augstāko punktu tiek uzskatīta Reičelas Zeinas loma seriālā “Ģēnijs uzvalkā” (“Suits”). Septiņu sezonu garumā viņa spēlēja ambiciozu jurista palīdzi, kura piepilda savu sapni kļūt par advokāti. Daudzi nemaz nezina, ka Meganas pirmais vārds arī ir Reičela, tāpat kā viņas spēlētajai varonei. Oficiāli viņu sauc Reičela Megana Mārkla. 





Lai gan seriāls stāsta par Ņujorkas juristu ikdienu, “Ģēnija uzvalkā” netrūka pikantu ainu, par kurām galvenokārt parūpējās tieši Megana un viņas ekrāna mīla –  Maiks Ross (Patriks Dž. Adamss).





Princis Harijs savos nule iznākušajos memuārus ar nosaukumu “Spare”, ko varētu tulkot kā “Liekais” vai “Rezervists”, apgalvo, ka nožēlo savu lēmumu noskatīties Meganas seriāla seksa ainas un labprāt vēlētos izdzēst redzēto no savas atmiņas. 





Savā grāmatā viņš atzinās, ka noskatījies epizodi, kurā Meganas varone Reičela un aktiera Patrika Dž. Adamsa spēlētais Maiks pirmo reizi nododas kaislīgiem mīlas priekiem biroja failu uzglabāšanas telpā. 





Lai gan tā nav vienīgā šāda rakstura aina seriālā, kas skatāms kanālā “Fox Life” darbadienās, plkst. 18.05, tieši tā atstāja lielāko iespaidu uz princi Hariju. Viņš pat pajokoja, ka esot gatavs iziet elektrošoka terapiju, lai tikai neatcerētos redzēto. 





Harija un Meganas attiecību sākumā 2016. gadā aktrise turpināja piedalīties “Ģēnija uzvalkā” vēl vienas sezonas garumā. Kā princis apgalvo savos memuāros, Bakingemas pils pārstāvji esot iejaukušies filmēšanas procesā. Viņi it kā pieprasīja mainīt ar Meganas varoni saistīto dialogu saturu.





Saprotams, ka ilgi tas turpināties nevarēja un Mārklai nācās seriālu pamest. Scenārija autori izdomājuši, ka Reičela kopā ar Maiku saņēmuši jaunus darba piedāvājumus un pārvākušies no Ņujorkas uz Sietlu. 





Seriāls “Ģēnijs uzvalkā” tomēr vienmēr spēlēs īpašu lomu Meganas dzīvē, galu galā viņa veltījusi tam septiņus savas dzīves gadus un uzskata tā komandu par gluži kā otro ģimeni. Visi galveno personāžu atveidotāji tika ielūgti uz Meganas un Harija kāzām 2018. gadā. Jāpiebilst, ka ielūgumus uz svinībām Vindzoras pilī nesaņēma neviens līgavas īstās ģimenes loceklis, izņēmums bija viņas mamma Dorija. 





“Ģēnijs uzvalkā” pielika punktu Mārklas aktrises karjerai, bet, kas to lai zina, varbūt skatītāji vēl kādreiz ieraudzīs viņu uz ekrāniem kādā jaunā lomā!





Kanāli “Fox” un “Fox Life” darbadienu vakaros piedāvā skatītājiem pašiem novērtēt Meganas Mārklas aktrises talantu seriālā “Ģēnijs uzvalkā”! 

	            

            


        


        
        

            

                
Mandātu komisija nekonstatē ētikas pārkāpumus vārdu “nēģeri”, “pederasti” un “žīdi” lietošanā Saeimā

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums nav saskatījis Ētikas kodeksa pārkāpumus deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) izteikumos Saeimas debatēs par Civilās savienības likumprojektu, aģentūra LETA noskaidroja komisijā. 





Šodienas sēdē deputātu vairākums nekonstatēja nevienu Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumu deputāta Kiršteina rīcībā, informēja komisijas pārstāvji.





Komisija pērnā gada nogalē nolēma ierosināt Ētikas kodeksa iespējamā pārkāpuma lietu par Kiršteina izteikumiem 15.decembra parlamenta sēdē, piedaloties debatēs par Civilās savienības likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Iesniegumu par Nacionālās apvienības politiķa rīcības izvērtēšanu iesniedza “Progresīvo” parlamenta frakcijas pārstāvji.





Kiršteins debatēs runāja par valodas lietojuma mainīšanos, iekļaujot vārdus “nēģeri”, “pederasti” un “žīdi”. “Progresīvo” ieskatā, deputāta runa bijusi aizskaroša, lietojot apvainojošus un ar Saeimas cieņu nesavienojamus vārdus.





“Progresīvo” ieskatā, Kiršteins ar savu rīcību pārkāpa Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7.punktu, kas nosaka, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. Tāpat opozīcijas politiķi pauda nostāju, ka esot pārkāpts kodeksa 16.punkts, kas paredz, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli un 18.punkts, kurš nosaka, ka deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.

	            

            


        


        
        

            

                
Par interneta hitu kļūst video, kurā Kimas Kardašjanas meita pārtop par Kanje Vestu! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Par jaunu “Tik Tok” hitu ir kļuvis video, kurā Kimas Kardašjanas un Kanje Vestas meita izsaltās pēc sava tēva. Šis videoklips, kurā redzama Kima un viņas meita Norta Vesta, tika publicēts viņu abu kopīgājā “Tik Tok” profilā.





Publicētajam video ir atslēgta komentēšanas iespēja. Zināms, ka izveidojot šo “Tik Tok” profilu, cilvēki visai uzstājīgi prasīja mazajai Nortai, lai pārskaita viņiem naudu un kopš tā laika komentēšanas iespēja ir atslēgta. Citās platformās, kurās video ir pārpublicēts, cilvēki jau paspējuši izteikt savas domas. Norta ļoti aizraujas ar meikapu un tādēļ nav īsti skaidrs vai šis izskats ir viņas veikums vai kāds filtrs. 





Kanje Vests jau vairākas reizes ir izteicies, ka viņam ļoti nepatīk, ka viņa meita ir “Tik Tok” un liek dažādus video bez viņa piekrišanas, tā vien šķiet, ka Kimai nekādu iebildumu nav. Interesanti, ka publicētajā video tiek atskaņota Kanje dziesma “Bound 2”, pirms 9 gadiem šajā mūzikas video piedalījās Kima. Šī dziesmas izvēle ļoti samulsinājusi fanus, jo oriģinālajā dziesmas video Kima ir puskaila…





Video



















	            

            


        


        
        

            

                
Princis Harijs memuāros atzīst, ka Afganistānā nogalinājis 25 cilvēkus (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Lielbritānijas princis Harijs jaunajos memuāros, kas klajā nāks jaunnedēļ, cita starpā atklāj, ka dienesta laikā Afganistānā nogalinājis 25 cilvēkus, ar savu atklātību izraisot gan britu veterānu, gan talibu kritiku.





Kā grāmatā, kas jau nonākusi dažu mediju rīcībā, raksta Harijs, laikā, kad viņš Afganistānā 2012. un 2013.gadā bija helikoptera pilots un ložmetējnieks, viņš nogalinājis vairāk nekā divus dučus talibu.





Harijs atzīst, ka par savu rīcību nejūt nedz apmierinājumu, nedz kaunu, un ka cīņas karstumā uz ienaidnieka karotājiem raudzījies kā uz šaha figūrām, kas tiek novāktas no šaha laukuma.





“Sliktie tiek likvidēti, pirms viņi var nogalināt labos,” grāmatā skaidro princis.





Video























Harija lēmums minēt konkrētu nogalināto skaitu un viņu pielīdzināšana šaha figūrām izsaukusi kā talibu, tā britu kara veterānu sašutumu.





“Mister Harij! Tie, ko jūs nogalinājāt, nebija šaha figūras. Tie bija cilvēki, kam bija ģimenes, kas gaidīja viņus atgriežamies,” tviterī piektdien ierakstījis viens no redzamākajiem talibu kustības locekļiem Anass Hakani.





Harija vārdi ir “tās traumas mikrokosmos, ko afgāņi pieredzēja no okupācijas spēku puses, kas nogalināja nevainīgus cilvēkus un netiek saukti ne pie kādas atbildības,” savukārt norādīja Afganistānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Abdulkahars Balhi.





Lielbritānijā daži veterāni un armijas vadības pārstāvji norāda, ka ar konkrētu nogalināto skaita nosaukšanu tiek pārkāpts nerakstīts armijas likums.





Citi brīdina, ka Harija paustais var palielināt drošības riskus viņam pašam un britu spēkiem visā pasaulē.





“Man nešķiet, ka tas ir gudri, ka viņš to ir izteicis skaļi,” telekanālam “Sky News” sacīja karalisko jūras kājnieku veterāns Bens Makbīns, kas Hariju pazīst no armijas laikiem.





“Viņam jau ir mērķis uz muguras, pat lielākā mērā nekā visiem citiem,” viņš piebilda.

	            

            


        


        
        

            

                
Kā rīkoties, ja tev ir grūtības iemigt?

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības priekšnoteikums – tas ļauj ķermenim atjaunoties, nodrošina mūs ar enerģiju un dzīvesprieku, turklāt no miega daudzuma un kvalitātes atkarīga virkne organisma funkciju, tai skaitā imunitāte un smadzeņu darbība. Lai gan miega kvalitāti ietekmē vairāki ikdienišķi faktori, viens no būtiskākajiem ir miega hormona melatonīna līmenis organismā – ja tas ir pazemināts, attīstās miega traucējumi, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas veselībai. Kāda ir melatonīna nozīme organismā un kādos gadījumos to nepieciešams uzņemt papildus, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.





Melatonīns ir hormons – bioloģiski aktīva viela, ko fizioloģiski izstrādā cilvēka smadzenes. Tas rūpējas par normālu miega un nomoda ritma regulāciju, palīdz iemigt un nodrošina miega nepārtrauktību. Melatonīna izstrādes aktivitāte dienas laikā ir zema, savukārt, iestājoties tumsai, melatonīna koncentrācija organismā pieaug, radot nogurumu un miegainību. Melatonīna bioloģiskais pulkstenis uzsāk darbu aptuveni 21.00 vakarā un pakāpeniski palielina izstrādātā melatonīna apjomu, sasniedzot maksimumu laikā no plkst. 2.00 līdz 4.00 naktī. 





„Cilvēka ķermenis melatonīnu pietiekamā daudzumā izstrādā aptuveni līdz 18 gadu vecumam, taču ar laiku, organismam novecojot, tā daudzums samazinās, kā rezultātā cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma samērā bieži ir novērojami miega traucējumi. Tāpat melatonīna līmeni organismā ietekmē dažādi citi faktori, piemēram, nepietiekams un nesabalansēts miega režīms, stress, smēķēšana, nepiemēroti apstākļi guļamistabā, pārēšanās, saslimšanas un citi. Miega traucējumus nereti piedzīvo cilvēki, kuri strādā nakts maiņās, tādējādi neievērojot bioloģiskā pulksteņa ritmu – nomodā ir diennakts tumšajā laikā, bet guļ pa dienu. Lai samazinātu melatonīna deficītu, to iespējams uzņemt papildus,” skaidro Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.





Kas jāņem vērā, lietojot melatonīnu?





Melatonīnu saturoši preparāti ļauj sakārtot diennakts miega režīmu un uzlabot miega kvalitāti, tie regulē ķermeņa temperatūru un asinsspiedienu miega laikā, turklāt melatonīns piedalās arī citu hormonu darbības regulēšanā. Melatonīnam piemīt audus aizsargājošas un antioksidatīvas īpašības, tādēļ to mēdz izmantot arī skaistumkopšanas līdzekļu sastāvā, piemēram, sauļošanās un pretnovecošanās krēmos. Melatonīnu rekomendē lietot gadījumos, kad ir grūtības ar iemigšanu, īpaši tad, ja cilvēks strādā naktsmaiņas. Tāpat tas var būt īslaicīgi nepieciešams cilvēkiem, kuri ceļojuma laikā šķērsojuši laika zonas un šī iemesla dēļ izjūt pastiprinātu nogurumu un īslaicīgus miega traucējumus.





„Ieteicamā melatonīna deva ir atkarīga no organisma individuālās jutības. Lietošanu vēlams uzsākt vienu vai divas stundas pirms miega, sākot ar nelielu devu, piemēram, 0,5–1 miligramu. Ja netiek novēroti uzlabojumi un neparādās blaknes, devu iespējams palielināt līdz trīs miligramiem. Melatonīns pieejams gan tablešu un kapsulu veidā, gan izsmidzināma aerosola, ampulu un mutē šķīstošu plāksnīšu veidā – ikviens var izvēlēties sev ērtāko preparāta uzņemšanas veidu. Tomēr jāņem vērā, ka šo hormonu nekādā gadījumā nevajadzētu lietot patvaļīgi pie pirmajām bezmiega naktīm, bet gan gadījumos, kad miega traucējumi novēroti ilgākā laika periodā, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,” piekodina Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.





Melatonīnu nav ieteicams lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, izņēmuma gadījumos melatonīna lietošanas devu nosaka ārstējošais ārsts – to bērniem mēdz izrakstīt noteiktu saslimšanu vai veselības traucējumu gadījumā, piemēram, uzmanības deficīta sindroma, hiperaktivitātes, autisma vai galvas traumu gadījumā. Tāpat to nedrīkst lietot grūtnieces un ar krūti barojošās mātes, piesardzība jāievēro cilvēkiem, kuri sirgst ar autoimūniem traucējumiem, kā arī sievietēm, kuras lieto orālās kontracepcijas tabletes. Mijiedarbībā ar citiem medikamentiem var rasties blaknes, tāpēc pirms tā lietošanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu-speciālistu vai farmaceitu. Rūpīgi jāievēro rekomendētā melatonīna deva – pārdozēšanas gadījumā var būt novērojami galvas reiboņi, galvassāpes un miegainība dienas laikā.





Farmaceites ieteikumi labākai miega kvalitātei





Iemigšanas un miega procesu ietekmē dažādi faktori, kam nepieciešams pievērst uzmanību, tādā veidā rūpējoties par miega higiēnu. Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča sniedz padomus, kas var palīdzēt novērst miega traucējumus un baudīt pilnvērtīgu atpūtu.





  • Pirms gulētiešanas telpas ieteicams izvēdināt, lai istabas temperatūra būtu aptuveni 18–20 grādus augsta. Lai organismam nakts laikā tiktu nodrošināts nepieciešams siltums, jāparūpējas par pietiekami siltu segu.
  • Jāpievērš uzmanība gultasveļas, spilvena un segas kvalitātei, kā arī to izmēram – tiem jāatbilst ķermeņa vajadzībām.
  • Vismaz stundu pirms miega nevajadzētu izmantot jebkāda veida ierīces, kas izdala zilās gaismas starojumu (televizoru un viedierīces). Zilā gaisma kavē melatonīna izstrādi organismā, tādējādi traucējot iemigšanas procesam.
  • Vismaz divas stundas pirms miega jāatturas no pārmērīgas ēšanas, našķošanās un šķidrumu uzņemšanas. Nav ieteicams lietot dzērienus, kas iedarbojas kā stimulanti – enerģijas dzērienus, kafiju un tēju, kas satur kofeīnu.
  • Jācenšas nomierināt prātu un domas, piemēram, lasot grāmatu, veicot elpošanas vingrinājumus, meditējot, pievēršoties rokdarbiem vai ieejot atslābinošā vannā.





„Ja, ieviešot uzlabojumus, pienācīgi rūpējoties par miega higiēnu un lietojot melatonīnu ilgāk par 2-3 nedēļām, nav novērojami uzlabojumi miega kvalitātē, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta, kurš veiks nepieciešamās pārbaudes un rekomendēs terapiju,” uzsver Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

	            

            


        


        
        

            

                
Jāvārds matu kondicionierim

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Photo by  Ayo Ogunseinde unsplash.com





Ikviena sieviete vēlas lepoties ar mirdzošu, veselīgu matu rotu. Lai to panāktu, tie rūpīgi jākopj, izmantojot matu tipam atbilstošus kopšanas līdzekļus. Taču ikdienā bieži darām tiem pāri, žāvējot ar pārāk karstu gaisu, lietojot lokšķēres un taisnotājus, kā arī balinot un krāsojot. Mati tiek pakļauti arī UV starojumam un apkārtējās vides piesārņojumam. Tas viss kopumā kaitīgi ietekmēt to struktūru, veicinot matu lūšanu un pastiprinātu izkrišanu. 





Viens no matu kopšanas līdzekļiem, kas palīdz aizsargāt matus no ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes ir matu kondicionieris. Kondicionieris veicina matu augšanu un atjauno to bojāto struktūru.Tas mitrina matus, novērš to pūkošanos, piedod veselīgu spīdumu. Pēc kondicioniera lietošanas mati ir viegli izķemmējami.





Kondicionieru piedāvājums ir gana plašs, ar daudzveidīgu aktīvo sastāvdaļu klāstu. Atkarībā no matu tipa un vēlamās iedarbības varam izvēlēties sev atbilstošāko produktu.





Matu struktūras atjaunošanai





Kondicionieru sastāvā var būt keratīns, zīds un aminoskābes, kas iedarbojas gan uz virspusējiem, gan dziļākiem matu struktūras bojājumiem. Nereti kondicionieri satur biotīnu, hialuronskābi un augu ekstraktus. Tīruma kosas ekstrakts satur silīciju, kas sekmē matu struktūrai nepieciešamā kolagēna un elastīna sintēzi. 





Stiprina matu saknes





Austrālijas tējas koka eļļa uzlabo galvas ādas stāvokli, novērš niezi, mazina blaugznu veidošanos. B5 vitamīns jeb pantenols stiprina matu saknes. Makadamijas riekstu  eļļa barojoši iedarbojas uz galvas ādu. Parasti produkti, kuri stimulē matu augšanu ir ar īpaši izstrādātu sastāvu un zinātniski pierādītu efektivitāti.





Mitrināšanai





Sausiem un bojātiem matiem īpaši piemēroti ir kondicionieri, kuru sastāvā ir rīcineļļa. Argāna eļļa aizsargā matus no  ultravioleto staru iedarbības. Kokosriekstu eļļa dziļi mitrina matus un nostiprina to struktūru – mati mazāk lūst. 





Atcerieties!





1.   Kondicionieris jāuzklāj matiem visā to garumā, sākot no galiem līdz saknēm, bet galvas āda jāatstāj neskarta.





2.   Kondicionieris nepadara matus taukainus. Ja pēc kondicioniera lietošanas jūtat smaguma sajūtu matos, iespējams, esat izvēlējusies savam matu tipam nepiemērotu produktu.





3.   Kondicionieris īsā laikā spēj uzsākt matu atjaunošanu – matu skalošanas laikā tiek izskalots tikai liekais daudzums, un matu struktūra jau tiks pasargāta žāvēšanas un matu veidošanas laikā.





4.   Kondicioniera lietošana  neveicina matu izkrišanu. Tas tikai palīdz tos labāk izķemmēt, tāpēc šķietami izkritušo matu pēc mazgāšanas ir vairāk. Cilvēks ikdienā zaudē līdz 80 matiem, bet rūpīga matu kopšanas līdzekļu izvēle palīdz sekmēt to augšanu.

	            

            


        


        
        

            

                
Princis Harijs 11 gadus ir ticējis, ka princese Diāna vēl ir dzīva! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Intervijā “60 minutes” princis Harijs atklājis, ka viņš 11 gadus ir ticējis, ka viņa māte vēl ir dzīva. Princese Diāna gāja bojā kad Harijam bija vien 12 gadu. 





Nesenajā intervijā Harijs atzīst, ka viņš ļoti ilgu laiku neticēja, ka viņa māte ir mirusi. Viņš uzskatīja, ka tas nav iespējams, jo viņa nekad to nenodarītu saviem bērniem. Viņš patiešām ticēja, ka tā ir daļa no viņas plāna kā pazust, un būs diena, kad viņa atbrauks un paņems Hariju un Viljamu pie sevis. 





“Es atteicos pieņemt faktu, ka viņas vairs nav,” atklāj Harijs. “60 minutes” intervijas laikā raidījuma vadītājs nolasa fragmentu no Harija izdotās grāmatas: “Es bieži pamostos no rīta ar domu, ka varbūt šī ir tā diena, varbūt šī ir tā diena, kad viņa parādīsies.” Uz ko Harijs atbildēja: “Jā, cerība. Man bija lielas cerības.”





20 gadu vecumā Harijs ir pieprasījis ceļu satiksmes negadījuma izrakstu no policijas. Viņš savām acīm vēlējās redzēt dokumentus, kuros ir pierādījumi tam, ka šī avārija notikusi, ka viņa māte un viņas draugs gājuši bojā.





Video














Grāmatā viņš raksta: “Pēdējais, ko mana mamma redzēja šajā pasaulē, bija zibspuldze.” Harijs izpētijis policijas aprakstus par  traģēdiju. Uzņemtās fotogrāfijas, kas tur bija redzamas, bija iegūtas no tiem pašiem paparaci, kuri dzinušiem pakaļ automašīnai, kurā atradas princese Diāna.





Harija privātais sekretārs ir Harijam ieteicis neskatīties negadījuma fotogrāfijas, bet viņš nav paklausījis. Viņš redzēja fotogrāfiju, kura uzņemta caur automašīnas logu, tajā ir redzama princese Diāna, kura tajā brīdī vēl bija dzīva. Automašīnas loga atspulgā varēja redzēt vairākus paparaci, viņi uzņēma fotogrāfijas, bet neiedomājās viņai palīdzēt. 





Līdz 23 gadu vecumam Harijs bija pārliecināts, ka viņa māte ir dzīva. Harija apsēstība ar atbilžu gūšanu stiepās tik tālu, ka viņš bija nolēmis doties uz Parīzi, lai izbrauktu to pašu maršrutu…

	            

            


        


        
        

            

                
Kas ir nemierīgo kāju sindroms?

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Vai kādreiz ir bijusi nepārvarama vēlme kustināt kājas, ko pavada tirpšana, plēšana, spiešana, karstuma vai aukstuma sajūta? Šīs sajūtas var liecināt par salīdzinoši maz zināmu problēmu – nemierīgo kāju sindromu, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un kopējo labsajūtu. Nemierīgo kāju sindroms ir 5% līdz 15% pieaugušo, turklāt Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošo vidū šī problēma ir biežāk izplatīta. Vairāk par nemierīgo kāju sindromu stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.





“Sajūta, ka nezini, kur likt kājas”





Šādi miega eksperte M. Celmiņa raksturo nemierīgo kāju sindromu, ko bieži var pavadīt arī citas nepatīkamas sajūtas – tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, karstuma vai aukstuma sajūta. Šīs nepatīkamās sajūtas parasti pastiprinās miera stāvoklī, piemēram, sēžot un skatoties TV vai lasot grāmatu. Pakustinot kājas, paliek vieglāk, bet tikai uz to mirkli. Eksperte norāda, ka vistrakākā situācija ir vakarā, dodoties gulēt. Izveidojas apburtais loks – guļot mierīgi, lai aizmigtu, sāk rasties nepatīkamā sajūta kājās, kas traucē aizmigt. Daļa cilvēku pirms došanās gulēt pat ceļas augšā un staigā vai arī kājas noberž līdz asinīm, problēmu skaidro M. Celmiņa. 





Ir arī cilvēki, kuriem kājas neapzināti kustas miegā – gultas partneris parasti ziņo, ka cilvēks guļ nemierīgi un daudz spārdās. To sauc par periodiskajām locekļu kustībām. Dažkārt šīs kustības ir saistītas ar īslaicīgu (bieži vien pat nepamanāmu) pamošanos, kas samazina miega kvalitāti. Tas nozīmē – lai arī gulēts it kā pietiekami daudz stundu, miegs nesniedz atpūtu. Lielai daļai cilvēku, kam ir nemierīgo kāju sindroms, būs arī periodisko locekļu kustības miegā, bet ne visiem, kam ir periodiskās locekļu kustības miegā, būs nemierīgo kāju sindroms, piebilst speciāliste.





Cēloņi un izplatība





Cēloņi nedz nemierīgo kāju sindromam, nedz periodiskām locekļu kustībām miegā līdz galam nav izprasti, tomēr ir zināmi vairāki ietekmējošie un riska faktori. Viens no biežāk sastopamajiem faktoriem ir zemas dzelzs rezerves. Tās var izvērtēt, nosakot feritīna līmeni asinīs. Eksperte uzsver, ka šajā gadījumā ir svarīgi, lai dzelzs rezerves būtu ne vien “normā”, bet augstā līmenī (t. i., vismaz 50 ng/ml). Jāņem vērā, ka akūtu saslimšanu gadījumos analīzes būs neprecīzas. Citi ietekmējošie faktori ir grūtniecība (it sevišķi trešais trimestris), nieru slimības, cukura diabēts, multiplā skleroze, Parkinsona slimība. Tāpat simptomus var pastiprināt arī dažādi medikamenti – piemēram, antihistamīni (pretalerģjias līdzekļi) un antidepresanti. 





Eksperte aplēš, ka nemierīgo kāju sindroms sastopams 5% līdz 15% pieaugušo, bet Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošajiem tas ir novērojams biežāk. Šī parādība var sākties jebkurā vecumā (arī zīdaiņiem), tomēr tas nereti paliek nepamanīts. Bieži vien cilvēks ar šo nepatīkamo sajūtu ir tik ļoti saradis, ka uzskata to par normu un nemaz nezina, ka var būt arī citādāk, tādēļ vēršanās pie ārsta izpaliek, skaidro M. Celmiņa. Bērni paši par nepatīkamajām sajūtām bieži vien nesūdzēsies, bet pieaugušie var novērot, ka bērns bieži šūpo vai kustina kājas. Smagākos gadījumos pavisam mazi bērniņi pliķē sev pa kājām, kā arī nemierīgi guļ un gultā daudz grozās. 





Atpazīt un ārstēt





Ja atpazīstat nemierīgo kāju sindromu, dodieties pie ģimenes ārsta, aicina M. Celmiņa. Parasti, lai diagnosticētu nemierīgo kāju sindromu, pietiek ar simptomiem – vēlme kustināt kājas, ko bieži pavada nepatīkama sajūta kājās, kas pastiprinās miera stāvoklī, bet samazinās kustību laikā. Ārsts varētu ieteikt veikt asins analīzes, kā arī nosūtīt pie neirologa, jo līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos. 





Lai diagnosticētu periodisko locekļu kustības, nepieciešams veikt miega izmeklējumu – polisomnogrāfiju. Izmeklējums notiek īpašā miega laboratorijā, un tā laikā tiek reģistrētas dažādas ķermeņa funkcijas – elpošana, smadzeņu darbība, sirdsdarbība un kustības, kā arī tiek veikts videoieraksts, lai novērotu kustības un uzvedību. 





Lai ārstētu nemierīgo kāju sindromu un periodisko locekļu kustību sindromu, iespējams, būs nepieciešams lietot dzelzi saturošus preparātus vai arī medikamentus, kas samazina simptomus. Ne visiem gan būs nepieciešami medikamenti – daļai pietiks ar pavisam vienkāršu ieteikumu ievērošanu. 





  • Laba miega higiēna. It sevišķi – vakaros izvairīties no kofeīnu saturošu produktu lietošanas, jo tas var pastiprināt simptomus.
  • Regulāras fiziskās aktivitātes, bet ne tieši pirms došanās gulēt.
  • Nelietot simptomus pastiprinošus medikamentus. Pirms pārtraucat lietot jebkādus medikamentus, konsultējieties ar savu ārstu!





Lai mazinātu simptomus, kas jau radušies, var mēģināt: 





  • masēt kājas; 
  • iet karstā vannā;
  • uz kāju muskuļiem uzlikt aukstas vai karstas kompreses;
  • novērst uzmanību ar citām lietām (piemēram, skatīties filmu);
  • nodarboties ar dažādām relaksācijas metodēm;
  • pastaigāt vai izstaipīt kājas.





Miega pašvērtējums





Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u. c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

	            

            


        


        
        

            

                
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi: Ko darīt veselības uzlabošanai?

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Šosezon turpina strauji izplatīties dažādi augšējo elpceļu vīrusi – gan tie, ko saucam par parastu saaukstēšanos, gan tie, kas pievērš vairāk uzmanības un rada nopietnākas problēmas, piemēram, gripa vai mazuļiem bīstamais respiratori sincitiālais vīruss. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties – stāsta ģimenes ārste un dežūrārste “Veselības centru apvienībā” Kristīne Astra un „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. 





Ģimenes ārste un dežūrārste “Veselības centru apvienībā” Kristīne Astra stāsta: “Pašlaik slimo patiešām daudzi un lielākoties netiek diagnosticēts, kāds tieši vīruss ir katram pacientam. Tomēr ir pavedieni, kas norāda uz to vai citu iespējamo vīrusa veidu. Piemēram, straujš slimības sākums ar augstu temperatūru var norādīt uz gripu. Pārējie simptomi ir līdzīgi daudziem elpceļu vīrusiem un tos nosacīti var likt “vienā maisā” un ārstēt kā parastu sezonālo elpceļu vīrusa infekciju.” 





Nopietnu uzmanību slimības gaitai vajadzētu pievērt, ja ir gripa vai respiratori sincitiālais vīruss. Lūk, kā šo slimību norisi skaidro ārste!





Gripa





Visinfekciozākais citiem cilvēkiem gripas pacients ir dienu pirms simptomu parādīšanās un pirmajās 3-4 slimības dienās. Mazi bērni un seniori, kā arī cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu var būt infekciozi ilgāku laiku.  





Gripas riska grupas ir mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki, cilvēki ar hroniskam slimībām un tie, kuriem ir vielmaiņas traucējumi, liekais svars.





Kā saprast, vai ir tieši gripa?





Vairumā gadījumu tā netiek diagnosticēta ārsta kabinetā vai laboratorijā, jo slimības ārstēšana var noritēt mājās, mazinot gripas simptomus. Tiesa, ir iespēja veikt A un B gripas vīrusu eksprestestu, ko piedāvā, piemēram, “Centrāla laboratorija”. Ja ir apstiprināta gripas diagnoze, ārsts var rekomendēt recepšu medikamentu – pretvīrusa zāles, ko svarīgi uzsākt lietot pirmajās divās slimības dienās. 





Gripai raksturīgie simptomi 





  • Akūts sākums. 
  • Drudzis, paaugstināta (virs 38°C) ķermeņa temperatūra.
  • Nespēks, galvassāpes, muskuļu sāpes. 
  • Vismaz viens no respiratoriem simptomiem – aizlikts deguns, kakla sāpes, klepus, elpas trūkums.





Visas uzskaitītās pazīmes nav vienmēr un nav visiem gripas pacientiem. 





Kā rīkoties?





“Paaugstināta ķermeņa temperatūra būtu jāsamazina, ja tā rada diskomfortu. Visbiežāk tas rodas, ja temperatūra pārsniedz 38°C.





Temperatūras pazemināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas aptiekā ir pieejami bez receptes. Efektivitāti var novērtēt aptuveni 40 minūtes pēc to lietošanas. Jāņem vērā, ka nav nepieciešams pazemināt temperatūru līdz normālai, pietiek, ja tā krītas par vienu grādu,” saka ģimenes ārste.





“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza vērš uzmanību: “Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, acitilsalicilskābi, deksketaprofēnu, var lietot līdz trim dienām, taču bez ārsta konsultācijas par trim dienām ilgāk lietot nevajadzētu. Paracetamolu satur dažādas formas zāles – sīrupi, karstie dzērieni, svecītes, tādēļ ir jāuzmanās – nevajadzētu vienlaikus lietot vairākus paracetamolu saturošus līdzekļus.” 





Svarīgi ir uzņemt pietiekamu kopējā šķidruma daudzumu. 





Pieaugušajiem tie ir vismaz divi litri diennaktī, bērnam vecumā no gada līdz trim gadiem – 1-1,2 litri, 4-6 gadus vecam bērnam – 1,5  litri diennaktī un 7-10 gadus vecam bērnam – 1,5-1,75 litri diennaktī,” skaidro ārste un piebilst, ka tad, ja simptomiem pievienojas klepus, ir svarīgi telpās nodrošināt vēsu un mitru gaisu. Var lietot bezrecepšu klepus sīrupu. Farmaceite norāda: “Izvēloties pretklepus līdzekli elpceļu vīrusa infekcijas gadījumā, ir svarīgi zināt, kāda veida klepus ir konkrētajā slimības fāzē – sauss vai produktīvs. Sausa klepus gadījumā iesaka sīrupu kas satur islandes ķērpi, priežu pumpurus, alteju, anīsu, ļoti sausa, kairinoša klepus gadījumā – sīrupus, kas satur kodeīnu. Produktīva klepus gadījumā – sīrupus, kas satur ceļteku, efeju, karbocisteīnu, ambroksolu, bromheksīnu.” 





Kad jāizsauc neatliekamā palīdzība? 





Pieaugušam pacientam pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības jāvēršas tad, ja:





  • piecas dienas ir konstants drudzis, ķermeņa temperatūra ir virs 38°C un to neizdodas pazemināt ar bezrecepšu zālēm;
  • rodas apātija, miegainība;
  • skābekļa saturācija (mērot ar oksimetru) krītas zem 93.





Bērnam jāsauc neatliekamā palīdzība uzreiz, ja: 





  • ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C grādiem, zīdainim, kurš jaunāks par 3 mēnešiem;
  • ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C grādiem un izteikta miegainība – grūti pamodināt;
  • ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C grādiem un vērojamas dehidratācijas pazīmes – sausas gļotādas, ievilkts avotiņš, bērns maz urinē;
  • krampji;
  • grūtības elpot – iesaistās elpošanas palīgmuskulatūra, ievelkas ribstarpas;
  • zilgana ādas nokrāsa.





Zīdaini noteikti vajadzētu censties biežāk likt pie krūts. 





Gripas profilakse





“Labākā gripas profilakse, protams, ir vakcinācija. To parasti veic rudenī, tieši pirms gripas uzliesmojuma, taču var vakcinēties arī tagad. Imunitāte veidojas 10 dienu laikā pēc potes saņemšanas. Jāņem vērā, ka noteiktas iedzīvotāju grupas var saņemt pilna apjoma valsts apmaksātu gripas vakcīnu. Tādas, ir piemēram, grūtnieces (jebkurā grūtniecības nedēļā), bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, seniori pēc 65 gadiem, kā arī hronisku slimību pacienti, veselības aprūpes darbinieki. Precizēt, vai šī priekšrocība attiecas arī uz jums, var, meklējot informāciju Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā vai jautājot savam ģimenes ārstam,” norāda Kristīne Astra un atgādina, ka joprojām ir aktuālas arī tādas profilakses metodes kā telpu vēdināšana, roku higiēna, palikšana mājās, ja parādās kādas saslimšanas pazīmes, un sejas maskas lietošana sabiedriskajā transportā un vietās, kur pulcējas cilvēki. 





Farmaceite papildina, ka organisma spēja pretoties vīrusa infekcijām ir atkarīga arī no ikdienas uztura, ar ko tiek uzņemtas visu organisma sistēmu funkcionēšanai nepieciešamās vielas. “Ja uzturs nav pilnvērtīgs, papildus ieteicams uzņemt minerālvielas un vitamīnus. Profilaksei vajadzētu lietot kompleksos vitamīnus – vitamīnu, augu ekstraktu uztura bagātinātājus. Saslimšanas sākuma stadijā ieteicami vitamīni, minerālvielas un augu ekstrakti, kam ir ātrāka un efektīvāka imunitāti veicinoša darbība, piemēram, D3 vitamīns, A, B6, B9 vitamīni, cinks un selēns, melnais plūškoks, liepziedi, ehināceja.” 





Respiratori sincitiālais vīruss  jeb RSV





Respiratori sincitiālais vīruss šoziem ir aktīvs. Pieaugušam cilvēkam tas parasti neizpaužas citādi, kā jebkurš sezonālais elpceļu vīruss, taču īpaši uzmanīgiem jābūt zīdaiņu vecākiem – bērniem līdz 6 mēnešu vecumam RSV var radīt nepieciešamību ārstēties stacionārā. 





RSV izpausmes





Slimība sākas kā parasta saaukstēšanās – ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, aizlikts deguns. Otrajā trešajā slimošanas dienā parādās klepus. 





“Vīruss ir bīstams bronhiolīta – sīkāko bronhu iekaisuma – attīstības dēļ. Bronhiolas kļūst tūskainas, viegli nosprostojas, traucējot elpošanu. Augstāks risks smagai slimības gaitai ir bērniem līdz divu gadu vecumam. Par smagu RSV gaitu un vīrusa izraisītu bronhiolītu liecina:





  • paātrināta elpošana;
  • ribstarpu muskuļu ievilkšanās elpojot;
  • ieelpojot paplašinās nāsis;
  • elpošanas grūtības;
  • zilgana āda, jo organismā trūkst skābekļa;
  • stiprs klepus bez apstājas; 
  • drudzi ir grūti mazināt ar medikamentiem – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi nepalīdz; 
  • bērns ir letarģisks, apātisks, nereaģē uz modināšanu. 





Šie ir “sarkanā karoga” simptomi. Ja tādi ir, tad kavēties nedrīkst – noteikti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!” teic ārste.





Universāli ieteikumi elpceļu vīrusa infekciju gadījumā





  • Ja ir kāda vīrusa infekcijas pazīme, palieciet mājās.
  • Lietojiet pietiekamā daudzumā šķidrumu, jo tas šķīdina sekrētus. 
  • Deguna tīrīšanai var veikt siltās tvaika inhalācijas un, ja nepieciešams, iepūst degunā kādu bezrecepšu preparātu – dekongestantu. Jāpatur prātā, ka šos medikamentus nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām dienām. 
  • Hipertoniskais sālsūdens noderēs biezam deguna sekrētam, kas ir jāšķīdina, lai veicinātu tā izvadīšanu. Taču, ja ir sauss, aizlikts deguns, sālsūdens tikai vēl vairāk to var sausināt. 
  • Pie pirmajām kakla sāpēm to nevajadzētu skalot ar sālsūdeni – šī metode lai paliek strutaina iekaisuma, piemēram, angīnas gadījumam. Labāk lietot kādu aerosolu uz eļļas bāzes, kas satur smiltsērkšķu, asinszāles, tējas koka, kliņģerītes, meža malvas eļļas, eļļa pārklās, nomierinās, atjaunos un aizsargās kakla gļotādu. 
  • Jāizvairās lietot karstus un aukstus ēdienus un dzērienus. 
  • Bērnam pazemināt temperatūru var palīdzēt aukstas kompreses uz pierītes. Ieteicams izvairīties no autiņbiksīšu izmantošanas (tās var veicināt augstas ķermeņa temperatūras uzturēšanu).
  • Ārstējot bērnu mājas apstākļos, rūpīgi jāseko līdzi zāļu instrukcijām, kur parasti ir norādīta zāļu deva, atbilstoši bērna ķermeņa svaram. Nepietiekama deva nesniegs terapeitisko efektu, savukārt neatbilstoši liela – var kaitēt veselībai. 
  • Mitriniet telpās gaisu, ja tas ir pārlieku sauss. Ar mazu bērnu kādu brīdi var uzturēties vannas istabā, kur, vannā ieliets karsts ūdens radīs pirts efektu, ieelpots siltais tvaiks būs kā inhalācija, kas var palīdzēt gan attīrīties deguntiņam, gan izklepoties. 
  • Lielākiem bērniem un pieaugušajiem atkrēpošanas veicināšanai noder elpošanas vingrinājumi, piemēram, stabulītes, balona pūšana. 
  • Ja sauss klepus ir pieaugušam cilvēkam, var veikt inhalācijas, lai sildītu bronhus un veicinātu atklepošanu. 
  • Neproduktīva, sausa, lēkmjveida klepus gadījumā nevajadzētu lietot atkrēpojošus līdzekļus, jo tie var vēl vairāk saasināt klepus lēkmes. Labāk noderēs klepu mīkstinoši līdzekļi.
  • Jāņem vēra, ka pēc akūtas vīrusa infekcijas, neliels klepus var saglabāties vēl divas nedēļas.





Atgādinājumi





  • Vīrusu infekcijas neārstē ar antibiotikām! Tikai tad, ja kā komplikācija pievienojas bakteriāla infekcija, var būt nepieciešama antibiotiku terapija, taču to var nozīmēt vienīgi ārsts. 
  • Plaušu rentgenu veic tikai īpašos gadījumos, un par to lemj ārsts. 
  • Ja elpceļu vīrusa infekcija attīstās “kā parasti” un nav vērojama neviena no minētajām satraucošajām pazīmēm, neatliekamajai palīdzībai zvanīt nevajadzētu. Vispirms jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni vai jākonsultējas ar dežurējošo ārstu poliklīnikā.
  • Saslimstot ar elpceļu vīrusu, nav jādodas pie ģimenes ārsta – darba nespējas lapu uz trim dienām iespējams atvērt attālināti, pa tālruni konsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai dežūrārstu poliklīnikā.
  • Konsultāciju par piemērotu terapiju simptomu mazināšanai var saņemt arī brīvdienās un svētku dienās visu diennakti, kā arī darbdienās no 17.00 līdz 8.00, zvanot uz ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni 66016001. 
  • Ja saslimis bērns, padomu, kā rīkoties, var saņemt, gan, sazinoties ar ģimenes ārstu viņa darba laikā, gan zvanot uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatra konsultatīvo tālruni 26112887, kas ir pieejams brīvdienās un svētku dienās no 10.00 līdz 17.00 un katru dienu (darba dienās, brīvdienās, svētku dienās) no 20.00 līdz 8.00.






	            

            


        


        
        

            

                
Anglijā redzēta divkājaina lapsa (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Anglijā kāds pāris piedzīvojis ļoti pārsteidzošu notikumu savā dārzā. Fils un Džeina Kārteri savas mājas dārzā ieraudzījuši kādu nelūgtu viesu, pagalmā viesojās lapsa, kurai ir vien divas kājas.





Pāris šo dabas brīnumu izlēma nofilmēt un šis video jau ir izpelnījies uzmanību vairākos pasaules medijos.





Video














BBC rakstā teikts, ka Fila sieva ir ierosinājusi uzņemt šo video. “Lapsa kādas 5 minūtes staigāja pa mūsu pagalmu, ošņāja un ēda gaļu, pēc tam tā aizskrēja kā raķete,” stāsta Fils. 





Interesanti, ka šī ir pirmā reize, kad ir redzēta divkājaina lapsa. Eksperti atklāj, ka lapsai viss ir kārtībā, video viņa izskatās vesela un ir pilnībā adaptējusies dzīvei vien uz divām kājām.

	            

            


        


        
        

            

                
Aktrise Mila Kunisa sajaukta ar Meganu Foksu! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Šajā video var redzēt, ka aktrise Mila Kunisa devusies pretī saviem atbalstītājiem, lai sniegtu autogrāfus. Kāds vīrietis viņas virzienā pasniedz A4 izmēra fotogrāfiju ar seksīgās aktrises Meganas Foksas foto apakšveļā.





Domājams, ka šī persona sajaukusi Milu ar Meganu. Mila nesamulst un atbild, ka viņai ļoti patīk Megana Foksa un viņa jūtas glaimota, ka kāds viņu ar šo aktrisi sajaucis. Fotogrāfiju gan aktrise atteicās parakstīt, jo tā gluži vienkārši nav viņa! 





Pavisam nesen Mila arī sarūgtinājusi ņujorkiešus atklājot, ka, pirmo reizi viesojoties šajā pilsētā, viņa nav pagaršojusi leģendāro Ņujorkas picu! Viņa arī atklāja, ka tas patiesi ir dīvaini, jo viņai ļoti garšo pica un viņas tētis pat agrāk strādājis par picas piegādātāju. Pirmo reizi, viesojoties Ņujorkā, viņa gluži vienkārši nav iedomājusies par picas nogaršošanu. Dzīvās intervijas skatītāji šajā atklāsmes mirklī nosaka – “bū!” 





Video










	            

            


        


        
        

            

                
Ešlija Olsena iestūrējusi laulības ostā! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

36 gadu vecumā salaulājusies amerikāņu aktrise un modes dizainere Ešlija Olsena. Zināms, ka Ešlijas vīrs ir viņas ilggadējais draugs, mākslinieks Luiss Eisners (33). 





Laulību ceremonija norisinājusies 28. decembrī kādā privātmājā Beleirā, Losandželosā. Ceremonija ir notikusi ļoti šaurā cilvēku lokā, kāzās tika ielūgti aptuveni 50 viesi. Pāri vieno romantiskas attiecības kopš 2017. gada, taču pāris tās nemaz neafišē un visai reti iziet sabiedrībā. 





Video














Ešlijas dvīņumāsa Mērija Keita Olsena pērn pabeidza šķiršanās procesu ar franču baņķieri Olivjē Sarkozī. Pāris ar pamatīgu skandālu izšķīrās 2020. gadā. Māsiņas Olsenas savu ikonisko slavu guva ar Mišelas Taneres lomu seriālā “Pilna māja” (“Full House”).

	            

            


        


        
        

            

                
Rīgā notiks 1991.gada barikāžu atceres pasākumi (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Šogad aprit 32 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem, aģentūru LETA informēja “Barikādēm 32” komunikācijas vadītājs Reinis Druvietis.





1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais atzīmē, ka 20.janvārī, valsts svētkos, barikāžu aizstāvju atceres dienā, Doma laukumā notiks “Barikādēm 32” pasākums, kurā uzstāsies Latvijas mūziķi, koristi un jaunie dzejnieki, notiks fotogrāfiju izstādes atklāšana “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014 – 2022”.





Zaļais klāsta, ka Doma laukumā visu dienu degs ugunskurs, būs apskatāms oranžais Barikāžu muzeobuss, varēs nogaršot īstu Ukraiņu boršču. Sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi” notiks ierakumu sveču liešana Ukrainai. Tāpēc ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts atnest sveces vai to atlikumus.





Viņš arīdzan uzsver, ka svētku nedēļā īpaši notikumi būs arī tiešsaistes sarunas ar izstādes fotogrāfiem, kas fotografējuši Ukrainas barikādes, viena – ar krīzes psihoterapijas speciālistēm Irēnu Golubu un Agiju Bogdanovu, otra – ar “Tvnet” kara reportieri Jāni Vingri.





Video









































1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992.gadam un grāmatas “Latvijas Tautas fronte barikādēs” autors Romualds Ražuks pauž prieku, ka šogad pienācis laiks tiešsaistes elektroniskajam izdevumam vēsturiskajai grāmatai “Latvijas Tautas fronte barikādēs”. Grāmata ir pieejama visiem interesentiem tiešsaistē “barikades.lv” mediatēkas literatūras sadaļā.





Druvietis skaidro, ka 1991.gada barikādes bija nozīmīgs latviešu tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991.gada janvāra barikādes ir arī unikāls nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.





13.janvārī plkst.18 notiks tradicionālais Zaķusalas barikāžu aizstāvju pasākums, kurā uzrunu aicināta teikt aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, uzstāsies barikāžu dalībnieki, vairāk nekā 200 jaunsargi dos svinīgo solījumu, spēlēs NBS štāba orķestris.





Piemiņas vietā “Baltais krusts” pie Vecmīlgrāvja tilta un Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem 16.janvārī notiks individuāla ziedu nolikšana visas dienas garumā. Savukārt 17.janvārī plkst.19 notiks tiešsaistes intervija ar psihoterapijas speciālistēm Golubu un Bogdanovu, kuras devās uz Ukrainu krīzes psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai, un kuras tur uzņēma arī barikāžu fotogrāfijas, kas būs apskatāmas izstādē Doma laukumā 20.janvārī.





1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, 20.janvārī, visas dienas garumā notiks individuāla ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991.gada 20.janvārī bojā gājušos. Tāpat visas dienas garumā notiks individuāla ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.





Doma laukumā 20.janvārī notiks 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītas Latvijas valsts amatpersonu uzrunas barikāžu dalībniekiem un Latvijas iedzīvotājiem. Tiešraidē pasākums būs skatāms 1991.gada barikāžu muzeja sociālā medija “Facebook”.





Doma laukumā 20.janvāra plkst.10 jaunsargu uzraudzībā degs piemiņas ugunskurs. Tāpat būs apskatāma muzeobusa ekspozīcija, kā arī 40 lielformāta fotogrāfiju izstāde “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014 – 2022”, ļaujot vilkt paralēles un saskatīt kopējo cīņā par brīvību. Latvijas fotogrāfijas sarūpētas no 1991.gada barikāžu muzeja krājuma, savukārt Ukrainas barikāžu fotogrāfijas uzņēmuši Goluba, Bogdanova un “Tvnet” kara reportieris Vingris.





Druvietis atzīmē, ka barikāžu atceres laiks sakrīt ar tumšu brīdi Eiropas vēsturē, tādēļ 1991.gada barikāžu muzejs kopā ar biedrību “Tavi draugi” aicina sniegt atbalstu un gaismu Ukrainas varoņiem, kuri cīnās par brīvību. Doma laukumā 20.janvārī notiks ierakumu sveču liešana. Izgatavotās sveces tiks nogādātas Ukrainas armijai – karavīriem tās noder, lai uzsildītu ūdeni, pagatavotu maltītes un lai sasildītos. Viss ierakumu sveču liešanai nepieciešamais būs pieejams uz vietas, apmeklētāji ir aicināti arī ņemt līdzi un ziedot sveces un to atlikumus. Pasākuma dalībnieki tiks cienāti ar īstu Ukrainas boršču no kafejnīcas “Borščs – garšīgi pie ukrainietēm”.





Atceres dienas laikā Doma laukumā no plkst.14 līdz 16 ar īpašu koncertprogrammu uzstāsies Latvijas mūziķi, koristi un jaunie dzejnieki. Plkst.14 notiks arīdzan ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie 1991.gadā bojā gājušo piemiņas akmeņiem. Tās pašas dienas plkst.19 Rīgas domā notiks koncerts “Laika liecība. Lūgšana”.





Kinoteātrī “Splendid Palace” 20.janvārī plkst.13 notiks režisora Viestura Kairiša spēlfilmas “Janvāris” īpašais seanss barikāžu dalībniekiem. Uzrādot barikāžu dalībnieka statusa apliecību, biļešu cena pieaugušajiem ir 5 eiro, senioriem – 4,50 eiro. Tās pašas dienas plkst.19.30 notiks filmas “Janvāris” seanss kopā ar režisoru un filmas veidotāju. Kairiša spēlfilma “Janvāris” nedēļā no 13.janvāra līdz pat 22.janvārim tiks izrādīta Rīgā un reģionos.

	            

            


        


        
        

            

                
Gatavo kā šefpavārs: Vienkārši pagatavojama uzkoda, pamatēdiens un saldais

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Pagatavot restorāna cienīgu maltīti pa spēkam ir daudziem, un tas ne vienmēr ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Viens no Latvijas labākajiem šefpavāriem Māris Jansons kopā ar TikTok satura veidotāju Airitu Kodorāni jeb Airitatu izmēģināja jauno Samsung Bespoke virtuves tehniku un Samsung konceptveikalā t/c Spice pagatavoja trīs vienkāršus ēdienus – uzkodu, pamatēdienu un desertu. Sekojot līdzi ieteikumiem, ikviens var pagatavot īpaši gardu maltīti, pārsteidzot ģimeni vai viesus ar nebijušām garšu kombinācijām. Piemēram, burrata sieru ar hurmu un vīģēm, arktiskās palijas fileju, kas pagatavota kā franči to dēvē en papilotte un gardu burkānu kūku.










Uzkoda – Smiltenes burrata siers ar hurmu, vīģēm un pašgatavotu pesto





Sastāvdaļas (4 personām):





4 iepakojumi Smiltenes burrata siers 





1 hurma





3 vīģes





Dekoram – kreses





Bazilika pesto mērce





100 g baziliks





50 g Indijas vai ciedru rieksti





50 g Parmezāna siers (sarīvēts)





Olīveļļa





Baltais balzamiko etiķis





Nedaudz cukurs





Sāls – pēc garšas





Pagatavošana:





Pesto mērce:





  • Blenderī vai virtuves kombainā samaļ noskalotu, nedaudz sasmalcinātu baziliku
  • Pievieno Indijas vai ciedru riekstus
  • Pievieno sarīvētu cieto sieru                                                             
  • Pievieno sāli, cukuru
  • Visu kārtīgi samaļ un, lēnām putojot, pievieno eļļu un etiķi – tik daudz, līdz pesto mērce iegūst vēlamo konsistenci





Visas sastāvdaļas soli pa solim iespējams sajaukt un sasmalcināt arī piestā.





Uzkoda:





  • Hurmu nomizo un sagriež mazās daiviņās, bet vīģi – sagriež 6 daļās
  • Visas sastāvdaļas kārto salātu bļodā un pa vidu liek burrata sieru, pārlej ar pesto mērci un dekorē ar kresēm, kā arī pievieno sāli un piparus










Pamatēdiens – arktiskās palijas fileja en papillote ar sezonas dārzeņiem un sviesta mērci





Sastāvdaļas (4 personām):





4 gab. (katra orientējoši 140 g) Arktiskās palijas filejas ar ādu un bez asakām 





120 g fenhelis





120 g burkāni 





120 g ķiršu tomātu





20 g kale jeb lapu kāposta lapas





120 g brokoļu





120 g cukīni





300 ml baltvīns 





80 g sviests, sadalīts 4 vienlīdzīgās daļās





Olīveļļa





4 gab. timiāna zariņi





Filejas pagatavošanai būs nepieciešams arī cepamais papīrs (4 gab., katrs 30 x 30 cm liels) un pārtikas diegs





Pagatavošanas gaita





  • Visus dārzeņus (brokoļus, burkānus, fenheli) sagriež salmiņos
  • Ķiršu tomātus pārgriež uz pusēm
  • Sagrieztos brokoļus, burkānus un fenheli novāra verdošā ūdenī aptuveni 4 minūtes, līdz tie ir pa pusei mīksti





Katras cepamā papīra loksnes (30 x 30 cm) vidū liek dārzeņus un pārslaka tos ar olīveļļu, pievieno sāli un piparus. Uz dārzeņiem liek palijas fileju un sviesta gabaliņu. Izveido sainīti un tajā ielej 50 ml baltvīna, pēc tam – aizsien ciet ar diegu. Kopumā izveido 4 sainīšus pēc viena un tā paša principa, atkārtojot visu ar pārējiem produktiem. Ievieto sainīšus cepeškrāsnī un cep 25 minūtes līdz zivs ir gatava.





Padoms: gatavošanas procesu iespējams saīsināt, gatavojot kopā gan pamatēdienu, gan desertu. Jaunākās tehnoloģijas, kas iestrādātas Samsung Dual Cook Flex elektriskajā cepeškrāsnī, ļauj vienlaicīgi izmantot augšējo un apakšējo zonu ar dažādiem temperatūras iestatījumiem. Tādējādi tiek samazināts gatavošanai paredzētais laiks, nodrošinot iespēju kopā gatavot dažādus ēdienus.





Sviesta mērce





120 g Šalotes sīpoli





Olīveļļa





100 ml baltvīns





100 g sviests





Sāls 





Citrona sula





Šalotes sīpolus sagriež smalkos kubiņos. Katliņā ielej olīveļļu un sautē sīpolus, pievieno baltvīnu un visu kopā novāra. Lēnām pievieno sviestu un maisa, nepārkarsējot un ļauj tam izkust. Pašās beigās pēc vajadzības pievieno citrona sulu, sāli un cukuru. 





Uz šķīvjiem kārto sainīšus, atsien diegus un pagatavotajām palijas filejām pāri pārlej siltu sviesta mērci.










Burkānu kūka ar vaniļas krēmu (6 personām)





Sastāvdaļas: 





140 ml augu eļļa 





150 g cukurs





2 olas





75 g rieksti ( mandeļu skaidiņas vai  smalcināti valrieksti)





75 g rozīnes





175 g burkāni (sarīvēti uz rupjās rīves)





125 g milti





1 tējk. cepamais pulveris





1 tējk. soda





½ tējk. sāls





½ tējk. kanēlis





Šķipsniņa muskatrieksts





Pagatavošanas gaita





  • Vienā bļodā sajauc olas cukuru un eļļu, kārtīgi samaisa
  • Otrā bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas – miltus, sāli, kanēli, muskatriekstu, cepamo pulveri





Sodu liek ēdamkarotē un uzpilina mazliet citronu sulu, lai izreaģē, izburbuļo. Pievieno olu masai.





  • Trešajā bļodā sajauc rīvētos burkānus, rozīnes riekstus
  • Lielā traukā liek kopā visas sastāvdaļas, sajauc un labi izmaisa





Lej mīklu uz cepamā papīra cepamajā formā, aptuveni 2cm biezumā un cep uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos aptuveni 40 minūtes. Kamēr kūka cepas, pagatavo krēmu.





Sastāvdaļas krēmam:





200 g krēmsiers





150 ml saldais krējums





120 g pūdercukurs





1 tējk. vaniļas cukurs





Pagatavošanas gaita





Ar mikseri saputo saldo krējumu, pūdercukuru un vaniļas cukuru, masai pievieno un iemaisa krēmsieru. Kad kūka atdzisusi, pārgriež to uz pusēm un pa vidu iesmērē krēmsieru. Atlikušo krēmsieru atstāj dekorēšanai. Kūku dekorē ar apelsīna miziņām un riekstiem vai sevis izvēlētu dekoru. Ļauj ievilkties un pēc brīža pasniedz.

	            

            


        


        
        

            

                
Horoskops: Ko apņemties 2023. gadā?

                

	                                                                                            


                

	            

		            






Viena gada beigas un cita sākums nozīmē, ka mums ir iespēja sākt visu no jauna. Šajā rakstā tev būs iespēja uzzināt vairāk par savu 2023. gadu!





AUNS – Jaunu virsotņu sasniegšana.





Tev patīk konkurence un tieši konkurence ir tā, kas tev palīdz sasniegt savus nospraustos mērķus. Kāpēc gan nepacensties uzstādīt dažus personiskos rekordus 2023. gadā… vai pat nemēģināt labot kādu pasaules rekordu? Pasaules Ginesa rekordu grāmatas kategorijas ir tik dažādas. 





VĒRSIS – Pievērsies sportam.





Jaunas vingrošanas rutīnas uzsākšana ir lieliska izvēle, tāpēc padomājiet par tādu, kuru esat domājis izmēģināt. Svarcelšana? Skriešana? Joga? Kikbokss? Skrituļslidošana? Sāc izstrādāt savu treniņu plānu jau tagad, lai to ievērotu visu gadu.





DVĪŅI – Palutini sevi!





Tev patīk mācīties. Tu vienmēr atrodies “studenta režīmā”, ātri uzņemot jaunu informāciju un izmantojot to kā stimulu, lai radītu novatoriskas idejas. Šogad atgriezies bērnībā un paskaties uz lietām, par kurām lūdzies, kuras vēlējies, lai vecāki nopērk, padomā par vietām, uz kurām bērnībā vēlējies doties. Parūpējies par savām pagātnes vēlmēm un piepildi kādu no tām, lai tavs iekšējais bērns būtu laimīgs.





VĒZIS – Sakārto savas finanses.





Drošība un stabilitāte ir tavas zīmes visdziļākā nepieciešamība, un nauda veido milzīgu tās daļu. Atvēli laiku savu izdevumu izpētei, iespējams, ka tev nepieciešams no jauna izvērtēt savas prioritātes, lai realizētu to, kas patiesi nepieciešams. Izveido plānu un uzstādi mērķi, piemēram, izveido savus iekrājumus.





LAUVA – Pavadi vairāk laika izejot sabiedrībā! 





Šis ir gads, kurā tev vajadzētu ļauties svinībām. Varbūt pienācis laiks uzrīkot kādas svinības? Gada laikā ir pietiekami daudz svētku, izvēlies kādu no tiem un veido jaunas ģimenes tradīcijas. Pietiks sēdēt maliņā, pienācis laiks svinēt un priecāties par dzīvi!





JAUNAVA – Meditē.





Jaunavai šis gads nepieciešams sava miera gūšanai. Meditācija var palīdzēt nomierināt un sakārtot domas. 21. gadsimtā ir iespējamas ļoti dažādas meditācijas iespējas, atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko. Atrodi SAVU veidu, kā meditēt. Ja meditēsi, tad 2023. gadu varēsi noslēgt ar sakārtotām domām un mierpilnu prātu.





SVARI – Pievienojies kādam domu biedru klubiņam vai uzsāc kādu hobiju.





Svari mīl kompāniju. Tu esi dabisks sociālais tauriņš, tāpēc turpini izmantot savus talantus un padari 2023. gadu īpaši sabiedrisku. Dariet to viegli un uzreiz, pievienojoties vienam vai diviem pulciņiem. Nepārspīlē un vispirms iesaisties izmēģinājuma režīmā. Ar laiku tu atradīsi sev atbilstošu hobiju un tas piepildīs tavu dzīvi ar prieku.





SKORPIONS – Šis gads ir īstais laiks, lai pievērstos dārza darbiem un iegādātos jaunus istabas augus.





Iegādājies augu, patiesībā iegādājies vairākus! Vai arī izveido loga kastīti vai vietu koplietošanas dārzam, vai mazu garšaugu stūrīti. Pievērs savu skatienu kaut kam dzīvam. Augi ir dzīvi organismi, kas izdala skābekli un audzē skaistas lapas, ziedus un augļus. Viņi reaģē uz pozitīvu uzmanību un aprūpi. Tie padara vidi labāku. Tie var būt jūsu jaunais hobijs. 





STRĒLNIEKS – Gads, lai mācītos gatavot!





Mācīšanās gatavot (un labi un daudzpusīgi gatavot) ir dzīves prasme, kura noderēs visa mūža garumā. Iemācīties gatavot var tik dažādi, tie var būt – youtube video, recepšu grāmatas vai pulciņi. Lieliski, ja savu veikumu vari kādas atrādīt, jo tas šim hobijam piešķirs īpašu azartu un nopietnību. Gada beigās varēsi pagatavot vairākus gardus ēdienus. 





MEŽĀZIS – Atvēli vairāk laika atpūtai un miegam.





Tu strādā tik smagi, ka patiesībā tava lielākā cīņa ir veltīt laiku atpūtai un relaksācijai. 2023. gadu padari par savas relaksācijas un laba miega gadu. Atjauno savu guļamistabu un izdomā savu atslodzes rutīnu. Izveido jaunu rituālu grafiku. Iegādājies kādu SPA komplektu, masāžas rituālu un beidzot palutini sevi ar kādu tālāku atvaļinājuma braucienu.





ŪDENSVĪRS – Sāc lasīt grāmatas un pievienojies kādā grāmatu lasīšanas pulciņā.





Tev patīk barot savas smadzenes ar stimuliem, un tev patīk mācīties, absorbēt, jautāt, analizēt un kritizēt. Izveido savu grāmatu klubu 2023. gadā. Katru mēnesi (vai ceturksni) izvēlieties jaunu grāmatu un lasi to kopā ar draugiem, kolēģiem vai ģimenes locekļiem. Regulāri tikieties, lai pārrunātu izlasīto. Tev šāds hobijs patiks! Šādus pulciņus arī iespējams atrast, ja nevēlies veidot savu.





ZIVIS – Pievērsies jogai.





Joga ir lieliski piemērota tavai zodiaka zīmei. Viss, kas nepieciešams šai praksei ir elpa un fokuss. Tu vari to darīt gandrīz jebkur – klasē vai savā telpā, ārā, kopā ar citiem vai vienatnē. Padari jogu par savu jauno iecienītāko izklaidi 2023. gadā! Par jogu iespējams atrast ļoti daudz grāmatu, podkāstus, youtube un tiktok video. Ideāli, ja atrodi kādu jogas nodarbību pulciņu, tas šī hobija pirmsākumos būs ļoti noderīgi.

	            

            


        


        
        

            

                
No dziesmu konkursa “Supernova” pusfināla diskvalificēts mūziķis Saule!

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Latvijas Televīzijas (LTV) valde nolēmusi no dziesmu konkursa “Supernova” pusfināla diskvalificēt mūziķi Saule (īstajā vārdā Krišjānis Suntažs), aģentūru LETA informēja LTV.





Šāds lēmums pieņemts, jo mūziķa iesniegtais muzikālais darbs “Finally Happy”, pārkāpjot pieteikšanās nolikumā noteikto, ir ticis publiski atskaņots pirms 2022.gada 1.septembra.





Līdz ar LTV valdes lēmumu mūziķim liegta piedalīšanās “Supernovas” pusfināla tiešraidē. Par iekļūšanu konkursa finālā sacentīsies 14 mūziķi. Diskvalificētā mūziķa vietā netiks izraudzīts cits dalībnieks, jo jau ir sākta gatavošanās konkursa pusfinālam.





LTV pārstāvji norāda, ka, iesniedzot dziesmu konkursam, mūziķis Saule, tāpat kā pārējie pieteicēji, apstiprināja, ka ir informēts un piekrīt pieteikšanās nolikumā ietvertajiem nosacījumiem, taču LTV projekta komanda, kas izvērtēja muzikālo darbu atbilstību, tikai pēc pusfinālistu izziņošanas uzzinājusi, ka dziesma “Finally Happy” jau publiski atskaņota 2021.gada 19.decembrī.





LETA jau vēstīja, ka dalībai dziesmu konkursa “Supernova” pusfinālā žūrija izvēlējās 15 dalībniekus, kuri 4.februārī tiešraidē sacentīsies par iekļūšanu finālā. 





Konkursa uzvarētājs, kuru noteiks žūrija un skatītāji fināla balsojumā 11.februārī, iegūs iespēju maijā pārstāvēt Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, Lielbritānijā. 





Gan pusfinālā, gan finālā vienlīdz nozīmīga būs skatītāju un žūrijas loma – labākie tiks noteikti skatītāju zvanu un īsziņu balsojuma un žūrijas balsojuma kopvērtējumā.





Konkursa “Supernova” 2023.gada pusfinālā iekļuvusi grupa “24. Avēnija” ar dziesmu “You Said”, Adriana Miglāne ar dziesmu “Like I Wanna”, Alise Haijima ar dziesmu “Tricky”, Artūrs Hatti ar dziesmu “Love Vibes”, dziedātāja “AVÉI” ar dziesmu “Let Me Go”, grupa “Inspo” ar dziesmu “Sway”, Justs ar dziesmu “Stranger”, Katrine Millere ar dziesmu “Beaten Down”, Luīze ar dziesmu “You To Hold Me”, Markus Riva ar dziesmu “Forever”, Patrisha ar dziesmu “Hush”, dziedātājs Raum ar dziesmu “Fake Love”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” un Toms Kalderauskis ar dziesmu “When It All Falls”.





Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu konkursa “Supernova” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija, kurā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Drošības apsvērumu dēļ arī šogad LTV žūrijas pārstāvju vārdus atklās tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa maijā.





“Supernovas” pusfināls notiks 4.februārī plkst.21.10.





Eirovīzijas finālā 2022.gada 14.maijā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Стефанія”, tomēr Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) nolēma 2023.gada konkursa rīkošanu Ukrainas vārdā uzticēt Lielbritānijai.













 
	            

            


        


        
        

            

                
Princis Harijs apsūdz brāli fiziskā uzbrukumā! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Princis Harijs pamatīgi satricinājis medijus, jo atklājis kādu senu situāciju ar savu brāli, kurā princis Viljams viņam uzbrucis un radījis miesas bojājumus. Savā grāmatā Harijs apsūdz vecāko brāli fiziskā vardarbībā, liecina teksta izvilkums no prinča Harija gaidāmās autobiogrāfijas “Spare”.





Grāmatas izrāvumu pārpublicējis laikraksts “Guardian”, tajā ir teikts, ka brāļi, pēc Harija teiktā, bija tikušies, lai izrunātos. Princis Harijs atstāsta kādu nepatīkamu situāciju, kura notika 2019. gadā Londonā. Viljams Meganu esot nodēvējis par  “sarežģītu, rupju un abrazīvu” un atkārtojis, ka cenšas “palīdzēt notiekošajā katastrofā”. Harijs uz šiem pārmetumiem atbildējis:”Tu nopietni? Palīdzi man? Atvaino – vai tā tu to sauc? Par palīdzēšanu man?” Tieši šis komentārs, pēc Harija vārdiem, satracinājis viņa brāli Viljamu.





Harijs apsūdzējis savu brāli “presē paustās patiesības citēšanā” par viņa sievu Meganu. Harijs savā grāmatā atklāj, ka iedevis Viljamam glāzi ūdens un teicis: “Vilij, es nevaru ar tevi runāt, kad tu esi tāds.”





Video























Harijs turpina: “Viņš nolika ūdens glāzi, tad nāca man klāt. Tas viss notika ļoti ātri. Viņš satvēra mani aiz apkakles, saplēšot manu kaklarotu, tad nogāza mani uz grīdas. Es uzkritu suņa bļodai, kas man zem muguras saplīsa un lauskas iedūrās manā miesā. Mirkli es gulēju, tad piecēlos kājās un teicu, lai viņš iet projām.”





Viljams toreiz mudinājis viņu izkauties, sakot, ka vajadzējis to izdarīt jau bērnībā! Harijs brālim esot atteicis.





Viljams pēc tam atgriezies, “izskatīdamies nožēlas pilns, un atvainojies”. Pēc tam Viljams “pagriezās un teica: “Tev nav par to jāstāsta Meganai.”





Harijs atklāj, ka par šo notikumu ir runājis ar savu terapeitu. Saprazdams, ka Megana redzēs skrambas un nobrāzumus no suņa bļodas lauskām, Harijs viņai visu izstāstījis. Megana nav bijusi pārsteigta un nebija dusmīga. Viņai bijis ļoti skumji.

	            

            


        


        
        

            

                
6 tuvības veidi: Kā stiprināt attiecības?

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Foto: Canva





Intimitāte – sajūta, ka esat tuvu citai personai attiecībās un jūtat spēcīgu emocionālu saikni. Intīmo attiecību veidošana un uzturēšana prasa pūles, jo cilvēki aug un mainās. Ir dažādi tuvības veidi, tostarp emocionālā tuvība, intelektuālā tuvība, seksuālā tuvība, garīgā tuvība, pieredzes tuvība un fiziskā tuvība. Tātad, šeit ir seši veidi, kā uzlabot intimitāti attiecībās.





Emocionālā tuvība





Emocionālo tuvību var definēt kā iespēju izveidot dziļāku saikni ar savu partneri, veicot darbības, kas pauž jūtas, neaizsargātību un uzticību. Ja jutīsies labi, sekos arī viss pārējais – tas, ko saki un kā izturies pret savu partneri. Tāpēc ir svarīgi izprast savas emocijas, lai kopā varētu runāt par sarežģītākām sajūtām.





Emocionālā tuvība arī stiprina seksuālo saikni. Padomājiet par to: ne vienmēr abi partneri vienlaikus izjūt vēlmi mīlēties. Izrādiet uzmanību un laipnību, piemēram, ja jūsu partneris ir pārāk noguris, piedāvājiet maigu masāžu ar smaržīgām eļļām. Tas stimulēs viņa sajūtas un mazinās stresu. Īsta komunikācija notiek tad, kad tu spēj cilvēku sadzirdēt, uzklausīt, saprast un pēc tam, balstoties uz viņa uzvedību, vari rīkoties atbilstoši izteiktajām vajadzībām.





Intelektuālā tuvība





Intelektuālā tuvība – saistīta ar dalīšanos ar visu, ko domājat un kas esat iekšēji. Intelektuālā tuvība var būt jūsu cerības, sapņi, bailes un pieredze. Kad divi cilvēki stimulē un bagātina viens otra prātus, lai uzturētu stabilu un veselīgu mīlas vidi, tas nozīmē, ka attiecībās ir augsts intelektuālās tuvības līmenis. Kopumā, jo vairāk jūs runājat, jo vairāk slāņu jūs atklājat par otru cilvēku.





Cilvēkiem ir tendence piesaistīt citus cilvēkus, kuriem ir tāds pats viedoklis, kā viņiem pašiem. Lielisks intelektuālās tuvības piemērs ir pāri, kuriem ir viens un tas pats hobijs, nodarbošanās, aizraušanās vai intereses. Ja jūsu priekšstats par izklaidi nesakrīt ar jūsu partnera priekšstatu, atrodiet nodarbi, kas jums abiem patīk. Tas ļaus jums izbaudīt vienam otra kompāniju. Ar intelektuālās tuvības palīdzību pāris kļūst par draugiem un nodibina sakarus ārpus fiziskas vai seksuālas saiknes.





Garīgā tuvība





Cilvēkiem, kuri ir garīgi saistīti, ir līdzīgas vērtības un uzskati par to, kas viņiem ir svarīgi, un viņi jūtas ērti, būdami paši. Var gadīties, ka jums un jūsu partnerim ir viena un tā pati dzīves filozofija. To bieži sauc par attiecību pamatu. Saskaroties ar jebkādām grūtībām, kopīgi uzskati palīdz tās pārvarēt un uzturēt attiecības.





Kad satiekas divi cilvēki, pašas attiecības kļūst par trešo vienību. Pēc tam, kad attiecības sasniedz sešu mēnešu atzīmi (aptuveni), indivīdi mēdz iedzīvoties rutīnā un pārstāj pievērst tik daudz uzmanības pašām attiecībām. Jūs varat domāt, ka tikai tāpēc, ka esat kopā, attiecības uzņem apgriezienus. Diemžēl attiecības nedarbojas tā. Ja ir grūti atrast laiku viens otram, apsveriet iespēju vairāk dalīties savās ikdienas gaitās.





Foto: Canva





Pieredzes tuvība





Galvenā dzīves pieredze ir dzimšanas, nāves, pavērsiena punkti, pirmie un pēdējie dzīves notikumi, sasniegumi un sakāves. Piedzīvojumu tuvība veidojas, kopīgi piedzīvojot – gan ikdienas, gan vienreizējus notikumus, kas veido mūsu stāstu. Tas ietver ne tikai pozitīvas, bet arī negatīvas emocijas. To kopīgošana atvieglo dzīvi.





Koncentrējieties uz pozitīvo pieredzi, kas jums ir bijusi kopā. Tā norāda uz to, kas ir labs jūsu attiecībās, un tas padziļina pāra tuvību. Kad pārrunājat kādu jautru pieredzi, ko piedzīvojāt kopā, vai kaut ko smieklīgu, ko redzējāt, tas palīdz atgriezties laikā, jo atceraties emocijas, kas saistītas ar šo notikumu. Kad atceraties patīkamus pārdzīvojumus, kas jums bijuši, jūs atkal uztverat dažas pozitīvās sajūtas, kas saistītas ar šo pieredzi.





Fiziskā tuvība





Fiziskā tuvība – tie ir pieskārieni. Romantiskās attiecībās tas var ietvert roku turēšanu, glāstīšanu, skūpstīšanu un seksu. Ar pieskārienu jūs varat nodot ziņu, ka jūs pieņemat savu partneri un viņš jums rūp – tas ir spēcīgs emocionāls ieguvums. Tas ir īpaši svarīgi dienās, kad jūsu partneris ir stresa stāvoklī. Varat izmantot pieskārienus, lai viņu nomierinātu un paustu atbalstu.





Vēlaties mazliet vairāk tuvības? Mūsdienu dzīves ritmā mēs izvēlamies ātri mīlēties, kas var nomākt tuvību attiecībās. Centieties regulāri veltīt laiku kvalitatīvam seksam bez laika ierobežojumiem. Dažādojot savas seksuālās attiecības ar jaunām rotaļlietām, apģērbu un fantāzijām, jūs vairāk koncentrēsities viens uz otru un uz seksuālo pieredzi.





Seksuālā tuvība





Intīmām seksuālajām attiecībām nepieciešama savstarpēja uzticēšanās un neaizsargātība. Tas ļauj jums būt godīgam pret savu partneri, nebaidoties tikt tiesātam par to, ko sakāt vai jautājat. Pirmkārt, uzziniet, kas jūs aizrauj. Tas palīdzēs jūsu partnerim atklāti paust to, ko vēlaties. Savukārt jūs radīsiet drošu telpu, lai viņš varētu rīkoties tāpat.





Pastāstiet viens otram savus noslēpumus. Varbūt vienmēr esi vēlējies izmēģināt BDSM seksa laikā? Dažādu iemeslu dēļ daudziem no mums var šķist, ka esam tikai tāpēc, lai iepriecinātu savu partneri. Pieņemiet faktu, ka jums ir tādas pašas tiesības uz baudu kā visiem pārējiem. Ļaujiet sev patiešām izbaudīt seksu ar savu partneri, pretējā gadījumā jūs varat neapzināti attālināties no viņa. Līdzekļus, kas palīdzēs īstenot savas seksuālās vēlmes, varat atrast vietnē https://supersex.lv/.

	            

            


        


        
        

            

                
Izraudzīti LTV konkursa “Supernova” pusfinālisti! (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Dalībai Latvijas Televīzijas (LTV) dziesmu konkursa “Supernova” pusfinālā žūrija izvēlējusies 15 dalībniekus, kuri 4.februārī tiešraidē sacentīsies par iekļūšanu finālā, aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāvji.





Konkursa uzvarētājs, kuru noteiks žūrija un skatītāji fināla balsojumā 11.februārī, iegūs iespēju maijā pārstāvēt Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, Lielbritānijā.





“Supernovu” arī šogad vadīs Ketija Šēnberga un Lauris Reiniks. Pusfinālā skatītājiem būs iespēja iepazīt dalībniekus un tiešraidē pirmoreiz novērtēt dziesmu izpildījumu, savukārt finālā – izvēlēties konkursa uzvarētāju. Gan pusfinālā, gan finālā vienlīdz nozīmīga būs skatītāju un žūrijas loma – labākie tiks noteikti skatītāju zvanu un īsziņu balsojuma un žūrijas balsojuma kopvērtējumā.





Konkursa “Supernova” 2023.gada pusfinālā iekļuvusi grupa “24. Avēnija” ar dziesmu “You Said”, Alise Haijima ar dziesmu “Tricky”, Artūrs Hatti  ar dziesmu “Love Vibes”,  dziedātāja “AVÉI” ar dziesmu “Let Me Go”, grupa “Inspo” ar dziesmu “Sway”, Justs ar dziesmu “Stranger”, Katrine Millere ar dziesmu “Beaten Down”, Luīze ar dziesmu “You To Hold Me”, Markus Riva ar dziesmu “Forever”, Patrisha ar dziesmu “Hush”, dziedātājs Raum ar dziesmu “Fake Love”, dziedātājs Saule ar dziesmu “Finally Happy”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā”, Toms Kalderauskis ar dziesmu “When It All Falls”.





Video












































































































































Visas pusfināla dziesmas vienkopus klausāmas “supernova.lsm.lv/lv”.





Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu konkursa “Supernova” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija, kurā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Drošības apsvērumu dēļ arī šogad LTV žūrijas pārstāvju vārdus atklās tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa maijā.














“Supernovas” pusfināls notiks 4.februārī plkst.21.10.





Eirovīzijas finālā 2022.gada 14.maijā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Стефанія”, tomēr Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) lēma 2023.gada konkursa rīkošanu Ukrainas vārdā uzticēt Lielbritānijai.

	            

            


        


        
        

            

                
Raimonds Pauls savā dzimšanas dienā muzicēs Dzintaru koncertzālē (+VIDEO)

                

	                                                                                            


                

	            

		            

Ceturtdien, 12.janvārī, plkst.19 Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, notiks maestro Raimonda Paula tradicionālais dzimšanas dienas koncerts, aģentūru LETA informēja koncertzāles pārstāve Indra Vilipsone.





Pauls ir viena no nozīmīgākajām latviešu kultūras ikonām, kura melodijas aizskanējušas un ieguvušas popularitāti tālu aiz Latvijas robežām. Savā bagātajā un ilgajā radošajā dzīvē Pauls allaž ap sevi pulcējis estrādes zvaigznes ar izcilām balsīm un lieliskus dziedošos aktierus, pauda Vilipsone.





Video














Koncertā ar Paulu uzstāsies dziedātājas Dināra Rudāne, Elza Rozentāle un aktieris Andris Keišs. Viņus pavadīs Latvijas Radio bigbends Kārļa Vanaga vadībā.

	            

            


        


        
        

            

                
Galvassāpes vai migrēna, kā rīkoties? 

                

	                                                                                            


                

	            

		            






“Iedodiet kaut ko pret migrēnu!” ir lūgums, ko tik mulsinoši bieži aptiekā dzird farmaceiti. Taču – vai katras galvassāpes ir migrēna – palīdz noskaidrot neiroloģe  „Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 





“Cilvēki, kuri nekad nav saskārušies ar migrēnu, bieži vien spriež, ka tās ir tādas pašas galvassāpes, kādas piedzīvo pēc liekas šampanieša glāzes izdzeršanas gadumijas ballītē, tikai mazliet stiprākas,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Daudzi klienti, lūdzot aptiekā “kaut ko pret migrēnu”, patiesībā vēlas vienkāršu pretsāpju līdzekli nelielām galvassāpēm, kas traucē strādāt. 





Taču migrēnas lēkmes ir kas vairāk par nedaudz traucējošu sāpošu galvu.





Mokošā migrēna





“Neatkarīgi no tā, vai migrēnas lēkme sākas mājās vai ārpus tās, ikdienas plānus tā var izjaukt, jo šīs galvas sāpes parādās pēkšņi un var turpināties gana ilgi,” skaidro neiroloģe „Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa. “No smagām migrēnas sāpēm cieš daudzi. Nesen publicētā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 52% cilvēku visā pasaulē ir piedzīvojuši dažāda veida galvassāpes, tai skaitā, migrēnas. Pētnieki arī norāda, ka vismaz 15% pasaules iedzīvotāju jeb 1,1 miljards cilvēku katru dienu izjutuši galvassāpes. Pusei no viņiem ir migrēna. ASV Nacionālais galvassāpju fonds (The National Headache Foundation) lēš, ka gandrīz 40 miljoni amerikāņu ir saskārušies ar migrēnas izraisītām galvassāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka tas ir vājš mierinājums, savā ziņā tas vieš cerību. Jo vairāk cilvēku skar kāda konkrēta veselības problēma, jo lielāks iespējas, ka šajā jomā būs daudz pētījumu, tātad – būs arī risinājums,” teic neiroloģe. 





Neskatoties uz to, ka liela sabiedrības daļa cieš no migrēnas, veselības eksperti atzīst, ka cilvēki joprojām to neuzskata par nopietnu problēmu. Arī tad, kad migrēnas dēļ var tikt ievērojami ietekmēta ikdiena.





Par pētniekiem viss ir skaidrs – slimības izpēte un izprašana aizvien ir aktuāla, taču kā ar līdzcilvēkiem – migrēnas pacientu darba devējiem, kolēģiem, paziņām, draugiem?





“Cilvēki migrēnas izraisītas galvas sāpes īsti neuztver kā zinātnisku un sabiedrības veselības problēmu,” atzīst neiroloģe. “Tāpat arī sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par to, ka migrēna rada daudz vairāk traucējumu, nekā tikai galvassāpes. Novērojumu un aptauju dati liecina, ka migrēna ir viena no visvairāk neprecīzi diagnosticētajām un nepietiekami ārstētājām kaitēm. Problēma ir tā, ka migrēna ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kavē darbu, piedzīvo sarežģītas attiecības ģimenē un tiek izsisti no līdzsvara ikdienas gaitās.” 





Kā migrēna atšķiras no tipiskām galvassāpēm?





Daļa no  galvassāpēm parasti ir nelielas un ātri pāriet. Migrēnas gadījumā intensīvas un spēcīgas galvassāpes ir tikai viens no daudziem simptomiem. Katram migrēna var būt atšķirīga un bieži simptomi var būt pat ļoti izteikti.





Daudziem migrēna ir vairāk nekā sāpes – tā izraisa arī sliktu dūšu, nogurumu, bieži sastopama kognitīvā disfunkcija, smadzeņu migla, jutīgums pret gaismu un troksni,” skaidro ārste. Turklāt parasti šie simptomi mēdz apvienoties un cilvēks lēkmes laikā patiešām jūtas pilnīgi nespējīgs funkcionēt. Migrēnas lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat 3 dienām (72 stundām). Dažreiz migrēnas lēkmes var sekot viena aiz otras, atņemot no mēneša dienām gandrīz pusi un dažkārt pat vairāk.  





Padomi migrēnas atvieglošanai





“Ar migrēnas simptomiem vislabāk būtu vērsties pie neirologa vai algologa – sāpju speciālista. Cilvēkiem, kuri cieš no migrēnas, parasti tiek piemeklēti speciāli recepšu medikamenti tieši šai kaitei – bez receptes tos aptiekā iegādāties nevar. Tādēļ – ja migrēnas lēkme notiek atkārtoti, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība un zālēm vienmēr jābūt pa rokai,” mudina farmaceite.





Saskaroties ar migrēnu pirmo reizi (un to nevar iepriekš paredzēt) stāvokli var mēģināt atvieglot, lietojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tādiem būtu jābūt katrā mājas aptieciņā, kā arī tā būtu regulāri jāpārskata, lai neuzkrātu medikamentus, kuru derīguma termiņš jau ir beidzies. Taču „Mēness aptiekas” farmaceite arī brīdina, ka zāles var būt efektīvas, ja tiek lietotas uzreiz, nevis, kad sāpes mocījušas jau ilgāku laiku.





Vēl stāvokli atvieglot var ar vēsām kompresēm, masāžu, taču pirms meklēt iespējas kā mazināt simptomus, jācenšas saprast, kas šīs sāpēs izraisa. Profilaktiski jācenšas ievērot regulāru gulētiešanas režīmu, regulāras fiziskās aktivitātes un vajadzētu pārskatīt ēdienkarti, samazināt lietotā kofeīna daudzumu. Kopsakarību starp dienas režīmu un galvassāpēm labi palīdz saprast galvassāpju dienasgrāmata, kas ir pieejama latviešu valodā internetā vai lietotnē “Migrēnas kompass”.





Nepārspīlējiet ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem!





Bezrecepšu pretsāpju medikamenti var palīdzēt, taču jāatceras, ka ar tiem nevajadzētu aizrauties. 





“Pārmērīga bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana var radīt problēmu, ko mēdz dēvēt par medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpēm,” teic farmaceite Ērika Pētersone. “Ar laiku galvassāpes ar šiem medikamentiem nevis tiek kontrolētas, bet gan pastiprināsies, tā radot jaunu problēmu klāt jau esošajai. Biežas medikamentu lietošanas dēļ smadzenes “izdomā” veidu, kā tos apiet. Tāpēc nevajadzētu lietot medikamentus pret galvassāpēm vairāk kā divas reizes nedēļā vai 10 dienas vienā mēnesī. Turklāt šīs zāles darbojas kā plāksteris, nevis ārstē problēmu, kas risināma sadarbībā ar ārstu.” Neiroloģe Dace Bērziņa papildina: “Lai nenonāktu līdz tam, ka attīstās pretsāpju medikamentu atkarīgās galvassāpes, ir izveidota profilaktiskā galvassāpju terapija, kuru nozīmē galvassāpju speciālists, neirologs vai algologs.” 

	            

            


        


        
1...293031...454Lapa 30 no 454
                            

                        

                        

                            

                                                
                                            

                        

                            
 
    
 

 


	
	
            


                
				

    


	    

		    

			    		    

	    


        


            

                
REDAKCIJAS IZVĒLE
                             


            

                
POPULĀRIE RAKSTI
                             


            

                


POPULĀRĀS KATEGORIJAS
                            

        

    

    

        

            

                
            

        

    



                
				    

        

            

                

                                    


                

                    © 2025 Dieviete