Sveikas! Sākšu ar to, ka pat nezinu kāpēc rakstu… Laikam tāpēc, ka teikšu visiem sen zināmo patiesību, ka laimei vajag tik maz vai viss (manā gadījumā – kaut kas) notiks, tad, kad vismazāk to gaidi un ka arī vēlā darba dienas vakarā vari justies… tik (l) laimīga!!! Stāsts ir banāls, bet priekš manis – ļoti, ļoti priecīgs! Vakar, vēlu vakarā draugiem.lv saņēmu vēstuli no cilvēka, kurš man ir ļoti svarīgs, lai gan viņa dēļ esmu jutusies arī ļoti, ļoti slikti… Bet tas aizmirstās! 🙂 Gribās jau ticēt tam labajam! 🙂 Kāpēc priecājos un stulbi smaidīju datoram it kā viņš justu? 😀 Tāpēc, ka tas bija kā pierādījums, ka cilvēks vēl atcerās par manu eksistenci un nu un kas, ja viņš uzrakstīja tikai tāpēc, ka mājās bija garlaicīgi, bet viņš atcerējās tieši par mani! (l) Netipiski sev, bet es cenšos saskatīt viņā tikai labo. Vakarā ar smaidu uz lūpām gāju gulēt. Es biju tik priecīga! (l) Arī šodien apkārtējie pamanīja, ka esmu priecīgāka un pozitīvāka. Cik maz vajag laimei… P.S. Krāsainas brīvdienas! 🙂
Cik maksā nevainība?
No apmēram 20 filmām, kuras redzēju IDFA dokumentālo filmu festivālā Amsterdamā, nenoliedzami visskandalozākā bija krievu režisora Vitālija Manska Nevainība. Tajā trīs 18 gadīgas lauku meitenes dodas uz Maskavu, lai savu lielāko vērtību – nevainību – iemainītu pret naudu, slavu un mīlestību.
Pirmā meitene par homo sapiens piedzimusi kļūdas dēļ, jo par visu vairāk gribētu būt lelle Bārbija. Viņas istaba un arī visas drēbes ir rozā krāsā, bet meitenes nākotnes mērķis ir būt slavenai. Nu, vismaz tikpat slavenai kā Madonna. Lai par tādu kļūtu, viņa pat negrasās studēt. Viņa ir pārliecināta, ka pilnīgi pietiks ar viņas stervas raksturu, lai dzīvē izsistos un tiktu pie izsapņotā rozā limuzīna. Varētu sākt ar filmēšanos reklāmās, piemēram. "Ja Coca-Cola gribētu tādu reklāmu, kurā es atņemu sev nevainību ar kolas pudeli, es droši vien piekristu. Ja vien to ir iespējams izdarīt," viņa prāto.
Otra meitene nolēmusi pieteikties realitātes šovā Dom 2 un dāvāt savu nevainību tiešraidē vienam no šova kolēģiem – tiesa gan, ja viņa iepazīstoties sapratīšot, ka viņš viņai tiešām patīk. Kā "saldo ēdienu" režisors skatītājiem iespēju ielūkoties arī Dom 2 dalībnieku atlases aizkulisēs, kur televīzijas producenti visiem atnākušajiem jauniešiem uzdod jautājumu: "Ko tu būtu ar mieru izdarīt, lai mēs tevi paņemtu šovā?" Atbildes pirmajā mirklī šķiet pārāk neticamas, lai spētu nošokēt. "Es varētu pārgulēt ar jebkuru. Arī kameras priekšā. Nu, varbūt ar suni nē," ne aci nepamirkšķinot atbild kāda meitene. "Es varētu pārdot savus vecākus," paziņo cita. Vēl viens puisis sāk kaulēties, par kādu naudu viņš būtu gatavs apēst – piedodiet – pats savu sūdu. Par 1000 dolāriem varbūt. Skatoties gan, cik lielu.
Tikmēr nevainīgās meitenes mamma telefonsarunā uzmundrina meitu, kuru realitātes šova tiešā ētera cinisms jau ir novedis līdz asarām, mudinot viņu nebūt tik pasīvai un censties pievērst sev skatītāju uzmanību: "Tā taču ir televīzija, meitiņ, tev ir jābūt uzkrītošākai, ja nevēlies, lai tevi izbalso."
Tās meitenes stāsts, kurai naudiņa nepieciešama studiju uzsākšanai, ir vissāpīgākais. Viņa informāciju par iespēju pārdot nevainību atradusi internetā. Izrādās, atrodas Maskavā tādi gardēži, kuri par jaunas meitenes deflorāciju gatavi samaksāt 3000 dolārus. Man bija sāpīgi skatīties, ka filmas režisors neatrunā meiteni no šī soļa, kaut arī spētu to izdarīt. "Varbūt man neizdevās izglābt šo meiteni, bet es ceru, ka ar savu filmu būšu izglābis simtiem citu," viņš pēc seansa pašapzinīgi stāsta samulsušajai publikai.
Var jau būt, ka Krievijā viņi ir pieraduši cīnīties ar šādiem ieročiem un ka tur citādi nemaz nevar. Vienīgi man ļoti gribas cerēt, ka pie mums iluzorie sapņi par slavu un naudu vēl nav tik lielā mērā sačakarējusi jaunu cilvēku smadzenes, kā tas ir noticis kaimiņzemē.
Cik ļoti varam uzticēties influenceriem? Kāda influencere dalās ar idejām, lai efektīvi cīnītos ar vēzi (+VIDEO)
Instagram ir ne retums personu, kuras saviem sekotājiem piedāvā dažādus veidus, lai uzlabotu savu veselību. Realitāte ir tāda, ka šīs personas vadās tikai pēc personīgajiem uzskatiem jeb vienkārši māna savus sekotājus, lai visai labi nopelnītu.
Jaunākajā #StarpCitu tiek šķetinātas Instagram izplatītās nepatiesās ārstniecības metodes. Vai esi uzķērusies uz šādām “spekulantu” reklāmām? Padalies ar rezultātiem un viedokli komentāros!
Piedalies diskusijā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/217564-cik-loti-varam-uzticeties-influenceriem/
Video
Autors: Re:Baltica
Cik ļoti tas Tevi skar???
Nezinu kāpēc man tāda sajūta, ka šādas sarunas iekš Cosmo nav populāras un brīžam pat nevēlamas. Bet tomēr atļaujos riskēt un izteikties, kā arī cerot uz diskusiju un aizdomāšanos. Nodrāztie vārdiņi- ekoloģija, globālā sasilšana. Šobrīd esmu emocijās augstā vilnī, jo tikko noskatījos filmu – the age of stupid. esmu redzējusi arī 11 hour un An Inconvenient Truth. Šādas filmas nespēju bieži skatīties, jo tās mani emocināli sabradā, arī šobrīd valdu asaras… un dusmas. Nezinu vai man vajag izklāstīties par ko tieši ir šīs filmas, jo ļoti ceru,ka kādu no tām esat redzējušas. Bet tām, kuras nekad nav redzējušas, dzirdējušas, notiekti iesaku reiz saņemties un paskatīties. Man negribas nekādu bla, bla, ka to neviens nezina kā nākotnē būs un ka dzīvot vispār ir slikti un cik forši ir izbaudīt visu, kas ir, nedomājot, jo man gribas vienkārši bļaut, skaļi bļaut! palasot kārtējo diskusiju kur meitenes pasūta drēbes, kur tiek pirktas smaržas, telefoni, datori utt. Man tikai gribas pajautāt, jums nekad nerodas jautājums sev- kad tad pietiks un vai tam vispār ir kāda vērtība? Man liekas cilvēki vispār vairs nedomā, vispār ne par ko, tikai ik pa laikam gudri dirš ( es atvainojos) ka politika slikta, dzīve slikta, naudas nav, pat normāli dzīvot nevar. Un kada dzīves ironija, ka sieviete Nigērijā meklē veidus kā iegūt izglītību un mainīt koropciju, kura iznīcina viņas zemi, ļaujot naftas biznesam pārņemt un iznīcināt visu. Viņas sapnis- lielākais, ir labs darbs, skaista māja un jaudīga mašina, kā ASV. Risinājumi, kā izglābt pasauli? man nav. tev ir? vienīgais kas mani visu laiku atgriežas prātā, ir, ka viss riņķo ap naudu un, lai iegūtu leilāku naudu uz cilvēku labklājības rēķina, parasti viss notiek ar korupciju. ‘ jautājums tev- cik korumpēta esi? neesi? man leikas, ak es arī nē, un mans neviens ģimenē, bet tad atceros kādreizējos laikus, kad tētis deva kādam piecīti par pārsniegtu ātrumu, kad kādam tika iedots mazliet vairāk, jo ”jauks” cilvēks un visu, ko vajag var nokārtot ātrāk, piemēram, palātu ar skatu uz mežu, ne morgu. Cik daudz ir šādu ikdienas ”sīkumu”, kas mums ir jau par ikdienu, ka nejūtam to vairs. Un ne jau vienmēr tā ri naudas ( skaidra) cik bieži tas ir pakalpojums pret pakalpojumu? Un politikā viņi jau arīt tikai mazļie izpalīdz viens otram, un biznesmeņi un politiķi arī, arī degvielas kompānijas un kokuizcirtēji, tikai… bet Nigērijā kā nav tā tīra ūdens un drīz vispār nebūs ūdens. Cik ļoti tas Tevi skar?
Cik ļoti mūs uztrauc sejas ādas novecošanās?
Sejas āda ir koptēla būtiska sastāvdaļa. Lai sejas āda būtu veselīga un mirdzoša, nevis blāva, nogurusi un vecumam neatbilstoša, būtisks ir gan veselīgs dzīvesveids, gan ikdienas rūpes un atbilstošas kosmētikas izvēle. Latvijā sejas ādas novecošanās kopumā uztrauc 36 % aptaujāto iedzīvotāju (9 % – ļoti uztrauc, 27 % – drīzāk uztrauc), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju SKDS. Tikmēr 60 % respondentu šis aspekts neuztrauc (24 % – pilnībā neuztrauc, 36 % – drīzāk neuztrauc), bet vēl 4 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Par to, kādi faktori ietekmē sejas ādu un kā tai palīdzēt, stāsta “Veselības centra 4” filiāles “Valdlauči” dermatoloģe Elīna Ozola.
Kāpēc sejas āda noveco?
Par ādas novecošanos uzskata dažādu fizioloģisko pazīmju kopumu, kura rezultātā zūd ādas elasticitāte un tvirtums, parādās mīmikas un ekspresijas krunciņas, samazinās ādas spēja saglabāt ūdens daudzumu šūnās, kā arī āda kļūst plānāka un sausāka, skaidro E. Ozola. Tāpat ādas novecošanās procesā veidojas pigmentācijas pārmaiņas un izteiktāks asins kapilāru zīmējums. Novecošanās tiek iedalīta divos veidos – hronoloģiskā ādas novecošanās un ārējās vides (arī fotonovecošanās) ietekmēta ādas novecošanās. Hronoloģisko ādas novecošanos ietekmē ģenētika.
Ārējās vides faktori, kas ietekmē ādas novecošanos, ir sekojoši:
- Saules starojums – šis ir visbūtiskākais faktors. Ultravioleto starojumu iedala UVA, UVB un UVC viļņos. Katram no tiem ir atšķirīgs garums. UVC viļņi tiek absorbēti atmosfērā, un tie nesasniedz mūsu ādu. UVB stari izlaužas cauri atmosfērai un tiek absorbēti ādas epidermā jeb ādas ārējā slānī, tie rada pigmenta veidošanos un arī apdegumu, kā arī atbild par nemelanomas ādas vēžu attīstību. Savukārt UVA stari iekļūst dziļākajos audos jeb dermā, tie vairāk iedarbojas uz kolagēnajām un elastīgajām šķiedrām, atbild par sīku krunciņu rašanos un agrīnu ādas novecošanos. Ultravioleto viļņu (UVA, UVB) ekspozīcijas rezultātā šūnu membrānu lipīdi oksidējas, notiek šūnu DNS izmaiņas un rodas mutācijas, kuras laika gaitā rada pārmaiņas šūnās un rada risku, ka nākotnē šīs pārmaiņas novedīs pie ādas vēža attīstības.
- Smēķēšana pakļauj ādu vairākiem kaitīgiem faktoriem. Nikotīns sašaurina asinsvadus un palēnina asins plūsmu. Tāpat tas samazina skābekļa un barības vielu daudzumu, kas sasniedz ādas šūnas. Daudzas citas ķīmiskās vielas, kas atrodas tabakas dūmos, noārda kolagēnās un elastīgās šķiedras, kuras ir atbildīgas par ādas tvirtumu, un to sabrukums rada sīkās krunciņas. Cigarešu radītais karstums un arī ar smēķēšanu saistītās sejas muskuļu kustības veicina grumbu veidošanos. Turklāt ķīmiskās vielas, piemēram, darva un nitrozamīni, ir kancerogēni.
- Uzturs var izteikti ietekmēt ādas novecošanos – gan pozitīvi, gan negatīvi. Augļi, dārzeņi, pākšaugi un dažādi garšaugi satur antioksidantus, kas darbojas kā nelabvēlīgo vielu izvadītāji. Pierādīts, ka, uzņemot pietiekami daudz C vitamīna un linolēnskābes, samazinās ādas grumbu veidošanās, sausums un atrofija. Tikmēr lielāks tauku un ogļhidrātu patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu grumbu un ādas atrofijas risku.
- Menopauze – izteiktas hronoloģiskās novecošanās pazīmēs parādās aptuveni 50-60 gadu vecumā. Sievietēm šīs pazīmes attīstās agrāk nekā vīriešiem, tas ir saistīts ar hormona estrogēna aizsargājošās iedarbības samazināšanos menopauzes laikā.
- Citas saslimšanas un stress – ādas novecošanos ietekmē dažādas imūnās saslimšanas, piemēram, vairogdiedzera slimības, metabolās saslimšanas, tai skaitā cukura diabēts. Tāpat ādas novecošanos var ietekmēt dažādu medikamentu lietošana. Arī stress, nepietiekams atpūtas laiks var izteikti paātrināt ādas novecošanās un tās atjaunošanās spējas.
Dermatoloģe E. Ozola uzsver, ka ādas novecošanās hronoloģiski ir ļoti individuāls process, kuru ietekmē visi iepriekš minētie faktori. Pirmās ādas novecošanās pazīmes var pamanīt jau 25-30 gados, bet izteiktāka hronoloģiskā novecošanās ir 50-60 gados.
Uztraucas arī vīrieši
Aptaujas rezultāti liecina, ka ievērojami biežāk par sejas ādas novecošanos uztraucas sievietes – viņu vidū šis rādītājs ir 53 % (14 % – ļoti uztrauc, 39 % – drīzāk uztrauc), bet vīriešiem – 18 % (3 % – ļoti uztrauc, 15 % – drīzāk uztrauc). Tikmēr 44 % sieviešu (11 % – pilnībā neuztrauc, 33 % – drīzāk neuztrauc) un 77 % vīriešu (37 % – pilnībā neuztrauc, 40 % – drīzāk neuztrauc) par šo procesu neuztraucas, bet vēl 3 % sieviešu un 4 % vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja. E. Ozola norāda, ka, lai arī kopumā par ādas priekšlaicīgu novecošanos vairāk uztraucas sievietes, tomēr pēdējo gadu laikā šis jautājums ir kļuvis aktuāls arī vīriešiem, jo ikviens vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt jauneklīgu izskatu, ko mūsdienās ir iespējams paveikt, veselīgu dzīvesveidu apvienojot ar atbilstošu ādas kopšanas rutīnu un kopšanas līdzekļiem, kā arī speciālistu ieteikumiem.
Ko varam darīt paši?
Dermatoloģe skaidro, ka pirmās sejas ādas novecošanās pazīmes ir sīkas mīmikas grumbas, āda var kļūt sausāka, plānāka, un tā vairs nav tik tvirta. Vēlāk šīs pazīmes kļūst jau daudz izteiktākas, samazinās zemādas tauku slānis un veidojas ādas pigmentācijas pārmaiņas, kā arī ādas virsmā vairāk redzams asins kapilāru zīmējums. Tiek uzskatīts, ka sievietēm ādas novecošanās pazīmes tiek novērotas agrāk, kas saistīts ar hormonālām pārmaiņām.
Lai palēninātu sejas ādas novecošanos, dermatoloģe E. Ozola aicina ievērot sekojošus ieteikumus:
- Izvēlies savai sejas ādai atbilstošu un drošu saules aizsargkrēmu!
- Laikā no plkst. 10:00 līdz 16:00 neuzturies tiešos saules staros, izvēlies atbilstošu apģērbu un aksesuārus, lai ādu pasargātu no saules!
- Izvairies no solāriju apmeklēšanas!
- Atsakies no smēķēšanas!
- Ik dienu uzņem pietiekami daudz ūdens, kā arī lieto veselīgu uzturu, iekļaujot tajā daudz augļu un dārzeņu!
- Izgulies un meklē iespējas, lai samazinātu stresu!
- Konsultējies ar dermatologu vai kosmetologu par savam vecumam un sejas ādas tipam atbilstošu kopjošo kosmētiku! Ja pirmās novecošanās pazīmes jau ir parādījušas, konsultējies ar speciālistu, lai sastādītu plānu to novēršanai un turpmākajai ādas kopšanai.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
Cik ļoti atšķiras konkursa “Latvijas Gada auto 2019” žūrijas Top 7 no Tautas balsojuma (+VIDEO)
Šonedēļ tika atklāti tie septiņi jaunākie auto modeļi, starp kuriem tiks noteikts “Latvijas Gada auto 2019” ieguvējs. Tie ir: “Ford Focus”, “Hyundai Kona”, “KIA Ceed”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Seat Arona”, “Suzuki Swift” un “Volkswagen T-Roc”. Kurš būs uzvarētājs? Uzzināsim 7. decembrī.
Šobrīd sabiedrība aktīvi balso par Top 7 un uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto Tautas simpātija 2019”. Katru gadu tiek saņemtas tūkstošiem balsu, piemēram, iepriekšējā gadā tās bija 11 335 balsis, bet uzvarēja “Volvo XC60”.
Māris Ozoliņš, konkursa “Latvijas Gada auto” organizators:“Lai arī Tautas balsojums vēl turpinās, mēs jau varam redzēt Top 7 līderus, un tie ir: “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8”, “Volkswagen T-Roc”, “BMW X3”, “Mercedes-Benz CLS”, “Volkswagen Touareg” un “Lamborghini Urus”. Šie rezultāti spilgti parāda principiālās atšķirības starp tautas un žūrijas balsojumu, jo ir tikai viens auto, kurš sakrīt abos balsojumos. Tauta balso par savu sapni, kurā priekšroka tiek dota dārgiem premium klases auto un tas ir skaisti. Žūrijas autoekspertu un autožurnālistu balsojums ir vārāk racionāls, balstīts tehnisku kritēriju kopsummā + jaunievedumi. Bet, ja jau balsojam par sapni, tad kāpēc “Lamborghini Urus” ir tikai 7. vietā? Tāpēc aicinu ienākt gadaauto.iAuto.lv un balsot par savu favorītu.”
Balsot var internetā https://gadaauto.iAuto.lv un klātienē t/c Mols līdz 5. decembrim. Interneta balsojuma dalībnieki var piedalīties arī četru auto izlozē uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni, tie ir: “Citroën C3 Aircross”, “Ford Focus”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, un “Ssangyong Rexton”.
Kopā dalībai konkursā “Latvijas Gada auto 2019” pieteikti 29 jaunākie Latvijā pieejamie auto modeļi: “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hunday Kona”, “Hyundai Kona Electric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-Pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.
Galerija
Šie automobiļi novembra sākumā trīs dienu garumā bija nodoti 25 žūrijas biedriem – auto žurnālistiem, inženieriem, autosportistiem, servisu vadītājiem, nozares asociāciju vadītājiem un lielāko autoparku pārvaldniekiem. Katrs automobilis tiek detalizēti vērtēts pēc daudziem parametriem, sākot no virsbūves un braukšanas īpašībām līdz izmaksām un atbilstībai Latvijas tirgum. Turklāt ļoti svarīgi ir ieviestie jauninājumi.
Par automobiļu testēšanu stāsta žūrijas biedrs, RTU Automobiļu katedras vadītājs Juris Kreicbergs: “Lielā testa dienas ar bāzes vietu viesnīcā “Laguna House” pagāja ātri, jo paspēt tuvāk iepazīties ar 28 automobiļiem ir visai izaicinoši. Lielais automobiļu skaits ļāva labi saplānot braukšanas secību un varēja labi paspēt izbraukt ar visiem automobiļiem. Ar mazākajiem auto varēja aizbraukt līdz Rīgai un pabraukt ierastajā pilsētvidē. Ar pilsētas apvidus auto izvēlējos tuvāko mežu stigas, nesagaidot pārgājības brīnumus, bet ļaujot balstiekārtai padarboties uz nelīdzenāka ceļa. Braukšana ar apvidus automobiļiem sporta kompleksa “333” bezceļu trasēs ļāva ieskatīties spējīgāko pilnpiedziņas auto veikumā. Ar dažiem izcilajiem ‘premium’ automobiļiem izvēlējos braukt tumsā, kad visvairāk var izjust braukšanas komforta atšķirības, kaut gan jānobrauc, ir visai daudz, lai kārtīgi izjustu patiesi ērtu automobiļu priekšrocības.”
Titula “Latvijas Gada auto 2019” ieguvējs tiks paziņots apbalvošanas ceremonijā šī gada 7. decembrī viesnīcā “AVALON HOTEL & Conferences”. Tiks arī noteikti laureāti šādās papildus nominācijās: “Latvijas Gada Modernizācija 2019”, “4×4 Apvidus auto 2019”, “Pilsētas Apvidus auto 2019”, “Latvijas Premium auto 2019”, “Latvijas Eko auto 2019”, “Latvijas Ģimenes auto 2019”, “Latvijas Sportiskākais auto 2019”, “Latvijas Gada auto Dizaina balva 2019”, “Latvijas Gada auto 2019 Inovācijas balva” un “Latvijas Gada auto Tautas simpātija 2019”.
Informatīvi atbalsta: Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, jauniauto.lv, Auto ziņas, garaza.lv, Dieviete.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, viesnīca „AVALON HOTEL & Conferences”, LAMB, V4 motors.
Autors: Latvijas Gada auto
30.11.2018.
Cik lielu algu vēlas saņemt jaunieši? (+VIDEO)
Nereti dzirdam apgalvojumus, ka jaunieši grib pārāk daudz saņemt un pārāk maz darīt. Kāda ir realitāte?
Raidījumā: 1. Karlīnas un Rūdolfa pirmās darba pieredzes 2. Kāpt pa karjeras kāpnēm vai “braukt ar liftu”? 3. Visi grib būt influenceri? 4. Modeļu un komiķu pasaules aizkulises – tā nav tikai atrašanās kameru un gaismu priekšā 5. Kāda ietekme ir vecākiem? Kādai tai būtu jābūt? 6. Komentāri no jauniešiem, jaunā uzņēmēja un radošo profesiju pārstāves 7. Darba interviju do’s & don’ts
Video
Autors: Latvijas Radio 5
Cik lielas ir izredzes izveseļoties, ja melanoma tiek atklāta savlaicīgi?
Agrīni atklāta melanoma 98% gadījumu neatgriežas, taču ne vienmēr pats slimnieks to pamana un laicīgi dodas pie ārsta. Melanomas pacientu atbalsta biedrības „Soli priekšā melanomai” vadītāja Olga Valciņa ir pārliecināta, ka palīdzīgu roku agrīnā melanomas diagnostikā var sniegt gan to profesiju pārstāvji, kas ikdienā saskaras ar cilvēka ķermeni, gan ikviens no mums. Pamanot uz kāda cilvēka ādas aizdomīgu veidojumu, nevajadzētu klusēt, bet uzrunāt šo cilvēku, jo tā mēs varam glābt viņa dzīvību.
Kas Jūs mudināja veidot melanomas pacientu atbalsta biedrību?
2017.gadā es uzzināju, ka man ir melanoma. Tobrīd Latvijā melanomas pacientiem nebija pieejamas nekādas zāles, turklāt manas ārstēšanas pirmie posmi bija pretrunā vadlīnijām, kas tika izmantotas pasaulē. Es sapratu, ka vēlos iestāties par melanomas pacientu interesēm. Tā es iepazinos ar Eiropas Melanomas pacientu biedrību tīkla veidotājiem un aizbraucu uz pirmo konferenci uz Briseli. Jau pēc pirmā brauciena es uzrunāju Sondru Zaļupi, un kopīgiem spēkiem mēs sākām strādāt pie melanomas pacientu aizstāvības un informācijas platformas veidošanas arī šeit Latvijā.
Kā praktiski notiek pacientu aizstāvība?
Pacientu aizstāvību var iedalīt 2 lielos darba blokos. Pirmais bloks ir tiešais atbalsts pacientiem, kā, piemēram, iknedēļas Zoom tikšanās, kurās tiek pārrunātas pacientiem aktuālās tēmas, pacientu informēšana, sabiedrības izglītošana. Otrais bloks ir darbs ar sistēmu. Mēs veicinām dialogu ar atbildīgajām iestādēm un kopīgi meklējam risinājumus, kā padarīt veselības aprūpes sistēmu draudzīgāku pacientam. Reizēm atbildīgās iestādes jau pašas zina, kādas ir problēmas, taču dažkārt lēmējiem neienāk prātā, ka pacienti saskaras ar tām vai citām problēmām, un mēs esam tāds kā starpnieks starp sistēmu un pacientiem. Esam tikušies ar dermatologiem, onkologiem, slimnīcu vadību, Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem un centušies saprast, kāpēc radusies problēma un kas tieši ir jāmaina, lai atrastu risinājumu.
Un kas ir galvenā problēma?
Problēma ir izteikti kombinēta. Ja turpināsim caurā spainī liet ūdeni, pacienta ikdienā nekas neuzlabosies. Jā, mums trūkst naudas, ja runājam par kompensējamajam zālēm, taču vienlaikus mums trūkst arī medicīniskā personāla, it īpaši onkoloģijas māsu, nav paliatīvās aprūpes, ģimenes ārstiem ir pārāk maz jaudas, lai aicinātu pacientus uz skrīningu, nav atrisināts jautājums, lai dermatologi varētu paši nosūtīt aizdomīgu pacientu pie onkologa. Mums visvairāk sāp tas, ka šobrīd onkoloģijā katrs redz savu mazo gabaliņu, bet nav cilvēku grupas, kas redzētu visu sistēmu kopskatā un saprastu, kā pacients jūtas.
Piemēram, šobrīd, lai veiktu ķīmijterapiju Latvijas Onkoloģijas centrā, pacientam jāizstāv viena rinda, lai dabūtu recepti, tad jādodas uz aptieku pēc zālēm, tad ar zāļu pudeli rokās jāizstāv otra rinda un tikai tad viņš var saņemt terapiju. Reizēm tas aizņem vairāk kā četras stundas. Citur pasaulē pacientam pašam nav jādomā par zāļu iegādi. Vai cits piemērs, kur būtu nepieciešamas izmaiņas – mutāciju testi. Arī tur pacientam pašam, neskatoties uz slimības stadiju, jāstaigā pa vairākām laboratorijām un jāpārved paraugi no vienas laboratorijas uz otru, jāveic testi, jo ārstniecības iestādes savā starpā nesadarbojas.
Kas ir svarīgākais, ko Jūsu vadītā biedrība šajā laikā ir paveikusi?
Kad pagājušā gada maijā izveidojām biedrību, mums bija 3 prioritātes:
1) adekvāta ārstēšana 1. un 2. līnijā;
2) pacienta vadlīniju izstrāde;
3) adjuvantā terapija, kas novērš melanomas progresiju.
Šobrīd lielāko daļu uzstādīto mērķu esam sasnieguši. Ja neskaita vienu medikamentu, kas zāļu ražotāja dēļ nav ienācis Latvijā, visas pārējās zāles, par kuru iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā iestājāmies, šobrīd ir pieejamas, un mēs gandrīz nemaz neatšķiramies no citām ES valstīm. Esam pabeiguši darbu arī pie pacientu ceļveža. Bet attiecībā uz adjuvanto terapiju, mērķis ir sasniegts daļēji. No šā gada marta tā ir pieejama BRAF pozitīviem pacientiem, un mēs ceram, ka BRAF negatīviem pacientiem tā varētu būt pieejama gada beigās.
Kādi ir biedrības mērķi nākamajam gadam?
Turpināsim strādāt pie tā, lai zāļu pieejamība 2. līnijā ir visiem melanomas pacientiem neatkarīgi no BRAF statusa un adjuvantā terapija ir pieejama visiem augsta riska melanomas pacientiem.
Iespēju robežās meklēsim risinājumus, lai Latvijā būtu pieejama sakārtota un starptautiskajām vadlīnijām atbilstoša melanomas ārstēšana sākot jau ar primāro diagnostiku.
Tāpat kā pagājušajā gadā turpināsim darbu pacientu izglītošanā, jo pacientam ir tiesības izdarīt informētu izvēli un iegūt atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Mūsu biedrība var palīdzēt pacientiem saprast, kāda veida pakalpojumus viņi var saņemt un ko noteikti būtu jāpajautā ārstam.
Turpināsim darbu sabiedrības izglītošanā, īpaši izglītojot tos speciālistus, kuri ikdienā saskaras ar cilvēka ķermeni un var pamanīt aizdomīgus ādas veidojumus, piemēram, kosmetologus, masierus, ginekologus u.c. Ja viņi mācētu atpazīt šos veidojumus un mudinātu savus klientus aiziet pie dermatologa un pārbaudīties, mēs varētu izglābt ļoti daudz cilvēku! Tieši tāpēc mūsu biedrība ir uzsākusi projektu “Izzini melanomu!”, kura mērķis ir izglītot dažādus speciālistus melanomas atpazīšanā, īpašu uzmanību pievēršot tieši speciālistiem reģionos. Visbiežāk cilvēki klusē, jo nezina, kā uzrunāt, lai neizklausītos uzbāzīgi un nepieklājīgi. Mēs to gribam mainīt.
Vēl viena būtiska joma, kura būtu jāsakārto, ir pārrobežu medicīnas sistēma, lai mūsu melanomas pacienti, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav pieejama nepieciešamā ārstēšana Latvijā, varētu braukt uz ārvalstīm un piedalīties klīniskajos pētījumos. Es zinu vairākus pacientus, kuri pirms vairākiem gadiem bija 4.stadijā un kuriem tika piedāvāta paliatīvā aprūpe, bet, pateicoties tam, ka viņiem bija iespēja piedalīties klīniskajos pētījumos, viņi joprojām ir dzīvi, skrien maratonu, kāpj kalnos un var pilnvērtīgi dzīvot.
Vai, Jūsuprāt, cilvēki Latvijā rūpējas par savas ādas veselību un ir pietiekami informēti par melanomas riska faktoriem?
Es varu spriest tikai personīgi, jo šajā jomā Latvijā nav pētījumu. Manuprāt, lielai daļai cilvēku ir uzskats „Es zinu, ka saule ir kaitīga, bet man nepatīk, ka man vasarā baltas kājas!” Ja cilvēks ir ieņēmis galvā, ka vienīgais skaistais kāju veids ir brūnas kājas, tur nelīdzēs biedēšana ar saules kaitīgumu. Svarīgāk ir mainīt cilvēku domāšanu, lai viņi saprastu, ka arī balta āda ir skaista.
Dermatologi ļoti daudz runā par nepieciešamību lietot saules aizsargkrēmus un izvairīties no solāriju apmeklēšanas, bet cilvēki ne vienmēr tajā ieklausās, jo sekas no pārmērīgas sauļošanās jau neparādās uzreiz. Ar ādas vēzi var saslimt pat 20 un vairāk gadus vēlāk, tāpēc cilvēki bieži nesaista kopā jaunības pārmērīgo sauļošanos ar vēlākajos gados iegūto melanomu. Katru reizi, kad mūsu āda apdeg saulē, rodas bojājumi šūnās, un ar laiku šiem bojājumiem ir tendence uzkrāties, kas savukārt izraisa vēzi.
Ko darīt cilvēkiem, kuri savulaik ir daudz sauļojušies?
Tiem, kas kādreiz daudz bijuši saulē, ir jāatceras viena lieta, ka no šodienas dermatologs ir viņu labākais draugs. Ir jāatrod dermatologs, kuram uzticaties, kurš ir apzinīgs pret saviem pienākumiem un arī pašam jāseko līdzi visiem ādas veidojumiem. Briti bija veikuši pētījumu, ka lielākā daļa pacientu atliek vizīti pie ārsta 6 – 9 mēnešus, taču dažu melanomu attīstībā pat viens mēnesis var būt izšķirošs.
Cik lielas ir izredzes izveseļoties, ja melanoma tiek atklāta savlaicīgi?
1. stadijai jeb agrīni atklātai melanomai ir ļoti labas atveseļošanās prognozes un 98% varbūtība, ka melanoma neatgriezīsies. Tomēr neliels risks, ka tā atgriezīsies, pastāv. Pasaulē puse no pacientiem, kas nomirst ar melanomu, savulaik ir bijuši diagnosticēti ar 1. vai 2. stadiju. Melanoma var atgriezties pēc 5, 10 un pat 20 gadiem, tāpēc pat tajos gadījumos, ja melanoma ir veiksmīgi izgriezta, dermatologs jāturpina profilaktiski apmeklēt arī turpmāk.
Kādas ir jaunākās tendences melanomas ārstēšanā citviet Eiropā un pasaulē?
Kaut arī melanomas ārstēšanā vērojams ievērojams progress (pirms dažiem gadiem 5 gadu dzīvildze bija tikai 5% pacientu, tagad aptuveni 50% pacientu), joprojām puse pacientu nomirst, tāpēc zinātniekiem un farmācijas kompānijām ir vel daudz darāmā.
Attiecībā uz agrīno melanomu tiek strādāts pie tā, lai spētu prognozēt, kurš pacients progresēs un kurš nē. Lai nebūtu tā, ka mēs profilaktiski ārstējam visus. Otrkārt, tiek meklēta metode, kā precīzi novērtēt, kā konkrētais pacients reaģēs uz zālēm, jo var gadīties, ka zāles konkrētajam pacientam nestrādā vai strādā vāji.
Attiecībā uz metastātisko melanomu šobrīd tiek strādāts pie jaunām imūnterapijas zālēm, tiek pētītas kombinācijas, kad mērķterapija ir kopā ar imūnterapiju, kā arī tiek meklētas jaunas marķieru gēnu mutācijas, lai radītu jaunu mērķa terapiju.
Intervija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par intervijas saturu atbild biedrība “Soli priekšā melanomai”.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Soli priekšā melanomai
30.06.2020.
Cik Latvijā ir iedzīvotāju?
Latvijā šā gada sākumā dzīvoja gandrīz 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 12,3 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Pērn mirušo skaits Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2019.gadā Latvijā samazinājās par 3,4 tūkstošiem (gadu iepriekš – par 4,9 tūkstošiem), kas ir zemākais rādītājs kopš 1989.gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkstošiem (9,5 tūkstošiem).
Statistikas pārvaldē norādīja, ka aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trijos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību.
Tāpat statistikas pārvalē atzīmēja, ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,6%, kamēr 2018.gadā – 0,7%, bet 2017.gada – 0,8%.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 528 mazāk nekā 2018.gadā, taču nomira 27,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 1101 mazāk.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka mirušo skaits pērn Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkstoši) bija 1972.gadā.
2019.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 11,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 300 vairāk nekā 2018.gadā, bet aizbrauca 14,6 tūkstoši, kas ir par 1,2 tūkstošiem mazāk.
No Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn Latvijā ieradās 2,5 tūkstoši jeb 23% iebraucēju.
Vienlaikus statistikas pārvaldē uzsvēra, ka statistikas datu apkopojumā Apvienotā Karaliste vairs netiek iekļauta ES valstu sastāvā. 2019.gadā no Apvienotās Karalistes iebrauca 2,2 tūkstoši cilvēku jeb 19,6% no kopējā imigrantu skaita.
Savukārt no NVS pērn iebrauca 4,3 tūkstoši cilvēku, tostarp 1,5 tūkstoši ieradās no Ukrainas, bet 1,1 tūkstotis – no Krievijas.
Pagājušajā gadā 830 iebraucēju ieradās no Indijas, kamēr 2018.gadā no šīs valsts ieradās 938 cilvēki.
2019.gada imigrācijā 5,1 tūkstotis jeb 46% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.
Vienlaikus uz ES valstīm pērn emigrēja 9,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2019.gadā samazinājās par 30% – emigrēja 2,9 tūkstoši, kamēr 2018.gadā – 4,2 tūkstoši. Uz Vāciju izbrauca 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, bet 400-500 cilvēku emigrēja uz Īriju, Norvēģiju un Nīderlandi.
Pērn par 23% samazinājās emigrācija uz NVS valstīm.
No aizbraucējiem 72% bija Latvijas valstspiederīgie, kamēr 2018.gadā šis īpatsvars bija 82%.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.- 2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos.
2020.gada sākumā bērnu un pusaudžu īpatsvars vecumā 0-14 gadi iedzīvotāju kopskaitā bija 16%, kas ir nedaudz vairāk kā 2019.gada sākumā (par 0,1 procentpunktu jeb 108 cilvēkiem).
Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 15,4 tūkstošiem jeb 1,3%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2019.gadā par trim tūkstošiem jeb 0,7%.To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,8% 2019.gada sākumā līdz 23,1% 2020.gada sākumā.
2019.gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, tostarp poļu – par 2,2%, lietuviešu – par 1,8%, baltkrievu – par 2,2%, bet krievu – par 1,6%. Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un 2020.gada sākumā bija 62,5%.
Pēc valstiskās piederības 86,3% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2019.gada sākumā – 86,1%), 10,4% nepilsoņi (10,7%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,2%) un 1,2% citu valstu pilsoņi.
No visiem nepilsoņiem 51% dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
No visiem Latvijas nepilsoņiem 72% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem 2019.gadā pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās.
Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgas reģionā – 18,5% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,5% Jūrmalā. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,9% no iedzīvotāju kopskaita bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Zilupes, Aglonas, Neretas un Daugavpils novadā – tikai 10,4-10,9%.
Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Zemgalē (61,2%), bet mazāks – Kurzemē (59,9%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par tūkstoti, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par sešiem tūkstošiem un Latgalē – par četriem tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā (61,1% no iedzīvotāju kopskaita), bet vismazāk – Valmierā (58,6%), kamēr starp novadiem visvairāk bija Baltinavas (66,3%), bet vismazāk Strenču novadā (56,1%).
Visos reģionos vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju bija vecumā virs 63 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,3%, mazāk – Pierīgā (20,5%). Visvairāk senioru bija Strenču novadā – 31,6%, bet vismazāk Mārupes novadā – 10,3%.
2019.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – par 1% jeb 3,9 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,6% jeb 4,3 tūkstošiem. Vienlaikus Vidzemē iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,2% jeb 2,2 tūkstošiem, Kurzemē – par 1,1% jeb 2,7 tūkstošiem, bet Zemgalē – par 0,8% jeb 1,9 tūkstošiem. Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8% jeb 5,1 tūkstoti.
Rīgā un Pierīgā dzīvoja vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,7% jeb par 362 cilvēkiem, un Jelgavu – par 0,2% jeb 90 cilvēkiem.
Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% (471 cilvēku), Rīgā – par 0,8% (5127), Rēzeknē – par 0,7% (207), Daugavpilī – par 0,7% (558), Jēkabpilī – par 0,7% (148), Liepājā – par 0,6% (410), bet vismazāk – Valmierā – par 0,3% (75).
Izņemot Jūrmalu, pārējās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jēkabpilī, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā.
Pērn 20 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 16 no tiem bija Pierīgas novadi. Vēl neliels iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Ozolnieku, Aknīstes, Vecpiebalgas un Līgatnes novadā.
Visos 20 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 11 novados.
Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā – par 5,7% jeb 613 cilvēkiem.
Pērn visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē – trīs cilvēki un vienu kvadrātkilometru un Rugāju novadā Latgalē – četri cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.
Autors: nozare.lv
29.05.2020.
Cik latviešu tautastērpu tu atpazīsti? (+FOTO)
Vai zini, kāds ir Alsungas tautastērps? Lielvārdes? Un Piebalgas? Aizkraukles deju kolektīvs “Pēda”, kā vadītāja ir Una Stakle, nupat nosvinēja savu 30 gadadienu. Koncertā “Nāc man līdzi uz Vidzemi” kolektīva vēsture tika izdejota, atrādot savu bagātīgo tautastērpu kolekciju.
Deju kolektīva “Pēda” 30 gadu jubilejas koncertā “Nāc man līdzi uz Vidzemi” piedalījās 79 dejotāji – gan esošie, gan arī tie, kas kolektīvā dejojuši pat pirms 20 gadiem. Šis koncerts bija īpašs ne tikai ar nozīmīgo jubilejas skaitli, bet arī ar to, ka tajā dejotāji atrādīja kolektīva bagātīgo tautastērpu pūru.
Galerija
Kopumā “Pēdas” dejotāji lepojas ar vienpadsmit dažādiem tautastērpiem. Cik no tiem atpazīsti tu? Koncerta atklāšanas dejas tika dejotas stilizētos etnogrāfiskajos tērpos – linu kreklos, kas ir latviešu tautastērpu pirmsākums. Turpinājumā dejotāji tērpās Krustpils, Lielvārdes, Siguldas, Piebalgas, Alsungas, Bārtas, Abrenes u.c. novadu tautastērpos.
Jaunums šajā tērpu klāstā ir Piebalgas novada tautastērps, kas sarūpēts projekta “Tautas tērpu iegāde Aizkraukles pagasta deju kolektīvam “Pēda”” (Nr.18-04-AL08-A019.2201-000011)ietvaros, un tas noticis ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Aizkraukles novada domes atbalstu.Projekta mērķis ir veicināt latviskā kultūras mantojuma apzināšanu, saglabāšanu, popularizēšanu un pieejamību, stiprinot latvisko identitāti. Projekta kopējās izmaksas ir 9775,06 EUR.
Aizkraukles pagasta deju kolektīvs “Pēda” ir dibināts 1988. gadā, deju kolektīva vadītāja ir Una Stakle. Savas gandrīz 30 gadu darbības laikā kolektīvs ir kļuvis par vienu no vadošajiem deju kolektīviem Aizkraukles deju apriņķī, kopš 1990. gada “Pēda” ir Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku dalībnieks. Tāpat kolektīvs piedalās starptautiskos festivālos Ungārijā, Horvātijā, Slovākijā, Izraēlā, Itālijā, Polijā u.c. pasaules valstīts. Deju kolektīvs “Pēda” ir aktīvs dažādu kultūras norišu dalībnieks Aizkrauklē, kā arī organizē divus nozīmīgus kultūras pasākumus Aizkraukles pagasta kultūras namā – Latvijas deju kolektīvu koncertus februārī un decembrī. Popularizējot sportisku dzīvesveidu un veicinot Aizkraukles reģiona atpazīstamību, “Pēda” Latvijas deju kolektīviem organizē arī auto foto orientēšanās sacensības “Pa pēdām”.
Šobrīd deju kolektīvā “Pēda” ir divas dejotāju grupas – jauniešu deju kolektīvs un vidējās paaudzes deju kolektīvs.
Foto: Valdis Ošiņš
Autors: Latvijas deju kolektīvs “Pēda”
Cik labi tu zini savu valsti? Latvijas valsts ieņēmumi 2018.gadā – 9,41 miljards eiro!
Janvāra beigās Valsts ieņēmumu dienests publicējis atskaites rakstu par saviem ieņēmumiem 2018.gadā.
Saskaņā ar VID kopbudžeta ieņēmumi sasnieguši 9,41 miljardu eiro, izpildot ieņēmumu plānu par 101,3 %. Salīdzinot ar 2017.gadu, nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 788,42 miljoniem eiro jeb 9,1%, ko pēc VID vārdiem sekmējusi ekonomiskā izaugsme un VID darba rezultāti.
Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2018.gadā ir 3,20 miljardi eiro. Tas ir par 410,50 miljoniem eiro jeb 14,7 % vairāk nekā 2017.gadā, ko daļēji veicināja veselības aprūpes finansēšanas likmes paaugstināšana par vienu procentpunktu. Darbaspēka nodokļus 2018.gadā pozitīvi ietekmēja darba ienākumu pieaugums, pateicoties arī minimālās algas palielināšanai, un darba ņēmēju skaita palielināšanās.
Ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā apliecina arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas 2018.gadā sasnieguši 2,46 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, tie palielinājušies par 269,22 miljoniem eiro jeb 12,3 %. Lielākais pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (skaidrojams ar būvdarbu pasūtījumu pieaugumu), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus vai operācijas ar nekustamo īpašumu.
No pievienotās vērtības nodokļa 2018.gadā atmaksāti 887,20 miljoni eiro, kas ir par 26,93 miljoniem eiro jeb 2,9 % mazāk nekā 2017.gadā. Tas skaidrojams ar deklarēto no budžeta atmaksājamo summu samazināšanos.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018.gadā ir 1,03 miljardi eiro un tādējādi pirmo reizi Latvijas vēsturē ir pārsnieguši 1 miljardu eiro. Šī summa ir aptuveni desmitā daļa no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem. Vairāk nekā pusi – 52,4 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas ir ieņēmumi par naftas produktiem, 23,5 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20,3 % – par tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Jāatzīmē, ka akcīzes nodokli pārsvarā maksā atsevišķi lieli nodokļu maksātāji, tādejādi būtiska ietekme uz ieņēmumiem ir nodokļu maksātāju izmantotajām iespējām pagarināt nodokļa nomaksas termiņu.
Nodokļu reformas ietvaros būtiskas pārmaiņas skāra uzņēmumu ienākuma nodokli, paredzot nodokli maksāt peļņas sadales brīdī nevis par gūto pelņu kā tas bija iepriekš. Tas atspoguļojies arī 2018.gada ieņēmumos. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā ir 304,00 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn tie ir samazinājušies par 121,61 miljoniem eiro jeb 28,6 %. Tomēr uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns ir izpildīts par 130,6 % jeb ieņēmumi ir par 71,30 miljoniem eiro lielāki nekā tika plānoti.
Pretēji plānotajam, lēnāks ieņēmumu pieaugums 2018.gadā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Jāatzīmē, ka ar 2018.gadu tika ieviestas trīs nodokļa pamatlikmes, paaugstināts neapliekamais diferencētais minimums, neapliekamais minimums pensionāriem un atvieglojums par apgādībā esošām personām. Tas gan samazināja ieturēto nodokļa apmēru, gan palielināja nodokļa atmaksu apmēru.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2018.gadā atmaksāti 147,46 miljoni eiro, kas ir par 26,02 miljoniem eiro jeb 21,4 % vairāk nekā 2017.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā ir 1,72 miljardi eiro, kas ir par 20,49 miljoniem eiro jeb 1,2 % vairāk nekā 2017.gadā.
Ņemot vērā neplānoti zemos ieņēmumus no visu veidu nodevām, naudas sodiem un sankcijām, kā arī citiem nenodokļu ieņēmumiem, kas atsevišķos maksājumu veidos ir pat mazāki nekā 2017.gadā, ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) būtiski veicināja VID administrēto nenodokļu, kā arī kopbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 2018.gadam. Ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 2018.gadā ir 244,64 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājušies par 89,45 miljoniem eiro jeb 57,6 %, jo viens nodokļu maksātājs veicis maksājumu ne tikai no 2017.gada, bet arī 2016.gada peļņas.
| Nodoklis | Ieņēmumi |
| Valsts soc. apdrošināšanas iemaksas | 3,2 miljardi |
| Akcīzes | 1,03 miljardi |
| Iedzīvotāju ienākuma | 1,72 miljardi |
| Uzņēmuma ienākuma | 304 miljoni |
| PVN | 887 miljoni |
Autors: Valsts ieņēmumu dienests
03.0.2019.
Cik kaitīgi ir uztura bagātinātāji?
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% – dažkārt, 9% – reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu), 33% uztura bagātinātājus ikdienā nelieto, bet vēl 14% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Visbiežāk lietotie uztura bagātinātāji ir D vitamīns (44%), magnijs (26%), zivju eļļa (22%), C vitamīns (22%) un B grupas vitamīni (20%), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.
Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka uztura bagātinātājus biežāk lieto sievietes. Vīriešu vidū uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lieto 10% aptaujāto, bet sieviešu vidū šis rādītājs ir 17%. Interesanti, ka biežāk uztura bagātinātājus lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību – viņu vidū tos ikdienā regulāri lieto 16%, kamēr respondentu grupā ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 10%, bet pamatizglītību ieguvušo respondentu vidū uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lieto 6%.
Kad būtu vēlams lietot?
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka uztura bagātinātāji būtu jālieto gadījumos, kad ir vienveidīgs un nesabalansēts uzturs, kā arī, ja ikdienā ir paaugstināta fiziskā vai garīgā slodze un ar uzturu nav iespējams uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Tāpat uztura bagātinātājus ieteicams lietot veģetāriešiem un vegāniem. Skaidrojot, kāpēc biežāk uztura bagātinātājus lieto sievietes, ārste norāda, ka kopumā tam nav konkrēta pamatojuma, tomēr novērojama tendence, ka kopumā sievietes vairāk rūpējas par veselību, biežāk vēlas uzlabot savu ārējo izskatu, ādas, matu, nagu stāvokli un, visticamāk, tāpēc uztura bagātinātājus lieto biežāk nekā vīrieši.
Dažādi uztura bagātinātāji ir jālieto atšķirīgos dienas laikos. Uztura bagātinātājus, kas ir stimulējoši un dod enerģiju, labāk lietot no rīta, bet nomierinošos – vakarā. Ir uztura bagātinātāji, kas jālieto tukšā dūšā, tāpēc tos vēlams lietot no rīta. Ir arī tādi uztura bagātinātāji, kam visu devu nevar lietot reizē, tāpēc deva jādala un uztura bagātinātājs jālieto vairākas reizes dienā. Pirms uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jāizlasa instrukcija, lai uzzinātu, kā tos pareizi lietot un kurā dienas laikā.
Ko ņemt vērā pirms lietošanas?
Uzsākot uztura bagātinātāju lietošanu, vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu un izpētīt to sastāvu. Noteikti nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos. Uztura bagātinātājus labāk iegādāties aptiekās, bet, ja iegādājas internetā, noteikti jāpārliecinās, vai uztura bagātinātājs ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā, lai zinātu, vai tā lietošana ir droša. Pirms uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jāizlasa to lietošanas instrukcija, lai zinātu, kādas devas jālieto. Minētie ieteikumi īpaši attiecas uz grūtniecēm un hroniskajiem pacientiem, jo, lietojot tos “uz savu galvu”, tie var nodarīt lielu kaitējumu. Grūtniecēm svarīgi uzņemt pilnvērtīgu sabalansētu uzturu, tomēr papildus ar uztura bagātinātājiem bieži vien ir jālieto folijskābe, dzelzs, D vitamīns u. c. Tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu.
Kā zināt, kas ir vajadzīgs?
Pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk lieto D vitamīnu. Z. Zitmane skaidro, ka Latvijā ģeogrāfisku un arī citu iemeslu dēļ visbiežāk ir tieši D vitamīna deficīts. Tāpēc lielākajai daļai pacientu D vitamīns ir jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Izplatītākie magnija trūkuma signāli ir krampji, muskuļu spazmas, pārmērīgs nogurums, trauksme un galvas reiboņi. Zivju eļļa tiek lietota ādas, matu un nagu stāvokļa uzlabošanai, kā arī imunitātes stiprināšanai. C vitamīns – imunitātes stiprināšanai un vieglākai slimību norisei. B grupas vitamīni – veģetāriešiem un vegāniem, kā arī pacientiem, kuriem ir nespēks, bezmiegs un nomāktība. Kalcijs bieži vien ir jālieto senioriem un osteoporozes pacientiem, savukārt dzelzs visbiežāk papildus jāuzņem veģetāriešiem un vegāniem, kā arī grūtniecēm un sievietēm reproduktīvajā vecumā, ja ir pastiprināta menstruālā asiņošana.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūlijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
cik jauki! ;D
nu tad tā! šī ir vienkārši lieliska nedēļa, jo man 7dien ir dzimšanas dieniņa un 6dien ir gaidāms viens trakoti labs pasākums ar draugiem. 😎 beeet, kā jau ierasts, pirms foršiem un svarīgiem pasākumiem, mani piemeklē iesnas, tad nu tagad jācenšas no tām līdz 6dienai atbrīvoties!!! 😀 veiksmīgu un jauku Jums visām šo nedēļu! 🙂
Cik izplatīta Latvijā ir depresija?
Kopumā ¾ jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka viņi spētu atpazīt depresijas pazīmes (jā – 23%, drīzāk jā – 52%), 18% atzīst, ka to nevarētu (nē – 3%, drīzāk nē – 15%), bet vēl 7% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete rezultātus vērtē piesardzīgāk, norādot, ka, lai arī Covid-19 pandēmija palīdzēja aktualizēt mentālās veselības problēmas, tomēr, pat zinot depresijas pazīmes, to ir grūti novērtēt saviem spēkiem, jo depresijai ir dažādas formas un smaguma pakāpes, tāpēc ieteicams meklēt profesionālu palīdzību, jo pretējā gadījumā depresijai var būt ļoti nopietnas sekas.
Cik izplatīta Latvijā ir depresija?
Termins “depresija” tiek lietots ārkārtīgi plaši un dažādās nozīmēs. Latvijā šī problēma vispārējā populācijā nav pienācīgi novērtēta, netiešā veidā par depresijas izplatību signalizē pašnāvību rādītāji[1], kas Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas valstīs. Pētījumā[2], kas veikts vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, tika secināts, ka depresijas izplatība Latvijā kopumā bija 6,7%. Tā bija biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem, respektīvi, 7,8% un 5,6%. Balstoties uz ģimenes ārstu prakšu datiem, tika secināts, ka ar depresiju jebkad dzīves laikā ir saskārušies 22,4% pacientu.
Savukārt ārkārtas situācijas laikā veiktajā pētījumā[3] (2020. gada pavasarī, interneta aptauja) tika secināts, ka depresijas izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū bija 5,6%, sievietēm ‒ 7,2% un vīriešiem ‒ 4,2%. Respondenti ar depresiju bija jaunāki par cilvēkiem bez depresijas, turklāt vīrieši bez depresijas bija ievērojami vecāki par sievietēm bez depresijas. Depresija bija vairāk izplatīta to respondentu vidū, kas dzīvoja pilsētās, izņemot Rīgu, kā arī tiem, kuriem nebija attiecību vai nodarbinātības. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā ir izteikta dzimumu atšķirība – vīriešu depresijas gadījumi pie mums tiek diagnosticēti salīdzinoši retāk nekā citviet[4]. Tomēr augstais pašnāvības risks tieši vīriešu vidū Latvijā liek domāt par to, ka depresijas problēmas vīriešiem netiek laikus atpazītas, kā arī pastāv sociāli un kulturāli aizspriedumi, kas neļauj vīriešiem laikus meklēt palīdzību.
Pandēmijas ietekme
Klīniskā psiholoģe I. Lietaviete skaidro, ka Covid-19 izraisītās ilgstošās ārkārtas situācijas laikā sabiedrībā kopumā ir vairāk ticis runāts par mentālo veselību. Būtiski, ka jauniešu vidū depresija vairs nav tabu temats, pateicoties arī angļu valodā pieejamo videoblogu ietekmei. Tomēr, pat zinot depresijas simptomus, to ir grūti novērtēt pašu spēkiem, jo depresijas formas un smaguma pakāpes ir ļoti dažādas ‒ tie var būt atsevišķi simptomi, depresīvs stāvoklis, depresijas traucējumi, t. s. “mazā depresija” vai klīniska depresija kā slimība. Depresijai izšķir smaguma pakāpes, kā arī vairākus sindromoloģiskus variantus (adinamiskā, disforiskā, anestētiskā u. c.). Tādēļ, arī esot zinošam par depresijas pazīmēm, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību.
Pazīmes un riska faktori
Depresijas trīs pamata simptomi ir pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, pazemināta interese un spēja izjust prieku, kā arī nogurums un enerģijas trūkums. Depresijas papildu simptomi: pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta, pazemināts pašvērtējums, pašnāvības domas vai uzvedība, grūtības pieņemt lēmumus, plānot vai koncentrēties, psihomotorās aktivitātes traucējumi, jebkādi miega traucējumi, pazemināta ēstgriba. Lai diagnosticētu depresiju, svarīgs ir laika kritērijs ‒ traucējumu ilgumam jābūt vismaz 2 nedēļas, lielāko dienas daļu. Atkarībā no simptomu skaita un smaguma pakāpes tiek noteikts, vai tā ir viegla, vidēji smaga vai smaga depresijas epizode.
Depresijas veidošanās tiek skaidrota ar vairākiem faktoriem, piemēram, ar funkcionālām izmaiņām galvas smadzeņu struktūrās, kas piedalās garastāvokļa regulācijā, neirotransmiteru (dopamīna, serotonīna, noradrenalīna) darbības traucējumiem, ko rada ilgstošs vai atkārtots stress, kā arī ar ģenētiskiem jeb iedzimtības faktoriem. Ir noskaidrota arī alkohola atkarības, trauksmes un depresijas ģenētiskā saistība.
Eksperte skaidro, ka līdztekus bioloģiskajiem faktoriem liela nozīme depresijas attīstībā ir dažādiem psihosociāliem faktoriem, piemēram, agrīnām psihotraumām, svarīgu cilvēku un attiecību zaudējumiem bērnībā, kas rada indivīda “ievainojamību”. Pamestības un nedrošības sajūta, konflikti ģimenē, vecāku nespēja apmierināt bērna emocionālās vajadzības rada nelabvēlīgu ietekmi turpmākai indivīda sociālai funkcionēšanai un spējai adekvāti apmierināt savas vajadzības pieaugušā vecumā. Depresijas attīstību veicina arī pašvērtējuma zaudēšana dažādu apstākļu ietekmē, negatīva pārliecība par sevi, iemācīta bezpalīdzība, pārmērīgs kritiskums pret sevi un citi faktori.
Riska grupas
Balstoties pētījumos, var secināt, ka lielāks risks saslimstībai ar depresiju ir sievietēm, īpaši jaunām, bet šī attiecība gadu laikā mazinās. Tāpat augstāki depresijas riski ir cilvēkiem bez darba un ar zemu ienākumu līmeni. Lai arī sociāli ekonomiskiem faktoriem ir būtiska loma saslimstībā ar depresiju, tomēr tā nereti tiek uzskatīta arī par augsti attīstītu, pārtikušu valstu problēmu, kas liek pētījumu rezultātus izvērtēt ar zināmu piesardzību, kontekstuāli. Pretrunīgi ir arī rezultāti par izglītības līmeņa saistību ar depresiju. Latvijā veiktajā pētījumā[5] depresija biežāk ir tikusi diagnosticēta cilvēkiem, kam ir viduvējs vai slikts veselības pašvērtējums, ir novērota veselības pasliktināšanās pēdējo 12 mēnešu laikā vai ir alkohola atkarība. Kopumā cilvēkiem ar depresiju ir augstāks komorbīdu (līdzās pastāvošu) somatisku un psihisku saslimšanu risks.
Pastāvīgas attiecības ir svarīgs aizsargfaktors. Depresijas saikni ar attiecību trūkumu var skaidrot divējādi – pirmkārt, cilvēki, kas cieš no depresijas, retāk veido attiecības un, otrkārt, attiecību zaudējums var sekmēt depresiju.
Joprojām virkne aizspriedumu
Iespējams, viena no biežākajām pārliecībām ir tā, ka “ar depresiju katram ir jātiek galā paša spēkiem ‒ “vienkārši” saņemoties, domājot pozitīvas domas”. I. Lietaviete uzsver, ka tas diemžēl nestrādā, turklāt nereti iekšējā kritika, kas pieprasa neiespējamo, vēl vairāk pasliktina situāciju. Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka “depresija pāriet pati no sevis”. Reizēm tā var notikt, jo katram no mums ir unikālas adaptīvas pašregulācijas spējas, tomēr nereti ar tām nepietiek. Svarīgi ir atzīt, ka nepieciešama profesionāla palīdzība ‒ līdzīgi kā citu saslimšanu gadījumā. Vēl joprojām valda daudz aizspriedumu arī par antidepresantu kaitīgo ietekmi.
Pirmie ārstēšanās soļi
Svarīgi ir apzināties, ka depresija ir slimība (vai vieglākā formā ‒ psihisks traucējums), kas prasa mērķtiecīgu ārstēšanu. Un depresija ir ārstējama. Lielai daļai pacientu ir vērojama depresijas un trauksmes simptomu samazināšanās, uzsākot antidepresantu kursu, kas, veicinot neirotransmiteru regulāciju smadzenēs, divu nedēļu laikā ļauj piedzīvot pirmo jūtamo uzlabojumu. Citi pacienti izvēlas psihoterapiju kā primāro palīdzību, norāda eksperte. Kognitīvi biheiviorālās terapijas vadlīnijas depresijas ārstēšanā balstās uz trīs pamatprincipu integrāciju: pirmkārt, tā ir precīza diagnostika un atbilstoša medikamentozā terapija, otrkārt, svarīga ir depresijas simptomu mazināšana fokusētā psihoterapijā un, treškārt, biheiviorālā aktivizācija (dienas ritmu sakārtošana, veselīgu paradumu un regulāras fiziskās aktivitātes pakāpeniska ieviešana).
Katra cilvēka atveseļošanās ceļš ir dziļi individuāls, tāpēc nav vienas receptes visiem. Tomēr svarīgākais un visiem kopīgais princips ir nenorobežoties un nepalikt vienam ar slimību.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.BENU Aptieka
[1] [1] WHO, SDR(0-64), Suicide and intentional self-harm, per 100 000 – European Health Information Gateway (who.int)
[2] Vrubļevska, J. (2018). Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā: Promocijas darbs: apakšnozare – psihiatrija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-09_pd
[3] Rancāns, E., Martinsone, K. et al. (2021). Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā Covid-19 pandēmijas laikā, turpmākās vadības virzieni. Projekts “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. https://www.vm.gov.lv/lv/media/6491/download
[4] https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/EDN-20181010-1
[5] Vrubļevska, J. (2018). Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā: Promocijas darbs: apakšnozare – psihiatrija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-09_pd
Cik intīmas lietas rakstīt?
Labrīt, Cosmo redakcijas piezīmju lasītāj! Šo jocīgo uzrunu izvēlējos tāpēc, ka pirms nedēļas pagāja gads kopš mēs – Elīna, Baiba, Ērika un Zane, dalāmies ar Tevi savās pārdomās un ikdienas notikumos. Pačukstēšu: mani draugi ir teikuši, ka pat savos komandējumos un ceļojumos, viņi izmanto šo portālu, lai uzzinātu, kā tad man īsti klājas. Un tas mani mazliet biedē, jo…
…ir tik trausla robeža starp personisko un publisko. To, kas ir tikai tavs, un to, ko var stāstīt citiem. Un, ja draugi interesējas par manām piezīmēm Cosmo portālā, tad personiskuma tajās ir vairāk nekā publiskuma (protams, viņiem ir papildinformācija, kas uzrakstīto ļauj nolobīt līdz kodolam). Kaut varbūt tas ir arī viens no veidiem, kā sajust vienam otru tad, kad nevaram tikties klātienē.
Atklāšu, ka pašā sākumā man gribējās rakstīt kā Kerijai Bredšovai no seriāla Sekss un lielpilsēta. Zinu, jau zinu, ka viņa ir meistarīgu scenāristu izgudrojums, taču – cik aizraujošs! Savukārt pēc šī gada, kura laikā esmu rakstījusi interneta piezīmes, var apgalvot, ka reti kura sieviete realitātē atļautos publiski tik detalizēti aprakstīt savus piedzīvojumus karjerā un mīlas dzīvē. Manuprāt, tad dzīve savā pīļu dīķī vairs nebūtu iespējama! Iedomājies – kā gan es varētu turpināt attiecības, piemēram, ar Mārtiņu, ja ik pa laikam šeit ierakstītu pārdomas par to, ka īsti labi kopā ar viņu nejūtos? Un detalizēti aprakstītu iepriekšējā vakara randiņu. Kā viņam pēc tam var skatīties acīs?!
Savas domas esmu pateikusi, un mani ļoti interesē arī Tavējās. Vai esi kādreiz rakstījusi dienasgrāmatu internetā? Cik patiesa tajā biji/esi? Un vēl – kurš no mūsu, Cosmo redakcijas meiteņu, ierakstiem Tevi ir aizrāvis visvairāk vai arī krietni noderējis?
Man ir patiess prieks būt kopā ar Tevi un lai jaukas brīvdienas,
Z.
Cik ilgi jāsmejas, lai sadedzinātu pusdienās apēsto salātu kalorijas?
Visā pasaulē arvien aktuālāka kļūst taukaino aknu problēma. Šo vārdu savienojumu dzirdam arvien biežāk, taču ko tas nozīmē un kas to izraisa? Ko varam darīt savu aknu veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Aknu slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir taukainās aknas?
Kā skaidro hepatoloģe, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aknas iekaist, ir taukainas aknas jeb steatoze. Tas nozīmē, ka aknu šūnās – hepatocītos – sakrājušies tauku pilieniņi. Sākumā taukainas aknas cilvēks nekādi nejūt. Varbūt kādreiz ir nespecifiskas pazīmes – nogurums, nespēks, smaguma sajūta vai smelgšana vēdera augšējā labajā kvadrātā, jo, izgulsnējoties taukiem, aknas palielinās. Dažreiz ir apetītes zudums. Taukainas aknas pašas par sevi vēl nav liela kaite. Bet – taukaudi nav inerts veidojums, tie izdala hormonus un veicina iekaisumu. Tātad daļai cilvēku – vidēji 20% – attīstās taukainu aknu iekaisums jeb steatohepatīts, un tas vairs nav labi. Daļai steatohepatīts progresē un ar laiku aknu šūniņu vietā saaug saistaudi un veidojas fibroze, kas jau ir ceļš uz aknu cirozi, neatgriezeniskām pārmaiņām aknās. Proti, aknu audi tiek aizstāti ar saistaudiem un vairs nefunkcionē. Līdz ar to aknas savu darbu pilda nepilnvērtīgi – neražo, neatindē, neattīra, nemetabolizē. Arī aknu vēža risks tad ir lielāks.
Kā diagnosticēt?
Ja aknas sākušas aptaukoties, ciroze var attīstīties 15-20 gadu laikā. Latvijā nav precīzas uzskaites, bet visticamāk dati neatšķiras no Rietumeiropas valstīm – tur epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka taukaino aknu slimība jeb steatoze sastopama 20–30% iedzīvotāju. Konstatēt slimību ir ļoti vienkārši – veic vēdera orgānu ultrasonoskopiju. Pasaulē steatohepatīts jeb ar taukainām aknām saistīts hepatīts šobrīd ieņem vadošo vietu aknu transplantācijas iemeslu rindā.
To, vai ir tikai taukainas aknas vai jau pievienojies aknu iekaisums, var konstatēt ar asinsanalīzēm – jāpārbauda ALAT, ASAT un jāveic ultrasonoskopija. Ja šo analīžu rādītāji ir lielāki par normu, tad jau var sākt domāt par aknu iekaisumu.
Aknu veselības radītājs – ALAT
Kā skaidro Ieva Tolmane, abi fermenti – ALAT un ASAT –, ko nosaka asins analīzē, liecina par šūnu bojāeju: „Taču ALAT brīdina, ka iet bojā konkrēti aknu šūnas, bet ASAT nav tik specifisks rādītājs – tas var liecināt par šūnu bojājumiem arī ārpus aknām, piemēram, muskuļos. Tāpēc faktiski aknu veselības sakarā svarīgs ir tieši ALAT rādītājs. Tas ir ferments, kuram jābūt hepatocītā – aknu šūna pati to ražo. Bet, ja aknu šūna ir iekaisusi, tās apvalka caurlaidība palielinās un ferments, kam būtu jāatrodas aknu šūnā, iziet ārā asinīs. Ja ALAT daudzums analīzēs palielinās, visticamāk, aknās ir iekaisīgas izmaiņas.”
Taču problēma ir tāda, ka paaugstināto ALAT cilvēks nekādi nejūt un pat nenojauš, ka organismā sācies hronisks aknu bojājums. Veicot parastas asinsanalīzes, ALAT automātiski nenosaka, tāpēc šis rādītājs ik pa laikam būtu profilaktiski jāpārbauda katram. „Ja analīzes veiktas un viss bijis kārtībā, tās var atkārtot pēc pāris gadiem. Savukārt, ja ALAT radītājs ir nedaudz izmainīts, pēc nedēļas vai divām analīzi vajadzētu atkārtot. Iespējams, ALAT paaugstinājusi kāda īstermiņa epizode – glāze alkohola, kāds nesen lietots medikaments… Ja nākamajā reizē rādītājs atgriezies normas robežās, viss kārtībā. Taču, ja arī otrreiz un trešoreiz ALAT ir paaugstināts, tad gan jāmeklē iemesls. Iesākumā var vērsties pie ģimenes ārsta. Būtu labi veikt vēdera ultrasonogrāfiju un asinsanalīzes, nosakot, vai nav B un C hepatīta. Ja izmeklējumos parādās novirzes no normas un atklājas taukainā hepatoze, vajadzētu konsultēties ar hepatologu, lai noskaidrotu, cik liels ir slimības tālākas attīstības risks. Reizēm nepieciešama arī aknu biopsija, kas palīdz diagnozi apstiprināt šūnu līmenī. Biopsiju veic, ja pēc pirmajiem izmeklējumiem radušās aizdomas, ka varētu būt ne tikai vienkārši taukainā hepatoze, bet jau steatohepatīts. Turpmāk ik gadu jāpārbauda aknas, veicot ultrasonoskopiju. Ja kaut kas liecinās par slimības progresu, speciālists ieteiks pārbaudes veikt biežāk. Savukārt, ja ALAT radītājs ir 1000 vienību un vairāk, tad vairs nekādas gaidīšanas – uzreiz jābrauc uz slimnīcu. Tur speciālists cilvēku konsultēs, pateiks, kas tālāk jādara, vai arī piedāvās ārstēties slimnīcā.”
Kas izraisa?
Taukaino aknu pamatcēloņi ir zināmi. Vispirms tas ir alkohols. Aknas alkoholu noārda, rodas lieka enerģija, un organisms to uzkrāj tauku pilieniņu veidā. Ja cilvēkam ir ģenētiskā nosliece uz to, ka alkohols bojās aknas, tad taukainas aknas var veidoties arī tā dēvētajam inteliģentajam iemalkotājam, kurš katru dienu stresa noņemšanai iedzer pa glāzītei viskvalitatīvākā konjaka. Šādiem cilvēkiem būtu vērtīgi ik pa laikam pārbaudīt aknas, veikt ultrasonogrāfiju un analīzes.
Bet vēl biežāks taukaino aknu iemesls ir pārāk lielais kaloriju daudzums, ko cilvēks uzņem ar uzturu. It īpaši slikta ir tā dēvēta centrālā aptaukošanās, kad liekie tauciņi krājas uz vēdera, jo tad no apzarņa un taukplēves asinīs ieplūst vairāk taukskābju, tās savukārt ieplūst aknās, un arī aknas sāk krāt tauku pilieniņus. Zīmīgi, ka vairākumam cilvēku, kam ir taukainas aknas, ir arī vismaz viens no metabolā sindroma rādītājiem. Tātad vēdera aptaukošanās, kad vidukļa apkārtmērs vīriešiem virs 102, sievietēm – virs 88%, asinīs ir paaugstināts triglicerīdu līmenis un pazemināts augsta blīvuma holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs vai ar medikamentiem ārstēts cukura diabēts.
Taukainas aknas var attīstīties arī cilvēkam, kuram ir vīrusu izraisīts vai kāds cits hepatīts. Reti, tomēr tā mēdz gadīties. Tāpēc, ja ir taukainas aknas, jāpārbauda, vai nav C vai B hepatīta vīrusa. Dažreiz primārais iemesls ir regulāri lietotie medikamenti. „Aptuveni 99% preparātu, ko mēs iedzeram, tiek metabolizēti tieši aknās. Tāpēc potenciāli jebkurš medikaments var būt aknām kaitīgs,” skaidro I.Tolmane. „Pētījumi rāda, ka biežāk aknu bojājumus izraisa antibiotikas un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, arī zāles, kuras lieto tuberkulozes, sēnīšu slimību, psihisko slimību ārstēšanai. Statīni aknas bojā reti, bet iespējams tas ir. Pēdējā laikā arvien vairāk Eiropas un ASV pētījumos pierādīts, ka arī uztura bagātinātāji nav nemaz tik nevainīgi – medicīnas žurnālos aprakstīta to toksiskā iedarbība. Turklāt ne vienmēr ir zināms, ko konkrētais uztura bagātinātājs īsti satur. Tāpēc aknu speciālisti uzsver: lai aknas būtu veselas, vairāk jāorientējas uz pārtiku un jācenšas uzņemt nepieciešamās vielas ar dabīgu uzturu.”
Vidējais vecums, kad konstatē taukainas aknas, ir 50 gadi, taču vispār hepatozes biežums pieaug līdz ar gadiem: no 2,6% bērnu vecumā līdz 26% cilvēku 40–50 gadu vecumā. Turklāt taukainas aknas var būt arī cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu. „Par laimi, taukainā hepatoze ne vienmēr progresē – ja cilvēks seko līdzi savai veselībai un ievēro ārsta rekomendācijas, ar taukainām aknām var lieliski nodzīvot visu sev paredzēto mūžu,” piebilst Ieva Tolmane.
Kā izdzīt taukus no aknām?
Pagaidām zinātniekiem nav izdevies radīt medikamentus, ar kuriem varētu aknas attīrīt no taukiem. „Vienīgās zāles pret taukaino hepatozi un steatohepatītu ir veselīgs dzīvesveids,” skaidro hepatoloģe. „Tātad – atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Ar pārdomātu uzturu jāpanāk pakāpeniska, lēna liekā svara mazināšana. Pastāv uzskats – lai samazinātu taukaino aknu iekaisumu, svars jāzaudē vismaz par 7%. Taču nedrīkst radikāli badoties un piekopt kampaņveida diētas! Ātrā tievēšana ir taukaino aknu slimības attīstības risks.” Aknām patiks Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir augu valsts produkti, zivis, rieksti un olīveļļa. Jāierobežo dzīvnieku izcelsmes tauku un cukura daudzums maltītē. Viens no lielākajiem cukura avotiem ir saldināti dzērieni – tas ir nozīmīgs aptaukošanās iemesls. Tas pats attiecas arī uz cukuru, kas atrodas augļos un ogās, tie jāēd ar mēru. Aknām patīk pilnvērtīgs uzturs, turklāt svarīgi, lai tas ir daudzveidīgs. Proti, lai aknu šūnas aktīvi darbotos, nepieciešamas gan labās nepiesātinātās taukskābes, gan arī ogļhidrāti, ko tām pārstrādāt. Turpretim, ja cilvēks ēd vienveidīgu pārtiku, piemēram, sēž uz kāpostu vai rīsu diētas, daļa aknu šūnu slinko. Aknas “priecāsies” par vairākām kafijas tasītēm dienā – pierādīts, ka kafijas lietošana mazina aknu fibrozes attīstības risku. Lai atbrīvotos no taukiem aknās, neiztiksi arī bez regulārām fiziskām aktivitātēm, vēlams, ar pulsa paātrināšanos. Der gan soļošana, gan lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, airēšana, ieteicamas regulāras aktīvas pastaigas 3–5 reizes nedēļā vismaz pa pusstundai. Pat tad, ja svars nav kļuvis mazāks, tauku masa fizisko aktivitāšu rezultātā saruks. Tauki ir triglicerīdi, kuri sašķeļas un bēg prom no aknām uz muskuļiem, jo tiem kustoties vajag enerģiju. Fiziski aktīvam cilvēkam steatohepatīta iespējas kļūst stipri mazākas.
Savukārt, ja cilvēkam ir cukura diabēts, viņam noteikti jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Tas ir ļoti svarīgi arī aknu veselībai. Šādā veidā, kamēr aknās vēl nav izveidojušies saistaudi, var panākt, lai taukainā hepatoze neprogresē.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka visbiežāk ar jautājumiem par aknu veselību aptiekā vēršas tie klienti, kas lieto daudz medikamentus. Tāpat interese par aknu veselību palielinās pirms lielākiem svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem, Jāņiem vai Jaunā gada, kad ir ieplānots atpūsties ar bagātīgi klātu galdu un lielāku alkohola patēriņu. No ārstniecības augiem aknu veselībai visplašāk lieto mārdadzi, pieneni un artišoku. Arī garšviela kurkuma ļoti labi kavē tauku uzkrāšanos aknās.
Farmaceite atgādina, ka ikvienam ir noderīgi padomāt par aknu veselību, piekopjot veselīgu dzīvesveidu un cenšoties pēc iespējas atteikties un mazināt neveselīgos ieradumus. Tāpat jāņem vērā arī iedzimtības faktori, tā saucamā ģenētika.
Cik ilgi jāsmejas, lai sadedzinātu kalorijas?
Šķiet, joki un smiekli ir tikpat veci kā pasaule. Vēstures liecības atklāj, ka senākie fiksētie joki līdz mūsdienām saglabājušies no gandrīz 4000 gadu senas pagātnes, bet daži zinātnieki uzskata, ka smiekli cilvēcei bija pazīstami krietni agrāk nekā valoda. Viss, ko darām ikdienā, ieskaitot gulēšanu un laiskošanos, dedzina kalorijas. Arī smiešanās. Smejoties sirdsdarbība paātrinās par 10–20%, līdz ar to paātrinās arī vielmaiņa, un kalorijas kūst. Atzīmējot augustu kā zaļo salātu mēnesi, “Narvesen” pēta, vai smejoties iespējams notievēt un cik ilgi jāsmejas, lai tiktu vaļā no pusdienu salātos apēstajām kalorijām.
Ēd un dedzini kalorijas smejoties…
Vanderbilta Universitātes Medicīnas centra zinātnieki jau pirms teju 15 gadiem izpētījuši, ka 10–15 minūtes ilga sirsnīga smiešanās sadedzina pat līdz 50 kalorijām jeb tik, cik cilvēks uzņem, izdzerot glāzi tomātu sulas, apēdot 10 gramu tumšās šokolādes vai vienu vidēja izmēra kivi. Tiesa, iekšupvērsta un nedzirdama pasmiešanās par savādo pasauli te nelīdzēs – lai iedarbinātu vielmaiņu, jāsmejas skaļi, aizrautīgi un no visas sirds, iesaistot vēdera muskulatūru.
Vasarā, kad daudzi izvēlas vieglākas maltītes nekā gada aukstajos mēnešos, zaļi, vitamīniem bagāti salāti ir lieliski piemēroti pusdienām. Tiesa, arī salāti nav pavisam bez grēka. Ja, apēdot porciju Fresh&Tasty Grieķu salātu, uzņemsi ap nieka 200 kaloriju, kuras var sadedzināt, no sirds izsmejoties apmēram stundu, tad salātos ar tunci un olu jau būs savas 400 kalorijas, un smejamais laiks attiecīgi divkāršosies.
…bet vai tiešām tā notievēsi?
Lai gan teorētiski smejoties gada laikā iespējams atbrīvoties no diviem kilogramiem liekā svara, tā zaudēšanai smiešanās vien nelīdzēs – svara kontrole iet rokrokā ar sabalansētu uzturu, fiziskiem treniņiem un veselīgām izvēlēm ikdienā.
18. un 19. gadsimta Anglijā smiešanās it nemaz netika saistīta ar tievēšanu: vien retais nezināja teicienu “smejies un apvelies” (laugh and grow fat), jo cilvēkus, kuri mācēja bārstīt lieliskus jokus un uzturēt līksmu garu, labprāt ielūdza uz saviesīgām maltītēm.
Tiesa, netrūka arī tādu, kuri smiešanos kaismīgi apkaroja: kāds Džordžs Veizijs 1875. gadā 166 lappušu biezā traktātā centās zinātniski pierādīt, ka smiešanās ir ne tikai vulgārs un neglīts paradums, bet arī apdraud dzīvību, samazinot skābekļa pieplūdumu plaušās.
Smiešanās uzlabo veselību
Mūsdienās smiešanās pozitīvā ietekme uz veselību vairs netiek apšaubīta, un smieklu terapija nav nekas neparasts pat nopietnu slimību ārstēšanā. Kad cilvēks smejas, ķermenis reaģē, samazinot stresa hormonu kortizola, adrenalīna un dopamīna metabolīta DOPAC līmeni un vairojot beta-endorfīnu jeb “laimes hormonu”, kā arī serotonīnu. Beta-endorfīns mazina nomāktības sajūtu, savukārt serotonīns nomāc apetīti.
Tāpat smiešanās uzlabo asinsriti un trenē vēdera muskulatūru. Merilendas universitātes Medicīnas skolas pētnieki 2005. gadā atklājuši, ka smejoties pastiprinās asins plūsma un uzlabojas asinsrite, kas labvēlīgi ietekmē imunitāti un sirds veselību. Savukārt Mičiganas universitātes zinātnieki aprēķinājuši, ka tikai 20 sekundes smiešanās plaušām dod tikpat daudz vērtīgu ieguvumu kā trīs minūšu ilgs treniņš ar airēšanas trenažieri.
Kompānijā ieturēt maltīti ir jautrāk
Smiešanās var būt lielisks papildlīdzeklis lieko kilogramu dedzināšanai un pozitīvas dzīves pozīcijas veidošanai. Kā rāda Londonas Universitātes koledžas pētnieku atklājumi, smiekli patiešām ir lipīgi – smadzenes piefiksē smieklu skaņu un dod signālu par smiešanos atbildīgajiem sejas muskuļiem, ka laiks pievienoties jautrībai. Šis mehānisms darbojas līdzīgi kā sarunu biedra kopēšana: nereti pēc ilgākas sarunas ar otru cilvēku sākam atdarināt viņa mīmiku, žestus un pat izvēlēto leksiku. Bet, ja smiekli galīgi nenāk, tos var mēģināt radīt mākslīgi: pamēģiniet skaļi smieties, kad to nemaz negribas, un jau drīz tas šķitīs tik komiski, ka smiekli raisīsies gluži neviltoti.
Cik ilgi dzīvo kaķi un, ko var darīt, lai mīluļa mūžs būtu ilgāks
Mājas kaķu dzīves ilgums ir manāmi lielāks, nekā to, kas dzīvo brīvā dabā. Ja „mežonīši” dzīvo vidēji 5-7 gadus, tad mājas kaķa vidējais mūža garums ir 12-14 gadi. Pie dažādiem apstākļiem viņu dzīves garums var būt no 8 līdz 25 gadiem. Cik ilgi dzīvos tavs kaķis, lielā mērā ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Arī no tevis.
Kā kaķa mūža garumu ietekmē šķirne un iedzimtība?
Valda uzskats, ka šķirnes kaķi dzīvo ilgāk, nekā bezšķirnes, taču tas nav viennozīmīgi teikts. Ir jāņem vērā šķirnes īpašības, kuras dažkārt var kļūt par iemeslu dažādām saslimšanām. Tāpēc šķirnes kaķi ir jāizvēlas pie sertificētiem audzētājiem, kuri pārzina kaķa dzimtu, raksta portāls „Lifehacker”. Piemēram, pie normāliem dzīves apstākļiem un dzimtas vēstures, persiešu kaķi dzīvo pat līdz 20 gadiem, bet siāmas kaķi – līdz 30. Taču nedrīkst aizmirst, ka ikviens gadījums ir individuāls.
Ko es varu darīt, lai pagarinātu sava mīluļa mūžu?
Seko līdzi mīluļa pašsajūtai
Pamanīji apetītes zudumu, panīkumu, izdalījumus no acīm vai jebko citu, kas nešķiet normāli? Tad vērsies pie vētārsta. Jebkura slimība atņem kaķim spēkus un dzīvības enerģiju.
Dažkārt vizīti pie ārsta jāieplāno arī bez īpaša iemesla. Tā tu varēsi pārliecināties, ka viss ir kārtībā vai atklāt kādu slimību. Vetārsts arī palīdzēs izvēlēties pareizo barību, atbilstošu kaķa vecumam, fiziskajām spējām un kopējam veselības stāvoklim.
Nodrošini fiziskās aktivitātes
Izdomā spēles, liec kustēties. Mīluļiem, kuri laiku pavada tikai uz dīvāna, dzīves ilgums samazinās.
Neļauj kaķim staigāt apkārt bez uzraudzības
Mājas kaķis ārā var sastapties ar citiem kaķiem vai suņiem, pakļūt zem auto riteņiem, iegūt kādas slimības un pat saindēties. Iepazīšanās ar ārpasauli kaķim var būt liels stress, un tas negatīvi iespaidos viņa veselību.
Sterilizē/ kastrē savu mīluli
Sterilizēti/ kastrēti kaķi dzīvo vidēji 2-3 gadus ilgāk, nekā tie, kam šī procedūra netiek veikta. Īpaši svarīgi tas ir kaķenēm. Grūtniecība un dzemdības ir liela slodze. Pie tam, sterilizācija pasargā no daudzām saslimšanām un stresiem, ļaujot dzīvot mierīgu dzīvi.
Pareizi izvēlies barību
Sabalansēts uzturs paildzinās tava mīluļa mūžu, kā arī pasargās no aptaukošanās, alerģijām, nieru mazspējas un citām problēmām. Barot kaķi vajadzētu trīs reizes dienā, bet ir jālūko, lai viņš nepārēstos. Kvalitatīva sausā barība ir pietiekami sabalansēta, lai nodrošinātu mīluli ar visām viņam nepieciešamajām vielām.
Veltī laiku un dāvā mīlestību
Kaķi, ar kuriem saimnieki pavada laiku un par kuriem rūpējas, ikdienā jūtas daudz labāk. Uzmanības trūkums, vienaldzība vai regulāra sodīšana var raisīt dzīvniekā stresu un saīsināt viņa mūžu.
Atceries, tava kaķa dzīvība ir tavās rokās. Dāvā viņam mīlestību un rūpes, un viņš būs tavs sabiedrotais ilgus gadus!
Autors: Dieviete.lv
Cik gatavi esam Covid-19 vīrusa jaunajam paveidam? (+VIDEO)
Latvijā atklāto Covid-19 gadījumus skaits nedēļas otrajā pusē kritās. Taču jautājums – vai tas ir uz ilgu laiku? Jauno lipīgāko Covid-19 vīrusa paveidu dēļ trauksmes zvani par trešo vilni ir arvien skaļāki, un arī Latvijā vīrusa paraugu analīze rāda, ka to skaits pieaug. Taču pie mums nogaida un, kā izteicās premjers – septiņas reizēs nomēra. Tikmēr jau tagad skaidrs, ka pie straujas izplatības atkal būs jākāpina gan veselības aprūpes, gan testēšanas, gan arī vīrusa paraugu analizēšanas jaudas.
Video
Cik gados Tev vajadzētu apprecēties, lai laulība būtu izdevusies?
Kas to būtu domājis, ka laime laulībā ir atkarīga ne tikai no abu partneru zodiaka zīmju saderības, bet arī no tā, kādā vecumā sieviete apprecas, tāpēc mēs Tev piedāvājam uzzināt, kad tad Tev īsti vajadzētu iestūrēt laulību ostā!
Pēc astrologu domām, dažādu zodiaka zīmju pārstāvēm ir savs konkrēts laika posms, kurš ir vislabvēlīgākais, lai stātos laulībā. Ja sieviete apprecas pirms vai pēc šī laika, ģimenes dzīvē viņai būs jāsaskaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem un problēmām, tāpēc, ja esi jau precējusies, noskaidro, vai izlēmi par labu šim solim “īstajā” laikā, bet, ja tas Tev vēl priekšā, uzzini, kādā vecumā Tev vajadzētu precēties!
AUNS
Šīm sievietēm zvaigznes neiesaka steigties ar kāzām, jo šīs zīmēs pārstāvēm labāk būtu domāt par karjeru un tikai pēc tam par ģimenes dzīvi. Ja šīs sievietes tomēr izdomā sevi sasaistīt ar laulības saitēm jau agrā vecumā, tad vēlāk viņām nākas nožēlot palaistās iespējas. Vislabvēlīgākais laiks precībām – 27 – 32 gadi.
VĒRSIS
Šīs zīmes pārstāves, kā likums, var mierīgi apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, tāpēc izvēle starp karjeru un ģimenes dzīvi viņām nav jāizdara. Šīm sievietēm zvaigznes iesaka iestūrēt laulības ostā vecuma posmā no 24 – 27 gadiem.
DVĪŅI
Šīm sievietēm vispirms vajadzētu kārtīgi “izskrieties”, tāpēc precēties agrā vecumā noteikti nebūtu vēlams, taču arī vecmeitās nav vērts palikt. Optimālākais laiks laulībām un ģimenes veidošanai varētu būt no 26 – 28 gadiem.
VĒZIS
Šīs sievietes laulībā kļūst par lieliskām sievām un mātēm, jo rūpes par vīru un bērniem – tas ir viņu aicinājums, tāpēc precēties šīs zīmes pārstāvēm vajadzētu vecuma posmā no 18 – 24 gadiem, vēla laulība viņām laimi nenesīs.
LAUVA
Lauvām ar precībām nevajadzētu steigties, jo šīs zīmes sievietēm vispirms vajadzētu padzīvot savam priekam un kā nākas izbaudīt vīriešu uzmanību, tāpēc viņām vispiemērotākais laiks laulībām ir no 25 – 29 gadiem.
JAUNAVA
Jaunavām vislabāk būt precēties tieši agrā vecumā, jo tieši laulībā viņas spēs iegūt vajadzīgo pieredzi un atrast sevi, tāpēc šīs zīme sievietēm tiek rekomendēts precēties vecumā no 19 – 24 gadiem.
SVARI
Šīm sievietēm nav konkrēta perioda ģimenes radīšanai, jo viņas spēj atrast laimi laulībā gan 18 gados, gan arī 50. Šīs zodiaka zīmes pārstāvju raksturs un attieksme pret vīriešiem laika gaitā būtiski nemainās, tāpēc viņām noteikti nevajadzētu raizēties par savu nākotni. Savu otro pusīti viņas varēs atrast jebkurā vecumā.
SKORPIONS
Šīm sievietēm laulību ir labāk atlikt, taču ne uz ļoti ilgu laiku. Vislabvēlīgākais laiks šim solim ir no 23 – 26 gadiem.
STRĒLNIEKS
Šīm sievietēm ir divi periodi, kas ir visnotaļ labvēlīgi laulībām. Pirmais periods ir no 20 – 24 gadiem, bet otrais no 30 – 33 gadiem. Pārējā laikā zvaigznes neiesaka veidot ģimeni, pretējā gadījumā – laulība ļoti ātri var izjukt.
MEŽĀZIS
Šīm sievietēm zvaigznes rekomendē precēties vecumā no 25 – 29 gadiem. Ja ar laulībām tiks vilkts garumā, tad vīriem nāksies samierināties ar šo sieviešu niķīgo raksturu.
ŪDENSVĪRS
Šīs sievietes, kā likums, daudz neaizdomājas par ģimenes radīšanu un cenšas šo brīdi aizkavēt. Skaidrs ir tas, ka laulības agrā vecumā noteikti nav priekš šīs zīmes pārstāvēm, tāpēc zvaigznes viņām iesaka iestūrēt laulību ostā vecumā no 28 – 35 gadiem, līdz tam viņas būs paspējušas izbaudīt dzīvi vienatnē.
ZIVIS
Šīm sievietēm ieteicams precēties agrā vecumā, tomēr arī pārsteidzīgu izvēli nevajadzētu izdarīt. Agras laulības ir labas tikai tajā gadījumā, ja partneris ir tiešām izdevīgs ķēriens. Vislabvēlīgākais laiks laulībām ir no 18 – 26 gadiem.
Cik drīz pirmais cilvēks spers kāju uz Marsa?
Sarkanajai planētai Marsam piemīt ārkārtīgi liels potenciāls. Iespējams, reiz te tiks iegūti derīgie izrakteņi un tālā pasaule būs apdzīvojama. Marss ir līdzīgs Zemei planētas procesu ziņā, tādēļ zinātnieki, pētot vienu kosmosa ķermeni, izdara secinājumus arī par otru, meklējot atbildi uz jautājumu: kas vēl jāizdara, lai uz Marsa spertu kāju pirmais cilvēks?
Marss cilvēkiem ir sasniedzams arī ar šā brīža kosmosa tehnoloģijām: ceļojums prasīs vien deviņus mēnešus, ja starts tiek dots brīdī, kad abas planētas atrodas vistuvāk viena otrai.Taču Sarkanā planēta ir salta un neviesmīlīga, tādēļ pat pirmajai misijai ir nepieciešami roboti, kas uz vietas spēj izgatavot jebkuru izejmateriālu; nanotehnoloģijas, kas ļautu radīt vieglus, ārkārtīgi izturīgus celtniecības materiālus pilsētu kupolu būvei; ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri spēj izdzīvot skarbajā klimatā, un vēl daudz kas cits.
“National Geographic” satriecošā dokumentālā drāma “Marss” ne tikai modelē iespējamo ekspedīciju uz Sarkano planētu, bet arī apskata priekšnosacījumus, kas jāīsteno, lai tā kļūtu par realitāti. Pavisam drīz būs skatāmas “Marsa” 2.sezonas sērijas, bet no pirmdienas, 12.novembra skatītājiem ir ekskluzīva iespēja redzēt visu 1.sezonas atkārtojumu.
Pirms tās “National Geographic” ir apkopojis informāciju par to, cik tālu cilvēce ir tikusi sava sapņa – Marsa kolonizācijas – īstenošanā.
Marsu novembrī sasniegs jaunākā NASA pētnieciskā misija
Dažādi roboti un visurgājēji Marsu pēta jau vairāk nekā 40 gadus, šobrīd ap un uz planētas atrodas vesela aparātu flote, kas ļauj to pētīt aizvien pamatīgāk. Jaunākā NASA izpētes misija Sarkano planētu sasniegs tagad, novembra otrajā pusē. Turklāt tā ir sarežģītāka nekā iepriekšējās – uz Marsu ir devusies ne vien jauna zonde “InSight”, bet arī divi miniatūru izmēra kosmiskie lidaparāti, tā dēvētie “CubeSats”. Viena no 36,6×24,3×11,8 cm lielajām ierīcēm 3.oktobrī jau pamanījās atsūtīt Marsa attēlu, pirmo, kas no 12,8 miljonu kilometru attāluma uzņemts ar tik mazu un lētu kosmosa ierīci. Viens no “mazulīšu” uzdevumiem ir monitorēt “InSight” nolaišanos uz Marsa, kas plānota aptuveni 26.novembrī. Šī zonde pētīs planētas tektoniskās aktivitātes un meteorītu ietekmi.
Ilgtermiņā NASA strādā pie tā, lai līdz 2025.gadam nosūtītu cilvēkus uz asteroīdu un līdz 2030.gadam – uz Marsu. Tiesa, ja iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama 2016.gadāMarsu bija pasludinājis par NASA lielo mērķi, tad Donaldam Trampam svarīgāka šķiet Mēness iekarošana. 2020.gadā uz Marsu dosies jauns visurgājējs, kura misija būs meklēt senās dzīvības pēdas un nogādāt uz Zemi iežus ar senām fosilijām.
Silīcija ielejas miljardieri iegulda līdzekļus kosmosā: izpētē un tūrismā
Miljardiem eiro vērtajai kosmosa izpētei tagad ir pienākuši īsti zelta laiki, jo vairāki ļoti veiksmīgi Silīcija ielejas (un ne tikai) uzņēmēji, šķiet, piepilda savus bērnības sapņus un veido paši savus kosmiskos projektus. Brits Ričards Brensons ar “Virgin Galactic” plāno izveidot pasaulē pirmo komerciālo kosmisko reisu, “Amazon” dibinātājs Džefs Bezozs attīsta “Blue Orgin” un “vēlas redzēt cilvēces ilgstošu klātbūtni kosmosā”, bet “Tesla” līdzdibinātājs Īlons Masks sapņo par Marsa iekarošanu.
Tāpat nevar aizmirst arī Eiropas uzņēmēju plānus par bāzes “MarsOne” izveidi, kuras dalībnieki tika meklēti visā pasaulē un kurai bija plānots piesaistīt pūļa finansējumu. Plānots, ka pirmā četru astronautu apkalpe Sarkano planētu varētu apmeklēt jau 2025.gadā.
Īlons Masks būvē milzu kuģi un sapņo par pilsētu uz Marsa
Liels, atkārtoti izmantojams un uzpildāms starpplanētu kuģis ir svarīgākais, lai cilvēce spētu doties kur tālāk par Zemei tuvajām orbītām. Privātā uzņēmuma “SpaceX” attīstītā “sapņu kuģa” “Falcon Heavy” pirmais izmēģinājums notika jau šā gada februārī. Ar to kosmosā devās arī Maska ķiršsarkanais sporta auto “Tesla Roadster”. Šis nav pirmais Maska kompānijas ražojums – jau tagad dažādas misijas tiek nogādātas kosmosā ar atkārtoti izmantojamu nesējraķeti “SpaceX Falcon 9”. Savukārt lielais mērķis ir izveidot starpplanētu transporta sistēmu, kas regulāri spētu pārvadāt uz Marsu 100 – 200 cilvēku.
Saskaņā ar ekstravagantā uzņēmēja plāniem, jau 2062.gadā uz Marsa varētu darboties daudzmiljonu pilsēta. Ja vien pirmā kravas misija Sarkano planētu dotos ceļā jau 2022.gada nogalē. Šis projekts ļautu cilvēkiem kļūt par patiesi starpplanētu sugu un būt gataviem iespējamai nāvējošai katastrofai, kas varētu pārsteigt Zemi..
NASA uz Zemes pēta iespējamos dzīvošanas apstākļus
Marsa vide ir cilvēkiem ļoti nelabvēlīga, tādēļ ir svarīgi izprast, vai un kā cilvēki emocionāli spēs izturēt ilgstošo izolāciju, monotono vidi un citas psiholoģiskās problēmas.
Havaju salās netālu no Mauna Loa vulkāna, 2500 metrus augstu virs jūras līmeņa ir izvietots kosmiskās vides simulators “Mars HI-SEAS”. Tas ir Havaju universitātes un NASA kopprojekts, kurā ir izveidoti reālajiem tuvi apstākļi. Proti, noslēgtā telpā zinātnieki un pētnieki trenējas iespējamām misijām uz Sarkano planētu, viņi velk skafandrus, ejot ārā, savukārt komunikācija ar ārpasauli notiek ar 20 minūšu aizkavēšanos. Kopš 2013.gada simulatorā dzīvojušas jau sešas misijas, kas noslēgtībā pavadījušas no četriem mēnešiem līdz pat vienam gadam. Netālu no šā simulatora jaunu pētniecības bāzi attīsta arī uzņēmējs Henks Rodžers, kam pieder tiesības uz pasaulē populārāko videospēli “Tetris”.
Zinātnieki iebilst – Zemes mikrobi var izjaukt Marsa biosfēru
Starp citu, vairāku astrobiologu sašutumu izraisīja Maska ķiršsarkanās “Teslas” “uzšaušana” kosmosā, jo tā nebija sterilizēta un izplatījumā nokļuva miljoniem Zemes mikrobu un baktēriju. Pastāv risks, ka daži varētu sasniegt Marsu un neatgriezeniski ietekmēt tā vidi. Tādā gadījumā tie varētu sajaukties ar Sarkanās planētas mikrobiem, tā liedzot cilvēkiem darīt svarīgāko – meklēt vietējās dzīvības formas.
Tas nenozīmē, ka Marss nebūtu jāpēta. Būtu, taču vienmēr ir jāatceras princips par nekaitēšanu apkārtējai videi, kas ietverts arī pirms piecdesmit gadiem parakstītā starpvalstu līgumā. Tādēļ, iespējams, Sarkanās planētas izpētei labāk izmantot robotus. Starp citu, arī viena no nākamajām Marsa misijām, kuru plānots uzsākt 2026.gadā, NASA sola pievērst vēl lielāku uzmanību karantīnas nosacījumiem. Savukārt, ja mūsu planētu skars kāda globāla kataklizma, tad, iespējams, uz Zemes tās tomēr varētu būt vieglāk risināmas.
Dienas kārtībā parādās jautājums par starpplanētu politiku
Nekur nav teikts, ka problēmas, ar kurām saskaramies uz Zemes, netiks pārnestas uz Marsu. Šāda situācija ir atveidota arī dokumentālās drāmas “Marss” jaunajā sezonā, kad uz Sarkanās planētas asi saduras pētnieku un korporāciju intereses.
Kaut arī līdz reālai Sarkanās planētas kolonizācijai vēl ir gana daudz laika, tomēr ir cilvēki, piemēram, stratēģiskās spēles “Galaktiskā civilizācija” ražotājkompānijas “Stardock” vadītājs Breds Vardels, kas uzdod jautājumus par to, kā varētu veidosies Zemes un Marsa attiecības politiskā līmenī? Piemēram: ja “zemieši” kolonizētu Sarkano planētu, tad tur dzīvotu Marsa pilsoņi vai joprojām Zemes nacionālo valstu pilsoņi? Un kas notiks gadījumā, ja Marsa kolonija vēlēsies iegūt neatkarību no Zemes?
Dokumentālās drāmas “Marss” 1.sezonas sērijas skatāmas “National Geographic” katru dienu no pirmdienas, 12.novembra plkst. 20:00, bet jaunās – 2.sezonas sērijas, svētdienās, no 18.novembra plkst. 22:00!
Autors: Public ID Group
14.11.2018.
Cik daudzi cilvēki Latvijā sirgst ar depresiju?
Depresija visbiežāk piemeklē pirmspensijas vecuma cilvēkus vecumā no 55 līdz 63 gadiem, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Kopumā 16% pētījuma dalībnieku minētajā vecumā atzinuši, ka pēdējā gada laikā saskārušies ar depresijas pazīmēm. Biežāk ar šādām veselības problēmām saskaras sievietes (10% no aptaujātajiem), kamēr starp vīriešiem šādu problēmu atzīst tikai 5% respondentu.
Visretāk ar depresijas pazīmēm saskārušies jauni cilvēki vecumā no 23 līdz 34 gadiem (6%). “Pirmspensijas vecumā cilvēki nereti sastopas ar vientulību un izmisuma sajūtu, jo dzīvē notiek līdz tam nebijušas pārmaiņas. Bērni izauguši, dodas savā dzīvē, pamet vecāku mājas, tiek zaudēta kāda daļa ģimenes sajūtas. Ja vēl tam klāt nāk problēmas darbā vai pasliktinās veselība – šī visa pārdzīvojumu buķete var novest cilvēku līdz depresīvam stāvoklim,” viedokli pauž “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene. “Būtiski ir pašam cilvēkam izprast savas izjūtas un to iemeslu, meklēt citus veidus kā rast piepildījumu dzīvē – mācīties, atrast patīkamu vaļasprieku, uzsākt dziedāt korī utt. arī savlaicīgi meklēt palīdzību. Liela nozīme šajā laikā ir tuvinieku klātbūtnei un atbalstam, lai laikus pamanītu cilvēka nomāktību un palīdzētu kliedēt drūmās domas, tā izvairoties no sliktākā – nonākšanas līdz depresijai, kas jau prasa nopietnu ārstēšanu. “
11% atzīst, ka labprāt apmeklētu psihologu
Depresiju kā vienu no veselības problēmām, kas piemeklējusi pēdējā gada laikā, norādījuši kopumā 10% respondentu. Tai pat laikā 11% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nekad nav bijuši pie psihologa, bet uzskata, ka būtu nepieciešams to izdarīt, savukārt 74% apgalvo, ka nav bijuši pie psihologa un arī neredz vajadzību to apmeklēt.
A. Ritene atzīst, ka sabiedrībā joprojām ir daudz mītu un aplamību par psihologa un psihiatra apmeklējumu, proti – cilvēki kautrējas vērsties pēc palīdzības, jo tiks nosodīti. “Turklāt situāciju Latvijā vēl vairāk sarežģī speciālistu pieejamība – tā ir nepietiekama, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Nereti arī farmaceits nosacīti pilda psihologa funkciju, jo ikdienas darbs nav iedomājams, bez klientu tiešā un pārnestā veidā sasāpējušo jautājumu uzklausīšanas un cilvēcīgas sarunas,” pauž A. Ritene.
Teju puse reizi gadā saskaras ar akūtām veselības problēmām
Atbildot uz jautājumu, kādas veselības problēmas bijušas pēdējā gada laikā, 45% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norādījuši, ka vidēji vienreiz gadā slimo vai saskaras ar dažādām akūtām veselības problēmām, bet 30% norādījuši, ka ar šādām problēmām saskaras vidēji 2 – 4 reizes gadā. Tikai 3% no respondentiem norādījuši, ka ar akūtām veselības problēmām saskaras vidēji piecas un vairāk reizes gadā, tomēr ar šādām problēmām nemēdz saskarties aptuveni piektā daļa respondentu (21%).
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
Autors: nozare.lv
29.10.2019.
Cik daudz var saprast 12 laulībā pavadītajos gados? Mācies no citu kļūdām
Mēs apprecējāmies pirms es pabeidzu augstskolu. Drīz vien mana sieva palika stāvoklī. Es pabeidzu augstskolu. Piedzima mazulis. Divi spontānie aborti. Vēl četri bērni. Kad piedzima visjaunākais, mums bija pieci bērni vecumā līdz 8 gadiem.
Mums ir piederējušas četras mājas. Kaut kad starp to īrējām māju un dzīvokli. Pieci dažādi darbi četros dažādos uzņēmumos. Dzīvojām četrās pilsētās.
Daudzējādā ziņā dzīve bija kā paātrinājums.
Šo 12 gadu laikā mēs daudz ko uzzinājām. Paši par sevi. Viens par otru. Par laulības nozīmīgumu. Un to, par ko ir vērts cīnīties.
Mēs bijām jauni, iemīlējušies un gatavojāmies kāzām. Kad viņa pateica “jā”, mums bija nedaudz pāri 12 gadiem. Bet tas nenozīmē, ka mēs bijām gatavi laulībām.
Pēc 12 gadiem mēs sastādījām sarakstu ar 12 lietām par laulību:
1. Vēlēšanās līdzīgi sadalīt pienākumus novedīs pie vilšanās.
Kādu laiku mēs laulības uztvērām kā spēli. Sacensības. Ja es daru to, tad tev jāizdara tas un tas. Satiec mani pusceļā, un šeit izdari nedaudz vairāk. Ja tu izdarīsi 20 lietas, tad arī es izdarīšu 20 lietas. Tā ir spēles dažādība. Bet patiesais darbs tiek veikts tad, kad kāds no mums nevar aiziet līdz pusceļam. Kad papildus ceļš jāpieveic kādam citam. Varbūt, ka proporcija ir 90/10, ja laulātais ir slims vai depresijā. Neskatieties uz laulību kā uz cipariem. Tā vienmēr kāds zaudē.
2. Saglabājiet vietu piedzīvojumiem dzīvē.
Pašā romāna sākumā ar Brūku es pastāvīgi centos. Mums bija garas pastaigas, vakariņas sveču gaismā, es daudz strādāju, lai viņu iekarotu. Kad uz mums uzkrita gadi un pienākumi, es daudzas reizes ļāvu ugunij starp mums nomirt. Cīņa par to, lai uguns nenodzistu – tas nav obligāti ceļojums uz Parīzi. Tas var būt negaidīts izbrauciens uz vietējo hoteli, pēkšņi sarunāta aukle bērniem uz vakaru un pat ar roku rakstīta zīmīte. Savā laulībā atrodiet vietu piedzīvojumiem.
3. Pirmkārt skūpstiet viens otru.
Es šajā ziņā neesmu pati pilnība, bet es cenšos noskūpstīt Brūku uzreiz, kā pārnāku mājās no darba. Pirms es skūpstu savus bērnus. Tādām sīkām detaļām patiesībā ir milzīga nozīme. Man ir ļoti svarīgi būt perfektam tēvam, bet vēl svarīgāk ir būt perfektam vīram. Savādāk mēs pārvērtīsimies par kaimiņiem, kuri kopīgi audzina bērnus.
4. Izturība – šis bieži vien ir labākais mīlestības apzīmējums.
Kad bijām jaunlaulātie, bija ļoti viegli mīlēt Brūku. Viņai bija viegli mani mīlēt, kad viss bija labi. Bet daudz grūtāk ir cīnīties par mīlestību, kad zaudējat bērnu. Vai cīnāties ar lielām finansiālām grūtībām. Vai atzīstaties patiesi pretīgā noslēpumā. Pasakas der kino, bet patiesā dzīve bieži vien mulsina, tā ir haotiska un nekārtīga. Esiet pacietīgi, kad kļūst grūti.
5. Patiesā dzīve sastop no maziem brīžiem.
Bērna piedzimšana, sapņu mājas pirkšana… Laulībā ir daudz nozīmīgu brīžu. Tomēr lielākā dienas daļa ir ikdienas rutīna. Es esmu vainīgs, ka palaidu garām daudz mazo brīžu, kamēr strādāju, lai realizētu lielos brīžus. Es sapratu, ka tieši šajos mazajos brīžos notiek patiesā dzīve. Tagad es mācos mīlēt ceļošanu tikpat stipri, kā galamērķi.
6. Tuvība un klātesamība – tas nav viens un tas pats.
Atnākt mājās agrāk, noalgot aukli, lai aizietu ar sievu uz randiņu, un pat atvaļinājums – tās visas ir superīgas lietas. Bet būt fiziski tuvāk – tas nenozīmē būt emocionāli tuvu. Man emocionālā tuvība ir tā vietā, lai skatītos telefonā, skatīties savas sievas acīs, un lai skatītos Instagramu un lasītu Twitter – klausīties viņas sirdi. Kad vien jums ir iespēja būt kopā fiziski, esiet kopā arī emocionāli.
7. Salīdzināšana nogalina mūsu prieku.
Laikā, kad cilvēki vienā laidā sociālajos tīklos ievieto rediģētas savas dzīves fasādes, ir viegli sajust, ka mūsu laulība ir galīgi garām. It kā Džonsu ģimene mūs ir pārspējusi. Kad es sāku salīdzināt mūsu bankas kontus, māju, bērnu uzvedīb un laulību ar citiem – es jau esmu zaudējis. Tas liedz man prieku. Vienmēr būs kādi, kuriem ir vairāk, labāk, interesantāk. Nespēlējiet šo spēli.
8. Katram ir iespēja visu pamest.
Mēs visi zinām laulības, kuras beidzas ar sāpēm, nevis svinībām. Šķiršanās tā vietā lai 50 gadu kāzu jubilejā dejotu. Mēs ar Brūku saprotam, ka ir dienas, kad vienkāršāk liekas padoties, nekā turpināt cīnīties. Bet katru dienu mēs izvēlamies viens otru. Mēs joprojām esam godīgi attiecībā uz to, kur mums nav taisnība. Tāpēc, ka tas ir tā vērts. 9. Ņemiet iniciatīvu savās rokās otra labad.
Savā ģimenē mēs bieži apspriežam, vai esam tie, kuri dod vai tieši pretēji – tie, kas sliecas ņemt. Vai mēs dodam un kalpojam? Jeb tikai ņemam un izmantojam? Esmu pārliecināts, ka daudz vieglāk ir nodzīvot dzīvi, kad kalpo kāda labad.
10. Dzīvojiet kopienā.
Laulības ir sarežģīta un smaga lieta, bet tajā pat laikā arī skaista un ir tā vērta. Kad dzīvojat izolācijā, vienmēr ir kārdinājums padoties. Bet, kad apkārt ir ģimene un draugi, kas zina par jūsu stiprajām pusēm un jūsu cīņu, jūs jūtat pastāvīgu atbalstu.
11. Vai tu man piedosi?
Atzīsim: laulībā mēs viens pret otru esam netaisni biežāk, kā to atzīstam. Mēs melojam, aizmirstam svarīgus datumus, dusmojamies. Miljons citi piemēri. Tā vietā, lai vainu uzliktu uz otru vai izvairītos no atbildības, pajautājiet “Tu piedosi mani?” – tad jūsu laulība kļūs stiprāka. Tieši šis jautājums vairāk kā “Piedod man”, ved pie salīgšanas.
12. Mīlestība uzvar.
Šis saraksts var būt ļoti garš. Es nepieskāros tādām lietām kā godīgums, nepieciešamība atvēlēt laiku randiņiem un uzsvērt partnera stiprās puses. Bet neviens pasaules saraksts nestiprina laulību tik ļoti, kā to dara mīlestība. Galu galā, mīlestība uzvar. Tā uzvar visu. Tā kliedē šaubas. Tā palīdz cīnīties ar bailēm. Tā mudina veikt lielus darbus. Mīlestība uzvar.
Cik daudz un kāda veida ūdens jādzer, lai saglabātu veselību?
Vakar, 22. martā, tika atzīmēta Starptautiskā ūdens diena, tādēļ ikviens tiek aicināts pievērst uzmanību ūdens nozīmīgumam, kā arī tā vietai dabā un cilvēka dzīvē. Ūdens ir produktivitātes un veselības avots, jo bez tā cilvēkiem un mātei zemei enerģijas aptrūktos pavisam ātri. Eksperti brīdina, ka, neskatoties uz ūdens nozīmīgumu, mēs nedrīkstam to dzert pārmērīgi, kā arī – daži ūdens veidi ir jādzer uzmanīgi un nelielos apmēros.
Tomēr šobrīd cilvēka organismam pienācis izaicinošs posms, kad liela daļa sabiedrības nonākusi izolācijā un aktīvās atpūtas apjoms ir ievērojami ierobežots.
Dietologs Andis Brēmanis stāsta: “Gan sēžot karantīnā, gan rosīgi strādājot birojā vai kur citur, mūsu organismam ir nepieciešams uzņemt šķidrumu. Ūdens nepieciešams visās dzīvības procesu norisēs, gan šūnu apgādē ar barības vielām, gan vielmaiņas galaproduktu izvadīšanā no organisma, arī ķermeņa temperatūras regulēšanā. Labāk izdzert mazliet par daudz, nekā piedzīvot situāciju, kad organismā sāk trūkt šķidruma.”
Dažādie ūdens veidi
Dietologs Brēmanis norāda, ka ikdienas patēriņam vislabākā izvēle ir ūdens ar nelielu mineralizācijas pakāpi: “Labi, ja ūdens satur tādu minerālus kā Mg un Ca, kas svarīgi šūnu optimālai funkcionēšanai. Taču ūdens ar augstāku mineralizācijas pakāpi virs 1,5 g/l un lielāku Na un Cl saturu, noderēs situācijās, kad organisms ir stipri atūdeņojies vemšanas vai caurejas dēļ.”
Piemēram, minerālūdens “Neptūnas”, kas iegūts tieši no Lietuvas nacionālo dārgumu avota Varēnā, ir lieliski piemērots ikdienas lietošanai, jo tā mineralizācijas pakāpe ir neliela.
Cik daudz ūdens būtu jādzer ikdienā?
Par ikdienas ūdens patēriņu ir daudz dažādu ieteikumu. Tiem nedrīkst akli uzticēties un katram individuāli jāaprēķina, cik daudz ūdens ikdienā vajadzētu patērēt.
“Dienas laikā izdzertā daudzums atkarīgs no vairākiem faktoriem – to ietekmē ēdienkartes sastāvs (ja ikdienas uzturā ir daudz dārzeņu un augļu, kas paši satur ap 90% ūdens, tad jādzer būs mazāk), apkārtējās vides temperatūra (karstākā laikā vajadzēs vairāk) un fiziskās slodzes apjoms un intensitāte. Parasti tiek ieteikts dienas laikā ar šķidrumiem uzņemt ne mazāk kā 1.5 -2.0 litrus. Karstā laikā šis daudzums var pat dubultoties, īpaši fiziskas slodzes apstākļos. Vairāk kā ikdienā jādzer arī slimojot, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra,” informē Brēmanis.
Brēmanis piemin, ka ūdens jādzer regulāri visā dienas garumā. Ideāli, ja izdodas apsteigt slāpes – organisma raidīto signālu par ūdens nepietiekamību. Pietiekoša organisma hidratācija jeb ūdens apgāde nodrošina gan veselību, gan optimālas garīgās un fiziskās darba spējas visā dienas garumā.
23.03.2020.
Cik daudz tava miega ir zudis?
Ja esi kļuvusi par māmiņu, tad tu noteikti zini, kas ir bezmiega stundas. Izgulēšanās reizēm ir lielākais sapnis. Šeit ir kalkulators, kurā vari pārbaudīt cik daudz tava miega ir zudis.
Interneta meklētājprogrammā ieraksti “hillarys statistic loss sleep calculator for parents”. Viss, kas tev jādara, ir jānorāda, cik vecs ir tavs bērns, piemēram, “gads un seši mēneši”, kas rezultējās ar veselām 2,589 stundām jeb 108 dienām!
Autors: Dieviete.lv
Cik daudz šķidrumu jāuzņem, lietojot medikamentus?
Lietojot medikamentus – gan tabletes, gan kapsulas – ierasts uzdzert šķidrumu, taču novērots, ka bieži tiek pieļautas kļūdas, uzņemot nepietiekamu šķidruma daudzumu un izvēloties nepiemērotus dzērienus. Cik daudz un kāds šķidrums nepieciešams, dzerot dažādas zāles, un arī ikdienā, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Kāpēc šķidrums ir tik svarīgs medikamentu lietošanas laikā?
Uzņemot medikamentus, ieteicams uzdzert tieši negāzētu ūdeni. Sula, kafija, piens vai citi saldināti dzērieni var nelabvēlīgi reaģēt uz zālēm – nepareizi ietekmēt to iedarbību un radīt nevēlamos blakusefektus. Ja vienlaicīgi tiek lietotas vairāku veidu zāles, noteikti ir jādzer daudz ūdens, lai tās vieglāk varētu norīt un tās ātrāk sadalītos – nonāktu kuņģī un tievajā zarnā. Arī tad, ja šķiet, ka medikamentu norīšanai nav nepieciešams šķidrums, jebkurā gadījumā pēc zāļu norīšanas ieteicams padzerties, lai zāles varētu sākt iedarboties un veikt savas funkcijas.
Atbilstoša ūdens daudzuma uzņemšana (pieaugušam cilvēkam tie ir vidēji 2,5 litri ūdens diennaktī) palīdz arī novērst blakusefektus, ko var radīt zāļu lietošana, piemēram, pietūkums kaklā, barības vada iekaisums un kuņģa gļotādas kairinājums, kas rada nepatīkami dedzinošu sajūtu. Ja ūdens tomēr lietots par maz, iespējamas asas sāpes, kas medikamentu norīšanas procesu padara vēl sarežģītāku. Tāpat nepietiekama ūdens daudzuma dēļ var rasties slikta dūša, izsaukts vemšanas reflekss un palielināts aizrīšanās risks.
Ieteicamais daudzums – vismaz viena glāze ūdens
Nepieciešamais ūdens daudzums organismā, kas jāuzņem kopā ar medikamentiem, ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Svarīgi ir zināt, kādam mērķim zāles paredzētas, un kāds ir vispārējais cilvēka veselības stāvoklis. Tāpat arī ir jāsaprot, kādas ir konkrēto zāļu fizikālās īpašības – piemēram, lielām tabletēm nepieciešams vairāk ūdens, lai tās ātrāk varētu izšķīst. Pirms preparātu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par nepieciešamo ūdens patēriņu attiecīgajām zālēm, taču ieteicams uzdzert vismaz 250 ml jeb aptuveni vienu glāzi ūdens.
Atsevišķām medikamentu grupām nepieciešami vismaz 300 ml ūdens
Farmaceite Laila Zālīte vērš uzmanību, ka daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (noteikti ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks risks barības vada kairināšanai. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātinātāji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns), kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai (piemēram, alendronāts). Savukārt aspirīns ir viens no preparātiem, kas var paaugstināt nierakmeņu veidošanās risku, ja to lietošanas laikā netiek uzņemti vismaz 300 ml ūdens.
Pazīmes, kas liecina, ka uzņemts pārāk maz ūdens
Paturi prātā, ka, dzerot jebkura veida zāles, ne tikai jāuzdzer atbilstošs daudzums ūdens, bet šķidrums jāturpina uzņemt arī visas dienas garumā. Farmaceite Laila Zālīte akcentē, ka ir vairākas pazīmes, pēc kurām var noteikt, vai uzņemtais šķidruma daudzums ir pietiekošs. Vieglas vai mērenas dehidrācijas pazīmes ir slāpes, sausa mute, nogurums, galvassāpes, neregulāra urinēšana vai tā tumša krāsa, muskuļu krampji, slikta elpa, alkas pēc saldumiem, mainīgs garastāvoklis. Savukārt, ja dehidrācija ir smaga, tās simptomi ir ātra elpošana un paātrināta sirdsdarbība, tumšs urīns, sausa, sasprēgājusi ķermeņa āda, nogurušas acis, zems asinsspiediens, sviedru trūkums it īpaši situācijās, kad to izdalīšanās būtu nepieciešama, piemēram, sportojot, un pat bezsamaņa.
Cik daudz lietu savā dzīvē mēs izdaram līdz galam?
Šodien, arī visu iepriekšējo nedēļu, manas domas un skatījums uz dzīvi ir bijis visai mainīgs, bet tas tāpēc, ka viss notiek tieši tā kā to ir “izspēlējusi” mana dzīve. Aizdomājos par to, cik daudz uzņēmības, motivācijas, iedvesmas var būt vienā cilvēkā, cik daudz laika esmu gatava ”iemainīt” pret saviem sapņiem un vēlmēm kaut ko sasniegt savā dzīvē. Pāris dienas iepriekš, skatījos vienu filmu, neatceros ne nosaukumu, ne par ko bija filmas sižets. Bet tajā kārtējo reizi bija viens (nedaudz piemirsts) atgādinājums vai dzīves patiesība: “Cik daudz lietu savā dzīvē mēs izdaram līdz galam?” Tad nu aizdomājos par to, ka cilvēks ikdienā domā un mēdz izdomāt neskaitāmas lietas, ko vēlas vai tieši pretēji nevēlas savāt. Kurš gan no mums jebkad nav sapņojis par savu paša izveidotu dzīves idilli. Bērnībā, kad bijām mazi, mūsu sapņi un fantāzijas pretēji mums bija neiedomājami lielas, ko tik savā mazajā galvā neizdomājam- par ko vēlamies kļūt, ko sasniegt attiecīgā vecumā, utt. Nekas netraucēja mūsu fantāzijai ļoti bieži “skriet debesīs”, jo it viss, ko izsapņojām šķita pilnīgi iespējams. Tagad, kad paši esam lieli, liekas, ka dažbrīt pretēji mums pašiem, mūsu prāti un sapņi ir kļuvuši pavisam “mazi”. Dzīve mums katram ir sniegusi savu pieredzi, kaut kas ir izdarīts, kaut kas sasniegts, ir vēl kaut kas uz ko tiecamies dienu no dienas. Bet kāpēc dažkār tā ļaujamies ierobežot paši sevi, neticēdami, ka viss ir realizējams? Bet ne par to šoreiz ir manas pārdomas! Bērnībā mamma vienmēr man bija mācījusi- ja ko dari, tad izdari to maksimāli labi un līdz galam, ja nedari, tad nedari labāk vispār, nevis izdari to pavirši. Pie šīs atziņas cenšos turēties joprojām, jo kādē ļgan šķiest laiku lietām, cilvēkiem un notikumiem, kas man nešķiet saistoši, kāpēc darīt to, kas nepatīk, ja tā vietā var visu izdarīt savādāk un ar prieku, veltīt laiku cilvēkiem, kas ir nozīmīgi manā dzīvē un visbeidzot- visu kopā sasienot- radīt notikumus, kuri sagādās laimes pilnus mirkļus un iespaidos manu turpmāko dzīvi! Tomēr, lai cik dīvaini nešķistu, lai kā es necenstos- sapratu vienu- cik daudz savā dzīvē esmu paveikusi un izdarījusi tā pa īstam līdz galam? Cik? Cik daudz esmu kritusi un cēlusies, cik daudz cīnījusies- kur ir bijusi robeža, kad nemanot esmu padevusies un atstājusi visu “kā būs lemts tā notiks”? Manuprāt, to katrs pats nekad nespēs izmērīt un saskaitīt. Arī es nē. Pārdomājot visu, ne jau vienmēr visu vajag “pabeigt” tā līdz galam. Ne velti “pabeigt” līdz galam ieliku pēdiņās, jo katram notikumam mērķim ir vajadzīgs iesākums un nobeigums. Es vairāk domāju par to cik daudz laika tiešām veltam nobeigumam un cik daudz lietas atstājam “tāpat vien” ar cerību, ka kaut kad jau būs arī nobeigums? Un šis “nepabeigtās lietas” mums velkas līdzi dienu no dienas, ieskaitot tās, kuras negribas atcerēties un kuras gribas aizmirst kā nekad nebijušas. Bet nekas jau nav aizmirstams, viss kas ar mums ir noticis pagātnē ir darījis mūs katru tieši tādu kāds esam katrs pats šobrīd. Kāpēc tik bieži, neapzināti (dažkārt pat apzināti) “velkam” līdzi savu pagātni, nespēdami novest iesākto līdz galam un pabeigt/ pielikt atkāpi/ noslēgt nodaļu kādā savas dzīves posmā? Kaut kas ir jāatsāj vai jāpalaiž, lai spētu sniegties un sasniegt kaut ko jaunu, skaistāku, īpašāku- ieraudzīt jaunas dzīves paralēles!!! Cik daudz esam gatavi paturēt no tā kas jau ir bijis? Cik daudz esam gatavi, tā no sirds, iet tālāk? Cik?….
Cik daudz laika ikdienā vecākiem būtu jāvelta saviem bērniem?
Steidzīgajā ikdienā vecākiem sava uzmanība jāspēj sadalīt starp mīļoto cilvēku, bērniem, darbu, ikdienas rūpēm, kā arī citiem pienākumiem. Lai bērni izaugtu par laimīgiem un pašpietiekamiem pieaugušajiem, ir jāspēj rast laiku, ko veltīt tieši viņiem.
Veltiet saviem bērniem dienā vismaz 15 – 20 minūtes
Ja ģimenē ir vairāki bērni vecumā līdz 12 gadiem, tad katram no tiem dienas laikā būtu javelta vismaz 15-20 minūtes. Individuāli – ar sarunām, rotaļām tikai starp jums abiem. Vismaz reizi dienā kopā būtu jābūt visai ģimenei – ēdot vakariņas vai spēlējot kādu galda spēli.
Pusaudžu vecumā bērnu intereses mainās, tāpēc bērns pats izvēlas, cik daudz laika veltīt vecākiem. Veselīgu komunikāciju zaudēt nedrīkst!
Aktivitātes kopā ar bērnu
Piemēram, bērniem līdz trīs gadu vecumam iemīļotas nodarbes ir bumbas ripināšana un klucīšu likšana. Piecu līdz septiņu gadus veciem bērniem interesē lomu spēles un sižetu veidošana, kā arī dažādas attīstošas galda spēles. Āra aktivitātes, pikošanās, sniega vīru velšana, būs aktuāla jebkurā vecumā.
Ja vecākam šķiet, ka ārā iešanai nav piemēroti laika apstākļi, tomēr ir jāsaņemas, jāsaģērbjas un jāiet ar bērnu ārā. Iešana ārā ir ne tikai norūdīšanās, bet arī kopā būšana, kustību aktivitāte un enerģijas izlādēšana.
Četri dienas brīži, kad bērnam vecāki ir ļoti vajadzīgi
Brokastu laiks – Lai bērnā neradītu pārlieku lielu stresu un ievadītu dienu mierīgā un stabilā gultnē, vecākiem ļoti būtiski ir plānot savas rīta aktivitātes, kas nāk komplektā ar agrāku celšanos, brokastu pagatavošanu un nesteidzīgu ceļu uz skolu.
Sagaidīšana mājās no skolas – Ja mamma auklē jaunāku atvasi, tad arī vecākais bērns vēlēsies būt mīļi sagaidīts un uzklausīts, pārnākot mājās.
Vismaz viena kopīga ēdienreize – Vecāki ģimenes kopības sajūtu var veidot pie vakariņu galda, bet tikpat labi tā var būt jebkura cita kopīga ēdienreize, galvenais, lai būtu patīkamas sarunas bez telefoniem un televizora fonā.
Ikvakara rituāls – Pirms gulētiešanas ikviens bērns vēlas dzirdēt pasaku vai stāstu vai vienkārši tikt samīļots.
Ko darīt, ja vecākiem nepietiek laika?
Ir vecāki, kuriem darba dienās neizdodas atlicināt laiku kopīgai laika pavadīšanai ar bērnu, taču viņi to cenšas kompensēt brīvdienās. Tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka bērnam vecāki ir nepieciešami katru dienu, nevis tikai brīvdienās. Bērna vajadzību pēc uzmanības nedrīkst ignorēt. Tajā brīdī, kad bērns ir piedzimis, jāsaprot, ka vecāku dzīve būtiski mainās. Bērni ar ienākšanu mūsu dzīves sistēmā nopietni pārkārto dienas kārtību un prioritātes.
Materiāli rakstam no portāla Powerofpositivity.com.
Autors: Dieviete.lv
Cik daudz kaloriju tu sadedzini seksa laikā?
Mēs visas zinām, ka daži treniņi nenotiek tikai sporta zālēs… Turklāt, tā kā ir bikini sezona, arī neliels nomesto kaloriju daudzums skaitās. Cosmo vēlējās noskaidrot, cik kaloriju tu nomet seksa un citu aktivitāšu laikā kopā ar savu vīrieti, tāpēc konsultējās ar fitnesa treneri Brūku Marroni.
Pastaiga pa pilsētu
Sadedzinātās kalorijas: 28
10 minūtes gara pastaiga ir pavisam vienkāršs un patīkams veids kā savienot romantiku ar nelielām fiziskām aktivitātēm.
15 minūtes gara kopīga duša ar vīrieti
Sadedzinātās kalorijas: 40
Duša pēc sporta nodarbības? Tas ir novecojis uzskats. Izrādās, dušu tu vari iekļaut savā treniņu grafikā!
10 minūtes gara priekšspēle
Sadedzinātās kalorijas: 25
Mūsuprāt, šis ir lielisks iemesls, kāpēc patīkamo priekšspēli padarīt vēl garāku un kaislīgāku.
10 minūtes gara masāža vīrietim
Sadedzinātās kalorijas: 48
Izrādās, masāžu izbaudīs ne tikai viņš, bet arī tu – jo sadedzināto kaloriju skaits ir pietiekami pieklājīgs, lai iepriecinātu savu vīrieti. Turklāt šis ir karsts veids kā noskaņoties vēl seksīgākām nodarbēm…
20 minūtes ilga skūpstīšanās
Sadedzinātās kalorijas: 59
Tu jau zini, ka karsta skūpstīšanās sesija tevi var atstāt kā bez elpas. Tam ir iemesls – arī skūpstīšanās ir pieskaitāma pie fiziskām aktivitātēm, jo nodarbina vairākus muskuļus, turklāt ir miljons reizes patīkamāka par svīšanu sporta klubā!
5 minūtes ilgs ātrais sekss
Sadedzinātās kalorijas: 25
Šis noteikti ir mūsu mīļākais veids, kā ātri tikt vaļā no pāris kalorijām!
15 minūšu ilgs sekss ar tevi augšpusē
Sadedzinātās kalorijas: 75
Džeki mīl šo pozu, jo tā sniedz viņiem lielisku skatu uz tavu ķermeni – turklāt tagad tu zini, ka tā palīdz tavam augumam izskatīties vēl seksīgākam. Uzvara!
Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?
Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti. Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā. Saskaņā ar šī gada “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”* pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Kāda ir D vitamīna nozīme, kas liecina par tā deficītu un kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku.
„D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūno sistēmu un mazina iespēju saslimt ar tādām slimībā kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam tāpat varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
Lai uzņemtu pietiekamu daudzumu D vitamīna, ar sauli nepietiek
D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, to uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams. To apliecina arī šogad veiktā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultāti, proti, 18% respondentu atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem konstatēts nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēža saslimšanas risks. Lai gan uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.
D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.
„Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), ka nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?
Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska, vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.
Profilaktiskā dienas deva:
- Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 400–600 SV
- Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 600–1000 SV
- Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 800–2000 SV
- Pieaugušajiem – 2000–4000 SV
Terapeitiskā dienas deva:
- Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 1000 SV
- Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 300–6000 SV
- Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 6000 SV
- Pieaugušajiem – 6000–10000 SV
Simptomi, kas var liecināt par D vitamīna deficītu
Par D vitamīna nepietiekamību var liecināt pastiprināts nogurums, stipras muskuļu sāpes, vispārējs vājums un kaulu lūzumi. D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem. Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.
„D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” piekodina Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
* “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
Cik daudz atļaujas latvieši?– atklāj “Erots 2017” vadītāji
Kas ir erotika? Kas nepieciešams labam seksam? Vai Kamasūtra noder? – uz šiem un vēl daudziem citiem pikantiem jautājumiem atbild “Erots 2017”vadītāji DJ Gustavito un pasākumu vadītāja Sigita Brazdauska. Jau 17. un 18. februārī Ķīpsalā notiks “Erots 2017”. Nepalaid garām!
Gustavito, kas tevi pamudināja kļūt par “Erots 2017” vadītāju?
Vairākus gadus festivāla pre-party notika klubā “CoyoteFly”, kur vadu un organizēju dažādus pasākumus, spēlēju mūziku. Esmu vairākkārt arī apmeklējis “Erotu” un nodomājis – būtu forši novadīt šāda tipa pasākumu! Tādēļ izaicinājumu pieņēmu bez liekas domāšanas.
Sigita, tu festivālu vadi jau vairākus gadus – tātad ir kaut kas tāds, kas tevi uzrunā un vilina atkal un atkal…
“Erotu” vadīšu jau piekto reizi! Mani visvairāk saista aizkulises un jautrība, kas tur notiek!(Aizsapņojas un smejas.) Šo divu diennakšu laikā sadraudzējos ar festivāla zvaigznēm, kas ir pozitīvi, jautri un atsaucīgi cilvēki. Daudziem ir izveidojies nepareizs priekšstats par “Erota” māksliniekiem. Viņus uzskata par samaitātiem, iedomīgiem un perversiem, taču tas tā nebūt nav! Daudzi ir ģimenes cilvēki, kas pat pirms priekšnesumaskaipā sazinās ar bērniem. Mīļi! Iepazīstot viņus tuvāk, biežimainu iepriekš uzrakstīto scenāriju.
Vai ir kāds priekšnesums, ko īpaši gaidi “Erotā”?
Sigita: O, jā! Ar nepacietību gaidu tikšanos ar “MEN’$” (“Male EmpireNightoutShow“) puišiem. Viņi ir fantastiski! Superīgi dejotāji un vēl superīgākas personības. Lieliski, ka mums Latvijā ir tāda puišu grupa – seksīgi augumi, perfekta horeogrāfija. Viss, kā vajag! Čipendeili nobāl!
Gustavito: Tad jau arī manā priekšā čipendeili nobāl!(Smejas.)Kā ne kā esmu sācis darboties “MEN’$” šovgrupā, un, kas zina, varbūt gaidītākais priekšnesums būšu es pats.
Kā no DJ kļuvi par “MEN’$”dejotāju?
G.: “CoyoteFly” sieviešu dienas pasākumā, kur uzstājās arī “MEN’$”džeki, biju DJ un vadītājs. Starp šoviem izklaidēju daiļā dzimuma pārstāves ar mūziku, uzkurināju apmēram 500 meitenes, liekot spiegt, celt rokas gaisā un piedalīties visādās izdarībās. Vienā mirklī pat saplēsu T-kreklu. To pamanīja “MEN’$” vadītājs Arvīds un aicināja pievienoties apvienībai kā DJ. Sākumā repertuārā pielikām klāt nedaudz dejošanas, taču ar katru nākamo pasākumu mani iesaistīja arvien vairāk.
Ko jūs domājat par erotikas festivāliem?
G.: Citos erotikas festivālos, izņemot “Erotu”,neesmu bijis, taču uz erotiskiem šoviem gan. Piemēram, naktsklubos ASV, Taizemē, Nīderlandē, Francijā un Krievijā. Daži no tiem bija ļoti perversi, un tie mani neuzrunāja, taču daži bija ļoti valdzinoši un patiešām baudāmi šovi.
S.: Biju Vācijā notiekošajā “LoveParade”, un tas bija lieliski – šiki tērpi, interesanti cilvēki. Savukārt uz “Erotu” cilvēki nāk izklaidēties, skatīties šovus un iegādāties ko īpašu sev un mīļotajam. Šeit nav vietas aizspriedumiem!
Bet joprojām taču pastāv stereotips, ka Baltijā nav seksa…
S: Latvieši nebūt nav atturīgi!(Strikti.) Drīzāk pieklājīgi un piezemēti. Salīdzinot ar britiem,mēs atļaujamies flirtēt, reizēmdāvātskūpstu, un tas arī viss. Bet briti atļaujas visu – tupus, rāpus un tā tālāk! “Erota” publika sākumā ir sakautrējusies un uztraucas – ko citi padomās. Bet tā ir ideāla vieta būt pašam, ļaut vaļu fantāzijai un atļauties vairāk nekā ierasts!
G.: Viss ir atkarīgs no atmosfēras, arī vecuma un mentalitātes. Varbūt ikdienā esam kautrīgāki, stīvāki un noslēgtāki par citiem, taču atbilstoša vide var darīt brīnumus.
Vai varat nodefinēt, kas ir 21. gadsimta erotika?
G.:Arī 21. gadsimtā erotika ir saglabājusi savu sākotnējo formulējumu, kurā neiztikt bez simpātijām, iekārojamības, seksīguma, gaumīguma un noslēpumainības.
S.: Erotika ir tas, ko mēs skaidri jūtam, taču nespējam notvert. To nevar ne izveidot, ne kopēt, ne arī pakļaut savai varai. Tā mūs pārņem, kontrolē un, kad vēlas,– pazūd!
Kas ir nepieciešams labam seksam?
G.: Daži kokčiki pirms tam…
S.: Tā noteikti ir laba noskaņa.
Vai esat lasījuši “Kamasūtru”?
S.: Nav bijusi interese. Taču katrai sievietei iesaku izlasīt grāmatu “Sievietes karma”(Inta Blūma.-red.). Tur ir atbildes uz visiem jautājumiem, kurus mēs, sievietes, uzdodam sev.
G.: Esmu tikai pētījis bildītes!
Kādēļ jūs ieteiktu doties uz festivālu “Erots 2017”?
S.: Tā ir cita veida atpūta. Mazliet savdabīga, bet ar saldu piegaršu, kādam pat ar pikantu pēcgaršu…
G.: Tas ir vienīgais erotikas festivāls Baltijā, kur klātienē var vērot erotiskus priekšnesumus, satikt pornozvaigznes un pat saņemt viņu autogrāfus. Varbūt ikdienā pārītis kautrējas ieiet seksšopā, bet festivāla gaisotnē kautrīgums pazūd, un tā ir lieliska iespēja konsultēties, iepazīties ar plašo erotisko rotaļlietu klāstu un izvēlēties vispiemērotāko.
KULMINĀCIJA!
Sekss pludmalē vai sekss liftā?
Sigita: Pludmalē.
Gustavito: Pludmalē.
Labāk no rīta vai vakarā?
S.: No rīta!
G.: Vakarā.(Smejas.)
Dziesma “Pastum, pastum, pietupies” vai “Ak, tu mana ģeometriskā”?
S.: ”Pastum, pastum, pietupies”!
G.: “Pastum, pastum!”
Pamela Andersone vai Andželīna Džolija?
G.: Džolija.
S.: Noteikti Džolija!
Andris Bulis vai Lauris Dzelzītis?
S.: Protams, Dzelzītis!
G.: Nē, Bulis! (Abi smejas.)
Jātnieces vai sunīša poza?
S.: Jātnieces.
G.: Jātnieces un arī sunīša.(Smejas.)
Krūtis vai acis?
G.: Krūtis!!!
S.: Arī krūtis.
Erotikas festivālu “Erots” organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Pasākumu atbalsta “Cēsu alus”, “Bellevue Park HotelRiga”, “BalticTaxi”,“T-shirt Store by T-BODE”, “OneTouch” un “Prieks Tūre”.Vairāk par “Erots 2017”: www.erots.lv
Seko līdzi jaunumiem:
Biļetes jau tagad var iegādāties internetā: http://erots.ticketforevent.com/lv/, kā arī “Biļešu servisa” kasēs Latvijā: www.bilesuserviss.lv, Lietuvā: www.bilietupasaulis.lt un Igaunijā: www.piletilevi.ee.
Biļešu cena – 15 EUR. Tuvojoties “karstajam” pasākumam, kā arī pasākuma laikā biļetes, iespējams, kļūs dārgākas. Ieeja no 18 gadu vecuma!
“Erots 2017” norises laiki:
- februāris 18.00–3.00
- februāris 18.00–3.00
Cik daļās var sadalīt draudzību?
Galīgi sakaunējos, uzzinot, ka vienai manai draudzenei piedzimis jau otrs bērniņš. Bet es tā arī nebiju atradusi laiku aiziet uz pirmdzimtā raudzībām! Kādus tik podus kādreiz kopā negāzām, bet, kopš viņa palika saudzējamā stāvoklī, mūsu ceļi šķīrās.
Patiesību sakot, viņa nav vienīgā draudzene, kuru neesmu apciemojusi jau vismaz gadu – tādu meiteņu ar maziem bērniem nu jau ir krietns pulciņš. Ar katru no viņām mani kādreiz vienojis kopīgs dzīves posms – skola, studijas, viena darba vieta. Ne ar vienu no viņām neesmu sastrīdējusies, vienkārši dzīve katrai aizgājusi uz savu pusi.
Vienu brīdi sev to briesmīgi pārmetu. Bet tad padomāju: varbūt tam tā vienkārši jābūt. Ne jau ar visiem iespējams uzturēt tuvas un intensīvas attiecības. Pretējā gadījumā kalendārā būtu jāievieš skrupuloza pierakstu sistēma. No sērijas: šito draugu pēdējoreiz apciemoju pirms mēneša, tā kā vajadzētu nākamnedēļ ieplānot tikšanos.
Daži draugi ar laiku kļūst par paziņām. Un, visticamāk, viņi domā to pašu, ko es. Bija forši laiki, ja kādreiz saskriesimies, būs atkal forši papļāpāt. Personīgi man pietiek spēka tā sirsnīgi kopt vien divas trīs tuvas draudzības. Bet par tām tad es arī lieku galvu ķīlā.
Cik bieži un kā nepieciešams pārbaudīt savu veselību?
Nav noslēpums, ka veselības profilaktiskās pārbaudes var aiztaupīt mums daudz rūpju, jo savlaicīga veselības problēmu atklāšana un ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, jahroniskas kaites ir ielaistas. Tādēļ pret savu veselību jāizturas vērīgi. Tomēr arī otra galējība – nepamatotas un pārāk biežas pārbaudes – nav labs risinājums. Kā zināt, cik bieži un kādas pārbaudes veikt, lai uzturētu kārtībā veselību? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts ģimenes ārsts Pauls Princis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Profilakse – no 40 gadu vecuma
Ģimenes ārsts Pauls Princis uzsver, ka šobrīd vairāk nekā jebkad pasaule ir medikalizēta, tāpēc attīstītajās valstīs cenšas izvairīties no jaunu cilvēku profilaktiskajām medicīniskajām pārbaudēm. Būtībā līdz 18 gadu vecumam, ja nav nekādu sūdzību, profilaktiskās pārbaudes nav nepieciešamas (bērniem gan ir paredzētas daudzveidīgas profilaktiskās pārbaudes, kas mazotnē var būt svarīgas veselības un attīstības uzraudzībai). Vēlāk vīriešiem no 24 gadu vecuma un sievietēm no 28 gadu vecuma profilaktiskās pārbaudes ieteicamas ne biežāk kā reizi trīs, četros, piecos gados – atkarībā no ģimenes ārsta uzskatiem un cilvēka sūdzībām. Taču, ja sūdzību nav, 35–40 gadu vecumam profilaktiski izmeklējumi nav nepieciešami. Katram vienkārši jādomā par sevi, jāsajūt sevi un pie ārsta jāiet tikai tad, ja ir kādas sūdzības. Kaut vai iesnas. Tāpat ārsta apmeklējums biežāk nepieciešams tiem, kam ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cilvēkiem, kuri smēķē. Lai gan valstī šajā jautājumā nav vienotas nostājas, teorētiski smēķētājiem vienu reizi trīs gados būtu ieteicams plaušu rentgens.
Nopietnāka profilakse sākas no 40 gadu vecuma, kad ģimenes ārstu būtu ieteicams apmeklēt reizi gadā. Statistika gan liecina, ka vairāk nekā 80% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pieaugušo savu ģimenes ārstu apmeklē retāk nekā reizi gadā.
Reizi gadā – bezmaksas apskate
Latvijā ikviens, kurš gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati.Apskates laikā ģimenes ārstam būtujāiztaujā pacients un jāizvērtē viņa vispārējais veselības stāvoklis. Tiek izmērīts asinsspiediens un pulss,izklausīta sirds darbība un plaušas, iztaustīts vēders un limfmezgli, veikta krūšu apskate unnovērtēts vairogdziedzeris.
Būtībā ģimenes ārstam cilvēku vajadzētu apskatīt no galvas līdz kājām, taču tas, ko tieši viņš dara vai nedara, paliek katra ārsta paša ziņā. Asins analīzes profilaktiskajā pārbaudē neietilpst. Tās nozīmē tikai tad, ja ir sūdzības vai ārstam rodas aizdomas par kādu saslimšanu.Ultrasonogrāfiju iesaka tikai tad, ja ir kādas sūdzības vai aizdomas par saslimšanu.
Noteiktos vecumos bez maksas veic arī vakcināciju. Proti, pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem jāievada kombinētā vakcīna pret difteriju un stinguma krampjiem. To veic ģimenes ārsta praksē vai vakcinācijas kabinetā, uz kuru dakteris izsniedz nosūtījumu.
Obligātās pārbaudes
Cits stāsts ir obligātās veselības pārbaudes, ko veic cilvēkiem, kas strādā darbā, kurā pastāv risks citu cilvēku veselībai. Medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas, piemēram, pavāriem, viesmīļiem, frizieriem, kosmētiskajos kabinetos un peldbaseinos strādājošajiem, skolotājiem, bērnudārzu audzinātājām, auklītēm u. c. Tāpat savas veselības pārbaudes katru gadu jāveic policistiem, ugunsdzēsējiem. Ja darbs saistīts ar citu cilvēku veselību, šīs pārbaudes iekļauj sevī vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu. Piemēram, atkarībā no darba specifikas reizi gadā varbūt nepieciešams uztaisīt plaušu fluorogrāfiju.
Obligātās veselības pārbaudes veic arī tiem, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori. Tad pārbaudes jāveic gan pirms darba līguma slēgšanas, gan periodiski, gan pēc darba devēja vai cita darba aizsardzības speciālista ieteikuma.
Medicīniskās grāmatiņas saņemšanu valsts neapmaksā, bet saskaņā ar Darba likumu izdevumus sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nav vienojies citādāk.
Pārbaudes – par maksu
Vairākums lielāko ārstniecības iestāžu ikvienam piedāvā veikt vispārējās veselības pārbaudes – tā sauktās check-up programmas. Tās paredz izvērtēt visu svarīgāko organisma sistēmu veselības stāvokli maksimāli īsā laikā bez uzturēšanās stacionārā. Atkarībā no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa un vēlmēm klīnikas piedāvā dažādas veselības pārbaudes. Piemēram, ir pārbaudes tikai sievietēm un tikai vīriešiem, var atsevišķi pārbaudīt sirds, mugurkaula veselību, vielmaiņu. Ir speciālas programmas, kas paredzētas cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam un cilvēkiem gados. Par šīm pārbaudēm un izmeklējumiem jāmaksā no savas kabatas, un,atkarībā no programmas apjoma, tās var maksāt vairākus simtus eiro.
Ja informācija par sava ģimenes ārsta praksi ir piemirsta, to var noskaidrot, pieslēdzoties valsts E-veselības portālam eveseliba.gov.lv sadaļā Mans ģimenes ārsts.
Kas jāzina par vēža skrīningu?
Ģimenes ārsta praksē var interesēties arī par iespēju veikt valsts apmaksāto profilaktisko krūšu, dzemdes kakla un zarnu (kolorektālo) pārbaudi, lai noskaidrotu, vai nav pamata aizdomām par ļaundabīgām slimībām. Gan vēža profilaktiskās pārbaudes, gan pēcpārbaužu izmeklējumi un ārstēšana tiek nodrošināti ārpus kopējās rindas un ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma (kvotām).
Krūšu un dzemdes kakla pārbaudes veikšanai sievietēm noteiktos vecumos nosūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājumu krūšu pārbaudei nosūta sievietēm 50–68 gadu vecumā (reizi divos gados), bet dzemdes kakla pārbaudei 25–70 gadu vecumā (reizi trijos gados). Zarnu profilaktisko pārbaudi var veikt sievietes un vīrieši 50–74 gadu vecumā (reizi gadā), saņemot ģimenes ārsta praksē skrīningtestu vai nosūtījumu uz laboratoriju.
Autors: BENU Aptieka 13.08.2018
Cik bieži tu mazgā savu gultas veļu? Fakts par spilvendrānām pārsteidz!
Cik bieži tu maini savu gultas veļu? Reizi nedēļā? Reizi divās? Varbūt pat trijās? Kādā pētījumā Lielbritānijā tika noskaidrots, ka tikai 35 procenti cilvēku gultas veļu maina reizi nedēļā, bet katrs desmitais atzinās, ka nedara to biežāk kā reizi mēnesī.
Austrālijas “tīrības guru” Shannon Lush atklāja, ka normālā gadījumā (ja tu ej dušā reizi dienā) gultas veļa būtu jāmaina reizi nedēļā, bet spilvendrānas reizi divās dienās. “Spilvendrāna regulāri nonāk saskarē ar tavu seju, un tavi mati satur daudz vairāk netīrumu, nekā tavs ķermenis. Tā ir kā grīdas birste, kas sevī savāc visus putekļus,” piebilst Shannon.
“Lielākā daļa cilvēku spilvendrānas nemazgā pietiekami bieži, un tas ir nepareizi. Tā sevī uzkrāj atmirušās ādas šūnas, un tieši tas ir iemesls, kāpēc uz ādas veidojas melnie punktiņi.”
Ar spilveniem ir cits stāsts. Spilvenus, uz kuriem ikdienā tiek gulēts, būtu jāmazgā pāris reizes gadā. Labs variants, kā to būtu darīt, ir to stampāšana ar kājām: vienkārši ieliec spilvenu vannā, piepildi vannu ar ūdeni (aptuveni +37 grādos) un pievieno mazgāšanas līdzekli. Tad kāp iekšā vannā un ar tīrām kājām mīņājies pa spilvenu. Kad tas izdarīts, atkārto visu procedūru no jauna. Pēc tam vienkārši izspied cik vien daudz ūdens vari un liec žāvēties U burta formā.
Avots: Dailymail.co.uk
Cik bieži ir jāmaina gultas veļa
Vai jūs pietiekami rūpējaties par savu gultu, ieskaitot gultas veļu? Mēs jums pastāstīsim, cik bieži jāmaina gultas veļa un kas notiek, kad jūs to nedarāt.
Telpai kurā mēs vēlamies mierīgi gulēt vajadzētu būt gaišai un tīrai. Ir jāpievērš uzmanība matračiem, tostarp arī matrača apvalkam. Ap gultu nedrīkst būt pārāk daudz priekšmetu. Tā kā lielāko savas dzīves daļu mēs pavadām gultā, mums par to attiecīgi jārūpējas.
Kas naktī notiek ar gultas veļu
Naktī atmirušās ādas paliekas uzkrājas uz palagiem un gultas veļas. Kā arī uz tiem ir sviedri, kuri veicina baktēriju un ērcīšu vairošanos. Tas var būt īpaši kaitinoši alerģiskiem cilvēkiem, kuru skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Mums jābūt uzmanīgiem, īpaši attiecībā uz maziem bērniem. Piemēram, pētnieki ir atklājuši, ka cilvēks naktī izdala apmēram 1,5 litrus šķidruma, nemaz nerunājot par situāciju, kad cilvēks ir slims un svīst daudz vairāk.
Kad jāmaina gultas veļa
Parasti palagus un gultas veļu jāmaina reizi mēnesī vai pat ātrāk. Bet ar to nepietiek. Ja jums ir alerģija vai daudz svīstat, nedēļa ir piemērots laiks. Šādā gadījumā gultas veļa jāmaina vismaz reizi divās nedēļās. Svarīga loma ir arī tam, vai jums ir mājdzīvnieki un vai tie guļ pie jums gultā. Tad gultas veļas maiņas intervālam jābūt īsākam.
Cik bieži esam izjutuši agresiju no tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām?
Pēdējā gada laikā kopumā 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pastiprinātu agresiju no tuvinieku puses saistībā ar Covid-19 tēmām (regulāri – 2%, reizēm – 6%, reti – 10%), piemēram, vakcināciju, ierobežojumiem u. tml., bet vēl 18% respondentu atzinuši, ka paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām, tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.
Tikmēr 80% respondentu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā nav izjutuši, bet 79% minēto tēmu kontekstā paši nav bijuši agresīvi noskaņoti pret tuviniekiem. Vēl attiecīgi 2% un 3% respondentu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēc respondentu dzimuma nedaudz biežāk pastiprinātu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā ir izjutušas sievietes – viņu vidū šādu atbildi sniedza 21% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 13%), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 14% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 7%). Tikmēr 77% sieviešu un 84% vīriešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā respondenti paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 19% sieviešu (regulāri – 2%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 16% vīriešu (regulāri – 4%, reizēm – 5%, reti – 7%). 77% sieviešu un 80% vīriešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 3% sieviešu un 4% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, nedaudz biežāk ar tuvinieku pastiprinātu agresiju pēdējā gada laikā ir saskārušies krievvalodīgie – viņu vidū šādu atbildi sniedza 24% (regulāri – 3%, reizēm – 9%, reti – 12%), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 15% (regulāri – 1%, reizēm – 5%, reti – 9%). Tikmēr 74% krievvalodīgo un 82% latviešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 26% krievvalodīgo (regulāri – 4%, reizēm – 11%, reti – 11%) un 17% latviešu (regulāri – 3%, reizēm – 5%, reti – 9%). 68% krievvalodīgo un 80% latviešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 6% krievvalodīgo un 3% latviešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēc respondentu izglītības līmeņa agresiju no tuvinieku puses pēdējā gada laikā nedaudz biežāk ir izjutuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību – viņu vidū šādu atbildi sniedza 18% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 11%), kamēr respondentiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 16% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 8%). Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši respondenti ir izjutuši pastiprinātu agresiju tuvinieku virzienā, apstiprinošu atbildi sniedza 21% ar iegūtu vidējo izglītību (regulāri – 4%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 17% ar iegūtu augstāko izglītību (regulāri – 3%, reizēm – 6%, reti – 8%).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laikā no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.
Čigānu noslēpumi laimīgai un ilgstošai ģimenes dzīvei
Čigānu ģimenes dzīves noslēpumi var palīdzēt, gan sievietēm, gan vīriešiem, kuriem ir problēmas ģimenes dzīvē. Turklāt tie arī palīdzēs sievietēm stiprināt savu sievišķo enerģiju un izturību.
Staigāt basām kājām
Pēc čigānu sieviešu domām, lai sievietes biolauks būtu piepildīts ar spēku un čakras tiktu atbrīvotas no negatīvisma, ir ļoti svarīgi pastāvīgi staigāt basām kājām. Pastāvīgs sieviešu kontakts ar zemi labvēlīgi ietekmēs viņu intuīciju, enerģiju un vispārējo labsajūtu. Turklāt sievietes basām kājām piesaista vīriešu uzmanību. Lielākajai daļai vīriešu tas šķiet ļoti skaisti.
Pareizie vārdi
Čigānu ģimenes laimes noslēpums slēpjas vārdos. Ir svarīgi biežāk atkārtot vārdus: “Es esmu laimīgs”, “Es esmu mīlēts”, “Es tevi mīlu” utt. Jums nevajadzētu skaļi runāt par savām nepatikšanām un bēdām, visās emocijās ir jādalās uzmanīgi. Stingri aizliegts runāt par sevi: “Es esmu neglīts”, “Es izskatos slikti”, “Es ienīstu sevi” utt. Vīriešus piesaista pašpārliecinātas un pozitīvas sievietes.
Pareizs uzturs
Čigānu uzturā nav ātrās ēdināšanas un pusfabrikātu, viņi ir dabiskas pārtikas cienītāji. Romu kultūras sievietes vienmēr cenšas pagatavot veselīgu un pilnvērtīgu ēdienu, kas arī ir pareizi jāpasniedz uz galda. Viņiem ēšana ir svēts process. Un, protams, daudzi piekritīs, ka lielākā daļa vīriešu novērtē pareizu un veselīgu ēdienu.
Cietumnieka sieva. Laiks sev.
Uhhh, cik trakas bijušas dažas pēdējās nedēļas. Tik daudz dažādu neatkarīgu notikumu piedzīvot vienulaik ir bijis labs pārbaudījums. Pa vidu 3 ļoti dažādiem darbiem, jaunas mājvietas meklējumiem, dienām bez saziņas ar viņu, vilšanās draugos un absolūta fiziska un garīga pārguruma, esmu spējusi atrast laiku sev, kas man bija ļoti, ļoti nepieciešams.
Šoreiz gribu nedaudz pat pažēloties, nu un arī parakāties sevī. Kā terapiju. Šodien saņēmu arī pirmo īsto vēstuli no viņa. Cik dīvaini mūsdienās saņemt vēstuli. Gāju pa ielu, lasīju un raudāju. Cik tomēr daudz var izteikt uz vienas nelielas lapas.
Kādas dažas nedēļas atpakaļ piefiksēju, ka diezgan ilgu laiku jau jūtos ļoti nepievilcīga. Nevis mājas/pidžammu dienās, bet pat tad, kad tiešām sapošos un ieveidoju matus, uzvelku ko īpašāku. Skatos spogulī un kaut no ādas lien ārā, nepatīk un viss. Skatos uz sevi un vienkārši kritiski iztirzāju visu – deguns par garu, uzacis par šauru, piere par lielu, mati pārāk plakani, sejas forma kaut kāda ne tāda, par ķermeni vispār paklusēšu. Tāda riktīgi īsta “es sev nepatīku” stadija. Tas, ka man nav blakus viņš, kurš man var atgādināt, ka nav viss tik traki, arī nelīdz.
Lai gan.. kopš man izpaliek viņa iecienītie ikvakara kūciņ` ieradumi (kuri ar laiku un attiecību komfortu pielipa arī man), un bikses lielākas palikušas, un vaidziņi mazāki.. kas liek jau atkal aizdomāties, ka varbūt šis tik tiešām ir laiks man sevi pilnveidot un savākt un priecāties, ka mani neviens nevilina pasūtīt Lulū?
Un vēl kas – es noteikti esmu „ar pirmdienu sākšu to un to..” cilvēks. Līdz ar to, nolēmu, ka līdz ar jauno mājvietu, es atkal atgriezīšos pie veselīga ēdiena gatavošanas. Nevis diētas tievēšanas nozīmē, bet vienkārši veselīgas ēšanas. Man tik ļoti pietrūkst tie laiki, kad es rūpējos par to, ko es lieku uz šķīvja. Un man pietrūkst liela un ērta virtuve. Pēdējās nedēļas mans dzīvesveids un ēšanas paradumi ir bijuši ārpus jebkādas kritikas. Labi, ja kādu sausiņu uzgrauzu, kad atcerējos, ka jāpaēd ir. Tomēr saprotu, ka par sevi ir jārūpējas un ja gribu šo periodu izvilkt garīgi un fiziski vesela un stipra, ir jāsāk ar savu ķermeni un pašapziņu.
Kādus tik kalnus es neesmu gāzusi, kad jūtos un izskatos labi! Un nē, es to nesaku, lai palielītos, bet lai atgādinātu sev, kas es esmu un ko es varu.
Par mājvietu runājot. Pa pusei spontāna ideja, pa pusei visu laiku bijusi kaut kur manās domās. Sāku skatīties seriālu „New Girl” un kā iemērcu kāju pirkstgalus nostaļgiskās atmiņās, tā viss. Āķis lūpā ir.
Atcerējos tos laikus, kad dzīvoju kopā ar draudzenēm gadiem atpakaļ – bija tik ļoti forši! Atbalsts, sabiedrība, ikdienas darbiņu sadalīšana, vīna vai krosiņa vakari, spontānas ballītes (kas laikam šajā vecumā un situācijā vairs nav tik ļoti aktuāli, tomēr smiltis no manis vēl nebirst..), drēbju aizņēmšanās un miljons citu veidu bonusi. Katrai ir sava telpa un dzīves, tomēr brīvajos brīžos vienmēr bija kāds ar ko parunāties, kaut ko padarīt. Tagad man ir tik ļoti garlaicīgi, ka nezinu kur likties! Katru sēriju skatījos ar tādu aizrautību. Nejau tādēļ, ka seriāls būtu ļoti interesants, bet lai atcerētos tos foršos laikus, kad dzīvoju kopā ar draudzenēm. Tagad draudzenēm ģmenes, bērni, otrās pusītes vai vienkārši haoss dzīvē ar kuru rēķināties nav iespējams.
Jau kādu laiku atpakaļ biju nolēmusi, ka tad, kad palikšu viena, agrāk vai vēlāk meklēšu citu dzīvesvietu. Divatā (kā pārim) šeit ir forši, bet vienai ir visai skumji. Šīs mājvietas stāsts arī ir kaut kas, bet par to citu reizi. Īsumā – šis mājoklis ir paredzēts tikai un vienīgi pārim, diemžēl.
Sāku meklēt variantus, bet ātri vien sapratu, ka īres cenas Rīgā ir vienkārši ārprātīgas, ja neesi gatavs dzīvot 30 kvadrātmetros ar budžeta tipa mēbelēm un remontu. Man tas neder. Es daudz strādāju un līdz ar maniem tuvu-trīsdesmit, man prasās komfortu un kvalitāti. Un jā, es jūtos finansiāli stabili, bet lai arī man gribētos dzīvot 5 istabu mājā Mežaparkā, tas būtu vienkārši neprāts tādu īpašumu īrēt vienai un tad dzīvot uz griķiem atlikušo mēnesi. Bet ja tādu īpašumu īrēt ar līdzvērtīgi domājošiem cilvēkiem?
Tad nu radās ideja – kādēļ lai man nebūtu pašai savs „New Girl” seriāls? Nevar taču būt, ka Rīgā nav jauniešu, kuri pašlaik koncentrējas uz karjeru un ir normāli cilvēki, kuriem patīk vakaros atpūsties pie kāda seriāla vai filmas, dzīvot labā mājā/dzīvoklī ar vietu automašīnai, labā rajonā ar savu teritoriju, varbūt pat pirti un tai pašā laikā labprātāk maksātu līdzvērtīgu vai mazāku summu kā par vidusmēra dzīvokļa īri + rēķinus vieni?
Varbūt es esmu tāda vienīgā, kura alkst labas kompānijas ikdienā un, pie reizes, tādejādi iespēju atļauties dzīvot vidē, kādu es viena pati nevaru vai nevēlos atļauties? Esmu „stabils” mājas biedrs vismaz uz 2 gadiem, ar mani ir tīri forši dzīvot (vismaz man tā gribas domāt) un es varu piedāvāt dažādus bonusus no savas puses, kā aizlienēt kādu reizi automašīnu, mans darbs nozīmē dažādus labumus, kurus es pati ne vienmēr varu izlietot, man ļoti patīk gatavot eksotiskus ēdienus un cept kūkas, man ir kāds lieks TV, ko varu iedot lietošanai kaimiņam.. ak, un es labprāt lakoju citiem nagus!
Es nezinu kā ir pārējiem vientuļniekiem, kuriem savu īpašumu nav – vai visiem tik svarīga ir ekskluzīvi privātā telpa? Vai tomēr ir arī tādi, kuri, piemēram, labprātāk īrēs lielu savrupmāju Mežparkā ar 2-3 citiem cilvēkiem, nevis vieni paši spiedīsies mazajos labo rajonu dzīvokļos, kur nav ne kur auto nolikt, kā arī vidusmēra dzīvoklis ar visiem rēķiniem ziemā ir savi 600eur, pēc maniem novērojumiem. Par 1800eur jau var atļauties 5 istabu villu Mārupē, ar baseinu un trenažieru zāli un visiem rēķiniem iekļautiem, varbūt pat vēl paliek pāri. Vai tiešām esmu vienīgā, kurai šāda ideja neliekas pilnīgs neprāts? Arī koplietošanas pārtikas produktu izmaksas un tīrīšanas līdzekļu/apkopēja pakalpojumi dalot ir krietni lētāki kā dzīvojot vienam.
Man šķiet, ka man šis ir vajadzīgs. Jā, es tiekos ar saviem draugiem relatīvi bieži, bet man pietrūkst tieši tās ikdienišķās sadzīves. Man pietrūkst tas, ka kādu vakaru kāds cits var uzņemties vakariņu gatavošanu. Man pietrūkst cita pārsteigšana ar negaidītām brokastīm gultā. Man pietrūkst pļāpāšanas līdz nakts vidum. Man pietrūkst galda spēles un katanas skandāli. Man pietrūkst spontāni roadtrips un branči. Man ir bail saslimt vienai pašai. Man ir bail no vientulības. Man gribas līdzīgi domājošu cilvēku klātbūtni un kompāniju. Man gribas jaunus draugus. Nevis aizvietot esošos, bet tieši jaunus cilvēkus savā dzīvē.Vai visas šīs domas un idejas ir pilnīgs neprāts? Es šim pieeju taktiski. Es pazīstu sevi un es nevaru būt viena. Kad esmu viena es sāku darīt muļķības, bet manā situācijā muļķībām nav vietas. Diemžēl viss nav tik vienkārši kā gribētos. Ir noskaidrojies, ka tikties varam vēl retāk kā bijām domājuši un nesatikšu viņu vēl līdz nākamā mēneša beigām. Tad tikai pēc Jaunā gada. Es vienkārši neesmu naiva un cenšos būt godīga pret sevi. Man ir vajadzīga veselīga sabiedrība, lai es nenoeju no pareizā ceļa.
Tagad jautājumi – kur lai šādus cilvēkus meklē? Facebook? Vai atrast īpašumu pašai un tikai tad menedžēt mājas biedru meklējumus? Rīgā vai pierīgā? Pēc kādiem kritērijiem vispār izvēlēties cilvēkus ar ko kopā īrēt īpašumu? Ar ko lai vispār sāk? Ar šiem jautājumiem vēl neesmu tikusi galā. Es nekad neesmu dzīvojusi kopā ar svešiniekiem.
Runājot par sevi. Vienu dienu paņēmu un vienkārši saņēmos. Sakopu matus, nokrāsoju skropstas un uzacis, sapirku kādu kosmētiku sevis palutināšanai, aizgāju uz masāžu, kārtīgi izpirtojos ar visādām pašgatavotām maskām un skrubjiem, nu un atļāvos beidzot kādu dienu arī vienkārši atpūsties. Kad nolēmu sevi vairāk nodarbināt, neparedzēju, ka vienā brīdī attapšos ar 3 ļoti dažādiem darbiem uz pleciem, nu un vienā jaukā brīdī izdegu. Savilku paralēles kopā – stress, darbs, mājvietas jautājums, sadzīvošana ar jaunajiem dzīves un attiecību apstākļiem…
Tā nepatika pret sevi jau nāk no tā, ka skrien un dari, bet nekādi sevi neatalgo par padarīto. Kad visu laiku jebko citu noliec augstākā prioritātes pakāpē un vienu dienu attopies ar nedēļu nemazgātiem matiem, nagiem katru savā garumā un 5 nedēļas vecu gelish pārklājumu, koši violetiem riņķiem zem acīm, un garderobi, kas sastāv no ērtiem džemperīšiem un brīvām biksēm.
Sapratu, ka pietiek. Man ir jāsavāc sevi un jāparūpējas par sevi. Un tas atmaksājās! Te pēkšņi kāds pie sarkanās gaismas blakus auto uztaurē un piemiedz ar aci, te lielveikalā neveikli acu kontakti ar simpātiskiem vīriešiem. Nē, mani neinteresē tie vīrieši, bet tā uzmanība man atgādināja par to, ka es esmu sieviete un ka man vēl ir iekšās. Tas man ir iedevis kaut kādu dīvainu enerģiju un spēku, ka nav ko nokārt degunu un viss ir kārtībā. Pietam, man ir svarīgi lai viņš mani redz veselu, enerģisku, pašpārliecinātu un stipru. Es zinu, ka arī viņam nav viegli. Es zinu, ka viņam ir ļoti bail mani pazaudēt. Galu galā, vai mani varētu nosodīt, ja es savā vientulībā un zemās pašapziņas nomākta meklētu kaut ko, ar ko šo tukšumu aizpildīt? Kāds tur bija tas teiciens… tu izskaties labi – tev labi iet? Pašlaik mēģinu šo teicienu pielietot praksē. Audzēju pašapziņu un prātoju par veidiem kā atrisināt vientulības jautājumu, jo cita vīrieša variants netiek izskatīs. Vismaz ne romantiskā ziņā viennozīmīgi. Nu ko… līdz nākamajai iedvesmai.
Cietumnieka sieva. Kopābūšana.
Šodien prātoju par to, cik otra tuvums ir nozīmīgs. Gan fizisks, gan garīgs. Kaut vai tādi sīkumi kā aukstu kāju pasildīšana pie otra kājām, tikko ielienot zem segas. Un nepatīk viņam tās aukstās kājas, bet tāpat pacieš, un tas ir tik jauki. Vai negaidīta kafijas krūze, kad vakarā ilgāk jāpastrādā, bet acis jau līp ciet. Papļāpāšana par neko, tāpat vien. Iespēja piezvanīt jebkurā brīdī, ja pa dienu kas noticis, kamēr abi esam darbā. Pabakstīšana, kad uznācis slinkums un pamudināšana atpūsties, kad darīts gana.
Šoreiz par kopābūšanu – tikšanās reizēm, sīkāk par īstermiņa tikšanās kārtību un norisi.
Laulātajiem pienākas ilgtermiņa vizītes. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem kādēļ tika pieņemts lēmums laulību reģistrēt tieši pirms soda izciešanas, lai mums ir kāda iespēja tomēr to saikni saglabāt un pavadīt iespējami ilgāku laiku kopā, arī bez uzraugu un citu apmeklētāju un ieslodzīto klātbūtnes.
Katram ieslodzītajam tiek piešķirta pakāpe – no zemākās uz augstāko (kopā ir 3) un telefona zvanu, tikšanās skaits un ilgums ir atkarīgs no ieslodzītā pakāpes. Pakāpes „iegūst” ar laiku, par labu uzvedību un palīdz arī ja ieslodzītais cietumā strādā.
Pašlaik mēs varam tikties ilgtermiņa vizītēs 3 reizes gadā, katra tikšanās reize no 6-12 stundām, atkarībā cik stundas piešķir cietuma vadība. Īstermiņa satikšanās ir reizi mēnesī stundas garumā. Ja uz tikšanos vēlas ierasties vēl kāds, apciemot drīkst 2 pieaugušie un 2 nepilngadīgie vienā vizītē, lai gan, man tur vienai bija šauri un nespēju iedomāties kā tur sabīdītos vesela ģimene. Pirms dodies uz īstermiņa tikšanos, ir jāsazvana cietums un jāpiesaka vēlmi satikt konkrētu ieslodzīto. Tiek piedāvāts tuvākais datums un laiks kad var tikties un attiecīgi šī tikšanās tad tiek pieteikta un reģistrēta. Cik noprotu, ieslodzītajam par tikšanos tiek paziņots tikai konkrētās dienas rītā.
Tikšanās dienā, atkarībā no tikšanās laika, ir sākumā jāierodas uzrakstīt iesniegums, par to samaksājot 9 eiro centus. Var nodot dažādas mantas kā pienesumu, par to atkal ir jāraksta iesniegums par kuru jāmaksā 9 eiro centus. Jāuzskaita ir katru lietu un jāparakstās par to, ka netiek nodotas aizliegtās mantas.
Mana pati pirmā reize. Ierodos cietumā ar veselu maisu dažādu burtnīcu, kancelejas preču, žurnālu, krustvārdu mīklu izdevumu. Šī nav viena liela ēka, kurā ieej iekšā un ir skaidras norādes par to kur kas atrodas. Nojaušu kur jāiet, jo tikai pie vienām durvīm pulcējas cilvēki.
Cietuma darbinieces ļoti laipnas. Sarunājamies caur lodziņu pusmetru biezā sienā. „Ilustrētās vēstures” žurnālu ar ieroča bildi uz vāka nepieņem, nedrīkstot. Skaidrojos, jo liekas absurdi aizliegt nodot žurnālu ar 70 gadus vecu ieroci uz vāka. Tikmēr aiz muguras jau elš un pūš nākamās sievas, mātes un draudzenes, jo tikšanās notiek darba dienās un ir jāizraujas no darba 2 reizes tajā dienā – vienu lai uzrakstītu iesniegumu, otru jau uz tikšanos. Kamēr pierakstu veidlapā katru zīmuli, burtnīcu un žurnālu, aizmugurējā dāma mani noved līdz asarām ar komentāriem un agresīviem pūtieniem. Parasti gan es neraudu tik vienkārši. Pagriežos pret viņu, atvainojos pati nezinu par ko, un saku, ka esmu te pirmo reizi un esmu ļoti satraukusies, viņa noelšas un tad klusē.
Pajautāju cietuma darbiniecēm kur man jāiet uz tikšanos, atbilde, ka jāiet atpakaļ ārā un tuvāk ieejai, pirmajās durvīs. Izeju ārā, paeju tālāk – nekādu uzrakstu uz durvīm nav, kādas 3 blakus vienādas. Pirmās durvis no viņu puses vai no ieejas puses? Ieeju vienās un pajautāju kur man jāgaida uz īstermiņa tikšanos, man atbild, ka tepat ārā, nākamās dzelzs durvis. Izeju atkal ārā – joprojām vairākas brūnas dzelzs durvis, bez jebkādām norādēm, ka jāgaida tur, vai kāda ir kārtība. Jumtiņa tur nav, soliņa vai pat jebkādas apmalītes kur piesēst arī nav. Aizdomājos par to, cik grūti te ir grūtniecēm vai vecākiem ļaudīm. Kā te ir ziemā? Man šoreiz paveicās un starp iesnieguma rakstīšanu un tikšanās laiku bija vien 45 minūtes. Nākamais tikšanās laiks, ko piedāvāja bija ar 3 stundu starplaiku. Ko pa to laiku darīt? Tas ir kā nīkt lidostā un gaidīt lidojumu starp check-in un iesēšanos. Tikai lidostā tu vismaz esi siltumā un iekštelpās, nu un arī kafiju ir kur padzert vai kādu lūpukrāsu nopirkt. Te ir jāgaida ārā vai mazajā telpā kur pilda veidlapas, pirmās durvis.
Nostāvu minūtes 15, jūtu, ka sāk smidzināt lietus, bet līdz auto iet atpakaļ bail, ja nu viņi pasauc 10 minūtes pirms vizītes? Ja nu es palaižu garām? Vai mani pasauks tieši konkrētajā laikā? Ļoti uztraucos un nejūtos labi, kaut kā pussēdus atbalstos pret mājas sienu un turpinu gaidīt. Redzu, ka tur tālāk, pie durvīm, kur rakstīju iesniegumu, sēž tā sieviete, kura mani saraudināja. Jūtos, ka viņa man ir mazliet parādā un aizskrienu līdz viņai pēc palīdzības. Redzu, ka sieviete jūt manu satraukumu un saka, lai piesēžu viņai blakus. Starp citu, pie iesniegumu durvīm ir neliels koka soliņš, bet pie durvīm kurām jāgaida tikšanās, apsēsties nav kur. Nav arī uzgaidāmās telpas. Iesniegumu telpā ir daudz krēslu, pie gaidīšanas durvīm nav.
Sieviete man pastāsta, ka viņas partneris (kopā 5 gadus) pašlaik ir apcietinājumā, jo audžumeita ir viņu apsūdzējusi pedofīlismā, lai iegūtu dzīvokli, kas ir viņa īpašumā. Nezinu cik stāsts patiess, bet jutu viņai līdzi. Cietumsods draud no 15-20 gadiem, no cietuma viņš diezvai vairs izietu, jo ir jau savos 60. Pietam, dzīvoklī dēļ kura visa jegza notikusi, dzīvo viņa pati un audžumeita viņu grasās mest laukā. Skumīgi, ka kādam ir jāiet cauri tādai pieredzei. Varbūt viņi abi bija laimīgi. Varbūt viņi bija atraduši savu otro iespēju mīlestībā, bet kāds to tik egoistiski un mantkārīgi vēlas atņemt. Uz mazu mirklīti atļāvos paskatīties uz viņiem tikšanās telpā. Gan gribēju redzēt kāda ir viņu ķīmija un saprast kas tiek šobrīd lauzts, gan lai redzētu kāds izskatās vīrietis, kuru apsūdz tik briesmīgos nodarījumos. Viņi izskatījās iemīlējušies. Dīvaini redzēt tik vecus cilvēkus iemīlējušos.
Biju redzējusi filmās, ka pirms tikšanās ir jānoģērbjas kailai, jāpietupjās, jāklepo. Biju arī lasījusi rakstu latviešu medijos par to, cik ļoti tiek pazemoti cietuma apmeklētāji un cik viss ir briesmīgi. Satraukuma dēļ svīdu kā tropos. Atcerējos par to šovu, lidostas Austrālijā un muitas kontrole. Tur vienmēr stāstīja, ka svīšana ir pirmais indikators, ka cilvēks kaut ko slēpj, visdrīzāk narkotikas. Atceroties to, sāku svīst vēl vairāk un man uznāk paranoja, ka mani turēs aizdomās par kaut ko. Nē, man nebija ko slēpt, tomēr tā doma vien, ka mani kāds izmeklēs un varbūt pat pētīs vai man nav kas paslēpts intīmajās vietās, man lika teju ģībt.
Izejam cauri metāla detektoram un tad pa vienai uz apskates telpu. Vispirms man vienkārši pajautāja vai man nav nekas paslēpts dzimumorgānos. Pat ja būtu, vai tiešām ir kāds, kurš godīgi ir arī atzinies? Man liek pacelt kleitu, tad nolaist krūšturi, tad biksītes. Ļauj apģērbties, aptausta visur, kur varētu būt kāds lielāks priekšmets paslēpts un varu doties tālāk.
Atkal nedaudz pagaidam un tad mūs ved cauri iekšējai teritorijai pa āru. Uzreiz aizdomājos par to, cik briesmīgi te būs iet ziemā. Teritorija atgādina tādu klasisko skolu iekšpagalmus, kur kādreiz visiem bija jāiet pulcēties 1. septembrī. Tās skolas no sarkanajiem ķieģeļiem, ar lielajām sporta zālēm un asfaltētiem stadioniem. Redzu daudzus mazākus un lielākus logus un prātoju vai kāds no tiem ir viņa istabas logs.
Esmu diezgan satraukta un priecīga. Ieejot pa kārtējām metāla durvīm, caur stiklu jau redzu viņu. Smaidu un mēģinu ātrāk iet uz priekšu, bet pirms manis iet vēl cita sieviete.
Pirmais ir neliels šoks. Nebiju gaidījusi, ka starp mums būt siena. Ne gluži siena, bet sadalījums no stikla, ar logu un galdu pa vidu. Šoreiz logs bija pacelts, bet citreiz tas esot nolaists un tad ir jārunā caur klausuli – šis gan kā amerikāņu filmās. Vieta ļoti šaura. Sānā tāds kā mazs galdiņš, tikai vēlāk sapratu, ka tas ir domāts telefonam, jo tagad tie bija noņemti. Pirmajā brīdī nodomāju, ka dīvaini gan te likt tādu kafijas galdiņu, ja nevar dzērienus līdzi ņemt vai uz vietas nopirkt. Tagad smejos par to, protams.
Ļoti dīvainas izjūtas. Nezinu taču kā reaģēt. Ko prasīt? Kā iet? Cik banāli. Mēģinam vienkārši izbaudīt laiku un uzvesties pēc iespējas normālāk. Pastāstu kā man gājis pēdējās dienās, kas sadarīts, kā darbā iet. Visu laiku samīļojamies un sabučojamies, tā lai pietiek kādam laiciņam uz priekšu. Tik sāpīgi viņu redzēt tur. Tik sāpīgi redzēt to, ka viņam ir atņemta brīvība. Un arī laulības gredzens atņemts.
Laiks paskrien ļoti ātri. Atvadamies un cieši samīļojamies. Vinš līdz pusei izlien cauri stikla logam un samīļo mani cieši. Nezinu kad satikšu viņu atkal. Cenšos neraudāt ejot prom, un uzturu vieglu sarunu ar sievieti kura mani saraudināja. Viņa cer, ka viņas partneris te būs tikai dažas nedēļas. Savācam mantas, atvadamies un novēlu viņai veiksmi, kā arī to, ka ceru viņu vairs nesatikt, tas uz labu! Aizeju atpakaļ līdz iesniegumu durvīm, lai noskaidrotu kad varu nākt apciemot atkal. Ieeju telpā un lodziņš, kuru pat nemanīju, ka var aizslēgt, aizvērts ar metāliskām durtiņām. Atkal jau nekādu norāžu, bet kāda sieviete sēž iekšā un man pasaka, ka vajag pieklauvēt. Pieklauvēju un atkal jau manā priekšā smaidīgās cietuma darbinieces. Jautāju, kad varu nākt satikties atkal – ātrākais pēc mēneša, bet varu arī pēc 6 nedēļām un tad pēc tam pēc 2 nedēļām.
Ko gan es neatdotu, lai varētu šonakt aizmigt viņam blakus. Esmu gan bijusi spējīga atrast pozitīvo pusi – katra tikšanās reize pilna emociju, uzpucēšanās un gaidīšanas. Katra tikšanās tagad ir svarīga. Katra saruna ir svarīga. Jo tā visa ir tik ļoti maz. Mācos novērtēt laiku – gan kad tas skrien, gan velkas.
Cietumnieka sieva
Esmu cietumnieka sieva.
Domu, sajūtu un notikumu dokumentēšanai nolēmu rakstīt atklātu dienasgrāmatu.
Man vienmēr ir paticis rakstīt. Tas man palīdz apkopot domas, atlasīt svarīgāko, nodzēst nevajadzīgo, pierakstīt būtiskas izjūtas un notikumus, kas man palīdz vēlāk analizēt sevi, izzināt sevi, savas dzīves notikumu gaitu un to iemeslus. Tas arī palīdz saglabāt atmiņas. Varbūt kādreiz šo izlasīt iedošu arī viņam.
Arī lai dalītos ar manu stāstu par šo periodu un kā tas mainīs mani kā sievieti un cilvēku, manu dzīvi un manas attiecības. Lai parādītu taboo tēmu no cita rakursa. Lai parakātos jautājumos, kuri man liekas būtiski, par kuriem nekad nerunā citi, arī es līdz šim.
Pietiek ar dažiem nepareizi pieņemtiem lēmumiem, lai dzīve apgrieztos kājām gaisā.
Ar ko lai sāk?
Lai iet stereotipi. Piever acis un iztēlojies kāda varētu būt cietumnieka sieva. No kurienes viņa ir, kā viņa izskatās, par ko strādā, kādi ir viņas hobiji un intereses? Vai viņa ir gudra? Vai viņa ir skaista? Iztēlojies kāda varētu būt es. Iztēlojies kāds varētu būt viņs, man vīrs – cietumnieks. Tetovējumi? Skūta galva? Agresīvs? Bīstams..?
Patiesībā, esmu absolūti `normāla` sieviete. Es neesmu pavisam jauna un naiva. Es nenāku no nelabvēlīgas ģimenes, man nepatīk „sliktie” puiši, man nav kriminālas pagātnes vai kādas saistības ar kriminālo pasauli, man ir labs darbs un karjera, es apgūstu otro augstāko izglītību un.. es esmu cietumnieka sieva.
Un viņš ir absolūti `normāls` jauns vīrietis. Viņs nāk no labas un kuplas ģimenes, viņš ir ļoti gudrs un erudīts, viņš ir veselīgs un sportisks, viņš ir čakls un labsirdīgs, viņš ir pieklājīgs un labi audzināts, viņam ir liels profesionālais potenciāls un.. viņš ir cietumnieks. Bez tetovējumiem vai skūtas galvas, starp citu.
Atklāti sakot, es joprojām neesmu sapratusi kā es par šo visu jūtos. Pagaidām šķiet, ka esmu stipra un viss būs labi, tomēr ik pa brīdim uznāk “vilnis”, kad gribas paraudāt un neticu, ka izturēšu. Noslauku asaru, dziļi ieelpoju un turpinu savas dienas gaitas, pieturos pie plāna. Ik pa brīdim jau vajag sevi pažēlot, tomēr nav viegli pieņemt tādu lēmumu – kļūt par cietumnieka sievu. Nav viegli gaidīt, nezināt, ilgoties.
Mēs apprecējāmies īsi pirms pavadīju viņu uz soda izciešanu. Zinu, tik banāli! Ja man kāds gadu atpakaļ jautātu kur es sevi redzu tagad, es noteikti neteiktu, ka precētu ar cietumnieku, kurš labākajā gadījumā būs ārā pēc apmēram 2 gadiem, bet sliktākajā gadījumā vismaz divreiz ilgāk. Mēs esam pazīstami nedaudz vairāk kā gadu. Bet nenosodiet pārargi. Ļaujiet es sevi paskaidrošu. Man ir bijušas diezgan dažādas un krāsainas attiecības pagātnē. Visās ir bijis kas burvīgs un citādāks, katrās ir bijušas savas problēmas un nepilnības, tomēr vienmēr man kaut kas bija trūcis. Esmu bijusi kopā ar ļoti dažādiem un visādi lieliskiem vīriešiem, dažādos savas dzīves posmos, tomēr vienmēr bija vai nu neīstais vīrietis attiecīgajā posmā, vai apstākļi ne tādi, vai vienkārši īsti ne līdz galam.
Bet te bija perfekta apstākļu un cilvēku sakritība – es biju dzīves posmā, kad man gribējās satikt lielisku vīrieti un varbūt arī noenkuroties, bet viņam vajadzēja kādu, kas ir viņa uzticības persona, labākais draugs, otra puse. Vismaz es tā pieļauju.
Mums saskan intereses, dzīves ritms, gaumes daudzos jautājumos, mums kopā ir jautri un mums neprasās laiku pavadīt ar citiem, biežāk kā šad un tad. Mēs neejam izklaidēties atsevišķi, jo mums vienkārši labi ir kopā darot jebko. Mums ir kopīgi sapņi par nākotni, par to kur un kā vēlamies dzīvot, ko darīt. Mēs esam arī pietiekami atšķirīgi – mums vienmēr ir par ko padiskutēt, es esmu vieglprātīga un viņš uzmanīgs, viņš visu pārdomā, bet es esmu impulsīva, man patīk gatavot un viņam patīk ēst..Mums kopā patiešām ir labi. Ja jums arī ir līdzīgas sajūtas kādreiz bijušas, tad šajā brīdī vajadzētu sākt saprast, kādēļ es parakstījos uz tās laulības apliecības. Kādēļ labprātīgi atteikties no kāda, kas ir labs?
Es biju izvēles priekšā – palikt draudzenes statusā un pretendēt uz kādu tikšanos ik pa pāris mēnešiem uz apmēram stundu un visdrīzāk ne divatā, vai nokārtot formalitātes un šīs stundas ar laiku izaug no 6-48 vienai tikšanās reizei. Nav milzīgas laulāto privilēģijas, protams, bet tomēr tas ir labākais, ko šādā situācijā var pasākt, lai būtu maksimāla iespēja attiecības noturēt tuvas un stabilas, kā arī pavadīt iespējami daudz laika kopā. Mēs abi esam reālisti un saprotam, ka mums var arī neizdoties, bet pagaidām šis temats nav aktuāls un ceru, ka nebūs aktuāls arī nākotnē.
Es nevēlos jaunas attiecības – man ir labi šajās attiecībās. Es nevēlos būt brīva sieviete – es esmu brīva, vienkārši uzticīga. Es neiebilstu pret to, ka esmu fiziski viena ikdienā – dažreiz ir grūti, bet tas ir pārbaudījums sev. Nekur jau viņš nav pazudis. Vienkārši viņš uz kādu laiku ir tur, bet es kādu laiku būšu te bez viņa. Man ir vēl daudz ko darīt – studijas, dažādu ideju realizēšana, karjeras attīstīšana. Darāmā ir daudz, ideju vēl vairāk. Es katru dienu sev atgādinu, ka šis ir laiks sevis pilnveidošanai un izprašanai, sevis novērtēšanai un iemīlēšanai. Es nevēlos, lai manā dzīvē ienāk kāds cits vīrietis, kurš mani novirzīs no šī ceļa, ko esmu izvēlējusies iet.
Vēl viena diena pagājusi. Līdz nākamajai tikšanās reizei 26 dienas.
Cietīšu tieši 15 minūtes – un vēl 6 biedējoši, bet arī jautri noteikumi, ja dzīve sit
Ko darīt, ja viss, ko tev mācīja bērnībā, nedarbojas? Sagrūst mīti, kā “uz darbu kā uz svētkiem”? Kā veidot savu pasauli no jauna, te, kur katrs aizņemts ar sevi? Tie, kuriem ir 40 un 50, iespējams, būs šokēti vai atradīs sev ko noderīgu.
Kā izvairīties no depresijas
Visi ir kā sarunājuši būt pret jums un nākotne ir miglā tīta un biedējoša? Nopērciet sev televīzijas pulti, iegādājieties kaķīti, iedzeriet vīnu un pažēlojieties par dzīvi labākajam draugam! Vieglāk jums kļūs uz stundām divām. Tas jūs neapmierina, vai ne? Esiet gatavi radikālākām pārmaiņām. Tas ir biedējoši, bet jautri.
Pirmais noteikums.
Doma, ka jūs stāvat kā uz skatuves un visi pamana jūsu kļūmes un kļūdas, ir pilnīgi aplama. Nevienu jūs, pie velna, tā neinteresējat. Visi cilvēki uz pasaules domā tikai par sevi. Vienmēr. Citu uzvedību viņi mēra ar personiskajiem pārdzīvojumiem un pieredzi. Neviens neaprēķina jūsu kļūdu skaitu un, vēl jo vairāk, – neveiksmju. Rīt viņu uzmanību piesaistīs kāds cits. Par jums aizmirsīs. Un tas nav bēdīgi.
Tiklīdz to saproti, tā kļūsti brīvs. Vairs nevajag “cepties” par to, ko tev pateiks un ko padomās. Nevajag sevi vainot visās pasaules nelaimēs un līst vai no biksēm ārā, lai tikai kādam iepatiktos. Nevajag piemēroties, pielīdzināties un “censties skatīties uz sevi no malas”. Nav nekādas malas.
Otrais noteikums.
Kā jau augstāk minēts – tas viss nav jums un ne par jums. Jūs apkārtējiem (un pat tuviniekiem) esat vien iemesls tam, lai izspļautu uzkrājušos s…. un nedaudz atvieglotu sev dzīvi. Kad viņi jums it kā jūt līdzi, viņi jūtas kā labiņie, kad kritizē – taisnīgie. Visa iemesls – cilvēkam visvairāk dzīvē vajag justies nozīmīgam citu acīs. Tāpēc cilvēki ir gatavi uz visu.
Trešais noteikums.
Veidojot jebkādas attiecības, pieņemiet jebkuru lēmumu. Pat ja jūs pēc tam to nožēlosit (un tā, visticamāk, arī notiks), tas būs pēc tam. Un viss, kas jums ir, ir tagadne. Pārējais – vai nu mokošas refleksijas un idiotiskas vēlmes izmainīt pagātni, vai sapņi par nākotni (vienalga nebūs tā, kā ieplānojāt). Gan viens, gan otrs ir veltīga spēku tērēšana. Un tie jums nav bezizmēra: netērējiet savus psiholoģiskos un emocionālos resursus pa tukšo.
Ceturtais noteikums.
Ciešanas attīra? Ka tik ne tā. Tās jūs izspiež kā citronu un nogāž pašā dzelmē, no kurienes jau negribas tikt laukā. Cilvēks cieš, lai neko nedarītu: “Neredzat – es ciešu!? Lieciet mierā!” Viņš teju vai peldas savās ciešanās, demonstrē tās apkārtējiem un uzskata, ka tas ir pietiekami, lai attaisnotu savu bezdarbību.
Pietiek vienreiz taču. Nav nekā tāda, izņemot pavisam briesmīgus notikumus, ko nevar izturēt mūsu psihe. Mēs esam ieprogrammēti uz izdzīvošanu. Mēs esam pašas adaptēties spējīgākās būtnes uz planētas. Nevazājiet apkārtējos un sevi paši aiz deguna. Katru reizi, kad nolem ciest, pasaki sev: “Labi, es cietīšu tieši 15 minūtes. Pārējo izcietīšu pēc tam.”
Un nekad necenties mierināt cietēju – viņam to arī nevajag.
Piektais noteikums.
Visas jūsu vēlmes un prasības rodas no pārliecības, ka tas, kam jūs esat dārgi, mainīsies dēļ jums. Iepūt! Kādu laiku viņš centīsies, līdīs vai no ādas ārā un centīsies izlikties par to, kas viņš nav. Bet pēc tam “notīsies”. Nedrīkst visu dzīvi izlikties (kaut gan ir arī tādi nelaimīgie, kuri upurējas attiecību vārdā). Pārliecinošākajā vairākumā mēs atgriežamies pie sevis un visas apsūdzības pret jums ir bezjēdzīgas.
Cilvēki nemainās. Cilvēki nemainās. Cilvēki nemainās. Ja gribat būt attiecībās ar reāliem cilvēkiem, nevis cietējiem-frīkiem, – nolieciet malā vēlmi viņus izmainīt. Un apstādiniet visus mēģinājumus izmainīt jūs. To ir daudz – jūs neesat vienīgais, kam tāda vēlme.
Sestais noteikums.
Runājiet. Skaidrojiet. Šeit vajag pacensties. Centieties būt saprotami, ja jums ir svarīgas attiecības ar cilvēkiem un pasauli. Mēs visi esam izauguši romantiskās pasaciņās no sērijas “mēs esam tik tuvi, ka pat vārdi nav vajadzīgi”, “mēs esam viens otra atbalss” un “ja vajag paskaidrot, tad nevajag paskaidrot”. Nav nekā sarežģītāka par cilvēcisko komunikāciju.
Iedomājieties, ka uz pasaules ir tik valodu, cik cilvēku. Angļi saprot, ka sarunai ar ķīnieti vajadzīgs tulks. Tad, lūk, jums pašam nāksies kļūt par tulku no savas uz sarunu biedra valodu. Nav pašsaprotamu lietu. Vispār. Pat ja jūs sakāt, ka jums ir auksti un jūs gribat ēst, otrs to sapratīs pa savam.
Nelieciet nevienam mocīties minējumos. Miljoniem attiecību, kurām ir bijusi iespēja kļūt brīnišķīgām, ir pajukušas tikai dēļ tā, ka cilvēki nepareizi viens otru sapratuši. Mācieties paskaidrot, nekautrējieties izskatīties pēc pilnīga idiota un jautājiet, ko tieši cilvēks ar teikto domājis. Sākumā tas liksies sarežģīti, bet pēc tam šķitīs, ka no attiecībām pazudis brīnums.
Tie ir maldi. Paies laiks un jūs sajutīsit, cik tajā ir spēka. Jums atvērsies bezgalīgas citu cilvēku pasaules. Jūs sapratīsit, cik daudzveidīga ir pasaule un jūs paši. Uz priekšu!
Septītais noteikums.
No kurienes jūs ņēmāt, ka jums noteikt jābūt laimīgiem? Kas jums iedzinis galvā, ka bērnībai noteikti jābūt bez raizēm un mīlošas apkārtnes pilnai, ka uz darbu vajag nesties kā uz svētkiem un ka sekss ir bezierunu orgasms, ka draudzība glābj no vientulības un ģimene ir spēcīga aizmugure, un iemīlēšanās – lidojums?
Iedomājieties, cik daudz laika jūs pazaudējāt, gaužoties, ka jums viss nav tā, kā vajag būt un kā ir Anniņai. Viņa neiet, bet lido, kakā orhidejas un vīrieši, viņu aplidojot, sauc: “Es pārdošu dvēseli velnam, lai man būtu nakts ar tevi”. Pupu mizas. Anniņa pusi dzīves veltījusi tam, lai jūs tā domātu. Nav nekā slikta vienveidīgā ikdienā, skumjās, satraukumā un nogurumā. Kam jums būs jāatrāda laimes dienasgrāmata ar izcilām atzīmēm? Sev? Mammai? Dievam?
Atslābinieties. Laime ir diezgan miglaina parādība, kura ir laba homeopātiskās devās. Bet Dievs mīl jūs jebkurā gadījumā.
Padomi no Jekaterinas Horikovas grāmatas “Kā sākt dzīvot un neizgāzties”.
Cieni jauno pāri: 10 tipiskas kāzu viesu kļūdas
Daudzas kāzas tiek plānotas diezgan ilgu laiku. Taču dažkārt pietiek ar vienu sīkumu, lai izbojātu noskaņu un omu ne tikai blakus sēdētājiem, bet arī jaunajam pārim. Lūk, kādus noteikumus vajadzētu ievērot, lai diena aizritētu bez starpgadījumiem.
Neņem līdzi tos, kas nav uzaicināts
Ja tu teici, ka ieradīsies viena, neņem līdzi tikko iepazītu vīrieti. Un vispār, ja uz kāzām ierodas cilvēks, kurš nav ierēķināts viesu sarakstā un kuram nav piešķirta vieta pie galda, tiek uzskatīts, ka viņš izrāda necieņu pret jauno pāri.
Neaizēno līgavu
Nekādā gadījumā nevelc uz svešām kāzām baltu kleitu. Vai arī, ja līgavai ir citas krāsas kleita (par kuru tu zini), nevelc kleitu tādā krāsā. Tā ir viņas diena, bet tev vēl būs iespēja paspīdēt.
Nekavē ceremoniju
Un arī vakara daļas sākumu, nē (ja vien tev nav tiešām svarīgs iemesls). Tas ir nepieklājīgi.
Ja nezini, ko dāvināt, dāvini naudu
Nevajag paļauties uz savu intuīciju un cerēt, ka viņiem patiks tā pati glezna, kas tev, vai ka viņiem ir nepieciešama jauna tējkanna.
Nejautā par kāzu izmaksām
Ja tu tiešām vēlies pajautāt, tad vismaz nedari to pašā kāzu dienā.
Neņem līdzi bērnus, ja tā vēlas jaunais pāris
Ja līgava un līgavainis lūdza uz kāzām neņemt līdzi mazus bērnus, tad nevajag bojām viņiem dienu. Runa nav par to, vai viņiem patīk vai nepatī bērni. Ja viņi ir izplānojuši pieaugušo ballīti, tad trokšņainiem trīsgadniekiem tur nebūs, ko darīt.
Nerunā muļķības tosta laikā
Nevajag atcerēties pagātnes kļūdas, bijušos partnerus vai līgavaiņa problēmas. Tās ir kāzas, nevis grēku izsūdzēšanas vakars.
Nepārcenties ar alkoholu
Nevienam nav vēlmes uzturēties vienā telpā ar cilvēku, kas ir iedzēris vairāk, nekā vajadzētu. Saglabā pašcieņu un kontrolē sevi. Nebojā svētkus ne jaunajam pārim, ne viņu viesiem.
Neiejaucies citu apsveikumos
Pat, ja tev katrā uzrunā būtu ko teikt, klusē. Nevienam nepatīk, kad viņus pārtrauc.
Nebildē un nefilmē, ja pāris to lūdza
Ja līgava un līgavainis lūdza nefotogrāfēt un nepublicēt viņu fotogrāfijas sociālajos tīklos, tad cieni viņu vēlmi. Tavi draugi paspēs paskatīties vēlāk, uz kādām skaistām kāzām tu biji aizgājusi.
Autors: Dieviete.lv
Cieni ēdienu jeb “nē” ēdiena izšķērdēšanai šajos Ziemassvētkos!
Tuvojas gada visgaidītākais brīdis, kad jo īpaši vēlamies būt kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem. Ziemassvētkus var uzskatīt arī par svētkiem, kuros ir visvairāk pārsteigumu, brīnumu, jautrības, dāvanu, taču tas ir arī laiks, kad tiek izšķērdēts vislielākais pārtikas apjoms. AS “Putnu fabrika Ķekava” eksperti ir apkopojuši dažus padomus, lai palīdzētu jums samazināt pārtikas izšķērdēšanu šajā brīvdienu sezonā.
Pārtikas izšķērdēšana – tā ir pārtikas izmešana, ja tā joprojām ir pat ēdama. Izšķērdēšana notiek, ja ledusskapī kaut kas sabojājas tāpēc, ka tas nav laikus apēsts, vai arī, ja uz šķīvja ir pārāk daudz ēdiena, kura atlikumi tiek izmesti, nevis atstāti apēšanai vēlāk.
Iemesli, kāpēc pārtika tiek izšķērdēta
Galvenie iemesli, kāpēc tiek izšķērdēta pārtika ir tas, ka bieži vien cilvēki iepērkas izsalkuši, iegādājas ēdienu vairāk nekā tas ir nepieciešams, kā arī sarūpēto nepareizi uzglābājam. Tāpat arī svētku laikā sagatavojam ēdienu ievērojami vairāk nekā to spējam apēst. Nereti mēs izmetam pārtikas pārpalikumus, lai gan tos iespējams atbilstoši saglabāt vai, termiski apstrādājot, izmantot citas maltītes pagatavošanā. Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs varam būt apzinīgāki sociālās un vides aizsardzības kontekstā.
Pārtikas izšķērdēšanas ierobežošana
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs arī samazinām pārtikas izdevumus un ietekmi uz vidi. Neatkarīgi no tā, vai atrodaties mājās, skolā vai darbā, ļoti viegli var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. “Putnu fabrikas Ķekava” eksperti iesaka šādus vienkāršus soļus:
- Mazāka porcija katrā ēdienreizē. Pārliecinieties, ka, piemēram, Ziemassvētku vakarā, sākot ikgadējo un tradicionālo “svētku izēšanos”, uz šķīvja liekat mazas porcijas un izmantojat mazāka izmēra traukus. Liela izsalkuma gadījumā varat paņemt papildporciju.
- Kārtība pieliekamajā un ledusskapī. Pirms iegādāties pārtiku, vienmēr pārbaudiet krājumus, kas ir mājās. Svētku galdā vispirms lieciet to, kas iegādāts pirms kāda laika. Bieži vien ledusskapja dziļākajā stūrī ir tieši tas, kas vajadzīgs un kas nav jāpērk. Tikpat būtiska ir arī pareiza pārtikas produktu uzglabāšana.
- Esiet radoši ar produktu pārpalikumiem. Tā vietā, lai mestu tos prom to, izmantojiet tos citu ēdienu pagatavošanai. Piemēram, dārzeņu mizas un vistas kaulus var izmantot zupas buljona pagatavošanai, bet no pārpalikušās maizes var pagatavot maizes grauzdiņus. Pāri palikušo gaļu var sacept ar rīsiem un dārzeņiem vai sagriezt salātos. Ja gadījumā ir palicis kāds auglis – sablenderējiet to gardā un veselīgā smūtijā.
- Mazāk ir vairāk jeb iepērcieties gudri. Mēs bieži pērkam tik daudz par daudz ēdienu, ka daļa vienkārši sabojājas. Pirkumus plānojiet pirms iepirkšanās, nepērciet pārmērīgi lielus daudzumus, kā arī atcerieties, ka reklāmas sauklis “Pērc 2, bet maksā tikai par 1!” derēs tikai tādā gadījumā, ja to visu spēsit apēst.
- Nav skaistumkonkurss. Ja augļi vai dārzeņi ir neparastas formas, nemetiet tos uzreiz prom. Izmantojiet tos zupām, sautējumiem, krēmzupām vai smūtijos.
- Dalīties nozīmē rūpēties. Ja ir pārāk daudz pārtikas, atcerieties par kaimiņiem.
Uzglabājiet pārpalikumus pareizi!
Atkarībā no pārtikas veida, tā būs jāglabā ledusskapī, saldētavā, skapīšos vai uz plauktiem. Pareiza saglabāšana ir būtiska, lai produkts ilgāk būtu derīgs. Ēdiena pārpalikumiem jāļauj atdzist līdz istabas temperatūrai pirms tie nonāk ledusskapī. Izvairieties no skārda bundžām, jo ledusskapī tās var dot skārda garšu to saturam. Ēdiena pārpalikumi var tikt izmantoti citās maltītēs, ja vien sekosiet šiem vienkāršajiem ieteikumiem:
- atdzesējiet pārpalikumus pēc iespējas ātrāk, ideālā gadījumā divu stundu laikā;
- sadaliet tos atsevišķās porcijās un lieciet ledusskapī vai saldētavā;
- ledusskapī atstātie pārpalikumi jāapēd nākamo divu dienu laikā;
- atkārtoti sildot pārpalikumus, jāpārliecinās, ka tie tiek karsēti līdz ir pilnībā karsti;
- atkausētu pārtiku var karsēt tikai vienreiz, jo atkārtota saldēšana un karsēšana palielina risku, ka pārtika nav ēdama;
- saldējumu un citus saldētus produktus nevajadzētu likt atpakaļ saldētavā pēc tam, kad tie jau ir vienreiz atkausēti.
Šie vienkārši ieteikumi ikvienam palīdzēs ietaupīt laiku, naudu un vēl būtiskāk – samazinot pārtikas izšķērdēšanu, sniegt savu ieguldījumu apkārtējās vides saudzēšanā un dabas resursu aizsardzībā.
Cienasts negaidītiem viesiem
Katrai no mums ir gadījies, ka ciemiņi “uzkrīt kā sniegs uz galvas”. Pavisam negaidīti. Nav ar ko pacienāt, uz veikalu aizskriet nevar paspēt, jo jāpiekārto māja, ko iesākt? Lūk, pavisam elementārs un neticami garšīgs kārums ābolu laikam, ar ko pacienāt negaidītos viesus.
Tev vajadzēs:
- baltmaizi
- ābolus
- skābo krējumu
- cukuru
- kanēli
Pagatavošana:
- Baltmaizes šķēles saliec uz plāts (vēlams uz cepampapīra).
- Nomizo un sagriez šķēlēs ābolus (bez serdēm, protams), šķēles liec uz maizes šķēlēm kā zvīņas.
- Pārklāj ābolus ar skābo krējumu pēc iespējām vai vēlmes. Man, piemēram, ļoti garšo daudz krējuma.
- Pāri kaisi cukuru un kanēli.
- Liec cepešplītī un cep mērenā temperatūrā līdz maizes šķēļu apakšējā puse ir zeltaini brūna.
- Kad gatavs, saliec uz šķīvja un ļauj nedaudz atdzist. No pieredzes – ar ķepīgu masu apdedzināt aukslējas nav patīkami.
Lūk, tavs ātrais kārums – ātrā ābolmaize – viesiem ir gatavs! Kopā tas aizņem 15-20 minūtes.
Ciemiņi jau klauvē pie durvīm? Pagatavo kūku „5 minūtes”!
Ko darīt, ja negaidīti ir ieradušies ciemiņi, bet viņus nav, ar ko pacienāt? Tādos gadījumos glābs šī recepte. Mīklas pagatavošana aizņem vien piecas minūtes, bet laikā, kamēr kūka cepas, var sirsnīgi papļāpāt un iedzert tēju.
Sastāvdaļas:
2 olas, 1 glāze cukura, 100 g sviesta, ½ glāze krējuma, 200 g iebiezinātā piena, šķipsniņa sāls, 1 tējkarote sodas, 2 glāzes miltu, 1 tējkarote etiķa, 50 g valriekstu.
Pagatavošana:
- Ar miksera palīdzību sakul olas un cukuru.
- Pievieno mīkstu sviestu, krējumu, iebiezināto pienu un sāli. Visu kārtīgi samaisa.
- Atsevišķā traukā samaisa miltus un sodu, un iesijā galvenajā masā.
- Visu uzmanīgi apmaisa vispirms ar karoti, pēc tam ar mikseri.
- Pievieno 9% etiķi un vēlreiz apmaisa.
- Apsmērē ar sviestu cemapformu un ielej tajā kūkas masu. Izlīdzini.
- Cep krāsnī 180 grādu temperatūrā 40-45 minūtes.
- Kad kūka gatava, izmanīgi izņem to no formas (vieglāk ir apgāzt uz dēlīša) un apsmērē virsu ar iebiezināto pienu.
- Rotā ar sasmalcinātiem riekstiem (vai ogām).
Labu apetīti!
Cidoniju tēja. Ar medu, protams!
Rudens man vienmēr saistījies ar agriem un tumšiem rītiem, peļķēm, kuras vienmēr trāpās pa ceļam un lietussargu, kas regulāri tiek aizmirsts mājās tieši lietainās dienās. Taču rudens nāk ne tikai ar slapjām kājām un iesnām, bet arī ar kaudzi bonusiem. Piemēram, ir sākusies jauna seriālu sezona! P.S. Sev par lielu prieku secinu, ka šis tomēr nebūs kārtējais blogs par gadalaikiem, kā to biju plānojusi sākumā!
Man kā īstai TV šovu atkarīgajai tā ir medusmaize, jo klāt nāk ne tikai iemīļoto seriālu jaunās sērijas (piemēram, The Vampire Diaries – kauns atzīties, bet skaitu dienas līdz katrai epizodei), bet parādās arī dažādi jaunumi. Mans šī brīža favorīts ir seriāls Revenge, kura galvenā varone iefiltrējas bagāto cilvēku aprindās, lai atriebtos viņiem par ģimenes iznīcināšanu. Protams, izklausās banāli un tā, taču seriāls tik ļoti ierauj sevī, ka nevari vien sagaidīt nākamo nedēļu, lai uzzinātu, kā šoreiz Emīlija atriebsies nākamajam upurim. Tāpat pievērsos jaunajam The Charlie`s Angels rimeikam, kuru producējis pats leģendārais Čārlija eņģelis – Drū Berimora. Galvenajās lomās redzēsi Reičelu Teilori un Minku Kelliju, kuru bieži vari manīt arī žurnāla Cosmopolitan lapās. Tāpat no redzētajiem varu izcelt The Lying Game (jā, jā, kārtējais seriāls par vidusskolniekiem) un New Girl, kurā Zoja Dešanela tēlo jocīgu jaunu sievieti, kas ievācas uz dzīvi dzīvoklī pie.. jā, veseliem trim tikpat jocīgiem vīriešiem.
Un kas gan var būt labāks rudenīgā vakarā pēc garas darba un mācību dienas kā izbaudīt skaistas kleitas, Maiami pludmales, pasakai līdzīgu dzīvesveidu un citas saulainas klišejas, kuras var sastapt tikai seriālos? Nopakojies dīvānā ar siltu pledu, savas mīļākās tējas krūzi un izbaudi – vai tā būtu atkaltikšanās ar Sekss Un Lielpilsēta varonēm vai kādas jaunas teritorijas iepazīšana, varu garantēt, ka vakars izdosies lieliski!
Cidoniju liķieris – rudenīgs sveiciens
Sastāvdaļas – 1,5 kg cidoniju, 1 kg cukura, 1 l degvīna, 1 kanēļa standziņa, 1 tējkarote krustnagliņu.
Pagatavošana.
Cidonijas sagriež šķēlītēs, ieber burkā un uzlej degvīnu. Trauku aizvāko un uz mēnesi atstāj tumšā vietā istabas temperatūrā. Izvilkumu izfiltrē. Biezumus saspaida, uzber cukuru, labi izmaisa un noliek nostāvēties.
Pēc mēneša sīrupu nokāš un pielej iepriekš sagatavoto izvilkumu. Kad dzēriens kļuvis dzidrs, to var vēlreiz izfiltrēt un pildīt pudelēs. Ilgāk uzglabātam dzērienam būs labāka garša.
Ciabatta ar kūpinātu vistas fileju, brie sieru un persikiem
Tev vajadzēs:
- gaišo ciabatta maizīti
- kūpinātu vistas fileju
- spinātus
- konservētus persikus
- brie sieru
- saulē kaltētus tomātus
Pagatavošana:
- Uzkarsētā olīveļļā apcep spinātus ~ 5 minūtes.
- Pārgriez horizontāli uz pusēm ciabatta kukulīti un nelielā sviesta daudzumā apgrauzdē šķēles no abām pusēm.
- Pa to laiku sagriez šķēlēs brie sieru, kūpinātu vistas fileju, gabaliņos sagriez konservēta persika pusīti un pāris saulē kaltētos tomātus.
- Kad maizītes apgrauzdējušās, kārto uz pamatnes spinātus, tad sieru, persikus un tomātus, vistas šķēles un pabeidz kārtojumu ar maizes “jumtiņu”.
Chrono katalogs – juvelierizstrādājumi un sieviešu pulksteņi
Cilvēka vēlme rotāties ir tikpat sena kā pats cilvēks. Sākot ar ķermeņa krāsām, vēlāk jau radot rotas no dabas materiāliem un citiem apstrādātiem materiāliem (dzelzs, vara, zelta), līdz tās kļuva par konkrētā cilvēka sociālā statusa un gaumes izjūtas apliecinājumu. Senāk rotām vairāk bija simboliska un nedaudz māņticīga nozīme – tās varēja norādīt uz varu, vēlmi atvairīt ļaunumu vai centieniem piesaukt labu ražu. Laikam ejot, rotāšanās vairāk kļuvusi raksturīga sievietēm.
Kā tajā populārajā teicienā – dimanti ir meitenes labākie draugi. Ekskluzīvas rotaslietas un rokaspulksteņi var būt lieliska dāvana, jūtu apliecinājums vai pašas vēlme atalgot un palutināt savi, parādot gan savu stila izjūtu, gan arī piederību konkrētam sociālajam stāvoklim. Tas ir arī apliecinājums, ka jums svarīga ir kvalitāte, elegance un unikalitāte, kas simbolizē jūsu spēcīgo personību.
Chrono – lielākais interneta katalogs
Dažreiz ir patīkamāk izvēlēties kāroto mājas omulīgajās sienās un chrono.lv sniedz tieši šādu iespēju. Te juvelierizstrādājumi ir plašā klāstā, un varat izvēlēties no tādiem zīmoliem kā Cartier, Bvlgari, Chopard un citiem. Kas tad rada rotaslietas izsmalcinātību? Tie ir vairāki elementi:
-
Izejmateriāli
-
Sarežģītība
-
Zīmols
-
Unikalitāte
-
Meistara darbs
Piedāvājumā ir gredzeni, auskari, rokassprādzes un kaklarotas, vārdu sakot viss, ko sirds var kārot. Stila ziņā arī ir plaša izvēle – no minimālisma un elegances līdz krāšņumam un mirdzumam. Ekskluzīva rotaslieta ir ļoti individuāls un personisks pirkums, otrs cilvēks ir ļoti labi jāpazīst, lai varētu uzdāvināt, ko tik īpašu un atbilstošu. Manuprāt, juvelierizstrādājumi padara ikdienu īpašāku un nevajadzētu visu taupīt tikai svētku reizēm, katra diena jāpadara par svētkiem.
Rokaspulksteņi
Arī ekskluzīvi sieviešu pulksteņi ir Chrono klāstā. Nereti varētu šķist, ka pulkstenis ir vīrieša aksesuārs, vīrišķīgas varas un statusa apliecinājums, bet tā nebūt nav. Iepazīstoties ar piedāvājumu, jūs pārliecināsieties, ka sievietēm domātās kolekcijas ir ar tikpat plašu izvēli un kvalitāti. Pulkstenis mūsdienās noteikti vairāk kļuvis par rotaslietu, nekā praktisku laikrādi, tā izskatam ir ļoti liela nozīme, līdz ar to sievietes smalkā gaume noteikti spēs novērtēt šos stila smalkumus.
Mēs esam to pelnījušas
Runā, ka sievietes ir īsteni “multimākslinieki”, spēj darīt neskaitāmas lietas vienlaicīgi, bet vai tas vienmēr ir nepieciešams? Katrā ziņā izsmalcināts, elegants un unikāls rokaspulkstenis būs lielisks sabiedrotais, lai spētu izsekot līdzi savai aizņemtajai ikdienai.
Dažbrīd ir tik grūti iemācīties atdot kontroli kādam citam, būt ievainojamai, sievišķīgai, bet tas ik pa laikam ir jādara. Jāuzvelk sava mīļākā kleita, kurpes un smalkākie auskari, jāiet satikt draudzenes un jāļaujas muļķīgām sarunām. Tas palīdzēs būt stiprai un turpināt ikdienas skrējienu. Izsmalcinātas rotas un pulkstenis var būt arī tavs ikdienas atgādinājums, ka katra diena jāpadara īpaša, ka tu esi īpaša un tas ir sasniegumu, mīlestības vai greznas dzīves simbols. Lai kāds arī būtu rotas stāsts, tā ir daļa no tevis un tavas personības.
Christian Lacroix AMBRE. Tikai AVON!
Franču modes metrs Kristiāns Lakruā ir nācis klajā ar jauniem aromātiem AMBRE – Viņai un Viņam, kas radīti īpaši Avon.
Christian Lacroix AMBRE Viņam – moderns, izsmalcināts aromāts ar austrumniecisku koksni un dzirkstošas bergamotes pavedieniem, svaigu papardi un juteklisku zeltainu dzintaru.
Christian Lacroix AMBRE Viņai – moderns, bagātīgs aromāts ar sulīga mandarīna un reibinošas rozes, kā arī – krāšņa, zeltaina dzintara notīm.
Pirmie Christian Lacroix aromāti sadarbībā ar AVON tika radīti jau 2007.gadā: ROUGE sievietēm un NOIR vīriešiem. Tie joprojām ir ārkārtīgi pieprasīti. Šai veiksmei 2009. gadā sekoja ABSYNTHE un 2011. gadā – NUIT, kas arī tiek piedāvāts gan sievietēm, gan vīriešiem. Nu ekskluzīvu aromātu cienītāju uzmanībai – jaunie AMBRE!
Kristiāns Lakruā 1987. gadā atvēra savu modes namu, kurā no 1989. gada piedāvāja arī rotas, somiņas, brilles, šalles un kaklasaites. Tai pašā gadā viņš atvēra veikalus Parīzē, Arlā, Tulūzā, Londonā, Ženēvā un Japānā.
Kristiāns Lakruā ir radījis tērpus daudzām Holivudas zvaigznēm. Cita starpā viņš ir bijis autors arī slavenajai Kristīnas Agileras kāzu kleitai.Viņš ir arī Air France jauno formastērpu autors un tieši viņa radītas pidžamas tiek izsniegtas pirmās klases pasažieriem. Šodien preces ar Lakruā zīmi pārdod 1000 vietās pasaulē, 60 no tām atrodas Francijā.
Kristiāns Lakruā rada tērpus operas un teātra uzvedumiem un deju priekšnesumiem. 2011. gadā viņš uzsāka sadarbību ar spāņu apģērbu dizaina kompāniju Desigual un pašlaik nodarbojas arī ar izsmalcinātu viesnīcu interjera veidošanu.
